Eiropas Savienība joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Ukrainu laikā, kad pret šo valsti tiek vērsta neprovocēta un nepamatota Krievijas agresija un nelikumīgi mēģinājumi anektēt daļu tās teritorijas. ES palīdz Ukrainai pretoties šai agresijai, palīdzot apmierināt tās finansējuma vajadzības un uzņemoties nozīmīgu lomu valsts atveseļošanā, atjaunošanā un modernizācijā, lai sekmētu zaļas, digitālas un iekļaujošas ekonomikas izveidi. Tā arī atbalsta Ukrainas reformu centienus tās virzībā uz dalību Eiropas Savienībā un palīdz tuvināt Ukrainas ekonomiku vienotajam tirgum. 2024. gadā ES turpināja sniegt Ukrainai politisku, finansiālu, humānu un militāru palīdzību. Tā arī turpmāk centīsies panākt taisnīgu un ilgstošu mieru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tai skaitā ar ANO Statūtiem, kas sargā Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti.

Finansiālā palīdzība

ES jau kopš Krievijas agresijas kara sākuma ir apliecinājusi gatavību atbalstīt Ukrainu. ES nekavējoties reaģēja uz Ukrainas steidzamajām finansiālajām un militārajām vajadzībām, tai skaitā pieņēma ārkārtas makrofinansiālās palīdzības paketes - atvērt jaunu cilni. Ukrainas ekonomikas stabilizēšanai, izmantoja Eiropas Miera mehānismu - atvērt jaunu cilni., lai nodrošinātu militāro un aizsardzības atbalstu, kā arī organizēja īpašas militārās apmācības misijas.

2024. gadā ES šo atbalstu pastiprināja, lai nodrošinātu visaptverošāku palīdzību Ukrainai ilgtermiņā. Ukrainai šobrīd pūliņus nākas vērst divos virzienos: savas ekonomikas un infrastruktūras atjaunošanai un reformām, kuru īstenošana ir priekšnoteikums dalībai Eiropas Savienībā (sk. 8. nodaļu). Ņemot vērā to, cik sarežģīta ir gan valsts atjaunošana, gan reformas, kas vajadzīgas, lai pievienotos ES, bija skaidrs, ka Ukrainai būs nepieciešams pastāvīgs un strukturēts ES atbalsts. Šim nolūkam ES izveidoja Ukrainas mehānismu - atvērt jaunu cilni. – finanšu instrumentu, kas laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam nodrošinās Ukrainai stabilu un paredzamu finansiālo atbalstu 50 miljardu eiro apmērā.

Ukrainas mehānisms apliecina ES apņemšanos stiprināt Ukrainas noturību, veicināt tās atveseļošanu un ilgtspējīgu attīstību, kā arī atbalstīt tās virzību uz pievienošanos Eiropas Savienībai. 2024. gadā Ukrainas valsts budžetā no mehānisma tika iemaksāti 16,5 miljardi eiro, kas palīdzēja finansēt publiskā sektora algas, pensijas un būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, turklāt visos trijos mehānisma pīlāros tika mobilizēti papildu 19,6 miljardi eiro.

Ukrainas mehānisms

Papildus Ukrainas mehānisma sniegtajai finansiālajai palīdzībai oktobrī tika pieņemts pasākumu kopums - atvērt jaunu cilni. ar mērķi izpildīt saistības, ko Itālijas pilsētā Fazāno rīkotajā G7 samitā uzņēmās ES un G7 partneri - atvērt jaunu cilni., proti, nodrošināt Ukrainai papildu aizdevumus 45 miljardu eiro apmērā. ES apstiprināja gatavību nodrošināt daļu no kopējās aizdevuma summas (45 miljardi eiro), paziņojot, ka izdos makrofinansiālās palīdzības aizdevumu 18,1 miljarda eiro apmērā. Šo aizdevumu atmaksai paredzēts izmantot ārkārtas ieņēmumus no imobilizētiem Krievijas centrālās bankas aktīviem.

ES un tās dalībvalstu ekonomiskā, humanitārā un militārā palīdzība, kas Ukrainai un tās iedzīvotājiem sniegta kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma, 2024. gada beigās pārsniedza 130 miljardus eiro.

Atbalsts Ukrainai un ukraiņiem (2022–2024)

Kopējais Ukrainai un ukraiņiem sniegtais atbalsts no 2022. līdz 2024. gadam pārsniedza 130 miljardus eiro, no kuriem vairāk nekā 64,3 miljardi eiro tika piešķirti kā finansiālā, ekonomiskā un humānā palīdzība, 47,3 miljardi eiro tika atvēlēti militārajam atbalstam, 17 miljardi eiro tika darīti pieejami dalībvalstīm, kuras uzņem no kara bēgošos Ukrainas iedzīvotājus, un 1,5 miljardi eiro piešķirti no ieņēmumiem, ko rada imobilizētie Krievijas aktīvi.

