9. NODAĻA

Demokrātijas stiprināšana

Eiropas Parlamenta deputāti sēž lielas auditorijas rindās, daži ceļ roku balsojumam. Skatīt fotoattēla parakstu
Eiropas Parlamenta deputāti balso Parlamenta plenārsēdē par jaunu Eiropas Savienības mediju brīvības likumu, kura mērķis ir aizsargāt žurnālistus no politiskas iejaukšanās un uzlabot mediju īpašumtiesību pārredzamību. Strasbūra (Francija), 2024. gada 13. marts.

Eiropas Savienības iestādes un struktūras 2024. gadā cieši sadarbojās, lai iestātos par ES kopīgajām interesēm un dotu rezultātus tās iedzīvotājiem. Turpinājās centieni uzlabot ES likumdošanas procesu un reformēt pārvaldes iestādes, lai tās būtu labāk sagatavotas vienmēr mainīgās pasaules iespējām un izaicinājumiem. Veicinot brīvas un godīgas vēlēšanas, stiprinot mediju brīvību un apkarojot dezinformāciju, tālāk ritēja arī darbs pie noturīgāku demokrātiju veidošanas visā ES. Labāki rezultāti iedzīvotāju labā ir kopīgs mērķis, par kura sasniegšanu, uzlabojot ES noteikumus, ir atbildīgas visas ES iestādes un dalībvalstis. Tas ietver iespēju radīšanu iedzīvotājiem, lai viņi aktīvi piedalītos demokrātiskajā procesā.

Spēcīgas iestādes

ES institucionālā struktūra ir unikāla, un tās lēmumu pieņemšanas sistēma pastāvīgi attīstās. Pamatprincips ir tāds, ka Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, kas ir saskanīgi ar Eiropadomes uzņemto politisko virzību, un Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome līdztiesīgu likumdevēju statusā tos pieņem. Pēc tam dalībvalstis tiesību aktus īsteno, un Komisija nodrošina, lai tie tiktu piemēroti pareizi. Šīm iestādēm palīdz citas iestādes un struktūras - atvērt jaunu cilni..

Eiropas Savienības Padomes prezidentūru ik pēc sešiem mēnešiem pārņem kāda cita dalībvalsts. 2024. gadā prezidentvalsts bija vispirms Beļģija un pēc tam – Ungārija.

Uz skatuves paneļdiskusijā Media Freedom in Europe (“Mediju brīvība Eiropā”) sēž četri runātāji. Pasākuma nosaukumu var redzēt fonā kopā ar animācijas varoni, savukārt priekšplānā sēž skatītāji.
Mediju brīvības paneļdiskusija, kas tika organizēta Beļģijas prezidentūras laikā Padomē, lai atzīmētu Pasaules preses brīvības dienu. Tajā piedalījās mediju eksperte Katrīna Tjenponta (pa labi), Ukrainas žurnāliste Olena Abramoviča (otrā no kreisās) un beļģu karikatūrists Filips Geliks (otrais no labās). Brisele (Beļģija), 2024. gada 3. maijs. © Thierry Monasse/Getty Images News via Getty Images
Jauniešu grupa uz zila fona ar 2024. gada Padomes prezidentvalsts Ungārijas logotipu un Eiropas Savienības un Ungārijas karogiem, sēžot uz trepēm, piedalās neformālā diskusijā; daži izmanto klēpjdatoru, citi pieraksta.
Eiropas Savienības jaunatnes konferenci organizēja Padomes prezidentvalsts Ungārija Eiropas Jaunatnes dialoga ietvaros, kas jauniešiem Eiropā dod iespēju klātienē apmainīties viedokļiem ar lēmumu pieņēmējiem par viņus interesējošajiem jautājumiem un problēmām. Budapešta (Ungārija), 2024. gada 9. septembris.
Antoniu Košta, Urzula fon der Leiena un citi Eiropas Savienības līderi pozē oficiālajai grupas kopbildei stikla ēkā, viņus ieskauj Eiropas karogi, priekšplānā ir sarkans paklājs.
Eiropadome, kas sastāv no Eiropas Savienības dalībvalstu vai to valdību vadītājiem, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta (pirmajā rindā piektais no labās) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (pirmajā rindā trešā no labās). Brisele (Beļģija), 2024. gada 19. decembris. Decembris iezīmēja 50 gadus - atvērt jaunu cilni. kopš Eiropadomes izveides.

ES iestāžu darba cikls ik pēc pieciem gadiem līdz ar kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākas no jauna. Šīs vēlēšanas un tai sekojošā jaunas Komisijas iecelšana ir būtiskas ES demokrātiskā procesa daļas un ir noteiktas līgumos - atvērt jaunu cilni.. 2019.–2024. gada cikla pēdējā gadā ES iestādes sekmīgi sasniedza minētajam periodam izvirzītos vērienīgos mērķus un ielika pamatus jaunā, 2024.–2029. gada politiskā cikla veiksmīgai iesākšanai (sk. 0. nodaļu).

ES politikas veidošanas sekmes nosaka tas, cik labi darbojas ES starpiestāžu procesi, kas cita starpā aptver arī dalībvalstu nacionālo parlamentu un ES konsultatīvo komiteju un decentralizēto aģentūru iesaisti. 2024. gadā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Eiropas Reģionu komiteja galveno uzmanību pievērsa sadarbības uzlabošanai ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ES kandidātvalstīs, lai tādējādi sagatavotos iespējamai tālākai ES paplašināšanai. Vienlaikus ES iestādes turpināja apsvērt, kādas reformas būtu vajadzīgas - atvērt jaunu cilni., lai palīdzētu ES būt gatavai nākotnei gan sakarā ar nākamajām paplašināšanās kārtām, gan lai spētu reaģēt uz aizvien lielākajiem globālajiem izaicinājumiem.

