ES IESTĀDES

Izlemt ciešākā vienotībā

Eiropas Savienība nav valsts kā, piemēram, Spānija, Itālija vai Bulgārija. Eiropas Savienība ir brīvprātīga to Eiropas valstu apvienība, kas ir nolēmušas īstenot kopīgus projektus.

Tai ir spēcīgas iestādes, kurām Eiropas valstis ir nodevušas daļu no to kompetencē esošajām jomām. Katrai iestādei ir savi uzdevumi, un katrai ir savs priekšsēdētājs.

Kā darbojas Eiropas Savienība?

Eiropadome 1: Eiropas valstu vadītāju sanāksme

Eiropadome apvieno valstu un valdību vadītājus no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Parasti šīs sanāksmes notiek četras reizes gadā. Šīs sanāksmes dēvē par “ES samitiem”, un tajās apspriež visu, kas notiek Eiropā, un nosaka galvenās Eiropas Savienības politiskās ievirzes.

Eiropadomes mītne ir Briselē, Beļģijā.

Eiropas Komisija 2

Tā ir Eiropas Savienības valdība. Komisija ierosina jaunus tiesību aktus un raugās, lai tie tiktu ievēroti.

Komisiju veido 27 komisāri (pa vienam no katras valsts), un katrs no viņiem atbild par vienu vai vairākām jomām (piemēram, vide, transports vai izglītība).

Eiropas Komisijas mītne atrodas Briselē.

Eiropas Parlaments 3

Eiropas Parlaments pārstāv Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses. To veido deputāti, un tos ievēl Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Savienības Padomi balso par ES tiesību aktiem un budžetu.

Eiropas Parlamenta mītnes atrodas Strasbūrā (Francijā), Briselē un Luksemburgā.

Eiropas Savienības Padome jeb Ministru padome 1

Eiropas Savienības Padomi veido Savienības dalībvalstu ministri. Viens ministrs no katras valsts. Taču tas ne vienmēr ir viens un tas pats cilvēks – attiecīgo ministru izraugās atkarībā no Padomē izskatāmās tematikas.

Piemēram, ja tā ir Lauksaimniecības padome, piedalīsies lauksaimniecības ministri.

Eiropas Savienības Padome kopā ar Eiropas Parlamentu balso par ES tiesību aktiem un budžetu.

Eiropas Savienības Padomes mītne atrodas Briselē.

Eiropas institucionālais trīsstūris

Kas ir demokrātija?

Demokrātija ir politiska sistēma, kurā vara pieder visiem valsts iedzīvotājiem kopumā. Demokrātijā cilvēkus sauc par “pilsoņiem”. Katram pieaugušajam pilsonim ir tiesības balsot vēlēšanās.

 

TIESĪBAS UN PILSONĪBA

Vairāk respektēt mūsu atšķirības

Eiropas Savienībā katram pieaugušajam pilsonim ir tiesības balsot par politiķiem un politiķēm, kas kandidē vēlēšanās1. Pilsoņu tiesības balsot ir būtiska jebkuras demokrātijas daļa.

Tiesības balsot… un tikt aizstāvētam

Visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības un brīvības. Šīs tiesības un brīvības ir apkopotas vienā dokumentā, ko dēvē par “Eiropas Savienības Pamattiesību hartu”. Tā ir jāievēro visiem.

Bērnu īpašās tiesības

Bērni ir pilntiesīgi Eiropas Savienības pilsoņi. Viņi pārstāv vienu piekto daļu Eiropas Savienības iedzīvotāju.

Pamattiesību harta ir būtiska, jo tā atzīst vairākas īpašas bērnu tiesības: tiesības iet skolā, tiesības izteikties, tiesības uz aizsardzību un veselības aprūpi.

1 Austrijā un Maltā var balsot jau no 16 gadu vecuma, bet Grieķijā – no 17 gadu vecuma.

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesas uzdevums ir nodrošināt to, ka ES tiesību akti tiek ievēroti un piemēroti visur vienādi. Šo Tiesu veido tiesneši, kas pārstāv katru Eiropas Savienības valsti. Eiropas Savienības Tiesas mītne atrodas Luksemburgā.

 

EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNATNE

Ieklausīties mūsu jauniešos

Ja gados jaunie eiropieši ir pilntiesīgi pilsoņi, tas nozīmē, ka viņiem ir tiesības izteikties. Un tā arī ir! Daudzās Eiropas Savienības valstīs jaunieši var paust savas idejas, piemēram, “Jaunatnes parlamentā”.

  • Vai Tev arī ir, ko teikt?

Izveidojiet miniparlamentu savā klasē un runājiet par tematiem, kas jūs tieši ietekmē. Minēsim dažus piemērus.

  • Kā ikdienā labāk sadzīvot savā starpā?
  • Kā labāk īstenot un aizsargāt bērnu tiesības?

