2024. gadā pasaulei problēmas turpināja radīt konflikti, humanitārās krīzes un dabas katastrofas. Eiropas Savienība uzņēmās aktīvu lomu, atkārtoti apstiprinot savu uzticību tādām vērtībām kā miers, drošība un cilvēka cieņa. Ritot jau trešajam Krievijas agresijas pret Ukrainu gadam, ES turpināja stiprināt savu aizsardzību un drošību. Tā arī strādāja ar kandidātvalstīm, tostarp Ukrainu, pie nepieciešamajām reformām un ar potenciālajām kandidātvalstīm pie tā, lai sagatavotu turpmākās pievienošanās procesu. ES sniedz humāno palīdzību un joprojām ir apņēmības pilna rast risinājumus dažādajām krīzēm Tuvajos Austrumos, tajā skaitā Gazā un Sīrijā. Gada laikā ES nostiprināja savas starptautiskās partnerības, palīdzēja grūtībās nonākušiem cilvēkiem un reaģēja uz katastrofām visā pasaulē. Pielāgojot savus palīdzības pasākumus jauniem riskiem un veidojot spēcīgākas partnerības, ES nostiprināja savu vadošo lomu globālās palīdzības jomā. Šī vienotā pieeja ir parādījusi ES noturību un tās redzējumu par atvērtu un pārtikušu pasaules daļu, pat saskaroties ar globālām problēmām.

Paplašināšanās

Pašreizējā ģeopolitiskā spriedze, jo īpaši Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir uzsvērusi paplašināšanās politikas nozīmi. Paplašināšanās ir investīcija ilgstošā mierā, drošībā un stabilitātē mūsu kontinentā. Katra jauna dalībvalsts stiprina ES ekonomiku, radot izaugsmi un darbvietas.

2024. gadā tika atzīmēta 20. gadadiena kopš ES 2004. gada paplašināšanās – lielākās tās vēsturē. Pirms divdesmit gadiem ES uzņēma 10 jaunas dalībvalstis, kļūstot par vienu no pasaulē lielākajiem vienotajiem tirgiem. Kopš tā laika miljoniem cilvēku visā ES ir guvuši labumu no jaunām iespējām, darbvietām un programmām.

VIDEOMATERIĀLS Kāpēc Eiropas Savienības 2004. gada paplašināšanās ir tik nozīmīga?

• Vairāk nekā 2,7 miljoni jauniešu no 10 dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā, kopš 2004. gada ir piedalījušies programmā Erasmus+.
• 26 miljoni jaunu darbvietu, kas visā ES ir radītas kopš 2004. gada.
• 79 % šo dalībvalstu pilsoņu uzskata, ka viņu valsts ir guvusi labumu no dalības ES.

Durvis uz dalību ES joprojām ir atvērtas Eiropas valstīm, kuras atbalsta ES vērtības un atbilst galvenajiem kritērijiem. Topošajām dalībvalstīm cita starpā ir jāparāda spēcīga demokrātiska prakse, jāievēro tiesiskums, jāuztur stabila sava ekonomika un jāuzlabo sava pārvaldība (sk. arī 9. nodaļu).

ES regulāri izvērtē visu paplašināšanās procesā iesaistīto valstu progresu. Oktobrī ES nāca klajā ar ikgadējo paplašināšanās dokumentu kopumu - atvērt jaunu cilni., kurā pārskatīts progress, ko guvušas kandidātvalstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Gruzija, Melnkalne, Moldova, Serbija, Turcija, Ukraina un Ziemeļmaķedonija) un iespējamā kandidātvalsts Kosova (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju). Gada ziņojumos galvenā uzmanība ir pievērsta galvenajām reformām, piemēram, tiesiskumam, valsts pārvaldei, demokrātiskām iestādēm un atbilstībai ekonomiskajiem kritērijiem, lai pievienotos ES.

Pievienošanās sarunas pēc to uzsākšanas notiek starpvaldību konferencēs, kurās piedalās dalībvalstu un kandidātvalsts, kura risina sarunas par pievienošanos, ministri un vēstnieki. Pirmā šāda konference ar Moldovu - atvērt jaunu cilni. un Ukrainu - atvērt jaunu cilni. notika 2024. gada jūnijā, oficiāli uzsākot to pievienošanās sarunas. Skrīninga process - atvērt jaunu cilni. sākās jūlijā un turpināsies visu 2025. gadu, un šajā laikā Moldovai un Ukrainai ir jāparāda, kā tās plāno pieņemt un īstenot ES noteikumus un politiku, un jāizklāsta turpmākas saskaņošanas plāni.

Rietumbalkānu progress 2024. gadā ceļā uz dalību ES

Albānija un Ziemeļmaķedonija - atvērt jaunu cilni. pabeidza skrīninga procesu, kas ir pirmais solis ceļā uz pievienošanos ES.

• Tika iesniegts skrīninga ziņojums par pirmo no sešām noteikumu kopām, attiecībā uz kurām abām valstīm ir jāizpilda īpašas prasības (kritēriji), piemēram, to tiesu sistēmas, valsts pārvaldes, pārvaldības u. c. reformas.
• Oktobrī starpvaldību konferencē tika atvērta pirmā kopa ar Albāniju.
• Pirmās kopas ar Ziemeļmaķedoniju atvēršana notiks, tiklīdz tā būs izpildījusi nepieciešamos nosacījumus.

Bosnija un Hercegovina - atvērt jaunu cilni. martā sāka sarunas par pievienošanos ES. Pēc tam augsta līmeņa forumā tika apspriestas reformas, kas vajadzīgas, lai sāktu nākamos pasākumus.

