Izglītības un apmācības pārskats 2021

Izglītības un apmācības pārskats 2021

Pārskats par ES līmeņa mērķrādītājiem izglītības un apmācības jomā

Padomes Rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) ir noteikta virkne atsauces rādītāju par Eiropas vidējo sniegumu izglītības un apmācības jomā ("ES līmeņa mērķrādītāji"), kuriem būtu jāpalīdz sasniegt šajā rezolūcijā izklāstītās stratēģiskās prioritātes.

Sistemātiski vācot un analizējot starptautiski salīdzināmus datus, tiek periodiski pārraudzīts panāktais virzībā uz izvirzītajiem mērķiem, un tas būtiski sekmē uz gūtajām atziņām balstītu politikas veidošanu.

Dalībvalstis vienojas par šādiem septiņiem ES līmeņa mērķrādītājiem, kas jāsasniedz: turpmāk ir sniegts apraksts par katru mērķrādītāju, ar ES un valstīm saistītie dati un īsa analīze (dati par septiņiem mērķrādītājiem ir pieejami arī daudzvalodu Excel datnē un Eurostat īpašajā lapā ar atjauninātām un pielāgojamām datu kopām, diagrammām un kartēm).

ES līmeņa mērķrādītājs: 2030. gadā tādu piecpadsmitgadīgo īpatsvars, kam ir vājas sekmes lasīšanā, matemātikā un eksaktajos priekšmetos, nedrīkstētu sasniegt 15 %.

LABĀKAIS SNIEGUMS EIROPAS SAVIENĪBĀ:
Lasīšana: Igaunija, Īrija, Somija
Matemātika: Igaunija, Polija, Dānija
Eksaktie priekšmeti: Igaunija, Somija, Polija

2018 Tendence 2018 Tendence 2018 Tendence
Lasīšana   Matemātika   Eksaktie priekšmeti  
ES 22,5 2,8 22,9 0,2 22,3 4,5
Beļģija 21,3 3,6 19,7 0,6 20,0 2,0
Bulgārija 47,1 6,1 44,4 -2,7 46,5 7,7
Čehija 20,7 -2,4 20,4 -2,0 18,8 1,5
Dānija 16,0 0,8 14,6 -2,5 18,7 2,1
Vācija 20,7 2,2 21,1 2,4 19,6 4,8
Igaunija 11,1 -2,2 10,2 -2,5 8,8 0,5
Īrija 11,8 -5,4 15,7 -5,2 17,0 1,8
Grieķija 30,5 9,2 35,8 5,4 31,7 6,4
Spānija 23,2 3,6 24,7 0,9 21,3 3,1
Francija 20,9 1,1 21,3 -1,2 20,5 1,2
Horvātija 21,6 -0,8 31,2 -2,0 25,4 6,9
Itālija 23,3 2,3 23,8 -1,2 25,9 5,3
Kipra 43,7 : 36,9 : 39,0 :
Latvija 22,4 4,8 17,3 -5,3 18,5 3,8
Lietuva 24,4 0,0 25,6 -0,8 22,2 5,2
Luksemburga 29,3 3,3 27,2 3,3 26,8 3,1
Ungārija 25,3 7,7 25,6 3,3 24,1 10,0
Malta 35,9 -0,4 30,2 -3,5 33,5 1,0
Nīderlande 24,1 9,8 15,8 2,4 20,0 6,8
Austrija 23,6 : 21,1 : 21,9 :
Polija 14,7 -0,3 14,7 -5,8 13,8 0,7
Portugāle 20,2 2,6 23,3 -0,5 19,6 3,1
Rumānija 40,8 0,4 46,6 -0,4 43,9 2,5
Slovēnija 17,9 -3,3 16,4 -4,0 14,6 -0,2
Slovākija 31,4 9,2 25,1 4,1 29,3 10,0
Somija 13,5 5,4 15,0 7,1 12,9 6,9
Zviedrija 18,4 1,0 18,8 -2,3 19,0 -0,1
Islande 26,4 9,6 20,7 3,7 25,0 7,1
Norvēģija 19,3 4,3 18,9 0,7 20,8 5,0
Šveice 23,6 6,8 16,8 3,3 20,2 6,2
Melnkalne 44,4 -5,1 46,2 -12,3 48,2 -5,4
Ziemeļmaķedonija 55,1 : 61,0 : 49,5 :
Serbija 37,7 4,9 39,7 -0,9 38,3 3,9
Turcija 26,1 1,6 36,7 -5,5 25,2 -4,8
TUVĀKS IESKATS: Neizpildīts uzdevums joprojām ir samazināt to skolēnu skaitu, kuri matemātikā, eksaktajos priekšmetos un lasīšanā nespēj izpildīt pamatuzdevumus. No 2012. līdz 2015. gadam ES faktiski no sava pamatprasmju mērķrādītāja regresēja. Lielākajā daļā valstu ir tendence, ka skolēniem ar migrācijas izcelsmi ir sliktāki rādītāji kā skolēniem, kam tādas nav, un tas ir signāls, ka Eiropas Savienībai vienai no galvenajām prioritātēm joprojām jābūt ieguldījumam vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā.

