Publiskā sektora revīzija Eiropas Savienībā

Publiskā sektora revīzija Eiropas Savienībā ir tiešsaistes portāls, kurā atrodama informācija par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu augstāko revīzijas iestāžu pilnvarām, statusu, organizāciju, darbu un veikumu. Citas publiskā sektora revīzijas struktūras, kas izveidotas dažās dalībvalstīs, tādas kā reģionālā vai provinces līmeņa iestādes, nav ietvertas.
Portālā Publiskā sektora revīzija Eiropas Savienībā ir izceltas būtiskākās īpašības, kas piemīt mūsdienīgām publiskā sektora revīzijas struktūrām Eiropas Savienībā, un ir atspoguļots to ieguldījums mūsu demokrātijas efektīvā darbībā. Tajā atrodamās norādes uz Eiropas Savienības augstāko revīzijas iestāžu atšķirībām un līdzībām apliecina bagātinošo daudzveidību, kas ir tik nozīmīga Eiropas Savienībai raksturīgā īpašība un viena no tās galvenajām vērtībām.

Informācija ir apkopota un tiks atjaunināta ciešā sadarbībā ar minētajām revīzijas iestādēm, un Eiropas Revīzijas palāta šīm iestādēm un to darbiniekiem izsaka pateicību par atbalstu.

Ceram, ka šis portāls piesaistīs revidentu, politikas veidotāju un likumdevēju interesi gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām. Mēs ceram arī, ka šī informācija sniegs nozīmīgu ieguldījumu nepārtrauktajos publiskā sektora revīzijai veltītajos pētījumos.

AUGSTĀKĀS REVĪZIJAS IESTĀDES EIROPAS SAVIENĪBĀ UN TĀS DALĪBVALSTĪS — PĀRSKATS

IEVADS

Sabiedrības īstenota uzraudzība ir demokrātisku sistēmu neatņemama daļa. Visas 27 valstis, kas pašlaik veido Eiropas Savienību (ES), ir ieviesušas pasākumus, lai nodrošinātu publisko izdevumu uzskaitāmību, pārredzamību un stingru uzraudzību. Šeit sava loma ir augstākajām revīzijas iestādēm (ARI), kas darbojas kā ārējie publiskā sektora revidenti.

ARI veic neatkarīgu izmeklēšanu attiecībā uz publisko resursu lietderīgu, efektīvu un ekonomisku izmantošanu, kā arī publisko izdevumu un ieņēmumu iekasēšanas atbilstību piemērojamajiem noteikumiem. Tās atbalsta valdību parlamentāro uzraudzību, sagatavojot ar faktiem pamatotus, objektīvus un taisnīgus revīzijas ziņojumus, un tādējādi palīdz uzlabot politiku, programmas, valsts pārvaldi un attiecīgās valsts finanšu pārvaldību. Tas ļauj panākt iedzīvotāju uzticēšanos mūsu sabiedrības līdzsvara un atsvara sistēmai un pilnveidot demokrātijas pareizu darbību.

Līdztekus pārskatatbildības un pārredzamības veicināšanai un uzlabošanai valdībā ES augstākās revīzijas iestādes arī aktīvi atbalsta publiskā sektora revīzijas struktūru spēju veidošanu trešās valstīs.

Daudzām no šajā repozitorijā aplūkotajām ARI ir bagātīgs mantojums (dažkārt vairākus gadsimtus sens), bet citas savā pašreizējā veidolā tika nodibinātas pēdējā laikā. Vairumā gadījumu ARI struktūra, kompetence un pilnvaras gadu gaitā ir mainījušās, dažkārt politisko pārmaiņu vai valsts pārvaldes reformas rezultātā. Neatkarīgas ARI esamība ir nosacījums, kas jāizpilda, lai pievienotos ES.

ES UN TĀS DALĪBVALSTIS

Eiropas Savienību ar Māstrihtas līgumu izveidoja 1993. gadā. Tās priekšteces — Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (EAEK jeb Euratom) — tika izveidotas pagājušā gadsimta 50. gados. Kopš 1993. gada Eiropas Savienībai ir pievienojušās 16 valstis (1995., 2004., 2007. un 2013. gadā). Pašlaik pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās 2020. gadā Eiropas Savienību veido 27 dalībvalstis.

AUGSTĀKO REVĪZIJAS
IESTĀŽU VEIDI UN TO PĀRVALDĪBA

Ir dažādi veidi, kā klasificēt ARI. Parasti tās iedala tādu iestāžu grupās, kuru organizatoriskā struktūra ir balstīta franču/romiešu, anglosakšu vai vācu tradīcijās. Tomēr mūsdienās biežāk tiek nodalītas struktūras ar jurisdikcijas pilnvarām vai bez tām. Vēl var izšķirt monokrātiskās ARI, ko vada viena persona (priekšsēdētājs, valsts galvenais revidents vai valsts kontrolieris un valsts galvenais revidents), un ARI, ko pārvalda koleģiāla struktūra (piemēram, valde, kolēģija, senāts vai kopsapulce).

Šajā plašajā diapazonā varētu nodalīt arī citas kategorijas, piemēram, pamatojoties uz ARI pilnvarām veikt revīzijas arī zemākā valdības līmenī vai uz ARI attiecībām ar valsts parlamentu.

ARI PĀRVALDĪBA

  Pārvaldības struktūra/
ARI vadītājs
Darbinieku skaits
pārvaldības struktūrā
Pilnvaru termiņš (gados)
EIROPAS SAVIENĪBA
Eiropas Revīzijas palāta
Koleģiāla struktūra 27 Priekšsēdētājs: 3 (atjaunojams)
Locekļi: 6 (atjaunojams)
AUSTRIJA
Rechnungshof
Priekšsēdētājs  1 12 (nav atjaunojams)
BEĻĢIJA
Rekenhof
Cour des comptes
Rechnungshof
Ģenerālā asambleja 12 6 (atjaunojams)
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
Priekšsēdētājs
un divi priekšsēdētāja vietnieki
 3 Priekšsēdētājs: 7
(nav atjaunojams)
priekšsēdētāja vietnieki: 7 (atjaunojams)
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
Valsts galvenais revidents  1 8 (atjaunojams)
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
Valsts galvenais revidents  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
ČEHIJAS REPUBLIKA
Nejvyšší kontrolní úřad
Valde 17 Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks:
9 (atjaunojams)
Locekļi: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
DĀNIJA
Rigsrevisionen
Valsts galvenais revidents  1 6 (atjaunojams vienu
reizi uz četriem gadiem)
IGAUNIJA
Riigikontroll
Valsts galvenais revidents  1 5 (atjaunojams)
SOMIJA
Valtiontalouden tarkastusvirasto
Valsts galvenais revidents  1 6 (atjaunojams)
FRANCIJA
Cour des comptes
Pirmais priekšsēdētājs
un seši palātu
priekšsēdētāji
 7 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
VĀCIJA
Bundesrechnungshof
Priekšsēdētājs, Senāts (valde) 16 Priekšsēdētājs: 12
(nav atjaunojams)
Direktori: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
Kopsapulce 42 Priekšsēdētājs: 4
(nav atjaunojams)
Locekļi un tiesneši: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
Priekšsēdētājs  1 12 (atjaunojams)
ĪRIJA
Office of the Comptroller and Auditor General
Valsts kontrolieris un galvenais revidents  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
ITĀLIJA
Corte dei conti
Priekšsēdētājs  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Padome,
valsts kontrolieris
 7 4 (atjaunojams
ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas)
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
Valsts galvenais revidents  1 5 (atjaunojams vienu reizi)
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
Priekšsēdētājs,
priekšsēdētāja vietnieks un trīs padomnieki
 5 6 (atjaunojams)
MALTA
National Audit Office
Valsts galvenais revidents  1 5 (atjaunojams vienu reizi)
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
Valde  3 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam — 70 gadiem
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
Priekšsēdētājs un
(dažos gadījumos) koleģiāla struktūra
18 Priekšsēdētājs: 6
(atjaunojams vienu reizi)
Koleģiālā struktūra: 3 (atjaunojams)
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
Priekšsēdētājs un kopsapulce 19 Priekšsēdētājs: 4
Locekļi: neierobežots
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
Kopsapulce 18 9 (nav atjaunojams)
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
Priekšsēdētājs  1 7 (atjaunojams vienu reizi)
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
Senāts  3 9 (atjaunojams)
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
Kopsapulce 13 Priekšsēdētājs: 3 (atjaunojams)
Citi padomnieki: 9 (atjaunojams)
Galvenais prokurors: 5 (atjaunojams)
ZVIEDRIJA
Riksrevisionen
Valsts kontrolieris  1 7 (nav atjaunojams)

IEVADS

ES augstākās revīzijas iestādes ir neatkarīgas publiskā sektora struktūras. To neatkarība no likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas ir nostiprināta konstitūcijā. Atkarībā no pilnvarām ARI var veikt ex ante vai ex post pārbaudes, lai novērtētu ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību, kā arī politikas, programmu un pasākumu ekonomiskumu, lietderību un efektivitāti vai valsts pārvaldes darbību. Dažas ARI arī novērtē sabiedriskās politikas un programmu ietekmi.

JURISDIKCIJAS FUNKCIJA

Dažām ARI ir īpašs tiesu iestādes statuss. Tas ļauj tām uzsākt tiesvedību pret publisko līdzekļu pārvaldītājiem vai grāmatvežiem, kuri varētu būt iesaistīti pārkāpumos, kas attiecas uz publiskiem izdevumiem un aktīviem. Jurisdikcijas funkcija ļauj augstākajām revīzijas iestādēm publiski noteikt personisko atbildību un piemērot sankcijas privātpersonām, kas darbojas valsts pārvaldē.

ATTIECĪBAS
AR PARLAMENTU

Attiecības starp augstākajām revīzijas iestādēm un parlamentiem visā ES ir tikpat dažādas kā pašas publiskā sektora revīzijas struktūras. Lai gan visas ARI ir neatkarīgas iestādes, dažas iekļaujas parlamentārās pārraudzības struktūrā.

ARI, KURĀM IR JURISDIKCIJAS FUNKCIJA / KURAS VEIC EX ANTE REVĪZIJAS / IR DAĻA NO PARLAMENTĀRĀS PĀRRAUDZĪBAS STRUKTŪRAS

  Jurisdikcijas
funkcija
Ex ante
revīzijas
Daļa no parlamentārās
pārraudzības
struktūras
EIROPAS SAVIENĪBA
Eiropas Revīzijas palāta
     
AUSTRIJA
Rechnungshof
   
BEĻĢIJA
Rekenhof
Cour des comptes
Rechnungshof
   
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
     
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
     
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
     
ČEHIJAS REPUBLIKA
Nejvyšší kontrolní úřad
     
DĀNIJA
Rigsrevisionen
   
IGAUNIJA
Riigikontroll
     
SOMIJA
Valtiontalouden tarkastusvirasto
   
FRANCIJA
Cour des comptes
   
VĀCIJA
Bundesrechnungshof
     
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
 
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
   
ĪRIJA
Office of the Comptroller and Auditor General
   
ITĀLIJA
Corte dei conti
 
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
     
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
   
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
     
MALTA
National Audit Office
   
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
     
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
   
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
 
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
     
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
     
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
   
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
 
ZVIEDRIJA
Riksrevisionen
   

Neraugoties uz dažādību, ES un tās dalībvalstu ARI kopīga iezīme ir tāda, ka parasti tās uztur ciešas attiecības ar parlamentu. Tā galvenokārt ir ziņošana — ARI sūta revīzijas ziņojumus parlamentam. Šos ziņojumus parasti apspriež īpaša komiteja un dažkārt, atkarībā no revīzijas priekšmeta, arī komitejas, kuras nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem. ARI pārstāvjiem parasti ir tiesības apmeklēt šīs debates un/vai piedalīties tajās. Dažās dalībvalstīs ARI priekšsēdētājam ir arī tiesības tikt uzklausītam parlamentārās diskusijās par ARI darbam būtiskiem jautājumiem.

Parlamentiem bieži vien ir izšķiroša loma ARI priekšsēdētāja/valsts galvenā revidenta vai pārvaldības struktūras izvirzīšanā un/vai iecelšanā. Turklāt daži parlamenti arī izstrādā un apstiprina ARI budžetu vai ieceļ ārējo revidentu, kas revidēs ARI pārskatus.

Visbeidzot, dažas, bet ne visas ARI ir pilnvarotas revidēt attiecīgās valsts parlamenta administratīvos izdevumus.

PERSONĀLSASTĀVS UN BUDŽETS

ARI cilvēkresursi un finanšu resursi starp valstīm būtiski atšķiras, pat skatot tos proporcionāli iedzīvotāju skaitam vai revidētajam budžetam. Šīs atšķirības atspoguļo ne tikai ARI pilnvaras un organizatorisko struktūru, bet arī dalībvalsts un attiecīgās valsts pārvaldes vispārējās iezīmes.

Kopumā visās ES un tās dalībvalstu ARI strādā vairāk nekā 15 000 cilvēku. Četru lielāko ES dalībvalstu (Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas, kurās dzīvo gandrīz 260 miljoni cilvēku) augstākajās revīzijas iestādēs kopā ir nodarbināti aptuveni 5000 cilvēku, bet pārējo dalībvalstu (ar 190 miljoniem iedzīvotāju) ARI strādā ap aptuveni 9500 cilvēku.

Eiropas Savienībā kopumā uz 20 000 iedzīvotāju ir viens ARI darbinieks. Tomēr starp atsevišķām dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības. Gandrīz visos gadījumos ARI budžets veido mazāk nekā 0,1 % no kopējā valdības budžeta.

ARI PERSONĀLS UN BUDŽETS

REVĪZIJU PRIEKŠMETI

ES augstākajām revīzijas iestādēm ir galvenā loma publiskā sektora pārskatatbildības procesā. Kā izpildvaras ārējie revidenti tās novērtē to, cik lielā mērā valdības politika un izdevumi sasniedz paredzētos mērķus, pārbauda publisko finanšu pārvaldību un ziņo par publiskā sektora struktūru pārskatiem, tādā veidā sniedzot neatkarīgu informāciju un pārliecību parlamentiem.

GALVENĀS REVĪZIJU KATEGORIJAS

FINANŠU REVĪZIJAS ietver dokumentu, ziņojumu, iekšējās kontroles sistēmu un iekšējās revīzijas, grāmatvedības un finanšu procedūru un citu dokumentu izskatīšanu, lai pārbaudītu, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un vai finanšu darbību rezultāti atbilst pieņemtajiem grāmatvedības standartiem un principiem.

ATBILSTĪBAS REVĪZIJĀS pārbauda, vai revidējamās vienības, darbības vai programmas ekonomiskā un finanšu pārvaldība atbilst piemērojamajiem juridiskajiem un regulatīvajiem noteikumiem.

LIETDERĪBAS REVĪZIJAS ietver to programmu, darbību, pārvaldības sistēmu un procedūru pārbaudi, ko izmanto struktūras un iestādes, kuras pārvalda resursus, lai novērtētu, vai šie resursi ir izmantoti ekonomiski, lietderīgi un efektīvi.

ARI rūpīgi pārbauda valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus centrālajā vai federālajā līmenī, un dažās dalībvalstīs tās var veikt revīzijas arī reģionālā, vietējā vai pašvaldību līmenī. Lai gan to veiktās revīzijas ir galvenokārt vērstas uz ministrijām un valdības struktūrām, revidējamo vienību vidū var būt arī valsts uzņēmumi, tādi kā apraides sabiedrības, augstākās izglītības iestādes vai valsts bankas.

Vairumam ARI ir tiesības revidēt visus publiskos ieņēmumus un izdevumus, tostarp privātuzņēmumu vai individuālu labuma guvēju līmenī.

ARI REVIDĒTIE VALDĪBAS LĪMEŅI

  Centrālā
valdība
Reģionālā
valdība
Vietējā
valdība
Valsts
uzņēmumi
Publiskā sektora
struktūras
Pašvaldības Citi
līdzekļu saņēmēji
EIROPAS SAVIENĪBA
Eiropas Revīzijas palāta
AUSTRIJA
Rechnungshof
BEĻĢIJA
Rekenhof
Cour des comptes
Rechnungshof
   
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
   
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
 
ČEHIJAS REPUBLIKA
Nejvyšší kontrolní úřad
     
DĀNIJA
Rigsrevisionen
   
IGAUNIJA
Riigikontroll
SOMIJA
Valtiontalouden
tarkastusvirasto
 
FRANCIJA
Cour des comptes
     
VĀCIJA
Bundesrechnungs­hof
     
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
 
ĪRIJA
Office of the Comp­troller and Auditor General
     
ITĀLIJA
Corte dei conti
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
 
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
     
MALTA
National Audit Office
   
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
     
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
 
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
ZVIEDRIJA
Riksrevisionen
     

REVĪZIJU
TEMATU IZVĒLE
UN PLĀNOŠANA

Revīziju tematu izvēles un plānošanas procesā ņem vērā dažādus kritērijus, tādus kā risks un ietekme, un konkrētu politikas jomu turpmāko attīstību. Daudzas ARI savā darbā izmanto ikgadējās plānošanas procedūras un revīzijas plānus, ko tās sagatavo, pamatojoties uz daudzgadu stratēģiju un ikgadējiem riska novērtējumiem. Šāds vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas apvienojums nodrošina elastīgumu un ļauj ARI reaģēt neparedzētu notikumu gadījumā.

GALĪGĀ LĒMUMU PIEŅEMŠANA — MONOKRĀTISKA/KOLEĢIĀLA STRUKTŪRA

Dažās valstīs parlaments (deputāti un/vai komitejas), valdības ministri vai pat privātpersonas/organizācijas var lūgt ARI veikt īpašas revīzijas. Tomēr, ar dažiem izņēmumiem, šādas revīzijas ARI nav obligāti jāveic.

Augstākajās revīzijas iestādēs, ko vada viena persona, galīgo lēmumu par veicamajām revīzijām parasti pieņem ARI vadītājs. Visos pārējos gadījumos to kopīgi dara valde vai kolēģija.

PIERĀDĪJUMI
UN TO IZPILDES KONTROLE

Lai savāktu revīzijas pierādījumus, ARI izskata dokumentus, analizē datus, iztaujā cilvēkus vai veic pārbaudes uz vietas, piemēram, revidējamās vienības telpās vai projekta īstenošanas vietā. Tāpēc ARI ir piešķirtas tiesības piekļūt visai informācijai, ko tās uzskata par vajadzīgu savu uzdevumu izpildei, un revidējamo vienību darbinieku pienākums ir sadarboties ar ARI revidentiem.

Lai līdzsvarotu šo piekļuves brīvību, ARI un to darbiniekiem ir noteikti īpaši konfidencialitātes pienākumi attiecībā uz revīziju laikā iegūto informāciju.

ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANA

Pamatojoties uz veiktajām revīzijām, ARI sagatavo ziņojumus, kuros tās izklāsta savus konstatējumus un apsvērumus, norāda uz pārkāpumiem, izdara revīzijas secinājumus un sniedz ieteikumus nepilnību novēršanai. Šie ieteikumi ir svarīgs elements ikvienā revīzijas ziņojumā, jo tie sniedz politikas veidotājiem vērtīgus norādījumus. Tie var viņiem palīdzēt uzlabot publisko izdevumu efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu, kā arī to atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, un novērst kļūdas, pārkāpumus un līdzekļu izšķiešanu.

Dažām ARI ir arī tiesības pēc savas iniciatīvas vai likumdevēja īpaša pieprasījuma sniegt atzinumus attiecībā uz tiesību aktiem (vai to projektiem) par tematiem, kas ir to kompetencē, piemēram, par finanšu pārvaldību.

PUBLIKĀCIJAS

ARI parasti publicē gada ziņojumus par valsts gada pārskatu revīziju un valsts budžeta izpildi. Turklāt dažas ARI publicē ziņojumus par konkrētu iestāžu vai struktūru (tādu kā parlaments, valsts vadītājs vai sociālās labklājības sistēmas) finanšu pārskatiem. Dažas ARI sniedz arī revīzijas atzinumus par šiem finanšu pārskatiem un par gada pārskatiem.

Turklāt ARI izdod revīzijas ziņojumus par konkrētiem tematiem, atzinumus par tiesību aktiem (vai to projektiem), tematiskos apskatus vai izpildes kontroles ziņojumus. Vairākas ARI publicē arī diskusiju dokumentus, analītiskus materiālus un pētījumus vai dokumentus, kuros sniegta pamatinformācija par attiecīgo jautājumu revīzijām.

Turklāt dažas ARI regulāri publicē ziņojumus par ES līdzekļu pārvaldību un izmantošanu attiecīgajā valstī.

Visbeidzot, vairākas ARI publicē gada darbības pārskatus, periodiskus izdevumus vai citus dokumentus, kuros sniegta pamatinformācija par paveikto darbu.

REZULTĀTU PAZIŅOŠANA

ARI parasti iesniedz ziņojumus parlamentam — visbiežāk komitejām, kas ir atbildīgas par budžeta jautājumiem un/vai citiem revīzijā aplūkotajiem tematiem. Lielāko daļu revīzijas ziņojumu ARI parasti arī publisko. Tomēr izņēmumus var piemērot ziņojumiem, kuros aplūkotas sensitīvas jomas (piemēram, aizsardzība) vai uz kuriem attiecas īpašas konfidencialitātes prasības.

Plaši tiek izmantoti sociālie mediji, lai sadarbotos un tieši sazinātos ar iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem.

SADARBĪBA

Sadarbība ar citām augstākajām revīzijas iestādēm

Sadarbība starp ES augstākajām revīzijas iestādēm

Starp ES augstākajām revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu (ERP) pastāv ciešs sadarbības tīkls. Šī sadarbība notiek Kontaktkomitejā, ko veido ES augstāko revīzijas iestāžu un ERP vadītāji. ES Kontaktkomiteja var izveidot darba grupas, kas izskata konkrētus, ar ES saistītus revīzijas tematus, un tā nodrošina aktīvu tīklu profesionālo kontaktu veidošanai starp ES augstāko revīzijas iestāžu darbiniekiem.

Ar to pašu LESD pantu, ar ko Eiropas Revīzijas palātai tiek uzdots sadarboties un uzturēt sakarus ar ES augstākajām revīzijas iestādēm, ES dalībvalstu ARI revidentiem ir atļauts (kā novērotājiem) piedalīties revīzijās, ko ERP veic attiecīgās valsts teritorijā. Pastāv standarta procedūra, saskaņā ar kuru ERP informē valsts ARI par katru revīzijas apmeklējumu, kas plānots šajā valstī. Tad valsts ARI var lemt par to, vai tā vēlas sūtīt darbiniekus, lai uz vietas veikto apmeklējumu laikā viņi pievienotos ERP revīzijas grupai. ES augstākās revīzijas iestādes var arī veikt kopīgas vai koordinētas revīzijas par konkrētiem jautājumiem.

Turklāt ES augstāko revīzijas iestāžu sadarbība parasti ir divpusēja. Tā ietver, piemēram, dalīšanos ar informāciju par revīzijas metodēm un rezultātiem, kā arī revīzijas personāla pagaidu apmaiņu.

Sadarbība ar citām ARI ārpus ES

ES augstākās revīzijas iestādes var veikt salīdzinošu izvērtēšanu vai piedalīties tādos spēju veidošanas pasākumos kā mērķsadarbības projekti, kas paredzēti tam, lai palīdzētu trešo valstu ARI izveidot juridisko un institucionālo pamatu.

Ir radīts īpašs, ar ES paplašināšanos saistīts ARI tīkls, kura mērķis ir veicināt un atvieglot sadarbību starp ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, galvenokārt īstenojot praktisku sadarbību nelielā mērogā.

Vairākas ES augstākās revīzijas iestādes cieši sadarbojas arī ar publiskā sektora revīzijas struktūrām valstīs, ar kurām attiecīgajai dalībvalstij ir ciešas attiecības vēsturisku iemeslu dēļ un/vai kurās runā šīs dalībvalsts valodā.

Sadarbība ar citām publiskā sektora revīzijas struktūrām valsts līmenī

Atkarībā no valdības struktūras publiskā sektora revīzijas pienākumu ES dalībvalstis ir uzticējušas struktūrām, kas darbojas federālajā, valsts, reģionālajā, provinču vai pašvaldību līmenī. Valstīs ar pilntiesīgiem reģionāliem revīzijas birojiem augstākās revīzijas iestādes savas revīzijas parasti vērš uz centrālās valdības līmeni un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar pārējām publiskā sektora revīzijas struktūrām šajās dalībvalstīs.

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Visas ES augstākās revīzijas iestādes ir INTOSAI un EUROSAI dalībnieces.

INTOSAI

Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI) augstākajām revīzijas iestādēm nodrošina institucionalizētu sistēmu, lai veicinātu zināšanu attīstību un nodošanu, uzlabotu publiskā sektora revīziju visā pasaulē un nostiprinātu ARI profesionālās spējas, pozīciju un ietekmi attiecīgajās valstīs.

INTOSAI tika dibināta 1953. gadā kā autonoma, neatkarīga un nepolitiska organizācija. Tai ir īpašs konsultatīvs statuss ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē (ECOSOC).

INTOSAI Ģenerālsekretariātu vada Austrijas ARI.

ES augstākās revīzijas iestādes piedalās dažādos INTOSAI projektos, tādos kā INTOSAI profesionālo paziņojumu forums (FIPP), kas izstrādā starptautiskos revīzijas standartus (ISSAI), kas ietver galvenos priekšnoteikumus augstākajām revīzijas iestādēm un publiskā sektora struktūru revīzijas pamatprincipus.

(Avots: INTOSAI)

EUROSAI

Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (EUROSAI) ir viena no INTOSAI reģionālajām grupām. Tā tika dibināta 1990. gadā, kad tai bija 30 dalībnieku (29 Eiropas valstu ARI un Eiropas Revīzijas palāta). 2023. gadā dalībnieku skaits sasniedza 51 ARI.

EUROSAI Ģenerālsekretariātu vada Spānijas ARI.

(Avots: EUROSAI)

Turklāt ES augstākās revīzijas iestādes piedalās projektos, ko vada daudzas un dažādas organizācijas publiskā sektora revīzijas jomā, un dažas ir tādu starptautisku, starpvaldību vai pārvalstisku organizāciju ārējie revidenti kā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un tās specializētās aģentūras, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) vai Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). To darot, tās arī nodrošina, ka attiecīgo valstu finansiālais ieguldījums šajās organizācijās tiek regulāri un efektīvi izmantots.

Visbeidzot, ES augstākās revīzijas iestādes parasti piedalās sadarbības iniciatīvās ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, ESAO, Parlamentu savienību (IPU), Iekšējo revidentu institūtu (IIA) un Starptautisko Grāmatvežu federāciju (IFAC). Šāda veida sadarbība parasti ir vērsta uz aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar publiskā sektora revīziju, un var ietvert norīkojumus, mācību kursus, zināšanu apmaiņu vai citus profesionālās pieredzes apmaiņas veidus.

FAKTU LAPAS

EIROPAS SAVIENĪBA

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

Kopš 1977. gada

Tīmekļa vietne: www.eca.europa.eu

Pamatuzdevums

Veicot neatkarīgu, profesionālu un ietekmīgu revīzijas darbu, mēs novērtējam ES darbību saimnieciskumu, efektivitāti, lietderību, likumību un pareizību, lai uzlabotu pārskatatbildību, pārredzamību un finanšu pārvaldību un tādējādi vairotu iedzīvotāju uzticēšanos, kā arī efektīvi reaģētu uz tagadnes un nākotnes izaicinājumiem, ar ko ES sastopas.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) pārbauda visus Eiropas Savienības vai tās izveidoto struktūru, biroju vai aģentūru gūtos ieņēmumus un izmaksātos izdevumus.

Tā novērtē, vai ES finanses ir pārvaldītas pareizi un vai visi ieņēmumi ir gūti un izdevumi veikti saskaņā ar piemērojamajām regulām. ERP iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ticamības deklarāciju par ES līdzekļu izmantošanas likumību un pareizību. Tā arī ziņo par visiem konstatētajiem pārkāpumiem.

Pēc katra finanšu gada beigām ERP sagatavo gada pārskatu. Tā var arī jebkurā laikā iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautājumiem, sevišķi īpašo ziņojumu veidā, un sniegt atzinumus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību 285.–287. pants;
  • Regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ERP revidē visus ES budžeta izpildes aspektus. Eiropas Komisija ir ERP galvenā revidējamā vienība, un tā tiek informēta par ERP veikto revīzijas darbu un pieeju, kā arī attiecīgajiem revīzijas rezultātiem.

Līdztekus visiem Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem ERP revidē:

  • Eiropas attīstības fondus;
  • ES aģentūras un izpildaģentūras, kopuzņēmumus un citas struktūras;
  • Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu;
  • Eiropas Centrālo banku;
  • ES aizņēmumu un aizdevumu darbības (piemēram, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu);
  • vienoto uzraudzības mehānismu un vienoto noregulējuma mehānismu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ERP ir Eiropas Savienības ārējais revidents. Tā ir viena no septiņām ES iestādēm un savas revīzijas veic pilnīgi neatkarīgi.

ERP izstrādā savu reglamentu. Tas jāapstiprina Padomei.

ATTIECĪBAS AR
EIROPAS PARLAMENTU, PADOMI UN DALĪBVALSTU PARLAMENTIEM

Visus ziņojumus un atzinumus, ieskaitot gada pārskatu, ERP iesniedz EP un Padomei. Šie ziņojumi nodrošina pamatu ikgadējai ES budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, un tos savā pastāvīgajā darbā var izmantot likumdevēji.

EIROPAS PARLAMENTS

ERP priekšsēdētājs iesniedz gada pārskatu EP Budžeta kontroles komitejai (CONT) un iepazīstina ar to EP plenārsēdēs, un viņu uzaicina piedalīties EP plenārsēdes debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanu. ERP locekļi tiek regulāri aicināti ar attiecīgajiem ERP ziņojumiem iepazīstināt CONT un citas EP komitejas un darba grupas.

ES PADOME

ERP priekšsēdētājs iesniedz gada pārskatu Ekonomikas un finanšu (ECOFIN) padomei un var tikt uzaicināts iepazīstināt ar dažiem īpašiem ziņojumiem par konkrētiem jautājumiem.

Darba līmenī ERP galvenais partneris ir Padomes Budžeta komiteja, kuras pārziņā ir visi finanšu jautājumi, tostarp budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. ERP ziņojumi tiek iesniegti attiecīgajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kuras vienojas par Padomes secinājumu projektu, kas pēc tam tiek pieņemts augstākā Padomes līmenī.

ES DALĪBVALSTU PARLAMENTI

Savus ziņojumus un atzinumus ERP sniedz arī attiecīgajām parlamentārajām komitejām dalībvalstīs. Turklāt ERP locekļi dalībvalstu parlamentus var iepazīstināt ar ERP publikācijām, sevišķi gada pārskatiem un īpašajiem ziņojumiem.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Tony Murphy priekšsēdētāja amatā stājās 2022. gada oktobrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

3 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

No sava vidus ievēlē ERP locekļi.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Koleģiāla struktūra, kurā ir 27 locekļi — pa vienam no katras dalībvalsts.

ERP locekļi savus pienākumus pilda pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Stājoties amatā, viņi dod zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

ERP locekļus, kuru amatiem kandidātus ir izvirzījušas attiecīgās dalībvalstis, pēc apspriešanās ar EP ieceļ ES Padome.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Eiropas Revīzijas palātu veido piecas apakšpalātas, Revīzijas kvalitātes kontroles komiteja, Administratīvā komiteja un Ģenerālsekretariāts. Priekšsēdētāju, katru apakšpalātu un Revīzijas kvalitātes kontroles komiteju atbalsta direkcijas, kurās norīkots revīzijas personāls.

Visu kolēģiju 27 ERP locekļu sastāvā vada priekšsēdētājs, un parasti tā tiekas divreiz mēnesī, lai apspriestu un pieņemtu tādus dokumentus kā ziņojumi par ES vispārējo budžetu un Eiropas attīstības fondiem, kas ir ERP galvenās ikgadējās publikācijas.

PRIEKŠSĒDĒTĀJA BIROJS

Priekšsēdētājam darbā palīdz priekšsēdētāja birojs, kas atbild par stratēģisko attīstību, darba plānošanu, plānošanas un izpildes pārvaldību, iestāžu attiecībām, saziņu un sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem.

Priekšsēdētājam tieši pakļauts ir arī juridiskais dienests un iekšējās revīzijas departaments.

APAKŠPALĀTAS

ERP locekļi tiek norīkoti vienā no piecām apakšpalātām.

Katras apakšpalātas darbu nosaka ar ES politiku saistīts temats, un to vada vecākais loceklis, ko uz atjaunojamu divu gadu termiņu no sava vidus ievēlē šīs apakšpalātas locekļi. Katrs loceklis ir atbildīgs par konkrētiem revīzijas uzdevumiem.

Katrai apakšpalātai ir divas atbildības jomas:

  • pieņemt īpašos ziņojumus, īpašos gada ziņojumus un atzinumus un
  • sagatavot gada pārskatus par ES budžetu un Eiropas attīstības fondiem, lai tos pieņemtu ERP kolēģija.

REVĪZIJAS KVALITĀTES KONTROLES KOMITEJA

Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas sastāvā ir par revīzijas kvalitātes kontroli atbildīgais loceklis un pieci citi locekļi (viens pārstāvis no katras apakšpalātas). Komitejas pārziņā ir ERP revīzijas politika, standarti un metodika, revīzijas atbalsts un attīstība un revīzijas kvalitātes kontrole. Tā atbild par metodiskajiem aspektiem un veic ERP mēroga iesaistes kvalitātes pārbaudes.

ADMINISTRATĪVĀ KOMITEJA

Lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem pieņem Administratīvā komiteja un, attiecīgā gadījumā, locekļu kolēģija.

Administratīvās komitejas sastāvā ir ERP priekšsēdētājs (komitejas priekšsēdētājs), katras apakšpalātas vecākais loceklis, par iestāžu attiecībām atbildīgais loceklis un par revīzijas kvalitātes kontroli atbildīgais loceklis. Tās pārziņā ir visi administratīvie jautājumi un lēmumi par jautājumiem, kas attiecas uz stratēģiju, ārējām attiecībām un saziņu.

ĢENERĀLSEKRETĀRS

ERP kolēģija ieceļ ģenerālsekretāru uz sešu gadu periodu, ko var atjaunināt.

Ģenerālsekretārs ir galvenokārt atbildīgs par Palātas sekretariāta un revīzijas atbalsta pakalpojumiem (cilvēkresursiem, finansēm un vispārējām lietām, informāciju, darba apstākļiem un inovācijām, kā arī tulkošanu, valodu pakalpojumiem un publikācijām).

— RESURSI

PERSONĀLS

  • Skaits: 980 (atbilst 969 pilnslodzes ekvivalentiem (31.12.2022.) (no tiem 59 % nodarbināti revīzijā)
  • Darbinieki ir no visām ES dalībvalstīm, un parasti tos pieņem darbā, izmantojot ES mēroga atklātus konkursus.
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 48 %; ♀52 %. Vidējais vecums: 47,4

BUDŽETS

  • ERP saņem finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.
  • 175,06 miljoni EUR (2023. g.), visi administratīvie izdevumi
  • ERP budžets veido mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem un aptuveni 1,5 % no kopējiem ES administratīvajiem izdevumiem.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS KOMPETENCE

Revīzijas ir balstītas uz dokumentiem un vajadzības gadījumā tiek veiktas uz vietas pārējās ES iestādēs vai jebkurā struktūrā, birojā vai aģentūrā, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus ES vārdā. Īpaši noteikumi attiecas uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbību ES ieņēmumu un izdevumu pārvaldībā.

Dalībvalstīs revīziju veic sadarbībā ar valsts ARI vai, ja tai nav vajadzīgo pilnvaru, ar valsts kompetentajiem departamentiem. ERP sadarbojas ar dalībvalstu ARI savstarpējas uzticības garā, vienlaikus saglabājot abu pušu neatkarību.

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ERP par savu darba programmu lemj patstāvīgi. Tai ir ikgadēja plānošanas procedūra, kas balstīta uz daudzgadu riska novērtējumu dažādās politikas jomās.

EP un Padome var ierosināt iespējamos revīzijas tematus, ko ERP var apsvērt.

Darba programmu ERP publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

Veicot savu darbu, ERP pārbauda, cik lielā mērā ir sasniegti ES politikas virzienu mērķi, un novērtē ES budžeta uzskaites un finanšu pārvaldības stāvokli.

