3. NODAĻA
Eiropas aizsardzības un drošības stiprināšana
Skatīt fotoattēla parakstu
Pēdējie gadi ir bijuši spilgts atgādinājums par to, cik trausls ir miers, un ir bijuši trauksmes signāls Eiropai. Eiropas Savienība pastiprina centienus aizsargāt savus pilsoņus un nodrošināt, ka Eiropa spēj saglabāt mieru, izmantojot efektīvus atturēšanas pasākumus. 2025. gadā ES sāka jaunu iniciatīvu kopumu, lai palīdzētu dalībvalstīm reaģēt uz neatliekamo īstermiņa vajadzību atbalstīt Ukrainu, vienlaikus pievēršoties arī neatliekamajai ilgtermiņa vajadzībai palielināt Eiropas drošību un gatavību aizsardzībai. Vienlaikus ES nāca klajā ar jaunu sagatavotības savienības stratēģiju.
Eiropiešu uzskati par drošību un aizsardzību
69 %
eiropiešu piekrīt, ka ES ir vieta, kur nemierīgajā pasaulē var justies droši.
78 %
ir noraizējušies par ES aizsardzību un drošību nākamajos piecos gados.
81 %
respondentu atbalsta dalībvalstu kopējo aizsardzības un drošības politiku.
77 %
piekrīt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud ES drošību.
Avots: Eiropas Komisija, Eirobarometra standartaptauja Nr. 103 - atvērt jaunu cilni., 2025. gada maijs.
ES mērķis ir uzlabot dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomā un izmantot ES un vienotā tirgus nodrošināto pievienoto vērtību, lai izveidotu patiesu aizsardzības savienību. NATO joprojām ir Eiropas drošības un aizsardzības stūrakmens, un 23 dalībvalstis ir arī NATO sabiedrotās. Tomēr ES uzņemas lielāku atbildību par savu drošību un 2025. gadā spēra nozīmīgus soļus šajā virzienā.
2025. gadā ES arī noslēdza divas svarīgas drošības un aizsardzības partnerības - atvērt jaunu cilni. ar Kanādu un Apvienoto Karalisti, tādējādi apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt mieru un drošību pasaulē un palielināt kopīgus centienus tādās jomās kā krīžu pārvarēšana, kiberjautājumi, jūras drošība, terorisma apkarošana un kritiskās infrastruktūras noturība.
Investīciju palielināšana aizsardzībā
2025. gadā ES izlēmīgi palielināja investīcijas aizsardzībā, izmantojot visaptverošu plānu “Gatavība 2030” - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir drošības un aizsardzības jomā mobilizēt līdz 800 miljardiem eiro, izmantojot divus pamatpīlārus: SAFE (“Rīcība Eiropas drošības labā”) instrumentu un jaunās valsts izņēmuma klauzulas noteikumus. SAFE nodrošinās aizdevumus līdz 150 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu kopīgu iepirkumu aizsardzības jomā un stiprinātu Eiropas industriālo un operatīvo gatavību, savukārt valsts izņēmuma klauzula ļaus dalībvalstīm mobilizēt papildu 650 miljardus eiro investīcijām aizsardzības jomā, nepārkāpjot ES fiskālos noteikumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu - atvērt jaunu cilni..
Vēl no Eiropas Aizsardzības fonda - atvērt jaunu cilni. tiks investēts vairāk nekā 1 miljards eiro sadarbīgā aizsardzības pētniecībā un izstrādē, aptverot visas militārās jomas, kā arī 300 miljoni eiro no instrumenta Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu piecus pārrobežu projektus tādās jomās kā munīcija, pretgaisa un pretraķešu aizsardzība un senākas platformas. Aizsardzības industrijas pārveides ceļveža - atvērt jaunu cilni. mērķis ir uzlabot aizsardzības uzņēmumu piekļuvi finansējumam, izmantojot fondu fondu 1 miljarda eiro apmērā, samazināt laiku līdz nonākšanai tirgū un paātrināt iepirkumu, īpaši jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, kā arī stiprināt prasmju un talantu attīstību visā aizsardzības industrijā.
