Publiskā sektora revīzija Eiropas Savienībā ir tiešsaistes portāls, kurā atrodama informācija par Eiropas Savienības un tās dalībvalstu 29 augstāko revīzijas iestāžu pilnvarām, statusu, organizāciju, darbu un veikumu. Citas publiskā sektora revīzijas struktūras, kas izveidotas dažās dalībvalstīs, tādas kā reģionālā vai provinces līmeņa iestādes, nav ietvertas.
Portālā Publiskā sektora revīzija Eiropas Savienībā ir izceltas būtiskākās īpašības, kas piemīt mūsdienīgām publiskā sektora revīzijas struktūrām Eiropas Savienībā, un ir atspoguļots to ieguldījums mūsu demokrātijas efektīvā darbībā. Tajā atrodamās norādes uz Eiropas Savienības augstāko revīzijas iestāžu atšķirībām un līdzībām apliecina bagātinošo daudzveidību, kas ir tik nozīmīga Eiropas Savienībai raksturīgā īpašība un viena no tās galvenajām vērtībām.

Informācija tika apkopota ciešā sadarbībā ar dažādām revīzijas iestādēm, un Eiropas Revīzijas palāta šīm iestādēm un to darbiniekiem izsaka pateicību par atbalstu. Lai atzīmētu šī regulāri atjauninātā tiešsaistes portāla atklāšanu, 2019. gada janvārī esam laiduši klajā ierobežotu eksemplāru skaitu šīs informācijas arī papīra formātā. PDF versija ir pieejama šeit.

Ceram, ka šis portāls piesaistīs revidentu, politikas veidotāju un likumdevēju interesi gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām. Mēs ceram arī, ka šī informācija sniegs nozīmīgu ieguldījumu nepārtrauktajos publiskā sektora revīzijai veltītajos pētījumos.

AUGSTĀKĀS REVĪZIJAS IESTĀDES EIROPAS SAVIENĪBĀ UN TĀS DALĪBVALSTĪS — PĀRSKATS

IEVADS

Sabiedrības īstenota uzraudzība ir demokrātisku sistēmu neatņemama daļa. Visas 28 valstis, kas pašlaik veido Eiropas Savienību (ES), ir ieviesušas pasākumus, lai nodrošinātu publisko izdevumu uzskaitāmību, pārredzamību un stingru uzraudzību. Šeit sava loma ir augstākajām revīzijas iestādēm (ARI), kas darbojas kā ārējie publiskā sektora revidenti.

ARI veic neatkarīgu izmeklēšanu attiecībā uz publisko resursu lietderīgu, efektīvu un ekonomisku izmantošanu, kā arī publisko izdevumu un ieņēmumu iekasēšanas atbilstību piemērojamajiem noteikumiem. Tās atbalsta valdību parlamentāro uzraudzību, sagatavojot ar faktiem pamatotus, objektīvus un taisnīgus revīzijas ziņojumus, un tādējādi palīdz uzlabot politiku, programmas, valsts pārvaldi un attiecīgās valsts finanšu pārvaldību. Tas ļauj panākt iedzīvotāju uzticēšanos mūsu sabiedrības līdzsvara un atsvara sistēmai un pilnveidot demokrātijas pareizu darbību.

Līdztekus pārskatatbildības un pārredzamības veicināšanai un uzlabošanai valdībā ES augstākās revīzijas iestādes arī aktīvi atbalsta publiskā sektora revīzijas struktūru spēju veidošanu trešās valstīs.

Daudzām no šajā repozitorijā aplūkotajām 29 ES un tās dalībvalstu ARI ir bagātīgs mantojums (dažkārt vairākus gadsimtus sens), bet citas savā pašreizējā veidolā tika nodibinātas pēdējā laikā. Vairumā gadījumu ARI struktūra, kompetence un pilnvaras gadu gaitā ir mainījušās, dažkārt politisko pārmaiņu vai valsts pārvaldes reformas rezultātā. Neatkarīgas ARI esamība ir nosacījums, kas jāizpilda, lai pievienotos ES.

ES UN TĀS DALĪBVALSTIS

Eiropas Savienību ar Māstrihtas līgumu izveidoja 1993. gadā. Tās priekšteces — Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (EAEK jeb Euratom) — tika izveidotas pagājušā gadsimta 50. gados. Kopš 1993. gada Eiropas Savienībai ir pievienojušās 16 valstis (1995., 2004., 2007. un 2013. gadā). Pašlaik Eiropas Savienību veido 28 dalībvalstis.

AUGSTĀKO REVĪZIJAS IESTĀŽU VEIDI UN TO PĀRVALDĪBA

Ir dažādi veidi, kā klasificēt ARI. Parasti tās iedala tādu iestāžu grupās, kuru organizatoriskā struktūra ir balstīta franču/romiešu, anglosakšu vai vācu tradīcijās. Tomēr mūsdienās biežāk tiek nodalītas struktūras ar jurisdikcijas pilnvarām vai bez tām. Vēl var izšķirt monokrātiskās ARI, ko vada viena persona (priekšsēdētājs, valsts galvenais revidents vai valsts kontrolieris un valsts galvenais revidents), un ARI, ko pārvalda koleģiāla struktūra (piemēram, valde, kolēģija, senāts vai kopsapulce).

Šajā plašajā diapazonā varētu nodalīt arī citas kategorijas, piemēram, pamatojoties uz ARI pilnvarām veikt revīzijas arī zemākā valdības līmenī vai uz ARI attiecībām ar valsts parlamentu.

ARI PĀRVALDĪBA

  Pārvaldības struktūra/ARI vadītājs Darbinieku skaits pārvaldības struktūrā Pilnvaru termiņš (gados)
AUSTRIJA
Rechnungshof
Priekšsēdētājs  1 12 (nav atjaunojams)
BEĻĢIJA
Rekenhof /
Cour des comptes /
Rechnungshof
Ģenerālā asambleja 12 6 (atjaunojams)
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
Priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki  3 Priekšsēdētājs: 7 (nav atjaunojams)
priekšsēdētāja vietnieki 7 (atjaunojams)
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
Valsts galvenais revidents  1 8 (atjaunojams)
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
Valsts galvenais revidents  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
ČEHIJAS REPUBLIKA
Nejvyšší kontrolní úřad
Valde 17 Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks:
9 (atjaunojams)
Locekļi: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
DĀNIJA
Rigsrevisionen
Valsts galvenais revidents  1 6 (atjaunojams vienu reizi uz četriem gadiem)
IGAUNIJA
Riigikontroll
Valsts galvenais revidents  1 5 (atjaunojams)
SOMIJA
Valtiontalouden tarkastusvirasto
Valsts galvenais revidents  1 6 (atjaunojams)
FRANCIJA
Cour des comptes
Pirmais priekšsēdētājs un seši palātu priekšsēdētāji  7 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
VĀCIJA
Bundesrechnungshof
Priekšsēdētājs, Senāts (valde) 16 Priekšsēdētājs: 12 (nav atjaunojams)
Direktori: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
Kopsapulce 42 Priekšsēdētājs: 4 (nav atjaunojams)
Locekļi un tiesneši: neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
Priekšsēdētājs  1 12 (atjaunojams)
ĪRIJA
Office of the Comptroller and Auditor General
Valsts kontrolieris un galvenais revidents  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
ITĀLIJA
Corte dei conti
Priekšsēdētājs  1 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Padome, valsts kontrolieris  7 4 (atjaunojams ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas)
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
Valsts kontrolieris  1 5 (atjaunojams vienu reizi)
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un trīs padomnieki  5 6 (atjaunojams)
MALTA
National Audit Office
Valsts galvenais revidents  1 5 (atjaunojams vienu reizi)
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
Valde  3 Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
Priekšsēdētājs un (dažos gadījumos) koleģiāla struktūra 18 Priekšsēdētājs: 6 (atjaunojams vienu reizi)
Koleģiālā struktūra: 3 (atjaunojams)
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
Priekšsēdētājs un kopsapulce 19 Priekšsēdētājs: 4 (atjaunojams)
Locekļi: neierobežots
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
Kopsapulce 18 9 (nav atjaunojams)
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
Priekšsēdētājs  1 7 (atjaunojams vienu reizi)
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
Senāts  3 9 (atjaunojams)
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
Kopsapulce 13 Priekšsēdētājs: 3 (atjaunojams)
Citi padomnieki: 9 (atjaunojams)
Galvenais prokurors: 5 (atjaunojams)
ZVEIDRIJA
Riksrevisionen
Valsts revidenti  3 7 (nav atjaunojams)
APVIENOTĀ KARALISTE
National Audit Office
Valsts kontrolieris un galvenais revidents  1 10 (nav atjaunojams)
Eiropas Revīzijas palāta Koleģiāla struktūra 28 Priekšsēdētājs: 3 (atjaunojams)
Locekļi: 6 (atjaunojams)

IEVADS

ES augstākās revīzijas iestādes ir neatkarīgas publiskā sektora struktūras. To neatkarība no likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas ir nostiprināta konstitūcijā. Atkarībā no pilnvarām ARI var veikt ex ante vai ex post pārbaudes, lai novērtētu ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību, kā arī politikas, programmu un pasākumu ekonomiskumu, lietderību un efektivitāti vai valsts pārvaldes darbību. Dažas ARI arī novērtē sabiedriskās politikas un programmu ietekmi.

JURISDIKCIJAS FUNKCIJA

Dažām ARI ir īpašs tiesu iestādes statuss. Tas ļauj tām uzsākt tiesvedību pret publisko līdzekļu pārvaldītājiem vai grāmatvežiem, kuri varētu būt iesaistīti pārkāpumos, kas attiecas uz publiskiem izdevumiem un aktīviem. Jurisdikcijas funkcija ļauj augstākajām revīzijas iestādēm publiski noteikt personisko atbildību un piemērot sankcijas privātpersonām, kas darbojas valsts pārvaldē.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU

Attiecības starp augstākajām revīzijas iestādēm un parlamentiem visā ES ir tikpat dažādas kā pašas publiskā sektora revīzijas struktūras. Lai gan visas ARI ir neatkarīgas iestādes, dažas iekļaujas parlamentārās pārraudzības struktūrā.