Pārraides vadītājs Aids Palubinsks sarunājas ar Olenu Loboiko par Eiropas Savienības jauno Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai. Viņi apspriež, kā iestāde stiprinās uzraudzību, uzlabos sadarbību un nodrošinās Eiropas Savienības noteikumu vienotu piemērošanu, lai aizsargātu iedzīvotājus un finanšu sistēmu.
RAIDIERAKSTS Raidierakstā apspriesta Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai.

Lai labāk aizsargātu ES iedzīvotājus un ES finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un apkarotu terorisma finansēšanu, jūnijā tika izveidota jauna decentralizētā aģentūra. Iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai - atvērt jaunu cilni. ir viena no visā ES teritorijā bāzētajām aģentūrām, kuru uzdevums ir palīdzēt īstenot ES politiku.

Videomateriālā par godu Eiropas Reģionu komitejas 30. gadadienai, attēlots, kā vairāk nekā 1 miljons vietējo un reģionālo līderu palīdz kopienām pārvarēt tādas problēmas kā Covid-19, Krievijas agresijas karš Ukrainā un klimata pārmaiņas.
VIDEOMATERIĀLS 2024. gadā tika atzīmēta Eiropas Reģionu komitejas 30. gadadiena.

Stratēģiskā prognozēšana

Stratēģiskā prognozēšana - atvērt jaunu cilni., pētot, kādas nākotnes tendences spētu būtiski ietekmēt ES, palīdz veidot tālredzīgu ES politiku un kalpo par stratēģiskās plānošanas pamatu. Tā palīdz būt gataviem riskiem un iespējām, kas reiz veidos Eiropas nākotni. 2024. gada ziņojumā par globālajām tendencēm - PDF datne – atvērt jaunu cilni., kas ir kopīgs deviņu ES iestāžu un struktūru projekts un Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas daļa, ir izklāstītas galvenās vidēja termiņa un ilgtermiņa tendences un sniegts ES līderiem adresēts ieskats par svarīgākajām stratēģiskajām izvēlēm, kādas būs jāizdara turpmākajos gados (sk. 0. nodaļu).

Aizvadītā gada laikā ES iestādes un dalībvalstis ar ES mēroga prognozēšanas tīkla palīdzību ir pastiprinājušas savu sadarbību attiecībā uz ES līmeņa stratēģiskajām diskusijām. Tīkls ir saistīts arī ar publiskās pārvaldes iestāžu modernizēšanas centieniem, kas 2024. gadā visā Eiropā turpinājās ComPAct - atvērt jaunu cilni. iniciatīvas ietvaros. Papildus tam, ka iniciatīva palīdz dalībvalstīm novērst prasmju trūkumu un sasniegt nosprausto mērķrādītāju – līdz 2030. gadam panākt, ka tiešsaistē ir pieejami 100 % galveno publisko pakalpojumu, – iniciatīvas mērķis ir arī padarīt publiskās pārvaldes iestādes mazāk birokrātiskas, ātrākas pakalpojumu sniegšanā, pārredzamākas un cilvēkiem tuvākas. Bez tam iniciatīva 2024. gadā palīdzēja valsts un reģionālās pārvaldes iestādēm (piemēram, Itālijā, Lietuvā un Maltā) veidot prognozēšanas spēju un izmantot prognozēšanas paņēmienus, lai izstrādātu jaunas pieejas, ko var izmantot, veidojot politiku tādās jomās kā veselība, sociālā politika un izglītība.

ES iestādes un struktūras turpināja ieguldīt spēkus savu prognozēšanas spēju pilnveidošanā. Piemēram, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja izveidoja savu iekšējo stratēģiskās prognozēšanas satvaru un Eiropas Reģionu komiteja pastiprināja prognozēšanas jomā notiekošo sadarbību ar ieinteresētajiem reģioniem. Agri atklājot briestošas problēmas un jaunas iespējas, šie centieni nodrošina, ka politika atbilst nākotnes prasībām un turpinās uzlabot šodienas un rītdienas paaudžu dzīves kvalitāti.

Laba pārvaldība

Pārredzamība, integritāte un pārskatatbildība ir galvenās uz tiesiskumu balstītas demokrātijas iezīmes. Tās veicina labu pārvaldību un vairo uzticēšanos politikas veidošanas procesam.

Lai tālāk nostiprinātu sabiedrības uzticēšanos ES iestādēm un struktūrām un izveidotu kopīgu ētiskas uzvedības kultūru, astoņas no tām ir parakstījušas nolīgumu - atvērt jaunu cilni., ar ko izveido starpiestāžu ētikas normu struktūru - atvērt jaunu cilni., kuras uzdevums ir izstrādāt kopīgus ētiskas uzvedības standartus saviem locekļiem un izveidot ētisko prasību koordinēšanai paredzētu oficiālu mehānismu.

Pārstrādātā DORIE - atvērt jaunu cilni. (Dokumenti un pētījumi par ES institucionālajiem jautājumiem) datubāze tagad lietotājiem ļauj dokumentus par ES institucionālajiem jautājumiem meklēt visās oficiālajās ES valodās.

