Pēdējo gadu gaitā Eiropa ir pielāgojusies strauji mainīgajai digitālajai videi, strādājot, lai panāktu, ka sabiedrība gūst labumu no tehnoloģijām un ka inovācija palielina Eiropas Savienības konkurētspēju un tehnoloģisko suverenitāti, vienlaikus līdz minimumam samazinot risku iedzīvotājiem. Miljardiem eiro ir ieguldīti šķiedru optikas un 5G ekspansijā, lai Eiropas Savienībā uzlabotu savienojamību, un darba ņēmējiem tiek nodrošinātas digitālajai nākotnei nepieciešamās prasmes. Revolucionārais Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts jau tagad digitālo telpu padara drošāku un visiem taisnīgāku un nodrošina, ka tehnoloģiju milži uzņemas atbildību par savu būtisko ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. ES arī ir vadoša loma mākslīgā intelekta (MI) drošības un uzticamības uzlabošanā, vienlaikus strādājot pie tā ļaunprātīgas izmantošanas risku novēršanas. Lai veicinātu inovāciju, ir spēcināta sadarbība starp pētniecības organizācijām un universitātēm un ievērojami palielinātas investīcijas tādās augstajās tehnoloģijās kā superdatošana, pusvadītāji, kvantiskā datošana un kosmosa tehnoloģija.

Eiropas digitālajai desmitgadei - atvērt jaunu cilni. esot gandrīz pusē, ES novērtēja, ciktāl ir sasniegti mērķi ceļā uz ES digitālo pārveidi. Ar kopīgu plānu un skaidri definētiem mērķiem, kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam, nolūks ir integrēt tehnoloģijas visās sabiedrības jomās – no skolām un slimnīcām līdz lieliem un maziem uzņēmumiem – un ES iedzīvotājiem dot līdzekļus, ar kuriem pēc iespējas labāk izmantot visu, ko piedāvā internets.

2024. gada progresa ziņojums - atvērt jaunu cilni. par digitālo desmitgadi parāda, ciktāl ES šos mērķus ir sasniegusi, nekautrējoties izcelt jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Tajā visas dalībvalstis tiek aicinātas turpināt atbalstīt vietējos jaunuzņēmumus, veicināt savu iedzīvotāju digitālo pratību un uzlabot MI un datu analītikas ieviešanu uzņēmumos un pusvadītāju ražošanā. ES ir arī atjauninājusi ieteikumus katrai dalībvalstij, ņemot vērā atšķirīgas stiprās puses un grūtības Eiropas Savienībā.

Mākslīgais intelekts, virtuālās pasaules un superdatori

MI arvien vairāk pārveido Eiropas sabiedrību un ekonomiku. No ražošanas līdz veselības aprūpei un izglītībai MI pārveido pamatprocesus un uzņēmējdarbības modeļus visās nozarēs, solot lielāku efektivitāti un izaugsmi. Tomēr tas rada arī problēmas ar ētisku attīstību, pamattiesībām un kiberdrošību. Ir uzmanīgi jālīdzsvaro politika, lai apgūtu visu šīs tehnoloģijas potenciālu un risinātu ar to saistītās problēmas.

ES vēlas uzņemties vadošu lomu MI jomā, bet ne jau par katru cenu. Tā iestājas par atbildīgu MI, kas pirmajā vietā liek cilvēkus. ES MI akts - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā augustā, ir pasaulē pirmais reālais mēģinājums šo tehnoloģiju reglamentēt, un nosaka skaidrus noteikumus un pamatnostādnes, kā to var izmantot un kā tā būtu jāattīsta. Tas nodrošinās, lai MI sistēmas būtu uzticamas, taisnīgas un objektīvas un lai tās aizsargātu cilvēku pamattiesības. Saskaņots noteikumu kopums, samazinot birokrātiju un veicinot inovāciju, atvieglos to uzņēmumu darbu, kuri izstrādā MI. Šie noteikumi arī palīdzēs uzņēmumiem saprast, ko var sagaidīt.

Jaunais Eiropas Mākslīgā intelekta birojs - atvērt jaunu cilni., kas tiks izveidots maijā, izstrādās skaidras pamatnostādnes uzņēmumiem un izstrādātājiem, kas strādā ar MI, un nodrošinās, ka jaunie noteikumi tiek vienādi īstenoti visā ES. Kā visas ES MI speciālo zināšanu centram tam būs arī teikšana par to, kuri MI modeļi tiek apstiprināti, un tas pat var bloķēt tāda MI izmantošanu, kuru uzskata par tendenciozu vai nedrošu. Septembrī ES nāca klajā ar MI paktu - atvērt jaunu cilni., lai mudinātu organizācijas plānot uz priekšu un sākt īstenot tā prasības pirms tiesību aktos noteiktā termiņa.

