5. NODAĻA
Dzīves kvalitātes uzturēšana Eiropā
Skatīt fotoattēla parakstu
Eiropas dzīves kvalitāti nosaka funkcionālas ekosistēmas, kas nodrošina mūsu veselību un saimniecisko darbību, kā arī drošu un cenas ziņā pieejamu apgādi ar kvalitatīvu pārtiku. Pateicoties lauksaimniekiem, zvejniekiem un agropārtikas nozarei kopumā, Eiropas iedzīvotāji var baudīt veselīgāko un kvalitatīvāko pārtiku. Eiropas Savienība 2025. gadā turpināja gādāt, lai lauksaimniecība joprojām būtu svarīga eiropeiskās dzīvesziņas daļa, un rūpēs par nodrošinājumu ar pārtiku un ūdeni turpināja darbu klimata pārmaiņu jomā. Ūdens ir neaizstājams resurss. Ieguldījumi ūdensresursu ziņā viedā ekonomikā uzlabos ES ekonomikas noturību un konkurētspēju, kā arī veicinās pētniecību, inovāciju, jaunas tehnoloģijas un prasmju attīstību, tādējādi ļaujot saglabāt ES kā zināšanu sniedzējas vadošo lomu.
Redzējums par lauksaimniecības un pārtikas nozari
Lauksaimniecība ir Eiropas dzīves kodols. Pamatojoties uz ziņojumu par stratēģisko dialogu par lauksaimniecības nākotni ES - atvērt jaunu cilni. un apspriedusies ar jauno Eiropas Lauksaimniecības un pārtikas padomi - atvērt jaunu cilni., Eiropas Komisija februārī ierosināja redzējumu par lauksaimniecības un pārtikas nozari - atvērt jaunu cilni., kas tiecas nodrošināt ES lauksaimniecības un pārtikas nozares ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju.
Redzējums par lauksaimniecības un pārtikas nozari: četras prioritārās jomas
- Pievilcība. Lauksaimniecība kā dzīvotspējīga un saistoša profesionālās darbības joma.
- Konkurētspēja. Stiprinātas nozares pozīcijas pasaules tirgos.
- Pielāgošanās nākotnes prasībām. Inovācija un ilgtspēja virzībā uz ilgtermiņa noturību.
- Saikne. Godā turēta pārtika un taisnīgi dzīves un darba apstākļi lauku apvidos.
Lai nodrošinātu stabilu apgādi ar pārtiku, aizsargātu lauksaimnieku ienākumus, aizsargātu vidi un uzturētu rosību laukos, ES reformē savu kopējo lauksaimniecības politiku - atvērt jaunu cilni. (KLP). Reformētās KLP satvarā vismaz 300 miljardi eiro tiks nodalīti ienākumu un krīzes atbalstam, kas būs paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs, arī gados jauniem lauksaimniekiem, mazām un jauktām lauku saimniecībām un tiem, kuri darbojas apgabalos ar dabas ierobežojumiem.
Decembrī pieņemtā KLP vienkāršošanas pakete - atvērt jaunu cilni. sekmē lauksaimniecības nozares – īpaši gados jauno un bioloģisko lauksaimnieku – konkurētspēju, noturību un digitalizāciju. Šie pasākumi lauksaimniekiem varētu ļaut ietaupīt līdz 1,58 miljardiem eiro gadā un valstu pārvaldes iestādēm – līdz 210 miljoniem eiro gadā; vienlaikus maksājumu, atsevišķu prasību un krīzes instrumentu pārvaldība kļūtu elastīgāka un vienkāršāka.
Lai sagatavotos nākotnei, ES veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu uz pierādījumiem balstītu regulējumu politikas pielāgošanai gan KLP darbības jomas satvarā, gan ārpus tās. Šo centienu ietvaros maijā tika uzsākts jauns lopkopības darba virziens - atvērt jaunu cilni. ar mērķi atbalstīt šo nozari, kas pret dažādiem satricinājumiem un globālo konkurenci ir īpaši neaizsargāta. Pastāv arī citi lauksaimniecības nozari būtiski ietekmējoši faktori, sākot ar mainīgām patērētāju gaidām un beidzot ar prasībām klimata un vides jomā.
Turklāt Komisija ir nākusi klajā ar paaudžu nomaiņas stratēģiju - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir atbalstīt nākamo lauksaimnieku paaudzi, novēršot būtiskākos šķēršļus, ar kuriem saskaras gados jauni lauksaimnieki un jaunpienācēji, un padarot lauku dzīvi pievilcīgāku.
Sabiedrības atbalsts kopējai lauksaimniecības politikai
Par KLP ir informēti
78 %
ES iedzīvotāju – tas ir augstākais līmenis kopš 2007. gada.