Militārais atbalsts

ES un tās dalībvalstis Ukrainas atbalstam nodrošina ne tikai militāro ekipējumu, bet arī militāro apmācību. ES militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam - atvērt jaunu cilni. ir izveidota ar mērķi stiprināt Ukrainas bruņoto spēku spējas aizsargāt savas valsts teritoriālo integritāti. Misija ciešā sadarbībā ar līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem nodrošina atbalstu Ukrainas bruņoto spēku apmācībai. Visas misijas darbības tiek veiktas ES teritorijā. Līdz šim 24 dalībvalstis ir piedāvājušas apmācības moduļus un personālu, tādējādi nodrošinot apmācību vairāk nekā 65 000 Ukrainas karavīru.

2024. gadā ES sāka sadarboties ar Ukrainu arī aizsardzības jomā. Maijā tika organizēts ES un Ukrainas Aizsardzības industriju forums - atvērt jaunu cilni., kas ir viens no pirmajiem jaunās Eiropas aizsardzības industriālās stratēģijas - atvērt jaunu cilni. rezultātiem. Septembrī darbību sāka arī ES Aizsardzības inovācijas birojs Kijivā - atvērt jaunu cilni. Ukrainā. Mērķis ir veicināt sadarbību starp ES un Ukrainas aizsardzības nozarēm un tās tuvināt.

Humānā un civilās aizsardzības palīdzība Ukrainai

ES humānās palīdzības finansējums atbalsta Ukrainas iedzīvotājus, nodrošinot palīdzību skaidrā naudā, civilās aizsardzības palīdzību, veselības aprūpi, ziemas apstākļiem piemērotu ārkārtas patvērumu, medicīnas preces, pārtiku, ūdeni, atmīnēšanas iekārtas un apmācību, kā arī izglītību.

Šie līdzekļi ietver papildu humāno palīdzību 100 miljonu eiro apmērā, kas Ukrainai darīta pieejama kopš jūlija. Lielākā daļu šo līdzekļu paredzēti tam, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem sagatavoties ziemai.

Eksperti lēš, ka pret Ukrainas energoinfrastruktūru vērsto uzbrukumu rezultātā Ukrainas enerģijas ražošanas jauda 2024. gadā ir samazinājusies par aptuveni 9 gigavatiem, kas ir puse no tās, kas valstij nepieciešama, lai droši pārlaistu ziemu. Lai cilvēki ziemā nepaliktu bez gaismas un siltuma, ES ir atvēlējusi aptuveni 100 miljonus eiro - PDF datne – atvērt jaunu cilni. energoinfrastruktūras remontam un vairāk nekā 2 gigavatu elektroenerģijas eksportam uz Ukrainu. Šo izdevumu segšanai paredzēts izmantot ārkārtas ieņēmumus no imobilizētiem Krievijas centrālās bankas aktīviem. (Sīkāku informāciju par ES ieguldījumu Ukrainas enerģētiskajā drošībā sk. iedaļā “Ukrainas atjaunošana”.)

Visas 27 ES dalībvalstis kopā ar sešām ārpussavienības valstīm ar ES civilās aizsardzības mehānisma - atvērt jaunu cilni. starpniecību ir piedāvājušas palīdzību natūrā, sākot no medicīnas preču piegādēm un beidzot ar transportlīdzekļiem.

Ar mehānisma starpniecību līdz šim veiktie ziedojumi:

• vairāk nekā 9,9 miljoni LED spuldžu,
• vairāk nekā 360 000 avārijas energoapgādes elementu, to skaitā:
  • 3473 transformatori,
  • pieci autotransformatori,
  • 8809 elektroģeneratori.

Mehānisms ir atbalstījis arī atmīnēšanas iekārtu un ugunsdzēsēju automobiļu piegādi. No ES rescEU - atvērt jaunu cilni. ārkārtas krājumiem Ukrainai ir nosūtīts papildu medicīniskais aprīkojums un energoapgādes iekārtas.

Lai racionalizētu kritisko piegāžu sadali, ES ir izveidojusi loģistikas centrus Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Līdz šim piegādātās palīdzības apjoms pārsniedz 152 000 tonnu.

ES arī koordinē steidzami ārstējamu Ukrainas pacientu medicīnisko evakuāciju. Līdz šim specializētu aprūpi 22 valstīs saņēmuši 4000 pacientu.

Humānā palīdzība neaprobežojas ar ziedojumiem un finansējumu. ES humānās palīdzības birojiem Ukrainā ir būtiska loma humānās palīdzības koordinācijā un informācijas apmaiņā starp dažādām organizācijām. ES humānās palīdzības eksperti arī regulāri īsteno misijas uz vietas gandrīz visos karadarbības skartajos reģionos, lai novērtētu vajadzības un uzraudzītu ES finansētās iniciatīvas. ES partneri, kas atrodas uz vietas Harkivā Ukrainā, sniedz ārkārtas palīdzību – skaidru naudu, ūdeni un siltu apģērbu – cilvēkiem, kuri bēg no uzbrukumiem.

