0. NODAĻA

ES 2024. gadā – turēt kursu

No zema leņķa uzņemta fotogrāfija ar karogiem garos mastos, kas slejas mākoņainās debesīs. Skatīt fotoattēla parakstu
Eiropas karoga pacelšanas ceremonija 10. sasaukuma sākumā pie Eiropas Parlamenta. Strasbūra (Francija), 2024. gada 15. jūlijs.

2024. gadā beidzās viens iestāžu piecu gadu darba cikls un sākās nākamais. Pēc jūnijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Eiropas Savienības iestādes 2024.–2029. gada politisko ciklu sāka, apņemoties sadarboties tādas drošas, konkurētspējīgas un pārticīgas Eiropas Savienības veidošanā, kas aizstāv cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Šī nodaļa pievēršas pārejai no viena perioda uz nākamo un iezīmē galvenās jaunā cikla prioritātes. Pārējā publikācija (1.–9. nodaļa) iepazīstina ar to, kā ES savas prioritātes ir pildījusi 2019.–2024. gada pilnvaru termiņa pēdējā gadā.

2024. gadā noslēdzās iepriekšējais piecu gadu politiskais cikls, kurā, neraugoties uz vairāku krīžu radīto spiedienu, ES visās politikas jomās sasniedza savus vērienīgos mērķus (sk. 1.–9. nodaļu). Pilnvaru laikā notika virzība uz jaunu izaugsmes modeli, kas aizsargā cilvēkus un planētu, ir ekonomiski pamatots un sociāli taisnīgs un nodrošina, ka tehnoloģijas iedzīvotājiem joprojām sniedz labumu, viņus neapdraudot. ES iestādes arī sagatavoja pamatu nākamā cikla sākumam, 2024.–2029. gadam nosakot tādas jaunas politiskās prioritātes, kuras pilsoņiem rūp visvairāk.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados un ir lielākais pārnacionālais demokrātiskais process pasaulē. Vēlētāju aktivitāte jūnijā notikušajās vēlēšanās bija pēdējos 30 gados pati augstākā (50,74 %). Daudziem pilsoņiem balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir kļuvusi par svarīgu demokrātisku aktu: 46 % aptaujāto minēja, ka balso vienmēr, bet 42 % norādīja, ka balsošanu uzskata par pilsoņa pienākumu.

Pilsoņi joprojām optimistiski vērtē ES nākotni un uz Eiropas Savienību un tās iestādēm arvien vēl raugās pozitīvi. Uzticēšanās Eiropas Savienībai ir visaugstākajā līmenī kopš 2007. gada - atvērt jaunu cilni. (sk. 9. nodaļu). ES pēcvēlēšanu aptauja - atvērt jaunu cilni. liecina: 7 no katriem 10 eiropiešiem uzskata, ka viņu valstij dalība Eiropas Savienībā ir bijusi izdevīga, un šis skaitlis pēdējos gados bijis stabils. Pie ES dalības izdevīguma cēloņiem visbiežāk minēti ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, miera aizsardzība un drošības stiprināšana, ES ieguldījums ekonomiskajā izaugsmē un jaunu darba iespēju radīšana.

Kas noteica pilsoņu balsojumu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

(septiņi visbiežāk minētie temati)

42 %
cenu pieaugums, dzīves dārdzība

41 %
ekonomiskā situācija

34 %
starptautiskā situācija

32 %
demokrātija
un tiesiskums

28 %
migrācija un patvērums

28 %
vide un klimata pārmaiņas

28 %
ES aizsardzība un drošība

ES vadība 2024.–2029. gadā

Jaunizveidotais Parlaments - atvērt jaunu cilni. par priekšsēdētāju jūlijā no jauna ievēlēja Robertu Metsolu - atvērt jaunu cilni.. Pēc Eiropadomes priekšlikuma Parlaments arī Urzulu fon der Leienu - atvērt jaunu cilni. par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju ievēlēja uz otro pilnvaru termiņu. Jauno Eiropas Komisijas sastāvu - atvērt jaunu cilni., arī jauno Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu, Parlaments apstiprināja novembra beigās pēc sekmīgām apstiprināšanas uzklausīšanām attiecīgajās Parlamenta komitejās. Jaunā Eiropadomes ieceltā Komisijas locekļu kolēģija stājās amatā 1. decembrī. Tajā pašā laikā Eiropadomes priekšsēdētāja amatu no Šarla Mišela pārņēma Antoniu Košta - atvērt jaunu cilni..

