7. NODAĻA

Cilvēku un brīvību aizsardzība

Dārzā blakus stāv divas sievietes garos T-kreklos. Skatīt fotoattēla parakstu
Migrantes strādā augļu dārzā. Šo darba iespēju piedāvā sociālās un profesionālās integrācijas programma Kuljeredo (Spānija). 2024. gada 19. jūnijs. Šī ES finansētā iniciatīva atbalsta neaizsargātā situācijā esošus migrantus, rosinot prasmju pilnveidošanu un iekļaušanos darba tirgū un veicinot dzimumu līdztiesību.

2024. gadā Eiropas Savienība veica visaptverošus pasākumus nolūkā aizsargāt savus iedzīvotājus no draudiem gan savā teritorijā, gan ārpus tās, jo tika sākts darbs, lai nodrošinātu Eiropas labāku sagatavotību reaģēšanai uz lielām krīzēm. ES turpināja pastiprināt pasākumus ar mērķi palielināt Eiropas drošību un aizsardzību un ieviesa jaunus pasākumus cilvēku tirdzniecības, narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai. 2024. gads arī iezīmēja jaunas ēras sākumu migrācijas pārvaldības jomā. Līdz ar Migrācijas un patvēruma pakta stāšanos spēkā ES rīcībā ir instrumenti, kuri ir paredzēti migrācijas pienācīgai pārvaldībai, pamatojoties uz solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principiem. Laikā, kad dalībvalstis sagatavoja savus valsts īstenošanas plānus, tika sākts svarīgais darbs pie pamata veidošanas reformām. Vēl viens atskaites punkts tika sasniegts pēc decembrī pieņemtā lēmuma no 2025. gada 1. janvāra atcelt kontroli pie iekšējām sauszemes robežām ar Bulgāriju un Rumāniju un starp tām. ES arī turpināja darbu pie iedzīvotāju veselības aizsardzības, turpinot reformas tiesību aktos zāļu jomā. Tika ieviestas jaunas iniciatīvas, tostarp svarīgi pasākumi garīgās veselības un labklājības uzlabošanai, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū.

Pēdējo gadu laikā notikušās lielās krīzes, piemēram, globālā pandēmija, Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un klimata pārmaiņu izraisīti katastrofāli laikapstākļu notikumi, nav izrādījušies ne izolēti, ne pārejas notikumi. Šie notikumi norāda uz to, ka Eiropai ir jābūt sagatavotai un gatavai jebkurā laikā reaģēt uz jebkuru krīzi. Lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību un ES ekonomikas un sabiedrības netraucētu darbību, ir būtiski stiprināt Eiropas sagatavotību - atvērt jaunu cilni. turpmākām krīzēm.

Sauli Nīnistes oktobrī publicētajā ziņojumā Safer Together - atvērt jaunu cilni. (“Drošāk kopā”) ir izvērtētas sarežģītās problēmas, ar kurām saskaras ES, un izklāstīts, kā tā var uzlabot civilo un militāro sagatavotību un gatavību turpmākām krīzēm. Ziņojumā ir sniegti aptuveni 80 ieteikumi kā īstermiņa, tā vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, kuru mērķis ir palīdzēt veidot visaptverošu sagatavotību. Pamatojoties uz šiem priekšlikumiem, Eiropas Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos izstrādā Savienības krīžgatavības stratēģiju, kas ietvers dalībnieku mobilizēšanu visos pārvaldības līmeņos (no vietējā līdz ES līmenim un no civilajām iestādēm līdz bruņotajiem spēkiem) un visu sabiedrības daļu (privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju) iesaistīšanu.

58 % ES iedzīvotāju nejūtas labi sagatavoti katastrofām.


37 % pēdējo 10 gadu laikā ir personīgi saskārušies ar katastrofu (kas nav Covid-19).


46 % zinātu, ko darīt katastrofas gadījumā.

82 % uzskata, ka ES būtu vairāk jāiesaistās sagatavotības turpmākām krīzēm centienos.

Aizsardzības spēju veidošana

ES dalībvalstis jau sadarbojas, lai novērstu drošības apdraudējumus un izaicinājumus, izmantojot kopīgu stratēģisku redzējumu par ES drošību un aizsardzību tuvākajiem gadiem.

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir mudinājis ES padarīt Eiropas aizsardzības rūpniecību spēcīgāku, reaģētspējīgāku un inovatīvāku. Martā iesniegtās pirmās Eiropas aizsardzības industriālās stratēģijas - atvērt jaunu cilni. mērķis ir nodrošināt, ka ES aizsardzības sistēmas un ekipējums vajadzības gadījumā ir gatavības kārtībā. Tas nāks par labu ne tikai ES, bet arī galvenajiem sabiedrotajiem, tostarp NATO un Ukrainai. Stratēģiju atbalsta 1,5 miljardus eiro vērta finansēšanas programma - atvērt jaunu cilni. 2025.–2027. gadam, kuras mērķis ir sagatavot Eiropas aizsardzības industriju.

Eiropas aizsardzības industriālā stratēģija – 2030. gada mērķrādītāji
  • Vismaz 40 % aizsardzības aprīkojuma jāiegādājas kopīgos iepirkumos.
  • Vismaz 50 % aizsardzības iepirkuma budžetu jāizlieto Eiropas ražojumiem un pakalpojumiem.
  • Vismaz 35 % aizsardzības preču tirdzniecībai jānotiek starp dalībvalstīm (nevis ar citām valstīm).

Dalībvalstis tiek mudinātas ne tikai pastāvīgi palielināt savus aizsardzības izdevumus, bet arī kopīgi iepirkt aizsardzības ražojumus, galveno uzmanību pievēršot Eiropas aizsardzības industrijas atbalstam. Novembrī finansēšanai tika atlasīti pieci pārrobežu projekti saskaņā ar jauno ES programmu, kuras mērķis ir stimulēt sadarbību aizsardzības iepirkuma jomā. Kopā šie projekti veido aizsardzības ražojumu kopējo iepirkumu vairāk nekā 11 miljardu eiro vērtībā dalībvalstu bruņotajiem spēkiem. Atlasītajos projektos ir iesaistītas 20 dalībvalstis, un lielākā daļa projektu ietver Ukrainai paredzētu aizsardzības ražojumu iepirkumu.

Tajā pašā laikā pirmās munīcijas ražošanas jaudas rūpnieciskās palielināšanas - atvērt jaunu cilni. ieviešana jau nes augļus. Ir piešķirti vairāk nekā 500 miljoni eiro dotācijās, un Eiropas artilērijas munīcijas ražošana ir palielinājusi jaudu līdz 1 miljonam artilērijas šāviņu gadā.

Trīs gadus pēc darbības sākšanas Eiropas Aizsardzības fonds - atvērt jaunu cilni. jau ir piešķīris 4 miljardus eiro 160 sadarbīgu aizsardzības projektu atbalstam, aptverot plašu tehnoloģiju un spēju klāstu un atbalstot Eiropas aizsardzības industrijas konkurētspēju. ES jaunā aizsardzības kapitāla mehānisma - atvērt jaunu cilni. izveides mērķis ir uzlabot aizsardzības nozares piekļuvi finansējumam un atbalstīt plaukstošu aizsardzības jaunuzņēmumu un mazo uzņēmumu sistēmu.

Saskaņā ar Militārās mobilitātes rīcības plānu - atvērt jaunu cilni. ES finansē 38 jaunus projektus - atvērt jaunu cilni., kuri uzlabos karaspēka un ekipējuma transportu visā Eiropas transporta tīklā. Šie projekti, kuru budžets ir 807 miljoni eiro, modernizēs svarīgāko ES transporta infrastruktūru gan civilajam, gan militārajam transportam. 2024. gadā tika pieņemts jauns Militārās mobilitātes solījums - atvērt jaunu cilni., lai novērstu atlikušās nepilnības militārajā mobilitātē.