Eiropā ārstētie pacienti no Ukrainas

Aizsardzība un atbalsts cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā

Eiropas Savienībā pagaidu aizsardzības statuss ir piešķirts vairāk nekā 4 miljoniem cilvēku, kuri bēg no kara Ukrainā. Jūnijā šī pagaidu aizsardzība, kas nodrošina uzturēšanās tiesības, piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai un ar nodarbinātību saistītas tiesības visās dalībvalstīs, tika pagarināta - atvērt jaunu cilni. līdz 2026. gada martam.

- atvērt Facebook jaunā cilnē.

VIDEOMATERIĀLS Divpadsmitgadīgais Deniss sapņo kļūt par psihologu, taču viņa skola Ukrainā ir slēgta. Pateicoties Eiropas Savienības un UNICEF partnerībai, viņš var turpināt mācības tiešsaistē. © UNICEF

Valstu iestādes visā Eiropas Savienībā ir pielikušas milzīgas pūles, lai sekmētu pārvietoto izglītojamo iekļaušanu visos izglītības un apmācības līmeņos un nozarēs. Vairāk nekā pusē dalībvalstu bērniem no Ukrainas obligāti jāapmeklē vietējās skolas, un nākotnē šādu prasību plāno ieviest arī citas valstis. Tiek lēsts, ka 2023./2024. mācību gadā ES skolās visos izglītības līmeņos – no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vidējai izglītībai – bija reģistrēti aptuveni 700 000 - atvērt jaunu cilni. no Ukrainas pārvietotu bērnu.

Atbalstu dalībvalstīm pārvietoto Ukrainas skolēnu un izglītības darbinieku integrēšanā sniedz arī programma Erasmus+. Ukraina joprojām var izmantot Erasmus+ starptautisko dimensiju, kuras ietvaros tā 2024. gadā pirmo reizi varēja piedalīties spēju veidošanas projektos jaunatnes - atvērt jaunu cilni. un sporta - atvērt jaunu cilni. jomā. Jūnijā Eiropas Komisija arī publicēja ziņojumu The inclusion of displaced children from Ukraine in EU education systems - atvērt jaunu cilni. (“No Ukrainas pārvietoto bērnu integrēšana ES izglītības sistēmās”).

Pēc Erasmus+ iniciatīvas “Eiropas universitātes” 2024. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus - atvērt jaunu cilni. par to, kā veidot un paplašināt universitāšu alianses, Eiropas universitāšu aliansēm kā asociētās partneres pievienojās aptuveni 35 Ukrainas augstskolas. Šī iniciatīva studentiem un izglītības darbiniekiem sniedz iespēju studēt un strādāt dažādās Eiropas valstīs. Arī Eiropas Solidaritātes korpuss, īstenojot brīvprātīgā darba projektus - atvērt jaunu cilni., ir atbalstījis kara dēļ pārvietotos Ukrainas iedzīvotājus.

Papildu 10 miljoni eiro ir atvēlēti - atvērt jaunu cilni. no Ukrainas pārvietoto pētnieku atbalstam. Šie līdzekļi ir darīti pieejami, izmantojot stipendiju shēmu MSCA4Ukraine - atvērt jaunu cilni., kas tiek īstenota ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Šis finansiālais atbalsts palīdzēs vēl vismaz 50 pētniekiem droši turpināt savus pētniecības projektus universitātēs, uzņēmumos, pētniecības centros un citās iestādēs, kas atrodas Eiropas Savienībā un programmas “Apvārsnis Eiropa” asociētajās valstīs. Šī summa piešķirta papildus 25 miljoniem eiro, kas no stipendiju shēmas MSCA4Ukraine jau atvēlēti 125 no Ukrainas pārvietoto pētnieku - atvērt jaunu cilni. atbalstam.

ES strādā arī pie tā, lai atvieglotu ukraiņu integrāciju dalībvalstīs. Piemēram, pateicoties ES tehniskā atbalsta instrumentam - atvērt jaunu cilni., pilsētas Polijā, Rumānijā un Slovākijā veido ilgtermiņa stratēģiju Ukrainas bēgļu ģimeņu atbalstam. Tas ģimenēm nodrošinās ilgtspējīgu un nepārtrauktu piekļuvi izglītībai un nodarbinātības iespējām.

Ukrainas bēgle Inna atrada prakses vietu vietējā maiznīcā Randersā, Dānijā. Tas bija iespējams, pateicoties projektam Inclusive Restart, ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds Plus. Tagad viņa ir oficiāli nodarbināta.

