Publiskā sektora revīzija Eiropas Savienībā ir tiešsaistes portāls, kurā atrodama informācija par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu pilnvarām, statusu, organizāciju, darbu un veikumu. Citas publiskā sektora revīzijas struktūras, kas izveidotas dažās dalībvalstīs, tādas kā reģionālā vai provinces līmeņa iestādes, nav ietvertas.
Portālā Publiskā sektora revīzija Eiropas Savienībā ir izceltas būtiskākās īpašības, kas piemīt mūsdienīgām publiskā sektora revīzijas struktūrām Eiropas Savienībā, un ir atspoguļots to ieguldījums mūsu demokrātijas efektīvā darbībā. Tajā atrodamās norādes uz Eiropas Savienības augstāko revīzijas iestāžu atšķirībām un līdzībām apliecina bagātinošo daudzveidību, kas ir tik nozīmīga Eiropas Savienībai raksturīgā īpašība un viena no tās galvenajām vērtībām.

Informācija ir apkopota un tiks atjaunināta ciešā sadarbībā ar minētajām revīzijas iestādēm, un Eiropas Revīzijas palāta šīm iestādēm un to darbiniekiem izsaka pateicību par atbalstu.

Ceram, ka šis portāls piesaistīs revidentu, politikas veidotāju un likumdevēju interesi gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām. Mēs ceram arī, ka šī informācija sniegs nozīmīgu ieguldījumu nepārtrauktajos publiskā sektora revīzijai veltītajos pētījumos.

AUGSTĀKĀS REVĪZIJAS IESTĀDES EIROPAS SAVIENĪBĀ UN TĀS DALĪBVALSTĪS — PĀRSKATS

IEVADS

Sabiedrības īstenota uzraudzība ir demokrātisku sistēmu neatņemama daļa. Visas 27 valstis, kas pašlaik veido Eiropas Savienību (ES), ir ieviesušas pasākumus, lai nodrošinātu publisko izdevumu uzskaitāmību, pārredzamību un stingru uzraudzību. Šeit sava loma ir augstākajām revīzijas iestādēm (ARI), kas darbojas kā ārējie publiskā sektora revidenti.

ARI veic neatkarīgu izmeklēšanu attiecībā uz publisko resursu lietderīgu, efektīvu un ekonomisku izmantošanu, kā arī publisko izdevumu un ieņēmumu iekasēšanas atbilstību piemērojamajiem noteikumiem. Tās atbalsta valdību parlamentāro uzraudzību, sagatavojot ar faktiem pamatotus, objektīvus un taisnīgus revīzijas ziņojumus, un tādējādi palīdz uzlabot politiku, programmas, valsts pārvaldi un attiecīgās valsts finanšu pārvaldību. Tas ļauj panākt iedzīvotāju uzticēšanos mūsu sabiedrības līdzsvara un atsvara sistēmai un pilnveidot demokrātijas pareizu darbību.

Līdztekus pārskatatbildības un pārredzamības veicināšanai un uzlabošanai valdībā ES augstākās revīzijas iestādes arī aktīvi atbalsta publiskā sektora revīzijas struktūru spēju veidošanu trešās valstīs.

Daudzām no šajā repozitorijā aplūkotajām ARI ir bagātīgs mantojums (dažkārt vairākus gadsimtus sens), bet citas savā pašreizējā veidolā tika nodibinātas pēdējā laikā. Vairumā gadījumu ARI struktūra, kompetence un pilnvaras gadu gaitā ir mainījušās, dažkārt politisko pārmaiņu vai valsts pārvaldes reformas rezultātā. Neatkarīgas ARI esamība ir nosacījums, kas jāizpilda, lai pievienotos ES.

ES UN TĀS DALĪBVALSTIS

Eiropas Savienību ar Māstrihtas līgumu izveidoja 1993. gadā. Tās priekšteces — Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (EAEK jeb Euratom) — tika izveidotas pagājušā gadsimta 50. gados. Kopš 1993. gada Eiropas Savienībai ir pievienojušās 16 valstis (1995., 2004., 2007. un 2013. gadā). Pašlaik pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās 2020. gadā Eiropas Savienību veido 27 dalībvalstis.

AUGSTĀKO REVĪZIJAS IESTĀŽU VEIDI UN TO PĀRVALDĪBA

Ir dažādi veidi, kā klasificēt ARI. Parasti tās iedala tādu iestāžu grupās, kuru organizatoriskā struktūra ir balstīta franču/romiešu, anglosakšu vai vācu tradīcijās. Tomēr mūsdienās biežāk tiek nodalītas struktūras ar jurisdikcijas pilnvarām vai bez tām. Vēl var izšķirt monokrātiskās ARI, ko vada viena persona (priekšsēdētājs, valsts galvenais revidents vai valsts kontrolieris un valsts galvenais revidents), un ARI, ko pārvalda koleģiāla struktūra (piemēram, valde, kolēģija, senāts vai kopsapulce).

Šajā plašajā diapazonā varētu nodalīt arī citas kategorijas, piemēram, pamatojoties uz ARI pilnvarām veikt revīzijas arī zemākā valdības līmenī vai uz ARI attiecībām ar valsts parlamentu.

ARI PĀRVALDĪBA

  Pārvaldības struktūra/ARI vadītājs Darbinieku skaits pārvaldības struktūrā Pilnvaru termiņš (gados)
Eiropas Revīzijas palāta Koleģiāla struktūra 27 Priekšsēdētājs: 3 (atjaunojams)
Locekļi: 6 (atjaunojams)
AUSTRIJA
Rechnungshof
Priekšsēdētājs  1 12 (nav atjaunojams)
BEĻĢIJA
Rekenhof /
Cour des comptes /
Rechnungshof
Ģenerālā asambleja 12 6 (atjaunojams)
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
Priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki  3 Priekšsēdētājs: 7 (nav atjaunojams)
priekšsēdētāja vietnieki 7 (atjaunojams)
ČEHIJAS REPUBLIKAS
Nejvyšší kontrolní úřad
Valde 17 Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks:
9 (atjaunojams)
Locekļi: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
DĀNIJA
Rigsrevisionen
Valsts galvenais revidents  1 6 (atjaunojams vienu reizi uz četriem gadiem)
FRANCIJA
Cour des comptes
Pirmais priekšsēdētājs un seši palātu priekšsēdētāji  7 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
Kopsapulce 42 Priekšsēdētājs: 4 (nav atjaunojams)
Locekļi un tiesneši: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
Valsts galvenais revidents  1 8 (atjaunojams)
IGAUNIJA
Riigikontroll
Valsts galvenais revidents  1 5 (atjaunojams)
ITĀLIJA
Corte dei conti
Priekšsēdētājs  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
ĪRIJA
Office of the Comptroller and Auditor General
Valsts kontrolieris un galvenais revidents  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
Valsts galvenais revidents  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Padome, valsts kontrolieris  7 4 (atjaunojams ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas)
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
Valsts galvenais revidents  1 5 (atjaunojams vienu reizi)
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un trīs padomnieki  5 6 (atjaunojams)
MALTA
National Audit Office
Valsts galvenais revidents  1 5 (atjaunojams vienu reizi)
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
Valde  3 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam — 70 gadiem
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
Priekšsēdētājs un (dažos gadījumos) koleģiāla struktūra 18 Priekšsēdētājs: 6 (atjaunojams vienu reizi)
Koleģiālā struktūra: 3 (atjaunojams)
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
Priekšsēdētājs un kopsapulce 19 Priekšsēdētājs: 4
Locekļi: neierobežots
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
Kopsapulce 18 9 (nav atjaunojams)
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
Priekšsēdētājs  1 7 (atjaunojams vienu reizi)
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
Senāts  3 9 (atjaunojams)
SOMIJA
Valtiontalouden tarkastusvirasto
Valsts galvenais revidents  1 6 (atjaunojams)
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
Kopsapulce 13 Priekšsēdētājs: 3 (atjaunojams)
Citi padomnieki: 9 (atjaunojams)
Galvenais prokurors: 5 (atjaunojams)
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
Priekšsēdētājs  1 12 (atjaunojams)
VĀCIJA
Bundes­rechnungs­hof
Priekšsēdētājs, Senāts (valde) 16 Priekšsēdētājs: 12 (nav atjaunojams)
Direktori: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
ZVIEDRIJA
Riksrevisionen
Valsts kontrolieris  1 7 (nav atjaunojams)

IEVADS

ES augstākās revīzijas iestādes ir neatkarīgas publiskā sektora struktūras. To neatkarība no likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas ir nostiprināta konstitūcijā. Atkarībā no pilnvarām ARI var veikt ex ante vai ex post pārbaudes, lai novērtētu ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību, kā arī politikas, programmu un pasākumu ekonomiskumu, lietderību un efektivitāti vai valsts pārvaldes darbību. Dažas ARI arī novērtē sabiedriskās politikas un programmu ietekmi.

JURISDIKCIJAS FUNKCIJA

Dažām ARI ir īpašs tiesu iestādes statuss. Tas ļauj tām uzsākt tiesvedību pret publisko līdzekļu pārvaldītājiem vai grāmatvežiem, kuri varētu būt iesaistīti pārkāpumos, kas attiecas uz publiskiem izdevumiem un aktīviem. Jurisdikcijas funkcija ļauj augstākajām revīzijas iestādēm publiski noteikt personisko atbildību un piemērot sankcijas privātpersonām, kas darbojas valsts pārvaldē.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU

Attiecības starp augstākajām revīzijas iestādēm un parlamentiem visā ES ir tikpat dažādas kā pašas publiskā sektora revīzijas struktūras. Lai gan visas ARI ir neatkarīgas iestādes, dažas iekļaujas parlamentārās pārraudzības struktūrā.

ARI, KURĀM IR JURISDIKCIJAS FUNKCIJA / KURAS VEIC EX ANTE REVĪZIJAS / IR DAĻA NO PARLAMENTĀRĀS PĀRRAUDZĪBAS STRUKTŪRAS

  Jurisdikcijas funkcija Ex ante
revīzijas
Daļa no parlamentārās pārraudzības struktūras
Eiropas Revīzijas palāta      
AUSTRIJA
Rechnungshof
   
BEĻĢIJA
Rekenhof /
Cour des comptes /
Rechnungshof
   
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
     
ČEHIJAS REPUBLIKAS
Nejvyšší kontrolní úřad
     
DĀNIJA
Rigsrevisionen
   
FRANCIJA
Cour des comptes
   
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
 
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
     
IGAUNIJA
Riigikontroll
     
ITĀLIJA
Corte dei conti
 
ĪRIJA
Office of the Comptroller and Auditor General
   
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
     
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
     
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
   
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
     
MALTA
National Audit Office
   
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
     
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
   
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
 
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
     
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
     
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
   
SOMIJA
Valtiontalouden tarkastusvirasto
   
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
 
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
   
VĀCIJA
Bundes­rechnungs­hof
     
ZVIEDRIJA
Riksrevisionen
   

Neraugoties uz dažādību, ES un tās dalībvalstu ARI kopīga iezīme ir tāda, ka parasti tās uztur ciešas attiecības ar parlamentu. Tā galvenokārt ir ziņošana — ARI sūta revīzijas ziņojumus parlamentam. Šos ziņojumus parasti apspriež īpaša komiteja un dažkārt, atkarībā no revīzijas priekšmeta, arī komitejas, kuras nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem. ARI pārstāvjiem parasti ir tiesības apmeklēt šīs debates un/vai piedalīties tajās. Dažās dalībvalstīs ARI priekšsēdētājam ir arī tiesības tikt uzklausītam parlamentārās diskusijās par ARI darbam būtiskiem jautājumiem.

Parlamentiem bieži vien ir izšķiroša loma ARI priekšsēdētāja/valsts galvenā revidenta vai pārvaldības struktūras izvirzīšanā un/vai iecelšanā. Turklāt daži parlamenti arī izstrādā un apstiprina ARI budžetu vai ieceļ ārējo revidentu, kas revidēs ARI pārskatus.

Visbeidzot, dažas, bet ne visas ARI ir pilnvarotas revidēt attiecīgās valsts parlamenta administratīvos izdevumus.

PERSONĀLSASTĀVS UN BUDŽETS

ARI cilvēkresursi un finanšu resursi starp valstīm būtiski atšķiras, pat skatot tos proporcionāli iedzīvotāju skaitam vai revidētajam budžetam. Šīs atšķirības atspoguļo ne tikai ARI pilnvaras un organizatorisko struktūru, bet arī dalībvalsts un attiecīgās valsts pārvaldes vispārējās iezīmes.

Kopumā visās ES un tās dalībvalstu ARI strādā vairāk nekā 15 000 cilvēku. Četru lielāko ES dalībvalstu (Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas, kurās dzīvo gandrīz 260 miljoni cilvēku) augstākajās revīzijas iestādēs kopā ir nodarbināti aptuveni 5000 cilvēku, bet pārējo dalībvalstu (ar 190 miljoniem iedzīvotāju) ARI strādā ap aptuveni 9500 cilvēku.

Lielāko Rietumeiropas ARI personālsastāvu kopumā raksturo zemāks sieviešu īpatsvars un lielāks vidējais vecums, savukārt Austrumeiropas ARI darbinieku vidējais vecums ir mazāks un lielākā daļa no tiem ir sievietes.

Eiropas Savienībā kopumā uz 19 000 iedzīvotāju ir viens ARI darbinieks. Tomēr starp atsevišķām dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības. Gandrīz visos gadījumos ARI budžets veido mazāk nekā 0,1 % no kopējā valdības budžeta.

ARI PERSONĀLS UN BUDŽETS

REVĪZIJU PRIEKŠMETI

ES augstākajām revīzijas iestādēm ir galvenā loma publiskā sektora pārskatatbildības procesā. Kā izpildvaras ārējie revidenti tās novērtē to, cik lielā mērā valdības politika un izdevumi sasniedz paredzētos mērķus, pārbauda publisko finanšu pārvaldību un ziņo par publiskā sektora struktūru pārskatiem, tādā veidā sniedzot neatkarīgu informāciju un pārliecību parlamentiem.

GALVENĀS REVĪZIJU KATEGORIJAS

FINANŠU REVĪZIJAS ietver dokumentu, ziņojumu, iekšējās kontroles sistēmu un iekšējās revīzijas, grāmatvedības un finanšu procedūru un citu dokumentu izskatīšanu, lai pārbaudītu, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un vai finanšu darbību rezultāti atbilst pieņemtajiem grāmatvedības standartiem un principiem.

ATBILSTĪBAS REVĪZIJĀS pārbauda, vai revidējamās vienības, darbības vai programmas ekonomiskā un finanšu pārvaldība atbilst piemērojamajiem juridiskajiem un regulatīvajiem noteikumiem.

LIETDERĪBAS REVĪZIJAS ietver to programmu, darbību, pārvaldības sistēmu un procedūru pārbaudi, ko izmanto struktūras un iestādes, kuras pārvalda resursus, lai novērtētu, vai šie resursi ir izmantoti ekonomiski, lietderīgi un efektīvi.

ARI rūpīgi pārbauda valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus centrālajā vai federālajā līmenī, un dažās dalībvalstīs tās var veikt revīzijas arī reģionālā, vietējā vai pašvaldību līmenī. Lai gan to veiktās revīzijas ir galvenokārt vērstas uz ministrijām un valdības struktūrām, revidējamo vienību vidū var būt arī valsts uzņēmumi, tādi kā apraides sabiedrības, augstākās izglītības iestādes vai valsts bankas.

Vairumam ARI ir tiesības revidēt visus publiskos ieņēmumus un izdevumus, tostarp privātuzņēmumu vai individuālu labuma guvēju līmenī.

ARI REVIDĒTIE VALDĪBAS LĪMEŅI

  Centrālā valdība Reģionālā valdība Vietējā valdība Valsts uzņēmumi Publiskā sektora struktūras Pašvaldības Citi līdzekļu saņēmēji
Eiropas Revīzijas palāta
AUSTRIJA
Rechnungshof
BEĻĢIJA
Rekenhof /
Cour des comptes /
Rechnungshof
   
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
   
ČEHIJAS REPUBLIKAS
Nejvyšší kontrolní úřad
     
DĀNIJA
Rigsrevisionen
   
FRANCIJA
Cour des comptes
     
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
IGAUNIJA
Riigikontroll
   
ITĀLIJA
Corte dei conti
ĪRIJA
Office of the Comptroller and Auditor General
     
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
 
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
 
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
     
MALTA
National Audit Office
   
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
     
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
 
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
SOMIJA
Valtiontalouden tarkastusvirasto
 
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
 
VĀCIJA
Bundes­rechnungs­hof
     
ZVIEDRIJA
Riksrevisionen
     

REVĪZIJU TEMATU IZVĒLE UN PLĀNOŠANA

Revīziju tematu izvēles un plānošanas procesā ņem vērā dažādus kritērijus, tādus kā risks un ietekme, un konkrētu politikas jomu turpmāko attīstību. Daudzas ARI savā darbā izmanto ikgadējās plānošanas procedūras un revīzijas plānus, ko tās sagatavo, pamatojoties uz daudzgadu stratēģiju un ikgadējiem riska novērtējumiem. Šāds vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas apvienojums nodrošina elastīgumu un ļauj ARI reaģēt neparedzētu notikumu gadījumā.

GALĪGĀ LĒMUMU PIEŅEMŠANA — MONOKRĀTISKA/KOLEĢIĀLA STRUKTŪRA

Dažās valstīs parlaments (deputāti un/vai komitejas), valdības ministri vai pat privātpersonas/organizācijas var lūgt ARI veikt īpašas revīzijas. Tomēr, ar dažiem izņēmumiem, šādas revīzijas ARI nav obligāti jāveic.

Augstākajās revīzijas iestādēs, ko vada viena persona, galīgo lēmumu par veicamajām revīzijām parasti pieņem ARI vadītājs. Visos pārējos gadījumos to kopīgi dara valde vai kolēģija.

PIERĀDĪJUMI UN TO IZPILDES KONTROLE

Lai savāktu revīzijas pierādījumus, ARI izskata dokumentus, analizē datus, iztaujā cilvēkus vai veic pārbaudes uz vietas, piemēram, revidējamās vienības telpās vai projekta īstenošanas vietā. Tāpēc ARI ir piešķirtas tiesības piekļūt visai informācijai, ko tās uzskata par vajadzīgu savu uzdevumu izpildei, un revidējamo vienību darbinieku pienākums ir sadarboties ar ARI revidentiem.

Lai līdzsvarotu šo piekļuves brīvību, ARI un to darbiniekiem ir noteikti īpaši konfidencialitātes pienākumi attiecībā uz revīziju laikā iegūto informāciju.

ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANA

Pamatojoties uz veiktajām revīzijām, ARI sagatavo ziņojumus, kuros tās izklāsta savus konstatējumus un apsvērumus, norāda uz pārkāpumiem, izdara revīzijas secinājumus un sniedz ieteikumus nepilnību novēršanai. Šie ieteikumi ir svarīgs elements ikvienā revīzijas ziņojumā, jo tie sniedz politikas veidotājiem vērtīgus norādījumus. Tie var viņiem palīdzēt uzlabot publisko izdevumu efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu, kā arī to atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, un novērst kļūdas, pārkāpumus un līdzekļu izšķiešanu.

Dažām ARI ir arī tiesības pēc savas iniciatīvas vai likumdevēja īpaša pieprasījuma sniegt atzinumus attiecībā uz tiesību aktiem (vai to projektiem) par tematiem, kas ir to kompetencē, piemēram, par finanšu pārvaldību.

PUBLIKĀCIJAS

ARI parasti publicē gada ziņojumus par valsts gada pārskatu revīziju un valsts budžeta izpildi. Turklāt dažas ARI publicē ziņojumus par konkrētu iestāžu vai struktūru (tādu kā parlaments, valsts vadītājs vai sociālās labklājības sistēmas) finanšu pārskatiem. Dažas ARI sniedz arī revīzijas atzinumus par šiem finanšu pārskatiem un par gada pārskatiem.

Turklāt ARI izdod revīzijas ziņojumus par konkrētiem tematiem, atzinumus par tiesību aktiem (vai to projektiem), tematiskos apskatus vai izpildes kontroles ziņojumus. Vairākas ARI publicē arī diskusiju dokumentus, analītiskus materiālus un pētījumus vai dokumentus, kuros sniegta pamatinformācija par attiecīgo jautājumu revīzijām.

Turklāt dažas ARI regulāri publicē ziņojumus par ES līdzekļu pārvaldību un izmantošanu attiecīgajā valstī.

Visbeidzot, vairākas ARI publicē gada darbības pārskatus, periodiskus izdevumus vai citus dokumentus, kuros sniegta pamatinformācija par paveikto darbu.

REZULTĀTU PAZIŅOŠANA

ARI parasti iesniedz ziņojumus parlamentam — visbiežāk komitejām, kas ir atbildīgas par budžeta jautājumiem un/vai citiem revīzijā aplūkotajiem tematiem. Lielāko daļu revīzijas ziņojumu ARI parasti arī publisko. Tomēr izņēmumus var piemērot ziņojumiem, kuros aplūkotas sensitīvas jomas (piemēram, aizsardzība) vai uz kuriem attiecas īpašas konfidencialitātes prasības.

Plaši tiek izmantoti sociālie mediji, lai sadarbotos un tieši sazinātos ar iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem.

SADARBĪBA

Sadarbība ar citām augstākajām revīzijas iestādēm

SADARBĪBA STARP ES AUGSTĀKAJĀM REVĪZIJAS IESTĀDĒM

Starp ES augstākajām revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu (ERP) pastāv ciešs sadarbības tīkls. Šī sadarbība notiek Kontaktkomitejā, ko veido ES augstāko revīzijas iestāžu un ERP vadītāji. ES Kontaktkomiteja var izveidot darba grupas, kas izskata konkrētus, ar ES saistītus revīzijas tematus, un tā nodrošina aktīvu tīklu profesionālo kontaktu veidošanai starp ES augstāko revīzijas iestāžu darbiniekiem.

Ar to pašu LESD pantu, ar ko Eiropas Revīzijas palātai tiek uzdots sadarboties un uzturēt sakarus ar ES augstākajām revīzijas iestādēm, ES dalībvalstu ARI revidentiem ir atļauts (kā novērotājiem) piedalīties revīzijās, ko ERP veic attiecīgās valsts teritorijā. Pastāv standarta procedūra, saskaņā ar kuru ERP informē valsts ARI par katru revīzijas apmeklējumu, kas plānots šajā valstī. Tad valsts ARI var lemt par to, vai tā vēlas sūtīt darbiniekus, lai uz vietas veikto apmeklējumu laikā viņi pievienotos ERP revīzijas grupai. ES augstākās revīzijas iestādes var arī veikt kopīgas vai koordinētas revīzijas par konkrētiem jautājumiem.

Turklāt ES augstāko revīzijas iestāžu sadarbība parasti ir divpusēja. Tā ietver, piemēram, dalīšanos ar informāciju par revīzijas metodēm un rezultātiem, kā arī revīzijas personāla pagaidu apmaiņu.

SADARBĪBA AR CITĀM ARI ĀRPUS ES

ES augstākās revīzijas iestādes var veikt salīdzinošu izvērtēšanu vai piedalīties tādos spēju veidošanas pasākumos kā mērķsadarbības projekti, kas paredzēti tam, lai palīdzētu trešo valstu ARI izveidot juridisko un institucionālo pamatu.

Ir radīts īpašs, ar ES paplašināšanos saistīts ARI tīkls, kura mērķis ir veicināt un atvieglot sadarbību starp ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, galvenokārt īstenojot praktisku sadarbību nelielā mērogā.

Vairākas ES augstākās revīzijas iestādes cieši sadarbojas arī ar publiskā sektora revīzijas struktūrām valstīs, ar kurām attiecīgajai dalībvalstij ir ciešas attiecības vēsturisku iemeslu dēļ un/vai kurās runā šīs dalībvalsts valodā.

Sadarbība ar citām publiskā sektora revīzijas struktūrām valsts līmenī

Atkarībā no valdības struktūras publiskā sektora revīzijas pienākumu ES dalībvalstis ir uzticējušas struktūrām, kas darbojas federālajā, valsts, reģionālajā, provinču vai pašvaldību līmenī. Valstīs ar pilntiesīgiem reģionāliem revīzijas birojiem augstākās revīzijas iestādes savas revīzijas parasti vērš uz centrālās valdības līmeni un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar pārējām publiskā sektora revīzijas struktūrām šajās dalībvalstīs.

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Visas ES augstākās revīzijas iestādes ir INTOSAI un EUROSAI dalībnieces.

INTOSAI

Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI) augstākajām revīzijas iestādēm nodrošina institucionalizētu sistēmu, lai veicinātu zināšanu attīstību un nodošanu, uzlabotu publiskā sektora revīziju visā pasaulē un nostiprinātu ARI profesionālās spējas, pozīciju un ietekmi attiecīgajās valstīs.

INTOSAI tika dibināta 1953. gadā kā autonoma, neatkarīga un nepolitiska organizācija. Tai ir īpašs konsultatīvs statuss ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē (ECOSOC).

INTOSAI Ģenerālsekretariātu vada Austrijas ARI.

ES augstākās revīzijas iestādes piedalās dažādos INTOSAI projektos, tādos kā INTOSAI profesionālo paziņojumu forums (FIPP), kas izstrādā starptautiskos revīzijas standartus (ISSAI), kas ietver galvenos priekšnoteikumus augstākajām revīzijas iestādēm un publiskā sektora struktūru revīzijas pamatprincipus.

(Avots: INTOSAI)

EUROSAI

Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (EUROSAI) ir viena no INTOSAI reģionālajām grupām. Tā tika dibināta 1990. gadā, kad tai bija 30 dalībnieku (29 Eiropas valstu ARI un Eiropas Revīzijas palāta). 2020. gadā dalībnieku skaits sasniedza 50 (49 Eiropas valstu ARI un Eiropas Revīzijas palāta).

EUROSAI Ģenerālsekretariātu vada Spānijas ARI.

(Avots: EUROSAI)

Turklāt ES augstākās revīzijas iestādes piedalās projektos, ko vada daudzas un dažādas organizācijas publiskā sektora revīzijas jomā, un dažas ir tādu starptautisku, starpvaldību vai pārvalstisku organizāciju ārējie revidenti kā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un tās specializētās aģentūras, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) vai Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). To darot, tās arī nodrošina, ka attiecīgo valstu finansiālais ieguldījums šajās organizācijās tiek regulāri un efektīvi izmantots.

Visbeidzot, ES augstākās revīzijas iestādes parasti piedalās sadarbības iniciatīvās ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, ESAO, Parlamentu savienību (IPU), Iekšējo revidentu institūtu (IIA) un Starptautisko Grāmatvežu federāciju (IFAC). Šāda veida sadarbība parasti ir vērsta uz aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar publiskā sektora revīziju, un var ietvert norīkojumus, mācību kursus, zināšanu apmaiņu vai citus profesionālās pieredzes apmaiņas veidus.

FAKTU LAPAS

EIROPAS SAVIENĪBA

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

Kopš 1977. gada

Tīmekļa vietne: www.eca.europa.eu

Pamatuzdevums

Sekmēt ES finanšu pārvaldību, veicināt pārskatatbildību un pārredzamību un darboties kā neatkarīgai ES iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvei. Eiropas Revīzijas palāta brīdina par riskiem, sniedz pārliecību un norāda uz nepilnībām un sasniegumiem. Tā piedāvā vadlīnijas ES politikas veidotājiem un likumdevējiem par to, kā uzlabot ES politikas virzienu un programmu pārvaldību un nodrošināt Eiropas iedzīvotāju informētību par viņu naudas izlietošanu.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) pārbauda visus Eiropas Savienības vai tās izveidoto struktūru, biroju vai aģentūru ieņēmumus un izdevumus.

Tā novērtē, vai ES finanses ir pārvaldītas pareizi un vai visi ieņēmumi ir gūti un izdevumi veikti saskaņā ar piemērojamajām regulām. ERP iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ticamības deklarāciju par ES līdzekļu izmantošanas likumību un pareizību. Tā arī ziņo par visiem konstatētajiem pārkāpumiem.

Pēc katra finanšu gada beigām ERP sagatavo gada pārskatu. Tā var arī jebkurā laikā iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautājumiem, sevišķi īpašo ziņojumu veidā, un sniegt atzinumus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību 285.–287. pants;
  • Regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ERP revidē visus ES budžeta izpildes aspektus. Eiropas Komisija ir ERP galvenā revidējamā vienība, un tā tiek informēta par ERP veikto revīzijas darbu un pieeju, kā arī attiecīgajiem revīzijas rezultātiem.

Līdztekus visiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem ERP revidē:

  • Eiropas attīstības fondus;
  • ES aģentūras un izpildaģentūras, kopuzņēmumus un citas struktūras;
  • Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu;
  • Eiropas Centrālo banku;
  • ES aizņēmumu un aizdevumu darbības (piemēram, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu);
  • vienoto uzraudzības mehānismu un vienoto noregulējuma mehānismu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ERP ir Eiropas Savienības ārējais revidents. Tā ir viena no septiņām ES iestādēm un savas revīzijas veic pilnīgi neatkarīgi.

ERP izstrādā savu reglamentu. Tas jāapstiprina Padomei.

ATTIECĪBAS AR EIROPAS PARLAMENTU, PADOMI UN DALĪBVALSTU PARLAMENTIEM

Visus ziņojumus un atzinumus, ieskaitot gada pārskatu, ERP iesniedz EP un Padomei. Šie ziņojumi nodrošina pamatu ikgadējai ES budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, un tos savā pastāvīgajā darbā var izmantot likumdevēji.

EIROPAS PARLAMENTS

ERP priekšsēdētājs iesniedz gada pārskatu EP Budžeta kontroles komitejai (CONT) un iepazīstina ar to EP plenārsēdes debatēs, un viņu uzaicina piedalīties EP plenārsēdē par budžeta izpildes apstiprināšanu. ERP locekļi tiek regulāri aicināti ar attiecīgajiem ERP ziņojumiem iepazīstināt CONT un citas EP komitejas un darba grupas.

ES PADOME

ERP priekšsēdētājs iesniedz gada pārskatu Ekonomikas un finanšu (ECOFIN) padomei un var tikt uzaicināts iepazīstināt ar dažiem īpašiem ziņojumiem par konkrētiem jautājumiem.

Darba līmenī ERP galvenais partneris ir Padomes Budžeta komiteja, kuras pārziņā ir visi finanšu jautājumi, tostarp budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. ERP ziņojumi tiek iesniegti attiecīgajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kuras vienojas par Padomes secinājumu projektu, kas pēc tam tiek pieņemts augstākā Padomes līmenī.

ES DALĪBVALSTU PARLAMENTI

Savus ziņojumus un atzinumus ERP sniedz arī attiecīgajām parlamentārajām komitejām dalībvalstīs. Turklāt ERP locekļi dalībvalstu parlamentus var iepazīstināt ar ERP publikācijām, sevišķi gada pārskatiem un īpašajiem ziņojumiem.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Klaus-Heiner Lehne priekšsēdētāja amatā stājās 2016. gada oktobrī un tika atkārtoti ievēlēts 2019. gadā uz otru termiņu.

PILNVARU TERMIŅŠ

3 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

No sava vidus ievēlē ERP locekļi.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Koleģiāla struktūra, kurā ir 27 locekļi — pa vienam no katras dalībvalsts.

ERP locekļi savus pienākumus pilda pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Stājoties amatā, viņi dod zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

ERP locekļus, kuru amatiem kandidātus ir izvirzījušas attiecīgās dalībvalstis, pēc apspriešanās ar EP ieceļ ES Padome.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Eiropas Revīzijas palātu veido piecas apakšpalātas, Revīzijas kvalitātes kontroles komiteja, Administratīvā komiteja un Ģenerālsekretariāts. Priekšsēdētāju, katru apakšpalātu un Revīzijas kvalitātes kontroles komiteju atbalsta direkcijas, kurās norīkots revīzijas personāls.

Visu kolēģiju 27 ERP locekļu sastāvā vada priekšsēdētājs, un parasti tā tiekas divreiz mēnesī, lai apspriestu un pieņemtu tādus dokumentus kā ziņojumi par ES vispārējo budžetu un Eiropas attīstības fondiem, kas ir ERP galvenās ikgadējās publikācijas.

PRIEKŠSĒDĒTĀJA BIROJS

Priekšsēdētājam darbā palīdz priekšsēdētāja birojs, kas atbild par stratēģisko attīstību, darba plānošanu, plānošanas un izpildes pārvaldību, iestāžu attiecībām, saziņu un sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem.

Priekšsēdētājam tieši pakļauts ir arī juridiskais dienests un iekšējās revīzijas departaments.

APAKŠPALĀTAS

ERP locekļi tiek norīkoti vienā no piecām apakšpalātām.

Katras apakšpalātas darbu nosaka ar ES politiku saistīts temats, un to vada vecākais loceklis, ko uz atjaunojamu divu gadu termiņu no sava vidus ievēlē šīs apakšpalātas locekļi. Katrs loceklis ir atbildīgs par konkrētiem revīzijas uzdevumiem.

Katrai apakšpalātai ir divas atbildības jomas:

  • pieņemt īpašos ziņojumus, īpašos gada ziņojumus un atzinumus un
  • sagatavot gada pārskatus par ES budžetu un Eiropas attīstības fondiem, lai tos pieņemtu ERP kolēģija.

REVĪZIJAS KVALITĀTES KONTROLES KOMITEJA

Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas sastāvā ir par revīzijas kvalitātes kontroli atbildīgais loceklis un pieci citi locekļi (viens pārstāvis no katras apakšpalātas). Komitejas pārziņā ir ERP revīzijas politika, standarti un metodika, revīzijas atbalsts un attīstība un revīzijas kvalitātes kontrole. Tā atbild par metodiskajiem aspektiem un veic ERP mēroga iesaistes kvalitātes pārbaudes.

