3. NODAĻA
Ekonomikas stiprināšana
Skatīt fotoattēla parakstu
2024. gadā Eiropas Savienība sasniedza nozīmīgus atskaites punktus darbā pie ekonomikas stiprināšanas un noturības sekmēšanas, reaģējot uz aktuālajiem globālajiem izaicinājumiem. Atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU īstenošanas viduspunktā ES novērtēja tā ietekmi uz dalībvalstīm, savukārt dalībvalstis turpināja atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu. Turklāt stājās spēkā reformētais ekonomikas pārvaldības satvars, un tika panākts progress nodokļu reformu un muitas savienības modernizācijas jomā. Visas šīs reformas palīdz uzlabot konkurētspēju ilgtermiņā un veicināt ekonomikas izaugsmi, vienlaikus nodrošinot parāda atmaksājamību. ES arī ieviesa jaunus satvarus tādās jomās kā klimatiskie riski, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un uzņēmumu pienācīga rūpība attiecībā uz ilgtspēju. Šie pasākumi apliecina ES apņēmību veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, inovāciju un globālu līderību un nodrošināt dalībvalstu konkurētspēju, tām īstenojot ekonomisko, vidisko un sociālo pārkārtošanos.
Tendences
2024. gadā ES ekonomika pamazāk atsāka augt - atvērt jaunu cilni., iekšzemes kopproduktam palielinoties par 0,9 %. Nominālā inflācija samazinājās līdz 2,6 %, tas ir krietns sarukums salīdzinājumā ar 6,4 % 2023. gadā. Paredzams, ka nākamajos divos gados ekonomiskā aktivitāte augs, inflācijai turpinot samazināties. ES darba tirgi joprojām ir dinamiski – nodarbinātība pastāvīgi auga un bezdarbs oktobrī bija vēsturiski zemā 5,9 % līmenī.
Tomēr nenoteiktība un riski kļūst arvien izteiktāki, ko nosaka augošais ģeopolitiskais saspīlējums (skatīt 1. un 8. nodaļu) un politiskā sadrumstalotība pašmājās. Ekonomisko aktivitāti apdraud arī arvien biežāki un smagāki dabiskie apdraudējumi (skatīt 4. nodaļu).
Atveseļošanas un noturības mehānisma pozitīvais devums
2021. gadā ES izveidoja NextGenerationEU - atvērt jaunu cilni. – bezprecedenta instrumentu, kura uzdevums ir darīt pieejamus līdzekļus, lai palīdzētu dalībvalstīm atgūties no Covid-19 pandēmijas ekonomiskās ietekmes un kļūt noturīgākām. Kopš tā laika šis instruments izmantots arī, lai risinātu sociālekonomiskās problēmas, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, piemēram, enerģētisko krīzi.
Lielākā daļa NextGenerationEU līdzekļu dalībvalstīm tiek piešķirta, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu - atvērt jaunu cilni. (ANM). ANM mērķis ir atbalstīt dalībvalstu sociālekonomisko atveseļošanu un palielināt to konkurētspēju, līdztekus palīdzot tām īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Finansējuma izmaksāšana ir atkarīga no pakāpes, kādā dalībvalstis ir veikušas reformas un investīcijas, ko tās bija paredzējušas atveseļošanas un noturības plānos.
2024. gads bija atveseļošanas instrumenta īstenošanas viduspunkts - atvērt jaunu cilni., un tāpēc tika izvērtēti tā līdzšinējie rezultāti. Izvērtējumā - atvērt jaunu cilni. tika secināts, ka, pateicoties NextGenerationEU, ES ekonomika pirmspandēmijas izlaides līmeni sasniedza 2021. gada trešajā ceturksnī, kas bija daudz ātrāk nekā pēc 2007.–2008. gada ekonomikas un finanšu krīzes, kad atgriešanās iepriekšējā līmenī prasīja septiņus gadus. Pateicoties ANM finansējumam, ES iekšzemes kopprodukts 2022. gadā turklāt bija par 0,4 procentpunktiem lielāks nekā tad, ja šā finansējuma nebūtu.
Izvērtējumā arī secināts, ka NextGenerationEU ir potenciāls ES reālo iekšzemes kopproduktu līdz 2026. gadam palielināt par 1,4 % salīdzinājumā ar scenāriju bez šā instrumenta. Šis rādītājs neietver ANM ietvaros veikto reformu pozitīvo ietekmi, kas pamazām izpaudīsies nākamo gadu laikā.
ANM īstenošanas rezultātus var raksturot arī ar izmaksāto līdzekļu summu – līdz 2024. gada beigām bija izmaksāti 306 miljardi eiro jeb 47 % no līdzekļiem, par kuriem bija uzņemtas saistības.
Izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, ES piedāvā dalībvalstīm tehnisko palīdzību šo reformu un investīciju īstenošanā. 2024. gadā instruments palīdzēja dalībvalstīm īstenot ES tiesību aktus un rīcībpolitikas, atbalstot publiskās pārvaldes iestāžu spēju sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem un izstrādāt un īstenot reformas tādās politikas jomās kā zaļā un digitālā pārkārtošanās, migrācijas pārvaldība un sociālā aizsardzība. Līdz šim no tā ir tieši vai netieši atbalstīti vairāk nekā 500 ANM projekti - atvērt jaunu cilni..
Dalībvalstīm īstenojot atveseļošanas un noturības plānus, līdz 2024. gada novembrim (jaunākie pieejamie dati) gūti šādi rezultāti:
- 48,3 miljoniem cilvēku nodrošināta piekļuve jaunām vai modernizētām veselības aprūpes iestādēm;
- 23,2 miljoni cilvēku guva labumu no pasākumiem aizsardzībai pret plūdiem, dabas ugunsgrēkiem un citām ar klimatu saistītām katastrofām;
- 3,5 miljoni uzņēmumu saņēma atbalstu natūrā;
- 16,3 miljoni cilvēku izglītojās un mācījās (no tiem 9,5 miljoni bija vecumā no 15 līdz 29 gadiem);
- 33,6 miljonu megavatstundu primārās enerģijas (tāda enerģija kā dabasgāze vai atjaunīgā enerģija) ietaupījums gadā.
