8. NODAĻA

Eiropas sagatavošana nākotnei

Konferenču telpa, kurā redzami daudzi konferences dalībnieki, kas stāv pie ekrāna, kurā redzams uzraksts angliski “European Citizens’ Panel” (tulkojumā – Eiropas pilsoņu paneļdiskusija). Skatīt fotoattēla parakstu
Eiropas pilsoņu paneļdiskusija par jauno ES budžetu – Brisele (Beļģija), 2025. gada 28. marts.

2025. gadā Eiropas Savienība pievērsa uzmanību tam, lai sagatavotos nākamās desmitgades izaicinājumiem un iespējām. Tās iestādes sadarbojās, lai stiprinātu noturību, vienkāršotu noteikumus un nodrošinātu, ka rīcībpolitika sniedz taustāmus rezultātus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Svarīgs šo centienu pīlārs bija jaunās 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmas sagatavošana. Tā tika izstrādāta, lai nodrošinātu vienkāršāku, elastīgāku un nākotnes prasībām atbilstošāku budžetu. Tajā pašā laikā ES ierosināja reformas, lai samazinātu birokrātiju un izmaksas un uzlabotu finanšu riska pārvaldību. Izmantojot prognozēšanu, spēcīgākas partnerības un efektīvu izpildi, ES veido satvaru ilgtermiņa labklājībai un drošībai.

Daudzgadu finanšu shēma 2028.–2034. gadam

Ar Savienības ilgtermiņa budžetu – daudzgadu finanšu shēmu jeb DFS – atbalsta iedzīvotājus, lauksaimniekus, pētniekus, uzņēmumus un reģionus visā ES un ārpus tās. Pašreizējai DFS (2021.–2027. gadam) kopā ar atveseļošanas plānu NextGenerationEU - atvērt jaunu cilni. ir bijusi būtiska loma, lai pārvarētu Covid-19 pandēmiju un enerģētikas krīzi, aizsargātu miljoniem darbvietu un virzītu pāreju uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos. Tā ir arī sniegusi vēl nepieredzētu atbalstu Ukrainai un nostiprinājusi Eiropas drošību, saskaroties ar Krievijas agresijas karu.

Eiropas Komisija 2025. gadā pieņēma priekšlikumu par 2028.–2034. gada DFS - atvērt jaunu cilni., kas izstrādāta, lai reaģētu uz pieaugošajām ģeopolitiskajām, ekonomiskajām un ilgtspējas problēmām. Gandrīz 2 triljonu eiro apmērā (kas atbilst 1,26 % no ES nacionālā kopienākuma) tā nodrošinātu vienkāršāku, elastīgāku un mērķtiecīgāku budžetu, lai nākamajā desmitgadē atbalstītu ES neatkarību, drošību, labklājību, iekļautību un noturību.

IEKĻAUJOŠĀKS UN DEMOKRĀTISKĀKS PROCESS

Gatavojot budžetu, Komisija rīkoja Eiropas mēroga kampaņu, lai apkopotu visu līmeņu ieinteresēto personu viedokļus gan valstu valdību, gan iedzīvotāju līmenī.

Piotrs Serafins un Nikoss Kristodulidess sēž pie galda un sarunājas. Divas rokas priekšplānā uz galda liecina par citu dalībnieku klātbūtni, kuri paliek ārpus kadra.
2025. gadā Eiropas budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes komisārs Pjotrs Serafins (pa kreisi) devās turnejā pa Eiropu, lai veicinātu plašu un iekļaujošu diskusiju visā kontinentā, tādējādi uzsverot Komisijas apņemšanos cieši sadarboties ar dalībvalstīm. Vizītes laikā Nikosijā viņš tikās ar Kipras prezidentu Nikosu Kristodulidesu (pa labi) un citām augsta līmeņa amatpersonām. Vizītes laikā pirms Kipras prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, kas sāksies 2026. gada janvārī, tika uzsvērta valsts stratēģiskā loma izšķirošā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) sarunu posmā – Nikosija (Kipra), 2025. gada 4. septembris.
Video, kurā Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas dalībnieki apspriež, kas būtu jāsasniedz jaunajam ES budžetam.
VIDEO:Eiropas pilsoņu paneļdiskusijā par jauno ES budžetu dalībnieki dalās savās vēlmēs attiecībā uz ES budžetu, to, kā līdzekļi būtu jāizlieto un kas tiem būtu jāatbalsta.