77 %
ES iedzīvotāju piekrīt, ka KLP palīdz ES pastāvīgi nodrošināt stabilu pārtikas apgādi.
71 %
ES iedzīvotāju piekrīt, ka KLP palīdz ES nodrošināt nekaitīgu, veselīgu, ilgtspējīgu un kvalitatīvu pārtiku.
Avots: Eiropas Komisija, Eirobarometra speciālaptauja Nr. 556 - atvērt jaunu cilni., 2025. gada janvāris.
2025. gada iniciatīvas lauksaimnieku atbalstam katastrofu skartajos reģionos
- 109 miljonu eiro liels ārkārtējs atbalsts klimata pārmaiņu un dabas katastrofu skartajiem lauksaimniekiem Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Ungārijā un Slovēnijā.
- 5 miljonu eiro liels ārkārtas atbalsts piena un cūkgaļas nozarei Vācijā.
- 50 miljonu eiro liels ārkārtējs atbalsts klimata pārmaiņu skartajiem augļu, riekstu un dārzeņu audzētājiem Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā.
- 14 miljonu eiro liels atbalsts, lai palīdzētu kompensēt zaudējumus, kas radušies lauksaimniekiem putnu gripas uzliesmojumu skartajos apgabalos Polijā.
- Ārkārtas izmaiņas POSEI shēmā - atvērt jaunu cilni., lai palīdzētu Majotas lauksaimniekiem atsākt ražošanu pēc ciklona Čido nodarītajiem postījumiem.
- Birokrātijas samazināšana, lai palīdzētu augļu un dārzeņu ražotājiem un vīndariem Valensijā (Spānijā) atgūties pēc ārkārtējiem laikapstākļiem, kuru dēļ tika bojāti kultūraugi un ražošanas iekārtas.
Gādājot par to, lai Eiropas vīna nozare turpmākajās desmitgadēs saglabātu konkurētspēju, noturību un vitālu ekonomisko spēku, Komisija ir ierosinājusi virkni pasākumu - atvērt jaunu cilni.. Nozari ir skārušas vairākas problēmas, piemēram, patēriņa tendenču izmaiņas, klimata pārmaiņas un tirgus nenoteiktība.
Eiropas ūdensapgādes joma ir pakļauta arvien lielākam apdraudējumam. Katru gadu apmēram 20 % kontinenta teritorijas un 30 % tā iedzīvotāju saskaras ar ūdens resursu noslodzes radītām problēmām.
Avots: Eiropas Vides aģentūra, “Eiropas ūdens stāvoklis 2024. gadā. Nepieciešamība uzlabot ūdensresursu noturību - atvērt jaunu cilni.”, 2024. gads.
Ūdens ir dzīvības un ekonomikas balsts, un tam ir būtiska nozīme lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, rūpnieciskās ražošanas procesos un sanitārijā. Tomēr 2025. gada ziņojumi liecina, ka Eiropas ūdens resursi ir pakļauti būtiskai noslodzei - atvērt jaunu cilni., arī piesārņojuma, plūdu, ūdens trūkuma un sausuma dēļ.
Jūnijā pieņemtās Eiropas Ūdensresursu noturības stratēģijas - atvērt jaunu cilni. mērķi ir atjaunot un aizsargāt ūdens ciklu, veidot ūdens resursu ziņā viedu ekonomiku, lai palielinātu konkurētspēju un nodrošinātu tīru un cenas ziņā pieejamu ūdeni un sanitāriju visiem. Lai cilvēkus, aktīvus un vitāli svarīgu infrastruktūru aizsargātu pret paaugstināta plūdu riska radīto apdraudējumu, stratēģijā paredzēti vairāk nekā 50 īpaši pasākumi - atvērt jaunu cilni. piecās prioritārajās jomās.
ES rīcības prioritātes ūdensresursu noturības jomā
- Pārvaldība un īstenošana, lai palielinātu informētību un veicinātu pārmaiņas.
- ES finansējuma palielinājums un sadarbība ar Eiropas Investīciju banku, lai nodrošinātu investīcijas un modernizētu infrastruktūru.
- Digitalizācija un mākslīgā intelekta izmantošana, lai paātrinātu un atvieglotu efektīvu ūdens apsaimniekošanas metožu ieviešanu.
- Pētniecība un inovācija konkurētspējīgākai ūdensapgādes nozarei.
- Drošība un sagatavotība, lai samazinātu katastrofu risku un palielinātu kolektīvo noturību.