ERP veic dažādu veidu revīzijas:

  • lietderības revīzijas par ES politikas virzienu un programmu efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu. Šīs ieguldīto līdzekļu atdeves revīzijas ir vērstas uz konkrētiem pārvaldības vai budžeta jautājumiem. Tos izraugās, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā sabiedrības intereses, uzlabojumu iespējas un vāju darbības rezultātu vai pārkāpumu risks;
  • finanšu un atbilstības revīzijas par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (vissvarīgākā ir ticamības deklarācija), kā arī novērtējumi par to, vai sistēmas un darījumi konkrētās budžeta jomās atbilst noteikumiem un tiesību aktiem, kas tos reglamentē.

ERP veic revīzijas atbilstīgi starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas kodeksam saskaņā ar savu apņemšanos ievērot šos satvarus, jo īpaši INTOSAI Framework for Professional Pronouncements (IFPP), starptautiskos revīzijas standartus (ISA), kā arī INTOSAI un IFAC ētikas kodeksus.

Attiecīgā metodika un norādījumi ir pieejami tiešsaistes platformā (AWARE (Accessible Web-based Audit Resource – tīmeklī pieejams ERP revīzijas resurss), kas ir izstrādāta, lai palīdzētu ERP revidentiem atlasīt, plānot, veikt atbilstības, finanšu un lietderības revīzijas un ziņot par tām, kā arī pildīt ar revīziju nesaistītus uzdevumus (sagatavot pārskatus un atzinumus) ES kontekstā.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ERP publikāciju portfelis ietver:

  • gada pārskatus, kuros galvenokārt aprakstīti finanšu un atbilstības revīziju darba rezultāti saistībā ar ES budžetu un Eiropas attīstības fondiem un kuros iekļauti arī budžeta pārvaldības un darbības rezultātu aspekti;
  • īpašos gada ziņojumus par ES aģentūrām, decentralizētajām struktūrām, kopuzņēmumiem un citām struktūrām;
  • īpašos ziņojumus, kuros atspoguļoti izraudzītu revīziju rezultāti konkrētās politikas vai izdevumu jomās vai saistībā ar budžeta un pārvaldības jautājumiem;
  • atzinumus par jauniem vai atjauninātiem tiesību aktiem, kam ir būtiska ietekme uz finanšu pārvaldību; tos sagatavo vai nu pēc citas iestādes lūguma, vai pēc pašas ERP iniciatīvas;
  • apskatus ar mērķi aprakstīt un analizēt konkrētu situāciju, bieži transversālā skatījumā, balstoties uz iepriekšējo revīzijas darbu vai citu publiski pieejamu informāciju.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visas ERP publikācijas ir publiski pieejamas tās tīmekļa vietnē visās oficiālajās ES valodās. ERP savus ziņojumus aktīvi izplata arī pa vairākiem kanāliem, ieskaitot sociālos plašsaziņas līdzekļus.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ERP uztur ciešas attiecības ar valstu ARI un starptautiskajām revīzijas organizācijām, veic salīdzinošo izvērtēšanu, sadarbojas ar ideju laboratorijām un pētniecības organizācijām un piedalās akadēmiskajā diskursā.

2022. gada novembrī XXIV INTOSAI kongresā (INCOSAI) Riodežaneiro ERP pārņēma no Brazīlijas ARI tās līdz šim izpildīto INTOSAI Profesionālo standartu komitejas (PSK) priekšsēdētāja funkciju. Šajā statusā ERP ir arī INTOSAI valdes locekle.

 

 

AUSTRIJA

RECHNUNGSHOF

Kopš 1948. gada
Pirmsākumi 1761. gadā

Tīmekļa vietne: www.rechnungshof.gv.at

Pamatuzdevums

Neatkarība, objektivitāte un pieejamība.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Austrijas Revīzijas palāta (ARP) ir neatkarīga augstākā revīzijas iestāde, kas darbojas federālajā, federālās zemes un pašvaldību līmenī.

Tā pārbauda, vai valsts līdzekļi tiek pareizi pārvaldīti, ieskaitot valsts iestāžu izdevumus un valsts līdzekļus, ko izmanto privātās iestādes (pamatojoties uz revīzijas vienotību).

ARP rūpīgi pārbauda, vai pieejamie resursi tiek izmantoti ekonomiski, lietderīgi un efektīvi. Papildus revīzijām un konsultācijām, kas ir tās svarīgākā stratēģiskā funkcija, ARP veic arī citus sabiedriskajai politikai būtiskus uzdevumus un vairākas notariālas funkcijas.

ARP pēc savas iniciatīvas patstāvīgi lemj par savu revīziju veidiem, tematiem un metodiku.

Austrijas Revīzijas palātai ir konstitucionāli noteiktas pilnvaras veikt īpašas revīzijas. Piemēri:

  • par Austrijas federālā vai federālās zemes parlamenta rezolūciju;
  • pēc Austrijas federālā vai federālās zemes parlamenta deputātu pieprasījuma;
  • pēc federālās valdības, federālās zemes valdības vai federālā ministra pamatota pieprasījuma.

Lai nodrošinātu ARP revīzijas plānošanas neatkarību, šādu pieprasījumu maksimālais skaits ir noteikts konstitūcijā.

ARP veic arī svarīgus īpašos uzdevumus, tādus kā:

  • federālo finanšu pārskatu sagatavošana;
  • darbs pie paziņojuma par finanšu parādu;
  • tiesību un normatīvo aktu projektu pārskatīšana;
  • uzdevumi, kas noteikti Nesaderības likumā un Ienākumu ierobežošanas likumā;
  • uzdevumi, kas saistīti ar politiskajām partijām un vēlēšanām;
  • uzdevumi saistībā ar ziņojumu par vidējiem ienākumiem un vecuma pensijām, ko maksā federālās valdības uzņēmumi un aģentūras, un, visbeidzot,
  • ekspertu atzinumu sagatavošana šķīrējtiesas kolēģijām saskaņā ar 2012. gada Stabilitātes paktu.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

ARP darbības, funkcijas, organizācija un pozīcija ir reglamentētas:

  • Federālā konstitucionālā likuma (1920. g.) VI nodaļā;
  • Federālajā likumā par Austrijas Revīzijas palātu (1948. gada Austrijas Revīzijas palātas likumā — RHG);
  • Konstitucionālās tiesas likumā (ja ARP un juridiskas personas viedoklis par pilnvarām un tiesībām atšķiras, ARP var aicināt Konstitucionālo tiesu pieņemt lēmumu);
  • Federālajā likumā par Valsts padomes reglamentu (federālo zemju parlamenti nosaka ARP stratēģiski svarīgo līdzdalību komiteju sanāksmēs un plenārsēdēs);
  • Līgumā par Eiropas Savienības darbību (to piemēro tieši ES līdzekļu revīzijai un sadarbībai ar Eiropas Revīzijas palātu).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARP revidē šādu vienību finanšu lietas (t. i., finanšu darbības):

  • valsts, federālās zemes, pašvaldību apvienības, pašvaldības ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un citas likumā noteiktas juridiskās personas;
  • nodibinājumi un institūti, ko pārvalda federālās, federālās zemes vai pašvaldību iestādes vai privātpersonas, kas darbojas kādā federālajā, provinces vai pašvaldības iestādē;
  • organizācijas, kurās valstij, federālajai zemei vai pašvaldībai ar vismaz 10 000 iedzīvotāju pieder de facto kontrole vai vismaz 50 % akciju, daļu vai pašu kapitāla vai kuras atsevišķi vai kopā ar citām līgumslēdzējām pusēm vada valsts, federālā zeme vai pašvaldība;
  • federālās, federālās zemes un pašvaldību publiskā sektora juridiskās personas, kas izmanto federālos, federālās zemes vai pašvaldību līdzekļus;
  • sociālās apdrošināšanas struktūras un likumā paredzētas darba devēju, darba ņēmēju un profesionāļu apvienības (palātas), un
  • ar likumu izveidotas juridiskās personas, piemēram, ORF (Austrijas raidorganizācija).

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Īpašs modelis, ko vada priekšsēdētājs, un revīzija tiek veikta federālajā, federālās zemes un pašvaldību līmenī pēc Vestminsteras modeļa.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARP ir Austrijas augstākā revīzijas iestāde, kas ziņojumus sniedz tieši valsts parlamentam. Tā darbojas:

  • kā valsts parlamenta pārstāvis jautājumos, kas attiecas uz publisko līdzekļu federālo pārvaldību un likumā paredzēto profesionālo apvienību finanšu pārvaldību saskaņā ar Austrijas Federācijas izpildvaras funkciju;
  • kā attiecīgo federālo zemju parlamentu pārstāvis jautājumos, kas attiecas uz federālajām zemēm, pašvaldību apvienībām un publisko līdzekļu pārvaldību pašvaldību līmenī, kā arī likumā paredzēto profesionālo apvienību finanšu pārvaldību saskaņā ar provinču izpildvaras funkciju.

ARP ir neatkarīga no federālās valdības un federālo zemju valdībām un pakļauta tikai tiesību aktu noteikumiem, tāpēc tā ir saistīta ar likumdevēju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARP priekšsēdētājs ar valsts parlamentu un tā komitejām sazinās tieši un personiski vai ar viņa izraudzīta pārstāvja starpniecību.

ARP priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties valsts parlamenta un tā (apakš)komiteju debatēs par ARP ziņojumiem, federālā budžeta galīgajiem pārskatiem, priekšlikumiem attiecībā uz īpašu darbību īstenošanu, Austrijas Revīzijas palātai pārbaudot, kā tiek pārvaldīti publiskie līdzekļi, un par tām apakšnodaļām Federālajā finanšu likumā, kuras attiecas uz ARP.

Saskaņā ar noteikumiem, kas sīki izklāstīti Federālajā likumā par valsts parlamenta reglamentu, ARP priekšsēdētājam vienmēr ir tiesības pēc sava pieprasījuma tikt uzklausītam debatēs par iepriekš minētajiem jautājumiem.

ARP sniedz gada ziņojumu par savām darbībām valsts parlamentam, federālo zemju parlamentiem un pašvaldību padomei. Tā jebkurā laikā var valsts parlamentam, federālo zemju parlamentiem un pašvaldību padomēm iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautājumiem un vajadzības gadījumā sagatavot priekšlikumus. Par visiem ziņojumiem ARP informē Federālo valdību tajā pašā laikā, kad tos iesniedz valsts parlamentam.

Turklāt valsts parlaments izveido pastāvīgo komiteju, lai tā apspriestu ARP ziņojumus. Ieceļot komitejas locekļus, tiek ievērots proporcionālas pārstāvības princips.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Margit Kraker tika iecelta 2016. gada 1. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

ARP priekšsēdētāju ievēlē pēc valsts parlamenta galvenās komitejas priekšlikuma. Pirms stāšanās amatā viņš vai viņa dod zvērestu federālajam prezidentam.

ARP priekšsēdētājs nedrīkst būt vispārējas pārstāvniecības struktūras loceklis vai Eiropas Parlamenta deputāts, un pēdējos piecos gados viņš/viņa nedrīkst būt bijis(-usi) federālās valdības vai federālās zemes valdības loceklis.

Attiecībā uz pārskatatbildību ARP priekšsēdētājam ir tāds pats statuss kā federālās valdības vai attiecīgās federālās zemes valdības locekļiem atkarībā no tā, vai ARP darbojas kā valsts parlamenta vai federālās zemes parlamenta izpildvaras struktūra.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Austrijas Revīzijas palātai nav pārvaldības struktūras. Tās priekšsēdētājam ir ekskluzīvas lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

Austrijas Revīzijas palātai nav pastāvīga priekšsēdētāja vietnieka. Ja priekšsēdētājs nevar veikt savus pienākumus, viņu pārstāv nākamā augstākā ARP amatpersona. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad priekšsēdētāja amata vieta ir brīva.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Austrijas Revīzijas palātai ir pieci departamenti (viens pārvaldības un administrācijas departaments un četri revīzijas departamenti) un divas nodaļas, kā arī Partiju un atbilstības revīzijas nodaļa un Kontroles, plānošanas un ietekmes revīzijas nodaļa. Katrs revīzijas departaments sastāv no divām tā pakļautībā esošām revīzijas nodaļām, kuras savukārt veido trīs vai četras tematiski sagrupētas revīzijas apakšnodaļas. Partiju un atbilstības revīzijas nodaļā ietilpst divas revīzijas apakšnodaļas.

Šī organizatoriskā struktūra ļauj stratēģiju un revīziju plānot starp nodaļām un optimāli izmantot resursus elastīgās un uz sadarbību vērstās revīzijas grupās, kā arī veicina un uzlabo zināšanu apmaiņu starp nodaļām.

Katrā departamentā un nodaļā ir izveidoti “izcilības centri”. Katrs no izcilības centriem atbild par kādu horizontālu tematisku jomu, un mērķis ir uzkrāt speciālās zināšanas, konsolidēt zināšanu organizēšanu un nodrošināt informācijas apmaiņu ARP iekšienē. Horizontālo jomu piemēri ir kvalitātes pārvaldība, datu analīze, krīžu pārvaldība un novēršana, būvniecības projektu pārvaldība un publiskā iepirkuma likums, starptautiskās klimata un vides saistības, finanšu sistēma un ilgtspējīgas publiskās finanses, korupcijas novēršana un atbilstība un riska pārvaldība.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 295 (2023. gada 1. janvārī) (aptuveni 84 % nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 49,8 %; ♀50,2 %. Vidējais vecums: 49,4

BUDŽETS

  • 37,4 miljoni EUR (2022. g.)
  • 0,04 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARP darba plāns ir izstrādāts vienam gadam.

Austrijas Revīzijas palātu var arī lūgt veikt īpašas revīzijas. Tas tiek darīts saskaņā ar Nacionālās padomes vai federālās zemes parlamenta vai arī Nacionālās padomes locekļu vai federālās zemes parlamenta deputātu rezolūciju vai pēc federālās valdības, federālās zemes valdības vai federālā ministra pamatota pieprasījuma. Tomēr, lai nodrošinātu ARP revīzijas plānošanas neatkarību, pieprasījumu maksimālais skaits ir noteikts konstitūcijā.

2017. gadā ARP uzsāka iniciatīvu, lai pirmo reizi ar Facebook starpniecību iesaistītu sabiedrību. Iedzīvotājus mudināja piedalīties revīzijas tematu izstrādē un ierosināt tiem interesējošus tematus. Iespēju robežās viņu priekšlikumi tika izskatīti revīzijas plānošanas procesā un apspriesti ikgadējā revīzijas plānošanas konferencē.

ARP katru gadu veic aptuveni 90 revīziju federālajā, federālo zemju un pašvaldību līmenī.

— REVĪZIJAS METODES

ARP revīzijas kritēriji ir tiesību aktos noteiktais saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes princips, un tie ir balstīti uz likumību un pareizību.

ARP veic revīzijas, apvienojot:

  • lietderības revīzijas un
  • finanšu revīzijas.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARP iesniedz ziņojumus federālajā, federālo zemju un pašvaldību līmenī.

Papildus tam ARP publicē ziņojumus, kuros:

  • aplūkota jautājumu izmeklēšana un novērtēšana;
  • norādīti un skaitliski izteikti iespējamie uzlabojumi;
  • noteikti un skaitliski izteikti finanšu jautājumi, kā arī
  • sniegti konkrēti un izpildāmi ieteikumi.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Savas publikācijas ARP izplata:

  • ARP tīmekļa vietnē;
  • sociālajos plašsaziņas līdzekļos;
  • paziņojumos presei.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Valsts līmenī ARP sadarbojas ar federālo zemju revīzijas iestādēm, lai saskaņotu attiecīgos gada revīzijas plānus.

Kopš 1963. gada ARP vada INTOSAI Ģenerālsekretariātu.

 

 

BEĻĢIJA

REKENHOF /
COUR DES COMPTES /
RECHNUNGSHOF

Kopš 1831. gada

Tīmekļa vietne: www.ccrek.be

Pamatuzdevums

Beļģijas Revīzijas palātas pamatuzdevumā ir atspoguļots tās redzējums, darbības pamatā esošās vērtības un stratēģijas, ko tā izstrādā, lai ar savām revīzijām palīdzētu uzlabot publisko pārvaldību.

Beļģijas Revīzijas palātas mērķis ir uzlabot valsts iestāžu darbību. Šim nolūkam tā sniedz parlamentārajām asamblejām, valdības locekļiem un revidētajām vienībām noderīgu un ticamu informāciju, kas ietver konstatējumus, vērtējumus un ieteikumus un kas iegūta, saskaņojot revīzijas konstatējumus ar revidētajām vienībām.

Beļģijas Revīzijas palāta darbojas neatkarīgi, ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, kā arī atbilstīgi kompetences, godprātības un motivācijas prasībām. Beļģijas Revīzijas palāta ņem vērā sociālās situācijas attīstību, un tās mērķis ir uzņemties vadošu lomu valdības revīzijā.

Pilns pamatuzdevuma teksts nīderlandiešu un franču valodā ir pieejams šādā adresē:

https://www.ccrek.be/NL/Voorstelling/VisieEnWaarden.html

https://www.ccrek.be/FR/Presentation/VisionsEtValeurs.html

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Beļģijas Revīzijas palāta (BRP) revidē ieņēmumus, izdevumus un to, kā izpildvara īsteno politiku. Tai ir arī juridiska funkcija attiecībā uz publiskā sektora grāmatvežiem un citi īpaši uzdevumi.

Pildot pienākumus, BRP ir tiesības piekļūt visiem dokumentiem un informācijai, ko tā uzskata par vajadzīgu. Ir iespējamas arī pārbaudes uz vietas.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • 1831. gada Beļģijas konstitūcija: 180. pants;
  • 1989. gada 16. janvāra īpašais likums, ar ko organizē kopienu un reģionu finansējumu: 50. un 71. pants;
  • 1846. gada 29. oktobra likums, ar ko organizē Revīzijas palātu;
  • 2003. gada 16. maija likums, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus, kas attiecas uz budžetu, kopienu un reģionu subsīdiju un pārskatu kontrolei un Revīzijas palātas revīzijas organizēšanai: 2. un 10. pants;
  • Revīzijas palātas reglaments;
  • Līgums par Eiropas Savienības darbību: 287. panta 3. punkts.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

BRP revidē:

  • federālo valsti;
  • kopienas;
  • reģionus;
  • provinces un
  • iestādes, kas iepriekš minētajos pārvaldes līmeņos sniedz sabiedriskos pakalpojumus.

Pašvaldību revīzija nav BRP kompetencē.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla augstākās revīzijas iestāde ar tiesas funkciju.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

BRP ir neatkarīga no struktūrām, ko tā revidē. Tai ir arī autonomija attiecībā pret parlamentārajām asamblejām: tā pati nosaka savas uzdevumu izpildes prioritātes un izvēlas revīziju tematus, piemērojot objektīvus atlases kritērijus.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

BRP revidē valsts iestādes un novērtē sabiedriskās politikas īstenošanu un ietekmi ar mērķi informēt parlamentārās asamblejas.

Attiecībā uz budžetu BRP īpašais uzdevums ir sniegt informāciju parlamentārajām asamblejām.

Tā arī novērtē valsts iestāžu pārskatus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VECĀKAIS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Hilde François tika iecelta 2023. gada 30. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Seši gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Vecāko priekšsēdētāju ievēlē Pārstāvju palāta.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Ģenerālo asambleju, kurā ir 12 locekļi, veido franču un nīderlandiešu valodā runājošo kopienu palātas. Katrā palātā ir priekšsēdētājs, četri padomnieki un ģenerālsekretārs. Vecāko priekšsēdētāju sauc par “Premier Président” jeb “Eerste Voorzitter”, bet vecāko no abiem ģenerālsekretāriem — par “Greffier en chef” jeb “Hoofdgriffier”.

PILNVARU TERMIŅŠ

BRP locekļus ieceļ uz atjaunojamu sešu gadu termiņu.

ATLASES METODE

BRP locekļus ievēlē Pārstāvju palāta.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

BRP dienestus veido desmit direkcijas, no kurām katru vada vecākais revidents-direktors, un tie ir iedalīti trīs sektoros.

Sadalījums sektoros atbilst ģenerālās asamblejas un franču un nīderlandiešu valodā runājošo kopienu palātu pilnvarām.

BRP ģenerālā asambleja ir atbildīga par jautājumiem, kas attiecas uz federālo valsti, Briseles reģionu, Briseles Kopējo kopienu komisiju un vāciski runājošo kopienu, kā arī par ES un federālo noteikumu interpretāciju.

Franču valodā runājošās kopienas palātas ekskluzīvā kompetencē ir jautājumi, kas attiecas uz franču valodā runājošo kopienu, Briseles Franču valodā runājošās kopienas komisiju, Valonijas reģionu, tā provincēm un ar tām saistītajām sabiedrisko pakalpojumu iestādēm.

Nīderlandiešu valodā runājošās kopienas palātas ekskluzīvā kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar flāmu valodā runājošo kopienu un Flandrijas reģionu, no tiem atkarīgām valsts iestādēm, kā arī ar Flandrijas provincēm.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 452,45 pilnslodzes ekvivalenti (2023. g.) (aptuveni 71 % ir nodarbināts revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 59 %; ♀ 41 %. Vidējais vecums: 48,7 gadi

BUDŽETS

  • BRP saņem finansējumu no federālās valsts budžeta
  • 60,4 miljoni EUR (2023. g.) – tikai administratīvajiem izdevumiem
  • < 0,05 % no kopējiem federālās valsts izdevumiem (2023. g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

BRP savu darbu plāno trīs veidu dokumentos; tie ir:

  • daudzgadu stratēģiskais plāns;
  • gada darbības plāni (pa direkcijām);
  • gada pārvaldības plāni (pa dienestiem).

Šos plānus BRP sagatavo, pamatojoties uz:

  • savu juridisko saistību izpildi;
  • riska analīzi;
  • parlamenta interesēm;
  • finanšu un sociālajām interesēm;
  • revīzijas pievienoto vērtību;
  • resursu pieejamību un
  • revīzijas jomas aptvērumu.

— REVĪZIJAS METODES

BRP veic lietderības, finanšu, kā arī likumības un pareizības revīzijas.

Ar rokasgrāmatām un elektroniskām darba datnēm tā ir standartizējusi revīzijas praksi.

BRP veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI).

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

BRP publicē:

  • gada revīzijas ziņojumus;
  • īpašus ziņojumus par konkrētiem tematiem;
  • atzinumus par budžeta projektiem un
  • gada darbības pārskatus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Par revīziju rezultātiem BRP informē parlamentārās asamblejas, ministrus un valsts iestādes. Visi BRP ziņojumi ir pieejami tās tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Vispārīgu informāciju par savu stratēģiju, darba metodēm un revīziju rezultātiem BRP sniedz savā tīmekļa vietnē un publikācijās, kā arī informatīvajās sanāksmēs.

Tā uztur regulārus sakarus ar citiem publiskā sektora revīzijas pārstāvjiem Beļģijā, jo īpaši, lai apmainītos ar noderīgu pieredzi un plānotu revīzijas darbības.

Tā vada apmaiņas programmas un kopīgus revīzijas mācību pasākumus ar Eiropas Revīzijas palātu un citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm. Tā papildina starptautisko organizāciju darbu.

BRP aktīvi iesaistās savas revīzijas un darbības jomas attīstībā. 

 

 

BULGĀRIJA

СМЕТНА ПАЛАТА НА РЕПУБЛИКА БЪЛГАРИЯ

Kopš 1995. gada
Pirmsākumi 1880. gadā

Tīmekļa vietne: www.bulnao.government.bg

Pamatuzdevums

Kontrolēt budžeta izpildi un citu publisko līdzekļu un darbību pārvaldību, veicot efektīvu, lietderīgu un saimniecisku revīzijas darbu ar mērķi uzlabot publisko resursu pārvaldību un pārskatatbildību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Bulgārijas Valsts revīzijas birojs (VRB) kontrolē budžeta izpildi un citus publiskos resursus un darbības saskaņā ar VRB likumu un starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem.

VRB galvenais uzdevums ir pārbaudīt budžeta organizāciju finanšu pārskatu ticamību un autentiskumu un publisko resursu un darbību likumīgu, efektīvu, lietderīgu un saimniecisku pārvaldību, kā arī sniegt Nacionālajai asamblejai ticamu un objektīvu informāciju par savu darbu.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Bulgārijas Republikas konstitūcijas (1991. g.) 91. pants
  • 2015. gada 13. februāra likums par Valsts revīzijas biroju

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • valsts budžetu, valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu un Valsts veselības apdrošināšanas fonda budžetus, 265 pašvaldību budžetus, citus Nacionālās asamblejas pieņemtos budžetus, to līdzekļu saņēmēju budžetus un īpašumu pārvaldību;
  • Bulgārijas Zinātņu akadēmijas, valsts augstākās izglītības iestāžu, Bulgārijas Telegrāfa aģentūras, Bulgārijas Nacionālās televīzijas un Bulgārijas Nacionālā radio budžetus;
  • publiskos līdzekļus, kas izmaksāti saimnieciskās darbības veicējiem, ES līdzekļu pārskatus un citas starptautiskas programmas un nolīgumus, tostarp to pārvaldību, ko veic attiecīgās struktūras un līdzekļu tiešie lietotāji;
  • Bulgārijas Valsts bankas budžeta izdevumus un tās pārvaldību, bankas ikgadējo ieņēmumu pārsniegumu pār izmaksām, kuras sedz no valsts budžeta, un cita veida saistību ar valsts budžetu;
  • valsts parāda, valsts garantētā parāda un pašvaldību parāda avotus un pārvaldību un parāda instrumentu izmantošanu;
  • valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju un koncesiju, kā arī publiskos līdzekļus un aktīvus, kas piešķirti cilvēkiem ārpus publiskā sektora;
  • starptautisku nolīgumu, līgumu, konvenciju un citu starptautisku aktu īstenošanu, ja tas ir paredzēts attiecīgajā starptautiskajā aktā vai to ir uzdevusi pilnvarota struktūra;
  • valsts uzņēmumus, kas nav tirdzniecības uzņēmumi;
  • tirdzniecības uzņēmumus, kuros vismaz 50 % kapitāla pieder valstij un/vai pašvaldībai;
  • juridiskas personas ar valsts vai valsts un/vai pašvaldības īpašuma garantētām saistībām;
  • citus publiskus līdzekļus, aktīvus un darbības, ja tas ir paredzēts kādā tiesību aktā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada priekšsēdētājs.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB darbības nav atkarīgas ne no vienas pārvaldes struktūras.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB sniedz ziņojumu parlamentam par savu darbību iepriekšējā gadā.

VRB gada finanšu pārskatu revidē neatkarīga reģistrētu revidentu komisija, ko ieceļ Parlaments.

Nacionālā asambleja Valsts revīzijas birojam katru gadu var uzdot līdz piecām revīzijām.

VRB iesniedz parlamentam ziņojumus par parlamenta uzdoto revīziju izpildi, kā arī revīzijas ziņojumus un atzinumus, ko VRB iesniedz saskaņā ar tiesību aktiem.

VRB pēc savas iniciatīvas vai Nacionālās asamblejas pieprasījuma iesniedz parlamentārajām komitejām izskatīšanai revīzijas ziņojumus, kas ir būtiski svarīgi budžeta disciplīnas uzlabošanai, kā arī budžeta un citu publisko līdzekļu un darbību pārvaldībai.

Nacionālās asamblejas Budžeta un finanšu komitejā tika izveidota pastāvīga Publiskā sektora pārskatatbildības apakškomiteja, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību un attiecības starp VRB un parlamentu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Dimitar Glavchev tika iecelts 2023. gada 28. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

7 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

VRB priekšsēdētāju ievēlē parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

VRB vadības grupas sastāvā ir priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja vietnieki un divi locekļi, kas ir Zvērināto grāmatvežu institūta un Iekšējo revidentu institūta pārstāvji.

Vadības grupa ir veidota saskaņā ar atvērtās pārvaldības principu.

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja vietnieki: 7 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus un locekļus pēc VRB priekšsēdētāja priekšlikuma ievēlē Parlaments.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir sešas direkcijas (divas atbild par finanšu revīzijām, divas par finanšu pārvaldības atbilstības revīzijām, viena par lietderības revīzijām un viena — par īpašām revīzijām).

Katrs priekšsēdētāja vietnieks ir atbildīgs par trim direkcijām. Papildus tam ir septiņas direkcijas, kas veic dažādus administratīvus pienākumus, kuri visi ir VRB priekšsēdētāja tiešā kompetencē.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 398 pilnslodzes ekvivalenti (2023. g.) (76 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 23 %; ♀77 %. Vidējais vecums: 49

BUDŽETS

  • VRB saņem finansējumu no valsts budžeta.
  • 12,044 miljoni EUR (2022. gada budžets pārnests uz 2023. gadu)
  • 0,112 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB par savu darba programmu lemj patstāvīgi. Tas pieņem revīzijas darbības gada programmu, pamatojoties uz prioritārajām jomām un kritērijiem.

VRB ikgadējā plānošanas procedūra ir balstīta uz trīsgadu stratēģisko revīzijas plānu, kurā ir noteiktas revīzijas jomas, no kurām katru gadu tiek atlasīti īpaši revīzijas uzdevumi, lai tos iekļautu gada revīzijas programmā. Revīzijas uzdevumu atlase ir balstīta uz VRB pieņemtiem kritērijiem.

Parlaments Valsts revīzijas birojam var arī uzdot līdz piecām papildu revīzijām gadā.

Darba programmu VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas;
  • lietderības revīzijas un
  • īpašas revīzijas.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un labu praksi.

VRB ir izstrādājis revīzijas rokasgrāmatu, lai revīzijas darbā īstenotu starptautiski atzītos revīzijas standartus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • visus VRB likumā paredzētos revīzijas ziņojumus, izņemot tos, kas satur klasificētu informāciju, un ziņojumu daļas, kas tiek iesniegtas Prokuratūrai;
  • savu gada darbības pārskatu;
  • sava gada finanšu pārskata revīzijas ziņojumu;
  • informāciju par revīzijas ziņojumu projektu iesniegšanu — šī procedūra ļauj informēt revidēto organizāciju bijušos vadītājus, ja veiktā revīzija attiecas uz viņu vadības periodu;
  • ziņojumus par VRB sniegto ieteikumu īstenošanu, tostarp informāciju par neīstenotajiem ieteikumiem;
  • politisko partiju gada finanšu pārskatus un to līdzekļu devēju sarakstus;
  • ziņojumus par politisko partiju finanšu kontroli, kas veikta saskaņā ar Politisko partiju likumu;
  • informāciju, kas tiek glabāta dalībai vēlēšanās reģistrēto partiju, partiju koalīciju un pilsoņu iniciatīvas komiteju vienotajā publiskajā reģistrā. Šī informācija ietver arī vēlēšanu kampaņu finansējumu, tostarp līdzekļu devējus, reklāmas aģentūras u. c.;
  • revīzijas ziņojumus par vēlēšanu kampaņu finansējumu saskaņā ar Vēlēšanu kodeksu;
  • apkopotus revīzijas ziņojumus par gada finanšu pārskatiem;
  • ziņojumus ar atzinumiem par valsts budžeta izpildes pārskatiem, valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas budžetu, Valsts veselības apdrošināšanas fonda budžetu un Bulgārijas Valsts bankas budžeta izdevumiem iepriekšējā gadā;
  • bulgāru valodā tulkotus ISSAI.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visas VRB publikācijas, tostarp visi revīzijas ziņojumi, ir publiski pieejami VRB tīmekļa vietnē, kas ir galvenā publicitātes un pārredzamības platforma sabiedrības informēšanai par tā vispārējo darbību.

VRB publicē paziņojumus presei un īsus videoklipus par revīzijas ziņojumiem un organizē preses konferences un neformālas sanāksmes ar plašsaziņas līdzekļiem. Tas piedalās TV programmās un intervijās un ir iniciators un dalībnieks apaļā galda diskusijās un konferencēs.

VRB aktīvi izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar pārējām valdības iestādēm, lai uzlabotu kontroles sistēmas efektivitāti un dotu ieguldījumu cīņā pret noziedzību un korupciju, un ar profesionālajām un nevalstiskajām organizācijām, lai apmainītos ar labu praksi un veicinātu profesionālo attīstību.

 

 

ČEHIJAS REPUBLIKA

NEJVYŠŠÍ KONTROLNÍ ÚŘAD

Kopš 1993. gada
Pirmsākumi 1919. gadā
(bijušajā Čehoslovākijā)

Tīmekļa vietne: www.nku.cz

Pamatuzdevums

Augstākā revīzijas biroja pamatuzdevums ir sniegt objektīvu informāciju parlamentam un valdībai par valsts īpašuma pārvaldību, un tādējādi tā mērķis ir nodrošināt pievienoto vērtību plašai sabiedrībai.

Augstākais revīzijas birojs izvērtē, vai revidētās darbības atbilst tiesību aktiem, pārbauda šo darbību faktisko un formālo pareizību un novērtē, vai tās ir efektīvas, ekonomiskas un lietderīgas.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valsts īpašuma pārvaldību, finanšu līdzekļus, kas saskaņā ar likumu iekasēti juridisko personu labā (piemēram, veselības apdrošināšana), un no ārvalstīm saņemtos finanšu resursus (ieskaitot ES finansējumu). Tas sniedz atzinumu par valsts galīgajiem pārskatiem un uzrauga valsts budžeta izpildi. ARB nav pilnvarots revidēt pašvaldību, pilsētu un reģionu finanšu līdzekļus vai komercuzņēmumus, kas pieder valstij vai pašvaldībām.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Čehijas Republikas konstitūcija (1993. g.);
  • Likums Nr. 166/1993 Coll. par Augstāko revīzijas biroju (par ARB darbību un pilnvarām).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARB revidē:

  • valsts organizatoriskās struktūrvienības, valsts finansētas organizācijas, valsts līdzekļus;
  • juridiskas un fiziskas personas (tikai valsts līdzekļu pārvaldību);
  • Čehijas Valsts bankas finanšu pārvaldību īpašuma iegādes un bankas darbības izdevumu jomā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla iestāde bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir neatkarīga Čehijas Republikas revīzijas struktūra. Tās pastāvēšana ir tieši nostiprināta Čehijas Republikas konstitūcijā, kur garantēta ARB neatkarība no likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas.

Likumā par Čehijas Republikas valsts budžetu ir paredzēta īpaša valsts budžeta nodaļa, kas ARB nodrošina pienācīgu finansiālu autonomiju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku pēc Čehijas Deputātu palātas (parlamenta apakšpalātas) priekšlikuma ieceļ valsts prezidents.

Budžeta projektu ARB iesniedz Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātai, un parlaments apstiprina budžetu un tā pamatstruktūru. Valdība nevar pieņemt lēmumus par ARB budžetu, tā tikai iekļauj attiecīgo budžetu ARB budžeta sadaļā valsts vispārējā budžeta projektā.

Visus apstiprinātos revīzijas secinājumus ARB priekšsēdētājs nosūta valdībai, Čehijas Republikas Parlamenta Deputātu palātai un Čehijas Republikas Parlamenta Senātam (Parlamenta augšpalātai).

ARB priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties un uzstāties Čehijas Republikas parlamenta vai valdības sesijās par jautājumiem, kas saistīti ar ARB darbu.

Visus ARB revīzijas ziņojumus valdība apspriež ARB priekšsēdētāja klātbūtnē un par katru revīziju pieņem valdības rezolūciju (kas galvenokārt ietver korektīvus pasākumus).

Galvenais partneris parlamenta līmenī ir apakšpalātas Budžeta kontroles komiteja.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Miloslav Kala tika iecelts uz otru termiņu 2022. gada 6. aprīlī.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams (priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks).

ATLASES METODE

ARB priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku pēc Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas priekšlikuma ieceļ Republikas prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

ARB valde (kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 15 locekļi).

PILNVARU TERMIŅŠ

Valdes locekļa pilnvaru termiņš beidzas, kad viņš vai viņa sasniedz 65 gadu vecumu. Katrs ARB loceklis pirms stāšanās amatā nodod oficiālu zvērestu Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētājam.

ATLASES METODE

Visus 15 locekļus pēc ARB priekšsēdētāja priekšlikuma ievēlē Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palāta.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

ARB ir koleģiāla iestāde, ko veido dažādas struktūras, nodaļas, departamenti un apakšnodaļas. Biroju vada ARB priekšsēdētājs, kuram ir viens vietnieks.