Apzinoties, ka līdzšinējā situācija ir jāmaina, DFS priekšlikums ir veidots uz vairāku būtisku virzītājspēku pamata:

veidot budžetu, kas ir vienkāršāks, dinamiskāks un ietekmīgāks;

pievērsties nepieciešamībai investēt kopīgajās stratēģiskajās prioritātēs, tostarp aizsardzībā, konkurētspējā, drošībā un pārejā uz tīru enerģiju, un digitālajā pārkārtošanās;

modernizēt kopējās politikas, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku, kopējo zivsaimniecības politiku un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

līdzsvarot prognozējamību attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumu atbalstu, lauksaimniekiem un reģioniem, vajadzības gadījumā nodrošinot elastību strauji mainīgajā pasaulē;

paust skaidru vēstījumu par ES vienotību, neatkarību un apņemšanos veicināt un aizstāvēt tās pamatvērtības;

nodrošināt ES uzticamību, nodrošinot skaidru ceļu NextGenerationEU atmaksājumiem.

Saskaņā ar ierosināto budžetu:

  • vismaz 296 miljardi eiro tiktu nodalīti, lai atbalstītu lauksaimnieku un zvejnieku ienākumus, un valstu un reģionālajos partnerības plānos būtu noteikts 10 % mērķrādītājs attiecībā uz laukiem;
  • 35 % no kopējiem izdevumiem tiktu atvēlēti klimata un vidiskajiem mērķiem, mobilizējot vismaz 700 miljardus eiro;
  • gandrīz 220 miljardi eiro tiktu paredzēti investīcijām mazāk attīstītos reģionos, turklāt stabils un paredzams finansējums tiktu paredzēts pārejai un vairāk attīstītiem reģioniem;
  • tiesiskuma un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas - atvērt jaunu cilni. ievērošana joprojām būtu neapstrīdama;
  • programmas Erasmus+ - atvērt jaunu cilni. budžets tiktu palielināts par 50 %;
  • transporta infrastruktūrai paredzētais budžets tiktu divkāršots, lai uzlabotu savienojumus visā kontinentā un pielāgotu tīklu militāriem mērķiem;
  • aizsardzībai un kosmosam tiktu piešķirts 131 miljards eiro, t. i., piecas reizes vairāk nekā pašreizējā DFS;
  • sociālais mērķis 14 % apmērā no kopējā budžeta, kas paredzēts valstu un reģionālajiem partnerības plāniem, izņemot to, kas nodalīts lauksaimniekiem un zvejniekiem, un Sociālā klimata fonda resursi atbalstītu prasmju attīstību, nabadzības mazināšanu un sociālo iekļaušanu;
  • pētniecības un inovācijas darbībām paredzētais budžets tiktu gandrīz divkāršots, lai stiprinātu ES konkurētspēju, palielinot to no pašreizējiem 95 miljardiem eiro līdz 175 miljardiem eiro.

Tā kā ES saskaras ar pieaugošām finanšu vajadzībām, pieaugošu spiedienu uz valstu budžetiem un 2028. gadā paredzēto aizdevumu atmaksas sākšanu instrumentam NextGenerationEU, Komisija ir ierosinājusi jaunus veidus, kā palielināt pašu resursus, ar mērķi radīt vairāk nekā 58,2 miljardus eiro gadā (2025. gada cenās), izmantojot jaunas un pārskatītas ieņēmumu plūsmas.

Priekšlikumā par nākamo DFS Komisija paredz izveidot trīs būtiskus fondus: Eiropas Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, lauksaimniecības un lauku, zivsaimniecības un jūrlietu, labklājības un drošības fondu - atvērt jaunu cilni.; Eiropas Konkurētspējas fondu - atvērt jaunu cilni., kas atbalstītu stratēģisko tehnoloģiju izstrādi, izvēršanu un ieviešanu, un instrumentu “Eiropa pasaulē” - atvērt jaunu cilni., kas ļautu nodrošināt stratēģiskāku ārējās darbības finansējumu visā pasaulē.

2025. gadā pieņemtajā ES kohēzijas politikas vidusposma pārskatīšanā - atvērt jaunu cilni. finansējums no 2021.–2027. gada DFS tiek pārdalīts, lai palīdzētu dalībvalstīm un reģioniem pārdalīt resursus jaunām stratēģiskām prioritātēm, tostarp konkurētspējai, drošībai un aizsardzībai, civilajai sagatavotībai, mājokļiem, ūdensapgādes noturībai un enerģētikas pārkārtošanai.

