1. Galvenie rādītāji

2. Svarīgākie fakti

3. Uzmanības centrā — labsajutība izglītībā un apmācībā

Pasākumi labsajutības veicināšanai izglītībā ir sadrumstaloti dažādās valsts politikas jomās, taču tiek veikts darbs, lai pieņemtu saskaņotāku un sistemātiskāku pieeju. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam labsajutības jautājums ir risināts valsts līmenī, starp prioritātēm ietverot arī emocionālo un psiholoģisko labklājību. Kā viens no faktoriem, kas palīdz gūt panākumus mācībās un darbā, plānā īpaši ir uzsvērtas bērna un vecāku attiecības. Plānā ir noteikti divi mērķrādītāji izglītībai: i) līdz 33 % līdz 2024. gadam un līdz 38 % līdz 2027. gadam palielināt to bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām īpatsvaru, kuri turpina mācības pēc obligātās izglītības iegūšanas (pašlaik 28 %), un ii) līdz 2027. gadam līdz 20,5 % samazināt to skolas vecuma bērnu īpatsvaru, kuri ziņo par to, ka skolasbiedri viņus iebiedē. Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam kā viens no politikas mērķiem ir paredzēts atbalsts ikviena izaugsmei un attīstībai.

Valsts kritēriji skolu novērtēšanai ietver ar labsajutību saistītus rādītājus Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) kā vienu no valsts kritērijiem skolu pašnovērtējuma ziņojumos ietver “drošību un psiholoģisko labklājību”. Kritēriji ietver prasību skolām: i) noteikt skaidrus uzvedības noteikumus; ii) īstenot šādus uzvedības noteikumus un iii) veicināt iekļaujošu fizisko un emocionālo vidi. Skolēnu drošības un psiholoģiskās labsajutības līmenis izglītības iestādē ir arī daļa no IKVD kritērijiem skolu vadītāju novērtēšanai.

Satraukums par plaši izplatītu iebiedēšanu Latvijas skolās izraisīja debates par labsajutību izglītībā jau labu laiku pirms Covid-19 krīzes. Saskaņā ar ESAO 2018. gada Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) datiem 35,5 % no 15 gadus veciem jauniešiem Latvijā ziņoja, ka tiek aizskarti vismaz dažas reizes mēnesī, kas ir vislielākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES vidējais rādītājs ir 22,1 %). Pastāv liecības par iebiedēšanas nelabvēlīgo ietekmi uz panākumiem mācībās — lasītprasme Latvijā samazinājās par 18 punktiem līdz ar katru rādītāja, kas nosaka pakļautību iebiedēšanai, palielināšanos par vienu vienību. ES vidējais rādītājs ir samazinājums par 11,6 punktiem līdz ar katru iebiedēšanas rādītāja palielināšanos par vienu vienību (ESAO 2019c). Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam risināta vajadzība uzlabot “nepietiekami iekļaujošo un emocionāli drošo vidi izglītības iestādēs”, jo īpaši samazinot iebiedēšanu (IZM, 2020). Kā pozitīvāku aspektu var minēt faktu, ka to skolēnu īpatsvars, kuri skolā nejūtas iederīgi (25,7 %), ir ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju (34,8 %). Šim rādītājam ir pozitīva korelācija ar zemāku skolas kavējumu līmeni un lielākām gaidām attiecībā uz tālākizglītību (ESAO, 2019c).

Dažas iniciatīvas ir saistītas ar labsajutību agrīnās pirmsskolas izglītībā. Bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošā NVO “Centrs Dardedze” 2018. gadā izveidoja zināšanu platformu “Droša bērnība” pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem un darbiniekiem. Platforma, ko veido 10 mācību moduļi, palīdz pirmsskolas iestāžu darbiniekiem radīt un uzturēt atbalstošu un cieņpilnu vidi bērnu attīstībai. Latvija arī piedalās ES finansētajā projektā PROMEHS (Garīgās veselības veicināšana skolās), kura mērķis ir visos izglītības līmeņos veicināt garīgo veselību skolās, i) izstrādājot un īstenojot uz faktiem balstītu vispārēju garīgās veselības programmu skolās un ii) sniedzot augsti kvalitatīvas apmācības skolu darbiniekiem.