Romans Šremsers, Alesandro Kjoketi,Vilems Van de Vorde, Vera Jourova, Kūns Lēnarts, Tonijs Mērfijs, Olivers Rēpke un Luka Menezini pozē fotoattēlam uz Eiropas Savienības karoga fona, Vera Jourova tur atvērtu dokumentu.
No kreisās: Eiropas Centrālās bankas galvenais atbilstības un pārvaldības speciālists Romans Šremsers, Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs Alesandro Kjoketi, Beļģijas kā pašreizējās prezidentvalsts vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Vilems Van de Vorde, toreizējā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos Vera Jourova, Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Kūns Lēnarts, Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs Tonijs Mērfijs, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Olivers Rēpke un Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Luka Menezini parakstīšanas ceremonijā, kad tika izveidota starpiestāžu ētikas struktūra. Brisele (Beļģija), 2024. gada 15. maijs.

Eiropas Ombuds - atvērt jaunu cilni. ir struktūra, kas izskata sūdzības par administratīvām kļūmēm ES iestāžu darbībā. 2024. gadā administratīvas kļūmes tika konstatētas ļoti reti (aptuveni 5 % izskatīto gadījumu), un aptuveni trīs ceturtdaļas Ombuda ieteikumu tika sekmīgi īstenoti.

Ar savu labāka regulējuma - atvērt jaunu cilni. programmu ES turpināja darbu arī pie tā, lai tiesību akti būtu efektīvi un lietderīgi un lai administratīvais slogs tiktu samazināts, neapdraudot politikas mērķu sasniegšanu. Princips “viens pieņemts – viens atcelts” nodrošina, ka jebkuru jaunu ieviesto slogu kompensē, likvidējot līdzvērtīgu slogu tajā pašā politikas jomā. Šī pieeja papildina Normatīvās atbilstības un izpildes programmu - atvērt jaunu cilni., ar kuras palīdzību var sistemātiski identificēt un novērst birokrātiju un liekas izmaksas ikreiz, kad ES tiesību akti tiek izskatīti un izvērtēti.

Turpinājās arī centieni uzlabot ES iestāžu vidisko sniegumu - atvērt jaunu cilni., taupīt enerģiju un optimizēt resursu izmantošanu.

VIENKĀRŠOŠANAS/RACIONALIZĀCIJAS
INICIATĪVAS (2024. GADS)
GAIDĀMIE
IETAUPĪJUMI/IEGUVUMI
VIENKĀRŠOŠANAS/RACIONALIZĀCIJAS
INICIATĪVAS (2024. GADS)

Vienkāršošanas pasākumi lauksaimniekiem - atvērt jaunu cilni.

GAIDĀMIE
IETAUPĪJUMI/IEGUVUMI

Administratīvo izmaksu samazinājums par 165 miljoniem eiro

VIENKĀRŠOŠANAS/RACIONALIZĀCIJAS
INICIATĪVAS (2024. GADS)

Vienots portāls darba ņēmēju norīkošanas deklarēšanai - atvērt jaunu cilni.

GAIDĀMIE
IETAUPĪJUMI/IEGUVUMI

Administratīvā sloga samazinājums par 259 miljoniem eiro

GAIDĀMIE
IETAUPĪJUMI/IEGUVUMI

530 miljonu eiro liels ikgadējs ietaupījums

GAIDĀMIE
IETAUPĪJUMI/IEGUVUMI

120 miljonu eiro liels ikgadējs ietaupījums

GAIDĀMIE
IETAUPĪJUMI/IEGUVUMI

Mazos un vidējos uzņēmumus skarošas negribēti plašākas ietekmes un pārmērīgas atbilstības novēršana

ES noteikumu piemērošanas nodrošināšana

2019.–2024. gada ciklā pieņemtie kardināli jaunie tiesību akti (piemēram, tie, kas palīdz tuvināt mūsu sabiedrības zaļo un digitālo pārveidi) iecerēto ietekmi un ieguvumus dos tikai tad, ja tiks pilnībā īstenoti un pienācīgi piemēroti. Komisijas uzdevums ir ar preventīviem pasākumiem un vajadzības gadījumā ar pārkāpuma procedūrām - atvērt jaunu cilni. nodrošināt, ka to dara visas dalībvalstis. Pārkāpuma procedūras mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstis ES tiesību aktus piemērotu pareizi. Īpaša uzmanība tiek veltīta pārkāpumiem, kuri skar daudzus cilvēkus vai uzņēmumus. Ja konstatētos pārkāpumus nav iespējams novērst, Komisija var nodot lietas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā, kura attiecīgajai dalībvalstij var piemērot finansiālas sankcijas.

  • 2024. gadā sāktas 568 jaunas pārkāpuma procedūras.
  • Tiesai nodotas 52 lietas saistībā ar 19 dalībvalstīm.
  • Finansiālas sankcijas pieprasītas 10 gadījumos.
  • 542 pārkāpuma procedūras tika slēgtas.
  • 93 % no tām slēgtas procedūras agrīnajos posmos, tādējādi aiztaupot laiku cilvēkiem un uzņēmumiem.
  • Šie pasākumi nesīs konkrētus ieguvumus dažādās politikas jomās un uzlabos patērētāju un pilsonisko tiesību aizsardzību.