Drošības apdraudējumu novēršana

Maijā publicētais ziņojums - atvērt jaunu cilni. par progresu saistībā ar Drošības savienības stratēģiju liecina, ka daudzie likumdošanas un operatīvie pasākumi, kas veikti kopš tās pieņemšanas, ir nodrošinājuši ES labāku sagatavotību drošības problēmu risināšanai. Tomēr pastāvīgi mainīgā situācija apdraudējumu jomā nozīmē, ka ir jāizmanto visas iespējas, lai novērstu iespējamās vājās vietas.

Hibrīddraudi ir viena no sarežģītākajām un pastāvīgi mainīgajām problēmām, ar ko saskaras ES un tās dalībvalstis. Tie var ietvert, piemēram, demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu kavēšanu ar dezinformācijas kampaņām un sociālo mediju izmantošanu politiskā vēstījuma kontrolēšanai. ES jau ir ieviesusi plašu pasākumu klāstu - atvērt jaunu cilni. hibrīddraudu apkarošanai, tostarp hibrīddraudu novēršanas rīkkopu, kas tagad darbojas un ir aktivizēta, lai reaģētu uz Krievijas pastiprināto hibrīdkampaņu, kas vērsta pret ES un tās dalībvalstīm. Oktobrī ES pieņēma - atvērt jaunu cilni. jaunu sankciju režīmu, reaģējot uz Krievijas hibrīddarbībām. Dalībvalstis pabeidza veidot hibrīddraudu novēršanas ātrās reaģēšanas vienības - atvērt jaunu cilni., kas būs viens no galvenajiem instrumentiem dalībvalstu, partnervalstu un ES misiju atbalstam šādu draudu un kampaņu apkarošanā.

Jo īpaši kibertelpa ir kļuvusi par stratēģiskas konkurences lauku. ES kiberaizsardzības politikas - atvērt jaunu cilni. īstenošana turpinājās 2024. gadā, un tika sākts sagatavošanas darbs pie ES Kiberaizsardzības koordinācijas centra izveides, kas uzlabos aizsardzības kopienas situācijas apzināšanos. Lai sekotu līdzi politikas īstenošanai, oktobrī tika publicēta pirmā ES kiberaizsardzības uzskaite, un tiek gatavota otrā.

Ņemot vērā līdz šim nepieredzēto kosmosa operacionālās telpas ģeopolitisko pārveidi un ES būtisko lomu tajā, lielāka uzmanība ir pievērsta vispārējiem kosmosa politikas drošības aspektiem un ES kosmosa drošības un aizsardzības stratēģijas īstenošanai - atvērt jaunu cilni.. Iniciatīvas jo īpaši bija vērstas uz to, lai uzlabotu kopējo izpratni par kosmiskajiem apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem. Aprīlī Komisija kopā ar Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru - atvērt jaunu cilni. izveidoja ES Kosmosa informācijas apmaiņas un analīzes centru - atvērt jaunu cilni.. Šī ES kosmosa nozares uzņēmumu sadarbības iniciatīva veicinās labas prakses apmaiņu, lai stiprinātu ES kosmosa sistēmu drošību.

Jūrniecībā ES ir nostiprinājusi savu jūras drošības aktora lomu un attiecības ar ārējiem partneriem šajā jomā. Būtisks pārskatītās Jūras drošības stratēģijas - atvērt jaunu cilni. sasniegums bija maijā notikušās pirmās jūras drošības mācības, kurās piedalījās dalībvalstis, ES iestādes un specializētās aģentūras. Mācībās galvenā uzmanība tika pievērsta kritiskās zemūdens infrastruktūras aizsardzībai un nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai ES ūdeņos. Tajās tika sekmīgi testēta jauna informācijas apmaiņas iniciatīva - atvērt jaunu cilni., kas nodrošina informācijas drošu apmaiņu reāllaikā starp ES jūrlietu pārvaldības iestādēm un stājās spēkā jūlijā. Komisija parakstīja - atvērt jaunu cilni. dotāciju nolīgumus 142 miljonu eiro vērtībā 21 projektam, un šo projektu mērķis ir modernizēt vai izvērst jaunus maģistrālos savienotājkabeļus, tostarp zemūdens kabeļus.

Cilvēku tirdzniecības apkarošana

Katru gadu tūkstošiem cilvēku kļūst par cilvēku tirdzniecības - atvērt jaunu cilni. upuriem ES: gan pilsoņi, gan cilvēki no valstīm ārpus ES. ES un tās dalībvalstis pastiprina centienus apkarot šo smago noziegumu. Pateicoties to rīcībai, 2023. gadā vien tika veikti vairāk nekā 450 aresti un konfiscēts 4,1 miljons eiro. Pārskatītā ES direktīva par cilvēku tirdzniecības apkarošanu - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā jūlijā, ievieš stingrākus noteikumus cilvēku tirdzniecības apkarošanai. Tā nodrošina pastiprinātus instrumentus, lai palīdzētu publiskajām iestādēm izmeklēt cilvēku tirdzniecības nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem, tajā ir pievienoti jauni izmantošanas veidi papildus tiem, uz kuriem jau attiecas ES tiesību akti cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā, un tā paredz, ka seksuāla izmantošana tiešsaistē ir atbildību pastiprinošs apstāklis. Tā arī nodrošina labāku atbalstu cietušajiem. Dalībvalstīm divos gados jāpielāgo savi tiesību akti.

  • 41 % cilvēku tirdzniecības upuru ir piespiedu kārtā pakļauti darbaspēka ekspluatācijai.
  • 41 % cilvēku tirdzniecības upuru ir piespiedu kārtā pakļauti seksuālai izmantošanai.

Jūnijā cilvēku tirdzniecības apkarošanas specializēto prokuroru mērķgrupa - atvērt jaunu cilni. tikās, lai apmainītos ar viedokļiem, pieredzi un paraugpraksi sarežģītu cilvēku tirdzniecības lietu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Sanāksmes organizē ES koordinators cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā - atvērt jaunu cilni. un Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās - atvērt jaunu cilni., un to mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu sadarbību pārrobežu cilvēku tirdzniecības lietās un uzlabot krimināltiesisko reakciju, veicinot labāku izpratni par šo noziegumu.

Video par cilvēku tirdzniecību Eiropas Savienībā, kurā parādīts, kā cietušie saskaras ar ekspluatāciju un neredzamību. Tas aicina rīkoties, lai apturētu cilvēku tirdzniecību un atbalstītu cietušos.
VIDEOMATERIĀLS Eiropas Savienības kampaņa “Apturi cilvēku tirdzniecību – pārrauj neredzamo ķēdi! - atvērt jaunu cilni.⁠” palīdz uzlabot sabiedrības informētību par šāda veida noziegumiem, kas atņem cilvēkiem pamattiesības.

Pastiprināta cīņa pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību

Narkotiku tirdzniecība ir viens no galvenajiem draudiem ES iekšējai drošībai, un tiek ziņots, ka gandrīz 40 % noziedzīgo organizāciju, kas atrodas ES, ir saistītas tikai ar nelegālu narkotiku tirdzniecību. Lai palīdzētu novērst pieaugošos narkotiku draudus, ES jūlijā izveidoja Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru - atvērt jaunu cilni.. Jaunajai aģentūrai, kuras pamatā ir Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra paveiktais, ir lielākas pilnvaras nekā tās priekštecei risināt pašreizējās un nākotnes problēmas, ko ES rada narkotikas. Tās darbs veicinās bīstamu vielu agrīnu atklāšanu. Turklāt aģentūra izveidos tiesu ekspertīzes laboratoriju tīklu, uzlabojot Eiropas reakciju uz jaunām narkotiku epidēmijām. Tā arī risinās sarežģītās problēmas, ko rada ar narkotikām saistīta noziedzība, ietekme uz veselību un sociālās izmaksas, kas uzsvērtas Eiropas 2024. gada ziņojumā par narkotikām: tendences un aktualitātes - atvērt jaunu cilni..

