Mēs dzīvojam Eiropā, kādu pazīstam šodien, taču tās sākotne meklējama tālā pagātnē.
Lai izprastu to, ko mūsdienās saistām ar Eiropu, ir svarīgi zināt, kā tā ir dzimusi.
Daži, piemēram, Kārlis Lielais un Napoleons I, mēģināja visu Eiropas valstu tautas apvienot vienā nācijā. Taču tāda Eiropa veidojās lielākoties asiņainu karu rezultātā.
XX gadsimtā Eiropā izcēlās divi kari, kas izvērsās pa visu pasauli. Tieši tāpēc dēvējam tos par pasaules kariem.
Pirmais pasaules karš ilga no 1914. līdz 1918. gadam, un aptuveni divdesmit gadus vēlāk sākās Otrais pasaules karš.
Vai zini, ka vārds “Eiropa” nāk no grieķu mitoloģijas?
Eiropa bija ļoti skaista princese, kas dzīvoja Tīrā, Vidusjūras Āzijas piekrastē (Libānā). Zevs, dievu valdnieks, viņā iemīlējās. Viņam izdevās to savaldzināt un aizvest uz Grieķiju. No viņu mīlestības piedzima trīs bērni, un, pateicoties šai princesei, šī pasaules daļa ieguva vārdu – Eiropa.
Pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā, Eiropa bija drupās.
Šis briesmīgais karš, kas ilga sešus gadus, atstāja 20 miljonus bāreņu, pilnībā iznīcināja ceļus, cilvēki mira no bada un bēga no savām valstīm. Tā bija īsta katastrofa. Pēc tam viss bija jāatjauno.
Pēc 1945. gada Eiropā iestājās miers, bet tā sadalījās divos blokos: Austrumeiropā un Rietumeiropā. Robežlīnija šķērsoja Vāciju.
Līdz ar to arī Vācija bija sadalīta divās daļās: Austrumvācijā un Rietumvācijā.
Cilvēku dzīve vienā pusē bija ļoti atšķirīga no dzīves otrā pusē.
Varbūt vēlies saprast, kāds tam visam sakars ar Eiropas Savienību?
Francijas valstsvīrs Robērs Šūmans 1950. gada 9. maijā nāca klajā ar ģeniālu ideju – Rietumvācija un Francija strādās kopā ogļu un tērauda nozarē. Tādējādi tās vairs nekad nedomās par karošanu savā starpā.
Tā Rietumeiropa sāka mierīgu atjaunotni.
Nezīmējot nosauc dažus priekšmetus, ko var izgatavot no tērauda!
Ogļu un tērauda projektā drīz vien iesaistījās arī citas valstis: Beļģija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande.
1951. gada 18. aprīlī šīs sešas valstis parakstīja dokumentu ar nosaukumu “Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) dibināšanas līgums”. Vēl viens solis ceļā uz mieru!
Tomēr vienotas Eiropas izveide nebija viegla. Šīs idejas aizstāvēšanai bija vajadzīgi daži pārliecināti un drosmīgi līderi – gan vīrieši, gan sievietes –, kas to pārveidotu par tiešām kopīgu projektu. Šodien, viņus atceroties, mēs runājam par “Eiropas Savienības celmlaužiem”. Kas viņi ir?
1A – 2D – 3E – 4B – 5E – 6F – 7C – 8A – 9D – 10E
Pēc Ogļu un tērauda kopienas nodibināšanas šīs sešas valstis nolēma izveidot lielu tirgu bez robežām. 1957. gadā tās izveidoja Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK). Vārds “Ekonomika” nosaukumā nozīmē, ka tā bija naudas, uzņēmējdarbības, darba un tirdzniecības kopiena.
Tautsaimniecība bija atjaunota. Likās, ka karš ir tāla pagātne. Rietumeiropā nu valdīja miers.
Berlīnes mūris (skatīt karti)
Vai atceries, ka pēc Otrā pasaules kara Eiropa tika sadalīta divos blokos, kas nevarēja rast kopīgu valodu?
1961. gadā Austrumvācija uzcēla sienu, kas Berlīnes pilsētu sadalīja Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Iedzīvotāji vairs nevarēja pāriet no Austrumiem uz Rietumiem. Berlīnes mūris ir aukstā kara simbols, un tas nodalīja (komunistiskos) Austrumus no (kapitālistiskajiem) Rietumiem.
Austrumos valstij piederēja viss, un tā organizēja visu: kā lauksaimniecisko un rūpniecisko ražošanu, tā preču izplatīšanu. Rietumos cilvēki bija brīvi, viņi varēja brīvi izteikties, sākt uzņēmējdarbību, ceļot, izvēlēties līderus un balsot.
Rietumeiropa auga, un pirmajām sešām EEK dalībvalstīm vēlējās pievienoties arī citas. 1973. gadā pievienojās Apvienotā Karaliste(1), Dānija un Īrija. Pēc tam sākās paplašināšanās uz Eiropas dienvidiem – 1981. gadā pievienojās Grieķija, 1986. gadā tai sekoja Portugāle un Spānija.
