Eiropas Savienība aizvien ir stingri apņēmusies atbalstīt Ukrainu laikā, kad pret šo valsti tiek vērsts neprovocēts un nepamatots Krievijas agresijas karš un nelikumīgi mēģinājumi anektēt Ukrainas teritoriju. Ukrainas brīvība ir Eiropas brīvība, tāpēc ES sadarbībā ar līdzīgi domājošiem partneriem un sabiedrotajiem turpinās sniegt Ukrainai un tās tautai visaptverošu politisko, finansiālo, ekonomisko, humanitāro, militāro un diplomātisko atbalstu.

ES ir sniegusi vēl nepieredzētu militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem un ir uzņēmusi vairāk nekā četrus miljonus ukraiņu, kuri meklē patvērumu dalībvalstīs. Tā arī atbalsta Ukrainas reformu centienus virzībā uz dalību ES, kā arī palīdz Ukrainai pakāpeniski integrēties vienotajā tirgū. ES ir arī sniegusi ievērojamu finansiālu atbalstu, lai palielinātu valsts noturību, atveseļošanu un rekonstrukciju. Visbeidzot, Eiropas Komisija nerimtīgi cenšas panākt taisnīgu un ilgstošu mieru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tai skaitā ar ANO Statūtos noteiktajiem principiem, kas sargā Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti.

Ir pagājuši jau gandrīz četri gadi, kopš Krievija sāka pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu. ES joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Šie centieni turpinājās 2025. gadā ar ES pārliecību, ka Ukrainā drīz valdīs miers un tās pilsoņi baudīs labklājību, būdami ES kā mājās. Līdz 2025. gada beigām ES un tās dalībvalstu sniegtais atbalsts - atvērt jaunu cilni. kopš kara sākuma sasniedza 193,3 miljardus eiro. 2025. gadā vien ES sedza 84 % no Ukrainas ārējā finansējuma vajadzībām. Komisija turpināja koordinēt savu palīdzību ar citiem svarīgiem atbalstītājiem, izmantojot Ukrainas līdzekļu devēju platformu. Eiropadomes 18. un 19. decembra sanāksmē ES līderi nolēma piesaistīt vēl 90 miljardus eiro finansējuma 2026.–2027. gadam, izmantojot kopīgus aizņēmumus ar ES budžeta atbalstu.

ES turpināja atbalstīt vitāli svarīgu humāno palīdzību gan Ukrainā, gan Moldovā, finansējumu novirzot ārkārtas palīdzībai. Tas ietver 40 miljonus eiro - atvērt jaunu cilni., kas septembrī piešķirti, lai palīdzētu ukraiņiem izturēt Krievijas agresijas kara ceturto ziemu, palīdzot ES humānās palīdzības partneriem nodrošināt patvēruma materiālus, salabot bojātās mājas un pārvietoto personu centrus un uzlabot piekļuvi ūdenim, sanitārijai un apkurei.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī Komisija humānās palīdzības programmām Ukrainā ir piešķīrusi vairāk nekā 1 miljardu eiro, tostarp 220 miljonus eiro 2025. gadā.

Lai sniegtu ārkārtas palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem, ES koordinē savu līdz šim lielāko ES civilās aizsardzības mehānisma - atvērt jaunu cilni. aktivēšanu. Līdz šim visas 27 dalībvalstis, kā arī sešas iesaistītās valstis (Islande, Moldova, Norvēģija, Serbija, Turcija un Ziemeļmaķedonija) ir sniegušas Ukrainai materiālu palīdzību, sākot ar medicīniskajiem piederumiem un patvēruma priekšmetiem un beidzot ar transportlīdzekļiem un energoierīcēm. Kopumā Ukrainai ir nogādāts vairāk nekā 156 000 tonnu palīdzības. Turklāt kopš 2022. gada vairāk nekā 4700 ukraiņu pacientu tika pārvesti uz slimnīcām visā Eiropā.

ES arī turpina uzņemt tos, kuri bēg no kara. Dalībvalstis 2025. gadā vienojās līdz 2027. gada 4. martam pagarināt pašreizējo pagaidu aizsardzības statusu - atvērt jaunu cilni., kas ļauj ukraiņiem uzturēties, strādāt un mācīties ES. Kopš 2022. gada dalībvalstis ir uzņēmušas vairāk nekā četrus miljonus cilvēku. Jūnijā Komisija ierosināja dalībvalstīm sākt gatavoties pārejai no pagaidu aizsardzības sistēmas uz citām juridiskā statusa iespējām un atvieglot atgriešanos un reintegrāciju Ukrainā tiem, kuri vēlas to darīt.