ADMINISTRATĪVĀ KOMITEJA

Lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem pieņem Administratīvā komiteja un, attiecīgā gadījumā, locekļu kolēģija.

Administratīvās komitejas sastāvā ir ERP priekšsēdētājs (komitejas priekšsēdētājs), katras apakšpalātas vecākais loceklis, par iestāžu attiecībām atbildīgais loceklis un par revīzijas kvalitātes kontroli atbildīgais loceklis. Tās pārziņā ir visi administratīvie jautājumi un lēmumi par jautājumiem, kas attiecas uz stratēģiju, ārējām attiecībām un saziņu.

ĢENERĀLSEKRETĀRS

ERP kolēģija ieceļ ģenerālsekretāru uz sešu gadu periodu, ko var atjaunināt.

Ģenerālsekretārs ir galvenokārt atbildīgs par Palātas sekretariāta un revīzijas atbalsta pakalpojumiem (cilvēkresursiem, finansēm un vispārējām lietām, informāciju, darba apstākļiem un inovācijām, kā arī tulkošanu, valodu pakalpojumiem un publikācijām).

— RESURSI

PERSONĀLS

  • Skaits: 923,2 pilnslodzes ekvivalenti (31.12.2019.) (no kuriem 62,3 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Darbinieki ir no visām ES dalībvalstīm, un parasti tos pieņem darbā, izmantojot ES mēroga atklātus konkursus.
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 49 %; ♀ 51 %.

BUDŽETS

  • ERP saņem finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.
  • 153 miljoni EUR (2020. g.), visi administratīvie izdevumi.
  • ERP budžets veido mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem un aptuveni 1,5 % no kopējiem ES administratīvajiem izdevumiem.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS KOMPETENCE

Revīzijas ir balstītas uz dokumentiem un vajadzības gadījumā tiek veiktas uz vietas pārējās ES iestādēs vai jebkurā struktūrā, birojā vai aģentūrā, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus ES vārdā. Īpaši noteikumi attiecas uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbību ES ieņēmumu un izdevumu pārvaldībā.

Dalībvalstīs revīziju veic sadarbībā ar valsts ARI vai, ja tai nav vajadzīgo pilnvaru, ar valsts kompetentajiem departamentiem. ERP sadarbojas ar dalībvalstu ARI savstarpējas uzticības garā, vienlaikus saglabājot abu pušu neatkarību.

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ERP par savu darba programmu lemj patstāvīgi. Tai ir ikgadēja plānošanas procedūra, kas balstīta uz daudzgadu riska novērtējumu dažādās politikas jomās.

EP un Padome var ierosināt iespējamos revīzijas tematus, ko ERP var apsvērt.

Darba programmu ERP publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

Veicot savu darbu, ERP pārbauda, cik lielā mērā ir sasniegti ES politikas virzienu mērķi, un novērtē ES budžeta uzskaites un finanšu pārvaldības stāvokli.

ERP veic dažādu veidu revīzijas:

  • lietderības revīzijas par ES politikas virzienu un programmu efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu. Šīs ieguldīto līdzekļu atdeves revīzijas ir vērstas uz konkrētiem pārvaldības vai budžeta jautājumiem. Tos izraugās, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā sabiedrības intereses, uzlabojumu iespējas un vāju darbības rezultātu vai pārkāpumu risks;
  • finanšu un atbilstības revīzijas par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (vissvarīgākā ir ticamības deklarācija), kā arī novērtējumi par to, vai sistēmas un darījumi konkrētās budžeta jomās atbilst noteikumiem un tiesību aktiem, kas tos reglamentē.

ERP veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI), kurus tā piemēro konkrētajam ES kontekstam, un saskaņā ar savu ētikas kodeksu.

Tā izmanto lietderības un atbilstības revīzijas rokasgrāmatas, kā arī praktiskas pamatnostādnes, kas publicētas ERP tīmekļa vietnē.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ERP publikāciju portfelis ietver:

  • gada pārskatus, kuros galvenokārt aprakstīti finanšu un atbilstības revīziju darba rezultāti saistībā ar ES budžetu un Eiropas attīstības fondiem un kuros iekļauti arī budžeta pārvaldības un darbības rezultātu aspekti;
  • īpašos gada ziņojumus par ES aģentūrām, decentralizētajām struktūrām, kopuzņēmumiem un citām struktūrām;
  • īpašos ziņojumus, kuros atspoguļoti izraudzītu revīziju rezultāti konkrētās politikas vai izdevumu jomās vai saistībā ar budžeta un pārvaldības jautājumiem;
  • atzinumus par jauniem vai atjauninātiem tiesību aktiem, kam ir būtiska ietekme uz finanšu pārvaldību; tos sagatavo vai nu pēc citas iestādes lūguma, vai pēc pašas ERP iniciatīvas;
  • apskatus, kuru mērķis ir aprakstīt un analizēt konkrētu situāciju, bieži transversālā skatījumā, balstoties uz iepriekšējo revīzijas darbu vai citu publiski pieejamu informāciju.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visas ERP publikācijas ir publiski pieejamas tās tīmekļa vietnē visās oficiālajās ES valodās. ERP savus ziņojumus aktīvi izplata arī pa vairākiem kanāliem, ieskaitot sociālos plašsaziņas līdzekļus.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ERP uztur ciešas attiecības ar valstu ARI un starptautiskajām revīzijas organizācijām, veic salīdzinošo izvērtēšanu, sadarbojas ar ideju laboratorijām un pētniecības organizācijām un piedalās akadēmiskajā diskursā.

 

 

AUSTRIJA

RECHNUNGSHOF

Kopš 1948. gada
Pirmsākumi 1761. gadā

Tīmekļa vietne: www.rechnungshof.gv.at

Pamatuzdevums

Neatkarība, objektivitāte un pieejamība.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Austrijas Revīzijas palāta (ARP) ir neatkarīga augstākā revīzijas iestāde, kas darbojas federālajā, federālās zemes un pašvaldību līmenī.

Tā pārbauda, vai valsts līdzekļi tiek pareizi pārvaldīti, ieskaitot valsts iestāžu izdevumus un valsts līdzekļus, ko izmanto privātās iestādes (pamatojoties uz revīzijas vienotību).

ARP rūpīgi pārbauda, vai pieejamie resursi tiek izmantoti ekonomiski, lietderīgi un efektīvi. Papildus revīzijām un konsultācijām, kas ir tās svarīgākā stratēģiskā funkcija, ARP veic arī citus sabiedriskajai politikai būtiskus uzdevumus un vairākas notariālas funkcijas.

ARP pēc savas iniciatīvas patstāvīgi lemj par savu revīziju veidiem, tematiem un metodiku.

Austrijas Revīzijas palātai ir konstitucionāli noteiktas pilnvaras veikt īpašas revīzijas. Piemēri:

  • par Austrijas federālā vai federālās zemes parlamenta rezolūciju;
  • pēc Austrijas federālā vai federālās zemes parlamenta deputātu pieprasījuma;
  • pēc federālās valdības, federālās zemes valdības vai federālā ministra pamatota pieprasījuma.

Lai nodrošinātu ARP revīzijas plānošanas neatkarību, šādu pieprasījumu maksimālais skaits ir noteikts konstitūcijā.

ARP veic arī svarīgus īpašos uzdevumus, tādus kā:

  • federālo finanšu pārskatu sagatavošana;
  • darbs pie paziņojuma par finanšu parādu;
  • tiesību un normatīvo aktu projektu pārskatīšana;
  • uzdevumi, kas noteikti Nesaderības likumā, Ienākumu ierobežošanas likumā un Partiju likumā;
  • uzdevumi saistībā ar ziņojumu par vidējiem ienākumiem un vecuma pensijām, ko maksā federālās valdības uzņēmumi un aģentūras, un, visbeidzot,
  • ekspertu atzinumu sagatavošana šķīrējtiesas kolēģijām saskaņā ar 2008. gada Stabilitātes paktu.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

ARP darbības, funkcijas, organizācija un pozīcija ir reglamentētas:

  • Federālā konstitucionālā likuma (1920. g.) VI nodaļā;
  • Federālajā likumā par Austrijas Revīzijas palātu (1948. gada Austrijas Revīzijas palātas likumā — RHG);
  • Konstitucionālās tiesas likumā (ja ARP un juridiskas personas viedoklis par pilnvarām un tiesībām atšķiras, ARP var aicināt Konstitucionālo tiesu pieņemt lēmumu);
  • Federālajā likumā par Valsts padomes reglamentu (federālo zemju parlamenti nosaka ARP stratēģiski svarīgo līdzdalību komiteju sanāksmēs un plenārsēdēs);
  • Līgumā par Eiropas Savienības darbību (to piemēro tieši ES līdzekļu revīzijai un sadarbībai ar Eiropas Revīzijas palātu).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARP revidē šādu vienību finanšu lietas (t. i., finanšu darbības):

  • valsts, federālās zemes, pašvaldību apvienības, pašvaldības ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un citas likumā noteiktas juridiskās personas;
  • nodibinājumi un institūti, ko pārvalda federālās, federālās zemes vai pašvaldību iestādes vai privātpersonas, kas darbojas kādā federālajā, provinces vai pašvaldības iestādē;
  • organizācijas, kurās valstij, federālajai zemei vai pašvaldībai ar vismaz 10 000 iedzīvotāju pieder de facto kontrole vai vismaz 50 % akciju, daļu vai pašu kapitāla vai kuras atsevišķi vai kopā ar citām līgumslēdzējām pusēm vada valsts, federālā zeme vai pašvaldība;
  • federālās, federālās zemes un pašvaldību publiskā sektora juridiskās personas, kas izmanto federālos, federālās zemes vai pašvaldību līdzekļus;
  • sociālās apdrošināšanas struktūras un likumā paredzētas darba devēju, darba ņēmēju un profesionāļu apvienības (palātas), un
  • ar likumu izveidotas juridiskās personas, piemēram, ORF (Austrijas raidorganizācija).

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Īpašs modelis, ko vada priekšsēdētājs, un revīzija tiek veikta federālajā, federālās zemes un pašvaldību līmenī pēc Vestminsteras modeļa.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARP ir Austrijas augstākā revīzijas iestāde, kas ziņojumus sniedz tieši valsts parlamentam. Tā darbojas:

  • kā valsts parlamenta pārstāvis jautājumos, kas attiecas uz publisko līdzekļu federālo pārvaldību un likumā paredzēto profesionālo apvienību finanšu pārvaldību saskaņā ar Austrijas Federācijas izpildvaras funkciju;
  • kā attiecīgo federālo zemju parlamentu pārstāvis jautājumos, kas attiecas uz federālajām zemēm, pašvaldību apvienībām un publisko līdzekļu pārvaldību pašvaldību līmenī, kā arī likumā paredzēto profesionālo apvienību finanšu pārvaldību saskaņā ar provinču izpildvaras funkciju.

ARP ir neatkarīga no federālās valdības un federālo zemju valdībām un pakļauta tikai tiesību aktu noteikumiem, tāpēc tā ir saistīta ar likumdevēju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARP priekšsēdētājs ar valsts parlamentu un tā komitejām sazinās tieši un personiski vai ar viņa izraudzīta pārstāvja starpniecību.

ARP priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties valsts parlamenta un tā (apakš)komiteju debatēs par ARP ziņojumiem, federālā budžeta galīgajiem pārskatiem, priekšlikumiem attiecībā uz īpašu darbību īstenošanu, Austrijas Revīzijas palātai pārbaudot, kā tiek pārvaldīti publiskie līdzekļi, un par tām apakšnodaļām Federālajā finanšu likumā, kuras attiecas uz ARP.

Saskaņā ar noteikumiem, kas sīki izklāstīti Federālajā likumā par valsts parlamenta reglamentu, ARP priekšsēdētājam vienmēr ir tiesības pēc sava pieprasījuma tikt uzklausītam debatēs par iepriekš minētajiem jautājumiem.

ARP sniedz gada ziņojumu par savām darbībām valsts parlamentam, federālo zemju parlamentiem un pašvaldību padomei. Tā jebkurā laikā var valsts parlamentam, federālo zemju parlamentiem un pašvaldību padomēm iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautājumiem un vajadzības gadījumā sagatavot priekšlikumus. Par visiem ziņojumiem ARP informē Federālo valdību tajā pašā laikā, kad tos iesniedz valsts parlamentam.

Turklāt valsts parlaments izveido pastāvīgo komiteju, lai tā apspriestu ARP ziņojumus. Ieceļot komitejas locekļus, tiek ievērots proporcionālas pārstāvības princips.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Margit Kraker tika iecelta 2016. gada 1. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

ARP priekšsēdētāju ievēlē pēc valsts parlamenta galvenās komitejas priekšlikuma. Pirms stāšanās amatā viņš vai viņa dod zvērestu federālajam prezidentam.

ARP priekšsēdētājs nedrīkst būt vispārējas pārstāvniecības struktūras loceklis vai Eiropas Parlamenta deputāts, un pēdējos piecos gados viņš/viņa nedrīkst būt bijis(-usi) federālās valdības vai federālās zemes valdības loceklis.

Attiecībā uz pārskatatbildību ARP priekšsēdētājam ir tāds pats statuss kā federālās valdības vai attiecīgās federālās zemes valdības locekļiem atkarībā no tā, vai ARP darbojas kā valsts parlamenta vai federālās zemes parlamenta izpildvaras struktūra.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Austrijas Revīzijas palātai nav pārvaldības struktūras. Tās priekšsēdētājam ir ekskluzīvas lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

Austrijas Revīzijas palātai nav pastāvīga priekšsēdētāja vietnieka. Ja priekšsēdētājs nevar veikt savus pienākumus, viņu pārstāv nākamā augstākā ARP amatpersona. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad priekšsēdētāja amata vieta ir brīva.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Austrijas Revīzijas palātai ir piecas nodaļas (viena pārvaldības un administrācijas nodaļa un četras revīzijas nodaļas). Katra revīzijas nodaļa sastāv no divām revīzijas apakšnodaļām, kuras savukārt veido trīs vai četri tematiski sagrupēti revīzijas departamenti (t. i., četras revīzijas nodaļas ar astoņām revīzijas apakšnodaļām un pavisam 34 revīzijas departamentiem).

Šī organizatoriskā struktūra ļauj stratēģiju un revīziju plānot starp nodaļām un optimāli izmantot resursus elastīgās un uz sadarbību vērstās revīzijas grupās, kā arī veicina un uzlabo zināšanu apmaiņu starp nodaļām.

Katra apakšnodaļa ir arī “izcilības centrs” tādās visām nodaļām aktuālās jomās kā subsīdijas, krāpšanas novēršana un atbilstība, kiberdrošība u. c.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 276 (2020. gada 1. janvārī) (aptuveni 75 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 51 %; ♀ 49 %. Vidējais vecums: 49,2

BUDŽETS

  • 34,9 miljoni EUR (2019. g.)
  • 0,04 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARP darba plāns ir izstrādāts vienam gadam.

Austrijas Revīzijas palātu var arī lūgt veikt īpašas revīzijas. Tas tiek darīts saskaņā ar Nacionālās padomes vai federālās zemes parlamenta vai arī Nacionālās padomes locekļu vai federālās zemes parlamenta deputātu rezolūciju vai pēc federālās valdības, federālās zemes valdības vai federālā ministra pamatota pieprasījuma. Tomēr, lai nodrošinātu ARP revīzijas plānošanas neatkarību, pieprasījumu maksimālais skaits ir noteikts konstitūcijā.

2017. gadā ARP uzsāka iniciatīvu, lai pirmo reizi ar Facebook starpniecību iesaistītu sabiedrību. Iedzīvotājus mudināja piedalīties revīzijas tematu izstrādē un ierosināt tiem interesējošus tematus. Iespēju robežās viņu priekšlikumi tika izskatīti revīzijas plānošanas procesā un apspriesti ikgadējā revīzijas plānošanas konferencē.

ARP katru gadu veic aptuveni 90 revīziju federālajā, federālo zemju un pašvaldību līmenī.

— REVĪZIJAS METODES

ARP revīzijas kritēriji ir tiesību aktos noteiktais saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes princips, un tie ir balstīti uz likumību un pareizību.

ARP veic revīzijas, apvienojot:

  • lietderības revīzijas un
  • finanšu revīzijas.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARP iesniedz ziņojumus federālajā, federālo zemju un pašvaldību līmenī.

Papildus tam ARP publicē ziņojumus, kuros:

  • aplūkota jautājumu izmeklēšana un novērtēšana;
  • norādīti un skaitliski izteikti iespējamie uzlabojumi;
  • noteikti un skaitliski izteikti finanšu jautājumi, kā arī
  • sniegti konkrēti un izpildāmi ieteikumi.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Savas publikācijas ARP izplata:

  • ARP tīmekļa vietnē;
  • sociālajos plašsaziņas līdzekļos;
  • paziņojumos presei.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Valsts līmenī ARP sadarbojas ar federālo zemju revīzijas iestādēm, lai saskaņotu attiecīgos gada revīzijas plānus.

Kopš 1963. gada ARP vada INTOSAI Ģenerālsekretariātu.

 

 

BEĻĢIJA

REKENHOF /
COUR DES COMPTES /
RECHNUNGSHOF

Kopš 1831. gada

Tīmekļa vietne: www.ccrek.be

Pamatuzdevums

Beļģijas Revīzijas palātas pamatuzdevumā ir atspoguļots tās redzējums, darbības pamatā esošās vērtības un stratēģijas, ko tā izstrādā, lai ar savām revīzijām palīdzētu uzlabot publisko pārvaldību.

Beļģijas Revīzijas palātas mērķis ir uzlabot valsts iestāžu darbību. Šim nolūkam tā sniedz parlamentārajām asamblejām, valdības locekļiem un revidētajām vienībām noderīgu un ticamu informāciju, kas ietver konstatējumus, vērtējumus un ieteikumus un kas iegūta, saskaņojot revīzijas konstatējumus ar revidētajām vienībām.

Beļģijas Revīzijas palāta darbojas neatkarīgi, ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, kā arī atbilstīgi kompetences, godprātības un motivācijas prasībām. Beļģijas Revīzijas palāta ņem vērā sociālās situācijas attīstību, un tās mērķis ir uzņemties vadošu lomu valdības revīzijā.

Pilns pamatuzdevuma teksts nīderlandiešu un franču valodā ir pieejams šādā adresē:

https://www.ccrek.be/NL/Voorstelling/VisieEnWaarden.html
https://www.ccrek.be/FR/Presentation/VisionsEtValeurs.html

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Beļģijas Revīzijas palāta (BRP) revidē ieņēmumus, izdevumus un to, kā izpildvara īsteno politiku. Tai ir arī juridiska funkcija attiecībā uz publiskā sektora grāmatvežiem un citi īpaši uzdevumi.

Pildot pienākumus, BRP ir tiesības piekļūt visiem dokumentiem un informācijai, ko tā uzskata par vajadzīgu. Ir iespējamas arī pārbaudes uz vietas.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • 1831. gada Beļģijas konstitūcija: 180. pants;
  • 1989. gada 16. janvāra īpašais likums, ar ko organizē kopienu un reģionu finansējumu: 50. un 71. pants;
  • 1846. gada 29. oktobra likums, ar ko organizē Revīzijas palātu;
  • 2003. gada 16. maija likums, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus, kas attiecas uz budžetu, kopienu un reģionu subsīdiju un pārskatu kontrolei un Revīzijas palātas revīzijas organizēšanai: 2. un 10. pants;
  • Revīzijas palātas reglaments;
  • Līgums par Eiropas Savienības darbību: 287. panta 3. punkts.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

BRP revidē:

  • federālo valsti;
  • kopienas;
  • reģionus;
  • provinces un
  • iestādes, kas iepriekš minētajos pārvaldes līmeņos sniedz sabiedriskos pakalpojumus.

Pašvaldību revīzija nav BRP kompetencē.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla augstākās revīzijas iestāde ar tiesas funkciju.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

BRP ir neatkarīga no struktūrām, ko tā revidē. Tai ir arī autonomija attiecībā pret parlamentārajām asamblejām: tā pati nosaka savas uzdevumu izpildes prioritātes un izvēlas revīziju tematus, piemērojot objektīvus atlases kritērijus.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

BRP revidē valsts iestādes un novērtē sabiedriskās politikas īstenošanu un ietekmi ar mērķi informēt parlamentārās asamblejas.

Attiecībā uz budžetu BRP īpašais uzdevums ir sniegt informāciju parlamentārajām asamblejām.

Tā arī novērtē valsts iestāžu pārskatus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

Vecākais priekšsēdētājs

Philippe Roland tika iecelts 2009. gada 21. decembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Seši gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Vecāko priekšsēdētāju ievēlē Pārstāvju palāta.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Ģenerālo asambleju, kurā ir 12 locekļi, veido franču un nīderlandiešu valodā runājošo kopienu palātas. Katrā palātā ir priekšsēdētājs, četri padomnieki un ģenerālsekretārs. Vecāko priekšsēdētāju sauc par “Premier Président” jeb “Eerste Voorzitter”, bet vecāko no abiem ģenerālsekretāriem — par “Greffier en chef” jeb “Hoofdgriffier”.

PILNVARU TERMIŅŠ

BRP locekļus ieceļ uz atjaunojamu sešu gadu termiņu.

ATLASES METODE

BRP locekļus ievēlē Pārstāvju palāta.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

BRP dienestus veido desmit direkcijas, no kurām katru vada vecākais revidents-direktors, un tie ir iedalīti trīs sektoros.

Sadalījums sektoros atbilst ģenerālās asamblejas un franču un nīderlandiešu valodā runājošo kopienu palātu pilnvarām.

BRP ģenerālā asambleja ir atbildīga par jautājumiem, kas attiecas uz federālo valsti, Briseles reģionu, Briseles Kopējo kopienu komisiju un vāciski runājošo kopienu, kā arī par ES un federālo noteikumu interpretāciju.

Franču valodā runājošās kopienas palātas ekskluzīvā kompetencē ir jautājumi, kas attiecas uz franču valodā runājošo kopienu, Briseles Franču valodā runājošās kopienas komisiju, Valonijas reģionu, tā provincēm un ar tām saistītajām sabiedrisko pakalpojumu iestādēm.

Nīderlandiešu valodā runājošās kopienas palātas ekskluzīvā kompetencē ir jautājumi, kas attiecas uz flāmu valodā runājošo kopienu, Flandrijas provincēm un ar tām saistītajām sabiedrisko pakalpojumu iestādēm.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 447,55 pilnslodzes ekvivalenti (2020. g.) (aptuveni 69 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 59 %; ♀ 41 %. Vidējais vecums: 49

BUDŽETS

  • BRP saņem finansējumu no federālās valsts budžeta
  • 51,3 miljoni EUR (2020. g.) – tikai administratīvajiem izdevumiem
  • < 0,01 % no kopējiem vispārējās valdības izdevumiem (2020. g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

BRP savu darbu plāno trīs veidu dokumentos; tie ir:

  • daudzgadu stratēģiskais plāns;
  • gada darbības plāni (pa direkcijām);
  • gada pārvaldības plāni (pa dienestiem).

Šos plānus BRP sagatavo, pamatojoties uz:

  • savu juridisko saistību izpildi;
  • riska analīzi;
  • parlamenta interesēm;
  • finanšu un sociālajām interesēm;
  • revīzijas pievienoto vērtību;
  • resursu pieejamību un
  • revīzijas jomas aptvērumu.

— REVĪZIJAS METODES

BRP veic lietderības, finanšu, kā arī likumības un pareizības revīzijas.

Ar rokasgrāmatām un elektroniskām darba datnēm tā ir standartizējusi revīzijas praksi.

BRP veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI).

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

BRP publicē:

  • gada revīzijas ziņojumus;
  • īpašus ziņojumus par konkrētiem tematiem;
  • atzinumus par budžeta projektiem un
  • gada darbības pārskatus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Par revīziju rezultātiem BRP informē parlamentārās asamblejas, ministrus un valsts iestādes. Visi BRP ziņojumi ir pieejami tās tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Vispārīgu informāciju par savu stratēģiju, darba metodēm un revīziju rezultātiem BRP sniedz savā tīmekļa vietnē un publikācijās, kā arī informatīvajās sanāksmēs.

Tā uztur regulārus sakarus ar citiem publiskā sektora revīzijas pārstāvjiem Beļģijā, jo īpaši, lai apmainītos ar noderīgu pieredzi un plānotu revīzijas darbības.

Tā vada apmaiņas programmas un kopīgus revīzijas mācību pasākumus ar Eiropas Revīzijas palātu un citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm. Tā papildina starptautisko organizāciju darbu.

BRP aktīvi iesaistās savas revīzijas un darbības jomas attīstībā.

 

 

BULGĀRIJA

СМЕТНА ПАЛАТА НА РЕПУБЛИКА БЪЛГАРИЯ

Kopš 1995. gada
Pirmsākumi 1880. gadā

Tīmekļa vietne: www.bulnao.government.bg

Pamatuzdevums

Kontrolēt budžeta izpildi un citu publisko līdzekļu un darbību pārvaldību, veicot efektīvu, lietderīgu un rentablu revīzijas darbu ar mērķi uzlabot publisko resursu pārvaldību un pārskatatbildību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Bulgārijas Valsts revīzijas birojs (VRB) kontrolē budžeta izpildi un citus publiskos resursus un darbības saskaņā ar VRB likumu un starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem.

VRB galvenais uzdevums ir pārbaudīt budžeta organizāciju finanšu pārskatu ticamību un autentiskumu un publisko resursu likumīgu, efektīvu, lietderīgu un ekonomisku pārvaldību, kā arī sniegt Nacionālajai asamblejai ticamu un objektīvu informāciju par savu darbu.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Bulgārijas Republikas konstitūcijas (1991. g.) 91. pants;
  • 2015. gada 13. februāra likums par Valsts revīzijas biroju.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • valsts budžetu, valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas un Valsts veselības apdrošināšanas fonda budžetus, 265 pašvaldību budžetus, citus Nacionālās asamblejas pieņemtos budžetus, to līdzekļu saņēmēju budžetus un īpašumu pārvaldību;
  • Bulgārijas Zinātņu akadēmijas, valsts augstākās izglītības iestāžu, Bulgārijas Telegrāfa aģentūras, Bulgārijas Nacionālās televīzijas un Bulgārijas Nacionālā radio budžetus;
  • publiskos līdzekļus, kas piešķirti saimnieciskās darbības veicējiem, ES līdzekļu pārskatus un citas starptautiskas programmas un nolīgumus, tostarp to pārvaldību, ko veic attiecīgās struktūras un līdzekļu tiešie lietotāji;
  • Bulgārijas Valsts bankas budžeta izdevumus un tās pārvaldību, bankas ikgadējā ieņēmumu pārsnieguma pār izdevumiem veidošanos saistībā ar valsts budžetu un citas saiknes, kas tai ir ar valsts budžetu;
  • valsts parāda, valsts garantētā parāda un pašvaldību parāda avotus un pārvaldību un parāda instrumentu izmantošanu;
  • valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju un koncesiju, kā arī publiskos līdzekļus un aktīvus, kas piešķirti cilvēkiem ārpus publiskā sektora;
  • starptautisku nolīgumu, līgumu, konvenciju un citu starptautisku aktu īstenošanu, ja tas ir paredzēts attiecīgajā starptautiskajā aktā vai to ir uzdevusi pilnvarota struktūra;
  • valsts uzņēmumus, kas nav tirdzniecības uzņēmumi;
  • tirdzniecības uzņēmumus, kuros vismaz 50 % kapitāla pieder valstij un/vai pašvaldībai;
  • juridiskas personas ar valsts vai valsts un/vai pašvaldības īpašuma garantētām saistībām un
  • citus publiskus līdzekļus, aktīvus un darbības, ja tas ir paredzēts kādā tiesību aktā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada priekšsēdētājs.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB darbības nav atkarīgas ne no vienas pārvaldes struktūras.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB sniedz ziņojumu parlamentam par savu darbību iepriekšējā gadā.

VRB gada finanšu pārskatu revidē neatkarīga reģistrētu revidentu komisija, ko izveido parlaments.

Nacionālā asambleja Valsts revīzijas birojam katru gadu var uzdot līdz piecām revīzijām.

VRB iesniedz parlamentam ziņojumus par parlamenta uzdoto revīziju izpildi, kā arī revīzijas ziņojumus un atzinumus, ko VRB iesniedz saskaņā ar tiesību aktiem.

VRB pēc savas iniciatīvas vai Nacionālās asamblejas pieprasījuma iesniedz parlamentārajām komitejām izskatīšanai revīzijas ziņojumus, kas ir būtiski svarīgi budžeta disciplīnas uzlabošanai, kā arī budžeta un citu publisko līdzekļu un darbību pārvaldībai.

Nacionālās asamblejas Budžeta un finanšu komitejā tika izveidota pastāvīga Publiskā sektora pārskatatbildības apakškomiteja, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību un attiecības starp VRB un parlamentu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Tzvetan Tzvetkov tika ievēlēts 2015. gada 26. martā.

PILNVARU TERMIŅŠ

7 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

VRB priekšsēdētāju ievēlē parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

VRB vadības grupas sastāvā ir priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja vietnieki un divi locekļi, kas ir Zvērināto grāmatvežu institūta un Iekšējo revidentu institūta pārstāvji.

Vadības grupa ir veidota saskaņā ar atvērtās pārvaldības principu.

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja vietnieki: 7 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus un grupas locekļus pēc VRB priekšsēdētāja priekšlikuma ievēlē parlaments.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir sešas direkcijas (divas atbild par finanšu revīzijām, divas par finanšu pārvaldības atbilstības revīzijām, viena par lietderības revīzijām un viena — par īpašām revīzijām).

Katrs priekšsēdētāja vietnieks ir atbildīgs par trim direkcijām. Papildus tam ir septiņas direkcijas, kas veic dažādus administratīvus pienākumus, kuri visi ir VRB priekšsēdētāja tiešā kompetencē.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 411 pilnslodzes ekvivalents (2019. g.) (75 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 26 %; ♀ 74 %. Vidējais vecums: 46

BUDŽETS

  • VRB saņem finansējumu no valsts budžeta
  • 9,4 miljoni EUR (2019. g.)
  • 0,138 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB par savu darba programmu lemj patstāvīgi. Tas pieņem revīzijas darbības gada programmu, pamatojoties uz prioritārajām jomām un kritērijiem.

VRB ikgadējā plānošanas procedūra ir balstīta uz trīsgadu stratēģisko revīzijas plānu, kurā ir noteiktas revīzijas jomas, no kurām katru gadu tiek atlasīti konkrēti revīzijas uzdevumi, lai tos iekļautu gada revīzijas programmā. Revīzijas uzdevumu atlase ir balstīta uz VRB pieņemtiem kritērijiem.

Parlaments Valsts revīzijas birojam var arī uzdot līdz piecām papildu revīzijām gadā.

Darba programmu VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas;
  • lietderības revīzijas un
  • īpašas revīzijas.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un labu praksi.

VRB ir izstrādājis revīzijas rokasgrāmatu, lai revīzijas darbā īstenotu starptautiski atzītos revīzijas standartus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • visus VRB likumā paredzētos revīzijas ziņojumus, izņemot tos, kas satur klasificētu informāciju, un ziņojumu daļas, kas tiek iesniegtas Prokuratūrai;
  • VRB gada darbības pārskatu;
  • ziņojumu par VRB gada finanšu pārskata revīziju;
  • informāciju saistībā ar revīzijas ziņojumu projektu iesniegšanu — šī procedūra ļauj informēt revidēto organizāciju bijušos vadītājus, ja veiktā revīzija attiecas uz viņu vadības periodu;
  • ziņojumus par VRB sniegto ieteikumu īstenošanu, tostarp informāciju par neīstenotajiem ieteikumiem;
  • politisko partiju gada finanšu pārskatus un to līdzekļu devēju sarakstus;
  • ziņojumus par politisko partiju finanšu kontroli, kas veikta saskaņā ar Politisko partiju likumu;
  • informāciju, kas tiek glabāta dalībai vēlēšanās reģistrēto partiju, partiju koalīciju un pilsoņu iniciatīvas komiteju vienotajā publiskajā reģistrā. Šī informācija ietver vēlēšanu kampaņu finansējumu, tostarp līdzekļu devējus, reklāmas aģentūras u. c.;
  • revīzijas ziņojumus par vēlēšanu kampaņu finansējumu saskaņā ar Vēlēšanu kodeksu;
  • apkopotus revīzijas ziņojumus par gada finanšu pārskatiem;
  • ziņojumus ar atzinumiem par valsts budžeta izpildes pārskatiem, valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas budžetu, Valsts veselības apdrošināšanas fonda budžetu un Bulgārijas Valsts bankas budžeta izdevumiem iepriekšējā gadā;
  • bulgāru valodā tulkotus ISSAI.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visas VRB publikācijas, tostarp visi revīzijas ziņojumi, ir publiski pieejami VRB tīmekļa vietnē, kas ir galvenā publicitātes un pārredzamības platforma sabiedrības informēšanai par tā vispārējo darbību.

VRB publicē paziņojumus presei un īsus videoklipus par revīzijas ziņojumiem un organizē preses konferences un neformālas sanāksmes ar plašsaziņas līdzekļiem. Tas piedalās TV programmās un intervijās un ir iniciators un dalībnieks apaļā galda diskusijās un konferencēs.

VRB aktīvi izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar pārējām attiecīgajām valdības iestādēm, lai uzlabotu kontroles sistēmas efektivitāti un apkarotu noziedzību un korupciju, un ar profesionālajām un nevalstiskajām organizācijām, lai apmainītos ar labu praksi un veicinātu profesionālo attīstību.