MI inovācijas pakete MI jaunuzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam

Šī pasākumu pakete, sākta 2024. gada janvārī, atbalstīs ES jaunuzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus uzticama MI izstrādē.

Apvienojot pētniecību un regulējumu, ES iekārto sev vietu globālajā tehnoloģiju vidē. MI akts nosaka globālu standartu un pozicionē ES kā celmlauzi. Septembrī ES parakstīja Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par mākslīgo intelektu - atvērt jaunu cilni. – pirmo juridiski saistošo starptautisko nolīgumu par mākslīgo intelektu, kas ir pilnībā saskaņots ar MI aktu.

ES ir arī apņēmusies - atvērt jaunu cilni. nodrošināt atvērtus un pieejamus tirgus, it īpaši virtuālajām pasaulēm un ģeneratīvam MI, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļautu, ka monopoli kavē inovāciju. Mērķis ir radīt vidi, kurā mazāki uzņēmumi un jaunuzņēmumi spēj konkurēt ar tehnoloģiju milžiem.

Lai arī MI un virtuālās pasaules paplašina digitālās inovācijas apvāršņus, šo tehnoloģiju attīstībai nepieciešamā datošanas jauda ir lielā mērā atkarīga no jaudīgiem datoriem. 2024. gada septembrī ES publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai modernizētu esošos superdatorus un iegādātos vairākus jaunus superdatorus ar MI spējām, tādējādi vēl vairāk paplašinot pasaulē vislielāko publisko superdatoru tīklu. Šie datori risina dažas no cilvēces lielākajām problēmām, piemēram, paātrinot zāļu atklāšanu vai uzlabojot klimata modelēšanu.

ES raugās arī tālāk par eksalīmeņa datošanu, iztēlojoties nākotni, kurā ar nākamās paaudzes kvantu datoru palīdzību vēl nepieredzētā tempā varētu nonākt pie zinātniskiem atklājumiem. Tomēr, tā kā kvantu datori varētu arī uzlauzt mūsdienu kodēšanas sistēmas, ES maijā izdeva ieteikumu - atvērt jaunu cilni., kurā aicina dalībvalstis uzlabot kodēšanas metodes, lai aizsargātu kritiski svarīgus datus.

Savienojamība

2024. gadā ES turpināja ieguldīt digitālajā infrastruktūrā. Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI – Digitalizācija) - atvērt jaunu cilni. – digitālo pakalpojumu izplatību atbalstošu ES finansējuma programmu – ES darīja pieejamus 420 miljonus eiro. Laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam, izmantojot jauno EISI digitalizācijas darba programmu - atvērt jaunu cilni., tiks piešķirti vēl 865 miljoni eiro, ar ko atbalstīs gan 5G tīklu ierīkošanu pašvaldībās un pie galvenajiem transporta ceļiem, gan zemūdens kabeļu ieguldīšanu, kas stiprinās ES pamattīklus, proti, augstas veiktspējas datu līnijas, kas veido ES interneta infrastruktūras kodolu.

Februārī ES nāca klajā ar ieteikumu - atvērt jaunu cilni. par zemūdens kabeļu aizsardzību, atzīstot tos par kritisko infrastruktūru. Šie zemūdens kabeļi pārvada lielāko daļu pasaules datu, bet nav aizsargāti pret bojājumiem un kaitniecību, tāpēc to aizsardzība ir būtiska globālajai komunikācijai un ekonomiskajai drošībai.

2024. gadā pieņemtā Gigabitiskās infrastruktūras akta - atvērt jaunu cilni. mērķis ir uzņēmumu labā paātrināt un atvieglot tādu augstas veiktspējas tīklu izvēršanu, kā optiskās šķiedras un 5G tīkli. Minētais akts atceļ papīru plūdus, apstiprinājumus un noteikumus, kas līdz šim ir kavējuši tīkla izplatību, un nodrošina ātrāku internetu, labāku savienojamību un labākus pakalpojumus visiem. Tajā pašā laikā pieņemtais Gigabitu ieteikums - atvērt jaunu cilni. veicina konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem un nodrošina patērētājiem vairāk iespēju un labākas cenas. Panākta arī vienošanās par noteikumiem attiecībā uz zvaniem un īsziņām no vienas dalībvalsts uz citu, tādējādi līdz 2032. gadam nodrošinot neaizsargātu patērētāju pastāvīgu aizsardzību pret potenciāli augstām šādu pakalpojumu izmaksām.