Kā atbalstu jūras resursu saglabāšanai, okeānpētniecībai, ilgtspējīgai zvejniecībai, akvakultūrai un zilajai ekonomikai Komisija 2025. gada ANO Okeānu konferencē pieteica pamatiniciatīvu Eiropas Okeāna pakts - atvērt jaunu cilni., vienlaikus piesakot arī okeāniem paredzētas 1 miljarda eiro investīcijas - atvērt jaunu cilni.. ES okeānu politika paktā ir apvienota vienotā atsauces satvarā, veidojot visaptverošu stratēģiju, kas pievēršas okeānu, piekrastes kopienu, salu un ES tālāko reģionu iespējām un to apdraudējumiem.
Eiropas Okeānu pakta sešas galvenās prioritātes
- Aizsargāt un atjaunot okeānu veselību.
- Palielināt ES ilgtspējīgās zilās ekonomikas konkurētspēju.
- Atbalstīt ES piekrastes kopienas, salas un tālākos reģionus.
- Veicināt ar okeānu saistītu pētniecību, zinības, pratības un inovāciju.
- Uzlabot jūras drošību un aizsardzību.
- Stiprināt ES okeāndiplomātiju un starptautisko okeānu pārvaldību.
Zilā ekonomika
ES zilā ekonomika ir viens no galvenajiem ekonomikas augsmes un inovācijas virzītājspēkiem. Tai ir būtiska nozīme ES rūpniecības un drošības stratēģijās, aptverot tradicionālās nozares, to vidū zivsaimniecību un kuģniecību, kopā ar tādām jaunām jomām kā atjaunīgā enerģija un zilā biotehnoloģija.
Eiropas Jūras diena - atvērt jaunu cilni. ir iespēja uzmanības centrā izvirzīt ES jūrlietu nozares un darbības. Viens no minētajā 2025. gada pasākumā prezentētiem projektiem bija AquaWind - atvērt jaunu cilni.. Šajā inovatīvajā prototipā atkrastes vēja enerģija ir kombinēta ar akvakultūru.
© EnerOcean S.L.
Akvakultūra – zivju, vēžveidīgo, aļģu un tamlīdzīgu sugu audzēšana – ES ir ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdere. Jūlijā Komisija ierosināja vienkāršot akvakultūras un zivsaimniecības datu vākšanu - atvērt jaunu cilni., tādā veidā dalībvalstīm mazinot ziņošanas slogu. Ieguldījumu Eiropas zilajā bioekonomikā, nodrošinātībā ar pārtiku, klimatneitralitātē un okeānu atjaunošanā var dot aļģu audzēšana. Aļģu audzēšanas ekonomiskos un vidiskos ieguvumus uzsvēra otrais ES samits “Izprast aļģes” - atvērt jaunu cilni., kas oktobrī notika Berlīnē (Vācija).
Okeāni un ūdeņi
Copernicus programmā sagatavotais ziņojums par okeānu stāvokli - atvērt jaunu cilni. (2025. gads) planētai uzsver trīskāršu krīzi – klimata pārmaiņas, piesārņotība un biodaudzveidības zudums, globālajām jūras virsmas temperatūrām 2024. gadā sasniedzot rekordaugstu līmeni, proti, 21 °C.
No Jūras stratēģijas pamatdirektīvas - atvērt jaunu cilni. izriet, ka dalībvalstīm savu jūru vidiskais stāvoklis jāpārrauga, jāaizsargā un jāveic tā uzlabošanas pasākumi. Samazināt gaisa piesārņojumu, pesticīdu izmantošanu un jūras piedrazojumu ar plastmasu ir palīdzējušas daudzas ES rīcībpolitikas, taču vairāk var darīt, lai apkarotu kaitīgu troksni, mikroplastmasas nonākšanu vidē, piesārņojumu ar barības vielām un atkritumu apjomu, un to liecina Nulles piesārņojuma monitorings un perspektīvas 2025. gadam - atvērt jaunu cilni. un Ceturtais pārskats par programmu “Tīru gaisu Eiropā” - atvērt jaunu cilni.. Reģionu un atsevišķu pilsētu panākumus atspoguļo Nulles piesārņojuma monitoringa infopanelis - atvērt jaunu cilni..
ES misijā “Mūsu okeāna un ūdeņu atjaunošana” - atvērt jaunu cilni. nu jau ir atbalstītas vairāk nekā 1000 iniciatīvas - atvērt jaunu cilni. jūras un saldūdens ekosistēmu saglabāšanā un atjaunošanā. Misija nodrošina sistēmisku pieeju okeāna un Eiropas jūru un ūdeņu aizsardzībai un atjaunošanai līdz 2030. gadam. 2025. gadā ES ieguldīja 116 miljonus eiro 13 jaunos projektos - atvērt jaunu cilni., kas vērsti uz migrējošo zivju dzīvotņu aizsardzību, zvejniecības negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu un vietējo kopienu iespējām vadīt atjaunošanas centienus. Trešajā ANO Okeānu konferencē - atvērt jaunu cilni. ES arī ierosināja jaunu okeānu novērošanas iniciatīvu un nāca klajā ar prototipa platformu “Eiropas okeāna digitālais dvīnis” - atvērt jaunu cilni., digitālu rīku okeānu labākai izprašanai, apsaimniekošanai un aizsargāšanai.