ES budžeta aizsardzība pret krāpniecību

Katra eiro aizsardzība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka ES budžets sniedz labumu tās iedzīvotājiem. Jūlijā Komisija sāka pārskatīt ES krāpšanas apkarošanas arhitektūru - atvērt jaunu cilni., lai stiprinātu ES finanšu interešu aizsardzību, reaģējot uz jauniem apdraudējumiem. Tie ietver transnacionālu krāpšanu, organizēto noziedzību, kas vērsta pret ES līdzekļiem, un progresīvu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta un kriptovalūtu, ļaunprātīgu izmantošanu.

ES finanšu riska pārvaldības satvara stiprināšana

ES finanšu riska pārvaldības satvars attiecas uz riskiem, kas saistīti ar ES budžetu, NextGenerationEU un citiem finanšu instrumentiem. 2025. gadā Komisija stiprināja šo satvaru, paplašinot neatkarīgā risku direktora lomu - atvērt jaunu cilni., kurš tagad pārrauga visas ES finanšu operācijas, tostarp aizņēmumus, aizdevumus, budžeta garantijas un aktīvu pārvaldību. Šīs izmaiņas atbilst Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem - atvērt jaunu cilni. pastiprināt ES aizņēmumu, garantiju un saistīto finanšu instrumentu pārraudzību un riska pārvaldību.

Eiropas pusgads

Eiropas pusgadam - atvērt jaunu cilni. ir svarīga nozīme ES ekonomikas pārvaldībā. Ar 2025. gada pavasara paketi - atvērt jaunu cilni. tika noslēgts pirmais pilnais makroekonomikas uzraudzības gada cikls saskaņā ar reformēto ekonomikas pārvaldības sistēmu - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā 2024. gada aprīlī. Tas pastiprina ne tikai Eiropas pusgada kā reformu un investīciju virzīšanas kanāla, bet arī kā ES fiskālās uzraudzības pamata nozīmi.

2025. gadā konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos - atvērt jaunu cilni. dalībvalstīm tika ieteikts koncentrēties uz konkurētspējas un drošības jautājumiem. Pirmo reizi Eiropas pusgada paketē bija iekļauti arī svarīgi ieteikumi par prasmēm un kvalitatīvām darbvietām, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu.

Ziņojumos par valstīm - atvērt jaunu cilni. tika analizēta dalībvalstu un reģionu fiskālā, nodokļu, inovācijas, klimata un vides politika, kā arī to darba, sociālā un veselības politika. Tie ietvēra arī atveseļošanas un noturības plānu un kohēzijas politikas programmu īstenošanas pārskatīšanu.

Valdis Dombrovskis uzstājas ar runu no tribīnes. Ekrānā aiz viņa var redzēt uzrakstu angliski “European Semester 2025 – Spring Package” (tulkojumā – divtūkstoš divdesmit piektā gada Eiropas pusgads – pavasara pakete).
Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis preses konferencē par 2025. gada Eiropas pusgada pavasara paketi – Brisele (Beļģija), 2025. gada 4. jūnijs.

Atveseļošanas un noturības mehānisma pozitīvais devums

Šajā video ir paskaidrots, kā Atveseļošanas un noturības mehānisms palīdz cilvēkiem visā ES, veicinot ilgtspējīgu izaugsmi ar pārveidojošu reformu un svarīgu projektu palīdzību.
VIDEO:Aktuālā informācija no 2025. gada par Atveseļošanas un noturības mehānisma progresu.

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) tuvojas darbības beigām 2026. gada nogalē, un tas turpina virzīt reformas un investīcijas visā ES. 2025. gadā Komisija mudināja dalībvalstis paātrināt progresu, vienlaikus vienkāršojot savus procesus, un pavēra ceļu - atvērt jaunu cilni. gludai un sekmīgai ANM slēgšanai. ANM kā NextGenerationEU centrālais elements līdz 2025. gada beigām veica maksājumus dalībvalstīm aptuveni 394 miljardu eiro apmērā, atbalstot ekonomisko un sociālo noturību, kā arī pāreju uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos.

