4. NODAĻA
Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu
Skatīt fotoattēla parakstu
Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības atbilde uz planētas trīskāršo krīzi, ko rada klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums un piesārņojums. Lai aizsargātu cilvēkus un planētu, ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla, proti, panākt, ka tās ekonomika ir ar neto nulles emisijām un bez kaitīga piesārņojuma, un to paredzēts sasniegt, galvenokārt samazinot emisijas, investējot zaļajās tehnoloģijās un aizsargājot dabisko vidi. Tā ir daļa no jauna Eiropas izaugsmes modeļa, kura pamatā ir tīra aprites ekonomika un kurš veicina ekonomiski pamatotu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju. 2024. gadā galvenā uzmanība bija pievērsta Eiropas zaļā kursa tiesiskā regulējuma īstenošanai, lai sasniegtu ES 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju un sagatavotu ceļu Eiropas Klimata aktā paredzētā 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanai. Aizvadītajā gadā, ko iezīmēja ekstremāli laikapstākļi ar postošu ietekmi, klimatnoturības uzlabošana tika uzsvērta Eiropas klimata riska novērtējumā, kam sekoja paziņojums par Eiropas Klimatadaptācijas plānu.
2024. gadā pasaulē tika pārspēti vairāki temperatūras rekordi un Eiropa izjuta klimata straujo izmaiņu skarbās sekas. ES dalībvalstis un reģioni saskārās ar daudziem ekstremāliem laikapstākļiem – no ilgstoša sausuma Eiropas dienvidu daļā un smagiem dabas ugunsgrēkiem Portugālē un Vidusjūras reģionā līdz nāvējošiem plūdiem Centrāleiropā, Austrumeiropā un Spānijā, kas kopā prasīja vairāk nekā 250 dzīvību.
Reaģējot uz ekstremāliem laikapstākļiem, ievērojami palielinājās ES civilās aizsardzības mehānisma - atvērt jaunu cilni. aktivizēšanas gadījumu skaits. Šīs tendences liecina par klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi uz kontinentu un rada lielāku pieprasījumu pēc koordinētas reaģēšanas uz katastrofām. Pastiprinoties klimata pārmaiņu ietekmei, Eiropas valstis ir pastiprinājušas sadarbību un izrādījušas solidaritāti krīzes laikā. 2024. gadā ES turpināja stiprināt Civilās aizsardzības mehānismu nolūkā labāk sagatavoties katastrofām, tās novērst un uz tām labāk reaģēt visā Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām. Šie pasākumi ietvēra rescEU - atvērt jaunu cilni. ugunsdzēsības flotes stiprināšanu un ugunsdzēsēju stratēģisku izvietošanu svarīgākajās vietās Eiropā tā, lai sniegtu atbalstu vietējām ugunsdzēsēju brigādēm.
Ikgadējā ziņojumā “Par klimata stāvokli Eiropā” - PDF datne – atvērt jaunu cilni. tika uzsvērta satraucošā temperatūras pieauguma tendence, proti, Eiropas sasilšana divreiz pārsniedz globālo vidējo rādītāju, un uzsvērts, ka ES ir jākļūst klimatneitrālai un klimatnoturīgai. Ekstremāli laikapstākļi ir kļuvuši biežāki un smagāki, tie rada ar karstumu saistītu nāves gadījumu skaita pieaugumu, smagus jūras karstuma viļņus un traucējumus lauksaimniecībai, ūdensapgādei un infrastruktūrai.
Ceļā uz lielāku klimatnoturību
Ekstremālu laikapstākļu izraisītie postījumi un kaitējums liecina: lai prognozētu klimata pārmaiņu sekas un uz tām reaģētu, ir steidzami jāuzlabo sagatavotība. Tāpat kā ES rīkojas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežotu klimata pārmaiņas, tai ir arī jāveido noturība pret sekām, kuras novērst nav iespējams. Reaģējot uz pirmo Eiropas Vides aģentūras publicēto Eiropas klimata riska novērtējumu - atvērt jaunu cilni., Eiropas Komisija izklāstīja galvenās iniciatīvas - atvērt jaunu cilni., kas vērstas uz klimata risku pārvaldību un klimatnoturīgas Eiropas veidošanu un kuru mērķis ir cilvēku un labklājības aizsardzība.
Rīcībpolitiskais satvars klimatnoturības palielināšanai
PĀRVALDĪBA
- Lielāka skaidrība par pienākumiem un par to, kādi riski tiek pārvaldīti ES līmenī un kādi – dalībvalstu līmenī.
- ES līmeņa procesu nolūks ir klimata risku labāk integrēt plānošanā un politikas veidošanā.
- Dalībvalstīm jānodrošina pietiekamas risku novēršanas spējas.
RĪKI
- Labāka piekļuve datiem, modeļiem un scenārijiem, kas vajadzīgi informētu lēmumu pieņemšanai, – no agrīnās brīdināšanas sistēmām līdz ilgtermiņa plānošanai.
- Pastāvīgs atbalsts spēju veidošanai un vadlīniju nodrošināšanai, kā arī prasmīgāks pieejamo rīku izmantojums.
STRUKTŪRPOLITIKAS
- Dalībvalstīm klimatiskie riski jāņem vērā telpiskās plānošanas lēmumos un kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumos.
- Spēcīgāki ES solidaritātes mehānismi, kas sekmīgāk stimulē risku prognozēšanu.
FINANSIĀLĀ NOTURĪBA
- Rūpes par to, lai klimatnoturība būtu visu ES izdevumu lēmumu pamatā.
- Publiskā un privātā sektora finanšu iestādēm un rūpniecībai jāuzlabo privāto investīciju piesaiste.
- Dalībvalstīm noturība jāņem vērā publiskajos iepirkumos.
Šā darba pamatā ir 2021. gada ES Klimatadaptācijas stratēģijas - atvērt jaunu cilni. īstenošana, kas ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu. Dalībvalstis klimatnoturību iekļauj savos nacionālo enerģētikas un klimata plānu - atvērt jaunu cilni. projektos un ir saņēmušas Komisijas ieteikumus par to, kā uzlabot saskaņā ar Eiropas Klimata aktu - atvērt jaunu cilni. veicamos pielāgošanās pasākumus. Īpašās ES misijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” - atvērt jaunu cilni. mērķis ir palīdzēt vismaz 150 reģioniem un kopienām izprast klimatiskos riskus, izstrādājot ceļus inovatīvu risinājumu sagatavošanai un īstenošanai līdz 2030. gadam.
Oktobrī publicētajā Īpašajā ziņojumā par pielāgošanos klimata pārmaiņām Eiropas Savienībā - atvērt jaunu cilni. Eiropas Revīzijas palāta secināja, ka pastāv risks, ka ES pielāgošanās politika varētu netikt līdzi klimata pārmaiņām. Ziņojumā tika sniegti vairāki ieteikumi: uzlabot veidu, kādā dalībvalstis ziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām; labāk izmantot ar pielāgošanos saistītos ES rīkus; nodrošināt nākotnes vajadzībām atbilstošu ES klimatadaptācijas finansējumu. Komisija ir pieņēmusi vai daļēji pieņēmusi šos ieteikumus. Viena no jaunās Komisijas prioritātēm būs ierosināt Eiropas klimatadaptācijas plānu, kas palīdzētu dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ievērojami stiprināt klimatnoturību.
15. jūlijā tika atzīmēta otrā ikgadējā ES Globālās klimata krīzes upuru piemiņas diena, godinot cietušos un veicinot rīcību nākotnes katastrofu ietekmes mazināšanai. Daudzas dalībvalstis joprojām atgūstas no katastrofālo laikapstākļu sekām. Augustā Komisija ierosināja - atvērt jaunu cilni. no ES Solidaritātes fonda - atvērt jaunu cilni. vairāk nekā 1 miljardu eiro piešķirt Grieķijai, Francijai, Itālijai, Austrijai un Slovēnijai, lai sniegtu atbalstu cīņai ar 2023. gada plūdu sekām. Reaģējot uz postošajiem plūdiem un dabas ugunsgrēkiem, kas 2024. gada rudenī piemeklēja Centrāleiropu, Austrumeiropu un Dienvideiropu, Komisija ierosināja atvieglot Kohēzijas fonda - atvērt jaunu cilni. izmantošanu, lai palīdzētu ar klimatu saistītu katastrofu skartajām dalībvalstīm. Savukārt novembrī, lai atbalstītu Vāciju un Itāliju pēc postošām pavasarī piedzīvotām dabas katastrofām, tika apstiprināta atbalsta pakete 116 miljonu eiro apmērā - atvērt jaunu cilni. no ES Solidaritātes fonda.
