1.Galvenie rādītāji
1. attēls. Pārskats par galvenajiem rādītājiem
| Latvija | EU-27 | |||||
| 2009 | 2019 | 2009 | 2019 | |||
| "ET 2020" mērķrādītāji | ||||||
| Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušie (18–24 g. v.) | 14.3% | 8.7% | 14.0% | 10.2% | ||
| Dalība augstākajā izglītībā (30–34 g. v.) | 30.5% | 45.7% | 31.1% | 40.3% | ||
| Agrīnā pirmsskolas izglītība (no 4 g. līdz obligātās izglītības sākšanas vecumam) |
91.7% | 90.6%18 | 90.3% | 94.8%18 | ||
| Piecpadsmitgadīgo īpatsvars, kuriem ir nepietiekami izglītības rezultāti: | Lasīšana | 17.6% | 22.4%18 | 19.3% | 22.5%18 | |
| Matemātika | 22.6% | 217.3%18 | 22.2% | 22.9%18 | ||
| Dabaszinātnes | 14.7% | 18.5%18 | 17.8% | 22.3%18 | ||
| Neseno absolventu nodarbinātības īpatsvars (20–34 g. v. cilvēki, kuri pametuši izglītību gadu līdz trīs gadus pirms atsauces gada) | ISCED 3–8 (kopā) | 69.7% | 84.1% | 78.0% | 80.9% | |
| Pieaugušo dalība izglītībā (25–64 g. v.) | ISCED 0–8 (kopā) | 5.6% | 7.4% | 7.9% | 10.8%b | |
| Mācību mobilitāte | Absolventi, kas grādu ieguvuši, izmantojot mobilitāti (ISCED 5–8) | : | 8.1%18 | : | 4.3%18 | |
| Absolventi, kas kredītpunktus ieguvuši, izmantojot mobilitāti (ISCED 5–8) | : | 5.2%18 | : | 9.1%18 | ||
| Citi konteksta rādītāji | ||||||
| Ieguldījums izglītībā | Publiskie izdevumi par izglītību procentos no IKP | 6.7% | 5.8% 18 | 5.1% | 4.6%18 | |
| Izdevumi uz vienu izglītības ieguvēju valsts un privātās iestādēs, EUR, PPS | ISCED 1-2 | €5 36612 | €4 46717 | €6 072d, 12 | €6 240d, 16 | |
| ISCED 3-4 | €5 68412 | €5 39417 | :12 | €7 757d, 16 | ||
| ISCED 5-8 | €8 072d, 12 | €5 78617 | €9 679d, 12 | €9 977d, 16 | ||
| Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušie (18–24 g. v.) | Dzimuši Latvijā | 14.3% | 8.8% | 12.6% | 8.9% | |
| Dzimuši ārvalstīs | : u | : u | 29.3% | 22.2% | ||
| Dalība augstākajā izglītībā (30–34 g. v.) | Dzimuši Latvijā | 30.9% | 45.5% | 32.0% | 41.3% | |
| Dzimuši ārvalstīs | : u | 51.6%u | 25.1% | 35.3% | ||
| Neseno absolventu nodarbinātības īpatsvars (20–34 g. v. cilvēki, kuri pametuši izglītību vienu līdz trīs gadus pirms atsauces gada) | ISCED 3-4 | 57.7% | 70.4% | 72.2% | 75.9% | |
| ISCED 5-8 | 80.4% | 76.6% | 83.7% | 85.0% | ||
Avoti: Eurostat; ESAO (PISA) (Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma). Mācību mobilitātes rādītājus aprēķinājis EAC ĢD, balstoties uz UOE (UNESCO, ESAO un Eurostat kopīgās izglītības datu vākšanas) 2018. gada datiem. Papildu informācija ir pieejama I pielikumā un 1. sējumā (ec.europa.eu/education/monitor).Piezīmes: 2018. gada ES vidējie rādītāji par PISA lasīšanas rezultātiem neietver Spāniju; b = laikrindas pārrāvums; d = definīcija atšķiras; u = zema uzticamība; : = nav datu; 12 = 2012; 16 = 2016; 17 = 2017; 18 = 2018.
2. attēls. Situācija salīdzinājumā ar labāko un vājāko rezultātu guvējiem
Avots: EAC ĢD, balstoties uz Eurostat datiem (LFS, 2019. gads, UOE, 2018. gads) un ESAO datiem (PISA, 2018. gads).
2. Svarīgākie fakti
- Latvija ir cieši apņēmusies veicināt digitālo izglītību.
- Reformām visos izglītības līmeņos būtu jārada uzlabojumi kvalitātes un efektivitātes ziņā.
- Terciārās izglītības iegūšanas rādītāji ir augsti, un tā sniedz ievērojamas priekšrocības attiecībā uz nodarbināmību.
- Latvijas skolas un skolēni spēja ātri un efektīvi pielāgoties Covid-19 izraisītajai pārejai uz attālināto mācīšanos.