Pusvadītāju nozare ES

Pusvadītāju mikroshēmas, ko parasti dēvē vienkārši par mikroshēmām, darbina ierīces, kas nosaka mūsdienu dzīvi – vai tie būtu viedtālruņi, kas ir ikviena cilvēka kabatā, vai automašīnas, ar kurām pārvietojamies. Investējot pētniecībā, ražošanas iekārtās un infrastruktūrā, ES strādā pie tā, lai pusvadītāju ražošanā mēs kļūtu autonomāki.

Veikt uzņēmējdarbību digitāli

Uzņēmumiem, kas paplašina savu darbību nolūkā to veikt citās dalībvalstīs, bieži vien ir jāpierāda šo valstu iestādēm savs ES uzņēmuma statuss un atkārtoti jāiesniedz, piemēram, informācija par juridisko adresi vai vai juridisko pārstāvju vārdi, lai gan šie dati jau ir pieejami viņu pašu dalībvalsts uzņēmējdarbības reģistrā. Ar decembrī pieņemtajiem jaunajiem ES uzņēmumu noteikumiem - atvērt jaunu cilni. tiks ieviesti digitālie rīki, kas atvieglos šo administratīvo slogu. Izveidojot meitasuzņēmumus vai filiāles citās dalībvalstīs, uzņēmumiem vairs nebūs atkārtoti jāiesniedz dokumenti, jo attiecīgās informācijas apmaiņa notiks tieši starp uzņēmējdarbības reģistriem saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu. Turklāt daudzvalodu ES sabiedrības apliecība, kas būtībā ir ES korporatīvā identitātes apliecība, ļaus uzņēmumiem viegli pierādīt, ka tie ir likumīgi reģistrēti ES, savukārt ES pilnvara ļaus pārstāvjiem pārvaldīt juridiskus un uzņēmējdarbības jautājumus pāri robežām.

Turklāt Eiropas Savienība strādā pie publiskās pārvaldes iestāžu labākas savienojamības, piemēram, Uzņēmējdarbības reģistru savstarpējās savienojamības sistēma - atvērt jaunu cilni., kas savieno uzņēmējdarbības reģistrus visā ES, tiek sasaistīta ar faktisko īpašnieku reģistriem - atvērt jaunu cilni. un maksātnespējas reģistru - atvērt jaunu cilni. sistēmām. Tas arī vienkāršos piekļuvi informācijai par uzņēmumiem iekšējā tirgū.

Turklāt Komisija un dalībvalstis turpina darbu, lai izstrādātu vienotu digitālo deklarāciju portālu - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem (tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem), kas darba ņēmējus norīko uz citu dalībvalsti. Jauna tiešsaistes sistēma palīdzēs uzņēmumiem, kas sūta darba ņēmējus uz citām dalībvalstīm, ievērot attiecīgo valstu ziņošanas noteikumus. Šī sistēma būs pieejama visās oficiālajās ES valodās, būs viegli lietojama un ļaus lietotājiem atkārtoti izmantot informāciju no iepriekšējiem ziņojumiem.

Digitālais transports un mobilitāte

ES aktīvi darbojas, lai uzlabotu mūsu pārvietošanos pilsētās. Lai izveidotu kopīgo mobilitātes datu telpu - atvērt jaunu cilni., ES centienu pamatā ir Datu kopīgošanas projekts DeployEMDS - atvērt jaunu cilni.. Tā mērķis ir izveidot sistēmu, kas ļauj pilsētām apmainīties ar reāllaika informāciju par satiksmes plūsmu un sabiedrisko transportu. Šis viedais tīkls, kas jau tiek izmēģināts deviņās pilsētās un reģionos, palīdzēs apzināt un risināt pilsētu mobilitātes problēmas visā ES.

Līdz ar dronu tehnikas straujo attīstību ir vajadzīgi skaidri noteikumi šajā jomā. ES ir pieņēmusi jaunus pasākumus - atvērt jaunu cilni., lai risinātu īpašās ar drošību saistītās problēmas, ko rada gaisa mobilitātes jaunpakalpojumi. Mērķis ir divējāds: racionalizēt regulatīvos procesus, vienlaikus saglabājot augstus drošības standartus, un saskaņot noteikumus visās dalībvalstīs. Šie saskaņotie noteikumi vienkāršos dzīvi dronu izstrādātājiem un lietotājiem. Skaidrs un konsekvents regulējums arī dos uzņēmumiem pārliecību ieguldīt jaunās dronu tehnoloģijās, kas veicinās inovāciju visā ES.