ES turpināja arī pārkāpumu novēršanas darbu – sniedzot praktiskus norādījumus un tehnisko palīdzību, kā arī rīkojot sanāksmes un apmācību visās galvenajās politikas jomās, nodrošināja dalībvalstīm agrīnu atbalstu Savienības tiesību aktu īstenošanā. Piemēram, ar Accele-RES iniciatīvu - atvērt jaunu cilni. nacionālā līmenī atvieglojot atļauju piešķiršanas procesu digitalizēšanu, Komisija dalībvalstīm palīdzēja īstenot pārskatīto Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Šī iniciatīva ietver finansiālu un tehnisku atbalstu, vadlīnijas un regulāru informācijas apmaiņu par īstenošanu.

Ierosinot jaunus noteikumus - atvērt jaunu cilni. pret negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības nozarē, 2024. gadā tika pastiprināti arī pārrobežu tiesībaizsardzības uzlabošanas centieni. Noteikumi stiprinās vājāko piegādes ķēdes dalībnieku, galvenokārt lauksaimnieku, pozīciju (sk. arī 4. nodaļu). Šajā nolūkā tie nodrošinās, ka tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā ir instrumenti, kas vajadzīgi, lai izmeklētu, vāktu pierādījumus un veiktu pasākumus pret pircējiem, kuri atrodas citā dalībvalstī.

Cilvēku grupa saulainā dienā pastaigājas ārā uz lauku ainavas un māju fona, priekšplānā Marošs Šefčovičs ar diviem vīriešiem iegrimuši sarunā.
Priekšplānā, no kreisās uz labo: par Eiropas zaļo kursu atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks iestāžu attiecību un nākotnes plānošanas jautājumos Marošs Šefčovičs apmeklē Beļģijas lauksaimnieka Jonas Lemaire-Taelemans īpašumu kopā ar Eiropas Jauno lauksaimnieku padomes priekšsēdētāju Pēteru Mēdendorpu. Lennika (Beļģija), 2024. gada 9. janvāris.

Bez tam ES saskanīgi ar Eiropas Tiesiskās apmācības stratēģiju - atvērt jaunu cilni. turpināja finansēt tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību civillietās un krimināllietās. Stratēģija veicina kopīgu mācību pasākumu rīkošanu darbiniekiem no vairākām dalībvalstīm. Tas viņiem ļauj veidot tīklus un uzlabot savstarpējo uzticēšanos. Mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un nodrošināt tiesību aktu standartizētu piemērošanu visā ES.

Tiesiskuma nodrošināšana

Šodienas pasaulē, kas kļūst aizvien mazāk stabila un vairāk polarizēta, ir ļoti svarīgi proaktīvi aizstāvēt un saglabāt demokrātiju, pamattiesības un tiesiskumu gan ES, gan ārpus tās. 2024. gada ziņojums par tiesiskumu - atvērt jaunu cilni. sniedza būtisku preventīvu ieguldījumu šajā procesā un atzīmēja, ka 68 % no 2023. gadā dalībvalstīm sniegtajiem ieteikumiem ir pilnībā vai daļēji īstenoti. Tas atspoguļo ievērojamos pūliņus, ko dalībvalstis pieliek, lai veiktu tiesiskuma stiprināšanai nepieciešamās reformas tādās svarīgās jomās kā tiesu sistēma, korupcijas apkarošana, mediju plurālisms un brīvība, kā arī institucionālā līdzsvara un atsvara sistēma. 2024. gada ziņojums turklāt aptvēra arī četras paplašināšanās procesā iesaistītās valstis (Albāniju, Melnkalni, Serbiju un Ziemeļmaķedoniju), tādējādi atbalstot to reformu centienus. Ziņojums kalpo par pamatu regulāram dialogam starp ministriem Vispārējo lietu padomē - atvērt jaunu cilni. un starp Eiropas Parlamenta deputātiem. Tiesiskuma jomā Komisija rīko arī valsts līmeņa dialogus ar ieinteresētajām personām dalībvalstīs.

Video, kurā izskaidrots, kā sadarbībā ar dalībvalstīm, publiskajām iestādēm, tiesnešiem, žurnālistiem un pilsonisko sabiedrību tiek sagatavots Eiropas Komisijas ziņojums par tiesiskumu. Tajā uzsvērts iekļaujošais process, ar kura palīdzību apkopo dažādas perspektīvas, lai sagatavotu visaptverošus novērtējumus.
VIDEOMATERIĀLS Sadarbība saistībā ar ziņojumu par tiesiskumu

Vēl viens svarīgs ES rīks - PDF datne – atvērt jaunu cilni., kas tiesiskumu aizsargā pret dalībvalstu izdarītiem pārkāpumiem, ir iespēja reaģēt, iedarbinot Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu. Šī procedūra, kuras galarezultāts var būt dalības tiesību apturēšana, 2017. gadā tika sākta pret Poliju un 2018. gadā – pret Ungāriju. Polijas gadījumā procedūra 2024. gadā tika slēgta - atvērt jaunu cilni. pēc tam, kad šī valsts ieviesa nozīmīgus pasākumus, kuri aizsargā tiesu iestāžu neatkarību, un ar īpašu rīcības plānu - atvērt jaunu cilni. atjaunoja apņemšanos kliedēt nopietnās bažas par tiesiskuma stāvokli. Tāpēc Komisija secināja, ka Polijā vairs nepastāv izteikts nopietnu tiesiskuma pārkāpumu risks. Attiecībā uz Ungāriju procedūra - atvērt jaunu cilni. vēl nav pabeigta.