Ilva Jūhansone stāv pie Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras nosaukuma plāksnes.
Toreizējā ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone pie Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras jaunās mītnes. Lisabona (Portugāle), 2024. gada 3. jūlijs.

Īstenojot ES ceļvedi narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai - atvērt jaunu cilni., tika izstrādātas vairākas iniciatīvas, kas palīdz sagraut noziedzīgos tīklus. Piemēram, janvārī tika sākta Eiropas Ostu alianses publiskā un privātā sektora partnerība - atvērt jaunu cilni., lai, uzlabojot riska pārvaldību, tiesībaizsardzību un sadarbību starp publisko un privāto sektoru, aizsargātu ostas no narkotiku tirdzniecības un noziedznieku iefiltrēšanās.

Turklāt, lai uzlabotu informācijas un labas prakses apmaiņu starp prokuroriem, tika izveidots Eiropas Tiesu iestāžu tīkls organizētās noziedzības jomā - atvērt jaunu cilni., ko atbalsta Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās.

Video par Eiropas daudzdisciplīnu platformu pret noziedzības draudiem un tās darbību 2023. gadā, kurā parādīti centieni apkarot organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu Eiropas Savienībā. Tajā stāstīts par arestiem, konfiskācijām un operācijām pret augsta riska noziedzīgajiem tīkliem, kā arī par atbalstu citiem reģioniem, piemēram, Rietumbalkāniem un Latīņamerikai
VIDEOMATERIĀLS Eiropas daudzdisciplīnu platformas pret noziedzības draudiem 2023. gada rezultāti.

Tiesībaizsardzības iestādes visā ES sadarbojas, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību, izmantojot Eiropas daudzdisciplīnu platformu pret noziedzības draudiem - atvērt jaunu cilni.. 2023. gadā dalībvalstis ar Komisijas un ES aģentūru atbalstu veica vairāk nekā 13 800 arestu un konfiskāciju gandrīz 800 miljonu eiro apmērā, tostarp 197 tonnas narkotiku.

Līdzekļu atgūšanas pasākumi ļauj tiesībaizsardzības iestādēm atklāt un likvidēt noziedzīgu organizāciju tīklus ES un ārpus tās. 2024. gadā tika pieņemts jauns tiesību akts - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir nodrošināt, ka noziedznieki nevar saglabāt nelikumīgi iegūtus līdzekļus. Visaptverošais noteikumu kopums attiecas uz aktīvu atgūšanu no procesa sākuma līdz beigām – no aktīvu izsekošanas, identificēšanas, iesaldēšanas un pārvaldības līdz to konfiskācijai un galīgai atsavināšanai. Savukārt jūlijā stājās spēkā jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kas nodrošinās tiesībaizsardzības iestādēm ātrāku piekļuvi finanšu informācijai. Tie palīdzēs iestādēm veikt finanšu izmeklēšanu, ļaujot tām noteikt, vai aizdomās turētajam ir bankas konti citās dalībvalstīs.

Līdz ar pārrobežu noziedzības pieaugumu, ES arvien vairāk saskaras ar situācijām, kad kriminālvajāšanas veikšana saistībā ar vienu un to pašu lietu ietilpst vairāku dalībvalstu jurisdikcijā. Lai risinātu problēmas, ko rada vairākkārtēja kriminālvajāšana, ES organizētās noziedzības apkarošanas stratēģijas ietvaros 2024. gadā tika pieņemti jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kuros izklāstīts tiesiskais regulējums kriminālprocesa nodošanai no vienas dalībvalsts citai.

Terorisma apkarošanas pasākumi

Radikalizācija, kas noved pie vardarbīga ekstrēmisma un terorisma, rada bažas gan dalībvalstīs, gan ārpus tām. Jūnijā Komisija izveidoja ES zināšanu centru radikalizācijas novēršanas jomā - atvērt jaunu cilni. – tīklu platformu pārrobežu sadarbībai, politikas ieteikumiem un profilakses instrumentiem.

Radikalizācijas novēršana - atvērt jaunu cilni. ietver teroristiska satura izņemšanu tiešsaistē - atvērt jaunu cilni.. Ziņojums - atvērt jaunu cilni. par Regulas par teroristisku saturu tiešsaistē īstenošanu liecina - atvērt jaunu cilni., ka tā ir bijusi efektīva ekstrēmistiska satura dzēšanā. Kopš regulas stāšanās spēkā 2022. gada jūnijā ir izdoti vairāk nekā 1200 izņemšanas rīkojumi. Regula uzliek pakalpojumu sniedzējiem pienākumu izņemt teroristisku saturu pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas no kompetentās valsts iestādes.

2024. gadā tika pieņemti jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., ar ko nosaka šaujamieroču marķējuma minimālo dziļumu. Tas uzlabos šaujamieroču izsekojamību visā ES, palīdzot izmeklēšanā un veicinot drošu tirdzniecību. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome martā vienojās - atvērt jaunu cilni. par jauniem un stingrākiem noteikumiem civilām vajadzībām izmantojamo šaujamieroču importam, eksportam un tranzītam. Ar šo iniciatīvu ievieš saskaņotas procedūras un digitālo licencēšanu, uzlabojot izsekojamību un kavējot organizēto noziedzību.

2024. gada maijā ES oficiāli pieņēma 10 tiesību aktus, kas kopā veido Migrācijas un patvēruma paktu - atvērt jaunu cilni.. Šis jauno noteikumu kopums balstās uz iepriekšējiem reformu priekšlikumiem un groza tos, piedāvājot visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir stiprināt un integrēt galvenās ES politikas migrācijas, patvēruma, robežu pārvaldības un integrācijas jomā.

Pirmo reizi ES būs ieviests pastāvīgs obligāts solidaritātes mehānisms, kas nozīmē, ka neviena dalībvalsts, kas saskaras ar pēkšņu migrācijas spiedienu, netiks atstāta viena pati, lai pārvaldītu situāciju. Migrācija ir neatņemama daļa no ES padziļinātajām attiecībām ar partneriem visā pasaulē, ņemot vērā to, ka ES sadarbojas ar partneriem, lai novērstu neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus, apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un veicinātu likumīgus ceļus uz ES.

Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā jūnijā dalībvalstīm jaunais regulējums jāievieš līdz 2026. gada vidum. Lai atbalstītu dalībvalstis pakta īstenošanā, Komisija nāca klajā ar kopīgu īstenošanas plānu - atvērt jaunu cilni., kurā izklāstīti starpposma mērķi ES un valstu pasākumiem, lai paktu īstenotu nākamajos divos gados. Pamatojoties uz to, dalībvalstis sagatavoja valsts īstenošanas plānus, kas bija jāiesniedz līdz 12. decembrim.

Deviņas dalībvalstis saņēma īpaši pielāgotus tehniskos ieteikumus - atvērt jaunu cilni., lai palīdzētu izstrādāt savus valsts īstenošanas plānus Migrācijas un patvēruma paktam. Tehniskā atbalsta instruments - atvērt jaunu cilni., kas palīdz dalībvalstīm izstrādāt un īstenot reformas, sniedza atbalstu un norādījumus galvenajās jomās, kas saistītas ar jaunajiem tiesību aktiem, piemēram, darbības procesos, politikas risinājumos un ES līdzekļu stratēģiskā izmantošanā. Vadošais projekts turpinās atbalstīt - atvērt jaunu cilni. dalībvalstis 2025. gadā.

Video par Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktu, kurā izskaidrots taisnīgas un efektīvas migrācijas pārvaldības plāns. Tas ietver drošas robežas, ātrākas patvēruma piešķiršanas un atgriešanas procedūras, atbalstu cilvēkiem, kuriem nepieciešama aizsardzība, un solidaritāti starp dalībvalstīm. Pakts stiprina arī starptautiskās partnerības, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju un veicinātu likumīgus ceļus.
VIDEOMATERIĀLS Migrācijas un patvēruma pakts – ceļā uz kļūšanu par realitāti.