ARB struktūras ir valde, senāts un disciplinārā palāta. To darbību reglamentē Likums par Augstāko revīzijas biroju, un tām ir savs reglaments, ko apspriež un apstiprina valde.

Augstākajam revīzijas birojam ir Revīzijas nodaļa, Administratīvā nodaļa un ARB priekšsēdētāja birojs. Šīs nodaļas ir sadalītas specializētos departamentos, kas papildus iedalīti apakšnodaļās.

ARB vadītāji ir tieši pakļauti priekšsēdētājam. Tie ir Revīzijas nodaļas vecākais direktors, Administratīvās nodaļas vecākais direktors, priekšsēdētāja biroja direktors, valdes sekretārs, Drošības departamenta direktors un Revīzijas departamenta direktors.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 459 pilnslodzes ekvivalenti (2022. g.) (aptuveni 66 % nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 37 %; ♀ 63 % (♂ 49 %; ♀ 51 % vadošos amatos). Vidējais vecums: 49

BUDŽETS

  • ARB izdevumi tiek segti no Čehijas Republikas valsts budžeta.
  • 42,90 miljoni EUR (2022. g.)
  • 0,052 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB savu darbu plāno gada revīzijas plānā, kas ir balstīts uz priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, valdes locekļu, iekšējās analīzes veicēju vai ārējo ieinteresēto personu ierosinājumiem.

Čehijas Republikas valdība, parlamenta Deputātu palāta vai Senāts un to struktūras ARB valdei var ierosināt revīzijas, ko tas pēc saviem ieskatiem var pieņemt vai noraidīt.

Šajos revīzijas ierosinājumos ir apkopots revīzijas priekšmets un mērķi un norādītas revidējamās vienības, revīzijas laiks un pamatojums, informācija par ierosināto revidējamo vienību tiesisko un ekonomisko stāvokli, informācija par iepriekšējām identiskām vai līdzīgām revīzijām, revidējamās jomas pamatiezīmes, revīzijas hipotēzes utt.

— REVĪZIJAS METODES

Atbilstoši noteiktajām pilnvarām ARB veic revīzijas saskaņā ar saviem revīzijas standartiem, kas ir balstīti uz augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem. ARB veic revīzijas saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, un tās aptver likumības revīzijas, finanšu revīzijas un lietderības revīzijas. Revīzija ietver sagatavošanas, izpildes un revīzijas secinājumu izstrādes posmu. Lai pabeigtu revīziju, ir vajadzīgi vidēji 10 mēneši, un atkarībā no revidējamo vienību skaita tajā piedalās vairāki desmiti revidentu.

ARB izvērtē, vai revidētās darbības atbilst tiesību aktiem, pārbauda šo darbību saturisko un formālo pareizību un novērtē, vai tās ir efektīvas, ekonomiskas un lietderīgas.

ARB veic finanšu revīzijas, lai pārbaudītu, vai revidējamo vienību finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzskaites subjektu saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARB galvenie darba rezultāti ir revīzijas secinājumi, kas tiek publicēti ARB tīmekļa vietnē un ARB biļetenā, tiklīdz ARB valde ir tos apstiprinājusi. Visus apstiprinātos revīzijas secinājumus ARB priekšsēdētājs nosūta Deputātu palātai, Senātam un valdībai.

Augstākajam revīzijas birojam ir juridisks pienākums publicēt:

  • ARB biļetenu — oficiālu izdevumu, kurā sniegts revīzijas ziņojumu kopsavilkums attiecībā uz noteiktu laikposmu. Viens izdevums ietver arī gada revīzijas plānu, un turpmākajos izdevumos var būt atspoguļotas šā plāna izmaiņas;
  • gada ziņojumu, kurā jo īpaši sniegts novērtējums par iepriekšējā gadā veiktajām revīzijām un to rezultātiem. Turklāt gada ziņojumā ir aprakstītas arī citas darbības, piemēram, informācija par ARB sadarbību ar tiesu iestādēm, nodokļu iestādēm un sabiedrību, starptautiskās sadarbības pasākumiem un ARB finanšu pārvaldību un personālu;
  • pārskatu par valsts budžeta izpildi, kurā sniegts ARB atzinums par valdības ziņojumu attiecībā uz valsts budžeta izpildi, pamatojoties uz tā veikto valsts budžeta pārvaldības novērtējumu attiecīgā gada pirmajos sešos mēnešos;
  • paziņojumu par valsts galīgo pārskatu. Šajā dokumentā ARB sniedz atzinumu par Čehijas Republikas valsts galīgā pārskata projektu par attiecīgo gadu, pamatojoties uz ekonomiskās situācijas novērtējumu valstī un valsts finanšu pārvaldības rezultātiem, un
  • galīgo pārskatu, kurā sniegta informācija par ARB finanšu pārvaldību iepriekšējā gadā. Galīgo pārskatu katru gadu pārbauda ārējais revidents, un pēc tam ARB priekšsēdētājs to iesniedz Čehijas parlamentam.

Papildus tam ARB izdod arī citas publikācijas, piemēram, ES ziņojumu (kurā ARB salīdzina un novērtē ES fondu apguvi un izmantošanu Čehijas Republikā), revīzijas ziņojumu kopsavilkumus konkrētās jomās, rokasgrāmatas, tematiskus dokumentus un ziņojumus par revīzijām, ko ARB veica paralēli citām augstākajām revīzijas iestādēm.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

ARB cenšas nodrošināt, lai informācija par revīziju rezultātiem būtu viegli pieejama sabiedrībai. Tāpēc tas publicē revīziju secinājumus, paziņojumus presei un citus attiecīgus dokumentus savā tīmekļa vietnē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Šādā veidā tas arī informē par revīziju rezultātiem, publicē analītiskus materiālus, jaunumus un videomateriālus attiecībā uz veiktajām revīzijām un sniedz citu informāciju par savām darbībām.

ARB augstu vērtē pārredzamību, tāpēc tīmekļa vietnē publicē savus līgumus, kā arī informāciju par budžetu, pārbaudītus datus un citus datus.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Zināšanu apmaiņa ir viens no ARB galvenajiem mērķiem starptautiskajā vidē. Tāpēc tas atbalsta zināšanu apmaiņu starptautiska mēroga darbībās, kā arī veicot uz sadarbību vērstas revīzijas.

ARB katru gadu organizē vairākas konferences, seminārus un citus profesionāli orientētus pasākumus. Šie pasākumi, kas paredzēti gan ARB personālam, gan profesionāļiem un citu valsts iestāžu pārstāvjiem, palīdz uzlabot valsts pārvaldi.

Kopš 2017. gada ARB ir regulāri organizējis valsts pārvaldes hakatonu, kura laikā datus sniedz apmēram 20 publiskās pārvaldes iestāžu. 2020. gada martā ARB rīkoja pirmo ikgadējo starptautisko augstāko revīzijas iestāžu hakatonu, kurā piedalījās 23 valstis galvenokārt no Eiropas. Hakatonos piedalās vairāki desmiti attīstītāju, programmētāju un datu analīķu, un tiek radīti interesanti aplikāciju un vizualizāciju prototipi.

To mērķis ir izveidot platformu zināšanu un labas prakses apmaiņai ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī akadēmisko aprindu pārstāvju, attiecīgo jomu ekspertu, studentu un citu attiecīgo grupu vidū.

Starptautiskā līmenī ARB revidenti regulāri piedalās starptautisku organizāciju revīzijas struktūrās. Augstākajam revīzijas birojam ir bijuši pārstāvji tādās struktūrās kā Eirokontrole, Eiropas Aizsardzības aģentūra un Eiropas Kosmosa aģentūra.

2021.–2024. gadā ARB vada Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizāciju (EUROSAI).

 

 

DĀNIJA

RIGSREVISIONEN

Kopš 1976. gada

Tīmekļa vietne: www.rigsrevisionen.dk

Pamatuzdevums

Rigsrevisionen pārbauda, vai valdības līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un tā, kā to paredzējis Dānijas parlaments (Folketings).

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Dānijas Valsts revīzijas birojs (VRB) revidē valdības pārskatus un pārbauda, vai valdības līdzekļi tiek pārvaldīti saskaņā ar Dānijas parlamenta iecerēm un lēmumiem.

Tam ir tiesības piekļūt visai informācijai, kas tam vajadzīga darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Dānijas Valsts galvenā revidenta likums; sākotnējā versija pieņemta 1976. gadā, pārskatīts 2012. gadā.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • visus valdības pārskatus;
    • ministrijas: 21 (2022. gada decembrī);
    • valdības aģentūras: 135;
  • to iestāžu, apvienību un nodibinājumu pārskatus, kuru izdevumi vai grāmatvedības deficīti pilnībā vai daļēji ir segti ar valsts finansētajām dotācijām;
  • ar tiesību aktiem izveidoto noteikto neatkarīgo administratīvo vienību pārskatus;
  • to partnerību un uzņēmumu pārskatus, kuros valsts tieši vai netieši piedalās kā partneris vai kuros tā uzņēmusies saistības kā darījumu partneris.

VRB pilnvaras neietver Dānijas centrālās bankas revīziju.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga Dānijas parlamenta organizācija. VRB valsts galvenais revidents nevar būt parlamenta deputāts.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Pildot savus pienākumus, VRB ir pilnīgi neatkarīgs. Valsts pārskatu komiteja, ko izveidojis Dānijas parlaments, ir vienīgā struktūra, kas var pieprasīt VRB veikt revīziju konkrētā jomā.

Visus ziņojumus VRB iesniedz Valsts pārskatu komitejai, un valsts galvenais revidents ar tiem iepazīstina Valsts pārskatu komitejas ikmēneša sanāksmēs.

VRB cieši sadarbojas ar attiecīgajām ministrijām un tās atbalsta, sniedzot norādījumus attiecībā uz to grāmatvedības un uzskaites kontroles procedūrām.

Parlaments nosaka VRB budžetu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENĀ REVIDENTE

Birgitte Hansen tika iecelta par valsts galveno revidenti 2022. gada 1. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams vienu reizi uz četriem gadiem.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu pēc Valsts pārskatu komitejas ieteikuma un parlamenta Reglamenta komitejas apstiprinājuma ieceļ Dānijas parlamenta priekšsēdētājs.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts revīzijas biroju vada valsts galvenais revidents, un viņam vai viņai palīdz padomdevēja struktūra, kurā darbojas četri valsts revidenta palīgi no Valsts revīzijas biroja.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts revidenta palīgus neieceļ uz noteiktu laiku.

ATLASES METODE

Valsts galvenā revidenta palīgus ieceļ valsts revidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir četri departamenti, un katru vada valsts galvenā revidenta palīgs.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 269 (2022. gada beigās)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 46 %; ♀ 54 %

BUDŽETS

  • Aptuveni 30 miljoni EUR (2022. g.)
  • 37 % no VRB revīzijas resursiem ir iedalīti lieliem pētījumiem noteiktās jomās (lietderības revīzijas), un 63 % — Dānijas valdības pārskatu gada revīzijai.
  • < 0,01 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Valsts galvenais revidents un visi četri valsts galvenā revidenta palīgi tiekas reizi nedēļā, lai apspriestu VRB stratēģiju un darbības plānu.

VRB pienākums ir izskatīt jautājumus un ziņot par tiem, ja to pieprasa Valsts pārskatu komiteja. Šādi uzdevumi ir saistīti ar vidēji aptuveni trešo daļu no revīziju tematiem VRB lielajos pētījumos.

Visas revīzijas tiek plānotas, pamatojoties uz būtiskuma un riska novērtējumiem.

VRB gada revīzijas darbības un lielos pētījumus plāno gadu iepriekš. Tomēr, ņemot vērā jaunās attīstības tendences, plāns tiek pastāvīgi koriģēts.

— REVĪZIJAS METODES

Revīzijas pieeju un metodiku VRB izvēlas patstāvīgi.

Tas veic darbu saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem un Dānijas publiskā sektora revīzijas standartiem, kas ir balstīti uz augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem (ISSAI).

VRB veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas.

Lai novērtētu revīziju ietekmi, VRB kopā ar Valsts pārskatu komiteju pārbauda, kā revidētās vienības ievēro tā ieteikumus.

Turklāt ministrijām ir jāatbild uz VRB revīzijas ziņojumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu par Dānijas valdības pārskatu revīziju;
  • gada ziņojumu par Dānijas valdības administrācijas revīziju;
  • lielus pētījumus noteiktās jomās (aptuveni 20–22 ziņojumus gadā);
  • gada ziņojumu par VRB darbībām, rezultātiem un pārskatiem;
  • izpildes kontroles memorandus par visiem revīzijas ziņojumiem;
  • papildu memorandus par noteiktiem tematiem un
  • Dānijas publiskā sektora revīzijas standartus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar Dānijas Publiskās informācijas likumu memorandus un revīzijas ziņojumus pirms to publicēšanas savā tīmekļa vietnē VRB iesniedz Valsts pārskatu komitejai.

Lielo pētījumu un atsevišķu revīzijas ziņojumu un memorandu pirmā nodaļa tiek tulkota angļu valodā.

VRB lielu uzmanību pievērš ārējai zināšanu apmaiņai, lai uzlabotu publiskajam sektoram sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Katru gadu VRB rīko četrus līdz piecus informācijas apmaiņas seminārus ārējām ieinteresētajām personām.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar iekšējās revīzijas nodaļām ministrijās un citās revidējamās vienībās.

 

 

FRANCIJA

COUR DES COMPTES

Kopš 1807. gada
Pirmsākumi 1319. gadā

Tīmekļa vietne: www.ccomptes.fr

Pamatuzdevums

Neatkarība, kolektīvā atbildība, pretrunu procedūra.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Francijas Revīzijas palāta (CDC) kopā ar 17 reģionālajām un teritoriālajām revīzijas apakšpalātām (CRTC) veic šādas darbības:

  • novērtē valsts pārskatus un piemēro sodus publiskā sektora grāmatvežiem vai apstiprina viņu sagatavotos pārskatus;
  • atbilstības un lietderības revīzijās pārbauda visas publiskā sektora organizācijas un publiskos līdzekļus vai to ekvivalentus;
  • apliecina valsts un sociālā nodrošinājuma pārskatus;
  • novērtē publiskā sektora politikas jomas.

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā būtiska reforma. Ar šo reformu ir izveidota kopīga sistēma publiskā sektora grāmatvežiem un kredītrīkotājiem, izbeidzot publiskā sektora grāmatvežu personisko un monetāro atbildību, izņemot attiecībā uz atsevišķām aizjūras teritorijām, un no jauna definējot pārkāpumus, ko līdz šim iesniedza Budžeta un finanšu disciplinārtiesai (šī tiesa vairs nepastāv). Finanšu tiesneši vairs nelems par pārskatiem, bet gan spriedīs par vissmagāko finanšu pārkāpumu izdarītājiem – gan publiskā sektora grāmatvežiem, gan kredītrīkotājiem. Joprojām tiks piemērots kredītrīkotāja un grāmatveža nošķirtības pamatprincips. Līdz ar reformu ir ieviesta arī jauna politika attiecībā uz publicēšanu, proti, tiks publicēti visi CDC ziņojumi, un no jauna ir definēts gada ziņojuma tvērums, piemēram, gada ziņojumā varētu ietvert uzdevumus, kuri izvēlēti pēc sabiedriskās apspriešanas.

Lietderības un atbilstības revīzijas galvenokārt tiek iedalītas “struktūras revīzijā” (par konkrētu iestādi) un “tematiskajā izmeklēšanā” (par tēmu, kas saistīta ar publisko pārvaldību vai publisko politiku).

CDC un CRTC veido Francijas finanšu tiesas. Tām ir piekļuve visiem dokumentiem, kas tām vajadzīgi savu pienākumu izpildei.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Francijas konstitūcija (47. panta 2. punkts)
  • Finanšu tiesu kodekss
  • īpaši revīzijas normatīvie akti

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

CDC un CRTC revidē:

  • visu valsts pārvaldību un pārskatus;
    • republikas prezidentūras, Nacionālās asamblejas, Senāta pārskatus;
    • ministrijas (centrālās pārvaldes iestādes, departamentus ar valsts līmeņa pienākumiem un decentralizētus departamentus);
    • valdības aģentūras un to teritoriālo tīklu;
    • valstij piederošus uzņēmumus;
  • sociālā nodrošinājuma pārvaldību un pārskatus;
  • vietējo iestāžu (no reģionālā līdz pašvaldību līmenim) un to aģentūru, valsts slimnīcu, vidusskolu u. c. pārvaldību un pārskatus;
  • privātajām struktūrām piešķirtos publiskos līdzekļus;
  • labdarības organizāciju izmantotos līdzekļus, ja tie ziedoti publiskās kampaņās;
  • privāto struktūru izmantotos līdzekļus, ja tie iegūti no privātām un no nodokļiem atbrīvotām dotācijām.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla ARI ar tiesas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

CDC ir neatkarīga no valdības un parlamenta un saglabā vienādu distanci no abām struktūrām.

CDC pirmais priekšsēdētājs ir priekšsēdētājs arī:

  • Augstajā publisko finanšu padomē (HCFP);
  • Obligāto iemaksu padomē (CPO).

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

CDC ir neatkarīga no valdības un parlamenta. Tā valdībai un parlamentam iesniedz revīzijas ziņojumus un ieteikumus.

CDC apstiprina abu parlamentāro palātu pārskatus.

Kad parlaments pilda savus novērtēšanas un uzraudzības uzdevumus, tas cieši sadarbojas ar CDC, lai izsekotu CDC ieteikumu izpildei. Parlaments un premjerministrs var lūgt CDC veikt ierobežotu skaitu revīziju. Parlaments var arī uzticēt CDC veikt valsts rīcībpolitiku novērtēšanu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PIRMAIS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Pierre Moscovici tika iecelts 2020. gada 3. jūnijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Pirmā priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam.

ATLASES METODE

Pirmo priekšsēdētāju ieceļ ar valsts prezidenta dekrētu, ko izdod Ministru padome pēc premjerministra ieteikuma.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

CDC pārvalda kolēģija, kuras sastāvā ir pirmais priekšsēdētājs un palātu priekšsēdētāji. Kolēģijas sanāksmes apmeklē ģenerālprokurors, kurš ir neatkarīgs.

Reģionālās un teritoriālās palātas (CRTC) vada priekšsēdētāji, kuri ir CDC locekļi. CRTC Augsto padomi vada pirmais priekšsēdētājs.

PILNVARU TERMIŅŠ

Pirmais priekšsēdētājs un palātu priekšsēdētāji ir tiesneši, kuru pilnvaru termiņu ierobežo tikai likumā noteiktais pensionēšanās vecums.

ATLASES METODE

Palātu priekšsēdētājus un ģenerālprokuroru ieceļ ar valsts prezidenta dekrētu, ko izdod Ministru padome pēc premjerministra priekšlikuma.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

CDC veido sešas nozaru palātas, tiesas palāta, stratēģiskās plānošanas un publikāciju departaments un ģenerālsekretariāts.

Ģenerālprokurors, ģenerāladvokāti un reģionālie finanšu prokurori ir neatkarīgi no CDC un CRTC un rīkojas kā prokuratūra (apsūdzības tiesvedības uzsākšanai, konstatējumi par visiem finanšu tiesu ziņojumiem, atzinumi par to organizāciju un metodēm, attiecības ar tiesu iestādēm u. c.).

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Kopā: 1803 (2022. g.), 68 % nodarbināti revīzijā (819 — CDC, 984 — CRTC)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 49 %; ♀ 51 %, vidējais vecums: 49,10

BUDŽETS

  • 232,13 miljoni EUR (2022. g.) (51 % — CDC, 49 % — CRTC)
  • < 0,007 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Pirmais priekšsēdētājs pēc ģenerālprokurora atzinuma saņemšanas nosaka CDC vispārējo organizāciju, plāno revīzijas un novērtējumus un piešķir resursus dažādām palātām. Programmas sadalījums dažādās revīzijās notiek revīzijas darba grupas līmenī katrā palātā.

Tādu pašu procedūru piemēro katrā CRTC.

Revīzijas tēmas atlasa, pamatojoties uz riska novērtējumiem, dažādo struktūru obligāto organizācijas revīziju laika grafikiem, revīzijas pieredzi un ievērojot vispārējās intereses. Saskaņā ar 2020.–2025. gada stratēģisko plānu no 2023. gada iedzīvotāji varēs iesaistīties dažu revīziju plānošanā, izmantojot sabiedrībai pieejamu platformu.

Pašlaik līdz 2023. gada 1. janvārim (sk. informāciju par reformu iepriekš) tiesas darbības attiecas uz atlasītiem pārskatiem, kuri jārevidē un par kuriem jāspriež par vairāku gadu periodu.

— REVĪZIJAS METODES

Visu veidu revīzijas ir balstītas uz metodēm, ko saskaņā ar starptautiskajiem standartiem ir noteikusi CDC/CRTC.

Veicot tiesas darbības, tiek stingri ievērots reglaments.

CDC publiskās politikas novērtēšanas metodiku nosaka praktiskas pamatnostādnes un mācību nodarbības.

Visās darbībās tiek ievēroti kolektīvās atbildības un pretrunu procedūras principi.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

CDC publicē:

  • vispārējo gada ziņojumu par 15–20 tēmām, ko iesniedz arī valsts prezidentam;
  • gada ziņojumu par valsts budžeta izpildi un rezultātiem iepriekšējā gadā;
  • gada ziņojumu par iepriekšējā gada valsts pārskatu apliecināšanu;
  • gada novērtējumu par publiskā sektora finansiālo stāvokli un perspektīvām kārtējā gadā;
  • gada ziņojumu par sociālā nodrošinājuma sistēmas budžeta izpildi un saistīto pārskatu ikgadēju apliecināšanu attiecībā uz iepriekšējo gadu;
  • gada ziņojumu par vietējo publisko finansējumu attiecībā uz iepriekšējo gadu;
  • no pieciem līdz desmit tematiskiem ziņojumiem katru gadu;
  • “ātro revīziju” ziņojumus (katrā apmēram 20 lapas); “ātrajās revīzijās” izmanto paātrinātu procedūru, lai analizētu jaunus valsts atbalsta pasākumus un sniegtu komentārus un apsvērumus, kas būs noderīgi turpmāk;
  • visus ziņojumus par privāto dotāciju izmantošanu labdarības organizācijās;
  • visus galvenos ziņojumus, kas nosūtīti valdībai (adresēti kādam ministram).

2021. gadā CDC publicēja arī virkni informatīvu pārskatu par Francijai būtiskiem strukturālajiem jautājumiem. Šajos padziļinātajos kopsavilkumos par neseno darbu un jaunajiem ziņojumiem ir analizēti lielākie izaicinājumi dažos turpmākajos gados un izklāstīti iespējamie rīki, kurus varētu izmantot šo problēmu risināšanai. Šie dokumenti palīdz fokusēt publiskās debates, lai iegūtu iedzīvotāju viedokli, vienlaikus gādājot par to, lai efektīvu publisko politiku saskaņotu ar atbalstu ilgtspējīgai izaugsmei.

CRTC publicē:

  • savus vadības revīzijas ziņojumus, kas tiek nosūtīti vietējām pašvaldībām;
  • dažus ziņojumus, kas ietverti CDC vispārējā gada ziņojumā.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Konstitūcijā ir paredzēts CDC pienākums informēt sabiedrību. Tāpēc tā ziņo par aizvien lielāku daļu sava darba plašsaziņas līdzekļos (2022. gadā presē iekļauti 33 000 citātu, no kuriem 23 300 attiecās tikai uz CDC), tīmekļa vietnē (2022. gadā vairāk nekā 2,1 miljons apmeklējumu, no kuriem 1,4 miljoni bija vienreizējo apmeklētāju) un sociālajos medijos (183 500 sekotāju). Finanšu tiesas publicēja 1362 ziņojumus, no kuriem 1256 bija paredzēti CRTC.

Visus galvenos ziņojumus CDC nosūta valdībai un parlamentam un tos publicē.

Parlaments saņem un izmanto visus sešus CDC gada ziņojumus un tematiskos ziņojumus. CDC arī publicē informāciju par ieteikumu izpildi.

CDC publicē visus ziņojumus par labdarības fondiem.

CRTC nosūta savus vadības revīzijas ziņojumus vietējām iestādēm, kurām tie jānolasa to padomes sanāksmēs, kurās var piedalīties sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi.

CDC un CRTC paziņo rīkojumus un spriedumus atklātās tiesas sēdēs. Tās publicē komentētus judikatūras krājumus.

— SADARBĪBA

CDC cieši sadarbojas ar CRTC, kuras veic savu darbu neatkarīgi. CDC atbild par izmeklēšanas lietām, kuras dalītas kompetences jomās tiek vestas kopīgi ar CRTC.

CDC sadarbojas ar parlamentārajām komitejām, Valsts padomi, tiesu iestādēm (ar ģenerālprokurora starpniecību), citām neatkarīgām administratīvām iestādēm un valdības vispārējām inspekcijām.

Starptautiskā mērogā CDC sadarbojas ar citām ARI divpusējās iniciatīvās, piemēram, mērķsadarbībā un tematiskajā sadarbībā, un ir iesaistīta tādās daudzpusējās organizācijās kā ES ARI Kontaktkomiteja, EUROSAI, INTOSAI un AISCCUF (franciski runājošo ARI asociācija). Gan kopīgi ar citām ARI, gan atsevišķi aizvien sistemātiskāk papildus revīzijas darbam CDC sagatavo daudzus starptautiskus pētījumus, turklāt CDC atsaucīgi reaģē uz šāda darba piedāvājumiem (126 pētījumi 2022. gadā).

CDC ir arī likumīgais revidents vairākām starptautiskajām organizācijām. 2022. gadā tās bija: Pasaules Pārtikas programma, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un Pasaules Tirdzniecības organizācija. CDC ir bijusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Revidentu padomes locekle kopš 2022. gada 1. jūlija. CDC pārbauda šo organizāciju pārvaldību un pārskatus, veicot lietderības un pareizības revīzijas.

 

 

Grieķija

ΕΛΕΓΚΤΙΚΌ ΣΥΝΈΔΡΙΟ

Kopš 1833. gada

Tīmekļa vietne: www.elsyn.gr

Pamatuzdevums

Grieķijas Revīzijas palāta atbild par centrālās valdības ārējo revīziju un būtiski palīdz uzlabot finanšu pārvaldības kvalitāti un efektivitāti Grieķijas publiskajā sektorā.

Tās revīziju galvenie stratēģiskie mērķi ir šādi:

  • uzlabot publisko struktūru finanšu pārvaldību un pārskatatbildību;
  • stiprināt finanšu kontroles un pārskatatbildības sistēmas;
  • uzlabot vienību pārvaldību, veicot pārraudzību un novērtējot iekšējās kontroles sistēmas;
  • palielināt revīzijas spējas;
  • sniegt Grieķijas parlamentam būtisku informāciju, lai palīdzētu efektīvāk veikt uzraudzības funkcijas.

Lai sasniegtu šos mērķus, Grieķijas Revīzijas palāta koncentrējas uz revīzijai īpaši svarīgām jomām, nodrošina veikto revīziju aizvien lielāku ietekmi un optimāli izmanto pieejamos resursus.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Grieķijas Revīzijas palāta (GRP) veic valsts, vietējo iestāžu un citu juridisko personu izdevumu un pārskatu revīzijas, kā paredzēts tiesību aktos vai ja tās saņem publiskos līdzekļus.

Tās jurisdikcija aptver valdības departamentus un ministrijas, pašvaldību struktūras un citas publiskā sektora organizācijas. Tā var arī piedalīties privāto tiesību juridisko personu pārskatu revīzijā.

Tai ir pilnas tiesības piekļūt visām IT sistēmām, centrālās valdības un pašvaldību grāmatvedības dokumentiem, apliecinošajiem dokumentiem un darbiniekiem. Tā var arī pieprasīt jebkuru būtisku informāciju no visām kompetentajām iestādēm, kurām ir pienākums sadarboties.

JURISDIKCIJAS KOMPETENCE

GRP lemj par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pārsūdzību strīdos par:

  • pensijām;
  • pārskatu revīziju kopumā;
  • ierēdņu un pašvaldību iestāžu darbinieku, kā arī citu juridisko personu, kas ir publisko tiesību subjekti, darbinieku civiltiesisko atbildību par zaudējumiem, ko, pildot savus pienākumus, viņi ar nodomu vai klajas nolaidības dēļ radījuši valstij vai attiecīgajām organizācijām un juridiskajām personām;
  • ierēdņu atbildību par tādas bagātības iegūšanu, kuras izcelsmi nav iespējams pamatot (pēc viņu ikgadējo aktīvu un saistību deklarāciju revīzijas).

GRP sniedz arī atzinumus par:

  • likumprojektiem, kas attiecas uz a) pensiju jautājumiem (ko paredz Konstitūcija), b) jautājumiem, kas ir īpaši svarīgi vispārējās valdības struktūru finanšu pārvaldībai, c) publiskā iepirkuma jautājumiem un d) jautājumiem, kas ir tās kompetencē;
  • finansiāla rakstura jautājumiem ar nosacījumu, ka atzinums neskar tā strīda izšķiršanu, kas jau tiek izskatīts;
  • lēmumu projektiem par a) valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu izlīdzināšanu un b) kritēriju un nosacījumu grozīšanu attiecībā uz ieņēmumu klasificēšanu vai deklasificēšanu par neatgūstamiem.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Konstitūcijas 98. pantā ir juridiski nostiprinātas GRP pilnvaras, kas tiek īstenotas saskaņā ar tiesību aktiem. Īpaši svarīgi ir: Likums Nr. 4700/2020 (A 127) par Grieķijas Revīzijas palātas vienotu procedūru, kas ietver visaptverošu tiesisko regulējumu revīzijai pirms līguma noslēgšanas, un Likums Nr. 4820/2021 (Α 130) par Grieķijas Revīzijas palātas konstitutīvo likumu.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

GRP revīzijas pilnvaru jomā ietilpst :

  • valsts prezidentūra;
  • valdības prezidentūra;
  • parlaments;
  • 19 ministrijas;
  • 7 decentralizētās pārvaldes iestādes;
  • 5 neatkarīgas konstitucionālas iestādes un 18 neatkarīgas administratīvās iestādes, kuras nav tieši noteiktas konstitūcijā;
  • 332 pašvaldības (pirmā līmeņa vietējās iestādes);
  • 13 reģioni (otrā līmeņa vietējās iestādes);
  • 26 sociālās apdrošināšanas organizācijas;
  • 106 valsts slimnīcas.

GRP revidē arī aptuveni 450 citu vispārējās valdības juridisko personu pārskatus, vietējām iestādēm piederošo publiskā un privātā sektora juridisko personu (755) pārskatus, kā arī subsidētas privātās struktūras.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Revīzijas palātai ir tiesas, revīzijas un padomdevējas pilnvaras.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

GRP ir augstākā publiskā sektora finanšu tiesa Grieķijas tiesu sistēmā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

GRP pienākums ir iesniegt Parlamentam gada ziņojumu par revīzijas darbībām un Ziņojumu par valsts finanšu pārskata ziņojuma precizitāti un ticamību, bilanci un citiem finanšu pārskatiem.

Katru gadu GRP priekšsēdētājs iesniedz parlamentam gada revīzijas programmu – tajā var piešķirt prioritāti dažām no plānotajām revīzijām un izrādīt interesi par vēl trim revīzijām gadā, jo īpaši tām, kas saistītas ar publiskās pārvaldības sistēmu nepilnībām. Šīs revīzijas tiek veiktas papildus jau plānotajām revīzijām.

Tematisko revīziju ziņojumus nosūta attiecīgajai Parlamenta komitejai pirms to publiskošanas presei, savukārt GRP priekšsēdētājs tos iesniedz Parlamentam saskaņā ar tās reglamentu.

Parlaments arī apstiprina GRP budžetu, pamatojoties uz Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieteikumiem.

— ORGANIZĀCIJA

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

GRP kopsapulce ir augstākā jurisdikcijas struktūra, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, desmit priekšsēdētāja vietnieki un 40 tiesneši padomnieki. Kopsapulci var sasaukt pilnā, lielā sastāvā vai vienā no trim mazākajiem sastāviem. Mazāko sastāvu locekļu skaitu var mainīt ar pilnās kopsapulces lēmumu.

Pilnajā kopsapulcē piedalās palātas priekšsēdētājs un visi priekšsēdētāja vietnieki un tiesneši padomnieki. Lielās kopsapulces sastāvā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un 20 tiesneši padomnieki, kurus izraugās ar izlozes palīdzību. Katrā no trim mazo kopsapulču sastāviem ir palātas priekšsēdētājs un 14 priekšsēdētāja vietnieki un tiesneši padomnieki. Priekšsēdētāja vietnieki tiek iedalīti katrā sastāvā pēc amata stāža ranga, bet tiesneši padomnieki ar izlozes palīdzību tiek izvēlēti ik pēc trim gadiem saskaņā ar kopsapulces attiecīgajā lēmumā iekļautajiem nosacījumiem.

PILNVARU TERMIŅŠ

Locekļi ir tiesneši, kuriem ir personiska un darbības neatkarība un kurus ieceļ amatā uz mūžu.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus ieceļ pēc Ministru padomes priekšlikuma ar prezidenta dekrētu.

Tiesnešus padomniekus paaugstina amatā ar prezidenta dekrētu pēc Augstākās tiesu padomes lēmuma.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

GRP vadītājs ir tās priekšsēdētājs. Priekšsēdētājam aktīvu atbalstu sniedz desmit vietnieki, no kuriem septiņi vada GRP jurisdikcijas apakšpalātas un iztiesāšanas sastāvus.

Priekšsēdētāja vietnieki aizstāj priekšsēdētāju, balstoties uz amata stāža rangu. Grieķijas Revīzijas palātā ir 166 tiesnešu amata vietas. Pašlaik tās ieņem 40 tiesneši padomnieki, 66 tiesneši palīgi, 14 tiesneši referenti un astoņi praktikanti tiesneši referenti.

GRP organizatoriskās struktūras neatņemams elements ir Ģenerāladvokāta birojs – neatkarīga tiesu iestāde, kas darbojas sabiedrības interesēs un kuru veido ģenerāladvokāts, ģenerāladvokāta vietnieks, trīs ģenerāladvokāta vietnieka vietnieki un astoņi praktikanti tiesneši referenti. Lai atbalstītu GRP darbu, pašlaik tiek norīkoti arī tiesnešu palīgi un tiesneši referenti.

GRP darbs norisinās kopsapulcē (kas strukturēta, kā norādīts iepriekš), septiņās apakšpalātās (kuras vada priekšsēdētāja vietnieks) ar tiesas pilnvarām, kā arī trīs revīzijas departamentos (I revīzijas departaments, kuru vada priekšsēdētājs, II revīzijas departaments un Pētījumu un atzinumu departaments, kurus vada priekšsēdētāja vietnieks). Revīzijas departamentu pārziņā ir visi jautājumi, kas saistīti ar plānošanu, revīziju veikšanu un ziņojuma par valsts finanšu pārskatu un bilanci, kā arī gada ziņojuma apstrādi.

Organizatoriskā struktūra ietver arī sešas jurisdikcijas nodaļas (iztiesāšanas sastāvus, kuros ir trīs tiesneši un kurus vada tiesnesis padomnieks), no kurām trīs atbild par revīzijām pirms līgumu noslēgšanas, divas risina ar revīziju un jurisdikciju saistītus jautājumus, savukārt Ceturtā jurisdikcijas nodaļa galvenokārt nodarbojas ar Eiropas Revīzijas palātas revīziju pārraudzību, koordinēšanu un kontroli Grieķijā un atbild par GRP starptautiskajām attiecībām.

Revīzijas biroji, kurus vada GRP komisāri (t. i., palātas ierēdņi ar augstāko izglītību, kam ir vairāk nekā 15 gadu pieredze un kas ieņem nodaļas vadītāja amatu), atrodas ministrijās, prefektūrās/reģionos un lielākās pašvaldībās, un tiem ir revīzijas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Pašlaik ir izveidoti 55 komisāru biroji Atēnās un 56 visā Grieķijā. Palātas ierēdņu skaits ir 626.

— RESURSI

PERSONĀLS

  • Skaits: 626 pilnslodzes ekvivalenti (vadība: 15 %; revīzija: 63 %; administrācija: 22 %) un 152 tiesneši
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 34 %; ♀ 66 %. Vidējais vecums: 52

(atsauces periods: 2023. g. marts)

BUDŽETS

  • 36,7 miljoni EUR
  • Sadalījums: aptuveni 95 % atalgojumiem un algām
  • < 0,01 % no kopējā valdības budžeta

(atsauces periods: 2023. g. marts)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

GRP savu darbu plāno daudzgadu un gada darba programmās, kuras apstiprina kopsapulce.