Drošāki tiešsaistes pakalpojumi

Lai gan interneta vērtība ir neizsakāmi augsta, tajā iemitinās arī maldinošas ziņas, nelikumīgi un naidīgi izteikumi un citāds pretlikumīgs saturs un mahinācijas. Lai iegrožotu tādas darbības un uzlabotu tiešsaistes drošumu, ES ir ieviesusi divus svarīgus tiesību aktus: Digitālo pakalpojumu aktu - atvērt jaunu cilni. (DPA) un Digitālo tirgu aktu - atvērt jaunu cilni. (DTA).

DPA prasa, lai tiešsaistes platformas aktīvāk izņemtu nelikumīgu saturu, uzlabotu savu algoritmu pārredzamību un aizliegtu noteiktus mērķētas reklāmas veidus. To visā ES sāka piemērot 2024. gada februārī, un tas ievieš jaunus noteikumus par tiešsaistes platformām, sabiedriskajiem medijiem un e-komercijas vietnēm. Prāvākām platformām, kas pazīstamas kā “ļoti lielas tiešsaistes platformas”, ir jāievēro stingrāki noteikumi, jo tām ir lielāka ietekme.

DPA īstenošanā galvenā uzmanība bijusi bērnu aizsardzībai, tādēļ notiek vēršanās pret trim lielām platformām par neadekvātu vecuma pārbaudi un nepilngadīgo pakļaušanu kaitīgam saturam. Līdztekus skolotāji tiek apmācīti par DSA skolu aizbildņiem - atvērt jaunu cilni., kas ierādīs skolēniem, kā tiešsaistē cīnīties ar tādiem apdraudējumiem kā iebiedēšana un maldinoša informācija, tā radot jauniešiem drošāku digitālo telpu. 2024. gadā tika atzīmēta arī stratēģijas “Bērniem labāks internets” otrā gadadiena - atvērt jaunu cilni., publicējot pašnovērtēšanas rīku, kas palīdzēs platformām bērnus labāk aizsargāt tiešsaistē.

DPA palīdz no tiešsaistes apdraudējuma, ieskaitot MI radītu saturu, sargāt vēlēšanu neietekmējamību, izmantojot strestestēšanas - atvērt jaunu cilni. platformu gatavību un izdodot pamatnostādnes - atvērt jaunu cilni. par riska mazināšanu un nepārprotamu mākslīgā intelekta satura marķēšanu. Martā pieņemtie papildu noteikumi - atvērt jaunu cilni. ierobežos personas datu izmantošanu politiskajā reklāmā – gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Tie nosaka, ka politiskā reklāma ietver pārredzamības marķējumu, prasa nepārprotamu piekrišanu mērķorientēšanai tiešsaistē un aizliedz profilēšanu, kas balstās uz neizpaužamiem personas datiem. Eiropas repozitorijs sniegs sīkas ziņas par visiem politiskajiem sludinājumiem un to mērķēšanas paņēmieniem, mazinot manipulēšanas un ārvalstu iejaukšanās briesmas. Trīs mēnešu laikposmā pirms vēlēšanām ir aizliegta reklamēšana trešo valstu subjektu vārdā.

Tika ierosināts - atvērt jaunu cilni. pārskatīt noteikumus par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu, lai mazinātu jaunas vardarbības briesmas tiešsaistē, piemēram, dziļviltojumus un pedofilu forumus. Jaunie noteikumi arī stiprinās profilaksi un atbalstu cietušajiem un noteiks ES minimālos standartus kriminālvajāšanai. Pagaidu juridisks pasākums seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē apkarošanai ir pagarināts līdz 2026. gadam, lai varētu veikt pastāvīgus brīvprātīgus pasākumus aizskaroša satura atklāšanai un izņemšanai. Tie ir pūliņi aizsargāt bērnus tiešsaistē, kamēr ES izstrādā pastāvīgākus tiesību aktus, kas efektīvi risinās šos jautājumus.

