2024. gadā Eiropas Savienība guva ievērojamus panākumus savas globālās konkurētspējas stiprināšanā, izmantojot virkni iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un uzlabot rūpniecisko inovāciju. Saskaroties ar neatliekamām problēmām, piemēram, ekonomisko atkarību, ģeopolitisko spriedzi un pieaugošo globālo konkurenci, ES koncentrējās uz stratēģiskiem pasākumiem, lai nodrošinātu vitāli svarīgus resursus, veicinātu tehnoloģisko līderību un aizsargātu savus tirgus. Galvenie centieni ietvēra tirdzniecības partnerību un nolīgumu sekmēšanu, konkurences un tirdzniecības politikas reformu un noturīgākas ekonomikas nodrošināšanu. Ar visaptverošu pieeju ES mērķis bija stiprināt savu pasaules līderes pozīciju ilgtspējīgā un godīgā tirdzniecībā, vienlaikus aizsargājot ekonomisko drošību un veicinot konkurētspējīgu rūpniecisko vidi.

ES konkurētspējas nākotne aizvadītā gada laikā pastāvīgi bija neatliekams jautājums, un tā tika noteikta par vienu no jaunās Komisijas prioritātēm - PDF datne – atvērt jaunu cilni. (sk. 0. nodaļu). Lai gan Eiropa ir viens no konkurētspējīgākajiem un inovatīvākajiem reģioniem pasaulē, tā joprojām saskaras ar vairākām strukturālām problēmām. ES uzņēmumi darbojas nemiera pilnā pasaulē un saskaras ar būtiskām problēmām, piemēram, negodīgu konkurenci, augstām enerģijas cenām, prasmju un darbaspēka trūkumu un grūtībām piekļūt kapitālam. 2024. gadā jaunā Komisija ieviesa Konkurētspējas kompasu - atvērt jaunu cilni. – nozīmīgu iniciatīvu, kas būs pamatā turpmākajam darbam pie ES konkurētspējas.

ES konkurētspējai ir daudz sarežģītu izaicinājumu, tāpēc ir vajadzīga visaptveroša un pārdomāta atbildes reakcija. ES jau ir ieviesusi vairākas iniciatīvas, lai stiprinātu savu uzņēmumu un nozaru konkurētspēju. Transversāli pasākumi – sākot no nākotnes standartizācijas - atvērt jaunu cilni. vajadzību prognozēšanas tādās jomās kā izejvielas un kvantu tehnoloģijas līdz tehniskā atbalsta instrumentam - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu galvenos projektus, kas uzlabos rūpnieciskās ražošanas jaudu – ir vērsti, piemēram, uz to, lai ES varētu sasniegt savu mērķi kļūt par pasaules līderi stratēģisko tehnoloģiju jomā.

Turklāt konkurētspējas veicināšana nedrīkstētu notikt uz cilvēku vai planētas rēķina. ES raugās, lai tās pieeja izaugsmei arī turpmāk atbilstu tās vērtībām. Tas ietver aprites ekonomikas veicināšanu (sk. 4. nodaļu), centienus uzņemties vadošo lomu stratēģisko un zaļo tehnoloģiju jomā (sk. 4. un 5. nodaļu) un pasākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēki pastāvīgi apgūst prasmes, kas vajadzīgas rūpniecības nozares mainīgo vajadzību apmierināšanai (sk. 6. nodaļu).

Ikgadējais ziņojums par vienoto tirgu un konkurētspēju

Lai labāk izprastu un novērtētu vienotā tirgus darbību un ES konkurētspēju, Komisija arī 2024. gadā publicēja savu Ikgadējo ziņojumu par vienoto tirgu un konkurētspēju - atvērt jaunu cilni.. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ziņojumiem tajā lielāka uzmanība tika pievērsta konkurētspējai. 2024. gada ziņojuma pamatā ir deviņi galvenie konkurences virzītājspēki, kas noteikti 2023. gada paziņojumā par ilgtermiņa konkurētspēju - atvērt jaunu cilni.. Šie virzītājspēki tiks izmantoti, lai katru gadu sekotu līdzi ES progresam. Ziņojumā ir arī izceltas vienotā tirgus stiprās puses, ko var izmantot, lai palielinātu ES konkurētspēju, un uzsvērts, ka zaļās un digitālās pārkārtošanās finansēšanai ir vajadzīgs pārdomāts instrumentu kopums. Tas ietver inovatīvāku ES finansējuma izmantošanu privāto investīciju veicināšanai un aizsardzībai, kā arī publiskā iepirkuma izmantošanu, lai veicinātu ilgtspēju, noturību, inovāciju un sociāli atbildīgu praksi.