Avots: ESAO (PISA 2009, 2018).
Piezīmes. Vāji sasniegumi ir nespēja sasniegt PISA skalas 2. līmeni lasīšanā, matemātikā vai eksaktajos priekšmetos. Attēlotā tendence ir 2009.–2018. gada pārmaiņas (procentpunktos). Nav iespējams visā pilnībā nodrošināt, lai lasīšanai veltītos PISA 2018 datus par Spāniju būtu iespējams salīdzināt ar agrāku PISA novērtējumu datiem. Vairāk informācijas sk. 2021. g. Izglītības un apmācības pārskata 2.2.1. iedaļā (ec.europa.eu/education/monitor).

ES līmeņa mērķrādītājs: 2030. gadā tādu astotklasnieku īpatsvars, kam ir vājas sekmes datorpratībā un informācijpratībā, nedrīkstētu sasniegt 15 %.

LABĀKAIS SNIEGUMS EIROPAS SAVIENĪBĀ: Čehija, Dānija, Polija

Gads Skolēni, kam ir vājas sekmes Zēni Meitenes
Čehija 2013 15,0 17,3 12,8
Dānija 2018 16,2 21,6 10,7
2013 21,4 24,1 18,6
Vācija 2018 33,2 36,5 29,6
2013 29,2 32,9 25,3
Francija 2018 43,5 49,2 37,8
Horvātija 2013 35,9 40,0 31,6
Lietuva 2013 45,1 49,1 40,9
Luksemburga 2018 50,6 55,4 45,0
Nīderlande 2013 26,4 29,9 22,5
Polija 2013 25,3 27,6 23,0
Portugāle 2018 33,5 36,0 30,8
Slovēnija 2013 35,8 44,1 27,2
Slovākija 2013 32,8 36,3 29,3
Somija 2018 27,3 33,7 20,7
Norvēģija 2013 24,0 : :
TUVĀKS IESKATS: Pēdējos divos gados Covid-19 krīze ir akcentējusi, cik liela nozīme mūsu valstu ekonomikas un sabiedrības uzturēšanā ir gan digitālām pamatprasmēm, gan augstākā līmeņa digitālajām pamatprasmēm. Jo īpaši daudzajās noslēdzēs digitālās prasmes ir kļuvušas par mācīšanās, darba un socializēšanās priekšnosacījumu. Lai digitālā pārkārtošanās varētu būt veiksmīga, šīs prasmes jāattīsta jau no agra vecuma. ICILS dati par 2013. un 2018. gadu liecina, ka, lai sasniegtu ES līmeņa mērķrādītāju 2030. gadam, joprojām ir daudz darāmā un ka šajā ziņā joprojām ir trūkumi, kas jānovērš.

Avots: IEA (ICILS 2013, 2018).
Piezīmes. Vāji sasniegumi ir definēti kā sniegums, kas ICILS datorpratībaS un informācijpratības skalā nesasasniedz 2. līmeni (492 punktus). Itālija 2018. gada ICILS piedalījās, taču testēšana notika skolas gada sākumā, rezultāti ar citu valstu rezultātiem nav salīdzināti un netiek sniegti. Piezīmes par valstīm sk. attiecīgo starptautisko ziņojumu ICILS 2013 un ICILS 2018 3.4. tabulu.

ES līmeņa mērķrādītājs: 2030. gadā agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē būtu jāpiedalās vismaz 96 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātās sākumskolas sākumvecumam.