 

 

ČEHIJAS REPUBLIKA

NEJVYŠŠÍ KONTROLNÍ ÚŘAD

Kopš 1993. gada
Pirmsākumi 1919. gadā

Tīmekļa vietne: www.nku.cz

Pamatuzdevums

Augstākā revīzijas biroja pamatuzdevums ir sniegt objektīvu informāciju parlamentam un valdībai par valsts īpašuma pārvaldību, un tādējādi tā mērķis ir nodrošināt pievienoto vērtību plašai sabiedrībai.

Augstākais revīzijas birojs izvērtē, vai revidētās darbības atbilst tiesību aktiem, pārbauda šo darbību faktisko un formālo pareizību un novērtē, vai tās ir efektīvas, ekonomiskas un lietderīgas.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valsts īpašuma pārvaldību, finanšu līdzekļus, kas saskaņā ar likumu iekasēti juridisko personu labā (piemēram, veselības apdrošināšana), un no ārvalstīm saņemtos finanšu resursus (ieskaitot ES finansējumu). Tas sniedz atzinumu par valsts galīgajiem pārskatiem un uzrauga valsts budžeta izpildi. ARB nav pilnvarots revidēt pašvaldību, pilsētu un reģionu finanšu līdzekļus vai komercuzņēmumus, kas pieder valstij vai pašvaldībām.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Čehijas Republikas konstitūcija (1993. g.);
  • Likums Nr. 166/1993 Coll. par Augstāko revīzijas biroju (par ARB darbību un pilnvarām).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARB revidē:

  • valsts organizatoriskās struktūrvienības;
  • juridiskas un fiziskas personas (kad tās saņem valsts līdzekļus) un
  • Čehijas Valsts bankas finanšu pārvaldību īpašuma iegādes un bankas darbības izdevumu jomā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla iestāde bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir neatkarīga Čehijas Republikas revīzijas struktūra. Tās pastāvēšana ir tieši nostiprināta Čehijas Republikas konstitūcijā, kur garantēta ARB neatkarība no likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas.

Likumā par Čehijas Republikas valsts budžetu ir paredzēta īpaša valsts budžeta nodaļa, kas ARB nodrošina pienācīgu finansiālu autonomiju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku pēc Čehijas Deputātu palātas (parlamenta apakšpalātas) priekšlikuma ieceļ valsts prezidents.

Budžeta projektu ARB iesniedz Deputātu palātai, un parlaments apstiprina budžetu un tā pamatstruktūru. Valdība nevar pieņemt lēmumus par ARB budžetu.

Visus apstiprinātos revīzijas secinājumus ARB priekšsēdētājs nosūta valdībai, Deputātu palātai un Senātam (parlamenta augšpalātai).

ARB priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties un uzstāties Čehijas Republikas parlamenta vai valdības sesijās par jautājumiem, kas saistīti ar ARB darbu.

Visus ARB revīzijas ziņojumus valdība apspriež ARB priekšsēdētāja klātbūtnē un par katru revīziju pieņem valdības rezolūciju (kas galvenokārt ietver korektīvus pasākumus).

Galvenais partneris parlamenta līmenī ir apakšpalātas Budžeta kontroles komiteja.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Miloslav Kala tika iecelts 2013. gada 22. martā.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams (priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks).

ATLASES METODE

ARB priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku pēc Deputātu palātas priekšlikuma ieceļ valsts prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

ARB valde (kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 15 locekļi).

PILNVARU TERMIŅŠ

Valdes locekļa pilnvaru termiņš beidzas, kad viņš vai viņa sasniedz 65 gadu vecumu. Katrs ARB loceklis pirms stāšanās amatā nodod oficiālu zvērestu Deputātu palātas priekšsēdētājam.

ATLASES METODE

Visus 15 locekļus pēc ARB priekšsēdētāja priekšlikuma ievēlē Deputātu palāta.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

ARB ir koleģiāla iestāde, ko veido dažādas struktūras, nodaļas, departamenti un apakšnodaļas. Biroju vada ARB priekšsēdētājs, kuram ir viens vietnieks.

ARB struktūras ir valde, senāts un disciplinārā palāta. To darbību reglamentē Likums par Augstāko revīzijas biroju, un tām ir savs reglaments, ko apspriež un apstiprina valde.

Augstākajam revīzijas birojam ir Revīzijas nodaļa, Administratīvā nodaļa un ARB priekšsēdētāja birojs. Šīs nodaļas ir sadalītas specializētos departamentos, kas papildus iedalīti apakšnodaļās.

ARB vadītāji ir tieši pakļauti priekšsēdētājam. Tie ir Revīzijas nodaļas vecākais direktors, Administratīvās nodaļas vecākais direktors, priekšsēdētāja biroja direktors, valdes sekretārs, Drošības departamenta direktors un Revīzijas departamenta direktors.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 465 pilnslodzes ekvivalenti (2019. g.) (aptuveni 69 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 38 %; ♀ 62 % (vadītāju amatos: ♂ 53 %; ♀ 47 %). Vidējais vecums: 47

BUDŽETS

  • ARB izdevumi tiek segti no Čehijas Republikas valsts budžeta.
  • 35,73 miljoni EUR (2018. g.)
  • 0,06 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB savu darbu plāno gada revīzijas plānā, kas ir balstīts uz priekšsēdētāja, valdes locekļu, iekšējās analīzes veicēju vai ārējo ieinteresēto personu ierosinājumiem.

Čehijas Republikas valdība, parlamenta Deputātu palāta vai Senāts un to struktūras ARB valdei var ierosināt revīzijas, ko tas pēc saviem ieskatiem var pieņemt vai noraidīt.

Šajos revīzijas ierosinājumos ir apkopots revīzijas priekšmets un mērķi un norādītas revidējamās vienības, revīzijas laiks un pamatojums, informācija par ierosināto revidējamo vienību tiesisko un ekonomisko stāvokli, informācija par iepriekšējām identiskām vai līdzīgām revīzijām, revidējamās jomas pamatiezīmes, revīzijas hipotēzes utt.

— REVĪZIJAS METODES

Atbilstoši noteiktajām pilnvarām ARB veic revīzijas saskaņā ar saviem revīzijas standartiem, kas ir balstīti uz augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem. ARB veic revīzijas saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, un tās aptver likumības revīzijas, finanšu revīzijas un lietderības revīzijas. Revīzija ietver sagatavošanas, izpildes un revīzijas secinājumu posmu. Lai pabeigtu revīziju, ir vajadzīgi vidēji 10 mēneši, un atkarībā no revidējamo vienību skaita tajā piedalās no 5 līdz vairākiem desmitiem revidentu.

ARB izvērtē, vai revidētās darbības atbilst tiesību aktiem, pārbauda šo darbību saturisko un formālo pareizību un novērtē, vai tās ir efektīvas, ekonomiskas un lietderīgas.

ARB veic finanšu revīzijas, lai pārbaudītu, vai revidējamo vienību finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzskaites subjektu saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARB galvenie darba rezultāti ir revīzijas secinājumi, kas tiek publicēti ARB tīmekļa vietnē un ARB biļetenā, tiklīdz ARB valde ir tos apstiprinājusi. Visus apstiprinātos revīzijas secinājumus ARB priekšsēdētājs nosūta Deputātu palātai, Senātam un valdībai.

Augstākajam revīzijas birojam ir juridisks pienākums publicēt:

  • ARB biļetenu — oficiālu izdevumu, kurā sniegts revīzijas ziņojumu kopsavilkums attiecībā uz noteiktu laikposmu. Viens izdevums ietver arī gada revīzijas plānu, un turpmākajos izdevumos var būt atspoguļotas šā plāna izmaiņas;
  • gada ziņojumu, kurā jo īpaši sniegts novērtējums par iepriekšējā gadā veiktajām revīzijām un to rezultātiem. Turklāt gada ziņojumā ir aprakstītas arī citas darbības, piemēram, informācija par ARB sadarbību ar tiesu iestādēm, nodokļu iestādēm un sabiedrību, starptautiskās sadarbības pasākumiem un ARB finanšu pārvaldību un personālu;
  • pārskatu par valsts budžeta izpildi, kurā sniegts ARB atzinums par valdības ziņojumu attiecībā uz valsts budžeta izpildi, pamatojoties uz tā veikto valsts budžeta pārvaldības novērtējumu attiecīgā gada pirmajos sešos mēnešos;
  • paziņojumu par valsts galīgo pārskatu. Šajā dokumentā ARB sniedz atzinumu par Čehijas Republikas valsts galīgā pārskata projektu par attiecīgo gadu, pamatojoties uz ekonomiskās situācijas novērtējumu valstī un valsts finanšu pārvaldības rezultātiem, un
  • galīgo pārskatu, kurā sniegta informācija par ARB finanšu pārvaldību iepriekšējā gadā. Galīgo pārskatu katru gadu pārbauda ārējais revidents, un pēc tam ARB priekšsēdētājs to iesniedz Čehijas parlamentam.

Papildus tam ARB izdod arī citas publikācijas, piemēram, ES ziņojumu (kurā ARB salīdzina un novērtē ES fondu apguvi un izmantošanu Čehijas Republikā), revīzijas ziņojumu kopsavilkumus konkrētās jomās, rokasgrāmatas, tematiskus dokumentus un ziņojumus par revīzijām, ko ARB veica paralēli citām augstākajām revīzijas iestādēm.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

ARB cenšas nodrošināt, lai informācija par revīziju rezultātiem būtu viegli pieejama sabiedrībai. Tāpēc tas publicē revīziju secinājumus, paziņojumus presei un citus attiecīgus dokumentus savā tīmekļa vietnē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Šādā veidā tas arī informē par revīziju rezultātiem, publicē analītiskus materiālus, jaunumus un videomateriālus attiecībā uz veiktajām revīzijām un sniedz citu informāciju par savām darbībām.

ARB augstu vērtē pārredzamību, tāpēc tīmekļa vietnē publicē savus līgumus, kā arī informāciju par budžetu un citus datus.

Visbeidzot, ARB arī organizē pasākumus. Kopš 2017. gada ARB organizē ikgadēju valsts pārvaldes hakatonu — 2019. gadā tajā piedalījās 20 valsts iestādes, tostarp pašvaldību organizācijas. 2020. gada martā ARB rīkoja pirmo ikgadējo starptautisko augstāko revīzijas iestāžu hakatonu, kurā piedalījās 23 valstis galvenokārt no Eiropas.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Zināšanu apmaiņa ir viens no ARB galvenajiem mērķiem starptautiskajā vidē. Tāpēc tas atbalsta zināšanu apmaiņu starptautiska mēroga darbībās, kā arī veicot uz sadarbību vērstas revīzijas.

ARB katru gadu organizē vairākas konferences, seminārus un citus profesionāli orientētus pasākumus. Šie pasākumi, kas paredzēti gan ARB personālam, gan profesionāļiem un citu valsts iestāžu pārstāvjiem, palīdz uzlabot valsts pārvaldi.

To mērķis ir izveidot platformu zināšanu un labas prakses apmaiņai ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī akadēmisko aprindu pārstāvju, attiecīgo jomu ekspertu, studentu un citu attiecīgo grupu vidū.

Starptautiskā līmenī ARB revidenti regulāri piedalās starptautisku organizāciju revīzijas struktūrās. Augstākajam revīzijas birojam ir bijuši pārstāvji tādās struktūrās kā Eirokontrole, Eiropas Aizsardzības aģentūra un Eiropas Kosmosa aģentūra.

 

 

DĀNIJA

RIGSREVISIONEN

Kopš 1976. gada

Tīmekļa vietne: www.rigsrevisionen.dk

Pamatuzdevums

Rigsrevisionen pārbauda, vai valdības līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un tā, kā to paredzējis Dānijas parlaments (Folketings).

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Dānijas Valsts revīzijas birojs (VRB) revidē valdības pārskatus un pārbauda, vai valdības līdzekļi tiek pārvaldīti saskaņā ar Dānijas parlamenta iecerēm un lēmumiem.

Tam ir tiesības piekļūt visai informācijai, kas tam vajadzīga darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Dānijas Valsts galvenā revidenta likums; sākotnējā versija pieņemta 1976. gadā, pārskatīts 2012. gadā.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • visus valdības pārskatus;
    • ministrijas: 18 (2020. gada maijā);
    • valdības aģentūras: 131;
  • to iestāžu, apvienību vai nodibinājumu pārskatus, kuru izdevumi vai grāmatvedības deficīti ir segti ar valsts finansētajām dotācijām;
  • ar tiesību aktiem izveidoto noteikto neatkarīgo administratīvo vienību pārskatus;
  • to partnerību un uzņēmumu pārskatus, kuros valsts tieši vai netieši piedalās kā partneris vai kuros tā uzņēmusies saistības kā darījumu partneris.

VRB pilnvaras neietver Dānijas centrālās bankas revīziju.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga Dānijas parlamenta organizācija. VRB valsts galvenais revidents nevar būt parlamenta deputāts.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Pildot savus pienākumus, VRB ir pilnīgi neatkarīgs. Valsts pārskatu komiteja, ko izveidojis Dānijas parlaments, ir vienīgā struktūra, kas var pieprasīt VRB veikt revīziju konkrētā jomā.

Visus ziņojumus VRB iesniedz Valsts pārskatu komitejai, un valsts galvenais revidents ar tiem iepazīstina Valsts pārskatu komitejas ikmēneša sanāksmēs.

VRB cieši sadarbojas ar attiecīgajām ministrijām un tās atbalsta, sniedzot norādījumus attiecībā uz to grāmatvedības un uzskaites kontroles procedūrām.

Parlaments nosaka VRB budžetu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENĀ REVIDENTE

Lone Strøm tika iecelta 2012. gada 1. maijā un atkārtoti iecelta 2018. gada maijā (uz četriem gadiem).

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams vienu reizi uz četriem gadiem.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu pēc Valsts pārskatu komitejas ieteikuma un parlamenta Reglamenta komitejas apstiprinājuma ieceļ Dānijas parlamenta priekšsēdētājs.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts revīzijas biroju vada valsts galvenais revidents, un viņam vai viņai palīdz padomdevēja struktūra, kurā darbojas četri valsts revidenta palīgi un galvenais konsultants.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts revidenta palīgus un galveno konsultantu neieceļ uz noteiktu laiku.

ATLASES METODE

Valsts galvenā revidenta palīgus un galveno konsultantu ieceļ valsts revidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir četri departamenti, un katru vada valsts galvenā revidenta palīgs.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 287 (2019. gada beigās)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 47,5 %; ♀ 52,5 %

BUDŽETS

  • Aptuveni 30 miljoni EUR (2019. g.)
  • 37 % no VRB revīzijas resursiem ir iedalīti lieliem pētījumiem noteiktās jomās (lietderības revīzijas), un 63 % — Dānijas valdības pārskatu gada revīzijai.
  • < 0,01 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Valsts galvenais revidents un visi četri valsts galvenā revidenta palīgi tiekas reizi nedēļā, lai apspriestu VRB stratēģiju un darbības plānu.

VRB pienākums ir izskatīt jautājumus un ziņot par tiem, ja to pieprasa Valsts pārskatu komiteja. Šādi uzdevumi ir saistīti ar vidēji aptuveni trešo daļu no revīziju tematiem VRB lielajos pētījumos.

Visas revīzijas tiek plānotas, pamatojoties uz būtiskuma un riska novērtējumiem.

VRB gada revīzijas darbības un lielos pētījumus plāno gadu iepriekš. Tomēr, ņemot vērā jaunās attīstības tendences, plāns tiek pastāvīgi koriģēts.

— REVĪZIJAS METODES

Revīzijas pieeju un metodiku VRB izvēlas patstāvīgi.

Tas veic darbu saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem un Dānijas publiskā sektora revīzijas standartiem, kas ir balstīti uz augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem (ISSAI).

VRB veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas.

Lai novērtētu revīziju ietekmi, VRB kopā ar Valsts pārskatu komiteju pārbauda, kā revidētās vienības ievēro tā ieteikumus.

Turklāt ministrijām ir jāatbild uz VRB revīzijas ziņojumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu par Dānijas valdības pārskatu revīziju;
  • gada ziņojumu par Dānijas valdības administrācijas revīziju;
  • ziņojumus par lieliem pētījumiem noteiktās jomās (aptuveni 23 ziņojumus gadā);
  • gada ziņojumu par VRB darbībām, rezultātiem un pārskatiem;
  • izpildes kontroles memorandus par visiem revīzijas ziņojumiem;
  • papildu memorandus par noteiktiem tematiem un
  • Dānijas publiskā sektora revīzijas standartus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar Dānijas Publiskās informācijas likumu memorandus un revīzijas ziņojumus pirms to publicēšanas savā tīmekļa vietnē VRB iesniedz Valsts pārskatu komitejai.

Lielo pētījumu un atsevišķu revīzijas ziņojumu un memorandu pirmā nodaļa tiek tulkota angļu valodā.

VRB lielu uzmanību pievērš ārējai zināšanu apmaiņai, lai uzlabotu publiskajam sektoram sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Katru gadu VRB rīko 4–5 informācijas apmaiņas seminārus ārējām ieinteresētajām personām.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar iekšējās revīzijas nodaļām ministrijās un citās revidējamās vienībās.

 

 

FRANCIJA

COUR DES COMPTES

Kopš 1807. gada
Pirmsākumi 1319. gadā

Tīmekļa vietne: www.ccomptes.fr

Pamatuzdevums

Neatkarība, locekļu kolēģija, pretrunu procedūra.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Francijas Revīzijas palāta (CDC), ko atbalsta 17 reģionālās un teritoriālās palātas (“chambres régionales et territoriales des comptes” — CRTC), ir atbildīga par:

  • valsts pārskatu novērtēšanu;
  • visu publiskā sektora organizāciju un publisko līdzekļu vai to ekvivalentu atbilstības un lietderības revīzijām;
  • valsts un sociālā nodrošinājuma pārskatu apliecināšanu un
  • sabiedriskās politikas novērtēšanu.

Saistītā Budžeta un finanšu disciplinārtiesa (“Cour de discipline budgétaire et financière” — CDBF) izvērtē pārkāpumus, ko pieļāvuši vadītāji attiecībā uz jebkāda veida publiskajiem līdzekļiem vai to ekvivalentiem.

CDC un CRTC ir piekļuve visiem dokumentiem, kas tām vajadzīgi savu pienākumu izpildei. Revīzijas kompetencē ir arī valsts sektora grāmatvežu pienākumu izpildes apstiprināšana.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Francijas konstitūcija (47–2. pants);
  • Publisko finanšu tiesu kodekss;
  • īpaši revīzijas normatīvie akti.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

CDC un CRTC (kas kopā ar CDBF veido finanšu jurisdikcijas) revidē:

  • visu valsts pārvaldību un pārskatus;
    • republikas prezidentūras, Nacionālās asamblejas, Senāta pārskatus;
    • ministrijas (centrālās pārvaldes iestādes, departamentus ar valsts līmeņa pienākumiem un decentralizētus departamentus);
    • valdības aģentūras un to teritoriālo tīklu;
    • valstij piederošus uzņēmumus;
  • sociālā nodrošinājuma pārvaldību un pārskatus;
  • vietējo iestāžu (no reģionālā līdz pašvaldību līmenim) un to aģentūru, valsts slimnīcu, vidusskolu u. c. pārvaldību un pārskatus;
  • privātajām struktūrām piešķirtos publiskos līdzekļus;
  • labdarības organizāciju izmantotos līdzekļus, ja tie ziedoti publiskās kampaņās, un
  • privāto struktūru izmantotos līdzekļus, ja tie iegūti no privātām un no nodokļiem atbrīvotām dotācijām.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla ARI bez tiesas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

CDC ir neatkarīga no Francijas valdības un tās parlamenta un saglabā vienādu distanci no abām struktūrām.

CDC pirmais priekšsēdētājs ir priekšsēdētājs arī:

  • Budžeta un finanšu disciplinārtiesā (CDBF);
  • Augstajā publisko finanšu padomē (“Haut Conseil des finances publiques” — HCFP) un
  • Obligāto iemaksu padomē (“Conseil des prélèvements obligatoires” — CPO).

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

CDC ir neatkarīga no valdības un parlamenta, kam tā iesniedz revīzijas ziņojumus un sniedz konsultācijas.

CDC apstiprina abu parlamentāro palātu pārskatus.

saistībā ar uzdevumu vērtēt un kontrolēt parlaments cieši sadarbojas ar CDC, lai uzraudzītu ieteikumu izpildi. Parlaments var lūgt CDC veikt ierobežotu skaitu revīziju, un valdība un parlaments var lūgt CDC veikt valsts rīcībpolitiku novērtēšanu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PIRMAIS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Pierre Moscovici tika iecelts 2020. gada 3. jūnijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Pirmā priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam.

ATLASES METODE

Pirmo priekšsēdētāju ieceļ ar valsts prezidenta dekrētu, ko izdod Ministru padome pēc premjerministra ieteikuma.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

CDC pārvalda kolēģija, kuras sastāvā ir pirmais priekšsēdētājs un seši palātu priekšsēdētāji. Kolēģijas sanāksmes apmeklē ģenerālprokurors, kurš ir neatkarīgs.

Reģionālās un teritoriālās palātas (CRTC) vada priekšsēdētāji, kas ir CDC locekļi. CRTC Augsto padomi vada pirmais priekšsēdētājs.

PILNVARU TERMIŅŠ

Pirmais priekšsēdētājs un palātu priekšsēdētāji ir tiesneši, kuru pilnvaru termiņu ierobežo tikai likumā noteiktais pensionēšanās vecums.

ATLASES METODE

Palātu priekšsēdētājus un ģenerālprokuroru ieceļ ar valsts prezidenta dekrētu, ko izdod Ministru padome pēc premjerministra priekšlikuma.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

CDC veido sešas nozaru palātas, stratēģiskās plānošanas un publikāciju departaments un ģenerālsekretariāts.

Ģenerālprokurors, galvenie prokurori un reģionālie finanšu prokurori ir attiecīgi neatkarīgi no CDC, CDBF un CRTC un rīkojas kā valsts prokurori.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 1798 (782 — CDC, 1016 — CRTC) (2019. g.) (73 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 49 %; ♀ 51 %. Vidējais vecums: 49,5

BUDŽETS

  • 220,7 miljoni EUR (2019. g.) (51 % — CDC, 49 % — CRTC)
  • < 0,022 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Pirmais priekšsēdētājs pēc ģenerālprokurora atzinuma saņemšanas nosaka CDC vispārējo organizāciju, plāno revīzijas un piešķir resursus dažādām palātām. Programmas sadalījums dažādos uzdevumos notiek darba grupas līmenī katrā palātā.

Tādu pašu procedūru piemēro katrā CRTC.

Revīzijas tēmas atlasa, pamatojoties uz riska novērtējumiem, dažādo struktūru obligāto revīziju laika grafikiem, revīzijas pieredzi un ņemot vērā sabiedrības intereses pakāpi.

Jurisdikcijas darbības aptver atlasītus pārskatus, kas jārevidē un jānovērtē par vairāku gadu periodu.

— REVĪZIJAS METODES

Visu veidu revīzijas ir balstītas uz metodēm, ko saskaņā ar starptautiskajiem standartiem ir noteikusi CDC/CRTC.

Veicot jurisdikcijas darbības, tiek stingri ievērots reglaments.

CDC publiskās politikas novērtēšanas metodiku nosaka praktiskas pamatnostādnes un mācību nodarbības.

Visu veidu darbības atbilst koleģialitātes un pretrunu procedūras principiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

CDC publicē:

  • vispārējo gada ziņojumu par 15–20 jautājumiem, ko iesniedz arī valsts prezidentam;
  • gada ziņojumu par valsts budžeta izpildi un rezultātiem iepriekšējā gadā;
  • gada ziņojumu par iepriekšējā gada valsts pārskatu apliecināšanu;
  • gada novērtējumu par publiskā sektora finansiālo stāvokli un perspektīvām kārtējā gadā;
  • gada ziņojumu par sociālā nodrošinājuma sistēmas budžeta izpildi un saistīto pārskatu ikgadēju apliecināšanu attiecībā uz iepriekšējo gadu;
  • gada ziņojumu par vietējo publisko finansējumu attiecībā uz iepriekšējo gadu;
  • no pieciem līdz desmit tematiskiem ziņojumiem katru gadu;
  • visus ziņojumus par privāto dotāciju izmantošanu labdarības organizācijās un
  • visus galvenos ziņojumus, kas nosūtīti valdībai (adresēti kādam ministram).

CRTC publicē:

  • vadības ziņojumus vietējām iestādēm un
  • dažus ziņojumus, kas ietverti CDC vispārējā gada ziņojumā.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Konstitūcijā ir paredzēts CDC pienākums informēt sabiedrību. Tāpēc ziņas par aizvien lielāku sava darba daļu tā publicē plašsaziņas līdzekļos, tīmekļa vietnē un Twitter kontā.

Visus galvenos ziņojumus CDC nosūta valdībai un parlamentam un tos publisko.

Parlaments saņem un izmanto visus sešus CDC gada ziņojumus un tematiskos ziņojumus. CDC arī publicē ziņojumu par ieteikumu izpildi.

CDC publicē visus ziņojumus par labdarības fondiem.

CRTC nosūta savus vadības ziņojumus vietējām iestādēm, kurām tie jānolasa to padomes sanāksmēs, kurās var piedalīties sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi.

CDC, CRTC un CDBF paziņo spriedumus publiski.

CDBF spriedumus publicē valsts oficiālajā laikrakstā un tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA

CDC cieši sadarbojas ar CRTC, kas patstāvīgi uzrauga savu darbu. CDC kopīgi ar CRTC vada izziņas darbu dalītās kompetences jomās.

CDC sadarbojas ar parlamentārajām komitejām, Valsts padomi, tiesām (ar ģenerālprokurora starpniecību), citām neatkarīgām administratīvām iestādēm un valdības vispārējām inspekcijām.

 

 

Grieķija

ΕΛΕΓΚΤΙΚΌ ΣΥΝΈΔΡΙΟ

Kopš 1833. gada

Tīmekļa vietne: www.elsyn.gr

Pamatuzdevums

Grieķijas Revīzijas palāta atbild par vispārējās valdības ārējo revīziju un būtiski palīdz uzlabot finanšu pārvaldības kvalitāti un efektivitāti Grieķijas publiskajā sektorā.

Tās revīziju galvenie stratēģiskie mērķi ir šādi:

  • uzlabot publisko struktūru finanšu pārvaldību un pārskatatbildību;
  • stiprināt finanšu kontroles un pārskatatbildības sistēmas;
  • uzlabot vienību pārvaldību, veicot pārraudzību un novērtējot iekšējās kontroles sistēmas;
  • palielināt revīzijas spējas;
  • sniegt Grieķijas parlamentam būtisku informāciju, lai palīdzētu efektīvāk veikt uzraudzības funkcijas.

Lai sasniegtu šos mērķus, Grieķijas Revīzijas palāta koncentrējas uz revīzijai īpaši svarīgām jomām, nodrošina veikto revīziju aizvien lielāku ietekmi un optimāli izmanto pieejamos resursus.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Grieķijas Revīzijas palāta (GRP) veic valsts, vietējo aģentūru un juridisko personu izdevumu un pārskatu revīzijas, kā paredzēts tiesību aktos vai ja tās saņem publiskos līdzekļus.

Tās jurisdikcija aptver valdības departamentus un ministrijas, pašvaldību struktūras un citas publiskā sektora organizācijas. Tā var arī piedalīties privātuzņēmumu pārskatu revīzijā.

GRP ir pilnas tiesības piekļūt visiem centrālās valdības un pašvaldību grāmatvedības dokumentiem, apliecinošajiem dokumentiem un darbiniekiem. Tā var arī pieprasīt būtisku informāciju no visām kompetentajām iestādēm, kurām ir pienākums sadarboties.

JURISDIKCIJAS KOMPETENCE

GRP lemj par tiesvedību lietās, kas saistītas ar:

  • pensijām;
  • pārskatu revīziju;
  • publiskā sektora iestāžu darbinieku civiltiesisko atbildību par zaudējumiem, ko, pildot savus pienākumus, viņi ar nodomu vai klajas nolaidības dēļ radījuši valstij, vietējām aģentūrām vai publiskā sektora juridiskajām personām, un
  • amatpersonu atbildību par to bagātības neizskaidrojamu pieaugumu, kas uzskatāms par korupcijas rezultātu (un par nepamatotu saskaņā ar viņu ikgadējo finansiālo interešu deklarāciju revīziju).

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Grieķijas konstitūcijas (1975. g.) 98. pantā ir sniegta GRP (jurisdikcijas, revīzijas un konsultatīvo) pienākumu vispārēja definīcija. Šo pienākumu izpilde ir noteikta tiesību aktos (sk. jo īpaši Likumus Nr. 4129/2013, 4270/2014, 4389/2016 un 4700/2020, kā arī Prezidenta dekrētu Nr. 1225/1981).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

GRP revīzijas pilnvaras aptver visas vispārējās valdības vienības, proti:

  • valsts prezidentūru;
  • 18 ministrijas;
  • 7 decentralizētās pārvaldes iestādes;
  • 5 neatkarīgas konstitucionālas iestādes un 18 neatkarīgas administratīvās iestādes, kuras nav nostiprinātas konstitūcijā;
  • 332 pašvaldības (pirmā līmeņa vietējās iestādes);
  • 13 reģionus (otrā līmeņa vietējās iestādes);
  • 26 sociālās apdrošināšanas organizācijas;
  • 106 valsts slimnīcas.

GRP revidē arī aptuveni 450 citu vispārējās valdības juridisko personu pārskatus, vietējām iestādēm piederošo publiskā un privātā sektora juridisko personu (755) pārskatus, kā arī dotācijas privātajām struktūrām.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Revīzijas palātai tiesas un revīzijas funkcija.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

GRP ir augstākā publiskā sektora finanšu tiesa Grieķijas jurisdikcijas sistēmā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

GRP pienākums ir iesniegt parlamentam gada ziņojumu par revīzijas darbībām, ziņojumu par pārskatiem, bilanci, kā arī citus valsts finanšu pārskatus (deklarācijas).

Katru gadu GRP vadītājs iesniedz parlamentam gada revīzijas programmu – tajā var piešķirt prioritāti dažām no plānotajām revīzijām un izrādīt interesi par vēl trim revīzijām, jo īpaši tām, kas saistītas ar publiskās pārvaldības sistēmu nepilnībām. Šīs revīzijas tiek veiktas viena gada laikā papildus jau plānotajām revīzijām.

Parlaments arī apstiprina GRP budžetu, pamatojoties uz Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieteikumiem.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Ioannis Sarmas tika iecelts 2019. gada 5. novembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

Pēc Ministru padomes priekšlikuma ieceļ ar prezidenta dekrētu.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

GRP kopsapulce ir augstākā jurisdikcijas struktūra, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, astoņi priekšsēdētāja vietnieki un 33 tiesneši padomnieki. Kopsapulce norisinās vienā lielā sastāvā un trīs mazākos sastāvos. Lielajā kopsapulcē piedalās priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un 20 tiesneši padomnieki, kurus izraugās ar izlozes palīdzību. Mazajā kopsapulcē piedalās palātas priekšsēdētājs un 14 priekšsēdētāja vietnieki un tiesneši padomnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

Locekļi ir tiesneši, tāpēc viņi ir neatkarīgi un ieņem pastāvīgus amatus.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus pēc Ministru padomes priekšlikuma ieceļ ar prezidenta dekrētu; tiesnešus padomniekus paaugstina amatā saskaņā ar Augstākās tiesu padomes lēmumu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

GRP vadītājs ir tās priekšsēdētājs. Priekšsēdētājam aktīvu atbalstu sniedz astoņi vietnieki, no kuriem septiņi vada GRP jurisdikcijas nodaļas.

Priekšsēdētāja aizstāšana ir balstīta uz priekšsēdētāja vietnieku amata stāžu. Grieķijas Revīzijas palātai ir 149 tiesnešu amata vietas. Pašlaik tās ieņem 33 tiesneši padomnieki, 46 tiesneši palīgi un 40 tiesneši referenti.

GRP organizatoriskās struktūras neatņemams elements ir ģenerāladvokāta birojs, kuru veido ģenerāladvokāts, ģenerāladvokāta vietnieks un trīs ģenerāladvokāta vietnieka vietnieki. Tie visi ir Revīzijas palātas tiesneši.

GRP darbs norisinās kopsapulcē (kas strukturēta, kā norādīts iepriekš), septiņās nodaļas (katrā no tām ir pieci locekļi, un katru no nodaļām vada priekšsēdētāja vietnieks) ar tiesas pilnvarām, kā arī jaunizveidotajā revīzijas departamentā (kuru vada priekšsēdētājs), kura pārziņā ir visi jautājumi, kas saistīti ar plānošanu, jebkāda veida revīziju veikšanu un deklarāciju un gada ziņojuma apstrādi.

Organizatoriskā struktūra ietver arī sešas Klimakia (jurisdikcijas vienības, kurās ir trīs tiesneši un kuras vada tiesnesis padomnieks), no kurām trīs atbild par revīzijām pirms līgumu noslēgšanas, divas risina ar revīziju un jurisdikciju saistītus jautājumus, savukārt sestā vienība atbild galvenokārt par GRP starptautiskajām attiecībām.

Revīzijas biroji, kurus vada GRP komisāri (t. i., jurisdikcijas darbinieki ar augstāko izglītību, kam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze un kas ieņem nodaļas vadītāja amatu), atrodas ministrijās, prefektūrās un lielākās pašvaldībās, un tiem ir revīzijas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Pašlaik ir izveidoti 55 komisāru biroji Atēnās un 56 visā Grieķijā. Grieķijas Revīzijas palātā pašlaik strādā 647 tiesu darbinieki.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 647 (vadība: 15 %; revīzija: 65 %; administrācija: 20 %) un 133 tiesneši (2020. g.)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 35 %; ♀ 65 %. Vidējais vecums: 50

BUDŽETS

  • 34,3 miljoni EUR (2020. g.)
  • Sadalījums: aptuveni 95 % atalgojumiem un algām
  • < 0,01 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

GRP savu darbu plāno daudzgadu un gada darba programmās, kuras apstiprina kopsapulce. Daudzgadu revīzijas programmā ir ietverts revīzijas tematu saraksts sadalījumā pa stratēģiskajām prioritātēm un precizēti plānoto revīziju mērķi un prioritātes.