Septembrī ar ES atbalstu stājās spēkā Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgums par zvejniecības subsīdijām - atvērt jaunu cilni., kas ir būtisks solis okeānu aizsardzībā un ir cieši saskaņots ar Eiropas Okeānu pakta prioritātēm.
20. septembrī 60 valstis ratificēja Nolīgumu par biodaudzveidību ārpus valstu jurisdikcijas - atvērt jaunu cilni., kas pazīstams arī kā Atklātās jūras līgums, līdz ar to tas stājās spēkā 2026. gada sākumā, vēstot nozīmīgu brīdi jūras resursu saglabāšanā pasaulē. ES un tās dalībvalstīm ir bijusi galvenā loma nolīguma virzīšanā, vadot Vērienīgo ieceru koalīciju attiecībā uz jūras biodaudzveidību ārpus valstu jurisdikcijas - atvērt jaunu cilni. – grupu, kurā ir vairāk nekā 40 valstu, kas apņēmušās īstenot vērienīgu, zinātniski pamatotu okeānu pārvaldību. Līguma veidošanā un tā ratifikācijas paātrināšanā izšķirīga nozīme ir bijusi šīs koalīcijas politiskajai vadībai.
Galvenie okeānu aizsardzības pasākumi 2025. gadā
- ES apņēmās piešķirt vairāk nekā 300 miljonus eiro jūras resursu saglabāšanas centieniem, atbalstot rīcību tādās jomās kā ilgtspējīga zilā ekonomika, jūras piesārņojums, aizsargājamas jūras teritorijas, okeāni un klimata pārmaiņas.
- ES palīdzēja veicināt starptautiskus okeānu aizsardzības nolīgumus, arī pieņemt īpašus nozvejas limitus - atvērt jaunu cilni. par visām galvenajām tropisko tunzivju sugām. Tā arī panāca vienošanos - atvērt jaunu cilni., kas palīdz līdz 2050. gadam panākt, lai globālās kuģniecības radītās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas būtu nulles līmenī.
- 2025. gadā ES sekmīgi beidza vadīt Atlantijas okeāna pētniecības un inovācijas aliansi - atvērt jaunu cilni..
Zivsaimniecība
Kopējā zivsaimniecības politika - atvērt jaunu cilni. bija izstrādāta, lai nodrošinātu, ka zvejniecība un akvakultūra ir vidiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas saderīgi ar tādiem mērķiem kā guvumi ekonomikā, sociālajā jomā un nodarbinātībā. 2025. gada izvērtējums par politikas dokumentiem novērtēja saistītās regulas - atvērt jaunu cilni. rezultātus un tās pašreizējo piemērotību paredzētajam mērķim, plaši apspriežoties ar ieinteresētajām personām un izmantojot pierādījumus no pētījumiem par tādiem tematiem kā izkraušanas pienākums - atvērt jaunu cilni..
Pētījums “Nākotnes zvejnieki” - atvērt jaunu cilni. aplūkoja zvejnieku nozīmi 22 ES piekrastes dalībvalstu sabiedrībās un prognozēja četrus līdz 2050. gadam iespējamus scenārijus, kas ir atkarīgi no tā, cik stipri klimata un biodaudzveidības ziņā mainījušās jūras ekosistēmas, un no mainības patērētāju pieprasījuma un tirgus dinamikā.
2025. gadā tika īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru uzdevums bija tiesībās stiprināt Eiropas zvejniekus, kas darbojas ārpus ES ūdeņiem. Pilnīga savstarpēja piekļuve ūdeņiem - atvērt jaunu cilni. zvejas darbību veikšanai starp ES un Apvienoto Karalisti ir garantēta līdz 2038. gada 30. jūnijam, savukārt jauns ar Islandi noslēgts vienošanās memorands - atvērt jaunu cilni. uzlaboja sadarbību ilgtspējīgas zivsaimniecības un okeānu jautājumos. Turklāt ilgtspējīgas zvejas partnerības - atvērt jaunu cilni. ES kuģiem uz četriem gadiem sniedz piekļuvi Kotdivuāras - atvērt jaunu cilni. un Santomē un Prinsipi - atvērt jaunu cilni. ūdeņiem un uz septiņiem gadiem – Kuka salu - atvērt jaunu cilni. ūdeņiem.