3. Uzmanības centrā — digitālā izglītība
Digitālā izglītība un prasmes ir būtisks elements Latvijas kopējā izglītības politikā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam atbalsta digitālo prasmju1attīstīšanu skolās un veicina digitālo mācīšanās rīku un novatoriska digitāla mācību satura izmantošanu gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības posmā. Norādītais termiņš minēto pamatnostādņu īstenošanai ir 2020. gada otrā puse, bet pašlaik nav pieejams oficiāls izvērtējums2. Jaunā uz kompetencēm balstītā mācību programma digitālās prasmes identificē kā vienu no sešām transversālām kompetencēm, kas jāmāca visos skolas izglītības posmos. 1.–3. klasē jaunā mācību programma paredz mācīt datorzinātni integrētā veidā un nosaka ieteicamo stundu skaitu, savukārt 4.–9. klasē tā tiek mācīta kā atsevišķs izvēles priekšmets. Datora lietošana sākas pirmajā klasē. Izmēģinājuma projekts par datorzinātnes (datorikas) mācīšanu pamatskolās tika sākts 2015. gadā, un, lai gan tā nav obligāta prasība, daudzas skolas to māca kā vienu no pamatprogrammas priekšmetiem.
To skolotāju īpatsvars, kuri ziņo, ka bieži vai vienmēr ļauj skolēniem izmantot IKT projektu veikšanai vai darbam klasē, ir 48,3 %. Tas ir pieaudzis par 8 procentpunktiem kopš 2013. gada un ir mazliet virs vidējā ES-22 rādītāja — 46,9 %. Tomēr salīdzinājums ar kaimiņvalstu pieredzi liecina, ka Latvijas skolotāji neizmanto visu digitālo tehnoloģiju piedāvāto iespēju klāstu. To skolotāju īpatsvars, kas saņēmuši apmācību par tiešsaistes sadarbības rīku lietošanu, 2015. gadā bija mazliet virs 42 % (salīdzinājumā ar 60 % Igaunijā)3. Mācību materiāli Latvijā ir mazāk interaktīvi un vairāk piemēroti lekciju tipa mācīšanas pieejai. Ir jāizstrādā visaptverošs redzējums par to, kā palīdzēt skolotājiem strādāt digitalizētā mācīšanās vidē, lai izvairītos no sadrumstalotas pieejas, kas varētu neveicināt skolēnu attīstību, bet gan vairot uzmanības deficītu (Daniela, Rubene un Goba, 2018. gads).
Uz digitālajām tehnoloģijām orientētu skolu4 īpatsvars ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju, bet adekvātu tehnoloģiju trūkums kavē daudzu skolu spējas. Lai gan piekļuve internetam ir mazāk izteikta Latvijas skolu problēma (8,7 % skolu direktoru ziņo par nepietiekamu piekļuvi internetam; ES-22 rādītājs: 23,8 %), ievērojams skolu direktoru īpatsvars (41 %) ziņo par neatbilstīgām digitālajām tehnoloģijām vai to trūkumu viņu skolās (ES-22 rādītājs: 27 %)5.Tas, iespējams, izskaidro, kāpēc to skolēnu īpatsvars, kuri ik nedēļu skolā lieto datoru, Latvijā ir relatīvi zems (40 %; ES vidējais rādītājs: 52 % pamatizglītības otrajā posmā), savukārt to skolēnu īpatsvars, kuri izmanto savus viedtālruņus, ir ievērojami augstāks, īpaši vidusskolas posmā (80 % pretstatā 53 %) (Eiropas Komisija, 2019. gads). Skolēnu pārliecība par savu digitālo kompetenci kopumā saskan ar ES vidējiem rādītājiem.
Latvijas skolotāji kopumā jūtas pārliecinātāki par savu spēju izmantot IKT nekā viņu kolēģi ES. 2018. gadā 48 % pamatizglītības otrā posma skolotāju jutās labi vai ļoti labi sagatavojušies IKT izmantošanai mācīšanas procesā; salīdzinājumam — ES-22 šis rādītājs bija 37,5 %. IKT apmācība ir spēcīgs komponents gan sākotnējā skolotāju izglītībā, gan arī profesionālajā pilnveidē: 79,3 % nesen kvalifikāciju ieguvušo skolotāju6ir saņēmuši IKT apmācību formālās skolotāju apmācības ietvaros (ES vidējais rādītājs: 52,9 %). Šī atšķirība, iespējams, atspoguļo palielināto uzsvaru uz digitālo izglītību pēdējos gados un Latvijas skolotāju demogrāfisko profilu7 . Plašu ar digitālo izglītību saistītu kursu klāstu piedāvā profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas institūti un apmācības aģentūras, un vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas skolotāju ir saņēmuši IKT apmācību profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas ietvaros 2018. gadā — tas ir lielākais īpatsvars ES8 . Tomēr 22,6 % skolotāju ziņo par lielu nepieciešamību pēc tālākas IKT apmācības; tas ir ievērojami vairāk nekā ES-22 vidējais rādītājs: 16,1 % (ESAO, TALIS, 2018. gads).