Melnkalne - atvērt jaunu cilni. ir panākusi progresu pievienošanās ES procesā, jūnijā izpildot galvenās prasības attiecībā uz tiesiskumu un pamattiesībām, kā apstiprināts tās ziņojumā par valsti. Kopš tā laika ES ir sākusi provizoriski slēgt sarunu sadaļas, kad ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, sākot ar trīs sadaļām decembrī.

Kosova - atvērt jaunu cilni. janvārī panāca bezvīzu ceļošanu uz ES, tas nozīmē, ka tās pilsoņi tagad var ieceļot ES īstermiņa uzturēšanās nolūkā bez vīzas.

Serbija - atvērt jaunu cilni. ir panākusi progresu tiesu sistēmas reformu un korupcijas apkarošanas jomā, bet tai joprojām ir pilnībā jāīsteno mediju tiesību akti, labāk jāsaskaņojas ar ES ārpolitiku, jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība un mediji un jāpilda apņemšanās normalizēt attiecības ar Kosovu.

Savukārt Gruzijas pieteikums dalībai ES 2024. gadā piedzīvoja neveiksmi, kad tika pieņemts pretrunīgs likums, kas vērsts pret ārvalstu finansētām organizācijām, un tas radīja bažas par apzinātu neatkarīgu viedokļu apslāpēšanu un demokrātisko brīvību ierobežošanu. Ņemot vērā šo un citas negatīvās norises Gruzijas virzībā uz pievienošanos ES, pievienošanās process ir faktiski apstājies.

Pievienošanās sarunas ar Turciju kopš 2018. gada ir apstājušās, jo joprojām pastāv bažas par demokrātiju, tiesiskumu, tiesu iestāžu neatkarību un pamattiesību ievērošanu.

Lielākas ES perspektīva ietekmēs to, kādā veidā ES darbojas. Paturot to prātā, martā tika pieņemts paziņojums par reformām pirms ES paplašināšanās un politikas pārskatiem - atvērt jaunu cilni., kurā aplūkota lielākas ES ietekme uz vērtībām, politiku, budžetu un pārvaldību. Šīs proaktīvās pieejas mērķis ir nodrošināt, ka ES ir gatava turpmākai paplašināšanai.

Atbalsts paplašināšanās procesā iesaistīto valstu reformām, izaugsmei un integrācijai

Ekonomiskās plaisas mazināšana starp ES un tās nākotnes dalībvalstīm palīdz tām sagatavoties raitākai pārejai. ES aktīvi atbalsta nākotnes dalībvalstu attīstību, izmantojot jaunus finansēšanas instrumentus, piemēram Ukrainas mehānismu (sk. 1. nodaļu), Moldovas izaugsmes plānu - atvērt jaunu cilni. un izaugsmes plānu Rietumbalkāniem - atvērt jaunu cilni., un nodrošina pašreizējo dalībvalstu speciālo zināšanu pārnesi, lai paātrinātu reformas.

Kopš 2021. gada ES ir sniegusi Moldovai finansiālu palīdzību 2,2 miljardu eiro apmērā, atbalstot enerģētisko neatkarību, tiesu sistēmas reformas un ciešākas saites ar ES. Oktobrī ierosinātais jaunais izaugsmes plāns atbalstīs Moldovas virzību uz dalību ES, laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam nodrošinot līdz 1,8 miljardiem eiro ekonomikas izaugsmei un ES pievienošanās reformu virzīšanai.

Gruzijas demokrātijas regresa rezultātā ES ir samazinājusi politiskos kontaktus un apturējusi palīdzību 30 miljonu eiro apmērā Eiropas Miera mehānisma ietvaros un tiešo palīdzību tās valdībai 121 miljona eiro apmērā. Tas nav ietekmējis ES atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem, jo tie ir vitāli svarīgi demokrātijas atbalstīšanai. ES 2024. gada 20. decembrī arī ierosināja - atvērt jaunu cilni., ka Gruzijas diplomātiem un amatpersonām, kā arī ģimenes locekļiem, kuriem ir diplomātiskās vai oficiālās pases, ir jāsaņem vīza, lai ceļotu uz ES īstermiņa uzturēšanās nolūkā.

Neraugoties uz progresu pievienošanās procesā, Rietumbalkānu iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir no ceturtdaļas līdz pusei no ES vidējā rādītāja. Lai novērstu šo plaisu, ES pieņēma izaugsmes plānu Rietumbalkāniem, kura mērķis ir stiprināt ekonomiskās saites gan ar ES, gan reģionā un desmit gadu laikā potenciāli divkāršot Rietumbalkānu ekonomikas apmēru. Ir sākusies izaugsmes plāna īstenošana, un maijā stājās spēkā reformu un izaugsmes mehānisms 6 miljardu eiro apmērā. Piecas no sešām partnerēm Rietumbalkānos kopš tā laika ir iesniegušas vērienīgas reformu programmas, kurās sīki izklāstīti galvenie uzlabojumi, kas jāveic tādās jomās kā tiesiskums, pārvaldība, cilvēkkapitāls, enerģētikas un digitālā pārkārtošanās un privātais sektors, kā arī indikatīvu investīciju projektu sarakstu. Šīs reformu programmas tika apstiprinātas oktobrī.

Rietumbalkānu līderi gada laikā organizēja vairākas ministru sanāksmes par izaugsmes plānu, lai apspriestu integrācijas centienus (janvārī Ziemeļmaķedonijā, februārī Albānijā un maijā Melnkalnē). Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena rudenī apmeklēja sešas Rietumbalkānu partneres, savukārt 18. decembrī notika ES un Rietumbalkānu samits - atvērt jaunu cilni..

2024. gadā Berlīnes procesa samitā - atvērt jaunu cilni. tika pieņemts jauns rīcības plāns kopējam reģionālajam tirgum nolūkā uzlabot reģionālo ekonomisko integrāciju, kas ir arī izaugsmes plāna viens no pamatmērķiem.