Vairāk nekā puse Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam - atvērt jaunu cilni. izklāstīto pasākumu jau ir ieviesti, un arī lielākā daļa atlikušo iniciatīvu patlaban tiek gatavotas, piemēram, īstenojot Dabas atjaunošanas regulu - atvērt jaunu cilni..
Ir pieņemts pirmais ES tiesību akts par augsni – Augsnes monitoringa akts - atvērt jaunu cilni., kas pievēršas galvenajiem augsnes degradācijas procesiem, kā erozija, organisko vielu zudums, sasāļošanās, kontaminācija, sablīvēšanās, noslēgšana un augsnes biodaudzveidības zudums. Jaunās direktīvas - atvērt jaunu cilni. mērķis ir iekļaut arī pasākumus augsnes veselības monitoringam un novērtēšanai.
Misija “Augsnes kurss Eiropai” - atvērt jaunu cilni. progress 2025. gadā
- Finansējums 561,5 miljonu eiro apmērā
- 63 pētniecības projekti, kuros iesaistīti vairāk nekā 1400 dalībnieki
- 45 no ieplānotajām 100 “dzīvajām” laboratorijām un bākām - atvērt jaunu cilni.
Dabas kredītu ceļvedis - atvērt jaunu cilni. sniedz iespēju vienlaikus gūt ienākumus no publiskiem un privātiem finansējuma avotiem dabas atjaunošanai. Tā mērķis ir veicināt bioloģisko daudzveidību un saglabāt dzīvotnes, stimulējot privātas investīcijas, kas palīdz atjaunot un saglabāt dabu.
Eiropas Savienības Padome decembrī pieņēma ES regulas par neatmežojošiem izstrādājumiem mērķtiecīgu pārskatīšanu - atvērt jaunu cilni., lai vienkāršotu tās īstenošanu. Komisija 2025. gadā publicēja arī pirmo salīdzinošās novērtēšanas sarakstu - atvērt jaunu cilni. – instrumentu valstu klasificēšanai pēc to atmežošanas riska liellopu, kakao, kafijas, eļļas palmu, kaučuka, sojas un koksnes ražošanas dēļ.
© ASakoulis – stock.adobe.com
Pateicoties Putnu direktīvai - atvērt jaunu cilni. un īpašiem programmas LIFE projektiem - atvērt jaunu cilni., Eiropa izceļas kā viena no nedaudzajām vietām, kur uzlabojas un stabilizējas daudzas plēsīgo putnu populācijas, piemēram, ir uzlabojies baltgalvas un melno grifu populāciju stāvoklis un atjaunota bārdaino grifu populācija Alpos.
Reaģējot uz pēdējos gados novēroto vilku populāciju pieaugumu Eiropā un pēc tam, kad Bernes konvencijā - atvērt jaunu cilni. tika grozīts vilku aizsardzības statuss, lai nodrošinātu dalībvalstīm lielāku elastību vietējo vilku populāciju pārvaldībā, Eiropas Parlaments un Padome apstiprināja grozījumu Dzīvotņu direktīvā - atvērt jaunu cilni..
Pateicoties Direktīvai par valstu emisiju samazināšanas saistībām - atvērt jaunu cilni., gaisa piesārņotāju emisijas lielākajā daļā dalībvalstu gada laikā turpināja samazināties - atvērt jaunu cilni.. Komunālie notekūdeņi, ja tie nav savākti un attīrīti saskaņā ar ES noteikumiem, ir viens no galvenajiem ūdeņu piesārņojuma avotiem. Pārskatītā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva - atvērt jaunu cilni., kas stājās spēkā 2025. gada janvārī, pievēršas aktuālajam piesārņojumam, kā arī jaunām problēmām komunālo notekūdeņu apsaimniekošanā.
2025. gadā Vācijas pilsēta Heilbronna - atvērt jaunu cilni. ieguva 2027. gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu, savukārt Asena Nīderlandē un Sjēna Itālijā saņēma Eiropas Zaļās lapas balvas, rādot piemēru, kā pilsētas var uzņemties vadošo lomu gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojuma novēršanā, atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikā, vienlaikus palielinot biodaudzveidību, samazinot emisijas un pielāgojoties klimata pārmaiņām.
Pagājušā gadā stājās spēkā jaunā Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir ierobežot iepakojuma atkritumu rašanos. Tas veicinās atkritumu rašanās novēršanu un bažas raisošu vielu izņemšanu no vērtības ķēdes. Jūlijā Komisija publicēja Vides politikas īstenošanas 2025. gada pārskatu - atvērt jaunu cilni., lai atbalstītu ES tiesību aktu īstenošanu un uzlabotu informētību par to, kā šie noteikumi palīdz nodrošināt veselīgu vidi, kas kalpo par pamatu ES iedzīvotāju ilgtermiņa labklājībai un konkurētspējai. Komisija arī pieņēma norādījumus - atvērt jaunu cilni. dalībvalstīm par paplašinātas ražotāja atbildības piemērošanu attiecībā uz piegružojuma satīrīšanas izmaksām.