ARI, KURĀM IR JURISDIKCIJAS FUNKCIJA / KURAS VEIC EX ANTE REVĪZIJAS / IR DAĻA NO PARLAMENTĀRĀS PĀRRAUDZĪBAS STRUKTŪRAS

  Jurisdikcijas funkcija Ex ante
revīzijas
Daļa no parlamentārās pārraudzības struktūras
AUSTRIJA
Rechnungshof
   
BEĻĢIJA
Rekenhof /
Cour des comptes /
Rechnungshof
   
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
     
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
     
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
     
ČEHIJAS REPUBLIKA
Nejvyšší kontrolní úřad
     
DĀNIJA
Rigsrevisionen
   
IGAUNIJA
Riigikontroll
     
SOMIJA
Valtiontalouden tarkastusvirasto
   
FRANCIJA
Cour des comptes
   
VĀCIJA
Bundesrechnungshof
     
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
 
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
   
ĪRIJA
Office of the Comptroller and Auditor General
   
ITĀLIJA
Corte dei conti
 
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
     
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
   
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
     
MALTA
National Audit Office
   
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
     
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
   
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
 
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
     
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
     
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
   
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
 
ZVEIDRIJA
Riksrevisionen
   
APVIENOTĀ KARALISTE
National Audit Office
   
Eiropas Revīzijas palāta      

Neraugoties uz dažādību, ES un tās dalībvalstu ARI kopīga iezīme ir tāda, ka parasti tās uztur ciešas attiecības ar parlamentu. Tā galvenokārt ir ziņošana — ARI sūta revīzijas ziņojumus parlamentam. Šos ziņojumus parasti apspriež īpaša komiteja un dažkārt, atkarībā no revīzijas priekšmeta, arī komitejas, kuras nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem. ARI pārstāvjiem parasti ir tiesības apmeklēt šīs debates un/vai piedalīties tajās. Dažās dalībvalstīs ARI priekšsēdētājam ir arī tiesības tikt uzklausītam parlamentārās diskusijās par ARI darbam būtiskiem jautājumiem.

Parlamentiem bieži vien ir izšķiroša loma ARI priekšsēdētāja vai pārvaldības struktūras izvirzīšanā un/vai iecelšanā. Turklāt daži parlamenti arī izstrādā un apstiprina ARI budžetu vai ieceļ ārējo revidentu, kas revidēs ARI pārskatus.

Visbeidzot, dažas, bet ne visas ARI ir pilnvarotas revidēt attiecīgās valsts parlamenta administratīvos izdevumus.

PERSONĀLSASTĀVS UN BUDŽETS

Skaitļi, kas raksturo augstāko revīzijas iestāžu cilvēkresursus un finanšu resursus, starp valstīm būtiski atšķiras, pat skatot tos proporcionāli iedzīvotāju skaitam vai revidētajam budžetam. Šīs atšķirības atspoguļo ne tikai ARI pilnvaras un organizatorisko struktūru, bet arī dalībvalsts un attiecīgās valsts pārvaldes vispārējās iezīmes.

Kopumā visās 29 ES un tās dalībvalstu ARI strādā vairāk nekā 17 000 cilvēku. Četru lielāko ES dalībvalstu, kurās dzīvo gandrīz 280 miljoni cilvēku (Vācijas, Francijas, Apvienotās Karalistes un Itālijas), augstākajās revīzijas iestādēs ir nodarbināti aptuveni 6 000 cilvēku, bet pārējo dalībvalstu (ar 236 miljoniem iedzīvotāju) ARI strādā ap 11 000 cilvēku.

Lielāko Rietumeiropas ARI personālsastāvu kopumā raksturo zemāks sieviešu īpatsvars un lielāks vidējais vecums, savukārt Austrumeiropas ARI darbinieku vidējais vecums ir mazāks un lielākā daļa no tiem ir sievietes.

Eiropas Savienībā kopumā uz 20 000 iedzīvotāju ir viens ARI darbinieks. Tomēr starp atsevišķām dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības. Gandrīz visos gadījumos ARI budžets veido mazāk nekā 0,1 % no kopējā valdības budžeta.

ARI PERSONĀLS UN BUDŽETS

REVĪZIJU PRIEKŠMETI

ES augstākajām revīzijas iestādēm ir galvenā loma publiskā sektora pārskatatbildības procesā. Kā izpildvaras ārējie revidenti tās novērtē to, cik lielā mērā valdības politika un izdevumi sasniedz paredzētos mērķus, pārbauda publisko finanšu pārvaldību un ziņo par publiskā sektora struktūru pārskatiem, tādā veidā sniedzot neatkarīgu informāciju un pārliecību parlamentiem.

GALVENĀS REVĪZIJU KATEGORIJAS

FINANŠU REVĪZIJAS ietver dokumentu, ziņojumu, iekšējās kontroles sistēmu un iekšējās revīzijas, grāmatvedības un finanšu procedūru un citu dokumentu izskatīšanu, lai pārbaudītu, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un vai finanšu darbību rezultāti atbilst pieņemtajiem grāmatvedības standartiem un principiem.

ATBILSTĪBAS REVĪZIJĀS pārbauda, vai revidējamās vienības, darbības vai programmas ekonomiskā un finanšu pārvaldība atbilst piemērojamajiem juridiskajiem un regulatīvajiem noteikumiem.

LIETDERĪBAS REVĪZIJAS ietver to programmu, darbību, pārvaldības sistēmu un procedūru pārbaudi, ko izmanto struktūras un iestādes, kuras pārvalda resursus, lai novērtētu, vai šie resursi ir izmantoti ekonomiski, lietderīgi un efektīvi.

ARI rūpīgi pārbauda valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus centrālajā vai federālajā līmenī, un dažās dalībvalstīs tās var veikt revīzijas arī reģionālā, vietējā vai pašvaldību līmenī. Lai gan to veiktās revīzijas ir galvenokārt vērstas uz ministrijām un valdības struktūrām, revidējamo vienību vidū var būt arī valsts uzņēmumi, tādi kā apraides sabiedrības, augstākās izglītības iestādes vai valsts bankas.

Vairumam ARI ir tiesības revidēt visus publiskos ieņēmumus un izdevumus, tostarp privātuzņēmumu vai individuālu labuma guvēju līmenī.

ARI REVIDĒTIE VALDĪBAS LĪMEŅI

  Centrālā valdība Reģionālā valdība Vietējā valdība Valsts uzņēmumi Publiskā sektora struktūras Pašvaldības Citi līdzekļu saņēmēji
AUSTRIJA
Rechnungshof
BEĻĢIJA
Rekenhof /
Cour des comptes /
Rechnungshof
   
BULGĀRIJA
Сметна палата на Република България
   
HORVĀTIJA
Državni ured za reviziju
KIPRA
Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας
 
ČEHIJAS REPUBLIKA
Nejvyšší kontrolní úřad
     
DĀNIJA
Rigsrevisionen
   
IGAUNIJA
Riigikontroll
   
SOMIJA
Valtiontalouden tarkastusvirasto
 
FRANCIJA
Cour des comptes
     
VĀCIJA
Bundesrechnungshof
     
GRIEĶIJA
Ελεγκτικό Συνέδριο
UNGĀRIJA
Állami Számvevőszék
 
ĪRIJA
Office of the Comptroller and Auditor General
     
ITĀLIJA
Corte dei conti
LATVIJA
Latvijas Republikas Valsts kontrole
LIETUVA
Valstybės Kontrolė
 
LUKSEMBURGA
Cour des comptes
     
MALTA
National Audit Office
   
NĪDERLANDE
Algemene Rekenkamer
     
POLIJA
Najwyższa Izba Kontroli
PORTUGĀLE
Tribunal de Contas
RUMĀNIJA
Curtea de Conturi a României
 
SLOVĀKIJA
Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky
SLOVĒNIJA
Računsko sodišče Republike Slovenije
SPĀNIJA
Tribunal de Cuentas
ZVEIDRIJA
Riksrevisionen
     
APVIENOTĀ KARALISTE
National Audit Office
   
Eiropas Revīzijas palāta

REVĪZIJU TEMATU IZVĒLE UN PLĀNOŠANA

Revīziju tematu izvēles un plānošanas procesā ņem vērā dažādus kritērijus, tādus kā risks un ietekme, un konkrētu politikas jomu turpmāko attīstību. Daudzas ARI savā darbā izmanto ikgadējās plānošanas procedūras un revīzijas plānus, ko tās sagatavo, pamatojoties uz daudzgadu stratēģiju un ikgadējiem riska novērtējumiem. Šāds vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas apvienojums nodrošina elastīgumu un ļauj ARI reaģēt neparedzētu notikumu gadījumā.

GALĪGĀ LĒMUMU PIEŅEMŠANA — MONOKRĀTISKA/KOLEĢIĀLA STRUKTŪRA

Dažās valstīs parlaments (deputāti un/vai komitejas), valdības ministri vai pat privātpersonas/organizācijas var lūgt ARI veikt īpašas revīzijas. Tomēr, ar dažiem izņēmumiem, šādas revīzijas ARI nav obligāti jāveic.

Augstākajās revīzijas iestādēs, ko vada viena persona, galīgo lēmumu par veicamajām revīzijām parasti pieņem ARI vadītājs. Visos pārējos gadījumos to kopīgi dara valde vai kolēģija.