Projektu piemēri
Bulgārija – ANM veicina energoefektīvu un ilgtspējīgu pilsētvidi, atbalstot dzīvojamo ēku renovāciju vismaz 3,6 miljonu kvadrātmetru platībā.
Vācija – ANM nodrošina finansējumu 689 000 privātu uzlādes punktu uzstādīšanai dzīvojamos rajonos, atbalstot elektrotransportlīdzekļiem nepieciešamās infrastruktūras izvēršanu.
Francija – ANM nodrošina 345 miljonus eiro, lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) rūpniecības jomā palielināt konkurētspēju, digitāli modernizējot ražošanas procesus.
Latvija – ANM palīdz ar investīcijām 10 slimnīcu un 40 klīniku aprīkojumā un infrastruktūrā, lai palielinātu integrētu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Rīgas un reģionu iedzīvotājiem.
Jaunais ekonomikas pārvaldības satvars
2024. gadā stājās spēkā reformētais ekonomikas pārvaldības satvars - atvērt jaunu cilni., ar ko tika ieviestas vērienīgākās un tālejošākās pārmaiņas kopš 2007.–2008. gada krīzes. Šis satvars ietver noteikumus un procedūras dalībvalstu makroekonomikas politikas reglamentēšanai.
Reformētais satvars, kuru tagad ir sākts piemērot, nodrošinās dalībvalstu ekonomiku stabilitāti un darbu virzībā uz tādiem kopējiem mērķiem kā pārmērīga parāda un budžeta deficīta novēršana, paralēli ar reformām un investīcijām veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus stiprinot ES noturību un konkurētspēju, ir vajadzīgas ievērojamas un pastāvīgas investīcijas, tai skaitā no publiskā sektora subjektu puses.
Ar reformu tika novērsti vecā satvara trūkumi. Jaunais satvars ir vienkāršāks, pārredzamāks un efektīvāks un paredz valstu lielāku iesaisti un spēcīgāku izpildes panākšanu. Tas arī ļauj dalībvalstīm piemērot diferencētu pieeju atkarībā no konkrētās situācijas un veikt fiskālās korekcijas lēnāk, ja tiek veiktas izaugsmi, fiskālo ilgtspēju un ES prioritātes veicinošas reformas un investīcijas. Šī pieeja vienlaikus novērš fiskālās politikas tendenci pastiprināt ekonomikas svārstības un, tieši otrādi, stabilizē ekonomiku.
Jaunā satvara centrālais elements ir vidēja termiņa fiskālie un strukturālie plāni, kuros savijas fiskālie, reformu un investīciju mērķi. Šī saskaņotība ļauj racionalizēt procesu un salāgot valstu reformas un investīcijas ar ANM, nodrošinot konsekvenci starp valstu un ES politiku. Plāni liek uzsvaru uz dalībvalstu līdzatbildību, ļaujot dalībvalstīm elastīgāk noteikt fiskālo korekciju kursu un apņemšanās reformu un investīciju jomā.
Eiropas pusgads
Eiropas pusgads ir ikgadējs process, kurā ES apzina aktuālākos ekonomiskos un sociālos izaicinājumus, ar kuriem saskaras dalībvalstis, un sniedz politikas norādes, lai palīdzētu dalībvalstīm pilnībā atraisīt to potenciālu.
2024. gada Eiropas pusgada pavasara paketē - atvērt jaunu cilni. galvenā uzmanība tika pievērsta ES un tās dalībvalstu ilgtermiņa konkurētspējai un labklājībai. Tajā tika arī izvērtēts, kā dalībvalstis ir īstenojušas atveseļošanas un noturības plānus un kohēzijas programmas. Balstoties uz šo analīzi, Komisija ierosināja konkrētām valstīm adresētus ieteikumus ar norādēm, kā dalībvalstīm risināt galvenās problēmas.
Papildus tam ES intensīvāk pievērsās sociālās nevienlīdzības mazināšanai starp reģioniem un dalībvalstīm un elektroapgādes dažādošanai. Eiropas pusgadā pirmo reizi tika iekļauts pastiprināts novērtējums par progresu, kas panākts Eiropas sociālo tiesību pīlāra - atvērt jaunu cilni. principu īstenošanā, kā arī satvars - atvērt jaunu cilni. sociālās konverģences risku apzināšanai. Konkrēti, 2024. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā - atvērt jaunu cilni. tika novērtēta darba tirgu darbība, kā arī prasmes un sociālās problēmas dalībvalstīs, apzinot potenciālos riskus, kas apdraud augšupējo sociālo konverģenci.
Visbeidzot, Komisija attiecībā uz 12 dalībvalstīm, par kurām saskaņā ar 2024. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu - atvērt jaunu cilni. bija jāizstrādā padziļināts pārskats, novērtēja, vai tajās pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Pamatojoties uz kopējo ziņojumu - atvērt jaunu cilni., Komisija ierosināja attiecībā uz septiņām dalībvalstīm sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.
2024. gada Eiropas pusgada rudens paketē - atvērt jaunu cilni. uzsvars bija uz stabilu publisko finanšu un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanu. Ar šo paketi sāka īstenot jauno ekonomikas pārvaldības satvaru – tika sagatavoti ieteikumi attiecībā uz vidēja termiņa fiskālajiem plāniem un eirozonas budžeta plānu novērtējumi. Tika arī vērtēta atbilstība ES noteikumam par to, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no iekšzemes kopprodukta, un astoņām dalībvalstīm tika adresēti ieteikumi sakarā ar pārmērīgu budžeta deficītu, bet piecām – pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi. Papildus tam paketē bija norādītas ekonomikas un sociālās politikas prioritātes 2025. gadam un iekļauti priekšlikumi par eirozonas politiku, nodarbinātību un brīdināšanas mehānisma secinājumiem.