Demokrātijas aizsardzība

Veselīgā un plaukstošā demokrātijā pilsoņi var brīvi paust savus uzskatus, izvēlēties politiskos līderus, un viņiem ir teikšana pār savu nākotni. ES demokrātija ir spēcīga, taču tā saskaras ar tādām problēmām kā pieaugošs ekstrēmisms, iejaukšanās vēlēšanās, manipulatīvas informācijas izplatīšana un draudi žurnālistiem, mediju brīvībai un plurālismam. 2023. gada beigās pieņemtās Demokrātijas aizsardzības - atvērt jaunu cilni. paketes mērķis ir risināt tādas problēmas kā ārvalstu iejaukšanās un veidot noturību no iekšienes, veicinot pilsoņu iesaisti un demokrātisko līdzdalību. Paketes svarīgākais elements ir priekšlikums - atvērt jaunu cilni. uzlabot pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību, izgaismojot slēptu ārvalstu ietekmi. 2024. gadā šo priekšlikumu sāka apspriest Parlaments un Padome. Pasākumi arī uzlabos vienotā tirgus darbību, izmantojot kopējus standartus interešu pārstāvības darbībām, ko veic trešo valstu vārdā.

Turklāt paketē ir iekļauti divi ieteikumi: stiprināt vēlēšanu procesus - atvērt jaunu cilni. ES un veicināt pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iekļaujošu līdzdalību - atvērt jaunu cilni. politikas veidošanā. Saskaņā ar pirmo ieteikumu aprīlī tika izstrādāts un iesniegts Rīcības kodekss 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai nodrošinātu vēlēšanu integritāti un godīgu vēlēšanu kampaņu. Visas Eiropas politiskās partijas vienojās par visaptverošu kontrolsarakstu, pastiprinot centienus novērst ārvalstu iejaukšanos un manipulāciju ar informāciju.

Tāpat martā pieņemtie jaunie noteikumi - atvērt jaunu cilni. par politiskās reklāmas pārredzamību atbalstīs pārskatatbildību politisko reklāmu izmantošanā, aizsargās pamattiesības un palīdzēs apkarot manipulāciju ar informāciju un ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem politiskās reklāmas būs skaidri jāmarķē un tajās jāiekļauj informācija, piemēram, kurš par tām maksā un cik daudz; ar kādām vēlēšanām, referendumu vai regulatīvo procesu reklāmas ir saistītas un vai tās ir mērķorientētas konkrētai auditorijai.

2024. gadā ES turpināja aizsargāt cilvēktiesības un veicināt to piemērošanu visā pasaulē. Piemēram, saskaņā ar Cilvēktiesību un demokrātijas tematisko programmu - atvērt jaunu cilni. (1,5 miljardu eiro vērtībā) ES atbalstīja Globālo iniciatīvu pret nesodāmību, kas ir pilsoniskās sabiedrības vadīta iniciatīva pret starptautiskiem noziegumiem un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Marija Korina Mačado un Edmundo Gonzaless Urrutija stāv uz brīvdabas skatuves, triumfā sadevušies rokās, fonā pār milzu pūli plīvo karogi un plakāti.
2024. gada Saharova balvu ieguva Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vadītāja Marija Korina Mačado un Venecuēlas ievēlētais prezidents Edmundo Gonzaless Urrutija. Puerto La Cruz (Venecuēla), 2024. gada 10. jūlijs. © Miguel Gutiérrez / EFE

2024. gada Saharova balva par domas brīvību - atvērt jaunu cilni., kas ir augstākais ES apbalvojums darbam cilvēktiesību jomā, tika piešķirta Marijai Korinai Mačado un ievēlētajam prezidentam Edmundo Gonzalesam Urrutijam par viņu drosmīgo cīņu par brīvības un demokrātijas atjaunošanu Venecuēlā.

Edmundo Gonzaless Urrutija un Ana Korina Sosa tur rokās ierāmētus apbalvojumus, starp viņiem stāv Roberta Metsola.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (vidū) ar Edmundo Gonzalesu Urrutiju (pa kreisi) un Marijas Korinas Mačado meitu Anu Korinu Sosu (pa labi) 2024. gada Saharova balvas pasniegšanas ceremonijā. Brisele (Beļģija), 2024. gada 17. decembris.

Mediju brīvība

Neatkarīgie mediji darbojas kā sabiedrisks vērtību sargs, saucot pie atbildības pie varas esošos. Mediji ir viens no galvenajiem Eiropas demokrātijas pīlāriem, un tādēļ tie jāaizsargā. Eiropas Mediju brīvības akta - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā maijā, mērķis ir labāk aizsargāt medijus un žurnālistus pret politisku iejaukšanos un nodrošināt, ka viņi var vieglāk darboties pāri robežām. Lielāko daļu akta noteikumu sāks piemērot no 2025. gada augusta.

Aprīlī ES pieņēma arī jaunus noteikumus - atvērt jaunu cilni. žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai pret ļaunprātīgu tiesvedību, kuras mērķis ir viņus apklusināt. Noteikumu mērķis ir novērst nepamatotas vai ļaunprātīgas tiesvedības (sauktas par stratēģisko tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību - atvērt jaunu cilni. jeb SLAPP), kuru mērķis ir apklusināt tos, kas piedalās publiskās debatēs par tādiem jautājumiem kā pamattiesības, vide un sabiedrības piekļuve informācijai. Pirmo reizi ir ieviesta spēcīgu procesuālo drošības pasākumu sistēma pārrobežu lietās. Šie drošības pasākumi ļaus tiesām risināt ļaunprātīgu tiesvedību un arī atturēs potenciālos prasītājus no iesaistīšanās šādā praksē. Turpinājās arī darbs pie saistītā SLAPP apkarošanas ieteikuma - atvērt jaunu cilni. īstenošanas, aptverot piemērojamos satvarus, apmācību, izpratnes veicināšanas un atbalsta mehānismus, kā arī datu vākšanu, ziņošanu un uzraudzību.