- atvērt jaunu cilni.

VIDEOMATERIĀLS Ar Eiropas Savienības atbalstu tūkstošiem projektu godina Rietumbalkānu dinamisko un unikālo kultūras mantojumu, veicinot radošumu un sadarbību.

Pēc saspīlējuma par nelikumīgām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā ES pakāpeniski atjauno saites ar Turciju, rīkojot augsta līmeņa vizītes un dialogus par veselību, pētniecību, inovāciju un tirdzniecību. Turklāt ES 2024. gadā apņēmās piešķirt ievērojamus finanšu resursus, lai atbalstītu valsti dažādās jomās.

Austrumu partneri

ES arī palīdz stiprināt austrumu kaimiņreģiona ekonomiku un ciešāk savienot to ar Eiropas Savienību.

Aprīlī ES, ASV un Armēnijas augsta līmeņa sanāksmē tika paziņots - atvērt jaunu cilni. par Armēnijas noturības un izaugsmes plānu 270 miljonu eiro apmērā. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Armēnijas ekonomiku un atbalstīt pārvietotās personas. Sarunu par ES un Armēnijas partnerības programmu mērķis arī ir stiprināt sadarbību, izmantojot drosmīgāku partnerības ceļvedi.

Azerbaidžāna joprojām ir vērtīga enerģētikas partnere, kas diversificē ES gāzes avotus, palīdzot tai atteikties no Krievijas gāzes. ES pastāvīgais atbalsts Azerbaidžānas atjaunīgās enerģijas nozarei saistībā ar 29. ANO Klimata pārmaiņu konferenci (COP29) Baku veicina ciešāku sadarbību zaļās pārkārtošanās jomā.

ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt miera sarunas starp Armēniju un Azerbaidžānu un finansē miera centienus, tostarp atbalstu “miera dividendēm”, izmantojot Ekonomikas un investīciju plānu. Mērķis ir radīt reālus ekonomiskos un sociālos ieguvumus, kas veicina ilgstošu mieru reģionā.

Ciešās ekonomiskās saites starp Baltkrieviju un Krieviju ir ļāvušas Krievijai apiet dažas no tai piemērotajām sankcijām. Reaģējot uz Lukašenko režīma iesaistīšanos karā pret Ukrainu, 2024. gada jūnijā pret Baltkrieviju tika ieviestas papildu sankcijas. Šie jaunie pasākumi pret Baltkrieviju atspoguļo daudzus Krievijai jau noteiktos pasākumus un padara ES sankcijas pret Krieviju vēl efektīvākas (sk. 1. nodaļu).

Eiropas Savienības investīcijas Austrumu partnerībā kopš 2021. gada

Kopš 2021. gada Eiropas Savienības finansējums Austrumu partnerībai ir sasniedzis 2,539 miljardus eiro, un ir sagaidāms, ka piesaistīto investīciju apjoms sasniegs 13,919 miljardus eiro. Tas iezīmē ievērojamu progresu virzībā uz mērķi līdz 2027. gada beigām mobilizēt investīcijas 17 miljardu eiro apmērā. Šā mērķa sasniegšanai vēl jāpiesaista 3,081 miljards eiro.

Dienvidu kaimiņreģions

Lielāks uzsvars tika likts uz visaptverošām partnerībām ar dienvidu kaimiņvalstīm, lai uzlabotu to dzīves līmeni un makroekonomikas stabilitāti. Šīs īpaši pielāgotās partnerības padara reģionu drošāku, pievēršoties migrācijas pamatcēloņiem un atklāti risinot sarežģītus jautājumus, piemēram, drošību.

Martā ES un Ēģipte izveidoja visaptverošu partnerību, kas aptver politiskās attiecības, migrāciju, ekonomisko stabilitāti, ilgtspējīgas investīcijas un tirdzniecību. Jūnijā tās rīkoja ES un Ēģiptes investīciju konferenci - atvērt jaunu cilni., piesaistot jaunas investīcijas 49 miljardu eiro apmērā.

Nozīmīgas un visaptverošas partnerības ar Tunisiju parakstīšanas 2023. gadā rezultātā jūnijā notika liela ES un Tunisijas investīciju konference - atvērt jaunu cilni., kurā tika panākta vienošanās par saprašanās memorandu (oficiālu sadarbības sistēmu), kas ir vērsts uz enerģētiku, ieskaitot atjaunīgo enerģiju.

Nesenie notikumi Tuvajos Austrumos ir palielinājuši nenoteiktību par to politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti. ES un Palestīniešu pašpārvalde vienojās par īstermiņa ārkārtas finansiālā atbalsta paketi 400 miljonu eiro apmērā, kas paredzēta Palestīniešu pašpārvaldei, lai risinātu visneatliekamākās finansiālās vajadzības un atbalstītu reformas. Šis īstermiņa finansiālais atbalsts pavērs ceļu daudzgadu programmai, kuras mērķis ir nodrošināt Palestīniešu pašpārvaldes ilgtermiņa finanšu stabilitāti un tās reformu programmas īstenošanu.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, apmeklējot Libānu - atvērt jaunu cilni. maijā, apņēmās valstij piešķirt 1 miljardu eiro. Pirmā daļa – 500 miljoni eiro, kas pieņemta augustā, – sniegs atbalstu Libānai 2024. un 2025. gadā. Šis finansējums būs vērsts uz tādiem pamatpakalpojumiem kā veselība, izglītība un sociālā aizsardzība, kā arī ūdensapgāde, sanitārija un higiēna, neaizsargātām grupām, tostarp Sīrijas bēgļiem un neaizsargātiem libāniešiem. Tas arī atbalstīs galvenās reformas, drošības sektoru, robežu pārvaldību (t. sk. cilvēku tirdzniecības un kontrabandas apkarošanu), ekonomikas noturību un zaļo pārkārtošanos. Turklāt ES ir saglabājusi savu apņēmību atbalstīt Sīrijas bēgļus, sniedzot pastāvīgu humāno un attīstības palīdzību (sk. turpmāk sadaļu “Humānā palīdzība un civilā aizsardzība”).