2025. gada eirozonai adresētajā ieteikumā dalībvalstis tika aicinātas rīkoties gan individuāli, tai skaitā īstenojot to atveseļošanas un noturības plānus, gan kolektīvi Eirogrupas ietvaros, lai palielinātu konkurētspēju, sekmētu ekonomikas noturību un turpinātu nodrošināt makroekonomikas un finansiālo stabilitāti.
ES budžets: palīdzēt ES būt gatavai pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem
Kopš Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam - atvērt jaunu cilni. pieņemšanas 2020. gadā ES ir nācies stāties pretī vēl nebijušiem izaicinājumiem. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, procentu likmju kāpums un migrācijas spiediens palielināja pieprasījumu pēc budžeta līdzekļiem - atvērt jaunu cilni.. Reaģējot uz to, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pirmo reizi vēsturē vienojās termiņa vidū pārskatīt ES ilgtermiņa budžetu (ko oficiāli sauc par daudzgadu finanšu shēmu). Tā rezultātā tiek darīts pieejams papildu finansējums 64,6 miljardu eiro apmērā, lai stātos pretī jaunajiem izaicinājumiem un izpildītu ES juridiskās saistības, kas vairs nebija iespējams bez sākotnējo budžeta griestu pārsniegšanas.
ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanas rezultātā paredzētie papildu resursi tiek izmantoti šeit uzskaitīto prioritāšu finansēšanai.
- Ukrainas mehānisms – finansiālās palīdzības programma pastāvīga un paredzama atbalsta sniegšanai Ukrainai.
- Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma – platforma - atvērt jaunu cilni., kas sekmē ES suverenitāti un ilgtermiņa konkurētspēju tādu kritisko tehnoloģiju jomā kā dziļās tehnoloģijas, tīrās tehnoloģijas un biotehnoloģijas (sk. 2. nodaļu).
- Migrācija, ārējā darbība un ārkārtas situācijas – papildu resursi nolūkā risināt migrācijas iekšējās un ārējās problēmas un nodrošināt ES spēju reaģēt uz humanitārajām krīzēm un dabas katastrofām.
- Augstākas NextGenerationEU finansēšanas izmaksas – ārkārtēja procentu likmju kāpuma rezultātā pieaugušas izmaksas.
Novembrī tika panākta vienošanās - atvērt jaunu cilni. par ES 2025. gada budžetu 192,8 miljardu eiro apmērā. Papildus ir paredzēti maksājumi NextGenerationEU ietvaros aptuveni 72 miljardu eiro apmērā. 2025. gada budžetā līdzekļi ir iedalīti jomām, kurās to izlietojumam būs vislielākā atdeve – zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam, darbvietu radīšanai un Eiropas Savienības stratēģiskās autonomijas un globālās lomas stiprināšanai. No tā tiks finansētas arī kritiskās tehnoloģijas, izmantojot Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu, un tiks turpināts sniegt atbalstu bēgļiem, kaimiņvalstīm un Ukrainai.
Saliedēta Eiropas Savienība
ES kohēzijas politika ir investīciju politika, kas atbalsta darbvietu radīšanu, konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, labāku dzīves kvalitāti un ilgtspējīgu attīstību, neatstājot novārtā nevienu cilvēku un nevienu reģionu. Īstenojot šo politiku, ES rūpējas par visiem tajā ietilpstošajiem reģioniem, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem - atvērt jaunu cilni., lai palīdzētu tiem panākt pārējos un mazinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kas joprojām pastāv ES.
2014.–2020. gadā no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem tika:
- atbalstīti vairāk nekā 5 miljoni uzņēmumu,
- nodrošināts darbs, sociālā iekļaušana un prasmju apguve 64,5 miljoniem cilvēku,
- uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi vairāk nekā 63 miljoniem cilvēku,
- palielināta atjaunīgās enerģijas ražošanas jauda apjomā, kas atbilst aptuveni 2400 vējturbīnām,
- uzlabots energosniegums vairāk nekā 550 000 mājsaimniecību,
- pasargāti 17 miljoni cilvēku pret plūdiem un 15 miljoni cilvēku – pret meža ugunsgrēkiem.
Avots: Eiropas Komisija, Eiropas strukturālie un investīciju fondi – 2023. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas ziņojumiem 2014.–2020. gada īstenošanas periodā - atvērt jaunu cilni., COM(2024) 6 final, 2024. gada 15. janvāris.
Devītajā ziņojumā par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju - atvērt jaunu cilni. ir sniegts pārskats par to, kā kohēzijas politika palīdz mazināt teritoriālās, sociālās un ekonomiskās atšķirības visā ES. Tajā ir konstatēts ievērojams progress jaunākajās dalībvalstīs, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju palielinājās no 52 % no ES vidējā rādītāja 2004. gadā līdz gandrīz 80 % 2023. gadā.
Kohēzijas politika ir palīdzējusi ES ekonomikai kļūt konkurētspējīgākai un ilgtspējīgākai, visās dalībvalstīs atbalstot pētniecību un izstrādi, inovāciju un zaļo un digitālo pārkārtošanos. Tā ir arī uzlabojusi dzīvi iedzīvotājiem, finansējot projektus, kuros izbūvēta būtiska infrastruktūra, kuras iepriekš trūka, piemēram, svarīgi transporta savienojumi un inženiertehniskie pieslēgumi. Pakāpeniska talantu kultivēšanas mehānisma - atvērt jaunu cilni. ieviešana arī nodrošina reģioniem tehnisko palīdzību un citus pasākums nolūkā mazināt demogrāfisko pārmaiņu un intelektuālā darbaspēka aizplūšanas sekas.
ES atbalsts Kiprai
Lai atbalstītu ANO veicināto Kipras jautājuma noregulējuma procesu - atvērt jaunu cilni., ES palīdzības programma Kipras turku kopienai - atvērt jaunu cilni. veicina Kipras turku kopienas sociālekonomisko attīstību un finansē pasākumus uzticības veicināšanai starp Kipras grieķiem un Kipras turkiem.