Papildus tam Komisija nākamā ES ilgtermiņa budžeta ietvaros (sk. 8. nodaļu) ierosināja palielināt aizsardzības un kosmosa budžetu - atvērt jaunu cilni. līdz 131 miljardam eiro no Eiropas Konkurētspējas fonda – tas ir pieckārtīgs palielinājums salīdzinājumā ar pašreizējo budžetu. Vienlaikus ES virza vērienīgu vienkāršošanas programmu, lai paātrinātu aizsardzības spēju attīstību un investīcijas. Galvenie pasākumi 2025. gadā bija šādi: priekšlikumi racionalizēt aizsardzības investīciju noteikumus - atvērt jaunu cilni., jūnijā publicētā aizsardzības gatavības Omnibus pakete - atvērt jaunu cilni., lai vienkāršotu ES tiesību aktus un nākamo četru gadu laikā nodrošinātu investīcijas līdz 800 miljardu eiro apmērā, un aizsardzības gatavības ceļvedis - atvērt jaunu cilni., kurā noteikti skaidri mērķi, atskaites punkti un rādītāji, lai līdz 2030. gadam panāktu gatavību, vienlaikus uzsverot divējāda lietojuma pētniecības un inovācijas nozīmi, kā izklāstīts Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzību - atvērt jaunu cilni.. Šos pasākumus papildina militārās mobilitātes pakete - atvērt jaunu cilni..
Drošības uzlabošana gaisa telpā un okeānos
Tā kā kosmosam un satelītiem ir arvien stratēģiskāka nozīme mūsu ikdienas dzīvē, jūnijā tika pieņemts priekšlikums ES Kosmosa aktam - atvērt jaunu cilni.. Tā mērķis ir izveidot saskaņotu un vienotu ES tiesisko regulējumu darbībām kosmosā ar galveno mērķi uzlabot drošumu, ilgtspēju, kiberdrošību un noturību visā ES kosmosa ekosistēmā. Līdztekus tam Redzējumā par Eiropas kosmosa ekonomiku - atvērt jaunu cilni. ir izklāstīts stratēģisks satvars Eiropas konkurētspējas, noturības un stratēģiskās autonomijas palielināšanai globālajā kosmosa tirgū, kura vērtība līdz 2035. gadam tiek prognozēta 1,6 triljonu eiro apmērā.
2025. gada jūlijā pirmo reizi tika paziņots, ka sāk darboties Galileo atvērta pakalpojuma navigācijas ziņojumu autentificēšana - atvērt jaunu cilni.. Tas ir mehānisms no Galileo satelītiem pārraidīto navigācijas datu autentiskuma pārbaudei, palīdzot aizsargāt tos pret viltošanu (nepatiesu signālu pārraidi), un tas ievērojami palielina uzticēšanos ES Galileo satelītu sistēmai, kas ir vienīgā sistēma pasaulē ar šo drošības elementu. Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas 2024. gada drošības ziņojumā tika reģistrēts komerciālās aviācijas viltus incidentu pieaugums par 500 %, ietekmējot 1500 lidojumus dienā. Novembrī tika paziņots arī par Zemes novērošanas pakalpojumu valdības līmeņa lietotājiem, kas uzlabos izlūkošanas spējas.
Svarīga joma, kurā ES rīkojās 2025. gadā, bija arī drošība okeānos un jūrās, februārī pieņemot ES kabeļu drošības rīcības plānu - atvērt jaunu cilni.. Gada laikā tika publicēts nozīmīgs ziņojums par kabeļu infrastruktūru - atvērt jaunu cilni., kā arī sniegts jauns finansējums 20 miljonu eiro apmērā, lai stiprinātu Eiropas zemūdens kabeļu drošību - atvērt jaunu cilni.. Šis finansējums programmas “Digitālā Eiropa” - atvērt jaunu cilni. ietvaros atbalstīs reģionālu kabeļu centru izveidi un zemūdens kabeļu infrastruktūras noturības stresa testēšanu.