Gada revīzijas programmā ir ņemtas vērā daudzgadu revīzijas programmas stratēģiskās prioritātes, Revīzijas palātas obligātais regulārais revīzijas darbs, parlamenta, struktūru pārstāvju vai pilsoņu pieprasījumi veikt revīzijas saistībā ar sūdzību izmeklēšanu, kā arī ierosinātā sadarbība ar Eiropas un starptautiskajām revīzijas iestādēm.

— REVĪZIJAS METODES

GRP veic revīzijas pirms līgumu noslēgšanas un ex post revīzijas, tostarp īpašas revīzijas augsta riska jomās (kas var būt finanšu, atbilstības vai lietderības revīzijas), kā arī izpildes kontroles revīzijas saskaņā ar GRP revīzijas rokasgrāmatu un starptautiskajiem revīzijas standartiem (INTOSAI).

Pašlaik GRP veic:

  • tiesību aktos paredzētās revīzijas pirms tādu līgumu noslēgšanas, kuriem ir liela finansiālā vērtība un kuru slēgšanas tiesības ir piešķīrusi valsts vai cita līdzvērtīga juridiskā persona (revīzijas pirms līgumu noslēgšanas);
  • valsts un pašvaldību aģentūru vai citu juridisko personu grāmatvežu pārskatu ex post revīzijas, kuru rezultātā kompetentais GRP komisārs pieņem lēmumu, ar ko šie pārskati tiek vai nu pieņemti kā pareizi, vai noraidīti kā neatbilstīgi. Pēdējā gadījumā izmaksātie līdzekļi tiks atgūti;
  • īpašas revīzijas (finanšu, atbilstības un lietderības) augsta riska jomās saskaņā ar GRP gada revīzijas programmu un augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem un principiem (INTOSAI profesionālo paziņojumu forums (FIPP)).

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

GRP publicē:

  • obligātos revīzijas ziņojumus —
    • gada ziņojumu par GRP revīzijas darbībām, ietverot darbību rezultātus, no paveiktā darba izrietošos apsvērumus, ierosinājumus par reformām un uzlabojumiem (tostarp attiecīgos tiesību aktus);
    • deklarāciju par valsts gada finanšu pārskatu un bilanci (deklarācijas);
  • patstāvīgos revīzijas ziņojumus — GRP arī publicē revīzijas ziņojumus saskaņā ar gada darba programmu;
  • ziņojumus par revīzijām, par kuru veikšanu parlaments ir izteicis interesi un kuras sākotnēji nebija plānotas (ne vairāk kā trīs revīzijas gadā), īpašu uzmanību pievēršot nepilnībām publiskās pārvaldības sistēmās;
  • atzinumus par tiesību aktiem — GRP pēc ministru pieprasījuma vai saskaņā ar tiesību aktu prasībām sniedz atzinumus par tiesību aktu projektiem attiecībā uz pensijām vai pensiju tiesību stāža atzīšanu, kā arī jebkuru jautājumu, kas atbilstoši konstitūcijai ir tās kompetencē.
  • Citi uzdevumi:
    • revīzijas rezultātu pēcpārbaude: GRP publicē pēcpārbaudes ziņojumus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Iepriekš minēto GRP deklarāciju un gada ziņojumu publicē GRP tīmekļa vietnē (gada ziņojumu — arī Grieķijas oficiālajā vēstnesī), kur tie ir pieejami sabiedrībai. GRP tīmekļa vietnē ir pieejami arī īpašo revīziju ziņojumi. Šos ziņojumus var apspriest attiecīgajās parlamentārajās komitejās.

Spriedumi un nolēmumi bez personas datiem arī tiek publicēti GRP tīmekļa vietnē un citos tiesību zinātņu izdevumos.

GRP var organizēt konferences, lai revidējamās vienības un attiecīgās ieinteresētās personas iepazīstinātu ar revīzijas darbu.

Pašlaik atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos netiek izmantots.

 

 

HORVĀTIJA

DRŽAVNI URED ZA REVIZIJU

Kopš 1993. gada

Tīmekļa vietne: www.revizija.hr

Pamatuzdevums

Horvātijas Republikas Valsts revīzijas biroja darbs ir vērsts uz finanšu pārskatu un saimnieciskās darbības revīziju un to vienību, kas pārvalda sabiedrisko īpašumu, un citu Valsts revīzijas biroja likumā noteikto vienību atbilstības, lietderības un efektivitātes uzlabošanu. Turklāt tas palīdz uzlabot sabiedriskā īpašuma un citu publisko resursu pārvaldību, kā arī Horvātijas parlamentam, valdībai un valsts iedzīvotājiem sniegto informāciju par metodēm, kas izmantotas valsts budžeta un citu resursu un to rezultātu pārvaldībā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Valsts revīzijas birojs (VRB) veic to revīzijas subjektu ienākumu un izdevumu, aktīvu un pasīvu, finanšu pārskatu, finanšu darījumu un programmu, projektu un darbību revīzijas, kas noteikti Valsts revīzijas biroja likumā un Likumā par politisko darbību un vēlēšanu kampaņu finansēšanu.

VRB novērtē, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un finanšu darbību rezultāti saskaņā ar pieņemtajiem grāmatvedības standartiem, atbilstība normatīvajiem aktiem, kā arī no valsts budžeta vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienību budžeta finansēto programmu un projektu ekonomiskums, lietderība un efektivitāte.

VRB veic revīzijas centrālā, reģionālā un vietējā līmenī.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Konstitūcija (1990. g.);
  • Valsts revīzijas biroja likums (2011. g.);
  • Likums par politisko darbību un vēlēšanu kampaņu finansēšanu (2011. g., grozīts 2017. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB pilnvaras aptver:

  • valsts sektora struktūras;
  • vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienības;
  • no valsts budžeta vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienību budžeta finansētās juridiskās personas;
  • valsts vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienību izveidotās juridiskās personas;
  • uzņēmumus un citas juridiskās personas, kur lielākā daļa akciju pieder valstij vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienībām, vai
  • juridiskās personas, kuras izmanto Eiropas Savienības un citu starptautisku organizāciju vai iestāžu līdzekļus, kuri tiek izmantoti, lai finansētu sabiedrības vajadzības;
  • politiskās partijas, neatkarīgus pārstāvjus un pašvaldību vienību pārstāvniecības struktūru neatkarīgus locekļus.

VRB revīzijas jurisdikcijā ir aptuveni 14 500 vienību.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar Horvātijas Republikas konstitūciju VRB ir valsts augstākā revīzijas iestāde, kas darbojas autonomi un neatkarīgi.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē attiecības starp VRB un parlamentu, ir noteikts Valsts revīzijas biroja likumā, Likumā par politisko darbību un vēlēšanu kampaņu finansēšanu un Horvātijas parlamenta pastāvīgajos rīkojumos.

VRB iesniedz parlamentam gada darba ziņojumu, revīzijas ziņojumu par valsts budžeta izpildi un revīzijas ziņojumus (atsevišķi vai tematisko ziņojumu grupā). Ziņojumus apspriež attiecīgo komiteju sanāksmēs un plenārsēdēs. Pirms revīzijas ziņojumu apspriešanas komitejās vai plenārsēdēs parlaments pieprasa valdības atzinumu.

Parlamenta Finanšu un valsts budžeta komiteja, kā arī citas komitejas atkarībā no revīzijas temata revīzijas ziņojumus apspriež valsts galvenā revidenta un VRB pārstāvju klātbūtnē. Tad attiecīgā komiteja pieņem secinājumu par revīzijas ziņojumiem.

Pēc diskusijas plenārsēdē parlaments izdara secinājumu, saskaņā ar kuru valdībai noteiktā laikā ir jāapsver, kā ir īstenoti VRB ieteikumi.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Ivan Klešić tika iecelts 2010. gada 10. decembrī un atkārtoti iecelts 2018. gada 3. decembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

8 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ Horvātijas parlaments, pamatojoties uz Ievēlēšanas, iecelšanas un administratīvo lietu komitejas priekšlikumu un Finanšu un valsts budžeta komitejas atzinumu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB galvenā mītne ir Zagrebā, un tam ir 21 reģionālais birojs. VRB darbojas visā valsts teritorijā.

Centrālajā birojā departamenti ir strukturēti atbilstoši vienību un revīziju veidiem un ietver juridisko, cilvēkresursu un grāmatvedības departamentu, kā arī iekšējās revīzijas departamentu. Sabiedriskās attiecības un starptautiskā sadarbība ir centrālā biroja kompetence.

VRB darbības, uzdevumi un pienākumi ir noteikti Valsts revīzijas biroja likumā un Valsts revīzijas biroja statūtos.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 290 pilnslodzes ekvivalenti (2019. g.) (83,44 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 18,3 %; ♀ 81,7 %. Vidējais vecums: 47,3

BUDŽETS

  • VRB saņem finansējumu no Horvātijas Republikas valsts budžeta.
  • VRB patstāvīgi plāno savam darbam vajadzīgos līdzekļus, un Horvātijas parlaments tos norāda valsts budžetā.
  • 8,4 miljoni EUR (2019. g.)
  • 0,046 % no kopējā valsts budžeta (2018. g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB savas revīzijas plāno un veic patstāvīgi saskaņā ar gada programmu un darba plānu. Parlaments var pieprasīt VRB darba plānā iekļaut noteiktas revīzijas, bet praksē tas notiek reti.

Gada revīzijas programmu un darba plānu apstiprina valsts galvenais revidents, tāpat kā norādījumus par gada programmas un darba plāna sagatavošanu. Gada programma un darba plāns ietver obligātās revīzijas, kā arī citu subjektu revīzijas.

Revīzija par valsts budžeta izpildi ir obligāta revīzija, kas ir balstīta uz Valsts revīzijas biroja likuma noteikumiem, bet citas obligātās revīzijas ir noteiktas Likumā par politisko darbību un vēlēšanu kampaņu finansēšanu.

Citu subjektu revīzijas, kas ir VRB kompetencē, nosaka, pamatojoties uz Valsts revīzijas biroja likumā norādītajiem kritērijiem. Tie ir šādi:

  • riska novērtējums;
  • revīzijas subjektu finansiālā nozīme;
  • iepriekšējo revīziju rezultāti — sniegtais atzinums;
  • savāktā informācija par revīzijas subjekta darbībām un pārvaldību;
  • citi kritēriji, kas norādīti VRB iekšējos noteikumos (neīstenotie ieteikumi, publikācijas plašsaziņas līdzekļos).

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic šādas revīzijas:

  • finanšu revīzijas, kas ietver dokumentu, ziņojumu, iekšējās kontroles sistēmu un iekšējās revīzijas, grāmatvedības un finanšu procedūru un citu dokumentu izskatīšanu, lai pārbaudītu, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un vai finanšu darbību rezultāti atbilst pieņemtajiem grāmatvedības standartiem un principiem;
  • atbilstības revīzijas, kas ietver finanšu darījumu pārbaudi līdzekļu likumīgas izmantošanas ziņā, un
  • lietderības revīzijas, kurās novērtē darbību ekonomiskumu un lietderību un to, cik efektīvi ir sasniegti vispārīgie mērķi vai konkrētu finanšu darījumu, programmu un projektu mērķi.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un savu ētikas kodeksu. Tas izmanto lietderības un finanšu revīzijas rokasgrāmatas, kā arī pamatnostādnes.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB ziņojumi ir šādi:

  • gada darba ziņojums, kas ietver VRB revīzijas darba rezultātus pārskata periodā un citas darbības;
  • revīzijas ziņojumi par finanšu, atbilstības un lietderības revīzijām un
  • revīzijas ziņojumi par tematiskajām revīzijām, kas publicēti vienlaikus ar vienreizēju revīziju ziņojumiem, kuros ietverti noteiktiem tematiem veltītu vienreizēju revīziju rezultāti (piemēram, slimnīcu vai nacionālo parku revīzijas).

Paziņojumus par jauniem revīzijas ziņojumiem vai citām darbībām VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visi revīzijas ziņojumi pēc to pabeigšanas tiek publicēti tīmekļa vietnē. Vienlaikus tiek izdots paziņojums presei un organizēta preses konference.

Revīzijas ziņojumus parlamentam VRB iesniedz tūlīt pēc to pabeigšanas un publicēšanas.

Gada darba ziņojumu un stratēģiskos un gada plānus VRB publicē savā tīmekļa vietnē (pirmo tikai pēc tam, kad par to ir informēts parlaments).

— SADARBĪBA AR CITIEM

Neskarot autonomiju un neatkarību, VRB savu uzdevumu izpildē sadarbojas ar citām valsts iestādēm. Saskaņā ar šo prasību VRB sadarbojas ar tiesu iestādēm un valsts struktūrām.

Pēc revīzijas ziņojumu iesniegšanas parlamentam tos iesniedz Valsts prokuratūrai.

Vajadzīgos revīzijas ziņojumus un pieejamo dokumentāciju VRB pēc pieprasījuma iesniedz arī Iekšlietu ministrijai.

Pēc politisko partiju, neatkarīgu pārstāvju un no vēlētāju saraksta ievēlēto vietējo vienību pārstāvniecības struktūru locekļu revīzijām VRB informē Valsts prokuratūru par jebkādiem likuma pārkāpumiem. VRB sadarbojas ar Valsts vēlēšanu komisiju, Nodokļu administrāciju, Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroju, Iekšlietu ministriju, tiesām un citām valsts struktūrām.

VRB uztur ciešas attiecības ar citu valstu ARI un starptautiskajām revīzijas organizācijām un aktīvi iesaistās to struktūru un darba grupu pasākumos. VRB sadarbojas arī ar dažādām valsts un starptautiskām profesionālām organizācijām, struktūrām un iestādēm, akadēmiskajām aprindām un plašu sabiedrību.

 

 

IGAUNIJA

RIIGIKONTROLL

Kopš 1990. gada
Pirmsākumi 1918. gadā

Tīmekļa vietne: www.riigikontroll.ee

Pamatuzdevums

Palīdzēt Igaunijas parlamentam (Rīgikogu), valdībai un pašvaldībām rīkoties gudri un pieņemt svarīgus lēmumus plašas sabiedrības interesēs, pirms šo lēmumu pieņemšanas pēc iespējas rūpīgāk izvērtējot visu veidu informāciju.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Igaunijas Valsts revīzijas birojs (VRB) veic publiskā sektora revīzijas un pārbauda, vai publiskie līdzekļi ir izmantoti ekonomiski, lietderīgi, efektīvi un likumīgi.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Valsts revīzijas biroja likums (2002. g.);
  • Igaunijas Republikas konstitūcijas (1992. g.) XI nodaļa “Valsts revīzijas birojs”.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē šādu vienību darbības:

  • parlamenta kanceleja, valsts prezidenta birojs, tiesas, Igaunijas centrālā banka, valdības birojs un tieslietu kanclera birojs;
  • valdības iestādes un to pārvaldītās valsts iestādes;
  • vietējās iestādes saistībā ar pašvaldību aktīviem to valdījumā, to izmantošanu un atsavināšanu (tikai finanšu un atbilstības revīzija), valsts kustamo un nekustamo īpašumu, kas nodots to valdījumā, iezīmētajiem piešķīrumiem un subsīdijām no valsts budžeta, un valsts funkciju izpildei piešķirtajiem līdzekļiem (finanšu, atbilstības un lietderības revīzija);
  • nodibinājumi un bezpeļņas organizācijas, ko dibinājusi vietējā iestāde vai kuru dalībniece ir vietējā iestāde;
  • publisko tiesību juridiskās personas;
  • nodibinājumi un bezpeļņas organizācijas, ko dibinājusi valsts vai publisko tiesību juridiskā persona vai kuru dalībniece ir valsts vai publisko tiesību juridiskā persona;
  • uzņēmumi, kuros valstij, publisko tiesību juridiskajām personām vai iepriekš minētajiem nodibinājumiem kopā vai atsevišķi ir dominējoša ietekme, jo tiem pieder uzņēmuma lielākā daļa vai citu iemeslu dēļ, un šādu uzņēmumu filiāles;
  • uzņēmumi, kas saņēmuši aizdevumus no valsts vai kuru aizdevumus vai citas līgumsaistības garantē valsts;
  • uzņēmumi, kuros vietējai iestādei ir dominējoša ietekme, jo tai pieder uzņēmuma lielākā daļa vai citu iemeslu dēļ, un šādu uzņēmumu meitasuzņēmumi;
  • citas personas, kas ieņem valsts amatus saistībā ar valsts aktīvu izmantošanu un saglabāšanu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga valsts struktūra, kas paredzēta Igaunijas konstitūcijā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB budžetu apstiprina parlaments.

VRB atbild parlamentam un ziņojumus iesniedz parlamenta Valsts budžeta kontroles komitejai.

Valsts galvenais revidents var piedalīties valdības sesijās, un viņam vai viņai ir tiesības tajās runāt par jautājumiem, kas attiecas uz valsts revidenta pienākumiem.

VRB darbības katru gadu revidē revīzijas uzņēmums, ko pēc Finanšu komitejas priekšlikuma ir norīkojis parlaments.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Janar Holm tika iecelts 2018. gada 7. martā un stājās amatā 2018. gada 9. aprīlī, nododot zvērestu Rīgikogu.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu pēc valsts prezidenta priekšlikuma ieceļ Rīgikogu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir trīs struktūrvienības. Revīzijas departaments veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas, un tajā ir septiņas revīzijas grupas. Analīzes departaments sagatavo pārskatus un veic īpašus uzdevumus. Attīstības un administratīvais dienests sniedz atbalstu Revīzijas departamentam un valsts revidentam to funkciju izpildē un koordinē VRB darbu.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 82,3 pilnslodzes ekvivalenti (2020. g.) (76 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 35 %; ♀ 65 %. Vidējais vecums: 41

BUDŽETS

  • 5,4 miljoni EUR (2020. g.)
  • 67 % — personāls, 33 % — administrācija (puse no tā par nekustamo īpašumu un IKT)
  • 0,05 % no kopējā valsts budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB patstāvīgi un vienpersoniski lemj par revīziju tematiem, veidiem un to veikšanas laiku.

Detalizētu informāciju par revīzijas programmu un notiekošo revīziju norisi VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic dažādu veidu revīzijas:

  • veicot finanšu revīziju, VRB izvērtē, vai iestāžu finanšu pārskati pareizi un ticami atspoguļo to finansiālo stāvokli. VRB pārbauda, vai pārskati ir pareizi un vai ir novērsta līdzekļu iespējama nepareiza izmantošana. Finanšu revīzijās tiek vērtēta arī darījumu likumība;
  • lietderības revīzijās VRB pārbauda, vai publiskais sektors ir ekonomiski, lietderīgi un efektīvi izmantojis līdzekļus. Lietderības revīziju var arī definēt kā procesu, kura laikā tiek pētīts, vai revidējamās iestādes sasniedz paredzētos mērķus un vai tas tiek darīts pienācīgi vai ar mazākajām izmaksām. Lietderības revīzijā tiek novērtētas publiskā sektora darbības, risinot problēmas stratēģiskā līmenī, padziļināti analizēti problēmu iemesli un ierosinātas idejas to novēršanai. Lietderības revīzijas mērķis ir arī apzināt labāko administratīvo praksi un palīdzēt to izplatīt;
  • atbilstības revīzijas gadījumā VRB izvērtē darbību likumību. Tā ir galvenā pieeja pašvaldību revīzijās.

Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai jebkāda veida informācijai, kas vajadzīga tā funkciju izpildei, ietverot ierobežoto informāciju, un visām revidējamām vienībām ir jāiesniedz informācija, kad VRB to pieprasa.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un VRB revīzijas rokasgrāmatu.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē revīzijas ziņojumus, kurus var iedalīt ziņojumos par finanšu revīzijām un lietderības revīzijām.

Papildus revīzijas ziņojumiem VRB sagatavo īpašos ziņojumus, kas ne vienmēr ietver klasiskās revīzijas procedūras, bet koncentrējas uz atsevišķa jautājuma analīzi.

VRB katru gadu parlamentam iesniedz arī divus svarīgus ziņojumus:

  • pārskatu par valsts aktīvu izmantošanu un saglabāšanu iepriekšējā budžeta gadā;
  • konsolidētā valsts gada ziņojuma novērtējumu, kurā VRB cita starpā novērtē, vai valsts gada pārskati ir pareizi un saimnieciskie darījumi ir likumīgi.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

VRB publikācijas ir pieejamas tā tīmekļa vietnē igauņu valodā ar kopsavilkumiem angļu valodā. Savus ziņojumus VRB aktīvi izplata arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar vietējām iestādēm un valsts valdību, lai uzlabotu valdības iestāžu un to pārvaldīto vienību iekšējās kontroles un iekšējās revīzijas sistēmas.

Papildus tam publisko tiesību juridiskajām personām ir VRB jānosūta savu apstiprināto gada ziņojumu kopija.

 

 

ITĀLIJA

CORTE DEI CONTI

Kopš 1948. gada
Pirmsākumi 1862. gadā

Tīmekļa vietne: www.corteconti.it

Pamatuzdevums

Saskaņā ar Itālijas konstitūcijas 100. pantu Corte dei conti īsteno preventīvu kontroli pār valdības pasākumu likumību un veic valsts budžeta izpildes ex post revīziju. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos un veidos tā piedalās to vienību finanšu pārvaldības revīzijā, kuras regulāri saņem budžeta atbalstu no valsts. Par revīziju iznākumu tā ziņo parlamentam. Corte dei conti jurisdikcijā ir valsts pārskati un citi tiesību aktos paredzēti jautājumi. Saskaņā ar tiesību aktiem Corte dei conti un tās locekļi ir neatkarīgi no valdības. Corte dei conti sastāvā ir tiesneši, kas norīkoti darbam revīzijas palātās, tiesu palātās vai prokuratūrā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Itālijas konstitucionālajā arhitektūrā Corte dei conti (Cdc) ir valsts ārējā revīzijas iestāde, kas ir neatkarīga no parlamenta un valdības un kuras mērķis ir nodrošināt pienācīgu un pareizu valsts finanšu pārvaldību, kā arī izvērtēt to stabilitāti.

JURISDIKCIJAS KOMPETENCE

Corte dei conti veido tiesu varu un saskaņā ar Itālijas konstitūcijas 103. panta 2. punktu tās jurisdikcijā ir valsts pārskati un citi tiesību aktos paredzētie jautājumi.

Tādējādi, ja ir konstatēts, ka publiskajiem līdzekļiem ir radīti zaudējumi, direktoru, darba ņēmēju, grāmatvežu un jebkuras citas valsts pārvaldē nodarbinātas personas atbildībai nepiemēro parastos civiltiesību noteikumus, bet gan īpašus noteikumus par administratīvo atbildību un pārskatatbildību.

Publisko līdzekļu zaudējuma gadījumā var prasīt atbildību no valsts vai jebkuras valsts pārvaldes iestādes administratīvajām amatpersonām un publiskā vai privātā sektora struktūrām, un/vai tām privātpersonām, kas sabiedrības interesēs pārvalda publiskos līdzekļus.

Kaitējums var būt materiāls (reālo/finanšu aktīvu zaudējums) vai nemateriāls (nemateriāls kaitējums).

Prasību par atbildību Corte dei conti reģionālajās tiesu palātās var celt tikai Corte dei conti reģionālās prokuratūras prokurori.

Corte dei conti jurisdikcijā ir arī grāmatvežu darbības, t. i., to privātpersonu darbības, kuru pienākums ir pārvaldīt publiskos līdzekļus un sabiedriskos labumus (piemēram, finanšu rīkotāji u. c.).

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Revīzijas kompetence:

  • Itālijas konstitūcijas (1948. g.) 81., 97., 100., 117. un 119. pants;
  • Likums Nr. 20/1994;
  • Likums Nr. 131/2002;
  • Likums Nr. 266/2005;
  • Likums Nr. 213/2012.

Jurisdikcijas kompetence:

  • Itālijas konstitūcijas 103. un 108. pants;
  • grāmatvedības tiesību kodekss saskaņā ar Likumdošanas dekrētu Nr. 174/2016;
  • Likums Nr. 19/1994;
  • Likums Nr. 639/1996.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

Corte dei conti revidē:

  • ministrijas;
  • valsts iestādes un valsts aģentūras, tostarp neatkarīgās iestādes;
  • ar publiskajiem līdzekļiem finansētās struktūras;
  • reģionus, provinces, pašvaldības, lielpilsētu teritorijas un to apakšvienības;
  • privātus uzņēmumus, kuros Itālijas valstij, reģioniem vai vietējām iestādēm ir kontrolpakete.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Corte dei conti veic gan revīzijas, gan juridiskos pienākumus.

Turklāt Corte dei conti pilda padomdevējfunkcijas parlamentam, valdībai, reģioniem, pašvaldībām, provincēm un lielpilsētu teritorijām.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar Itālijas konstitūciju Corte dei conti ir autonoma un neatkarīga no pārējām valsts varas iestādēm.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Kā revīzijas struktūra Corte dei conti par revīziju rezultātiem ziņo parlamentam.

Tā kontrolē un revidē valdības darbības un pārvaldību, lai aizsargātu publisko finanšu likumību un stabilitāti.

Gadījumā, ja izpildvara rīkojas neatbilstoši likumam, Corte dei conti var sniegt negatīvu atzinumu, ar kuru šo rīcību pasludina par spēkā neesošu.

Corte dei conti pilda padomdevējfunkcijas grāmatvedības jautājumos pēc valdības, reģionu, provinču, pašvaldību un lielpilsētu teritoriju lūguma. Tā sniedz arī atzinumus parlamentam un valdībai par tiesību aktiem, likumprojektiem, administratīvajiem un regulatīvajiem noteikumiem, kā arī to projektiem. Corte dei conti atzinums ir obligāts, lai ieviestu, grozītu vai atceltu noteikumus par grāmatvedības sistēmām un ieviestu vai grozītu grāmatvedības veidnes, dokumentus un uzskaiti.

Corte dei conti iesaistās Budžeta likuma un citu ekonomikas plānošanas dokumentu pieņemšanas procesā.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Guido Carlino tika iecelts 2020. gada 11. septembrī (mandāts no 2020. gada 15. septembra).

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja pilnvaras saglabājas līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai (70 gadi).

ATLASES METODE

Corte dei conti priekšsēdētāju ieceļ valsts prezidents, ņemot vērā Ministru padomes priekšsēdētāja priekšlikumu, kurš nākamo priekšsēdētāju izraugās no Corte dei conti priekšsēdētāja padomes atlasīto Cdc tiesnešu saraksta.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Corte dei conti priekšsēdētāja padomē ir 11 locekļi: Corte dei conti priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, Corte dei conti ģenerālprokurors, četri parlamenta iecelti locekļi un četri Corte dei conti tiesneši.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi.

ATLASES METODE

Visus četrus tiesnešus no sava vidus ieceļ Corte dei conti tiesneši. Ārējos locekļus ieceļ Deputātu palāta (2) un Senāts (2) no tādu tiesību zinātņu profesoru un/vai juristu vidus, kuriem ir vismaz 20 gadu pieredze.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Corte dei conti iedala valsts un reģionālās revīzijas un tiesu palātās, ko papildina valsts un reģionālās prokuratūras.

Corte dei conti galvenais birojs atrodas Romā, bet nodaļas — visā valstī. Tādējādi katrā no 19 reģioniem un abās autonomajās provincēs ir reģionālās revīzijas palātas, reģionālās tiesu palātas un reģionālā prokuratūra.

Corte dei conti ir arī vairākas centrālās revīzijas palātas, kā arī trīs centrālās tiesu apelācijas palātas Romā un viena — Sicīlijā. Apelācijas palātas darbojas kā otrās instances tiesas un galīgās šķīrējtiesas.

Prokuratūra darbojas līdzās tiesu palātām. Corte dei conti prokuratūra atrodas Romā, bet reģionālās prokuratūras atrodas reģionālajās tiesu palātās un to kompetencē ir attiecīgais reģions.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 448 tiesneši; 1975 civildienesta ierēdņu pilnslodzes ekvivalenti (2020. gada februāris)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 64,5 %; ♀ 35,5 % (tiesneši); ♂ 38 %; ♀ 62 % (civildienesta ierēdņi)
  • Vidējais vecums: 55 (tiesneši); 54 (civildienesta ierēdņi)

BUDŽETS

  • 363,7 miljoni EUR (2020. g.)
  • < 0,01 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Katra gada sākumā Corte dei conti neatkarīgi apstiprina savu vispārējo revīzijas plānu, kas ietver revīzijas politiku, stratēģijas un kritērijus attiecībā uz centrālajām revīzijas palātām, kā arī norādes reģionālajām revīzijas palātām. Tāpat arī katra centrālā un reģionālā revīzijas palāta apstiprina savu revīzijas plānu.

Katrā plānā tiek ņemti vērā tādi parametri kā finansiālā nozīme, iespējamais kļūdu vai tiesību aktu pārkāpumu risks, iepriekšējo revīziju rezultāti, konkrēti valsts iestāžu pieprasījumi vai ieteikumi, kā arī cilvēkresursi un tehniskie resursi.

Gada revīzijas plānu Corte dei conti nosūta Deputātu palātas un Senāta priekšsēdētājiem un — reģionālā līmenī — reģionu un reģionālo padomju priekšsēdētājiem, kā arī revidējamām struktūrām.

Gada revīzijas plānā izklāsta:

  • darbību plānošanu;
  • struktūras, uz kurām attiecas Corte dei conti revīzija;
  • izraudzītos parametrus, kritērijus, kā arī izlases veidošanas procedūru;
  • darbības un jautājumus, uz kuriem attiecas Corte dei conti revīzija.

— REVĪZIJAS METODES

Corte dei conti veic šādas revīzijas:

  • ex ante atbilstības revīzijas attiecībā uz finansiāli nozīmīgākajiem pasākumiem un administratīvajām direktīvām, ko valdība izdevusi saskaņā ar tiesību aktiem, ar mērķi novērst situācijas, kad valdības rīcība pārkāpj tiesību aktus;
  • ex post lietderības revīzijas par visām valsts pārvaldes darbībām ar mērķi novērtēt rezultātu atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem;
  • to struktūru, tostarp uzņēmumu, finanšu pārvaldības revīzijas, kuri saņem regulāru budžeta atbalstu no valsts un reģionālajām vai vietējām pārvaldes iestādēm.

Revidējamām vienībām ir tiesības atbildēt uz Corte dei conti konstatējumiem pirms galīgā ziņojuma apstiprināšanas.

Pretrunu procedūras ietvaros Corte dei conti:

  • ziņo revidējamām vienībām par savu gada revīzijas plānu un sniedz tām informāciju par revīzijas priekšmetu, noteikumiem, procedūrām un vispārējo plānošanu;
  • uztur pastāvīgu konstruktīvu dialogu ar revidējamām vienībām un to iekšējās revīzijas vadības nodaļām;
  • publicē galīgo ziņojumu un sniedz apsvērumus attiecīgās revīzijas palātas atklātajā sēdē notiekošās atklātās uzklausīšanas laikā.

Saistībā ar lietderības revīzijām Corte dei conti sagatavo ziņojumus, kuros ietverta analīze, novērtējumi un ieteikumi. Revidējamām vienībām šie ieteikumi ir jāievēro, lai novērstu jebkādas sarežģītas problēmas publisko finanšu pārvaldības jomā un tādējādi garantētu pareizu pārvaldību. Tām arī jāinformē Corte dei conti par visiem pasākumiem, kas ieviesti, pamatojoties uz ieteikumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

Corte dei conti sniedz parlamentam informāciju šādos veidos:

  • gada pārskatus par valsts vispārējo finanšu pārskatu;
  • četru mēnešu ziņojumus par izdevumu tiesību aktiem (par izmaksām, kas saistītas ar tiesību aktiem);
  • īpašas uzklausīšanas, kuru laikā Corte dei conti sniedz atzinumu par valdības ekonomikas un finanšu plānu un par tās finanšu likumprojektu;
  • īpašus ziņojumus par reģionālo un vietējo finansēšanu;
  • gada pārskatu par publisko finanšu koordinēšanu;
  • ziņojumus par publiskā sektora nodarbinātības izmaksām;
  • ziņojumus par ES fondu pārvaldību un
  • ziņojumus par publiskā sektora struktūru un vienību pārvaldību.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Corte dei conti ziņojumi tiek publicēti tās tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Valsts centrālo kontroles sistēmu uzrauga Galvenais grāmatvedības departaments (Ekonomikas un finanšu ministrijā), ko vada valsts galvenais grāmatvedis.

Katrā ministrijā ir neatkarīgs centrālais grāmatvedības birojs, kas ir daļa no Galvenā grāmatvedības departamenta un kas pārbauda administratīvo darbību atbilstību attiecīgajiem finanšu tiesību aktiem un ministriju direktīvām (piemēram, paredzamo izdevumu likumību). Centrālais grāmatvedības birojs apstiprina visas saistības, kas tiek uzskatītas par likumīgām, vai nosūta visus nepareizos darījumus ministram, kurš var likt Galvenajam grāmatvedības departamentam pārbaudīt konkrētos darījumus. Šādas lietas automātiski tiek nosūtītas Corte dei conti.

Finanšu ģenerālinspekcija veic ministriju un publiskā sektora struktūru darbību pārbaudes uz vietas un vajadzības gadījumā var ierosināt koriģējošus pasākumus. Inspekcija arī pārbauda katras iestādes iekšējā audita mehānismu pareizu darbību. Ģenerālinspekcijas ziņojumus nosūta galvenajam grāmatvedim un, ja tiek atklāti finansiāli zaudējumi, — Corte dei conti prokuroram, kurš var saukt pie atbildības civildienesta ierēdņus.