Letas un Dragi ziņojumi

Papildus pašas Komisijas veiktajai analīzei 2024. gadā tika izdoti divi neatkarīgi ziņojumi ar ieteikumiem vienotā tirgus un ES konkurētspējas stiprināšanai. Ziņojumā Much More than a Market - atvērt jaunu cilni. (“Daudz vairāk nekā tirgus”), ko bijušais Itālijas premjerministrs Enriko Leta sagatavoja Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Beļģijas uzdevumā, ir uzsvērta nepieciešamība attīstīt vienoto tirgu un īstenot digitālo un zaļo pārkārtošanos, izpētot jaunas paplašināšanās iespējas un uzlabojot ES drošību.

Turklāt analīzē The Future of European Competitiveness – A competitiveness strategy for Europe - atvērt jaunu cilni. (“Eiropas konkurētspējas nākotne – Konkurētspējas stratēģija Eiropai”), ko pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas lūguma sagatavoja bijušais Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs Mario Dragi, norādīts, ka ES būtu jāizmanto pāreja uz tīru enerģiju, lai palielinātu konkurētspēju un samazinātu enerģijas cenas. Ziņojumā ir arī uzsvērta nepieciešamība veicināt inovāciju un paātrināt digitālo pārkārtošanos, mobilizējot publiskās un privātās investīcijas, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un samazinot birokrātiju, kā arī nodrošinot cilvēkiem prasmes jauniem darba tirgiem. Visbeidzot, tajā ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot ES vispārējo noturību, aizsardzību un drošību, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko kontekstu.

Dragi ziņojuma konstatējumi palīdzēja Komisijai izstrādāt jaunu plānu Eiropas ilgtspējīgai labklājībai un konkurētspējai. Dragi ziņojuma trīs galvenie punkti - atvērt jaunu cilni., proti, inovācijas plaisas novēršana starp ES, no vienas puses, un Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses, kopīga plāna dekarbonizācijai un konkurētspējai izveide un drošības palielināšana un atkarības mazināšana, būs arī iepriekš minētā Konkurētspējas kompasa pamatā. Ziņojumam būs arī būtiska nozīme, lai izstrādātu tīras rūpniecības kursu konkurētspējīgām nozarēm un kvalitatīvām darbvietām.

Vēl viens izaicinājums, ar ko saskaras ES, ir panākt līdzsvaru starp tirdzniecības atvērtību un ekonomisko drošību. Lai novērstu to, ka ES kļūst pārāk atkarīga no ekskluzīviem piegādātājiem, tai ir jāveicina sava konkurētspēja, jāaizsargā sava ekonomika pret riskiem un jāsadarbojas ar citiem partneriem, ar kuriem tai ir kopīgas ekonomiskās intereses.

Šie trīs darbības virzieni (veicināšana, aizsardzība un sadarbība) veido ekonomiskās drošības stratēģijas - atvērt jaunu cilni. pamatu. Kopš stratēģijas ieviešanas 2023. gada jūnijā Komisija ir veikusi vairākus pasākumus, lai novērtētu un samazinātu riskus. Tā ir sākusi pirmo pārskatu par riskiem, kas saistīti ar ekonomiskās atkarības izmantošanu par ietekmes sviru jeb ekonomisko piespiešanu, un ir sākusi padziļināti analizēt šos jautājumus.

Turklāt tagad ir spēkā pretpiespiešanas instruments - atvērt jaunu cilni.. Tas palīdz ES saskaņā ar starptautiskajām tiesībām rīkoties gadījumos, kad trešās valstis īsteno ekonomisko piespiešanu attiecībā pret ES vai tās dalībvalstīm.

Pētniecība un inovācija ir transversālas prioritātes, kas ir būtiski svarīgas ne tikai ES konkurētspējai - atvērt jaunu cilni., bet arī zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai, ekonomiskajai drošībai un atvērtai stratēģiskajai autonomijai.

Lai veicinātu inovāciju, jo īpaši dziļo tehnoloģiju inovāciju, ES 2022. gadā sāka jauno Eiropas inovācijas programmu - atvērt jaunu cilni.. 2024. gadā publicētais ziņojums - atvērt jaunu cilni. liecina, ka 17 no 25 programmas pasākumiem ir pabeigti, savukārt pārējie astoņi vēl tiek īstenoti. “Dziļās tehnoloģijas” ir tehnoloģijas, kas ir tik inovatīvas, ka bieži vien tās traucē vai pilnībā maina veidu, kādā darbojas nozares, ekonomika vai pat sabiedrība.

