Pēdējo gadu laikā, saskaroties ar tādām globālām problēmām kā Covid-19 pandēmija, dzīves dārdzības krīze, klimata pārmaiņas un digitālā pārkārtošanās, Eiropas Savienība ir divkāršojusi centienus aizsargāt cilvēkus un kopienas un dot tiem pilnvērtīgas iespējas. 2024. gadā Eiropas Savienība turpināja darbu, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus visiem. Eiropas Prasmju gads sekmīgi noslēdzās, un Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu rīcības plānu darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanai, tādējādi atbalstot ES ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodrošinot tās konkurētspēju. ES turpināja atbalstīt jaunus pasākumus, lai darba ņēmēji varētu izmantot savas sociālās tiesības. Piemēram, jauni noteikumi jau palīdz nodrošināt darba ņēmējiem adekvātas minimālās algas sniegto aizsardzību, savukārt jaunas tiesības un aizsardzības veidi uzlabos darba ņēmēju situāciju gadījumdarbu ekonomikā. Papildus tam ES apstiprināja revolucionāru tiesību aktu vardarbības pret sievietēm apkarošanai un ieviesa jaunas kartes, kas atvieglos ceļošanu personām ar invaliditāti.

ES ir nospraudusi vērienīgu kursu virzībā uz taisnīgu un iekļaujošu Eiropu, kas aizsargā savus iedzīvotājus un rada iespējas. Tās politikas mērķis ir uzlabot dzīves un darba apstākļus ikvienam ES, veicinot vairāk un labākas darbvietas, prasmes, līdztiesību un sociālo aizsardzību un iekļaušanu.

Šajās svarīgajās jomās ES un valstu politiku virza Eiropas sociālo tiesību pīlāra - atvērt jaunu cilni. 20 principi un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns - atvērt jaunu cilni., kas šos principus pārvērtīs konkrētos pasākumos. Augsta līmeņa konferencē - atvērt jaunu cilni., kas aprīlī notika Lailpā Beļģijā, Eiropas Savienība, tās sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, parakstot deklarāciju, kurā pīlārs atkārtoti apstiprināts kā ES sociālās politikas vadošais satvars, atjaunoja apņemšanos veidot spēcīgāku sociālo Eiropu. Lailpas deklarācijā par Eiropas sociālo tiesību pīlāra nākotni tiek atzinīgi vērtēta saistītā rīcības plāna pārskatīšana, kas gaidāma 2025. gadā. Šī pārskatīšana būs pamats turpmākai rīcībai, lai sasniegtu ES un valstu 2030. gada pamatmērķrādītājus nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā.

Progress ES un valstu līmenī virzībā uz mērķrādītāju sasniegšanu tiek īpaši rūpīgi uzraudzīts ikgadējā vienotajā nodarbinātības ziņojumā. Jaunākais ziņojums - atvērt jaunu cilni. liecina, ka pēc nodarbinātību veicinošas ekonomikas atveseļošanas ES sekmīgi virzās uz nodarbinātības mērķrādītāja sasniegšanu. Tomēr vēl ir jāpieliek būtiskas pūles, lai sasniegtu nabadzības samazināšanas mērķrādītāju. Tiesa, virzība uz to ir nedaudz uzlabojusies, pat neraugoties uz pēdējo gadu laikā piedzīvotajām krīzēm un augsto inflāciju. Turpmāks progress jāpanāk arī pieaugušo izglītībā, jo lielākajā daļā dalībvalstu ES politikas ietekme šajā jomā vēl nav jūtama.

Trīs ES mēroga mērķrādītāji

• Ir jāpanāk, ka līdz 2030. gadam vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem nodarbināti ir vismaz 78 % iedzīvotāju.
• Līdz 2030. gadam mācībās katru gadu būtu jāpiedalās vismaz 60 % pieaugušo.
• Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitam līdz 2030. gadam būtu jāsamazinās vismaz par 15 miljoniem.

Bezpajumtniecība ir viens no ekstrēmākajiem sociālās atstumtības veidiem un skar visas dalībvalstis. Dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji, kā arī eksperti un apvienības, kas aktīvi cīnās pret bezpajumtniecību, februārī tikās neformālā ministru konferencē - atvērt jaunu cilni.. Delegāti pauda atbalstu Eiropas platformai bezpajumtniecības apkarošanai - atvērt jaunu cilni. un atzinīgi vērtēja līdz šim paveikto. Viņi uzsvēra, ka, lai sasniegtu Lisabonas deklarācijas mērķi rīkoties, lai līdz 2030. gadam izbeigtu bezpajumtniecību, ir jāpalielina centieni, politiskā apņemšanās un resursi, kas atvēlēti bezpajumtniecības problēmas risināšanai. Konferences secinājumi tika atspoguļoti Lailpas deklarācijā.

2024. gadā tika sākti vairāki ES atbalstīti projekti, kas papildina Eiropas platformas bezpajumtniecības apkarošanai darbu, piemēram, Eiropas bezpajumtnieku apzināšana - atvērt jaunu cilni., ESAO instrumentu kopums bezpajumtniecības apkarošanai - atvērt jaunu cilni. un četri izmēģinājuma projekti bezpajumtniecības izskaušanai.