 

 

ĪRIJA

OFFICE OF THE COMPTROLLER AND
AUDITOR GENERAL.

Kopš 1923. gada
Pirmsākumi 1866. gadā

Tīmekļa vietne: www.audit.gov.ie

Pamatuzdevums

Patstāvīgi pārbaudīt un Īrijas parlamentam (Dáil Éireann) ziņot par to, vai publiskie līdzekļi un resursi tiek izmantoti saskaņā ar tiesību aktiem, efektīvi pārvaldīti un pienācīgi uzskaitīti.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Valsts kontrolierim un galvenajam revidentam (VKGR) ir galvenā loma publiskā sektora pārskatatbildības procesā, jo tas ar Valsts pārskatu komitejas (VPK) starpniecību sniedz pārliecību parlamentam par to, kā ir pārvaldīti publiskie līdzekļi, un ziņo par jautājumiem, kas izriet no revīzijām un citām pārbaudēm.

Galvenie uzdevumi ir šādi:

  • revidēt publiskā sektora struktūru pārskatus un ziņot par tiem;
  • pārbaudīt, vai publiskā sektora struktūru darījumi atbilst juridiskajām pilnvarām, ko tām piemēro, un vai līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem mērķiem;
  • pārbaudīt, vai publiskā sektora struktūras resursus pārvalda ekonomiski un lietderīgi un vai tās ir ieviesušas mehānismus, lai novērtētu darbību efektivitāti;
  • atļaut no valsts kases izmaksāt līdzekļus tiesību aktos paredzētajiem mērķiem.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Īrijas konstitūcija (1922. g., aizstāta 1937. g.) — 33. pants;
  • Valsts kases un revīzijas departamentu likums (1866. g.);
  • Valsts kontroliera un galvenā revidenta likums (1923. g., grozīts 1993. g.);
  • Valsts kontroliera un galvenā revidenta un Īrijas parlamenta palātu (īpašo noteikumu) likums (1998. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VKGR revidē:

  • balsošanas pārskatus: 42;
  • ministriju līdzekļus: 26;
  • finanšu struktūrvienības; 32;
  • veselības aprūpes iestādes: 29;
  • ziemeļu-dienvidu struktūras: 7;
  • izglītības nozare: 45;
  • struktūras ar daļēju valsts finansējumu: 105.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts kontrolieris un galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Pilnīgi neatkarīgs.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Attiecības ar parlamentu galvenokārt ietver ziņojumu sniegšanu. Revīzijas darbību rezultāti tiek paziņoti parlamentam, iesniedzot revīzijas apliecinājumus un ziņojumus par finanšu pārvaldību. VPK izskata arī VKGR īpašos ziņojumus. VKGR cieši sadarbojas ar VPK. VKGR kā pastāvīgais novērotājs apmeklē VPK sanāksmes. VKGR neatkarīgo pārbaužu rezultāti nodrošina pamatu VPK veiktajam izziņas darbam.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS KONTROLIERIS UN GALVENAIS REVIDENTS

Seamus McCarthy tika iecelts 2012. gada 28. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam.

ATLASES METODE

Valsts kontrolieri un revidentu izvirza parlaments un ieceļ Īrijas prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Revīzijas padome, kurā ir valsts kontrolieris un galvenais revidents, sekretārs un revīzijas direktori, un valde, kurā ir revīzijas direktori un direktoru vietnieki.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Revīzijas padome veic Valsts kontroliera un galvenā revidenta biroja neatkarīgu uzraudzību un atbild par stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Valde koordinē VKGR biroja darbības.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 184,5 pilnslodzes ekvivalenti (2019. gada decembrī)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 50,4 %; ♀ 49,6 %. Vidējais vecums: 42 gadi

BUDŽETS

  • 14,6 miljoni EUR (2019. g.)
  • < 0,022 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VKGR patstāvīgi lemj par lietderības revīziju darba programmu. Tā ir balstīta uz vispārējo ziņošanas stratēģiju un konkrētu nodaļu stratēģijām. Finanšu revīziju programmas mērķis ir attiecīgā gadījumā ievērot likumā noteiktos termiņus.

— REVĪZIJAS METODES

VKGR veic finanšu un lietderības revīzijas. Tās tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un VKGR ētikas kodeksu.

VKGR izmanto finanšu un lietderības revīzijas rokasgrāmatas, kā arī praktiskas pamatnostādnes.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VKGR sagatavo šādus ziņojumus:

  • atzinumus par valsts pārskatiem;
  • ziņojumus par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar ieguldīto līdzekļu atdevi un publisko līdzekļu pārvaldību;
  • vēstules vadībai pēc revīzijām par jautājumiem, kas saistīti ar iekšējo finanšu kontroli, vadību un korporatīvo pārvaldību;
  • ziņojumus par kredīta piešķiršanu, kas Īrijas centrālajai bankai ļauj izmaksāt valsts līdzekļus tiesību aktos paredzētajiem mērķiem.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Publiskā sektora struktūrām savi finanšu pārskati ir jāiesniedz parlamentam. Tas attiecas arī uz VKGR revīzijas ziņojumu.

Katru gadu VKGR iesniedz parlamentam valdības ministriju un biroju finanšu pārskatus un ziņojumu par civildienesta pārskatiem. Turklāt īpašie ziņojumi tiek iesniegti attiecīgajam ministram, kurš atbild par ziņojuma sniegšanu parlamentam.

Ziņojumi ir publiski pieejami VKGR tīmekļa vietnē un Īrijas parlamenta bibliotēkā. Kopā ar visiem īpašajiem ziņojumiem tiek publicēti paziņojumi presei.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VKGR uztur attiecības ar Īrijas Pašvaldību revīzijas dienestu. Pašvaldību revīzijas dienests atbild par pašvaldību struktūru revīziju. Birojam ir pieejami visi Pašvaldību revīzijas dienesta ziņojumi.

 

 

KIPRA

EΛΕΓΚΤΙΚΗ ΥΠΗΡΕΣΙΑ ΤΗΣ ΚΥΠΡΙΑΚΗΣ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑΣ

Kopš 1960. gada
Pirmsākumi 1879. gadā

Tīmekļa vietne: www.audit.gov.cy

Pamatuzdevums

Veikt neatkarīgu finanšu, atbilstības un lietderības revīziju plašākā publiskajā sektorā, lai veicinātu sabiedrības informētību un publisko resursu optimālu pārvaldību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Saskaņā ar konstitūciju Kipras Republikas Revīzijas birojs (KRRB) revidē visus publiskā sektora ieņēmumus un izdevumus un visus monetāros un citus pārvaldītos aktīvus, kas pieder publiskajam sektoram. Tas var arī revidēt visas saistības, kas radušās valstij vai ko tā pārvalda.

KRRB revīziju tvērums nav ierobežots, un tam ir tiesības piekļūt visiem ierakstiem, dokumentiem un vietām, kur tiek glabāti aktīvi un ko tas uzskata par vajadzīgu savam darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Kipras Republikas konstitūcija (1960 g.): 6. daļa, 2. nodaļa, 115.–117. pants;
  • Likums par fiskālo atbildību un finanšu shēmu (Likums Nr. 20(I)/2014);
  • Likums par pierādījumu un informācijas sniegšanu valsts galvenajam revidentam (Likums Nr. 113(I)/2002).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

KRRB revidē turpmāk uzskaitīto struktūru darbības.

  • Publiskā sektora struktūras:
    • ministrijas;
    • valdības departamenti, dienesti vai aģentūras;
  • tiesību aktos noteiktās struktūras;
  • vietējās pārvaldes iestādes:
    • kopienas;
    • pašvaldības un
  • citas organizācijas, uzņēmumi vai fondi plašākā publiskajā sektorā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

KRRB ir neatkarīga valsts struktūra.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

KRRB ir strukturāli neatkarīga no parlamenta, bet abas iestādes cieši sadarbojas. Attīstības plānu un publisko izdevumu kontroles parlamentārā komiteja regulāri pārbauda KRRB ieteikumus un apsvērumus, lai uzraudzītu, kā revidētās aģentūras uz tiem reaģē.

Turklāt gandrīz visas parlamentārās komitejas regulāri lūdz KRRB palīdzību jautājumos, kas attiecas uz tā pienākumiem. Dažkārt KRRB ir veicinoša loma likumdošanas procesā. Parlaments var lūgt KRRB veikt īpašu izmeklēšanu vai īpašas revīzijas.

Valsts galvenais revidents veic revīzijas un iesniedz gada ziņojumus Kipras Republikas prezidentam un citus revīzijas ziņojumus revidētajām vienībām.

KRRB budžetu apstiprina ministru padome un parlaments.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Odysseas Michaelides tika iecelts 2014. gada 11. aprīlī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam — 65 gadiem.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ valsts prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

KRRB pārvalda tikai valsts revidents; citas pārvaldības struktūras nav.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

KRRB ir četras nodaļas (trīs nodaļu pārziņā ir finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas, un viena nodaļa atbild par tehniskajām revīzijām). Katru nodaļu vada revīzijas direktors, un katru apakšnodaļu — vecākais galvenais revidents.

Papildus tam KRRB ir arī metodikas un kvalitātes nodrošināšanas nodaļa un tādas atbalsta funkcijas kā administrācija un grāmatvedība.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 139 (2020. g.) (83 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 35 %; ♀ 65 %. Vidējais vecums: 44

BUDŽETS

  • KRRB saņem finansējumu no centrālās valdības budžeta;
  • 7,4 miljoni EUR (2020. g.);
  • aptuveni 88 % veido personāla izmaksas; pārējie ir darbības izdevumi;
  • aptuveni 0,08 % no budžetā paredzētajiem kopējiem valdības izdevumiem.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

KRRB nodaļas savas gada darba programmas sagatavo individuāli. Vienota gada revīzijas plāna visam KRRB nav.

Plānošana ietver budžetā paredzēto dienu aplēsi katrai plānotajai revīzijai, pamatojoties uz pieejamo darbinieku skaitu, attiecīgā darba apjomu un nozīmi, revīzijas risku un iepriekšējiem konstatējumiem.

— REVĪZIJAS METODES

KRRB veic dažādu veidu revīzijas:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas;
  • lietderības revīzijas;
  • tehniskās revīzijas, kas galvenokārt ietver publiskā iepirkuma prakses revīzijas (iepirkuma procedūras dokumentu noteikumi un nosacījumi, projektu izmaksu novērtēšana un novērtējuma ziņojumi), notiekošo būvniecības projektu revīzijas uz vietas, valdības biroju ierīkošanas vajadzībām noslēgto īpašuma īres līgumu revīzijas un IT revīzijas (t. i., informācijas tehnoloģijas un elektroniskās datu apstrādes sistēmu revīzijas);
  • vides revīzijas, kas parasti ietver finanšu, atbilstības un lietderības revīziju kopumu attiecībā uz konkrētu jautājumu, kurš saistīts ar vides pārvaldību. Šīs revīzijas tiek veiktas saskaņā ar specializētām metodikas pamatnostādnēm un standartiem, ko izdevusi INTOSAI, un
  • īpašu izmeklēšanu, ko parasti veic pēc parlamenta vai policijas īpaša pieprasījuma, lai sniegtu palīdzību potenciālo krimināllietu izmeklēšanā.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

KRRB svarīgākās publikācijas:

  • gada ziņojums, kurā galvenokārt ietvertas atsauces uz gada laikā izdotajiem īpašajiem revīzijas ziņojumiem un izklāstīti revīzijas konstatējumi un revidenta atzinums par Kipras Republikas finanšu pārskatiem, un
  • īpašie ziņojumi, kas izdoti pēc tam, kad ir pabeigtas lielas revīzijas, tostarp publiskā sektora struktūru, tiesību aktos noteikto struktūru vai vietējo iestāžu revīzijas, kā arī lietderības vai vides revīzijas.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Revīziju konstatējumus KRRB paziņo tieši attiecīgajām vienībām un sniedz atbilstošus ieteikumus.

Gada ziņojumu iesniedz Kipras Republikas prezidentam un parlamentam.

Papildus tam KRRB savā tīmekļa vietnē publicē visus neklasificētos revīzijas ziņojumus un vajadzības gadījumā sniedz attiecīgus paziņojumus presei.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Līdztekus ciešajai sadarbībai ar parlamentu KRRB sadarbojas arī ar iedzīvotājiem, nozaru ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai gūtu ieskatu revīzijas jautājumos.

 

 

LATVIJA

VALSTS KONTROLE

Kopš 1991. gada
Pirmsākumi 1923. gadā

Tīmekļa vietne: lrvk.gov.lv

Pamatuzdevums

Veicināt:

  • nodokļu maksātāju naudas lietderīgu un likumīgu izmantošanu;
  • finanšu pārvaldību un pārskatatbildību par publiskajiem izdevumiem;
  • taisnīgu un pārredzamu lēmumu pieņemšanu publiskajā sektorā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) veic finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kurās tiek pārbaudīti:

  • valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi un izdevumi, tostarp ES finansiālās palīdzības fondu un citu starptautisku organizāciju vai iestāžu līdzekļu apguve;
  • rīcība ar valsts un pašvaldību mantu.

Katru gadu VK sniedz Saeimai atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu un atzinumus par ministriju un citu centrālo valdības iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību.

VK iesniedz ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam:

  • par finanšu revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti VK atzinumi ar iebildēm, negatīvi atzinumi vai kurām atteikts sniegt atzinumu;
  • par visām lietderības revīzijām un
  • par īpaši svarīgiem un būtiskiem konstatējumiem.

Ja revīziju laikā tiek konstatēti jebkādi tiesisko normu pārkāpumi, VK pienākums ir informēt attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes.

Lai novērstu revīziju laikā konstatētos trūkumus, VK ir pilnvarota sniegt ieteikumus revidētajām vienībām un uzraudzīt ieteikumu ieviešanu.

Valsts kontrolei ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tā uzskata par vajadzīgu revīziju darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Latvijas Republikas Satversme (1922. g.);
  • Valsts kontroles likums (2002. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VK revidē:

  • valsts iestādes (13 ministrijas un 137 tām pakļautās iestādes, 13 centrālās valsts iestādes);
  • pašvaldības (110 novadi un 9 republikas pilsētas) un tām pakļautās iestādes;
  • valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrības, kuru kapitāldaļas vai akcijas pieder valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām;
  • citas komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumus un fiziskas personas, ja: 1) to rīcībā vai glabāšanā atrodas valsts vai pašvaldību līdzekļi, 2) tie saņem finansējumu no valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai 3) tie veic valsts vai pašvaldību iepirkumu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Latvijas Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla augstākā revīzijas iestāde, ko vada valsts kontrolieris.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VK ir viena no sešām Latvijas konstitucionālajām struktūrām. Tā ir pilnīgi neatkarīga un izveidota kā koleģiāla augstākā revīzijas iestāde, kura ir svarīgs elements valsts finanšu kontroles sistēmā un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot neatkarīgu atzinumu par centrālās valdības un pašvaldību līdzekļu likumīgu, pareizu, saimniecisku, lietderīgu un efektīvu izmantošanu un veicinot pareizu finanšu pārvaldību un pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Savus ziņojumus un atzinumus VK sniedz Latvijas parlamentam (Saeimai) un Ministru kabinetam.

PARLAMENTS

VK cieši sadarbojas ar dažādām Saeimas komisijām, bet visvairāk ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kas ir VK ziņojumu galvenā saņēmēja. VK informē šo komisiju par visu veikto revīziju rezultātiem, trūkumiem attiecīgo nozaru darbībās un revīzijās atklātajiem tiesību normu pārkāpumiem, kā arī progresu ieteikumu ieviešanā. Arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija patstāvīgi seko līdzi Valsts kontroles ieteikumu īstenošanai.

MINISTRU KABINETS

Savus ziņojumus un revīzijas atzinumus VK sniedz arī Ministru kabinetam. Valsts kontrole Ministru kabinetam iesniedz ziņojumus par finanšu revīzijām revidējamās vienībās, kurām VK ir sniegusi atzinumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, vai kurām atteikusi sniegt atzinumu, kā arī ziņojumus par visām lietderības revīzijām un jebkādiem īpaši svarīgiem un būtiskiem konstatējumiem.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS KONTROLIERIS

Rolands Irklis tika iecelts 2021. gada 14. janvārī un ir amatā kopš 2021. gada 28. janvāra.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi, atļauti ne vairāk kā divi termiņi pēc kārtas.

ATLASES METODE

Valsts kontrolieri ieceļ Saeima.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts kontroli pārvalda valsts kontrolieris un VK padome, kuras sastāvā ir visu piecu revīzijas departamentu un Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktori.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi, atļauti ne vairāk kā divi termiņi pēc kārtas.

ATLASES METODE

Padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts kontrolieris pārrauga un vada VK darbu, tostarp Valsts kontroliera biroju, atbalsta struktūrvienības un Kanceleju, kas atbild par VK finanšu plānošanu un grāmatvedību, lietvedības organizēšanu, saimniecisko darbību un informācijas tehnoloģijām.

VK padomē ir valsts kontroliere (priekšsēdētāja) un seši padomes locekļi, kas ir revīzijas departamentu direktori. Padome apstiprina lielāko daļu dokumentu, kas reglamentē VK darbību.

Valsts kontrolei ir pieci revīzijas departamenti un Revīzijas un metodoloģijas departaments, kuri veic revīzijas un arī izstrādā, atjaunina un ievieš VK revīzijas metodiku. Katram revīzijas departamentam ir direktors un divi vai trīs revīzijas sektori. Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar VK padomes apstiprināto revīziju gada plānu. Katrs revīzijas departaments ir atbildīgs par noteiktām revidējamām vienībām un revīzijas jomām.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 170,8 pilnslodzes ekvivalenti (2019. g.) (aptuveni 75 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 21,6 %; ♀ 78,4 %. Vidējais vecums: 41

BUDŽETS

  • 6,71 miljoni EUR (2019. g.)
  • Aptuveni 0,068 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Revīzijas darba plānu izstrādā katram gadam un to apstiprina VK padome.

VK vispārējās revīzijas darba programmas izstrāde ietver šādus posmus:

  • VK stratēģijas izstrāde;
  • revīzijas jomu stratēģiskā novērtēšana;
  • revīzijas tematu sagatavošana;
  • VK darba plāna izstrāde.

VK darba plāns ir paredzēts tikai iekšējai lietošanai, bet Saeimas priekšsēdētājs tiek informēts par attiecīgajam gadam plānotajiem revīzijas virzieniem.

Tad revīzijas departamenti veic darbu saskaņā ar plānu. Departamentu direktori un sektoru vadītāji pieņem lēmumus par konkrētas revīzijas tvērumu, revīzijas jautājumiem un revīzijas resursu sadali.

— REVĪZIJAS METODES

VK veic:

  • finanšu revīzijas, lai novērtētu, vai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem;
  • likumības un lietderības revīzijas, lai novērtētu, vai revidējamā vienība darbojas saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām un vai tā savas darbības un darījumus veic ekonomiski un efektīvi.

Visas revīzijas VK veic saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI). Lēmumi par konkrētām pieejām un metodēm paliek VK ziņā. Revidējamās vienības var atbildēt uz VK revīziju konstatējumiem. To pienākums ir arī iesniegt progresa ziņojumus par ieteikumu ieviešanu.

Ir izstrādāta plaša nepārtrauktas iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles sistēma.

VK izmanto arī finanšu, likumības un lietderības revīzijas rokasgrāmatas, praktiskas revīzijas vadlīnijas un īpašas, VK izveidotas iekšējās procedūras. Šie dokumenti ir paredzēti tikai iekšējai lietošanai.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VK publicē:

  • atzinumu par finanšu pārskatu attiecībā uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu izpildi;
  • atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību;
  • lietderības un likumības revīzijas ziņojumus;
  • diskusiju dokumentus, kas balstīti uz veikto lietderības un likumības revīziju konstatējumiem, un
  • VK gada pārskatu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu VK regulāri informē sabiedrību un iedzīvotājus par veiktajām revīzijām, visus revīzijas ziņojumus un atzinumus pēc to stāšanās spēkā publicējot savā tīmekļa vietnē. Visbiežāk izmantotie revīzijas informācijas izplatīšanas kanāli ir VK oficiālā tīmekļa vietne un sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi — prese un sociālie tīkli (Facebook, Twitter, YouTube, PodBean). Publicējot revīzijas ziņojumus, vienmēr tiek sniegti paziņojumi presei vai organizētas preses konferences. Dažos gadījumos, kad par revīzijas tematu sabiedrībai ir īpaši liela interese, tiek sagatavoti vizuāli saistoši un viegli saprotami revīzijas ziņojumu kopsavilkumi, lai tos izmantotu turpmākajā saziņā. Papildus revīzijas rezultātiem sabiedrība tiek informēta arī par progresu revīzijas ieteikumu ieviešanā. To galvenokārt dara, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. VK tīmekļa vietnē ir pieejami revīzijas ziņojumu kopsavilkumi angļu un krievu valodā.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VK cieši sadarbojas ar akadēmiskajām aprindām, piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolu, lai Latvijas Republikā nodrošinātu publiskā sektora revidentu sertifikācijas sistēmu.

VK sadarbojas ar privātā sektora revidentiem un jo īpaši ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, pastāvīgi stiprinot sistēmu, lai pašvaldībās veiktajās VK finanšu revīzijās efektīvi izmantotu zvērinātu revidentu darbu.

 

 

LIETUVA

VALSTYBĖS KONTROLĖ

Kopš 1990. gada
Pirmsākumi 1919. gadā

Tīmekļa vietne: www.vkontrole.lt

Pamatuzdevums

Palīdzēt Lietuvas valstij gudri pārvaldīt publiskos līdzekļus un īpašumu.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Lietuvas Valsts revīzijas birojs (VRB) uzrauga valsts īpašuma pārvaldības un izmantošanas likumību un efektivitāti, kā arī valsts budžeta izpildi.

VRB ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tas uzskata par vajadzīgu darbam, kā arī tiesības iekļūt revidējamās vienības telpās.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Lietuvas Republikas konstitūcija (1992. g.) — nodaļa par VRB;
  • Likums par Valsts revīzijas biroju (1995. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • valsts iestādes un struktūras;
    • ministrijas: 14;
    • valdības aģentūras: 14;
    • ministriju pakļautībā esošās aģentūras: 77;
  • pašvaldības, pašvaldību struktūras, iestādes un to monetāros fondus;
  • valsts monetāros un nodokļu fondus;
  • visu veidu uzņēmumus, kuros valstij vai pašvaldībai pieder vismaz 50 % balsu;
  • visas vienības, kurām valsts vai pašvaldības iestāde ir piešķīrusi līdzekļus vai nodevusi īpašumu;
  • valsts budžeta izpildi;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas fonda budžetu;
  • Obligātās veselības apdrošināšanas fonda budžetu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga iestāde, kas atskaitās parlamentam un nav formāli saistīta ar citām valdības struktūrām.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB atskaitās parlamentam un palīdz tam īstenot parlamentāro uzraudzību. Tāpēc parlaments un VRB uztur ciešas attiecības.

Ciešākās attiecības ir ar parlamenta Revīzijas komiteju. Tā izskata VRB ziņojumus un ar saviem lēmumiem veicina VRB ieteikumu īstenošanu.

Parlaments var uzdot VRB veikt noteiktas revīzijas, kas ir tā kompetencē.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Mindaugas Macijauskas tika iecelts 2020. gada 5. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams vienu reizi

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ pēc valsts prezidenta ieteikuma, ko apstiprina parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts revīzijas biroju pārvalda struktūra, kurā ir trīs valsts revidenta vietnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams vienu reizi

ATLASES METODE

Valsts revidenta vietniekus pēc valsts galvenā revidenta ieteikuma ieceļ valsts prezidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB ir iestāde, kurā apvienotas trīs funkcijas:

  • augstākā revīzijas iestāde, ko veido Revīzijas attīstības departaments, četri revīzijas departamenti un atbalsta vienības;
  • Eiropas Savienības ieguldījumu revīzijas iestāde, ko veido Eiropas Savienības ieguldījumu revīzijas departaments un tā atbalsta funkcijas;
  • fiskālā iestāde, ko veido Budžeta politikas uzraudzības departaments un tā atbalsta funkcijas.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 293 pilnslodzes ekvivalenti (2019. g. decembris) (82 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 21 %; ♀ 79 %. Vidējais vecums: 42 gadi

BUDŽETS

  • 9,2 miljoni EUR (2019. g.)
  • < 0,08 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB savu darbu patstāvīgi plāno gada revīzijas programmās. Plānošanas posmā tiek veikta publiskā sektora darbības uzraudzība, vākti dati un analizēti esošie un iespējamie riski. VRB ieinteresētās personas var ierosināt priekšlikumus revīzijām.

Darba programmā var pastāvīgi veikt izmaiņas, lai atspoguļotu aktuālās norises.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas. Visas izmantotās metodes atbilst ISSAI un starptautiskajai paraugpraksei.

Revidētajām vienībām ir tiesības komentēt revīzijas ziņojumu projektus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB katru gadu publicē:

  • darbības pārskatu;
  • atzinumus un revīzijas ziņojumus par:
    • valsts;
    • Obligātās veselības apdrošināšanas fonda un
    • Valsts sociālās apdrošināšanas fonda konsolidētajiem pārskatiem;
  • atzinumu un revīzijas ziņojumu par valsts monetāro fondu pārskatiem;
  • atzinumu un revīzijas ziņojumu par valsts finanšu pārskatiem, kas ietver informāciju par valsts parādu;
  • lietderības revīzijas ziņojumus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada ziņojumu un visus revīzijas ziņojumus VRB iesniedz parlamentam.

Visus ziņojumus VRB arī publicē savā tīmekļa vietnē.

VRB ievēro pārredzamības un atklātības principus, kas ietver mijiedarbību ar iedzīvotājiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar parlamentu, Finanšu ministriju, Lietuvas Revīzijas palātu, Iekšējo revidentu asociāciju un Pašvaldību kontrolieru asociāciju, lai dalītos pieredzē un izstrādātu kopīgus standartus.

VRB ir noslēdzis sadarbības nolīgumus ar Finanšu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Publiskā iepirkuma biroju, Īpašās izmeklēšanas dienestu, Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu, Viļņas Universitātes Ekonomikas fakultāti, Mykolas Romeris universitāti, Pašvaldību kontrolieru asociāciju, Lietuvas Revīzijas palātu, Iekšējo revidentu asociāciju un Lietuvas Banku.

Lai nodrošinātu VRB revīziju kvalitāti, tiek regulāri veikta salīdzinoša izvērtēšana.

 

 

LUKSEMBURGA

COUR DES COMPTES

Kopš 2000. gada
Pirmsākumi 1840. gadā

Tīmekļa vietne: www.cour-des-comptes.public.lu

Pamatuzdevums

Cour des comptes kā ārējais revidents izvērtē publisko ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību un publisko līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību. Tādā veidā tas pārbauda publisko izdevumu ekonomiskumu, efektivitāti un lietderību, tomēr nevērtējot izdevumu atbilstību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Luksemburgas Revīzijas palāta (LRP) pārbauda valsts instrumentu, pārvaldes iestāžu un dienestu finanšu pārvaldību. Palātai ir arī tiesības revidēt citas publiskā sektora struktūras, ja vien saskaņā ar tiesību aktiem tās nav pakļautas citai finanšu revīzijas sistēmai. Visbeidzot, LRP var pārbaudīt to publisko līdzekļu izmantošanu, kas ar konkrētu mērķi piešķirti publiskā sektora juridiskām personām un privātā sektora fiziskām un juridiskām personām, lai tās šos līdzekļus izlietotu tiem paredzētajam mērķim.

Veicot savu darbu, LRP ir tiesības piekļūt visiem dokumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Papildus revīzijas darbam LRP var sniegt konsultācijas parlamentam, dodot atzinumu par tiesību aktu projektiem.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Luksemburgas konstitūcijas (1868. g.) 105. pants (pārskatīts);
  • Likums par Cour des comptes (1999. gada 8. jūnijs) ar grozījumiem.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

LRP revidē:

  • instrumentus, pārvaldes iestādes un valsts dienestus;
  • ministrijas;
  • valdības aģentūras;
  • citas publiskā sektora struktūras;
  • publisko un privāto struktūru daļas, kas saņem valsts dotācijas, un
  • politiskās partijas.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez tiesas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

LRP ir neatkarīga iestāde.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Attiecības ar parlamentu ir konsultatīvas. Visus ziņojumus LRP sniedz parlamentam. LRP var arī sniegt konsultācijas tiesību aktu izstrādes laikā. Parlaments var arī lūgt LRP veikt ar konkrētu jautājumu saistītu revīziju.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Marc Gengler tika iecelts 2005. gadā.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

LRP priekšsēdētāju pēc parlamenta priekšlikuma ieceļ lielhercogs, pamatojoties uz parlamenta sagatavoto kandidātu sarakstu.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Luksemburgas Revīzijas palātu pārvalda kolēģija, kurā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un trīs padomnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

LRP locekļu kolēģiju pēc parlamenta priekšlikuma ieceļ lielhercogs, pamatojoties uz parlamenta sagatavoto kandidātu sarakstu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

LRP pieņem lēmumus koleģiāli ar balsu vairākumu. Priekšsēdētājs vada sanāksmes, un vienāda balsu skaita gadījumā viņam ir izšķirošā balss.

Luksemburgas Revīzijas palātai ir revīzijas un administratīvā nodaļa. Revīzijas nodaļai ir četri revīzijas departamenti, un katru no tiem vada kāds no pārvaldības struktūras locekļiem.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 36 (2019. g.)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 64 %; ♀ 36 %

BUDŽETS

  • 4,99 miljoni EUR (2019. g.)
  • Valsts budžetā ir paredzēta LRP uzturēšana saskaņā ar tās aplēsēm.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

LRP par gada darba programmu lemj patstāvīgi. Plānošanas procedūru nosaka LRP kolēģija, kas iepriekšējā gada beigās pieņem darba programmu.

Parlaments var lūgt LRP veikt revīzijas noteiktās jomās.

— REVĪZIJAS METODES

LRP veic finanšu un lietderības revīzijas.

Revīzijas procesā LRP iesniedz konstatējumus revidētajām vienībām, kuras noteiktā laikā pirms ziņojumu sniegšanas parlamentam var atbildēt ar komentāriem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

LRP publicē:

  • vispārēju ziņojumu par valsts pārskatiem;
  • īpašus ziņojumus konkrētās finanšu pārvaldības jomās, sagatavotus pēc LRP iniciatīvas vai parlamenta pieprasījuma, un
  • atzinumus par tiesību aktu projektiem un budžeta pārvaldību.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada ziņojumus un īpašos ziņojumus LRP sniedz parlamentam un arī publicē savā tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

LRP cieši sadarbojas ar revidējamām vienībām un attiecīgajām ministrijām.

 

 

MALTA

NATIONAL AUDIT OFFICE

Kopš 1997. gada
Pirmsākumi 1814. gadā

Tīmekļa vietne: www.nao.gov.mt

Pamatuzdevums

Palīdzēt veicināt pārskatatbildību, pareizu rīcību un paraugpraksi valdības darbībās.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Maltas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir valsts revīzijas iestāde, kas atbild par centrālās valdības un pašvaldību ārējo revīziju. Tā obligātais pienākums ir veikt centrālās valdības finanšu un atbilstības revīzijas.

Tas var veikt arī revīzijas par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz valdības finansēm, īpašumu vai līdzekļiem, kurus pārvalda vai kontrolē jebkurš valdības departaments vai birojs.

VRB var arī revidēt to valsts iestāžu vai struktūru pārskatus un/vai darbības, kas pārvalda, glabā vai izmanto valdībai tieši vai netieši piederošus līdzekļus. Tas var arī revidēt to uzņēmumu vai citu vienību darbības, kurās valdībai pieder lielākā daļa.

VRB tiesību akti pilnvaro Biroju veikt lietderības revīzijas, lai novērtētu publiskā sektora programmu, funkciju, iniciatīvu un citu darbību saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti.

VRB ir arī atbildīgs par pašvaldību revīziju, ieceļot privātā sektora revidentus par pašvaldību padomju revidentiem un šiem revidentiem sniedzot tehnisku un administratīvu atbalstu.

Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tas uzskata par vajadzīgu darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Maltas konstitūcija (1964. g.): 108. pants (1964. g.);
  • Valsts galvenā revidenta un Valsts revīzijas biroja likums (1997. g.);
  • Pārstāvju palātas pastāvīgais rīkojums Nr. 20 (1995. g.);
  • Pašvaldību likums (1995. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • ministrijas — 15 (obligāti);
  • visus valdības departamentus un birojus (obligāti);
  • pašvaldības (obligāti saskaņā ar Pašvaldību likumu), kā norādīts iepriekš punktā “Pilnvaras”;
  • valsts iestādes vai struktūras, kas pārvalda, glabā vai izmanto valdībai tieši vai netieši piederošus līdzekļus (nav obligāti, ja vien nav īpaši noteikts attiecīgajos tiesību aktos);
  • struktūras, kas glabā vai izmanto valdības līdzekļus (nav obligāti, ja vien nav īpaši noteikts attiecīgajos tiesību aktos);
  • uzņēmumus vai citas vienības, kurās valdībai pieder lielākā daļa (nav obligāti).

Piezīme. VRB galvenais pienākums ir veikt centrālās valdības finanšu un atbilstības revīzijas, un tas var veikt jebkāda veida revīziju centrālajā valdībā un pašvaldībās, kā arī citās struktūrās, kas glabā vai pārvalda publiskos līdzekļus. Tomēr publiskā sektora struktūras un citas struktūras, kas nav centrālās valdības vienības, revidē privātā sektora revidenti.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir valdības ārējais revidents. Savas revīzijas tas veic pilnīgi neatkarīgi. Valsts galvenais revidents nav pakļauts nevienai personai un neatrodas nevienas personas pārraudzībā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Valsts galvenais revidents ziņojumus sniedz tieši Pārstāvju palātas priekšsēdētājam.