Covid-19 krīzes laikā valdība sniedza īpašu atbalstu neaizsargātiem bērniem un ģimenēm Skolām tiekot slēgtām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veica aptauju, lai noteiktu, cik daudziem bērniem nav piekļuves datorierīcēm vai interneta pieslēgumam. Partnerībā ar diviem privātiem uzņēmumiem IZM pirmajā skolu slēgšanas nedēļā ziedoja vairāk nekā 5000 viedierīču (Eiropas Komisija, 2020). Sadarbībā ar pašvaldībām IZM pandēmijas laikā arī nodrošināja bezmaksas maltītes skolā nelabvēlīgā situācijā esošajiem bērniem. Skolēni, kuri tika uzskatīti par pakļautiem mācību pārtraukšanas riskam, saņēma attālinātas konsultācijas projekta “Pumpurs” (finansē Eiropas Sociālais fonds) ietvaros (projekts paredzēts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai). Speciālās izglītības iestāžu darbinieki nodrošināja attālinātās mācības, pa tālruni konsultēja vecākus un vajadzības gadījumā atbalstīja bērnus mājās. Vēl nav pieejami visaptveroši dati par pandēmijas ietekmi uz neaizsargātiem bērniem un sniegtā atbalsta piemērotību.

Valdība veica pasākumus, lai nodrošinātu skolēnu emocionālo labsajutību skolu slēgšanas laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nodrošināja tālruņa palīdzības līniju un tiešsaistes tērzētavas robotu, sniedzot psiholoģisko atbalstu bērniem. IZM apkopoja informāciju par dažādām tīmekļa vietnēm, rīkiem un pakalpojumiem, kas veicina bērnu labsajutību. Martā IZM paziņoja, ka tiek uzsākta īpaša programma jauniešiem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas. Programmas budžets ir 500 000 EUR, un tā izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi (LJP). Pandēmijas laikā IZM veica regulāras aptaujas par attālināto mācību īstenošanu un sniedza ieteikumus, pamatojoties uz konstatēto. Skolu vadītāji tika aicināti regulāri interesēties par skolēnu garīgo un emocionālo labsajutību un vajadzības gadījumā sniegt individuālu atbalstu. Vēl nav pietiekamu pierādījumu, uz kuru pamata varētu novērtēt skolu slēgšanas emocionālo ietekmi uz skolēniem, taču medijos ziņots, ka pusaudži biežāk ir vērsušies psiholoģiskā atbalsta dienestos, lai saņemtu palīdzību. Tas liek domāt, ka ir palielinājies stress un pusaudžiem ir grūtības justies labi.

Skolotāju apmācību programmās pamazām tiek ņemta vērā stresa pārvaldība un emocionālā labsajutība. Pirms Covid-19 pandēmijas 22,7 % Latvijas skolotāju ziņoja, ka stresu izjūt “bieži”, un tas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (16 %) (Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice, 2021. gads). Nav datu par pandēmijas ietekmi uz skolotāju labsajutību, taču Valsts izglītības satura centrs plāno ieviest profesionālās pilnveides moduli skolotājiem par to, kā mazināt “izdegšanas” risku un veidot emocionālo noturību. Taču skolotāju apmācībā — ne skolotāju sākotnējā izglītībā un apmācībā, ne profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā — nav visaptverošas pieejas šiem jautājumiem.

4. Ieguldījumi izglītībā un apmācībā

Latvijā daudz iegulda izglītībā, taču plaša un neefektīva skolu tīkla uzturēšana būtiski ietekmē resursu piešķiršanu. Valdības izdevumi izglītībai 2019. gadā ievērojami pārsniedz ES vidējo līmeni gan attiecībā uz IKP daļu (5,8 % salīdzinājumā ar 4,7 % vidēji ES), gan kā daļa no valdības kopējiem izdevumiem (15 % salīdzinājumā ar 10 % vidēji ES)¹. Izglītības budžeta lielākā daļa tiek veltīta sākumskolas un pirmsskolas izglītībai (39 % salīdzinājumā ar 33 % vidēji ES), savukārt ieguldījumi pamatizglītības otrajā posmā un vidējā izglītībā ir ievērojami zemāki par ES vidējiem (23 % salīdzinājumā ar 39 % vidēji ES). Terciārajai izglītībai veltīto valdības izdevumu daļa atbilst ES vidējam līmenim (16 %). Salīdzinoši liela daļa no Latvijas izglītības budžeta bija veltīta starppatēriņam (20 %) un bruto kapitāla veidošanai (15 %), kas ievērojami pārsniedz ES vidējos rādītājus (attiecīgi 14 % un 7 %), savukārt skolotāju algas veidoja tikai 59 % no izglītības izdevumiem salīdzinājumā ar 64 % vidēji ES. Izdevumi uz skolēnu/studentu, kas izteikti kā pirktspējas līmenis, ir salīdzinoši augsti, ņemot vērā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju, taču visos izglītības līmeņos saglabājas zem ES vidējā rādītāja, atspoguļojot zemās skolotāju algas. Latvijas nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā (NANP) paredzēti ieguldījumi digitālajās prasmēs, skolu infrastruktūrā un augstākās izglītības reformā (1. izcēlums).