Covid-19 ārkārtas situācijas izraisītā pāreja uz attālināto mācīšanos noritēja salīdzinoši viegli un efektīvi, bet jāīsteno centieni, lai visiem skolēniem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi. Kad 2020. gada marta beigās mācību stundas klātienē tika apturētas, 93 % ģimeņu un izglītības iestāžu tehniskā ziņā bija gatavas īstenot tiešsaistes izglītību: tikai 3 % skolēnu nebija elektronisko ierīču9. . Valdība piešķīra 200 000 EUR situācijas risināšanai, savukārt mobilo sakaru operatori apgādāja skolēnus ar 5000 planšetdatoriem ar interneta pieslēgumu. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veikto aptauju lielākā daļa skolotāju uzskata, ka viņiem izdevās labi (71 %) vai ļoti labi (15 %) nodrošināt attālināto mācīšanos. Vairāk nekā puse vecāku bija pārliecināti, ka mācīšanās mērķi tiks sasniegti. Skolēnu izjūtas attiecībā uz tiešsaistes mācību stundām bija lielākoties pozitīvas (49 %) vai neitrālas (40 %) (Edurio, IZM, 2020. gads).
4. Ieguldījumi izglītībā un apmācībā
Latvija salīdzinoši daudz iegulda izglītībā. Valsts izdevumi izglītībai pieauga par 5,3 % reālā izteiksmē 2018. gadā un vēl arvien ir krietni virs ES vidējā rādītāja gan kā daļa no IKP (5,8 % pret 4,6 %), gan kā daļa no kopējiem valdības izdevumiem (15,1 % pret 9,9 %). Lielākā daļa izglītības budžeta tiek tērēta pamatskolas un pirmsskolas izglītībai (40,3 % pret 34,1 % ES), savukārt ieguldījumi vidusskolas un terciārajā izglītībā ir ievērojami mazāki nekā vidēji ES (attiecīgi 24 % un 13,1 % pret 37,8 % un 16,4 %). Izdevumi uz vienu izglītojamo, izteikti kā pirktspējas līmenis, ir salīdzinoši lieli attiecībā pret valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, bet vēl arvien ir zem ES vidējā rādītāja visos izglītības posmos, un tas atspoguļo skolotāju zemās algas.
Liela un neefektīva skolu tīkla uzturēšana smagi ietekmē resursu sadali. 2018. gadā salīdzinoši liela Latvijas izglītības budžeta daļa tika tērēta starppatēriņam (20 %) un bruto kapitāla veidošanai (15 %), tas ir krietni virs ES vidējiem rādītājiem — 13 % un 7 % —, savukārt darbinieku atalgojums veidoja tikai 58 % no izglītības izdevumiem salīdzinājumā ar 65 % vidēji ES (3. att.).
Valdība turpina centienus samazināt skolu skaitu un palielināt skolēnu skaitu klasē. Izglītības likums tika grozīts 2019. gadā, ļaujot valdībai noteikt minimālās skolu un klašu lieluma prasības, un turpinās sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla reorganizāciju. Rīcība šajā jomā varētu palīdzēt uzlabot mācību rezultātus un samazināt atšķirības izglītības jomā starp pilsētām un lauku apgabaliem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu skolotājiem un kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam, jo pierādījumi liecina, ka lielākas skolas un labāk atalgoti skolotāji sasniedz labākus rezultātus (Krasnopjorovs, 2019. gads; EASO, 2019. gads). Pašlaik notiekošajai administratīvi teritoriālajai reformai10 varētu būt pozitīva ietekme uz skolu tīkla racionalizēšanu.
3. attēls. Vispārējās valdības izdevumu izglītības jomā sadalījums pēc kategorijas, 2018. gads
Avots: Eurostat, COFOG: gov_10a_exp.
5. Agrīnās pirmsskolas izglītības un skolas izglītības modernizācija
Agrīnajā pirmsskolas izglītībā piedalās gandrīz visi 4–6 gadus vecie bērni, bet bērnu zem 4 gadu vecuma dalība ir zemāka. 97,4 % 5–6 gadus vecu bērnu 2018. gadā bija uzņemti agrīnās pirmsskolas izglītības iestādē – tas ir nedaudz vairāk nekā vidēji ES, kur šis rādītājs ir 96,4 %. To bērnu vidū, kuru vecums ir zem 3 gadiem, šis rādītājs ir zemāks — 27,4 % (ES vidējais rādītājs: 34,7 %), lai gan Latvija garantē bezmaksas vietu agrīnās pirmsskolas izglītības iestādē ikvienam bērnam no 18 mēnešu vecuma, ja vecāki to vēlas11.