Pāreja uz ilgdzīvojošu sabiedrību

Eiropieši dzīvo ilgāk un veselīgāk, tādēļ ES un valstu politikai ir jābūt tālredzīgai, lai dotu iespējas visu vecumu cilvēkiem un nodrošinātu nākamo paaudžu labklājību. Tas nozīmē, ka ir jāizstrādā politika, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas un pozitīvi ietekmē eiropiešu novecošanu. Pamatojoties uz konstatējumiem 2024. gada ziņojumā par novecošanu - atvērt jaunu cilni. un 2024. gada ziņojumā par pensiju pietiekamību - atvērt jaunu cilni., eksperti un ieinteresētās personas tikās, lai pārdomātu, kādas ir galvenās ar ilgdzīvošanu saistītās problēmas Eiropā. Dalībnieki norādīja, ka būs vajadzīgas turpmākas reformas, lai nodrošinātu pienācīgu un ilgtspējīgu aizsardzību vecāka gadagājuma cilvēkiem un novērstu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību vecumdienās. Līdztekus efektīvām un iedarbīgām pensiju un ilgtermiņa aprūpes sistēmām daļa no risinājuma būs ieguldījumi aktīvās un veselīgās vecumdienās, darba mūža paildzināšana un atbalsts pielāgotiem un elastīgiem darba režīmiem

Darbaspēka un prasmju trūkuma novēršana

Jau gandrīz desmit gadus darbaspēka un prasmju trūkums visās dalībvalstīs pieaug. Tas lielā mērā ir saistīts ar demogrāfiskām pārmaiņām un pieaugošo pieprasījumu pēc prasmēm, kas vajadzīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai, kā arī ar sliktiem darba apstākļiem noteiktās profesijās un nozarēs. Komisija ir apzinājusi vairāk nekā 40 profesiju dažādās nozarēs, kurās ES trūkst darbaspēka un prasmju - atvērt jaunu cilni., un situācija dažādās dalībvalstīs šai ziņā atšķiras. Lai izvērstu ES inovācijas spēju, atraisītu tās izaugsmes potenciālu, palielinātu tās konkurētspēju, veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu un stiprinātu ekonomisko un sociālo noturību, ir svarīgi šo darbaspēka un prasmju trūkumu novērst.

• Līdz 2030. gadam atjaunīgās enerģijas nozarēs varētu tikt izveidoti 3,5 miljoni jaunu darbvietu.
• Gandrīz divas trešdaļas (63 %) mazo un vidējo uzņēmumu nevar atrast vajadzīgos talantus.
• Četrdesmit divās profesijās visā ES trūkst darbaspēka un prasmju.

Lai risinātu šo problēmu, Komisija martā nāca klajā ar rīcības plānu - atvērt jaunu cilni., kas sagatavots ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, kuri ir vistuvāk darba tirgum un kuriem tādējādi ir izšķiroša nozīme, palīdzot īstenot šo problēmu risinājumus. Šis plāns nodrošina visaptverošu satvaru darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanai piecās galvenajās politikas jomās ES, valstu un sociālo partneru līmenī.

Rīcības plāna īstenošanai būs izšķiroša nozīme, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ES pamatmērķrādītājus nodarbinātības un prasmju jomā. Plāna pamatā ir daudzi politikas un finansēšanas pasākumi, kas jau ir ieviesti ES līmenī, piemēram, Prasmju pilnveides pakts - atvērt jaunu cilni.. Prasmju partnerības ir apņēmušās līdz 2030. gadam piedāvāt pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iespējas vairāk nekā 25 miljoniem darbspējīgā vecuma cilvēku visā ES. Turklāt kopš Prasmju pilnveides pakta izveides 2020. gadā tā dalībnieki prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas darbībās kopā ir ieguldījuši vairāk nekā 150 miljonus eiro. Pie tam Eiropas Savienība prasmju programmās iegulda aptuveni 65 miljardus eiro, galvenokārt izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu - atvērt jaunu cilni. (sk. 3. nodaļu) un Eiropas Sociālo fondu Plus - atvērt jaunu cilni..

Eiropas Prasmju gads, kas ilga no 2023. gada 9. maija līdz 2024. gada 8. maijam, deva jaunu impulsu mūžizglītībai, liekot uzsvaru uz prasmēm un palīdzot saskaņot cilvēku centienus un prasmju kopumu ar iespējām darba tirgū. Vietēji komunikācijas pasākumi sasniedza miljoniem cilvēku, tādējādi ievērojami palielinot informētību par ES prasmju politiku.

VIDEOMATERIĀLS Eiropas Prasmju gads – ceļā uz prasmīgāku darbaspēku.

Aprīlī tika izveidota Jaunā Eiropas “Bauhaus” akadēmija - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir uzlabot ilgtspējas prasmes būvniecības nozarē. Akadēmija apvienos ilgtspējas, estētikas un iekļautības vērtības un atbalstīs Eiropas zaļā kursa - atvērt jaunu cilni. īstenošanu. Nākamo divu gadu laikā tā pulcēs izglītības un apmācības speciālistus un vienos piecus vietējos un reģionālos centrus visā Eiropā.