Daudzgadu revīzijas programmā ir ietverts revīzijas tematu saraksts sadalījumā pa stratēģiskajām prioritātēm un precizēti plānoto revīziju mērķi un prioritātes. Kad GRP izraugās revīzijas, kuras iekļauj gada revīzijas programmā, un to iespējamās kombinācijas, tā ņem vērā daudzgadu revīzijas programmas stratēģiskās prioritātes, Revīzijas palātas obligāto regulāro revīzijas darbu, Parlamenta, organizāciju pārstāvju vai pilsoņu pieprasījumus veikt revīzijas saistībā ar sūdzību izmeklēšanu, kā arī ierosināto sadarbību ar Eiropas un starptautiskajām revīzijas iestādēm.

— REVĪZIJAS METODES

GRP veic revīzijas pirms līgumu noslēgšanas un ex post revīzijas, tostarp tematiskās revīzijas revīzijai īpaši svarīgās jomās (kas var būt finanšu, atbilstības vai lietderības revīzijas), kā arī izpildes kontroles revīzijas saskaņā ar GRP revīzijas rokasgrāmatu un starptautiskajiem revīzijas standartiem (INTOSAI).

GRP veic:

  • tiesību aktos paredzētās revīzijas pirms tādu līgumu noslēgšanas, kuriem ir liela finansiālā vērtība un kuru slēgšanas tiesības ir piešķīrusi valsts vai cita līdzvērtīga juridiskā persona (revīzijas pirms līgumu noslēgšanas);
  • valsts un vietējo iestāžu vai citu juridisko personu grāmatvežu pārskatu ex post revīzijas, kuru rezultātā kompetentais GRP jurisdikcijas nodaļas komisārs pieņem lēmumu, ar ko šie pārskati tiek vai nu pieņemti kā pareizi, vai noraidīti kā neatbilstīgi. Pēdējā gadījumā izmaksātie līdzekļi tiks atgūti;
  • tematiskās revīzijas (finanšu, atbilstības un lietderības) revīzijai īpaši svarīgās jomās saskaņā ar GRP gada revīzijas programmu un augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem un principiem (INTOSAI profesionālo paziņojumu forums (FIPP)).

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

GRP izdod:

  • obligātos revīzijas ziņojumus —
    • gada ziņojumu par tās revīzijas darbībām, ietverot darbību rezultātus, no paveiktā darba izrietošos apsvērumus, ierosinājumus par reformām un uzlabojumiem (tostarp par attiecīgajiem tiesību aktiem);
    • ticamības deklarāciju par valsts budžeta izpildi;
  • patstāvīgos revīzijas ziņojumus — GRP arī publicē revīzijas ziņojumus saskaņā ar savu gada darba programmu;
  • ziņojumus par revīzijām, par kuru veikšanu parlaments ir izteicis interesi un kuras sākotnēji nebija plānotas (ne vairāk kā trīs revīzijas gadā), īpašu uzmanību pievēršot nepilnībām publiskās pārvaldības sistēmās;
  • atzinumus par tiesību aktiem;
  • citus dokumentus: ziņojumus par revīzijas rezultātu pēcpārbaudi.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

GRP gada ziņojumu publicē Grieķijas oficiālajā vēstnesī; ziņojums ir pieejams sabiedrībai GRP tīmekļa vietnē. Tajā tiek publicēti arī tematisko revīziju ziņojumi. Priekšsēdētājs iesniedz šos ziņojumus parlamentam saskaņā ar reglamentu un GRP konstitutīvo likumu.

Iztiesāšanas sastāvu spriedumi un nolēmumi bez personas datiem arī tiek publicēti GRP tīmekļa vietnē un citos tiesību zinātņu izdevumos. Gadījumos, kas ir tās kompetencē, un pēc apstākļu izvērtēšanas kopsapulce ar GRP priekšsēdētāja starpniecību var arī sniegt īsu paziņojumu par pieņemtā lēmuma saturu un paredzamo publicēšanas datumu.

GRP var organizēt konferences, lai revidējamās vienības un attiecīgās ieinteresētās personas iepazīstinātu ar revīzijas darbu.

Preses birojs ir atbildīgs par preses relīžu izdošanu, to publicēšanu GRP tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos un par preses brīfingiem.

 

 

HORVĀTIJA

DRŽAVNI URED ZA REVIZIJU

Kopš 1993. gada

Tīmekļa vietne: www.revizija.hr

Pamatuzdevums

Horvātijas Republikas Valsts revīzijas biroja darbs ir vērsts uz publiskos īpašumus pārvaldošo struktūru un citu struktūru finanšu pārskatu un saimnieciskās darbības revīziju un atbilstības, lietderības un efektivitātes uzlabošanu. Turklāt tas palīdz uzlabot publiskā īpašuma un citu pieejamo resursu pārvaldību, kā arī palīdz labāk informēt Horvātijas parlamentu, valdību un Horvātijas Republikas iedzīvotājus par metodēm, kas izmantotas, lai pārvaldītu budžeta un ārpusbudžeta līdzekļus un citus resursus, kuri darīti pieejami revidējamām vienībām pārvaldības vai izlietošanas nolūkos, kā arī par šīs pārvaldības rezultātiem.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Valsts revīzijas birojs (VRB) veic to revīzijas subjektu ienākumu un izdevumu, aktīvu un pasīvu, finanšu pārskatu, finanšu darījumu un programmu, projektu un darbību revīzijas, kas noteikti Valsts revīzijas biroja likumā un Likumā par politisko darbību, vēlēšanu kampaņu un referendumu finansēšanu.

VRB novērtē, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un finanšu darbību rezultāti saskaņā ar pieņemtajiem grāmatvedības standartiem, atbilstība normatīvajiem aktiem, kā arī no valsts budžeta vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienību budžeta finansēto programmu un projektu ekonomiskums, lietderība un efektivitāte.

VRB veic revīzijas centrālā, reģionālā un vietējā līmenī.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Konstitūcija (1990. g.);
  • Valsts revīzijas biroja likums (2019. g.);
  • Likums par politisko darbību, vēlēšanu kampaņu un referendumu finansēšanu (2019. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

  • valsts sektora struktūras;
  • vietējās un reģionālās pašvaldības;
  • no budžeta finansētās juridiskās personas;
  • Horvātijas Republikas un vietējo un reģionālo pašvaldību dibinātas juridiskās personas vai Horvātijas Republikai un vietējām un reģionālām pašvaldībām piederošas juridiskās personas;
  • uzņēmumi un citas juridiskās personas, kur lielākā daļa akciju vai struktūru un/vai lielākā daļa izšķirošas ietekmes attiecībā uz pārvaldību pieder Horvātijas Republikai vai vietējām un reģionālajām pašvaldībām;
  • juridiskās personas (meitasuzņēmumi), kuras dibina juridiskās personas un kuru dibinātājs ir Horvātijas Republika vai vietējās vai reģionālās pašvaldības;
  • juridiskās personas, kuras līdzekļus darbībai iegūst no obligātajām iemaksām, dalības maksām vai citiem ieņēmumiem, kas noteikti ar likumu;
  • politiskās partijas, neatkarīgi pārstāvji un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvniecības struktūru locekļi saskaņā ar Likumu par politiskās darbības un vēlēšanu kampaņu finansēšanu;
  • tās juridiskās personas Horvātijas Republikā, kuras izmanto līdzekļus, ko sabiedrisko vajadzību finansēšanai piešķir Eiropas Savienība, starptautiskie finanšu mehānismi un citas starptautiskās organizācijas vai iestādes.
  • Papildus iepriekš minētajām revidējamajām vienībām VRB saskaņā ar Valsts revīzijas biroja likuma IV sadaļu revidē arī Horvātijas Valsts banku.

VRB revīzijas jurisdikcijā ir aptuveni 16 195 vienību.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar Horvātijas Republikas konstitūciju VRB ir valsts augstākā revīzijas iestāde, kas darbojas autonomi un neatkarīgi.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē attiecības starp VRB un Parlamentu, ir noteikts Valsts revīzijas biroja likumā, Likumā par politisko darbību, vēlēšanu kampaņu un referendumu finansēšanu un Horvātijas Parlamenta Reglamentā.

VRB iesniedz Parlamentam Gada darba ziņojumu, Gada ziņojumu par valsts budžeta izpildi un revīzijas ziņojumus (atsevišķi vai tematisko ziņojumu grupā). Ziņojumus apspriež attiecīgo komisiju sanāksmēs un plenārsēdēs. Pirms revīzijas ziņojumu apspriešanas komisijās vai plenārsēdēs Parlaments lūdz valdības atzinumu.

Parlamenta Finanšu un valsts budžeta komiteja, kā arī citas komitejas atkarībā no revīzijas temata revīzijas ziņojumus apspriež valsts galvenā revidenta un VRB pārstāvju klātbūtnē. Tad attiecīgā komiteja pieņem secinājumu par revīzijas ziņojumiem.

Pēc diskusijas plenārsēdē Parlaments izdara secinājumu, saskaņā ar kuru valdībai noteiktā laikā ir jāapsver, kā īstenot VRB ieteikumus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Ivan Klešić tika iecelts 2010. gada 10. decembrī un atkārtoti iecelts 2018. gada 3. decembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Astoņi gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ Horvātijas Parlaments, pamatojoties uz priekšlikumu, ko iesniedz komisija, kura atbild par atlasi un iecelšanu amatā, un kam pievienots atzinumus, kuru sniegusi par finansēm un valsts budžetu atbildīgā komisija.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB galvenā mītne ir Zagrebā, un tam ir 20 reģionālo biroju. VRB darbojas visā Horvātijas teritorijā.

Galvenajā birojā struktūrvienības ir veidotas atbilstoši struktūrvienību un revīziju veidiem un ietver juridisko, cilvēkresursu un grāmatvedības departamentu, kā arī iekšējās revīzijas departamentu. Sabiedriskās attiecības un starptautiskā sadarbība ir galvenā biroja kompetencē.

VRB darbības, uzdevumi un pienākumi ir noteikti Valsts revīzijas biroja likumā un Valsts revīzijas biroja statūtos.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 293 pilnslodzes ekvivalenti (2022. g.) (83,7 % nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 15 %; ♀85 %. Vidējais vecums: 48,3

BUDŽETS

  • VRB saņem finansējumu no Horvātijas Republikas valsts budžeta.
  • VRB patstāvīgi plāno savam darbam vajadzīgos līdzekļus, un Horvātijas Parlaments tos norāda valsts budžetā.
  • 12,4 miljoni EUR (2022. g.)
  • 0,05 % no kopējā valsts budžeta (2022. g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB savas revīzijas plāno un veic patstāvīgi saskaņā ar gada programmu un darba plānu. Parlaments var pieprasīt VRB darba plānā iekļaut noteiktas revīzijas, bet praksē tas notiek reti.

Gada revīzijas programmu un darba plānu apstiprina valsts galvenais revidents, tāpat kā norādījumus par gada programmas un darba plāna sagatavošanu. Gada programma un darba plāns ietver obligātās revīzijas, kā arī citu subjektu revīzijas.

Revīzija par valsts budžeta izpildi ir obligāta revīzija, kas ir balstīta uz Valsts revīzijas biroja likuma noteikumiem, bet citas obligātās revīzijas ir noteiktas Likumā par politisko darbību, vēlēšanu kampaņu un referendumu finansēšanu.

Citu subjektu revīzijas, kas ir VRB kompetencē, nosaka, pamatojoties uz Valsts revīzijas biroja likumā norādītajiem kritērijiem. Tie ir šādi:

  • riska novērtējums;
  • revīzijas subjektu finansiālā nozīme;
  • iepriekšējo revīziju rezultāti — sniegtais atzinums;
  • savāktā informācija par revīzijas subjekta darbībām un pārvaldību;
  • citi kritēriji, kas norādīti VRB iekšējos noteikumos (neīstenotie ieteikumi un publikācijas plašsaziņas līdzekļos).

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic šādas revīzijas:

  • finanšu revīzijas, kas ietver dokumentu, ziņojumu, iekšējās kontroles sistēmu un iekšējās revīzijas, grāmatvedības un finanšu procedūru un citu dokumentu izskatīšanu, lai pārbaudītu, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un vai finanšu darbību rezultāti atbilst pieņemtajiem grāmatvedības standartiem un principiem;
  • atbilstības revīzijas, kas ietver finanšu darījumu pārbaudi līdzekļu likumīgas izmantošanas ziņā, un
  • lietderības revīzijas, kurās novērtē darbību ekonomiskumu un lietderību un to, cik efektīvi ir sasniegti vispārīgie mērķi vai konkrētu finanšu darījumu, programmu un projektu mērķi.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un savu ētikas kodeksu. Tas izmanto lietderības un finanšu revīzijas rokasgrāmatas, kā arī pamatnostādnes.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB ziņojumi ir šādi:

  • gada darba ziņojums, kas ietver VRB revīzijas darba rezultātus pārskata periodā un citas darbības;
  • revīzijas ziņojumi par finanšu, atbilstības un lietderības revīzijām un
  • revīzijas ziņojumi par tematiskajām revīzijām, kas publicēti vienlaikus ar vienreizēju revīziju ziņojumiem, kuros ietverti noteiktiem tematiem veltītu vienreizēju revīziju rezultāti (piemēram, slimnīcu vai nacionālo parku revīzijas).

Paziņojumus par jauniem revīzijas ziņojumiem vai citām darbībām VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visi revīzijas ziņojumi pēc to pabeigšanas tiek publicēti tīmekļa vietnē. Vienlaikus tiek izdots paziņojums presei un organizēta preses konference.

Revīzijas ziņojumus Parlamentam VRB iesniedz tūlīt pēc to pabeigšanas un publicēšanas.

Gada darba ziņojumu (tikai pēc Parlamenta informēšanas) un stratēģiskos un gada plānus VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Neskarot autonomiju un neatkarību, VRB savu uzdevumu izpildē sadarbojas ar citām valsts iestādēm. Saskaņā ar šo prasību VRB sadarbojas ar tiesu iestādēm un valsts struktūrām.

Pēc revīzijas ziņojumu iesniegšanas Parlamentam tos iesniedz Valsts prokuratūrai.

Vajadzīgos revīzijas ziņojumus un pieejamo dokumentāciju VRB pēc pieprasījuma iesniedz arī Iekšlietu ministrijai.

Pēc politisko partiju, neatkarīgu pārstāvju un no vēlētāju saraksta ievēlēto vietējo vienību pārstāvniecības struktūru locekļu revīzijām VRB informē Valsts prokuratūru par jebkādiem likuma pārkāpumiem. VRB sadarbojas ar Valsts vēlēšanu komisiju, Nodokļu administrāciju, Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroju, Iekšlietu ministriju, tiesām un citām valsts struktūrām.

VRB uztur ciešas attiecības ar citu valstu ARI un starptautiskajām revīzijas organizācijām un aktīvi iesaistās to struktūru un darba grupu pasākumos. VRB sadarbojas arī ar dažādām valsts un starptautiskām profesionālām organizācijām, struktūrām un iestādēm, akadēmiskajām aprindām un plašu sabiedrību.

 

 

IGAUNIJA

RIIGIKONTROLL

Kopš 1990. gada
Pirmsākumi 1918. gadā

Tīmekļa vietne: www.riigikontroll.ee

Pamatuzdevums

Palīdzēt Igaunijas parlamentam (Riigikogu), valdībai un pašvaldībām rīkoties gudri un pieņemt svarīgus lēmumus plašas sabiedrības interesēs, pirms šo lēmumu pieņemšanas pēc iespējas rūpīgāk izvērtējot visu veidu informāciju.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Igaunijas Valsts revīzijas birojs (VRB) veic publiskā sektora revīzijas un pārbauda, vai publiskie līdzekļi ir izmantoti ekonomiski, lietderīgi, efektīvi un likumīgi.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Valsts revīzijas biroja likums (2002. g.)
  • Igaunijas Republikas konstitūcijas (1992. g.) XI nodaļa “Valsts revīzijas birojs”

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē šādu vienību darbības:

  • parlamenta kanceleja, valsts prezidenta birojs, tiesas, Igaunijas centrālā banka, Finanšu uzraudzības un noregulējuma iestāde, valdības birojs un tieslietu kanclera birojs;
  • valdības iestādes un to pārvaldītās valsts iestādes;
  • vietējās iestādes saistībā ar pašvaldību aktīviem to valdījumā, to izmantošanu un atsavināšanu (tikai finanšu un atbilstības revīzija), valsts kustamo un nekustamo īpašumu, kas nodots to valdījumā, iezīmētajiem piešķīrumiem un subsīdijām no valsts budžeta, un valsts funkciju izpildei piešķirtajiem līdzekļiem (finanšu, atbilstības un lietderības revīzija);
  • nodibinājumi un bezpeļņas organizācijas, ko dibinājusi vietējā iestāde vai kuru dalībniece ir vietējā iestāde;
  • publisko tiesību juridiskās personas;
  • nodibinājumi un bezpeļņas organizācijas, ko dibinājusi valsts vai publisko tiesību juridiskā persona vai kuru dalībniece ir valsts vai publisko tiesību juridiskā persona;
  • uzņēmumi, kuros valstij, publisko tiesību juridiskajām personām vai iepriekš minētajiem nodibinājumiem kopā vai atsevišķi ir dominējoša ietekme, jo tiem pieder uzņēmuma lielākā daļa vai citu iemeslu dēļ, un šādu uzņēmumu filiāles;
  • uzņēmumi, kas saņēmuši aizdevumus no valsts vai kuru aizdevumus vai citas līgumsaistības garantē valsts;
  • uzņēmumi, kuros vietējai iestādei ir dominējoša ietekme, jo tai pieder uzņēmuma lielākā daļa vai citu iemeslu dēļ, un šādu uzņēmumu meitasuzņēmumi;
  • citas personas, kas ieņem valsts amatus saistībā ar valsts aktīvu izmantošanu un saglabāšanu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga valsts struktūra, kas paredzēta Igaunijas konstitūcijā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB budžetu apstiprina parlaments.

VRB atbild parlamentam un ziņojumus iesniedz parlamenta Valsts budžeta kontroles komitejai.

Valsts galvenais revidents var piedalīties valdības sesijās, un viņam vai viņai ir tiesības tajās runāt par jautājumiem, kas attiecas uz valsts revidenta pienākumiem.

VRB darbības katru gadu revidē revīzijas uzņēmums, ko pēc Finanšu komitejas priekšlikuma ir norīkojis parlaments.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Janar Holm tika iecelts 2018. gada 7. martā un stājās amatā 2018. gada 9. aprīlī, nododot zvērestu Rīgikogu. Janar Holm stājās amatā uz otro termiņu 2023. gada 11. aprīlī, nododot zvērestu Riigikogu.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu pēc valsts prezidenta priekšlikuma ieceļ Riigikogu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir trīs struktūrvienības. Revīzijas departaments veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas, un tajā ir septiņas revīzijas grupas. Analīzes departaments sagatavo pārskatus un veic īpašus uzdevumus. Attīstības un administratīvais dienests sniedz atbalstu Revīzijas departamentam un valsts revidentam to funkciju izpildē un koordinē VRB darbu.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 79,6 pilnslodzes ekvivalenti (2023. g.) (74 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 32 %; ♀68 %. Vidējais vecums: 44

BUDŽETS

  • 5,86 miljoni EUR (2023. g.)
  • 70,5 % — personāla izmaksas, 29,5 % — darbības izmaksas
  • 0,035 % no kopējā valsts budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB patstāvīgi un vienpersoniski lemj par tematiem, kurus tas revidēs, revīziju veidiem un to laika grafiku.

Detalizētu informāciju par revīzijas programmu un notiekošo revīziju norisi VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic dažādu veidu revīzijas:

  • finanšu revīzijās VRB izvērtē, vai iestāžu finanšu pārskati pareizi un ticami atspoguļo to finansiālo stāvokli. VRB pārbauda, vai pārskati ir pareizi un vai ir novērsta līdzekļu iespējama nepareiza izmantošana. Finanšu revīzijās tiek vērtēta arī darījumu likumība.
  • Lietderības revīzijās VRB pārbauda, vai publiskais sektors ir saimnieciski, lietderīgi un efektīvi izmantojis līdzekļus. Lietderības revīziju var arī definēt kā procesu, kura laikā tiek pētīts, vai revidējamās iestādes sasniedz paredzētos mērķus un vai tas tiek darīts pienācīgi vai ar mazākajām izmaksām. Lietderības revīzijā tiek novērtētas publiskā sektora darbības, risinot problēmas stratēģiskā līmenī, padziļināti analizēti problēmu iemesli un ierosinātas idejas to novēršanai. Lietderības revīzijas mērķis ir arī apzināt labāko administratīvo praksi un palīdzēt to izplatīt.
  • Atbilstības revīzijās VRB izvērtē darbību likumību. Tā ir galvenā pieeja, ko izmanto pašvaldību revīzijās.

Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai jebkāda veida informācijai, kas vajadzīga tā funkciju izpildei, ietverot ierobežotas pieejamības informāciju, un visām revidējamām vienībām ir jāiesniedz informācija, kad VRB to lūdz.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (INTOSAI Professional Pronouncements) un savu revīzijas rokasgrāmatu.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē revīzijas ziņojumus, kurus var iedalīt ziņojumos par finanšu revīzijām un lietderības revīzijām.

Papildus revīzijas ziņojumiem VRB sagatavo īpašos ziņojumus, kas ne vienmēr ietver klasiskās revīzijas procedūras, bet koncentrējas uz atsevišķa jautājuma analīzi.

VRB katru gadu parlamentam iesniedz arī divus svarīgus ziņojumus:

  • ziņojumu par valsts aktīvu izmantošanu un saglabāšanu iepriekšējā budžeta gadā;
  • konsolidētā valsts gada ziņojuma novērtējumu, kurā VRB cita starpā novērtē, vai valsts gada pārskati ir pareizi un saimnieciskie darījumi ir likumīgi.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

VRB publikācijas ir pieejamas tā tīmekļa vietnē igauņu valodā ar kopsavilkumiem angļu valodā. Savus ziņojumus VRB aktīvi izplata arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar vietējām iestādēm un valsts valdību, lai uzlabotu valdības iestāžu un to pārvaldīto vienību iekšējās kontroles un iekšējās revīzijas sistēmas.

Papildus tam publisko tiesību juridiskajām personām ir VRB jānosūta savu apstiprināto gada ziņojumu kopija.

 

 

ITĀLIJA

CORTE DEI CONTI

Kopš 1948. gada
Pirmsākumi 1862. gadā

Tīmekļa vietne: www.corteconti.it

Pamatuzdevums

Saskaņā ar Itālijas konstitūcijas 100. pantu Corte dei conti īsteno preventīvu kontroli pār valdības pasākumu likumību un veic valsts budžeta izpildes ex post revīziju. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos un veidos tā piedalās to vienību finanšu pārvaldības revīzijā, kuras regulāri saņem budžeta atbalstu no valsts. Par revīziju iznākumu tā ziņo parlamentam. Corte dei conti jurisdikcijā ir valsts pārskati un citi tiesību aktos paredzēti jautājumi. Saskaņā ar tiesību aktiem Corte dei conti un tās locekļi ir neatkarīgi no valdības. Corte dei conti sastāvā ir tiesneši, kas norīkoti darbam revīzijas palātās, tiesu palātās vai prokuratūrā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Itālijas konstitucionālajā arhitektūrā Corte dei conti (Cdc) ir valsts ārējā revīzijas iestāde, kas ir neatkarīga no parlamenta un valdības un kuras mērķis ir nodrošināt pienācīgu un pareizu valsts finanšu pārvaldību, kā arī izvērtēt to stabilitāti.

JURISDIKCIJAS KOMPETENCE

Cdc veido tiesu varu un saskaņā ar Itālijas konstitūcijas 103. panta 2. punktu tās jurisdikcijā ir valsts pārskati un citi tiesību aktos paredzētie jautājumi.

Tādējādi, ja ir konstatēts, ka publiskajiem līdzekļiem ir radīti zaudējumi, direktoru, darba ņēmēju, grāmatvežu un jebkuras citas valsts pārvaldē nodarbinātas personas atbildībai nepiemēro parastos civiltiesību noteikumus, bet gan īpašus noteikumus par administratīvo atbildību un pārskatatbildību.

Publisko līdzekļu zaudējuma gadījumā var prasīt atbildību no valsts vai jebkuras valsts pārvaldes iestādes administratīvajām amatpersonām un publiskā vai privātā sektora struktūrām, un/vai tām privātpersonām, kas sabiedrības interesēs pārvalda publiskos līdzekļus.

Kaitējums var būt materiāls (reālo/finanšu aktīvu zaudējums) vai nemateriāls (nemateriāls kaitējums).

Prasību par atbildību Cdc reģionālajās tiesu palātās var celt tikai Cdc reģionālās prokuratūras prokurori.

Cdc jurisdikcijā ir arī grāmatvežu darbības, t. i., to privātpersonu darbības, kuru pienākums ir pārvaldīt publiskos līdzekļus un sabiedriskos labumus (piemēram, finanšu rīkotāji u. c.).

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Revīzijas kompetence:

  • Itālijas konstitūcijas (1948. g.) 81., 97., 100., 117. un 119. pants;
  • Likums Nr. 20/1994;
  • Likums Nr. 131/2002;
  • Likums Nr. 266/2005;
  • Likums Nr. 213/2012;
  • Likums Nr. 120/2020;
  • Dekrētlikums Nr. 77/2021.

Jurisdikcijas kompetence:

  • Itālijas konstitūcijas 103. un 108. pants;
  • grāmatvedības tiesību kodekss saskaņā ar Likumdošanas dekrētu Nr. 174/2016;
  • Likums Nr. 19/1994;
  • Likums Nr. 20/1994;
  • Likums Nr. 639/1996;
  • Likums Nr. 120/2020;
  • Dekrētlikums Nr. 77/2021.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

Cdc revidē:

  • ministrijas;
  • valsts iestādes un valsts aģentūras, tostarp neatkarīgās iestādes;
  • ar publiskajiem līdzekļiem finansētās struktūras;
  • reģionus, provinces, pašvaldības, lielpilsētu teritorijas un to apakšvienības;
  • privātus uzņēmumus, kuros Itālijas valstij, reģioniem vai vietējām iestādēm ir kontrolpakete.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Cdc veic gan revīzijas, gan juridiskos pienākumus.

Turklāt Cdc pilda padomdevējfunkcijas parlamentam, valdībai, reģioniem, pašvaldībām, provincēm un lielpilsētu teritorijām.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar Itālijas konstitūciju tā ir autonoma un neatkarīga no pārējām valsts varas iestādēm.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Kā revīzijas struktūraCdc par revīziju rezultātiem ziņo parlamentam.

Tā kontrolē un revidē valdības darbības un pārvaldību, lai aizsargātu publisko finanšu likumību un stabilitāti.

Gadījumā, ja izpildvara rīkojas neatbilstoši likumam, Cdc var sniegt negatīvu atzinumu, ar kuru šo rīcību pasludina par spēkā neesošu.

Cdc pilda padomdevējfunkcijas grāmatvedības jautājumos pēc valdības, reģionu, provinču, pašvaldību un lielpilsētu teritoriju lūguma. Tā sniedz arī atzinumus parlamentam un valdībai par tiesību aktiem, likumprojektiem, administratīvajiem un regulatīvajiem noteikumiem, kā arī to projektiem. Cdc atzinums ir obligāts, lai ieviestu, grozītu vai atceltu noteikumus par grāmatvedības sistēmām un ieviestu vai grozītu grāmatvedības veidnes, dokumentus un uzskaiti.

Cdc iesaistās Budžeta likuma un citu ekonomikas plānošanas dokumentu pieņemšanas procesā.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Guido Carlino tika iecelts 2020. gada 11. septembrī (mandāts no 2020. gada 15. septembra).

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja pilnvaras saglabājas līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai (70 gadi).

ATLASES METODE

Cdc priekšsēdētāju ieceļ valsts prezidents, ņemot vērā Ministru padomes priekšsēdētāja priekšlikumu, kurš nākamo priekšsēdētāju izraugās no Cdc priekšsēdētāja padomes izvēlētu Cdc tiesnešu grupas.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Cdc priekšsēdētāja padomē ir 11 locekļi: Cdc priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, Cdc ģenerālprokurors, četri parlamenta ieceltie locekļi un četri Cdc tiesneši.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi.

ATLASES METODE

Visus četrus tiesnešus no sava vidus ieceļ Cdc tiesneši. Ārējos locekļus ieceļ Deputātu palāta (2) un Senāts (2) no tādu tiesību zinātņu profesoru un/vai juristu vidus, kuriem ir vismaz 20 gadu pieredze.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Cdc ir valsts un reģionālās revīzijas un tiesu palātās, ko papildina valsts un reģionālās prokuratūras.

Cdc galvenais birojs atrodas Romā, bet nodaļas — visā valstī. Tādējādi katrā no 19 reģioniem un abās autonomajās provincēs ir reģionālās revīzijas palātas, reģionālās tiesu palātas un reģionālā prokuratūra.

Cdc ir arī vairākas centrālās revīzijas palātas, kā arī trīs centrālās tiesu apelācijas palātas Romā un viena — Sicīlijā. Apelācijas palātas darbojas kā otrās instances tiesas un galīgās šķīrējtiesas.

Prokuratūra darbojas līdzās tiesu palātām. Cdc prokuratūra atrodas Romā, bet reģionālās prokuratūras atrodas reģionālajās tiesu palātās un to kompetencē ir attiecīgais reģions.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Tiesnešu skaits: 503; vidējais vecums: 54
  • Civildienesta ierēdņu skaits (tostarp vadītāji): 2340; vidējais vecums: 52
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 306; ♀ 197 (tiesneši); ♂ 893; ♀ 1447 (civildienesta ierēdņi)

BUDŽETS

  • 502,177 miljoni EUR (2023. g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Katra gada sākumā Cdc neatkarīgi apstiprina savu vispārējo revīzijas plānu, kas ietver revīzijas politiku, stratēģijas un kritērijus attiecībā uz centrālajām revīzijas palātām, kā arī norādes reģionālajām revīzijas palātām. Tāpat arī katra centrālā un reģionālā revīzijas palāta apstiprina savu revīzijas plānu.

Katrā plānā tiek ņemti vērā tādi parametri kā finansiālā nozīme, iespējamais kļūdu vai tiesību aktu pārkāpumu risks, iepriekšējo revīziju rezultāti, konkrēti valsts iestāžu pieprasījumi vai ieteikumi, kā arī cilvēkresursi un tehniskie resursi.

Gada revīzijas plānu Cdc nosūta Deputātu palātas un Senāta priekšsēdētājiem un — reģionālā līmenī — reģionu un reģionālo padomju priekšsēdētājiem, kā arī revidējamām struktūrām.

Gada revīzijas plānā izklāsta:

  • darbību plānošanu;
  • struktūras, uz kurām attiecas Cdc revīzija;
  • izraudzītos parametrus, kritērijus, kā arī izlases veidošanas procedūru;
  • darbības un jautājumus, uz kuriem attiecas Cdc revīzija.

— REVĪZIJAS METODES

Cdc veic:

  • ex ante atbilstības revīzijas attiecībā uz finansiāli nozīmīgākajiem pasākumiem un administratīvajām direktīvām, ko valdība izdevusi saskaņā ar tiesību aktiem, ar mērķi novērst situācijas, kad valdības rīcība pārkāpj tiesību aktus;
  • ex post lietderības revīzijas par visām valsts pārvaldes darbībām ar mērķi novērtēt rezultātu atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem;
  • to struktūru, tostarp uzņēmumu, finanšu pārvaldības revīzijas, kuri saņem regulāru budžeta atbalstu no valsts un reģionālajām vai vietējām pārvaldes iestādēm.

Revidējamām vienībām ir tiesības atbildēt uz Cdc konstatējumiem pirms galīgā ziņojuma apstiprināšanas.

Pretrunu procedūras ietvaros Cdc:

  • ziņo revidējamām vienībām par savu gada revīzijas plānu un sniedz tām informāciju par revīzijas priekšmetu, noteikumiem, procedūrām un vispārējo plānošanu;
  • uztur pastāvīgu konstruktīvu dialogu ar revidējamām vienībām un to iekšējās revīzijas vadības nodaļām;
  • publicē galīgo ziņojumu un sniedz apsvērumus attiecīgās revīzijas palātas atklātajā sēdē notiekošās atklātās uzklausīšanas laikā.

Saistībā ar lietderības revīzijām Cdc sagatavo ziņojumus, kuros ietverta analīze, novērtējumi un ieteikumi. Revidējamām vienībām šie ieteikumi ir jāievēro, lai novērstu jebkādas sarežģītas problēmas publisko finanšu pārvaldības jomā un tādējādi garantētu pareizu pārvaldību. Tām arī jāinformē Cdc par visiem pasākumiem, kas ieviesti, pamatojoties uz ieteikumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

Cdc sniedz parlamentam informāciju šādos veidos:

  • gada pārskatus par valsts vispārējo finanšu pārskatu;
  • četru mēnešu ziņojumus par izdevumu tiesību aktiem (par izmaksām, kas saistītas ar tiesību aktiem);
  • īpašas uzklausīšanas, kuru laikā Cdc sniedz atzinumu par valdības ekonomikas un finanšu plānošanu un par tās finanšu likumprojektu;
  • īpašus ziņojumus par reģionālo un vietējo finansēšanu;
  • gada pārskatu par publisko finanšu koordinēšanu;
  • ziņojumus par publiskā sektora nodarbinātības izmaksām;
  • ziņojumus par ES fondu pārvaldību un
  • ziņojumus par publiskā sektora struktūru un vienību pārvaldību.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Cdc ziņojumi tiek publicēti tās tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Valsts centrālo kontroles sistēmu uzrauga Galvenais grāmatvedības departaments (Ekonomikas un finanšu ministrijā), ko vada valsts galvenais grāmatvedis.

Katrā ministrijā ir neatkarīgs centrālais grāmatvedības birojs, kas ir daļa no Galvenā grāmatvedības departamenta un kas pārbauda administratīvo darbību atbilstību attiecīgajiem finanšu tiesību aktiem un ministriju direktīvām (piemēram, paredzamo izdevumu likumību). Centrālais grāmatvedības birojs apstiprina visas saistības, kas tiek uzskatītas par likumīgām, vai nosūta visus nepareizos darījumus ministram, kurš var likt Galvenajam grāmatvedības departamentam pārbaudīt konkrētos darījumus. Šādas lietas automātiski nodod Cdc.

Finanšu ģenerālinspekcija veic ministriju un publiskā sektora struktūru darbību pārbaudes uz vietas un vajadzības gadījumā var ierosināt koriģējošus pasākumus. Inspekcija arī pārbauda katras iestādes iekšējā audita mehānismu pareizu darbību. Ģenerālinspekcijas ziņojumus nosūta galvenajam grāmatvedim un, ja tiek atklāti finansiāli zaudējumi, — Cdc prokuroram, kurš var saukt pie atbildības civildienesta ierēdņus. 

 

 

ĪRIJA

OFFICE OF THE COMPTROLLER AND
AUDITOR GENERAL
.

Kopš 1923. gada
Pirmsākumi 1866. gadā

Tīmekļa vietne: www.audit.gov.ie

Pamatuzdevums

Patstāvīgi pārbaudīt un Īrijas parlamentam (Dáil Éireann) ziņot par to, vai publiskie līdzekļi un resursi tiek izmantoti saskaņā ar tiesību aktiem, efektīvi pārvaldīti un pienācīgi uzskaitīti.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Valsts kontrolierim un galvenajam revidentam (VKGR) ir galvenā loma publiskā sektora pārskatatbildības procesā, jo tas ar Valsts pārskatu komitejas (VPK) starpniecību sniedz pārliecību parlamentam par to, kā ir pārvaldīti publiskie līdzekļi, un ziņo par jautājumiem, kas izriet no revīzijām un citām pārbaudēm.