  • 8 projekti, ko finansē no programmas “Radošā Eiropa” Žurnālistikas partnerību darbības.
  • 12 miljoni eiro ziņu mediju nozares noturības atbalstam.
  • 6 miljoni eiro paredzēti citiem projektiem, kuru mērķis ir uzlabot mediju brīvību un plurālismu ES.

Cīņa pret manipulāciju ar informāciju

ES iestādes stiprina reakciju uz dezinformāciju un ārvalstu īstenotu manipulāciju ar informāciju, kā arī uz iejaukšanos, kas vērsta pret ES politiku un Eiropas demokrātiju.

Četras galvenās rīcības jomas
  1. Izstrādāt stratēģijas, kuras stiprina Eiropas demokrātiju, apgrūtināt dezinformācijas izplatītājiem tiešsaistes platformu ļaunprātīgu izmantošanu un aizsargāt žurnālistus un mediju plurālismu;
  2. Apkarot ārvalstu iejaukšanos un kiberuzbrukumus, izmantojot izpratnes veicināšanas projektus, progresīvus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabotu koordināciju;
  3. Stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju, pateicoties medijpratībai un izpratnes veicināšanai;
  4. Sadarboties ar iestādēm, valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību un citām organizācijām.

2024. gadā centieni ietvēra situācijas apzināšanos, izmantojot Integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas - atvērt jaunu cilni. mehānismu un īpašas uz iedzīvotājiem vērstas kampaņas.

Tā kā pusei pasaules iedzīvotāju 2024. gadā, kas bija lielākais vēlēšanu gads vēsturē, bija iespēja doties uz vēlēšanu iecirkņiem 72 valstīs, īpaša uzmanība tika pievērsta izpratnes veicināšanai un vēlēšanu integritātes aizsardzībai, jo īpaši saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā.

Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkls rīkoja vairākus pasākumus, lai apmainītos ar praksi dezinformācijas apkarošanai.

Video, kas mudina Eiropas Savienības pilsoņus piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās un izglītot sevi, pārbaudot ziņu avotus, rūpīgi pārbaudot tiešsaistes saturu un izvairoties no nepārbaudītas informācijas apmaiņas.
VIDEOMATERIĀLS “Atklāj melus!” jeb kā pasargāt sevi no maldinoša satura Eiropas Savienības vēlēšanu laikā.

Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Komisija sāka kopīgu komunikācijas kampaņu ar Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu, lai informētu iedzīvotājus par saistītajiem riskiem, veicinot kritisko domāšanu un sniedzot praktiskus ieteikumus par to, kā atklāt dezinformāciju un rīkoties ar to.

Martā Komisija publicēja pamatnostādnes par ieteiktajiem pasākumiem ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām, lai mazinātu sistēmiskos riskus, kas var ietekmēt vēlēšanu integritāti. Jūlijā publicētajā pēcvēlēšanu ziņojumā - atvērt jaunu cilni. netika rasti pierādījumi par jebkādu būtisku dezinformāciju vai par ārvalstu iejaukšanos Eiropas vēlēšanās. 2025. gadā tiks sagatavots visaptverošs ziņojums par vēlēšanām.

Lielākās tiešsaistes platformas un Prakses kodeksa dezinformācijas jomā - atvērt jaunu cilni. parakstītāji ziņoja par pasākumiem, ko tie veikuši, lai aizsargātu Eiropas vēlēšanu integritāti. Pasākumi ietvēra prasību reklāmdevējiem vai autoriem skaidri marķēt attēlus, video vai audio datnes, kas radītas vai pārveidotas digitāli, sadarboties ar faktu pārbaudes organizācijām, veicināt kvalitatīvas un autoritatīvas informācijas sniegšanu vēlētājiem un izstrādāt mērķtiecīgas medijpratības un apsteidzošas atspēkošanas kampaņas.

Gada gaitā Komisija atjaunoja atbalstu svarīgām dezinformācijas apkarošanas iniciatīvām, proti, Eiropas Digitālo mediju observatorijas centriem - atvērt jaunu cilni.. Observatorijai un tās centriem bija būtiska nozīme dezinformācijas kampaņu uzraudzībā un atklāšanā, izpratnes vairošanā un medijpratības veicināšanā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

ES turpina atbalstīt Ukrainas informatīvo noturību un saziņu ar globālajiem partneriem, jo īpaši, lai veicinātu Ukrainas miera formulu - atvērt jaunu cilni.. Lai to panāktu, ES izmanto visu sabiedrību aptverošu pieeju, sadarbojoties ar valdības iestādēm, pilsonisko sabiedrību, mediju organizācijām un tiešsaistes platformām. Lai palīdzētu ierobežot Krievijas īstenoto manipulāciju ar informāciju un propagandu, ES ir apturējusi daudzu Krievijas valstij piederošu un Kremli atbalstošu dezinformācijas kanālu apraidi. Stājoties spēkā Digitālo pakalpojumu aktam, ļoti lielu tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir jāizvērtē iespējamie riski, ko sabiedrībai rada to pakalpojumi. Riski ietver draudus vārda brīvībai un zināmu varbūtību, ka nodrošinātāju pakalpojumi tiks izmantoti dezinformācijas kampaņām.