5. Agrīnās pirmsskolas izglītības un skolu izglītības modernizācija

Agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē piedalās gandrīz visi bērni vecumā no 3 gadiem līdz obligātās izglītības sākšanai, taču jaunāku bērnu iesaistīšanas līmenis ir zemāks. Agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē 2019. gadā bija reģistrēti 94,1 % bērnu vecumā no 3 līdz 6 gadiem, nedaudz pārsniedzot ES vidējo rādītāju 93,1 % un daudz neatpaliekot no jaunā mērķrādītāja ES līmenī — 96 %, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Bērnu aprūpes pakalpojumos iesaistīto bērnu, kuri jaunāki par 3 gadiem, īpatsvars laikā no 2009. līdz 2019. gadam gandrīz divkāršojās (attiecīgi 15 % un 28,3 %). Tomēr tas joprojām ir zemāks gan par ES vidējo līmeni (35,3 %), gan par Barselonas mērķi (33 %), lai arī Latvijas Izglītības likums paredz, ka ikvienam bērnam no 18 mēnešu vecuma ir likumīgas tiesības uz vietu pirmsskolas izglītībā un aprūpē²

Valdības Izglītības attīstības pamatnostādnes ietver dažus mērķus un pasākumus, kas saistīti ar pirmsskolas izglītību un aprūpi. Pamatnostādnēs ir paredzēts: i) ieviest agrīno diagnostiku izglītojamiem, kuri uzsāk pirmsskolas izglītību 5 gadu vecumā un ii) stiprināt izglītības iestāžu darbību sadarbībā ar vecākiem, lai atbalstītu mācīšanos un veidotu emocionāli drošu un labvēlīgu vidi. Vienīgais ar pirmsskolas izglītību un aprūpi saistītais kvantitatīvais mērķrādītājs pamatnostādnēs ir pirmsskolas izglītībā un aprūpē iesaistīto bērnu vecumā no 1 līdz 4 gadiem īpatsvars, ko valdība plāno palielināt no 68 % 2018./2019. gadā līdz 70 % 2024. gadā un līdz 73 % 2027. gadā (IZM).

Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pārtraukušo īpatsvars turpina stabili samazināties, taču dzimumu nevienlīdzība un atšķirības starp pilsētu un lauku apvidiem joprojām ir ievērojamas. Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pārtraukušo proporcija 2020. gadā samazinājās līdz 7,2 % — par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2019. gadā — un ir ievērojami zemāka par jauno ES līmeņa mērķrādītāju 2030. gadam (9 %). Tajā pašā laikā ES vidējais rādītājs samazinājās tikai nedaudz — no 10,2 % līdz 9,9 %. Vīrieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības divreiz biežāk nekā sievietes (9,5 % salīdzinājumā ar 4,7 %); tas pats attiecas arī lauku apvidu iedzīvotājiem (9,9 % salīdzinājumā ar 5,5 % pilsētās).