Jūlijā Komisija nāca klajā ar jauno Eiropas ķīmiskās rūpniecības rīcības plānu - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir stiprināt nozares konkurētspēju un virzīt tās pāreju uz drošu, ilgtspējīgu un inovatīvu ķīmisko vielu ražošanu. ES arī veica attiecīgus pasākumus, lai aizliegtu kaitīgu ķīmisko vielu, endokrīno disruptoru un bisfenolu izmantošanu rotaļlietās, kas pieejamas ES tirgū - atvērt jaunu cilni., kā arī lai ierobežotu PFAS (“mūžīgo ķīmisko vielu”) izmantošanu ugunsdzēsības putās - atvērt jaunu cilni.. Aprīlī Komisija publicēja uzņēmējiem paredzētu rokasgrāmatu - atvērt jaunu cilni. par to, kā piemērot jaunos ierobežojumus attiecībā uz mikroplastmasu. Jūnijā likumdevēji vienojās par jauniem un skaidrākiem noteikumiem par mazgāšanas līdzekļiem - atvērt jaunu cilni., kas palīdzēs labāk aizsargāt cilvēku veselību un vidi.
2025. gadā veiktie pasākumi piesārņojuma monitoringa atbalstam
- Tika panākta politiska vienošanās - atvērt jaunu cilni. par Eiropas Jūras drošības aģentūras pilnvaru atjaunināšanu. Paplašinātās pilnvaras aģentūrai dos iespēju izmantot pastiprinātus uzraudzības instrumentus, lai atklātu un novērstu nelikumīgas noplūdes jūrā, kā arī izstrādāt savas emisiju monitoringa sistēmas.
- Komisija pieņēma regulu, ar ko ievieš brīvprātīgu lidojumu emisiju marķējuma - atvērt jaunu cilni. sistēmu, kura nodrošina skaidru un uzticamu metodiku lidojumu emisiju aprēķināšanai. Tā palīdzēs pasažieriem pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un pasargās viņus no zaļmaldināšanas.
- Tika panākta politiska vienošanās - atvērt jaunu cilni. par ierosināto CountEmissionsEU regulu - atvērt jaunu cilni., ar ko izveido vienotu ES satvaru kravu un pasažieru pārvadājumu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai.
- Jauni produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi - atvērt jaunu cilni. apģērbiem un apaviem nodrošina saskaņotu, zinātniski pamatotu metodi produkta vidiskās ietekmes novērtēšanai visā tā aprites ciklā.
- Tika pieņemta pakete “viena viela – viens novērtējums” - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir racionalizēt ķimikāliju bīstamības un riska novērtēšanu visā ES un uzlabot piekļuvi informācijai par ķimikālijām, izmantojot kopīgu datu platformu.
85 %
ES iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma.
81 %
ES iedzīvotāju atbalsta ES mēroga mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
77 %
ES iedzīvotāju piekrīt, ka klimata pārmaiņu radītā kaitējuma ekonomiskās izmaksas ir daudz lielākas nekā investīcijas, kas vajadzīgas pārejai uz neto nulles emisiju līmeni.
Avots: Eiropas Komisija, Eirobarometra speciālaptauja Nr. 565 - atvērt jaunu cilni., 2025. gada jūnijs.
2025. gadā publicētajā ziņojumā par klimata stāvokli Eiropā 2024. gadā - atvērt jaunu cilni. tika konstatēts, ka 2024. gads ir bijis siltākais gads reģistrēto novērojumu vēsturē un arī pirmais gads, kurā vidējā temperatūra pārsniedza 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
2024. gadā Eiropas centrālajos, austrumu un dienvidaustrumu reģionos tika pārsniegti karstuma rekordi. Spēcīgas vētras un plaši plūdi - atvērt jaunu cilni. 2024. gadā prasīja vismaz 335 dzīvības un skāra aptuveni 413 000 cilvēku.
Ir gūti pierādījumi - atvērt jaunu cilni. tam, ka visu okeānu šobrīd apdraud klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums un piesārņojums, kas ietekmē ekosistēmas, pārtikas nodrošinājumu, ekonomiku, piekrastes kopienas un globālo klimata regulējumu.
Klimata pārmaiņas par būtisku riska faktoru ir atzītas arī sagatavotības savienības stratēģijā - atvērt jaunu cilni. (sk. 3. nodaļu), kurā uzsvērta prognozēšanas un novēršanas nozīme, kā arī tas, cik svarīgi ir piemērot holistisku pieeju riska pārvaldībai. Šajā saistībā ir sākts darbs pie integrētā Eiropas klimatnoturības un riska pārvaldības satvara - atvērt jaunu cilni. izveides.
