2. NODAĻA
Ilgtspējīga, plaukstoša un konkurētspējīga Eiropa
Skatīt fotoattēla parakstu
Eiropas labklājība ir atkarīga no konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un noturīgas ekonomikas, kas sniedz iespējas Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem gan tagad, gan nākotnē. 2025. gadā Eiropas Savienība nostiprināja savu rūpniecisko bāzi, paātrināja pāreju uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos un padziļināja vienoto tirgu. Vadoties pēc Konkurētspējas kompasa un tīras rūpniecības kursa, tā centās novērst inovācijas plaisu, samazināt atkarību un saskaņot klimata mērķus un ekonomikas izaugsmi. Jaunas iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt birokrātiju, modernizēt nodokļu sistēmu un atbalstīt godīgu konkurenci, palīdzēs uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīties pāri robežām. Ilgtermiņa konkurētspēju veicina stratēģiskas investīcijas tīrās tehnoloģijās, digitālajā inovācijā un kritiski svarīgās izejvielās, savukārt uzkrājumu un investīciju savienības un Eiropas Konkurētspējas fonda, kā arī pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķis ir novirzīt lielāku kapitālu tādām nozarēm, kas ir svarīgas Eiropas nākotnei. Konkurētspējīgas Eiropas pamatu aizvien veido cilvēki, un 2025. gadā izveidotā prasmju savienība nodrošinās viņiem prasmes, kas vajadzīgas pārveides procesā esošai ekonomikai (sk. 4. nodaļu).
Konkurētspējas kompass
Konkurētspējas kompass - atvērt jaunu cilni. ir ceļvedis, kas nākamajos piecos gados virzīs ES darbu konkurētspējas jomā. Tā pamatā ir M. Dragi - atvērt jaunu cilni. un E. Letas - atvērt jaunu cilni. ziņojumi, un tajā ir ievēroti trīs vadošie principi - atvērt jaunu cilni.: inovācijas plaisas novēršana, kopīgs dekarbonizācijas un konkurētspējas plāns un ekonomiskās drošības uzlabošana, samazinot pārmērīgu atkarību. Šos principus atbalsta horizontāli pasākumi, kas nodrošinās un stiprinās konkurētspēju visā ES ekonomikā.
Horizontālie ES
konkurētspējas veicinātāji
- Birokrātijas samazināšana.
- Šķēršļu novēršana vienotajā tirgū.
- Efektīvāka investīciju finansējuma nodrošināšana.
- Prasmju un kvalitatīvu darbvietu veicināšana.
- Labāka politikas koordinācija starp ES un dalībvalstīm.
Vienotā tirgus izveides pabeigšana
Lai gan kompass sniedz stratēģisko virzību (inovācija, dekarbonizācija, drošība) konkurētspējas panākšanai, vienotā tirgus izveides pabeigšana nodrošinās, ka šī virzība ir netraucēta. 21. maijā Eiropas Komisija ierosināja Vienotā tirgus stratēģiju - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir atvieglot uzņēmējdarbību ES. Šī stratēģija ir vērsta uz to, lai pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un preču pārrobežu apriti padarītu vēl raitāku un nodrošinātu vienotā tirgus noteikumu ātru un efektīvu izpildi. Vienotais tirgus kopš tā izveides ir palielinājis ES iekšzemes kopproduktu vismaz par 3–4 % un ir radījis 3,6 miljonus darbvietu. Vienotā tirgus pilnīga integrācija divkāršotu jau gūtos ieguvumus un padarītu ES vēl konkurētspējīgāku.
Šajā sakarā Komisija publicēja 2024. gada ziņojumu par konkurences politiku - atvērt jaunu cilni.. Tā arī nāca klajā ar 2025. gada ziņojumu par vienoto tirgu un konkurētspēju - atvērt jaunu cilni., kurā aplūkots ES progress deviņās galvenajās konkurētspēju sekmējošajās jomās.
Vienotā tirgus stratēģijas galvenie pasākumi
- Likvidēt 10 visnelabvēlīgākos šķēršļus - atvērt jaunu cilni., kas traucē preču un pakalpojumu raitu plūsmu vienotajā tirgū.
- Risināt problēmas, ar kurām saskaras konkrētas pakalpojumu nozares, darbojoties pāri robežām.
- Atvieglot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību vienotajā tirgū.
- Ar digitalizācijas palīdzību vienkāršot uzņēmējdarbības vidi.
- Stiprināt dalībvalstu sadarbību vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanā.
Jūlijā tika apstiprināta eiro ieviešana Bulgārijā no 2026. gada 1. janvāra, un tādējādi Bulgārija kļuva par eirozonas 21. dalībvalsti.
Muitas procedūru modernizēšana un vienkāršošana e-komercijas preču vajadzībām
Novembrī dalībvalstis panāca vienošanos atcelt 150 eiro muitas nodokļa atbrīvojuma robežvērtību - atvērt jaunu cilni., tādējādi mainot veidu, kā tiks apstrādātas e-komercijas preces, un cenšoties nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp e-komerciju un tradicionālo mazumtirdzniecību. Tas ir pirmais konkrētais rezultāts, kas panākts ar 2023. gada muitas reformas priekšlikumu - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir risināt e-komercijas problēmas, ko rada tādu zemas vērtības preču pieaugums, kuras ES patērētāji saņem tieši no trešām valstīm.
PVN noteikumu modernizēšana digitālā laikmeta vajadzībām
Maijā Eiropas Savienības Padome vienojās par jaunu plānu - atvērt jaunu cilni. attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumiem. Izmaiņas ir vērstas uz e-komercijas preču importu un nodokļu uzlikšanu precēm, ko pārdod no valstīm ārpus ES. Mērķis ir stimulēt vienas pieturas aģentūras izmantošanu PVN jomā - atvērt jaunu cilni.; tā vienkāršo PVN deklarēšanu un iekasēšanu, samazina birokrātiju ES uzņēmumiem un atbalsta centienus apkarot krāpšanu PVN jomā.
Martā tika pieņemta - atvērt jaunu cilni. pakete “PVN digitālajā laikmetā” - atvērt jaunu cilni., kas ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz ES PVN sistēmas digitalizāciju un modernizāciju. Tā padarīs sistēmu labvēlīgāku uzņēmējdarbībai, stingrāku pret krāpšanu un labāk sagatavotu pieaugošās platformu ekonomikas problēmu risināšanai.
Administratīvā sloga samazināšana
Labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana nozīmē arī administratīvo prasību atvieglošanu, jo īpaši attiecībā uz MVU. 27 dažādu valstu tiesību aktu vietā ES vēlas izveidot vienotus, fakultatīvus ES mēroga uzņēmējdarbības tiesību aktus (tā saukto 28. režīmu - atvērt jaunu cilni.), ar kuru palīdzību uzņēmumiem būs vieglāk un ātrāk nodibināties un veikt darbību jebkur ES, izmantojot digitālos rīkus un racionalizētas procedūras. Šāda režīma mērķis ir vienkāršot pārrobežu uzņēmējdarbību un atvieglot uzņēmumiem investīciju piesaisti.
ES arī atbalsta MVU ar sankcijām saistīto sarežģījumu pārvaldībā. ES ir noteikusi vairāk nekā 40 sankciju režīmu - atvērt jaunu cilni., lai novērstu konfliktus vai reaģētu uz krīzēm. Martā Komisija izveidoja ES Sankciju palīdzības dienestu - atvērt jaunu cilni. – vienas pieturas aģentūru, kas piedāvā resursus, rīko pasākumus un sniedz palīdzību atbilstības jautājumos. Palīdzības dienests palīdz MVU izprast un ievērot sankcijas, sniedzot norādījumus tiem, kuriem ir grūti neatkarīgi veikt pienācīgas rūpības pārbaudi.