Klimata pārmaiņas un veselība
Gandrīz 500 pētnieku, lēmumu pieņēmēju un finansēšanas organizāciju no visas pasaules februārī pulcējās augsta līmeņa konferencē Briselē Beļģijā - atvērt jaunu cilni. ar mērķi izteikt pārdomas par pētniecības vajadzībām klimata pārmaiņu un veselības kontekstā. Dalībnieki apsprieda svarīgākās problēmas un prioritātes šajā jomā un sāka priekšdarbus vērienīgai, uz nākotni vērstai un iekļaujošai Eiropas pētniecības un inovācijas programmai ar globālu ievirzi.
Klimata pārmaiņu rezultātā Eiropā ir palielinājusies tādu odu klātbūtne, kas var pārnēsāt nopietnas slimības. Reaģējot uz šo problēmu, ES apstiprināja - atvērt jaunu cilni. pirmo vakcīnu pret Čikungunjas drudža vīrusu. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ziņojumā - atvērt jaunu cilni. ir apstiprināta Aedes albopictus odu, kas pārnēsā Čikungunjas drudža vīrusu, klātbūtne 13 Eiropas valstīs. Naturalizējusies Aedes aegypti suga nesen novērota Kiprā, un arī šie odi var veicināt Čikungunjas drudža vīrusa, Zika vīrusslimības, denges drudža un dzeltenā drudža izplatību. Pēc Eiropas Zāļu aģentūras veiktā stingrā novērtējuma - atvērt jaunu cilni. šo vakcīnas atļauju vienprātīgi apstiprināja dalībvalstis. Lai vēl vairāk ierobežotu odu pārnēsāto slimību izplatīšanās risku Eiropā, Komisija paziņoja par 500 000 eiro finansējuma piešķiršanu no programmas “ES – veselībai” izmēģinājuma projektam, kura mērķis ir palīdzēt izskaust Aedes aegypti odus Kiprā.
Iepazīstieties ar Eiropas Klimata un veselības novērošanas centru - atvērt jaunu cilni., lai uzzinātu, kā Eiropa veido noturību pret veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.
Eiropas zaļais kurss - atvērt jaunu cilni.nodrošina pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tiesību akti, kuru mērķis ir sasniegt un pat pārsniegt ES starpposma mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 %, tagad ir pieņemti.
Līdz ar Eiropas Klimata akta - atvērt jaunu cilni. un Eiropas zaļā kursa tiesību aktu - atvērt jaunu cilni. pieņemšanu Eiropas Savienībai tagad ir juridiski saistoši klimata mērķrādītāji, kas aptver visas galvenās ekonomikas nozares. Tas dod labu pamatu tam, lai ES taisnīgi, rentabli un konkurētspējīgi sasniegtu 2030. gadam nospraustos klimata mērķrādītājus. Lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jauns mehānisms - atvērt jaunu cilni.nodrošina, ka par importētām precēm konkrētās nozarēs tiek maksāta līdzvērtīga oglekļa cena. Turklāt visvairāk skartajos reģionos darbinieki saņems atbalstu jaunu prasmju attīstīšanā, savukārt neaizsargātie iedzīvotāji un uzņēmumi saņems sociālo atbalstu.
Komisija spērusi nākamo soli ceļā uz klimatneitralitāti, nākdama klajā - atvērt jaunu cilni. ar novērtējumu par ES 2040. gada klimatisko mērķrādītāju. Atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu - atvērt jaunu cilni. tā iesaka līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Novērtējums palīdzēs jaunajai Komisijai nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par 2040. gada mērķrādītāju saskaņā ar Eiropas Klimata aktu.
Lai panāktu ieteikto 90 % samazinājumu, būs vajadzīgi ne tikai pamatīgi un noturīgi emisiju samazinājumi, bet arī pasākumi oglekļa dioksīda piesaistei no atmosfēras. Tas nozīmē, ka ES būs vajadzīgas tehnoloģijas, kas var uztvert oglekļa dioksīdu vai to tieši piesaistīt no atmosfēras un pēc tam to uzglabāt vai izmantot. Martā publicētajā Rūpnieciskās oglekļa pārvaldības stratēģijā - atvērt jaunu cilni. ir noteikta virkne pasākumu, kas ES un valstu līmenī jāveic, lai varētu izvērst šīs tehnoloģijas un infrastruktūru, kas vajadzīga, lai nākamajās desmitgadēs Eiropā izveidotu vienotu oglekļa dioksīda tirgu. Novembrī tika pieņemta - atvērt jaunu cilni. regula - atvērt jaunu cilni., ar ko izveido pirmo ES mēroga brīvprātīgo sertifikācijas satvaru attiecībā uz oglekļa piesaisti, oglekļsaistīgu lauksaimniecību un oglekļa uzkrāšanu produktos visā Eiropā. Tas veicinās investīcijas gan inovatīvās oglekļa piesaistes tehnoloģijās, gan ilgtspējīgos oglekļsaistīgas lauksaimniecības risinājumos - atvērt jaunu cilni..
Palīdzēt ES rūpniecībai sasniegt neto nulles emisiju līmeni
Neto nulles emisiju industrijas akts - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā jūnijā, rada tiesisko regulējumu rūpniecības un tehnoloģiju konkurētspējas palielināšanai, kas Eiropas Savienībai palīdzēs sasniegt tās klimatiskos mērķus. Tas palīdz Eiropas Savienībai stiprināt galveno tīro tehnoloģiju ražošanu pašas ES teritorijā. Radot vienotu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi tīro tehnoloģiju ražošanas nozarei, tas palielinās plānošanas un investīciju noteiktību un atbalstīs kvalitatīvu darbvietu un kvalificēta darbaspēka radīšanu (sk. arī 2. nodaļu).
Rudenī ES sāka pieņemt pieteikumus - atvērt jaunu cilni. tīro tehnoloģiju ražošanas projektiem, kas saskaņā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu tiks izraudzīti par “stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem”. Apstiprinātie projekti veicinās ES tīro tehnoloģiju nozari, uzlabojot konkurētspēju un klimatrīcību, vienlaikus gūstot labumu no ātrākas atļauju piešķiršanas, prioritāras pieejas valstu līmenī un ieteikumiem par finansējumu.
Jūnijā izveidotajai Eiropas Saules enerģijas akadēmijai - atvērt jaunu cilni. būs izšķiroša nozīme, jo tā nodrošinās darba ņēmējiem saules enerģijas nozarei vajadzīgās prasmes, un tas ir būtiski ES atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju sasniegšanai. Tā ir pirmā no vairākām ES akadēmijām, kas tiek veidotas saskaņā ar šo tiesību aktu.
Sagaidāms, ka līdz 2030. gadam neto nulles emisiju tehnoloģisko risinājumu apjoms trīskāršosies un to ikgadējā vērtība sasniegs aptuveni 600 miljardus eiro.
Galvenās neto nulles emisiju tehnoloģijas
- SAULES FOTOELEMENTU UN SAULES SILTUMENERĢIJAS SISTĒMAS
- ELEKTROLĪZES IEKĀRTAS UN KURINĀMĀ ELEMENTI
- SAUSZEMES VĒJA UN ATKRASTES ATJAUNĪGIE ENERGORESURSI
- ILGTSPĒJĪGA BIOGĀZE/BIOMETĀNS
- AKUMULATORI UN UZGLABĀŠANA
- OGLEKĻA UZTVERŠANA UN UZGLABĀŠANA
- SILTUMSŪKŅI UN ĢEOTERMĀLĀ ENERĢIJA
- TĪKLA TEHNOLOĢIJAS
Veicināt pāreju uz tīru enerģiju
Reaģējot uz traucējumiem globālajā enerģijas tirgū un grūtībām, ko izraisīja neprovocētais un nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā, ES nāca klajā ar REPowerEU plānu - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Pēdējo divu gadu laikā REPowerEU ir palīdzējis ES taupīt enerģiju, dažādot piegādes, ražot tīru enerģiju un gudri apvienot investīcijas un reformas.