 

VIENOTAIS TIRGUS

Ciešāk sadarboties ar kaimiņiem

Eiropas Savienība ir plaša gandrīz 4 miljonus km2 liela teritorija, kur sadzīvo dažādas kultūras. Lai atvieglotu eiropiešu dzīvi, lielākā daļa dalībvalstu ir atcēlušas pasu kontroli uz robežām. Tādējādi ikvienai personai, kas dzīvo kādā no dalībvalstīm, ir tiesības brīvi pārvietoties, dzīvot un strādāt citā Savienības valstī.

Arī jauniešiem!

Jaunieši var arī ceļot pa Eiropu, izmantojot programmu, ko sauc par Erasmus+. Šī programma ļauj skolēniem un studentiem doties iegūt pieredzi citā valstī un tur mācīties.

Ceļošana ļauj iemācīties vienu vai vairākas valodas. Viena no mūsu Eiropas Savienības bagātībām ir arī daudzās valodas, kurās tajā runā. Jo vairāk valodās mēs runājam, jo labāk varam saprast viens otru un efektīvāk organizēt savu dzīvi.

Starp citu, vai zini, cik oficiālo valodu ir Eiropas Savienībā?

Vai Tu zini?

Šengenas zona ir personu brīvas pārvietošanās telpa starp valstīm, kas ir parakstījušas līgumu Šengenā (Luksemburgas pilsētā). 2018. gadā Šengenas zonā bija 26 valstis: 22 Eiropas Savienības dalībvalstis un 4 ārpussavienības valstis. Šengenas zonā ikviens Eiropas Savienības (vai citu valstu) iedzīvotājs var šķērsot citu dalībvalstu robežas, neuzrādot pasi.

  • Vai vari nosaukt kādas no Eiropas Savienības oficiālajām valodām?(*)

(*) Sk. atbildes tabulā.

 

VIENOTĀ VALŪTA UN EIROZONA

Tirgoties vieglāk

Vienota valūta

Pēc 1992. gada Māstrihtas līguma parakstīšanas no 2002. gada 1. janvāra Eiropas Savienības valstīm (patlaban 19) ir kopīga valūta – eiro (Austrijai, Beļģijai, Francijai, Grieķijai, Igaunijai, Itālijai, Īrijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Portugālei, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai, Spānijai un Vācijai).

Kopā tās veido “eirozonu”. Pārējās valstis – Bulgārija, Čehija, Dānija, Horvātija, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija – joprojām izmanto savu nacionālo valūtu.

Vai Tu zini?

Eiro simbols (€) ir cēlies no grieķu burta “epsilon”, un tas ir pirmais burts vārdā “Eiropa”. Savukārt abas mazās šķērssvītriņas ir kā norāde uz divām citām plaši izplatītām valūtām – dolāru un jenu.

1 Austrija – 2 Kipra – 3 Itālija – 4 Nīderlande – 5 Beļģija – 6 Vācija – 7 Francija – 8 Portugāle

Eiropas Centrālā banka

Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošina netraucētu eiro darbību un izdod atļaujas eirozonas valstīm izgatavot eiro banknotes. Šīs Bankas mītne atrodas Frankfurtē (Vācijā).

  • Šī divu eiro monēta ir kolekcionāru visvairāk pieprasītā monēta. Vai zini, no kurienes tā nāk?

VATIKĀNS

 

EIROPAS SAVIENĪBAS BUDŽETS

Vairāk ieguldīt mūsu nākotnē

Eiropas Savienība iegulda daudzās jomās: izglītībā, vides aizsardzībā, jauno tehnoloģiju izpētē, lauksaimniecībā utt. Taču, lai ieguldītu, ir vajadzīga nauda! Un ir pareizi jāorganizē arī šīs naudas sadale – to dēvējam par “budžetu”.

 

No kurienes nāk Eiropas Savienības nauda?

99 % Eiropas Savienības budžeta veido dalībvalstu iemaksas.

Šo budžetu izmanto, lai finansētu daudzus projektus visā Eiropā (ceļu un tiltu būvi, skolas un universitātes, zinātniskās pētniecības centrus, muzejus, slimnīcas, rūpnīcas), kā arī veicinātu jauniešu apmaiņu un nodarbinātību Eiropā.

Eiropas Savienības atbalstītie projekti

Gadu gaitā Eiropas Savienības ieguldījumi ir atbalstījuši simtiem tūkstošu projektu. Minēsim dažus piemērus – citus vari atrast šeit: https://europa.eu/investeu/projects_lv.

Viedie rotaļlaukumi bērniem

Bērni arvien vairāk laika pavada, spēlējot elektroniskās ierīces mājās, nevis izklaidējoties rotaļlaukumos. Fizisko aktivitāšu trūkuma un nepareiza uztura dēļ arvien vairāk cilvēku cieš no aptaukošanās. Pateicoties Eiropas Savienības fondiem, Bulgārijas uzņēmums “Playground Energy” ir izveidojis rotaļlaukumus, kas kinētisko enerģiju pārvērš skaņā un gaismā, lai mudinātu bērnus vairāk skraidīt un dzīvot veselīgāk.