Lai gan viss migrācijas un patvēruma reformu kopums nodrošina ilgtspējīgu ilgtermiņa risinājumu, ir īstenoti arī konkrēti operatīvie pasākumi, lai risinātu tūlītējas un aktuālas problēmas. ES ir uzsākusi četrus rīcības plānus - atvērt jaunu cilni., kas vērsti uz konkrētiem migrācijas maršrutiem, proti, Vidusjūras austrumdaļas, Vidusjūras rietumdaļas un Atlantijas okeāna, Rietumbalkānu un Vidusjūras centrālās daļas maršrutu, kā arī 10 punktu plānu Itālijas Lampedūzas salai. Ar šīm iniciatīvām tika ieviesti konkrēti pasākumi, tostarp finansiāls atbalsts dalībvalstīm un pasākumi robežu pārvaldības stiprināšanai.

Kopš 2022. gada Brīvprātīgais solidaritātes mehānisms - atvērt jaunu cilni., kurš atbalsta tās dalībvalstis, kuras visvairāk skāris migrācijas spiediens, ir ļāvis pārcelt vairāk nekā 5000 patvēruma meklētāju - atvērt jaunu cilni. uz citām Eiropas valstīm. Tas tika izveidots kā pakāpenisks solis ceļā uz pastāvīgu pārcelšanas mehānismu starp dalībvalstīm. No 2026. gada vidus pārcelšana būs viens no solidaritātes pasākumu veidiem, kurus ieguldītājas dalībvalstis var izvēlēties saskaņā ar jauno solidaritātes satvaru. Tās varēs arī nodrošināt finansiālus ieguldījumus vai alternatīvus solidaritātes pasākumus (t. i., atbalstu personālam un atbalstu natūrā).

Neatbilstīgas migrācijas jautājumu risināšana

Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai - atvērt jaunu cilni. lēš, ka vairāk nekā 90 % neatbilstīgo migrantu ierodas ES ar kontrabandistu palīdzību. Kontrabandas tīkli ir cieši saistīti ar citiem smagās un organizētās noziedzības veidiem, tostarp terorismu, cilvēku tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un tas palielina rīcības steidzamību un sadarbību ar starptautiskajiem partneriem.

Turpinās sarunas par 2023. gadā ierosināto iniciatīvu kopumu, lai atjauninātu pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemto ES tiesisko regulējumu - atvērt jaunu cilni. migrantu kontrabandas apkarošanai un stiprinātu noteikumus par policijas sadarbību - atvērt jaunu cilni. nolūkā saskaņot sodus kontrabandistiem, palielināt resursus un uzlabot datu vākšanu. Turklāt 2023. gadā izveidotā Globālā alianse migrantu kontrabandas apkarošanai - atvērt jaunu cilni. stiprina sadarbību ar partnervalstīm neatbilstīgas migrācijas novēršanā, reaģēšanā uz to, aizsardzībā pret to un alternatīvu piedāvāšanā tai.

ES ir sākusi vairākas iniciatīvas migrantu kontrabandas apkarošanai, tostarp kopīgus operatīvās partnerības projektus - atvērt jaunu cilni., kas apvieno tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, palielina informētību par neatbilstīgas migrācijas riskiem un piedāvā informāciju par likumīgas migrācijas alternatīvām. Eiropas meklēšanas un glābšanas kontaktgrupa Itālijā uzsāka izmēģinājuma projektu Vidusjūras centrālajā daļā, lai uzlabotu informētību.

Vairāki pēdējie gadi ir parādījuši, ka būtiskas problēmas, kas saistītas ar neatbilstīgu migrāciju un drošību, var izrietēt no bezvīzu ceļošanas uz ES. Ieguldītājiem paredzētās pilsonības shēmas, ko izmanto bezvīzu režīma valstis ārpus ES, kuru mērķis ir piesaistīt ieguldījumus, piešķirot ieguldītājiem attiecīgās valsts pilsonību vai uzturēšanās tiesības, ir viena no šādām problēmām. Maijā Komisija ierosināja - atvērt jaunu cilni. pastāvīgi atjaunot vīzas prasību Vanuatu pilsoņiem pēc tam, kad bija novērtējusi, ka valsts ieguldītājiem paredzētās pilsonības shēmas apdraud ES un tās dalībvalstu drošību.

Neatbilstīgo migrantu atgriešanas pārvaldība

Funkcionējošai migrācijas sistēmai ir jānodrošina to personu efektīva atgriešana, kurām nav likumīgu tiesību uzturēties ES. Ar Atgriešanas ceļvedi - atvērt jaunu cilni. un atgriešanas koordinatora - atvērt jaunu cilni. atbalstu tiek veikti pasākumi, lai palīdzētu dalībvalstīm paātrināt šo procesu un atvieglotu atgriežamo personu reintegrāciju. Biežāka atgriešanas lēmumu savstarpējas atzīšanas izmantošana palīdzēs paātrināt procesu, kā arī palielinās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras - atvērt jaunu cilni. atbalstu. Lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot brīvprātīgas atgriešanās programmas, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda - atvērt jaunu cilni. ietvaros tika darīts pieejams finansējums 25 miljonu eiro apmērā.

Droši un likumīgi ceļi uz Eiropu

Ar Savienības Pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas pamatregulu - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā jūnijā kā daļa no Migrācijas un patvēruma pakta, ir izveidota pastāvīga sistēma, lai veicinātu drošus un likumīgus ceļus uz ES tiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tas nodrošinās vienotu procedūru pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas operācijām, pamatojoties uz divu gadu plānu, kas noteiks to bēgļu skaitu, kuri jāuzņem ES. Jaunizveidotā Pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas augsta līmeņa komiteja - atvērt jaunu cilni. atbalstīs Komisiju jaunās sistēmas darbības nodrošināšanā.

Kopš 2015. gada ES sponsorētās pārmitināšanas shēmas, kurās ir iesaistīts ievērojams skaits dalībvalstu, ir palīdzējušas vairāk nekā 128 000 visneaizsargātāko cilvēku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, atrast patvērumu ES. Laikposmā no 2024. gada līdz 2025. gadam saskaņā ar šo shēmu 14 dalībvalstis ir apņēmušās - PDF datne – atvērt jaunu cilni. bēgļiem piešķirt vairāk nekā 61 000 vietu.

Papildus politikai, kuras mērķis ir palīdzēt tiem, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, labi pārvaldīta migrācijas politika, kas nodrošina likumīgas alternatīvas cilvēku ieceļošanai ES, veicina ekonomiku un stiprina sadarbību ar starptautiskajiem partneriem. Katru gadu no 3 miljoniem līdz 3,5 miljoniem trešo valstu valstspiederīgo likumīgi ierodas ES, galvenokārt darba nolūkā. Tie palīdz reaģēt uz ES darba tirgus vajadzībām, kuras ES darba ņēmēji pilnībā neapmierina. Trešo valstu valstspiederīgie, kas nodarbināti ES, arvien vairāk novērš būtiskas nepilnības profesijās, kuras pastāvīgi ietekmē darba ņēmēju trūkums.

  • Vairāk nekā 27 miljoni cilvēku, kas dzīvo ES, ir trešo valstu pilsoņi – aptuveni 6 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Komisijas Rīcības plānā par darbaspēka un prasmju trūkumu - atvērt jaunu cilni. (sk. 6. nodaļu) tika atkārtoti apstiprināta talantu piesaistīšanas pasākumu nozīme, nosakot prioritātes šajā jomā. Lai piesaistītu prasmes un talantus, aprīlī tika pieņemta Vienotās atļaujas direktīvas - atvērt jaunu cilni. pārskatīšana. Direktīvā ir noteikta vienkāršota pieteikšanās procedūra un vienota atļauja trešo valstu valstspiederīgo tiesībām gan strādāt, gan uzturēties ES. Jaunie noteikumi garantē aizsardzību un taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu darba ņēmējiem. Atļauja nebūs saistīta tikai ar vienu darba devēju. Tas nozīmē, ka trešo valstu darba ņēmēji varēs mainīt darbu un viņiem būs nodrošinātas plašākas iespējas strādāt un dzīvot ES atļaujas derīguma termiņa laikā.