Parlamenta Valsts pārskatu komiteja (VPK) un par finansēm atbildīgais ministrs var lūgt VRB veikt izziņas darbu par jebkuru jautājumu, kas ir VRB kompetencē. Saskaņā ar pašvaldību tiesību aktiem par pašvaldībām atbildīgais ministrs var arī lūgt valsts galveno revidentu veikt izziņas darbu pašvaldību padomēs.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Charles Deguara tika iecelts 2016. gada 30. martā.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ prezidents saskaņā ar Pārstāvju palātas rezolūciju, ko atbalstījušas vismaz divas trešdaļas parlamenta deputātu.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Lai gan oficiālas pārvaldības struktūras nav, valsts galvenajam revidentam palīdz valsts galvenā revidenta vietnieks un trīs valsts galvenā revidenta palīgi.

ATLASES METODE

Gan valsts galveno revidentu, gan viņa vietnieku iepriekš norādītajā kārtībā ieceļ prezidents.

Valsts revidenta palīgus ieceļ, izmantojot iekšējo un/vai ārējo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Iekšējā atlases komisija (kuras viens loceklis ir neatkarīgs no VRB) intervē šā amata kandidātus un ziņo par tiem. Sekmīgo kandidātu pēc atlases komisijas ieteikuma ieceļ valsts galvenais revidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir četras nodaļas, no kurām pirmās trīs vada valsts galvenā revidenta palīgs. Tās ir šādas:

  • Finanšu un atbilstības revīzijas nodaļa, kas atbild par valdības finanšu pārskatu analīzi un vairāku valdības ministriju un departamentu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju revīziju;
  • Lietderības revīzijas nodaļa, kas atbild par lietderības/ieguldīto līdzekļu atdeves revīzijām;
  • Īpašo revīziju un izmeklēšanas nodaļa, kas atbild par izmeklēšanas ziņojumiem, kurus parasti pieprasa Valsts pārskatu komiteja vai finanšu ministrs, un
  • IKT nodaļa, kas atbild par IT revīzijām, kā arī IT atbalsta sniegšanu pārējām revīzijas nodaļām attiecīgo revīziju veikšanā.

Papildus revīzijas nodaļām ir arī finanšu un administrācijas nodaļa ar savu vadītāju, kurā tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar finansēm, administrāciju un cilvēkresursiem.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 57 pilnslodzes ekvivalenti (2019. g. decembris) (84 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 40 %; ♀ 60 %. Vidējais vecums: 42

BUDŽETS

  • 3,5 miljoni EUR (2019. g.)
  • VRB budžetu pilnībā finansē no Maltas vispārējā budžeta
  • Aptuveni 0,07 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB var brīvi izvēlēties revīzijas tematus. VPK un Finanšu ministrija var arī lūgt VRB veikt izziņas darbu attiecībā uz publiskajiem līdzekļiem. Lai gan VRB šādus lūgumus parasti izpilda, tas nav obligāti.

VRB sagatavo gada revīzijas plānus, kas ietver attiecīgajā gadā plānoto revīziju sarakstu un ko apstiprina valsts galvenais revidents un valsts galvenā revidenta vietnieks.

Izraugoties gada revīzijas programmā iekļaujamās revīzijas jomas, VRB ņem vērā dažādus kritērijus, tādus kā ar revidējamo tēmu saistītie iespējamie riski, jautājuma aktualitāte, sociālais un finansiālais būtiskums, parlamenta, valdības, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības intereses, kā arī iespēju pievērsties ierosinātajiem revīzijas tematiem.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic finanšu revīzijas, atbilstības revīzijas, lietderības revīzijas, izmeklēšanas revīzijas un IT revīzijas.

Finanšu un atbilstības revīziju ziņojumi tiek publicēti reizi gadā — ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc finanšu gada beigām, kas ir 31. decembrī. Citi ziņojumi tiek publicēti, tiklīdz tie ir pabeigti.

Turklāt VRB reizi gadā (gada beigās) publicē pašvaldību revidentu revīzijas ziņojumu konstatējumu kopsavilkumu (nosaukums: Valsts galvenā revidenta ziņojums par pašvaldību darbību).

VRB veic revīzijas saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, un tam ir savas finanšu, atbilstības un lietderības revīziju rokasgrāmatas.

Turklāt, veicot lietderības revīzijas, VRB izmanto jautājumu analīzes un secinājumu izdarīšanas pieeju.

Visbeidzot, tam ir savs profesionālās rīcības kodekss, kas tā darbiniekiem ir stingri jāievēro.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu par valsts pārskatiem;
  • gada ziņojumu par pašvaldību darbību;
  • gada ziņojumu par izpildes kontroles revīzijām;
  • gada ziņojumu un finanšu pārskatu un
  • atsevišķus ziņojumus par lietderības revīzijām, izmeklēšanas ziņojumus un citu veidu revīzijas ziņojumus, kas nav minēti iepriekš.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus revīzijas ziņojumus un citus ziņojumus VRB iesniedz Pārstāvju palātas priekšsēdētājam. Katrs ziņojums ietver kopsavilkumu, kurā sniegts īss ziņojuma pārskats, un tam ir pievienots paziņojums presei, kurā norādīti attiecīgā ziņojuma svarīgākie punkti. Visus ziņojumus pēc to iesniegšanas Pārstāvju palātas priekšsēdētājam VRB publicē savā tīmekļa vietnē un Facebook lapā.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB uztur ciešas divpusējas attiecības ar vairāku citu ES dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm. Birojs ir arī Sadraudzības valstu revidentu tīkla dalībnieks.

VRB aktīvi piedalās arī vairākos starptautiskos tīklos.

Tas arī mijiedarbojas ar Maltas Universitāti un ir vairāku valdības komiteju loceklis, tajās piedaloties “novērotāja” statusā.

 

 

NĪDERLANDE

ALGEMENE REKENKAMER

Kopš 1814. gada
Pirmsākumi 1447. gadā

Tīmekļa vietne: https://english.rekenkamer.nl/

Pamatuzdevums

Palīdzēt uzlabot centrālās valdības un ar to saistīto iestāžu darbību un darbības rezultātus.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Nīderlandes Revīzijas palāta (NRP) pārbauda, vai centrālā valdība tērē nodokļu maksātāju naudu tērē pamatoti, ekonomiski un apdomīgi. Tās likumā noteiktais uzdevums ir revidēt valdības ienākumus un izdevumus un reizi gadā maijā trešajā trešdienā jeb Pārskatatbildības dienā ziņot par revīzijas rezultātiem parlamentam. Pamatojoties uz NRP atzinumu, parlaments var lemt par valdības budžeta izpildes apstiprināšanu. Turklāt NRP ziņo parlamentam par atsevišķām revīzijām, kā rezultātā parlamenta deputāti var noteikt, vai attiecīgā ministra politika ir efektīva.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Nīderlandes konstitūcijas (1814. g.) 76., 77. un 78. pants;
  • Valdības pārskatu likums (2016. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

NRP revidē:

  • 21 valsts budžeta iedaļu, galvenokārt ministrijas un valsts līdzekļus, un
  • 121 juridisko personu (grupu) ar likumā noteiktiem pienākumiem.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez tiesas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

NRP ir centrālās valdības ārējais revidents. Tā ir neatkarīga struktūra, kuras konstitucionālais statuss ir “valsts augstā padome” — valsts publiskā sektora struktūra, kas izveidota ar mērķi nodrošināt demokrātisku tiesiskumu.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

NRP darba attiecības ar Nīderlandes parlamentu balstās uz sadarbību. Institucionālā līmenī valde regulāri tiekas ar parlamenta Finanšu pastāvīgo komiteju. To darbinieki sazinās katru dienu.

NRP publicē revīzijas konstatējumus, galvenokārt ziņojumu un vēstuļu veidā, ko nosūtu parlamentam. Pirms revīzijas ziņojuma publicēšanas parlamentam tiek piedāvāts atsevišķā sanāksmē saņemt tā ieskatu. Ja parlaments piedāvājumu pieņem, šādu atsevišķu tikšanos piedāvā arī atbildīgajam ministram.

NRP īpašo zināšanu dēļ parlaments to reizēm uzaicina piedalīties uzklausīšanās.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Arno Visser tika iecelts 2015. gada 15. oktobrī. 2013. gada 15. janvārī viņš kļuva par valdes locekli.

PILNVARU TERMIŅŠ

NRP priekšsēdētāju ieceļ uz mūžu, līdz tiek sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums — 70 gadi.

ATLASES METODE

Ja atbrīvojas NRP priekšsēdētāja amata vieta, nākamo priekšsēdētāju ieceļ saskaņā ar turpmāk aprakstīto procedūru. Lai valde būtu pilnā sastāvā, tiek iecelts jauns valdes loceklis, un valsts galva pēc ministru kabineta ieteikuma no trim valdes locekļiem ieceļ jauno priekšsēdētāju.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Nīderlandes Revīzijas palātu pārvalda valde, kurā ir priekšsēdētājs un divi locekļi. Valdes locekļi visus lēmumus pieņem kopīgi.

Katrs valdes loceklis darbojas kā ziņotājs par noteiktu NRP darba daļu, un priekšsēdētājs uzrauga organizāciju kopumā.

Nīderlandes Revīzijas palātai ir arī divi ārēji, ārkārtas gadījumiem paredzēti valdes locekļi, kurus var uzaicināt piedalīties noteiktās darbībās, piemēram, uzraudzīt revīzijas, veikt ārējās darbības vai aizstāt valdes locekļus.

PILNVARU TERMIŅŠ

Visus NRP valdes locekļus ieceļ uz mūžu, līdz tiek sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums — 70 gadi.

ATLASES METODE

Valsts galva ieceļ valdes locekļus. Lēmumu par iecelšanu kopīgi sagatavo valde un parlaments.

Valde atlasa vismaz četrus kandidātus atklātā darbā pieņemšanas procedūrā. Kandidātu sarakstu iesniedz Pārstāvju palātai. Tai šis saraksts nav saistošs. Pēc tam Pārstāvju palāta iesniedz triju kandidātu sarakstu valsts galvai, kura ieceļ to kandidātu, kam ir vislielākais atbalsts parlamentā.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

NRP valdei darbā palīdz struktūra, ko vada ģenerālsekretārs, kuru ieceļ ar likumu un kurš valsts galvai nodod zvērestu. NRP ir vadības komanda, kuru vada ģenerālsekretārs un kurā darbojas seši revīzijas direktori un viens atbalsta dienestu direktors. Šī vadības grupa atbild par organizācijas un revīziju kvalitāti.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 245 pilnslodzes ekvivalenti (2019. g. oktobrī)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 52 %; ♀ 48 %. Vidējais vecums: 47

BUDŽETS

  • 32,1 miljons EUR (2019. g.)
  • 0,01 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Lai gan NRP patstāvīgi lemj, kādas revīzijas tā veiks, parlaments, ministri un valsts sekretāri tai var lūgt, lai tā veic revīziju.

NRP ir izstrādāts pastāvīgs revīzijas plāns, ko vairākas reizes gadā pārskata saskaņā ar stratēģiskā dialoga sesiju rezultātiem. Daļa no NRP revīzijas resursiem tiek norīkota daudzgadu revīzijas programmām, kuras pievēršas tematiem, kas uzskatāmi par finansiāli un sociāli sevišķi nozīmīgiem.

NRP prioritāte ir tās revīzijas jomas, kurās tā var nodrošināt pievienoto vērtību, jo tai ir īpašas pilnvaras (piemēram, tiesības piekļūt konfidenciālai informācijai), tā ir neatkarīga un objektīva, vai arī neviena cita organizācija nevar veikt revīzijas attiecīgajā jomā.

— REVĪZIJAS METODES

NRP veic finanšu un lietderības revīzijas.

Tā izmēģina jaunas revīzijas metodes un paņēmienus, kā arī jaunus publicēšanas veidus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

NRP publicē:

  • gada ziņojumu;
  • revīzijas ziņojumus;
  • tematiskos ziņojumus;
  • budžeta vēstules;
  • tīmekļa dokumentus un
  • faktu lapas.

Revīzijas konstatējumus un uzkrāto pieredzi NRP nodod valdībai, parlamentam un par revidējamo vienību pārvaldību atbildīgajām personām.

Pirms un pēc vispārējām vēlēšanām, kā arī to laikā NRP savas publikācijas ierobežo, kamēr nav izveidots jauns ministru kabinets.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

NRP publicē ziņojumus savā tīmekļa vietnē un informāciju par savām publikācijām – sociālajos medijos.

Maija trešajā trešdienā (Pārskatatbildības dienā) NRP sniedz neatkarīgu atzinumu par centrālās valdības pārskatiem, darbības pārvaldību, finanšu pārvaldību un tās politikas informācijas kvalitāti, ko ministri sniedz parlamentam.

— SADARBĪBA AR CITIEM

NRP aktīvi sadarbojas un apmainās zināšanām ar Nīderlandes Karalistes revīzijas iestādēm. Šo iestāžu vidū ir gan vietējie revīzijas biroji un revīzijas komitejas, gan arī revīzijas iestādes Nīderlandes teritorijās Karību jūrā.

Turklāt NRP ir aktīva starptautiskās revīzijas kopienas dalībniece. Tai ir plaša pieredze institucionālās attīstības stiprināšanā, kas iegūta, īstenojot spēju veidošanas projektus ar augstākajām revīzijas iestādēm ārvalstīs. NRP arī sadarbojas un dalās īpašās zināšanās ar radniecīgām iestādēm un ir INTOSAI, EUROSAI, ES Kontaktkomitejas un Pasaules revīzijas līderu foruma institucionālā locekle.

Ciešas sadarbības piemēri ir NRP un citu augstāko revīzijas iestāžu kopīgās vai paralēlās revīzijas.

 

 

POLIJA

NAJWYŻSZA IZBA KONTROLI

Kopš 1919. gada
Pirmsākumi 1809. gadā

Tīmekļa vietne: www.nik.gov.pl

Pamatuzdevums

Veicināt pareizu pārvaldību un efektivitāti civildienestā Polijas Republikas labā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valdības pārvaldes struktūru, Polijas Valsts bankas, valsts juridisko personu un citu valsts organizatorisko struktūrvienību darbības likumību, ekonomisko piesardzību, efektivitāti un rūpību. ARB var revidēt pašvaldību struktūru, vietējo pašvaldību juridisko personu un citu vietējo pašvaldību organizatorisko struktūrvienību darbības likumību, ekonomisko piesardzību un rūpību.

ARB var arī revidēt citu organizatorisko struktūrvienību un ekonomikas subjektu darbības likumību un uzņēmumu darbību saistībā ar to, vai tie izmanto valsts vai publisko īpašumu vai resursus likumīgi un pareizi un vai pilda savas finansiālas saistības attiecībā uz valsti.

ARB ir tiesības piekļūt visai vajadzīgajai informācijai, un tā darbiniekiem ir brīva piekļuve revidējamo struktūru telpām un tiesības izskatīt attiecīgos dokumentus un citus materiālus. ARB var intervēt lieciniekus no revidējamām vai citām struktūrām, uzklausīt viņu liecības, pieprasīt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no revidējamo struktūru darbiniekiem, meklēt ekspertu un speciālistu palīdzību un piedalīties revidējamo struktūru vadības sanāksmēs.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

1994. gada 23. decembra grozītais likums par Augstāko revīzijas biroju (ARB likums).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARB cita starpā revidē:

  • budžeta struktūrvienības (piemēram, ministrijas un valsts aģentūras);
  • mērķorientētus valsts fondus;
  • izpildaģentūras un citas valsts juridiskās personas no publiskā finanšu sektora;
  • valsts bankas, tostarp Polijas Valsts banku;
  • vietējās pašvaldības struktūras;
  • citas vienības, kas rada publiskos izdevumus, tostarp ar publisko sektoru nesaistītas finanšu struktūrvienības.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Revīzijas birojs, ko vada priekšsēdētājs un kas darbojas saskaņā ar koleģialitātes principu, proti, ir īpaša struktūra — ARB padome, kas ir iesaistīta svarīgāko dokumentu apstiprināšanas un pieņemšanas procesā.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir valsts augstākā revīzijas struktūra, kas ir neatkarīga no valdības, bet pakļauta parlamenta apakšpalātai jeb Sejmam.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB sniedz ziņojumus Sejmam un sadarbojas ar gandrīz visām Sejma komitejām, kas saskaņā ar savu darbības jomu izskata lielāko daļu ARB revīzijas ziņojumu. Sejma Valsts revīzijas komiteja arī izskata ARB revīzijas ziņojumus un sniedz atzinumus par ARB budžetu un sniedz ieteikumus par citu Sejma komiteju ierosinājumiem (40–60 ierosinājumu gadā) attiecībā uz iespējamām ARB revīzijas jomām. ARB arī informē Valsts revīzijas komiteju par savu gada darba plānu.

Sejms izskata ARB galvenos ziņojumus: gada darbības pārskatu un valsts budžeta izpildes un monetārās politikas pamatnostādņu analīzi.

Sejms un tā struktūras var uzdot ARB veikt revīzijas, bet tas notiek reti (1–3 reizes gadā).

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Marian Banaś stājās amatā 2019. gada 30. augustā.

Priekšsēdētājam palīdz trīs priekšsēdētāja vietnieki un ģenerāldirektors.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Ar Senāta (parlamenta augšpalātas) piekrišanu un pēc Sejma priekšsēdētāja vai vismaz 35 Sejma deputātu grupas pieprasījuma priekšsēdētāju ieceļ Sejms.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

ARB pārvaldības struktūru veido padomes priekšsēdētājs. Tā ir koleģiāla struktūra, kurā ir priekšsēdētājs, visi priekšsēdētāja vietnieki, ģenerāldirektors un 14 locekļi (septiņi no ARB neatkarīgi akadēmisko aprindu pārstāvji tiesību vai ekonomikas jomā un septiņi revīzijas struktūrvienību direktori vai ARB priekšsēdētāja padomnieki).

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un ģenerāldirektors strādā ARB padomē uz savu pilnvaru laiku, bet citi locekļi tiek iecelti amatā uz trīs gadu termiņu, ko var pagarināt.

ATLASES METODE

14 ARB padomes locekļus pēc ARB priekšsēdētāja pieprasījuma un pēc Sejma Valsts revīzijas komitejas atzinuma saņemšanas ieceļ Sejma priekšsēdētājs.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Augstākajam revīzijas birojam ir revīzijas nodaļas (14 departamenti un 16 reģionālās filiāles) un administratīvie atbalsta departamenti (4). Konkrētu reģionālo filiāļu darbības teritorijas atbilst Polijas administratīvajam iedalījumam reģionos, un tām ir tāds pats statuss kā revīzijas departamentiem.

Revīzijas departamentu un reģionālo filiāļu veiktās revīzijas uzrauga ARB priekšsēdētājs vai viens no priekšsēdētāja vietniekiem.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 1602 pilnslodzes ekvivalenti (2018. g.) (71 % ir nodarbināti revīzijā).
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 54 %; ♀ 46 %. Vidējais vecums: lielāks par 41 (revidenti)

BUDŽETS

  • ARB budžets: 282,1 miljons PLN jeb aptuveni 66 miljoni EUR (2018. g.)
  • Sadalījums: ARB padome pieņem ARB budžeta projektu. Finanšu ministrs to iekļauj valsts budžeta projektā, kuru pēc tam apspriež un apstiprina parlaments.
  • Aptuveni 0,07 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB veic revīzijas uzdevumus, pamatojoties uz gada darba plāniem. Valsts budžeta izpildes revīzijai, kas ir ARB galvenais pienākums, revīzijas plānošanā ir prioritāte.

ARB uzrauga izmaiņas tiesību aktos, pēta statistikas datus un pārbauda valdības plānus un programmas, kā arī preses relīzes un pilsoņu sūdzības. Šī uzraudzība ir liels ieguldījums gada un ilgtermiņa plānošanā. Pamatojoties uz to, ARB var izstrādāt darba plānu un noteikt revīzijas prioritātes.

Pirms revīzijai ierosināto jomu izraudzīšanās tiek veikta visaptveroša riska analīze, kas cita starpā balstīta uz tādu starptautisku iestāžu ziņojumiem un publikācijām kā ESAO, Pasaules Banka un ES Padome, valsts stratēģijas dokumentiem, publiskā sektora finanšu plāniem, statistiku, ARB saņemtajām sūdzībām, sabiedriskās domas aptauju rezultātiem un plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem.

— REVĪZIJAS METODES

ARB veic finanšu, pareizības un lietderības revīzijas (plānotas un ad hoc), kā arī integrētas revīzijas, kas aptver visas trīs jomas.

ARB izmantotie revīzijas standarti ir balstīti uz Polijas tiesību aktiem, INTOSAI revīzijas standartiem, INTOSAI revīzijas standartu Eiropas īstenošanas pamatnostādnēm, Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) standartiem un savu ilgo pieredzi.

Metodikas pamatnostādnēs (revīzijas rokasgrāmatā), kas balstītas uz šiem standartiem, ir sniegti sīki norādījumi par to, kā veikt revīziju.

ARB ētikas kodekss atbilst starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARB publicē:

  • valsts budžeta izpildes un monetārās politikas pamatnostādņu analīzes (gada ziņojumu);
  • atzinumus Ministru padomei attiecībā uz apstiprināšanu;
  • ex post revīzijas paziņojumus (ziņojumus pēc atsevišķas vienības revīzijām);
  • visu plānoto un ad hoc ziņojumu kopsavilkumus (informāciju par revīzijas rezultātiem);
  • gada darbības pārskatus;
  • analīzes par to, kā ir izmantoti ar likumdošanu un tiesību aktu piemērošanu saistītie revīzijas konstatējumi,
  • gada darba plānus.

ARB arī sagatavo:

  • priekšlikumus grozīt tiesību aktus (de lege ferenda priekšlikumus);
  • iedzīvotāju prasību un sūdzību analīzes.

Revīzijas rezultātu pēcpārbaude:

  • ARB informē revidētās vienības par saviem konstatējumiem un ieteikumiem un sistemātiski pārbauda, vai tie ir ņemti vērā. Šo pārbaužu rezultāti ir atspoguļoti izpildes kontroles ziņojumos.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

REVĪZIJAS REZULTĀTU PUBLICĒŠANA

Revīzijas ziņojumus, saistītos dokumentus un informāciju par pašreizējām darbībām ARB publicē savā tīmekļa vietnē (www.nik.gov.pl) un Sabiedrības informācijas biļetenā (https://bip.nik.gov.pl/).

ATSPOGUĻOJUMS PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻOS

ARB izstrādā daudz informatīvu materiālu, lai veicinātu to izmantošanu plašsaziņas līdzekļos. 2018. gadā presē, radio un televīzijā ARB tika pieminēts pavisam 12 980 reižu.

MIJIEDARBĪBA AR IEDZĪVOTĀJIEM

ARB juridiskais pienākums ir sniegt iedzīvotājiem informāciju par savām darbībām, produktiem u. c. un ļauj viņiem iesniegt pieprasījumus, piemēram, attiecībā uz revīzijām. Visi revīzijas ziņojumi (izņemot konfidenciālos ziņojumus) ir publicēti ARB tīmekļa vietnē. ARB arī reizi divos mēnešos publicē periodisku izdevumu “Valsts revīzija”.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ARB cieši sadarbojas ar citām valsts vai vietējām kontroles, revīzijas un pārbaudes struktūrām (tās sniedz ARB savu revīziju rezultātus un ARB vadībā kopīgi veic noteiktas revīzijas).

ARB arī regulāri sadarbojas ar universitātēm un pētniecības iestādēm un sistemātiski konsultējas ar ārējiem speciālistiem, tostarp izveidojot ekspertu paneļus.

 

 

PORTUGĀLE

TRIBUNAL DE CONTAS

Kopš 1849. gada
Pirmsākumi 1389. gadā

Tīmekļa vietne: www.tcontas.pt

Pamatuzdevums

Uzlabot publisko līdzekļu finanšu pārvaldību, veicinot pārskatatbildību un pārredzamību un panākot finanšu saistību izpildi. Tribunal de Contas darbojas kā neatkarīgs iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvis, ziņojot par to, kā tiek izlietota viņu nauda.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Saskaņā ar konstitūciju un tiesību aktiem Tribunal de Contas de Portugal (TCP)

  • pārbauda publisko ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību un kontrolē valsts parādu;
  • sniedz atzinumu par vispārējiem valsts pārskatiem un autonomo reģionu pārskatiem un, sākot ar 2023. gadu, apstiprinās vispārējos valsts pārskatus;
  • novērtē publisko finanšu pārvaldību un
  • panāk finanšu saistību izpildi.

TCP ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tas uzskata par vajadzīgu, un revidējamo vienību pienākums ir sadarboties.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Portugāles Republikas konstitūcija (1976. g.): 107. pants, 209. panta c) punkts, 214. un 216. pants;
  • Likums par Tribunal de Contas organizāciju un darbību: 1997. gada 26. augusta Likums Nr. 98/97;
  • Budžeta shēmas likums: 2015. gada 11. septembra Likums Nr. 151/2015, 66. panta 6. punkts.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

TCP revidē:

  • valsti un tās dažādos departamentus;
  • Azoru salu un Madeiras autonomos reģionus un to dažādos dienestus;
  • vietējās iestādes un to apvienības vai federācijas, ieskaitot metropoles teritorijas;
  • publiskās iestādes;
  • sociālā nodrošinājuma iestādes;
  • publiskā sektora apvienības, publiskā sektora struktūru apvienības vai publiskā un privātā sektora struktūru jauktās apvienības, kuras galvenokārt saņem finansējumu no publiskā sektora struktūrām vai kuras ir pakļautas to vadības kontrolei;
  • valstij piederošus uzņēmumus;
  • reģionālos uzņēmumus;
  • starp pašvaldībām izveidotos un pašvaldību uzņēmumus;
  • jebkādas vienības, kas saistītas ar publiskajiem līdzekļiem, — gan tās, kuras saņem dotācijas, gan arī tās, kas daļēji pieder valstij;
  • uzņēmumus ar koncesijām, kas ļauj pārvaldīt valstij piederošus uzņēmumus, vai uzņēmumus, kuriem pieder daļa valsts kapitālā, vai jauktus privātos un valsts uzņēmumus, kurus kontrolē publiskais sektors, uzņēmumus ar koncesijām, kas ļauj pārvaldīt sabiedriskos pakalpojumus, un uzņēmumus ar publiskām būvdarbu koncesijām, un
  • citas vienības, kas izmanto vai pārvalda publiskos līdzekļus.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiālas tiesas modelis ar revīzijas un jurisdikcijas funkcijām, tajā ir priekšsēdētājs un 18 locekļi (tiesneši, kuriem ir tāds pats statuss kā Augstākās tiesas tiesnešiem).

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar konstitūciju TCP ir augstākā tiesa un tādējādi suverēna struktūra, kas ir līdzvērtīga valsts prezidentam, parlamentam, valdībai un pārējām tiesām. Tā ir neatkarīga augstākā revīzijas iestāde, kas atbild par ārējo finanšu kontroli/revīziju, pārbaudot valsts budžeta izpildi, ko īsteno valdība.

TCP locekļi, būdami tiesneši, no amata nav atceļami un nevar tikt saukti pie atbildības par saviem spriedumiem (tomēr ir daži tiesību aktos paredzēti izņēmumi).

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

TCP ir neatkarīgs no visām pārējām iestādēm. Tomēr tiesību aktos cita starpā ir paredzētas šādas sadarbības procedūras:

  • parlaments un valdība var lūgt, lai TCP veic konkrētu vienību vai finanšu subjektu revīzijas, bet TCP tas nav obligāti jādara;
  • parlaments var prasīt, lai tam tiktu nosūtīti sagatavotie ziņojumi;
  • parlaments var prasīt, lai TCP sniedz informāciju, kas iegūta revīziju veikšanas laikā, un
  • TCP revīzijas ziņojumus un gada ziņojumu parasti publicē un nosūta parlamentam un citām ieinteresētām personām.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

TCP PRIEKŠSĒDĒTĀJS

José F. F. Tavares ir priekšsēdētājs kopš 2020. gada 7. oktobra.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju pēc valdības priekšlikuma ieceļ valsts prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

TCP ir pašpārvaldes iestāde.

To vada priekšsēdētājs.

TCP ir tiesības noteikt savu budžetu, kā arī finansiāla autonomija to pārvaldīt. Budžetu apstiprina parlaments.

Tiesas plēnumam, kurā ir priekšsēdētājs un visi locekļi, ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz TCP gada budžeta projektu un stratēģisko plānu.

PILNVARU TERMIŅŠ

Locekļus ieceļ uz mūžu.

ATLASES METODE

Locekļus izraugās, izmantojot publisku konkursu ar atlases komisiju.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

TCP ir trīs palātas un divas reģionālās palātas (attiecīgi Azoru salām un Madeirai). Šīm revīzijas palātām ir revīzijas un administratīvie departamenti.

Papildus tam TCP ir Iekšējās revīzijas departaments, kas atrodas TCP priekšsēdētāja tiešā atbildībā, un Revīzijas standartu komisija.

TCP locekļi ir norīkoti dažādās palātās, ņemot vērā akadēmiskos un profesionālos kritērijus.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 553 (galvenā mītne: 459; Azoru salas: 47; Madeira: 47) (2020. g.)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 33 %; ♀ 67 %. Vidējais vecums: 52

BUDŽETS

  • TCP darbību finansē no valsts vispārējā budžeta un pašu resursiem (no maksas, kas iekasēta no revidējamām vienībām)
  • Kopējais budžets (2020. g.): 28,6 miljoni EUR
  • < 0,014 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Reizi trīs gados TCP apstiprina stratēģisko plānu pēc līdzdalības procesa, kura rezultātā tiek veikta SVID analīze (stiprās un vājās puses, iespējas un draudi) un riska analīze, kurā izklāstīti mērķi un prioritātes.

Attiecībā uz to pašu stratēģisko periodu TCP apstiprina arī trīs gadu programmu, kura paredz izstrādāt vidēja termiņa darbības plānu, kas ir attiecīgā perioda gada plānu summa.

Turklāt tas pilnīgi neatkarīgi apstiprina detalizētu gada darba programmu.

— REVĪZIJAS METODES

TCP veic visu veidu revīzijas.

Izmantotās metodes ir izklāstītas TCP revīzijas rokasgrāmatās, kurās ņemti vērā starptautiskie revīzijas standarti (ISSAI) un paraugprakse.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

TCP publicē visus savus ziņojumus un lēmumus, proti:

  • gada ziņojumus un atzinumus par vispārējiem valsts pārskatiem un autonomo reģionu pārskatiem;
  • revīzijas ziņojumus un
  • gada darbības pārskatu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ziņojumus, lēmumus, attiecīgos dokumentus, pasākumus un darbības TCP publisko savā tīmekļa vietnē.

Turklāt tas var nolemt savus ziņojumus publicēt Portugāles Oficiālajā Vēstnesī un izplatīt plašsaziņas līdzekļos. TCP arī izmanto sociālos medijus, lai mijiedarbotos ar sabiedrību.

— SADARBĪBA AR CITIEM

TCP vada EUROSAI Revīzijas un ētikas darba grupu un ir INTOSAI, EUROSAI un ARI Portugāļu valodas valstu organizācijas (CPLP) valdes loceklis. TCP priekšsēdētājs ir IDI valdes loceklis. TCP piedalās ARI spēju veidošanas projektos, it īpaši portugāļu valodā runājošās valstīs, kā arī ir CPLP un EUMETSAT pārskatu apliecinājumu ārējais revidents.

 

 

RUMĀNIJA

CURTEA DE CONTURI A ROMÂNIEI

Kopš 1992. gada
Pirmsākumi 1864. gadā

Tīmekļa vietne: www.curteadeconturi.ro

Pamatuzdevums

Revidēt valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu, ziņot parlamentam, administratīvajām iestādēm, valsts iestādēm un nodokļu maksātājiem par šo resursu izmantošanu un pārvaldību saskaņā ar ekonomiskuma, lietderības un efektivitātes principiem.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Rumānijas Revīzijas palāta (RRP) veic revīzijas par valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu. Tā darbojas patstāvīgi, kā tas ir noteikts konstitūcijā, un ir ARI starptautisko organizāciju dalībniece.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Rumānijas konstitūcija (1991. g., pārskatīta 2003. g.)
  • Likums Nr. 94/1992 par Revīzijas palātas organizāciju un darbību, atkārtoti publicēts, ar grozījumiem un papildinājumiem.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

RRP revidē:

  • valsts sektora iestādes un struktūras;
  • administratīvās un teritoriālās vienības (apgabalu padomes, pilsētu un pašvaldību mērus);
  • Rumānijas Valsts banku;
  • valsts uzņēmumus;
  • komercuzņēmumus, kuros valstij, administratīvajām un teritoriālajām vienībām, valsts iestādēm vai autonomajām pārvaldes iestādēm kopā vai atsevišķi pieder akciju kontrolpakete;
  • sociālās apdrošināšanas struktūras, kas pārvalda publiskos aktīvus, mantu vai līdzekļus;
  • juridiskās personas, kas saņem valdības garantijas aizdevumiem vai subsīdijas, vai citu valsts finansiālo palīdzību no centrālās un vietējās valsts pārvaldes vai citām valsts iestādēm.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiālas pārvaldības struktūra bez tiesas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

RRP ir neatkarīga valsts iestāde un atskaitās tikai parlamentam.

RRP ir Rumānijas augstākā revīzijas iestāde, kas revidē valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu.