Ievērojot Nīnistes ziņojumā - atvērt jaunu cilni. izklāstītos ieteikumus, Augstā pārstāve un Komisija 2025. gadā ierosināja sagatavotības savienības stratēģiju - atvērt jaunu cilni. ar 30 svarīgiem pasākumiem, kuros pievēršas tam, lai sekmētu ES sagatavotību un noturību pret krīzēm nākotnē. Mērķis ir stiprināt ES kolektīvo spēju efektīvi risināt tādas problēmas kā pandēmijas, klimata pārmaiņu ietekme, hibrīddraudi un ģeopolitiskā nestabilitāte. Tas ietvers visus pārvaldības līmeņus (vietējo, reģionālo, valsts un ES) un iedzīvotājus, vietējās kopienas un pilsonisko sabiedrību, uzņēmumus, sociālos partnerus, kā arī zinātniskās un akadēmiskās kopienas.
Ar ES krājumu veidošanas stratēģiju - atvērt jaunu cilni. tiks ieviesta ES pirmā visaptverošā pieeja, lai krīzes laikā spētu nodrošināt pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, ūdeni, degvielu un zāles. Līdztekus tam Medicīnisko pretlīdzekļu stratēģija stiprinās Eiropas veselības drošību, paātrinot vitāli svarīga medicīniskā aprīkojuma izstrādi, ražošanu un pieejamību. Tāpat arī ierosinātais Kritiski svarīgo zāļu akts - atvērt jaunu cilni. uzlabos kritiski svarīgo zāļu pieejamību ES, stimulējot piegādes ķēžu dažādošanu un veicinot zāļu ražošanu ES. Visbeidzot, kā daļu no plašāka ES sagatavotības un krīžu pārvarēšanas satvara Komisija virzīja divas pamatiniciatīvas – Eiropas Ūdensresursu noturības stratēģiju - atvērt jaunu cilni. un Eiropas Okeāna paktu - atvērt jaunu cilni., kas abas tika pieņemtas jūnijā, lai stiprinātu ES spēju paredzēt un novērst pieaugošos ar vidi un klimatu saistītos riskus un reaģēt uz tiem.
Galvenie riski un apdraudējumi
- Dabas katastrofas:
plūdi, dabas ugunsgrēki, zemestrīces, ekstremāli laikapstākļi. - Cilvēka izraisītas katastrofas:
rūpnieciskas avārijas, tehnoloģiskas kļūmes, pandēmijas. - Hibrīddraudi:
kiberuzbrukumi, dezinformācijas kampaņas, ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās, kritiskās infrastruktūras sabotāža. - Ģeopolitiskās krīzes:
bruņoti konflikti, tostarp bruņota agresija pret dalībvalstīm.
Plašāku informāciju sk. Komisijas visaptverošajā Eiropas risku analīzē - atvērt jaunu cilni..
Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs - atvērt jaunu cilni., kas darbojas 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, nodrošina ārkārtas atbalsta ātru izvietošanu un darbojas kā koordinācijas centrs dalībvalstīm, vēl 10 iesaistītajām valstīm, skartajai valstij un civilās aizsardzības un humānās palīdzības ekspertiem. 2025. gadā ES civilās aizsardzības mehānisms visā pasaulē - atvērt jaunu cilni. tika aktivizēts 64 reizes, bet kopumā kopš 2001. gada centrs ir koordinējis palīdzības sniegšanu vairāk nekā 830 reižu.
2025. gada ārkārtas rīcība klimata jomā skaitļos
ES civilās aizsardzības mehānisms tika aktivizēts 18 reizes, lai cīnītos pret dabas ugunsgrēkiem Eiropā un ārpus tās – tas ir lielākais skaits, kāds vienā gadā jebkad reģistrēts saistībā ar dabas ugunsgrēkiem.
Lai cīnītos pret meža ugunsgrēkiem 11 dalībvalstīs, vasarā tika izvietoti 58 gaisa kuģi – 38 lidmašīnas un 20 helikopteri – un vairāk nekā 740 ugunsdzēsēju un glābēju.