Enerģijas taupīšana un energoefektivitātes uzlabošana ir palīdzējusi samazināt patēriņu. Ievērojams progress ir panākts arī atjaunīgās enerģijas jomā. 2024. gada pirmajā pusē atjaunīgie energoresursi Eiropas Savienībā saražoja 50 % elektroenerģijas. Par ES galveno gāzes piegādātāju Krievijas vietā ir kļuvusi Norvēģija. Ir notikusi arī ievērojama pāreja uz sašķidrinātas dabasgāzes importu, un ES galvenais piegādātājs tagad ir Amerikas Savienotās Valstis. Izšķiroši svarīgi ir tas, ka ES ir spējusi izturēt kritiskus energoapgādes drošības apdraudējumus, atgūt kontroli pār enerģijas tirgu un cenām un paātrināt pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
- 2024. gadā vēja enerģijas apjomi pirmoreiz ir pārsnieguši no gāzes ražotas elektroenerģijas apjomus, vējam Eiropas Savienībā tādējādi kļūstot par lielāko elektroenerģijas avotu aiz kodolelektrostacijām.
- Krievijas gāzes (cauruļvadu gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes) imports kritās no 45 % no kopējā ES importētā daudzuma 2021. gadā līdz vien 19 % 2024. gadā).
- Laikā no 2022. gada augusta līdz 2024. gada novembrim ES panāca 18 % samazinājumu pieprasījumā pēc gāzes. Rezultātā tika ietaupīti aptuveni 165 miljardi kubikmetru gāzes.
- ES un valstu līmenī veiktie pasākumi ir devuši rezultātus, un elektroenerģijas un gāzes cenas tagad ir daudz zemākas un stabilākas nekā enerģētikas krīzes kulminācijās laikā.
- Tajā pašā laikā ES siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu ir sarukušas par 37 %, savukārt ES ekonomika tajā pašā periodā ir par aptuveni 68 % augusi.
Elektroenerģijas tirgus reforma
Enerģijas tirgos no jauna valda lielāka stabilitāte, un cenas ir zemākas nekā 2022. un 2023. gadā. Līdz ar jaunu tiesību aktu pieņemšanu, piemēram, jauno regulu un direktīvu par elektroenerģijas tirgus reformu - atvērt jaunu cilni., mazumtirdzniecības cenām vajadzētu būt neatkarīgākām no īstermiņa tirgus cenām. Turpmākas dabasgāzes cenu krīzes gadījumā dalībvalstis var ieviest pasākumus patērētāju aizsardzībai – tā, lai nodrošinātu piekļuvi cenas ziņā pieejamai enerģijai un būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Elektroenerģijas tirgus reforma turklāt nodrošina patērētājiem plašāku līgumu izvēli un skaidrāku informāciju pirms līgumu slēgšanas. Nākotnes prasībām atbilstoši enerģijas tirgi arīdzan stimulēs investīcijas tīrā enerģijā un palīdzēs nodrošināt zemākas un stabilākas cenas, kas ir būtiski, lai ES rūpniecība kļūtu konkurētspējīgāka pasaules mērogā.
ES elektroenerģijas tirgus reforma:
- veicinās investīcijas atjaunīgajā enerģijā,
- labāk aizsargās un spēcinās ES patērētājus,
- uzlabos ES rūpniecības konkurētspēju.
Ēku energoefektivitātes paaugstināšana
Izšķirīga nozīme ES enerģētisko un klimatisko mērķu sasniegšanā ir būvniecībai. Pārskatītā Ēku energosnieguma direktīva - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā maijā, palīdzēs paātrināt renovācijas gaitu ES, it īpaši attiecībā uz ēkām ar pašu zemāko energosniegumu. Jaunie tiesību akti nosaka dalībvalstīm satvaru, kurā samazināt emisiju un enerģijas patēriņu ēkās – no mājokļiem līdz darbavietām un sabiedriskām ēkām, palīdzot uzlabot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti un samazinot viņu izdevumus.
- Ēkas izmanto ap 40 % ES patērētās enerģijas.
- Vairāk nekā trešdaļa ar enerģiju saistītās ES siltumnīcefekta gāzu emisijas nāk no ēkām.
- Ap 80 % ES mājokļos izmantotās enerģijas aiziet apkurei, dzesināšanai un ūdens uzkarsēšanai.
Eiropas ūdeņraža tirgus paplašināšana
ES gāzes nozares dekarbonizācija un ūdeņraža tirgus izveide dos būtisku artavu klimatneitralitātes sasniegšanā līdz 2050. gadam. Ūdeņraža tirgu paplašinās maijā pieņemtie jaunie ES noteikumi - atvērt jaunu cilni. par ūdeņradi un mazoglekļa gāzi, kur ietilpst Eiropas ūdeņraža tīkla operatoru tīkls - atvērt jaunu cilni. un izmēģinājuma mehānisms - atvērt jaunu cilni., kas palīdzēs saistīties pircējiem un piegādātājiem. Paredzams, ka lielākus ieguldījumus ģenerēs jauni atjaunīgā ūdeņraža stimulēšanas pasākumi, kā pirmā izsole Eiropas ūdeņraža bankas - atvērt jaunu cilni. paspārnē un četru svarīgu projektu visas Eiropas interesēs - atvērt jaunu cilni. apstiprināšana - atvērt jaunu cilni. ūdeņraža sakarā. ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam izveidot vismaz 50 “ūdeņraža ielejas” - atvērt jaunu cilni., kurās tiks vietēji ražots “tīrais” ūdeņradis izmantošanai mājsaimniecībās, transportā un rūpniecībā.
Valsts atbalsta noteikumi, kā klimata, enerģētikas un vides atbalsta vadlīnijas - atvērt jaunu cilni., palīdz dalībvalstīm sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Vadlīnijas balsta atjaunīgo resursu enerģijas ieviešanu, ļaujot dalībvalstīm atvēlēt publisko finansējumu uzņēmumiem, kuri nepieciešamos ieguldījumus izdara ar pašām zemākajām izmaksām nodokļu maksātājiem un lieki nekropļojot konkurenci.
Nulles piesārņojuma panākšanas rīcības plāna tālāka īstenošana
Piesārņojums rada visdažādākos riskus cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselībai. Virzoties uz nulles piesārņojuma mērķi, ES veic pasākumus, kas ļauj labāk uzraudzīt, darīt zināmu, novērst un izbeigt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un ķīmisko vielu nodarīto kaitējumu.
ŪDENS
2024. gadā tika pieņemti vairāki jauni pasākumi, kuriem ES jānodrošina kvalitatīvs dzeramais ūdens ikvienam. Jauno standartu un procedūru - atvērt jaunu cilni., kas attiecas uz materiāliem un ražojumiem, kuri nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, mērķis ir novērst mikroorganismu savairošanos un mazināt briesmas, ka kaitīgas vielas varētu no materiāliem nonākt dzeramajā ūdenī. Tika pieņemta arī jauna metode - atvērt jaunu cilni. plastmasas sīkdaļiņu daudzuma noteikšanai un ieviestas tehniskās vadlīnijas - atvērt jaunu cilni. par ilgnoturīgo ķīmisko vielu novērošanu.
Komunālie notekūdeņi, ja tie nav savākti un attīrīti saskaņā ar ES tiesību aktiem, ir viens no galvenajiem ūdeņu piesārņojuma avotiem. Tika panākta vienošanās - atvērt jaunu cilni. par jauniem noteikumiem, kas vēl vairāk samazinās piesārņojumu no pilsētām un ierobežos jaunu piesārņotājvielu rašanos, ieskaitot plastmasas sīkdaļiņas un mikroskopiskas piesārņotājvielas. Atbilstoši principam “piesārņotājs maksā” ir ieviesta paplašināta ražotāju atbildība. Tas nozīmē, ka piesārņotājiem ir jāsedz mikroskopisko piesārņotājvielu atdalīšanas izmaksas. Dalībvalstu varas iestādēm tika izdotas jaunas vadlīnijas - atvērt jaunu cilni., lai nodrošinātu attīrīto notekūdeņu drošu atkalizmantošanu lauksaimniecībā.