Galvenie uzdevumi ir šādi:

  • revidēt publiskā sektora struktūru pārskatus un ziņot par tiem;
  • pārbaudīt, vai publiskā sektora struktūru darījumi atbilst juridiskajām pilnvarām, ko tām piemēro, un vai līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem mērķiem;
  • pārbaudīt, vai publiskā sektora struktūras resursus pārvalda ekonomiski un lietderīgi un vai tās ir ieviesušas mehānismus, lai novērtētu darbību efektivitāti;
  • atļaut no valsts kases izmaksāt līdzekļus tiesību aktos paredzētajiem mērķiem.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Īrijas konstitūcija (1922. g., aizstāta 1937. g.) — 33. pants;
  • Valsts kases un revīzijas departamentu likums (1866. g.);
  • Valsts kontroliera un galvenā revidenta likums (1923. g., grozīts 1993. g.);
  • Valsts kontroliera un galvenā revidenta un Īrijas parlamenta palātu (īpašo noteikumu) likums (1998. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VKGR revidē:

  • balsošanas pārskatus: 44;
  • ministriju līdzekļus: 27;
  • finanšu struktūrvienības: 29;
  • veselības aprūpes iestādes: 29;
  • ziemeļu-dienvidu struktūras: 7;
  • izglītības nozare: 43;
  • struktūras ar daļēju valsts finansējumu: 108.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts kontrolieris un galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Pilnīgi neatkarīgs.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Attiecības ar parlamentu galvenokārt ietver ziņojumu sniegšanu. Revīzijas darbību rezultāti tiek paziņoti parlamentam, iesniedzot revīzijas apliecinājumus un ziņojumus par finanšu pārvaldību. VPK izskata arī VKGR īpašos ziņojumus. VKGR cieši sadarbojas ar VPK. VKGR kā pastāvīgais novērotājs apmeklē VPK sanāksmes. VKGR neatkarīgo pārbaužu rezultāti nodrošina pamatu VPK veiktajam izziņas darbam.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS KONTROLIERIS UN GALVENAIS REVIDENTS

Seamus McCarthy tika iecelts 2012. gada 28. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam.

ATLASES METODE

Valsts kontrolieri un revidentu izvirza parlaments un ieceļ Īrijas prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Revīzijas padome, kurā ir valsts kontrolieris un galvenais revidents, sekretārs un revīzijas direktori, un valde, kurā ir revīzijas direktori un direktoru vietnieki.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Revīzijas padome veic Valsts kontroliera un galvenā revidenta biroja neatkarīgu uzraudzību un atbild par stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Valde koordinē VKGR biroja darbības.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 191 pilnslodzes ekvivalents (2022. g. decembrī)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 50 %; ♀ 50 %. Vidējais vecums: 42 gadi

BUDŽETS

  • 15,9 miljoni EUR (2022. g.)
  • < 0,02 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VKGR patstāvīgi lemj par lietderības revīziju darba programmu. Tā ir balstīta uz vispārējo ziņošanas stratēģiju un konkrētu nodaļu stratēģijām. Finanšu revīziju programmas mērķis ir attiecīgā gadījumā ievērot likumā noteiktos termiņus.

— REVĪZIJAS METODES

VKGR veic finanšu un lietderības revīzijas. Tās tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un VKGR ētikas kodeksu.

VKGR izmanto finanšu un lietderības revīzijas rokasgrāmatas, kā arī praktiskas pamatnostādnes.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VKGR sagatavo šādus ziņojumus:

  • atzinumus par valsts pārskatiem;
  • ziņojumus par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar ieguldīto līdzekļu atdevi un publisko līdzekļu pārvaldību;
  • vēstules vadībai pēc revīzijām par jautājumiem, kas saistīti ar iekšējo finanšu kontroli, vadību un korporatīvo pārvaldību;
  • ziņojumus par kredīta piešķiršanu, kas Īrijas centrālajai bankai ļauj izmaksāt valsts līdzekļus tiesību aktos paredzētajiem mērķiem.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Publiskā sektora struktūrām savi finanšu pārskati ir jāiesniedz parlamentam. Tas attiecas arī uz VKGR revīzijas ziņojumu.

Katru gadu VKGR iesniedz parlamentam valdības ministriju un biroju finanšu pārskatus un ziņojumu par civildienesta pārskatiem. Turklāt īpašie ziņojumi tiek iesniegti attiecīgajam ministram, kurš atbild par ziņojuma sniegšanu parlamentam.

Ziņojumi ir publiski pieejami VKGR tīmekļa vietnē un Īrijas parlamenta bibliotēkā. Kopā ar visiem īpašajiem ziņojumiem tiek publicēti paziņojumi presei.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VKGR uztur attiecības ar Īrijas Pašvaldību revīzijas dienestu. Pašvaldību revīzijas dienests atbild par pašvaldību struktūru revīziju. VKGR ir pieejami visi Pašvaldību revīzijas dienesta ziņojumi.

 

 

KIPRA

EΛΕΓΚΤΙΚΗ ΥΠΗΡΕΣΙΑ ΤΗΣ ΚΥΠΡΙΑΚΗΣ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑΣ

Kopš 1960. gada
Pirmsākumi 1879. gadā

Tīmekļa vietne: www.audit.gov.cy

Pamatuzdevums

Veikt neatkarīgu finanšu, atbilstības un lietderības revīziju plašākā publiskajā sektorā, lai veicinātu sabiedrības informētību un publisko resursu optimālu pārvaldību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Saskaņā ar konstitūciju Kipras Republikas Revīzijas birojs (KRRB) revidē visus publiskā sektora ieņēmumus un izdevumus un visus monetāros un citus pārvaldītos aktīvus, kas pieder publiskajam sektoram. Tas var arī revidēt visas saistības, kas radušās valsts vārdā vai ko tā pārvalda.

KRRB revīziju tvērums nav ierobežots, un tam ir tiesības piekļūt visiem ierakstiem, dokumentiem un vietām, kur tiek glabāti aktīvi un ko tas uzskata par vajadzīgu savam darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Kipras Republikas konstitūcija (1960. g.): 6. daļa, 2. nodaļa, 115.–117. pants;
  • Likums par fiskālo atbildību un finanšu shēmu (Likums Nr. 20(I)/2014);
  • Likums par pierādījumu un informācijas sniegšanu valsts galvenajam revidentam (Likums Nr. 113(I)/2002);
  • likumi par publisko iepirkumu.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

KRRB revidē turpmāk uzskaitīto struktūru darbības.

  • Publiskā sektora struktūras:
    • ministrijas;
    • valdības departamenti, dienesti vai aģentūras;
  • tiesību aktos noteiktās struktūras;
  • vietējās pārvaldes iestādes:
    • kopienas;
    • pašvaldības un
  • citas organizācijas, uzņēmumi vai fondi plašākā publiskajā sektorā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

KRRB ir neatkarīga valsts struktūra.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

KRRB ir strukturāli neatkarīga no parlamenta, bet abas iestādes cieši sadarbojas. Attīstības plānu un publisko izdevumu kontroles parlamentārā komiteja regulāri pārbauda KRRB ieteikumus un apsvērumus, lai uzraudzītu, kā revidētās aģentūras uz tiem reaģē.

Turklāt gandrīz visas parlamentārās komitejas regulāri lūdz KRRB palīdzību jautājumos, kas attiecas uz tā pienākumiem. Dažkārt KRRB ir veicinoša loma likumdošanas procesā. Parlaments var lūgt KRRB veikt īpašu izmeklēšanu vai īpašas revīzijas.

KRRB veic revīzijas, izdod īpašos ziņojumus un iesniedz gada ziņojumu Kipras Republikas prezidentam.

KRRB budžetu apstiprina ministru padome un parlaments. Tas ierobežo KRRB neatkarību.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Odysseas Michaelides tika iecelts 2014. gada 11. aprīlī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam — 65 gadiem.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ valsts prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Atbilstoši konstitūcijai KRRB pārvalda tikai valsts revidents. Citas pārvaldības struktūras nav. Tomēr, lai apstiprinātu KRRB īpašos ziņojumus un gada ziņojumu, revīzijas direktīvās ir paredzēts izveidot vadības grupu, kurā darbojas galvenais revidents, galvenā revidenta vietnieks, revīzijas direktori un tehniskās revīzijas direktors.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

KRRB ir 17 specializētas nodaļas, kas nodarbojas ar finanšu, atbilstības un lietderības revīzijām.

Trijos departamentos katrā ir trīs specializētās nodaļas un divas apakšnodaļas, no kurām katrā ir divas vai trīs specializētās nodaļas. Vēl divi departamenti atskaitās tieši galvenā revidenta vietniekam. Katru departamentu vada revīzijas direktors, bet apakšnodaļu vadītāji ir vecākie galvenie revidenti.

Tehniskās revīzijas direktors vada Tehniskās revīzijas departamentu, kas ir atbildīgs par visām šādām revīzijām.

Papildus tam KRRB ir arī metodikas un kvalitātes nodrošināšanas nodaļa un tādas atbalsta funkcijas kā administrācija un grāmatvedība.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 137 pilnslodzes ekvivalenti (2023. gada martā) [84 % revīzijā, 16 % atbalsta amata vietās (arhīvs u. c.)]
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 40 %; ♀60 %. Vidējais vecums: 49

BUDŽETS

  • KRRB saņem finansējumu no centrālās valdības budžeta;
  • 8,0 miljoni EUR (2023. g.);
  • aptuveni 92 % veido personāla izmaksas, un pārējie ir darbības izdevumi;
  • aptuveni 0,07 % no budžetā paredzētajiem kopējiem valsts izdevumiem.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Centrālās valdības finanšu pārskatu revīziju, kas ietver atbilstības revīziju, centralizēti koordinē KRRB, bet to plāno un veic katras ministrijas attiecīgās revīzijas nodaļas

Lietderības revīzijas un jebkādas papildu atbilstības revīzijas plāno un veic atsevišķi KRRB departamenti un Tehniskās revīzijas departaments.

Plānošana ietver budžetā paredzēto dienu aplēsi katrai plānotajai revīzijai, pamatojoties uz pieejamo darbinieku skaitu, attiecīgā darba apjomu un nozīmi, revīzijas risku un iepriekšējiem konstatējumiem.

— REVĪZIJAS METODES

KRRB veic dažādu veidu revīzijas:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas (regulatīvā kontrole);
  • lietderības revīzijas;
  • tehniskās revīzijas, kas galvenokārt ietver publiskā iepirkuma prakses revīzijas (iepirkuma procedūras dokumentu noteikumi un nosacījumi, projektu izmaksu novērtēšana un novērtējuma ziņojumi), notiekošo būvniecības projektu revīzijas uz vietas, valdības biroju ierīkošanas vajadzībām noslēgto īpašuma īres līgumu revīzijas un IT revīzijas (t. i., informācijas tehnoloģijas un elektroniskās datu apstrādes sistēmu revīzijas);
  • vides revīzijas, kas parasti ietver finanšu, atbilstības un lietderības revīziju kopumu attiecībā uz konkrētu jautājumu, kurš saistīts ar vides pārvaldību. Šīs revīzijas tiek veiktas saskaņā ar specializētām metodikas pamatnostādnēm un standartiem, ko izdevusi INTOSAI, un
  • īpašu izmeklēšanu, ko parasti veic vai nu pēc parlamenta īpaša pieprasījuma, vai pēc sūdzībām vai policijas pieprasījuma sniegt palīdzību potenciālo krimināllietu izmeklēšanā.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

KRRB svarīgākās publikācijas:

  • gada ziņojums, kurā galvenokārt ietvertas atsauces uz gada laikā izdotajiem īpašajiem revīzijas ziņojumiem un revīzijas konstatējumi par Kipras Republikas finanšu pārskatiem;
  • revīzijas atzinums par Kipras Republikas finanšu pārskatiem;
  • atzinums par finanšu pārskatu;
  • īpašie ziņojumi, kas izdoti pēc tam, kad ir pabeigtas lielas revīzijas, tostarp publiskā sektora struktūru, tiesību aktos noteikto struktūru un/vai vietējo iestāžu revīzijas, kā arī lietderības vai vides revīzijas.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Revīziju konstatējumus KRRB paziņo tieši attiecīgajām vienībām un sniedz atbilstošus ieteikumus.

Gada ziņojumu iesniedz Kipras Republikas prezidentam un parlamentam.

Papildus tam KRRB savā tīmekļa vietnē publicē visus neklasificētos revīzijas ziņojumus un vajadzības gadījumā sniedz attiecīgus paziņojumus presei. Arī sociālie mediji tiek izmantoti, lai sniegtu iedzīvotājiem informāciju, un ir iecelts preses sekretārs saziņai ar medijiem.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Līdztekus ciešajai sadarbībai ar parlamentu KRRB sadarbojas arī ar iedzīvotājiem, nozaru ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai gūtu ieskatu revīzijas jautājumos.

 

 

LATVIJA

VALSTS KONTROLE

Kopš 1991. gada
Pirmsākumi 1923. gadā

Tīmekļa vietne: lrvk.gov.lv

Pamatuzdevums

Veicināt:

  • nodokļu maksātāju naudas lietderīgu un likumīgu izmantošanu;
  • finanšu pārvaldību un pārskatatbildību par publiskajiem izdevumiem;
  • taisnīgu un pārredzamu lēmumu pieņemšanu publiskajā sektorā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) veic finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kurās tiek pārbaudīti:

  • valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi un izdevumi, tostarp ES finansiālās palīdzības fondu un citu starptautisku organizāciju vai iestāžu līdzekļu apguve;
  • rīcība ar valsts un pašvaldību mantu.

Katru gadu VK sniedz Saeimai atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu un atzinumus par ministriju un citu centrālo valdības iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību.

VK iesniedz ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam:

  • par finanšu revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti VK atzinumi ar iebildēm, negatīvi atzinumi vai kurām atteikts sniegt atzinumu;
  • par visām lietderības revīzijām un
  • par īpaši svarīgiem un būtiskiem konstatējumiem.

Ja revīziju laikā tiek konstatēti jebkādi tiesisko normu pārkāpumi, VK pienākums ir informēt attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes. VK ir tiesības atgūt revīzijā atklātos valsts vai pašvaldības budžetam nodarītos zaudējumus, kas radušies personas ļaunprātīgās rīcības dēļ, gadījumos, kad šī persona brīvprātīgi neatmaksā zaudējumus un kad revidējamā vienība vai tās augstākā iestāde nerīkojas, lai zaudējumus atgūtu.

Lai novērstu revīziju laikā konstatētos trūkumus, VK ir pilnvarota sniegt ieteikumus revidētajām vienībām un uzraudzīt ieteikumu ieviešanu.

Valsts kontrolei ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tā uzskata par vajadzīgu revīziju darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Latvijas Republikas Satversme (1922. g.);
  • Valsts kontroles likums (2002. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VK revidē:

  • valsts iestādes (14 ministrijas un 131 tām pakļauto iestādi, 13 centrālās valsts iestādes), kā arī valsts universitātes un plānošanas reģionus;
  • pašvaldības vienības (43 novadi un 10 pilsētas) un tām pakļautās iestādes;
  • valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrības, kuru kapitāldaļas vai akcijas pieder valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām;
  • citas komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumus un fiziskas personas, ja: 1) to rīcībā vai glabāšanā atrodas valsts vai pašvaldību līdzekļi, 2) tie saņem finansējumu no valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai 3) tie veic valsts vai pašvaldību iepirkumu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Latvijas Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas iestāde, ko vada valsts kontrolieris.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VK ir viena no sešām Latvijas konstitucionālajām struktūrām. Tā ir pilnīgi neatkarīga un izveidota kā koleģiāla augstākā revīzijas iestāde, kura ir svarīgs elements valsts finanšu kontroles sistēmā un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot neatkarīgu atzinumu par centrālās valdības un pašvaldību līdzekļu likumīgu, pareizu, saimniecisku, lietderīgu un efektīvu izmantošanu un veicinot pareizu finanšu pārvaldību un pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Savus ziņojumus un atzinumus VK sniedz Latvijas parlamentam (Saeimai) un Ministru kabinetam.

PARLAMENTS

VK cieši sadarbojas ar dažādām Saeimas komisijām, bet visvairāk ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kas ir VK ziņojumu galvenā saņēmēja. VK informē šo komisiju par visu veikto revīziju rezultātiem, trūkumiem attiecīgo nozaru darbībās un revīzijās atklātajiem tiesību normu pārkāpumiem, kā arī progresu ieteikumu ieviešanā. Arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija patstāvīgi seko līdzi Valsts kontroles ieteikumu īstenošanai.

Valsts kontrolieris ziņo Saeimai par Valsts kontroles darbu reizi gadā.

MINISTRU KABINETS

Savus ziņojumus un revīzijas atzinumus VK sniedz arī Ministru kabinetam. Valsts kontrole Ministru kabinetam iesniedz ziņojumus par finanšu revīzijām revidējamās vienībās, kurām VK ir sniegusi atzinumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, vai kurām atteikusi sniegt atzinumu, kā arī ziņojumus par visām lietderības revīzijām un jebkādiem īpaši svarīgiem un būtiskiem konstatējumiem.

— ORGANIZĀCIJA

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts kontroli pārvalda valsts kontrolieris (priekšsēdētājs) un VK padome, kuras sastāvā ir visu piecu revīzijas departamentu un Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktori.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi, atļauti ne vairāk kā divi termiņi pēc kārtas.

ATLASES METODE

Padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts kontrolieris pārrauga un vada VK darbu, tostarp Valsts kontroliera biroju, atbalsta struktūrvienības un Kanceleju, kas atbild par VK finanšu plānošanu un grāmatvedību, lietvedības organizēšanu, saimniecisko darbību un informācijas tehnoloģijām.

VK padomē ir valsts kontroliere (priekšsēdētāja) un seši padomes locekļi, kas ir revīzijas departamentu direktori. Padome apstiprina lielāko daļu dokumentu, kas reglamentē VK darbību.

Valsts kontrolei ir pieci revīzijas departamenti un Revīzijas un metodoloģijas departaments, kuri veic revīzijas un arī izstrādā, atjaunina un ievieš VK revīzijas metodiku. Katram revīzijas departamentam ir direktors un divi vai trīs revīzijas sektori. Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar VK padomes apstiprināto revīziju gada plānu. Katrs revīzijas departaments ir atbildīgs par noteiktām revidējamām vienībām un revīzijas jomām.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 161 pilnslodzes ekvivalents (2023. g. 1. marts) (aptuveni 75 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 20 %; ♀80 %. Vidējais vecums: 43

BUDŽETS

  • 7,45 miljoni EUR (2023. g.)
  • Aptuveni 0,08 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Revīzijas darba plānu izstrādā katram gadam un to apstiprina VK padome.

VK vispārējās revīzijas darba programmas izstrāde ietver šādus posmus:

  • VK stratēģijas izstrāde;
  • revīzijas jomu stratēģiskā novērtēšana;
  • revīzijas tematu sagatavošana;
  • VK darba plāna izstrāde.

VK darba plāns ir paredzēts tikai iekšējai lietošanai, bet Saeimas priekšsēdētājs tiek informēts par attiecīgajam gadam plānotajiem revīzijas virzieniem.

Revīzijas departamenti veic darbu saskaņā ar plānu. Departamentu direktori un sektoru vadītāji pieņem lēmumus par konkrētas revīzijas tvērumu, revīzijas jautājumiem un revīzijas resursu sadali.

— REVĪZIJAS METODES

VK veic:

  • finanšu revīzijas, lai novērtētu, vai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem;
  • likumības un lietderības revīzijas, lai novērtētu, vai revidējamā vienība darbojas saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām un vai tā savas darbības un darījumus veic ekonomiski un efektīvi.

Visas revīzijas VK veic saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI). Lēmumi par konkrētām pieejām un metodēm paliek VK ziņā. Revidējamās vienības var atbildēt uz VK revīziju konstatējumiem. To pienākums ir arī iesniegt progresa ziņojumus par ieteikumu ieviešanu.

Ir izstrādāta plaša nepārtrauktas iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles sistēma.

VK izmanto arī finanšu, likumības un lietderības revīzijas rokasgrāmatas, praktiskas revīzijas vadlīnijas un īpašas, VK izveidotas iekšējās procedūras. Šie dokumenti ir paredzēti tikai iekšējai lietošanai.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VK publicē:

  • atzinumu par finanšu pārskatu attiecībā uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu izpildi;
  • atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību;
  • lietderības un likumības revīzijas ziņojumus;
  • diskusiju dokumentus, kas balstīti uz veikto lietderības un likumības revīziju konstatējumiem, un
  • VK gada pārskatu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu VK regulāri informē sabiedrību un iedzīvotājus par veiktajām revīzijām, visus revīzijas ziņojumus un atzinumus pēc to stāšanās spēkā publicējot savā tīmekļa vietnē. Visbiežāk izmantotie revīzijas informācijas izplatīšanas kanāli ir VK oficiālā tīmekļa vietne un sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi — prese un sociālie tīkli (Facebook, Twitter, YouTube, PodBean). Publicējot revīzijas ziņojumus, vienmēr tiek sniegti paziņojumi presei vai organizētas preses konferences. Dažos gadījumos, kad par revīzijas tematu sabiedrībai ir īpaši liela interese, tiek sagatavoti vizuāli saistoši un viegli saprotami revīzijas ziņojumu un audiovizuālu produktu kopsavilkumi, lai tos izmantotu turpmākajā saziņā. Papildus revīzijas rezultātiem sabiedrība tiek informēta arī par progresu revīzijas ieteikumu ieviešanā. To galvenokārt dara, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. VK tīmekļa vietnē ir pieejami revīzijas ziņojumu kopsavilkumi angļu valodā.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VK cieši sadarbojas ar akadēmiskajām aprindām, piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolu, lai Latvijas Republikā nodrošinātu publiskā sektora revidentu sertifikācijas sistēmu.

VK sadarbojas ar privātā sektora revidentiem un jo īpaši ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, pastāvīgi stiprinot sistēmu, lai pašvaldībās veiktajās VK finanšu revīzijās efektīvi izmantotu zvērinātu revidentu darbu.

 

 

LIETUVA

VALSTYBĖS KONTROLĖ

Kopš 1990. gada
Pirmsākumi 1919. gadā

Tīmekļa vietne: www.valstybeskontrole.lt

Pamatuzdevums

Veicināt progresu publiskajā sektorā un sabiedrībai nepieciešamās pārmaiņas.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Lietuvas Valsts revīzijas biroja (VRB) pilnvaras ir noteiktas Lietuvas Republikas Konstitūcijā, Lietuvas Republikas Likumā par Valsts revīzijas biroju un citos tiesību aktos.

VRB pārrauga valsts īpašuma pārvaldības un izmantošanas likumību un lietderību un valsts budžeta izpildi, veic publiskā sektora revīzijas, kontrolē budžeta politiku un veic citas darbības, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti likumā par Valsts revīzijas biroiju.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Lietuvas Republikas konstitūcija (1992. g.) — nodaļa par VRB;
  • Likums par Valsts revīzijas biroju (1995. g., pārstrādātā redakcija 1.7.2021.).

VALSTS REVĪZIJAS BIROJA ATBILDĪBAS JOMAS

VRB revidē:

  • konsolidētos gada pārskatus, kas minēti Valsts kontroles likumā;
  • to budžeta līdzekļu izlietojumu, kas piešķirti pašvaldību budžetiem;
  • ES finanšu atbalstu, ko saņēmusi Lietuvas Republika.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga augstākā revīzijas iestāde, kas atskaitās parlamentam un nav formāli saistīta ar citām valdības struktūrām.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB atskaitās parlamentam un palīdz tam īstenot parlamentāro uzraudzību. Tāpēc parlaments un VRB uztur ciešas attiecības.

Ciešākās attiecības ir ar Seima Revīzijas komiteju, kura izskata VRB ziņojumus un ar saviem lēmumiem veicina VRB ieteikumu īstenošanu. Īstenojot budžeta politikas kontroli, VRB strādā saziņā ar Seima Budžeta un finanšu komiteju, kura izskata tai iesniegtos VRB ziņojumus un secinājumus.

Parlaments var uzdot VRB veikt noteiktas revīzijas, kas ir tā kompetencē.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Mindaugas Macijauskas tika iecelts 2020. gada 5. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ pēc valsts prezidenta ieteikuma, ko apstiprina parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts revīzijas biroju vada valsts kontrolieris kopā ar valsts kontroliera vietniekiem. Pašlaik ir trīs valsts kontroliera vietnieki.

Saskaņā ar Lietuvas Republikas Valsts revīzijas biroja likumu VRB ir jāizveido padome, kas ir valsts kontroliera padomdevēja struktūra.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts galvenā revidenta vietniekus ieceļ uz pieciem gadiem, un šis termiņš ir atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Valsts kontroliera vietniekus pēc valsts galvenā revidenta ieteikuma ieceļ valsts prezidents.

Valsts revīzijas biroja Padomes struktūru un reglamentu pieņem valsts kontrolieris.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB ir iestāde, kurā apvienotas trīs funkcijas:

  • augstākā revīzijas iestāde;
  • Eiropas Savienības ieguldījumu revīzijas iestāde;
  • fiskālā iestāde.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 245 darbinieki, no kuriem trīs strādā nepilnu slodzi (2023. g. 1. aprīlis) (67 % nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 23 %; ♀77 %. Vidējais vecums: 44 gadi

BUDŽETS

  • 10,016 miljoni EUR (2023. g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB savas revīzijas un novērtējumus patstāvīgi plāno gada revīzijas programmās. Plānošanas posmā tiek veikta publiskā sektora darbības uzraudzība, vākti dati un analizēti esošie un iespējamie riski. VRB ieinteresētās personas var ierosināt priekšlikumus revīzijām.

Darba programmā var pastāvīgi veikt izmaiņas, lai atspoguļotu aktuālās norises.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas. Visas izmantotās metodes atbilst ISSAI un starptautiskajai paraugpraksei.

Revidētajām vienībām ir tiesības komentēt revīzijas ziņojumu projektus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB katru gadu publicē:

  • darbības pārskatu;
  • finanšu revīziju secinājumus un ziņojumus par:
    • valsts konsolidētajiem gada pārskatiem;
    • Valsts sociālo fondu konsolidētajiem gada pārskatiem;
    • Valsts obligātās veselības apdrošināšanas fonda konsolidētajiem gada pārskatiem;
    • Valsts pensiju uzkrājumu fonda konsolidētajiem gada pārskatiem;
    • nacionālajiem konsolidētajiem gada pārskatiem;
  • lietderības un atbilstības revīzijas ziņojumus;
  • ziņojumus par ieteikumu īstenošanu;
  • secinājumus/ziņojumus par novērtējumiem, apskatus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada darbības pārskatu, visus savus revīzijas un novērtējumu secinājumus/ziņojumus, kā arī ziņojumus par publiskā sektora revīzijas ieteikumu īstenošanu VRB iesniedz Seimam.

Visus savus revīzijas un novērtējuma ziņojumus un secinājumus, kā arī gada darbības pārskatu VRB publicē savā tīmekļa vietnē. Dati par publiskā sektora revīziju rezultātiem, budžeta politikas uzraudzību un Eiropas Savienības investīciju revīzijām tiek darīti pieejami sabiedrībai arī Lietuvas atvērto datu portālā.

Publiskās revīzijas ieteikumu īstenošanas uzraudzības rezultāti (ieteikumu īstenošanas statuss, atbildīgās struktūras un izmaiņas, kas notikušas pēc ieteikumu īstenošanas) tiek pastāvīgi atjaunināti un publicēti kā atvērtie dati VRB tīmekļa vietnē un Lietuvas atvērto datu portālā.

VRB veic savas darbības, ievērojot neatkarības, pārredzamības, likumības un profesionalitātes principus.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar parlamentu, Finanšu ministriju, Lietuvas Revīzijas palātu, Iekšējo revidentu asociāciju un Pašvaldību kontrolieru asociāciju, lai dalītos pieredzē un izstrādātu kopīgus standartus.

VRB ir noslēdzis sadarbības nolīgumus ar Lietuvas Banku, Valsts amatpersonu ētikas komisiju, Valsts nodokļu inspekciju, Konkurences padomi, Sociālās nodrošināšanas un darba ministriju, Finanšu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Publiskā iepirkuma biroju, Īpašās izmeklēšanas dienestu, Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu, Valsts datu aģentūru, Viļņas, Kauņas un Klaipēdas pilsētu pašvaldībām, Viļņas Universitātes Ekonomikas un biznesa vadības fakultāti, Vytautas Magnus universitāti, Mykolas Romeris universitāti, Pašvaldību kontrolieru asociāciju, Lietuvas Revīzijas palātu un Iekšējo revidentu asociāciju.

Lai nodrošinātu VRB revīziju kvalitāti, tiek regulāri veikta salīdzinoša izvērtēšana.

 

 

LUKSEMBURGA

COUR DES COMPTES

Kopš 2000. gada
Pirmsākumi 1840. gadā

Tīmekļa vietne: www.cour-des-comptes.public.lu

Pamatuzdevums

Cour des comptes kā ārējais revidents izvērtē publisko ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību un publisko līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību. Tādā veidā tas pārbauda publisko izdevumu ekonomiskumu, efektivitāti un lietderību, tomēr nevērtējot izdevumu atbilstību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Luksemburgas Revīzijas palāta (LRP) pārbauda valsts instrumentu, pārvaldes iestāžu un dienestu finanšu pārvaldību. Palātai ir arī tiesības revidēt citas publiskā sektora struktūras, ja vien saskaņā ar tiesību aktiem tās nav pakļautas citai finanšu revīzijas sistēmai. Visbeidzot, LRP var pārbaudīt to publisko līdzekļu izmantošanu, kas ar konkrētu mērķi piešķirti publiskā sektora juridiskām personām un privātā sektora fiziskām un juridiskām personām, lai tās šos līdzekļus izlietotu tiem paredzētajam mērķim.

Veicot savu darbu, LRP ir tiesības piekļūt visiem dokumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Papildus revīzijas darbam LRP var sniegt konsultācijas parlamentam, dodot atzinumu par tiesību aktu projektiem.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Luksemburgas konstitūcijas (1868. g.) 105. pants (pārskatīts);
  • Likums par Cour des comptes (1999. gada 8. jūnijs) ar grozījumiem.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

LRP revidē:

  • instrumentus, pārvaldes iestādes un valsts dienestus;
  • ministrijas;
  • valdības aģentūras;
  • citas publiskā sektora struktūras;
  • publisko un privāto struktūru daļas, kas saņem valsts dotācijas, un
  • politiskās partijas.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez tiesas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

LRP ir neatkarīga iestāde.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Attiecības ar parlamentu ir konsultatīvas. Visus ziņojumus LRP sniedz parlamentam. LRP var arī sniegt konsultācijas tiesību aktu izstrādes laikā. Parlaments var arī lūgt LRP veikt ar konkrētu jautājumu saistītu revīziju.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Marc Gengler tika iecelts 2005. gadā.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

LRP priekšsēdētāju pēc parlamenta priekšlikuma ieceļ lielhercogs, pamatojoties uz parlamenta sagatavoto kandidātu sarakstu.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Luksemburgas Revīzijas palātu pārvalda kolēģija, kurā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un trīs padomnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

LRP locekļu kolēģiju pēc parlamenta priekšlikuma ieceļ lielhercogs, pamatojoties uz parlamenta sagatavoto kandidātu sarakstu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

LRP pieņem lēmumus koleģiāli ar balsu vairākumu. Priekšsēdētājs vada sanāksmes, un vienāda balsu skaita gadījumā viņam ir izšķirošā balss.

Luksemburgas Revīzijas palātai ir revīzijas un administratīvā nodaļa. Revīzijas nodaļai ir četri revīzijas departamenti, un katru no tiem vada kāds no pārvaldības struktūras locekļiem.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 32 (2023. g.)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 65,6 %; ♀ 34,4 %

BUDŽETS

  • 5,2 miljoni EUR (2023. g.)
  • Valsts budžetā ir paredzēta LRP uzturēšana saskaņā ar tās aplēsēm.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

LRP par gada darba programmu lemj patstāvīgi. Plānošanas procedūru nosaka LRP kolēģija, kas iepriekšējā gada beigās pieņem darba programmu.

Parlaments var lūgt LRP veikt revīzijas noteiktās jomās.

— REVĪZIJAS METODES

LRP veic finanšu un lietderības revīzijas.

Revīzijas procesā LRP iesniedz konstatējumus revidētajām vienībām, kuras noteiktā laikā pirms ziņojumu sniegšanas parlamentam var atbildēt ar komentāriem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

LRP publicē:

  • vispārēju ziņojumu par valsts pārskatiem;
  • īpašus ziņojumus konkrētās finanšu pārvaldības jomās, sagatavotus pēc LRP iniciatīvas vai parlamenta pieprasījuma, un
  • atzinumus par tiesību aktu projektiem un budžeta pārvaldību.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada ziņojumus un īpašos ziņojumus LRP sniedz parlamentam un arī publicē savā tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

LRP cieši sadarbojas ar revidējamām vienībām un attiecīgajām ministrijām.

 

 

MALTA

NATIONAL AUDIT OFFICE

Kopš 1997. gada
Pirmsākumi 1814. gadā

Tīmekļa vietne: www.nao.gov.mt

Pamatuzdevums

Palīdzēt veicināt pārskatatbildību, pareizu rīcību un paraugpraksi valdības darbībās.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Maltas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir valsts revīzijas iestāde, kas atbild par centrālās valdības un pašvaldību ārējo revīziju. Tā obligātais pienākums ir veikt centrālās valdības finanšu un atbilstības revīzijas.

Tas var veikt arī revīzijas par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz valdības finansēm, īpašumu vai līdzekļiem, kurus pārvalda vai kontrolē jebkurš valdības departaments vai birojs.

VRB var arī revidēt to valsts iestāžu vai struktūru pārskatus un/vai darbības, kas pārvalda, glabā vai izmanto valdībai tieši vai netieši piederošus līdzekļus. Tas var arī revidēt to uzņēmumu vai citu vienību darbības, kurās valdībai pieder lielākā daļa.

VRB tiesību akti pilnvaro Biroju veikt lietderības revīzijas, lai novērtētu publiskā sektora programmu, funkciju, iniciatīvu un citu darbību saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti.

VRB ir arī atbildīgs par pašvaldību revīziju, ieceļot privātā sektora revidentus par pašvaldību padomju revidentiem un šiem revidentiem sniedzot tehnisku un administratīvu atbalstu.

Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tas uzskata par vajadzīgu darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Maltas konstitūcija (1964. g.): 108. pants (1964. g.)
  • Valsts galvenā revidenta un Valsts revīzijas biroja likums (1997. g.)
  • Pārstāvju palātas pastāvīgais rīkojums Nr. 20 (1995. g.)
  • Pašvaldību likums (1995. g.)

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • ministrijas: 21 (obligāti);
  • visus valdības departamentus un birojus (obligāti);
  • pašvaldības (obligāti saskaņā ar Pašvaldību likumu), kā norādīts iepriekš punktā “Pilnvaras”;
  • valsts iestādes vai struktūras, kas pārvalda, glabā vai izmanto valdībai tieši vai netieši piederošus līdzekļus (nav obligāti, ja vien nav īpaši noteikts attiecīgajos tiesību aktos);
  • citas struktūras, kas glabā vai izmanto valdības līdzekļus (nav obligāti, ja vien nav īpaši noteikts attiecīgajos tiesību aktos);
  • uzņēmumus vai citas vienības, kurās valdībai pieder lielākā daļa (nav obligāti).

Piezīme: VRB galvenais pienākums ir veikt centrālās valdības finanšu un atbilstības revīzijas, un tas var veikt jebkāda veida revīziju centrālajā valdībā un pašvaldībās, kā arī citās struktūrās, kas glabā vai pārvalda publiskos līdzekļus. Tomēr publiskā sektora struktūras un citas struktūras, kas nav centrālās valdības vienības, revidē privātā sektora revidenti.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir valdības ārējais revidents. Savas revīzijas tas veic pilnīgi neatkarīgi. Valsts galvenais revidents nedrīkst būt pakļauts nevienai personai un neatrodas nevienas personas pārraudzībā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Valsts galvenais revidents ziņojumus sniedz tieši Pārstāvju palātas priekšsēdētājam.

Parlamenta Valsts pārskatu komiteja (VPK) un par finansēm atbildīgais ministrs var lūgt VRB veikt izziņas darbu par jebkuru jautājumu, kas ir VRB kompetencē. Saskaņā ar pašvaldību tiesību aktiem par pašvaldībām atbildīgais ministrs var arī lūgt valsts galveno revidentu veikt izziņas darbu pašvaldību padomēs.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Charles Deguara pirmoreiz tika iecelts 2016. gada 30. martā. Viņa pilnvaru termiņu atjaunoja 2021. gada 30. martā.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams vienu reizi

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ prezidents saskaņā ar Pārstāvju palātas rezolūciju, ko atbalstījušas vismaz divas trešdaļas parlamenta deputātu.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Lai gan oficiālas pārvaldības struktūras nav, valsts galvenajam revidentam palīdz valsts galvenā revidenta vietnieks un trīs valsts galvenā revidenta palīgi.

