6. NODAĻA

Eiropas demokrātijas un vērtību aizstāvēšana

Attēlu piepilda milzīgs pūlis. Tā centrā cilvēki tur uz rokām milzīgu Eiropas karogu. Skatīt fotoattēla parakstu
Praida gājiens – Budapešta (Ungārija), 2025. gada 28. jūnijs. © Attila Kisbenedek / AFP via Getty Images

Plaukstošā demokrātijā pilsoņi var brīvi paust savus uzskatus un veidot paši savu viedokli. Viņi var piedalīties demokrātiskajā dzīvē, izvēlēties savus politiskos pārstāvjus un ietekmēt savu nākotni publiskā telpā, kurā ir atļauts paust atšķirīgus viedokļus un tiek pieņemta daudzveidība. Eiropas Savienība 2025. gadā vēl spraigāk strādāja pie tā, lai stiprinātu demokrātiju un noturību pret iekšējo un ārējo spiedienu. Tā arī turpināja nodrošināt iedzīvotājiem iespējas aktīvi piedalīties demokrātiskajā procesā un veidot politiku, kas ietekmē viņu dzīvi un vietējo sabiedrību.

Eiropas demokrātijas vairogs

Pamatojoties uz darbu, kas jau sākts saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu - atvērt jaunu cilni. un Demokrātijas aizsardzības paketi - atvērt jaunu cilni., novembrī atklātībai tika nodots Eiropas demokrātijas vairogs - atvērt jaunu cilni.. Tā mērķis ir stiprināt Eiropas demokrātiju un dot eiropiešiem iespēju izmantot savas tiesības, brīvi veidot un paust savu viedokli un aktīvi un droši piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē. Tajā paredzētās darbības stiprinās demokrātiskās iestādes, aizsargās vēlēšanu integritāti un atbalstīs mediju brīvību un plurālismu.

Eiropas demokrātijas vairoga galvenās prioritātes

  • Uzlabot situācijas apzināšanos un atbalstīt reaģēšanas spējas, lai aizsargātu informācijas telpas integritāti.
  • Stiprināt demokrātiskās iestādes, brīvas un godīgas vēlēšanas un brīvus, neatkarīgus medijus.
  • Veidot sabiedrības noturību, atbalstot pilsoniskuma izglītību, demokrātijas prasmes un medijpratību, un veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos demokrātiskajā dzīvē.

Ir paredzēts izveidot Eiropas Demokrātiskās noturības centru, kas darbosies kā jaunā Eiropas demokrātijas vairoga operatīvais centrs ar mērķi prognozēt un atklāt apdraudējumus, izdot agrīnus brīdinājumus un koordinēt ātru reaģēšanu. Centrs, kura kodols būs dalībvalstis, darbosies kā satvars informācijas apmaiņas veicināšanai un veidos spēju pretoties jauniem kopīgiem apdraudējumiem, jo īpaši pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos un dezinformāciju.

Maikls Makgrāts tematiskā diskusijā sēž starp diviem citiem cilvēkiem telpas priekšpusē un uzrunā jauniešu auditoriju. Fonā ir plakāts ar uzrakstu angliski “We talk” (tulkojumā – “Mēs runājam”).
Eiropas demokrātijas, tieslietu, tiesiskuma un patērētāju tiesību aizsardzības komisārs Maikls Makgrāts (centrā) kā daļu no Komisijas darba pie Eiropas aizsardzības vairoga rīko politikas dialogu ar jauniešiem, lai apmainītos viedokļiem par jauniešu lielāku iesaistīšanos demokrātijā – Dublina (Īrija), 2025. gada 3. marts. Jaunatnes politikas dialogu galvenais mērķis ir iedrošināt jauniešus paust savu viedokli par ES politikas iniciatīvām diskusijās ar Komisijas locekļiem. Gūtās atziņas pēc tam ietekmēs ES politiku (sk. arī 4. nodaļu).

Eiropas Komisija 2025. gadā arī apņēmās pastiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, tās aizsardzību un atbalstu tai, atzīstot tās svarīgo lomu demokrātijas stiprināšanā un noturīgas sabiedrības veidošanā. Jaunās ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģijas - atvērt jaunu cilni. trīs galvenie mērķi ir šādi.

ES pilsoniskās sabiedrības stratēģijas galvenie mērķi

  1. Stiprināt efektīvu un jēgpilnu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību kā partneri pārvaldībā.
  2. Nodrošināt atvērtu, drošu un veicinošu pilsonisko telpu, sniedzot atbalstu un aizsardzību pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
  3. Atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar pienācīgu, ilgtspējīgu un pārredzamu finansējumu.