Komisija uzrauga, kā tiek īstenota Zaļās līnijas regula - atvērt jaunu cilni., kas reglamentē cilvēku pārvietošanos un preču un pakalpojumu apriti starp abām salas daļām. Pateicoties ES palīdzībai ir arī mazinātas bīstamās lauksaimniecības dzīvnieku slimības, kas Kipras turku kopienā skar govis, aitas un kazas. Šo slimību izskaušana ir ļoti svarīga, jo bez tās Halloumi/Hellim sieru nevarēs pārdot otrpus Zaļajai līnijai ienesīgajā ES tirgū. Turklāt Komisija apstiprināja 150 stipendijas Kipras turkiem studijām ES universitātēs, tādējādi stiprinot saiknes ar ES.
ES vienotais tirgus ir ekonomikas stabilitātes un izaugsmes stūrakmens, kas padara iespējamu preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos visās dalībvalstīs, vienlaikus stiprinot ES ekonomikas nozaru konkurētspēju.
Lai nodrošinātu, ka vienotais tirgus aizvien ir noturīgs, konkurētspējīgs un ieņem vadošo lomu globālās zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, ES sadarbojās ar nozaru partneriem, izstrādājot katrai industriālajai ekosistēmai pielāgotus pārkārtošanās ceļus - atvērt jaunu cilni.. Šīs ekosistēmas - atvērt jaunu cilni. veido uzņēmumi, pētnieki, politikas veidotāji un pakalpojumu sniedzēji, un uzstādījums ir sasniegt kopīgus ekonomikas mērķus vai apmierināt konkrētas tirgus vajadzības. Pārkārtošanās ceļi ir stratēģiska ievirze katrai nozarei par to, kā izmantot inovatīvas tehnoloģijas, samazināt oglekļa pēdu un palielināt digitālās spējas.
Lai vienotais tirgus darbotos efektīvi, noteikumi ir pienācīgi jāīsteno un jāpanāk to pienācīga izpilde. ES koncentrējas uz jomām, kas palielina investīcijas, paātrina atveseļošanos un stiprina konkurētspēju, piemēram, attiecībā uz to, lai publiskās iestādes nekavētu maksājumus - atvērt jaunu cilni. uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupā - atvērt jaunu cilni. Komisija un dalībvalstis ir strādājušas pie tā, lai novērstu šķēršļus, piemēram, atvieglojot profesionālo mobilitāti ES un novēršot administratīvos šķēršļus atjaunīgās enerģijas jomā. Komisija arī palielina pārredzamību un uzlabo esošos regulatīvos instrumentus, lai novērstu jaunu šķēršļu rašanos.
ES arī vēlas panākt, lai ikvienā dalībvalstī tiktu atbalstīti MVU. Tālab EK analizēja MVU ekonomisko stāvokli ES un jūlijā publicēja ikgadējo MVU snieguma pārskatu - atvērt jaunu cilni..
Vienotais tirgus ir svarīgs ne tikai ES uzņēmumiem, bet arī 450 miljoniem ES patērētāju. 2024. gadā ES ieviesa noteikumus ar mērķi padarīt ES pārdotos produktus ilgtspējīgākus - atvērt jaunu cilni., dot patērētājiem rīkus, kas ļauj apzināti rīkoties zaļās pārkārtošanās - atvērt jaunu cilni. un digitālās pārkārtošanās kontekstā, un padarīt preču remontu - atvērt jaunu cilni. par vienkāršu un pievilcīgu iespēju. Šie noteikumi nodrošinās, ka patērētājiem ir pieejama labāka informācija par produktiem, un vērsīsies pret zaļmaldināšanu un ieprogrammēto novecošanos (skatīt 4. nodaļu).
Jāatzīmē arī, ka līdz ar kandidātvalstu pakāpenisku iestāšanos ES vienotais tirgus turpina augt. Paplašināšanās rada ievērojamas iespējas ES uzņēmumiem, jo tās rezultātā stiprinās pārrobežu piegādes ķēdes un samazinās darījumu izmaksas. Turklāt līdz ar paplašināšanos mājsaimniecības gan jaunajās, gan esošajās dalībvalstīs gūst labumu no preču un pakalpojumu plašākas pieejamības un zemākām cenām, kā rezultātā paaugstinās dzīves līmenis. Piemēram, ES un Rietumbalkānu zaļās joslas - PDF datne – atvērt jaunu cilni. pasažieriem un kravu pārvadātājiem ik gadu aiztaupa gaidīšanas laiku, kas atbilst 20 gadiem. Turklāt Rietumbalkānu integrācija Kritiski svarīgo zāļu aliansē - atvērt jaunu cilni. ir ļāvusi izvērst ES vērtībķēdes, veicinot izaugsmi un efektivitāti.
Eiropas Ekonomikas zonai aprit 30 gadi
2024. gadā trīsdesmitā gadskārta bija Eiropas Ekonomikas zonas līgumam - atvērt jaunu cilni., kas ir pavēris iespēju gludai piekļuvei darbam, mācībām un veselības aprūpei ārpus ES robežām un ir paplašinājis vienoto tirgu.
Ņemot vērā līguma pozitīvo devumu, Padome nesen apstiprināja Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu mehānismus 2021.–2028. gadam - atvērt jaunu cilni., kuri kopš tā laika ir parakstīti un tiek provizoriski piemēroti, turpinot stiprināt šīs senās alianses un ekonomiskās saites. Ar šo lēmumu ir iedalīts miljardiem eiro ekonomisko atšķirību mazināšanai ES, un tas tiešā veidā dos labumu 15 dalībvalstu iedzīvotājiem. ES ir arī parakstījusi un provizoriski piemēro nolīgumus ar Islandi un Norvēģiju, kas paver iespēju noteiktus šo valstu zivju produktus plašāk tirgot ES tirgū.