Ierosinātie Eiropas uzņēmējdarbības maki - atvērt jaunu cilni. ir digitāli rīki, kas atvieglos visu lielumu uzņēmumu drošu mijiedarbību un saziņu ar publiskajām iestādēm un citiem uzņēmumiem visā ES. Uzņēmumi un publiskās iestādes varēs identificēt un autentificēt datus un apmainīties ar tiem ar pilnīgu juridisku spēku visā ES. Uzņēmējdarbības maku pamatā ir Eiropas digitālās identitātes satvars - atvērt jaunu cilni., un tie ir plašākas vienkāršošanas programmas daļa.
Lai samazinātu nodokļu sarežģītību, Padome pieņēma grozījumu Direktīvā par administratīvu sadarbību nodokļu jomā - atvērt jaunu cilni. (DAC9 - atvērt jaunu cilni.). Tas starptautiskām uzņēmumu grupām dos iespēju iesniegt vienu virsnodokļa deklarāciju par visu grupu, atceļot vajadzību iesniegt vairākas deklarācijas katrā jurisdikcijā. Turklāt nodokļu iestādes būs ieguvējas no standartizētas informācijas apmaiņas sistēmas.
Izmantodama tehniskā atbalsta instrumentu - atvērt jaunu cilni., ES atbalstīs 109 reformas - atvērt jaunu cilni., kas dalībvalstīm palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības apstākļus, novērst inovācijas plaisu, veidot neto nulles emisiju ekonomiku un stiprināt ES ekonomisko drošību. Minēto reformu vidū 38 reformas īpaši paredzētas tam, lai atvieglotu slogu MVU un atbalstītu jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus.
Visbeidzot, ES arī pārskata noteikumus ar mērķi novērst administratīvos šķēršļus vienotajā tirgū (sk. iedaļu “ES noteikumu vienkāršošana” 8. nodaļā).
Konkurences politika
ES aizsargā ilgtermiņa konkurētspēju un plaukstošu vienoto tirgu, nodrošinot to noteikumu konsekventu izpildes panākšanu, kas veicina godīgu konkurenci - atvērt jaunu cilni. starp uzņēmumiem visās dalībvalstīs. Uzraudzīdama konkurences politikas instrumentu (pretmonopola, apvienošanās kontroles un valsts atbalsta) izpildes panākšanu, Komisija gādā par to, ka vienotajā tirgū saglabājas vienlīdzīgi konkurences apstākļi, mudina uzņēmumus investēt, inovēt un augt, kā arī piedāvāt patērētājiem preces un pakalpojumus ar pēc iespējas izdevīgākiem nosacījumiem.
Komisija pašlaik pārskata ES apvienošanās pamatnostādnes, jo īpaši pievēršoties tādiem jautājumiem kā inovācija, noturība, investīcijas, ilgtspēja un efektivitāte. Pārskatīšanā tiks ņemtas vērā plašākas tendences, kas ir relevantas visas ES ekonomikas ražīguma un konkurētspējas ziņā.
Turklāt Komisija pārskata - atvērt jaunu cilni., kā tiek īstenota Ārvalstu subsīdiju regula - atvērt jaunu cilni. attiecībā uz ārvalstu subsīdiju radīto tirgus izkropļojumu novēršanu. Ziņojumam par šo jautājumu vajadzētu būt gatavam līdz 2026. gada jūlijam, taču izpildes panākšana joprojām turpinās. Piemēram, novembrī Komisija pēc padziļinātas izmeklēšanas - atvērt jaunu cilni. deva piekrišanu tam, ka Abu Dhabi National Oil Company iegādājas Covestro - atvērt jaunu cilni., ar nosacījumu, ka abas puses ievēro pašu piedāvātās saistības.
Godīgas konkurences nodrošināšana
- 2025. gadā pieņemti
370
lēmumi par apvienošanos. - 2025. gadā pieņemti
350
lēmumi par valsts atbalstu. - Uzņēmumiem, kas pārkāpj ES konkurences tiesības, tika uzlikti naudas sodi par
3,97 miljardiem eiro.
Tīras un konkurētspējīgas rūpniecības augsme
Laikā, kad planēta sakaras ar trīskāršu krīzi – klimata pārmaiņām, biodaudzveidības izzušanu un piesārņojumu (sk. 5. nodaļu) – un kad, kā liecina ziņojums par klimata stāvokli Eiropā 2024. gadā - atvērt jaunu cilni., 2024. gads ir bijis siltākais līdz šim reģistrētais gads, ES joprojām ir apņēmības pilna cīņu ar šīm problēmām pārvērst iespējās panākt ilgtspējīgu izaugsmi un kļūt par globālo līderi pārejā uz tīru enerģiju. Šajos centienos būtiska nozīme ir tīras rūpniecības kursam - atvērt jaunu cilni., jo tas dod iespēju saskaņot klimata rīcībpolitiku ar konkurētspēju un stratēģisko neatkarību. Tas paātrinās rūpniecības dekarbonizāciju un palīdzēs nodrošināt, ka tiek sasniegts Eiropas Klimata aktā - atvērt jaunu cilni. noteiktais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Klimatrīcības jomā ES joprojām gūst izmērāmus rezultātus. Kā liecina 2025. gada klimatrīcības progresa ziņojums - atvērt jaunu cilni., kopējās ES neto siltumnīcefekta gāzu emisijas 2024. gadā samazinājās par 2,5 % salīdzinājumā ar 2023. gadu. Pašlaik salīdzinājumā ar 1990. gadu emisijas ir vairāk nekā par 37 % mazākas (39 %, ja runājam tikai par iekšzemes emisijām), savukārt ES ekonomika ir par 71 % lielāka nekā 1990. gadā. Pastāvīgā emisiju atsaiste no ekonomikas izaugsmes apstiprina, ka efektīva klimatrīcība ir iespējama līdztekus noturīgai ekonomiskajai labklājībai.
Vides degradācija un klimata pārmaiņas arī apdraud mieru, stabilitāti un drošību. 2025. gadā šī saikne apskatīta ES progresa ziņojumā - atvērt jaunu cilni. par kopīgā paziņojuma “Klimata un drošības kopsakars jaunā perspektīvā” - atvērt jaunu cilni. īstenošanu, kur iztirzāts, kā šie jautājumi tagad ieņem nozīmīgu vietu ES attiecībās ar partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām un kā šis pastiprinātais uzsvars virza konkrētas iniciatīvas.
Jūnijā Komisija pieņēma tīras rūpniecības kursa valsts atbalsta regulējumu - atvērt jaunu cilni.. Tas dalībvalstīm dod iespēju ar vienkāršotiem nosacījumiem atbalstīt tīru enerģiju, rūpniecības dekarbonizāciju un tīro tehnoloģiju ieviešanu un paredz, ka energointesīvi lietotāji var saņemt specifisku atbalstu elektroenerģijas izmaksām. Turklāt oktobrī tika iesniegts ES globālais redzējums klimata un enerģētikas jomā - atvērt jaunu cilni., lai stiprinātu ES pozīciju pasaules tirgos. Padziļinot esošās partnerības un veidojot jaunas, savstarpēji izdevīgas partnerības ar starptautiskajiem partneriem, šī stratēģija ir tīras rūpniecības kursa ārējā dimensija, un tās mērķis ir virzīt tīru un noturīgu pārkārtošanos visā pasaulē.
Industriālo problēmu risināšanas galvenie darba virzieni
Padarīt enerģiju cenas ziņā pieejamāku (sk. sadaļu “Tīra un cenas ziņā pieejama enerģija”).