1989. gadā Eiropas centrā norisa ļoti svarīgs notikums. Austrumeiropieši pievienojās rietumeiropiešiem.
Berlīnes mūris, kas viņus gan fiziski, gan politiski nošķīra, pārstāja eksistēt. Tūkstošiem berlīniešu nojauca mūri un atkal sastapās ar saviem tautiešiem – Vācija atkal bija apvienojusies. Tie bija lieli tautas svētki visā Eiropā.
Šis notikums iezīmēja komunisma beigas Vācijā, un gadu gaitā daudzas Austrumeiropas valstis pakāpeniski pievienojās Eiropas Savienībai.
1992. gadā ar Māstrihtas līguma noslēgšanu Eiropas Ekonomikas kopiena kļuva par Eiropas Savienību (ES).
Laikā no 1995. līdz 2013. gadam Eiropas Savienībai pievienojās 16 valstis. Kad Apvienotā Karaliste 2020. gadā Eiropas Savienību pameta, palika 27 dalībvalstis.
Eiropā ir gluži tāpat kā spēļu laukumā – jo vairāk ļaužu, jo grūtāk ir par kaut ko vienoties. Un visi vēlas aizstāvēt paši savas idejas.
Tāpēc ir jāapspriežas, lai rastu risinājumus. Šie risinājumi apkopoti dokumentos, ko sauc par “līgumiem”.
Līgums ir vienošanās, ko slēdz un paraksta Eiropas Savienības valstu vai valdību vadītāji. Savā ziņā tie ir norādījumi, pēc kuriem Eiropas Savienība vadās.
Līdz šim ir sekmīgi noslēgti septiņi pamatlīgumi. Parasti līgumam piešķir tās pilsētas nosaukumu, kurā tas parakstīts. Jaunākais ir Lisabonas līgums.
Kā pievienoties Eiropas Savienībai?
Iesniegt pieteikumu par pievienošanos Eiropas Savienībai var jebkura Eiropas valsts, taču ir priekšnosacījumi:
Eiropas Savienībai ir zils karogs ar aplī izkārtotām 12 zelta zvaigznēm.
Eiropas Savienības himnas melodija ņemta no slavenā vācu komponista Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas.
Šī himna bez vārdiem atsauc atmiņā brīvības, miera un solidaritātes ideālus, ko iemieso Eiropas Savienība.
2000. gadā Eiropas Savienība pieņēma devīzi, kas tulkojumā nozīmē “Vienoti daudzveidībā”.
Šī devīze atgādina, kā Eiropas Savienība veidojusies no šīs pasaules daļas dažādajām kultūrām, tradīcijām un valodām.
Šajā Eiropas kartē atradīsi nelielus attēlus, kas ilustrē dažus katras Eiropas Savienības valsts pieminekļus, personības, ēdienus un citas nacionālās īpatnības un tradīcijas!
Eiropas diena tiek svinēta 9. maijā, atceroties 1950. gada “Šūmana deklarāciju”, Eiropas apvienošanās patieso aizsākumu. Šajā datumā visas Eiropas Savienības iestādes atver durvis sabiedrībai.
Ar vārdu “Eiropa” iespējams apzīmēt dažādus jēdzienus.
Eiropa vispirms ir pasaules daļa. Par pasaules daļām sauc lielas zemes platības, ko dažkārt atdala okeāni.
Eiropu veido daudzas valstis vai teritorijas, un 27 no šīm valstīm ir nolēmušas apvienoties kopējā telpā, kas pazīstama kā Eiropas Savienība.
Savukārt vairākas no ES valstīm ir nolēmušas izmantot vienu un to pašu naudas vienību – eiro. Tās veido “eirozonu”.
Eiropas Savienība ir veidojusies pakāpeniski, pateicoties tādu drosmīgu cilvēku – kā vīriešu, tā sieviešu – idejām, kuri savu darbību veltījuši miera veicināšanai. Tā ir ilgas vēstures rezultāts, un mēs visi pie tās piederam.
Protams, viss vēl nav pilnībā pabeigts: tas ir projekts, kas katru dienu attīstās, lai pilnveidotos. Un rītdien šī pilnveidošana būs šodienas jauniešu rokās.
Joprojām pastāv nopietnas problēmas, kuras var atrisināt, tikai visām valstīm strādājot kopīgi.
Bet kas veidos šo rītdienas Eiropu? Tava paaudze to VEIDOS kopā!
Lai labāk izprastu, kā Eiropa sevi organizē un dzīvo ikdienā, izlasi šīs divas brošūras:
Šī tiešsaistes publikācija ir pieejama 24 valodās un šādos formātos:
Manuskripts atjaunināts 2023. gada martā
Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Brisele
BEĻĢIJA
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023
op.europa.eu/lv/home
Vai Tev šī publikācija šķita noderīga? Pastāsti mums:
comm-publi-feedback@ec.europa.eu.
© Eiropas Savienība, 2023
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.). Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.
Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.
Visi attēli © Eiropas Savienība, ja vien nav norādīts citādi.