VIDEOMATERIĀLS Rumānijā Tehniskā atbalsta instruments palīdzēja finansēt tiešsaistes platformu, kas darbojas kā vienas pieturas aģentūra, kurā Ukrainas bēgļi var piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem.

ES atzīst, ka papildus integrācijas veicināšanai ir svarīgi pārvietotajiem Ukrainas iedzīvotājiem nodrošināt zināšanas, kas viņiem nepieciešamas, lai izprastu un izmantotu savas kā ES iedzīvotāju tiesības un pagaidu aizsardzības statusu. 2024. gadā sešās ES dalībvalstīs tika sākta īpaša kampaņa - atvērt jaunu cilni., kuras galvenais mērķis bija informēt pārvietotos Ukrainas iedzīvotājus par ES patērētāju tiesībām. Tas palīdz garantēt, ka tiek ievērotas viņu kā patērētāju tiesības uz taisnīgu attieksmi, aizsardzību un pārredzamību ikdienas darījumos. Otrs šīs kampaņas mērķis bija iedrošināt pārvietotos ukraiņus meklēt palīdzību un izmantot savas tiesības, aicinot viņus sazināties ar attiecīgo patērētāju organizāciju dalībvalstī, kurā viņi dzīvo.

Visbeidzot, ES tiecas aizsargāt, attīstīt un popularizēt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un mantojumu un apzinās kultūras izpausmes nozīmi kopienas sajūtas un savstarpējas sapratnes veidošanā. Decembrī Ukraina pievienojās - atvērt jaunu cilni. programmas “Radošā Eiropa” - atvērt jaunu cilni. atzaram Media. Tas nozīmē, ka Ukrainas filmu un audiovizuālo darbu veidotāji tagad var pieteikties finansējumam un saņemt atbalstu savam darbam.

ES turpināja cieši sadarboties ar Ukrainu un Moldovu, lai ar solidaritātes joslu - atvērt jaunu cilni. iniciatīvas palīdzību uzlabotu transporta ceļus. Solidaritātes joslas, kas sākotnēji tika izveidotas kā alternatīvs graudu eksporta ceļš, reaģējot uz Krievijas īstenoto Melnās jūras ostu blokādi, šobrīd aptver tirdzniecību visās nozarēs. Tās ne vien atvieglo Ukrainas un Moldovas preču eksportu uz pasaules tirgiem, bet arī nodrošina iespēju Ukrainā ievest kritiski svarīgas preces. Ilgtermiņā tām būs izšķiroša nozīme Ukrainas atjaunošanā un turpmākā integrācijā ES vienotajā tirgū.

VIDEOMATERIĀLS Solidaritātes joslas darbībā.

Solidaritātes joslu iniciatīvas ietvaros ES finansē arī robežu un muitas iestāžu atbalstam nepieciešamā aprīkojuma iegādi. Lai paātrinātu pārbaudes un samazinātu gaidīšanas laiku kravas automašīnu šoferiem un loģistikas uzņēmumiem, jūnijā uz robežkontroles punktu Čopā, kas atrodas uz Ukrainas un Ungārijas robežas, tika nogādāts jauns ES finansēts mobilais kravu skeneris - atvērt jaunu cilni..

Nozīmīgs pavērsiens ir arī Ukrainas un Moldovas iekļaušana Eiropas transporta tīklā - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir uzlabot transporta infrastruktūru un savienojamību visās ES dalībvalstīs. Pievienošanās šim tīklam abu valstu struktūrām nodrošina piekļuvi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam - atvērt jaunu cilni. – ES galvenajam finansēšanas mehānismam infrastruktūras attīstības jomā.

ES ir turpinājusi atbalstīt Ukrainu, pagarinot labvēlīgus tirdzniecības nolīgumus - atvērt jaunu cilni., transporta nolīgumus un viesabonēšanas nolīgumus.

Gada laikā ES vēlreiz pagarināja tirdzniecības atbalsta pasākumus - atvērt jaunu cilni., ar kuriem tiek apturēti ievedmuitas nodokļi un kvotas Ukrainas eksportam, – šoreiz līdz 2025. gada 5. jūnijam.

Tomēr, ņemot vērā to, ka dažu Ukrainas lauksaimniecības produktu imports Eiropas Savienībā 2022. un 2023. gadā ir ievērojami pieaudzis, atjaunotie atbalsta pasākumi ietver pastiprinātu aizsardzības mehānismu. Tas ļauj ātri veikt korektīvus pasākumus, ja rodas būtiski traucējumi ES tirgū vai vienas vai vairāku dalībvalstu tirgos.