Veicināt tīru produktu un materiālu piedāvājumu un stimulēt tirgus pieprasījumu pēc tiem.
Mobilizēt finanšu resursus, ko investēt dekarbonizācijā un konkurētspējā.
Veicināt ES aprites ekonomiku un līdz ar to nodrošināt piekļuvi izejvielām.
Izveidot starptautiskas partnerības, lai piekļūtu pasaules tirgiem (sk. 7. nodaļu).
Veidot dekarbonizētai rūpniecībai piemērotu darbaspēku, nodrošinot kvalitatīvas darbvietas un taisnīgu pārkārtošanos (sk. 4. nodaļu).
Iniciatīvas, kas domātas nozarēm, kuras saskaras ar unikālām problēmām
Šis ir ceļvedis enerģijas izmaksu samazināšanai, tirdzniecības aizsardzības stiprināšanai, oglekļa emisiju pārvirzes novēršanai, apritīguma veicināšanai, investīciju mobilizēšanai un darbvietu saglabāšanai. Plāna ietvaros Komisija nāca klajā ar priekšlikumu - atvērt jaunu cilni. aizsargāt ES tērauda rūpniecību no globālā jaudas pārpalikuma netaisnās ietekmes.
Šajā plānā ir izklāstīti pasākumi, ar kuriem iecerēts palīdzēt samazināt enerģijas un ievadresursu izmaksas, atbalstīt tīras un apritīgas tehnoloģijas, izveidot Kritiski svarīgo ķimikāliju aliansi, vienkāršot regulatīvās prasības un apkarot kaitīgās vielas, piemēram, PFAS (“mūžīgās ķimikālijas”).
Šis plāns atbalstīs pāreju uz tīriem, satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem un palīdzēs atraisīt nozares inovācijas potenciālu. Ir ierosināts - atvērt jaunu cilni. elastības pasākums - atvērt jaunu cilni., lai palīdzētu ražotājiem sasniegt 2025. gada oglekļa dioksīda emisiju mērķrādītājus, kas nosprausti jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un autofurgoniem. Rīcības plāns satur akumulatoru bateriju ražošanas veicināšanas uzsākšanas investīciju paketi un paredz darīt pieejamus 1,8 miljardus eiro, lai palīdzētu ES akumulatoru bateriju ražotājiem izvērst darbību un palielināt ražošanas jaudu. Komisija arī nāca klajā ar autobūves paketi - atvērt jaunu cilni., tostarp priekšlikumu pārskatīt oglekļa dioksīda standartus vieglajiem pasažieru automobiļiem un autofurgoniem, priekšlikumu par tīriem uzņēmumu autoparkiem, Akumulatoru bateriju ražošanas veicināšanas stratēģiju un autobūves Omnibus priekšlikumu.
2025. gada iniciatīvas, kuru mērķis ir virzīt pāreju uz tīru enerģiju
- Lai palīdzētu dalībvalstīm paātrināt jaunu inovatīvu projektu izstrādi, tika izveidots svarīgu projektu visas Eiropas interesēs - atvērt jaunu cilni. izstrādes atbalsta centrs - atvērt jaunu cilni..
- Tika panākta politiska vienošanās par grozījumu Eiropas Klimata aktā - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), un tas tikai pastiprina tīras rūpniecības kursa īstenošanas nozīmi. Tas nodrošinās investoriem ilgtermiņa noteiktību, veicinās inovāciju, stiprinās ES uzņēmumu vadošo lomu rūpniecībā un uzlabos ES enerģētisko drošību.
- Nacionālo enerģētikas un klimata plānu novērtējums - atvērt jaunu cilni. apstiprināja, ka tad, ja dalībvalstis īstenos gan pasākumus, par kuriem jau ir panākta ES līmeņa vienošanās, gan pašos plānos izklāstītos pasākumus, ES turpinās virzīties uz to, lai kopīgi sasniegtu 2030. gada mērķrādītāju, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 55 % un atjaunīgās enerģijas īpatsvaru vismaz 42,5 %.
- Paziņots, ka no Inovāciju fonda - atvērt jaunu cilni., izmantojot ieņēmumus no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas - atvērt jaunu cilni., tiks piešķirts finansējums 2,9 miljardu eiro apmērā - atvērt jaunu cilni. 61 progresīvam neto nulles emisiju tehnoloģiju projektam un 643 miljonu eiro apmērā pieciem elektrotransportlīdzekļu akumulatoru bateriju ražošanas projektiem.
- 10.–21. novembrī Belemā (Brazīlijā) norisinājās ANO Klimata pārmaiņu konferences 30. sesija (COP30). ES ir sadarbojusies ar partneriem - atvērt jaunu cilni., lai panāktu globālo Mutirão (kopīgu pūliņu) vienošanos - PDF datne – atvērt jaunu cilni., kurā atkārtoti apstiprināta nepieciešamība ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C un atteikties no fosilajām degvielām. Ar vienošanos tiek uzsākta iniciatīva “Globālais īstenošanas akselerators” un iniciatīva “Belemas misija 1,5”, lai dotu impulsu uzņemties stingrākas saistības klimata jomā un palīdzētu valstīm īstenot savus klimata plānus praksē.
- Eiropas Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos - atvērt jaunu cilni. stiprināt un vienkāršot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu - atvērt jaunu cilni.. Pārskatīšanas rezultātā no ziņošanas pienākuma ir atbrīvoti 90 % importētāju, kuru importētajās precēs iegultās emisijas ir mazāk nekā 1 % no kopējā daudzuma, un tādējādi līdz minimumam tiek samazināts administratīvais slogs, tajā pašā laikā neatsakoties no ES klimata mērķiem.
- Komisija pieņēma rīcības plānu RESourceEU - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu ES centienus nodrošināt kritiski svarīgas izejvielas, piemēram, retzemju minerālus, kobaltu un litiju. Informāciju par kritiski svarīgo izejvielu partnerībām, kas 2025. gadā noslēgtas ar globālajiem partneriem, sk. 7. nodaļā.
Tīra un cenas ziņā pieejama enerģija
Lai īstenotu tīras rūpniecības kursu, ES ir vajadzīga enerģija par pieņemamu cenu. Februārī Komisija nāca klajā ar Lētākas enerģijas rīcības plānu - atvērt jaunu cilni., ar ko ievieš īstermiņa pasākumus enerģijas izmaksu samazināšanai, priekšlaikus palielinot ieguvumus no atjaunīgās enerģijas, enerģijas ietaupījumiem, dziļākas tirgus integrācijas un labākiem energotīklu starpsavienojumiem. Plāna mērķis ir sniegt atbalstu mājsaimniecībām, kuras saskaras ar lieliem enerģijas rēķiniem, un nozarēm, kuras cīnās ar augstām ražošanas izmaksām. Tika prognozēts, ka kopējie ietaupījumi 2025. gadā būs 45 miljardi eiro, līdz 2030. gadam sasniegs 130 miljardus eiro gadā un līdz 2040. gadam – 260 miljardus eiro gadā.
Pateicoties 2022. gadā uzsāktajam ES plānam REPowerEU - atvērt jaunu cilni., jau ir panākts būtisks progress, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejama droša un ilgtspējīga enerģija par pieņemamu cenu. Lai izbeigtu atkarību no Krievijas fosilajām degvielām un stiprinātu ES stratēģisko autonomiju, maijā Komisija publicēja REPowerEU ceļvedi - atvērt jaunu cilni., kam jūnijā sekoja tiesību akta priekšlikums - atvērt jaunu cilni. līdz 2027. gada beigām pakāpeniski izbeigt Krievijas gāzes un naftas importu. Parlaments un Padome decembrī panāca provizorisku politisku vienošanos - atvērt jaunu cilni. par šo iniciatīvu.