Jūlijā Komisija arī paziņoja par savu apņemšanos nodrošināt Ukrainai asociēto dalību programmā Erasmus+, paplašinot izglītības un mobilitātes iespējas Ukrainas studentiem un skolotājiem. Turklāt ar Erasmus+ atbalstu Ukrainas skolēni 2025./2026. mācību gadā saņems divus miljonus jaunu mācību grāmatu.

Ukrainas drošība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas drošību. Tāpēc ES galvenā prioritāte ir izbeigt Krievijas agresijas karu un tās nelikumīgos mēģinājumus anektēt Ukrainas teritoriju un nodrošināt taisnīgu un ilgstošu mieru. 2025. gadā ES veica vairākus būtiskus pasākumus, lai sasniegtu šo ārkārtīgi izaicinošo un sarežģīto mērķi, tostarp sniedza pastāvīgu militāro atbalstu un sāka piemērot secīgas sankciju paketes, kas ir radījušas reālas izmaksas Krievijas ekonomikai.

Ar jaunajām sankcijām ES ir vēl vairāk ierobežojusi Krievijas piekļuvi kaujaslauka tehnoloģijām, vājinājusi tās militārrūpniecisko kompleksu un pastiprinājusi cīņu pret tās ēnu floti. ES ir arī pastiprinājusi ierobežojumus, lai samazinātu Krievijas ieņēmumus no enerģijas, un ieviesusi Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Kopš sākusies Krievijas pilna mēroga militārā agresija pret Ukrainu, ES un tās dalībvalstis ir sniegušas militāro atbalstu aptuveni 66 miljardu eiro apmērā, no kuriem 6,4 miljardi eiro ir novirzīti, izmantojot Eiropas Miera mehānismu - atvērt jaunu cilni.. ES ir arī piešķīrusi 3,4 miljardus eiro no ieņēmumiem, kas gūti no imobilizētajiem Krievijas aktīviem, vienlaikus sniedzot būtisku apmācību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, izmantojot ES militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam - atvērt jaunu cilni., kas līdz šim ir apmācījusi aptuveni 85 000 Ukrainas militārpersonu. Visi šie militārā atbalsta veidi palīdz stiprināt Ukrainu kaujas laukā un pie sarunu galda, aizsargājot Ukrainas iedzīvotāju dzīvību.

Visu 2025. gadu ES turpināja gādāt, lai Krievijas vadība tiktu saukta pie atbildības par Ukrainā un pret Ukrainu pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem. Februārī Komisija, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Padome un Ukraina kopā ar 37 citām valstīm ielika pamatus Īpašajam pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālam. Eiropas Padomes un Ukrainas nolīgums par tribunāla izveidi tika parakstīts jūnijā. Tribunāls būs pilnvarots saukt pie atbildības Krievijas politiskos un militāros līderus, uz kuriem gulstas vislielākā atbildība par Ukrainā pastrādātajām zvērībām. Decembrī Komisija ES vārdā parakstīja Konvenciju, ar ko izveido starptautisku kompensācijas prasību komisiju Ukrainai. Tās parakstīšana bija nozīmīgs notikums, kas bija kopīgu Eiropas centienu rezultāts, lai panāktu atbildības uzņemšanos un taisnīguma atjaunošanu Ukrainai un Ukrainas tautai. Tādējādi tiek gādāts, lai Krievijas brutālā agresijas kara upuri saņemtu pienācīgu kompensāciju.

Lai ES sankcijas tiktu īstenotas pilnā mērā, ir pastiprināti ES tiesību akti, kas ļauj dalībvalstīm konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Dalībvalstis ar darba grupas Freeze and Seize - atvērt jaunu cilni. atbalstu līdz 2025. gada beigām bija iesaldējušas Krievijas un Baltkrievijas oligarhu un viņu sadarbības partneru privātos aktīvus vairāk nekā 27 miljardu eiro vērtībā.

ES ir izveidojusi Ukrainas mehānismu - atvērt jaunu cilni. – līdz 50 miljardiem eiro vērtu īpašu finansēšanas instrumentu, kas Ukrainai sniedz paredzamu un elastīgu atbalstu 2024.–2027. gadā ar mērķi atbalstīt tās atveseļošanu, rekonstrukciju un modernizāciju saskaņā ar tās virzību uz ES.

2025. gada februārī ES Ukrainai piedāvāja jaunu atbalsta paketi - atvērt jaunu cilni., lai līdz 2027. gada sākumam tā kopā ar Moldovu varētu pilnībā integrēties Eiropas enerģijas tirgū, kā arī turpināt integrāciju ES gāzes nozarē, ar nosacījumu, ka Ukraina ievērojami paātrina nepieciešamās tirgus reformas.

