VĒRTĪBAS

Piederēt pie Eiropas projekta

Eiropas Savienība vispirms ir vērtību kopums, kas ļauj mums dzīvot kopā neatkarīgi no valodu, kultūru, reliģiju un tradīciju atšķirībām.

Aptuveni pusmiljardam cilvēku, kas dzīvo Eiropas Savienībā, nav viegli saprast kaimiņvalsts vai kādas vēl tālākas valsts iedzīvotājus.

Solidaritātes, iecietības, brīvības, vienlīdzības un cieņas vērtības ir svarīgas, lai varētu dzīvot sabiedrībā.

Būt solidāram nozīmē būt gatavam palīdzēt otram; būt iecietīgam nozīmē atzīt, ka kāds var dzīvot un domāt citādi.

Šīs kopīgās cilvēciskās vērtības ļauj mums apvienoties un izjust, ka piederam pie Eiropas Savienības kopīgā projekta.

Solidaritāte praksē

Solidaritāte, manuprāt, ir:

Iecietība, manuprāt, ir:

 

VIDEI NEKAITĪGS PATĒRIŅŠ

Būt atbildīgākiem

Eiropas Savienības pilsoņi ir arī patērētāji, kas pērk dažādus produktus un pakalpojumus, lai varētu apmierināt savas vajadzības vai sagādāt sev ikdienišķus prieka brīžus.

Mūsu visu pienākums ir uzdot sev jautājumu par veidu, kā patērējam un pārvietojamies. Izdarot pareizu izvēli un savā ikdienas darbībā izturoties pret vidi ar pilsonisku atbildību, mēs piedalāmies ilgtspējīgā attīstībā.

Ar daudziem un dažādiem pasākumiem Eiropas Savienība motivē 27 ES valstis iesaistīties ilgtspējīgā politikā, kas dod labumu visiem Eiropas un pasaules iedzīvotājiem.

 

VIDE

Aizsargāt dabu

Lai dzīvošana kopā būtu patīkama, ir svarīgi rūpēties par mūsu vidi: ūdeni, gaisu, augiem un dzīvniekiem. Cilvēka darbība dažkārt apdraud līdzsvaru dabā. Tāpēc mums jāmaina daži ieradumi. Eiropas Savienība cīnās pret piesārņojumu un globālo sasilšanu.

Planētas sasilšana

Vidēji katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs dienā izmet vairāk nekā kilogramu atkritumu. Un mūsu ir apmēram 447 miljoni!

Par laimi, pēdējos gados mēs daudzus produktus pārstrādājam. Tās ir plastmasas pudeles, kārbas, stikls, papīrs un kartons. Daudzi vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, piemēram, salmiņi, galda piederumi un šķīvji, Eiropas Savienībā vairs nav atļauti. Ar šo vienkāršo darbību mēs cīnāmies pret piesārņojumu.

Vai pazīsti šos marķējumus?

Šis garantē, ka produkts ir draudzīgs pret vidi.

Tas rāda, cik daudz enerģijas patērē elektroierīce.

 

ENERĢIJA UN KLIMATS

Ražot atjaunojamo enerģiju

Piesārņojums nepazīst robežas. Lai iegūtu koksni vai papīru, tiek izcirsti meži, un katru sekundi no mūsu planētas pazūd meža platība futbola laukuma lielumā. Šis piesārņojums iznīcina Zemes “zaļās plaušas” un ir par iemeslu pārmērīgai siltumnīcefekta gāzu ražošanai.

Siltumnīcefekts

Saules stari šķērso Zemes atmosfēru un silda mūsu planētu. Bet, tāpat kā siltumnīcā, kur audzē augus vai dārzeņus, daļa Saules staru Zemi neatstāj. Šo dabas parādību sauc par siltumnīcefektu.

Zaļās plaušas

Ar hlorofila palīdzību zaļie augi absorbē siltumnīcefekta gāzes un izdala skābekli. Cilvēki, tāpat kā automobiļi, dara tieši pretējo – patērē skābekli un izdala CO₂ jeb ogļskābo gāzi. Šī gāze visvairāk veicina siltumnīcefektu un globālo sasilšanu. Tātad mēs rīkojamies tieši pretēji augiem. Iznīcinot šos augus, mēs iznīcinām zaļās plaušas, kas mums nodrošina skābekli dzīvošanai.

 

LAUKSAIMNIECĪBA UN PĀRTIKA

Est veselīgus produktus

Pareizs uzturs nozīmē, ka jāēd nedaudz no visa kā, līdz tiek apmierināts izsalkums – ne vairāk un ne mazāk. Tāpēc ideālā gadījumā mūsu lauksaimniekiem un audzētājiem būtu jāražo ļoti dažādi pārtikas produkti, turklāt tādā daudzumā, lai pietiktu visiem.