Atbalsts dalībvalstīm

ES tehniskā atbalsta instruments - atvērt jaunu cilni. palīdz 12 dalībvalstīm īstenot prasmju reformas. Sniegtais atbalsts ietver gan palīdzību uz kompetencēm balstītas mācību programmas un mikroapliecinājumu (kas apliecina īstermiņa mācību rezultātus) izstrādē, gan bēgļu bērnu integrēšanu izglītības sistēmā.

Projekta piemērs

Beļģijā ar šo instrumentu tika atbalstīts divu gadu projekts, lai palīdzētu skolām efektīvi izmantot IKT mācībās un mācīšanā. Mērķis bija dot skolām iespēju izstrādāt komandas darba pieejas IKT koordinācijai un digitālajai izglītībai.

- atvērt jaunu cilni.

VIDEOMATERIĀLS Flandrijas Izglītības sistēmas digitālā pārveide. © Knowledge Centre Digisprong

Atbalsts darba ņēmējiem

Līdz 15. novembrim valsts tiesību aktos bija jāiekļauj jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kuru mērķis ir nodrošināt, ka valsts minimālā alga darba ņēmējiem garantē pienācīgus dzīves apstākļus. Lielākā daļa dalībvalstu ir paziņojušas Komisijai, ka to ir izdarījušas. Direktīvas par adekvātu minimālo algu īstenošana veicinās labākus dzīves un darba apstākļus, uzlabojot likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu un veicinot koplīguma sarunas par algām. Turklāt tā uzlabos darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai, izmantojot labākus izpildes, informācijas un tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvai jau ir pozitīva ietekme, raisot valsts līmeņa debates par minimālās algas adekvātumu. Tādējādi pēdējo divu gadu laikā likumā noteiktā minimālā alga lielākajā daļā dalībvalstu ir ievērojami palielinājusies, palīdzot kompensēt augstās inflācijas ietekmi uz zema atalgojuma saņēmēju pirktspēju.

2024. gada jūlijā minimālā alga Eiropas Savienības dalībvalstīs svārstījās no 477 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2571 eiro mēnesī Luksemburgā.

ES 2024. gadā ieviesa jaunus noteikumus - atvērt jaunu cilni., lai uzlabotu darba apstākļus 28 miljoniem platformu darba ņēmēju ES. Platformu darba direktīva nodrošinās, ka to cilvēku nodarbinātības statuss, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, ir pareizi klasificēts. Pēc pārklasificēšanas platformu darba ņēmēji varēs izmantot darba ņēmēju tiesības un sociālos pabalstus, kas viņiem pienākas. Jaunie noteikumi arī veicina lielāku pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz automatizētām sistēmām, kas atbalsta vai aizstāj vadības funkcijas darbā, tostarp tiesības apstrīdēt uz algoritmiem balstītus lēmumus. Dalībvalstīm jaunie noteikumi divu gadu laikā jāiestrādā savos tiesību aktos.

Turklāt 2024. gadā turpinājās centieni stiprināt struktūras, kas pārstāv Eiropas darba ņēmējus starptautiskos uzņēmumos. Jauns priekšlikums - atvērt jaunu cilni. pārskatīt spēkā esošos noteikumus tieksies stiprināt Eiropas Uzņēmumu padomju - atvērt jaunu cilni. lomu, jo tās apspriežas ar darba ņēmējiem un informē viņus par lēmumiem, kas varētu ietekmēt viņu nodarbinātību vai darba apstākļus. Mērķis ir atvieglot šo struktūru izveidi, panākt līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību un nodrošināt, ka pirms lēmumu pieņemšanas notiek apspriešanās ar darba ņēmējiem.

Tāldarbs ir vērsies plašumā, it sevišķi kopš Covid-19 pandēmijas. ES darbaspēka apsekojums - atvērt jaunu cilni. liecina, ka kopējais to darba ņēmēju īpatsvars, kuri Eiropas Savienībā strādā no mājām, dažos pēdējos gados pieaudzis vairāk nekā divas reizes – no 11,1 % 2019. gadā līdz 22,4 % 2023. gadā. Tajā pašā laikā lielāka uzmanība ir pievērsta pastāvīgas pieejamības kultūras ietekmei uz darba ņēmēju garīgo veselību. Martā tika sākta - atvērt jaunu cilni. divu posmu apspriešanās ar sociālajiem partneriem par taisnīgu tāldarbu un tiesībām atslēgties.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā ir aptuveni 3,1 miljons stažieru. Kvalitatīva stažēšanās var palīdzēt jauniešiem iegūt praktisku darba pieredzi un apgūt jaunas prasmes, vienlaikus ļaujot darba devējiem piesaistīt, apmācīt un noturēt darbiniekus. Martā Komisija nāca klajā ar iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot stažieru darba apstākļus ES, tostarp atalgojumu, iekļautību un stažēšanās kvalitāti. Papildus pašreizējās stažēšanās kvalitātes sistēmas - atvērt jaunu cilni. pārskatīšanai, kas pievērsīsies tādu jautājumu risināšanai kā taisnīgs atalgojums un piekļuve sociālajai aizsardzībai, iniciatīvā ir ierosināti arī likumdošanas pasākumi, kas uzlabotu stažieru darba apstākļus un apkarotu nodarbinātību, kas krāpnieciski noformēta kā stažēšanās.