ES gada pārskats - atvērt jaunu cilni. par pludmaļu un peldvietu stāvokli rāda, ka Eiropas peldūdeņi vēl arvien ir droši un vairāk nekā 85 % atbilst “izcilas” ūdens kvalitātes standartam.
ES pieņēma - atvērt jaunu cilni. četrus jaunus tiesību aktus, kas tai nodrošinās jaunus rīkus tīras un modernas kuģniecības atbalstīšanai. To noteikumi arī palīdz novērst nelikumīgu izplūdi un saudzēt jūras ekosistēmas.
GAISS
Decembrī stājās spēkā - atvērt jaunu cilni. jauns tiesību akts - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir stiprināt ES gaisa kvalitātes standartus 2030. gadam, lai labāk aizsargātu cilvēku veselību un vidi. Pārskatītie noteikumi par vairāk nekā pusi samazina galvenās piesārņotājvielas – suspendēto daļiņu – gada robežvērtību. Cilvēkiem, kuri cieš no gaisa piesārņojuma kaitējuma veselībai, būs tiesības saņemt kompensāciju, ja būs pārkāpti ES gaisa kvalitātes noteikumi.
EMISIJA NO RŪPNIECĪBAS
Lielu daļu piesārņojuma ES rada rūpnieciskās ražošanas procesi, to vidū gaisa piesārņotājvielu izmete, notekūdeņu novadīšana un atkritumu rašanās. Jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni. vēl vairāk samazinās galveno gaisa, ūdens un augsnes piesārņotājvielu emisiju, aptverot vēl citus emisijas avotus un vienveidojot noteikumus par darbības atļaujas piešķiršanu attiecīgām rūpnieciskām iekārtām un lauku saimniecībām. Tie ievieš pienākumus un pasākumus, kas uzlabos publiski pieejamo informāciju par emisiju un resursu izmantošanu ES lielākajās rūpnieciskajās iekārtās. Jūlijā darboties sākušā Industriālās pārveides un emisiju inovācijas centra - atvērt jaunu cilni. mērķis ir paātrināt novatorisku piesārņojuma ierobežošanas risinājumu izstrādi un ieviešanu.
AUGSNE
Centienos Eiropas zemi padarīt veselīgāku ES mērķis ir līdz 2030. gadam izveidot 100 “dzīvās laboratorijas” - atvērt jaunu cilni. un “bākas” - atvērt jaunu cilni. (paraugrisinājumu demonstrēšanas objektus). ES iniciatīvā “Augsne” - atvērt jaunu cilni. ir izraudzītas un iedarbinātas pirmās 25 dzīvās laboratorijas, kurās apvienojušies vairāki partneri, lai kopīgi radītu un reālos apstākļos izmēģinātu risinājumus un uzņēmējdarbības modeļus. Turklāt 10 “Augsnes” iniciatīvas projekti īpaši izstrādā sanācijas stratēģijas, modeļus un risinājumus, lai novērotu un likvidētu piesārņojumu, un panāktu zemes un ūdeņu dekontamināciju pilsētu, lauku un piekrastes teritorijās.
ĶĪMISKAS VIELAS
ES ir iedibinājusi pamatprincipus - atvērt jaunu cilni., pēc kuriem nosakāmi sabiedrībai viskaitīgāko ķīmisko vielu “būtiskie lietojumi”. Mērķis ir panākt, lai ātrāk tiktu izbeigta nebūtiska viskaitīgāko vielu lietošana, dodot vairāk laika tādu lietojumu pakāpeniskai izbeigšanai, kuri ir būtiski sabiedrībai, bet kuriem vēl nav alternatīvu.
2024. gadā visā ES sāk piemērot jaunus noteikumus - atvērt jaunu cilni., kas aizliegs pēdējos atlikušos tīšos dzīvsudraba lietojumus. No 2025. gada 1. janvāra jaunie noteikumi aizliedz izmantot un eksportēt zobārstniecības amalgamu. Dalībvalstīm, kurām savas veselības aprūpes sistēmas pielāgošanai vajadzīgs vairāk laika, var piešķirt ierobežotu pagaidu atkāpi zobārstniecības amalgamas izmantošanai, izgatavošanai un importēšanai (līdz 2026. gada 30. jūnijam). Rezultātā zobu plombēšanas materiālos dzīvsudraba nebūs, izņemot īpašas medicīniskas vajadzības un gadījumus, kad mediķis to uzskatīs par stingri nepieciešamu.
Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, ES ir arī pieņēmusi - atvērt jaunu cilni. jaunus pasākumus, kas ierobežo dažas kaitīgas ilgnoturīgas ķīmiskas vielas tādos ražojumos kā tekstils, kosmētika un iepakošanas materiāli.
Decembrī stājās spēkā - atvērt jaunu cilni. pārskatītie tiesību akti par ķīmisko vielu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu. Ar jaunajiem noteikumiem ES cenšas ar labāku informēšanu par piegādes ķēdēs esošām briesmām no bīstamām ķīmiskām vielām pasargāt darbiniekus, patērētājus un vidi.
2024. gadā ES turpināja virzīties uz aprites ekonomiku ar mērķi mazināt spiedienu uz dabas resursiem, samazināt atkritumu rašanos un radīt ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietas. Nesen pieņemtie tiesību akti palīdzēs paaugstināt resursu ražīgumu un celt ES ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju un noturību.
78 %
ES iedzīvotāju uzskata, ka vide tieši ietekmē viņu ikdienu un veselību.
Viņi uzskata, ka efektīvākais vidisku problēmu risināšanas veids ir:
veicināt aprites ekonomiku, samazinot atkritumu daudzumu un atkalizmantojot vai reciklējot ražojumus –
17 %
atjaunot dabu –
15 %
nodrošināt vidisko tiesību normu ievērošanu –
14 %
nodrošināt, ka ES tirgū pārdotie produkti neveicina kaitējumu videi –
14 %
Avots: Eiropas Komisija, Eirobarometra speciālaptauja Nr. 550 - atvērt jaunu cilni., 2024. gada maijs.
Ilgtspējīgi ražojumi – norma
Ražojumi un to izmantošanas veids var būtiski ietekmēt vidi, taču ar jauniem ES noteikumiem pakāpeniski par normu kļūs ilgtspējīgi ražojumi. Tas notiek pēc tam, kad ir stājušies spēkā jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kas nodrošinās, ka ikdienas mājsaimniecības preces un rūpniecības ražojumi kalpo ilgāk, efektīvāk izmanto enerģiju un resursus, ir vieglāk remontējami un reciklējami un tajos ir vairāk reciklētā satura. Pircēji varēs ilgtspējīgāk izvēlēties, jo būs digitālās ražojumu pases - atvērt jaunu cilni. – skenējamas ražojumu birkas, kas ļauj viegli piekļūt ziņām par ilgtspēju. Jaunie noteikumi aizliegs iznīcināt neiztirgotus apģērbus un apavus.
Martā stājās spēkā jauni ES noteikumi - atvērt jaunu cilni., lai patērētājiem dotu pilnvērtīgas iespējas zaļās pārkārtošanās procesam. Tas nozīmē, ka pirms preces iegādes patērētāji saņems labāku informāciju par tās ilgizturību un remontējamību, kā arī par tiesībām uz juridisku garantiju. Uzņēmumi vairs nevarēs deklarēt, ka produkti ir “zaļi”, ja nevarēs pierādīt atzītus izcilus ekoloģiskos raksturlielumus. Turklāt tiks aizliegta negodīga komercprakse, piemēram, tāda, kas saistīta ar ātru novecošanos vai nepatiesiem apgalvojumiem par izstrādājuma ilgtspēju. Jaunos noteikumus sāks piemērot 2026. gada septembrī.