Vienlīdz kvalitatīvas izglītības nodrošināšana visās skolās un reģionos rada grūtības. Latvijas skolēniem kopumā ir labāki rezultāti pamatprasmju apguvē nekā ES vidēji (PISA), taču piekļuve kvalitatīvai izglītībai joprojām ir atkarīga no tā, kur skolēns dzīvo. Skolēniem lielākās pilsētu skolās ir augstāki vidējie mācību rezultāti nekā skolēniem mazās lauku skolās. PISA lasīšanas novērtējumā pilsētnieki Latvijā 2018. gadā par 52 punktiem pārspēja savus lauku apvidos dzīvojošos līdzbiedrus. Šāda atšķirība ir līdzvērtīga vairāk nekā 1,5 mācību gadiem. Turklāt lauku skolās mēdz būt lielāka proporcija skolēnu ar zemāku sociālekonomisko statusu (3. attēls), mazāka daļa noturīgu skolēnu (nelabvēlīgākā situācijā esošie, kuri gūst labus rezultātus mācībās), kā arī vairāk tādu skolēnu, kuri atkārto mācību gadu³. Šīs problēmas saglabājas arī pieaugušo vecumā, jo pieaugušajiem lauku apvidos divreiz retāk ir pabeigta vidējā izglītība un viņi mazāk piedalās pieaugušo izglītībā (sk. 8. nodaļu). Šīs nevienlīdzības cēloņi ir sarežģīti un aptver gan strukturālas problēmas, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas un sociālekonomisko sadalījumu, gan izglītības problēmas, piemēram, skolas lielumu, skolotāju algas un darba kvalitāti (Krasnopjorovs, 2019). Lai gan pandēmijas ietekmi uz reģionālajām atšķirībām novērtēt vēl ir par agru, ir iespējams , ka attālinātās mācības ir pastiprinājušas esošo nevienlīdzību.

Latvijā ir sākta plašā skolu tīkla reforma, taču progress ir lēns⁴, tā kavējot ieguvumus kvalitātes un efektivitātes ziņā. Latvijā plāno izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un samazinātu atšķirības starp vidusskolām pilsētās un lauku apvidos, veicinot skolu tīkla racionalizāciju. Tiks ieguldīts 31 miljons EUR 20 vidusskolu renovācijā un aprīkošanā, izmantojot līdzsvarotu teritoriālo pieeju. Plāna rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no tā, vai pašvaldības laikus pieņems plānus savu vidusskolu tīklu racionalizēšanai (tas paredzēts 2022. gada martā). Uz kompetencēm balstītās programmas īstenošana 2020. gadā noritēja saskaņā ar plānu, to ieviešot sākumskolas 1. un 4. klasē un vidusskolas 7. un 10. klasē.

Latvijā veic darbības, lai pārvarētu sociālā ziņā neaizsargātu skolēnu un skolu digitālo plaisu Valdība plāno ieguldīt 15 miljonus EUR no Atveseļošanas un noturības mehānisma, lai vidusskolās izveidotu un aprīkotu datoru bibliotēkas, ļaujot skolēniem un skolotājiem, kuriem mācību nolūkā ir vajadzīgi datori, tos aizņemties uz mācību laiku. Šis pasākums atbalsta jauno tiesisko regulējumu par attālināto mācību organizēšanu un īstenošanu, kas tiks pieņemts līdz 2021. gada beigām.

Plānots, ka tiks uzsākts noslēdzošais posms pakāpeniskā pārejā uz latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu. Visās vidusskolās no 2021./2022. mācību gada mācības noritēs tikai latviešu valodā. Sākumskolā (1.–6. klase) tiek īstenoti trīs bilingvālās izglītības modeļi, kas ļauj dažas mācību stundas vadīt minoritāšu valodās (Eiropas Komisija, 2018). Tiek veikti pēdējie sagatavošanās darbi šai pārejai.

6. Profesionālās izglītības un apmācības un pieaugušo izglītības modernizācija

Latvijas profesionālās izglītības un apmācības sistēma tiek modernizēta, taču sasniegt līdzsvarotu izglītojamo sadalījumu starp profesionālo un vispārējo izglītību joprojām ir grūti. Tikai 38,9 % izglītojamo izvēlas PIA; ES vidēji šis rādītājs ir 48,4 % (2019. gadā). Lai arī PIA absolventu nodarbinātības līmenis ir uzlabojies, no 65,6 % 2019. gadā sasniedzot 70,2 % 2020. gadā (salīdzinājumā ar 76,1 % vidēji ES), kopējais PIA izglītojamo un absolventu skaits joprojām samazinās, atspoguļojot pēdējo 10 gadu laikā notikušās pārmaiņas demogrāfiskajā struktūrā. 2020. gadā 15–19 gadus vecu jauniešu bija par 34,3 % mazāk nekā 2010. gadā⁵.