Lai vēl vairāk stiprinātu ES enerģētisko drošību, Komisija strādā pie ES enerģētiskās drošības satvara pārskatīšanas. Decembrī tā arī ierosināja - atvērt jaunu cilni. modernizēt un paplašināt ES tīkla infrastruktūru, proti, nāca klajā ar Eiropas elektrotīklu paketi un Energomaģistrāļu iniciatīvu.
Jūlijā Komisija un Eiropas Investīciju banka no Modernizācijas fonda - atvērt jaunu cilni. izmaksāja 3,66 miljardus eiro - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu 34 tīras enerģijas projektus, no kuriem vairāki ir vērsti uz energoefektivitāti. Septembrī tās uzsāka iniciatīvu “Energoefektivitāte mazos un vidējos uzņēmumos” - atvērt jaunu cilni., kas ir 17,5 miljardus eiro vērta finansēšanas programma, kura, paredzams, palīdzēs vairāk nekā 350 000 uzņēmumu samazināt enerģijas patēriņu.
Igaunija, Latvija un Lietuva 9. februārī sadarbībā ar Poliju sinhronizēja savus elektrotīklus ar kontinentālās Eiropas tīklu. ES atbalstīja šo stratēģisko Eiropas projektu ar finansējumu vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, kas veido 75 % no investīciju izmaksām. Tas iezīmē Baltijas valstu pilnīgu integrāciju ES enerģijas tirgū. Šis solis izbeidz atkarību no Baltkrievijas un Krievijas sistēmām un stiprina gan reģionālo, gan visas ES enerģētisko noturību.
ES turpinājās progress atjaunīgās enerģijas jomā, un 2024. gadā 47 % no saražotās elektroenerģijas bija atjaunīgā elektroenerģija. 2025. gadā tika sagatavota vienota ES metodika - atvērt jaunu cilni. mazoglekļa degvielu aprites cikla emisiju aprēķināšanai. Gandrīz 1 miljards eiro no Inovāciju fonda, ko finansē no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumiem, tika piešķirts 15 atjaunīgā ūdeņraža projektiem - atvērt jaunu cilni.. Paredzams, ka šajos projektos 10 gadu laikā tiks saražoti gandrīz 2,2 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža, tā aiztaupot 15 miljonus tonnu oglekļa dioksīda emisiju.
Dalībvalstis saglabā tiesības izvēlēties savu energoresursu struktūru, un dažās dalībvalstīs kodolenerģija joprojām ir būtiska, lai panāktu dekarbonizāciju, rūpniecības konkurētspēju un enerģētisko drošību. Maijā Kopīgais pētniecības centrs izveidoja digitālās modelēšanas centru - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu inovāciju tādās jomās kā mazie modulārie reaktori un enerģētikas plānošana. Komisija arī publicēja atjauninātu paziņojumu par Kodoljomas pārskata programmu - atvērt jaunu cilni., kurā sniegts pārskats par kodolenerģētikas attīstības tendencēm un investīciju vajadzībām visā ES, kā arī norādījumi par kodoldrošību, atkritumu apsaimniekošanu, prasmēm un starptautisko sadarbību.
Aprites ekonomikai ir būtiska nozīme ES ekonomiskās drošības, noturības, konkurētspējas un dekarbonizācijas veicināšanā. Lai paātrinātu pāreju uz apritīgumu, ES paziņoja, ka 2026. gadā ierosinās aprites ekonomikas aktu, pamatojoties uz otro aprites ekonomikas rīcības plānu - atvērt jaunu cilni.. Mērķis ir izveidot otrreizējo izejvielu vienoto tirgu, palielināt augstas kvalitātes reciklētu materiālu piedāvājumu un stimulēt pieprasījumu pēc šiem materiāliem ES.
- 2024. gadā ES apritīguma rādītājs sasniedza
12,2 %. - Mērķis ir līdz 2030. gadam šo rādītāju divkāršot līdz
24 %.
Komisija ir pieņēmusi Ilgtspējīgu produktu ekodizaina - atvērt jaunu cilni. un energomarķējuma - atvērt jaunu cilni. darba plānu 2025.–2030. gadam - atvērt jaunu cilni.. Plānā ir noteikts to ražojumu saraksts, kuriem nākamajos piecos gados jāpiešķir prioritāte ekodizaina prasību un energomarķējuma ieviešanā, lai padarītu tos ilgtspējīgus, remontējamus, apritīgus un energoefektīvus. Turklāt 9. maijā sāka piemērot pārskatītos noteikumus par elektroierīču enerģijas patēriņu gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un tīklierosas gaidstāves režīmā - atvērt jaunu cilni..
Citi centieni vēl vairāk veicināt ES aprites ekonomiku
- Pārskatītā Atkritumu pamatdirektīva - atvērt jaunu cilni. stājās spēkā 16. oktobrī - atvērt jaunu cilni.. Ar to tiek ieviesti jauni pasākumi, tostarp obligātas paplašinātas ražotāja atbildības prasības, lai uzlabotu tekstilizstrādājumu apritīgumu un samazinātu pārtikas izšķērdēšanu.
- Ierosinātā nolietotu transportlīdzekļu regula - atvērt jaunu cilni. stimulēs apritīgumu autobūves nozarē un uzlabos otrreizējo materiālu un cenas ziņā pieejamu lietotu rezerves daļu pieejamību.
- ES Kuģu pārstrādes regulas - atvērt jaunu cilni. novērtējums - atvērt jaunu cilni. parādīja, ka tā lielā mērā ir sasniegusi savus mērķus un ir veicinājusi augstāku vidisko un sociālo standartu noteikšanu kuģu pārstrādes praksē.
- Tika pieņemti noteikumi - atvērt jaunu cilni., lai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot digitālās sistēmas atkritumu nosūtīšanai visā vienotajā tirgū, vienkāršot atkritumu sūtījumus ES iekšienē, nodrošināt reciklēšanu vispiemērotākajos kompleksos un samazināt administratīvo slogu un izmaksas.
- Ierosinātais pasākumu kopums - atvērt jaunu cilni. stiprinās plastmasas reciklēšanu ES un paātrinās pāreju uz aprites ekonomiku.
Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu direktīvas izvērtējumā - atvērt jaunu cilni. tika atklāti trūkumi elektronisko atkritumu savākšanā, kritiski svarīgo izejvielu atgūšanā un paplašinātas ražotāja atbildības režīmos.
ES finansētais inovāciju projekts Photorama - atvērt jaunu cilni. ir vērsts uz aprites ekonomikas uzlabošanu, atgūstot tādas izejvielas kā stikls, alumīnijs, varš, sudrabs, indijs un silīcijs no veciem saules paneļiem – Tangerminde (Vācija), 2025. gada 15. aprīlis. © Eiropas Savienība. Atkalizmantošana atļauta tikai izglītojošos un informatīvos nolūkos.
Ilgtspējīgs transports
Lai saglabātu konkurētspēju, ES ir vajadzīgs ilgtspējīgs, labi savienots transporta tīkls, kas stiprina reģionālo integrāciju un mobilitāti. 2025. gadā Komisija atlasīja 94 transporta projektus - atvērt jaunu cilni., kas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta - atvērt jaunu cilni. ietvaros saņems ES finansējumu gandrīz 2,8 miljardu eiro apmērā dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras maršrutu modernizācijai visā Eiropas transporta tīklā - atvērt jaunu cilni.. Tā arī atlasīja vairāk nekā 100 projektus, kas saņems aptuveni 1 miljardu eiro kā finansējumu no Alternatīvo degvielu infrastruktūras mehānisma - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu atjaunīgo un mazoglekļa degvielu infrastruktūras izvēršanu ostās, lidostās un galvenajos ceļu posmos.