Augošā neiecietība tiešsaistē ne tikai ir pretrunā ES pamatprincipiem, bet arī rada nopietnas briesmas cietušajiem un apdraud vārda brīvību un demokrātisku diskursu. Sociālo mediju platformas tagad tiek uzraudzītas stingrāk, jo ES ir sadarbojusies ar regulatoriem, lai aizsargātu nepilngadīgos, padarītu platformas pārredzamākas, apkarotu nelikumīgu saturu un sistēmisku dezinformāciju un uzlabotu tiesību aktu izpildi, izmantojot kopīgu apmācību, diskusijas un pētniecību.

Digitālo pakalpojumu akts koncentrējas uz lietotāju aizsardzību un pretlikumīga satura apstrādi, turpretim Digitālo tirgu akts nodrošina, ka mūsu digitālais tirgus turpina būt taisnīgs un tajā valda konkurence. DTA ir viens no pirmajiem rīkiem, kas regulē lielo digitālo uzņēmumu varu. Tas darbojas līdzās ES konkurences normām, kas paliek pilnā mērā piemērojamas. Aktā noteikti skaidri kritēriji t. s. vārtziņu noteikšanai – tie ir lielas digitālas platformas, piemēram, meklētājprogrammas, lietotņu veikali un ziņojumapmaiņas dienesti. No 2024. gada marta vārtziņiem (kuru patlaban ir septiņi) ir jāievēro - atvērt jaunu cilni. visi DTA norādījumi un aizliegumi, lai tie neslāpētu konkurenci. Tas nodrošinās, ka mazākiem uzņēmumiem ir taisnīgas iespējas konkurēt, bet patērētājiem – plašāka izvēle un taisnīgākas cenas.

Kā ES 2024. gadā īstenoja DTA?

2024. gadā tika ieviesti divi trauksmes celšanas rīki, kas ļauj indivīdiem sniegt informāciju, kura palīdz konstatēt un uzrādīt platformu kaitīgo praksi, vienlaikus esot pasargātiem no atriebšanās. Pārredzamība ir būtiska, lai vairotu patērētāju uzticēšanos digitālajam tirgum, īpaši attiecībā uz ietekmētājiem un mazumtirdzniecības platformām tiešsaistē.

Sabiedrisko mediju ierakstu sijāšanā (pārmeklēšanā) tika konstatēts, ka tiešsaistes ietekmētāji reti izpauž viņu radītā satura komerciālo dabu:

• 97 % ietekmētāju izliek komerciālu saturu, taču
• tikai 1 no katriem 5 to konsekventi apzīmē par reklāmu.

Tiešsaistes tirgotavas kļūst populārākas, taču ir konstatēts, ka tās maldina patērētājus par cenu veidošanos un noteikumiem. Pēc valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu un ES kopīgas rīcības vairākas tiešsaistes platformas ir apņēmušās savu komercpraksi uzlabot.

Problemātiskā tirgvedības prakse rāda, ka ir vajadzīgas labākas tiesību normas, kas tiešsaistē aizsargātu patērētājus. Kādā oktobra pārskatā - atvērt jaunu cilni. konstatēti trūkumi ES patērētāju aizsardzības noteikumos, piemēram, neskaidras tiesiskās normas, valstīs atšķirīga noteikumu piemērošana un vāja izpildes nodrošināšana. Konkrētas jomas, kas jāuzlabo, 2025. gadā tiks detalizēti pārskatītas.

Kiberdrošība

Ir maz notikumu, kas patērētāju uzticēšanos, tirgu stabilitāti un iestāžu uzticamību var apdraudēt vairāk nekā datu aizsardzības pārkāpums vai tiešsaistes pakalpojumu pārrāvums. Tāpēc kiberdrošība ir kļuvusi par visiem kritisku jautājumu.

Oktobrī stājās spēkā tiesību akts par pasākumiem, kuru mērķis ir panākt augstu vienotu kiberdrošību visās dalībvalstīs (pazīstams kā TID 2 direktīva - atvērt jaunu cilni.). Tas nosaka juridiskus pasākumus, kas paaugstina vispārējo kiberdrošību ES, un kiberdrošības noteikumu tvērumu papildina ar citām kritiskām nozarēm un subjektiem. Šo nozaru vidū ir publiskie elektroniskie sakari, digitālie pakalpojumi, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana, kosmosa izmantošana, pasts un valsts pārvalde.