PIERĀDĪJUMI UN TO IZPILDES KONTROLE

Lai savāktu revīzijas pierādījumus, ARI izskata dokumentus, analizē datus, iztaujā cilvēkus vai veic pārbaudes uz vietas, piemēram, revidējamās vienības telpās vai projekta īstenošanas vietā. Tāpēc ARI ir piešķirtas tiesības piekļūt visai informācijai, ko tās uzskata par vajadzīgu savu uzdevumu izpildei, un revidējamo vienību darbinieku pienākums ir sadarboties ar ARI revidentiem.

Lai līdzsvarotu šo piekļuves brīvību, ARI un to darbiniekiem ir noteikti īpaši konfidencialitātes pienākumi attiecībā uz revīziju laikā iegūto informāciju.

ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANA

Pamatojoties uz veiktajām revīzijām, ARI sagatavo ziņojumus, kuros tās izklāsta savus konstatējumus un apsvērumus, norāda uz pārkāpumiem, izdara revīzijas secinājumus un sniedz ieteikumus nepilnību novēršanai. Šie ieteikumi ir svarīgs elements ikvienā revīzijas ziņojumā, jo tie sniedz politikas veidotājiem vērtīgus norādījumus. Tie var viņiem palīdzēt uzlabot publisko izdevumu efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu, kā arī to atbilstību piemērojamajiem noteikumiem, un novērst kļūdas, pārkāpumus un līdzekļu izšķiešanu.

Dažām ARI ir arī tiesības pēc savas iniciatīvas vai likumdevēja īpaša pieprasījuma sniegt atzinumus attiecībā uz tiesību aktiem (vai to projektiem) par tematiem, kas ir to kompetencē, piemēram, par finanšu pārvaldību.

PUBLIKĀCIJAS

ARI parasti publicē gada ziņojumus par valsts gada pārskatu revīziju un valsts budžeta izpildi. Turklāt dažas ARI publicē ziņojumus par konkrētu iestāžu vai struktūru (tādu kā parlaments, valsts vadītājs vai sociālās labklājības sistēmas) finanšu pārskatiem. Dažas ARI sniedz arī revīzijas atzinumus par šiem finanšu pārskatiem un par gada pārskatiem.

Turklāt ARI izdod revīzijas ziņojumus par konkrētiem tematiem, atzinumus par tiesību aktiem (vai to projektiem), tematiskos apskatus vai izpildes kontroles ziņojumus. Vairākas ARI publicē arī diskusiju dokumentus, analītiskus materiālus un pētījumus vai dokumentus, kuros sniegta pamatinformācija par attiecīgo jautājumu revīzijām.

Turklāt dažas ARI regulāri publicē ziņojumus par ES līdzekļu pārvaldību un izmantošanu attiecīgajā valstī.

Visbeidzot, vairākas ARI publicē gada darbības pārskatus, periodiskus izdevumus vai citus dokumentus, kuros sniegta pamatinformācija par paveikto darbu.

REZULTĀTU PAZIŅOŠANA

ARI parasti iesniedz ziņojumus parlamentam — visbiežāk komitejām, kas ir atbildīgas par budžeta jautājumiem un/vai citiem revīzijā aplūkotajiem tematiem. Lielāko daļu revīzijas ziņojumu ARI parasti arī publisko. Tomēr izņēmumus var piemērot ziņojumiem, kuros aplūkotas sensitīvas jomas (piemēram, aizsardzība) vai uz kuriem attiecas īpašas konfidencialitātes prasības.

Plaši tiek izmantoti sociālie mediji, lai sadarbotos un tieši sazinātos ar iedzīvotājiem un plašsaziņas līdzekļiem.

SADARBĪBA

Sadarbība ar citām augstākajām revīzijas iestādēm

SADARBĪBA STARP ES AUGSTĀKAJĀM REVĪZIJAS IESTĀDĒM

Starp ES augstākajām revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu (ERP) pastāv ciešs sadarbības tīkls. Šī sadarbība notiek Kontaktkomitejā, ko veido ES augstāko revīzijas iestāžu un ERP vadītāji. ES Kontaktkomiteja var izveidot darba grupas, kas izskata konkrētus, ar ES saistītus revīzijas tematus, un tā nodrošina aktīvu tīklu profesionālo kontaktu veidošanai starp ES augstāko revīzijas iestāžu darbiniekiem.

Ar to pašu LESD pantu, ar ko Eiropas Revīzijas palātai tiek uzdots sadarboties un uzturēt sakarus ar ES augstākajām revīzijas iestādēm, ES dalībvalstu ARI revidentiem ir atļauts (kā novērotājiem) piedalīties revīzijās, ko ERP veic attiecīgās valsts teritorijā. Pastāv standarta procedūra, saskaņā ar kuru ERP informē valsts ARI par katru revīzijas apmeklējumu, kas plānots šajā valstī. Tad valsts ARI var lemt par to, vai tā vēlas sūtīt darbiniekus, lai uz vietas veikto apmeklējumu laikā viņi pievienotos ERP revīzijas grupai. ES augstākās revīzijas iestādes var arī veikt kopīgas vai koordinētas revīzijas par konkrētiem jautājumiem.

Turklāt ES augstāko revīzijas iestāžu sadarbība parasti ir divpusēja. Tā ietver, piemēram, dalīšanos ar informāciju par revīzijas metodēm un rezultātiem, kā arī revīzijas personāla pagaidu apmaiņu.

SADARBĪBA AR CITĀM ARI ĀRPUS ES

ES augstākās revīzijas iestādes var veikt salīdzinošu izvērtēšanu vai piedalīties tādos spēju veidošanas pasākumos kā mērķsadarbības projekti, kas paredzēti tam, lai palīdzētu trešo valstu ARI izveidot juridisko un institucionālo pamatu.

Ir radīts īpašs, ar ES paplašināšanos saistīts ARI tīkls, kura mērķis ir veicināt un atvieglot sadarbību starp ES dalībvalstīm, ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, galvenokārt īstenojot praktisku sadarbību nelielā mērogā.

Vairākas ES augstākās revīzijas iestādes cieši sadarbojas arī ar publiskā sektora revīzijas struktūrām valstīs, ar kurām attiecīgajai dalībvalstij ir ciešas attiecības vēsturisku iemeslu dēļ un/vai kurās runā šīs dalībvalsts valodā.

Sadarbība ar citām publiskā sektora revīzijas struktūrām valsts līmenī

Atkarībā no valdības struktūras publiskā sektora revīzijas pienākumu ES dalībvalstis ir uzticējušas struktūrām, kas darbojas federālajā, valsts, reģionālajā, provinču vai pašvaldību līmenī. Valstīs ar pilntiesīgiem reģionāliem revīzijas birojiem augstākās revīzijas iestādes savas revīzijas parasti vērš uz centrālās valdības līmeni un attiecīgā gadījumā sadarbojas ar pārējām publiskā sektora revīzijas struktūrām šajās dalībvalstīs.

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Visas ES augstākās revīzijas iestādes ir INTOSAI un EUROSAI dalībnieces.

INTOSAI

Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI) augstākajām revīzijas iestādēm nodrošina institucionalizētu sistēmu, lai veicinātu zināšanu attīstību un nodošanu, uzlabotu publiskā sektora revīziju visā pasaulē un nostiprinātu ARI profesionālās spējas, pozīciju un ietekmi attiecīgajās valstīs.

INTOSAI tika dibināta 1953. gadā kā autonoma, neatkarīga un nepolitiska organizācija. Tai ir īpašs konsultatīvs statuss ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē (ECOSOC).

INTOSAI Ģenerālsekretariātu vada Austrijas ARI.

ES augstākās revīzijas iestādes piedalās dažādos INTOSAI projektos, tādos kā INTOSAI profesionālo paziņojumu forums (FIPP), nosakot starptautiskos revīzijas standartus (ISSAI), kas ietver galvenos priekšnoteikumus augstākajām revīzijas iestādēm un publiskā sektora struktūru revīzijas pamatprincipus.

(Avots: INTOSAI)

EUROSAI

Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (EUROSAI) ir viena no INTOSAI reģionālajām grupām. Tā tika dibināta 1990. gadā, kad tai bija 30 dalībnieku (29 Eiropas valstu ARI un Eiropas Revīzijas palāta). 2018. gadā dalībnieku skaits sasniedza 50 (49 Eiropas valstu ARI un Eiropas Revīzijas palāta).

EUROSAI Ģenerālsekretariātu vada Spānijas ARI.

(Avots: EUROSAI)

Turklāt ES augstākās revīzijas iestādes piedalās projektos, ko vada daudzas un dažādas organizācijas publiskā sektora revīzijas jomā, un dažas ir tādu starptautisku, starpvaldību vai pārvalstisku organizāciju ārējie revidenti kā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un tās specializētās aģentūras, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) vai Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). To darot, tās arī nodrošina, ka attiecīgo valstu finansiālais ieguldījums šajās organizācijās tiek regulāri un efektīvi izmantots.

Visbeidzot, ES augstākās revīzijas iestādes parasti piedalās sadarbības iniciatīvās ar starptautiskajām organizācijām (piemēram, ESAO, Parlamentu savienību (IPU), Iekšējo revidentu institūtu (IIA) un Starptautisko Grāmatvežu federāciju (IFAC)). Šāda veida sadarbība parasti ir vērsta uz aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar publiskā sektora revīziju, un var ietvert norīkojumus, mācību kursus, zināšanu apmaiņu vai citus profesionālās pieredzes apmaiņas veidus.

FAKTU LAPAS

EIROPAS SAVIENĪBA

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

Kopš 1977. gada

Tīmekļa vietne: www.eca.europa.eu

Pamatuzdevums

Sekmēt ES finanšu pārvaldību, veicināt pārskatatbildību un pārredzamību un darboties kā neatkarīgai ES iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvei. Eiropas Revīzijas palāta brīdina par riskiem, sniedz pārliecību un norāda uz nepilnībām un sasniegumiem. Tā piedāvā vadlīnijas ES politikas veidotājiem un likumdevējiem par to, kā uzlabot ES politikas virzienu un programmu pārvaldību un nodrošināt Eiropas iedzīvotāju informētību par viņu naudas izlietošanu.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Eiropas Revīzijas palāta (ERP) pārbauda visus Eiropas Savienības vai tās izveidoto struktūru, biroju vai aģentūru ieņēmumus un izdevumus.