Tika ierosināts piešķirt 280 miljonus eiro no Solidaritātes fonda, lai atbalstītu atveseļošanas centienus Austrijā, Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Moldovā, Polijā un Slovākijā pēc 2024. gada plūdiem, ko izraisīja vētra Boris.
Augsta riska apgabalos Francijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē tika izvietoti 650 ugunsdzēsēji no 14 dalībvalstīm, lai sagatavotos - atvērt jaunu cilni. vasarai.
Spānijai no ES Solidaritātes fonda - atvērt jaunu cilni. tika sniegts avanss 100 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu tai finansēt atveseļošanas pasākumus pēc vētras, kura izraisīja katastrofālus plūdus Valensijā 2024. gadā.
Lai novērstu pieaugošos drošības apdraudējumus un hibrīddraudus, piemēram, terorismu, organizēto noziedzību, kibernoziedzību un uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, ES ir vajadzīga jauna pieeja tās iekšējai drošībai, robežkontrolei un migrācijas pārvaldībai. ES atbalsta mērķis šajās jomās ir palīdzēt dalībvalstīm īstenot Migrācijas un patvēruma paktu - atvērt jaunu cilni., kuru sāks piemērot 2026. gada jūnijā (piemēram, ieviešot ātrākas patvēruma procedūras un efektīvāku atgriešanu). Tā mērķis ir arī atbalstīt dalībvalstis robežkontroles pārvaldības digitalizācijā, labāk aprīkot robežsargus un uzlabot sadarbību ar trešām valstīm. Visbeidzot, tā nolūks ir nodrošināt tiesībaizsardzības iestādēm modernizētas spējas apkarot terorismu un organizēto noziedzību gan tiešsaistē, gan bezsaistē.
Iekšējās drošības uzlabošana
Noziedzība kļūst straujāka, digitālāka un labāk organizēta. Mūsu demokrātija un sabiedrība ir pakļauta hibrīddraudiem. Joprojām pastāv augsts terorisma draudu līmenis, ko veicina reģionālas krīzes. Saskaņā ar Komisijas politiskajām prioritātēm - atvērt jaunu cilni. ES plaši reaģēja uz šo jauno realitāti 2025. gada pavasarī, 1. aprīlī ieviešot ProtectEU - atvērt jaunu cilni. – jauno Eiropas iekšējās drošības stratēģiju. Šī plašā, visu sabiedrību aptverošā pieeja tiešsaistes un bezsaistes drošības apdraudējumiem (tostarp terorismam, organizētajai noziedzībai, kibernoziedzībai, uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai un hibrīddraudiem) aptver iedzīvotājus, uzņēmumus, pētniekus un pilsonisko sabiedrību. Tā arī nodrošinās, ka drošība tiek integrēta ES tiesību aktos un politikā.
Īsumā par ProtectEU
Galvenie principi
Visu sabiedrību aptveroša pieeja, iekļaujot iedzīvotājus, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību, pētniekus, akadēmiskās aprindas un privātās struktūras.
Drošības integrēšana visās ES iniciatīvās ar iekļautu drošības pārbaudi jaunām iniciatīvām.
Investīciju drošībā palielināšana, nodrošinot lielākus resursus tiesībaizsardzībai, labāku aprīkojumu, investīcijas tehnoloģijās un spēcīgākas ES aģentūras.
Prioritārās jomas un būtiskākās darbības
Palielināt informētību par apdraudējumiem ar uzlabotu izlūkdatu apmaiņu.
Stiprināt tiesībaizsardzības spējas, citstarp padarīt Eiropolu par patiesi funkcionējošu policijas aģentūru un laika gaitā stiprināt Frontex ar līdz pat 30 000 papildu darbinieku.
Veidot noturību pret hibrīddraudiem, ieskaitot atbalstu, kas palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt visu fizisko un digitālo kritisko infrastruktūru.
Apkarot organizēto noziedzību, citstarp labāk aizsargājot jauniešus.
Apkarot terorismu, citstarp nodrošinot jaunu rīkkopu radikalizācijas novēršanai.
Stiprināt globālo sadarbību, citstarp paātrinot ES kandidātvalstu integrāciju ES drošības arhitektūrā.