ES turpināja darbu, lai īstenotu jau uzsāktās talantu partnerības ar Ēģipti, Maroku un Tunisiju. Turklāt ES uzsāka jaunas programmas ar Bangladešu - atvērt jaunu cilni. un Pakistānu - atvērt jaunu cilni. saistībā ar plašāku sadarbību ar šīm valstīm migrācijas pārvaldības jomā. Iniciatīva stiprina likumīgus ceļus uz ES un atbalsta kvalificētu darba ņēmēju starptautisko mobilitāti, nodrošinot labāku atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū.

Šengenas zona ir kļuvusi par pasaulē lielāko brīvo ceļojumu zonu. Pēc tam, kad 2024. gadā tai pievienojās Bulgārija un Rumānija, tā ir palielinājusies līdz 4,5 miljoniem kvadrātkilometru un tajā ir 458 miljoni iedzīvotāju. Atzīstot abu šo dalībvalstu ieguldījumu Šengenas zonas darbībā, 31. martā tika atcelta kontrole pie gaisa un jūras robežām. Decembrī dalībvalstis vienprātīgi vienojās - atvērt jaunu cilni. no 2025. gada 1. janvāra atcelt kontroli pie abu valstu iekšējām sauszemes robežām, pabeidzot to pilnīgu iekļaušanos Šengenas zonā.

Efektīva ES ārējo robežu pārvaldība ir būtisks elements Šengenas zonā bez iekšējo robežu kontroles. Bulgārija un Rumānija pastiprināja sadarbību robežu pārvaldības jomā - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu savu pievienošanos Šengenas zonai. Šīs divas dalībvalstis sniegs turpmāku ieguldījumu kopīgajos Eiropas centienos risināt ES drošības jautājumus pie ārējām robežām un migrācijas problēmas, izmantojot individuālus sadarbības satvarus.

2024. gadā ES pārskatīja Šengenas Robežu kodeksu - atvērt jaunu cilni., lai stiprinātu Šengenas zonas pārvaldību un labāk sagatavotu dalībvalstis problēmu risināšanai pie ES ārējām robežām un pārrobežu veselības un drošības apdraudējumu novēršanai. Pārskatītie noteikumi padara iekšējo robežkontroli par galējo līdzekli, veicina alternatīvas un ievieš pārsūtīšanas mehānismu neatbilstīgas pārvietošanās gadījumiem. Noteikumos risināta migrantu instrumentalizācija pie ES ārējām robežām, piedāvājot dalībvalstīm iespēju ierobežot robežšķērsošanas punktu skaitu vai saīsināt to darba laiku. Noteikumi ļauj arī pastiprināt robežuzraudzības pasākumus. Komisija ir arī pastiprinājusi atbalstu - atvērt jaunu cilni. dalībvalstīm, lai novērstu hibrīddraudus, ko rada tas, ka Krievija un Baltkrievija izmanto migrāciju kā ieroci, un stiprinātu drošību pie ES ārējām robežām.

Jaunākajā ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā - atvērt jaunu cilni. tika novērtētas norises iepriekšējā gadā un noteiktas galvenās prioritātes 2024. un 2025. gadam. Ziņojumā atklāts, ka 2023. gadā izsniegti vairāk nekā 10 miljoni Šengenas vīzu un ka Šengenas zonu apmeklējuši vairāk nekā pusmiljards pasažieru, sasniedzot 92 % no 2019. gada (pirms Covid-19) līmeņa. Tas ir būtiski veicinājis ES ekonomiku, jo tūrisms nodrošina gandrīz 10 % ES iekšzemes kopprodukta un darbvietas aptuveni 22,6 miljoniem cilvēku.

Spēcīgs iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsts Šengenas zonai

63 % ES iedzīvotāju uzskata, ka sadarbības pastiprināšana Šengenas zonā ir galvenā ES prioritāte līdz 2030. gadam.

33 % uzņēmumu norāda, ka Šengenas zona samazina izmaksas, jo nav iekšējās robežkontroles.

83 % uzņēmumu piekrīt, ka Šengenas zona nāk par labu uzņēmējdarbībai, un 81 % atzīst to par vienu no ES lielākajiem sasniegumiem.

Jaunas procedūras ceļošanai uz Eiropu

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma - atvērt jaunu cilni. ir automatizēta IT sistēma, kas ikreiz reģistrē trešo valstu valstspiederīgos tajā brīdī, kad tie īstermiņa uzturēšanās nolūkā šķērso ārējās robežas kādā no ES dalībvalstīm vai asociētajām Šengenas līguma valstīm. Tā manuālu pasu apzīmogošanu aizstās ar digitālu reģistrāciju. Tā palīdzēs atklāt personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, nodrošinās reāllaika informācijas apmaiņu un uzlabos drošību, novēršot identitātes viltošanu. Minētā sistēma arī ļaus automatizēt robežkontroli, pakāpeniski paātrinot pārbaudes pie ārējām robežām, atvieglojot ceļošanu un uzlabojot ceļotāju iespaidus. Šī sistēma ir svarīgs solis ceļā uz digitalizētas robežkontroles ieviešanu Eiropā, ar ko vēl vairāk tiks stiprināta ES pieeja integrētas robežu pārvaldības jomā. Decembrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumu - atvērt jaunu cilni. pakāpeniski sākt ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbību. Kad tas būs apstiprināts un būs noteikts sākuma datums, dalībvalstīm būs seši mēneši sistēmas ieviešanai.

Šī jaunā sistēma arī pavērs ceļu Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmai - atvērt jaunu cilni., kas drīzumā vienkāršos ceļošanu miljoniem apmeklētāju no valstīm ārpus ES. Pēc sistēmas darbības sākšanas ceļotājiem, kuriem nav vajadzīga vīza, lai ieceļotu 30 Eiropas valstīs - atvērt jaunu cilni., būs jāiesniedz ceļošanas atļaujas pieteikums šajā sistēmā. Šī atļauja ir saistīta ar ceļotāja pasi, un tā būs derīga ne ilgāk kā trīs gadus vai līdz pases derīguma termiņa beigām, atkarībā no tā, kurš termiņš beidzas agrāk.

Jaunas pasu un personas apliecību digitalizācijas iniciatīvas mērķis ir padarīt ceļošanu Eiropas Savienībā ātrāku un raitāku gan ES, gan trešo valstu pilsoņiem. Oktobrī Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem - atvērt jaunu cilni. par vienotu satvaru digitālo ceļotāja identifikatoru izmantošanai un jaunu ES lietotni ceļotāja datu elektroniskai iesniegšanai (EU Digital Travel), kurā tos glabāt.

Pēdējos piecos gados ir iezīmējušās vairākas bezprecedenta problēmas, kas ietekmējušas un turpina būtiski ietekmēt cilvēku veselību ES un ārpus tās. Šie notikumi ir parādījuši, ka ES veselības politika vairs nevar aprobežoties tikai ar tās pirmspandēmijas robežām un ka kopīgai rīcībai ES līmenī ir izšķiroša nozīme Eiropas sabiedrības labklājībā. Šodien, spēcīgākas Eiropas veselības savienības - atvērt jaunu cilni. ietvaros, visas dalībvalstis sadarbojas gadījumos, kad vajadzīga kopīga Eiropas rīcība, lai sagatavotos veselības krīzēm un reaģētu uz tām. Tās arī nodrošina, ka medicīnas preces ir piekļūstamas un cenas ziņā pieejamas, un tās uzlabo slimību, piemēram, vēža, profilaksi, ārstēšanu un pēcaprūpi.