Lai vēl vairāk atbalstītu darba tirgu, ES no Eiropas Sociālā fonda Plus piešķīra jaunu finansējumu - atvērt jaunu cilni. 23 miljonu eiro apmērā, kas paredzēts inovatīviem projektiem, kuru mērķis ir mazināt ilgstošu bezdarbu un palīdzēt cilvēkiem atrast darbu. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem - atvērt jaunu cilni. arī sniedza atbalstu gandrīz 1600 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba Beļģijā, Dānijā un Vācijā.

Sociālā dialoga stiprināšana

Sociālajiem partneriem – organizācijām, kas pārstāv ES darba ņēmēju un darba devēju intereses, – ir liela nozīme darba apstākļu un produktivitātes uzlabošanā, ES uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanā un ES labklājības un noturības veicināšanā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā jauno tehnoloģiju radītās pārmaiņas un vajadzību pēc taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitralitāti. Janvāra sanāksmē Valdišesā (Brisele, Beļģija), ES un tās sociālie partneri vienojās atjaunot - atvērt jaunu cilni. apņemšanos stiprināt sociālo dialogu ES līmenī un apvienot spēkus, lai risinātu galvenās problēmas ES ekonomikā un darba tirgos. Sociālie partneri apsprieda darba tirgus problēmas arī martā notikušajā augstākā līmeņa trīspusējā sociālo lietu sanāksmē - atvērt jaunu cilni..

Eiropas izglītības telpa

Eiropas izglītības telpa - atvērt jaunu cilni. ir galvenā izglītības politikas stratēģija, kas palīdz dalībvalstīm sadarboties, lai izveidotu iekļaujošākas un noturīgākas izglītības un apmācības sistēmas. Tās mērķis ir novērst šķēršļus mācībām un uzlabot piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai visiem. Šā redzējuma ietvaros ES uzsāka iniciatīvu izveidot alianses starp augstākās izglītības iestādēm visā Eiropā.

VIDEOMATERIĀLS Iniciatīva “Eiropas universitātes”.

Pēdējo piecu gadu laikā iniciatīva “Eiropas universitātes” - atvērt jaunu cilni., ko finansē no programmas Erasmus+ - atvērt jaunu cilni., ir kļuvusi arvien spēcīgāka. Līdz ar 14 jaunu alianšu - atvērt jaunu cilni. pievienošanos iepriekš atlasītajām 50 aliansēm, šī iniciatīva ir sasniegusi mērķi - atvērt jaunu cilni. – izveidot vismaz 60 Eiropas universitāšu alianses, kurās līdz 2024. gada vidum iesaistījušās vairāk nekā 500 universitātes. Strādājot kopā un apvienojot resursus, augstākās izglītības iestādes var piedāvāt inovatīvas programmas un progresīvas prasmes, kas vajadzīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai visā ES. Universitātes varēs piedāvāt pievilcīgas un konkurētspējīgas kopīgā grāda programmas un piesaistīt un noturēt talantus no visas pasaules.

Pēc augstākās izglītības nozares un daudzu Eiropas universitāšu alianšu pieprasījuma izstrādāt vairāk kopīgu programmu, Komisija ir ierosinājusi konkrētu sadarbības ceļu - atvērt jaunu cilni. starp dalībvalstīm un nozari virzībā uz Eiropas grāda izveidošanu. Valsts, reģionālā vai iestāžu līmenī īstenotas jauna veida programmas plāna - atvērt jaunu cilni. pamatā ir seši projekti, kuros iesaistītas vairāk nekā 140 augstākās izglītības iestādes no visas ES. Šis redzējums par to, kā īstenot Eiropas grādu, tika iesniegts kopā ar diviem Padomes ieteikuma priekšlikumiem, kas atbalsta augstāko izglītību. Viens no priekšlikumiem - atvērt jaunu cilni. paredz augstākajā izglītībā uzlabot kvalitātes nodrošināšanu un kvalifikācijas automātisku atzīšanu, otrs - atvērt jaunu cilni. – uzlabot akadēmiskās karjeras pievilcību un ilgtspēju.