Īsumā par kopējo lauksaimniecības politiku

1957. gadā sešas dibinātājvalstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija – nolēma, ka Eiropā nekad vairs nebūs bada. 1962. gadā tās sāka piemērot KLP – kopējo lauksaimniecības politiku.

Bija jāsaražo pietiekami daudz pārtikas visiem un jānodrošina, ka lauksaimnieki var dzīvot no ienākumiem, ko gūst no savas zemes. Eiropas lauksaimnieki saņēma finansiālu atbalstu un varēja ražot tik daudz, cik vēlējās. Bet, visu ražojot lielos daudzumos, palika pāri tūkstošiem tonnu produktu, kam nevarēja atrast pircējus. Kāda izšķērdība!!

Kopš 1980. gadiem mēs audzējam gudrāk!

Kopš 1980. gadiem lauksaimnieki vairs nevar ražot vienalga ko un vienalga kā. Tagad tiek pieprasīta augstas kvalitātes pārtika. Ir izstrādāti arī noteikumi par labāku izturēšanos pret dzīvniekiem. Eiropa motivē lauksaimniekus paplašināt viņu darbības loku.

Piemēram:

• Vai esi dzirdējis par lauku tūrismu?
• Vai esi jau apmeklējis kādu lauku saimniecību?
• Vai kādreiz esi iegādājies produktus tieši saimniecībā?

Mūsdienās pārtika ir daudzveidīga un kvalitatīva

Tagad lauksaimniekiem un pārtikas preču veikaliem ir jāizvieto dažādi logotipi un etiķetes uz iepakojuma pārtikai, kas nonāk “no lauka līdz galdam”. Šīs etiķetes norāda, no kā produkti izgatavoti, informē mūs par datumu, līdz kuram tie patērējami, utt.

Piemēram, olām vienmēr ir kods, kas ļauj uzzināt, kurā valstī tās izdētas, un to, vai dējējvistas dzīvojušas brīvās turēšanas apstākļos vai būrī.

Uz daudziem produktiem atrodami arī Eiropas logotipi, kas apliecina kvalitāti vai izcelsmi.

Šis “aizsargāta cilmes vietas nosaukuma” logotips nozīmē, ka pārtikas produkts jāražo, jāpārstrādā un jāsagatavo noteiktā vietā vai reģionā.

Piemēri: Kalamata olīveļļa (Grieķija), Mel do Alentejo medus (Portugāle), Herve siers (Beļģija) un Stupavské zelé skābie kāposti (Slovākija).

Šis “aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes” logotips nozīmē, ka vismaz viens no produkta pagatavošanas posmiem (ražošana, pārstrāde vai sagatavošana) notiek konkrētā vietā vai reģionā.

Piemēri: Kiełbasa piaszczańska cūkgaļas desa (Polija), Asparago di Cantello sparģeļi (Itālija).

Šis logotips garantē, ka 95 % sastāvdaļu ir ražoti bioloģiski, un norāda ražotāja vai pārdevēja nosaukumu vai uzvārdu.

STOP NEVESELĪGAI PĀRTIKAI!

Visā Eiropas Savienībā vairāk nekā pusei pieaugušo ir liekais svars. Ja nekas netiks darīts, līdz 2030. gadam Eiropā sāksies īsta epidēmija. Tas skāris arī bērnus un jauniešus: 2019. gadā katram piektajam gados jaunajam Eiropas Savienības iedzīvotājam bija liekais svars vai aptaukošanās.

Kā cīnīties pret neveselīgu pārtiku?

Dažas skolas ir nolēmušas aizliegt hamburgerus, frī kartupeļus, picas un gāzētos dzērienus. Eiropas programma skolu apgādei ar augļiem nodrošina augļu un dārzeņu bezmaksas izplatīšanu skolēniem un mudina jauniešus piekopt veselīgus ēšanas paradumus.

Lai cilvēks būtu tiešām vesels, viņam vajadzētu apēst piecus augļus un dārzeņus katru dienu.

Tas šķiet gaužām grūti, taču ir iespējams!

• Drīz būs tava dzimšanas diena! Apraksti vai uzzīmē savu sapņu maltīti... neaizmirstot arī piecus augļus un dārzeņus, kas vajadzīgi labam uzturam.

 

KULTŪRA

Radīt emocijas

Vai zini, kas ir “kultūra”?

Kultūra ir mūsu dzīvesveida izpausme. Kultūra atspoguļo mūsu tradīciju, ieražu un vērtību daudzveidību. Kultūra ietver valodas, kurās runājam, mākslu un tās izpausmes vietas, mūsu ēku arhitektūru, izglītību un daudz ko citu.

Mūsu pašu un citu cilvēku kultūras iepazīšana ļauj mums labāk izprast sevi un dzīvot kopā.