Eiropas Parlaments apstiprināja jauno Eiropas Komisiju, kas stājās amatā 2024. gada 1. decembrī. Eiropas Parlamenta deputāti Strasbūrā balsoja pēc tam, kad tika pārbaudītas katra ierosinātā komisāra prasmes un piemērotība izvirzītajam amatam.
VIDEOMATERIĀLS Parlaments apstiprina jauno Komisiju. Strasbūra (Francija), 2024. gada 29. novembris.
Momentuzņēmums: Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (pa kreisi) un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (pa labi) atzinīgi vērtē Parlamenta lēmumu apstiprināt Eiropas Komisiju 2024.–2029. gadam.
Antoniu Košta un Šarls Mišels stāv līdzās un smaida. Fonā redzami Eiropas karogi. Antoniu Košta rokā tur zvanu. Šarls Mišels uzmundrinoši pieskaras Antoniu Koštas rokai.
Iepriekšējais priekšsēdētājs Šarls Mišels (pa labi) nodod Eiropadomes prezidentūras pilnvaras nākamajam priekšsēdētājam Antoniu Koštam (pa kreisi). Brisele (Beļģija), 2024. gada 29. novembris.
Uz kāpnēm stāvošu komisāru grupas fotoattēls, fonā redzams Eiropas Savienības karogs.
2024.–2029. gada komisāru kolēģija.

Jaunajā iestāžu darba ciklā ES darbu virzīs Stratēģiskā programma 2024.–2029. gadam - atvērt jaunu cilni., ko ES valstu un valdību galvas pieņēma jūnijā. Stratēģiskās programmas mērķis ir Eiropu labāk sagatavot steidzamu un vēlāku problēmu risināšanai, galveno uzmanību vēršot uz trim svarīgākajām jomām.

Stratēģiskā programma 2024.–2029. gadam

  1. Brīva un demokrātiska Eiropa.
  2. Spēcīga un droša Eiropa.
  3. Plaukstoša un konkurētspējīga Eiropa.

Saskaņā ar stratēģisko programmu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, pamatojoties uz Parlamentam iesniegtajām politikas pamatnostādnēm - atvērt jaunu cilni., noteica Komisijas prioritātes 2024.–2029. gadam - atvērt jaunu cilni.. Pamatnostādnēs ir izvirzītas septiņas augstas politiskās prioritātes, kuru uzdevums ir Eiropu padarīt spēcīgāku, drošāku un taisnīgāku.

Komisijas prioritātes 2024.–2029. gadam

Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai.

Jauns Eiropas aizsardzības un drošības laikmets.

Atbalsts cilvēkiem, mūsu sabiedrības un sociālā modeļa stiprināšana.

Mūsu dzīves kvalitātes saglabāšana: nodrošinātība ar pārtiku, arī ūdens un daba.

Mūsu demokrātijas aizsardzība, mūsu vērtību aizstāvēšana.

Eiropa pasaulē: mūsu ietekmes un partnerību izmantošana.

Kopīga mērķu sasniegšana un Savienības sagatavošana nākotnei.

Galvenās iniciatīvas, kas jāsāk Komisijas pirmo 100 darba dienu laikā

Jauns tīras rūpniecības kurss konkurētspējīgām nozarēm un kvalitatīvām darbvietām.

Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības nākotni, investīciju vajadzību apzināšanai.

MI fabriku iniciatīva, kuras nolūks ir MI jaunuzņēmumiem un rūpniecībai nodrošināt piekļuvi jaunai, pielāgotai superdatošanas jaudai.

Eiropas rīcības plāns attiecībā uz slimnīcu un veselības aprūpes sniedzēju kiberdrošību, paredzēts, lai uzlabotu draudu atklāšanu, gatavību un reaģēšanu krīzes situācijās.

Tāda iecere par lauksaimniecības un pārtikas nozari, kuras uzdevums ir ilglaicīgi nodrošināt lauksaimniecības ilgtspēju un konkurētspēju.

Pirmspaplašināšanās politikas pārskati labākai gatavībai turpmākām pievienošanās kārtām.

Jaunatnes politikas dialogi ar visiem Komisijas locekļiem ar mērķi jauniešiem ES valstu sabiedrībā un demokrātijā dot vairāk brīvības un atbildības.