Preču remonta popularizēšana veicina ilgtspējīgu patēriņu. Jūlijā stājās spēkā jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kuros paredzēti pasākumi, kas palielinās saremontēto preču daudzumu gan juridiskās garantijas periodā, gan pēc tā. Tādu preču (piemēram, ledusskapju un viedtālruņu) ražotājiem, uz kurām attiecas ES tiesību aktos noteiktās remontējamības prasības, preces būs jāsaremontē samērīgā termiņā un par samērīgu cenu. Juridiskās garantijas periodā pārdevējiem būs jāpiedāvā remonts, izņemot gadījumus, kad tas izmaksātu vairāk nekā nomaiņa. Pēc garantijas beigām patērētājiem būs pieejams jauns tiesību un rīku kopums, kas remontēšanu padarīs vienkāršu un pieejamu. Patērētājiem būs arī tiesības uz juridiskās garantijas papildgadu, ja viņi vēlēsies preci salabot, nevis nomainīt. Jaunie noteikumi sāks darboties 2026. gada jūlijā.
Reciklēšana ne tikai ietaupa enerģiju un naudu, bet arī var būt labs kritisko izejvielu avots. Par uzticamu un netraucētu piekļuvi noteiktām izejvielām rodas arvien lielākas bažas. Kritisko izejvielu aktā, kas stājās spēkā - atvērt jaunu cilni. maijā, ir noteikta norma, ka vismaz 25 % tādu materiālu gada patēriņa ES jābūt iegūtiem reciklēšanā. Tajā ir arī noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot kritisko izejvielu ilgtspēju un apritīgumu ES tirgū.
ES iedzīvotāji katru dienu pārvērš atkritumos vidēji ap puskilogramu iepakojuma. Decembrī pieņemtie jaunie noteikumi - atvērt jaunu cilni. iepakojumu padarīs ilgtspējīgāku, mazinot nevajadzīgu iepakošanu, ierobežojot pārmērīgu iepakošanu un palielinot plastmasas pudeļu un metāla kārbu ķīlas maksas (atpakaļnodošanas) shēmu skaitu. Katrs cilvēks varētu ietaupīt līdz 100 eiro gadā, ja uzņēmumi ar viņu dalītos ietaupījumā.
ES atkritumu eksports uz trešām valstīm kopš 2004. gada ir palielinājies par 88 % un 2023. gadā sasniedzis 35 miljonus tonnu. Maijā stājās spēkā jaunas normas, kas no ES prasa lielāku atbildību par tās atkritumiem. Jaunās regulas - atvērt jaunu cilni. mērķis ir nodrošināt, ka ES neeksportē savus atkritumus uz ārpussavienības valstīm un veicina atkritumu apsaimniekošanu, kas saudzē vidi.
Aprīlī Jaunā Eiropas “Bauhaus” festivāla apmeklētājus ielūdza uz īpašu ilgtspējīgai modei veltītu pasākumu ar apritīgas un iekļautīgas modes demonstrējumiem, kur piedalījās 16 starptautiski pazīstami modelētāji no astoņām valstīm, kuri izrādīja savus videi nekaitīgos darbus. Pasākumā tika uzsvērta ne tikai ilgtspējīgas modes estētiskā pievilcība, bet arī tās loma mūsu videi pieskaņota dzīvesveida veicināšanā.
Vide un daba
Astotās vides rīcības programmas - atvērt jaunu cilni., kas līdz 2030. gadam virzīs Eiropas vides politiku, termiņa vidus pārskats apstiprina, ka ES mērķi saskaņā ar Eiropas zaļo kursu ir sasniedzami, ja visi plānotie pasākumi tiks pilnībā īstenoti. Tajā arī uzsvērta klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanas pozitīvā sociālekonomiskā ietekme, arī labklājības, veselības, noturības, konkurētspējas un visu materiālu piegādes drošības garantēšanas ziņā.
Augustā stājās spēkā ES revolucionārais Dabas atjaunošanas akts - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir apturēt bīstamo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un veicināt cīņu ar klimata pārmaiņām. Tā pamatā ir ES Biodaudzveidības stratēģija - atvērt jaunu cilni., un tajā noteikti mērķi degradētu ekosistēmu atjaunošanai, it īpaši tādu, kurām ir vislielākais oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas, kā arī dabas katastrofu novēršanas un seku mazināšanas potenciāls. Ar jauno likumu tiek ieviesti pasākumi, kas līdz 2030. gadam atjaunos vismaz 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju. Līdz 2050. gadam tādiem pasākumiem jābūt ieviestiem attiecībā uz visām ekosistēmām, kurām vajadzīga atjaunošana. Dalībvalstīm paredzēts līdz 2026. gada vidum iesniegt savus dabas atjaunošanas plānus, kuros parādīts, kā tās sasniegs mērķrādītājus. Dabas atjaunošanas akts – pirmais tāda veida akts pasaulē – palīdzēs ES un tās dalībvalstīm izpildīt starptautiskās saistības bioloģiskās daudzveidības jomā saskaņā ar Kuņminas–Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru - atvērt jaunu cilni..
2024. gada LIFE dabas balvu ieguva projekts - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir Vācijā atjaunot Īzāras upi un tās palienes, izmantojot unikālu sadarbību starp Bavārijas ūdeņu un dabas pārvaldes iestādēm. Gandrīz desmit gadus pēc projekta sākuma upe atkal tek brīvi un ir atgriezušās apdraudētās sugas.
ES finansēts projekts - atvērt jaunu cilni. palīdz Dānijai, Vācijai un Nīderlandei novērot un aizsargāt migrējošos ūdensputnus visā Austrumatlantijas putnu ceļā.
ES dabas aizsardzības politikas pamats jau 30 gadus ir Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīkls. 2024. gadā Natura 2000 balvu - atvērt jaunu cilni. uzmanības lokā bija plašs jaunu iniciatīvu klāsts: no melno stārķu saglabāšanas un pārvaldības Polijā līdz “zilo mežu” jūras resursu saglabāšanai Portugālē.
2024. gadā turpinājās arī atbalsts esošo iniciatīvu paplašināšanai, piemēram, tika publicēta jauna rokasgrāmata - atvērt jaunu cilni. labākas zemes izmantošanas politikas izstrādei. Tam jāpalīdz visām attiecīgajām ieinteresētajām personām labāk iepazīties ar tiesību aktiem par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, kā arī ar labu praksi. Nozarei ir būtiska nozīme dabas saglabāšanā un cīņā ar klimata pārmaiņām, lielos apjomos piesaistot oglekli. Pirms Starptautiskās mežu dienas martā Komisija rīkoja konferenci - atvērt jaunu cilni., lai pastiprinātu centienus līdz 2030. gadam iestādīt 3 miljardus koku - atvērt jaunu cilni., kas palielinātu noturību klimata un vides apdraudējuma priekšā.
Ekoloģiskie noziegumi kļūst par arvien lielāku problēmu, nodarīdami ievērojamu kaitējumu videi, cilvēku veselībai un ekonomikai ES un ārpus tās. Pārskatītie tiesību akti - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā maijā, novērsīs smagākos ES vidisko pienākumu pārkāpumus. Ir ieviestas vairākas jaunas noziedzīgu nodarījumu kategorijas, piemēram, nelikumīga kuģu reciklēšana un ūdens ņemšana. Jaunie noteikumi stiprinās izpildes ķēdi un atbalstīs vides aizstāvjus un praktiķus cīņā ar ekoloģiskiem noziegumiem. Dalībvalstīm divos gados jāpielāgo savi tiesību akti.
Ekoloģiskos noziegumus raksturo:
- pasaulē ceturtā augstākā organizētās noziedzības aktivitāte,
- 5–7 % pieaugums gadā,
- katru gadu radīti vispārēji 80–230 miljardu eiro zaudējumi.
Avots: ANO Vides programma, The Rise of Environmental Crime – A growing threat to natural resources, peace, development and security - atvērt jaunu cilni. (Ekoloģiskās noziedzības pieaugums. Aug briesmas dabas resursiem, mieram, attīstībai un drošībai), 2016.