Mācību mobilitāte

Lai augstāko izglītību Eiropā padarītu iekļaujošāku un pieejamāku, ES arī sadarbojas ar valstu valdībām, īstenojot Boloņas procesu - atvērt jaunu cilni., kurā piedalās valstis, kas ir daļa no Eiropas augstākās izglītības telpas, un Komisija. Maijā 47 pārstāvji no augstākās izglītības ministrijām un ES atkārtoti apstiprināja apņemšanos atbalstīt studentu un personāla mobilitāti. Tirānas paziņojumā - atvērt jaunu cilni. viņi izvērtēja sadarbību augstākās izglītības jomā un noteica virzību 2025.–2027. gadam. Turklāt pārstāvji vienojās atjaunināt saistības attiecībā uz šķēršļu novēršanu mācību mobilitātei, augstākās izglītības internacionalizāciju un kvalitatīvu izglītību, nodrošinot ciešu saikni ar tādām ES pamatiniciatīvām kā iniciatīva “Eiropas universitātes” un Eiropas grāda plāns.

Programma Erasmus+

ES programma izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomā

• Erasmus+ - atvērt jaunu cilni. 37 gadu garumā.
• Vairāk nekā 16 miljoni dalībnieku mācību mobilitātes projektos.
• Kopš 2014. gada ir piedalījušās vairāk nekā 900 000 organizāciju.
• 2024. gada budžets: 4,65 miljardi eiro.

2024. gads iezīmēja programmas Erasmus Mundus 20. gadadienu - atvērt jaunu cilni., tā ir Eiropas augstākās izglītības sadarbības iniciatīva, kas finansēta no programmas Erasmus+ un atbalsta starptautisko kopīgo maģistra grādu izveidi. Kopš tās uzsākšanas Erasmus Mundus maģistra studiju programmās ir piedalījušies gandrīz 50 000 studentu no 179 valstīm. Vairāk nekā 34 000 studentu ir saņēmuši ES stipendiju. Maijā konferencē - atvērt jaunu cilni. tika atzinīgi novērtēti programmas sasniegumi un ieguldījums Erasmus+ starptautiskās dimensijas attīstībā.

Atbalsts pētniecībai un inovācijai

2024. gads iezīmēja 40 gadus - atvērt jaunu cilni., kopš sākta pirmā pētniecībai un inovācijai veltītā ES finansēšanas programma. Kopš 1984. gada Eiropas Savienība zinātnē, pētniecībā un inovācijā ir ieguldījusi vairāk nekā 280 miljardus eiro, piešķirot aptuveni 75 000 saņēmēju vairāk nekā 120 000 dotāciju. Šis finansējums ir radījis kvalitatīvas darbvietas, atbalstījis inovatīvus uzņēmumus un uzlabojis ES konkurētspēju un tehnoloģisko līderību. Pēdējo četru desmitgažu laikā ES ir palielinājusi ieguldījumus pētniecības un inovācijas jomā un paplašinājusi uzmanības loku, lai risinātu globālas problēmas, izmantotu tehnoloģiju potenciālu un apmierinātu sabiedrības mainīgās vajadzības. Šā darba augļi ir guvuši atzinību, tostarp ar vairāk nekā 30 Nobela prēmijām ES finansējumu saņēmušiem pētniekiem.

VIDEOMATERIĀLS Atzīmējam pētniecības un inovācijas 40. gadadienu.

“ES pētniecības pamatprogrammu atbalsts man ir bijis nozīmīgs visā manas karjeras laikā, jau no paša sākuma Zviedrijā, ļaujot man izveidot pētniecības grupu, iegādāties vajadzīgo laboratorijas aprīkojumu un pētīt inovatīvas idejas.”

Profesore Anna Lijē, 2023. gada Nobela prēmijas ieguvēja fizikā.

Deivids Beikers, kurš saņēma finansējumu no ES Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību - atvērt jaunu cilni. programmas, 2024. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā “par proteīnu datordizainēšanu”, līdztekus Demisam Hassabisam un Džonam M. Džamperam “par proteīnu struktūras prognozēšanu”. Viņš pievienojas žilbinošajam sarakstam, kas ietver 18 programmas stipendiātus, zinātniekus un vadītājus, kuri kopš 2010. gada saņēmuši Nobela prēmiju.

“Apvārsnis 2020”

“Apvārsnis Eiropa”

Pašreizējās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” - atvērt jaunu cilni. 2021.–2027. gadam jauna iezīme ir tādu stratēģisko plānu ieviešana, kurus Komisija izstrādājusi kopā ar dalībvalstīm, asociētajām valstīm un Parlamentu, ņemot vērā ieinteresēto personu un iedzīvotāju ieguldījumu. Otrajā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajā plānā - atvērt jaunu cilni., kas publicēts martā, galvenā uzmanība ir pievērsta programmas pēdējiem trim gadiem (2025.–2027. gads). Tas virzīs pētniecības un inovācijas finansējumu Eiropā un ārpus tās, lai risinātu tādas svarīgas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, piesārņojums un bioloģiskās daudzveidības zudums, digitālā pārkārtošanās un sabiedrības novecošana. Ar šo jauno stratēģisko plānu ES paaugstina programmas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā, apņemoties 10 % no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopējā budžeta 2025.–2027. gadam veltīt ar bioloģisko daudzveidību saistītiem jautājumiem. Tas papildina pašreizējos mērķrādītājus attiecībā uz klimata izdevumiem (35 % visā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darbības laikā) un galvenajām digitālajām darbībām (13 miljardi eiro tajā pašā periodā).