ATLASES METODE

Gan valsts galveno revidentu, gan viņa vietnieku iepriekš norādītajā kārtībā ieceļ prezidents.

Valsts revidenta palīgus ieceļ, izmantojot iekšējo un/vai ārējo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Iekšējā atlases komisija intervē šā amata kandidātus un par viņiem sagatavo ziņojumus. Sekmīgo kandidātu pēc Atlases komisijas ieteikuma ieceļ valsts galvenais revidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir četras nodaļas, no kurām pirmās trīs vada valsts galvenā revidenta palīgs. Tie ir šādi:

  • Finanšu un atbilstības revīzijas nodaļa, kas atbild par valdības finanšu pārskatu analīzi un vairāku valdības ministriju un departamentu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju revīziju;
  • Lietderības revīzijas nodaļa, kas atbild par lietderības / ieguldīto līdzekļu atdeves revīzijām;
  • Īpašo revīziju un izmeklēšanas nodaļa, kas atbild par izmeklēšanas ziņojumiem, kurus parasti pieprasa Valsts pārskatu komiteja vai finanšu ministrs;
  • IKT nodaļa, kas atbild par IT revīzijām, kā arī IT atbalsta sniegšanu pārējām revīzijas nodaļām attiecīgo revīziju veikšanā.

Papildus revīzijas nodaļām ir arī finanšu un administrācijas nodaļa ar savu vadītāju, kurā tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar finansēm, administrāciju un cilvēkresursiem.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 58 pilnslodzes ekvivalenti (2022. g. decembrī) (81 % nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 40 %; ♀60 %. Vidējais vecums: 46

BUDŽETS

  • 3,85 miljoni EUR (2021. g.), 3,9 miljoni EUR (2022. g.)
  • VRB budžetu pilnībā finansē no Maltas vispārējā budžeta
  • Aptuveni 0,07 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB var brīvi izvēlēties revīzijas tematus. VPK un Finanšu ministrija var arī aicināt VRB veikt izziņas darbu attiecībā uz publiskajiem līdzekļiem. Lai gan VRB šādus lūgumus parasti izpilda, tas nav obligāti.

VRB sagatavo gada revīzijas plānus, kas ietver attiecīgajā gadā plānoto revīziju sarakstu un ko apstiprina valsts galvenais revidents un valsts galvenā revidenta vietnieks.

Izraugoties gada revīzijas programmā iekļaujamās revīzijas jomas, VRB ņem vērā dažādus kritērijus, tādus kā ar revidējamo tēmu saistītie iespējamie riski, jautājuma aktualitāte, sociālais un finansiālais būtiskums vai parlamenta, valdības, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības intereses. VRB nesen ir ieviesis arī riska novērtēšanas sistēmu valdības ministrijām; šo sistēmu pašlaik pilnveido, lai to attiecinātu arī uz uzņēmumiem, publiskā sektora aģentūrām un citiem riska elementiem. Šāda prakse varētu nodrošināt līdzsvarotāku revīziju klāstu.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic finanšu revīzijas, atbilstības revīzijas, lietderības revīzijas, izmeklēšanas revīzijas un IT revīzijas.

Finanšu un atbilstības revīziju ziņojumi tiek publicēti reizi gadā — ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc finanšu gada beigām, kas ir 31. decembrī. Citi ziņojumi tiek publicēti, tiklīdz tie ir pabeigti.

Turklāt VRB reizi gadā (gada beigās) publicē pašvaldību revidentu revīzijas ziņojumu konstatējumu kopsavilkumu (nosaukums: Valsts galvenā revidenta ziņojums par pašvaldību darbību).

VRB veic revīzijas saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, un tam ir savas finanšu, atbilstības un lietderības revīziju rokasgrāmatas.

Turklāt, veicot lietderības revīzijas, VRB izmanto jautājumu analīzes un secinājumu izdarīšanas pieeju.

Visbeidzot, tam ir savs profesionālās rīcības kodekss, kas tā darbiniekiem ir stingri jāievēro.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu par valsts pārskatiem;
  • gada ziņojumu par pašvaldību darbību;
  • gada ziņojumus par izpildes kontroles revīzijām;
  • gada ziņojumu un finanšu pārskatu un
  • atsevišķus ziņojumus par lietderības revīzijām, izmeklēšanas ziņojumus un citu veidu revīzijas ziņojumus, kas nav minēti iepriekš.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus revīzijas ziņojumus un citus ziņojumus VRB iesniedz Pārstāvju palātas priekšsēdētājam. Katrs ziņojums ietver kopsavilkumu, kurā sniegts īss ziņojuma pārskats, un tam ir pievienots paziņojums presei, kurā norādīti attiecīgā ziņojuma svarīgākie punkti. Visus ziņojumus pēc to iesniegšanas Pārstāvju palātas priekšsēdētājam VRB publicē savā tīmekļa vietnē un Facebook lapā.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB uztur ciešas divpusējas attiecības ar vairāku citu ES dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm. Birojs ir šādu organizāciju sastāvā: INTOSAI, EUROSAI, Eiropas Savienības Kontaktkomiteja un Sadraudzības valstu revidentu tīkls.

VRB aktīvi piedalās arī vairākos starptautiskos tīklos, īpaši EUROSAI IT darba grupā un INTOSAI Vides revīzijas darba grupā.

Tas arī mijiedarbojas ar Maltas Universitāti un ir vairāku valdības komiteju loceklis, tajās piedaloties “novērotāja” statusā.

 

 

NĪDERLANDE

ALGEMENE REKENKAMER

Kopš 1814. gada
Pirmsākumi 1447. gadā

Tīmekļa vietne: www.rekenkamer.nl

Pamatuzdevums

Palīdzēt uzlabot centrālās valdības un ar to saistīto iestāžu darbību un darbības rezultātus.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Nīderlandes Revīzijas palāta (NRP) pārbauda, vai centrālā valdība tērē nodokļu maksātāju naudu tērē pamatoti, ekonomiski un apdomīgi. Tās likumā noteiktais uzdevums ir revidēt valdības ienākumus un izdevumus un reizi gadā maijā trešajā trešdienā jeb Pārskatatbildības dienā ziņot par revīzijas rezultātiem parlamentam. Pamatojoties uz NRP atzinumu, parlaments var lemt par valdības budžeta izpildes apstiprināšanu. Turklāt NRP ziņo parlamentam par atsevišķām revīzijām, kā rezultātā parlamenta deputāti var noteikt, vai attiecīgā ministra politika ir efektīva.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Nīderlandes konstitūcijas (1814. g.) 76., 77. un 78. pants;
  • Valdības pārskatu likums (2016. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

NRP revidē:

  • 23 valsts budžeta iedaļas, galvenokārt ministrijas un valsts līdzekļus, un
  • vairāk nekā 100 juridisko personu (grupu) ar likumā noteiktiem pienākumiem.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

NRP ir centrālās valdības ārējais revidents. Tā ir neatkarīga struktūra, kuras konstitucionālais statuss ir “valsts augstā padome” — valsts publiskā sektora struktūra, kas izveidota ar mērķi nodrošināt demokrātisku tiesiskumu.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

NRP darba attiecības ar Nīderlandes parlamentu balstās uz sadarbību. Institucionālā līmenī valde regulāri tiekas ar parlamenta Finanšu pastāvīgo komiteju. To darbinieki sazinās katru dienu.

NRP publicē revīzijas konstatējumus, galvenokārt ziņojumu un vēstuļu veidā, ko nosūtu parlamentam. Pirms revīzijas ziņojuma publicēšanas parlamentam tiek piedāvāts atsevišķā sanāksmē saņemt tā ieskatu. Ja parlaments piedāvājumu pieņem, šādu atsevišķu tikšanos piedāvā arī atbildīgajam ministram.

NRP īpašo zināšanu dēļ parlaments to reizēm uzaicina piedalīties uzklausīšanās.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Pieter Duisenberg tika iecelts par priekšsēdētāju 2023. gada 1. septembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

NRP priekšsēdētāju ieceļ uz mūžu, līdz tiek sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums — 70 gadi.

ATLASES METODE

Ja atbrīvojas NRP priekšsēdētāja amata vieta, nākamo priekšsēdētāju ieceļ saskaņā ar turpmāk aprakstīto procedūru. Lai valde būtu pilnā sastāvā, tiek iecelts jauns valdes loceklis, un valsts galva pēc ministru kabineta ieteikuma no trim valdes locekļiem ieceļ jauno priekšsēdētāju.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Nīderlandes Revīzijas palātu pārvalda valde, kurā ir priekšsēdētājs un divi locekļi. Valdes locekļi visus lēmumus pieņem kopīgi.

Katrs valdes loceklis darbojas kā ziņotājs par noteiktu NRP darba daļu, un priekšsēdētājs uzrauga organizāciju kopumā.

Nīderlandes Revīzijas palātai ir arī divi ārēji, ārkārtas gadījumiem paredzēti valdes locekļi, kurus var uzaicināt piedalīties noteiktās darbībās, piemēram, uzraudzīt revīzijas, veikt ārējās darbības vai aizstāt valdes locekļus.

PILNVARU TERMIŅŠ

Visus NRP valdes locekļus ieceļ uz mūžu, līdz tiek sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums — 70 gadi.

ATLASES METODE

Valsts galva ieceļ valdes locekļus. Lēmumu par iecelšanu kopīgi sagatavo valde un parlaments.

Valde atlasa vismaz četrus kandidātus atklātā darbā pieņemšanas procedūrā. Kandidātu sarakstu iesniedz Pārstāvju palātai. Tai šis saraksts nav saistošs. Pēc tam Pārstāvju palāta iesniedz triju kandidātu sarakstu valsts galvai, kura ieceļ to kandidātu, kam ir vislielākais atbalsts parlamentā.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

NRP valdei darbā palīdz struktūra, ko vada ģenerālsekretārs, kuru ieceļ ar likumu un kurš valsts galvai nodod zvērestu. NRP ir vadības komanda, kuru vada ģenerālsekretārs un kurā darbojas seši revīzijas direktori un viens atbalsta dienestu direktors. Šī vadības grupa atbild par organizācijas un revīziju kvalitāti.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 276 pilnslodzes ekvivalenti (2023. g. 1. februārī) (61,4 % nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 50 %; ♀50 %. Vidējais vecums: 46

BUDŽETS

  • 39,5 miljoni EUR (2023. g.)
  • < 0,01 % no kopējiem valdības izdevumiem (2023. g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Lai gan NRP patstāvīgi lemj, kādas revīzijas tā veiks, parlaments, ministri un valsts sekretāri tai var lūgt, lai tā veic revīziju.

NRP ir izstrādāts pastāvīgs revīzijas plāns, ko vairākas reizes gadā pārskata saskaņā ar stratēģiskā dialoga sesiju rezultātiem. Daļa no NRP revīzijas resursiem tiek norīkota daudzgadu revīzijas programmām, kuras pievēršas tematiem, kas uzskatāmi par finansiāli un sociāli sevišķi nozīmīgiem.

NRP prioritāte ir tās revīzijas jomas, kurās tā var nodrošināt pievienoto vērtību, jo tai ir īpašas pilnvaras (piemēram, tiesības piekļūt konfidenciālai informācijai), tā ir neatkarīga un objektīva, vai arī neviena cita organizācija nevar veikt revīzijas attiecīgajā jomā.

— REVĪZIJAS METODES

NRP veic finanšu un lietderības revīzijas.

Tā izmēģina jaunas revīzijas metodes un paņēmienus, kā arī jaunus publicēšanas veidus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

NRP publicē:

  • gada ziņojumu;
  • revīzijas ziņojumus;
  • tematiskos ziņojumus;
  • budžeta vēstules;
  • tīmekļa dokumentus un
  • faktu lapas.

Revīzijas konstatējumus un uzkrāto pieredzi NRP nodod valdībai, parlamentam un par revidējamo vienību pārvaldību atbildīgajām personām.

Pirms un pēc vispārējām vēlēšanām, kā arī to laikā NRP savas publikācijas ierobežo, kamēr nav izveidots jauns ministru kabinets.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

NRP publicē ziņojumus savā tīmekļa vietnē un informāciju par savām publikācijām – sociālajos medijos.

Maija trešajā trešdienā (Pārskatatbildības dienā) NRP sniedz neatkarīgu atzinumu par centrālās valdības pārskatiem, darbības pārvaldību, finanšu pārvaldību un tās politikas informācijas kvalitāti, ko ministri sniedz parlamentam.

— SADARBĪBA AR CITIEM

NRP aktīvi sadarbojas un apmainās zināšanām ar Nīderlandes Karalistes revīzijas iestādēm. Šo iestāžu vidū ir gan vietējie revīzijas biroji un revīzijas komitejas, gan arī revīzijas iestādes Nīderlandes teritorijās Karību jūrā.

Turklāt NRP ir aktīva starptautiskās revīzijas kopienas dalībniece. Tai ir plaša pieredze institucionālās attīstības stiprināšanā, kas iegūta, īstenojot spēju veidošanas projektus ar augstākajām revīzijas iestādēm ārvalstīs. NRP arī sadarbojas un dalās īpašās zināšanās ar radniecīgām iestādēm un ir INTOSAI, EUROSAI, ES Kontaktkomitejas un Pasaules revīzijas līderu foruma institucionālā locekle.

Ciešas sadarbības piemēri ir NRP un citu augstāko revīzijas iestāžu kopīgās vai paralēlās revīzijas.

 

 

POLIJA

NAJWYŻSZA IZBA KONTROLI

Kopš 1919. gada
Pirmsākumi 1809. gadā

Tīmekļa vietne: www.nik.gov.pl

Pamatuzdevums

Neatkarīga un profesionāla sabiedrisko uzdevumu revīzija pilsoņu un valsts interesēs

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valdības pārvaldes struktūru, Polijas Valsts bankas, valsts juridisko personu un citu valsts organizatorisko struktūrvienību darbības likumību, ekonomisko piesardzību, efektivitāti un rūpību. ARB var revidēt pašvaldību struktūru, vietējo pašvaldību juridisko personu un citu vietējo pašvaldību organizatorisko struktūrvienību darbības likumību, ekonomisko piesardzību un rūpību.

ARB var arī revidēt citu organizatorisko struktūrvienību un ekonomikas subjektu darbības likumību un uzņēmumu darbību saistībā ar to, vai tie izmanto valsts vai publisko īpašumu vai resursus likumīgi un pareizi un vai pilda savas finansiālas saistības attiecībā uz valsti.

ARB ir tiesības piekļūt visai vajadzīgajai informācijai, un tā darbiniekiem ir brīva piekļuve revidējamo struktūru telpām un tiesības izskatīt attiecīgos dokumentus un citus materiālus. ARB var intervēt lieciniekus no revidējamām vai citām struktūrām, uzklausīt viņu liecības, pieprasīt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no revidējamo struktūru darbiniekiem, meklēt ekspertu un speciālistu palīdzību un piedalīties revidējamo struktūru vadības sanāksmēs.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Polijas Republikas Konstitūcija, pieņemta 1997. gada 2. aprīlī

1994. gada 23. decembra grozītais likums par Augstāko revīzijas biroju (ARB likums).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARB cita starpā revidē:

  • budžeta struktūrvienības (piemēram, ministrijas un valsts aģentūras);
  • mērķorientētus valsts fondus;
  • izpildaģentūras un citas valsts juridiskās personas no publiskā finanšu sektora;
  • valsts bankas, tostarp Polijas Valsts banku;
  • vietējās pašvaldības struktūras;
  • citas vienības, kas rada publiskos izdevumus, tostarp ar publisko sektoru nesaistītas finanšu struktūrvienības.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Revīzijas birojs, ko vada priekšsēdētājs un kas darbojas saskaņā ar koleģialitātes principu, proti, ir īpaša struktūra — ARB padome, kas ir iesaistīta svarīgāko dokumentu apstiprināšanas un pieņemšanas procesā.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir valsts augstākā revīzijas struktūra, kas ir neatkarīga no valdības, bet pakļauta parlamenta apakšpalātai jeb Sejmam.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB sniedz ziņojumus Sejmam un sadarbojas ar gandrīz visām Sejma komitejām, kas saskaņā ar savu darbības jomu izskata lielāko daļu ARB revīzijas ziņojumu. Sejma Valsts revīzijas komiteja arī izskata ARB revīzijas ziņojumus un sniedz atzinumus par ARB budžetu un sniedz ieteikumus par citu Sejma komiteju ierosinājumiem (40–60 ierosinājumu gadā) attiecībā uz iespējamām ARB revīzijas jomām. ARB arī informē Valsts revīzijas komiteju par savu gada darba plānu.

Sejms izskata ARB galvenos ziņojumus: gada darbības pārskatu un valsts budžeta izpildes un monetārās politikas pamatnostādņu analīzi.

Sejms un tā struktūras var uzdot ARB veikt revīzijas, bet tas notiek reti (1–3 reizes gadā).

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Marian Banaś stājās amatā 2019. gada 30. augustā.

Priekšsēdētājam palīdz trīs priekšsēdētāja vietnieki un ģenerāldirektors.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Ar Senāta (parlamenta augšpalātas) piekrišanu un pēc Sejma priekšsēdētāja vai vismaz 35 Sejma deputātu grupas pieprasījuma priekšsēdētāju ieceļ Sejms.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

ARB pārvaldības struktūru veido padomes priekšsēdētājs. Tā ir koleģiāla struktūra, kurā ir 19 locekļi: ARB priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, ģenerāldirektors un 14 locekļi, proti,septiņi akadēmisko aprindu pārstāvji tiesību vai ekonomikas jomā (neatkarīgi no ARB) un septiņi revīzijas struktūrvienību direktori vai ARB priekšsēdētāja padomnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un ģenerāldirektors strādā ARB padomē uz savu pilnvaru laiku, bet citi locekļi tiek iecelti amatā uz trīs gadu termiņu, ko var pagarināt.

ATLASES METODE

14 ARB padomes locekļus pēc ARB priekšsēdētāja pieprasījuma un pēc Sejma Valsts revīzijas komitejas atzinuma saņemšanas ieceļ Sejma priekšsēdētājs.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Augstākajam revīzijas birojam ir revīzijas nodaļas (14 departamenti un 16 reģionālās filiāles) un administratīvie atbalsta departamenti (4). Konkrētu reģionālo filiāļu darbības teritorijas atbilst Polijas administratīvajam iedalījumam reģionos, un tām ir tāds pats statuss kā revīzijas departamentiem.

Revīzijas departamentu un reģionālo filiāļu veiktās revīzijas uzrauga ARB priekšsēdētājs vai viens no priekšsēdētāja vietniekiem.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 1 576 pilnslodzes ekvivalenti (2021. g.) (71 % ir nodarbināti revīzijā).
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 53 %; ♀ 47 %. Vidējais vecums: lielāks par 41 gadu (revidenti)

BUDŽETS

  • ARB budžets: 308 miljons PLN jeb aptuveni 68 miljoni EUR (2021. g. janvārī)
  • Sadalījums: ARB padome pieņem ARB budžeta projektu. Finanšu ministrs to iekļauj valsts budžeta projektā, kuru pēc tam apspriež un apstiprina parlaments.
  • Aptuveni 0,07 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB plāno revīzijas, pamatojoties uz savu četru gadu stratēģiju, kas ietver attīstības plānus, pamatuzdevumu, stratēģiskos mērķus un iniciatīvas, to īstenošanas un īstenošanas uzraudzības līdzekļus un trīs gadu revīzijas darbības stratēģiju, kā arī ikgadējo darba plānu. Revīzijas plānošanā prioritāte ir valsts budžeta izpildes revīzija, kas ir ARB galvenais, konstitucionālais un tiesību aktos noteiktais pienākums.

Darba plāns rodas mēnešiem ilgā vairākposmu plānošanas procesā. Darba plāna projektu izstrādā revīzijas plānošanas grupa, pamatojoties uz atlasītajiem tematiem, ko ierosinājušas revīzijas struktūrvienības. Grupas locekļi apmeklē sanāksmes ar visu revīzijas struktūrvienību pārstāvjiem, lai apspriestu to priekšlikumus. Viņi arī rīko virkni iekšējo diskusiju par revīzijas tēmām, ko iesnieguši revīzijas struktūrvienību direktori, ARB priekšsēdētāja padomnieki un citi revidenti. Darba plāna projektu pēc tam nosūta Koordinācijas komitejai, kura ir pilnvarota veikt papildu grozījumus. Koordinācijas komiteja ir atbildīga arī par gada darba plāna tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem.

ARB uzrauga izmaiņas tiesību aktos, pēta statistikas datus un pārbauda valdības plānus un programmas, kā arī preses relīzes un pilsoņu sūdzības. Šī uzraudzība ir liels ieguldījums gada un ilgtermiņa plānošanā. Pamatojoties uz to, ARB var izstrādāt darba plānu un noteikt revīzijas prioritātes.

Pirms revīzijai ierosināto jomu izraudzīšanās tiek veikta visaptveroša riska analīze, kas cita starpā balstīta uz tādu starptautisku iestāžu ziņojumiem un publikācijām kā ESAO, Pasaules Banka un ES Padome vai Eiropas Revīzijas palāta, valsts stratēģijas dokumentiem, publiskā sektora finanšu plāniem, statistiku, ARB saņemtajām sūdzībām, sabiedriskās domas aptauju rezultātiem un plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem.

— REVĪZIJAS METODES

ARB veic finanšu, pareizības un lietderības revīzijas (plānotas un ad hoc), kā arī integrētas revīzijas, kas aptver visas trīs jomas.

ARB izmantotie revīzijas standarti ir balstīti uz Polijas tiesību aktiem, INTOSAI revīzijas standartiem, INTOSAI revīzijas standartu Eiropas īstenošanas pamatnostādnēm, Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) standartiem un savu ilgo pieredzi.

Metodikas pamatnostādnēs (revīzijas rokasgrāmatā), kas balstītas uz šiem standartiem, ir sniegti sīki norādījumi par to, kā veikt revīziju.

ARB ētikas kodekss atbilst starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARB publicē:

  • valsts budžeta izpildes un monetārās politikas pamatnostādņu analīzes (gada ziņojumu);
  • atzinumus Ministru padomei attiecībā uz apstiprināšanu;
  • ex post revīzijas paziņojumus (ziņojumus pēc atsevišķas vienības revīzijām);
  • visu plānoto un ad hoc ziņojumu kopsavilkumus (informāciju par revīzijas rezultātiem);
  • gada darbības pārskatus;
  • analīzes par to, kā ir izmantoti ar likumdošanu un tiesību aktu piemērošanu saistītie revīzijas konstatējumi,
  • gada darba plānus.

ARB arī sagatavo:

  • priekšlikumus grozīt tiesību aktus (de lege ferenda priekšlikumus);
  • iedzīvotāju prasību un sūdzību analīzes.

Revīzijas rezultātu pēcpārbaude:

  • ARB informē revidētās vienības par saviem konstatējumiem un ieteikumiem un sistemātiski pārbauda, vai tie ir ņemti vērā. Šo pārbaužu rezultāti ir atspoguļoti izpildes kontroles ziņojumos.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

REVĪZIJAS REZULTĀTU PUBLICĒŠANA

Revīzijas ziņojumus, saistītos dokumentus un informāciju par pašreizējām darbībām ARB publicē savā tīmekļa vietnē (www.nik.gov.pl) un Sabiedrības informācijas biļetenā (https://bip.nik.gov.pl/).

ATSPOGUĻOJUMS PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻOS

ARB ir gadiem ilgi īstenojis aktīvu informācijas politiku, lai sabiedrība varētu iegūt pēc iespējas objektīvākas un plašākas zināšanas par ARB revīzijām un darbībām.

MIJIEDARBĪBA AR IEDZĪVOTĀJIEM

ARB juridiskais pienākums ir sniegt iedzīvotājiem informāciju par savām darbībām, produktiem u. c. un ļauj viņiem iesniegt pieprasījumus, piemēram, attiecībā uz revīzijām. Visi revīzijas ziņojumi (izņemot konfidenciālos ziņojumus) ir publicēti ARB tīmekļa vietnē. ARB arī reizi divos mēnešos publicē periodisku izdevumu “Valsts revīzija”.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ARB cieši sadarbojas ar citām valsts vai vietējām kontroles, revīzijas un pārbaudes struktūrām (tās sniedz ARB savu revīziju rezultātus un ARB vadībā kopīgi veic noteiktas revīzijas).

ARB arī regulāri sadarbojas ar universitātēm un pētniecības iestādēm un sistemātiski konsultējas ar ārējiem speciālistiem, tostarp izveidojot ekspertu paneļus.

 

 

PORTUGĀLE

TRIBUNAL DE CONTAS

Kopš 1849. gada
Pirmsākumi 1389. gadā

Tīmekļa vietne: www.tcontas.pt

Pamatuzdevums

Uzlabot publisko līdzekļu finanšu pārvaldību, veicinot pārskatatbildību un pārredzamību un panākot finanšu saistību izpildi. Tribunal de Contas darbojas kā neatkarīgs iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvis, ziņojot par to, kā tiek izlietota viņu nauda.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Saskaņā ar konstitūciju un tiesību aktiem Tribunal de Contas de Portugal (TCP)

  • pārbauda publisko ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību un kontrolē valsts parādu;
  • sniedz atzinumu par vispārējiem valsts pārskatiem un autonomo reģionu pārskatiem un, sākot ar 2023. gadu, apstiprinās vispārējos valsts pārskatus;
  • novērtē publisko finanšu pārvaldību un
  • panāk finanšu saistību izpildi.

TCP ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tas uzskata par vajadzīgu, un revidējamo vienību pienākums ir sadarboties.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Portugāles Republikas konstitūcija (1976. g.): 107. pants, 209. panta c) punkts, 214. un 216. pants;
  • Likums par Tribunal de Contas organizāciju un darbību: 1997. gada 26. augusta Likums Nr. 98/97;
  • Budžeta shēmas likums: 2015. gada 11. septembra Likums Nr. 151/2015, 66. panta 6. punkts.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

TCP revidē:

  • valsti un tās dažādos departamentus;
  • Azoru salu un Madeiras autonomos reģionus un to dažādos dienestus;
  • vietējās iestādes un to apvienības vai federācijas, ieskaitot metropoles teritorijas;
  • publiskās iestādes;
  • sociālā nodrošinājuma iestādes;
  • publiskā sektora apvienības, publiskā sektora struktūru apvienības vai publiskā un privātā sektora struktūru jauktās apvienības, kuras galvenokārt saņem finansējumu no publiskā sektora struktūrām vai kuras ir pakļautas to vadības kontrolei;
  • valstij piederošus uzņēmumus;
  • reģionālos uzņēmumus;
  • starp pašvaldībām izveidotos un pašvaldību uzņēmumus;
  • jebkādas vienības, kas saistītas ar publiskajiem līdzekļiem, — gan tās, kuras saņem dotācijas, gan arī tās, kas daļēji pieder valstij;
  • uzņēmumus ar koncesijām, kas ļauj pārvaldīt valstij piederošus uzņēmumus, vai uzņēmumus, kuriem pieder daļa valsts kapitālā, vai jauktus privātos un valsts uzņēmumus, kurus kontrolē publiskais sektors, uzņēmumus ar koncesijām, kas ļauj pārvaldīt sabiedriskos pakalpojumus, un uzņēmumus ar publiskām būvdarbu koncesijām, un
  • citas vienības, kas izmanto vai pārvalda publiskos līdzekļus.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiālas tiesas modelis ar revīzijas un jurisdikcijas funkcijām, tajā ir priekšsēdētājs un 18 locekļi (tiesneši, kuriem ir tāds pats statuss kā Augstākās tiesas tiesnešiem).

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar konstitūcijuTCP ir augstākā tiesa un tādējādi suverēna struktūra, kas ir līdzvērtīga valsts prezidentam, parlamentam, valdībai un pārējām tiesām. Tā ir neatkarīga augstākā revīzijas iestāde, kas atbild par ārējo finanšu kontroli/revīziju, pārbaudot valsts budžeta izpildi, ko īsteno valdība.

TCP locekļi, būdami tiesneši, no amata nav atceļami un nevar tikt saukti pie atbildības par saviem spriedumiem (tomēr ir daži tiesību aktos paredzēti izņēmumi).

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

TCP ir neatkarīgs no visām pārējām iestādēm. Tomēr tiesību aktos cita starpā ir paredzētas šādas sadarbības procedūras:

  • parlaments un valdība var lūgt, lai TCP veic konkrētu vienību vai finanšu subjektu revīzijas, bet TCP tas nav obligāti jādara;
  • parlaments var prasīt, lai tam tiktu nosūtīti sagatavotie ziņojumi;
  • parlaments var prasīt, lai TCP sniedz informāciju, kas iegūta revīziju veikšanas laikā, un
  • TCP revīzijas ziņojumus un gada ziņojumu parasti publicē un nosūta parlamentam un citām ieinteresētām personām.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

TCP PRIEKŠSĒDĒTĀJS

José F. F. Tavares ir priekšsēdētājs kopš 2020. gada 7. oktobra.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju pēc valdības priekšlikuma ieceļ valsts prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

TCP ir pašpārvaldes iestāde.

To vada priekšsēdētājs.

TCP ir tiesības noteikt savu budžetu, kā arī finansiāla autonomija to pārvaldīt. Budžetu apstiprina parlaments.

Tiesas plēnumam, kurā ir priekšsēdētājs un visi locekļi, ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz TCP gada budžeta projektu un stratēģisko plānu.

PILNVARU TERMIŅŠ

Locekļus ieceļ uz mūžu.

ATLASES METODE

Locekļus izraugās, izmantojot publisku konkursu ar atlases komisiju.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

TCP ir trīs palātas un divas reģionālās palātas (attiecīgi Azoru salām un Madeirai). Šīm revīzijas palātām ir revīzijas un administratīvie departamenti.

Papildus tam TCP ir Iekšējās revīzijas departaments, kas atrodas TCP priekšsēdētāja tiešā atbildībā, un Revīzijas standartu komisija.

TCP locekļi ir norīkoti dažādās palātās, ņemot vērā akadēmiskos un profesionālos kritērijus.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 530 (2022. g. decembris)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 31 %; ♀69 % Vidējais vecums: 53
  • Revīzijas jomas darbinieku procentuālā daļa: 60 %

BUDŽETS

  • TCP darbību finansē no valsts vispārējā budžeta un pašu resursiem (no maksas, kas iekasēta no revidējamām vienībām)
  • Kopējais budžets (2023. g.): 29 miljoni EUR
  • 0,026 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Reizi trīs gados TCP apstiprina stratēģisko plānu pēc līdzdalības procesa, kura rezultātā tiek veikta SVID analīze (stiprās un vājās puses, iespējas un draudi) un riska analīze, kurā izklāstīti mērķi un prioritātes.

Attiecībā uz to pašu stratēģisko periodu TCP apstiprina arī trīs gadu programmu, kura paredz izstrādāt vidēja termiņa darbības plānu, kas ir attiecīgā perioda gada plānu summa.

Turklāt tas pilnīgi neatkarīgi apstiprina detalizētu gada darba programmu.

— REVĪZIJAS METODES

TCP veic visu veidu revīzijas.

Izmantotās metodes ir izklāstītas TCP revīzijas rokasgrāmatās, kurās ņemti vērā starptautiskie revīzijas standarti (ISSAI) un paraugprakse.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

TCP publicē visus savus ziņojumus un lēmumus, proti:

  • gada ziņojumus un atzinumus par vispārējiem valsts pārskatiem un autonomo reģionu pārskatiem;
  • revīzijas ziņojumus un
  • gada darbības pārskatu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ziņojumus, lēmumus, attiecīgos dokumentus, pasākumus un darbības TCP publisko savā tīmekļa vietnē.

Turklāt tas var nolemt savus ziņojumus publicēt Portugāles Oficiālajā Vēstnesī un izplatīt plašsaziņas līdzekļos. TCP arī izmanto sociālos medijus, lai mijiedarbotos ar sabiedrību.

— SADARBĪBA AR CITIEM

TCP ir INTOSAI, EUROSAI un ARI Portugāļu valodas valstu organizācijas (OISC/CPLP) valdes loceklis un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona organizācijas (OLACEFS) asociētais loceklis. TCP pilda arī priekšsēdētāja vietnieka funkcijas EUROSAI Ētikas tīklā, kas tagad aizstāj iepriekšējo Revīzijas un ētikas darba grupu un ko vada Horvātijas ARI. Turklāt TCP piedalās ARI spēju veidošanas projektos, it īpaši portugāļu valodā runājošās valstīs, kā arī ir Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL), CERN (Eiropas Kodolpētījumu organizācija), INL (Starptautiskā Ibērijas nanotehnoloģijas laboratorija)ārējais revidents un EUROCONTROL Revīzijas valdes loceklis.

 

 

RUMĀNIJA

CURTEA DE CONTURI A ROMÂNIEI

Kopš 1992. gada
Pirmsākumi 1864. gadā

Tīmekļa vietne: www.curteadeconturi.ro

Pamatuzdevums

Revidēt valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu, ziņot parlamentam, administratīvajām iestādēm, valsts iestādēm un nodokļu maksātājiem par šo resursu izmantošanu un pārvaldību saskaņā ar ekonomiskuma, lietderības un efektivitātes principiem.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Rumānijas Revīzijas palāta (RRP) veic revīzijas par valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu. Tā darbojas patstāvīgi, kā tas ir noteikts konstitūcijā, un ir ARI starptautisko organizāciju dalībniece.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Rumānijas konstitūcija (1991. g., pārskatīta 2003. g.)
  • Likums Nr. 94/1992 par Revīzijas palātas organizāciju un darbību, atkārtoti publicēts, ar grozījumiem un papildinājumiem.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

RRP revidē:

  • valsts sektora iestādes un struktūras;
  • administratīvās un teritoriālās vienības (apgabalu padomes, pilsētu un pašvaldību mērus);
  • Rumānijas Valsts banku;
  • valsts uzņēmumus;
  • komercuzņēmumus, kuros valstij, administratīvajām un teritoriālajām vienībām, valsts iestādēm vai autonomajām pārvaldes iestādēm kopā vai atsevišķi pieder akciju kontrolpakete;
  • sociālās apdrošināšanas struktūras, kas pārvalda publiskos aktīvus, mantu vai līdzekļus;
  • juridiskās personas, kas saņem valdības garantijas aizdevumiem vai subsīdijas, vai citu valsts finansiālo palīdzību no centrālās un vietējās valsts pārvaldes vai citām valsts iestādēm.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiālas pārvaldības struktūra bez tiesas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

RRP ir neatkarīga valsts iestāde un atskaitās tikai parlamentam.

RRP ir Rumānijas augstākā revīzijas iestāde, kas revidē valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu.

RRP pēc parlamenta pieprasījuma apstiprina valsts budžeta projektu un likumprojektus publisko finanšu un grāmatvedības jomā, kā arī projektus, kas radītu mazākus ieņēmumus vai lielākus izdevumus, nekā paredzēts budžeta likumā. Tā arī apstiprina valdības vai ministriju rosinātu specializētu struktūru izveidi, kas ietilpst to atbildības jomā.

Tiesvedību, kas izriet no RRP darbības, risina tiesa.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

RRP iesniedz parlamentam gada ziņojumu par gada pārskatiem, kurā atspoguļots valsts budžetu izlietojums. Ziņojumā ir iekļauti revīzijas secinājumi un ieteikumi.

Parlaments ir vienīgā iestāde, kas var lūgt RRP veikt publiskā sektora revīzijas.

RRP ir vienīgā struktūra, kas veic revīziju par abu parlamenta palātu un valdības budžeta izpildi.

RRP sagatavo un apstiprina savu budžetu un nosūta to valdībai iekļaušanai valsts budžeta projektā, ko iesniedz apstiprināšanai parlamentā. Tomēr gada budžeta apstiprināšanas procedūra paredz valdībai vai parlamentam iespēju iejaukties attiecībā uz budžetu, kas pieņemts RRP kopsapulcē.

Īpaša parlamentārā komiteja pārbauda, kā RRP izmanto savu budžetu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Mihai Busuioc tika iecelts 2017. gada 15. oktobrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju ieceļ parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

RRP vada kopsapulce, kurā ir 18 locekļi, kurus sauc par revīzijas padomniekiem un kurus saskaņā ar konstitūciju un likumu par iestādes organizāciju un darbību ieceļ parlaments.