Izglītības priekšlaicīgas pamešanas (IPP) rādītāji ir ievērojami zemāki nekā vidēji ES, bet ir būtiski augstāki ārpus pilsētām. . 2019. gadā izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušo īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem bija 8,7 %; tas ir neliels pieaugums (0,4 procentpunkti) salīdzinājumā ar 2018. gadu, bet vēl arvien krietni zem ES vidējā rādītāja: 10,2 %. IPP ir ievērojami izplatītāka lauku apgabalos (11 %) un ārpus lielākajām pilsētām (13 %), tā atbalsojot ģeogrāfiskās atšķirības mācību rezultātos. IPP rādītājs samazinājās zēnu vidū (no 11,4 % 2018. gadā uz 10,5 %), bet pieauga meitenēm (6,8 % pret 5 %), tā ievērojami samazinot atšķirību starp dzimumiem.
Latvijai ir salīdzinoši labi rezultāti pamatprasmju apguvē, taču satraukumu raisa mobinga apmērs. 2018. gadā 15 gadus vecu izglītojamo rezultāti saskaņā ar PISA mērījumiem kopumā bija stabili dabaszinātnēs, bet tie bija pasliktinājušies lasīšanā salīdzinājumā ar 2015. gadu, tomēr vēl arvien labāki nekā 2000. gadā; savukārt rezultāti matemātikā bija uzlabojušies (EASO PISA, 2019. gads). Izglītojamo īpatsvars ar vājām sekmēm visās trīs jomās ir zemāks nekā vidēji ES (9,2 % pret 12,6 %). Ne tik pozitīvs aspekts ir tas, ka 35,5 % skolēnu ziņoja, ka cieš no mobinga vismaz pāris reizes mēnesī; tas ir augstākais rādītājs ES un kopš 2015. gada PISA ir pieaudzis par gandrīz 5 procentpunktiem12 . Vairāk nekā viens no desmit (11 %) piecpadsmitgadīgajiem norādīja, ka cietis no mobinga bieži, 10 % — ka regulāri saņem draudus no citiem skolēniem, un 12 % norādīja, ka cietuši no fiziskas vardarbības “vismaz pāris reizes katru mēnesi”. Zēni biežāk saskaras ar mobingu nekā meitenes, tāpat arī skolēni ar vājiem mācību rezultātiem un skolēni, kas ir nelabvēlīgā situācijā.
4. attēls. To skolēnu īpatsvars, kuri ziņojuši, ka ir saskārušies ar mobingu vismaz pāris reizes mēnesī, 2018. gads
Avots: ESAO, 2019. gads, PISA, 2018. gads.
Izglītības sistēma kopumā ir taisnīga, bet vēl arvien pastāv nevienlīdzīgas iespējas piekļūt kvalitatīvai izglītībai. Saskaņā ar 2018. gada PISA skolēnu sociālekonomiskajai situācijai ir salīdzinoši ierobežota ietekme uz mācību rezultātiem. PISA konstatētā lasīšanas rezultātu atšķirība starp skolēniem vislabvēlīgākajā situācijā un skolēniem visnelabvēlīgākajā situācijā bija 65 punkti, kas ir ievērojami mazāk nekā ES vidējais rādītājs: 97 punkti. Meitenes uzrādīja labākus rezultātus nekā zēni lasīšanā (par 33 punktiem vairāk) un mazākā mērā arī dabaszinātnēs (par 8 punktiem vairāk) taču zēniem bija labāki rezultāti matemātikā (par 7 punktiem vairāk), tas saskan ar ES vidējo rādītāju. PISA apstiprināja, ka piekļuve kvalitatīvai izglītībai joprojām ir atkarīga no dzīvesvietas: lielākas pilsētu skolas turpināja uzrādīt daudz labākus rezultātus nekā mazākas skolas lauku apgabalos — rezultātu atšķirība lasīšanā bija 52 punkti, kas ir līdzvērtīgi vairāk nekā vienam mācību gadam.
Tiek pakāpeniski ieviesta jaunā kompetencēs balstītā vispārējās izglītības programma. Sākot ar 2020. gada septembri, jaunā mācību programma tiks īstenota 1., 4., 7. un 10. klasē. 1.–7. klases (sākumskolas) mācību programmā ietverti šādi priekšmeti: svešvalodas (angļu, vācu un franču valoda), sociālās zinības un pilsoniskā līdzdalība, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātnes, matemātika, tehnoloģijas, veselības mācība un sports. Vidusskolas (10.–12. klase) mācību programmā priekšmetu skaits ir mazāks, un skolēniem ir iespēja 30 % mācību laika veltīt atsevišķu priekšmetu specializētai padziļinātai apguvei. Jaunās mācību programmas ieviešana sākās ar pirmsskolas izglītības posmu 2019./2020. mācību gadā, un tā būtu jānoslēdz ar vecākajām klasēm 2022./2023. gadā. Lai palīdzētu skolotājiem jaunās programmas īstenošanā, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu13. visiem skolotājiem ir pieejams bezmaksas pašmācības e-kurss. Turklāt Valsts izglītības satura centrs (VISC) sāka kampaņu, lai informētu vecākus par būtiskākajām izmaiņām visos izglītības posmos un to, kas tiek sagaidīts no viņiem vecāku atbalsta un sadarbības ar skolu ziņā.