Ar stratēģisko plānu tiek ieviests arī Jaunā Eiropas “Bauhaus” mehānisms - atvērt jaunu cilni. – jauns finansēšanas instruments, kas palīdzēs revitalizēt apkaimes visā ES un ārpus tās. No 2025. līdz 2027. gadam Jaunā Eiropas “Bauhaus” projektiem pētniecības un inovācijas jomā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību tiks darīti pieejami 120 miljoni eiro gadā, un paredzams, ka to izvēršanai tiks piešķirts līdzvērtīgs finansējums no citām ES programmām. Novatoriskā Jaunā Eiropas “Bauhaus” iniciatīva apvieno iedzīvotājus, publiskas iestādes, ekspertus, uzņēmumus, universitātes un iestādes, lai nāktu klajā ar jaunu skatījumu par ilgtspējīgu un iekļaujošu dzīvi un kopīgi to veicinātu.

Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros Eiropas Pētniecības padome - atvērt jaunu cilni., izmantojot savas prestižās dotāciju shēmas, palīdz paplašināt zināšanu apvārsni visās zinātnes un akadēmiskajās jomās. 2024. gadā projektiem, kas atlasīti, pamatojoties uz to zinātnisko izcilību, tika piešķirtas dotācijas kopumā 2,3 miljardu eiro apmērā.

Gada laikā tika paziņots par finansējumu 1,25 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu pētniecību saskaņā ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām, kas ir ES pamatprogramma doktorantūras un pēcdoktorantūras studijām. Finansējums atbalstīs un nodrošinās darbvietas aptuveni 10 000 talantīgu pētnieku no visas pasaules visos viņu karjeras posmos.

Lai uzlabotu apstākļus karjeras attīstībai un piesaistītu un noturētu pētniekus Eiropā, jūnijā tika izveidota Eiropas Pētniecības telpas talantu platforma - atvērt jaunu cilni.. Tā darbosies kā centrālais mezgls, kas pētniekiem piedāvās vieglu piekļuvi karjeras attīstībai, finansējumam un starptautiskās sadarbības rīkiem, veicinot viņu mobilitāti un karjeras attīstību visā Eiropā.

Vienlīdzība un nediskriminācija ir Eiropas Savienības pamatvērtības un pamattiesības. Lai nodrošinātu atvērtu un iekļaujošu sabiedrību, ES ir ieviesusi virkni īpašu stratēģiju ar konkrētiem pasākumiem un finansējumu, kas pieejams, lai mainītu cilvēku dzīvi visā ES.

ES mēroga invaliditātes un stāvvietu kartes

Oktobrī tika apstiprināti - atvērt jaunu cilni. jauni noteikumi, ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti. Kartes attieksies uz ES pilsoņiem un ģimenes locekļiem ar atzītu invaliditāti, kā arī uz ES dzīvojošiem trešo valstu pilsoņiem ar atzītu invaliditāti.

Ceļojot citās dalībvalstīs, Eiropas invaliditātes karte nodrošinās vienlīdzīgu piekļuvi īpašiem nosacījumiem un preferenciālam režīmam, ko piedāvā plašs pakalpojumu klāsts. Tas varētu ietvert, piemēram, prioritāru vai bezmaksas piekļuvi, personīgo palīdzību norises vietās, Braila rakstu vai audio ceļvežus, kā arī bezmaksas vai samazinātus tarifus. Eiropas stāvvietu kartes turētāji varēs piekļūt stāvvietu izmantošanas nosacījumiem un stāvvietām personām ar invaliditāti citās dalībvalstīs. Jaunie noteikumi attieksies uz īstermiņa uzturēšanos līdz trim mēnešiem – vai dažos gadījumos uz ilgāku laiku –, piemēram, karšu turētājiem, kas piedalās ES mobilitātes programmās (piemēram, Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusa - atvērt jaunu cilni. projektos). Dalībvalstis var piemērot direktīvu arī uz ilgākiem periodiem attiecībā uz citiem karšu turētājiem.

Eiropas invaliditātes karte papildinās valstu invaliditātes kartes vai apliecības, un jaunā stāvvietu izmantošanas karte aizstās pašreizējo ES stāvvietu karti personām ar invaliditāti. Paredzams, ka abas kartes visā ES sāks darboties 2028. gadā.

Pilsētu pieejamības palielināšana

Piekļūstamu telpu izveide ir svarīgs solis ceļā uz līdztiesības panākšanu. 2024. gadā tika atzīmēta Pilsētas pieejamības balvas - atvērt jaunu cilni. 15. gadadiena. Šī prestižā balva ir atzinība par ES pilsētu izcilajiem centieniem padarīt pilsētvidi piekļūstamāku personām ar invaliditāti.