Turklāt Ilgtspējīga transporta investīciju plāns - atvērt jaunu cilni. nodrošina stratēģisko satvaru, kā dekarbonizēt ES transportu, palielinot investīcijas aviācijas un ūdens transporta nozarē izmantojamās atjaunīgajās un mazoglekļa degvielās. Paredzams, ka plānā izklāstītie pasākumi līdz 2027. gada beigām piesaistīs vismaz 2,9 miljardus eiro. Kā svarīga iniciatīva atbilstoši plānam tika izveidota tādu visātrāk reaģējošo dalībvalstu koalīcija, kuras atbalstīs sintētisko aviācijas degvielu ražošanu un plašu izmantošanu. Šī grupa plāno organizēt divpusējas izsoles, nodrošinot garantētus ilgtermiņa ieņēmumus ražotājiem un konkurētspējīgus īstermiņa līgumus degvielu pircējiem, un pirmā izsole ir plānota 2026. gadā.
Komisija arī nāca klajā ar vērienīgu plānu - atvērt jaunu cilni., kā paātrināt ātrgaitas dzelzceļa attīstību un ievērojami saīsināt vilcienā ceļā pavadīto laiku visā ES.
Turpmākie dzelzceļa maršrutu uzlabojumi
Vēl viens nozīmīgs pagrieziena punkts tika sasniegts, izveidojot Brennera bāzes tuneli - atvērt jaunu cilni. – 56 km garu dzelzceļa savienojumu starp Austriju un Itāliju Eiropas transporta tīkla Skandināvijas–Vidusjūras koridorā. ES, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ir piešķīrusi tunelim un tā piekļuves ceļiem finansējumu vairāk nekā 2,3 miljardu eiro apmērā. Eiropas Investīciju banka arī parakstīja 875 miljonu eiro vērtu finansēšanas nolīgumu - atvērt jaunu cilni., kam Portugāles ātrgaitas dzelzceļa līnijas Lisabona–Porto izbūvei līdzekļi nāk no InvestEU - atvērt jaunu cilni..
2025. gadā stabili pavirzījās uz priekšu 2023. gada kravu pārvadājumu zaļināšanas paketes - atvērt jaunu cilni. īstenošana. Tika panākta politiska vienošanās par regulu, kas reglamentē dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu - atvērt jaunu cilni., un par CountEmissionsEU regulu - atvērt jaunu cilni.. Šie pasākumi nodrošinās spēcīgākus stimulus mazemisiju kravas automobiļiem, uzlabos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību un padarīs pieejamāku informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar transportu, un līdz ar to padarīs kravu pārvadājumus efektīvākus un ilgtspējīgākus.
Lai veicinātu ilgtspējīgu autotransportu, Komisija ierosināja - atvērt jaunu cilni. līdz 2031. gada jūnijam atbrīvot bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus no autoceļu lietošanas nodevām un nāca klajā ar paziņojumu - atvērt jaunu cilni. un tiesību akta priekšlikumu - atvērt jaunu cilni., kā palīdzēt paātrināt bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu plašu izmantošanu uzņēmumu autoparkos, kas veido aptuveni 60 % no visiem reģistrētajiem automobiļiem ES. Turklāt deviņu dalībvalstu apstiprinātās Tīra transporta koridora iniciatīvas - atvērt jaunu cilni. mērķis ir paātrināt lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras ieviešanu galvenajos kravu autopārvadājumu koridoros. Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un ceļu satiksmes drošību visā ES, Komisija arī ierosināja visaptveroši pārskatīt ES ceļu satiksmes drošības un transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumus - atvērt jaunu cilni..
Autobūves nozares pāreju uz tīru enerģiju un digitālo pārkārtošanos atbalsta arī pētniecība un inovācija. Trīs partnerības - atvērt jaunu cilni. – 2Zero, CCAM un BATT4EU – ir parakstījušas saprašanās memorandu - PDF datne – atvērt jaunu cilni. par sadarbību kopīgas pētniecības un inovācijas programmas īstenošanā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” - atvērt jaunu cilni. ietvaros (sk. turpmāk iedaļu “Atbalsts pētniecībai un inovācijai”). Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas darba programmā 2025.–2027. gada periodā 1 miljards eiro ir paredzēts iniciatīvu atbalstam tādās jomās kā autonomā braukšana, nākamās paaudzes uz litiju bāzētas akumulatoru baterijas un lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļu autoparki.
Šajā gadā Komisija sāka darbu pie ES ostu stratēģijas - atvērt jaunu cilni. un ES jūrniecības industriālās stratēģijas - atvērt jaunu cilni., lai uzlabotu ES ūdens transporta sistēmas konkurētspēju, ilgtspēju un noturību, veidojot ciešas saiknes starp ostām, kuģniecības nozari un rūpniecību. Ir sagatavoti jauni neoficiāli norādījumi - atvērt jaunu cilni. par kopīgu iepirkumu un standartiem attiecībā uz elektriskām konteineru pārkraušanas iekārtām ostās ar mērķi paātrināt pāreju no ar dīzeļdegvielu darbināmām uz elektriskām mašīnām un samazināt emisijas.
Visbeidzot, lai saglabātu transporta nozares konkurētspēju un novērstu darbaspēka trūkumu, tika sāktas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt karjeru transporta nozarē pievilcīgāku. Te var minēt ieteikumus - atvērt jaunu cilni. piesaistīt un noturēt sievietes transporta nozarē, platformu “Sievietes transporta nozarē” - atvērt jaunu cilni., pasākumus, ko rīko Daudzveidības vēstnieku tīkls transporta jomā - atvērt jaunu cilni., un konferenci - atvērt jaunu cilni. par to, kā padarīt transporta profesijas pievilcīgākas jauniešu acīs.
Investīcijas topošās tehnoloģijās
Lai ES būtu konkurētspējīga ilgtermiņā, tai ir jāieņem vadošas pozīcijas tādās kritiski svarīgās tehnoloģijās kā superdatošana, mākslīgais intelekts (MI) un kvantiskā datošana. Lai šīs pozīcijas stiprinātu, Komisija programmas “Digitālā Eiropa” - atvērt jaunu cilni. ietvaros piešķirs 1,3 miljardus eiro - atvērt jaunu cilni. tādu tehnoloģiju ieviešanai, kas ir būtiski svarīgas ES nākotnei un tās tehnoloģiskajai suverenitātei.
Paziņojumā “Digitālās desmitgades stāvoklis 2025. gadā” - atvērt jaunu cilni. ir aplūkots progress virzībā uz ES 2030. gada digitālo mērķu sasniegšanu. Lai gan tādās jomās kā pamata 5G pārklājums un perifērdatošana ir gūts progress, ziņojumā norādīts, ka pamattehnoloģiju, digitālo prasmju un nepasargātu grupu aizsardzībā joprojām ir trūkumi, uzsverot, ka ir vajadzīgas lielākas publiskās un privātās investīcijas.
Septembrī Komisija nāca klajā ar Eiropas pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru stratēģiju - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir stiprināt ES pētnieciskās un tehnoloģiskās spējas un kura aptver visu – no progresīvām laboratorijām, lieliem zinātniskiem instrumentiem un datu centriem līdz izmēģinājuma līnijām, testēšanas platformām un tīrtelpām. Šī infrastruktūra ir ES zinātniskās izcilības, konkurētspējas un tehnoloģiskās suverenitātes atslēga.