Tā novērtē, vai ES finanses ir pārvaldītas pareizi un vai visi ieņēmumi ir gūti un izdevumi veikti saskaņā ar piemērojamajām regulām. ERP iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ticamības deklarāciju par ES līdzekļu izmantošanas likumību un pareizību. Tā arī ziņo par visiem konstatētajiem pārkāpumiem.

Pēc katra finanšu gada beigām ERP sagatavo gada pārskatu. Tā var arī jebkurā laikā iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautājumiem, sevišķi īpašo ziņojumu veidā, un sniegt atzinumus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību 285.–287. pants;
  • Regula par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ERP revidē visus ES budžeta izpildes aspektus. Eiropas Komisija ir ERP galvenā revidējamā vienība, un tā tiek informēta par ERP veikto revīzijas darbu un pieeju, kā arī attiecīgajiem revīzijas rezultātiem.

Līdztekus visiem 30 Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem ERP revidē:

  • Eiropas attīstības fondus;
  • 41 ES aģentūru un izpildaģentūru, astoņus kopuzņēmumus un divas citas struktūras;
  • Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu;
  • Eiropas Centrālo banku;
  • ES aizņēmumu un aizdevumu darbības (piemēram, Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu);
  • vienoto uzraudzības mehānismu un vienoto noregulējuma mehānismu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ERP ir Eiropas Savienības ārējais revidents. Tā ir viena no septiņām ES iestādēm un savas revīzijas veic pilnīgi neatkarīgi.

ERP izstrādā savu reglamentu. Tas jāapstiprina Padomei.

ATTIECĪBAS AR EIROPAS PARLAMENTU, PADOMI UN DALĪBVALSTU PARLAMENTIEM

Visus ziņojumus un atzinumus, ieskaitot gada pārskatu, ERP iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Šie ziņojumi nodrošina pamatu ikgadējai ES budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, un tos savā pastāvīgajā darbā var izmantot likumdevēji.

EIROPAS PARLAMENTS

ERP priekšsēdētājs iesniedz gada pārskatu EP Budžeta kontroles komitejai (CONT) un iepazīstina ar to EP plenārsēdes debatēs, un viņu uzaicina piedalīties EP plenārsēdē par budžeta izpildes apstiprināšanu. ERP locekļi tiek regulāri aicināti ar attiecīgajiem ERP ziņojumiem iepazīstināt CONT un citas EP komitejas un darba grupas.

ES PADOME

ERP priekšsēdētājs iesniedz gada pārskatu Ekonomikas un finanšu (ECOFIN) padomei un var tikt uzaicināts iepazīstināt ar dažiem īpašiem ziņojumiem par konkrētiem jautājumiem.

Darba līmenī ERP galvenais partneris ir Padomes Budžeta komiteja, kuras pārziņā ir visi finanšu jautājumi, tostarp budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. ERP ziņojumi tiek iesniegti attiecīgajām Padomes darba sagatavošanas struktūrām, kuras vienojas par Padomes secinājumu projektu, kas pēc tam tiek pieņemts augstākā Padomes līmenī.

ES DALĪBVALSTU PARLAMENTI

Savus ziņojumus un atzinumus ERP sniedz arī attiecīgajām parlamentārajām komitejām dalībvalstīs. Turklāt ERP locekļi dalībvalstu parlamentus var iepazīstināt ar ERP publikācijām, sevišķi gada pārskatiem un īpašajiem ziņojumiem.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Klaus-Heiner Lehne priekšsēdētāja amatā stājās 2016. gada oktobrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

3 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

No sava vidus ievēlē ERP locekļi.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Koleģiāla struktūra, kurā ir 28 locekļi — pa vienam no katras dalībvalsts.

ERP locekļi savus pienākumus pilda pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Stājoties amatā, viņi dod zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

ERP locekļus, kuru amatiem kandidātus ir izvirzījušas attiecīgās dalībvalstis, pēc apspriešanās ar EP ieceļ ES Padome.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Eiropas Revīzijas palātu veido piecas apakšpalātas, Revīzijas kvalitātes kontroles komiteja, Administratīvā komiteja un Ģenerālsekretariāts. Priekšsēdētāju, katru apakšpalātu un Revīzijas kvalitātes kontroles komiteju atbalsta direkcijas, kurās norīkots revīzijas personāls.

Visu kolēģiju 28 ERP locekļu sastāvā vada priekšsēdētājs, un parasti tā tiekas divreiz mēnesī, lai apspriestu un pieņemtu tādus dokumentus kā ziņojumi par ES vispārējo budžetu un Eiropas attīstības fondiem, kas ir ERP galvenās ikgadējās publikācijas.

PRIEKŠSĒDĒTĀJA BIROJS

Priekšsēdētājam darbā palīdz priekšsēdētāja birojs, kas atbild par stratēģisko attīstību, darba plānošanu, plānošanas un izpildes pārvaldību, iestāžu attiecībām, saziņu un sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem.

Priekšsēdētājam tieši pakļauts ir arī juridiskais dienests un iekšējās revīzijas departaments.

APAKŠPALĀTAS

ERP locekļi tiek norīkoti vienā no piecām apakšpalātām.

Katras apakšpalātas darbu nosaka ar ES politiku saistīts temats, un to vada vecākais loceklis, ko uz atjaunojamu divu gadu termiņu no sava vidus ievēlē šīs apakšpalātas locekļi. Katrs loceklis ir atbildīgs par konkrētiem revīzijas uzdevumiem.

Katrai apakšpalātai ir divas atbildības jomas:

  • pieņemt īpašos ziņojumus, īpašos gada ziņojumus un atzinumus un
  • sagatavot gada pārskatus par ES budžetu un Eiropas attīstības fondiem, lai tos pieņemtu kolēģija pilnā sastāvā.

REVĪZIJAS KVALITĀTES KONTROLES KOMITEJA

Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas sastāvā ir par revīzijas kvalitātes kontroli atbildīgais loceklis un pieci citi locekļi (viens pārstāvis no katras apakšpalātas). Komitejas pārziņā ir ERP revīzijas politika, standarti un metodika, revīzijas atbalsts un attīstība un revīzijas kvalitātes kontrole. Tā atbild par metodiskajiem aspektiem un veic ERP mēroga iesaistes kvalitātes pārbaudes.

ADMINISTRATĪVĀ KOMITEJA

Lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem pieņem Administratīvā komiteja un, attiecīgā gadījumā, locekļu kolēģija.

Administratīvās komitejas sastāvā ir ERP priekšsēdētājs (komitejas priekšsēdētājs), katras apakšpalātas vecākais loceklis, par iestāžu attiecībām atbildīgais loceklis un par revīzijas kvalitātes kontroli atbildīgais loceklis. Tās pārziņā ir visi administratīvie jautājumi un lēmumi par jautājumiem, kas attiecas uz stratēģiju, ārējām attiecībām un saziņu.

ĢENERĀLSEKRETĀRS

ERP kolēģija ieceļ ģenerālsekretāru uz sešu gadu periodu, ko var atjaunināt.

Ģenerālsekretārs ir galvenokārt atbildīgs par revīzijas atbalsta pakalpojumiem (cilvēkresursiem, IT, tulkošanu, loģistiku u. c.).

— RESURSI

PERSONĀLS

  • Skaits: 853 (2017. g.) (no kuriem aptuveni 65 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Darbinieki ir no visām ES dalībvalstīm, un parasti tos pieņem darbā, izmantojot ES mēroga atklātus konkursus.
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 50 %; ♀ 50 %.

BUDŽETS

  • ERP saņem finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.
  • 141 miljons EUR (2017. g.), visi administratīvie izdevumi.
  • ERP budžets veido mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem un aptuveni 1,5 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS KOMPETENCE

Revīzijas ir balstītas uz dokumentiem un vajadzības gadījumā tiek veiktas uz vietas pārējās ES iestādēs vai jebkurā struktūrā, birojā vai aģentūrā, kas pārvalda ieņēmumus vai izdevumus ES vārdā. Īpaši noteikumi attiecas uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbību ES ieņēmumu un izdevumu pārvaldībā.

Dalībvalstīs revīziju veic sadarbībā ar valsts ARI vai, ja tai nav vajadzīgo pilnvaru, ar valsts kompetentajiem departamentiem. ERP sadarbojas ar dalībvalstu ARI savstarpējas uzticības garā, vienlaikus saglabājot abu pušu neatkarību.

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ERP par savu darba programmu lemj patstāvīgi. Tai ir ikgadēja plānošanas procedūra, kas balstīta uz daudzgadu riska novērtējumu dažādās politikas jomās.

EP komitejas var ierosināt iespējamos revīzijas tematus, ko ERP var apsvērt.

Darba programmu ERP publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

Veicot savu darbu, ERP pārbauda, cik lielā mērā ir sasniegti ES politikas virzienu mērķi, un novērtē ES budžeta uzskaites un finanšu pārvaldības stāvokli.

ERP veic dažādu veidu revīzijas:

  • lietderības revīzijas par ES politikas virzienu un programmu efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu. Šīs ieguldīto līdzekļu atdeves revīzijas ir vērstas uz konkrētiem pārvaldības vai budžeta jautājumiem. Tos izraugās, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā sabiedrības intereses, uzlabojumu iespējas un vāju darbības rezultātu vai pārkāpumu risks;
  • finanšu un atbilstības revīzijas par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (vissvarīgākā ir ticamības deklarācija), kā arī novērtējumi par to, vai sistēmas un darījumi konkrētās budžeta jomās atbilst noteikumiem un tiesību aktiem, kas tos reglamentē.