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns

Trīs gadus pēc Eiropas Vēža uzveikšanas plāna - atvērt jaunu cilni. pieņemšanas tam ir pozitīva ietekme uz daudzu cilvēku dzīvi – tas paver ceļu uz labāku profilaksi, agrīnu atklāšanu, ārstēšanu un aprūpi, kā arī uzlabo vēža slimnieku un vēzi pārcietušo pacientu dzīves kvalitāti.

Kā Eiropas Vēža uzveikšanas plāns rada pozitīvas pārmaiņas?
  • Labāka izpratne par vēzi, pateicoties pētniecībai un inovācijai.
  • Labākas prognozes un vairāk ārstēšanas iespēju, pateicoties agrīnai atklāšanai.
  • Vēža apturēšana pirms slimība attīstījusies,pateicoties profilakses pasākumiem.
  • Uzlabota vēža aprūpe un samazināta nevienlīdzība, jo ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu, cenas ziņā pieejamu, profilaktisku un ārstniecisku veselības aprūpi.

Viena no ES pamatiniciatīvām vēža jomā vēršas pret vēzi, ko var novērst ar vakcināciju, proti, vēzi, ko izraisa cilvēka papilomas vīrusi (HPV) un B hepatīta vīruss (HBV). Konkrētāk, Eiropas Vēža uzveikšanas plānā aicināts vakcinēt vismaz 90 % ES meiteņu mērķpopulācijas un ievērojami palielināt vakcinēšanās līmeni zēnu vidū. Turklāt pasākumiem ir jāuzlabo piekļuve HBV vakcinācijai un jāstimulē šīs vakcīnas izmantojums nolūkā novērst aknu vēzi. Tomēr tvēruma rādītāji Eiropas Savienībā būtiski atšķiras. Patlaban pret HPV veiktās vakcinācijas tvērums daudzās dalībvalstīs ir krietni zem 50 % meiteņu mērķgrupā; attiecībā uz zēnu un jauniešu mērķgrupas vakcinētību ir pieejami vien ierobežoti dati, turklāt trūkst datu par rādītājiem attiecībā uz vakcināciju pret HBV.

Cilvēka papilomas vīrusi
  • Visbiežāk sastopamā reproduktīvā trakta vīrusa infekcija, kas izraisa dažādas slimības gan sievietēm, gan vīriešiem, tostarp pirmsvēža bojājumus, kas var attīstīties par vēzi.
  • Tiek lēsts, ka ES dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs katru gadu ir aptuveni 28 600 dzemdes kakla vēža gadījumu un 13 700 nāves gadījumu.
  • Trīs ES atļautās vakcīnas.
  • Ieteicams pusaudžiem un pirmspusaugu meitenēm un zēniem.
  • Mērķis ir līdz 2030. gadam pilnībā vakcinēt vismaz 90 % ES meiteņu mērķpopulācijas un ievērojami palielināt zēnu vakcināciju, lai galu galā izskaustu dzemdes kakla vēzi un citus HPV izraisītus vēža veidus.
B hepatīta vīruss
  • Hroniska vīrusa infekcija ir galvenais hroniskas aknu slimības, cirozes un aknu vēža cēlonis.
  • Visā ES, Eiropas Ekonomikas zonā un Apvienotajā Karalistē aptuveni 64 000 nāves gadījumu gadā ir HBV un C hepatīta vīrusa izraisītu slimību dēļ.
  • Divpadsmit ES atļautās vakcīnas.
  • Zīdaiņiem, augsta riska pieaugušajiem un dažkārt nelabvēlīgā situācijā esošiem pieaugušajiem, kā arī veselības aprūpes speciālistiem.
  • Mērķis ir veicināt vakcināciju saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2030. gada mērķrādītāju izskaust vīrushepatītu kā sabiedrības veselības apdraudējumu PVO Eiropas reģionā.

Dalībvalstīm ir ieteikts - atvērt jaunu cilni. veicināt šo vakcināciju aptveri, uzlabot vakcinācijas rādītāju uzraudzību un apkarot maldinošu informāciju un dezinformāciju. Dalībvalstis tiek arī mudinātas nodrošināt, ka vakcīnas ir bez maksas un viegli pieejamas, un pastiprināt centienus sasniegt PVO 2030. gada mērķrādītājus Eiropai.

Tabaka ir galvenais vēža riska faktors, un ES, Islandē un Norvēģijā vairāk nekā ceturtā daļa vēža izraisītas nāves gadījumu ir saistīti ar smēķēšanu. 2024. gadā ES veica pasākumus, lai labāk aizsargātu cilvēkus, jo īpaši bērnus, no sekundārajiem dūmiem un aerosoliem un sasniegtu Eiropas Vēža uzveikšanas plāna mērķi līdz 2040. gadam izveidot no tabakas brīvu paaudzi, kurā tabakas izstrādājumus lieto mazāk nekā 5 % iedzīvotāju. Decembrī pieņemtā pārskatītā ieteikuma - atvērt jaunu cilni. dalībvalstīm mērķis ir paplašināt no dūmiem brīvas vides politiku, attiecinot to arī uz būtiskām āra teritorijām, piemēram, publiskajiem rotaļlaukumiem, sabiedriskajām ēkām, transporta pieturām un teritorijām ārpus veselības aprūpes un izglītības telpām.

Lai gan paliatīvajai aprūpei ir izšķiroša nozīme dzīves kvalitātes uzlabošanā, to bieži vien apvij stigmatizācija un pārpratumi. Oktobrī notikušās konferences “Inovatīva paliatīvā aprūpe cilvēkiem ar vēzi” mērķis bija risināt šos jautājumus, informējot iedzīvotājus un politikas veidotājus par nepieciešamību pēc pienācīgas paliatīvās aprūpes visā Eiropā.

Stella Kirjakidu piedalās gājienā, ģērbusies baltā T-kreklā un rozā šallē un rokās turot no kartona izgrieztu sievietes siluetu.
Toreizējā ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu piedalās pasākumā Europa Donna Cyprus Pink Silhouette Walk, kas notika krūts vēža izpratnes veicināšanas mēneša ietvaros. Nikosija (Kipra), 2024. gada 5. oktobris.

Darbs garīgās veselības jomā

Mūsdienu sarežģītajā un strauji mainīgajā pasaulē iedzīvotāju garīgā labbūtība ir pakļauta būtiskam spiedienam. 2023. gada jūnijā pieņemtajā ES visaptverošajā pieejā garīgajai veselībai piedāvātas 20 jaunas pamatiniciatīvas un ES finansējuma iespējas 1,23 miljardu eiro apmērā. Tās nolūks ir iesaistīt visus partnerus, lai kopīgiem spēkiem meklētu risinājumu šai pieaugošajai problēmai. Kopš visaptverošās pieejas ieviešanas visās dalībvalstīs ir panākts ievērojams progress kopīgajā rīcībā garīgās veselības jomā, lai veicinātu labu garīgo veselību un atbalstītu visneaizsargātākās personas.

Garīgās veselības, profilakses un agrīnās intervences sekmēšana

Projekts “Garīgā veselība kopā” - PDF datne – atvērt jaunu cilni.: ES valstu sadarbība ar mērķi izstrādāt un īstenot visaptverošu pieeju garīgajai veselībai.

Sadarbībā ar UNICEF tiek izstrādāta bērniem domāta profilakses rīkkopa, kas pievērsīsies galvenajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem un saiknei starp garīgo un fizisko veselību.

Repozitorijs ar atbalsta, profilakses, agrīnas atklāšanas un ārstēšanas paraugprakses un daudzsološas prakses piemēriem ES paraugprakses portālā sabiedrības veselības jomā - atvērt jaunu cilni..

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras - atvērt jaunu cilni. kampaņa “Veselīgas darbavietas” par jauno digitālo tehnoloģiju ietekmi.

Eiropas Alianses pret depresiju - atvērt jaunu cilni. projekts, kurā tiek īstenota paraugprakse pašnāvību novēršanā.