Skolotāju trūkums ir skolu direktoru un dažu pašvaldību uzmanības centrā. . Vairāki skolu direktori ir izstrādājuši pagaidu risinājumus brīvo darbvietu aizpildīšanai: pārliecinot pensionējušos skolotājus turpināt strādāt, lūdzot skolotājiem pasniegt dažādus priekšmetus papildus viņu iepriekš mācītajiem un piedāvājot priekšmetu apguvi blokos (piemēram, septembrī mācību stundas matemātikā nenotiek, bet novembrī matemātika tiek intensīvi apgūta katru dienu). Arī pašvaldības cenšas risināt skolotāju trūkumu, piemēram, piedāvājot prēmijas skolotājiem, kuri piekrīt pārcelties no cita reģiona, vai nodrošinot pašvaldības dzīvokļus ar pazeminātu īres maksu. Arī valdība ir spērusi soļus šīs problēmas risināšanā. Apspriestie pasākumi ietver paātrinātas skolotāju apmācības programmas izstrādi (par prioritārām nosakot dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku (STEM)) augstākās izglītības iestāžu absolventiem, rīka izstrādi precīzākai brīvo skolotāju darbvietu noteikšanai, iespēju apstiprināt iepriekšēju pieredzi izglītības jomā, lai kļūtu par skolotāju, un moduļus skolotājiem citu mācību priekšmetu pasniegšanas apguvei. Jauna skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” mērķis ir piesaistīt citu jomu profesionāļus (sk. 1. izcēlumu). Lai gan ar šiem pasākumiem varētu izdoties piesaistīt jaunus skolotājus, ilgtermiņa panākumi būs atkarīgi no sistēmas spējas noturēt skolotājus, vairojot profesijas pievilcību.
1. izcēlums. “Mācītspēks”: paātrināta profesionāļu sagatavošana skolotāja darbam
IZM ir sākusi projektu “(Mācītspēks)” ,kas ar ESF atbalstu izstrādāts, lai piesaistītu dažādu jomu profesionāļus un apmācītu viņus skolotāja darbam. Projektu kopīgi īsteno Latvijas Universitāte (Rīgā), Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte, tā nodrošinot plašu teritoriālo pārklājumu. Projekts paredz 100 jaunu īpaši apmācītu skolotāju pievienošanos skolu mācībspēkiem katru gadu vismaz trīs gadus, sākot ar 2020. gadu. Līdztekus trim universitātēm IZM ir izveidojusi partnerību arī ar nodibinājumu “Iespējamā misija”. Programma ietver četras darba dienas skolā un vienu mācību dienu nedēļā. Studenti varēs saņemt ikmēneša stipendiju 200 EUR apmērā mācību laikā un algas piemaksu 120 EUR apmērā pirmajā darba gadā pēc kvalifikācijas iegūšanas. 2020. gada pavasarī tika izstrādāta reklāmas kampaņa projekta popularizēšanai.
“Mācītspēks” ir balstīts uz otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu skolotāja kvalifikācijas iegūšanai. Šī ir viena no jaunās skolotāju izglītības sistēmas studiju programmām ESF projektā “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” (projekta Nr.: 8.2.1.0/18/I/004).
Dalībnieku atlase notiek trīs kārtās: 1. kārtā kandidāti ir aicināti aprakstīt savu motivāciju, analizēt līdzšinējos sasniegumus, saprast, ko viņi vēlas sasniegt programmas ietvaros, un kur un ar kāda vecuma skolēniem labprātāk strādātu. 2. kārtā kandidāti tiek aicināti vadīt septiņu minūšu sesiju citiem kandidātiem, strādāt kopā ar viņiem, lai atrisinātu ar skolu saistītu problēmsituāciju, un risināt problēmsituāciju pāros. Kandidātiem sava sesija ir jāsagatavo iepriekš un cita starpā ir jādemonstrē spēja strādāt komandā. 3. kārtā sarunas ar vērtētājiem laikā kandidātiem ir iespēja apspriest savus motīvus dalībai programmā un jebkādus jautājumus, kas radušies iepriekšējo kārtu laikā.