ES ir pastiprinājusi apņemšanos aizsargāt savus pilsoņus, novērst potenciālus uzbrukumus un veicināt drošāku un aizsargātāku Eiropu visiem, ieguldot 30 miljonus eiro no Iekšējās drošības fonda - atvērt jaunu cilni. 13 atlasītos projektos - PDF datne – atvērt jaunu cilni.. Tas palīdzēs stiprināt publisko vietu, piemēram, iepirkšanās centru, sabiedriskā transporta, izklaides vietu un kulta vietu, aizsardzību.
Pasākumi cīņai pret narkotiku tirdzniecību, organizēto noziedzību un terorismu
- Jaunajā ES rīcības plānā cīņai pret narkotiku tirdzniecību - atvērt jaunu cilni. galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem sešās prioritārās jomās: pielāgošanās mainīgajiem maršrutiem un metodēm, ko izmanto noziedzīgie tīkli; noziedzības novēršana un ar narkotikām saistītas vardarbības mazināšana; tiesībaizsardzības, tiesu un muitas iestāžu sadarbības pastiprināšana; sintētisko narkotiku un narkotisko vielu prekursoru problēmas risināšana; pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšana, tostarp ar jaunu drošības pētniecības un inovācijas centru, kas sāks darboties 2026. gadā; starptautiskās sadarbības stiprināšana.
- Oktobrī Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē ar Islandi - atvērt jaunu cilni. un Norvēģiju - atvērt jaunu cilni. tika parakstīti nolīgumi par pasažieru datu reģistra datu pārsūtīšanu, lai stiprinātu tiesībaizsardzības sadarbību un palielinātu kopīgo cīņu pret terorismu un smago organizēto noziedzību, ieskaitot narkotiku, šaujamieroču un cilvēku tirdzniecību.
- Ir pieņemts ES kiberdrošības pārvaldības plāns - atvērt jaunu cilni., kas sniedz norādījumus par ES reakciju uz plaša apmēra kiberdrošības incidentiem vai kiberkrīzēm.
- Jauns rīcības plāns - atvērt jaunu cilni., kas uzlabo slimnīcu un veselības aprūpes sniedzēju kiberdrošību, radīs drošāku un labāk aizsargātu vidi pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem.
- Ir sperti pirmie soļi - atvērt jaunu cilni., lai ES parakstītu un ratificētu ANO Konvenciju pret kibernoziedzību.
- Vienots kontaktpunkts - atvērt jaunu cilni. uzņēmumiem ziņošanai par kiberdrošības incidentiem saskaņā ar vairākiem tiesību aktiem samazinās slogu struktūrām un palielinās kiberdrošību, paātrinot un racionalizējot ziņošanas procesu.
Jaunākie pieejamie dati par cilvēku tirdzniecību ES
-
2024. gadā ir reģistrēti 9678
cilvēku tirdzniecības upuri. -
Samazinājums par 8 %
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. - 63 % no šiem upuriem bija sievietes vai meitenes.
Avots: Eurostat, “Cilvēku tirdzniecības statistika” - atvērt jaunu cilni., 2026. gada janvāris.
Ar ProtectEU Komisija izstrādā jaunu stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai, pievēršoties visiem posmiem no novēršanas līdz kriminālvajāšanai.
Vizītes laikā Ēģiptē komisārs M. Brunners piedalījās Eiropola un Ēģiptes sadarbības vienošanās - atvērt jaunu cilni. parakstīšanas ceremonijā, ar šo vienošanos uzlabojot tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību cīņā pret terorismu, narkotiku tirdzniecību, migrantu kontrabandu un organizēto noziedzību. Šis nozīmīgais nolīgums, kas ir pirmais šāda veida nolīgums Ziemeļāfrikā, uzlabos sadarbību tiesībaizsardzības jomā starp Vidusjūras ziemeļu un dienvidu reģionu. Komisārs piedalījās arī Hartūmas procesa otrajā ministru konferencē, kas veicina sadarbību starp valstīm migrācijas maršrutos starp Āfrikas ragu un Eiropu.