ERP veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI), kurus tā piemēro konkrētajam ES kontekstam, un saskaņā ar savu ētikas kodeksu.

Tā izmanto lietderības un atbilstības revīzijas rokasgrāmatas, kā arī praktiskas pamatnostādnes, kas publicētas ERP tīmekļa vietnē.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ERP publikāciju portfelis ietver:

  • gada pārskatus, kuros galvenokārt aprakstīti finanšu un atbilstības revīziju darba rezultāti saistībā ar ES budžetu un Eiropas attīstības fondiem un kuros iekļauti arī budžeta pārvaldības un darbības rezultātu aspekti;
  • īpašos gada ziņojumus par ES aģentūrām, decentralizētajām struktūrām, kopuzņēmumiem un citām struktūrām;
  • īpašos ziņojumus, kuros atspoguļoti izraudzītu revīziju rezultāti konkrētās politikas vai izdevumu jomās vai saistībā ar budžeta un pārvaldības jautājumiem;
  • atzinumus par jauniem vai atjauninātiem tiesību aktiem, kam ir būtiska ietekme uz finanšu pārvaldību; tos sagatavo vai nu pēc citas iestādes lūguma, vai pēc pašas ERP iniciatīvas;
  • tematiskos apskatus, piemēram:
    • vispārējā stāvokļa apskatus, kas ir aprakstoši un analītiski dokumenti par sarežģītām un vērienīgām politikas jomām vai pārvaldības jautājumiem un kuros ir izklāstīta uzkrātā revīzijas pieredze un zināšanas par izraudzīto tēmu, bieži vien transversālā perspektīvā;
    • informatīvos apskatus, kas pēc būtības ir līdzīgi vispārējā stāvokļa apskatiem (aprakstoši un analītiski dokumenti par politikas vai pārvaldības jautājumiem), taču tajos aplūkotās tēmas ir koncentrētākas, un
    • ātros stāvokļa apskatus, kuros sniegti fakti, kas attiecas uz ļoti konkrētiem jautājumiem vai problēmām, un kuri vajadzības gadījumā var ietvert analīzi, lai atvieglotu šo faktu izpratni.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visas ERP publikācijas ir publiski pieejamas tās tīmekļa vietnē visās oficiālajās ES valodās. ERP savus ziņojumus aktīvi izplata arī pa vairākiem kanāliem, ieskaitot sociālos plašsaziņas līdzekļus.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ERP uztur ciešas attiecības ar valstu ARI un starptautiskajām revīzijas organizācijām, veic salīdzinošo izvērtēšanu, sadarbojas ar ideju laboratorijām un pētniecības organizācijām un piedalās akadēmiskajā diskursā.

 

 

AUSTRIJA

RECHNUNGSHOF

Kopš 1948. gada
Pirmsākumi 1761. gadā

Tīmekļa vietne: www.rechnungshof.gv.at

Pamatuzdevums

Neatkarība, objektivitāte un pieejamība.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Austrijas Revīzijas palāta (ARP) ir neatkarīga augstākā revīzijas iestāde, kas darbojas federālajā, federālās zemes un pašvaldību līmenī.

Tā pārbauda, vai valsts līdzekļi tiek pareizi pārvaldīti, ieskaitot valsts iestāžu izdevumus un valsts līdzekļus, ko izmanto privātās iestādes (pamatojoties uz revīzijas vienotību).

ARP rūpīgi pārbauda, vai pieejamie resursi tiek izmantoti ekonomiski, lietderīgi un efektīvi. Papildus revīzijām un konsultācijām, kas ir tās svarīgākā stratēģiskā funkcija, ARP veic arī citus sabiedriskajai politikai būtiskus uzdevumus un vairākas notariālas funkcijas.

ARP pēc savas iniciatīvas patstāvīgi lemj par savu revīziju veidiem, tematiem un metodiku.

Austrijas Revīzijas palātai ir konstitucionāli noteiktas pilnvaras veikt īpašas revīzijas. Piemēri:

  • par Austrijas federālā vai federālās zemes parlamenta rezolūciju;
  • pēc Austrijas federālā vai federālās zemes parlamenta deputātu pieprasījuma;
  • pēc federālās valdības, federālās zemes valdības vai federālā ministra pamatota pieprasījuma.

Lai nodrošinātu ARP revīzijas plānošanas neatkarību, šādu pieprasījumu maksimālais skaits ir noteikts konstitūcijā.

ARP veic arī svarīgus īpašos uzdevumus, tādus kā:

  • federālo finanšu pārskatu sagatavošana;
  • darbs pie paziņojuma par finanšu parādu;
  • tiesību un normatīvo aktu projektu pārskatīšana;
  • uzdevumi, kas noteikti Nesaderības likumā, Ienākumu ierobežošanas likumā un Partiju likumā;
  • uzdevumi saistībā ar ziņojumu par vidējiem ienākumiem un vecuma pensijām, ko maksā federālās valdības uzņēmumi un aģentūras, un, visbeidzot,
  • ekspertu atzinumu sagatavošana šķīrējtiesas kolēģijām saskaņā ar 2008. gada Stabilitātes paktu.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

ARP darbības, funkcijas, organizācija un pozīcija ir reglamentētas:

  • Federālā konstitucionālā likuma (1920) VI nodaļā;
  • Federālajā likumā par Austrijas Revīzijas palātu (1948. gada Austrijas Revīzijas palātas likumā — RHG);
  • Konstitucionālās tiesas likumā (ja ARP un juridiskas personas viedoklis par pilnvarām un tiesībām atšķiras, ARP var aicināt Konstitucionālo tiesu pieņemt lēmumu);
  • Federālajā likumā par Valsts padomes reglamentu (federālo zemju parlamenti nosaka ARP stratēģiski svarīgo līdzdalību komiteju sanāksmēs un plenārsēdēs);
  • Līgumā par Eiropas Savienības darbību (to piemēro tieši ES līdzekļu revīzijai un sadarbībai ar Eiropas Revīzijas palātu).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARP revidē šādu vienību finanšu lietas (t. i., finanšu darbības):

  • valsts, federālās zemes, pašvaldību apvienības, pašvaldības ar vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un citas likumā noteiktas juridiskās personas;
  • nodibinājumi un institūti, ko pārvalda federālās, federālās zemes vai pašvaldību iestādes vai privātpersonas, kas darbojas kādā federālajā, provinces vai pašvaldības iestādē;
  • organizācijas, kurās valstij, federālajai zemei vai pašvaldībai ar vismaz 10 000 iedzīvotāju pieder de facto kontrole vai vismaz 50 % akciju, daļu vai pašu kapitāla vai kuras atsevišķi vai kopā ar citām līgumslēdzējām pusēm vada valsts, federālā zeme vai pašvaldība;
  • federālās, federālās zemes un pašvaldību publiskā sektora juridiskās personas, kas izmanto federālos, federālās zemes vai pašvaldību līdzekļus;
  • sociālās apdrošināšanas struktūras un likumā paredzētas darba devēju, darba ņēmēju un profesionāļu apvienības (palātas), un
  • ar likumu izveidotas juridiskās personas, piemēram, ORF (Austrijas raidorganizācija).

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Īpašs modelis, ko vada priekšsēdētājs, un revīzija tiek veikta federālajā, federālās zemes un pašvaldību līmenī pēc Vestminsteras modeļa.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARP ir Austrijas augstākā revīzijas iestāde, kas ziņojumus sniedz tieši valsts parlamentam. Tā darbojas:

  • kā valsts parlamenta pārstāvis jautājumos, kas attiecas uz publisko līdzekļu federālo pārvaldību un likumā paredzēto profesionālo apvienību finanšu pārvaldību saskaņā ar Austrijas Federācijas izpildvaras funkciju;
  • kā attiecīgo federālo zemju parlamentu pārstāvis jautājumos, kas attiecas uz federālajām zemēm, pašvaldību apvienībām un publisko līdzekļu pārvaldību pašvaldību līmenī, kā arī likumā paredzēto profesionālo apvienību finanšu pārvaldību saskaņā ar provinču izpildvaras funkciju.

ARP ir neatkarīga no federālās valdības un federālo zemju valdībām un pakļauta tikai tiesību aktu noteikumiem, tāpēc tā ir saistīta ar likumdevēju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARP priekšsēdētājs ar valsts parlamentu un tā komitejām sazinās tieši un personiski vai ar viņa izraudzīta pārstāvja starpniecību.

ARP priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties valsts parlamenta un tā (apakš)komiteju debatēs par ARP ziņojumiem, federālā budžeta galīgajiem pārskatiem, priekšlikumiem attiecībā uz īpašu darbību īstenošanu, Austrijas Revīzijas palātai pārbaudot, kā tiek pārvaldīti publiskie līdzekļi, un par tām apakšnodaļām Federālajā finanšu likumā, kuras attiecas uz ARP.

Saskaņā ar noteikumiem, kas sīki izklāstīti Federālajā likumā par valsts parlamenta reglamentu, ARP priekšsēdētājam vienmēr ir tiesības pēc sava pieprasījuma tikt uzklausītam debatēs par iepriekš minētajiem jautājumiem.

ARP sniedz gada ziņojumu par savām darbībām valsts parlamentam, federālo zemju parlamentiem un pašvaldību padomei. Tā jebkurā laikā var valsts parlamentam, federālo zemju parlamentiem un pašvaldību padomēm iesniegt apsvērumus par konkrētiem jautājumiem un vajadzības gadījumā sagatavot priekšlikumus. Par visiem ziņojumiem ARP informē Federālo valdību tajā pašā laikā, kad tos iesniedz valsts parlamentam.