Novembrī Vīne Austrijā, ieguva 2025. gada Pilsētas pieejamības balvu - atvērt jaunu cilni. par izcilu piemēru tam, kā lielās galvaspilsētas var sekmīgi integrēt pieejamību visos pilsētas dzīves aspektos. Lai atzīmētu 2024. gada olimpiskās un paraolimpiskās spēles, Komisija piešķīra Nirnbergai Vācijā īpašu atzinību par piekļūstamu sporta infrastruktūru. Pilsēta ir investējusi līdzekļus iekļaujošos sporta centros ar pielāgotu aprīkojumu, parasporta treneru apmācībā un iekļaujošā peldēšanā.

VIDEOMATERIĀLS Sankristovala de La Laguna (Spānija) – 2024. gada Pilsētas pieejamības balvas ieguvēja. © Adobe Stock

Atzīmējot Pilsētas pieejamības balvas 15. gadadienu, pārstāvji no iepriekš balvu ieguvušajām pilsētām, organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un ieinteresēto personu apvienību pārstāvji tikās, lai apmainītos ar paraugpraksi. Viņi arī apkopoja atsauksmes par Eiropas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.-2030. gadam - atvērt jaunu cilni. otro posmu.

Dzimumu līdztiesība

Pēdējos gados ES ir guvusi ievērojamus panākumus dzimumu līdztiesības veicināšanā. Starp atskaites punktiem jāmin jauni noteikumi par darba samaksas pārredzamību - atvērt jaunu cilni. nolūkā stiprināt vienādas darba samaksas principa piemērošanu, jaunas tiesības uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru - atvērt jaunu cilni. un mērķrādītāji dzimumu līdzsvara uzlabošanai uzņēmumu pārvaldībā - atvērt jaunu cilni..

Tomēr, neraugoties uz ievērojamo progresu, vēl ir daudz darāmā, lai panāktu dzimumu līdztiesību. Saskaņā ar 2024. gada ziņojumu par dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā - PDF datne – atvērt jaunu cilni. darba tirgū un ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, tostarp politiskajā pārstāvībā, joprojām pastāv ievērojamas dzimumu atšķirības, savukārt dzimumu stereotipi par sieviešu lomu sabiedrībā joprojām ir problēma. Turklāt sievietes un meitenes joprojām ir īpaši neaizsargātas pret kara un konfliktu sekām. Ziņojumā arī norādīts uz lielākiem šķēršļiem vārda brīvībai, jo īpaši tiešsaistē, un aizvien lielāku pretreakciju pret sieviešu tiesībām dažādās pasaules daļās.

2024. gadā tika pieņemts revolucionārs ES tiesību akts - atvērt jaunu cilni. par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Jaunais tiesību akts paredz kriminālatbildību par konkrētiem pret sievietēm vērstas vardarbības veidiem, jo īpaši sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu laulībām un visizplatītākajiem kibervardarbības veidiem (piemēram, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu un kiberuzmākšanos), kā arī ar dzimumu saistītu kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu.

Katra trešā sieviete ES ir saskārusies ar fizisku vardarbību, seksuālu vardarbību vai draudiem.

Tikai katra astotā sieviete, kas saskārusies ar vardarbību, ir ziņojusi par šo incidentu policijai.

Tikai katra piektā sieviete, kas saskārusies ar vardarbību, ir sazinājusies ar veselības aprūpes vai sociālo pakalpojumu sniedzēju, lai saņemtu palīdzību.

Avoti: Eurostat - atvērt jaunu cilni.; Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts - atvērt jaunu cilni.; Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra - atvērt jaunu cilni..

Līdztiesības iestāžu jaunie standarti

LGBTIK līdztiesības stiprināšana Eiropā

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras - atvērt jaunu cilni. maijā publicētās trešās LGBTIK aptaujas - atvērt jaunu cilni. rezultāti liecina, ka lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, interseksuāļi un kvīri (LGBTIK) savā sociālajā vidē ir atvērtāki par savu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai dzimumpazīmēm nekā agrāk. Tomēr viņi saskaras ar lielāku uzmākšanos un vardarbību. Tajā pašā laikā joprojām ir augsts neziņoto diskriminācijas, vardarbības un aizskarošas izturēšanās gadījumu skaits.

Ziņojums - PDF datne – atvērt jaunu cilni. par LGBTIK līdztiesības stratēģijas īstenošanu liecina, ka tai ir bijusi pozitīva ietekme uz LGBTIK stāvokli ES. Divpadsmit dalībvalstīs ir ieviestas LGBTIK līdztiesības stratēģijas vai rīcības plāni, kas papildina ES stratēģiju, savukārt citas dalībvalstis pašlaik gatavo savas pirmās īpašās valsts stratēģijas vai rīcības plānus. Tiks stiprināta sadarbība ar dalībvalstīm, apmainoties ar labu praksi valstu rīcības plānu izstrādē un īstenošanā.

Katrs otrais LGBTIK tagad ir atklāts par piederību šai kopienai.

Katrs trešais LGBTIK saskaras ar diskrimināciju.

Katrs otrais LGBTIK ir aizskarošas izturēšanās upuris.

Divi no trim LGBTIK skolā piedzīvojuši iebiedēšanu.

Katrs septītais LGBTIK saskaras ar vardarbību.