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” - atvērt jaunu cilni. ietvaros īstenotā ES misija “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” - atvērt jaunu cilni. pārvērš ES Klimatadaptācijas stratēģiju - atvērt jaunu cilni. konkrētā rīcībā. 2025. gadā tika sākti 18 jauni misijas projekti - atvērt jaunu cilni., lai paplašinātu pārbaudītas pieejas, integrētu pielāgošanos visos pārvaldības līmeņos, veicinātu sistēmiskus un starpnozaru risinājumus un atbalstītu visneaizsargātākās sociālās grupas.
Programmas LIFE piedāvāto finansējuma iespēju - atvērt jaunu cilni. kopējais budžets 2025.–2027. gadā ir 2,3 miljardi eiro, un to mērķis ir virzīt ES pāreju uz tīru, konkurētspējīgu un klimatnoturīgu aprites ekonomiku. Papildus tam Komisija ir ieguldījusi 86 miljonus eiro jaunos stratēģiskos integrētos projektos - atvērt jaunu cilni., kas vērsti uz ūdens kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, piesārņoto upju attīrīšanu, ugunsdrošības un pretplūdu aizsardzības uzlabošanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Arī Eiropas Ūdensresursu noturības stratēģija pievēršas klimata pārmaiņu ietekmei, piemēram, plūdiem un sausumam.
ES civilās aizsardzības mehānisma - atvērt jaunu cilni. mērķis ir stiprināt dalībvalstu un iesaistīto valstu sadarbību civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu katastrofu, tai skaitā klimatisku notikumu, novēršanu, sagatavotību šādām situācijām un reaģēšanu uz tām (sk. 3. nodaļu).
ES veido spēcīgu Eiropas veselības savienību - atvērt jaunu cilni., kurā medicīnas preces ir pieejamas, cenas ziņā pieņemamas un inovatīvas, visas dalībvalstis ir gatavas veselības krīzēm un kopīgi reaģē uz tām un dalībvalstis strādā pie tā, lai uzlabotu profilaksi, ārstēšanu un aprūpi, piemēram, vēža un sirds un asinsvadu slimību gadījumā.
Savu pilnvaru termiņa pirmajās 100 dienās Komisija ierosināja Kritiski svarīgo zāļu aktu - atvērt jaunu cilni., lai uzlabotu kritiski svarīgu zāļu pieejamību, piegādi un ražošanu ES. Šis akts palīdzēs panākt, lai pacientiem vajadzīgās zāles būtu pieejamas tad, kad tās ir nepieciešamas. Papildinot Kritiski svarīgo zāļu aktu, ir panākta politiska vienošanās par farmācijas tiesību aktu kopumu - atvērt jaunu cilni.. Šī ir pirmā nozīmīgā ES farmācijas tiesību aktu reforma kopš 2004. gada.
Gada laikā sāka darboties Eiropas veselības datu telpa - atvērt jaunu cilni.. Tā ir Eiropas veselības savienības stūrakmens un pagrieziena punkts ES digitālajā pārveidē. Janvārī Komisija arī nāca klajā ar rīcības plānu attiecībā uz slimnīcu un veselības aprūpes sniedzēju kiberdrošību - atvērt jaunu cilni., lai vēl vairāk stiprinātu digitālo drošību mūsu veselības aprūpes sistēmās.
Decembrī Komisija nāca klajā ar pirmo ES sirds un asinsvadu veselības plānu - atvērt jaunu cilni., kura mērķis ir novērst galveno nāves cēloni Eiropā. Jaunā plāna mērķis ir samazināt sirds un asinsvadu slimību izraisītas priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu ES, uzlabojot profilaksi un šo slimību agrīnu atklāšanu, ārstēšanu un pārvaldību.
Komisija ierosināja Savienības prevencijas, sagatavotības un reaģēšanas plānu - atvērt jaunu cilni. kā rīkkopu politikas veidotājiem un krīzes pārvaldītājiem, kas strādā ārkārtas situācijās veselības jomā. Tā ir viena no galvenajām darbībām sagatavotības Savienības stratēģijas īstenošanā veselības nozarē. Komisija turpināja virzīt svarīgus projektus, lai stiprinātu ES sagatavotību turpmākām ārkārtas situācijām veselības jomā, izveidojot jaunu vakcīnu izstrādes centru - atvērt jaunu cilni. un atvieglojot piekļuvi zālēm, izmantojot jaunus kopīgā iepirkuma nolīgumus.