ES arī panāca politisku vienošanos - atvērt jaunu cilni. par noteikumiem, kas uzlabos sadarbību starp dalībvalstīm un spēju atklāt kiberdraudus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt (Kibersolidaritātes aktu). Šie noteikumi radikāli mainīs kiberdraudu atklāšanu visā ES, gatavību kiberincidentiem un reaģēšanu uz tiem, un tiks panākta provizoriska vienošanās, kas ietvers plānus attiecībā uz kiberdrošības brīdināšanas sistēmu, ārkārtējas reaģēšanas mehānismu un pārvaldītu drošības pakalpojumu sertifikāciju.

2024. gada janvārī spēkā stājās jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni. par ES iestāžu kiberdrošības uzlabošanu. Tajos ir skaidras vadlīnijas iestādēm par iekšējo kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles satvaru izveidi. Šie pasākumi palīdzēs novērst datu aizsardzības pārkāpumus un kiberuzbrukumus, kas var ietekmēt sabiedriskos pakalpojumus, personas datus un vispārējo uzticēšanos digitālajām sistēmām.

Drošība ir jāiestrādā arī ikkatrā digitālajā izstrādājumā, ko izmanto cilvēki. Oktobrī pieņemtais Kibernoturības akts - atvērt jaunu cilni. (ko sāks piemērot 2027. gada beigās) to panāks, nodrošinot drošāku aparatūru un programmatūru. Ražotājiem ir jāīsteno drošības pasākumi visos ražojumos ar digitāliem komponentiem – no viedtālruņiem līdz kafijas automātiem. Noteikumos ir pausta vajadzība pēc drošības novērtējumiem, vājo vietu novēršanas un programmatūras atjauninājumiem visā ražojuma darbmūžā.

Jūnijā kiberdrošības mācībās tika pārbaudīta ES gatavība plaša mēroga kiberuzbrukumam, simulējot uzbrukumu enerģētikas nozarei. Tam sekoja ziņojumi un ieteikumi par kiberdrošību telesakaru, elektroenerģijas un komunikāciju tīklos. ES pieņēma pirmo kiberdrošības sertifikācijas shēmu - atvērt jaunu cilni., kur izklāstīti ES mēroga noteikumi par IKT izstrādājumu sertifikāciju visā to darbmūžā. ES arī iegulda vairāk nekā 210 miljonus eiro - atvērt jaunu cilni., visā Eiropā stiprinot kiberaizsardzību un digitālās spējas.

Datu pārvaldība un aizsardzība ES

Dati ir mūsdienu ekonomikas dzinējspēks, un katra nozare ir atkarīga no brīvas informācijas plūsmas. Šī savienojamība visu lielumu uzņēmumiem paver pasaules tirgus, bet vienlaikus rada arī problēmas saistībā ar drošu un taisnīgu datu apstrādi un kopīgošanu.

Janvārī stājās spēkā jauni tiesību akti - atvērt jaunu cilni., lai datu kopīgošanu ES padarītu pārredzamāku un pieejamāku. Datu aktā ir noteikts, kas un ar kādiem nosacījumiem var izmantot datus, tādējādi nodrošinot uzņēmumiem drošu piekļuvi būtiskiem datiem. Labāka piekļuve rūpniecības datiem veicina konkurenci un inovāciju, jo īpaši mazākiem uzņēmumiem. Tas ļaus tiem izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus un konkurēt ar lielākiem uzņēmumiem. Maijā sākās arī tiesvedība - atvērt jaunu cilni. pret 18 dalībvalstīm, kuras nebija izveidojušas pienācīgas iestādes, lai pārraudzītu Datu pārvaldības aktu - atvērt jaunu cilni., kurā izklāstīti noteikumi par datu kopīgošanu visā ES.

Pateicoties jaunajiem noteikumiem, ko sāks piemērot jūnijā, atkalizmantošanai tagad būs pieejams vairāk publisko datu kopu - atvērt jaunu cilni.. Noteikumi attiecas uz vērtīgām datu kopām - atvērt jaunu cilni., kas satur informāciju par sešām tematiskajām jomām, tostarp ģeotelpiskajiem datiem, Zemes novērošanu un mobilitāti, un veicinās inovāciju tādās jomās kā mākslīgais intelekts. Eiropas veselības datu telpas - atvērt jaunu cilni. izveide nodrošinās iedzīvotājiem pilnīgu kontroli pār saviem veselības datiem, vienlaikus saskaņā ar stingriem nosacījumiem joprojām ļaujot tos izmantot pētniecības un sabiedrības veselības vajadzībām.