Turklāt valsts parlaments izveido pastāvīgo komiteju, lai tā apspriestu ARP ziņojumus. Ieceļot komitejas locekļus, tiek ievērots proporcionālas pārstāvības princips.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Margit Kraker tika iecelta 2016. gada 1. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

ARP priekšsēdētāju ievēlē pēc valsts parlamenta galvenās komitejas priekšlikuma. Pirms stāšanās amatā viņš vai viņa dod zvērestu federālajam prezidentam.

ARP priekšsēdētājs nedrīkst būt vispārējas pārstāvniecības struktūras loceklis vai Eiropas Parlamenta deputāts, un pēdējos piecos gados viņš/viņa nedrīkst būt bijis(-usi) federālās valdības vai federālās zemes valdības loceklis.

Attiecībā uz pārskatatbildību ARP priekšsēdētājam ir tāds pats statuss kā federālās valdības vai attiecīgās federālās zemes valdības locekļiem atkarībā no tā, vai ARP darbojas kā valsts parlamenta vai federālās zemes parlamenta izpildvaras struktūra.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Austrijas Revīzijas palātai nav pārvaldības struktūras. Tās priekšsēdētājam ir ekskluzīvas lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

Austrijas Revīzijas palātai nav pastāvīga priekšsēdētāja vietnieka. Ja priekšsēdētājs nevar veikt savus pienākumus, viņu pārstāv nākamā augstākā ARP amatpersona. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad priekšsēdētāja amata vieta ir brīva.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Austrijas Revīzijas palātai ir piecas nodaļas (viena pārvaldības un administrācijas nodaļa un četras revīzijas nodaļas). Katra revīzijas nodaļa sastāv no divām revīzijas apakšnodaļām, kuras savukārt veido trīs vai četri tematiski sagrupēti revīzijas departamenti (t. i., četras revīzijas nodaļas ar astoņām revīzijas apakšnodaļām un pavisam 34 revīzijas departamentiem).

Šī organizatoriskā struktūra ļauj stratēģiju un revīziju plānot starp nodaļām un optimāli izmantot resursus elastīgās un uz sadarbību vērstās revīzijas grupās, kā arī veicina un uzlabo zināšanu apmaiņu starp nodaļām.

Katra apakšnodaļa ir arī “izcilības centrs” tādās visām nodaļām aktuālās jomās kā subsīdijas, krāpšanas novēršana un atbilstība, kiberdrošība u. c.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 273 (aptuveni 81 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 52 %; ♀ 48 %. Vidējais vecums: 48

BUDŽETS

  • 33,5 miljoni EUR (2018. g.)
  • 0,04 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARP darba plāns ir izstrādāts vienam gadam.

Austrijas Revīzijas palātu var arī lūgt veikt īpašas revīzijas. Tas tiek darīts saskaņā ar Nacionālās padomes vai federālās zemes parlamenta vai arī Nacionālās padomes locekļu vai federālās zemes parlamenta deputātu rezolūciju vai pēc federālās valdības, federālās zemes valdības vai federālā ministra pamatota pieprasījuma. Tomēr, lai nodrošinātu ARP revīzijas plānošanas neatkarību, pieprasījumu maksimālais skaits ir noteikts konstitūcijā.

2017. gadā ARP uzsāka iniciatīvu, lai pirmo reizi ar Facebook starpniecību iesaistītu sabiedrību. Iedzīvotājus mudināja piedalīties revīzijas tematu izstrādē un ierosināt tiem interesējošus tematus. Iespēju robežās viņu priekšlikumi tika izskatīti revīzijas plānošanas procesā un apspriesti ikgadējā revīzijas plānošanas konferencē.

ARP katru gadu veic aptuveni 90 revīziju federālajā, federālo zemju un pašvaldību līmenī.

— REVĪZIJAS METODES

ARP revīzijas kritēriji ir tiesību aktos noteiktais saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes princips, un tie ir balstīti uz likumību un pareizību.

ARP veic revīzijas, apvienojot:

  • lietderības revīzijas un
  • finanšu revīzijas.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARP iesniedz ziņojumus federālajā, federālo zemju un pašvaldību līmenī.

Papildus tam ARP publicē ziņojumus, kuros:

  • aplūkota jautājumu izmeklēšana un novērtēšana;
  • norādīti un skaitliski izteikti iespējamie uzlabojumi;
  • noteikti un skaitliski izteikti finanšu jautājumi, kā arī
  • sniegti konkrēti un izpildāmi ieteikumi.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Savas publikācijas ARP izplata:

  • ARP tīmekļa vietnē;
  • sociālajos plašsaziņas līdzekļos;
  • paziņojumos presei.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Valsts līmenī ARP sadarbojas ar federālo zemju revīzijas iestādēm, lai saskaņotu attiecīgos gada revīzijas plānus.

Kopš 1963. gada ARP vada INTOSAI Ģenerālsekretariātu.

 

 

BEĻĢIJA

REKENHOF /
COUR DES COMPTES /
RECHNUNGSHOF

Kopš 1831. gada

Tīmekļa vietne: www.ccrek.be

Pamatuzdevums

Beļģijas Revīzijas palātas pamatuzdevumā ir atspoguļots tās redzējums, darbības pamatā esošās vērtības un stratēģijas, ko tā izstrādā, lai ar savām revīzijām palīdzētu uzlabot publisko pārvaldību.

Beļģijas Revīzijas palātas mērķis ir uzlabot valsts iestāžu darbību. Šim nolūkam tā, izmantojot pretrunu procedūru, sniedz noderīgu un ticamu informāciju, kas ietver konstatējumus, vērtējumus un ieteikumus parlamentārajām asamblejām, valdības locekļiem un revidētajām vienībām.

Beļģijas Revīzijas palāta darbojas neatkarīgi, ievērojot starptautiskos revīzijas standartus. Tā paļaujas uz organizāciju, kas atbilst kompetences, godprātības un motivācijas prasībām. Beļģijas Revīzijas palāta ņem vērā sociālās situācijas attīstību, un tās mērķis ir uzņemties vadošu lomu valdības revīzijā.

Pilns pamatuzdevuma teksts nīderlandiešu un franču valodā ir pieejams šādā adresē:

https://www.ccrek.be/NL/Voorstelling/VisieEnWaarden.html

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Beļģijas Revīzijas palāta (BRP) pārbauda ieņēmumus, izdevumus un to, kā izpildvara īsteno politiku. Tai ir arī juridiska funkcija attiecībā uz publiskā sektora grāmatvežiem un citi īpaši uzdevumi.

Pildot pienākumus, BRP ir tiesības piekļūt visiem dokumentiem un informācijai, ko tā uzskata par vajadzīgu. Ir iespējamas arī pārbaudes uz vietas.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Beļģijas konstitūcija (1831): 180. pants;
  • 1989. gada 16. janvāra īpašais likums, ar ko organizē kopienu un reģionu finansējumu; 50. un 71. pants;
  • 1846. gada 29. oktobra likums, ar ko organizē Revīzijas palātu;
  • 2003. gada 16. maija likums: 2. un 10. pants;
  • Revīzijas palātas reglaments;
  • Līgums par Eiropas Savienības darbību: 287. panta 3. punkts.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

BRP revidē:

  • federālo valsti;
  • kopienas;
  • reģionus;
  • provinces un
  • iestādes, kas iepriekš minētajām organizācijām sniedz sabiedriskos pakalpojumus.

Pašvaldību revīzija nav BRP kompetencē.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Tiesa/kolēģija ar jurisdikcijas funkciju.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

BRP ir neatkarīga iestāde, kas atrodas vienā līmenī ar Beļģijas parlamentu.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

PARLAMENTĀRĀS PROCEDŪRAS ATTIECĪBĀ UZ ARI ZIŅOJUMIEM

Notiek uzklausīšanas, kurās revidējamā vienība vai citas attiecīgas personas tiek aicinātas sniegt skaidrojumus vai papildu informāciju. Debates par ARI ziņojumiem tiek rīkotas attiecīgajās parlamentārajās komitejās. Revīzijas rezultātus komitejās paziņo BRP pārstāvji, piemēram, tās locekļi, direktori, uzraudzītāji un revidenti. Parlamenta deputāti var uzdot jautājumus. Parlamentāros dokumentus, kuros aprakstīts par ARI ziņojumiem notikušo debašu iznākums, sagatavo parlamenta darbinieki, kuri sniedz atbalstu komitejām.

Federālais parlaments vai reģionālie parlamenti apspriež un apstiprina likumu par federālo vai reģionālo vispārējo pārskatu, apstiprinot budžeta izpildi.

REVĪZIJAS PĒC PARLAMENTA PIEPRASĪJUMA

Federālais parlaments un reģionālie parlamenti var lūgt BRP veikt revīzijas par dažu izdevumu programmu likumību un pareizību, kā arī finanšu revīzijas departamentos un struktūrās, kas atrodas BRP jurisdikcijā.

Federālais parlaments un reģionālie parlamenti var lūgt BRP veikt pārvaldības revīzijas departamentos un struktūrās, kas atrodas BRP jurisdikcijā.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VECĀKAIS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Philippe Roland tika iecelts 2009. gada 21. decembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Tāds pats kā pārvaldības struktūrai.

ATLASES METODE

Vecāko priekšsēdētāju ievēlē Pārstāvju palāta.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Ģenerālo asambleju, kurā ir 12 locekļi, veido franču un nīderlandiešu valodā runājošo kopienu palātas. Katrā palātā ir priekšsēdētājs, četri padomnieki un ģenerālsekretārs. Vecāko priekšsēdētāju sauc par “Premier Président” vai “Eerste Voorzitter”, bet vecāko no abiem ģenerālsekretāriem — par “Greffier en chef” vai “Hoofdgriffier”.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

BRP locekļus ievēlē Pārstāvju palāta.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

BRP dienesti ir iedalīti trīs sektoros, kas aptver desmit direkcijas, no kurām katru vada vecākais revidents-direktors.