Aprīlī tika publicēts “MI kontinenta rīcības plāns” - atvērt jaunu cilni., kurā izklāstīti plāni ieviest MI gigafabrikas, kas aprīkotas ar vairāk nekā 100 000 jaudīgu procesoru. Kopumā ir saņemti 77 apliecinājumi par ieinteresētību šādu kompleksu izveidē 60 objektos 16 dalībvalstīs. Rīcības plāna ietvaros ES sāka jaunu iniciatīvu InvestAI - atvērt jaunu cilni., kas, paredzams, publiskās un privātās investīcijās MI infrastruktūrā piesaistīs līdz 200 miljardiem eiro. Lai paātrinātu MI ieviešanu Eiropas rūpniecībā un zinātnē, tika ieviestas divas stratēģijas, proti, MI pielietošanas stratēģija - atvērt jaunu cilni. un Eiropas stratēģija mākslīgajam intelektam zinātnē - atvērt jaunu cilni..
Pirmajā samitā “Mākslīgais intelekts zinātnē” - atvērt jaunu cilni., kas notika novembrī, tika atklāts Eiropas MI zinātnes resurss - atvērt jaunu cilni. – virtuāls institūts, kas pētniekus atbalstīs ar finansējumu, datošanas jaudu, datiem, talantu un prasmju veidošanu.
2025. gadā sāka piemērot arī pirmos MI akta noteikumus - atvērt jaunu cilni. un ES noteikumus par vispārīga lietojuma MI modeļiem - atvērt jaunu cilni. (sk. arī 6. nodaļu). Tas iezīmēja būtiskus sasniegumus Eiropas superdatoru tīklā - atvērt jaunu cilni., un JUPITER - atvērt jaunu cilni. kļuva par Eiropas pirmo eksalīmeņa superdatoru - atvērt jaunu cilni.. Gada laikā papildus 13 jau pastāvošajām tika izveidotas sešas jaunas MI fabrikas - atvērt jaunu cilni.. Trīspadsmit valstis - atvērt jaunu cilni. tika izraudzītas arī MI fabriku antenu izveidei; šīs antenas papildinās pastāvošās MI fabrikas - atvērt jaunu cilni.. MI rūpnīcu uzņēmējvalstis ir Bulgārija, Čehija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Somija un Zviedrija. MI rūpnīcu partnervalstis ir Dānija, Igaunija, Norvēģija, Portugāle un Turcija. Tas darīts, vienlaikus ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko arvien plašāka MI izmantošana un datu centru infrastruktūras paplašināšana atstāj uz pieprasījumu pēc enerģijas un ūdens.
MI rūpnīcu uzņēmējvalstis
Tabulā parādītas 19 mākslīgā intelekta rūpnīcas 16 dalībvalstīs. Brain++ Bulgārijā, C Z A I Čehijā; J A I F un Hammer Hai Vācijā, Pharos Grieķijā, 1 Health AI un B S C¬ - A I F Spānijā, AI 2 F Francijā, Italia Itālijā, Lit AI Lietuvā, L-A I F Luksemburgā, N L A I F Nīderlandē, A T A I Austrijā, Gaia AI un Piast A I F Polijā, Ro AI Rumānijā, Slaif Slovēnijā, Lumi A I F Luksemburgā un Mimer Zviedrijā.
Līdztekus mākslīgajam intelektam arī kvantu tehnoloģijas mainīs to, kā risinām sarežģītas problēmas, – no jauniem sasniegumiem medicīnā līdz kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Jūlijā Komisija nāca klajā ar Eiropas kvantisko stratēģiju - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir Eiropu līdz 2030. gadam padarīt par pasaules līderi šajā jomā, pastiprinot pētniecību, nostiprinot ekosistēmas, palielinot privātās investīcijas un attīstot kvantiskās prasmes visā tās teritorijā.
2025. gadā ES arī turpināja īstenot Eiropas Mikroshēmu aktu - atvērt jaunu cilni.. Mikroshēmu ražošanas jauda pieauga arī ar izmēģinājuma līniju palaišanu iniciatīvas “Mikroshēmas Eiropai” - atvērt jaunu cilni. ietvaros.
Vēl viena joma, kurā ES vēlas kļūt par pasaules līderi, ir kosmosa ekonomika, kas aptver visas saimnieciskās darbības, kuras iespējamas dara kosmosa tehnoloģijas un dati, – no satelītu infrastruktūras līdz pakalpojumiem, kas no tās atkarīgi. Šo mērķi atbalstīs Komisijas iniciatīva “Redzējums par Eiropas kosmosa ekonomiku” - atvērt jaunu cilni., savukārt ES Kosmosa akts - atvērt jaunu cilni. saskaņos ar kosmosu saistīto regulējumu visās dalībvalstīs (sk. 3. nodaļu).
Lietotāju un uzņēmumu spēcināšana ar datu savienību
2025. gadā līdztekus pašlaik notiekošajai kopīgo Eiropas datu telpu - atvērt jaunu cilni. ieviešanai piemērojams kļuva ES Datu akts - atvērt jaunu cilni.. Tas lietotājiem dod lielāku kontroli pār datiem no savienotām ierīcēm un uzņēmumiem paver jaunas iespējas izstrādāt pakalpojumus. Lai iegūtu datus MI vajadzībām, nodrošinot, ka ES uzņēmumiem ir piekļuve kvalitatīviem datiem, kas tiem palīdzētu konkurēt pasaules mērogā un veicināt inovāciju, tika pieņemta arī datu savienības stratēģija - atvērt jaunu cilni..
Saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu - atvērt jaunu cilni. pētniekiem, kuri atbilst īpašu nosacījumu kopumam, tiks piešķirta piekļuve iekšējiem ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju datiem. Deleģētajā aktā - atvērt jaunu cilni. ir izklāstīts, kādi tehniskie nosacījumi un kādas procedūras vajadzīgas, lai nodrošinātu drošu piekļuvi īpaši atlasītu pētījumu vajadzībām. Turklāt datu piekļuves pārvaldības procesu atbalsta un informācijas apmaiņu atvieglo tiešsaistes DPA Datu piekļuves portāls - atvērt jaunu cilni..
Rūpes par drošiem, taisnīgiem un atvērtiem digitālajiem tirgiem
ES ir turpinājusi stiprināt savu digitālo satvaru, īstenojot Digitālo pakalpojumu aktu un Digitālo tirgu aktu - atvērt jaunu cilni.. Kopā šie tiesību akti gādā par drošāku tiešsaistes vidi lietotājiem un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem uzņēmumiem, stiprinot caurredzamību, atbildību un taisnīgus un atvērtus tirgus visā ES digitālajā vidē. Sīkāku informāciju par to, kā ES padara tiešsaistes telpas drošākas, cita starpā ar Digitālo pakalpojumu aktu aizsargājot nepilngadīgos, sk. 6. nodaļā.
Ko ES 2025. gadā darīja, lai panāktu Digitālo tirgu akta un Digitālo pakalpojumu akta izpildi?
DIGITĀLO TIRGU AKTS
Jaunas izmeklēšanas:
- uzņēmuma Alphabet izmeklēšana sakarā ar izdevēju satura iespējamu pazemināšanu meklētāja Google rezultātos;
- Amazon Web Services un Microsoft Azure kā iespējamu svarīgu vārteju tirgus izmeklēšana.
Joprojām noritošas izmeklēšanas:
- Apple un Meta piemērojami lēmumi par neatbilstību - atvērt jaunu cilni.;
- viens lēmums par lietas izbeigšanu - atvērt jaunu cilni. lietā pret Apple;
- precizējoši lēmumi - atvērt jaunu cilni., ar kuriem Apple tiek sniegti oficiāli norādījumi;
- divi Alphabet adresēti sākotnējo konstatējumu - atvērt jaunu cilni. kopumi par prioritātes piešķiršanu saviem produktiem un lietotāju novirzīšanu;
- viens sākotnējo konstatējumu - atvērt jaunu cilni. kopums par Apple uzņēmējdarbības modeli.