Informācijas integritātes nodrošināšana

Naidīgie spēki ar jauno tehnoloģiju palīdzību var darboties un izplatīt dezinformāciju agrāk nepieredzētā mērogā un ātrumā. Tāpēc ES un tās dalībvalstīm steidzami jāizvērš cīņa pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos un jāuzlabo sabiedrības noturība pret šiem draudiem.

2018. gadā izveidotais ES prakses kodekss dezinformācijas jomā - atvērt jaunu cilni. ir pasaulē pirmais brīvprātīgas pašregulācijas instruments tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām. Kopš 2025. gada februāra tas oficiāli integrēts - atvērt jaunu cilni. Digitālo pakalpojumu akta kopregulējuma satvarā kā rīcības kodekss.

82 % Eiropas Savienības iedzīvotāju piekrīt viedoklim, ka tādas ziņas vai informācija, kas sagroza realitāti vai nav patiesa, rada problēmas demokrātijai.

77 % eiropiešu piekrīt tam, ka šādu ziņu vai informācijas izplatīšanās viņu valstī ir problēma.

Avots: Eiropas Komisija, Eirobarometra standartaptauja Nr. 102 - atvērt jaunu cilni., 2024. gada novembris.

Vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta (MI) modeļi kļūst par pamatu daudzām MI sistēmām ES. Lai nodrošinātu drošu un uzticamu MI, MI akts - atvērt jaunu cilni. ievieš noteikumus šādu modeļu nodrošinātājiem. Lai palīdzētu nozarei ievērot šos noteikumus, kurus sāka piemērot augustā, tika publicēts brīvprātīgs prakses kodekss - atvērt jaunu cilni., kura tapšanā ieguldījumu sniedza vairāk nekā 1000 ieinteresēto personu, to skaitā modeļu nodrošinātāji, mazie un vidējie uzņēmumi, akadēmisko aprindu pārstāvji, MI drošības eksperti, tiesību subjekti un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Eiropas Digitālo mediju observatorija - atvērt jaunu cilni. ir svarīgs pīlārs ES centieniem gūt ieskatu par Eiropas tiešsaistes informācijas telpu un stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju. 2025. gadā sāka darboties jauns reģionālais Eiropas Digitālo mediju observatorijas centrs FACT - atvērt jaunu cilni. ar mērķi atbalstīt Moldovu un Ukrainu, kā arī citas valstis dezinformācijas apkarošanā. Savas misijas ietvaros FACT arī uzraudzīja 2025. gada vēlēšanu periodu Moldovā, palīdzot nodrošināt tās vēlēšanu integritāti.

Henna Virkunena tur mikrofonu un uzstājas paneļdiskusijā; viņai blakus sēž divas sievietes. Fonā uz sienas aiz tām vairākkārt atkārtojas uzraksts – saīsinājums M S C un vārdi angliski “Munich Security Conference” (Minhenes drošības konference).
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiskās suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Henna Virkunena (centrā) piedalās paneļdiskusijā Disinformation and the “AI-pocalypse” for democracies (Dezinformācija un “mākslīgā intelekta apokalipse” demokrātijām) 2025. gada Minhenes drošības konferencē – Minhene (Vācija), 2025. gada 14. februāris.

Vēlēšanu noteikumu stiprināšana

Ir ļoti svarīgi atvieglot visu pilsoņu dalību vēlēšanās, lai garantētu veselīgu demokrātiju un veidotu uzticēšanos ES. Tāpēc jūnijā ES pieņēma jaunus noteikumus - atvērt jaunu cilni., lai stiprinātu mobilo pilsoņu tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās neatkarīgi no tā, kurā ES valstī viņi dzīvo. Tagad dalībvalstīm līdz 2027. gada jūnijam šie noteikumi būs jātransponē savos tiesību aktos.

Svarīgs brīvu un godīgu vēlēšanu elements ir neierobežota informācijas pieejamība vēlētājiem. ES jaunie noteikumi par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu - atvērt jaunu cilni., kurus piemēro kopš oktobra, nodrošina atklātas debates, godīgas kampaņas un brīvas vēlēšanas. Tie arī atbalsta politisko dalībnieku pārskatatbildību un pilsoņu tiesības būt informētiem. Noteikumi paredz, ka politiskajām reklāmām jābūt marķētām ar paziņojumu, ka tā ir politiska reklāma, un ir jānorāda, kas un cik daudz par to samaksājis, kā arī tas, vai reklāma paredzēta konkrētai mērķauditorijai. Tādējādi iedzīvotāji varēs viegli identificēt politiskās reklāmas un izdarīt apzinātu izvēli.