Radošā Eiropa

Eiropas Savienība atbalsta daudzu kultūras un audiovizuālo nozaru attīstību visās 27 ES valstīs. Mērķis ir veicināt izpratni par talantīgiem Eiropas Savienības radošajiem darbiniekiem un izveidot daudz darbvietu visās kultūras nozarēs – kino, televīzijā, videospēļu radīšanā, muzejos, mūzikā, grāmatniecībā utt.

• Atmodini sevī mākslinieku! No tev zināmajām kultūras nozarēm uzzīmē to, kura tev patīk vislabāk.

 

IT DROŠĪBA

Kopīgot, paliekot drošībā

Pateicoties internetam, tu vari spēlēt spēles tiešsaistē, klausīties mūziku, meklēt video un informāciju, lai izpildītu mājasdarbus. Tas lieliski noder arī tērzēšanai ar draugiem vai fotoattēlu kopīgošanai.

Sociālie tīkli, piemēram, Instagram vai Snapchat, ļauj uzturēt kontaktus ar draugiem, uzzināt ģimenes jaunumus, veidot jaukus fotoattēlus un dažkārt – iegūt arī jaunus draugus. Nereti šķiet – jo vairāk mums draugu, jo lielāka mūsu “popularitāte”

Popularitāte vai privātā dzīve?

Jebkurā gadījumā ir svarīgi ievērot piesardzību – nekad nedod pārāk daudz personiskas informācijas saviem jaunajiem “draugiem”, nemaz nerunājot par tiem, kurus gandrīz nepazīsti. Tev jāsargā tas, ko sauc par “privāto dzīvi”. Un jāsargā arī savu tuvinieku privātā dzīve.

Sargies no viltus draugiem!

Izmantojot internetu, sociālos tīklus vai mobilos tālruņus, daži ļaunprātīgi lietotāji var mēģināt tevi apkrāpt vai ielauzties tavā privātajā dzīvē.

Eiropas Savienība ir izstrādājusi programmu “Drošāks internets”, lai aizsargātu jauniešus no apdraudējumiem un problēmām, kas saistās ar internetu, un veicinātu atbildīgu rīcību.

• Kopā ar kādu pieaugušo apmeklē vietni www.betterinternetforkids.eu/sic, tur jūs atradīsiet padomus un norādes, kā sērfot droši! Klikšķini uz kartes, lai atrastu resursus savā valstī.

Un piesargies no surogātpasta!

Mēstule jeb surogātpasts ir ziņa no personas, kas izliekas, ka tevi pazīst. Parasti šie cilvēki cenšas kaut ko pārdot vai prasa naudu.

 

EIROPA PASAULĒ

Palīdzēt nabadzīgajām valstīm

Palīdzība visnabadzīgākajiem

Kā mēs zinām, viena no Eiropas Savienības galvenajām vērtībām ir solidaritāte. Viens no tās piemēriem ir cīņa pret nabadzību, kas pat vēl 2019. gadā skāra katru piekto eiropieti.

Turklāt šajā pasaulē mēs neesam vieni. Vai zini, ka vairāk nekā 700 miljoni cilvēku izdzīvo tikai ar aptuveni pusotru eiro dienā? No šādas nabadzības cieš daudzas Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis. Pārāk daudziem mūsu planētas iedzīvotājiem nav pieejams tīrs ūdens, veselības aprūpe vai izglītība. Mūsu pienākums ir rīkoties!

Kopumā Eiropas Savienība un tās dalībnieces nodrošina vairāk nekā pusi no visā pasaulē sniegtā atbalsta.

Humānā palīdzība

Katru gadu dabas katastrofas, konflikti un kari ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Eiropas Savienības sniegtā humānā palīdzība ļauj glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt pārtiku, pajumti, zāles un tīru ūdeni tiem, kam tas nepieciešams. Tā sniedz atbalstu ģimenēm, kurām kara dēļ jāizbrauc no valsts, vai palīdz atjaunot sagrautās ēkas.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Dzīvot kopā nozīmē dalīties laimes mirkļos, kā arī just līdzi mūsu tuvākiem vai tālākiem kaimiņiem mazās un lielās nelaimēs. Solidaritāte ir daļa no mūsu Eiropas vērtībām!

Lai labāk izprastu, kā Eiropa sevi organizē un dzīvo ikdienā, izlasi šīs divas brošūras:

Pieejamie formāti

Šī tiešsaistes publikācija ir pieejama 24 valodās un šādos formātos:

Manuskripts atjaunināts 2023. gada martā

Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Brisele
BEĻĢIJA

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023
op.europa.eu/lv/home

Vai Tev šī publikācija šķita noderīga? Pastāsti mums:
comm-publi-feedback@ec.europa.eu.

© Eiropas Savienība, 2023

Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.). Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.

Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.

Visi attēli: © Eiropas Savienība, ja vien nav norādīts citādi.

Atpakaļ uz sākumu ^