Vienotā tirgus stiprināšanai paredzētie ES pasākumi
- Jauni noteikumi, kas aizliedz produktus, kuri ražoti, izmantojot piespiedu darbu
Šie noteikumi - atvērt jaunu cilni., kas visā pasaulē skars aptuveni 27,6 miljonus cilvēku, attieksies uz visiem jebkuru uzņēmumu un nozaru produktiem, kas ražoti gan ES, gan ārpus tās. - Ieteikums stiprināt intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu
Ieteiktie pasākumi - atvērt jaunu cilni. mudina tiesību subjektus, pakalpojumu sniedzējus un tiesībaizsardzības iestādes sadarboties, izmantojot modernās tehnoloģijas nolūkā aizsargāt intelektuālo īpašumu un apkarot viltojumus. Ir arī paredzēti speciāli rīki MVU vajadzībām un ir aicināts uzlabot informētību un izglītošanu par intelektuālo īpašumu. - Vienotā patentu sistēma
Šī sistēma ir vienkāršojusi patentēšanu un nodrošina vienotu aizsardzību visās iesaistītajās dalībvalstīs. Pirmajā darbības gadā - atvērt jaunu cilni. tika reģistrēti 27 000 vienoto patentu, galvenokārt medicīnas tehnoloģiju, inženierbūvniecības un transporta jomā.
- Jauna publiskā iepirkuma sistēma tiešsaistē
Jaunā sistēma - atvērt jaunu cilni.atvieglo uzņēmumu, jo īpaši MVU, dalību publiskā iepirkuma konkursos visā ES. - Elektroniskie rēķini
ES e-rēķinu direktīva - atvērt jaunu cilni., kas darbojas jau desmit gadus, ir racionalizējusi pārrobežu rēķinu izrakstīšanu - atvērt jaunu cilni., samazinot izmaksas un palielinot efektivitāti. Tagad visas dalībvalstis pieņem e-rēķinus publiskā iepirkuma jomā, un tas nāk par labu gan uzņēmumiem, gan publiskās pārvaldes iestādēm. - Administratīvā sloga samazināšana ar jauniem uzņēmējdarbības tiesību noteikumiem
Jaunie noteikumi uzņēmumiem samazinās administratīvo slogu par vairāk nekā 400 miljoniem eiro gadā, atceļot tādas formalitātes kā apostilles un ar digitāliem risinājumiem vienkāršojot pārrobežu procedūras. - Jauna direktīva par produktatbildību
Ar šo direktīvu noteikumi par produktatbildību ir atjaunināti - atvērt jaunu cilni., lai nodrošinātu skaidru, paredzamu un efektīvu sistēmu atlīdzības noteikšanai par kaitējumu, ko radījuši defektīvi produkti, tai skaitā produkti, kuros izmantotas tādas jaunās tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts. Tā nodrošina juridisko noteiktību uzņēmējiem, kuri gatavojas laist produktus tirgū.
Kapitāla tirgu savienība
ES strādā pie vienotā tirgus turpmākas attīstības, lai labāk nodrošinātu pārrobežu kapitāla plūsmu. Šis darbs ir pazīstams kā kapitāla tirgu savienības - atvērt jaunu cilni. projekts. Kapitāla brīva aprite ES nozīmē zemākas darījumu izmaksas, mazāku regulatīvo slogu un spēcīgākus tirgus, kas savukārt nodrošina ES uzņēmumiem, tai skaitā MVU, plašāku piekļuvi finansējuma avotiem un padara ES konkurētspējīgāku.
2024. gadā tika pieņemti vairāki akti - atvērt jaunu cilni., kas stiprinās kapitāla tirgu savienību un palīdzēs sasniegt ES mērķi vienkāršot ziņošanas pienākumus un samazināt administratīvo slogu (skatīt 9. nodaļu). Ar jauno aktu par kotēšanu biržā - atvērt jaunu cilni. tiek mainīti noteikumi par prospektiem, tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, izpēti finanšu jomā un vairākbalsu akciju struktūrām. Tas mazinās prasības, kuras uzņēmumiem ir piemērojamas gan brīdī, kad tie tiek kotēti biržā, gan pēc kotēšanas, un vienlaikus nodrošinās pārredzamību, investoru aizsardzību un tirgus integritāti. Akts arī risinās valstu tiesību aktu sadrumstalotības problēmu, kas uzņēmumiem ierobežo iespējas pēc kotēšanas biržā emitēt vairākbalsu akcijas, un tādējādi tas jo īpaši nāks par labu novatoriskiem augošajiem uzņēmumiem.
Ieguvumi no akta par kotēšanu biržā
Investoriem un uzraugiem
- Investoriem pieejama konspektīvāka, savlaicīgāka un vieglāk pārlūkojama informācija par uzņēmumiem.
- Efektīvāka uzraudzība vienkāršāku un skaidrāku noteikumu rezultātā.
Uzņēmumiem
Ievērojami izmaksu samazinājumi un sākotnējo publisko piedāvājumu veicināšana ES:
- vienkāršāki noteikumi par prospektiem saskaņā ar aplēsēm radīs 67 miljonu eiro ietaupījumu gadā,
- atbilstības nodrošināšanas izmaksas biržā kotētiem ES uzņēmumiem samazināsies par aptuveni 100 miljoniem eiro gadā,
- vairākbalsu akcijas potenciāli varētu palielināt sākotnējo publisko piedāvājumu skaitu ES par 20 %,
- konkrēti MVU lielāka pamanāmība finanšu tirgu investoru acīs un samērīgāks sankciju režīms par nebūtiskiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.
2024. gadā tika arī panākts progress darbā pie piemērotu apstākļu radīšanas konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (KDLN) ar mērķi ES mērogā nodrošināt konsolidētu priekšstatu par tirdzniecību. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde - atvērt jaunu cilni. 16. decembrī publicēja ziņojumu par KDLN tehniskajiem standartiem - PDF datne – atvērt jaunu cilni.. Ziņojumā bija prezentēti galīgie KDLN tehniskie standarti, kuru mērķis ir palielināt tirgus pārredzamību un datu kvalitāti, kas nāktu par labu kapitāla tirgu savienībai, jo sekmētu integrētāku un efektīvāku finanšu tirgu.