Turklāt ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programma “Apvārsnis Eiropa” - atvērt jaunu cilni. turpina uzlabot ES konkurētspēju, atvieglojot sadarbību un stiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi. Tā arī atbalsta tehnoloģiju radīšanu un efektīvāku izplatīšanu (plašāku informāciju par “Apvārsnis Eiropa” skatīt 6. nodaļā). Iepriekš minētā Eiropas Inovācijas padome, kas ir inovāciju programma, kuras budžets ir 10,1 miljards eiro un kas paredzēta, lai identificētu, attīstītu un izvērstu revolucionāras tehnoloģijas un inovācijas - atvērt jaunu cilni., ir viena no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros izveidotajām iniciatīvām.

Vēl viens svarīgs ES konkurētspējas veicināšanas elements ir tās konkurences politika - atvērt jaunu cilni., proti, noteikumi un tiesību akti, kas izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci starp uzņēmumiem. Īstenojot konkurences politiku, Komisija rada vidi, kas mudina uzņēmumus būt efektīvākiem, pielāgotiesspējīgākiem un inovatīvākiem un kas nodrošina rentablus augstākas kvalitātes produktus patērētājiem. Tā arī sagatavo ES uzņēmumus pasaules mēroga panākumiem, stimulējot ieguldījumus pētniecībā, produktu izstrādē un procesu racionalizēšanā, lai pārspētu konkurentus. Izpildes nodrošināšanas pasākumiem ir būtiska ietekme uz to, lai atturētu uzņēmumus no iesaistīšanās pret konkurenci vērstā praksē.

Pretmonopola noteikumi

Pretmonopola noteikumu izpilde - atvērt jaunu cilni. parasti attiecas uz uzņēmumu praksi, kuras mērķis ir izstumt konkurentus no tirgus, galu galā kaitējot patērētājiem. Tā ir izplatīta prakse digitālo tehnoloģiju nozarē, jo īpaši starp lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem. Piemēram, 2024. gadā Komisija uzlika Meta naudas sodu 797,72 miljonu eiro apmērā - atvērt jaunu cilni. par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, iesaistoties sasaistīšanas praksē un piemērojot negodīgus tirdzniecības nosacījumus tiešsaistes klasificētās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem par labu savai platformai. Citā lietā Komisija piekrita Apple ierosinātajām saistībām - atvērt jaunu cilni. novērst šķēršļus piekļuvei tehnoloģijai, kas nodrošina bezkontakta maksājumus veikalā, izmantojot mobilās ierīces.

Konkurences noteikumus var arī izmantot, lai tieši vērstos pret augstām cenām un negodīgiem tirdzniecības nosacījumiem, kas ierobežo konkurenci, kaitējot patērētājiem. Aizvadītajā gadā Komisija uzlika Apple naudas sodu vairāk nekā 1,8 miljardu eiro apmērā - atvērt jaunu cilni. par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, piemērojot mūzikas lietotņu izstrādātājiem negodīgus tirdzniecības nosacījumus, kas, iespējams, lika lietotājiem maksāt ievērojami augstākas cenas par mūzikas straumēšanas abonementiem.

Komisijas pretmonopola pasākumi neaprobežojas tikai ar tehnoloģiju nozari. Maijā tā uzlika Mondelēz naudas sodu 337,5 miljonu eiro apmērā saskaņā ar pretmonopola noteikumiem - atvērt jaunu cilni., jo uzņēmums kavēja šokolādes un cepumu produktu tirdzniecību ES iekšienē (daži plaši pazīstami zīmoli, kurus kontrolē Mondelēz, ir Milka, Côte d’Or, Toblerone, Oreo, LU un Belvita).

Citā nozīmīgā 2024. gada lietā Komisija uzlika farmācijas uzņēmumam Teva naudas sodu 462,6 miljonu eiro apmērā - atvērt jaunu cilni. par to, ka tas kavēja konkurenci attiecībā uz multiplās sklerozes ārstēšanas līdzekli Copaxone. Teva to īstenoja, mākslīgi pagarinot Copaxone patentaizsardzības periodu un sistemātiski izplatot maldinošu informāciju par konkurējošu produktu, lai kavētu tā ienākšanu tirgū un ieviešanu.