Lai palīdzētu Ukrainai eksportēt preces uz ES un pasaules tirgiem, jūnijā tika atjaunināts ES un Ukrainas nolīgums par autotransportu - atvērt jaunu cilni.. Šis nolīgums ir būtiski veicinājis tirdzniecību pa autoceļiem starp ES un Ukrainu, kopš kara sākuma sniedzot labumu abu pušu ekonomikām. Starp ES un Moldovu ir noslēgts līdzīgs nolīgums, kurš arī ir pagarināts - atvērt jaunu cilni..

Lai stiprinātu sadarbību transporta jomā, tika sākts ES un Moldovas augsta līmeņa dialogs transporta jomā. Tas palīdzēs stiprināt savienojumus starp visiem transporta veidiem un panākt kopīgu progresu ilgtspējīgas digitālās pārveides īstenošanā.

ES apzinās, ka Ukrainas ekonomikas atveseļošana nav iespējama bez stabila atbalsta valsts atjaunošanai. ES cenšas efektīvi koordinēt resursu piešķiršanu un sadali, sekmējot sadarbību starp Ukrainu, ES, G7 valstīm un citiem partneriem. Mērķis ir nodrošināt, ka palīdzība Ukrainai tiek plānota un sniegta efektīvi, saskaņoti, pārredzami un iekļaujoši, vienlaikus izvairoties no centienu dublēšanās.

Saskaņā ar Pasaules Bankas 2024. gada februārī publicēto ātro Ukrainas kaitējuma un vajadzību novērtējumu - atvērt jaunu cilni., Ukrainas atjaunošana un atveseļošana nākamās desmitgades laikā izmaksās 486 miljardus ASV dolāru. Vissteidzamākās vajadzības ir mājokļu, transporta, tirdzniecības un rūpniecības, lauksaimniecības, enerģētikas, sociālās aizsardzības un iztikas līdzekļu aizsardzības jomā.

Neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Ukrainas ekonomikā 2023. gadā tika reģistrēts 5 % pieaugums. Saskaņā ar pamatscenārija prognozēm - PDF datne – atvērt jaunu cilni. nākamajos gados pieaugums, visticamāk, pārsniegs 4 %. Tomēr pat pamatscenārijā, kas paredz karadarbības pakāpenisku mazināšanos 2024. gada beigās, Ukrainas reālais iekšzemes kopprodukts pirmskara līmeni sasniegtu tikai 2030. gadā.

Lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu, ES aprīlī Ukrainas mehānisma ietvaros izveidoja jaunu Ukrainai paredzēto investīciju satvaru - atvērt jaunu cilni.. Tas paredz atraisīt 9,3 miljardus eiro investīciju instrumentiem (7,8 miljardus eiro aizdevumu garantijām un 1,51 miljardu eiro apvienotā finansējuma dotācijām), kas varētu piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 40 miljardu eiro apmērā no Eiropas finanšu iestādēm un privātā sektora. Pirmie dotāciju un garantiju nolīgumi 1,4 miljardu eiro vērtībā tika parakstīti jūnijā Ukrainas atveseļošanas konferencē Berlīnē Vācijā - atvērt jaunu cilni.. Tiem ir potenciāls piesaistīt 6 miljardus eiro, kas tiks investēti kritiski svarīgos rekonstrukcijas un modernizācijas projektos, jo īpaši enerģētikas un pašvaldību infrastruktūras jomā. Konferences ietvaros arī tika izveidota uzņēmējdarbības konsultatīvā padome - atvērt jaunu cilni., kas atbalstīs Līdzekļu devēju koordinācijas platformu Ukrainai - atvērt jaunu cilni., sniedzot būtisku informāciju un konsultācijas par to, kā uzlabot valsts investīciju klimatu un piesaistīt privātā sektora investīcijas.

Papildus tam ES un Ukrainas investīciju konferencē Varšavā Polijā tika izsludināts uzaicinājums paust ieinteresētību, kas paredzēts ES reģistrētiem privātiem uzņēmumiem, kuri vēlas investēt Ukrainā. Konferenci apmeklēja vairāk nekā 5500 dalībnieku no 32 valstīm, tai skaitā uzņēmumu un banku pārstāvji.

Lai atbalstītu zaļāku un sociāli iekļaujošāku Ukrainas atjaunošanu, ES un Starptautiskā Finanšu korporācija parakstīja - atvērt jaunu cilni. 90 miljonu eiro vērtu garantijas nolīgumu, kas palīdzēs nodrošināt iekļaujošu un ilgtspējīgu rekonstrukcijas procesu. Šīs programmas mērķis ir piesaistīt privātās investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā un tās izmantot kritiskās infrastruktūras atjaunošanai, preču ražošanai, dekarbonizācijai un iztikas līdzekļu saglabāšanai.

Šajā saistībā 18. aprīlī tika rīkots ES un Ukrainas Uzņēmējdarbības samits - atvērt jaunu cilni., kurā pulcējās vairāk nekā 400 privātā sektora pārstāvju. Samita dalībnieki apsprieda Ukrainas galvenās ekonomikas nozares nolūkā veicināt zaļāku attīstību.