ES ir arī panākusi progresu attiecībā uz to šķēršļu novēršanu, kurus rada dalībvalstu atšķirīgais maksātnespējas regulējums. Atšķirīgais regulējums noved pie sadrumstalotas kapitāla tirgu savienības. Lai novērstu šķēršļus un palielinātu konkurētspēju, Komisija 2022. gadā ierosināja saskaņot dalībvalstu materiālo tiesību normas maksātnespējas jomā. Eiropadomes 2024. gada aprīļa secinājumi deva jaunu impulsu, paātrinot sarunas.
Tāpat, lai nodrošinātu kapitāla tirgu savienības efektīvu darbību, ES palielina tīrvērtes pakalpojumu pievilcību un noturību - atvērt jaunu cilni.. Tie ir pakalpojumi, ko piedāvā centrālie darījumu partneri (CDP), kas darbojas kā starpnieki darījumu partneru darījumos ar finanšu instrumentiem – kā pircējs katram pārdevējam un kā pārdevējs katram pircējam. Tā kā saistību nepildīšanas gadījumā CDP garantē līgumsaistību ievērošanu, tiem ir izšķirīga loma tirgus stabilitātes nodrošināšanā, sistēmisko risku mazināšanā un uzticības vairošanā tirgum.
2024. gada februārī tika panākta politiska vienošanās par pasākumu kopumu - atvērt jaunu cilni., kas ļaus CDP ātrāk laist ES tirgū jaunus produktus, iedrošinot tirgus dalībniekus veikt tīrvērti un veidot likviditāti pie ES CDP. Tas turklāt stiprinās ES CDP uzraudzības sistēmu, padarot tīrvērtes sistēmas drošākas un noturīgākas. Šis regulējums mazinās pārmērīgo paļaušanos uz sistēmiskiem ārpussavienības valstu CDP, prasot visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem turēt aktīvus kontus pie ES CDP un reprezentatīvai noteiktu sistēmisko atvasināto līgumu daļai veikt tīrvērti vienotajā tirgū.
Digitālās finanses
Aprīlī stājās spēkā - atvērt jaunu cilni. un no 2025. gada janvāra tiks pakāpeniski piemēroti jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kas ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam ar bankas kontu ES dod iespēju veikt zibmaksājumus eiro. Noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka zibmaksājumus eiro visā ES ir iespējams veikt par pieņemamu cenu, drošā veidā un bez šķēršļiem.
Zibmaksājumi ir ātrs un ērts risinājums ikdienas situācijās, piemēram, ļauj nekavējoties (mazāk nekā 10 sekunžu laikā) saņemt naudu ārkārtas situācijās, norēķināties par preču un pakalpojumu pirkumiem tiešsaistē un veikalos un acumirklīgi sadalīt izmaksas par kopīgiem restorānu un izklaides rēķiniem. Tie arī uzlabo valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu, jo īpaši MVU, naudas plūsmas pārvaldību, dod iespēju labdarības organizācijām un nevalstiskajām organizācijām ātri piekļūt finansējumam un stimulē bankas un citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus izstrādāt novatoriskus finanšu pakalpojumus un produktus.
No 2024. gada ir arī piemērojama regula par kriptoaktīvu tirgiem - atvērt jaunu cilni., ar ko ieviesti vienoti ES kriptoaktīvu tirgu noteikumi. Tie sekmēs tirgu integritāti un inovāciju, reglamentējot kriptoaktīvu publiskos piedāvājumus un kriptoaktīvu starpniekus, kas sniedz pakalpojumus patērētājiem, un tādējādi nodrošinās patērētāju labāku aizsardzību pret attiecīgajiem riskiem.
ES tehniskā atbalsta instruments palīdz 37 finanšu uzraudzības iestādēm no 26 dalībvalstīm uzlabot to spēju pārvaldīt riskus, ko rada digitālās finanses. 2024. gadā ES Digitālās finanšu darbības uzraudzības akadēmija ES mērogā nodrošināja klātienes un tiešsaistes kursus vairāk nekā 1000 uzraudzītājiem.
Naudas atmazgāšanas apkarošana
2024. gadā tika pieņemta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) tiesību aktu pakete - atvērt jaunu cilni., kas ietver pirmo NILL/TFN regulu - atvērt jaunu cilni. un sesto NILL/TFN direktīvu - atvērt jaunu cilni.. Šie priekšlikumi kalpos par pamatu Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai - atvērt jaunu cilni. darbā.
Jaunie noteikumi nosaka ES mēroga prasības privātajam sektoram, lai nodrošinātu noteikumu konsekventu piemērošanu visā vienotajā tirgū. Ar tiem tiek arī saskaņoti valstu uzraudzības iestāžu un finanšu ziņu vākšanas vienību uzdevumi un pilnvaras, kas ļaus panākt efektīvu pārrobežu sadarbību. Turklāt šis regulējums stiprina faktisko īpašnieku reģistru pilnvaras, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz tiem, kam pieder juridiskas personas un trasti vai kas tos kontrolē. Visbeidzot, tas saskaņo noteikumus par piekļuvi šai informācijai, ļaujot ieinteresētajām personām, kurām ir leģitīmas intereses, tai skaitā žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai, dot ieguldījumu cīņā pret finanšu noziegumiem.
Ko nodrošinās jaunais NILL/TFN regulējums?
Praktiski piemēri
FUTBOLS
Tiks uzraudzītas investīcijas profesionālajos futbola klubos un to sponsorēšana, kā arī futbolistu transfēri. Tiks atklāti un paziņoti darījumi, kuros figurē apšaubāmas izcelsmes summas.
NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS
Pērkot luksusa īpašumus, uzņēmumiem, kas iedibināti ārpus ES, tagad būs pienākums atklāt informāciju par īpašuma faktisko īpašnieku, tādējādi atvieglojot ES iestādēm iespēju noskaidrot, kas stāv aiz šiem uzņēmumiem.
KOLEKTĪVĀ FINANSĒŠANA
Tiks uzraudzīta kolektīvās finansēšanas kampaņu izmantošana, tādējādi apgrūtinot fiktīvu labdarības organizāciju piekļuvi finansējumam vai līdzekļu novirzīšanu terorisma atbalstam.
DĀRGI TRANSPORTLĪDZEKĻI
Luksusa automobiļu, jahtu un lidmašīnu tirgotājiem būs sistemātiski jāziņo par pārdošanas darījumiem, kas pārsniedz noteiktas robežvērtības. Tas palīdzēs iestādēm attiecīgā gadījumā atklāt saiknes ar noziedzīgām darbībām.
Novembrī Parlaments un Padome pieņēma regulu ar mērķi palielināt vides, sociālo un pārvaldības reitingu noteikšanas darbību pārredzamību - atvērt jaunu cilni., kas vērsta uz zaļmaldināšanas problēmu novēršanu. Regula iekļaujas plašākā pasākumu kopumā - atvērt jaunu cilni. ar mērķi pilnveidot ES ilgtspējīga finansējuma satvara pamatus un stimulēt pārkārtošanās projektu un tehnoloģiju privātu finansēšanu.
Jaunie noteikumi investoriem un finanšu iestādēm nodrošinās ticamus datus par uzņēmumu sniegumu vides, sociālajā un pārvaldības jomā, palīdzot tiem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par ilgtspējīgām investīcijām un ar minētajiem faktoriem saistīto risku pārvaldību. Šis regulējums arī sniegs lielāku skaidrību par reitingu nodrošinātāju darbībām un to, vai tie ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai attiecīgi novērstu vai mazinātu interešu konfliktus.
Parlaments un Padome vienojās - atvērt jaunu cilni. atlikt Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas nozaru standartu pieņemšanas termiņu no 2024. gada vidus uz 2026. gada vidu. Tādējādi būs ne tikai vairāk laika šo standartu izstrādei, bet arī uzņēmumiem būs vairāk laika pirmo 2023. gada jūlijā pieņemto horizontālo standartu ieviešanai.
Lielajiem uzņēmumiem, kas atbilst konkrētiem kritērijiem, papildus ziņu sniegšanas standartu ievērošanai būs jāveic atbilstības pārbaude gan par savām darbībām, gan savā globālajā vērtībķēdē esošo meitasuzņēmumu un darījumu partneru darbībām nolūkā apzināt un novērst faktisko un potenciālo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēktiesībām. Jaunajā direktīvā par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju - atvērt jaunu cilni. ir noteikts, ka uzņēmumiem jāveic nepieciešamās izmaiņas savās stratēģijās un darbībās, tai skaitā iepirkuma, projektēšanas un izplatīšanas praksē. Neatbilstības gadījumā var iestāties administratīvās sekas, tai skaitā sodi un civiltiesiskā atbildība.
Pienācīgi funkcionējoša banku sistēma ir būtiska visiem ES iedzīvotājiem un ES ekonomikas stabilitātei un labklājībai. Kopš 2007.–2008. gada finanšu krīzes ES un starptautiskie līderi ir vienojušies par starptautiskiem banku standartiem (dēvēti “Bāzele III” - atvērt jaunu cilni.), lai nodrošinātu, ka bankas kļūst noturīgākas pret satricinājumiem, un samazinātu turpmāku finanšu krīžu iespējamību.
Grozītais banku nozares tiesību aktu kopums - atvērt jaunu cilni. (kapitāla prasību regula un kapitāla prasību direktīva), kas stājās spēkā 2024. gada 9. jūlijā, ir svarīgs atskaites punkts ceļā uz Bāzeles III standartu pareizu īstenošanu ES. Tas apliecina ES apņemšanos pildīt starptautiskās saistības un piemērot jaunos prudenciālos noteikumus no 2025. gada 1. janvāra, kā tas bija plānots. Tomēr attiecībā uz daļu no Bāzele III standartiem, konkrēti, tirdzniecības portfeļa fundamentāli pārskatītajiem standartiem - atvērt jaunu cilni., piemērošanas sākuma datums ir atlikts uz 2026. gada 1. janvāri, lai starptautiski aktīvām ES bankām nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ieviešanas grafiku salāgojot ar pārējām nozīmīgajām jurisdikcijām.
Ar mērķi turpināt banku stiprināšanu Parlaments - atvērt jaunu cilni. un Padome - atvērt jaunu cilni. savas nostājas un sāka sarunas par reformu.
2023. gada decembrī tika panākta vienošanās par pārskatīto direktīvu “Maksātspēja II”. Jaunie noteikumi - atvērt jaunu cilni. stiprina apdrošināšanas tiesisko regulējumu, nodrošinot spēcīgākus stimulus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas (t. i., apdrošināšanas sabiedrību apdrošināšanas) nozarei ieguldīt ilgtermiņa kapitālā. Šie noteikumi ļaus labāk ņemt vērā makroekonomiskos riskus, tai skaitā tos, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un padarīs apdrošinātāju finansiālo stāvokli mazāk jutīgu pret īstermiņa tirgus svārstībām. Tie arī nodrošinās, ka šī nozare spēj palikt spēcīga ekonomisku grūtību laikā, un aizsargās patērētāju intereses.
Paralēli tika panākta vienošanās arī par jaunu apdrošināšanas atveseļošanas un noregulējuma direktīvu - atvērt jaunu cilni.. Šī direktīvas mērķis ir nodrošināt finansiālo stabilitāti un aizsargāt apdrošinājuma ņēmējus un nodokļu maksātājus apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja maksātnespējas gadījumā. Lai noteiktu, kuriem apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem un to noregulējuma iestādēm jāsagatavo preventīvie attiecīgi atveseļošanas vai noregulējuma plāni, kas nodrošinātu gatavību krīzēm, jāievēro uz riskiem balstīta pieeja.