Avots: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, LGBTIQ Equality at a Crossroads: Progress and Challenges - atvērt jaunu cilni. (“LGBTIK līdztiesība krustcelēs: progress un izaicinājumi”) (2024. gads).

Cīņa pret rasismu visās tā izpausmēs

2024. gadā tika publicēts pirmais progresa ziņojums - atvērt jaunu cilni. par ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam 2021.–2030. gadam. Tas liecina, ka kopš “Hamās” uzbrukumiem Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī un kara, kas sākās Gazā, Eiropa ir piedzīvojusi visaugstāko pret ebrejiem vērstu naida incidentu un vardarbības līmeni kopš ES dibināšanas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2023. gada aptauju - atvērt jaunu cilni. antisemītisma līmenis bija augsts jau pirms “Hamās” uzbrukumiem, jo to bija saasinājusi Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Ziņojumā izklāstīts, kā ES un tās dalībvalstis strādā pie atisemītisma apkarošanas un nosaukti pasākumi, ko tās veikušas, lai stiprinātu ebreju kopienu drošību. Tajā ir izklāstīts progress, kas gūts ilgtspējīgu ES un valstu struktūru veidošanā, lai novērstu un apkarotu antisemītismu. ES stratēģijas rezultātā 23 dalībvalstis ir pieņēmušas valsts stratēģiju antisemītisma apkarošanai, un 20 dalībvalstis ir iecēlušas valsts koordinatoru antisemītisma jautājumos.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras oktobrī publicēto ziņojumu Being Muslim in the EU – Experiences of Muslims - PDF datne – atvērt jaunu cilni. (“Ko nozīmē būt musulmanim Eiropas Savienībā – musulmaņu pieredzes stāsti”) gandrīz katrs otrais musulmanis ES ikdienas dzīvē saskaras ar rasismu un diskrimināciju, kas ir straujš kāpums kopš 2016. gada. Vēršanās pret musulmaņu sievietēm, vīriešiem un bērniem notiek gan tiešsaistē, gan bezsaistē ne tikai viņu reliģijas, bet arī ādas krāsas un etniskās piederības vai imigrantu izcelsmes dēļ. Ziņojumā izmantotie dati tika apkopoti pirms “Hamās” 2023. gada 7. oktobra uzbrukumiem un kara Gazā, kas palielināja naidu pret musulmaņiem.

Ziņojumā par valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos īstenošanu - atvērt jaunu cilni. ir uzsvērts progress, ko dalībvalstis un paplašināšanās procesā iesaistītās valstis panākušas, veidojot struktūras, procesus un programmas, kas vajadzīgas, lai efektīvi īstenotu valsts satvarus romu jautājumos. Lai gan šie centieni ir svarīgs solis uz priekšu, joprojām ir iespējams izvirzīt vērienīgākus mērķus, lai pilnībā sasniegtu ES 2030. gada mērķrādītājus - atvērt jaunu cilni., kas uzrauga, cik labi ir sasniegti ES stratēģiskā satvara romu jautājumos mērķi tādās jomās kā līdztiesība, sociālekonomiskā iekļaušana un jēgpilna romu līdzdalība. ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt dalībvalstis ar norādījumiem un uzraugot valsts satvaru romu jautājumos īstenošanu.

Iekļaujošas sabiedrības godināšana

Maijā atzīmējamais Eiropas daudzveidības mēnesis iemieso ES ilgtermiņa apņemšanos veidot daudzveidīgas un iekļaujošas darbavietas un sabiedrību. 2024. gadā visā ES notika vairāk nekā 50 pasākumu. Viens no galvenajiem pasākumiem bija gadskārtējās Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētu balvu - atvērt jaunu cilni. trešais konkurss, kurā atzinīgi novērtēja darbu, ko ES pilsētas vai reģioni veikuši iekļaušanas veicināšanā un nediskriminējošas sabiedrības veidošanā. Šogad tika iekļauta īpaša apbalvojuma kategorija iestādēm, kas nodrošina drošas pilsētas un reģionus, vēršoties pret vardarbību pret sievietēm.

Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētu balva 2024 - atvērt jaunu cilni.

VIETĒJĀS PAŠVALDĪBAS, KURĀS IEDZĪVOTĀJU SKAITS PĀRSNIEDZ 50 000

Zagreba, Horvātija
© Adobe Stock

Vekšes komūna, Zviedrija
© Marcus Lindstrom/E+ via Getty Images

Lalaguna, Spānija
© Adobe Stock

VIETĒJĀS PAŠVALDĪBAS, KURĀS IEDZĪVOTĀJU SKAITS NEPĀRSNIEDZ 50 000

Korbeta, Itālija
© AleksandarGeorgiev/E+ via Getty Images

Miranda de Ebro, Spānija
© Abuela Pinocho/Moment Open via Getty Images

Kasaresa, Spānija
© Adobe Stock

SPECIĀLBALVA

Ļubļana, Slovēnija
© Adobe Stock

Miranda de Ebro, Spānija
© Abuela Pinocho/Moment Open via Getty Images

Vekšes komūna, Zviedrija
© Marcus Lindstrom/E+ via Getty Images