VIDEOMATERIĀLS Projekts Nad Dzherelom – uzvarētājs konkursā par balvu “Īpašā atzinība Ukrainas atjaunošanas un atveseļošanas centieniem”.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” - atvērt jaunu cilni. balvu konkurss nodrošina pamanāmību inovatīviem projektiem un koncepcijām no Eiropas un citām valstīm, un 2024. gadā tajā pirmo reizi varēja piedalīties projekti no Ukrainas. Kā atzinība par Ukrainas atjaunošanas un atveseļošanas centieniem balva tika piešķirta divām iniciatīvām, kuras nodrošina pajumti un kopīgas telpas iekšzemē pārvietotām personām un grūtībās nonākušām ģimenēm. Šī īpašā balva uzsver ukraiņu tautas izturību un atbalsta Ukrainas atjaunošanas un atveseļošanas procesu.

Reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un no tā izrietošo enerģijas cenu krīzi, Komisija pieņēma mērķtiecīgus valsts atbalsta instrumentus, konkrētāk, krīzes pagaidu regulējumu un tā pēcteci – krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu - atvērt jaunu cilni.. Šiem instrumentiem ir bijusi būtiska nozīme augsto enerģijas izmaksu ietekmes mazināšanā un zaļās pārkārtošanās atbalstīšanā dalībvalstīs. Lai novērstu arvien pastāvošos tirgus traucējumus, jo īpaši lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, maijā Komisija dažu krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējuma noteikumu darbību pagarināja vēl par sešiem mēnešiem, līdz 2024. gada beigām.

ES lauksaimnieku bažas par agropārtikas importa pieaugumu no Ukrainas ir kliedētas, tirdzniecības atbalsta pasākumos, kuru darbība pagarināta līdz 2025. gada 5. jūnijam, attiecībā uz septiņiem jutīgiem produktiem iekļaujot pastiprinātas drošības klauzulu un ārkārtas apturēšanas iespēju. Krievija joprojām ir ļoti liela labības eksportētāja pasaulē, un tās eksports tieši un netieši turpina finansēt karadarbību. ES tirgus traucējumu riska dēļ tika pieņemti - atvērt jaunu cilni. augstāki importa tarifi attiecībā uz graudu produktiem, ko ES importē no Krievijas un Baltkrievijas, palielinot tos līdz pat 50 %, un tie stājās spēkā 1. jūlijā. Saskaņā ar ES pamatprincipu neveikt ierobežojošus pasākumus, kas varētu negatīvi ietekmēt pasaules nodrošinātību ar pārtiku, šī pastiprinātā tarifu aizsardzība attiecas tikai uz importu ES tirgū.

Gada laikā ES turpināja Krievijai piemērot smagas sankcijas, kuru nolūks ir ierobežot Krievijas spēju finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Kopš 2022. gada februāra ES ir noteikusi kopumā 15 pret Krieviju vērstu ierobežojošo pasākumu paketes. ES sankcijas ir vērstas ne tikai pret konkrētām personām un subjektiem, bet arī pret finanšu, enerģētikas, transporta, tehnoloģiju un aizsardzības nozari.

2024. gada februārī pieņemtā 13. sankciju pakete - atvērt jaunu cilni. bija vērsta uz to, lai vēl vairāk ierobežotu Krievijas piekļuvi militārajām tehnoloģijām, piemēram, droniem, un lai iekļautu sarakstā papildu uzņēmumus un personas, kas iesaistītas Krievijas kara darbībās. Jūnijā pieņemtajā 14. ierobežojošo pasākumu kopumā - atvērt jaunu cilni. tika risinātas izpildes problēmas un Krievijas centieni apiet ES sankcijas. Tajā bija ietverti svarīgi jauni ar enerģētiku saistīti pasākumi, kuru uzmanības centrā bija sašķidrināta dabasgāze. Pirmo reizi ES pieņēmusi pasākumu, kas vērsts pret konkrētiem kuģiem, kuri atvieglo Krievijas karadarbību pret Ukrainu, un uz šiem kuģiem tagad attiecas aizliegums piekļūt ostām un aizliegums sniegt pakalpojumus.

Četrpadsmitā pakete turklāt ievērojami pastiprinājusi finanšu sankcijas, ieviešot aizliegumu ES bankām ārpus Krievijas izmantot finanšu ziņojumu nodošanas sistēmu, kas ir Krievijas ekvivalents Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (SWIFT) tīklam. Ar šo sankciju paketi papildus tiek ieviests aizliegums veikt darījumus ar bankām un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri palīdz īstenot darījumus Krievijas aizsardzības industriālās bāzes atbalstam. Lai vēl vairāk mazinātu Krievijas spēju piekļūt ierobežojumiem pakļautām precēm un tehnoloģijām, tika ieviesti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir veicināt privātā sektora atbilstību prasībām, atbalstīt valstu kompetento iestāžu veikto izpildi un kavēt sankciju apiešanu, tai skaitā kontrolējot ES uzņēmumu ārvalstu meitasuzņēmumus.