6. Profesionālās izglītības un apmācības modernizācija
Neseno PIA absolventu nodarbinātības rādītāji ir diezgan zemi, īpaši salīdzinājumā ar pilngadīgu jauniešu nodarbinātības rādītājiem kopumā.. 2019. gadā nesenu PIA programmu absolventu nodarbinātības rādītāji salīdzinājumā ar pilngadīgu jauniešu vidējo nodarbinātības līmeni bija negatīvi un vieni no sliktākajiem ES (nesenu PIA absolventu nodarbinātība bija par 15,5 procentpunktiem zemāka nekā pilngadīgajiem jauniešiem kopumā, vēl sliktāka situācija ir tikai Grieķijā)14) . Vidēji ES nesenu PIA absolventu nodarbinātības rādītāji ir pozitīvi, t. i., viņu nodarbinātības līmenis ir par 1,7 procentpunktiem augstāks nekā pilngadīgiem jauniešiem kopumā15. PIA programmās uzņemto izglītojamo skaits 2013.–2016. gadā samazinājās, bet pašlaik ir stabilizējies un nedaudz pieaudzis 2018. gadā, sasniedzot gandrīz 23 70016. 38,8 % izglītojamo vidusskolas posmā bija uzņemti vidusskolas līmeņa PIA programmās (ES rādītājs: 48,4 %).
Kopš 2020. gada janvāra norit Profesionālās izglītības likuma grozījumu sabiedriskā apspriešana. Grozījumi ietver daļējas kvalifikācijas piešķiršanu (pretstatā tikai pilnai kvalifikācijai) un elastīgus veidus kvalifikācijas iegūšanai mūžizglītības ceļā (Cedefop ReferNet, 2020. gads). PIA iestādes tiek aprīkotas ar modernām tehnoloģijām. Kopš iepriekšējā desmitgadē mazākas izglītības iestādes tika apvienotas lielākos PIA centros, to modernizācija ir bijusi prioritāte. Pašreizējā stratēģija skolu aprīkojuma modernizācijai ir koncentrēta uz 17 “prioritārajām izglītības programmu grupām” un ietver ātrdarbīgu internetu un apmācības programmatūru. 2016.–2022. gada valsts ESF projekta17 ietvaros PIA pasniedzējiem tiek piedāvāti digitālās pratības kursi (Daija un citi, 2019. gads).
Covid-19 pandēmija ietekmēja PIA Latvijā18. PIA eksāmeni notika divās daļās: teorētiskā daļa notika attālināti un praktiskā daļa — klātienē nelielās grupās, ievērojot stingrus veselības aizsardzības pasākumus. PIA iestādes var samazināt mācību prakses ilgumu pēc situācijas un mācību programmas specifikas novērtēšanas. Profesionālās vidējās izglītības un 3 gadu programmās mācību prakses var tikt saīsinātas par ne vairāk kā 320 stundām, profesionālās pamatizglītības programmās — ne vairāk kā 240 stundām.
7. Augstākās izglītības modernizācija
Terciāro izglītību ieguvušo pilngadīgo jauniešu īpatsvars ir augsts un turpina pieaugt, taču atšķirība dzimumu starpā terciārās izglītības iegūšanā vēl arvien ir ievērojama. 45,7 % 30–34 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju 2019. gadā bija ieguvuši terciāro izglītību, un tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 42,7 % 2018. gadā un krietni virs ES vidējā rādītāja: 40,3 %. Pieaugums bija lielāks vīriešu vidū (no 30,6 % uz 35 %) salīdzinājumā ar sievietēm (no 55,2 % uz 57 %). Līdz ar to atšķirība dzimumu starpā ir mazāka nekā 2018. gadā, bet vēl arvien ir divreiz lielāka nekā vidēji ES (22 procentpunkti pret 10,5 procentpunktiem). STEM absolventi bija 20 % no visiem absolventiem 2018. gadā, tas ir krietni zem ES vidējā rādītāja: 25,4 %. Dabaszinātņu, matemātikas un statistikas programmu absolventu īpatsvars bija viszemākais ES (2,7 % pret 6,4 %).
Latvijas absolventiem ir augstākais nodarbinātības īpatsvars ES, kas liecina par ievērojamu augstākās izglītības atdevi. Nesen augstāko izglītību ieguvušo vecuma grupā no 20 līdz 34 gadiem nodarbinātības īpatsvars 2019. gadā sasniedza 96,6 % (salīdzinājumā ar 91,3 % 2018. gadā), un tas ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES (85 %). Tas ir krasā pretstatā PIA absolventu (ISCED 3.–4. līmenis) nodarbinātības īpatsvaram, kas ir 65,6 % — viens no zemākajiem ES.
Latvijas absolventu gaitu apzināšanas sistēma ir agrīnā īstenošanas stadijā. Studējošo un absolventu reģistrs tika izveidots 2017. gadā, un tas vāc individuālus datus par absolventu nodarbinātības statusu, darba jomu un atalgojumu, informāciju par izglītības iestādi, studiju programmu un iegūto kvalifikāciju, kā arī demogrāfiskos rādītājus. Reģistrs kalpos par pamatu augstākās izglītības absolventu rezultātu un studiju kvalitātes uzraudzībai. Tas arī sniegs informāciju sabiedrībai kopumā un potenciālajiem studentiem, kā arī nodrošinās objektīvu informāciju politikas veidotājiem un ekspertiem nodarbinātības un karjeras attīstības analīzes vajadzībām laika gaitā.