Neskatoties uz ievērojamiem ieguldījumiem, kas veikti pēdējo 10 gadu laikā, tostarp no ES fondiem, PIA sistēmā ir ievērojami trūkumi. Būtiskā novērtējumā par profesionālās izglītības sistēmu 2020. gadā Latvijas Valsts kontrole secināja, ka joprojām pastāv ievērojamas problēmas. Valsts kontroles skatījumā pamata iemesli PIA uzlabojumu trūkumam ir: i) neatbilstība starp darba tirgus pieprasījumu un PIA piedāvājumu profesionālās izglītības iestādēs un ii) mācību kursa izvēle, pamatojoties uz izglītojamo personīgajām vēlmēm, nevis uz darba tirgus vajadzībām. Progresu šajā jomā vēl vairāk kavē sistēmas sadrumstalotība (tostarp pārvaldībā, kvalifikācijas standartos un absolventu turpmāko gaitu izsekošanā), lai arī ir gūti panākumi ēku modernizēšanā un aprīkojuma infrastruktūrā.

Tiek īstenoti vairāki pasākumi šo problēmu risināšanai. Absolventu turpmāko gaitu izsekošanas sistēma tiek atjaunināta saskaņā ar ESAO ieteikumiem (ESAO, 2019a). Pēc valsts kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārskatīšanas 2019. gadā ir atjauninātas PIA sniedzēju un programmu akreditēšanas procedūras, un 2020. gadā tika izstrādāta jauna koncepcija PIA finansēšanai (Cedefop un ReferNet, 2021). Latvijā arī turpina uzlabot saiknes starp profesionālo izglītību un pieaugušo izglītību, jo īpaši īstenojot darba vidē balstītu PIA darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros Latvijā izmēģina “prasmju fondu” pieeju pieaugušo izglītībā, kā arī individuālo mācību kontu pieeju pieaugušo izglītības organizēšanā .

Visaptverošās reformas pieņemšana un īstenošana norit lēni. PIA tiesību aktu grozījumi vēl ir jāapstiprina Saeimā. Ar reformu PIA tiks ieviestas jaunākās paraugprakses un tiks uzlabota PIA sistēmas elastība plašākas pieejas pieaugušo izglītībai un prasmju attīstībai ai ietvaros. Galveno nozares politikas dokumentu — pamatnostādnes 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” — valdība apstiprināja 2021. gada jūnijā.

Dalība pieaugušo izglītībā joprojām ir zema. 2020. gadā pieaugušo izglītībā piedalījās tikai 6,6 % pieaugušo — mazāk nekā 2019. gadā (7,4 %) un daudz mazāk nekā vidēji ES (9,2 %). Samazinājums varētu būt saistīts ar Covid-19 krīzi un ir saskaņā ar visā ES vērojamo tendenci⁶. Latvijas lielākā problēma joprojām ir mazkvalificētu pieaugušo iesaistīšana mācībās. Neskatoties uz ievērojamo bezdarba līmeni mazkvalificētu pieaugušo vidū, 2019. gadā pieaugušo izglītībā tikai 3,4 % dalībnieku bija mazkvalificēti. Nesenā pētījumā⁷ konstatēts, ka lielākā daļa mācību pasākumu nav īpaši paredzēti mazkvalificētajiem un tāpēc viņus nesasniedz, jo šī grupa kopumā ir mazāk motivēta piedalīties pieaugušo izglītībā. Lai problēmu risinātu, 2021. gadā tiks sagatavoti norādījumi pašvaldībām par pieaugušo izglītības pārvaldību un izstrādātas pielāgotākas izglītības programmas dažādām mērķa grupām⁸.

Pēdējā gada laikā Latvijā vērsa uzmanību uz Covid-19 ietekmes mazināšanu, tostarp pieaugušo izglītībā. Latvijā ir uzlabota tālmācība un digitālo prasmju piedāvājums pieaugušajiem⁹. Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros Latvijā izmēģina “prasmju fondu” pieeju pieaugušo izglītībā, kā arī individuālo mācību kontu pieeju pieaugušo izglītības organizēšanā . Stratēģijas Covid-19 krīzes seku mazināšanai mērķis ir līdz 2023. gadam pieaugušo izglītībā iesaistīt 165 000 cilvēku. Plāna mērķis ir samazināt mazkvalificēto personu daļu darbaspēkā, uzlabojot iedzīvotāju kopējo prasmju bāzi (tostarp digitālās prasmes), vienlaikus veicot ieguldījumus nozarēs ar augstu eksporta potenciālu. Latvijā arī nostiprina saiknes starp darba vidē balstītām mācībām un profesionālo izglītību. Tiek sniegts atbalsts uzņēmumiem, kuri piedāvā papildu apmācības darbiniekiem, un daļēji tiek atmaksāti tiešsaistes kursi bezdarbniekiem. Turklāt gaidāmā PIA reforma (vēl jāapstiprina Saeimā) radīs lielāku elastību profesionālās kvalifikācijas ieguvē un uzlabošanā. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir paredzēts: i) uzlabot saiknes starp augstāko un profesionālo izglītību; ii) ieviest prasmju fondu pieeju un individuālo mācību kontu pieju un iii) stiprināt darba vidē balstītas mācības, kā arī kvalifikāciju un prasmju atzīšanu. Pieaugušo izglītība arī veido ievērojamu daļu no Latvijas atveseļošanas un noturības plāna (digitālās prasmes, pārkvalifikācija / prasmju pilnveide aktīvas darba tirgus politikas ietvaros).