Palīdzība Eiropas lauksaimniekiem
Pēdējo gadu laikā Eiropas lauksaimniekiem nācies stāties pretī nepieredzēti daudzām grūtībām un nenoteiktībām – sākot ar pandēmiju un enerģijas cenu strauju kāpumu, ko vēl vairāk saasinājis Krievijas nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu, un beidzot ar aizvien biežākiem ekstrēmu laikapstākļu notikumiem. 2024. gadā ES nemitējās rīkoties, lai lauksaimniekus atbalstītu un palīdzētu viņiem risināt problēmas, kas radušās kopš kopējās lauksaimniecības politikas - atvērt jaunu cilni. reformas.
Martā Komisija dažos kopējās lauksaimniecības politikas noteikumos ierosināja izdarīt izmaiņas, vienlaikus saglabājot šīs politikas uzdevumu atbalstīt Eiropas lauksaimnieku pāreju uz ilgtspējīgu saimniekošanu. Priekšlikumu papildināja vēl citi pasākumi, kas kā daļa no plašās, 2023. gadā aizsāktās ziņošanas pienākumu racionalizācijas politikas īstenojami, lai mazinātu lauksaimniekiem uzlikto administratīvo slogu. ES lauksaimnieku viedokļi par administratīvo slogu, kas saistīts ar kopējo lauksaimniecības politiku, arī ar ziņošanas pienākumiem, tika uzklausīti tiešsaistes apspriešanā, kurā saņemti 27 000 atbilžu.
Atbalsts ES lauksaimniekiem
- Valsts pārvaldes iestādes lauku saimniecības kopējās lauksaimniecības politikas sakarā apmeklējušas vismaz par 50 % reižu mazāk.
- Videi, klimatam un dzīvnieku labturībai labvēlīgiem pasākumiem, ko īsteno brīvprātīgi, atvēlēti 98 miljardi eiro.
- Par 10 ha mazākas lauku saimniecības ir atbrīvotas no kontrolēm un sodiem, kas saistīti ar nosacījumu sistēmas prasībām - atvērt jaunu cilni..
Avots: Eiropas Komisija, “Ko ES dara, lai kliedētu lauksaimnieku bažas” - atvērt jaunu cilni., 2024.
Turklāt Komisija ir ierosinājusi pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimnieku atalgojumu. Jūlijā tika izveidots ES Agropārtikas ķēdes novērošanas centrs - atvērt jaunu cilni., kas sekos līdzi ražošanas izmaksām, peļņas maržām un tirdzniecības praksēm. Mērķis ir, padarot datus publiski pieejamus un apmainoties ar informāciju, uzlabot pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos ieinteresēto personu vidū. Ierosināti arī jauni noteikumi, kas paver dažādas iespējas koriģēt pārtikas piegādes ķēdē radušos nelīdzsvarotību. Aprīlī Komisija nāca klajā ar ziņojumu - atvērt jaunu cilni. par to, kā tiek īstenota Direktīva par negodīgu tirdzniecības praksi - atvērt jaunu cilni. pārtikas piegādes ķēdē, un šis ziņojums lieti noderēs patlaban notiekošajā tiesību akta izvērtēšanā. Decembrī Komisija ierosināja jaunus pasākumus - atvērt jaunu cilni., lai stiprinātu lauksaimnieku pozīciju agropārtikas piegādes ķēdē un uzlabotu pārrobežu izpildi attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi.
2024. gadā lauksaimnieki, kurus skārušas dabas katastrofas un ekstrēmu laikapstākļu notikumi Bulgārijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā, Grieķijā, Itālijā, Austrijā, Polijā, Rumānijā un Slovēnijā, saņēma atbalstu 233 miljonu eiro apmērā. Ieviesti arī atbalsta pasākumi, kas īstenojami, lai novērstu vīna nozares tirgus traucējumus Portugālē, kā arī putnu gripas radīto nelabvēlīgo ietekmi uz mājputnu gaļas un olu tirgu Itālijā.
Janvārī tika aizsākts stratēģiskais dialogs par ES lauksaimniecības nākotni - atvērt jaunu cilni., kurā 29 galvenās ieinteresētās personas, kas pārstāv agropārtikas sektoru, pulcējās kopā, lai izstrādātu kopīgu redzējumu par ES lauksaimniecības un pārtikas sistēmas nākotni.
Galīgais ziņojums par dialogu tika publiskots septembrī. Ziņojumā “Kopēja perspektīva lauksaimniecībai un pārtikai Eiropā” - atvērt jaunu cilni. sniegts problēmu un iespēju novērtējums, kam seko 14 ieteikumi. Šie ierosinājumi virzīs Komisijas darbu, kad tā veidos savu redzējumu par lauksaimniecības un pārtikas nozari, kurš jāiesniedz jaunā pilnvaru termiņa pirmajās 100 dienās (sk. 0. nodaļu).
Maijā stājās spēkā jaunā regula par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vīnam, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lauksaimniecības produktiem - atvērt jaunu cilni.. Ar to izveidots vienots aizsardzības noteikumu un procedūru kopums, kas piemērojams visām lauksaimniecības nozarē lietotajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Turklāt regula pastiprina norāžu aizsardzību, īpaši tiešsaistē un interneta domēnu nosaukumos.
2024. gadā ES risināja sarunas par to, lai tiktu atcelti tirdzniecības šķēršļi, kas kavē Īrijas un Francijas liellopu gaļas eksportu uz Dienvidkoreju, un šo dalībvalstu ražotājiem nu pavērusies piekļuve vienam no pasaules lielākajiem liellopu gaļas importa tirgiem.
Ilgtspējīga zvejniecība un akvakultūra
Zvejniecības un akvakultūras resursu ilgtspēju apdraud klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums un okeānu un saldūdeņu piesārņojums. 2023. gadā pieņemtajā zivsaimniecības un okeānu tiesību aktu paketē - atvērt jaunu cilni. Komisija ierosināja virkni pasākumu, kas šīs problēmas cenšas risināt, īstenojot kopējo zivsaimniecības politiku - atvērt jaunu cilni.. Sākta apspriešanās - atvērt jaunu cilni., kuras uzdevums ir izvērtēt regulu par kopējo zivsaimniecības politiku, un izvērtējuma ziņojumu plānots sagatavot līdz 2025. gada beigām.
Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā svarīga nozīme ir kontroles noteikumiem, kas dod iespēju uzraudzīt nozvejas kvotu izmantojumu un pieskatīt, lai nevēlamas nozvejas netiktu nelikumīgi izmestas atpakaļ jūrā. Janvārī stājās spēkā jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kas paredz modernizēt zvejas darbību kontroli – gan attiecībā uz ES valstu, gan trešo valstu kuģiem, kuri zvejo ES ūdeņos. Noteikumi palīdzēs nepieļaut pārzveju, izveidot iedarbīgāku un saskaņotāku zvejas kontroles sistēmu un sagādāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādām flotēm, kas darbojas dažādos jūras baseinos. Bez tam jaunie noteikumi ar digitalizācijas palīdzību mazinās administratīvo slogu, kā arī veicinās tehnoloģiju izmantošanu.
Decembrī par zivsaimniecību atbildīgie ES valstu ministri panāca vienošanos - atvērt jaunu cilni. par 2025. gada zvejas iespējām. Vienošanās ietver 12 ilgtspēju veicinošus pasākumus - atvērt jaunu cilni., kuru piemērošana ļaus izmantot lielu skaitu papildu zvejas dienu.
Komisija ir atsaukusies arī uz aicinājumiem mazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar akvakultūras objektu izveidošanu un ekspluatāciju Eiropas Savienībā. Šajā sakarā tā palīdzējusi dalībvalstīm īstenot stratēģiskās vadlīnijas par to, kā vairot ES akvakultūras ilgtspēju un konkurētspēju.
Ceļā uz ilgtspējīgu okeānu
ES ir atkārtoti apliecinājusi savu apņemšanos darboties starptautiskajā okeānu pārvaldībā, Grieķijā notikušajā konferencē “Mūsu okeāns” - atvērt jaunu cilni. izziņojot 2024. gadā izpildāmas 40 saistības rīkoties - atvērt jaunu cilni., kuru atbalstam no ES līdzekļiem atvēlēti 3,5 miljardi eiro. Saistības vērstas uz tādām jomām kā ilgtspējīga zvejniecība, aizsargājamās jūras teritorijas, okeāna un klimata pārmaiņas, ilgtspējīga zilā ekonomika un jūras piesārņojums.