Augstākās izglītības iestāžu reforma turpinās, un tā varētu vairot to stratēģiskās spējas un akadēmisko konkurētspēju. IZM ir iesniegusi parlamentam priekšlikumus augstākās izglītības nozares starptautiskās konkurētspējas uzlabošanai19. Šie priekšlikumi tiks iestrādāti tiesību aktos 2020. gada gaitā un pakāpeniski īstenoti vispirms universitātēs (2020.–2022. gadā) un pēc tam augstskolās (2022.–2023. gadā). Plānots, ka reforma sniegs sistēmiskus rezultātus 2025.–2027. gadā, un tas savukārt ļaus sagatavot jaunu augstākās izglītības attīstības plānu laikposmam pēc 2028. gada. Reforma ir vērsta uz šādām jomām:
- pārvaldība: akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanas nošķiršana, izveidojot padomes, kas ir atbildīgas par stratēģisko pārvaldību, vienlaicīgi garantējot augstākās izglītības iestāžu (AII) autonomiju, atvērtību un pārredzamību,
- finansējums: valsts finansējums tiks piešķirts saskaņā ar darbības rezultātiem, valsts noteiktajām prioritātēm un individuālo AII mērķiem. Padomes būs atbildīgas par līdzfinansējuma piešķiršanu projektiem, kuriem piesaistīts ārējo avotu finansējums. Tas stimulēs AII vadību rezultatīvāk piesaistīt ārējo finansējumu, dažādojot finansējuma avotus un nodrošinot stratēģisko ilgtermiņa attīstību neatkarīgi no valsts budžeta ikgada svārstībām,
- cilvēkresursi: tiks izstrādāts vienots karjeras modelis akadēmiskajiem mācībspēkiem un pētniecības personālam, tiecoties vairot augstākās izglītības un zinātnes konkurētspēju un nodrošināt jaunu talantu attīstību.
2. izcēlums. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) efektīvas pārvaldības attīstība ar ESF atbalstu
Projekta mērķis ir uzlabot studiju programmu satura kvalitāti. Tāpat projekta mērķis ir nodrošināt efektīvus pārvaldības procesus un veicināt pārvaldības prasmes un kompetences cita starpā ar digitālās izglītības palīdzību. Tas ietver:
- audiovizuālu mācību līdzekļu izstrādi virtuālā mācību vidē. Vairāki bakalaura studiju kursi tiks digitalizēti. Nepilna laika un tālākizglītības studenti lielāko daļu studiju laika pavada ārpus universitātes, šo kursu digitalizācija var ievērojami uzlabot zināšanu apguves procesu,
- digitālo risinājumu ierosināšanu. Mērķis ir apsvērt RTU digitalizācijas pakāpi un parādīt, kā tā mainās. Studenti, mācībspēki un personāls aprēķinās savu digitālo pēdu ar ad hoc kalkulatoru. Tiks izstrādāts e-risinājums akadēmiskajam godīgumam sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Universitāti un citām AII. Darbības ietver e-mācīšanās materiālu izstrādi un starpdisciplīnu sadarbības rīku izstrādi akadēmiskā godīguma jomā personālam un studentiem, kā arī rīku kopumu starpdisciplīnu sadarbībai akadēmiskā godīguma jomā.
Kopējais projekta finansējums ir 3 289 200 EUR, no tiem 2 795 820 EUR ir ESF finansējums un 493 380 EUR — finansējums no valsts budžeta.
Projekta ilgums: 1.11.2018.–31.10.2022.
8. Pieaugušo izglītības veicināšana
Latvija cenšas uzlabot pieaugušo dalību izglītībā, kas vēl arvien ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja 2019. gadā20 pieaugušo dalības izglītībā un apmācībā rādītājs bija 7,4 % salīdzinājumā ar 10,8 % ES. 2016.–2019. gadā Latvija nodrošināja pastāvīgu virzību konstatēto problēmu risināšanā. 2017.–2018. gadā pieaugušo izglītības politikas ietvaros tika izstrādāts labāks un iedarbīgāks koordinācijas mehānisms, kā arī mērķtiecīgāka pieeja, kas piemērota darba devēju un izglītojamo vajadzībām. Tomēr ar esošo politiku neizdevās apmierināt daudzu neaizsargātu pieaugušo izglītības vajadzības (Maslo, I., 2017. gads). Līdz ar to vēl arvien pastāv nepieciešamība nodrošināt augstas kvalitātes pieaugušo izglītību ikvienam, īpaši neaizsargātiem pieaugušajiem. Nepieciešami turpmāki centieni, lai stimulētu darba devējus un indivīdus ieguldīt pieaugušo izglītībā, savukārt finansējumu iespējams taisnīgāk sadalīt reģionu starpā.