Eiropas Savienības investīcijas dienvidu kaimiņreģionā kopš 2021. gada

Kopš 2021. gada Eiropas Savienības finansējums dienvidu kaimiņreģionam ir sasniedzis 5,698 miljardus eiro, un paredzams, ka piesaistīto investīciju apjoms būs 26,686 miljardi eiro. Tas iezīmē ievērojamu progresu virzībā uz mērķi līdz 2027. gada beigām investīcijām mobilizēt 30 miljardus eiro. Šā mērķa sasniegšanai vēl ir jāpiesaista 3,314 miljardi eiro.

Rietumeiropas partneri

2024. gadā būtiska uzmanība joprojām tika pievērsta attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti, pamatojoties uz Izstāšanās līguma, tajā skaitā Vindzoras regulējuma, un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma pilnīgu, godprātīgu un savlaicīgu īstenošanu. Šie centieni aizsargā miljoniem ES pilsoņu un Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kuri dzīvo ārvalstīs, tiesības, atbalsta ekonomikas stabilitāti un atvieglo tirdzniecību. Turpinājās arī sarunas, lai pabeigtu nolīgumu starp ES un Apvienoto Karalisti attiecībā uz Gibraltāru.

ES sāka un pabeidza sarunas ar Šveici par plašu nolīgumu kopumu, kuru mērķis ir padziļināt un paplašināt divpusējās attiecības. Tā arī panāca progresu virzībā uz asociācijas nolīguma parakstīšanu ar Andoru un Sanmarīno.

Informāciju par tirdzniecības un tehnoloģiju nolīgumiem skatiet 2. nodaļā.

Global Gateway

Izmantojot globālo investīciju stratēģiju Global Gateway, ES 2024. gadā turpināja veidot partnerības visā pasaulē. ES, tās dalībvalstu, attīstības banku un Eiropas finanšu iestāžu kopējais mērķis ir līdz 2027. gadam nodrošināt investīcijas līdz 300 miljardu eiro apmērā, lai mazinātu globālo investīciju nepietiekamību un atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos visā pasaulē.

Global Gateway atbalsta projektus, kuru mērķis ir uzlabot digitālo savienojamību, palielināt piekļuvi ilgtspējīgai enerģijai, attīstīt transporta maršrutus un stiprināt veselību, izglītību un pētniecību. Mērķis ir ilgstoša labklājība gan partnervalstīm, gan ES.

• Līdz 300 miljardiem eiro investīcijās laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam.
• Šobrīd vairāk nekā 200  pamatprojektu visā pasaulē.
• 3,2 miljardi eiro atjaunīgās enerģijas projektiem Āfrikā.

• ES un tās dalībvalstis kopā joprojām ir vadošās oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas pasaulē, un 2023. gadā (pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati) tās sniedza palīdzību 95,9 miljardu eiro apmērā, kas veido 42 % no kopsummas. ES ir arī lielākā ieguldītāja Pasaules Tirdzniecības organizācijas iniciatīvā “Atbalsts tirdzniecībai”.

Subsahāras Āfrika

2024. gadā ES guva ievērojamus panākumus partnerībās ar Āfriku, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgai attīstībai, veselībai un ekonomikas izaugsmei. ES panāca progresu 150 miljardu eiro vērtās Global Gateway Āfrikas un Eiropas investīciju paketes ieviešanā, kas vērsta uz tādām jomām kā tīra enerģija, digitālā infrastruktūra, transports, veselība un izglītība.

Global Gateway augsta līmeņa sanāksmē par izglītību - atvērt jaunu cilni. tika parakstīti nolīgumi par programmām 245 miljonu eiro vērtībā, kuras aptver:

• pētniecību un mācību mobilitāti Nigērijā,
• atbalstu meiteņu izglītībai Zambijā,
• jaunu Eiropas komandas iniciatīvu par profesionālo izglītību un apmācību Āfrikā,
• Āfrikas un Eiropas Jaunatnes akadēmijas izveidi,
• 15 jaunus projektus akadēmiskajai mobilitātei visā Āfrikā.

Šīs iniciatīvas atspoguļo ES pastāvīgo apņemšanos Global Gateway ietvaros nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību.

Trešajā Ugandas un ES Uzņēmējdarbības forumā 6. un 7. martā tika uzsākti astoņi jauni projekti vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā. Šo projektu mērķis ir atbalstīt mazos uzņēmumus, jaunas sievietes uzņēmējas, agrouzņēmumus un digitālo infrastruktūru. Forumā piedalījās 12 dalībvalstis, astoņas finanšu iestādes, tostarp Eiropas Investīciju banka, un 193 Eiropas uzņēmumi.

Gada laikā ES palīdzēja stiprināt Āfrikas lauksaimniecību, aizsargājot vietējos pārtikas produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – kvalitātes marķējumu, kas apliecina produkta izcelsmi un piedāvā piekļuvi Eiropas tirgum. Partnerība pārtikas un uztura nodrošinājuma un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā - atvērt jaunu cilni. strādāja pie tā, lai izveidotu pētniecības konsorciju klimata pārmaiņu, biodaudzveidības un dzimumu līdztiesības lauksaimniecībā jautājumos, koncentrējoties uz praktiskiem lauksaimniecības risinājumiem un zināšanu apmaiņu.