RAIDIERAKSTS Raidierakstā apspriesta Eiropas Savienības sankciju efektivitāte.

Decembrī pieņemtā 15. sankciju pakete - atvērt jaunu cilni. bija vērsta pret Krievijas ēnu floti, sankciju apiešanu un Krievijas militārrūpniecisko kompleksu. Pirmo reizi ES pilna mēroga sankcijas tika piemērotas vairākiem Ķīnas subjektiem, ieviešot ceļošanas aizliegumu, aktīvu iesaldēšanu un saimniecisko resursu aizliegumus. Turklāt pakete bija vērsta pret Krievijas militārā aprīkojuma ražotājiem, kuģniecības uzņēmumiem un subjektiem, kas palīdz izvairīties no sankcijām, un ieviesa grozījumus, kuru nolūks ir vērsties pret tādu tiesvedības un pretpasākumu pieaugumu Krievijā, kuru rezultātā tiek konfiscēti ES centrālo vērtspapīru depozitāriju aktīvi. Paketē bija iekļauti arī 84 jauni sankciju saraksta ieraksti – 54 personas un 30 subjekti –, tādējādi kopējais sarakstā iekļauto personu un subjektu skaits ir pārsniedzis 2300. Tas nozīmē, ka šo sarakstā iekļauto personu un subjektu ES bāzētajiem aktīviem tika piemērota aktīvu iesaldēšana, bet personu gadījumā – ceļošanas aizliegumi.

ES arī pieņēma sankcijas pret Baltkrieviju - atvērt jaunu cilni., reaģējot uz tās lomu Krievijas nelikumīgajā, neprovocētajā un nepamatotajā agresijas karā pret Ukrainu. Šie visaptverošie pasākumi atspoguļo vairākus Krievijai jau noteiktos ierobežojumus un ir vērsti pret apiešanas riskiem, ko rada Krievijas un Baltkrievijas ekonomikas ciešā integrācija.

ES cītīgi strādā, lai nodrošinātu sankciju efektīvu īstenošanu. Tehniskā atbalsta instruments, kas dalībvalstīm sniedz īpaši pielāgotas speciālās zināšanas, turpināja atbalstīt dalībvalstis, palīdzot tām kartēt pilnvaras un organizācijas, kas saistītas ar aktīvu iesaldēšanu. Darba grupas Freeze and Seize - atvērt jaunu cilni. (“Iesaldēt un konfiscēt”) satvarā dalībvalstis turpināja sadarboties gan savā starpā, gan ar starptautiskiem partneriem, apmainoties ar paraugpraksi par to, kā uzlabot ES sankciju īstenošanu. Maijā stājās spēkā direktīva, ar ko saskaņo ar ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem saistītu noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas. - atvērt jaunu cilni. Tas pastiprinās ES sankciju efektivitāti. Visbeidzot, 2024. gadā īpašais sūtnis ES sankciju īstenošanas jautājumos Deivids O’Salivans turpināja sadarboties ar trešām valstīm nolūkā nodrošināt, ka apiešanas prakse nemazina ES sankciju efektivitāti.

ES sankciju rezultātā ir imobilizēti Krievijas centrālās bankas aktīvi Eiropas Savienībā vairāk nekā 210 miljardu eiro vērtībā. Ārkārtas ieņēmumi, ko rada šo aktīvu pārvaldība, sasniedz aptuveni 2,5–3 miljardus eiro gadā. Maijā ES pieņēma tiesību aktus - atvērt jaunu cilni., kas ļauj izmantot šo neto peļņu Ukrainas labā, un pirmais maksājums 1,5 miljardu eiro apmērā tika darīts pieejams - atvērt jaunu cilni. jūlijā, savukārt otrais maksājums plānots 2025. gada pavasarī.

Īstenodama nepamatotu, nelikumīgu un neprovocētu agresijas karu pret Ukrainu, Krievija ir pastāvīgi pārkāpusi starptautiskās tiesības, un daudzi reģistrētie incidenti uzskatāmi par starptautiskiem noziegumiem. Septiņpadsmit dalībvalstis ir sākušas izmeklēšanu par Ukrainā pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem. Ir izveidota Ukrainā pastrādāto starptautisko noziegumu apvienotā izmeklēšanas grupa - atvērt jaunu cilni., kuras dalībnieki ir Ukraina, sešas dalībvalstis, Starptautiskā Krimināltiesa un Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai - atvērt jaunu cilni.un kuras darbībai izšķiroši svarīgs ir Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās - atvērt jaunu cilni. (Eurojust) sniegtais atbalsts. Izmeklēšanas atbalstam tiek izmantota Eurojust specializētā datubāze – Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze - atvērt jaunu cilni., kas tika izveidota, lai saglabātu, glabātu un analizētu ar starptautiskiem noziegumiem saistītus pierādījumus.