7. Augstākās izglītības modernizācija

Terciāro izglītību ieguvušo pilngadīgo jauniešu īpatsvars ir augsts, taču joprojām atšķirība dzimumu starpā terciārās izglītības iegūšanā vēl arvien ir ievērojama. Piemēram, 2020. gadā 44,2 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem bija ieguvuši terciāro izglītību, tā ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju (40,5 %) un ļaujot Latvijai pietuvoties jaunajam ES līmeņa mērķrādītājam, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam (45 %). Vairāk nekā pusei sieviešu (55,3 %) Latvijā ir terciārā izglītība, taču starp vīriešiem tā ir tikai trešdaļai (33,8 %). Dzimumu atšķirībai augstākās izglītības ieguvē sasniedzot 21,5 procentpunktus, tā ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā un gandrīz divreiz pārsniedz ES vidējo līmeni, kas ir 10,8 procentpunkti (4. attēls).

STEM absolventu īpatsvars Latvijā ir salīdzinoši zems. Piemēram, 2019. gadā 19,9 % visu absolventu bija kvalifikācija STEM jomās — par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā un ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju (26 %). Šis īpatsvars bija īpaši zems sieviešu vidū — 9,5 % (arī par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā) salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju (14,7 %). STEM absolventi lielākoties ir koncentrēti inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarēs (12,5 % no visiem absolventiem). IKT absolventi veido 4,4 % no visiem absolventiem.

Latvijas augstākās izglītības iestādes bija slēgtas no 2020. gada marta līdz maijam, kā arī 2020. gada novembrī un decembrī, izņemot praktiskas nodarbības, kas pēdējā gada studentiem jāveic, lai pabeigtu profesionālās studijas. Mācību atsākšana klātienē bija atkarīga no Covid-19 izplatības līmeņiem un no tā, vai augstākās izglītības iestādes pilnībā ievēroja valdības noteiktās drošības prasības (Rīgas Starptautiskā skola, 2020). Augstāka Covid-19 izplatība un/vai vidēja vai zema drošības noteikumu ievērošana iestādēs parasti nozīmēja to, ka augstākās izglītības iestādei tika ieteikts ieviest hibrīdmācības un potenciāli slēgt mācību vietas. Visiem studentiem, kuriem tas bija vajadzīgs, ārpus standarta mācību laika tika nodrošināti kompensējoši pasākumi, lai novērstu trūkumus mācību vielas apguvē¹⁰. Taču vēl nav nekādu visaptverošu datu, kas ļautu analizēt pandēmijas ietekmi uz taisnīgumu un kvalitāti augstākajā izglītībā.

2020. gadā strauji samazinājās terciāro izglītību nesen ieguvušo nodarbinātības līmenis. 2020. gadā 85,2 % no 20–34 gadus veciem iedzīvotājiem, kuri nesen ieguvuši terciāro izglītību, bija darbs; gadu iepriekš nodarbinātības līmenis šajā grupā bija 96,6 %. ES vidējais rādītājs tajā pašā periodā samazinājās tikai nedaudz — no 85 % līdz 83,7 %¹¹.