LABĀKAIS SNIEGUMS EIROPAS SAVIENĪBĀ: Francija, Īrija, Beļģija
VISLIELĀKĀ IZAUGSME 2013.–2019. GADĀ: Kipra, Īrija, Polija

2019 Tendence 2019
Kopā   3 gadus veci 4+ gadus veci
ES 92,8 1,0 87,8 95,1
Beļģija 98,3 0,0 97,9 98,5
Bulgārija 79,9 -3,9 71,6 82,7
Čehija 86,3 9,5 77,6 90,7
Dānija 97,7 0,1 96,5 98,3
Vācija 94,0 -1,8 90,4 95,8
Igaunija 91,5 1,9 87,3 92,9
Īrija 100,0e 17,6 99,2e 100,0e
Grieķija 68,8 -16,5 34,9 85,6
Spānija 97,3 0,7 96,1 97,8
Francija 100,0p 0,0 100,0p 100,0p
Horvātija 79,4 11,8 71,5 81,8
Itālija 93,6 -3,7 91,1 94,8
Kipra 90,1 20,7 76,0 97,0
Latvija 94,1 2,8 89,1 95,9
Lietuva 89,6 6,2 84,5 91,3
Luksemburga 88,4 -1,5 69,0 97,9
Ungārija 92,9 4,6 87,2 95,8
Malta 91,9 -7,5 89,0 94,9
Nīderlande 90,5 -3,6 76,9 97,2
Austrija 89,9 3,4 77,8 96,0
Polija 90,3e 13,9 77,6e 94,5e
Portugāle 92,2d 3,5 83,7d 96,6
Rumānija 78,6 -5,5 71,0 82,3
Slovēnija 92,1 4,2 89,1 93,6
Slovākija 77,8 5,5 69,3 82,6
Somija 88,8 8,8 80,4 91,4
Zviedrija 95,6 0,6 93,4 96,3
Islande 96,8 0,7 96,3 97,0
Norvēģija 97,1 0,4 96,4 97,4
Šveice 49,4 2,7 2,4 73,3
Melnkalne : : : :
Ziemeļmaķedonija 42,3 12,6 34,8 45,9
Serbija 67,3 4,2 57,3 :
Turcija 43,2 : 10,7 59,6
TUVĀKS IESKATS: 2019. gadā agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe aptvēra 92,8 % bērnu vecumā no 3 gadiem līdz obligātās sākumskolas vecumam. Iepriekšējos piecos gados lielākajā daļā valstu ir novērots, ka šie rādītāji aug. Mērķrādītāji būtu jāskata kopā ar rīcībpolitiskiem norādījumiem par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sniegšanas kvalitāti. Dalībvalstis vairo gan agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes piekļūstamības, gan darbinieku un mācību programmu kvalitāti.

Avots: Eurostat (UOE), tiešsaistes datu kods [educ_uoe_enra21]; educ_uoe_enra20 (age 3); educ_uoe_enra10 (age 4+)].
Piezīmes. Prasības attiecībā uz obligātās sākumskolas sākšanas vecumu dažādās valstīs atšķiras. Vairāk informācijas sk. 2021. g. Izglītības un apmācības pārskata 2.3. iedaļā (ec.europa.eu/education/monitor). Attēlotā tendence ir 2013.–2019. gada pārmaiņas (procentpunktos).

ES līmeņa mērķrādītājs: 2030. gadā izglītību priekšlaikus pametušo īpatsvars nedrīkstētu sasniegt 9 %.

LABĀKAIS SNIEGUMS EIROPAS SAVIENĪBĀ: Horvātija, Grieķija, Slovēnija
VISLIELĀKĀ IZAUGSME 2010.–2020. GADĀ: Portugāle, Spānija, Grieķija

2020 Tendence 2020
Kopā   Vīrieši Sievietes
ES 9,9 -3,9 11,8 8,0
Beļģija 8,1 -3,8 10,2 5,9
Bulgārija 12,8 0,2 13,4 12,1
Čehija 7,6 2,7 7,5 7,6
Dānija 9,3 -2,2 11,7 6,8
Vācija 10,1bp -1,7 11,8bp 8,3bp
Igaunija 7,5 -3,5 9,2 5,8
Īrija 5,0 -6,9 5,4 4,7
Grieķija 3.8 -9.7 4,4 3,1
Spānija 16,0 -12,2 20,2 11,6
Francija 8,0 -4,7 9,7 6,3
Horvātija 2,2u -3,0 2,4u 2,0u
Itālija 13,1 -5,5 15,6 10,4
Kipra 11,5 -1,2 15,0 8,4
Latvija 7,2 -5,7 9,5 4,7
Lietuva 5,6 -2,3 7,7 3,4u
Luksemburga 8,2 1,1 10,7 5,7
Ungārija 12,1 1,3 12,9 11,3
Malta 12,6 -8,8 14,7 10,2
Nīderlande 7,0 -3,1 8,7 5,3
Austrija 8,1 -0,2 10,0 6,3
Polija 5,4 0,0 7,0 3,7
Portugāle 8,9 -19,4 12,6 5,1
Rumānija 15,6 -3,7 14,7 16,6
Slovēnija 4,1 -0,9 4,6u 3,4u
Slovākija 7,6 2,9 7,7 7,4
Somija 8,2 -2,1 9,4 7,0
Zviedrija 7,7 1,2 9,0 6,3
Islande 14,8b -7,8 17,8b 11,6b
Norvēģija 9,9 -7,5 11,6 8,0
Šveice 4,0 -2,7 4,7 3,3
Melnkalne 3,6 : : :
Ziemeļmaķedonija 5,7 -9,8 5,7 5,8
Serbija 5,6 -2,7 5,4 5,8
Turcija 26,7 -16,4 27,5 25,8
TUVĀKS IESKATS: ES prioritāte joprojām ir mazināt to jauniešu īpatsvaru, kas izglītību un apmācību pamet, pirms pabeigta vidējā izglītība. Jauniešiem izglītību pamest priekšlaikus ir varbūtīgāk nekā jaunietēm, un būtiski nelabvēlīgākā situācijā ir ārzemēs dzimuši jaunieši. Daudzās dalībvalstīs plaši izplatītas ir reģionālas atšķirības.