Pastāv virkne digitālās izglītības iespēju pieaugušajiem — gan formālas, gan neformālas (piemēram, ar darbu saistītas). Kopš 2014. gada digitālo prasmju attīstīšana formālajā un neformālajā izglītībā visos izglītības posmos ir iekļauta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam21. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2019./2020. gadā 2,13 % izglītojamo izmantoja iespēju iegūt formālu pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību attālinātās mācīšanās ceļā22. Pieaugušie var saņemt arī profesionālo pamatizglītību ar pedagoģisko korekciju vairākās izglītības iestādēs, tostarp tehnoloģiju jomā.
9. Atsauces
Cedefop ReferNet, 2020, Latvia: 2020 update of VET policy developments in the deliverables agreed in the 2015 Riga conclusions. (Latvija: 2020. gada jaunākā informācija par PIA politikas norisēm 2015. gada Rīgas secinājumos iekļauto mērķuzdevumu jomā)..Nav publicēts.
Daija, Z., Kinta, G., Labunskis, E., 2019,Vocational education and training for the future of work: Latvia. (Profesionālā izglītība un apmācība nodarbinātības nākotnei: Latvija). . Cedefop ReferNet tematiskās perspektīvas: http://libserver.cedefop.europa.eu/vetelib/2018/adapting_VET_digitalisation_future_work_Latvia_Cedefop_ReferNet.pdf.
Daniela, L., Rubene, Z., Goba, L., 2018,Datu apkopojums un ārvalstu un Latvijas pieredzes analīze par digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās izglītības mācību satura nodrošināšanai, . Izglītības un zinātnes ministrija.
Edurio, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, 2020Managing a school system through shutdown: lessons for school leaders. Results of a system-wide study of remote learning in Latvia (Skolu sistēmas vadīšana sociālo ierobežojumu laikā: ieteikumi skolu direktoriem. Visaptveroša attālinātās mācīšanās pētījuma Latvijā rezultāti):. https://issuu.com/eduriocom/docs/report_shutdown_lessons?fr=sZWI4ODEzMTEwOTc.
Eiropas Komisija, 2019,2nd Survey of Schools: ICT in education, Latvia Country Report (2. Skolu apsekojums: IKT izglītībā, ziņojums par Latviju): . https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/2nd-survey-schools-ict-education.
Krasnopjorovs, O., 2019, Why is education performance so different across Latvian schools? (Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?), Economics of Transition and Institutional Change, 17. sējums, 4. burtnīca: https://doi.org/10.1111/ecot.12227.
Maslo, Irina, 2017, Independent national experts network in adult learning/skills (Neatkarīgs valsts ekspertu tīkls pieaugušo izglītībā / prasmju apguvē), Eiropas Komisija, Ziņojums par Latviju: https://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=21245&langId=en.
ESAO, 2019, PISA 2018 Results (Volume I): What Students Know and Can Doem> (2018. gada PISA rezultāti (I sējums): ko izglītojamie zina un prot), PISA, EASO publikāciju birojs, Parīze: https://doi.org/10.1787/5f07c754-en.
ESAO, 2019, PISA 2018 Results (Volume III):): What School Life Means for Students’ Life (2018. gada PISA rezultāti (III sējums): kā skolēna dzīve ietekmē studenta dzīvi),, PISA, EASO publikāciju birojs, Parīze: https://doi.org/10.1787/19963777.
I pielikums. Galveno rādītāju avoti
| Rādītājs | Eurostat tiešsaistes datu kods |
| Izglītību un apmācību priekšlaicīgi pametušie | edat_lfse_14 + edat_lfse_02 |
| Terciārās izglītības iegūšana | edat_lfse_03 + edat_lfs_9912 |
| Agrīnā pirmsskolas izglītība | educ_uoe_enra10 |
| Nepietiekami rezultāti lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs | OECD (PISA) |
| Neseno absolventu nodarbinātības īpatsvars | edat_lfse_24 |
| Pieaugušo dalība izglītībā | trng_lfse_03 |
| Publiskie izdevumi par izglītību procentos no IKP | gov_10a_exp |
| Izdevumi uz vienu izglītības ieguvēju valsts un privātās iestādēs | educ_uoe_fini04 |
| Mācību mobilitāte: - absolventi, kas grādu ieguvuši, izmantojot mobilitāti - absolventi, kas kredītpunktus ieguvuši, izmantojot mobilitāti |
EAC ĢD aprēķini, pamatojoties uz Eurostat/UIS/OECD datiem |
II pielikums. Izglītības sistēmas struktūra
Avots: Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice, 2020. gads, Eiropas izglītības sistēmu struktūra 2019./2020. gadā: shematiskas diagrammas. Eurydice fakti un skaitļi. Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs.
Komentārus un jautājumus par šo ziņojumu varat sūtīt uz e-pastu:
Grazia ROMANI