RRP pēc parlamenta pieprasījuma apstiprina valsts budžeta projektu un likumprojektus publisko finanšu un grāmatvedības jomā, kā arī projektus, kas radītu mazākus ieņēmumus vai lielākus izdevumus, nekā paredzēts budžeta likumā. Tā arī apstiprina valdības vai ministriju rosinātu specializētu struktūru izveidi, kas ietilpst to atbildības jomā.

Tiesvedību, kas izriet no RRP darbības, risina tiesa.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

RRP iesniedz parlamentam gada ziņojumu par gada pārskatiem, kurā atspoguļots valsts budžetu izlietojums. Ziņojumā ir iekļauti revīzijas secinājumi un ieteikumi.

Parlaments ir vienīgā iestāde, kas var lūgt RRP veikt publiskā sektora revīzijas.

RRP ir vienīgā struktūra, kas veic revīziju par abu parlamenta palātu un valdības budžeta izpildi.

RRP sagatavo un apstiprina savu budžetu un nosūta to valdībai iekļaušanai valsts budžeta projektā, ko iesniedz apstiprināšanai parlamentā. Tomēr gada budžeta apstiprināšanas procedūra paredz valdībai vai parlamentam iespēju iejaukties attiecībā uz budžetu, kas pieņemts RRP kopsapulcē.

Īpaša parlamentārā komiteja pārbauda, kā RRP izmanto savu budžetu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Mihai Busuioc tika iecelts 2017. gada 15. oktobrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju ieceļ parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

RRP vada kopsapulce, kurā ir 18 locekļi, kurus sauc par revīzijas padomniekiem un kurus saskaņā ar konstitūciju un likumu par iestādes organizāciju un darbību ieceļ parlaments.

Priekšsēdētājs atbild par RRP izpildvadību. Viņam palīdz divi priekšsēdētāja vietnieki, kurus no revīzijas padomnieku vidus ieceļ parlaments.

PILNVARU TERMIŅŠ

Reizi trijos gados tiek nomainīta trešdaļa kopsapulces locekļu.

9 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

RRP locekļus ieceļ parlaments uz noteiktu deviņu gadu periodu. Viņi pilda savus pienākumus neatkarīgi, un viņus var atlaist tikai parlaments saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti likumā par iestādes organizāciju un darbību. Revīzijas padomnieki ir augstas valsts amatpersonas, kas pakļautas tādiem pašiem juridiskiem ierobežojumiem kā tiesneši. Līdz ar to savu pilnvaru termiņa laikā RRP locekļi nedrīkst būt politiskā partijā vai iesaistīties politiska rakstura sabiedriskā darbībā.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

RRP ir organizēta centralizēti, un tajā ir deviņas revīzijas nodaļas, divas koordinācijas nodaļas, juridiskā nodaļa un ģenerālsekretariāts, kura uzdevums ir nodrošināt atbalstu iestādes konkrētajās darbības jomās. Reģionāli to veido 42 apgabalu revīzijas palātas un Bukarestes pašvaldības revīzijas palāta. RRP ietver arī funkcionāli neatkarīgu revīzijas iestādi, kuras uzdevums ir revidēt Rumānijai piešķirto ES finansējumu.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 1966 amata vietas (2020. g.), tostarp 1621 ārējā publiskā revidenta amata vieta (82,45 % strādā revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 39 %; ♀ 61 %. Vidējais vecums: 48

BUDŽETS

  • RRP finansējumu saņem no valsts budžeta
  • 79,7 miljoni EUR (2020. g.), ietverot administratīvos izdevumus
  • Aptuveni 0,20 % no kopējiem valsts budžeta izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

RRP lemj par savām darba programmām.

Plānošana notiek gan katram gadam, gan vairākiem gadiem. Darba programmas apstiprina kopsapulce.

Daudzgadu darba programmas aptver trīs gadu laikposmu.

— REVĪZIJAS METODES

RRP veic:

  • budžeta izpildes pārskatu finanšu revīzijas;
  • ar publiskajiem izdevumiem saistīto subjektu, projektu, procesu vai darbību lietderības revīzijas;
  • atbilstības revīzijas.

RRP revīzijas veic saskaņā ar INTOSAI standartiem un pamatojoties uz tiesību normām, rokasgrāmatām un vadlīnijām, kas izstrādātas konkrētām darbībām, kā arī citiem iekšējiem noteikumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

RRP iesniedz parlamentam publisko gada ziņojumu par iepriekšējā finanšu gada konsolidētā vispārējā budžeta pārvaldības pārskatu revīziju.

Publiskais gada ziņojums ir svarīgākais un redzamākais RRP publicētais dokuments. Tajā sniegts iestādes galveno revīzijas konstatējumu, secinājumu un ieteikumu kopsavilkums.

RRP sagatavo arī gada darbības pārskatu, kurā sniegta informācija par tās stratēģiju, pilnvarām, pienākumiem, uzdevumiem un attiecībām ar dažādām ieinteresētajām personām. Šajā pārskatā ir iekļauti arī attiecīgā gada dati un informācija par RRP organizāciju, tās darbu, darbinieku apmācību, profesionālo darbību kalendāru, rezultātiem, starptautisko darbību, kā arī cilvēkresursiem un finanšu resursiem.

Reizi gadā RRP konkrētām vietējām pašvaldībām iesniedz ziņojumus par vietējo publisko finansējumu. Šie ziņojumi ir apgabalu revīziju palātu veikto vietējo administratīvo un teritoriālo vienību budžetu revīziju rezultāts.

RRP gatavo revīzijas ziņojumus pēc savas iniciatīvas galvenajās sabiedrības interešu jomās. Palāta tos nosūta parlamentam un citām ieinteresētajām personām.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

RRP ziņojumi un citas publikācijas, kā arī publiskā gada ziņojuma un gada darbības pārskata kopsavilkumi angļu valodā ir pieejami elektroniski iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē (www.curteadeconturi.ro).

RRP gada ziņojums ir publicēts Rumānijas oficiālā vēstneša a III-a daļā.

— SADARBĪBA AR CITIEM

RRP starptautiskā līmenī uztur attiecības ar citām ARI, apmainoties ar pieredzi, piedaloties konferencēs, semināros un darba grupās un starptautiskos izdevumos publicējot attiecīgus pētījumus.

 

 

SLOVĀKIJA

NAJVYŠŠÍ KONTROLNÝ ÚRAD SLOVENSKEJ REPUBLIKY

Kopš 1993. gada
Pirmsākumi 1919. gadā

Tīmekļa vietne: www.nku.gov.sk

Pamatuzdevums

Nākotnes redzējums: līdz 2025. gadam nodrošināt, ka Slovākijas Republikas Augstākās revīzijas iestādes revīzijas darbs ir vērsts uz svarīgākajiem tematiem un it īpaši uz riskiem, kuri saistīti ar valsts līdzekļu izmantošanu, kas apdraud valsts politikas mērķu sasniegšanu. Šādu revīziju rezultātu nozīmīgums pamatos to apspriešanu parlamentā, tā komitejās vai valdībā un atbilstošu koriģējošu pasākumu pieņemšanu ar mērķi veicināt labāku pārvaldību.

Pamatuzdevums: Slovākijas Republikas Augstākās revīzijas iestādes uzdevums ir palīdzēt Slovākijas Republikas parlamentam, Slovākijas Republikas valdībai un citām ieinteresētajām personām veikt savus uzdevumus pēc iespējas labāk, sagatavojot objektīvus un saprotamus revīzijas rezultātus, lai nodrošinātu, ka valsts politikas mērķu sasniegšanai paredzēto resursu izmantošana būtu efektīva, ekonomiska un lietderīga, un tādējādi palīdzētu veidot labi pārvaldītu sabiedrību.

Vērtības: Slovākijas Republikas Augstākais revīzijas birojs ievēro un atzīst INTOSAI noteiktās vērtības — neatkarību, integritāti, profesionālismu, efektivitāti, uzticamību, iekļautību, sadarbību un inovācijas. ARB SR revidenti atbalsta ISSAI starptautiskajos revīzijas standartos un Ētikas kodeksā noteiktās vērtības. Nākamajam periodam Slovākijas Republikas Augstākā revīzijas iestāde par savām pamatvērtībām ir noteikusi neatkarību, objektivitāti un efektivitāti, kas ietver integritātes, ticamības, iekļautības, sadarbības un inovācijas vērtības.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Slovākijas Republikas Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valsts, vietējo iestāžu un Eiropas Savienības līdzekļu un īpašuma pārvaldību. Tas arī revidē valsts ieņēmumus un nodrošina muitas nodevu un nodokļu pareizu iekasēšanu.

Veicot revīzijas, ARB ir tiesības piekļūt visām telpām un dokumentiem, ko tas uzskata par vajadzīgiem revīzijas veikšanai.

Papildus revīzijas darbībām ARB pēc Slovākijas Valsts bankas pieprasījuma piedalās neatkarīga ārējā revidenta iecelšanas procesā saistībā ar Slovākijas Valsts bankas galīgo pārskatu revīziju.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Slovākijas Republikas konstitūcijas (1992. g.) 60.–63. pants;
  • Likums Nr. 39/1993 par Slovākijas Republikas Augstāko revīzijas biroju.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VK revidē:

  • valdības struktūras;
  • ministrijas: 14;
  • centrālās valsts pārvaldes struktūras;
  • valsts iestādes;
  • centrālās valdības iestāžu vai citu valsts pārvaldes aģentūru izveidotās juridiskās personas;
  • vietējo pašvaldību struktūras un augstāka līmeņa teritoriālās vienības, to izveidotās no budžeta finansētās organizācijas un juridiskās personas, kurās tām pieder daļas;
  • īpašam nolūkam dibinātas valsts struktūrvienības un
  • fiziskās un juridiskās personas, kas saņem valsts, publisko, Eiropas un cita veida ārvalstu finansējumu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Vestminsteras modelim atbilstoša (monokrātiska) struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir neatkarīga valsts struktūra.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB katru gadu parlamentam iesniedz kopsavilkuma ziņojumu par visu revīziju rezultātiem. Tas arī iesniedz pilnīgus revīzijas ziņojumus attiecīgajām parlamenta komitejām.

Pamatojoties uz parlamenta rezolūciju, ARB var uzdot veikt īpašu revīziju tā kompetencē. ARB ir pienākums šādu revīziju veikt.

ARB sniedz atzinumus par valsts budžeta priekšlikumiem un Slovākijas Republikas valsts galīgajiem pārskatiem un iesniedz tos parlamentam.

Parlaments ievēlē un no amata atsauc priekšsēdētāju un abus viņa vietniekus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Karol Mitrík tika iecelts 2015. gada 20. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

7 gadi, atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju aizklātā balsojumā ievēlē Nacionālās padomes (parlamenta) deputāti.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Augstāko revīzijas biroju kā likumā paredzēta struktūra pārvalda priekšsēdētājs, kuram palīdz divi priekšsēdētāja vietnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas ir atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus aizklātā balsojumā ievēlē Nacionālās padomes deputāti.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

ARB galvenajā mītnē Bratislavā ir viena revīzijas nodaļa un Priekšsēdētāja birojs, kas sniedz atbalsta pakalpojumus. Ir arī septiņas reģionālās filiāles, kas atrodas reģionu centros un revidē reģionu, rajonu un vietējās pašvaldības.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 300 (2020. g.) (77 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 39 %; ♀ 61 %. Vidējais vecums: 49

BUDŽETS

  • 12,8 miljoni EUR (2020. g.)
  • 0,07 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB savu revīzijas darbu plāno gada revīzijas plānos, ko, pamatojoties uz triju gadu pamatplānu, apstiprina Konsultatīvā padome.

Revīziju sarakstu galvenokārt veido, pamatojoties uz risku analīzi, ARB stratēģiskajiem mērķiem un sabiedrības ierosinājumiem.

— REVĪZIJAS METODES

ARB veic triju galveno veidu revīzijas:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas un
  • lietderības revīzijas.

Pamatojoties uz revīzijas rezultātiem, ARB nosūta ziņojuma projektu revidētajai vienībai, kura var izteikt viedokli, kas tiks ietverts galīgajā ziņojumā kā ziņojuma grozījums.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARB publicē:

  • gada ziņojumu;
  • finanšu revīzijas ziņojumus;
  • atbilstības revīzijas ziņojumus;
  • lietderības revīzijas ziņojumus un
  • kopsavilkuma ziņojumu par visu revīziju rezultātiem.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus revīzijas ziņojumus ARB nosūta revidētajai vienībai, parlamentam un tā attiecīgajām komitejām. Par būtiskiem konstatējumiem ARB ziņo Republikas prezidentam, premjerministram un Parlamenta priekšsēdētājam.

Turklāt galīgā ziņojuma kopsavilkums tiek publicēts ARB tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ARB sadarbojas ar daudzām iestādēm valsts un starptautiskā līmenī.

Valsts partneri ir universitātes un tādas valsts iestādes kā, piemēram, Ģenerālprokuratūra, Revīzijas palāta, Slovākijas Republikas Pretmonopola birojs un Publiskā iepirkuma birojs, u.c.

ARB valsts un starptautiskās sadarbības pasākumu mērķis ir veicināt metodikas izstrādi un darba kvalitāti un tādējādi arī uzlabot ARB pilnvaru īstenošanu Slovākijas Republikā.

 

 

SLOVĒNIJA

RAČUNSKO SODIŠČE REPUBLIKE SLOVENIJE

Kopš 1994. gada

Tīmekļa vietne: www.rs-rs.si

Pamatuzdevums

Publisko līdzekļu kontrole

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Slovēnijas Republikas Revīzijas palāta (RP) uzrauga valsts pārskatus, valsts budžetu un visus publiskos ieņēmumus un izdevumus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Slovēnijas Republikas konstitūcija (1991. g.): 150. un 151. pants;
  • Revīzijas palātas likums

Tiesību aktus, saskaņā ar kuriem RP īsteno savas pilnvaras, nevar apstrīdēt tiesā vai citās valsts iestādēs.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

RP revidē:

  • publisko tiesību juridiskās personas vai to struktūrvienības;
  • privāto tiesību juridiskās personas, ja šī persona:
    • ir saņēmusi atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, valsts budžeta vai vietējās iestādes budžeta;
    • ir koncesijas īpašniece;
    • ir uzņēmums, banka vai apdrošināšanas sabiedrība, kurā valstij vai vietējai iestādei pieder lielākā daļa;
  • fiziskas personas, kuras:
    • ir saņēmušas atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, valsts budžeta vai vietējās iestādes budžeta vai
    • sniedz sabiedriskos pakalpojumus, vai nodrošina sabiedriskos labumus, pamatojoties uz koncesiju.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Īpašs modelis, ko vada priekšsēdētājs, un revīzijas tiek veiktas centrālā, reģionālā un vietējā līmenī bez tiesas pilnvarām.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

RP ir neatkarīga savu pienākumu izpildē, un tai ir saistoša konstitūcija un citi tiesību akti. Tās locekļus ieceļ Nacionālā asambleja.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

RP nosūta Nacionālajai asamblejai visus revīzijas ziņojumus, kā arī katru gadu tai iesniedz gada darbības pārskatu.

Nosakot konkrētā kalendārajā gadā veicamās revīzijas, RP izskata Nacionālās asamblejas, valdības, ministriju un pašvaldības locekļu struktūru priekšlikumus. Tai ir jāizskata vismaz pieci Nacionālās asamblejas priekšlikumi, no kuriem vismaz divus ir sagatavojuši parlamenta opozīcijas deputāti un vēl divus — parlamenta darba struktūras.

Nacionālā asambleja ieceļ ārējo revidentu, kas revidē RP finanšu pārskatus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Tomaž Vesel tika iecelts 2013. gada 1. jūnijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

RP priekšsēdētāju pēc valsts prezidenta priekšlikuma ar absolūtu balsu vairākumu ieceļ Nacionālā asambleja.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

RP pārvalda Senāts, kurā ir priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

RP priekšsēdētāja vietniekus pēc valsts prezidenta priekšlikuma ar absolūtu balsu vairākumu ieceļ Nacionālā asambleja.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Priekšsēdētājs ir valsts galvenais revidents, kas pārstāv Revīzijas palātu un ir atbildīgs par tās darbībām. Pirmais priekšsēdētāja vietnieks uzņemas vadību priekšsēdētāja prombūtnē un kopā ar otro priekšsēdētāja vietnieku un ar priekšsēdētāja atļauju pilda valsts galvenā revidenta uzdevumus. Departamentus vada augstākie valsts revidenti, un tie ir organizēti atbilstoši publiskā sektora darbības jomām. Viens departaments specializējas lietderības un IT revīzijās.

Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki veido senātu — augstāko pārvaldības struktūru. Senāts, vienojoties ar Nacionālo asambleju, pieņem RP reglamentu un lemj par svarīgākajām revīzijām un stratēģiskiem jautājumiem.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 133 pilnslodzes ekvivalenti (2020. gada oktobrī) (67,4 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 29 %; ♀ 71 %. Vidējais vecums: 47,9

BUDŽETS

  • 6,85 miljoni EUR (2020. g.)
  • 0,051 % no kopējā valsts budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

RP savu darba programmu pieņem patstāvīgi, un tā ir konfidenciāla. No Nacionālās asamblejas iesniegtajiem revīzijas priekšlikumiem Revīzijas palātai ir jāizraugās vismaz pieci.

— REVĪZIJAS METODES

RP veic dažādu veidu revīzijas:

  • lietderības revīzijas par revidējamo vienību darbību efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu, īstenojot noteiktos mērķus un programmas, kas tiek izraudzītas, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā to potenciālais ieguldījums labākā finanšu pārvaldībā, sabiedrības intereses un vāju darbības rezultātu un pārkāpumu risks;
  • finanšu un atbilstības revīzijas par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (ticamības deklarācija), kā arī novērtējumus par to, vai sistēmas un darījumi konkrētās budžeta jomās atbilst piemērojamajiem noteikumiem un tiesību aktiem.

Revīzijas bieži vien ir šo divu revīzijas veidu apvienojums.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

RP publicē:

  • revīzijas ziņojumus un ex post revīzijas ziņojumus;
  • gada darbības pārskatu;
  • atzinumus;
  • atsevišķas atbildes uz pieprasījumiem sniegt komentāru.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada darbības pārskatu RP iesniedz Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam. Tad tas tiek apspriests Publisko finanšu kontroles komitejas sēdē, kurā var piedalīties žurnālisti un citi plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Visi revīzijas ziņojumi un ex post revīzijas ziņojumi tiek publicēti RP tīmekļa vietnē vienu dienu pēc to oficiālas pieņemšanas un iesniegšanas revidētajai vienībai vai vienībām un Nacionālajai asamblejai.

— SADARBĪBA AR CITIEM

RP galvenais mērķis ir sniegt objektīvu un ticamu informāciju par publisko finanšu izlietojumu, lai veicinātu to labāku pārvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Šim nolūkam RP sadarbojas ar dažādām struktūrvienībām visā publiskajā sektorā un uztur ciešas darba attiecības ar Nacionālo asambleju un tās komitejām. Lai veicinātu labu pārvaldību un ar saviem konstatējumiem iepazīstinātu plašāku auditoriju, RP bieži piedalās pasākumos, kurus organizē profesionālās apvienības vai publiskā sektora struktūras.

 

 

Somija

VALTIONTALOUDEN TARKASTUSVIRASTO

Kopš 1825. gada

Tīmekļa vietne: www.vtv.fi

Pamatuzdevums

Somijas Valsts revīzijas biroja darbības ir balstītas uz tādām vērtībām kā atbildība, pārredzamība, objektivitāte un cieņa. Iestādes redzējums ir “Kopā — ilgtspējīga nākotne, kopīgas zināšanas”.

Iestādes stratēģiskās prioritātes ir:

  • ietekme uz sabiedrību,
  • būtiskums un savlaicīgums,
  • uz patērētājiem orientēti produkti un pakalpojumi,
  • kompetenti darbinieki un labjutība darbā,
  • efektīvi kopējie procesi un prakse,
  • aktīva nākotnes veidošana.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Somijas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir neatkarīga iestāde, kas revidē centrālās valdības finanses, novērtē fiskālo politiku un uzrauga vēlēšanu kampaņu un politisko partiju finansēšanu.

Tā veiktās revīzijas aptver visas centrālās valdības finanses, un saskaņā ar Somijas konstitūciju tam ir plašas tiesības piekļūt informācijai.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Somijas konstitūcija (1919. un 1999. g.);
  • Likums par Valsts revīzijas biroju (676/2000);
  • Likums par Valsts revīzijas biroja tiesībām revidēt noteiktus kredīta pārvedumus starp Somiju un Eiropas Kopienām (353/1995);
  • Likums par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā īstenošanu un vispārējās valdības izdevumu ierobežojumiem (869/2012);
  • Likums par vēlēšanu kandidātu finansēšanu (273/2009);
  • Likums par politiskajām partijām (10/1969).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • valdību un ministrijas;
  • valdības aģentūras;
  • ārpusbudžeta fondus;
  • valsts uzņēmumus un valstij piederošus uzņēmumus;
  • centrālās valdības pārvedumus un subsīdijas, kas izmaksātas pašvaldībām, uzņēmumiem un citām vienībām, un
  • līdzekļu pārvedumus starp Somiju un Eiropas Savienību.

VRB nerevidē:

  • parlamenta finanses;
  • parlamenta atbildībā esošos fondus;
  • Somijas Banku vai Finanšu uzraudzības iestādi un
  • Sociālās apdrošināšanas iestādi.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Neatkarīga valsts revīzijas iestāde, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga valsts struktūra, kas ir piesaistīta parlamentam.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Valsts galveno revidentu ieceļ un no amata var atcelt tikai parlaments. Revidents, kurš revidē parlamenta pārskatus, revidē arī VRB pārskatus. Turklāt parlaments tiesību aktos nosaka VRB uzdevumus, pārrunā tā budžeta priekšlikumu, lemj par tā resursiem un apspriež tā gada un atsevišķus ziņojumus.

VRB pilnvaras neietver parlamenta pārskatus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENĀ REVIDENTE

Tytti Yli-Viikari tika ievēlēta 2016. gada 1. janvārī.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

Valsts revidentu ievēlē parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

VRB galvenais revidents apstiprina revīzijas plānu un lemj par ziņojumiem parlamentam un par revīzijas vadlīnijām.

VRB augstākā līmeņa vadībā strādā arī direktori, kas atbild par jomām, kurām ir liela ietekme: ilgtspējīgas centrālās valdības finanses; droša, pārticīga un veselīga sabiedrība; informācijas pārvaldība un ilgtspējīga pārvaldība un valsts pārvalde. Turklāt VRB ir arī administrācijas un resursu direktors.

PILNVARU TERMIŅŠ

Direktoriem, kas atbild par jomām ar lielu ietekmi, ir terminēti līgumi.

ATLASES METODE

Direktorus, kas atbild par jomām ar lielu ietekmi, ieceļ valsts galvenais revidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB darbinieki strādā četros kompetenču centros: finanšu un ekonomikas pārvaldība, digitalizācija, metodes un uz klientu vērsta pieeja. Kompetenču centru uzdevums ir attīstīt darbinieku kompetences.

VRB ir arī zinātniskā padome, sodu un sankciju padome un konsultatīvā padome, kuras atrodas valsts galvenā revidenta tiešā atbildībā.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 140 pilnslodzes darbinieki un 6 pusslodzes darbinieki (2019. g.) (77 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 45 %; ♀ 55 %. Vidējais vecums: 47,2

BUDŽETS

  • 16,2 miljons EUR (2019. g.)
  • 0,03 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB savu darbu plāno vispārējā revīzijas plānā, kas aptver četrus gadus. Revīzijas plānu atjaunina divreiz gadā. Tas izraugās revīzijas tematus, pamatojoties uz riska analīzi attiecībā uz valsts finansēm un ekonomiku, un galveno uzmanību pievērš jautājumiem un tematiem, kas ir nozīmīgi centrālās valdības finansēm un sabiedrībai, kā arī centrālās valdības finansēm saistītiem būtiskiem riskiem. VRB revīzijas darbā galvenā uzmanība ir vērsta uz četrām jomām: ilgtspējīgas centrālās valdības finanses; droša, pārticīga un veselīga sabiedrība; informācijas pārvaldība un ilgtspējīga pārvaldība un valsts pārvalde.

Daži revīzijas temati vai perspektīvas attiecas uz vairākām jomām.

— REVĪZIJAS METODES

VRB pilda konstitūcijā noteiktos pienākumus, veicot finanšu, atbilstības, lietderības un fiskālās politikas revīzijas. VRB savā darbā apvieno dažādu veidu revīzijas.

Savās revīzijās VRB piemēro iekšējās revīzijas pamatnostādnes, kas ir balstītas uz Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) izdotajiem revīzijas standartiem (ISSAI). Tie savukārt ir balstīti uz starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA). Tos papildina atsevišķas rokasgrāmatas attiecībā uz katru revīzijas veidu.

VRB revīzijas rokasgrāmata ir pieejama tā tīmekļa vietnē.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • ziņojumus par centrālās valdības galīgo pārskatu revīziju;
  • ziņojumus par finanšu, atbilstības, lietderības un fiskālās politikas revīzijām;
  • fiskālās politikas novērtējuma ziņojumus;
  • atsevišķus ziņojumus parlamentam;
  • ziņojumus par vēlēšanu kampaņu finansēšanas uzraudzību;
  • ziņojumus par politisko partiju finansēšanas uzraudzību;
  • gada ziņojumus;
  • izpildes kontroles ziņojumus;
  • informatīvos apskatus:
  • atzinumus un
  • citas publikācijas, piemēram, starptautiskās publikācijas.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Par VRB veiktajām revīzijām tiek paziņots tā tīmekļa vietnē. Turpat tiek uzskaitītas arī gaidāmās publikācijas. Par lielāko daļu revīziju tiek sagatavoti paziņojumi sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Par atsevišķām revīzijām tiek sagatavoti videomateriāli. Plašsaziņas līdzekļiem sniegtajos paziņojumos tiek uzsvērts revīzijas rezultātu svarīgākais saturs un sniegta revīzijā iesaistīto galveno personu kontaktinformācija. Informāciju par revīzijām izplata arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Papildus revīzijas darbam VRB veic ekspertu un konsultatīvos uzdevumus, piemēram, parlamentārajās komitejās un valdības darba grupās.

Tas piedalās vispārīgās diskusijās publisko finanšu un pārvaldes attīstības jomā. VRB veido labu sadarbību un aktīvu dialogu ar ieinteresētajām personām un klientiem.

 

 

SPĀNIJA

TRIBUNAL DE CUENTAS

Kopš 1978. gada
Pirmsākumi 1851. gadā

Tīmekļa vietne: www.tcu.es

Pamatuzdevums

Veikt augstākās revīzijas iestādes funkciju un īstenot pārskatatbildības jurisdikciju Spānijā saskaņā ar Spānijas konstitūcijā un Spānijas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Tribunal de Cuentas (TCU) veic publiskā sektora finanšu un saimniecisko darbību, to politisko partiju gada pārskatu, kuras saņem subsīdijas darbības izdevumiem, kā arī vēlēšanu procesu pārskatu revīzijas, kurām ir ārējs, pastāvīgs un ex post raksturs. TCU arī novērtē to personu grāmatvedības pilnvaras, kuras pārvalda publiskos līdzekļus un aktīvus (jurisdikcijas funkcija), kā arī piemēro sankcijas politiskajām partijām un pilda ierobežotu konsultatīvo funkciju.

TCU jurisdikcija aptver visu Spānijas valsts teritoriju.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Spānijas konstitūcija (1978. g.), 136. un 153.d iedaļa;
  • TCU pamatlikums Nr. 2/1982;
  • Likums Nr. 7/1988 par TCU darbību;
  • Politisko partiju finansēšanas pamatlikums Nr. 8/2007;
  • Vispārējās vēlēšanu sistēmas pamatlikums Nr. 5/1985;

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

TCU revidē:

  • valsts publisko sektoru — 451 vienību, tostarp:
    • Vispārējo valsts pārvaldi (tostarp 22 ministrijas);
    • 139 valstij piederošus uzņēmumus;
    • 73 konsorcijus;
    • 59 autonomas struktūras;
    • 36 sabiedriskos nodibinājumus;
  • reģionālo publisko sektoru: 17 autonomos apgabalus un divas autonomās pilsētas, aptverot aptuveni 1151 vienību;
  • vietējo publisko sektoru, aptverot 12 930 vienības;
  • politiskās partijas: partijas, kas pārstāvētas parlamentā (30 politiskās partijas), un citas.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Tiesa ar jurisdikcijas funkciju.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

TCU ir Spānijas augstākā revīzijas iestāde. Tā atbild par valsts un publiskā sektora pārskatu un finanšu un ekonomikas pārvaldības, to politisko partiju gada pārskatu, kuras saņem subsīdijas darbības izdevumiem, kā arī vēlēšanu procesu pārskatu revīziju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ATTIECĪBAS AR SPĀNIJAS PARLAMENTU

TCU atskaitās tieši parlamentam, neierobežojot savu neatkarību uzraudzības un jurisdikcijas pienākumu izpildē, un tai ir deleģētas valsts vispārējo pārskatu pārbaudes un apstiprināšanas funkcijas. Parlaments tam var ierosināt revīzijas.

TCU uztur pastāvīgus sakarus ar parlamentu, kuru nodrošina Kongresa un Senāta apvienotā komiteja attiecībām ar TCU.

Tiklīdz kopsapulce ir apstiprinājusi TCU revīzijas programmu, to nosūta Kongresa un Senāta apvienotajai komitejai attiecībām ar TCU.

Revīziju rezultātus (kas ietverti TCU kopsapulces apstiprinātajos ziņojumos, memorandos, priekšlikumos un informatīvos paziņojumos) nosūta Spānijas parlamentam. Kongresa un Senāta apvienotā komiteja attiecībām ar TCU, uzklausot TCU priekšsēdētāju, apspriež katru ziņojumu, memorandu, priekšlikumu un informatīvo paziņojumu un pieņem attiecīgus lēmumus.

TCU var pievērst parlamenta uzmanību gadījumiem, kad tie, kuru pienākums ir sadarboties, nesadarbojas (neskarot pārējās tiesību aktos paredzētās darbības).

ATTIECĪBAS AR VALDĪBU

Pildot savas funkcijas, TCU ir neatkarīgs.

Tiklīdz revīzijas ziņojums ir apstiprināts, to attiecīgi nosūta valsts valdībai, autonomo apgabalu padomēm vai vietējo iestāžu plenārsēdēm.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

María José de la Fuente y de la Calle. Iecelta 2018. gada 25. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Trīs gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

TCU priekšsēdētāju no TCU padomnieku vidus pēc TCU kopsapulces priekšlikuma ieceļ Spānijas karalis.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

TCU pārvalda kopsapulce — koleģiāla struktūra, kurā ir 12 revīzijas padomnieki (no kuriem viens ir priekšsēdētājs) un TCU galvenais prokurors.

TCU ir arī valde, kurā ir TCU priekšsēdētājs un TCU revīzijas un prokuratūras nodaļu vadītāji. Tā atbild par attiecībām ar parlamentu, cilvēkresursu jautājumiem un darba plānošanu. Tā īsteno disciplināras pilnvaras nopietnu pārkāpumu gadījumos, kā arī izstrādā un ierosina jautājumus, kas iekļaujami kopsapulces darba kārtībā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Revīzijas padomnieki: deviņi gadi, atjaunojams. Viņiem ir tiesneša statuss, viņi ir neatkarīgi un nav atceļami no amata.

Galvenais prokurors: pieci gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Padomniekus ieceļ Spānijas parlaments (sešus ieceļ Kongress, un sešus — Senāts ar trīs piektdaļu balsu vairākumu katrā palātā). Galveno prokuroru ieceļ valdība

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

TCU Revīzijas nodaļai ir astoņi departamenti: pieci sektora departamenti (kas aptver finanšu un saimniecisko darbību publiskajā sektorā), divi teritoriālie departamenti (viens revidē autonomo apgabalu un autonomo pilsētu finanšu un saimniecisko darbību, un otrs revidē provinču un pašvaldību vienības) un departaments, kas veic politisko partiju revīziju.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 740 pilnslodzes ekvivalenti (2019. g.) (aptuveni 45 % ir nodarbināti revīzijā un 8 % veic jurisdikcijas uzdevumus)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 39 %; ♀ 61 %. Vidējais vecums: 53

BUDŽETS

  • 63 miljoni EUR (2019. g.), kas ir daļa no valsts vispārējā budžeta
  • Sadalījums: aptuveni 92 % atalgojumam
  • 0,01 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

TCU savu revīzijas darbu plāno gada programmā, pamatojoties uz vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanu. Šo gada revīzijas programmu apstiprina TCU kopsapulce, kas to nosūta Spānijas parlamenta Kongresa un Senāta apvienotajai komitejai attiecībām ar TCU.

Programma ietver revīzijas, kas jāveic, pamatojoties uz TCU juridiskajām pilnvarām, TCU revīzijas iniciatīvām un Spānijas parlamenta (vai autonomo apgabalu likumdošanas asambleju, ja tas ir to kompetencē) revīzijas priekšlikumiem. Gada laikā kopsapulce var pievienot, mainīt, atlikt vai atcelt revīzijas uzdevumus.

Gada programma ir publicēta TCU tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

TCU veic:

  • atbilstības revīzijas, lai pārbaudītu, vai revidējamās vienības, darbības vai programmas ekonomikas un finanšu pārvaldība atbilst piemērojamajiem juridiskajiem un regulatīvajiem noteikumiem;
  • finanšu revīzijas, kuru mērķis ir sniegt atzinumu par vienības finanšu pārskatos sniegtās informācijas ticamību, ņemot vērā tās atbilstību piemērojamajiem principiem, kritērijiem un grāmatvedības standartiem, un
  • lietderības revīzijas, kuru mērķis ir sniegt novērtējumu par revidējamās vienības, darbības vai programmas visām vai dažām darbībām, pārvaldības sistēmām un procedūrām, ņemot vērā tās ekonomisko un finansiālo pamatojumu un to, vai tā atbilst pareizas pārvaldības principiem.