Turklāt ES turpināja virzīt Ukrainas pakāpenisku integrāciju vienotajā tirgū, it īpaši izmantojot iespējas, ko piedāvā ES un Ukrainas padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības zona. Rezultātā Ukraina 2026. gada 1. janvārī pievienojās “viesabonēšanas kā mājās” - atvērt jaunu cilni. zonai. ES un Ukraina līdz 2027. gada marta beigām ir arī atjaunojušas savu autotransporta nolīgumu - atvērt jaunu cilni., nodrošinot raitāku pārrobežu kravu tranzītu abu valstu ekonomikas labā. Komisija ir arī pabeigusi veselas termoelektrostacijas transportēšanu no Lietuvas uz Ukrainu, lai atbalstītu iedzīvotāju vajadzības pēc enerģijas, – tā ir līdz šim vislielākā atsevišķā operācija, kas veikta saskaņā ar ES civilās aizsardzības mehānismu.

Solidaritātes joslas - atvērt jaunu cilni., kas izveidotas 2022. gada maijā, turpina nodrošināt, ka Ukraina var importēt nepieciešamās preces un eksportēt dažus lauksaimniecības un citus produktus. Šīs solidaritātes joslas bija būtiskas Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportam līdz 2023. gada vidum. Kopš tā laika Ukrainai pēc veiksmīgām cīņām pret Krieviju ir izdevies nodrošināt savu preču pārvadāšanu pa Melnās jūras koridoru. Atbalstot šo koridoru, pa kuru Ukrainas kuģi var turpināt vest eksporta preces, ES atbalsta Ukrainas tirdzniecību pa Melnās jūras ceļiem. Lai šis jūras maršruts joprojām būtu dzīvotspējīgs un drošs, ES ir arī investējusi infrastruktūrā un koordinācijā.

Gada gaitā ES turpināja tirdzniecības atbalstam izmantot eksporta kredītu garantiju instrumentus. Piemēram, jūnijā tika panākta pirmā vienošanās - atvērt jaunu cilni. saskaņā ar ES Ukrainas eksporta kredītu garantiju mehānismu, ES eksportam uz Ukrainu ar Dānijas Eksporta un importa biroja starpniecību nodrošinot garantijas 20 miljonu eiro vērtībā.

ES īstenoja savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas rekonstrukciju 2025. gadā, izmantojot finanšu instrumentus, sniedzot garantijas, dotācijas un uz reformām balstītu atbalstu, kuru mērķis ir palielināt valsts noturību un ekonomisko stabilitāti un atbalstīt tās ilgtspējīgu atveseļošanos ilgtermiņā. Šo centienu pamatā ir Ukrainas mehānisms 2024.–2027. gadam. Ukrainas investīciju satvaram, kas ir Ukrainas mehānisma investīciju daļa, ir sniegts ES atbalsts pavisam 9,5 miljardu eiro apmērā, un tas ir izstrādāts tā, lai publiskās un privātās investīcijās Ukrainas atveseļošanai un rekonstrukcijai piesaistītu līdz 40 miljardiem eiro. Līdz šim, lai finansētu investīciju programmas, kas sniedz tiešu labumu Ukrainas iedzīvotājiem, radot jaunas darbvietas, piegādājot elektroenerģiju, siltumu un tīru ūdeni, atbalstot cenas ziņā pieejamus mājokļus, būvējot bumbu patversmes, atjaunojot kara izpostīto infrastruktūru u. c., ir piešķirti 6,9 miljardi eiro.

Martā tika izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu mazos uzņēmumus, kara skartās kopienas un atveseļošanas investīcijas. Tā mērķis bija mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināt plašāku piekļuvi finansiālajam atbalstam, izmantojot bankas, tādējādi stiprinot Ukrainas sociālekonomisko kohēziju. Pēc tam tika izsludināts jauns uzaicinājums izteikt ieinteresētību. Tas bija atvērts līdz oktobrim.

Līdz šim ES ir mobilizējusi vairāk nekā 2,3 miljardus eiro tam, lai uzlabotu transporta savienojumus starp ES, Ukrainu un Moldovu. No tiem 1,55 miljardi eiro ir neatmaksājamais dotāciju atbalsts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Piemēram, septembrī Ukraina atklāja ES pirmo standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju - atvērt jaunu cilni., kas ļauj ar vilcieniem no Ukrainas tieši doties uz tādām pilsētām kā Budapešta (Ungārija) un Vīne (Austrija). Jūlijā šī mehānisma ietvaros tika izvēlēts jauns 73,5 miljonu eiro vērts projekts ES standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas izbūvei no Polijas līdz Skniļivai (atrodas Ukrainā pie Ļvivas). Tas palīdzēs Ukrainai turpināt integrēties ES dzelzceļu tīklā.

Papildus tiešajam finansējumam ES koncentrējas uz strukturālām un institucionālām reformām, kas ir daļa no rekonstrukcijas procesa. Ukrainas uzdevums ir īstenot atveseļošanas un reformu plānu, stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības un uzturēt pārredzamu un pārskatatbildīgu pārvaldību.