Ceturtais gada ziņojums par ANM īstenošanu - atvērt jaunu cilni. parādīja, ka šis mehānisms ir veicinājis publiskās investīcijas – paredzams, ka 2025. gadā tās sasniegs 3,8 % no iekšzemes kopprodukta salīdzinājumā ar 3,2 % 2019. gadā. Tas tika panākts, cita starpā atbalstot rūpnieciskās ražošanas un pakalpojumu dekarbonizāciju un digitalizāciju, vairāk nekā 900 000 tīro transportlīdzekļu uzlādes staciju izvēršanu un 16 miljonu mājsaimniecību pieslēgšanu ātrdarbīgam internetam. Saskaņā ar Komisijas pētījumu - atvērt jaunu cilni. ANM kopējā finansiālā ietekme 2020.–2030. gada periodā tiek lēsta 892 miljardu eiro apmērā ar tiešo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku vairāk nekā 546 miljardu eiro apmērā un plašāku ietekmi vairāk nekā 345 miljardu eiro apmērā.

ES noturības stiprināšana

ES ir jāstiprina noturība, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un labklājību, ņemot vērā pieaugošos drošības apdraudējumus, starptautiskās kārtības maiņu un klimata pārmaiņu un vides degradācijas pieaugošo ietekmi. Septembrī publicētajā 2025. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā - atvērt jaunu cilni. ir izklāstīti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ES joprojām ir mierīga, uzticīga savām vērtībām un apņēmības pilna nodrošināt savu iedzīvotāju labklājību nemierīgos laikos un nenoteiktības apstākļos.

Ziņojumā ierosinātas astoņas rīcības jomas:
  1. saskaņota globāla redzējuma par ES veidošana;
  2. iekšējās un ārējās drošības stiprināšana;
  3. mākslīgā intelekta un tehnoloģiju un pētniecības potenciāla izmantošana;
  4. ilgtermiņa ekonomikas noturības stiprināšana un sagatavošanās darba tirgus satricinājumiem;
  5. atbalsts ilgtspējīgai un iekļaujošai labklājībai;
  6. izglītības un prasmju pārveide;
  7. demokrātijas aizsardzība;
  8. demogrāfisko pārmaiņu prognozēšana un taisnīguma stiprināšana starp paaudzēm.

Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība apsvērt arī nepazīstamus vai grūti iedomājamus scenārijus, padarot prognozēšanu par pastāvīgu ES politikas veidošanas iezīmi. No 2026. gada ikgadējie prognozēšanas ziņojumi iekļaus arī citus elementus, ne tikai tendenču analīzi, lai aptvertu rīcībpolitiku stresa testus dažādos scenārijos, nodrošinot, ka ES ir labāk sagatavota nākotnei.

ES noteikumu vienkāršošana

Lai nodrošinātu nākotnei gatavu ES, noturībai un lielākai rīcībspējai ir jāiet roku rokā ar birokrātijas samazināšanu un noteikumu labāku darbību praksē. Turpinot darbu saskaņā ar labāka regulējuma - atvērt jaunu cilni. programmu, ES 2025. gadā pastiprināja centienus vienkāršot politiku un tiesību aktus - atvērt jaunu cilni., kā izklāstīts paziņojumā par vienkāršāku un ātrāku Eiropu - atvērt jaunu cilni.. Šie centieni ietvēra īstenošanas dialogus - atvērt jaunu cilni., kas nodrošina politiska līmeņa forumu komisāriem, lai apkopotu praktiskas atsauksmes no ieinteresētajām personām par to, kā ES noteikumi un programmas darbojas praksē. Papildinot šos dialogus, katrs komisārs sagatavoja gada progresa ziņojumu par vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi - atvērt jaunu cilni. 2025. gada pirmajā pusē, izklāstot progresu, problēmas un konkrētus turpmākos pasākumus to attiecīgajās atbildības jomās.

ES apņemšanās nodrošināt labāku regulējumu jau dod rezultātus: saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2025. gada regulatīvās politikas pārskatu - atvērt jaunu cilni. tā ir ierindojās pirmajā vietā ESAO analīzē par pārredzamību, ieinteresēto personu iesaisti un regulatīvās ietekmes novērtējumu.

10 vienkāršošanas paketes - atvērt jaunu cilni., kas pieņemtas 2025. gadā, ļaus ietaupīt aptuveni 12 miljardus eiro ikgadējās administratīvajās izmaksās. Komisijas mērķis ir līdz 2029. gadam samazināt administratīvo slogu vismaz par 25 % visiem uzņēmumiem un par 35 % maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Rafaēle Fito stāv blakus vēl vienam vīrietim pie dubultām koka un stikla durvīm.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Rafaēle Fito (pa kreisi) apmeklē ES finansēto projektu BUSINESS Station – Alūksne (Latvija), 2025. gada 10. jūnijs.