Avots: Eurostat (EU-LFS), tiešsaistes datu kods [edat_lfse_14];
Piezīmes. Šis rādītājs aptver 18 līdz 24 gadus vecas personas, kuru līmenis nepārsniedz ISCED 2 un kuri vairs nav formālā vai neformālā izglītībā un apmācībā. Attēlotā tendence ir 2010.–2020. gada pārmaiņas (procentpunktos).

ES līmeņa mērķrādītājs: 2030. gadā terciārās izglītības ieguvēju īpatsvaram 25–34 gadus vecu iedzīvotāju vidū vajadzētu būt vismaz 45 %.

LABĀKAIS SNIEGUMS EIROPAS SAVIENĪBĀ: Luksemburga, Īrija, Kipra
VISLIELĀKĀ IZAUGSME 2010.–2020. GADĀ: Austrija, Luksemburga, Portugāle

2020 Tendence 2020
Kopā   Vīrieši Sievietes
ES 40,5 8,3 35,2 46,0
Beļģija 48,5 4,7 40,8 56,2
Bulgārija 33,0 5,5 27,2 39,1
Čehija 33,0 10,4 26,1 40,4
Dānija 47,1 9,5 39,0 55,5
Vācija 35,1bp 9,1 33,9bp 36,4bp
Igaunija 43,1 4,9 32,7 54,7
Īrija 58,4 8,8 54,5 62,2
Grieķija 43,7 13,1 36,7 51,0
Spānija 47,4 7,1 41,3 53,5
Francija 49,4 6,7 45,9 52,8
Horvātija 36,6 10,8 27,5 45,8
Itālija 28,9 8,1 22,9 35,0
Kipra 57,8 9,7 47,3 67,8
Latvija 44,2 9,5 33,8 55,3
Lietuva 56,2 9,9 45,6 68,1
Luksemburga 60,6 16,4 55,0 66,3
Ungārija 30,7 4,6 25,3 36,4
Malta 40,1 15,8 36,3 44,7
Nīderlande 52,3 12,0 47,5 57,1
Austrija 41,4 20,7 37,3 45,7
Polija 42,4 5,3 32,7 52,6
Portugāle 41,9 16,4 34,6 49,0
Rumānija 24,9 4,2 21,7 28,3
Slovēnija 45,4 14,1 35,8 56,6
Slovākija 39,0 15,0 29,3 49,2
Somija 43,8 4,6 35,9 52,2
Zviedrija 49,2 6,9 40,6 58,3
Islande 41,7b 5,5 34,0b 50,4b
Norvēģija 50,9 5,9 41,7 60,6
Šveice 53,0 15,6 50,8 55,3
Melnkalne 40,4 : 35,9 45,0
Ziemeļmaķedonija 37,7 15,9 31,6 44,1
Serbija 32,6 13,7 26,1 39,3
Turcija 36,2 19,4 35,5 36,8
TUVĀKS IESKATS: ES augstā līmenī ir terciārās izglītības ieguve, bet pa valstīm un to vidū ir būtiskas atšķirības. ES vidēji sieviešu un vīriešu terciārās izglītības ieguves līmenī ir liela starpība par labu pirmajām. Steidzamu uzmanību prasa augstākās izglītības sociālā dimensija, proti, mazāk aizsargātu grupu līdzdalības atbalsts.

Avots: Eurostat (EU-LFS), tiešsaistes datu kods [edat_lfse_03];
Piezīmes. Šis rādītājs aptver 25 līdz 34 gadus vecas personas, kuras veiksmīgi pabeigušas ISCED 5 līdz 8. Attēlotā tendence ir 2010.–2020. gada pārmaiņas (procentpunktos).