Sadalījums sektoros atbilst ģenerālās asamblejas un franču un nīderlandiešu valodā runājošo kopienu palātu pilnvarām.

BRP ģenerālā asambleja ir atbildīga par jautājumiem, kas attiecas uz federālo valsti, Briseles reģionu, Briseles Kopējo kopienu komisiju un vāciski runājošo kopienu, kā arī par ES un federālo noteikumu interpretāciju.

Franču valodā runājošās kopienas palātas ekskluzīvā kompetencē ir jautājumi, kas attiecas uz franču valodā runājošo kopienu, Briseles Franču valodā runājošās kopienas komisiju, Valonijas reģionu, tā provincēm un ar tām saistītajām sabiedrisko pakalpojumu iestādēm.

Nīderlandiešu valodā runājošās kopienas palātas ekskluzīvā kompetencē ir jautājumi, kas attiecas uz flāmu valodā runājošo kopienu, Flandrijas reģionu, tā provincēm un ar tām saistītajām sabiedrisko pakalpojumu iestādēm.

— RESURSI

DARBINIEKI (2017. g.)

  • Skaits: 516 (aptuveni 69 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 61 %; ♀ 39 %. Vidējais vecums: 47

BUDŽETS

  • BRP saņem finansējumu no federālās valsts budžeta.
  • 49,4 miljoni EUR (2017. g.), visi administratīvie izdevumi
  • < 0,01 % no kopējiem vispārējās valdības izdevumiem (2017. g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

BRP savu darbu plāno trīs līmeņos:

  • daudzgadu stratēģiskais plāns;
  • darbības plāni;
  • gada pārvaldības plāni.

Šos plānus BRP sagatavo, pamatojoties uz:

  • savu juridisko saistību izpildi;
  • riska analīzi;
  • parlamenta interesēm;
  • finanšu un sociālajām interesēm;
  • revīzijas pievienoto vērtību;
  • resursu pieejamību un
  • revīzijas jomas aptvērumu.

— REVĪZIJAS METODES

BRP veic lietderības, finanšu, kā arī likumības un pareizības revīzijas.

Ar rokasgrāmatām un elektroniskām darba datnēm tā ir standartizējusi revīzijas praksi.

BRP veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI).

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

BRP publicē:

  • gada revīzijas ziņojumus;
  • īpašus ziņojumus par konkrētiem tematiem;
  • atzinumus par budžeta projektiem un
  • gada darbības pārskatus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Par revīziju rezultātiem BRP informē parlamentārās asamblejas, ministrus un valsts iestādes. Visi BRP ziņojumi ir pieejami tās tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VALSTS LĪMENĪ

Federālās valsts civildienestā, Valonijas reģionā un franču valodā runājošajā kopienā Beļģijas Revīzijas palāta ar iekšējās revīzijas departamentiem sadarbojas neformāli, un nekāda vienošanās nav parakstīta. Flāmu valodā runājošās kopienas publiskajā sektorā BRP ir noslēgusi oficiālas vienošanās ar Iekšējās revīzijas aģentūru un Reģistrēto revidentu institūtu (IBR-IRE) par finanšu revīziju Flandrijā.

STARPTAUTISKĀ LĪMENĪ

AISCCUF

Kopš 1994. gada BRP ir Franču valodā runājošās kopienas publisko finanšu augstāko revīzijas iestāžu apvienības (Association des institutions supérieures de contrôle des finances publiques ayant en commun l’usage du français — Aisccuf) finanšu rīkotāja.

STARPTAUTISKO ORGANIZĀCIJU REVĪZIJA

BRP padomnieks vada OCCAR (Kopīgā bruņojuma sadarbības organizācijas) ārējo revidentu padomi un revidē programmu Airbus A400M.

ĀRVALSTU DELEGĀCIJAS

BRP uzņem ārvalstu delegācijas, kuras to apmeklē profesionālā nolūkā vai ar mērķi piedalīties īstermiņa apmācībā par BRP pamatuzdevumu, organizāciju un revīzijas metodēm.

 

 

BULGĀRIJA

СМЕТНА ПАЛАТА НА РЕПУБЛИКА БЪЛГАРИЯ

Kopš 1995. gada
Pirmsākumi 1880. gadā

Tīmekļa vietne: www.bulnao.government.bg

Pamatuzdevums

Kontrolēt budžeta izpildi un citu publisko līdzekļu un darbību pārvaldību, veicot efektīvu, lietderīgu un rentablu revīzijas darbu ar mērķi uzlabot publisko resursu pārvaldību un pārskatatbildību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Bulgārijas Valsts revīzijas birojs (VRB) kontrolē budžeta izpildi un citus publiskos resursus un darbības saskaņā ar VRB likumu un starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem.

VRB galvenais uzdevums ir pārbaudīt budžeta organizāciju finanšu pārskatu ticamību un autentiskumu un publisko resursu likumīgu, efektīvu, lietderīgu un ekonomisku pārvaldību, kā arī sniegt Nacionālajai asamblejai ticamu un objektīvu informāciju par savu darbu.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Bulgārijas Republikas konstitūcijas (1991. g.) 91. pants;
  • 2015. gada 13. februāra likums par Valsts revīzijas biroju.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • valsts budžetu, valsts sociālā nodrošinājuma un Valsts veselības apdrošināšanas fonda budžetus, 265 pašvaldību budžetus, citus Nacionālās asamblejas pieņemtos budžetus, to līdzekļu saņēmēju budžetus un īpašumu pārvaldību;
  • Bulgārijas Zinātņu akadēmijas, valsts augstākās izglītības iestāžu, Bulgārijas Telegrāfa aģentūras, Bulgārijas Nacionālās televīzijas un Bulgārijas Nacionālā radio budžetus;
  • publiskos līdzekļus, kas piešķirti saimnieciskās darbības veicējiem, ES līdzekļu pārskatus un citas starptautiskas programmas un nolīgumus, tostarp to pārvaldību, ko veic attiecīgās struktūras un līdzekļu tiešie lietotāji;
  • Bulgārijas Valsts bankas budžeta izdevumus un tās pārvaldību, bankas ikgadējā ieņēmumu pārsnieguma pār izdevumiem veidošanos saistībā ar valsts budžetu un citas saiknes, kas tai ir ar valsts budžetu;
  • valsts parāda, valsts garantētā parāda un pašvaldību parāda avotus un pārvaldību un parāda instrumentu izmantošanu;
  • valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju un koncesiju, kā arī publiskos līdzekļus un aktīvus, kas piešķirti cilvēkiem ārpus publiskā sektora;
  • starptautisku nolīgumu, līgumu, konvenciju un citu starptautisku aktu īstenošanu, ja tas ir paredzēts attiecīgajā starptautiskajā aktā vai to ir uzdevusi pilnvarota struktūra;
  • valsts uzņēmumus, kas nav tirdzniecības uzņēmumi;
  • tirdzniecības uzņēmumus, kuros vismaz 50 % kapitāla pieder valstij un/vai pašvaldībai;
  • juridiskas personas ar valsts vai valsts un/vai pašvaldības īpašuma garantētām saistībām un
  • citus publiskus līdzekļus, aktīvus un darbības, ja tas ir paredzēts kādā tiesību aktā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada priekšsēdētājs.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB darbības nav atkarīgas ne no vienas pārvaldes struktūras.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB sniedz ziņojumu parlamentam par savu darbību iepriekšējā gadā.

VRB gada finanšu pārskatu revidē neatkarīga reģistrētu revidentu komisija, ko izveido parlaments.

Nacionālā asambleja Valsts revīzijas birojam katru gadu var uzdot līdz piecām revīzijām.

VRB iesniedz parlamentam ziņojumus par parlamenta uzdoto revīziju izpildi, kā arī revīzijas ziņojumus un atzinumus, ko VRB iesniedz saskaņā ar tiesību aktiem.

VRB pēc savas iniciatīvas vai Nacionālās asamblejas pieprasījuma iesniedz parlamentārajām komitejām izskatīšanai revīzijas ziņojumus, kas ir būtiski svarīgi budžeta disciplīnas uzlabošanai, kā arī budžeta un citu publisko līdzekļu un darbību pārvaldībai.

Nacionālās asamblejas Budžeta un finanšu komitejā tika izveidota pastāvīga Publiskā sektora pārskatatbildības apakškomiteja, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību un attiecības starp VRB un parlamentu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Tzvetan Tzvetkov tika ievēlēts 2015. gada 26. martā.

PILNVARU TERMIŅŠ

7 gadi, nav atjaunojams

ATLASES METODE

VRB priekšsēdētāju ievēlē parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

VRB vadības grupas sastāvā ir priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja vietnieki un divi locekļi, kas ir Zvērināto grāmatvežu institūta un Iekšējo revidentu institūta pārstāvji.

Vadības grupa ir veidota saskaņā ar atvērtās pārvaldības principu.

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja vietnieki: 7 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus un grupas locekļus pēc VRB priekšsēdētāja priekšlikuma ievēlē parlaments.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir sešas direkcijas (divas atbild par finanšu revīzijām, divas par finanšu pārvaldības atbilstības revīzijām, viena par lietderības revīzijām un viena — par īpašām revīzijām).

Katrs priekšsēdētāja vietnieks ir atbildīgs par trim direkcijām. Papildus tam ir septiņas direkcijas, kas veic dažādus administratīvus pienākumus, kuri visi ir VRB priekšsēdētāja tiešā kompetencē.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. g.)

  • Skaits: 428 (75 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 26 %; ♀ 74 %. Vidējais vecums: 47

BUDŽETS

  • VRB saņem finansējumu no valsts budžeta
  • 8,3 miljoni EUR (2017. g.)
  • 0,146 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB par savu darba programmu lemj patstāvīgi. Tas pieņem revīzijas darbības gada programmu, pamatojoties uz prioritārajām jomām un kritērijiem.