Kopīgo robežu stiprināšana
ES galvenie centieni kopīgo robežu jomā 2025. gadā bija padarīt tās drošākas, ieviešot pilnībā funkcionējošu digitālo robežu pārvaldības sistēmu, īstenojot integrētu robežu pārvaldības pieeju un ES vīzu politikas stratēģiju un nodrošinot pilnīgu un pilnībā funkcionējošu Šengenas zonu.
Tiks turpināts darbs šādās jomās:
- politiskās un operatīvās pārvaldības stiprināšana, efektīvi īstenojot saskaņotos noteikumus un izmantojot kopīgas informācijas sistēmas, resursus un infrastruktūru, ko nodrošina sadarbspējas arhitektūra;
- digitalizācijas satvara īstenošanas paātrināšana, lai novērstu drošības riskus;
- pastāvīgas investīcijas pētniecībā un inovācijā;
- pastāvīga pielāgošanās mainīgajai drošības videi ar vienotu izlūkdatu ainu, kopīgām operatīvajām darbībām un ciešāku sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp iekšējo robežu reģionos;
- efektīvi pasākumi, ar ko atgriezt personas, kurām nav likumīgu tiesību uzturēties ES.
Komisija turpinās sekot līdzi progresam, izmantojot ikgadējo Šengenas rezultātu pārskatu - atvērt jaunu cilni., un vēl vairāk konsolidēs Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu - atvērt jaunu cilni.. Tas ietver sistēmas gan Šengenas valstīs, gan ES kandidātvalstīs. Komisija ar Šengenas koordinatora atbalstu turpinās atbalstīt dalībvalstis, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību pārrobežu operatīvās tiesībaizsardzības jomā.
-
MAIJS
- Eiropa atzīmē - atvērt jaunu cilni. pirmo Eiropas dienu drošai ceļošanai ārvalstīs.
- Tiek sākts kopējais biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums - atvērt jaunu cilni., kas ir nozīmīgs pagrieziena punkts ES centienos uzlabot iekšējo drošību, robežkontroli un migrācijas pārvaldību.
-
JŪNIJS
- Starp Frontex un Bosniju un Hercegovinu tiek parakstīts statusa nolīgums - atvērt jaunu cilni., lai stiprinātu sadarbību migrācijas un robežu pārvaldības jomā.
- Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pēc starpiestāžu sarunām panāk vienošanos - atvērt jaunu cilni. attiecībā uz noteikumiem par bezvīzu ceļošanas apturēšanu trešo valstu pilsoņiem.
-
OKTOBRIS
- Pakāpeniski tiek ieviesta ES ieceļošanas/izceļošanas sistēma - atvērt jaunu cilni., kurā tiek iegūti biometriskie dati, piemēram, pirkstu nospiedumi, sejas attēls, un cita ceļošanas informācija un kura pakāpeniski aizstās pašreizējo sistēmu spiedogu iespiešanai pasēs.
40 bezvīzu ceļošanas gadi
14. jūnijā Eiropa atzīmēja Šengenas nolīguma parakstīšanas 40. gadadienu. Pēdējās četras desmitgades šis nolīgums ir nodrošinājis lielāku brīvību, pastiprinājis drošību un devis jaunas ekonomiskās iespējas. Šengenas zona nav tikai ģeogrāfiska zona: tas ir dzīvs apliecinājums Eiropas apņēmībai veidot brīvu, vienotu, pārtikušu un drošu kontinentu. Šengenas telpa, kas ir pasaulē lielākā teritorija brīvai kustībai pāri valstu robežām, ir Eiropas identitātes stūrakmens un Eiropas stratēģiskais aktīvs.
- 29 Šengenas zonas valstis (25 ES dalībvalstis un četras asociētās valstis).
- Šengenas zonā dzīvo vairāk nekā 450 miljoni cilvēku.
- Vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku ik dienas šķērso iekšējās robežas.
- Vairāk nekā 32 miljoni uzņēmumu izmanto Šengenas zonas sniegtās priekšrocības: ātrākus pārvadājumus, zemākas izmaksas un lielākus tirdzniecības apjomus.