Viens no nopietnākajiem ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas apdraudējumiem, kas iedragā gan globālos centienus veicināt labāku okeāna pārvaldību, gan ES kopējo zivsaimniecības politiku, ir nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja. Maijā ES Senegālai iedeva “dzelteno kartīti” - atvērt jaunu cilni. – paziņojumu, ka cīņa pret šādu zveju jāpastiprina. Tiek lēsts, ka nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas radītā vērtība pasaulē sasniedz 10–20 miljardus eiro gadā. Katru gadu nelikumīgi tiek nozvejoti 11–26 miljoni tonnu zivju, un tas atbilst vismaz 15 % pasaules nozvejas.
Svarīgi lēmumi - atvērt jaunu cilni., arī par tunzivju un citu zivju pievilināšanai izmantoto peldošo ierīču pārvaldību, palīdzēs kāpināt Indijas okeāna zvejniecību ilgtspēju. Pamatojoties uz ES priekšlikumu, Indijas okeāna tunzivju komisija maijā notikušajā 28. gadskārtējā sanāksmē pieņēma rezolūciju līdz 2030. gadam pakāpeniski panākt, lai dreifējošas zivju pievilināšanas ierīces būtu pilnībā bionoārdāmas. Arī attiecīgais tiesiskais regulējums tika pilnveidots, lai uzlabotu šādu ierīču izsekojamību un atbilstību.
ES ir gatava ratificēt Atklātās jūras nolīgumu - atvērt jaunu cilni., sauktu arī par Nolīgumu par biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. Tā kopīgi ar vairākām dalībvalstīm to darīs pirms trešās ANO Okeānu konferences, kas plānota 2025. gada jūnijā. Nolīguma mērķis ir aizsargāt okeānus, veicināt vienlīdzību un taisnīgumu, vērsties pret vides degradāciju, cīnīties pret klimata pārmaiņām un nepieļaut biodaudzveidības zudumu atklātā jūrā. Nolīgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas 60 puses. ES aktīvi gatavojas tā īstenošanai un atbalsta citu valstu centienus nolīgumu ratificēt un īstenot.
Patlaban transports rada teju ceturto daļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu ES mērķis ir transporta radītās emisijas līdz 2050. gadam samazināt par 90 %. Par ceļvedi šā vērienīgā emisiju samazinājuma sasniegšanā kalpo Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija - atvērt jaunu cilni.. Pēdējo piecu gadu laikā ES transporta sektora ilgtspējas uzlabošanā izdevies panākt vērā ņemamu progresu.
Vairāk nekā 90 % no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā izvirzītajām 82 iniciatīvām ir vai nu pabeigtas, vai tiek pašlaik īstenotas.
Vairāk nekā 21,2 miljardi eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (2021–2027) atvēlēti 630 transporta infrastruktūras projektiem, ko īstenos visā ES.
Gandrīz 100 miljardi eiro dalībvalstu transporta nozarei darīti pieejami saskaņā ar nacionālajiem atveseļošanas plāniem.
4 miljardi eiro ieguldīti transporta pētniecībā un inovācijā.
Regula ReFuelEU Aviation - atvērt jaunu cilni. veicina ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu un palīdzēs līdz 2050. gadam būtiski samazināt oglekļa dioksīda emisijas, proti, par vairāk nekā 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tā stājās spēkā 2024. gada janvārī.
Saskaņā ar regulu izveidotā brīvprātīgā marķējuma sistēma - atvērt jaunu cilni., pēc kuras var aprēķināt lidojuma radītās emisijas, ļaus pasažieriem salīdzināt dažādas lidojumu iespējas un izdarīt pārdomātu izvēli.
Regula FuelEU Maritime - atvērt jaunu cilni., veicinādama atjaunīgo mazoglekļa degvielu un tīras enerģijas tehnoloģiju izmantošanu kuģos, palīdzēs samazināt kuģniecības radītās emisijas. To piemēro no 2025. gada janvāra.
Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula - atvērt jaunu cilni. veicinās jaunu elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes staciju uzstādīšanu. To sāka piemērot aprīlī.
Gada laikā atlasīti četrdesmit divi jauni projekti, kuri saņems ES finansējumu vairāk nekā 424 miljonu eiro - atvērt jaunu cilni. apmērā, kas izmantojams, lai izvērstu alternatīvo degvielu infrastruktūru (uzstādītu elektrouzlādes punktus un ūdeņraža uzpildes stacijas, elektrificētu virszemes pakalpojumus lidostās).
TRANSPORTA
EMISIJU
SAMAZINĀŠANA
Pārskatītie oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma mērķrādītāji, kas attiecībā uz smagajiem transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem un autobusiem) stājās spēkā jūlijā, paredz līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 45 %, līdz 2035. gadam – par 65 %, bet līdz 2040. gadam – par 90 %.
Jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kuri nosaka mehānisko transportlīdzekļu emisiju robežvērtības un akumulatoru bateriju ilgizturības prasības, reglamentēs no visu transportlīdzekļu bremzēm un riepām emitēto daļiņu daudzumu, tātad samazinās emisijas un vidē nonākušo mikroplastmasas daudzumu.
Pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem ir energoefektīvi un norit praktiski bez sastrēgumiem. Jauns priekšlikums - atvērt jaunu cilni. par to, kā uzlabot satiksmes pārvaldību ES upēs un kanālos, kāpinās iekšzemes kuģošanas efektivitāti un uzticamību un palīdzēs sasniegt ES mērķi vairāk kravu novirzīt uz Eiropas upēm un kanāliem.
Būtisku soli transporta emisiju samazināšanā ES spērusi, arī pieņemot Eiropas Deklarāciju par velobraukšanu - atvērt jaunu cilni., kas velobraukšanu oficiāli atzīst par ilgtspējīgu un pieejamu transporta veidu ar pieņemamām izmaksām.
Bezemisiju aviācijas alianses - atvērt jaunu cilni. dalībnieki izvirzījuši vērienīgu mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka 36–68 % ES iekšējo pārlidojumu tiek veikti ar gaisa kuģiem, kas darbināmi ar ūdeņradi un elektroenerģiju. Tādā veidā oglekļa dioksīda emisijas šajos maršrutos varētu samazināties par 12–31 %. ES šo aliansi izveidojusi kā brīvprātīgu iniciatīvu, kurā privātā un publiskā sektora partneri var kopīgi strādāt pie tā, lai jaunie ilgtspējīga transporta veidi ceļotājiem Eiropā kļūtu par realitāti.
Ilgtspējīgs un noturīgs transporta tīkls
Lai visā Eiropā uzlabotu transporta savienojumus, ES rekordlielu summu – septiņus miljardus eiro - atvērt jaunu cilni. – investējusi ilgtspējīgā, drošā un viedā transporta infrastruktūrā. Vairāk nekā 80 % finansējuma saņems projekti, kuri, uzlabojot un modernizējot ES dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu un jūrasceļu tīklu, palīdz sasniegt ES klimata mērķus. Finansējumu piešķirs lieliem projektiem, kas uzlabos pārrobežu dzelzceļa savienojumus. Kā piemēri jāmin projekts Rail Baltica, kas savienos Baltijas valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu - atvērt jaunu cilni., un Fēmarnbelta tuneļa projekts - atvērt jaunu cilni., kas savienos Vāciju un Dāniju.
Pateicoties jauniem noteikumiem - atvērt jaunu cilni., kuros Eiropas transporta infrastruktūrai izvirzīti vērienīgi mērķrādītāji, pa sliedēm trauksies ātrāki vilcieni. Līdz 2040. gadam jānodrošina, ka galvenajos ES dzelzceļa savienojumos pasažieru pārvadājumu dzelzceļa līnijas ir projektētas tā, lai vilcieni varētu braukt ar ātrumu vismaz 160 km/h.