Palīdzība grūtībās nonākušajiem, tai skaitā neaizsargātām grupām un bērniem

ES finansēts projekts sadarbībā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federāciju - atvērt jaunu cilni. ar mērķi sniegt pirmās psiholoģiskās palīdzības atbalstu no Ukrainas pārvietotajām un kara skartajām personām.

Komisijas ieteikums - atvērt jaunu cilni. par integrētām bērnu aizsardzības sistēmām un pārskatītā Direktīva par cietušo tiesībām.

14,5 miljoni eiro ieinteresēto personu īstenotiem projektiem, tostarp četriem, kas vērsti uz bēgļiem no Ukrainas - atvērt jaunu cilni. (Well-U, Peace of Mind, MESUR ud U-Rise), vienam par bērnu aizsardzību Portugālē (Let’s Talk about Children - atvērt jaunu cilni.) un vienam saistībā ar neaizsargātiem bērniem Somijā (Icehearts - atvērt jaunu cilni.).

Garīgās veselības atbalsta platforma gados jauniem cilvēkiem, kas pārcietuši vēzi.

Drošāka digitālā un tiešsaistes vide, ko garantē Digitālo pakalpojumu akts un stratēģija “Bērniem labāks internets”.

Bērnu un jauniešu garīgā veselība Eiropā rada arvien lielākas bažas. Bērnu un pusaudžu labbūtības samazināšanās, ko izraisa dažādi faktori, tostarp spiediens skolās un sociālie mediji, liecina, ka ir steidzami vajadzīga visas sistēmas un visas skolas pieeja garīgās veselības jomā. Politikas veidotājiem un pedagogiem ir izstrādāts pamatnostādņu - atvērt jaunu cilni. kopums, tostarp 11 ieteikumi un labas prakses piemēri. Iniciatīva ir daļa no centieniem veicināt sistēmiskas pārmaiņas, lai risinātu garīgās veselības un labbūtības jautājumus skolās un veidotu pozitīvu mācību vidi. Pamatnostādnes papildina vairākas faktu lapas - atvērt jaunu cilni. ar praktiskiem padomiem un saitēm uz resursiem.

  • 20 % skolēnu mācību gadu laikā saskaras ar garīgās veselības problēmām.
  • Katrs piektais bērns ziņojis, ka nejūtas laimīgs un uztraucas par nākotni, jo saskaras ar iebiedēšanu, grūtībām mācībās un vientulību.
  • 24 % skolotāju Eiropā ziņojuši, ka darbs negatīvi ietekmējis viņu garīgo veselību.
  • Tiek lēsts, ka Rietumeiropā jauniešu (vecumā no 0 līdz 19 gadiem) garīgās veselības traucējumu radītās gada izmaksas ir 50 miljardi eiro.

Projekta “Bērnu un jauniešu labbūtība un garīgā veselība pirmajā vietā” - atvērt jaunu cilni. mērķis ir uzlabot garīgās veselības, labbūtības un psihosociālā atbalsta nodrošināšanu bērniem un jauniešiem Spānijā, Itālijā, Kiprā un Slovēnijā. Projekts palīdzēs četrām dalībvalstīm veikt reformas, kas uzlabo bērnu un jauniešu piekļuvi garīgās veselības aprūpei un pakalpojumiem. Ar ES tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu projekts nodrošina valstu iestādēm tehnisko zinātību. Instruments arī atbalstīja - atvērt jaunu cilni. 13 dalībvalstis ar reformām, kas vērstas uz jauniešu garīgo veselību un labbūtību – prioritāti, kas tika noteikta 2022. gadā, Eiropas Jaunatnes gadā. Tas ietver projektus, kas veicina labbūtību, jo īpaši skolās - atvērt jaunu cilni., un atkarību, tostarp vielu lietošanas un tiešsaistes azartspēļu un azartspēļu atkarības, novēršanu.

2024. gadā sāktā Eiropas programma garīgās veselības datu apmaiņai, tīklu veidošanai un prasmēm - atvērt jaunu cilni. 9 miljonu eiro apmērā piedāvās veselības aprūpes un citu speciālistu, piemēram, skolotāju, sociālo darbinieku un cietumos un nepilngadīgo aizturēšanas centros strādājošo, daudzdisciplināru apmācību garīgās veselības jomā. Aptuveni 120 speciālistu no 30 valstīm, tostarp Ukrainas, tiks apmācīti nolūkā atbalstīt visaptverošu pieeju garīgajai veselībai. ES darīs pieejamus arī vēl 10 miljonus eiro neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu un bēgļu, garīgās veselības atbalstam.

Ceļā uz modernu zāļu sistēmu

2023. gadā ierosinātās - atvērt jaunu cilni. ES farmācijas tiesību aktu reformas - atvērt jaunu cilni. mērķis ir visiem pacientiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi zālēm un konkurētspējīgu un inovācijai labvēlīgu tiesisko regulējumu farmācijas jomā. 2024. gadā uz priekšu pavirzījās sarunas par galvenajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas liktu pamatus ES farmācijas tiesību aktu vērienīgākajai pārskatīšanai 20 gadu laikā.

2024. gadā izveidotajā Kritiski svarīgo zāļu aliansē - atvērt jaunu cilni. apvienojušies publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas no Eiropas veselības nozares, lai ierosinātu ieteikumus, kā stiprināt piegādes drošību un kritiski svarīgu zāļu globālās piegādes ķēdes. Alianse izskatīs veidus, kā mazināt strukturālus riskus, un pastiprinās piedāvājumu, veicinot diversifikāciju, kā arī vajadzības gadījumā modernizējot un palielinot ražošanas jaudu ES līmenī. Tās darbs tiks izmantots arī nākamajā likumdošanas iniciatīvā par ES kritiski svarīgu zāļu aktu.

Ierosināto pašreizējo noteikumu, ar ko nosaka zāļu tirdzniecības atļauju izmaiņu procedūras, pārskatīšanas mērķis ir uzlabot zāļu aprites cikla pārvaldības efektivitāti. Pārskatīšana atvieglos izmaiņu ātrāku apstrādi, no kā labumu gūs gan tirdzniecības atļauju turētāji, gan regulatīvās iestādes.

Maijā tika ieviesti jauni pasākumi - atvērt jaunu cilni., lai uzlabotu diagnostikas medicīnisko ierīču pieejamību – sākot no grūtniecības un Covid-19 testiem līdz glikozes testiem asinīs diabēta pacientiem. Pasākumi dod uzņēmumiem vairāk laika pārejai uz jauniem noteikumiem - atvērt jaunu cilni. par diagnostikas ierīcēm. Turklāt ar jaunajiem noteikumiem tika ieviests arī pienākums visu medicīnisko ierīču ražotājiem informēt valsts iestādes un veselības nozari, ja rodas traucējumi konkrētu ierīču piegādē, un tie ļauj pakāpeniski ieviest Eiropas medicīnisko ierīču datubāzi.

Infekciju un slimību profilakse

Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, kas rodas, kad baktērijas un vīrusi kļūst rezistenti pret to apkarošanai izmantotajām zālēm, katru gadu ES izraisa vairāk nekā 35 000 nāves gadījumu un ES veselības aprūpes sistēmām izmaksā 11,7 miljardus eiro. Rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem ir arī viens no lielākajiem globālajiem veselības apdraudējumiem, ar ko šodien saskaras pasaule: pastāvīgs rezistences pieaugums līdz 2050. gadam visā pasaulē varētu izraisīt aptuveni 10 miljonus nāves gadījumu.

ES veic pozitīvus pasākumus, lai risinātu šo neatliekamo problēmu, sadarbojoties ar vietējām kopienām un globālajām organizācijām dažādās nozarēs un pāri robežām, lai nodrošinātu, ka antibiotikas tiek lietotas atbildīgi gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Februārī tika sākts līdz šim lielākais ES finansētais projekts par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, kas, lai risinātu šo kopīgo problēmu, apvieno 120 partnerus 30 Eiropas valstīs. Vienotajā rīcībā par rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un veselības aprūpē iegūtām infekcijām - atvērt jaunu cilni., ko programma “ES – veselībai” - atvērt jaunu cilni. atbalsta ar 50 miljoniem eiro, galvenā uzmanība tiks pievērsta tādām jomām kā infekciju profilakse un kontrole, uzraudzība un monitorings, antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga lietošana, izpratnes veicināšana un inovācija.