Apvienojot dažādus revīzijas veidus, var tikt veiktas:

  • pareizības revīzijas, kas koncentrējas uz atbilstības un finanšu revīziju mērķiem, vai
  • visaptverošas revīzijas, kas aptver visus iepriekš minētos revīzijas veidus.

TCU veic arī izpildes kontroles revīzijas, kuru vienīgais mērķis ir pārbaudīt, cik lielā mērā ir ievēroti TCU iepriekšējos revīzijas ziņojumos sniegtie ieteikumi.

Turklāt TCU veic horizontālās revīzijas, kurās tas revidē vairākas vienības, kas atrodas vienā publiskajā apakšsektorā vai dažādos apakšsektoros, ar kopīgām iezīmēm, vienādiem mērķiem un laika diapazonu.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

TCU sagatavo šādus ziņojumus un dokumentus, kas visi jāapstiprina kopsapulcei:

  • īpašie ziņojumi, kuros ietverti individuālu revīziju rezultāti, secinājumi un ieteikumi;
  • gada darbības memorands, kurā sniegts to revīzijas un jurisdikcijas darbību kopsavilkums, kuras TCU veica gada laikā, un galvenie rezultāti;
  • galīgā deklarācija par valsts vispārējiem pārskatiem, ietverot atzinumu par valsts finanšu pārvaldību un tās publisko sektoru;
  • gada revīzijas ziņojums par reģionālo publisko sektoru;
  • gada revīzijas ziņojums par vietējo publisko sektoru;
  • priekšlikumi pasākumiem, kas, pēc TCU ieskatiem, varētu uzlabot publiskā sektora finanšu pārvaldību, un
  • piezīmes, proti, dokumenti, kuros analizēts kāds konkrēts jautājums, ņemot vērā tā īpašo nozīmi vai unikālās iezīmes.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Kad kopsapulce ir apstiprinājusi revīziju rezultātus, tos publicē TCU tīmekļa vietnē un attiecīgi nosūta šādiem saņēmējiem:

  • Spānijas parlamentam;
  • autonomo apgabalu likumdošanas asamblejām vai
  • vietējo iestāžu kopsapulcēm.

Revīziju rezultātus attiecīgi nosūta arī valsts valdībai, autonomo apgabalu padomēm vai vietējo iestāžu kopsapulcēm.

Tiklīdz parlaments ir veicis revīzijas ziņojuma analīzi, to kopā ar Apvienotās komitejas pieņemto rezolūciju publicē valsts oficiālajā vēstnesī (un, attiecīgā gadījumā, autonomā apgabala oficiālajā vēstnesī).

Savā tīmekļa vietnē TCU publicē arī paziņojumus presei, lai nodrošinātu ātru piekļuvi jaunākajai informācijai par tās ziņojumiem un dokumentiem.

Turklāt tiek publicēts ceturkšņa biļetens, kurā sniegta informācija par TCU darbību.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Savas darbības TCU cieši saskaņo ar reģionālajām ārējās revīzijas struktūrām, kas izveidotas dažos autonomajos apgabalos.

 

 

UNGĀRIJA

ÁLLAMI SZÁMVEVŐSZÉK

Kopš 1989. gada
Pirmsākumi 1870. gadā

Tīmekļa vietne: www.asz.hu
www.aszhirportal.hu

Pamatuzdevums

Veicināt publisko finanšu pārredzamu un pareizu pārvaldību, izmantojot revīzijas, kas rada vērtību un ir veiktas saskaņā ar stingriem profesionālās darbības principiem, tādējādi sekmējot labu pārvaldību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Ungārijas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir Nacionālās asamblejas augstākā finanšu un ekonomikas revīzijas iestāde, kas sniedz ziņojumus Nacionālajai asamblejai. VRB revīzijas pilnvaras aptver visus publisko līdzekļu un valsts īpašuma izmantošanas aspektus.

Tas atbild par finanšu un ekonomikas revīziju, kā arī centrālā budžeta izpildes, publisko finanšu pārvaldības, publisko līdzekļu izmantošanas un valsts aktīvu pārvaldības revīziju. VRB veic revīzijas saskaņā ar likumības, lietderības un efektivitātes kritērijiem.

VRB var revidēt publisko līdzekļu, kā arī valsts un pašvaldību aktīvu finanšu pārvaldību. Ar saviem konstatējumiem, ieteikumiem un konsultācijām, kas balstītas uz revīzijas pieredzi, VRB sniedz atbalstu Nacionālajai asamblejai un tās komitejām un atvieglo revidējamo vienību darbu, tādējādi veicinot valsts darbību labu pārvaldību.

Pamatojoties uz saviem konstatējumiem, VRB kopā ar kompetento iestādi var uzsākt procedūru pret revidētajām vienībām un atbildīgajām privātpersonām. VRB ziņojumus, konstatējumus un secinājumus nevar apstrīdēt tiesās vai citās iestādēs.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • 2011. gada Likums LXVI par VRB;
  • Ungārijas Pamatlikums.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VK revidē:

  • valsts iestādes;
  • no centrālā budžeta finansētās iestādes;
  • sociālās nodrošināšanas fondus, atsevišķus valsts fondus;
  • pašvaldības, minoritāšu pašvaldības un to apvienības;
  • no centrālā budžeta finansētās organizācijas (iestādes);
  • saimnieciskās organizācijas, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij vai pašvaldībām;
  • nodokļu iestādi, muitas iestādi;
  • Ungārijas Valsts banku;
  • politiskās partijas un to fondus;
  • vēlēšanu norisi;
  • kandidātus izvirzījušo organizāciju kampaņu pārskatus;
  • baznīcas organizācijas un
  • valsts drošības dienestus.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada priekšsēdētājs.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir Nacionālās asamblejas augstākā finanšu un ekonomikas revīzijas iestāde, kas tai arī sniedz ziņojumus.

Valsts revīzijas birojam centrālā budžeta struktūrā ir neatkarīga nodaļa.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB sniedz atbalstu Nacionālajai asamblejai un tās komitejām un atvieglo revidējamo vienību darbu, tādējādi veicinot valsts darbību labu pārvaldību.

VRB priekšsēdētājs informē Nacionālo asambleju par VRB darba plānu un jebkādiem tā grozījumiem.

Nacionālā asambleja var uzdot un valdība var lūgt VRB veikt noteiktas revīzijas.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Dr. László Domokos tika iecelts 2010. gada 5. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Valsts revīzijas biroja priekšsēdētāju ievēlē ar Nacionālās asamblejas deputātu divu trešdaļu balsu vairākumu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB darba struktūra ir balstīta uz projektiem. Lielāko daļu revidentu ieceļ darbam projektu birojā, kur tiem uztic individuālas revīzijas, pamatojoties uz VRB revīziju sadales plānu. Valsts revīzijas birojam ir daži atbalsta departamenti. To uzdevums ir atbalstīt revīziju finansiālo, juridisko, uzraudzības vai loģistikas nodrošinājumu.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 506 (2020. g.) (130 ir nodarbināti revīzijā).
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 36 %; ♀ 64 %. Vidējais vecums: 45,72

BUDŽETS

  • 11,3 miljardi HUF (2020. g.) (32,1 miljons EUR)
  • Sadalījums: VRB izstrādā savu budžeta projektu, kas jāiesniedz Nacionālajai asamblejai kā daļa no centrālā budžeta likumprojekta, un valdība tajā nekādas izmaiņas neveic.
  • < 0,05 % no kopējiem valdības izdevumiem, 0,02 % no IKP.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB priekšsēdētājs sagatavo gada darba plānu un informē Nacionālo asambleju par revīzijas plānu un jebkādiem tā grozījumiem.

Revīzijas plānu publicē un Nacionālajai asamblejai iesniedz ik pēc sešiem mēnešiem.

VRB ir izveidojis revīzijas plānošanas sistēmu, kurā lielāks uzsvars ir likts uz tematu izvēli un pārbaudēm uz vietas, kas iekļaujamas revīzijas plānā.

Pirms revīzijas uzdevumu uzticēšanas revidentiem tiek veikta daudzpakāpju sagatavošanas un apstiprināšanas procedūra, savukārt revīzijas efektivitāti nodrošina ar slīdošo plānu.

Nosakot revīzijas tematus un saistītās pārbaudes uz vietas, VRB attiecībā uz katru revīzijas tematu cenšas efektīvi un lietderīgi izmantot savus resursus, ņemot vērā izvēlētos aktuālos revīzijas tematus, kuri interesē sabiedrību.

Atkarībā no jauniem apstākļiem, kas atklāti saistībā ar revīzijām, revīzijas plāns var mainīties.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic atbilstības, lietderības un izpildes kontroles revīzijas. Tajās galvenā uzmanība tiek pievērsta visu centrālā budžeta ieņēmumu un izdevumu likumībai un pareizībai.

VRB veic darbu saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, revīzijas programmu un revīzijas profesionālajiem noteikumiem, metodēm un ētikas standartiem.

VRB metodika ir izstrādāta un publicēta saskaņā ar INTOSAI profesionālajiem standartiem (ISSAI).

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • atzinumu par centrālā budžeta likumprojektu;
  • ziņojumu par centrālā budžeta izpildi;
  • revīzijas ziņojumus (pēc atbilstības, lietderības un izpildes kontroles revīzijām);
  • gada darbības pārskatu;
  • analīzes un pētījumus.

Turklāt VRB vairāk nekā 50 gadus izstrādā un publicē ceturkšņa izdevumu par publiskajām finansēm. Tajā tiek aplūkoti jautājumi finanšu sistēmu jomā, publiskā sektora darbības, valsts ekonomika un centieni panākt ekonomiski attīstītās valstis, kā arī atspoguļotas saistītās profesionālās debates.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ziņojumus, pētījumus un citus dokumentus, kā arī jaunumus par organizāciju un informāciju par savu revīzijas procedūru galvenajiem posmiem VRB publicē savā tīmekļa vietnē un ziņu portālā.

Revīzijas ziņojumiem un analīzei VRB piemēro mērķgrupai pielāgotu metodi.

Turklāt VRB aktīvi darbojas dažādos sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos un izmanto vairākus saziņas līdzekļus, no kuriem daži ir pašu izstrādāti:

  • VRB tīmekļa vietne (ungāru un angļu valodā);
  • ziņu portāls (ungāru, angļu, vācu, franču un spāņu valodā) — galvenais informācijas avots par iestādes darbību;
  • īsi preses relīžu kopsavilkumi (izdoti par katru revīzijas ziņojumu);
  • tradicionālās un elektroniskās preses konferences;
  • kopsavilkuma video par prioritārajām revīzijām, publicēti YouTube kanālā un VRB ziņu portālā;
  • intervijas par revīziju sniegtajiem ieguvumiem un
  • ieraksti sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Kopš dibināšanas VRB īpašu uzsvaru liek uz zinātnisko sadarbību ar profesionālajām struktūrām un valsts augstākās izglītības iestādēm ar mērķi pēc iespējas plašāk piemērot VRB darbību un veidot zinātniski profesionālu dialogu sabiedrībā.

Valsts revīzijas birojam ir aktīva loma starptautiskajā revīzijas kopienā. Liela nozīme ir starptautiskās revīzijas pieredzes apmaiņai un sadarbībai ar valstu augstākajām revīzijas iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

 

 

VĀCIJA

BUNDESRECHNUNGSHOF

Kopš 1950. gada
Pirmsākumi 1714. gadā

Tīmekļa vietne: www.bundesrechnungshof.de

Pamatuzdevums

Vācijas ARI darba pamatprincipi ir neatkarība, neitralitāte, objektivitāte un ticamība.

Tās darba mērķis ir uzlabot valdības rīcības pārredzamību, efektivitāti un ilgtspēju.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Vācijas ARI revidē visus federālos ieņēmumus un izdevumus, kā arī reprezentācijas līdzekļus un slepenos izdevumus un nosaka, vai federālais budžets tiek pārvaldīts pareizi un efektīvi.

Tai ir pilnas tiesības piekļūt ikvienai struktūrai un jebkādai informācijai, kas tai vajadzīga revīzijas darbam, ieskaitot nefederālās vienības, ja tās pārvalda federālos līdzekļus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Konstitūcija (114. panta 2. punkts, Pamatlikums) (1949. g.);
  • Federālā budžeta kodekss (88. pants un turpmākie panti) (1969. g.);
  • Budžeta principu likums (53. pants un turpmākie panti) (1969. g.);
  • Vācijas ARI likums.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

Vācijas ARI ir piekļuve ikvienai iestādei vai struktūrai, kas pārvalda federālos līdzekļus, piemēram:

  • valdības ministrijām un tām pakļautajām struktūrām;
  • valsts aģentūrām;
  • sociālā nodrošinājuma iestādēm;
  • valsts uzņēmumiem;
  • federālajiem dotāciju saņēmējiem un
  • konstitucionālo struktūru administratīvajām vienībām.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez tiesas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Vācijas ARI ir augstākā federālā iestāde, kas ir līdzvērtīga federālajām ministrijām.

Tā ir pilnīgi neatkarīga un nepakļaujas norādījumiem par konkrēta revīzijas darba veikšanu. Tomēr parlaments tai var ierosināt noteiktas revīzijas.

Vācijas ARI priekšsēdētājs ieņem federālās pārvaldes efektivitātes komisāra amatu. Viņš sniedz ieteikumus, ziņojumus un atzinumus, lai uzlabotu federālās pārvaldes efektivitāti. Viņš var arī konsultēt parlamentu likumdošanas jautājumos.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Ar revīzijas un konsultatīvo darbu Vācijas ARI atbalsta Vācijas federālo valdību un parlamentu, kas Vācijas ARI gada ziņojumu izmanto par pamatu federālās valdības budžeta izpildes apstiprināšanai.

Vācijas ARI ziņo gan federālās valdības izpildvarai, gan likumdošanas varai un var sniegt konsultācijas pirms galīgās lēmumu pieņemšanas.

Tā arī piedalās budžeta apspriešanā starp federālo Finanšu ministriju un nozaru departamentiem un var sniegt ieguldījumu katra departamenta budžeta tāmes izveidē. Papildus tam Vācijas ARI sniedz konsultācijas budžeta izpildes laikā.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Kay Scheller tika iecelts 2014. gada 30. jūnijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, nav atjaunojams. Pilnvaru termiņš ir ierobežots līdz likumā noteiktajam civildienesta ierēdņu pensionēšanās vecumam, kas pašlaik ir 67 gadi.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju ievēlē abas parlamenta palātas un ieceļ Vācijas Federatīvās Republikas prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Lēmumus attiecībā uz revīzijas darbu revīzijas nodaļu līmenī pieņem koleģiālās struktūras, kurās darbojas ARI locekļi, t. i., vecākais revīzijas direktors un revīzijas direktors, un atsevišķos gadījumos arī priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks. Vācijas ARI locekļi ir tiesiski neatkarīgi.

Noteiktu veidu vispārējus lēmumus, piemēram, par jautājumiem saistībā ar gada ziņojumu, var pieņemt tikai senāts. Senāts ir augstākā lēmumu pieņemšanas struktūra.

PILNVARU TERMIŅŠ

Vecākie revīzijas direktori ir civildienesta ierēdņi. Viņu pilnvaru termiņš ir ierobežots līdz likumā noteiktajam civildienesta ierēdņu pensionēšanās vecumam, kas pašlaik ir 67 gadi.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Vācijas ARI sastāv no deviņām revīzijas nodaļām, kurās ir 51 revīzijas apakšnodaļa. Vēl viena nodaļa koncentrējas uz starptautisko revīzijas darbu un atbalsta priekšsēdētāju ANO Revidentu padomes locekļa pienākumu izpildē. Atbalsta nodaļa atbild par centrālo vadību.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Kopā: 1153 (2019. gada decembrī) (82 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 58 %; ♀ 42 %. Vidējais vecums: > 51

BUDŽETS

  • 162 miljons EUR (2019. g.)
  • 0,045 % no kopējā federālā budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, Senāts un visas koleģiālās struktūras ir iesaistītas Vācijas ARI stratēģiskajā un darba plānošanā.

Vācijas ARI revīzijas nodaļas regulāri veic riska un uzdevumu analīzi, kas veido pamatu vidēja termiņa revīzijas plānam, kā arī revīzijas stratēģijai nākamajiem trim līdz pieciem gadiem.

Revīzijas nodaļas savus revīzijas uzdevumus koordinēti ietver gada revīzijas plānos, kas veido pamatu Vācijas ARI vispārējam revīzijas plānam.

Vācijas ARI var brīvi lemt par parlamenta vai parlamentāro komiteju iesniegtajiem revīzijas pieprasījumiem.

— REVĪZIJAS METODES

Vācijas ARI veic lietderības, atbilstības un finanšu revīzijas — gan ex post, gan reālā laikā — un proaktīvi sniedz konsultācijas. Tā patstāvīgi nosaka revīzijas darba laiku un veidu un var veikt revīzijas darbu uz vietas.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir lietderības revīzijas, kuras parasti tiek apvienotas ar atbilstības vai finanšu revīzijas elementiem, veidojot visaptverošu revīziju. Kā papildu stratēģisko revīzijas kritēriju Vācijas ARI izmanto ilgtspēju.

Vācijas ARI darbs ietver arī:

  • selektīvās revīzijas — padziļinātas pārbaudes, kuru mērķis ir iegūt pierādījumus par kāda revīzijas jautājuma konkrētu aspektu;
  • horizontālās revīzijas, kurās tiek pētīts noteikts temats valdības struktūru reprezentatīvā izlasē, lai izstrādātu revīzijas konstatējumus par noteiktu valdības darbību un darījumu jomu;
  • izziņas pētījumus, kurus veic, lai gūtu ieskatu konkrētās problēmjomās, procedūrās vai norisēs. To mērķis nav sniegt galīgu novērtējumu par valdības darbībām un darījumiem, bet tā ir piemērota izvēle, lai sagatavotos jauniem revīzijas uzdevumiem;
  • izpildes kontroles revīzijas, kuru mērķis ir noteikt, vai uzraudzības iestādes ir rīkojušās saskaņā ar revīzijas secinājumiem vai parlamenta rezolūcijām;
  • pārvaldības revīzijas (jeb vispārējās revīzijas), kuru mērķis ir gūt visaptverošu pārskatu par revidējamās struktūras finanšu pārvaldību, un
  • reāllaika revīzijas, kas ļauj Vācijas ARI atsevišķi un katrā projekta posmā izvērtēt daudzus individuālus lēmumus, ko ietver galvenās programmas. Šī pieeja ļauj agrīnā posmā atklāt nepilnības un savlaicīgi informēt lēmumu pieņemšanas struktūras.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

Vācijas ARI izdod:

  • vadības vēstules ar revīzijas secinājumiem, ko tā nosūta revidētajām struktūrām, lai saņemtu komentārus;
  • gada ziņojumu, kas sastāv no galvenā sējuma (I) un papildu sējuma (II). I sējumu publicē katra gada rudenī, bet II sējumu — nākamā gada pavasarī. Tie kopā veido atjauninātas informācijas bāzi parlamenta veiktajai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;
  • konsultatīvos ziņojumus un
  • īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus.

Konsultatīvos ziņojumus un īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus Vācijas ARI iesniedz parlamentam un federālajai valdībai.

Turklāt priekšsēdētājs kā federālās pārvaldes efektivitātes komisārs publicē vairākus atzinumus un labas prakses rokasgrāmatas.

Vadības vēstulēs un ziņojumos Vācijas ARI ietver ieteikumus situācijas uzlabošanai, kā arī sniedz komentārus par aktuāliem jautājumiem, tādiem kā tiesību aktu projekti un galvenie iepirkuma projekti, vai nodrošina ekspertu ieguldījumu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ar gada ziņojumu Vācijas ARI iepazīstina sabiedrību federālajā preses konferencē, un savu darbu (tostarp gada ziņojumu, īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus un galīgās revīzijas vēstules) tā publicē savā tīmekļa vietnē.

Tajā ir atrodami arī īpašie ziņojumi un federālās pārvaldes efektivitātes komisāra publicētie materiāli.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Tā kā Vācijai ir federāla valdības struktūra, pārējos valdības līmeņus revidē reģionālās revīzijas iestādes un pašvaldību revīzijas biroji. Tomēr, tā kā federālās valsts un visu 16 federālo zemju fiskālās sistēmas ir lielā mērā saistītas, Vācijas ARI un federālo zemju neatkarīgās reģionālās revīzijas iestādes cieši sadarbojas.

Šī sadarbība ir galvenokārt vērsta uz federālās valdības un federālo zemju kopīgi finansētajām programmām vai pienākumiem, ko centrālā valdība ir deleģējusi federālajām zemēm.

 

 

ZVIEDRIJA

RIKSREVISIONEN

Kopš 2003. gada
Pirmsākumi 1921. gadā

Tīmekļa vietne: www.riksrevisionen.se

Pamatuzdevums

Palīdzēt veicināt centrālās valdības resursu pārredzamu un efektīvu izmantošanu un efektīvu valsts pārvaldi, veicot visu centrālās valdības darbību neatkarīgu revīziju.

Zviedrijas Valsts revīzijas birojs veic arī uzdevumus valsts un starptautiskā līmenī, tādus kā publiskā sektora revīzijas attīstība un veicināšana. Turklāt tas cenšas stiprināt revīzijas iestādes jaunattīstības valstīs.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Zviedrijas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir daļa no parlamentārās uzraudzības struktūras un vienīgā iestāde, kas var revidēt visas valsts finanses. Revidējot visu izpildvaras sistēmu, tas nodrošina, ka Zviedrijas parlaments (Riksdāgs) saņem koordinētu un neatkarīgu valsts finanšu un valdības darbību revīziju.

Turklāt VRB pārstāv Zviedriju starptautiskās revīzijas kopienā, lai veicinātu un attīstītu publiskā sektora revīziju, un Riksdāgs tam ir uzdevis sadarboties ar augstākajām revīzijas iestādēm jaunattīstības valstīs, lai stiprinātu to prasmes un spējas revīzijas jomā.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Valdības instruments (1809. gada konstitūcija, aizstāta 1974. g.);
  • Likums par valsts darbību revīziju (2002. g.);
  • Likums, kas ietver norādījumus Zviedrijas Valsts revīzijas birojam;
  • citi detalizēti tiesību akti.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

Veicot lietderības revīzijas, VRB revidē:

  • valdības, valdības biroju, tiesu, visu ministriju un valdības aģentūru pārskatus;
  • valdības aģentūras: 345;
  • parlamenta administrāciju un aģentūras;
  • karaļa galmu;
  • valstij piederošas vai valsts ietekmē esošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību;
  • Zviedrijas mantojuma trasta fondus un nodibinājumus, ko pilnībā vai daļēji izveidojušas vai pārvalda valsts iestādes, un
  • uzņēmumus, kuros vairāk nekā 50 % pieder valstij.

Veicot finanšu revīzijas, VRB revidē:

  • visus valdības pārskatus, ietverot valdības birojus un valdības aģentūras un izņemot valsts pensiju fondus (AP-fonderna);
  • Parlamenta administrāciju un tiesībsargus, Zviedrijas Banku (Riksbanken) un Zviedrijas Bankas trīssimtgades fondu, un
  • karalisko galmu un karaliskās Jūrgordenas (Stokholmas pilsētas daļas) administrāciju.

Turklāt VRB var iecelt revidentus uzņēmumos vai nodibinājumos, kuros vairāk nekā 50 % pieder valstij.

VRB var arī piedalīties to starptautisko organizāciju revīzijās, kuru dalībniece ir Zviedrija.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga Zviedrijas parlamentam pakļauta organizācija un daļa no parlamentārās uzraudzības struktūras.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Parlaments lemj par VRB revīzijas darbību apmēru un mērķi, kā arī par tā ikgadējām dotācijām.

Parlaments arī novērtē paša VRB efektivitāti un katru gadu ieceļ ārējo revidentu, kas veic VRB revīziju, kā arī izveido pārraudzības un kontaktu parlamentāro padomi (Zviedrijas Valsts revīzijas biroja Parlamentāro padomi).

Ziņojumus par finanšu revīzijām VRB iesniedz valdībai, bet ziņojumus par lietderības revīzijām — parlamentam, kas savukārt tos nodod valdībai, lai saņemtu rakstisku atzinumu par revīziju. Izpildes kontroles ziņojums tiek nosūtīts parlamenta Pastāvīgajai finanšu komitejai.

Ja VRB konstatē nepilnības, tas ziņo par tām un parasti sniedz ieteikumus. Ar attiecīgajām vienībām apspriežas jau revīzijas procesa laikā, un tām ir jāizsaka viedoklis par jautājumiem. Lai veiktu savu darbu, Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai informācijai.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENĀ REVIDENTE

Helena Lindberg stājās amatā 2017. gada 15. martā.

Valsts galvenā revidente lemj par revīzijas subjektu, revīzijas metodi un par to, kādi secinājumi no revīzijas jāizdara. Valsts galvenās revidentes neatkarību aizsargā Konstitūcija.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts galveno revidentu ieceļ uz septiņiem gadiem, un viņu nevar iecelt atkārtoti.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu un viņa vietnieku ievēlē un ieceļ parlaments.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir lietderības revīzijas departaments un finanšu revīzijas departaments.

Ir vēl seši citi departamenti, kas attiecīgi atbild par starptautiskajām attiecībām, cilvēkresursiem, saziņu, juridiskajiem pakalpojumiem, pārvaldības atbalstu un darbības atbalstu.

Visbeidzot, VRB ir Parlamentārā un zinātniskā padome, kā arī Iekšējās revīzijas nodaļa.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 316 pilnslodzes ekvivalenti (2020. g.) (81 % ir nodarbināts revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 41 %; ♀ 59 %. Vidējais vecums: 45

BUDŽETS

  • 401 miljons SEK (38 miljoni EUR), no kuriem 49,3 miljoni SEK (4,7 miljoni EUR) ir paredzēti starptautiskajai sadarbībai attīstības jomā (2020. g.)
  • < 0,15 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Saskaņā ar parlamenta noteikto revīzijas darba apmēru un mērķi par revīzijas tematiem VRB lemj patstāvīgi.

Revīzijas mērķi nosaka, pamatojoties uz būtiskas neatbilstības riska analīzi un revidējamās vienības relatīvo finansiālo nozīmi. Tomēr, ja pastāv risks, ka nelielas neatbilstības dēļ tiks apdraudēta uzticēšanās centrālajai valdībai, to var uzskatīt par būtisku.

Vēl viens revīzijas mērķis ir veicināt attīstību kopumā, lai sabiedrība no saviem ieguldījumiem gūtu faktisku atdevi. Lietderības revīzijās ņem vērā papildu kritērijus, tādus kā pievienotā vērtība, laika grafiks un revīzijas iespējamība.

Papildus plānotajiem darbiem Valsts revīzijas birojam katru gadu ir jāveic valdības konsolidēto pārskatu un aģentūru finanšu revīzija.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic gada finanšu revīziju, novērtējot finanšu pārskatu pareizību, un lietderības revīzijas, kuru laikā novērtē darbību lietderību. VRB piemēro starptautiskos standartus un iekšējās pamatnostādnes par revīzijas darbībām, saziņu un ētikas jautājumiem.

Visiem ziņojumiem tiek veikti iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles novērtējumi.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu;
  • gada revīzijas ziņojumu;
  • lietderības revīzijas ziņojumus;
  • finanšu revīzijas atzinumus un ziņojumus;
  • starpposma finanšu revīzijas atzinumus un ziņojumus un
  • gada izpildes kontroles ziņojumu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus ziņojumus VRB publicē savā tīmekļa vietnē un regulāri sniedz paziņojumus presei par savu darbu. VRB izmanto dažādus saziņas kanālus, tostarp dažus sociālos plašsaziņas līdzekļus.

VRB arī publicē informatīvu izdevumu ieinteresētajiem iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB īsteno plašu starptautisku darbību klāstu un pārstāv Zviedriju starptautiskajā kontekstā. Parlaments ir pilnvarojis VRB arī atbalstīt revīzijas iestāžu izveidi citās valstīs Zviedrijas palīdzības ietvaros.

Valsts revīzijas birojam ir īpašs budžeta piešķīrums starptautiskajai attīstībai, kas veicina pārredzamību, demokrātijas attīstību un parlamentārās uzraudzības stiprināšanu partnervalstīs. Šī sadarbība notiek gan divpusēji, gan reģionālos projektos. Darbību mērķim jābūt palielināt sadarbības partnera profesionālo revīzijas kompetenci, individuālo spēju izmantot šīs prasmes un spēju piesaistīt darbinieku prasmes efektīvai darbībai. VRB var sniegt pamatapmācību par revīzijas jautājumiem, kvalifikācijas celšanu kādā konkrētā jomā, atbalstu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles veidošanā, kā arī ieguldījumu organizācijas spēju stiprināšanā vadības, stratēģiskās plānošanas, komunikācijas un citās jomās.

 

FOTOGRĀFIJU AUTORI

ECA Avots: © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Revīzijas palāta. Ēku arhitekti: Paul Noël (1988) un Jim Clemes (2004, 2013).

AT Avots: Rechnungshof. Portrets: © Achim Bieniek.

BE Avots: Rekenhof/Cour des comptes/Rechnungshof. Ēkas arhitekti: Gustave Saintenoy un Clément Parent.

BG Avots: Сметна палата на Република България.

CY Avots: Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας Ēkas arhitekts: Maratheftis-Yiannouris Architects Engineers.

CZ Avots: Nejvyšší kontrolní úřad.

DE Avots: Bundesrechnungshof. Ēkas arhitekts: Josef Trimborn.

DK Avots: Rigsrevisionen.

EE Avots: Riigikontroll.

EL Avots: Ελεγκτικό Συνέδριο. Ēkas arhitekts: Themis Kataskevastiki (valsts uzņēmums).

ES Avots: Tribunal de Cuentas. Ēkas arhitekts: Francisco Jareño y Alarcón.

FI Avots: Valtiontalouden tarkastusvirasto. Ēkas arhitekts: Helin & Co Architects.

FR Avots: Tangopaso (Wikimedia Commons). Ēkas arhitekts: Constant Moyaux. Portrets: Émile Lombard, Cour des comptes.

HR Avots: Državni ured za reviziju.

HU Avots: Állami Számvevőszék. Ēkas arhitekti: Antal Skalnitzky Antal un Henrik Koch.

IE Avots: Office of the Comptroller and Auditor General. Ēkas arhitekts: Scott Tallon Walker Architects.

IT Avots: Corte dei conti.

LT Avots: Valstybės Kontrolė. Ēkas arhitekte: Loreta Grikinienė.

LU Avots: Cour des comptes. Ēkas arhitekts: Arlette Schneiders Architectes.

LV Avots: Valsts kontrole. Ēkas arhitekts: SIA “Vizuālās modelēšanas studija”, projekta vadītāja Daiga Bikše un arhitekte Daina Levane.

MT Avots: National Audit Office.

NL Avots: Algemene Rekenkamer. Ēkas arhitekts: Aldo van Eyck.

PL Avots: Najwyższa Izba Kontroli. Ēkas arhitekts: Antoni Dygat. Portrets: Marek Brzeziński/Creative Commons CC0 1.0.

PT Avots: Tribunal de Contas. Ēkas arhitekti: Jorge Manuel Soares Costa un Fernando Silva.

RO Avots: Curtea de Conturi a României.

SE Avots: Riksrevisionen. Ēkas arhitekts: Björn Hedvall.

SK Avots: Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky. Ēkas arhitekts: Vladimír Dedeček.

SL Avots: Računsko sodišče Republike Slovenije. Ēkas arhitekts: Miroslav Gregorič.

KONTAKTINFORMĀCIJA

KĀ SAZINĀTIES AR ERP

EUROPEAN COURT OF AUDITORS
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālr. +352 4398 – 1
Uzziņas: eca.europa.eu/en/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
       LinkedIn: EUAuditors
       Twitter: @EUAuditors
       Facebook: EUAuditors
       Instagram: #EUAuditors
 Youtube: @EUAuditors

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ERP

Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Pārredzamības portāls: https://www.eca.europa.eu/en/Pages/Transparency-portal-home.aspx

KĀ SAZINĀTIES AR ERP

Personiski
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem “Europe Direct” informācijas centru. Tuvākā centra adresi varat atrast, izmantojot šo saiti: https://europa.eu/european-union/contact_en

Telefoniski vai izmantojot e-pastu
Europe Direct” dienests atbildēs uz jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties,

  • zvanot pa bezmaksas telefonu 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šo zvanu var iekasēt samaksu),
  • izmantojot šādu standarta numuru: +32 22 999 696 vai
  • elektroniskā pasta adresi: https://europa.eu/european-union/contact_en

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ERP

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās ES oficiālajās valodās ir pieejama Eiropas Savienības tīmekļa vietnē: http://europa.eu

ES Publikācijas
Lejupielādēt vai pasūtīt bezmaksas un maksas ES publikācijas var ES grāmatnīcā EU Bookshop vietnē: https://publications.europa.eu/en/web/general-publications/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus var saņemt, sazinoties ar “Europe Direct” vai tuvāko informācijas centru (sk. http://europa.eu/contact)

ES tiesību akti un saistītie dokumenti
Lai piekļūtu ES juridiskajai informācijai, tostarp visiem ES tiesību aktiem, sākot no 1951. gada, visās oficiālo valodu versijās, apmeklējiet EUR-Lex vietni: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/en/data) sniedz piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un atkārtoti izmantot bez maksas gan komerciāliem, gan nekomerciāliem nolūkiem.

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., kā ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

 



Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020.

HTML ISBN 978-92-847-4906-5 doi:10.2865/658162 QJ-03-20-450-LV-Q