Komisija un Dienvidāfrika kopā ar starptautisko organizāciju Global Citizen ir uzsākušas viena gada līdzekļu devēju kampaņu “Atjaunīgās enerģijas izvēršana Āfrikā” - atvērt jaunu cilni.. Tā mobilizēs publiskās un privātās investīcijas, lai paātrinātu atjaunīgās enerģijas projektus visā kontinentā nolūkā nodrošināt Āfrikas iedzīvotājiem piekļuvi cenas ziņā pieejamai enerģijai un palīdzēt samazināt globālās emisijas saskaņā ar saistībām, par kurām tika paziņots 2023. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP28).

Āzija un Klusā okeāna reģions

Iniciatīvas Global Gateway ietvaros ES arī strādā pie tā, lai Transkaspijas transporta koridoru pārveidotu par ātru, modernu maršrutu, kas savieno Eiropu un Āziju. ES arī stiprināja savas attiecības ar valstīm reģionā, parakstot jaunu partnerības nolīgumu ar Kirgizstānu - atvērt jaunu cilni. un saprašanās memorandu un kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu ar Uzbekistānu - atvērt jaunu cilni..

ES arī padziļināja partnerību ar Dienvidaustrumāziju, tajā skaitā ciešāk sadarbojoties ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju, atbalstot tādus projektus kā prasmes un darba apmācība Kambodžā - atvērt jaunu cilni.; ilgtspējīga lauksaimniecība un valsts ceļa atjaunošana Laosā - atvērt jaunu cilni.; digitālās ekonomikas pakete Filipīnās - atvērt jaunu cilni..

Turklāt ES ir vēl vairāk paplašinājusi sadarbību Āzijā. Aprīlī Tokijā notika nozīmīgs politikas dialogs ar Japānu - atvērt jaunu cilni. par izglītību, kultūru un sportu, bet Dienvidkoreja - atvērt jaunu cilni. tika iekļauta ES pētniecības un inovāciju programmā “Apvārsnis Eiropa”.

Klusā okeāna valstu reģionālā protokola – reģionāla nolīguma Samoa nolīguma - atvērt jaunu cilni. (ES 20 gadu partnerības satvars ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, kas parakstīts 2023. gadā) ietvaros – uzsākšana nostiprināja ES un Klusā okeāna valstu partnerību. ES turpināja atbalstīt Klusā okeāna salu valstis saistībā ar klimatnoturību, zilo ekonomiku un ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis

2024. gadā ES virzīja savu Global Gateway investīciju programmu - atvērt jaunu cilni. Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, uzsākot iniciatīvu, ar ko atbalsta taisnīgu un iekļaujošu sabiedrību. ES arī uzsāka EL PAcCTO 2.0 - atvērt jaunu cilni. – programmu starptautiskās organizētās noziedzības apkarošanai. Tā atbalsta tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sistēmas tādu problēmu risināšanā kā narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība un kibernoziedzība. Kopā ar projektiem narkotiku apkarošanas politikas (Sadarbības programma starp Latīņamerikas, Karību jūras reģiona un Eiropas Savienības valstīm narkotiku apkarošanas politikas jomā - atvērt jaunu cilni.) un robežu pārvaldības (Eurofront - atvērt jaunu cilni.) jomās šie centieni veido drošākas kopienas un spēcīgākas partnerības visā reģionā.

Aizjūras zemes un teritorijas

ES parakstīja piecus jaunus sadarbības nolīgumus ar aizjūras zemēm un teritorijām, galveno uzmanību pievēršot digitalizācijai, ūdenim un sanitārijai, jūras ekosistēmu aizsardzībai, ilgtspējīgam tūrismam un reģionālajai sadarbībai. ES Arktikas stratēģijas - atvērt jaunu cilni. ietvaros Nūkā Grenlandē tika izveidots jauns ES birojs nolūkā stiprināt partnerību starp ES un šo teritoriju.

G7 un G20 samitos pasaules ekonomiski svarīgāko valstu un valdību vadītāji pulcējas, lai risinātu globālas problēmas, koordinētu politiskos pasākumus un uzņemtos svarīgas saistības globālos jautājumos.

Jūnija G7 samitā - atvērt jaunu cilni. Fazāno (Apūlijas reģionā Itālijā) tika apstiprināts G7 spēcīgais atbalsts Ukrainai. Līderi vienojās piešķirt Ukrainai papildu aizdevumu 45 miljardu eiro apmērā, izmantojot ārkārtas ieņēmumus, kas gūti no imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem. G7 līderi arī uzsāka iniciatīvas, lai stiprinātu ekonomisko drošību, uzlabotu sadarbību enerģētikas nozarē (jo īpaši ar Āfriku), uzlabotu pārtikas nodrošinājumu un apkarotu cilvēku kontrabandu.

G7 ir arī apņēmusies veicināt drošu un uzticamu mākslīgo intelektu (MI). Tā plāno sākt rīcības plānu par MI izmantošanu darbavietā un izstrādāt zīmolu, lai atbalstītu starptautisko rīcības kodeksu organizācijām, kuras izstrādā progresīvas MI sistēmas. ES Mākslīgā intelekta akts (sk. 5. nodaļu) un tās veiktā Eiropas Padomes Pamatkonvencijas par mākslīgo intelektu parakstīšana - atvērt jaunu cilni. noteica satvarus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka MI ievēro cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības.

Novembra G20 samitā - atvērt jaunu cilni. Riodežaneiro Brazīlijā līderi koncentrējās uz nevienlīdzību, globālo pārvaldības reformu un klimata pārmaiņām un uzsāka Globālo aliansi cīņai pret badu un nabadzību. ES pievienojās aliansei kā dibinātāja kopā ar 82 valstīm, Āfrikas Savienību, 24 starptautiskām organizācijām, 9 starptautiskām finanšu iestādēm un 31 filantropisku organizāciju un nevalstisku organizāciju. Samitā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka tiek sākta gadu ilga līdzekļu devēju kampaņa par atjaunīgajiem energoresursiem Āfrikā. Lai saglabātu plašāku progresu virzībā uz mērķiem, par kuriem panākta vienošanās COP28, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicināja G20 līderus un citus līderus apvienot spēkus jaunā Globālā enerģētikas pārkārtošanas forumā. Tas apvienos valdības, starptautiskās organizācijas un finanšu dalībniekus centienos stiprināt īstenošanas pasākumus.