Lai palielinātu informētību par milzīgo apdraudējumu sabiedrības veselībai, ko rada rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, Komisija nāca klajā ar bezmaksas tiešsaistes spēli Beat the Bug - atvērt jaunu cilni., kas izstrādāta platformā Fortnite un kurā dalībnieki uzņemas supervaroņu lomu, lai glābtu pasauli no multirezistentām baktērijām jeb superbaktērijām. Šī spēle ir daļa no komunikācijas kampaņas jauniešiem, vecākiem un skolotājiem - atvērt jaunu cilni. visā ES. Lai veicinātu profilakses pasākumus un atbildīgu antibiotiku lietošanu, ir izstrādāti arī izglītojoši materiāli - atvērt jaunu cilni. vecāku un pedagogu atbalstam.

VIDEOSPĒLE Spēlējiet spēli – Beat the Bug.

Decembrī Komisija un Eiropas Investīciju banka parakstīja nolīgumu - atvērt jaunu cilni. 20 miljonu eiro vērtībā ar Dānijas medicīnas tehnoloģiju uzņēmumu, lai izstrādātu jaunas, ļoti selektīvas antibakteriālas zāles infekciju ārstēšanai, ko apgrūtina rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

HERA Invest - PDF datne – atvērt jaunu cilni. ar 100 miljonem eiro papildina programmu InvestEU - atvērt jaunu cilni.. Tā strādā, lai aizsargātu ES iedzīvotājus pret trim lielākajiem veselības apdraudējumiem, kuru dēļ pasākumi jākoordinē ES līmenī: patogēniem, kuri varētu izraisīt epidēmiju vai pandēmiju, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, kā arī ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un nukleāriem apdraudējumiem. Oktobrī Komisija un Eiropas Investīciju banka parakstīja - atvērt jaunu cilni. pirmo HERA Invest nolīgumu 20 miljonu eiro vērtībā ar Francijas biofarmācijas uzņēmumu. Tas palīdzēs uzņēmumam izstrādāt un ieviest plaša spektra terapijas līdzekļus, lai apkarotu bioloģiskos sabiedrības veselības apdraudējumus.

Putnu gripa ir vīrusslimība, kas sastopama galvenokārt putniem. Lai gan putnu gripas radītais apdraudējums sabiedrībai kopumā joprojām ir zems, lielāka riska grupā ietilpst putnkopībā un lauksaimniecībā nodarbinātie, kā arī veterinārārsti. Jūnijā Komisija nodrošināja dalībvalstīm piekļuvi - atvērt jaunu cilni. 665 000 pielāgotās zoonotiskās gripas vakcīnas devu iegādei un papildu 40 miljonu devu rezervēšanai nākamajiem četriem gadiem.

Pasaules mēroga vakcinācijas 50. gadadiena

PVO pirms 50 gadiem uzsāktā paplašinātā imunizācijas programma bija izšķirošs pavērsiens sabiedrības veselības vēsturē. Vakcinācija ir izglābusi dzīvību miljoniem cilvēku visā pasaulē. 1974. gadā tikai 5 % pasaules bērnu bija vakcinēti pret difteriju, stingumkrampjiem un garo klepu. Pašlaik šis rādītājs ir pieaudzis līdz gandrīz 85 % bērnu visā pasaulē un 94 % PVO Eiropas reģionā.

Video par Pasaules Veselības organizācijas paplašināto imunizācijas programmu, kas tika sākta 1974. gadā, lai ar vakcīnām aizsargātu bērnus visā pasaulē. Tajā ir parādīts gūtais progress tādu slimību profilaksē kā poliomielīts un masalas, kā arī vakcīnu ietekme uz dzemdes kakla vēzi, malāriju un Ebolas vīrusu un to nozīme Covid-19 kā pasaules mēroga ārkārtas situācijas izbeigšanā.
VIDEOMATERIĀLS Pasaules Veselības organizācijas paplašinātā imunizācijas programma katru gadu novērš vairāk nekā 4 miljonus nāves gadījumu. © PVO / Blink Media – Etinosa Yvonne

Vakcīnām ir izšķiroša nozīme infekcijas slimību uzliesmojumu kontrolē, un investīcijas pētniecībā un izstrādē ir būtiskas veselības drošībai un gatavībai pandēmijām, par ko liecina Covid-19 vakcīnu straujā izstrāde. ES iegulda vairāk nekā 100 miljonus eiro Eiropas Vakcīnu centra izveidē, kura mērķis ir nodrošināt ātru piekļuvi pandēmijas vakcīnām, izmantojot vadošo Eiropas iestāžu konsorciju.

Martā tika uzsākta jauna iniciatīva - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir uzlabot to iedzīvotāju piekļuvi diagnozei, informācijai un aprūpei, kuri cieš no retām slimībām, kas skar līdz pat 36 miljoniem cilvēku ES. Vienotā rīcība Eiropas references tīklu integrācijai valstu veselības aprūpes sistēmās, kuras kopējais finansējums pārsniedz 18 miljonus eiro, apvieno visas dalībvalstis, kā arī Norvēģiju un Ukrainu, lai palīdzētu bruģēt ceļu efektīvākai, lietderīgākai un ilgtspējīgākai sadarbībai nākotnē.

Globālā veselība

Pasaules Veselības asambleja, kurā ietilpst vairāk nekā 190 valstu, tostarp visas dalībvalstis, jūnijā pēc divu gadu ilgām sarunām pieņēma vērienīgu starptautisko veselības aizsardzības noteikumu - atvērt jaunu cilni. grozījumu paketi. Pastiprināto noteikumu mērķis ir uzlabot starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju pārvaldību un nodrošināt labāku iedzīvotāju aizsardzību pret nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kas ir viena no galvenajām ES Globālās veselības stratēģijas - atvērt jaunu cilni. prioritātēm. Tāpat tika panākta vienošanās turpināt sarunas par pandēmijas nolīgumu - atvērt jaunu cilni. ar mērķi panākt vienprātību līdz nākamajai pilnsapulces sanāksmei 2025. gada maijā.

Martā tika izveidots jauns globāls konsorcijs - atvērt jaunu cilni., lai veicinātu notekūdeņu un vides uzraudzību sabiedrības veselības sistēmās un izveidotu globālu sistēmu epidēmiju uzliesmojumu agrīnai atklāšanai. Iniciatīvā ir iesaistīti vairāk nekā 300 globālo sadarbības partneru, tostarp ES, PVO, Bila un Melindas Geitsu fonds, ASV Slimību kontroles un profilakses centri un Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centri.

Reaģējot uz PVO augusta paziņojumu par baku uzliesmojumu kā starptautiska mēroga ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, ES un tās dalībvalstis (Eiropas komanda) veica tūlītējus un visaptverošus pasākumus, lai palīdzētu partneriem kontrolēt slimību un reaģēt uz to. Tas ietvēra vairāk nekā pusmiljona vakcīnu devu ziedojumu, un ES bija pirmā, kas tās piegādāja uz vietas Kongo Demokrātiskajā Republikā – valstī, kuru slimības uzliesmojums skāra visvairāk.

Lidostā tiek izkrauta krava. Krava ir nostiprināta ar tīklu, un darbinieki vestēs to izkrauj.
Kinšasas lidostā Kongo Demokrātiskajā Republikā 2024. gada 5. septembrī ierodas pirmie pērtiķu baku vīrusa vakcīnas sūtījumi. Iniciatīva ir daļa no ES Globālās veselības stratēģijas visaptveroša ES pasākumu kopuma, kas ir būtisks iniciatīvas Global Gateway elements partneru atbalstam citās valstīs.