Kopš 2023. gada Eurojust mitina Starptautisko centru saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu - atvērt jaunu cilni.. Centrs tika izveidots, lai palīdzētu sagatavot jebkādu turpmāku kriminālvajāšanu par agresijas noziegumu neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā tā tiks ierosināta. Apvienotās izmeklēšanas grupas prokurori, to vidū Ukrainas prokurori un Amerikas Savienoto Valstu prokurors, kopā strādā uz vietas, un tas ļauj viņiem izmeklēšanā ātri apmainīties ar pierādījumiem un vienoties par kopīgu turpmāko rīcību. Šajā darbā aktīvi iesaistījusies Starptautiskā krimināltiesa.

Papildus tam kopš 2023. gada ES, Eiropas Padome - atvērt jaunu cilni. un aptuveni 40 valstis, kas kopā pazīstamas kā Pamatgrupa, ir aktīvi iesaistījušās diskusijās par īpaša tribunāla izveidi saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu. Pamatgrupa 2024. gada 22. novembrī atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos īstenot šos centienus, publicējot Vīnes–Rīgas paziņojumu - PDF datne – atvērt jaunu cilni.. Šajā paziņojumā ir izklāstīta īpašā tribunāla izveide Eiropas Padomes paspārnē, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu starp Ukrainu un Eiropas Padomi.

Turklāt Krievija ir jāsauc pie atbildības par kaitējumu, ko tā ir nodarījusi un turpina nodarīt Ukrainai un tās iedzīvotājiem. 2023. gada maijā ES un 43 valstis Eiropas Padomē izveidoja Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu izraisīto zaudējumu reģistru - atvērt jaunu cilni., kurā tiek reģistrētas prasības par zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar Krievijas iebrukuma nodarīto kaitējumu un zaudējumiem. Pirmās kategorijas prasību iesniegšanai reģistrs tika atvērts - atvērt jaunu cilni. konferencē “Tiesiskuma atjaunošana Ukrainai” - atvērt jaunu cilni., kas notika Hāgā Nīderlandē 2024. gada 2. aprīlī. Oktobrī reģistrā jau bija reģistrēts vairāk nekā 10 000 prasību. 13. decembrī Zaudējumu reģistrs paziņoja par pirmajiem lēmumiem attiecībā uz 832 reģistrētām prasībām par mājokļa īpašuma bojājumiem vai iznīcināšanu. Turklāt 2024. gadā vairāk nekā 50 valstis kopā ar ES un Eiropas Padomi piedalījās trijās sagatavošanas sanāksmēs ar mērķi izveidot prasību komisiju. Šīs sanāksmes bija svarīgs solis ceļā uz visaptveroša kompensācijas mehānisma izveidi ar mērķi izskatīt reģistrā fiksētās prasības.

ES stingri atbalsta Ukrainu visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera panākšanā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtu principiem. Samitā par mieru Ukrainā - atvērt jaunu cilni., kas 15. un 16. jūnijā norisinājās Šveicē, ES apņēmās - atvērt jaunu cilni. ievērot šos principus un atbalstīt mieru, kas atjaunos Ukrainas suverenitāti, politisko neatkarību un teritoriālo integritāti.

ES ne tikai palīdzēs Ukrainai panākt taisnīgu mieru ar pašas Ukrainas nosacījumiem, bet arī turpinās mobilizēt starptautisko atbalstu Ukrainai. 27. jūnijā ES un Ukraina parakstīja “Kopīgas drošības saistības starp Eiropas Savienību un Ukrainu” - PDF datne – atvērt jaunu cilni.. Parakstot šo nolīgumu - atvērt jaunu cilni., ES un tās dalībvalstis apņēmās 10 gadu garumā sniegt Ukrainai un tās iedzīvotājiem visu nepieciešamo politisko, finansiālo, ekonomisko, humāno, militāro un diplomātisko atbalstu. Tas ietver palīdzību Ukrainai starptautiskā atbalsta veidošanā, jo īpaši no galvenajām jaunattīstības un jaunietekmes valstīm.

ES kopā ar vairākām valstīm jūlijā NATO 33. samitā parakstīja arī Ukrainas paktu - atvērt jaunu cilni.. Šajā dokumentā ir uzsvērta Ukrainas drošības nozīme visa eiroatlantiskā reģiona drošībai un ir atzīts, ka Krievijas militārā agresija pret Ukrainu apdraud starptautisko mieru un drošību. Parakstītāji apstiprināja, ka viņi plāno atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krievijas agresiju.