Priekšsēdētājs atbild par RRP izpildvadību. Viņam palīdz divi priekšsēdētāja vietnieki, kurus no revīzijas padomnieku vidus ieceļ parlaments.

PILNVARU TERMIŅŠ

Reizi trijos gados tiek nomainīta trešdaļa kopsapulces locekļu.

9 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

RRP locekļus ieceļ parlaments uz noteiktu deviņu gadu periodu. Viņi pilda savus pienākumus neatkarīgi, un viņus var atlaist tikai parlaments saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti likumā par iestādes organizāciju un darbību. Revīzijas padomnieki ir augstas valsts amatpersonas, kas pakļautas tādiem pašiem juridiskiem ierobežojumiem kā tiesneši. Līdz ar to savu pilnvaru termiņa laikā RRP locekļi nedrīkst būt politiskā partijā vai iesaistīties politiska rakstura sabiedriskā darbībā.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

RRP ir organizēta centralizēti, un tajā ir desmit revīzijas nodaļas, viena koordinācijas nodaļa, juridiskā nodaļa un ģenerālsekretariāts, kura uzdevums ir nodrošināt atbalstu iestādes konkrētajās darbības jomās. Reģionāli to veido 42 apgabalu revīzijas palātas un Bukarestes pašvaldības revīzijas palāta. RRP ietver arī funkcionāli neatkarīgu revīzijas iestādi, kuras uzdevums ir revidēt Rumānijai piešķirto ES finansējumu.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 1966 amata vietas (2023. g.), tostarp 1619 ārējā publiskā revidenta amata vieta (82,35 % strādā revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 37,46 %, ♀ 62,54 % Vidējais vecums: 48 gadi un 11 mēneši

BUDŽETS

  • RRP finansējumu saņem no valsts budžeta
  • 88 miljoni EUR (2023. g.), ietverot administratīvos izdevumus
  • Aptuveni 0,12 % no kopējiem valsts budžeta izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

RRP lemj par savām darba programmām.

Plānošana notiek gan katram gadam, gan vairākiem gadiem. Darba programmas apstiprina kopsapulce.

Daudzgadu darba programmas aptver trīs gadu laikposmu.

— REVĪZIJAS METODES

RRP veic:

  • budžeta izpildes pārskatu finanšu revīzijas;
  • ar publiskajiem izdevumiem saistīto subjektu, projektu, procesu vai darbību lietderības revīzijas;
  • atbilstības revīzijas.

RRP revīzijas veic saskaņā ar INTOSAI standartiem un pamatojoties uz tiesību normām, rokasgrāmatām un vadlīnijām, kas izstrādātas konkrētām darbībām, kā arī citiem iekšējiem noteikumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

RRP iesniedz parlamentam publisko gada ziņojumu par iepriekšējā finanšu gada konsolidētā vispārējā budžeta pārvaldības pārskatu revīziju.

Publiskais gada ziņojums ir svarīgākais un redzamākais RRP publicētais dokuments. Tajā sniegts iestādes galveno revīzijas konstatējumu, secinājumu un ieteikumu kopsavilkums.

RRP sagatavo arī gada darbības pārskatu, kurā sniegta informācija par tās stratēģiju, pilnvarām, pienākumiem, uzdevumiem un attiecībām ar dažādām ieinteresētajām personām. Šajā pārskatā ir iekļauti arī attiecīgā gada dati un informācija par RRP organizāciju, tās darbu, darbinieku apmācību, profesionālo darbību kalendāru, rezultātiem, starptautisko darbību, kā arī cilvēkresursiem un finanšu resursiem.

Reizi gadā RRP konkrētām vietējām pašvaldībām iesniedz ziņojumus par vietējo publisko finansējumu. Šie ziņojumi ir apgabalu revīziju palātu veikto vietējo administratīvo un teritoriālo vienību budžetu revīziju rezultāts.

RRP gatavo revīzijas ziņojumus pēc savas iniciatīvas galvenajās sabiedrības interešu jomās. Palāta tos nosūta parlamentam un citām ieinteresētajām personām.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

RRP ziņojumi un citas publikācijas, kā arī publiskā gada ziņojuma un gada darbības pārskata kopsavilkumi angļu valodā ir pieejami elektroniski iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē (www.curteadeconturi.ro).

RRP gada ziņojums ir publicēts Rumānijas oficiālā vēstneša a III-a daļā.

— SADARBĪBA AR CITIEM

RRP starptautiskā līmenī uztur attiecības ar citām ARI, apmainoties ar pieredzi, piedaloties konferencēs, semināros un darba grupās un starptautiskos izdevumos publicējot attiecīgus pētījumus.

RRP piedalās arī kopīgās revīzijās un revīzijās, kuras veic sadarbībā ar citām augstākajām revīzijas iestādēm tādās jomās kā vide, atkritumu savākšana, pašvaldības u. c.

 

 

SLOVĀKIJA

NAJVYŠŠÍ KONTROLNÝ ÚRAD SLOVENSKEJ REPUBLIKY

Kopš 1993. gada
Pirmsākumi 1919. gadā
(bijušajā Čehoslovākijā)

Tīmekļa vietne: www.nku.gov.sk

Pamatuzdevums

Nākotnes redzējums: līdz 2025. gadam nodrošināt, ka Slovākijas Republikas Augstākās revīzijas iestādes revīzijas darbs ir vērsts uz svarīgākajiem tematiem un it īpaši uz riskiem, kuri saistīti ar valsts līdzekļu izmantošanu, kas apdraud valsts politikas mērķu sasniegšanu. Šādu revīziju rezultātu nozīmīgums pamatos to apspriešanu parlamentā, tā komitejās vai valdībā un atbilstošu koriģējošu pasākumu pieņemšanu ar mērķi veicināt labāku pārvaldību.

Pamatuzdevums: Slovākijas Republikas Augstākās revīzijas iestādes uzdevums ir palīdzēt Slovākijas Republikas parlamentam, Slovākijas Republikas valdībai un citām ieinteresētajām personām veikt savus uzdevumus pēc iespējas labāk, sagatavojot objektīvus un saprotamus revīzijas rezultātus, lai nodrošinātu, ka valsts politikas mērķu sasniegšanai paredzēto resursu izmantošana būtu efektīva, ekonomiska un lietderīga, un tādējādi palīdzētu veidot labi pārvaldītu sabiedrību.

Vērtības: Slovākijas Republikas Augstākais revīzijas birojs ievēro un atzīst INTOSAI noteiktās vērtības — neatkarību, integritāti, profesionālismu, efektivitāti, uzticamību, iekļautību, sadarbību un inovācijas. ARB SR revidenti atbalsta ISSAI starptautiskajos revīzijas standartos un Ētikas kodeksā noteiktās vērtības. Nākamajam periodam Slovākijas Republikas Augstākā revīzijas iestāde par savām pamatvērtībām ir noteikusi neatkarību, objektivitāti un efektivitāti, kas ietver integritātes, ticamības, iekļautības, sadarbības un inovācijas vērtības.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Slovākijas Republikas Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valsts, vietējo iestāžu un Eiropas Savienības līdzekļu un īpašuma pārvaldību. Tas arī revidē valsts ieņēmumus un nodrošina muitas nodevu un nodokļu pareizu iekasēšanu.

Veicot revīzijas, ARB ir tiesības piekļūt visām telpām un dokumentiem, ko tas uzskata par vajadzīgiem revīzijas veikšanai.

Papildus revīzijas darbībām ARB pēc Slovākijas Valsts bankas pieprasījuma piedalās neatkarīga ārējā revidenta ieteikšanas procesā saistībā ar Slovākijas Valsts bankas galīgo pārskatu revīziju.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Slovākijas Republikas konstitūcijas (1992. g.) 60.–63. pants;
  • Likums Nr. 39/1993 par Slovākijas Republikas Augstāko revīzijas biroju.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VK revidē:

  • valdības struktūras;
  • ministrijas: 14;
  • centrālās valsts pārvaldes struktūras;
  • valsts iestādes;
  • centrālās valdības iestāžu vai citu valsts pārvaldes aģentūru izveidotās juridiskās personas;
  • vietējo pašvaldību struktūras un augstāka līmeņa teritoriālās vienības, to izveidotās no budžeta finansētās organizācijas un juridiskās personas, kurās tām pieder daļas;
  • īpašam nolūkam dibinātas valsts struktūrvienības un
  • fiziskās un juridiskās personas, kas saņem valsts, publisko, Eiropas un cita veida ārvalstu finansējumu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Vestminsteras modelim atbilstoša (monokrātiska) struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir neatkarīga valsts struktūra.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB katru gadu parlamentam iesniedz kopsavilkuma ziņojumu par visu revīziju rezultātiem. Tas arī iesniedz pilnīgus revīzijas ziņojumus attiecīgajām parlamenta komitejām.

Pamatojoties uz parlamenta rezolūciju, ARB var uzdot veikt īpašu revīziju tā kompetencē. ARB ir pienākums šādu revīziju veikt.

ARB sniedz atzinumus par valsts budžeta priekšlikumiem un Slovākijas Republikas valsts galīgajiem pārskatiem un iesniedz tos parlamentam.

Parlaments ievēlē un no amata atsauc priekšsēdētāju un abus viņa vietniekus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Ľubomír Andrassy tika iecelts 2022. gada 25. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

7 gadi, atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju aizklātā balsojumā ievēlē Nacionālās padomes (parlamenta) deputāti.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Augstāko revīzijas biroju kā likumā paredzēta struktūra pārvalda priekšsēdētājs, kuram palīdz divi priekšsēdētāja vietnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas ir atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus aizklātā balsojumā ievēlē Nacionālās padomes deputāti.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

ARB galvenajā mītnē Bratislavā ir Revīzijas departaments, Analīzes un inovācijas departaments un Priekšsēdētāja birojs, kas sniedz atbalsta pakalpojumus. Ir arī septiņas reģionālās filiāles, kas atrodas reģionu centros un revidē reģionu, rajonu un vietējās pašvaldības.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 291 (2022. g.) (78 % nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 37 %; ♀63 %. Vidējais vecums: 48

BUDŽETS

  • 13,9 miljoni EUR (2023. g.)
  • < 0,04 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB savu revīzijas darbu plāno gada revīzijas plānos, ko, pamatojoties uz triju gadu pamatplānu, apstiprina Konsultatīvā padome.

Revīziju sarakstu galvenokārt veido, pamatojoties uz risku analīzi, ARB stratēģiskajiem mērķiem un sabiedrības ierosinājumiem.

— REVĪZIJAS METODES

ARB veic triju galveno veidu revīzijas:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas un
  • lietderības revīzijas.

Pamatojoties uz revīzijas rezultātiem, ARB nosūta ziņojuma projektu revidētajai vienībai, kura var izteikt viedokli, kas tiks ietverts galīgajā ziņojumā kā ziņojuma grozījums.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VK publicē:

  • gada ziņojumu;
  • finanšu revīzijas ziņojumus;
  • atbilstības revīzijas ziņojumus;
  • lietderības revīzijas ziņojumus un
  • kopsavilkuma ziņojumu par visu revīziju rezultātiem.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus revīzijas ziņojumus ARB nosūta revidētajai vienībai, parlamentam un tā attiecīgajām komitejām. Par būtiskiem konstatējumiem ARB ziņo Republikas prezidentam, premjerministram un Parlamenta priekšsēdētājam.

Turklāt galīgā ziņojuma kopsavilkums tiek publicēts ARB tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ARB sadarbojas ar daudzām iestādēm valsts un starptautiskā līmenī.

Valsts partneri ir universitātes un tādas valsts iestādes kā, piemēram, Ģenerālprokuratūra, Revīzijas palāta, Slovākijas Republikas Pretmonopola birojs un Publiskā iepirkuma birojs, u.c.

ARB valsts un starptautiskās sadarbības pasākumu mērķis ir veicināt metodikas izstrādi un darba kvalitāti un tādējādi arī uzlabot ARB pilnvaru īstenošanu Slovākijas Republikā.

 

 

SLOVĒNIJA

RAČUNSKO SODIŠČE REPUBLIKE SLOVENIJE

Kopš 1994. gada

Tīmekļa vietne: www.rs-rs.si

Pamatuzdevums

Publisko līdzekļu kontrole

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Slovēnijas Republikas Revīzijas palāta (RP) uzrauga valsts pārskatus, valsts budžetu un visus publiskos ieņēmumus un izdevumus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Slovēnijas Republikas konstitūcija (1991. g.): 150. un 151. pants;
  • Revīzijas palātas likums

Tiesību aktus, saskaņā ar kuriem RP īsteno savas pilnvaras, nevar apstrīdēt tiesā vai citās valsts iestādēs.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

RP revidē:

  • publisko tiesību juridiskās personas vai to struktūrvienības;
  • privāto tiesību juridiskās personas, ja šī persona:
    • ir saņēmusi atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, valsts budžeta vai vietējās iestādes budžeta;
    • ir koncesijas īpašniece;
    • ir uzņēmums, banka vai apdrošināšanas sabiedrība, kurā valstij vai vietējai iestādei pieder lielākā daļa;
  • fiziskas personas, kuras:
    • ir saņēmušas atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, valsts budžeta vai vietējās iestādes budžeta vai
    • sniedz sabiedriskos pakalpojumus, vai nodrošina sabiedriskos labumus, pamatojoties uz koncesiju.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Īpašs modelis, ko vada priekšsēdētājs, un revīzijas tiek veiktas centrālā, reģionālā un vietējā līmenī bez tiesas pilnvarām.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

RP ir neatkarīga savu pienākumu izpildē, un tai ir saistoša konstitūcija un citi tiesību akti. Tās locekļus ieceļ Nacionālā asambleja.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

RP nosūta Nacionālajai asamblejai visus revīzijas ziņojumus, kā arī katru gadu tai iesniedz gada darbības pārskatu.

Nosakot konkrētā kalendārajā gadā veicamās revīzijas, RP izskata Nacionālās asamblejas, valdības, ministriju un pašvaldības locekļu struktūru priekšlikumus. Tai ir jāizskata vismaz pieci Nacionālās asamblejas priekšlikumi, no kuriem vismaz divus ir sagatavojuši parlamenta opozīcijas deputāti un vēl divus — parlamenta darba struktūras.

Nacionālā asambleja ieceļ ārējo revidentu, kas revidē RP finanšu pārskatus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJA

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Jana Ahčin tika iecelta 2022. gada 1. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

RP priekšsēdētāju pēc valsts prezidenta priekšlikuma ar absolūtu balsu vairākumu ieceļ Nacionālā asambleja.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

RP pārvalda Senāts, kurā ir priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

RP priekšsēdētāja vietniekus pēc valsts prezidenta priekšlikuma ar absolūtu balsu vairākumu ieceļ Nacionālā asambleja.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Priekšsēdētājs ir valsts galvenais revidents, kas pārstāv Revīzijas palātu un ir atbildīgs par tās darbībām. Pirmais priekšsēdētāja vietnieks uzņemas vadību priekšsēdētāja prombūtnē un kopā ar otro priekšsēdētāja vietnieku un ar priekšsēdētāja atļauju pilda valsts galvenā revidenta uzdevumus. Departamentus vada augstākie valsts revidenti, un tie ir organizēti atbilstoši publiskā sektora darbības jomām. Viens departaments specializējas lietderības un IT revīzijās.

Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki veido senātu — augstāko pārvaldības struktūru. Senāts, vienojoties ar Nacionālo asambleju, pieņem RP reglamentu un lemj par svarīgākajām revīzijām un stratēģiskiem jautājumiem.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 125 pilnslodzes ekvivalenti (2023. g. marts) (68,0 % nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 24,8 %; ♀75,2 %. Vidējais vecums: 48,9 gadi

BUDŽETS

  • RP budžets (2023. g.): 8 295 400 EUR
  • 0,04969 % no kopējā budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

RP savu darba programmu pieņem patstāvīgi, un tā ir konfidenciāla. No Nacionālās asamblejas iesniegtajiem revīzijas priekšlikumiem Revīzijas palātai ir jāizraugās vismaz pieci.

— REVĪZIJAS METODES

RP veic dažādu veidu revīzijas:

  • lietderības revīzijas par revidējamo vienību darbību efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu, īstenojot noteiktos mērķus un programmas, kas tiek izraudzītas, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā to potenciālais ieguldījums labākā finanšu pārvaldībā, sabiedrības intereses un vāju darbības rezultātu un pārkāpumu risks;
  • finanšu un atbilstības revīzijas par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (ticamības deklarācija), kā arī novērtējumus par to, vai sistēmas un darījumi konkrētās budžeta jomās atbilst piemērojamajiem noteikumiem un tiesību aktiem.

Revīzijas bieži vien ir šo divu revīzijas veidu apvienojums.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

RP publicē:

  • revīzijas ziņojumus un ex post revīzijas (pēcpārbaudes) ziņojumus;
  • gada darbības pārskatu;
  • atzinumus;
  • atsevišķas atbildes uz pieprasījumiem sniegt komentāru.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada darbības pārskatu RP iesniedz Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam. Tad tas tiek apspriests Publisko finanšu kontroles komitejas sēdē, kurā var piedalīties žurnālisti un citi plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Visi revīzijas ziņojumi un ex post revīzijas ziņojumi tiek publicēti RP tīmekļa vietnē vienu dienu pēc to oficiālas pieņemšanas un iesniegšanas revidētajai vienībai vai vienībām un Nacionālajai asamblejai.

— SADARBĪBA AR CITIEM

RP galvenais mērķis ir sniegt objektīvu un ticamu informāciju par publisko finanšu izlietojumu, lai veicinātu to labāku pārvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Šim nolūkam RP sadarbojas ar dažādām struktūrvienībām visā publiskajā sektorā un uztur ciešas darba attiecības ar Nacionālo asambleju un tās komitejām. Lai veicinātu labu pārvaldību un ar saviem konstatējumiem iepazīstinātu plašāku auditoriju, RP bieži piedalās pasākumos, kurus organizē profesionālās apvienības vai publiskā sektora struktūras.

 

 

SOMIJA

VALTIONTALOUDEN TARKASTUSVIRASTO

Kopš 1825. gada

Tīmekļa vietne: www.vtv.fi

Pamatuzdevums

Somijas Valsts revīzijas biroja darbības ir balstītas uz tādām vērtībām kā atbildība, pārredzamība, objektivitāte un cieņa. Iestādes redzējums ir “Kopā — ilgtspējīga nākotne, kopīgas zināšanas”.

Iestādes stratēģiskās prioritātes ir:

  • ietekme uz sabiedrību,
  • būtiskums un savlaicīgums,
  • uz patērētājiem orientēti produkti un pakalpojumi,
  • kompetenti darbinieki un labjutība darbā,
  • efektīvi kopējie procesi un prakse,
  • aktīva nākotnes veidošana.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Somijas Valsts revīzijas birojs (SVRB) ir neatkarīga iestāde, kas revidē centrālās valdības finanses, novērtē fiskālo politiku un uzrauga vēlēšanu kampaņu un politisko partiju finansēšanu.

Tas revidē centrālās valdības finanšu pārvaldību un valsts aktīvu pārvaldību un pārrauga fiskālo politiku, kā arī vēlēšanu kampaņu un politisko partiju finansējumu. Tā darbības aptver visas centrālās valdības finanses, un saskaņā ar Somijas konstitūciju tam ir plašas tiesības piekļūt informācijai.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Somijas konstitūcija (1919. un 1999. g.)
  • Likums par Somijas Valsts revīzijas biroju (676/2000)
  • Likums par Somijas Valsts revīzijas biroja tiesībām revidēt noteiktus kredīta pārvedumus starp Somiju un Eiropas Kopienām (353/1995)
  • Likums par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā īstenošanu un vispārējās valdības izdevumu ierobežojumiem (869/2012)
  • Likums par vēlēšanu kandidātu finansēšanu (273/2009)
  • Likums par politiskajām partijām (10/1969)
  • Likums par labklājības jomām (611/2021)
  • Likums par sociālās un veselības aprūpes un glābšanas operāciju organizēšanu Ūsimā reģionā (Laki sosiaali- ja terveydenhuollon sekä pelastustoimen järjestämisestä Uudellamaalla) (615/2021)

Somijas parlamenta apstiprinātais Likums par pārredzamības reģistru (24.02.2023.). Ziemeļvalstīs pirmais pārredzamības reģistrs tiks ieviests Somijā 2024. gada sākumā. SVRB uzdevums uzturēt reģistru un pārraudzīt paziņošanas pienākuma izpildi.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

SVRB revidē:

  • valdību un ministrijas;
  • valdības aģentūras un birojus;
  • ārpusbudžeta fondus;
  • valsts uzņēmumus un valsts kontrolētus uzņēmumus;
  • centrālās valdības pārvedumus un subsīdijas, kas izmaksātas pašvaldībām, uzņēmumiem un citām vienībām, un
  • līdzekļu pārvedumus starp Somiju un Eiropas Savienību.

SVRB nerevidē:

  • parlamenta finanses;
  • parlamenta atbildībā esošos fondus;
  • Somijas Banku un Finanšu uzraudzības iestādi un
  • Sociālās apdrošināšanas iestādi.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Neatkarīga valsts revīzijas iestāde, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

SVRB ir neatkarīga struktūra, kas ir saistīta ar parlamentu un kas revidē valsts finanšu pārvaldību un budžeta stratēģijas īstenošanu, kā arī pārrauga fiskālās politikas noteikumus. Tas arī pārrauga vēlēšanu kampaņu un politisko partiju finansēšanu.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

SVRB loma un funkcijas, kā arī tā tiesības piekļūt informācijai ir noteiktas Somijas Konstitūcijā. SVRB ir saistīts ar parlamentu kopš 2001. gada. Tas pieņem neatkarīgus lēmumus par to, ko, kā un kad revidēt. Par revīzijas un pārraudzības plānu lemj valsts galvenais revidents. SVRB pilnvaras neietver parlamenta darbības.

Parlaments ievēl SVRB valsts galveno revidentu plenārsēdē. Arī atcelt no amata valsts galveno revidentu var tikai parlaments (pēc Biroja Komisijas priekšlikuma). Revidents, kas revidē parlamenta pārskatus, pārbauda arī SVRB pārskatus.

Parlaments var uzticēt SVRB tikai likumā noteiktos uzdevumus.

Parlaments, būdams likumdevējs, nosaka SVRB lomu un uzdevumus, apstiprina tā budžeta priekšlikumu, lemj par tā resursiem kā par daļu no valsts budžeta un apspriež tā gada ziņojumu.

SVRB sagatavo gada ziņojumus par centrālās valdības finanšu pārvaldības stāvokli, fiskālo politiku un vēlēšanu kampaņas un politisko partiju finansējuma pārredzamību. Turklāt katru gadu septembrī SVRB iesniedz parlamentam gada darbības pārskatu. SVRB katru gadu publicē arī divus atsevišķus ziņojumus: vienu ziņojumu maijā par centrālās valdības galīgo pārskatu iepriekšējā gada revīziju un valdības gada pārskatu un otru ziņojumu decembrī par fiskālās politikas uzraudzību.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

2021. gada 20. decembrī par Somijas valsts galveno revidentu un SVRB priekšsēdētāju ievēlēja Sami Yläoutinen. Viņš stājās amatā 2022. gada 1. janvārī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Seši gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Ievēl parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

SVRB valsts galvenais revidents apstiprina revīzijas un pārraudzības plānu un lemj par ziņojumiem parlamentam un par revīzijas vadlīnijām.

Valsts galvenajam revidentam atbalstu sniedz SVRB valde pārvaldības jautājumos un lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vispārējo politiku. Valde apspriež jautājumus, kas ir būtiski un tālejoši SVRB pārvaldībai un darbībai, kā arī galvenos jautājumus saistībā ar darbību koordinēšanu.

Bez valsts galvenā revidenta valdē ir arī nodaļu direktori, divi revīzijas vadītāji, komunikācijas nodaļas vadītājs un cilvēkresursu nodaļas vadītājs. SVRB darbinieki var arī no sava vidus ievēlēt pārstāvi darbam valdē uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Vajadzības gadījumā valsts galvenais revidents var pieaicināt valdē pagaidu vai pastāvīgus ekspertus.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valde ir pastāvīga struktūra, kas paredzēta reglamentā. Darbinieku pārstāvja pilnvaru termiņš valdē ir trīs gadi, bet pārējie valdes locekļi ir iecelti pastāvīgā amatā.

ATLASES METODE

Valdes sastāvu nosaka saskaņā ar reglamentu, ko apstiprinājis valsts galvenais revidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

SVRB darbinieki strādā trīs nodaļās: Revīzijas nodaļa, Uzraudzības un pārraudzības nodaļa un Kopīgo pakalpojumu nodaļa.

Fiskālās politikas uzraudzība (Uzraudzības un pārraudzības nodaļas pārziņā) ir neatkarīga SVRB funkcija. Tās ietvaros SVRB pārrauga atbilstību noteikumiem, kas reglamentē fiskālo politiku, un fiskālās politikas mērķu noteikšanu un sasniegšanu.

 

Turklāt saskaņā ar Likumu par Somijas Valsts revīzijas biroju tajā darbojas Konsultatīvā padome, par kuras locekļu iecelšanu lemj valsts galvenais revidents, un Sankciju un sodu padome.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 135 pilnslodzes darbinieki un 10 nepilnas slodzes darbinieki (2022. g.) (76 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 43 %; ♀57 % Vidējais vecums: 47,8 gadi

BUDŽETS

  • 17 miljoni EUR (2022. g.)
  • 0,03 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Revīzijas un pārraudzības darba pamatā ir SVRB pieņemtais revīzijas un pārraudzības plāns. Plāns aptver četru gadu laikposmu. Revīzijas un pārraudzības plānu sagatavo reizi gadā, bet vajadzības gadījumā attiecīgā gada laikā to var atjaunināt.

SVRB revīzijas un pārraudzības darbību pamatā ir SVRB darba sociālās ietekmes mērķi, kas noteikti tā stratēģijā (2019.–2023. gadam):

  • lielāka centrālās valdības finanšu pārvaldības efektivitāte;
  • lielāka uzticēšanās informācijai, uz kuru tiek balstīta lēmumu pieņemšana;
  • lielāka pārliecība, ka Somijas centrālā valdība darbojas atklāti, efektīvi un ilgtspējīgi.

SVRB rīcības un finanšu plānā ir noteikti tās darbību mērķrādītāji, radot apstākļus un pamatu darbību efektivitātei.

Revīzijas un pārraudzības temati tiek plānoti, pamatojoties uz centrālās valdības finansēs un to pārvaldībā konstatēto risku novērtējumu, kā arī darbības vides izmaiņu uzraudzību. Galvenais revīzijas ievirzes kritērijs ir temata nozīmīgums centrālās valdības finanšu ziņā. Citi faktori, kas ietekmē revīzijas tematu izvēli, ir konkrētā jautājuma nozīmīgums parlamentam un lēmumu pieņēmējiem, jautājuma aktualitāte un savlaicīgums, kā arī temata revidējamība.

— REVĪZIJAS METODES

SVRB pilda konstitūcijā noteiktos pienākumus, veicot finanšu, atbilstības, lietderības un fiskālās politikas revīzijas. SVRB veic arī kombinētas revīzijas, kurās apvienoti dažādi revīzijas veidi.

Revīzijas veic saskaņā ar SVRB sagatavotajām revīzijas vadlīnijām un pamatojoties uz ISSAI revīzijas standartiem. SVRB revīzijas rokasgrāmatas ir publiski pieejamas tā tīmekļa vietnē.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

SVRB publicē:

  • gada ziņojumus, gada pārskatus, revīzijas un pārraudzības plānus, finanšu un rīcības plānus;
  • ziņojumus par centrālās valdības galīgo pārskatu revīziju;
  • ziņojumus par finanšu, atbilstības, lietderības, kombinētām un fiskālās politikas revīzijām;
  • fiskālās politikas uzraudzības izvērtējumus un ziņojumus;
  • atsevišķus ziņojumus parlamentam, tostarp SVRB gada pārskatu, ziņojumu par iepriekšējā gada centrālās valdības galīgo pārskatu revīziju un valdības gada pārskatu, ziņojumu par fiskālās politikas uzraudzību, ziņojumu par vēlēšanu kampaņas finansēšanas uzraudzību un ziņojumu par politisko partiju finansēšanas uzraudzību;
  • ziņojumus par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas uzraudzību;
  • ziņojumus par politisko partiju finansēšanas uzraudzību;
  • izpildes kontroles ziņojumus un
  • informatīvos apskatus, atzinumus, prognozes un padziļinātas analīzes.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Par SVRB veiktajām revīzijām un citām publikācijām un jautājumiem, kas saistīti ar SVRB, tiek paziņots tā tīmekļa vietnē un sociālo mediju kanālos. Tīmekļa vietnē ir norādīta arī informācija par gaidāmajām revīzijām un publikācijām. Turklāt saskaņā ar atsevišķu vienošanos tiek veidoti paziņojumi plašsaziņas līdzekļiem, blogi un citi saziņas materiāli.

— SADARBĪBA AR CITIEM

SVRB sadarbojas un veido aktīvu dialogu ar ieinteresētajām personām un revidējamajām vienībām. SVRB strādā sadarbībā ar ieinteresētajām personām gan valsts, gan starptautiskā mērogā.

Papildus revīzijas darbam SVRB pārstāvji var veikt ekspertu uzdevumus, piemēram, parlamentārajās komitejās un valdības darba grupās. SVRB arī piedalās diskusijās publisko finanšu un pārvaldes attīstības jomā.

 

 

SPĀNIJA

TRIBUNAL DE CUENTAS

Kopš 1978. gada
Pirmsākumi 1851. gadā

Tīmekļa vietne: www.tcu.es

Pamatuzdevums

Pildīt augstākās revīzijas iestādes funkciju un īstenot pārskatatbildības jurisdikciju Spānijā saskaņā ar Spānijas konstitūcijā un Spānijas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Tribunal de Cuentas (TCU) veic publiskā sektora finanšu un saimniecisko darbību, to politisko partiju gada pārskatu, kuras saņem subsīdijas darbības izdevumiem, kā arī vēlēšanu procesu pārskatu revīzijas, kurām ir ārējs, pastāvīgs un ex post raksturs. TCU arī novērtē to personu grāmatvedības pilnvaras, kuras pārvalda publiskos līdzekļus un aktīvus (jurisdikcijas funkcija), kā arī piemēro sankcijas politiskajām partijām un pilda ierobežotu konsultatīvo funkciju.

TCU jurisdikcija aptver visu Spānijas valsts teritoriju.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Spānijas konstitūcija (1978. g.), 136. un 153.d iedaļa;
  • TCU pamatlikums Nr. 2/1982;
  • Likums Nr. 7/1988 par TCU darbību;
  • Politisko partiju finansēšanas pamatlikums Nr. 8/2007;
  • Vispārējās vēlēšanu sistēmas pamatlikums Nr. 5/1985;

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

TCU revidē:

  • valsts publisko sektoru, tostarp:
    • vispārējo valsts pārvaldi (tostarp 22 ministrijas un Ministru kabinetu);
    • Valsts publiskā sektora iestādes, kas ietver 477 vienības:
      • 212 valsts pārvaldes struktūras (47,4 %),
      • 200 publiskus uzņēmumus (44,74 %),
      • 35 sabiedriskos nodibinājumus (7,83 %);
  • reģionālo publisko sektoru: 17 autonomos apgabalus un divas autonomās pilsētas, kas ietver aptuveni 1333 vienības:
    • 424 valsts pārvaldes strukūras (31,81 %),
    • 490 publiskus uzņēmumus (36,76 %),
    • 417 sabiedriskos nodibinājumus (31,26 %);
  • vietējo publisko sektoru, kas ietver 12 990 vienības;
  • politiskās partijas: partijas, kas pārstāvētas parlamentā (25 politiskās partijas), un citas.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Tiesa ar jurisdikcijas funkciju.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

TCU ir Spānijas augstākā revīzijas iestāde. Tā atbild par valsts un publiskā sektora pārskatu un finanšu un ekonomikas pārvaldības, to politisko partiju gada pārskatu, kuras saņem subsīdijas darbības izdevumiem, kā arī vēlēšanu procesu pārskatu revīziju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ATTIECĪBAS AR SPĀNIJAS PARLAMENTU

TCU atskaitās tieši parlamentam, neierobežojot savu neatkarību uzraudzības un jurisdikcijas pienākumu izpildē, un tai ir deleģētas valsts vispārējo pārskatu pārbaudes un apstiprināšanas funkcijas. Parlaments tam var ierosināt revīzijas.

TCU uztur pastāvīgus sakarus ar parlamentu, kuru nodrošina Kongresa un Senāta apvienotā komiteja attiecībām ar TCU.

Tiklīdz kopsapulce ir apstiprinājusi TCU revīzijas programmu, to nosūta Kongresa un Senāta apvienotajai komitejai attiecībām ar TCU.

Revīziju rezultātus (kas ietverti TCU kopsapulces apstiprinātajos ziņojumos, memorandos, priekšlikumos un informatīvos paziņojumos) nosūta Spānijas parlamentam. Kongresa un Senāta apvienotā komiteja attiecībām ar TCU, uzklausot TCU priekšsēdētāju, apspriež katru ziņojumu, memorandu, priekšlikumu un informatīvo paziņojumu un pieņem attiecīgus lēmumus.

TCU var pievērst parlamenta uzmanību gadījumiem, kad tie, kuru pienākums ir sadarboties, nesadarbojas (neskarot pārējās tiesību aktos paredzētās darbības).

ATTIECĪBAS AR VALDĪBU

Pildot savas funkcijas, TCU ir neatkarīgs.

Tiklīdz revīzijas ziņojums ir apstiprināts, to attiecīgi nosūta valsts valdībai, autonomo apgabalu padomēm vai vietējo iestāžu plenārsēdēm.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Enriqueta Chicano Jávega. Iecelta amatā 2021. gada 18. novembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Trīs gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

TCU priekšsēdētāju no TCU padomnieku vidus pēc TCU kopsapulces priekšlikuma ieceļ Spānijas karalis.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

TCU pārvalda kopsapulce — koleģiāla struktūra, kurā ir 12 revīzijas padomnieki (no kuriem viens ir priekšsēdētājs) un TCU galvenais prokurors.

TCU ir arī valde, kurā ir TCU priekšsēdētājs un TCU revīzijas un prokuratūras nodaļu vadītāji. Tā atbild par attiecībām ar parlamentu, cilvēkresursu jautājumiem un darba plānošanu. Tā īsteno disciplināras pilnvaras nopietnu pārkāpumu gadījumos, kā arī izstrādā un ierosina jautājumus, kas iekļaujami kopsapulces darba kārtībā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Revīzijas padomnieki: deviņi gadi, atjaunojams. Viņiem ir tiesneša statuss, viņi ir neatkarīgi un nav atceļami no amata.

Galvenais prokurors: pieci gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Padomniekus ieceļ Spānijas parlaments (sešus ieceļ Kongress, un sešus — Senāts ar trīs piektdaļu balsu vairākumu katrā palātā). Galveno prokuroru ieceļ valdība

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

TCU Revīzijas nodaļai ir astoņi departamenti: pieci sektora departamenti (kas aptver finanšu un saimniecisko darbību publiskajā sektorā), divi teritoriālie departamenti (viens revidē autonomo apgabalu un autonomo pilsētu finanšu un saimniecisko darbību, un otrs revidē provinču un pašvaldību vienības) un departaments, kas veic politisko partiju revīziju.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 733 pilnslodzes ekvivalenti (2022. g. marts) (aptuveni 55 % ir nodarbināti revīzijā un 14 % veic jurisdikcijas uzdevumus)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 38 %; ♀ 62 %. Vidējais vecums: 55,03 gadi

BUDŽETS

  • 78 miljoni EUR (2023. g.), kas ir daļa no valsts vispārējā budžeta
  • Sadalījums: aptuveni 87 % personāla atalgojumam
  • 0,013 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

TCU savu revīzijas darbu plāno gada programmā, pamatojoties uz vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanu. Šo gada revīzijas programmu apstiprina TCU kopsapulce, kas to nosūta Spānijas parlamenta Kongresa un Senāta apvienotajai komitejai attiecībām ar TCU.

Programma ietver revīzijas, kas jāveic, pamatojoties uz TCU juridiskajām pilnvarām, TCU revīzijas iniciatīvām un Spānijas parlamenta (vai autonomo apgabalu likumdošanas asambleju, ja tas ir to kompetencē) revīzijas priekšlikumiem. Gada laikā kopsapulce var pievienot, mainīt, atlikt vai atcelt revīzijas uzdevumus.