Uzņēmumu apvienošanās

ES arī aizsargā konkurētspējīgus tirgus, izmantojot apvienošanās kontroli. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par tiešo konkurentu horizontālo apvienošanos, vertikālo apvienošanos piegādes ķēdēs vai konglomerātu apvienošanos, kas ietver savstarpēji papildinošus produktus vai pakalpojumus, Komisija veic izmeklēšanu, lai novērstu negatīvus rezultātus, piemēram, cenu kāpumu un inovācijas kavēšanu.

ES Apvienošanās regula, kuras 20. gadadiena tika atzīmēta 2024. gadā - atvērt jaunu cilni., ir Komisijas juridiskais pamats ES mēroga koncentrāciju pārbaudei un to saderības ar vienoto tirgu noteikšanai. Aizvadītajā gadā Amazon atsauca savu plānu iegādāties iRobot - atvērt jaunu cilni. pēc tam, kad Komisija pauda bažas par to, ka darījums varētu samazināt konkurenci, ierobežojot citu piegādātāju piekļuvi Amazon tirdzniecības vietai, kas varētu izraisīt augstākas cenas, zemāku kvalitāti un mazāku inovāciju patērētājiem. Turpretī Microsoft un Activision apvienošanās - atvērt jaunu cilni. ir piemērs darījumam, ko Komisija apstiprināja ar nosacījumu, ka tiks izpildītas saistības. Apvienošanā iesaistītās puses piedāvāja uzņemties saistības, kas kliedēja visas bažas par konkurenci, un ieviesa pasākumus, kas ievērojami uzlabos mākoņspēļu straumēšanu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.

Lai ietu kopsolī ar tirgus dinamiku, Komisija februārī pieņēma arī pārskatītu paziņojumu par tirgus definīciju - atvērt jaunu cilni.. Pārskatītajā paziņojumā ir atjaunināti norādījumi par to, kā definēt konkrētos tirgus apvienošanās un pretmonopola lietās. Tas ļauj uzņēmumiem vieglāk izprast to, kā Komisija piemēro konkurences tiesību aktus un uzlabo noteikumu ievērošanu.

Valsts atbalsts

Ārvalstu subsīdiju regula

ES ne tikai nodrošina, ka iekšējā konkurence ir godīga, bet arī pārbauda, vai uzņēmumiem ES ir taisnīgas izredzes gūt panākumus, saskaroties ar starptautisko konkurenci. Ārvalstu subsīdiju regula - atvērt jaunu cilni., ko sāka piemērot 2023. gada jūlijā, pievēršas iespējamiem iekšējā tirgus izkropļojumiem, ko rada ārvalstu subsīdijas. Tās var radīt uzņēmumiem negodīgas priekšrocības saistībā ar ES darbojošos uzņēmumu iegādi, iesaistīšanos publiskajā iepirkumā vai lēmumu pieņemšanu par investīcijām un uzņēmējdarbību ES tirgos.

2024. gadā Komisija sāka vairākas izmeklēšanas publiskā iepirkuma jomā, kā rezultātā izmeklējamie Ķīnas uzņēmumi izstājās no saistītajām konkursa procedūrām. Komisija arī sāka provizorisko izskatīšanu attiecībā uz iespējamām ārvalstu subsīdijām ES vēja enerģijas nozarē. Šī provizoriskā izskatīšana turpinās.

Turklāt Komisija veica padziļinātu izmeklēšanu par ierosināto PPF Telecom Group BV, kas ir ES bāzēts telesakaru operators Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā, iegādi, ko veic Apvienotajos Arābu Emirātos iedibināts telekomunikāciju operators e&. Komisijai bija sākotnējas bažas par to, ka e& varētu būt piešķirtas ārvalstu subsīdijas, kas varētu izkropļot vienoto tirgu. Septembrī Komisija apstiprināja šo darījumu, ņemot vērā vairākas saistības, ko iesaistītās puses piedāvāja, lai kliedētu paustās bažas.

Rūpniecības politika - atvērt jaunu cilni. parasti attiecas uz politiku, kas veicina saimniecisko darbību. Tā var aptvert plašu spektru, sākot no strukturālu pārmaiņu ieviešanas dažādās nozarēs un tādas vides radīšanas, kas atbalsta uzņēmumus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, līdz pat pētniecības, jauno tehnoloģiju un inovācijas rūpnieciskā potenciāla labākai izmantošanai. ES rūpniecības politikas - atvērt jaunu cilni. mērķis ir stiprināt ES rūpniecības konkurētspēju un veicināt ilgtspējīgāku, noturīgāku un digitalizētāku ekonomiku, kas rada darbvietas.