ES līmeņa mērķrādītājs: 2025. gadā tādu nesenu PIA beidzēju īpatsvaram, kuri profesionālajā izglītībā un mācībās izmanto darba vidē balstītas mācības, to kopskaitā vajadzētu sasniegt vismaz 60 %.
Darba vidē balstītas mācības palīdz jauniešiem un pieaugušajiem no skolas vai bezdarbnieka statusa vieglāk pāriet darba tirgū. Tomēr dati, kas balsta ES līmeņa 2030. gada mērķrādītāju, būs pieejami tikai 2022. gadā. PIA jomā vēl citas svarīgas rādītāju jomas ir neseno beidzēju nodarbināmība un mācību mobilitāte formālās izglītības laikā. Pirmais no šiem rādītājiem atspoguļo, ka 2020. gadā nodarbināti bija 76,1 % nesenu PIA beidzēju, un šis rādītājs ir labāks kā vidējā līmeņa vispārīgās izglītības ieguvējiem. 
ES līmeņa mērķrādītājs: Vajadzētu būt, ka 2025. gadā mācībās pēdējos 12 mēnešos piedalījušies vismaz 47 % 25–64 gadus vecu pieaugušo.

Covid-19 pandēmija ir piebremzējusi jau tā lēno tālākizglītības izaugsmi Eiropas Savienībā. Tomēr tālākizglītībai tā ir devusi papildu impulsu kā rīcībpolitiskam mērķim. Dalībalstis ir vienojušās par šādu 2025. gada mērķrādītāju Eiropas Ekonomikas zonai: tālākizglītībā iesaistīt vismaz 47 %. Turklāt Portu 2021. gada augstākā līmeņa sanāksme, apstiprinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, 2030. gadam izvirzīja mērķrādītāju 60 %. Abu mērķrādītāju pamatā ir jauna pieeja tālākizglītības mērīšanai, ko pirmo reizi izmantos 2022. gadā.

Līdzdalība tālākizglītībā mērķrādītājs bija jau līdzšinējos izglītībai un apmācībai veltītos stratēģiskās sadarbības satvaros, bet tajos vienmēr tika aplūkots šaurs logs — četras nedēļas tieši pirms apsekojuma. Tagadējā ES līmeņa mērķrādītājā turpretī ir aplūkoti 12 mēneši pirms šā apsekojuma.

Šādā 12 mēnešu atsauces periodā iespējams kļūst aptvert visu mācību pieredzi, gūstot šodienas īstenībai tuvāku ieskatu par pieaugušo līdzdalību mācīšanās procesā. Nevar aizmirst, ka pieaugušie arvien biežāk apmeklē (ļoti īsus) kursus, seminārus un gūst cita veida mācīšanās pieredzi, kas gūstama uzņēmuma iekšienē vai tirgū vai ko piedāvā dažādu līmeņu iestādes un dažādi pakalpojumu sniedzēji, no specializētiem centriem līdz pat sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Ja piemēro četru nedēļu logu, šāda līdzdalība ne vienmēr atspoguļojas, bet, ja pāriet uz 12 mēnešu logā, tā, visticamāk, tiks tverta.

Vispārīgas piezīmes.
Šajā bukletā sniegtās procentpunktu tendences un izaugsme ir aprēķināti ar vienu decimālzīmi aiz komata un neizslēdz laikrindas starppārrāvumus.
:=dati vai nu nav pieejami, vai sakarā ar ļoti mazo paraugu nav uzticami
b=laikrindas pārrāvums
d=definīcija atšķiras
e=aplēse
p=provizoriski
u=maza ticamība

ES līmeņa mērķrādītāji
Atsauces rādītāji attiecībā uz Eiropas vidējo sniegumu izglītībā un apmācībā, definēti 2021. gada februārī pieņemtajā Rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021-2030).

ISCED: Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (2011)
0 Agrīnā pirmsskolas izglītība
1 Sākumskola
2 Zemākā līmeņa vidējā izglītība
3 Vidējā izglītība
4 Pēcvidusskolas neterciārā izglītība
5 Īsā cikla terciārā izglītība
6 Bakalaura līmenis vai tam līdzvērtīgs
7 Maģistra līmenis vai tam līdzvērtīgs
8 Doktora līmenis vai tam līdzvērtīgs

Dalībvalstis, kas ir sasniegušas ES līmeņa mērķrādītāju attiecībā uz doto gadu

Attiecībā uz tālākiem aprakstiem, analīzi un piezīmēm sk. Izglītības un apmācības pārskats, 2021. gads (ec.europa.eu/education/monitor)