Komisija ir arī nākusi klajā ar Medicīnisko pretlīdzekļu stratēģiju - atvērt jaunu cilni., kuras mērķis ir stiprināt ES aizsardzību pret prioritāriem veselības apdraudējumiem, tostarp vīrusiem, kas potenciāli var izraisīt pandēmiju, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, klimata pārmaiņu izraisītiem veselības apdraudējumiem, ar bruņotiem konfliktiem saistītiem apdraudējumiem un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem apdraudējumiem un kodoldraudiem.
Slimību profilakses un ārstēšanas pasākumi
- Vairāk nekā 90 % Eiropas vēža uzveikšanas plānā iekļauto pasākumu jau ir īstenoti - atvērt jaunu cilni. vai pašlaik tiek īstenoti, saņemot ievērojamu ES Vēža pētniecības uzdevuma - atvērt jaunu cilni. un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbalstu.
- ES tirdzniecības atļauja tika izsniegta zuranolonam - atvērt jaunu cilni. – zālēm, kas ārstē pēcdzemdību depresiju, kam iepriekš īpaša ārstēšana nebija apstiprināta.
- Tāpat atļauja tika dota zālēm, ko izmanto, lai ārstētu vieglus kognitīvus traucējumus - atvērt jaunu cilni. Alcheimera slimības agrīnās stadijās. Tās ir pirmās šāda veida zāles, kuras atļautas ES.
- Īstenojot kopīgo rīcību demences un veselības jomā - atvērt jaunu cilni., no programmas “ES – veselībai” - atvērt jaunu cilni. ir atvēlēti 4,5 miljoni eiro, lai palīdzētu dalībvalstīm visaptveroši pievērsties demences jautājumam: no veselībpratības un informētības uzlabošanas, skrīninga un primārās profilakses līdz atbalsta sniegšanai cilvēkiem ar demenci un citiem neiroloģiskiem traucējumiem.
- Ir sākta kopīga rīcība elpceļu slimību jomā - atvērt jaunu cilni., no programmas “ES – veselībai” piešķirot gandrīz 5 miljonus eiro, lai cīnītos pret hroniskām elpceļu slimībām un uzlabotu plaušu veselību visā Eiropā.
Pateicoties Globālās veselības stratēģijai - atvērt jaunu cilni., ES ir guvusi ievērojamus panākumus - atvērt jaunu cilni.: stiprinājusi veselības aprūpes sistēmas un paplašinājusi vispārējās veselības apdrošināšanas tvērumu, kā arī nodrošinājusi labāku sagatavotību un reaģēšanu uz pārrobežu veselības apdraudējumiem. Šajā sakarā 2025. gadā Komisija parakstīja jaunus nolīgumus ar Kanādas Veselības ārkārtas situāciju gatavības aģentūru (Health Emergency Readiness Canada) - atvērt jaunu cilni. un Amerikas Veselības organizāciju (PAHO) - atvērt jaunu cilni.. Komisija arī piešķīra 9,4 miljonus eiro, lai atbalstītu partnerību pērtiķu baku testēšanas paātrināšanai un sekvencēšanai Āfrikā - atvērt jaunu cilni.. Tas stiprinās pērtiķu baku atklāšanas spējas un uzraudzību, vienlaikus atbalstot arī inovatīvus testus.
Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības 12. forumā - atvērt jaunu cilni., kas notika Kigali Ruandā, tika pārskatīts progress, kas panākts šajā nozīmīgajā klīnisko pārbaužu partnerībā ar Āfriku. Partnerība patlaban ir iztērējusi vairāk nekā 1,5 miljardus eiro 477 klīniskajiem pētījumiem, kuru rezultātā ir izstrādātas jaunas zāles, piemēram, pasaulē pirmās divas malārijas vakcīnas.
ES atbalsta Pasaules Veselības organizāciju (PVO) - atvērt jaunu cilni., kas ir vadošā globālās veselības politikas iestāde ANO sistēmā. Kopš 2020. gada ES ir bijusi aktīva un līdzdalīga partnere, kas sadarbojas ar PVO valstīm un citām attiecīgām struktūrām saistībā ar vērienīgu nolīgumu par pandēmijām - atvērt jaunu cilni.. 2025. gadā pieņemtā nolīguma mērķis ir uzlabot turpmāku globālu pandēmiju novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām. PVO ar ciešu ES un tās dalībvalstu atbalstu nāca klajā ar epidemioloģiskās informācijas publiskos avotos sistēmas 2.0 versiju - atvērt jaunu cilni. PVO Pandēmijas centrā Berlīnē Vācijā. ES ir iesaistīta arī pašreizējā darbā pie Patogēnu piekļuves un ieguvumu sadales sistēmas - atvērt jaunu cilni..