Veselības datu ekonomikas izaugsmes potenciāls

• 5,5 miljardi eiro 10 gadu laikā ietaupīti ES, pateicoties uzlabotai veselības datu piekļūstamībai un apmaiņai veselības aprūpes kontekstā.
• 20–30 % digitālā veselības tirgus papildu izaugsme
• 5,4 miljardi eiro 10 gadu laikā ietaupīti ES, pateicoties labākai veselības datu izmantošanai pētniecības, inovācijas un politikas veidošanas nolūkiem.

Pasaulē, kurā pieaug datu kopīgošana, ES datu aizsardzības tiesību akts, proti, Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) - atvērt jaunu cilni., nodrošina arī to, ka progress netiek panākts uz privātuma rēķina. VDAR joprojām ir stūrakmens visām ES digitālajām rīcībpolitikām, kas skar personas datus. Tā ļauj cilvēkiem kontrolēt savus personas datus, kā arī to, kas tiem var piekļūt. VDAR joprojām ir vadošais piemērs datu aizsardzības satvariem visā pasaulē. Tajā pašā laikā 2024. gada ziņojumā par VDAR piemērošanu - atvērt jaunu cilni. tika apzinātas dažas jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, tostarp pārrobežu lietu izskatīšana. Tas jau ir risināts ar ierosināto VDAR procedurālo noteikumu regulu, kuras mērķis ir racionalizēt sadarbību starp datu aizsardzības iestādēm, īstenojot VDAR pārrobežu lietās.

VDAR nozīme sniedzas arī ārpus ES. Tā kā uzņēmumi arvien vairāk paļaujas uz pārrobežu datu plūsmām, VDAR nodrošina rīkus personas datu aizsardzībai pat tad, ja tā izbrauc no ES, un var pat ierobežot nosūtīšanu uz valstīm ar zemākiem standartiem. Viens no mehānismiem, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka datiem ir vienāds aizsardzības līmenis ārpus ES, ir lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ar kuriem tiek atzītas ārpussavienības valstis, kuras nodrošina pienācīgu datu aizsardzību. Līdz šim ir pieņemti 16 lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, un tie tiek regulāri pārskatīti. Pēc pārskatīšanas 2024. gada janvārī ES apstiprināja, ka dati var turpināt brīvi plūst uz 11 partnervalstīm un teritorijām - atvērt jaunu cilni..

Pamatojoties uz jaunu lēmumu par ES un ASV datu privātuma regulējuma pietiekamību - atvērt jaunu cilni., personas dati var droši plūst no ES uz ASV uzņēmumiem, neieviešot papildinošus datu aizsardzības pasākumus. Tas arī dod cilvēkiem ES tiesības iesniegt pārsūdzību jaunā tiesā, kas izveidota, lai atrisinātu ES sūdzības par ASV izlūkdienestu darbību. 2024. gada oktobra satvara izvērtējuma ziņojums - atvērt jaunu cilni. apstiprināja, ka ASV iestādes ir ieviesušas struktūras un procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās efektīvu darbību. Šie aizsardzības pasākumi aizsargā datus visos transatlantiskajos pārsūtījumos, tostarp tajos, ko veic, izmantojot uzņēmumu nolīgumus vai iekšējo politiku.

Digitālie sabiedriskie pakalpojumi

Publiskie un privātie pakalpojumi kļūst arvien digitālāki, taču tiešsaistes privātums un drošība ne vienmēr atbilst prasītajam standartam, tādējādi atstājot personas neaizsargātas pret identitātes zādzību un nevēlamu profilēšanu. Maijā stājās spēkā jauni noteikumi - atvērt jaunu cilni., kas visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem paver ceļu uz personīgu ES digitālās identitātes maku - atvērt jaunu cilni. līdz 2026. gadam. Tas atvieglos ikdienas uzdevumus un padarīs tos drošākus. Lietotāji varēs droši apliecināt savu identitāti, apmainīties digitāliem dokumentiem, piemēram, ar zāļu receptēm, un norēķināties – visu ar vienas lietotnes starpniecību. Lietotāji saglabās pilnīgu kontroli pār saviem personas datiem.

ES pašlaik gatavo juridiskas pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka maki atbilst visaugstākajiem drošības standartiem un netraucēti darbojas visā ES. Novembrī tika pieņemtas piecas īstenošanas regulas - atvērt jaunu cilni., kurās izklāstīti noteikumi par maku pamatfunkcijām un sertifikāciju.