2025. gadā Komisija noturēja regulatīvos dialogus ar lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas noteikti par vārtziņiem, lai veicinātu agrīnu atbilstību Digitālo tirgu akta prasībām. Vajadzības gadījumā tā veica arī izpildes panākšanas darbības.
23. aprīlī Komisija pieņēma pirmos lēmumus par neatbilstību, uzliekot Apple 500 miljonu eiro naudas sodu par tiesību akta pretnovirzīšanas noteikumu pārkāpšanu, savukārt Meta – 200 miljonu eiro naudas sodu par to, ka tas lietotājiem nepiedāvā mazāk datietilpīgu personalizētas reklāmas alternatīvu.
DIGITĀLO PAKALPOJUMU AKTS
Noritošas izmeklēšanas:
- Meta: sākotnējie konstatējumi - atvērt jaunu cilni. par nepietiekamu caurredzamību un to, ka netiek nodrošināti pienācīgi rīki ziņošanai par saturu un satura moderācijas lēmumu pārsūdzēšanai;
- TikTok: sākotnējie konstatējumi - atvērt jaunu cilni. par nepietiekamu caurredzamību; Komisija turklāt pieņēma un padarīja saistošas vairākas platformas apņemšanās - atvērt jaunu cilni. novērst trūkumus tās reklāmas repozitorijā;
- Temu: sākotnējie konstatējumi - atvērt jaunu cilni. par nelikumīgiem produktiem šajā tirdzniecības vietā;
- AliExpress: sākotnējie konstatējumi par neatbilstību; Komisija turklāt pieņēma un padarīja saistošas vairākas platformas apņemšanās - atvērt jaunu cilni. aizsargāt tās lietotājus un palielināt caurredzamību;
- X: lēmums par neatbilstību - atvērt jaunu cilni. un naudas sods par nepietiekamu caurredzamību.
Konkurētspējas veicināšanai ES ekonomikas pamatā ir jābūt pētniecībai, inovācijai, zinātnei un tehnoloģijai. 2025. gadā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējumu turpinājās atbalsts pētniekiem un novatoriem, jo īpaši jaunuzņēmumiem, tādās nozarēs kā kvantu tehnoloģijas, biotehnoloģijas un tīrās tehnoloģijas. Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2025. - atvērt jaunu cilni. un 2026.–2027. gada - atvērt jaunu cilni. darba programmās pētniecības un inovācijas atbalstam ir paredzēti attiecīgi vairāk nekā 7 miljardi eiro un 14 miljardi eiro.
No katra pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” piešķirtā eiro ES ekonomika iegūst līdz pat 11 eiro - atvērt jaunu cilni..
ES papildus finansējuma veidā sniegtam atbalstam ar Eiropas Pētniecības telpas 2025.–2027. gadam paredzētās politikas programmas - atvērt jaunu cilni. palīdzību rada arī labāku vidi pētniecībai un inovācijai. Nesen pieņemtā Eiropas Pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūru stratēģija atvieglos resursu apvienošanu, novērsīs dublēšanu un stiprinās šādu infrastruktūru piekļūstamību un pārrobežu sadarbību (sk. iepriekš sadaļu “Investīcijas topošās tehnoloģijās”).
Galvenais pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējums pētniecībai
- Eiropas Inovācijas padome - atvērt jaunu cilni. ir programma, kas veicina revolucionāru tehnoloģiju un inovāciju apzināšanu un izvēršanu. 2025. gadā tā vairāk nekā 1,4 miljardus eiro - atvērt jaunu cilni. piešķīra uz pētījumiem balstītu revolucionāru tehnoloģiju un revolucionāru inovāciju apzināšanai, izstrādei un izvēršanai.
- Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros - atvērt jaunu cilni. tika paziņots par vairāk nekā 1,25 miljardu eiro finansējumu, lai pētnieku karjeras attīstības, apmācības un mobilitātes veidā atbalstītu pētniecību. Šai summā ietverti arī jaunajam pilotprojektam “Zinātnei izvēlieties Eiropu” paredzētie 22,5 miljoni eiro - atvērt jaunu cilni..
- Lai veicinātu ES līderpozīcijas tehnoloģiju jomā un ilgtspējas mērķu sasniegšanu, tika sāktas trīs jaunas Eiropas mēroga partnerības - atvērt jaunu cilni. progresīvo materiālu, tekstilizstrādājumu un fotoelementu jomā.
- Tika sāktas tādas jaunas Eiropas līdzfinansētas partnerības kā, piemēram, “Datu lauksaimniecība - PDF datne – atvērt jaunu cilni.”, kas paātrinās Eiropas lauksaimniecības digitālo pārveidi.
Izvēlieties Eiropu!
ES strādā pie tā, lai kļūtu par pasaulē pievilcīgāko galamērķi pētniekiem un novatoriem. Maijā tika ierosināta iniciatīvas “Izvēlieties Eiropu” - atvērt jaunu cilni. 500 miljonu eiro pasākumu pakete, kuras mērķis ir piesaistīt un noturēt izcilākos zinātniekus no visas pasaules, piedāvājot viņiem stabilu finansējumu, lielāku pētniecības brīvību un pievilcīgus dzīves apstākļus. Turpmākajos mēnešos tika izziņoti papildu pasākumi kopumsummā par 874 miljoniem eiro. Šī iniciatīva izrādījās ļoti pievilcīga, kā rezultātā tika saņemts rekordliels skaits pieteikumu uz Eiropas Pētniecības padomes dotācijām un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām stipendijām. Ar EURAXESS platformas - atvērt jaunu cilni. starpniecību pētniekiem ir pieejams finansējums daudzu miljardu eiro apmērā.
Eiropas Dabaszinātņu stratēģija
Dabaszinātnes ES ekonomikai dod gandrīz 1,5 triljonus eiro un atbalsta 29 miljonus darbvietu. Šī nozare ar vadošām universitātēm, spēcīgiem patentiem un arvien pieaugošu nozīmi veselības, pārtikas un ilgtspējas jomā ir ļoti svarīga ES konkurētspējai. Eiropas Dabaszinātņu stratēģijas - atvērt jaunu cilni. mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt ES par pasaulē pievilcīgāko vietu dabaszinātņu jomā.
Eiropas Dabaszinātņu stratēģija tiecas īstenot trīs mērķus
- Optimizēt pētniecību un inovāciju nolūkā uzlabot globālo konkurētspēju.
- Nodrošināt dabaszinātņu jomā īstenotu inovāciju ātru nokļūšanu tirgū.
- Stiprināt uzticēšanos šīm inovācijām, izvērst un izmantot tās.
Ierosinātā ES Biotehnoloģiju akta - PDF datne – atvērt jaunu cilni., kas ir viena no galvenajām stratēģijas iniciatīvām, mērķis ir stiprināt ES konkurētspēju biotehnoloģiju jomā, atvieglojot pētniecības pārvēršanu inovācijās, kas var ienākt tirgū. Tas ļaus racionalizēt klīniskos pētījumus un radīs labvēlīgāku vidi uzņēmumiem un novatoriem, proti, veicinās to, ka pacienti ES var ātrāk saņemt progresīvas terapijas.