Izveidota uz miera un sadarbības ideālu pamata, ES turpināja sadarboties ar saviem sabiedrotajiem, lai risinātu galvenās globālās problēmas nolūkā uzturēt mieru, stiprināt aizsardzību un aizsargāt savus iedzīvotājus. Ņemot to vērā, ES un NATO partnerība - atvērt jaunu cilni. 2024. gadā ieguva jaunu nozīmību, palīdzot uzturēt stabilitāti abās Atlantijas okeāna pusēs un sniedzot atbalstu Ukrainai. ES un NATO strādāja, lai labāk koordinētu civilo un militāro darbību, padarot vitāli svarīgu infrastruktūru noturīgāku un uzlabojot to, kā tās izprot krīzes un katastrofas un reaģē uz tām. Jauni strukturēti dialogi tagad pievēršas arī tādiem jautājumiem kā kiberdraudi, kosmosa darbības, revolucionāras tehnoloģijas, klimata pārmaiņu ietekme un aizsardzības rūpniecība.

ANO ir vēl viena svarīga ES partnere cīņā par mieru, drošību un stabilitāti. Kopā tās strādā, lai novērstu konfliktus, atbalstītu miera uzturēšanas misijas un veicinātu pēckonfliktu rekonstrukciju visā pasaulē. Gada laikā ES un ANO stratēģiskā partnerība miera operāciju un krīžu pārvarēšanas jomā 2022.–2024. gadam turpināja progresēt.

ES atzīst, ka izlēmīga rīcība ir būtiska miera un stabilitātes saglabāšanai, jo īpaši krīzes laikā. Notikumi ārpus ES robežām var tieši ietekmēt tās iedzīvotāju drošību. Kopējā drošības un aizsardzības politika ļauj ES reaģēt uz drošības problēmām, izvietojot misijas un izvēršot operācijas ārvalstīs. Tādējādi ES palīdz novērst konfliktus, uzlabo partnervalstu spēju risināt drošības jautājumus un līdz minimumam samazina apdraudējumus, kas varētu sasniegt Eiropu.

Kā daļu no šīs politikas ES 2024. gadā uzsāka drošības un aizsardzības iniciatīvu - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu Rietumāfrikas valstis Gvinejas līča piekrastē un palīdzētu tām risināt drošības problēmas, kas izplatās no Sāhelas, piemēram, terorismu un nelikumīgas darbības.

ES iesaiste drošības un aizsardzības jomā visā pasaulē

• 5 notiekošas militārās misijas/operācijas
• 12  notiekošas civilās misijas
• 3 notiekošas militārās jūras operācijas
• 1 civilā un militārā iniciatīva
• Integrēta pieeja ES drošības un aizsardzības darbības tiek izvērstas un īstenotas saskaņā ar citiem ES rīkiem un instrumentiem, lai panāktu stratēģisku ietekmi.
• Mērķi Miera uzturēšana, konfliktu novēršana, starptautiskās drošības stiprināšana, tiesiskuma atbalstīšana, cilvēku tirdzniecības un pirātisma novēršana, jūras drošības veicināšana un militārā ekipējuma un drošības infrastruktūras nodrošināšana ES partneriem.

2024. gada februārī ES arī uzsāka Eunavfor operāciju Aspides - atvērt jaunu cilni. – jūras operāciju Sarkanajā jūrā kuģojošo kuģu aizsardzībai pret hutiešu nemiernieku (bruņots grupējums Jemenā) uzbrukumiem. Šī operācija palīdz nodrošināt kuģu drošu pārvietošanos un stiprina drošību Sarkanajā jūrā un tuvējā Persijas līča reģionā.

Tuvo Austrumu krīze

Humanitārā situācija Gazas joslā ir krasi pasliktinājusies kopš 2023. gada oktobra, kad “Hamās” brutālais teroristu uzbrukums Izraēlai, tam sekojošā karadarbības eskalācija starp pusēm un Izraēlas pilna mēroga militārās operācijas saasināja jau esošo krīzi.

2024. gadā ES turpināja aicināt nekavējoties panākt pamieru Gazā, bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus, steidzami palielināt humāno palīdzību Gazai un panākt noturīgu karadarbības izbeigšanu. Tā arī atkārtoti aicināja visas puses, tostarp Izraēlu, ievērot starptautiskās tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, jo īpaši Ženēvas konvencijas, un darīt visu iespējamo, lai aizsargātu nevainīgus civiliedzīvotājus, nevis nekaitētu tiem. ES nenogurstoši strādā, lai novērstu konflikta tālāku izplatīšanos plašākā reģionā. Tā joprojām ir apņēmības pilna panākt ilgstošu un ilgtspējīgu mieru, pamatojoties uz divu valstu risinājumu un attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, pastiprinot centienus Tuvo Austrumu miera procesā.