Latvijā ar ANM atbalstu īsteno visaptverošu augstākās izglītības reformu, ar kuru ir paredzēts uzlabot nozares kvalitāti un efektivitāti kā arī paaugstināt tas starptautisko konkurētspēju. Reformā ir paredzētas padziļinātas strukturālās pārmaiņas trīs pīlāros:

• Pārvaldības jomā (paredzēts nodalīt akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu, un iesaistīt ārējus dalībniekus padomes sastāvā);
• finansējuma jomā (palielināt finansējuma daļu balstītu uz sasniegumiem — no pašreizējiem 6–7 % līdz vismaz 20 %, kā arī radīt finansiālus stimulus augstākās izglītības iestāžu konsolidācijai);
• cilvēkresursu jomā (attīstīt jaunu un vienotu akadēmiskā un zinātniskā personāla karjeras modeli, kas tiks izstrādāts, ņemot vērā labāko pasaules praksi, veicinot pasaules līmeņa personāla, īpaši diasporas, piesaisti un noturēšanu Latvijā).

Ja izdosies sasniegt noteiktos mērķus, reforma Latvijā varētu radīt pozitīvu un ilgstošu ietekmi uz augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti. Jūnijā tika grozīts Augstskolu likums, paredzot dažādu veidu augstākās izglītības iestādes¹² un iestāžu pārvaldības struktūras visās publiskajās universitātēs. Grozījumi stājās spēkā 2021. gada augustā. Reforma tiek atbalstīta ar 82,5 miljoniem EUR no ANM finansējuma pētniecībai, attīstībai un konsolidēšanas dotācijām. Prioritāte šo dotāciju piešķiršanā būs augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajiem institūtiem, kuri izrāda lielāku gatavību mainīt savu pārvaldības modeli, ietverot pārmaiņas augstākās izglītības iestādes padomes un rektora ievēlēšanā. Valdība plāno, ka līdz 2026. gadam iekšēji vai ārēji tiks konsolidētas vismaz 10 valsts augstākās izglītības iestādes un zinātniskie institūti.

Tiek veikta doktorantūras sistēmas reforma. Valdība 2020. gada 16. jūnijā apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā”, kura mērķis ir uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un vairot interesi par tām¹³. Paredzēts izveidot jaunu finansēšanas procedūru, lai nodrošinātu, ka doktoranti studiju laikā saņem konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī noteikt vienotas procedūras veicināšanai.

Latvijā gatavojas ar ES fondu atbalstu ieviest ciklisku iestāžu akreditācijas sistēmu augstākajā izglītībā. Piemēram, 2020. gada augustā tika sākts "Erasmus+" projekts¹⁴, lai sagatavotu satvaru regulāra un visaptveroša novērtējuma īstenošanai par universitāšu darba kvalitāti. Ieviešot ciklisku akreditāciju (tiks pakāpeniski īstenota no 2024. gada), tiks nodrošināts regulārs un visaptverošs izvērtējums par augstākās izglītības kvalitāti, un tas palīdzēs pakāpeniski pārvirzīt finansējumu uz tām studiju programmām, kuras jaunajā akreditācijas ciklā tiks novērtētas kā “izcilas” vai “labas”. Pašlaik ir maz kopējā pieejamā pētniecības finansējuma, un uz rezultātiem balstīta finansējuma apmērs augstākās izglītības iestādēm ir ierobežots. Tas varētu mazināt reformas spēju ātri radīt sistēmiskas izmaiņas un piesaistīt augsti kvalificētu akadēmisko personālu.

8. Atsauces

Eiropas Savienības Padome (2019), Padomes ieteikums par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu.

Eiropas Komisija (2018), 2020. gada Izglītības un apmācības pārskats (Latvija).

Eiropas Komisija/EACEA/Eurydice (2021), Teachers in Europe: Careers, Development and Well-being Eurydice ziņojums. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

Krasnopjorovs, O. (2019). Why is education performance so different across Latvian schools? Economics of Transition and Institutional Change, 17. sēj., 4. izd. https://doi.org/10.1111/ecot.12227

IZM (2020). Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/iap2027_projekta_versija_apspriesana_160720201_2.pdf

ESAO (2019a), OECD Skills Strategy Latvia: Assessment and Recommendations, OECD Skills Studies, OECD Publishing, Parīze, https://doi.org/10.1787/74fe3bf8-en

ESAO (2019b), PISA 2018. gada rezultāti (I sējums): What Students Know and Can Do, PISA, OECD Publishing, Parīze, https://doi.org/10.1787/5f07c754-en

ESAO (2019c), PISA 2018. gada rezultāti (III sējums): What School Life Means for Students’ Lives, PISA, OECD Publishing, Parīze, https://doi.org/10.1787/acd78851-en

I pielikums. Galveno rādītāju avoti

II pielikums. Izglītības sistēmas struktūra