Rūpes par ceļu satiksmes drošību
Ceļu satiksmes drošība ES pēdējo gadu desmitu laikā ir jūtami uzlabojusies: uz ES ceļiem bojāgājušo skaits no aptuveni 50 000 (pirms divdesmit gadiem) ir samazinājies līdz aptuveni 20 400. Tomēr, lai īstenotu ES mērķi līdz 2050. gadam panākt, ka bojāgājušo skaits ir nulle, jāturpina rīkoties - atvērt jaunu cilni. ES, valstu un vietējā līmenī.
Attiecībā uz visiem ES pārdotajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir stājušies spēkā jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., ar kuriem tiecas paaugstināt transportlīdzekļu vispārējo drošību. Noteikumi paredz visos jaunajos transportlīdzekļos izmantot virkni jaunu tehnoloģiju un pilnveidotas vadītājam asistējošas sistēmas. Kopš 2022. gada, kad noteikumus vispirms sāka piemērot jauniem transportlīdzekļu modeļiem, tie palīdzējuši uzlabot pasažieru, gājēju un riteņbraucēju aizsardzību visā ES. Prognozē, ka līdz 2038. gadam noteikumi būs izglābuši dzīvību vairāk nekā 25 000 cilvēku un novērsuši vismaz 140 000 smagu traumu.
Lai Eiropas transportu padarītu zaļāku, drošāku un konkurētspējīgāku, liela nozīme ir sadarbīgai, satīklotai un automatizētai mobilitātei - atvērt jaunu cilni.. ES plāno, sadarbojoties ar privātiem partneriem, šīs tehnoloģijas progresīvā pētniecībā ar programmas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību investēt 500 miljonus eiro.
2024. gadā ES kopā ar svarīgiem starptautiskiem partneriem turpināja dot pretsparu trīskāršajai krīzei, ko rada klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums un piesārņojums. Notika trīs nozīmīgas daudzpusējas sarunas: Azerbaidžānā – ANO konference par klimata pārmaiņām, Kolumbijā – ANO konference par biodaudzveidību un Saūda Arābijā – ANO konference par pārtuksnešošanos.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konference
11.–24. novembrī Baku Azerbaidžānā norisinājās ANO Klimata pārmaiņu konferences 29. sesija (COP 29). Samitā puses pulcējās, lai paātrinātu rīcību virzībā uz Parīzes nolīguma mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Konferences uzmanības centrā bija centieni nodrošināt ievērojamas finanšu investīcijas, kas vajadzīgas, lai samazinātu emisijas un aizsargātu neaizsargātās iedzīvotāju grupas. ES aktīvi iestājās par to - atvērt jaunu cilni., lai tiktu panākta vienošanās par jaunu klimatfinansējuma mērķi jaunattīstības valstu klimatrīcības atbalstam.
Puses izvirzīja vērienīgu jaunu kolektīvu kvantitatīvu mērķi līdz 2035. gadam klimatfinansējumu no visiem avotiem palielināt līdz 1,3 triljoniem ASV dolāru gadā. Šā plašākā mērķrādītāja satvarā attīstītās valstis apņēmās rādīt piemēru un līdz 2035. gadam mobilizēt vismaz 300 miljardus ASV dolāru gadā. Līdz ar jauna mērķa noteikšanu izdevās arī paplašināt globālo ieguldītāju bāzi, jo lielāks skaits valstu apņēmās dot ieguldījumu, lai atspoguļotu to pieaugošās emisijas un ekonomisko svaru. Izcelta tika arī daudzpusējo banku pārveidojošā loma klimatrīcības izvēršanā.
Turklāt jāatzīmē ES svarīgais devums darbā pie Parīzes nolīguma noteikumu kopuma, kas reglamentē oglekļa tirgus. Nolīgums, pie kura tika strādāts deviņu gadu garumā, iedzīvinās starptautiskos oglekļa tirgus - atvērt jaunu cilni. un nodrošinās stabilu pārredzamības, pārskatatbildības un lielākas vidiskās integritātes satvaru. Vēl viens svarīgs sasniegums bija tas, ka izdevās pagarināt uzlaboto Limas darba programmu dzimumu līdztiesības jomā, kurā uzsvērta dzimumvērīgas pušu klimatrīcības nozīme.
COP29 laikā, tātad pirms noteiktā termiņa – gada beigām –, ES publicēja pašu pirmo divgadu pārredzamības ziņojumu. Parīzes nolīguma īstenošanā tas ir nozīmīgs atskaites punkts, kas globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām iezīmē jauna pārskatatbildības un sadarbības laikmeta sākumu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Biodaudzveidības konference
Biodaudzveidības konvencijas Pušu 16. konference, kas oktobrī notika Kali Kolumbijā, deva spēcīgu stimulu īstenot globālo biodaudzveidības satvaru - atvērt jaunu cilni., lai līdz 2030. gadam apturētu un apvērstu biodaudzveidības izzušanu. Šajā konferencē, kas nodēvēta par “COP cilvēkiem”, pieņemti vairāki svarīgi lēmumi - atvērt jaunu cilni., to vidū vienošanās paplašināt pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu lomu biodaudzveidības saglabāšanā un revolucionāra vienošanās par to, kā sadalāmi ieguvumi no digitālas informācijas par ģenētiskajiem resursiem. Apliecinādama skaidru apņemšanos sasniegt globālos finansējuma mērķus dabas aizsardzības jomā, ES nāca klajā ar jaunu, teju 160 miljonus eiro vērtu, iniciatīvu paketi, kas domāta partnervalstu atbalstam un biodaudzveidības aizsardzībai visā pasaulē.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtuksnešošanās konference
ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos Pušu 16. konferencē ES cieši sadarbojās ar starptautiskajiem partneriem, lai pildītu globālās saistības cīnīties pret pārtuksnešošanos, zemes degradāciju un sausumu. Konferencē tika prezentēts pirmais “Pasaules Sausuma atlants” - atvērt jaunu cilni., ko izstrādājis Komisijas Kopīgais pētniecības centrs un konvencija. Atlanta mērķis ir uzskatāmi parādīt visas sausuma dimensijas un aizvien augošos globālos riskus. Tajā ne vien izklāstītas problēmas, bet arī piedāvāti risinājumi, kā politikas veidotājiem rīkoties, lai stiprinātu noturību pret sausumu.
Liela sausuma gadījumi un ietekmēto sistēmu piemēri (2022–2024)
2022. gadā Amerikas Savienoto Valstu rietumos sausums ietekmēja ekosistēmas, lauksaimniecību, hidroenerģijas nozari un ūdensapgādi. Vidusāzijā tika traucēta lauksaimniecība un ūdensapgāde, savukārt Austrumāzijā no sausuma cieta lauksaimniecība, iekšzemes kuģošana, rūpniecība un ražošana. Tajā pašā gadā sausums smagi skāra lauksaimniecību Dienvidaustrumāzijā. Laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam Eiropa piedzīvoja sausuma radītus traucējumus tādās nozarēs kā iekšzemes kuģošana, hidroenerģija, lauksaimniecība, ūdensapgāde, ekosistēmas un veselības aprūpe. Rietumāfrikā radās problēmas lauksaimniecībā un pārtikas nodrošinājuma jomā, savukārt Austrumāfrikā sausums radīja problēmas lauksaimniecībā un pārtikas nodrošinājuma jomā, kā arī izraisīja cilvēku pārvietošanu. Ārpustropu Andos un Laplatas upes baseinā bija vērojams ūdens trūkums, iekšzemes kuģošanas traucējumi un problēmas lauksaimniecībā. Laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam no sausuma cieta lauksaimniecība un ūdensapgāde Centrālamerikā un Dienvidamerikas ziemeļos. Brazīlijas Amazones baseinā sausums ietekmēja ekosistēmas, iekšzemes kuģošanu un hidroenerģijas nozari. 2024. gadā Vidusjūras reģions saskārās ar ūdens trūkumu un problēmām lauksaimniecībā, savukārt Āfrikas dienvidos un Zambezi baseinā sausuma dēļ cieta lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums, hidroenerģijas nozare un ekosistēmas. Afganistāna piedzīvoja lauksaimniecības un ūdensapgādes traucējumus.