Muitas savienības reforma
2023. gadā tika ierosināta ES muitas savienības reforma - atvērt jaunu cilni., kuras vīzija ir pasaules līmeņa muitas sistēma, kas ir balstīta datos un ievērojami vienkāršotu muitas procedūras uzņēmumiem, vienlaikus dodot iestādēm vajadzīgos rīkus, kuri ļautu apturēt tādu importu, kas rada reālus riskus ES, tās iedzīvotājiem un ekonomikai. 2024. gadā tika panākts progress - atvērt jaunu cilni. attiecībā uz priekšlikumu izveidot ES Muitas dienestu un centralizētu datu centru, kas ir divi no trim reformas pamatpīlāriem (trešais ir e-komercija).
Minēto papildina ES vienloga vide muitas jomā - atvērt jaunu cilni., kas jau tiek pakāpeniski ieviesta un kuras mērķis ir saskaņot administratīvās procedūras starp muitu un citām nozarēm, tādām kā veselība vai vide. Tādā veidā tiks uzlabota starpvaldību digitālā datu apmaiņa pie ES robežām un tiks racionalizēta preču muitošana.
Papildus tam 2. paaudzes importa kontroles sistēma - atvērt jaunu cilni. tagad paredz, ka uzņēmējiem ir jāiesniedz drošuma un drošības dati par visiem transporta veidiem. Pateicoties šai sistēmai, Beļģijas muitas dienesti sadarbībā ar citām dalībvalstīm martā Ljēžas lidostā rekordapmēros izņēma narkotisko vielu prekursorus (ķīmiskās vielas, ko izmanto nelikumīgu narkotisko vielu ražošanai).
Visbeidzot, kā paredzēts ES ceļvedī narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai, tika izveidota Eiropas Ostu alianse - atvērt jaunu cilni. (skatīt 7. nodaļu). Tā uzlabos koordināciju starp muitas dienestiem un atvieglos sadarbību ar citām tiesībaizsardzības iestādēm un privāto sektoru.
Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana nodokļu jomā
2024. gada janvārī ES ieviesa jaunus noteikumus, kas starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri darbojas ES teritorijā, nosaka minimālo efektīvo nodokļu likmi 15 % apmērā - atvērt jaunu cilni.. Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā ES ir ieviesusi otrā pīlāra satvaru, kas pieder pie vēsturiskās starptautiskās vienošanās par nodokļu reformu - atvērt jaunu cilni., ko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija panāca 2021. gadā. Šos noteikumus ir piekritušas ieviest gandrīz 140 jurisdikcijas, taču ES ir līdere to pārvēršanā saistošās normās. Minētie noteikumi attur uzņēmumus no peļņas novirzīšanas uz zemu nodokļu jurisdikcijām un ierobežo praksi “kurš prasīs mazāk”, proti, kad valstis samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, lai piesaistītu investīcijas.
28. oktobrī Komisija pieņēma priekšlikumu - atvērt jaunu cilni. grozīt direktīvu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā - atvērt jaunu cilni.. Direktīvas grozījumu projektā ir paredzēti noteikumi un procedūras ar mērķi padarīt ciešāku dalībvalstu nodokļu iestāžu sadarbību tiešo nodokļu jomā, tādējādi atvieglojot uzņēmumiem deklarācijas iesniegšanas pienākumu izpildi saskaņā ar otrā pīlāra direktīvu - atvērt jaunu cilni., ar kuru tiek īstenots iepriekš minētais otrā pīlāra satvars.
Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā
Centralizētā maksājumu informācijas elektroniskā sistēma - atvērt jaunu cilni. tagad nodrošina dalībvalstu nodokļu administrācijām datus, kas tām palīdz vieglāk atklāt krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā, jo īpaši par e-komercijas darījumiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā pakalpojumus ES, ir jāuzrauga pārrobežu maksājumu saņēmēji. Tiem turklāt ir jānosūta dalībvalstu nodokļu administrācijām informācija par pārrobežu maksājumiem.
Cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu pastiprinās arī jauns tiesību akts, kas tika apstiprināts decembrī. Ar direktīvu par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem - atvērt jaunu cilni. tiek ieviesti noteikumi, kuri nodokļu ieturēšanas procedūras ES padarīs efektīvākas un drošākas, kas nāks par labu investoriem, finanšu starpniekiem un valstu nodokļu administrācijām. Direktīva ļaus investoriem ātrāk saņemt atbrīvojumu no ieturējuma nodokļu starpības attiecībā uz pārrobežu dividendēm un procentiem. Tā arī mazinās nodokļu dubultās uzlikšanas risku nodokļu maksātājiem un atvieglos pārrobežu investīcijas, tādējādi stiprinot kapitāla tirgu savienību.
Ar mērķi apkarot krāpšanu un atbalstīt ES uzņēmumus ES arī sekmē digitālo pārkārtošanos. Priekšlikums par PVN digitālajā laikmetā - atvērt jaunu cilni., par ko vienošanās tika panākta 5. novembrī, samazinās vajadzību pēc vairākkārtējas reģistrēšanās dažādu dalībvalstu PVN reģistros un paplašinās vienas pieturas aģentūras modeļa piemērošanu. Šis priekšlikums arī palīdzēs izmantot digitālās tehnoloģijas, piemēram, e-rēķinus un digitālo deklarēšanu, lai apkarotu krāpšanu PVN jomā. Jaunie noteikumi ir pirmais solis, kas sperts, lai stātos pretī izaicinājumiem, ko rada platformu ekonomikas augšana, un palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp tiešsaistes un tradicionālajiem īstermiņa izmitināšanas un transporta pakalpojumiem. Tie nāks par labu dalībvalstu publiskajām finansēm un samazinās administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas ES tirgotājiem.