ES tiesību aktu efektīvas īstenošanas nodrošināšana

Tiesību aktu potenciāls tiek pilnībā izmantots tikai tad, kad tie tiek pilnībā īstenoti un piemēroti. Šajā nolūkā Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai palīdzētu tām īstenot ES tiesību aktus un rīcībpolitiku - atvērt jaunu cilni.. Ja dalībvalstis to nedara, Komisija pret tām var sākt pārkāpuma procedūras - atvērt jaunu cilni.. Tomēr, piedāvājot praktiskus norādījumus, sanāksmes, apmācību un tehnisko palīdzību, tiek pieliktas lielas pūles, lai novērstu pārkāpumus pirmsākumos. Piemēram, ar jaunajiem norādījumiem par datu kopīgošanu saistībā ar baterijām - atvērt jaunu cilni. Komisija palīdzēja dalībvalstīm piemērot Atjaunojamo energoresursu direktīvas - atvērt jaunu cilni. atjauninātos noteikumus. Šie norādījumi palīdz dalībvalstīm izveidot saskaņotu pieeju tādas informācijas apmaiņai kā baterijas uzlādes līmenis, stāvoklis un atrašanās vieta. Tie sniedz praktisku skaidrojumu un tehnisko atbalstu, lai nodrošinātu konsekventu īstenošanu visā ES.

  • 2025. gadā sāktas
    552
    jaunas pārkāpuma procedūras.
  • 554
    pārkāpuma procedūras tika slēgtas.
  • 71
    lieta attiecībā uz 21 dalībvalsti tika nodota Eiropas Savienības Tiesai.
  • Finansiālas sankcijas pieprasītas 20 gadījumos.

ES iestāžu sistēma turpina attīstīties, reaģējot uz jaunām politiskām un stratēģiskām prioritātēm. 2025. gadā Eiropas Savienības Padomes rotējošā prezidentūra vispirms bija Polijai un pēc tam Dānijai, un katrā no tām īpašs uzsvars tika likts uz drošību un noturību.

Komisija iesniedza tiesību aktu priekšlikumus, un Eiropas Parlaments un Padome darbojās kā likumdevēji, lai īstenotu kopīgās prioritātes. Dalībvalstis nodrošināja efektīvu īstenošanu Savienībā, un šo procesu atbalstīja Komisija tās pārraudzības lomā un citas ES iestādes un struktūras - atvērt jaunu cilni. savā darbā.

Lai ES pienācīgi darbotos kā demokrātija, būtiska ir spēcīga un pārredzama sadarbība starp tās iestādēm. Septembrī Parlaments un Komisija pabeidza sarunas - atvērt jaunu cilni. par atjauninātu pamatnolīgumu, lai uzlabotu iestāžu attiecības, uzticēšanos, pārredzamību un dialogu. Nolīguma pamatā ir deviņi politiskie principi - atvērt jaunu cilni., par kuriem Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vienojās 2024. gada oktobrī.

Donalds Tusks un Mete Frederiksena spiež viens otram roku telpā ar baltām sienām. Aiz viņiem abās pusēs stāv marmora statujas un novietoti vairāki Eiropas Savienības un Dānijas karogi.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks (pa kreisi) un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena (pa labi) neformālā valstu vai to valdību vadītāju sanāksmē, kurā ES līderi apsprieda, kā stiprināt Eiropas kopējo aizsardzību un atbalstu Ukrainai – Kopenhāgena (Dānija), 2025. gada 1. oktobris. © Getty Images, Liselotte Sabroe
Antoniu Košta, Roberta Metsola un Urzula fon der Leiena stāv kopā, sarunājas un smejas Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē.
No kreisās uz labo pusi: Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Eiropas Parlamenta plenārsēdē – Strasbūra (Francija), 2025. gada 1. aprīlis.

Šūmana deklarācijas 75. gadadiena

Ik gadu 9. maijā ES atzīmē Eiropas dienu. 2025. gadā šim notikumam bija īpaša nozīme, jo tas iezīmēja Šūmana deklarācijas 75. gadadienu - atvērt jaunu cilni.. Deklarācijā, ko 1950. gada 9. maijā iesniedza Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, tika ierosināts izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kas ir mūsdienu ES priekštece.

Urzula fon der Leiena, Roberta Metsola, Antonio Košta un Luks Frīdens stāv plecu pie pleca, turēdami identiskus ierāmētus dokumentus.
No kreisās uz labo pusi: Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta un Luksemburgas premjerministrs Luks Frīdens Robēra Šūmana mājā – Luksemburga (Luksemburga), 2025. gada 9. maijs.