To papildina tādas iniciatīvas kā HERA Invest - PDF datne – atvērt jaunu cilni., ar kuru starpniecību Komisija un Eiropas Investīciju banka nodrošina riska finansējumu MVU, lai tie izstrādātu stratēģiskus medicīniskos rīkus un tehnoloģijas drošākai un veselīgākai ES. Tika izveidots arī jauns biotehnoloģiju un bioražošanas centrs - atvērt jaunu cilni., kas veicinās inovatīvu uzņēmumu, jo īpaši jaunuzņēmumu un MVU, radīto jauno produktu un ideju laišanu tirgū.
Novembrī Komisija nāca klajā ar Bioekonomikas stratēģiju - atvērt jaunu cilni., kurā izklāstīti veidi, kā labāk izmantot ES bioloģiskos resursus, zinātnisko izcilību un rūpniecisko bāzi ES ekonomikas dekarbonizēšanai un fosilo materiālu un produktu aizstāšanai.
Jaunuzņēmumi un augošie uzņēmumi
Maijā Komisija nāca klajā ar ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju - atvērt jaunu cilni., ar kuru iecerēts padarīt Eiropu par labāko vietu pasaulē, kur izveidot un attīstīt globālus tehnoloģiju virzītus uzņēmumus. Šī stratēģija ir saskaņota ar iniciatīvu “Izvēlieties Eiropu” un tiecas stiprināt ES konkurētspēju, atbalstot inovatīvus uzņēmumus visā to dzīves ciklā no izveides līdz izvēršanās brīdim un briedumam ES.
Oktobrī Komisija arī paziņoja par fondu Scaleup Europe - atvērt jaunu cilni. – jaunu fondu ar daudzu miljardu eiro budžetu, kas daudzsološu ES progresīvo tehnoloģiju uzņēmumu atbalstam izveidots sadarbībā ar privātajiem investoriem. Paredzams, ka fonds sāks darboties 2026. gadā, un tas būs vērsts uz visdažādākajiem ES stratēģisko tehnoloģiju uzņēmumiem paredzētu izaugsmes kapitālu un vēlīnā posma investīcijām tādās jomās kā mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, pusvadītāji, robotika un autonomās sistēmas.
Komisija arī sāka aptauju, lai apkopotu sabiedrības atsauksmes - atvērt jaunu cilni. par gaidāmo hartu par rūpniecisko lietotāju piekļuvi pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūrām. Hartas mērķis ir uzlabot uzņēmumu piekļuvi šādām struktūrām, ļaujot tiem testēt, izvērst un ātrāk validēt jaunus produktus.
Intelektuālā īpašuma aizsardzība
ES sniedz finansiālu atbalstu MVU, lai tie varētu labāk pārvaldīt un aizsargāt savus nemateriālos aktīvus. Gada laikā Komisija un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs - atvērt jaunu cilni. izveidoja 2025. gada MVU fondu - atvērt jaunu cilni. – dotāciju shēmu, kuras mērķis ir palīdzēt MVU aizsargāt savas intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp patentus, preču zīmes, rūpnieciskos dizainparaugus un jaunas augu šķirnes.
Sekmīgi tika uzsākts - atvērt jaunu cilni. arī process - atvērt jaunu cilni., kas ļaus nodrošināt brīvas un drošas datu plūsmas starp ES un Eiropas Patentu organizāciju. Tas vienkāršos Eiropas novatoru iesniegto patentu aizsardzības procesu un veicinās izaugsmi un konkurētspēju ES tirgū.
Uzkrājumu un investīciju savienība
Spēcīga uzkrājumu un investīciju savienība kā horizontāls Konkurētspējas kompasa veicinātājs veido pamatu dziļākai, integrētākai un uz likviditāti balstītai ES finanšu sistēmai, kas labāk apmierina ES iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības. Stiprinot finanšu sistēmas spēju sasaistīt uzkrājumus ar produktīvām investīcijām, ES mērķis ir atbalstīt dalībvalstu būtiskās investīciju vajadzības tādās svarīgās jomās kā digitālā inovācija, klimatiskā pārkārtošanās un aizsardzība.
Martā Komisija iepazīstināja ar Uzkrājumu un investīciju savienības stratēģiju - atvērt jaunu cilni., kas noteic, kā kapitāla tirgi un bankas nozare var savest kopā noguldītājus, kuri meklē labākas investīciju iespējas, un uzņēmumus, kuriem vajadzīgs kapitāls. Šīs stratēģijas mērķis ir dot noguldītājiem iespēju palielināt savu finansiālo labklājību, palīdzēt uzņēmumiem paplašināties, veicinot ES ekonomiku un konkurētspēju, kā arī novērst šķēršļus vienotajam tirgum, tostarp nodrošinot ES noteikumu izpildi.
Pasākumi būs īpaši vērsti uz to, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pareizos instrumentus viņu finansiālās labklājības veicināšanai, atvieglotu uzņēmumu piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem, tostarp pāri robežām, likvidētu šķēršļus, kas kavē pilnībā integrētu kapitāla tirgu, un nodrošinātu finanšu tirgu stingrāku un saskaņotāku uzraudzību.
ES arī veica vairākus citus pasākumus, kas vērsti uz uzkrājumu un investīciju savienības attīstību, proti, panāca politisku vienošanos - atvērt jaunu cilni. par vērtspapīru norēķinu cikla saīsināšanu, nāca klajā ar priekšlikumu - atvērt jaunu cilni. atjaunot vērtspapīrošanu banku aizdevumu atbalstam un veicināja lielāku privāto ieguldītāju līdzdalību kapitāla tirgos, uzlabojot uzkrājumus, ieguldījumus un finanšpratības iniciatīvas - atvērt jaunu cilni.. Papildu pasākumi bija vērsti uz to, lai palīdzētu iedzīvotājiem nodrošināt pienācīgus pensijas ienākumus, uzlabojot piekļuvi labākām papildpensiju shēmām - atvērt jaunu cilni., panākot politisku vienošanos - atvērt jaunu cilni. par privāto investīciju stratēģiju un stiprinot ES kapitāla tirgu integrāciju un uzraudzību - atvērt jaunu cilni.. Ar šīm reformām iecerēts vienkāršot noteikumus, atbalstīt inovāciju un novērst pārrobežu šķēršļus ES finanšu sistēmā.
Uzkrājumu un investīciju savienības aspekti
- Iedzīvotāji un uzkrājumi
- Integrācija un apjoms
- Investīcijas un finansējums
- Vienotā tirgus efektīva uzraudzība
Banku nozare
Lai saglabātu ES finanšu tirgu stabilitāti un konkurētspēju, Komisija ierosināja - atvērt jaunu cilni. saglabāt īstermiņa vērtspapīru finansēšanas darījumiem piemērojamo pašreizējo likviditātes režīmu, ievērojot Kapitāla prasību regulu - atvērt jaunu cilni.. Tā arī līdz 2027. gada 1. janvārim atlika - atvērt jaunu cilni. Bāzeles III tirgus riska noteikumu - atvērt jaunu cilni. piemērošanu (tirdzniecības portfeļa fundamentālā pārskatīšana). Visu šo pasākumu mērķis ir nodrošināt ES bankām vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē, aizsargāt tirgus likviditāti un saskaņot ES prudenciālo regulējumu ar starptautiskajām norisēm.
2025. gadā Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma - atvērt jaunu cilni. atzīmēja pirmo pastāvēšanas gadadienu. Šī iniciatīva atbalsta investīcijas kritiski svarīgās tehnoloģijās šādās trīs galvenajās jomās: digitālās tehnoloģijas un dziļās tehnoloģijas, tīras un resursefektīvas tehnoloģijas, kā arī biotehnoloģijas. Pagājušajā gadā tās ietvaros šajās trīs jomās ES konkurētspējas palielināšanai investīcijās no 11 ES programmām kopā tika mobilizēts vairāk nekā 13,1 miljards eiro.