Aizvadītajā gadā ES pārstrādāja savu rūpniecības politikas satvaru, un stājās spēkā vairāki tiesību akti un regulas. Kritiski svarīgo izejvielu akts - atvērt jaunu cilni. nodrošina piekļuvi stratēģiskajām izejvielām, savukārt Neto nulles emisiju industrijas akts - atvērt jaunu cilni. veicina tīro tehnoloģiju ražošanu. Šie abi akti ir daļa no 2023. gadā ieviestā Zaļā kursa industriālā plāna - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir uzlabot neto nulles emisiju tehnoloģiju konkurētspēju ES un atbalstīt ātru pāreju uz klimatneitralitāti. Turklāt ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu - atvērt jaunu cilni. tiek ieviestas jaunas prasības attiecībā uz produktu dizainu un reciklēšanu, un pārskatītā Rūpniecisko emisiju direktīva - atvērt jaunu cilni. stiprina piesārņojuma kontroli. Visbeidzot, paziņojums par progresīviem materiāliem līderībai rūpniecībā - atvērt jaunu cilni. ir pamatā pētniecībai un inovācijai progresīvu materiālu jomā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu (sk. 4. nodaļu) un rūpniecības mērķiem.

Šīs iniciatīvas ir būtiskas, lai uzlabotu ES konkurētspēju un vadošo lomu globālajā pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku. ES rūpniecības politika ir izstrādāta tā, lai apmierinātu ES tirgus mainīgās vajadzības un nodrošinātu, ka ES arī turpmāk ir līdere zaļās pārkārtošanās procesā.

Rūpniecības politikai ir arī izšķiroša nozīme, lai efektīvi īstenotu Eiropas zaļo kursu, kā arī gūtu no tā labumu. 2024. gadā ES izvērtēja dialogus par pāreju uz tīru enerģiju - atvērt jaunu cilni., kas tika sākti 2023. gadā kā jauns veids, kādā ES var sadarboties ar rūpniecības nozares pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, lai izprastu to pašreizējās problēmas un stiprinātu un atbalstītu zaļā kursa īstenošanu. Ir notikuši deviņi dialogi, un to uzmanības centrā bija ūdeņradis, energoietilpīgas nozares, tīras tehnoloģijas, energoinfrastruktūra, kritiskās izejvielas, meža resursu bioekonomika, pilsētas, tīra mobilitāte un tērauds. Šajos dialogos atklājās, ka ir nepieciešams vienkāršots regulējums, tīra enerģija pietiekošā daudzumā un par pieejamu cenu, moderna infrastruktūra, atvieglota piekļuve finansējumam un spēcīgāks vienotais tirgus pasaules mēroga konkurences apstākļos.

Diplomātija izejvielu jomā

Piekļuve izejvielām - atvērt jaunu cilni. pasaules tirgos ir viena no ES prioritātēm. 2024. gadā ES veica nozīmīgus pasākumus, lai paplašinātu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem par kritiski svarīgām izejvielām, kas ir būtiskas globālajai zaļajai un digitālajai pārejai.

Aprīlī ES, Amerikas Savienotās Valstis un Minerālizejvielu drošības partnerības valstis, kurām pievienojās Kazahstāna, Namībija, Ukraina un Uzbekistāna, paziņoja par Minerālizejvielu drošības partnerības foruma - atvērt jaunu cilni., kas ir jauna platforma sadarbībai kritiski svarīgo izejvielu jomā, izveidi. 2024. gadā pievienojās vēl vienpadsmit valstis un teritorijas: Argentīna, Dominikānas Republika, Ekvadora, Filipīnas, Grenlande, Kongo Demokrātiskā Republika, Meksika, Peru, Serbija, Turcija un Zambija.

Kritiski svarīgu izejvielu klubs, par ko tika paziņots 2023. gadā, ir kļuvis par Minerālizejvielu drošības partnerības foruma daļu. Forums apvieno resursu bagātas valstis un valstis ar lielu pieprasījumu pēc šiem resursiem.

Turklāt ES parakstīja divpusējus saprašanās memorandus ar Austrāliju, Norvēģiju, Ruandu, Serbiju un Uzbekistānu, vēl vairāk paplašinot savu kritiski svarīgo izejvielu partneru tīklu un nodrošinot diversificētu un ilgtspējīgu šādu materiālu piegādi gan ES, gan tās partnervalstīm.