Gazas krīzes izraisītā ietekme uz cilvēkiem (2024. gada septembrī)

• 40 000bojāgājušo
• 88 000ievainoto
• 1,9 miljonipārvietoto personu

Konflikts ietekmējis vairāk nekā 2,2 miljonus cilvēku, un simtiem tūkstošu cilvēku saskaras ar tādu pamatvajadzību ka pārtika, ūdens un pajumte nopietnu deficītu. Skolu un slimnīcu infrastruktūras bojājumi ir vēl vairāk ietekmējuši piekļuvi vitāli svarīgiem pakalpojumiem. Vissmagākais slogs gulstas uz bērniem, un daudzi no viņiem saskaras gan ar fiziskām, gan psiholoģiskām traumām. Arī Rietumkrasts cīnās ar situāciju, kas arvien pasliktinās, jo plaši izplatīta kolonistu vardarbība - atvērt jaunu cilni. saasina humanitārās vajadzības palestīniešu kopienās.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, ES joprojām ir apņēmības pilna pildīt savu humanitāro misiju, nodrošinot izdzīvošanas iespējas, sniedzot tiešu palīdzību un ievērojamu finansiālu atbalstu. Šī plašā palīdzība nodrošina pamatpakalpojumus – sākot ar pārtiku un tīru ūdeni un beidzot ar medicīnisko aprūpi, pajumti, izglītību un aizsardzību – tām personām, kurām tie visvairāk vajadzīgi skartajās teritorijās. ES ārkārtas reaģēšanas sistēma – ES civilās aizsardzības mehānisms - atvērt jaunu cilni. – 2024. gadā arī tika aktivizēta 10 reizes, lai sniegtu palīdzību Gazai, koordinētu evakuācijas un atbalstītu krīzes skartās kaimiņvalstis.

Neraugoties uz vērā ņemamiem drošības riskiem, ES turpina sniegt palīdzību mehānisma ietvaros, tajā skaitā izmantojot Kipras jūras koridoru - atvērt jaunu cilni., kas ir būtisks jūras maršruts, pa kuru Vācija, Kipra, Rumānija un Slovākija ir piegādājušas pārtiku un patvēruma materiālus. Deviņas dalībvalstis ir atbalstījušas Ēģiptes Veselības ministriju, sniedzot palīdzību natūrā. Mehānisms arī atbalsta tā partnerus, nosūtot speciālistus un koordinējot smagi slimu palestīniešu pacientu medicīnisko evakuāciju - atvērt jaunu cilni. uz Eiropu.

Vairāk nekā 20 gadu ilgs ES atbalsts palestīniešiem

ES ir lielākā starptautiskā līdzekļu devēja palestīniešu tautai.

ATTĪSTĪBAS ATBALSTS

• 2014.–2020. gadsPiešķirti 2,2 miljardi eiro
• 2021.–2024. gadsPiešķirti 1,36 miljardi eiro (no kuriem vairāk nekā 920 miljoni eiro ir apstiprināti)

HUMĀNĀ PALĪDZĪBA

• Kopš 2000. gada Vairāk nekā1,1 miljards eiro
• 2024. gadāHumānajai palīdzībai paredzēti (*) 238 miljoni eiroVairāk nekā 4000 tonnu humānās palīdzības piegāžu palestīniešiem, kam vajadzīga palīdzība Gazā.

(*) Ieskaitot papildu 45 miljonus eiro, par ko septembrī paziņoja priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

VIDEOMATERIĀLS Palīdzība Gazā – medicīnisks atbalsts palestīniešiem, kuriem tas ir vajadzīgs. © PVO

Rietumkrastā ES un vairākas dalībvalstis sadarbojas ar humānās palīdzības partneriem uz vietas, lai aizsargātu kopienas, kuras apdraud piespiedu pārvietošana un kolonistu vardarbība.

VIDEOMATERIĀLS Tīrs ūdens palestīniešiem Rietumkrastā – Eiropas Savienība ir apvienojusies ar 13 valstīm, lai izbūvētu tādus ūdens apgādes tīklus kā, piemēram, Masafer Yatta, lai tūkstošiem palestīniešu būtu pieejams tīrs un cenas ziņā pieejams ūdens. © West Bank Protection Consortium

Humānā palīdzība

Kad notiek dabas katastrofas vai uzliesmo konflikti, miljoniem cilvēku nonāk briesmās. Tad humānā palīdzība kļūst par izdzīvošanas līdzekli, nodrošinot pārtiku, pajumti un medicīnisko aprūpi visneaizsargātākajiem.

ES ir šo palīdzības pasākumu priekšgalā un ir viena no pasaules vadošajām humānās palīdzības sniedzējām. Tā sniedz vajadzībām atbilstīgu palīdzību cilvēkiem, kurus skārušas cilvēku izraisītas krīzes un dabas katastrofas visā pasaulē. 2024. gadā ES piešķīra 2,49 miljardus eiro, lai palīdzētu vairāk nekā 300 miljoniem cilvēku, kam vajadzīga palīdzība.

Komisija sāk jaunu humānās palīdzības gaisa tilta operāciju tiem, kam Sīrijā tas visvairāk vajadzīgs, lai nodrošinātu ārkārtas veselības aprūpes un citas būtiskas piegādes, un palielina savu humānās palīdzības finansējumu.