Eiropas demokrātija, drošība un ekonomika balstās uz tiesiskumu. Tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību ES vērtības tiek pārvērstas reālos ieguvumos ES iedzīvotājiem, veicinot stabilitāti, sociālo kohēziju, konkurētspēju un ekonomisko labklājību. Tiesiskuma ievērošana ir obligāta prasība arī saistībā ar ES fondiem. ES ir apņēmusies aizstāvēt tiesiskumu, lai cilvēki un uzņēmumi visā ES varētu īstenot tiesības un brīvības, ko tie var izmantot.

89 % ES iedzīvotāju atzīst, ka ir svarīgi cienīt ES vērtības, ieskaitot tiesiskuma principu.

Avots: Eiropas Komisija, Eirobarometra speciālaptauja Nr. 553 - atvērt jaunu cilni., 2024. gada jūlijs.

2025. gada ziņojums par tiesiskumu - atvērt jaunu cilni., kurā aplūkotas dalībvalstis un četras kandidātvalstis – Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija –, apstiprināja, ka virzība daudzās dalībvalstīs ir pozitīva, jo ir veiktas svarīgas reformas. Tomēr joprojām ir grūtības, un dažos gadījumos situācija ir nopietna. Ziņojumā īpašs uzsvars likts uz vienotā tirgus dimensiju, lai palīdzētu apzināt un risināt tiesiskuma jautājumus, kas tieši ietekmē to, kā Eiropas uzņēmumi investē, konkurē un aug. 2025. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā - atvērt jaunu cilni. ietverti arī jauni rādītāji, kas attiecas uz vienoto tirgu un atklāj efektīvu un neatkarīgu justīcijas sistēmu būtisko nozīmi taisnīgas un konkurētspējīgas tirgus vides veicināšanā.

Pasaules mērogā ES joprojām ir mediju brīvības bastions un demokrātijas paraugs. Tomēr ir vērojamas arvien satraucošākas tendences, kas apstiprina, ka ES jāveic stingrāki pasākumi, lai aizsargātu šo Eiropas demokrātijas principu. Šajā nolūkā lielāko daļu Eiropas Mediju brīvības akta - atvērt jaunu cilni. noteikumu sāka piemērot no 8. augusta. Noteikumu mērķis ir labāk aizsargāt medijus un žurnālistus pret politisku iejaukšanos un nodrošināt, ka tie var brīvāk darboties pār robežām bez pārmērīga spiediena. Saskaņā ar aktu izveidotās jaunās Eiropas Mediju pakalpojumu padomes - atvērt jaunu cilni. mērķis ir stiprināt sadarbību ES līmenī, tai skaitā pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, un veicināt ES mediju tiesiskā regulējuma efektīvu un konsekventu piemērošanu.

ES atbalsts brīviem medijiem

900 000 eiro, lai stiprinātu preses un mediju pozīciju konverģētā mediju vidē.

500 000 eiro, lai ieviestu mediju īpašumtiesību uzraudzības sistēmu - atvērt jaunu cilni. un nodrošinātu datubāzi konkrētās valstīs.

2 miljoni eiro dotācijās vietējo un reģionālo mediju inovācijas atbalstam un plurālisma veicināšanai.

3 miljoni eiro, lai izveidotu ātrās reaģēšanas mehānismu - atvērt jaunu cilni., kas sniedz praktisku palīdzību apdraudētu žurnālistu aizsardzībai.

1,1 miljons eiro, lai ieviestu mediju plurālisma uzraudzības instrumentu - atvērt jaunu cilni., kas palīdzēs apzināt iespējamos mediju plurālisma apdraudējumus.

5,2 miljoni eiro, lai atbalstītu demokrātijai īpaši svarīgas mediju nozares - atvērt jaunu cilni. (piem., vietējā un pētnieciskā žurnālistika, sabiedriski nozīmīgi un kopienu mediji).

2,9 miljoni eiro, lai izveidotu mediju brīvības centru - atvērt jaunu cilni., kas atbalsta jau pastāvošus neatkarīgus Baltkrievijas un Krievijas medijus, kuri darbojas ES.

3 miljoni eiro Eiropas žurnālistikas un mediju brīvības festivāla - atvērt jaunu cilni. rīkošanai.

2025. gada Saharova balva

Katru gadu Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu, lai godinātu izcilas personas un organizācijas, kas aizstāv cilvēktiesības un pamatbrīvības, aizsargā minoritāšu tiesības un cīnās par starptautisko tiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu.