Stingra un taisnīga migrācijas pārvaldība
Migrācija joprojām ir Eiropas mēroga problēma, kurai jārod Eiropas mēroga risinājums, kā pamatā ir solidaritāte. Migrācijas modeļi turpina mainīties. Neatbilstīga ieceļošana Šengenas zonā pastāvīgi samazinās, taču spiediens uz Eiropu, kas ir saasinājies gadu gaitā, turpina noplicināt resursus dalībvalstīs. Lai gan šis spiediens dažādās vietās atšķiras, ietekme ir kopīga: tas tieši ietekmē skolas, mājokļus un pakalpojumus, un vietējās kopienas ir pakļautas spriedzei.
Ļoti svarīgs ir stabils tiesiskais regulējums, ko līdzsvaroti piemēro visā ES. 2025. gadā bija vajadzīgi pastiprināti centieni politiskā un tehniskā līmenī, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis ir pienācīgi sagatavotas īstenot tiesību aktus, kas veido Migrācijas un patvēruma paktu saistībā ar Komisijas iesniegto kopīgo īstenošanas plānu - atvērt jaunu cilni.. ES turpināja gūt ievērojamus panākumus paktu veidojošo tiesību aktu īstenošanā, un Komisija turpināja sniegt efektīvu atbalstu dalībvalstīm. Komisija ierosināja vairākus pasākumus, lai paātrinātu īstenošanas plāna izpildi. Tie ietvēra divu svarīgu pakta noteikumu ieviešanu, lai atvieglotu “drošas trešās valsts” koncepcijas piemērošanu, paātrinātu patvēruma procesus un samazinātu spiedienu uz patvēruma sistēmām, vienlaikus saglabājot juridiskās garantijas pieteikuma iesniedzējiem un nodrošinot pamattiesību ievērošanu.
Komisija arī ierosināja izveidot pirmo ES drošu izcelsmes valstu sarakstu - atvērt jaunu cilni.. Dažām dalībvalstīm jau ir valsts saraksti, un ES saraksts tos papildinātu un atbalstītu vienotāku šā jēdziena piemērošanu. Tas ļautu dalībvalstīm izskatīt sarakstā iekļauto valstu valstspiederīgo patvēruma pieteikumus, izmantojot paātrinātu procedūru un ievērojot to, ka viņu pieteikumi, visticamāk, netiks apmierināti.
Jauni svarīgi noteikumi patvēruma procesu paātrināšanai
- 20 % atzīšanas rādītāja slieksnis. Dalībvalstis var piemērot robežprocedūru vai paātrināto procedūru personām, kas ierodas no valstīm, kurās vidēji 20 % vai mazāk pieteikuma iesniedzēju saņem starptautisko aizsardzību ES.
- Drošām trešām valstīm un drošām izcelsmes valstīm var paredzēt izņēmumus. Tas dod dalībvalstīm lielāku elastību, izslēdzot konkrētus reģionus vai skaidri identificējamas personu kategorijas.
Martā Komisija iesniedza priekšlikumu par kopīgas Eiropas atgriešanas sistēmas - atvērt jaunu cilni. izveidi, kas paredz ātrākas, vienkāršākas un efektīvākas atgriešanas procedūras visā ES. Ierosinātie noteikumi par atgriešanu ietver noteikumus par personām, kas rada drošības apdraudējumu. Tie arī paredz iespēju atgriezt cilvēkus uz trešām valstīm, pamatojoties uz nolīgumu vai vienošanos un ar nosacījumiem, kas nodrošina starptautisko cilvēktiesību standartu un neizraidīšanas principa ievērošanu.
Kopīga Eiropas atgriešanas sistēma
Viena ES sistēma
- Regulas mērķis ir izveidot kopīgu atgriešanas sistēmu un vēl vairāk saskaņot atgriešanas noteikumus.
- Procedūras standartizē Eiropas atgriešanas rīkojums.
Savstarpēja atzīšana
- Atgriešanas lēmumus var atzīt visās dalībvalstīs.
- Obligāta no 2027. gada jūlija.