Gada programma ir publicēta TCU tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

TCU veic:

  • atbilstības revīzijas, lai pārbaudītu, vai revidējamās vienības, darbības vai programmas ekonomikas un finanšu pārvaldība atbilst piemērojamajiem juridiskajiem un regulatīvajiem noteikumiem;
  • finanšu revīzijas, kuru mērķis ir sniegt atzinumu par vienības finanšu pārskatos sniegtās informācijas ticamību, ņemot vērā tās atbilstību piemērojamajiem principiem, kritērijiem un grāmatvedības standartiem, un
  • lietderības revīzijas, kuru mērķis ir sniegt novērtējumu par revidējamās vienības, darbības vai programmas visām vai dažām darbībām, pārvaldības sistēmām un procedūrām, ņemot vērā tās ekonomisko un finansiālo pamatojumu un to, vai tā atbilst pareizas pārvaldības principiem.

Apvienojot dažādus revīzijas veidus, var tikt veiktas:

  • pareizības revīzijas, kas koncentrējas uz atbilstības un finanšu revīziju mērķiem, vai
  • visaptverošas revīzijas, kas aptver visus iepriekš minētos revīzijas veidus.

TCU veic arī izpildes kontroles revīzijas, kuru vienīgais mērķis ir pārbaudīt, cik lielā mērā ir ievēroti TCU iepriekšējos revīzijas ziņojumos sniegtie ieteikumi.

Turklāt TCU veic horizontālās revīzijas, kurās tas revidē vairākas vienības, kas atrodas vienā publiskajā apakšsektorā vai dažādos apakšsektoros, ar kopīgām iezīmēm, vienādiem mērķiem un laika diapazonu.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

TCU sagatavo šādus ziņojumus un dokumentus, kas visi jāapstiprina kopsapulcei:

  • īpašie ziņojumi, kuros ietverti individuālu revīziju rezultāti, secinājumi un ieteikumi;
  • gada darbības memorands, kurā sniegts to revīzijas un jurisdikcijas darbību kopsavilkums, kuras TCU veica gada laikā, un galvenie rezultāti;
  • galīgā deklarācija par valsts vispārējiem pārskatiem, ietverot atzinumu par valsts finanšu pārvaldību un tās publisko sektoru;
  • gada revīzijas ziņojums par reģionālo publisko sektoru;
  • gada revīzijas ziņojums par vietējo publisko sektoru;
  • priekšlikumi pasākumiem, kas, pēc TCU ieskatiem, varētu uzlabot publiskā sektora finanšu pārvaldību, un
  • piezīmes, proti, dokumenti, kuros analizēts kāds konkrēts jautājums, ņemot vērā tā īpašo nozīmi vai unikālās iezīmes.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Kad kopsapulce ir apstiprinājusi revīziju rezultātus, tos publicē TCU tīmekļa vietnē un attiecīgi nosūta šādiem saņēmējiem:

  • Spānijas parlamentam;
  • autonomo apgabalu likumdošanas asamblejām vai
  • vietējo iestāžu kopsapulcēm.

Revīziju rezultātus attiecīgi nosūta arī valsts valdībai, autonomo apgabalu padomēm vai vietējo iestāžu kopsapulcēm.

Tiklīdz parlaments ir veicis revīzijas ziņojuma analīzi, to kopā ar Apvienotās komitejas pieņemto rezolūciju publicē valsts oficiālajā vēstnesī (un, attiecīgā gadījumā, autonomā apgabala oficiālajā vēstnesī).

Savā tīmekļa vietnē TCU publicē arī paziņojumus presei, lai nodrošinātu ātru piekļuvi jaunākajai informācijai par tās ziņojumiem un dokumentiem.

Turklāt tiek publicēts ceturkšņa biļetens, kurā sniegta informācija par TCU darbību.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Savas darbības TCU cieši saskaņo ar reģionālajām ārējās revīzijas struktūrām, kas izveidotas dažos autonomajos apgabalos.

 

 

UNGĀRIJA

ÁLLAMI SZÁMVEVŐSZÉK

Kopš 1989. gada
Pirmsākumi 1870. gadā

Tīmekļa vietne: www.asz.hu

Pilnvaras

Valsts revīzijas birojs kā Nacionālās asamblejas augstākā finanšu un ekonomikas revīzijas iestāde atbalsta to organizāciju, kuras pārvalda publiskos līdzekļus un aktīvus, likumīgu, noderīgu, saimniecisku, lietderīgu un efektīvu darbību un pārvaldību, veicot revīzijas, sagatavojot ierosinājumus, konsultatīvos viedokļus un ieteikumus un veicot analīzi, kuras pamatā ir revīzijas pieredze, un uzrauga publisko līdzekļu atbilstīgu izmantošanu. VRB palīdz uzlabot valsts funkciju snieguma kvalitāti.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

Ungārijas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir Nacionālās asamblejas augstākā finanšu un ekonomikas revīzijas struktūra, kas atskaitās Nacionālajai asamblejai. VRB revīzijas pilnvaras aptver visus publisko līdzekļu un valsts aktīvu izmantošanas aspektus.

VRB atbild par finanšu un ekonomikas revīziju, kā arī centrālā budžeta izpildes, publisko finanšu pārvaldības, publisko līdzekļu izmantošanas un valsts aktīvu pārvaldības revīziju. VRB veic revīzijas saskaņā ar likumības, lietderības un efektivitātes kritērijiem. Pamatojoties uz saviem konstatējumiem, VRB kopā ar kompetento iestādi var uzsākt procedūru pret revidētajām vienībām un atbildīgajām privātpersonām. VRB ziņojumus, konstatējumus un secinājumus nevar apstrīdēt tiesās vai citās iestādēs.

VRB ar savu revīzijas pieredzi sniedz atbalstu Nacionālajai asamblejai un tās komisijām un atvieglo revidējamo vienību darbu, nodrošinot konstatējumus, ierosinājumus, konsultējošos viedokļus un ieteikumus, kā arī veicot analīzi un izpēti.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Ungārijas Pamatlikums
  • 2011. gada Likums LXVI par VRB

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revīzijas var aptvert šādas struktūras un jomas:

  • valsts iestādes;
  • no centrālā budžeta finansētās iestādes;
  • sociālās nodrošināšanas fondu un atsevišķu valsts fondu budžeta izpilde;
  • pašvaldību, minoritāšu pašvaldību un to apvienību pārvaldība;
  • saimniecisko organizāciju, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij vai pašvaldībām, aktīvu pārvaldība;
  • valsts nodokļu un muitas iestādes un vietējo iestāžu nodokļu uzlikšanas sistēma un citas to darbības, kas nes ieņēmumus;
  • Ungārijas Valsts bankas pārvaldība un pienācīga darbība;
  • politisko partiju un to nodibinājumu pārvaldība, kā arī tajās veikto iemaksu izlietojums;
  • parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām un valsts referendumiem paredzētā finansējuma izlietojums;
  • kandidātus izvirzījušo organizāciju kampaņu pārskati;
  • no centrālā budžeta finansēto baznīcas organizāciju pārvaldība;
  • valsts drošības dienestu īpašo darbības līdzekļu izmantojums;
  • likumības kritēriji to nevalstisko organizāciju pārredzamai darbībai, kuras veic darbības, kas var ietekmēt sabiedrisko dzīvi.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Kā Nacionālās asamblejas augstākā finanšu un ekonomikas revīzijas iestāde VRB revīzijas darbu veic neatkarīgi no citām organizācijām, un to vada priekšsēdētājs.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB pilda savus pienākumus Nacionālās asamblejas uzraudzībā. VRB iesniedz Nacionālajai asamblejai gada pārskatu, kurā priekšsēdētājs informē par tā revīzijas darbībām, darbu un pārvaldību iepriekšējā gadā, kā arī par pasākumiem, ko VRB veiks revīzijas konstatējumu pēcpārbaudē.

Valsts revīzijas birojam centrālā budžeta struktūrā ir neatkarīga pozīcija.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Ar saviem konstatējumiem, ierosinājumiem un konsultācijām, kas balstītas uz revīzijas pieredzi, VRB palīdz Nacionālajai asamblejai un tās komisijām un atvieglo revidējamo vienību darbu. VRB priekšsēdētājs ir Fiskālās padomes loceklis. VRB sniedz atbalstu Fiskālās padomes darbā, veicot analīzi un izpēti un darot rezultātus pieejamus Padomei.

VRB revīzijas darbību pamatā ir gada revīzijas plāns, ko apstiprina priekšsēdētājs. VRB priekšsēdētājs informē Nacionālo asambleju par revīzijas plānu un jebkādiem tā grozījumiem.

VRB ir pienākums veikt revīzijas, pamatojoties uz Nacionālās asamblejas lēmumu, un tas var veikt revīzijas arī pēc valdības, NATO, Eiropas Savienības vai jebkuras citas starptautiskās organizācijas, kuras dalībniece ir Ungārija, lūguma, kā arī lai pildītu saistības, kas izriet no starptautiska līguma, ko noslēdzis parlaments vai valdība, vai pamatojoties uz individuālu priekšsēdētāja lēmumu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Dr. László Windisch tika iecelts 2022. gada 4. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, var ievēlēt atkārtoti.

ATLASES METODE

Valsts revīzijas biroja priekšsēdētāju ievēlē ar Nacionālās asamblejas deputātu divu trešdaļu balsu vairākumu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Par VRB darbu atbild tikai priekšsēdētājs. Augstākā līmeņa amatpersonas ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki. Priekšsēdētāju uz divpadsmit gadiem ievēl Nacionālā asambleja, un priekšsēdētāja vietniekus uz divpadsmit gadiem ieceļ priekšsēdētājs. Revīzijas darbības veic revīzijas direkcijas, veicot atbilstības, finanšu un lietderības revīzijas par publiskajām finansēm centrālajā un vietējā līmenī, struktūrām ārpus vispārējās valdības sektora un publisko aktīvu pārvaldību. Direkcijas vada direktori, un revīzijas darbs tiek veikts revīzijas vadītāju praktiskā vadībā, par ko atbild direktori.

Revīzijas darbības direkcijās tiek papildinātas ar stratēģiskajām, metodoloģiskajām, riska novērtēšanas un kvalitātes nodrošināšanas funkcijām koordinējošā direktora vadībā, kā arī ar darbu galvenajā analīzes struktūrā, kas pilda VRB analītiskās funkcijas, kā paredzēts tiesību aktos. Turklāt VRB darbību palīdz nodrošināt arī citas struktūras (juridiskās, finanšu, IT, administratīvās, personāla, saziņas, starptautiskās struktūras).

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 496,5 pilnslodzes ekvivalenti (2023. gada 15. marts) (74,6 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 38 %; ♀ 62 %, vidējais vecums: 47,19

BUDŽETS

  • 13,3 miljardi HUF (2023. g.) (33,7 miljoni EUR)
  • Budžeta plānošana: VRB izstrādā savu budžeta projektu, kas jāiesniedz Nacionālajai asamblejai kā daļa no centrālā budžeta likumprojekta, un valdība tajā nekādas izmaiņas neveic.
  • < 0,04 % no kopējiem valdības izdevumiem; 0,02 % no IKP

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB revīzijas darbību pamatā ir gada revīzijas plāns, ko apstiprina priekšsēdētājs, un tās norit atbilstoši revīzijas noteikumiem un standartiem.

Revīziju biežumu nosaka likums vai – ja tiesību akti to neparedz – priekšsēdētājs.

VRB pieņem informētu lēmumu par revīzijas tvērumu un izveido atbilstošu revīzijas programmu, izmantojot reāllaika pieeju, kurā uzsvars likts uz riska novērtējumu un pievienoto vērtību.

— REVĪZIJAS METODES

Ņemot vērā INTOSAI starptautiskos revīzijas standartus, VRB izstrādā savus revīzijas noteikumus un metodes un nodrošina to pastāvīgu pārskatīšanu un turpmāku pilnveidi atbilstoši mainīgajiem apstākļiem. VRB veic atbilstības, finanšu un lietderības revīzijas vai to apvienojumu.

VRB gada revīzijas plāns ir publiski pieejams, un tas tiek publicēts VRB tīmekļa vietnē. Revīzijas laikā informāciju, ko sniegusi revidētā vienība, un datus, uz kuriem attiecas revīzija, VRB vērtē, pamatojoties uz revīzijas programmā noteiktajiem revīzijas kritērijiem.

Revidējamās vienības tiek informētas par revīzijas mērķiem un VRB konstatējumu pamatā esošajiem kritērijiem, publicējot revīzijas dokumentus, paziņojot revīzijas metodes un tām iepriekš nosūtot revīzijas programmu.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • atzinumu par centrālā budžeta likumprojektu;
  • ziņojumu par centrālā budžeta izpildi;
  • revīzijas ziņojumus un pēcpārbaudes ziņojumus (vienlaikus nodrošinot klasificētas informācijas aizsardzību);
  • ikgadēju informāciju par tās darbībām un iestādes darbu;
  • juridiski nesaistošus ieteikumus;
  • analīzes un pētījumus.

VRB ir juridisks pienākums atbalstīt Fiskālās padomes darbu, veicot analīzi. Lai izpildītu šo pienākumu, VRB katru gadu veic vairākas analīzes par budžeta stāvokli un dažiem fiskālās politikas jautājumiem.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

VRB informē sabiedrību par savu darbu un sadarbojas ar Nacionālās asamblejas preses dienestu un preses pārstāvjiem. VRB ir tīmekļa vietne ungāru un angļu valodā, un publikācijas tiek izplatītas preses relīžu veidā, lai informētu sabiedrību un nodrošinātu likumā noteikto publicēšanas pienākumu.

Papildus revīzijas ziņojumiem tīmekļa vietnē tiek publicēts VRB juridiskais pilnvarojums, noteikumi par tā darbu, uzdevumi, revīzijas plāns, pamatuzdevums, stratēģija, profesionālie revīzijas standarti, VRB vadītāju CV un citi sabiedrībai nozīmīgi dati.

Lai pilnvērtīgi izmantotu savu darbu un profesionālo pieredzi, VRB īpašu uzmanību pievērš atvērtai un saprotamai saziņai ar ieinteresētajām personām un ziņo par savu darbu tā, lai tas būtu saprotams un pieņemams mērķauditorijai.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB nodrošina pastāvīgu profesionālo izaugsmi, sadarbojoties ar ārējām organizācijām un izmantojot to speciālās zināšanas, lai tādējādi palielinātu sava darba kvalitāti un uzticamību. Uzdevumu efektīvākai un lietderīgākai izpildei tas slēdz sadarbības nolīgumus ar profesionāļiem un sadarbojas ar citu valstu revīzijas iestādēm.

VRB piedalās vietējos un starptautiskos profesionālos pasākumos un cieši seko līdzi starptautisko profesionālo standartu attīstībai revīzijas jomā un starptautiskos forumos apspriestiem aktuāliem jautājumiem ar mērķi turpināt uzlabot revīzijas darbības un metodoloģiju, kā arī organizatorisko darbību.

VRB ir organizācija, kas iesaistās starptautiskās darbībās ar mērķi sasniegt savus starptautiskos stratēģiskos mērķus un turpināt piedalīties starptautiskajā sabiedriskajā dzīvē. Jo īpaši tas sadarbojas ar INTOSAI, EUROSAI, EURORAI, Eiropas Savienības iestādēm un citām organizācijām, NATO starptautisko revidentu padomi un Višegradas sadarbības valstu augstākajām revīzijas iestādēm, lai stiprinātu starptautisko sadarbību un pastāvīgi uzlabotu revīzijas noteikumus un revīzijas metodes.

 

 

VĀCIJA

BUNDESRECHNUNGSHOF

Kopš 1950. gada
Pirmsākumi 1714. gadā

Tīmekļa vietne: www.bundesrechnungshof.de

Pamatuzdevums

Vācijas ARI darba pamatprincipi ir neatkarība, neitralitāte, objektivitāte un ticamība.

Tās darba mērķis ir uzlabot valdības rīcības pārredzamību, efektivitāti un ilgtspēju.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Vācijas ARI revidē visus federālos ieņēmumus un izdevumus, kā arī reprezentācijas līdzekļus un slepenos izdevumus un nosaka, vai federālais budžets tiek pārvaldīts pareizi un efektīvi.

Tai ir pilnas tiesības piekļūt ikvienai struktūrai un jebkādai informācijai, kas tai vajadzīga revīzijas darbam, ieskaitot nefederālās vienības, ja tās pārvalda federālos līdzekļus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Konstitūcija (114. panta 2. punkts, Pamatlikums) (1949. g.);
  • Federālā budžeta kodekss (88. pants un turpmākie panti) (1969. g.);
  • Budžeta principu likums (53. pants un turpmākie panti) (1969. g.);
  • Vācijas ARI likums.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

Vācijas ARI ir piekļuve ikvienai iestādei vai struktūrai, kas pārvalda federālos līdzekļus, piemēram:

  • valdības ministrijām un tām pakļautajām struktūrām;
  • valsts aģentūrām;
  • sociālā nodrošinājuma iestādēm;
  • valsts uzņēmumiem;
  • federālajiem dotāciju saņēmējiem un
  • konstitucionālo struktūru administratīvajām vienībām.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Vācijas ARI ir augstākā federālā iestāde, kas ir līdzvērtīga federālajām ministrijām.

Tā ir pilnīgi neatkarīga un nepakļaujas norādījumiem par konkrēta revīzijas darba veikšanu. Tomēr parlaments tai var ierosināt noteiktas revīzijas.

Vācijas ARI priekšsēdētājs ieņem federālās pārvaldes efektivitātes komisāra amatu. Viņš sniedz ieteikumus, ziņojumus un atzinumus, lai uzlabotu federālās pārvaldes efektivitāti. Viņš var arī konsultēt parlamentu likumdošanas jautājumos.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Ar revīzijas un konsultatīvo darbu Vācijas ARI atbalsta Vācijas federālo valdību un parlamentu, kas Vācijas ARI gada ziņojumu izmanto par pamatu federālās valdības budžeta izpildes apstiprināšanai.

Vācijas ARI ziņo gan federālās valdības izpildvarai, gan likumdošanas varai un var sniegt konsultācijas pirms galīgās lēmumu pieņemšanas.

Tā arī piedalās budžeta apspriešanā starp federālo Finanšu ministriju un nozaru departamentiem un var sniegt ieguldījumu katra departamenta budžeta tāmes izveidē. Papildus tam Vācijas ARI sniedz konsultācijas budžeta izpildes laikā.

REVĪZIJAS DARBS

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Kay Scheller tika iecelts 2014. gada 30. jūnijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, nav atjaunojams. Pilnvaru termiņš ir ierobežots līdz likumā noteiktajam civildienesta ierēdņu pensionēšanās vecumam, kas pašlaik ir 67 gadi.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju ievēlē abas parlamenta palātas un ieceļ Vācijas Federatīvās Republikas prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Lēmumus attiecībā uz revīzijas darbu revīzijas nodaļu līmenī pieņem koleģiālās struktūras, kurās darbojas ARI locekļi, t. i., vecākais revīzijas direktors un revīzijas direktors, un atsevišķos gadījumos arī priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks. Vācijas ARI locekļi ir tiesiski neatkarīgi.

Noteiktu veidu vispārējus lēmumus, piemēram, par jautājumiem saistībā ar gada ziņojumu, var pieņemt tikai senāts. Senāts ir augstākā lēmumu pieņemšanas struktūra.

PILNVARU TERMIŅŠ

Vecākie revīzijas direktori ir civildienesta ierēdņi. Viņu pilnvaru termiņš ir ierobežots līdz likumā noteiktajam civildienesta ierēdņu pensionēšanās vecumam, kas pašlaik ir 67 gadi.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Vācijas ARI sastāv no deviņām revīzijas nodaļām, kurās ir 49 revīzijas apakšnodaļas. Vēl viena nodaļa koncentrējas uz starptautisko revīzijas darbu un atbalsta priekšsēdētāju ANO Revidentu padomes locekļa pienākumu izpildē. Atbalsta nodaļa atbild par centrālo vadību.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Kopā: 1080 (2023. g.) (80 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 58 %; ♀ 42 %. Vidējais vecums: > 51

BUDŽETS

  • 187 miljoni EUR (2023. g.)
  • 0,04 % no kopējā federālā budžeta

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, Senāts un visas koleģiālās struktūras ir iesaistītas Vācijas ARI stratēģiskajā un darba plānošanā.

Vācijas ARI revīzijas nodaļas regulāri veic riska un uzdevumu analīzi, kas veido pamatu vidēja termiņa revīzijas plānam, kā arī revīzijas stratēģijai nākamajiem trim līdz pieciem gadiem.

Revīzijas nodaļas savus revīzijas uzdevumus koordinēti ietver gada revīzijas plānos, kas veido pamatu Vācijas ARI vispārējam revīzijas plānam.

Vācijas ARI var brīvi lemt par parlamenta vai parlamentāro komiteju iesniegtajiem revīzijas pieprasījumiem.

— REVĪZIJAS METODES

Vācijas ARI veic lietderības, atbilstības un finanšu revīzijas — gan ex post, gan reālā laikā — un proaktīvi sniedz konsultācijas. Tā patstāvīgi nosaka revīzijas darba laiku un veidu un var veikt revīzijas darbu uz vietas.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir lietderības revīzijas, kuras parasti tiek apvienotas ar atbilstības vai finanšu revīzijas elementiem, veidojot visaptverošu revīziju. Kā papildu stratēģisko revīzijas kritēriju Vācijas ARI izmanto ilgtspēju.

Vācijas ARI darbs ietver arī:

  • selektīvās revīzijas — padziļinātas pārbaudes, kuru mērķis ir iegūt pierādījumus par kāda revīzijas jautājuma konkrētu aspektu;
  • horizontālās revīzijas, kurās tiek pētīts noteikts temats valdības struktūru reprezentatīvā izlasē, lai izstrādātu revīzijas konstatējumus par noteiktu valdības darbību un darījumu jomu;
  • izziņas pētījumus, kurus veic, lai gūtu ieskatu konkrētās problēmjomās, procedūrās vai norisēs. To mērķis nav sniegt galīgu novērtējumu par valdības darbībām un darījumiem, bet tā ir piemērota izvēle, lai sagatavotos jauniem revīzijas uzdevumiem;
  • izpildes kontroles revīzijas, kuru mērķis ir noteikt, vai uzraudzības iestādes ir rīkojušās saskaņā ar revīzijas secinājumiem vai parlamenta rezolūcijām;
  • pārvaldības revīzijas (jeb vispārējās revīzijas), kuru mērķis ir gūt visaptverošu pārskatu par revidējamās struktūras finanšu pārvaldību, un
  • reāllaika revīzijas, kas ļauj Vācijas ARI atsevišķi un katrā projekta posmā izvērtēt daudzus individuālus lēmumus, ko ietver galvenās programmas. Šī pieeja ļauj agrīnā posmā atklāt nepilnības un savlaicīgi informēt lēmumu pieņemšanas struktūras.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

Vācijas ARI izdod:

  • vadības vēstules ar revīzijas secinājumiem, ko tā nosūta revidētajām struktūrām, lai saņemtu komentārus;
  • gada ziņojumu, kas sastāv no galvenā sējuma (I) un papildu sējuma (II). I sējumu publicē katra gada rudenī, bet II sējumu — nākamā gada pavasarī. Tie kopā veido atjauninātas informācijas bāzi parlamenta veiktajai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;
  • konsultatīvos ziņojumus un
  • īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus.

Konsultatīvos ziņojumus un īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus Vācijas ARI iesniedz parlamentam un federālajai valdībai.

Turklāt priekšsēdētājs kā federālās pārvaldes efektivitātes komisārs publicē vairākus atzinumus un labas prakses rokasgrāmatas.

Vadības vēstulēs un ziņojumos Vācijas ARI ietver ieteikumus situācijas uzlabošanai, kā arī sniedz komentārus par aktuāliem jautājumiem, tādiem kā tiesību aktu projekti un galvenie iepirkuma projekti, vai nodrošina ekspertu ieguldījumu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ar gada ziņojumu Vācijas ARI iepazīstina sabiedrību federālajā preses konferencē, un savu darbu (tostarp gada ziņojumu, īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus un galīgās revīzijas vēstules) tā publicē savā tīmekļa vietnē.

Tajā ir atrodami arī īpašie ziņojumi un federālās pārvaldes efektivitātes komisāra publicētie materiāli.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Tā kā Vācijai ir federāla valdības struktūra, pārējos valdības līmeņus revidē reģionālās revīzijas iestādes un pašvaldību revīzijas biroji. Tomēr, tā kā federālās valsts un visu 16 federālo zemju fiskālās sistēmas ir lielā mērā saistītas, Vācijas ARI un federālo zemju neatkarīgās reģionālās revīzijas iestādes cieši sadarbojas.

Šī sadarbība ir galvenokārt vērsta uz federālās valdības un federālo zemju kopīgi finansētajām programmām vai pienākumiem, ko centrālā valdība ir deleģējusi federālajām zemēm.

 

 

ZVIEDRIJA

RIKSREVISIONEN

Kopš 2003. gada
Pirmsākumi 1921. gadā

Tīmekļa vietne: www.riksrevisionen.se

Pamatuzdevums

Palīdzēt veicināt centrālās valdības resursu pārredzamu un efektīvu izmantošanu un efektīvu valsts pārvaldi, veicot visu centrālās valdības darbību neatkarīgu revīziju.

Zviedrijas Valsts revīzijas birojs veic arī uzdevumus valsts un starptautiskā līmenī, tādus kā publiskā sektora revīzijas attīstība un veicināšana. Turklāt tas cenšas stiprināt revīzijas iestādes jaunattīstības valstīs.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Zviedrijas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir daļa no parlamentārās uzraudzības struktūras un vienīgā iestāde, kas var revidēt visas valsts finanses. Revidējot visu izpildvaras sistēmu, tas nodrošina, ka Zviedrijas parlaments (Riksdāgs) saņem koordinētu un neatkarīgu valsts finanšu un valdības darbību revīziju.

Turklāt VRB pārstāv Zviedriju starptautiskās revīzijas kopienā, lai veicinātu un attīstītu publiskā sektora revīziju, un Riksdāgs tam ir uzdevis sadarboties ar augstākajām revīzijas iestādēm jaunattīstības valstīs, lai stiprinātu to prasmes un spējas revīzijas jomā.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Valdības instruments (1809. gada konstitūcija, aizstāta 1974. g.);
  • Likums par valsts darbību revīziju (2002. g.);
  • Likums, kas ietver norādījumus Zviedrijas Valsts revīzijas birojam;
  • citi detalizēti tiesību akti.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB ir pilnvaras revidēt:

  • valdības, valdības biroju, tiesu, visu ministriju un valdības aģentūru pārskatus;
  • parlamenta administrāciju un aģentūras;
  • karaļa galmu;
  • valstij piederošas vai valsts ietekmē esošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību;
  • Zviedrijas mantojuma trasta fondus un nodibinājumus, ko pilnībā vai daļēji izveidojušas vai pārvalda valsts iestādes, un
  • uzņēmumus, kuros vairāk nekā 50 % pieder valstij.

Veicot finanšu revīzijas, VRB revidē:

  • visus valdības pārskatus, ietverot valdības birojus un valdības aģentūras un izņemot valsts pensiju fondus (AP-fonderna);
  • Parlamenta administrāciju un tiesībsargus, Zviedrijas Banku (Riksbanken) un Zviedrijas Bankas trīssimtgades fondu, un
  • karalisko galmu un karaliskās Jūrgordenas (Stokholmas pilsētas daļas) administrāciju.

Turklāt VRB var iecelt revidentus uzņēmumos vai nodibinājumos, kuros vairāk nekā 50 % pieder valstij.

VRB var arī piedalīties to starptautisko organizāciju revīzijās, kuru dalībniece ir Zviedrija.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga Zviedrijas parlamentam pakļauta organizācija un daļa no parlamentārās uzraudzības struktūras.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Parlaments lemj par VRB revīzijas darbību apmēru un mērķi, kā arī par tā ikgadējām dotācijām.

Parlaments arī novērtē paša VRB efektivitāti un katru gadu ieceļ ārējo revidentu, kas veic VRB revīziju, kā arī izveido pārraudzības un kontaktu parlamentāro padomi (Zviedrijas Valsts revīzijas biroja Parlamentāro padomi).

Ziņojumus par finanšu revīzijām VRB iesniedz valdībai, bet ziņojumus par lietderības revīzijām — parlamentam, kas savukārt tos nodod valdībai, lai saņemtu rakstisku atzinumu par revīziju. Izpildes kontroles ziņojums tiek nosūtīts parlamenta Pastāvīgajai finanšu komitejai.

Ja VRB konstatē nepilnības, tas ziņo par tām un parasti sniedz ieteikumus. Ar attiecīgajām vienībām apspriežas jau revīzijas procesa laikā, un tām ir jāizsaka viedoklis par jautājumiem. Lai veiktu savu darbu, Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai informācijai.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENĀ REVIDENTE

Helena Lindberg stājās amatā 2017. gada 15. martā.

Valsts galvenā revidente lemj par revīzijas subjektu, revīzijas metodi un par to, kādi secinājumi no revīzijas jāizdara. Valsts galvenās revidentes neatkarību aizsargā Konstitūcija.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts galveno revidentu ieceļ uz septiņiem gadiem, un viņu nevar iecelt atkārtoti.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu un viņa vietnieku ievēlē un ieceļ parlaments.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir lietderības revīzijas departaments un finanšu revīzijas departaments.

Ir vēl četri citi departamenti, kas attiecīgi atbild par starptautiskajām attiecībām, saziņu, juridiskajiem pakalpojumiem un vadības atbalstu.

Visbeidzot, VRB ir Parlamentārā un zinātniskā padome, kā arī Iekšējās revīzijas nodaļa.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 322 pilnslodzes ekvivalenti (2022. g.) (67 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 37 %; ♀63 % Vidējais vecums: 44

BUDŽETS

  • 431,2 miljoni SEK (38,7 miljoni EUR), no kuriem 50 miljoni SEK (4,5 miljoni EUR) ir paredzēti starptautiskajai sadarbībai attīstības jomā (2022. g.)
  • Aptuveni 0,04 % no valsts kopējā budžeta 2022. g.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Saskaņā ar parlamenta noteikto revīzijas darba apmēru un mērķi par revīzijas tematiem VRB lemj patstāvīgi.

Revīzijas mērķi nosaka, pamatojoties uz būtiskas neatbilstības riska analīzi un revidējamās vienības relatīvo finansiālo nozīmi. Tomēr, ja pastāv risks, ka nelielas neatbilstības dēļ tiks apdraudēta uzticēšanās centrālajai valdībai, to var uzskatīt par būtisku.

Vēl viens revīzijas mērķis ir veicināt attīstību kopumā, lai sabiedrība no saviem ieguldījumiem gūtu faktisku atdevi. Lietderības revīzijās ņem vērā papildu kritērijus, tādus kā pievienotā vērtība, laika grafiks un revīzijas iespējamība.

Papildus plānotajiem darbiem Valsts revīzijas birojam katru gadu ir jāveic valdības konsolidēto pārskatu un aģentūru finanšu revīzija.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic gada finanšu revīziju, novērtējot finanšu pārskatu pareizību, un lietderības revīzijas, kuru laikā novērtē darbību lietderību. VRB piemēro starptautiskos standartus un iekšējās pamatnostādnes par revīzijas darbībām, saziņu un ētikas jautājumiem.

Visiem ziņojumiem tiek veikti iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles novērtējumi.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu;
  • gada revīzijas ziņojumu;
  • lietderības revīzijas ziņojumus;
  • finanšu revīzijas atzinumus un ziņojumus;
  • starpposma finanšu revīzijas atzinumus un ziņojumus un
  • gada izpildes kontroles ziņojumu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus ziņojumus VRB publicē savā tīmekļa vietnē un regulāri sniedz paziņojumus presei par savu darbu. VRB izmanto dažādus saziņas kanālus, tostarp dažus sociālos plašsaziņas līdzekļus.

VRB arī publicē informatīvu izdevumu ieinteresētajiem iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB īsteno plašu starptautisku darbību klāstu un pārstāv Zviedriju starptautiskajā kontekstā. Parlaments ir pilnvarojis VRB arī atbalstīt revīzijas iestāžu izveidi citās valstīs Zviedrijas palīdzības ietvaros.

Valsts revīzijas birojam ir īpašs budžeta piešķīrums starptautiskajai attīstībai, kas veicina pārredzamību, demokrātijas attīstību un parlamentārās uzraudzības stiprināšanu partnervalstīs. Šī sadarbība notiek gan divpusēji, gan reģionālos projektos. Darbību mērķim jābūt palielināt sadarbības partnera profesionālo revīzijas kompetenci, individuālo spēju izmantot šīs prasmes un spēju piesaistīt darbinieku prasmes efektīvai darbībai. VRB var sniegt pamatapmācību par revīzijas jautājumiem, kvalifikācijas celšanu kādā konkrētā jomā, atbalstu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles veidošanā, kā arī ieguldījumu organizācijas spēju stiprināšanā vadības, stratēģiskās plānošanas, komunikācijas un citās jomās.

 

 

FOTOGRĀFIJU AUTORI

ERP avots: © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Revīzijas palāta. Ēku arhitekti: Paul Noël (1988) un Jim Clemes (2004, 2013).

AT avots: Rechnungshof. Portrets: © Achim Bieniek.

BE avots: Rekenhof / Cour des comptes / Rechnungshof. Ēkas arhitekti: Gustave Saintenoy un Clément Parent.

BG avots: Сметна палата на Република България.

CY avots: Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας Ēkas arhitekti: Maratheftis-Yiannouris Architects Engineers.

CZ avots: Nejvyšší kontrolní úřad.

DE avots: Bundesrechnungshof. Ēkas arhitekts: Josef Trimborn.

DK avots: Rigsrevisionen. Portrets: Helga Theilgaard.

EE avots: Riigikontroll.

EL avots: Ελεγκτικό Συνέδριο. Ēkas arhitekti: Themis Kataskevastiki (valsts uzņēmums).

ES avots: Tribunal de Cuentas. Ēkas arhitekts: Francisco Jareño y Alarcón. Portrets: David Corral.

FI avots: Valtiontalouden tarkastusvirasto. Ēkas arhitekti: Helin & Co Architects. Portrets: Lari Järnefelt / Felt Fotografi Oy.

FR avots: Tangopaso (Wikimedia Commons). Ēkas arhitekts: Constant Moyaux. Portrets: Émile Lombard, Cour des comptes.

HR avots: Državni ured za reviziju.

HU avots: Állami Számvevőszék. Ēkas arhitekti: Antal Skalnitzky Antal un Henrik Koch.

IE avots: Office of the Comptroller and Auditor General. Ēkas arhitekti: Scott Tallon Walker Architects.

IT avots: Corte dei conti.

LT avots: Valstybės Kontrolė. Ēkas arhitekt: Loreta Grikinienė.

LU avots: Cour des comptes. Ēkas arhitekti: Arlette Schneiders Architectes.

LV avots: Valsts kontrole. Ēkas arhitektes: SIA “Vizuālās modelēšanas studija”, projekta vadītāja Daiga Bikše un arhitekte Daina Levane.

MT avots: National Audit Office.

NL avots: Algemene Rekenkamer. Ēkas arhitekts: Aldo van Eyck. Portrets: Henriette Guest.

PL avots: Najwyższa Izba Kontroli. Ēkas arhitekts: Antoni Dygat. Portrets: Marek Brzeziński/Creative Commons CC0 1.0.

PT avots: Tribunal de Contas. Ēkas arhitekti: Jorge Manuel Soares Costa un Fernando Silva.

RO avots: Curtea de Conturi a României.

SE avots: Riksrevisionen. Portrets: Frida Ström.

SI avots: Računsko sodišče Republike Slovenije. Ēkas arhitekts: Miroslav Gregorič. Portrets: Daniel Novakovič/STA.

SK avots: Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky. Ēkas arhitekts: Vladimír Dedeček.

KONTAKTINFORMĀCIJA

KĀ SAZINĀTIES AR ERP

EUROPEAN COURT OF AUDITORS
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālr. +352 4398 – 1
Uzziņas: www.eca.europa.eu/lv/contact
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
       LinkedIn: EUAuditors
       Twitter: @EUAuditors
       Facebook: EUAuditors
       Instagram: #EUAuditors
 Youtube: @EUAuditors

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ERP

Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Pārredzamības portāls: https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/Transparency-portal-home.aspx

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES atvērto datu portāls (https://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2023.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar – Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., kā ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.



Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023.

HTMLISBN 978-92-849-1204-9doi:10.2865/2490QJ-09-23-504-LV-Q