2025. gada Saharova balva par domas brīvību tika piešķirta Andžejam Počobutam no Baltkrievijas un Mzijai Amaglobeli no Gruzijas, diviem žurnālistiem, kas ieslodzīti par varai netīkamas patiesības paušanu, un abi šie žurnālisti kļūst par simbolu cīņai par brīvību un demokrātiju. ES viņus atbalsta, tāpat kā visus tos, kuri turpina prasīt brīvību.

Roberta Metsola stāv starp divām sievietēm – Janu Počobutu un Irmu Dimitradzi. Viņām abām rokās ir ierāmēti zili Saharova balvas sertifikāti. Aiz viņām stāv Eiropas Parlamenta deputāti, kas aplaudē.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (centrā) kopā ar Janu Počobutu (pa labi), ieslodzītā Baltkrievijas žurnālista Andžeja Počobuta meitu, un Irmu Dimitradzi (pa kreisi), ieslodzītās Gruzijas žurnālistes Mzijas Amaglobeli pārstāvi, Saharova balvas par domas brīvību pasniegšanas ceremonijā Eiropas Parlamentā – Strasbūra (Francija), 2025. gada 16. decembris.

Veselīgas demokrātijas atslēga ir iedzīvotāju iespēju stiprināšana. ES ir apņēmusies uzmanīgi ieklausīties iedzīvotājos un ieinteresētajās personās un veicināt sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā. Tas tiks panākts ar vairākām iniciatīvām, piemēram, sabiedriskajām apspriešanām un atsauksmēm - atvērt jaunu cilni., Eiropas pilsoņu iniciatīvu - atvērt jaunu cilni. un Eiropas pilsoņu paneļdiskusijām - atvērt jaunu cilni.. Pēdējās minētās tagad kļuvušas par regulāru ES demokrātiskās dzīves daļu un pulcē 150 pēc nejaušības principa izraudzītus iedzīvotājus no visām 27 dalībvalstīm, lai apspriestu kritiski svarīgas ilgtermiņa problēmas un sniegtu ieteikumus politikas veidotājiem. Pagājušajā gadā ES arī sāka stratēģiskus dialogus ar galvenajām rūpniecības nozarēm, izveidojot iekļaujošu forumu konkrētu problēmu risināšanai.

2025. gadā Eiropas Komisija arī turpināja sekmīgo 2023. gada Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu – pārtraukt tirdzniecību”, kurā ES tika aicināta veikt pasākumus, lai izbeigtu starptautisko tirdzniecību ar haizivju spurām. No 2025. gada janvāra ES pastiprināja haizivju produktu tirdzniecības uzraudzību, ieviešot 13 jaunus muitas tarifu kodus haizivīm un to spurām.

  • 2025. gadā sāktas 98 sabiedriskās apspriešanas

    Tajās saņemtas atsauksmes par:

    • 201 uzaicinājumu iesniegt apliecinošos dokumentus,
    • 51 tiesību akta priekšlikumu,
    • 224 īstenošanas un deleģēto aktu projektiem.

  • Sāktas četras jaunas Eiropas pilsoņu iniciatīvas

    • “HouseEurope! Atbalsts renovācijai”,
    • “Tiesības uz pārtiku ir ikviena cilvēka tiesības! Veselīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu garantēšana”,
    • “Save your right, save your flight!” (Saglabā tiesības, saglabā lidojumu!),
    • “Prasība pilnībā apturēt ES un Izraēlas asociācijas nolīgumu, ņemot vērā cilvēktiesību pārkāpumus no Izraēlas puses”.

  • Noorganizētas divas jaunas pilsoņu paneļdiskusijas

    • Eiropas pilsoņu paneļdiskusija par jauno ES budžetu,
    • Eiropas pilsoņu paneļdiskusija par starppaaudžu taisnīgumu.
Pie gariem galdiem rindās sēž dažādu cilvēku grupa. Visi dalībnieki ir ar austiņām uz ausīm. Sieviete priekšplānā smejas un piekārto austiņas.
Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas par starppaaudžu taisnīgumu sesija – Brisele (Beļģija), 2025. gada septembris. Šī paneļdiskusija tika sasaukta, lai apspriestu, kādai vajadzētu izskatīties ES, kas ir taisnīga visām paaudzēm, ilgtspējīga un iekļaujoša. Pilsoņu ieteikumi tieši ietekmēs gaidāmo stratēģiju taisnīguma nodrošināšanai starp paaudzēm, kas, domājams, tiks sagatavota 2026. gadā.
2025. gada stratēģiskie dialogi