Vispirms brīvprātīga atgriešanās, bet vajadzības gadījumā – piespiedu kārtā
- Brīvprātīgas atgriešanās stimuli.
- Obligāta piespiedu atgriešana nesadarbošanās, bēgšanas vai drošības risku gadījumā.
Skaidri pienākumi un sekas
- Nepieciešama sadarbība ar iestādēm.
- Sankcijas par nesadarbošanos.
- Stimuli sadarbībai: brīvprātīgai atgriešanās tiek sniegts atbalsts.
Aizsargpasākumi un tiesības
- Tiesības uz efektīvu tiesībaizsardzību tiesā.
- Neaizsargātu personu, nepilngadīgo un ģimeņu aizsardzība.
- Cilvēktiesību pilnīga ievērošana un neizraidīšana.
Stingrāki izpildes instrumenti
- Finanšu garantijas un ziņošanas pienākumi.
- Noteiktas dzīvesvietas prasības.
- Aizturēšana uz laiku līdz 24 mēnešiem (var pagarināt drošības risku dēļ).
Drošības riska noteikumi
- Apdraudējumu agrīns skrīnings.
- Ilgāki ieceļošanas aizliegumi un stingrāki aizturēšanas noteikumi.
- Obligāta piespiedu atgriešana identificēto risku gadījumā.
Atpakaļuzņemšanas un atgriešanas centri
- Trešām valstīm tiek nosūtīti sistemātiski atpakaļuzņemšanas pieprasījumi.
- Droša datu kopīgošana izpildes nolūkā.
- Atgriešana, pamatojoties uz nolīgumiem vai vienošanos (izņemot nepilngadīgos un ģimenes).
Pirmais Eiropas ikgadējais ziņojums par patvērumu un migrāciju - atvērt jaunu cilni. liecina, ka pārskata periodā (no 2024. gada jūlija līdz 2025. gada jūnijam) migrācijas situācija turpina uzlaboties, nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumu skaitam samazinoties par 35 %, daļēji pateicoties ciešākai sadarbībai ar partnervalstīm.
Svarīgs solis ceļā uz pakta pilnīgu īstenošanu bija pirmā ikgadējā migrācijas pārvaldības cikla uzsākšana un jaunais solidaritātes mehānisms, kas apvieno obligātu solidaritāti ar elastību. Tas nozīmē lielāku atbalstu dalībvalstīm, kuras skar migrācijas spiediens, un lielāku elastību ieguldītājām dalībvalstīm attiecībā uz to ieguldījuma izvēli. Šis ieguldījums ietver personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārcelšanu, finanšu iemaksas, tostarp darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām, un alternatīvus solidaritātes pasākumus, piemēram, personāla izvietošanu vai pasākumus, kas vērsti uz spēju veidošanu.
Komisija arī turpināja strādāt ar dalībvalstīm, lai radītu iespējas likumīgai migrācijai, kas nodrošina to ekonomikai un reģioniem vajadzīgās prasmes. Jūnijā iniciatīva “Partnerības un finansējums migrantu iekļaušanai” - atvērt jaunu cilni. sekmīgi parādīja, kā radošs finansējums un sadarbība var veicināt trešo valstu valstspiederīgo integrāciju dalībvalstīs.
Iniciatīva “Partnerības un finansējums migrantu iekļaušanai” veicina migrantu integrāciju Eiropā
- 4 pilotprojekti (Beļģija, Itālija, Nīderlande, Somija).
- Integrācijas pasākumos iesaistījās vairāk nekā 600 migrantu ģimeņu.
- Migrantu finansiālās iekļaušanas jomā ir apmācīti 848 speciālisti.
- Vairāk nekā 1200 migrantu saņēma pielāgotu atbalstu, tostarp apmācību un padomus.
- Ir izsniegti 77 mikroaizdevumi, kas veicina pašnodarbinātību un ekonomisko neatkarību.
Likvidējam šķēršļus, kas saistīti ar:
- iekļaušanos darba tirgū;
- sociālo iekļautību un diskrimināciju;
- piekļuvi izglītībai un apmācībai;
- administratīvo un juridisko šķēršļu pārvarēšanu.