Stingrāki nolīgumi tirdzniecības atvieglošanai

Dažādojot ES uzņēmumu piekļuvi tirdzniecības partneriem ar tirdzniecības nolīgumu starpniecību, tiek stiprināta ES ekonomikas noturība arvien nenoteiktāka ģeopolitiskā klimata apstākļos. Turklāt vairāk nekā 30 miljonus darbvietu ES atbalsta eksports, un gandrīz 10 miljoni darbvietu ir radītas, pateicoties ārvalstu investīcijām vienotajā tirgū.

2024. gadā ES noslēdza digitālās tirdzniecības nolīgumu ar Singapūru - atvērt jaunu cilni., kas uzlabos pārrobežu datu plūsmas un dos labumu uzņēmumiem un patērētājiem, kuri iesaistās digitālajā tirdzniecībā. Tas ir pirmais šāda veida ES nolīgums.

Turklāt Komisija pabeidza sarunas - atvērt jaunu cilni. par kardināli jaunu ES un Mercosur partnerības nolīgumu - atvērt jaunu cilni.. Nolīgums tiek panākts abām pusēm kritiskā laikā, ar sadarbības stiprināšanu ģeopolitiskajā, ekonomiskajā, ilgtspējas un drošības jomā sniedzot būtisku savstarpēju ieguvumu iespējas.

ES arī pastiprināja attiecības ar līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp Kanādu - atvērt jaunu cilni. un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, lai veicinātu taisnīgu digitālo pārveidi, kurā tiek ievērotas pamattiesības.

ES un Dienvidkoreja 26. martā Briselē Beļģijā rīkoja otro Digitālās partnerības padomes sanāksmi - atvērt jaunu cilni., atkārtoti apstiprinot savu apņemšanos sadarboties būtisku digitālo tehnoloģiju jomā iedzīvotāju un ekonomikas labā.

ES uzņēmumu aizsardzība pret negodīgu tirdzniecību

2024. gadā ES veica nozīmīgus pasākumus, lai aizsargātu ES uzņēmumus no negodīgas tirdzniecības prakses. Kopumā Komisija gada laikā sāka 33 jaunas lietas saistībā ar tirdzniecības aizsardzības instrumentu - atvērt jaunu cilni., tādējādi kopējais lietu, tostarp pārskatīšanu, skaits ir 63. Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 12 jaunajām lietām, kas tika sāktas 2023. gadā. Komisija noteica arī desmit pagaidu pasākumus (tostarp vienu antisubsidēšanas pasākumu) un septiņus galīgos pasākumus (tostarp vienu antisubsidēšanas pasākumu). Šīm lietām un pasākumiem ir būtiska nozīme ES konkurētspējas aizsardzībā un darbvietu saglabāšanā, un 2024. gadā tika aizsargātas 629 655 darbvietas.

Komisija noteica arī galīgos kompensācijas maksājumus baterijas elektrotransportlīdzekļu - atvērt jaunu cilni. importam no Ķīnas. Lēmums tika pieņemts pēc izmeklēšanas, kurā tika konstatēts, ka baterijas elektrotransportlīdzekļu vērtības ķēde Ķīnā gūst labumu no negodīgas subsidēšanas, kas rada ekonomiskā kaitējuma draudus ES ražotājiem. Turpinās tehniskā līmeņa kontakti starp ES un Ķīnu, lai panāktu iespējamu sarunu rezultātu attiecībā uz cenu saistībām. Komisija joprojām ir apņēmības pilna rast savstarpēji pieņemamu risinājumu, vienlaikus nelokāmi aizsargājot ES uzņēmumus pret nepamatotiem pretpasākumiem. Turklāt vēl par diviem gadiem tika pagarināti aizsardzības pasākumi tērauda importam - atvērt jaunu cilni., lai aizsargātu ES tērauda ražotājus pret tērauda ražošanas jaudas lielo pārpalikumu pasaulē.

Tika panākts arī turpmāks progress, lai likvidētu šķēršļus ES eksportam uz trešām valstīm, novēršot 41 šķērsli, kas ietekmē preces dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecības, farmācijas un autobūves nozarē. Jo īpaši Komisija īstenoja sekmīgus pasākumus saistībā ar Turcijas tiesību aktiem, kas diskriminēja ES traktoru eksportu, un tādējādi tika atvērta piekļuve 2,5 miljardu eiro tirgum.