Par Ukrainas karu turpinās regulāra apmaiņa ar ES prakses kodeksa dezinformācijas jomā - atvērt jaunu cilni. parakstītājiem. Eiropas Digitālo mediju observatorija un tās valsts un reģionālie centri turpina uzraudzīt un atspēkot ar karu saistītu dezinformāciju - atvērt jaunu cilni., tostarp izsekojot attiecīgo daļu - atvērt jaunu cilni. no ES apritē esošās dezinformācijas. To papildina plašāki centieni cīņā pret dezinformāciju, piemēram, EUvsDisinfo - atvērt jaunu cilni. kampaņa, kas pēc aplēsēm 2024. gadā sasniegusi 20 miljonus cilvēku, un ātrās reaģēšanas sistēma - PDF datne – atvērt jaunu cilni., kas veicina dalīšanos ar atziņām, kas saistītas ar dezinformācijas kampaņām, un palīdz koordinēt reaģēšanu.

Protestētāja stāv pie modernas ēkas un tur melnu plakātu ar uzrakstu “Stop Putin’s lies, save Ukrainian lives” (Apturiet Putina melus, glābiet ukraiņu dzīvības). Apakšā mazākiem burtiem rakstīts: “When the history books are written, don’t let your part be, “I helped Putin’s propaganda reach billions”. Remove all Russian state-linked media” (Kad rakstīs vēstures grāmatas, nelieciet par sevi rakstīt: “Es palīdzēju Putina propagandai sasniegt miljardus”. Aizvāciet visus ar Krievijas valsti saistītos medijus). Fonā cits cilvēks tur plakātu ar saukli “Ukraine needs help” (Ukrainai vajadzīga palīdzība).
Protestētāji, kas aicina sociālo mediju uzņēmumus darīt vairāk, lai apkarotu Krievijas dezinformāciju par tās izvērsto agresijas karu Ukrainā. Dublina (Īrija), 2022. gada 2. marts.
© Brian Lawless/PA Images via Getty Images

Vairāk tiesību pilsoņiem

ES ir apņēmusies cieši uzklausīt iedzīvotājus un ieinteresētās personas un darīt politikas veidošanas procesus pieejamus sabiedrībai. Tas ir vēl viens veids, kā palīdzēt ES kļūt pārredzamākai, atbildīgākai un efektīvākai. Portāls “Izsakiet viedokli” - atvērt jaunu cilni. piedāvā iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām piekļuvi trim galvenajiem iedzīvotāju iesaistes kanāliem, un tie ir: sabiedriskās apspriešanas un atsauksmes - atvērt jaunu cilni., Eiropas pilsoņu iniciatīva - atvērt jaunu cilni. un Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas - atvērt jaunu cilni.. No 2024. gada iedzīvotāji var arī aktīvi sadarboties cits ar citu, ar pilsonisko sabiedrību un ar citām ieinteresētajām personām, izmantojot Pilsoņu iesaistes platformu - atvērt jaunu cilni..

Iedzīvotāju iesaiste 2024. gadā
SĀKTAS 27 SABIEDRISKĀS APSPRIEŠANAS

ATSAUKSMES PAR:

  • 60 uzaicinājumiem iesniegt apliecinošus dokumentus,
  • 12 tiesību aktu priekšlikumiem,
  • 131 īstenošanas un deleģēto aktu projektu.

REĢISTRĒTAS 11 JAUNAS EIROPAS PILSOŅU INICIATĪVAS

Tās aicināja rīkoties dažādās jomās, piemēram, šādās: lauksaimniecība, pārtikas un ūdens nodrošinājums; drošs aborts; videospēļu spēlētāju patērētāju tiesības; u. c.

Zīmējums, kurā redzams piesārņots okeāns netālu no pilsētas augstceltņu panorāmas. Okeāns ir piedrazots ar dažādiem plastmasas atkritumiem, piemēram, maisiem, pudelēm un traukiem.
Ekrānuzņēmums no darba, ko iesniedzis viens no videokonkursa ImagineEU - atvērt jaunu cilni. uzvarētājiem. Konkursā vidusskolas tika aicinātas popularizēt demokrātisku līdzdalību un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ļauj pilsoņiem aicināt Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ja iniciatīvu atbalstījuši pietiekami daudz pilsoņu.
NO IEDZĪVOTĀJIEM UN IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM SAŅEMTI 30 000 ATBILŽU UN KOMENTĀRU

DIVAS EIROPAS PILSOŅU PANEĻDISKUSIJAS PAR ŠĀDIEM TEMATIEM:

Abi ieteikumu kopumi palīdzēs veidot turpmākās ES iniciatīvas.

Pilna konferenču zāle ar rindās sēdošiem dalībniekiem, kas tur paceltas zaļas un dzeltenas kartītes.
Daži no 150 pēc nejaušības principa atlasītajiem pilsoņiem, kas piedalās Eiropas pilsoņu paneļdiskusijā par energoefektivitāti. Brisele (Beļģija), 2024. gada 14. aprīlis. Pilsoņu paneļdiskusijas kļūst par Eiropas Savienības demokrātiskās dzīves ikdienas sastāvdaļu. Tiek pievērsta īpaša uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka viņi pārstāv Eiropas Savienības iedzīvotājus un grupa ir pietiekami daudzveidīga, lai atspoguļotu visdažādākās perspektīvas un viedokļus.