Vēža apkarošana bērniem

Austrijas biotehnoloģiju uzņēmums “Apeiron Biologics” izstrādā zāles vēža ārstēšanai, specializējoties uz retām vēža formām, kas skar galvenokārt bērnus. Eiropas Savienības aizdevums ļaus šim uzņēmumam paplašināt pētījumus un izstrādāt jaunus veidus, kā pret šo slimību cīnīties.

Mūsdienīgākas skolas

Grieķijā skolu ēkām bieži ir strukturālas problēmas un nepietiekama apkope. Turklāt skolu skaits nav pietiekams, lai uzņemtu visus skolēnus. Atikas reģionā tika uzbūvētas 24 jaunas publiskās skolas, tādējādi veicinot ar vietu trūkumu saistīto problēmu risināšanu; tajās ir augstas kvalitātes aprīkojums, un sev vajadzīgo enerģiju tās saražo pašas.

  • Un kā ir tavā valstī? Vai zini kādas Eiropas Savienības atbalstītas darbības savā valstī, reģionā vai pilsētā?

 

ZINĀŠANU NOVĒRTĒJUMS

Viktorīnaaaa!

Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas. Lai gan bieži tiek lietota angļu valoda, Eiropas Savienība vēlas saglabāt katras valodas bagātību un atbalsta to, lai visi eiropieši apgūtu vairākas valodas un varētu labāk saprast viens otru. Ja vēlamies kopīgi darboties, mums labi jāsaprotas!

Hello
I don’t understand - Un helado
Danke - ¡Hola! - Bitte - Entschuldigung
Tschüss - Thank you - Ein Eis
No entiendo - Sorry - Por favor - Hallo
Goodbye - Tengo hambre - Das verstehe ich nicht
Perdón - Please - Ich habe Hunger
How are you? - ¡Hasta pronto! - See you
Adiós - An ice cream - Bis bald
Gracias - Wie geht’s ? - I am hungry
¿Cómo estás?

  • Lūk, kā var pateikt “labrīt” un “paldies” visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Vai Tu vari savienot katru vārdu ar pareizo valodu?
Dobro utro Angļu Obrigado
Bună dimineața Bulgāru Efkaristo
L-Għodwa t-Tajba Čehu Blagodarya
Labrīt Dāņu Gracias
Guten Morgen Franču Merci
God morgon Grieķu Hvala
Dia dhuit Horvātu Tack
Bom dia Igauņu Hvala
Goedemorgen Itāļu Grazie
Dobré ráno Īru Ačiū
Labas rytas Latviešu Bedankt
God morgen Lietuviešu Dziękuję
Tere hommikust Maltiešu Paldies
Buenos días Nīderlandiešu Danke
Bonjour Poļu Tak
Buongiorno Portugāļu Thank you
Dzień dobry Rumāņu Děkuji
Good morning Slovāku Ďakujem
Hyvää huomenta Slovēņu Go raibh maith agat
Dobro jutro Somu Grazzi
Kalimera Spāņu Aitäh
Jó reggelt Ungāru Köszönöm
Dobré ráno Vācu Kiitos
Dobro jutro Zviedru Mulțumesc

Angļu: Good morning, Thank you; bulgāru: Dobro utro, Blagodarya; čehu: Dobré ráno, Děkuji; dāņu: God morgen, Tak; franču: Bonjour, Merci; grieķu: Kalimera, Efkaristo; horvātu: Dobro jutro, Hvala; igauņu: Tere hommikust, Aitäh; īru: Dia dhuit, Go raibh maith agat; itāļu: Buongiorno, Grazie; latviešu: Labrīt, Paldies; lietuviešu: Labas rytas, Ačiū; maltiešu: L-għodwa t-tajba, Grazzi; nīderlandiešu: Goedemorgen, Bedankt; poļu: Dzień dobry, Dziękuję; portugāļu: Bom dia, Obrigado; rumāņu: Bună dimineața, Mulțumesc; slovāku: Dobré ráno, Ďakujem; slovēņu: Dobro jutro, Hvala; somu: Hyvää huomenta, Kiitos; spāņu: Benos días, Gracias; ungāru: Jó reggelt, Köszönöm; vācu: Guten Morgen, Danke; zviedru: God morgon, Tack

Ja vēlies uzzināt ko vairāk par Eiropas veidošanos un ikdienas dzīvi ES, ieskaties divās brošūrās:

Pieejamie formāti

Šī tiešsaistes publikācija ir pieejama 24 valodās un šādos formātos:

PDF PRINT HTML

2020. g. februārī publicējusi

Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Brisele
BEĻĢIJA

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020.
https://op.europa.eu/lv/home

Vai Tev šī publikācija šķita noderīga? Pastāsti mums:
comm-publi-feedback@ec.europa.eu.

Print
ISBN 978-92-76-01192-7
doi:10.2775/870560
NA-02-19-173-LV-C
PDF
ISBN 978-92-76-01151-4
doi:10.2775/50606
NA-02-19-173-LV-N

© Eiropas Savienība, 2020.
Atļauts izmantot citur, norādot avotu.
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politika ir noteikta ar Lēmumu 2011/833/ES (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).