ES humānā palīdzība visā pasaulē 2024. gadā

2,5 miljardus eiro lielais globālās humānās palīdzības budžets ietver 956 miljonus eiro Subsahāras Āfrikai, 665 miljonus eiro Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikai, 447 miljonus eiro Āzijai, Latīņamerikai, Klusā okeāna reģionam un Karību jūras reģionam, 214 miljonus eiro Ukrainai, Rietumbalkāniem un Kaukāzam un 205 miljonus eiro piešķīrumiem, kuri ir neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Sāhelā, ko posta konflikts, klimata krīzes un epidēmijas, Eiropas Savienības sniegtais atbalsts palīdzēja risināt ar nepilnvērtīgu uzturu, cilvēku pārvietošanu, veselības aprūpi un izglītību saistītas problēmas. Eiropas Savienība atbalstīja cilvēkus, kurus skāris ieildzis konflikts un ekstrēmi laikapstākļi Austrumāfrikā un Āfrikas dienvidos. Afganistānā, kur konflikta, nabadzības un klimata pārmaiņu dēļ humānā palīdzība ir vajadzīga vairāk nekā pusei iedzīvotāju, Eiropas Savienība sniedza būtisku palīdzību gan šai valstij, gan kaimiņvalstīm, galveno uzmanību pievēršot pārtikas nodrošinājumam, veselības aprūpei un aizsardzībai. Pieaugošā konflikta apstākļos Mjanmā/Birmā Eiropas Savienība palīdzēja apmierināt vietējo iedzīvotāju augošās vajadzības un atbalstīt rohindžu bēgļus Bangladešā. Atbalstu saņēma arī konfliktu un katastrofu upuri Āzijā. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā Eiropas Savienība palīdzēja risināt humanitāro krīzi Venecuēlā, atbalstīja Kolumbijas konflikta upurus, palīdzēja cilvēkiem, kurus Centrālamerikā un citviet skārusi vardarbība un noziedzība, palīdzēja pārvietotajām personām visā reģionā un 2024. gadā, reaģējot uz bandu izraisītu vardarbību, kas kļūst biežāka, palīdzēja organizēt pirmo humānās palīdzības gaisa tiltu uz Haiti.

Eiropas humānās palīdzības spējas 2024. gadā

• 16 krīzes tika risinātas 17 valstīs (Afganistānā, Burkinafaso, Čadā, Haiti, Jemenā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kubā, Laosā, Libānā, Mali, Nigērā, Palestīnā, Ruandā, Sentvinsentā un Grenadīnās, Sīrijā, Somālijā un Sudānā).
• Eiropas humānās palīdzības spējas atbalstīja Eiropas komandas iniciatīvas piecās krīzēs, sadarbojoties ar 8 dalībvalstīm kopīgās operācijās.
• 93 čarterreisi.
• Pārvadātas 5402 tonnas palīdzības (pa gaisu, jūru un sauszemi).
• 16 683 pasažieri pārvadāti, izmantojot ES humānās palīdzības avioreisus.
• Atvērtas 3 noliktavas.
• Mobilizētas 817 tonnas krājumu.
• Izvietoti 13 eksperti.

2024. gadā ES organizēja arī dažādus augsta līmeņa pasākumus, lai maksimāli palielinātu humanitāro ietekmi. Martā Briselē Beļģijā notika trešais Eiropas Humānās palīdzības forums - atvērt jaunu cilni., kurā ES paziņoja, ka 2024. gadā tā piešķirs vairāk nekā 7,7 miljardus eiro globālu krīžu pārvarēšanai.

Nākamajā mēnesī ES, Vācija un Francija kopīgi organizēja starptautisku konferenci par Sudānu - atvērt jaunu cilni.. 2023. gada aprīlī valstī bija izcēlies pilsoņu karš, izraisot plaša mēroga pārvietošanu un smagu humanitāro krīzi. Reaģējot uz ANO aicinājumu 2024. gada februārī, starptautiskie līdzekļu devēji konferencē apsolīja piešķirt vairāk nekā 2 miljardus eiro. Tas ietvēra gandrīz 900 miljonus eiro no ES un tās dalībvalstīm, lai atbalstītu civiliedzīvotājus Sudānā un bēgļus kaimiņvalstīs.

Farkana Čadā saskaras ar humanitāro krīzi, ko izraisījis Sudānas kara bēgļu pieplūdums un atkārtotu dabas katastrofu sekas. Vairāk nekā 800 000 cilvēku pašlaik saskaras ar akūtu pārtikas trūkumu, un viņiem ir steidzami vajadzīga humānā palīdzība. 2024. gada 28. un 29. aprīlis.

Turpinot savu apņemšanos risināt globālas humanitārās problēmas, ES maijā vadīja astotās Briseles konferences par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei - atvērt jaunu cilni. augsta līmeņa ministru tikšanos. Dalībnieki uzsvēra, ka Sīrijas konfliktam ir vajadzīgs miermīlīgs politisks risinājums un ka ir jāturpina sniegt finansiālu atbalstu konflikta skartajām personām. ES un tās dalībvalstis apsolīja dotācijas 3,8 miljardu eiro apmērā un joprojām ir lielākās palīdzības sniedzējas Sīrijai. Šie līdzekļi ir paredzēti Sīrijas iedzīvotāju Sīrijā, bēgļu kaimiņvalstīs un viņu uzņēmējkopienu steidzamajām vajadzībām.

Sīrija jau trīspadsmito gadu atrodas krīzes situācijā un saskaras ar vēl nepieredzēta mēroga humanitārām vajadzībām. Aptuveni 7,2 miljoni sīriešu joprojām ir pārvietoti iekšzemē, un vajadzība pēc humānās palīdzības ir sasniegusi visu laiku augstāko līmeni. Notiekošā konflikta dēļ sievietēm un bērniem, kas veido vairāk nekā divas trešdaļas pārvietoto iedzīvotāju, lielā mērā ir liegta formālā izglītība.

© GOAL

Palīdzība citiem katastrofu novēršanā, sagatavotībā tām un reaģēšanā uz tām

ES apņemšanās veidot globālās krīžu pārvarēšanas nākotni tika skaidri pausta jūnijā Civilās aizsardzības forumā - atvērt jaunu cilni. un krīžu pārvarēšanas konferencē - atvērt jaunu cilni.. Šī apņemšanās lielā mērā saskan ar sabiedrības viedokli, kas atbalsta vienotu reaģēšanu uz katastrofām.

2024. gadā ES veica turpmākus pasākumus, lai stiprinātu savu civilās aizsardzības mehānismu nolūkā labāk sagatavoties katastrofām, novērst tās un reaģēt uz tām visā ES un ārpus tās (sk. 4. un 7. nodaļu).