ES balva amatierzinātnē - atvērt jaunu cilni. sasaista zinātni ar sabiedrību, veicina sabiedrības iesaistīšanos un vairo uzticēšanos zinātniskajam progresam. 2024. gadā balva tika piešķirta trim projektiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta jūras piesārņojumam, lauksaimniecības bioloģiskajai daudzveidībai un psihoemocionālajai veselībai.

© Adobe Stock

Lielā balva,
60 000 eiro

INCREASE - atvērt jaunu cilni. par sēklu saglabāšanas zināšanu attīstīšanu, nodrošinot pilnvērtīgas iespējas pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem, jo īpaši lauku apvidos.

© Adobe Stock

Digitālo kopienu balva,
20 000 eiro

CoAct for Mental Health - atvērt jaunu cilni. par digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai izstrādātu personalizētu pieeju un uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem ar psihoemocionālās veselības problēmām.

© Adobe Stock

Daudzveidības un sadarbības balva,
20 000 eiro

SeaPaCS – Participatory Citizen Science against Marine Pollution - atvērt jaunu cilni. par transformatīvām zināšanām, kas palīdz aizpildīt pašreizējo kognitīvo un emocionālo plaisu starp sabiedrību un jūru.

Iespēju nodrošināšana patērētājiem

Pateicoties ES patērētāju aizsardzības noteikumiem, patērētāji ir labi aizsargāti un tiesīgi saņemt skaidru informāciju par ražojumiem un pakalpojumiem, ko viņi pērk. No 13. decembra jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni. nodrošina, ka visas nepārtikas preces ES tirgū ir konceptuāli drošas. Jauno noteikumu mērķis ir atbildēt uz būtiskajām pārmaiņām sabiedrībā un tirgū, kas pēdējo divdesmit gadu laikā ir ietekmējušas patēriņa preču drošumu, un labāk nodrošināt, ka visu veidu produkti ir droši – neatkarīgi no tā, vai tos tirgo bezsaistē vai tiešsaistē. Turklāt jauni noteikumi dos patērētājiem iespēju īstenot zaļo pārkārtošanos, ļaujot izvēlēties ilglaicīgākus un remontējamākus ražojumus (sk. 4. nodaļu).

Iespēju nodrošināšana bērniem un jauniešiem
Margaritis Shins un citi dalībnieki sēž pie galda puslokā, kas aprīkots ar mikrofoniem un uzvārda plāksnītēm. Aiz viņiem var redzēt vairākus Eiropas Savienības karogus.
Toreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins (pirmais no labās), kas rīko jaunatnes politikas dialogu par Eiropas dzīvesziņu, uzsverot Eiropas Savienības apņemšanos veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un solidaritāti. Brisele (Beļģija), 2024. gada 9. aprīlis.

Lai jaunieši varētu kļūt pilsoniski aktīvi, viņiem ir jāsaprot, kā darbojas demokrātija un kādas ir viņu tiesības un pienākumi. Viņu rīcībā ir jānodod arī īpaši instrumenti sadarbībai ar lēmumu pieņēmējiem. Šajā nolūkā jaunatnes politikas dialogi - atvērt jaunu cilni. un Jauniešu uzklausīšanas padome - atvērt jaunu cilni. piedāvā jauniem cilvēkiem iespējas tikt sadzirdētiem, bet ES Bērnu līdzdalības platforma - atvērt jaunu cilni. nodrošina 10–17 gadus veciem bērniem un jauniešiem drošu vidi, kurā paust savu viedokli par Eiropas tiesību aktiem un politiku, kas uz viņiem attiecas. 2024. gadā Ieteikums par integrētām bērnu aizsardzības sistēmām - atvērt jaunu cilni. tika aktīvi apspriests ar vairāk nekā 1000 bērniem.

Gada gaitā ES paziņoja par 60 pasākumiem - atvērt jaunu cilni., kas dos jauniešiem lielāku ietekmi to lēmumu pieņemšanā, kuri viņus skar, un padziļinās jaunatnes dimensiju dažādās ES politikas jomās. Viens no šiem pasākumiem ir pārbaude par ietekmi uz jauniešiem, lai nodrošinātu, ka ietekme uz viņiem tiek sistemātiski ņemta vērā, izstrādājot jaunus ES politikas virzienus.

Visu vecumu un jebkuras izcelsmes iedzīvotājiem būtu jāuzņemas vadoša un aktīva loma ES politikas prioritāšu un vērienīguma noteikšanā. Jo vairāk viņi piedalīsies politikas izstrādē, jo efektīvāk un lietderīgāk ES tiesību akti mainīs cilvēku dzīves. Tāpēc ES iestādes ir aktīvi strādājušas pie tā, lai eiropiešiem piešķirtu lielāku lomu ES politikas veidošanā, un tās turpinās to darīt jaunajā politiskajā ciklā (sk. 0. nodaļu).

Ko bērni domā par demokrātiju?

BĒRNI UN PUSAUDŽI
VĒLĒTOS:

  • lielāku lomu tādu lēmumu ietekmēšanā, kas tieši iespaido viņu dzīvi,
  • plašāku informāciju par demokrātisko procesu un pamudinājumu tajā piedalīties.
  • Tiešsaistes aptaujā piedalījās 1921 bērns no 23 dalībvalstīm.
  • Tika intervēti 28 bērni un trīs jaunie aktīvisti.
  • Fokusa grupās piedalījās 122 bērni.