Pašreizējā ES tiesiskā sistēma papīra formātā padara pārrobežu lietu apstrādi sarežģītu un dārgu. Lai atrisinātu šo problēmu, visās dalībvalstīs tiks ieviesta tiešsaistes sistēma - atvērt jaunu cilni. juridisko jautājumu pārvaldībai. Neatkarīgi no tā, vai tas būs saistībā ar mantojumu vai uzņēmējdarbības līgumiem, cilvēki un uzņēmumi varēs iesniegt dokumentus, sazināties ar tiesām, piedalīties tiesas sēdēs un nomaksāt nodevas – visu elektroniski.

Pateicoties ES mēroga datu kopīgošanas sistēmai - atvērt jaunu cilni., iedzīvotājiem tagad ir vieglāk studēt, pārvietoties, strādāt, pensionēties vai veikt uzņēmējdarbību visā ES. Iestādes dažādās dalībvalstīs var savā starpā kopīgot dokumentus pēc pilsoņa pieprasījuma, tāpēc viņiem viena un tā pati informācija vairs nav jāsniedz vairākas reizes. Šī sistēma tiks integrēta vienotajā digitālajā vārtejā, kas savieno valstu portālus, lai sniegtu informāciju, tiešsaistes pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visās dalībvalstīs. 2024. gadā dalībvalstīm kļuva iespējams portālā “Tava Eiropa” - atvērt jaunu cilni. sniegt atjauninātu un uzticamu informāciju par valsts atļauju piešķiršanas procedūrām neto nulles emisiju industriālajiem projektiem, lai palīdzētu uzņēmumiem ietaupīt laiku, kad tie piesakās atļauju saņemšanai.

Digitālās prasmes

Lai piekļūtu tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem, studētu, strādātu, sazinātos un atrastu uzticamu informāciju, cilvēkiem ES ir jābūt digitāli prasmīgiem. Tikai 56 % - atvērt jaunu cilni. ES iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes.

Lai to uzlabotu, ES ir izvirzījusi mērķus, lai līdz 2030. gadam 80 % pieaugušo varētu izmantot tehnoloģijas ikdienas uzdevumu veikšanai un tehnoloģiju jomā būtu nodarbināti 20 miljoni cilvēku, galveno uzmanību pievēršot tam, lai šajā jomā iesaistītu vairāk sieviešu. Šajos centienos būtiska nozīme ir jaunajai iniciatīvai Women TechEU - atvērt jaunu cilni.. Tā piedāvā sievietēm, kuras vada tehnoloģiju jaunuzņēmumus, mentorēšanu, apmācību un finansiālu atbalstu, lai palīdzētu attīstīt šos uzņēmumus.

2024. gadā izveidotā kopīgā Eiropas prasmju datu telpa ļaus kopīgot ar prasmēm saistītus datus un piekļūt tiem. Datus var izmantot dažādiem mērķiem, piemēram, tendenču analīzei, stratēģiju izstrādei un jaunu lietotņu izstrādei, vienlaikus par prioritāti nosakot ētiku, daudzveidību un datu aizsardzību.

Kosmosa politika virza inovāciju, uzlabo drošību un veicina ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs. Atzīstot šos tālejošos ieguvumus, ES 2024. gadā ieviesa jaunas programmas un paplašināja esošās programmas.

Izšķiroša nozīme šajos centienos bija ES Kosmosa informācijas apmaiņas un analīzes centra - atvērt jaunu cilni. izveidei – tas ir centrs, kurā valdības un nozares eksperti var sadarboties kosmosa drošības jautājumos (sk. arī 7. nodaļu). Tika publicēta arī sīki izstrādāta stratēģija kosmiskās aviācijas uzņēmumiem - atvērt jaunu cilni., kurā izklāstīti pasākumi zaļākai un tehnoloģiski progresīvākai nozarei.

Lai gan pavadoņi orbītā atrodas ļoti augstu, to ietekme ir tuvāk, nekā mums šķiet. No viedtālruņiem kabatās līdz lidmašīnām debesīs šie orbītā riņķojošie kontrolelementi nodrošina mūsu pasaules savienojumus un virzību uz priekšu.

ES drošo pavadoņu tīkls IRIS² - atvērt jaunu cilni. (Pavadoņu infrastruktūra noturībai, savstarpējai savienojamībai un drošībai) piedāvā drošu saziņu tādu uzdevumu veikšanai kā robežkontrole un krīžu pārvarēšana, vienlaikus strādājot, lai nodrošinātu ātrdarbīgu internetu attālos reģionos un uzlabotu Eiropas digitālo drošību.