VRB ikgadējā plānošanas procedūra ir balstīta uz trīsgadu stratēģisko revīzijas plānu, kurā ir noteiktas revīzijas jomas, no kurām katru gadu tiek atlasīti konkrēti revīzijas uzdevumi, lai tos iekļautu gada revīzijas programmā. Revīzijas uzdevumu atlase ir balstīta uz VRB pieņemtiem kritērijiem.

Parlaments Valsts revīzijas birojam var arī uzdot līdz piecām papildu revīzijām gadā.

Darba programmu VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas;
  • lietderības revīzijas un
  • īpašas revīzijas.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un labu praksi.

VRB ir izstrādājis revīzijas rokasgrāmatu, lai revīzijas darbā īstenotu starptautiski atzītos revīzijas standartus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • visus VRB likumā paredzētos revīzijas ziņojumus, izņemot tos, kas satur klasificētu informāciju, un ziņojumu daļas, kas tiek iesniegtas Prokuratūrai;
  • VRB gada darbības pārskatu;
  • ziņojumu par VRB gada finanšu pārskata revīziju;
  • informāciju saistībā ar revīzijas ziņojumu projektu iesniegšanu — šī procedūra ļauj informēt revidēto organizāciju bijušos vadītājus, ja veiktā revīzija attiecas uz viņu vadības periodu;
  • ziņojumus par VRB sniegto ieteikumu īstenošanu, tostarp informāciju par neīstenotajiem ieteikumiem;
  • politisko partiju gada finanšu pārskatus un to līdzekļu devēju sarakstus;
  • ziņojumus par politisko partiju finanšu kontroli, kas veikta saskaņā ar Politisko partiju likumu;
  • informāciju, kas tiek glabāta dalībai vēlēšanās reģistrēto partiju, partiju koalīciju un pilsoņu iniciatīvas komiteju vienotajā publiskajā reģistrā. Šī informācija ietver vēlēšanu kampaņu finansējumu, tostarp līdzekļu devējus, reklāmas aģentūras u. c.;
  • revīzijas ziņojumus par vēlēšanu kampaņu finansējumu saskaņā ar Vēlēšanu kodeksu;
  • apkopotus revīzijas ziņojumus par gada finanšu pārskatiem;
  • ziņojumus ar atzinumiem par valsts budžeta izpildes pārskatiem, valsts sociālā nodrošinājuma sistēmas budžetu, Valsts veselības apdrošināšanas fonda budžetu un Bulgārijas Valsts bankas budžeta izdevumiem iepriekšējā gadā;
  • bulgāru valodā tulkotus ISSAI.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visas VRB publikācijas, tostarp visi revīzijas ziņojumi, ir publiski pieejami VRB tīmekļa vietnē, kas ir galvenā publicitātes un pārredzamības platforma sabiedrības informēšanai par tā vispārējo darbību.

VRB publicē paziņojumus presei un īsus videoklipus par revīzijas ziņojumiem un organizē preses konferences un neformālas sanāksmes ar plašsaziņas līdzekļiem. Tas piedalās TV programmās un intervijās un ir iniciators un dalībnieks apaļā galda diskusijās un konferencēs.

VRB aktīvi izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar pārējām attiecīgajām valdības iestādēm, lai uzlabotu kontroles sistēmas efektivitāti un apkarotu noziedzību un korupciju, un ar profesionālajām un nevalstiskajām organizācijām, lai apmainītos ar labu praksi un veicinātu profesionālo attīstību.

 

 

HORVĀTIJA

DRŽAVNI URED ZA REVIZIJU

Kopš 1993. gada

Tīmekļa vietne: www.revizija.hr

Pamatuzdevums

Horvātijas Republikas Valsts revīzijas biroja darbs ir vērsts uz finanšu pārskatu un saimnieciskās darbības revīziju un to vienību, kas pārvalda sabiedrisko īpašumu, un citu Valsts revīzijas biroja likumā noteikto vienību atbilstības, lietderības un efektivitātes uzlabošanu. Turklāt tas palīdz uzlabot sabiedriskā īpašuma un citu publisko resursu pārvaldību, kā arī Horvātijas parlamentam, valdībai un valsts iedzīvotājiem sniegto informāciju par metodēm, kas izmantotas valsts budžeta un citu resursu un to rezultātu pārvaldībā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Valsts revīzijas birojs (VRB) veic to revīzijas subjektu ienākumu un izdevumu, aktīvu un pasīvu, finanšu pārskatu, finanšu darījumu un programmu, projektu un darbību revīzijas, kas noteikti Valsts revīzijas biroja likumā un Likumā par politisko darbību un vēlēšanu kampaņu finansēšanu.

VRB novērtē, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un finanšu darbību rezultāti saskaņā ar pieņemtajiem grāmatvedības standartiem, atbilstība normatīvajiem aktiem, kā arī no valsts budžeta vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienību budžeta finansēto programmu un projektu ekonomiskums, lietderība un efektivitāte.

VRB veic revīzijas centrālā, reģionālā un vietējā līmenī.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Konstitūcija (1990);
  • Valsts revīzijas biroja likums (2011);
  • Likums par politisko darbību un vēlēšanu kampaņu finansēšanu (2011. g., grozīts 2017. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB pilnvaras aptver:

  • valsts sektora struktūras;
  • vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienības;
  • no valsts budžeta vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienību budžeta finansētās juridiskās personas;
  • valsts vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienību izveidotās juridiskās personas;
  • uzņēmumus un citas juridiskās personas, kur lielākā daļa akciju pieder valstij vai vietējās un reģionālās pašpārvaldes vienībām, vai
  • juridiskās personas, kuras izmanto Eiropas Savienības un citu starptautisku organizāciju vai iestāžu līdzekļus, kuri tiek izmantoti, lai finansētu sabiedrības vajadzības;
  • politiskās partijas, neatkarīgus pārstāvjus un pašvaldību vienību pārstāvniecības struktūru neatkarīgus locekļus.

VRB revīzijas jurisdikcijā ir aptuveni 14 500 vienību.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar Horvātijas Republikas konstitūciju VRB ir valsts augstākā revīzijas iestāde, kas darbojas autonomi un neatkarīgi.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē attiecības starp VRB un parlamentu, ir noteikts Valsts revīzijas biroja likumā, Likumā par politisko darbību un vēlēšanu kampaņu finansēšanu un Horvātijas parlamenta pastāvīgajos rīkojumos.

VRB iesniedz parlamentam gada darba ziņojumu, revīzijas ziņojumu par valsts budžeta izpildi un revīzijas ziņojumus (atsevišķi vai tematisko ziņojumu grupā). Ziņojumus apspriež attiecīgo komiteju sanāksmēs un plenārsēdēs. Pirms revīzijas ziņojumu apspriešanas komitejās vai plenārsēdēs parlaments pieprasa valdības atzinumu.

Parlamenta Finanšu un valsts budžeta komiteja, kā arī citas komitejas atkarībā no revīzijas temata revīzijas ziņojumus apspriež valsts galvenā revidenta un VRB pārstāvju klātbūtnē. Tad attiecīgā komiteja pieņem secinājumu par revīzijas ziņojumiem.

Pēc diskusijas plenārsēdē parlaments izdara secinājumu, saskaņā ar kuru valdībai noteiktā laikā ir jāapsver, kā ir īstenoti VRB ieteikumi.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Ivan Klešić tika iecelts 2010. gada 10. decembrī un atkārtoti iecelts 2018. gada 3. decembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

8 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ Horvātijas parlaments, pamatojoties uz Ievēlēšanas, iecelšanas un administratīvo lietu komitejas priekšlikumu un Finanšu un valsts budžeta komitejas atzinumu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB galvenā mītne ir Zagrebā, un tam ir 21 reģionālais birojs. VRB darbojas visā valsts teritorijā.

Centrālajā birojā departamenti ir strukturēti atbilstoši vienību un revīziju veidiem un ietver juridisko, cilvēkresursu un grāmatvedības departamentu, kā arī iekšējās revīzijas departamentu. Sabiedriskās attiecības un starptautiskā sadarbība ir centrālā biroja kompetence.

VRB darbības, uzdevumi un pienākumi ir noteikti Valsts revīzijas biroja likumā un Valsts revīzijas biroja statūtos.

— RESURSI

DARBINIEKI (2017. g.)

  • Skaits: 279 (84 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 25 %; ♀ 75 %. Vidējais vecums: 48

BUDŽETS

  • VRB saņem finansējumu no Horvātijas Republikas valsts budžeta.
  • VRB patstāvīgi plāno savam darbam vajadzīgos līdzekļus, un Horvātijas parlaments tos norāda valsts budžetā.
  • 7,6 miljoni EUR (2017. g.)
  • 0,034 % no kopējā valsts budžeta (2017 g.)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB savas revīzijas plāno un veic patstāvīgi saskaņā ar gada programmu un darba plānu. Parlaments var pieprasīt VRB darba plānā iekļaut noteiktas revīzijas, bet praksē tas notiek reti.

Gada revīzijas programmu un darba plānu apstiprina valsts galvenais revidents, tāpat kā norādījumus par gada programmas un darba plāna sagatavošanu. Gada programma un darba plāns ietver obligātās revīzijas, kā arī citu subjektu revīzijas.

Revīzija par valsts budžeta izpildi ir obligāta revīzija, kas ir balstīta uz Valsts revīzijas biroja likuma noteikumiem, bet citas obligātās revīzijas ir noteiktas Likumā par politisko darbību un vēlēšanu kampaņu finansēšanu.

Citu subjektu revīzijas, kas ir VRB kompetencē, nosaka, pamatojoties uz Valsts revīzijas biroja likumā norādītajiem kritērijiem. Tie ir šādi:

  • riska novērtējums;
  • revidējamo vienību finansiālā nozīme;
  • iepriekšējo revīziju rezultāti — sniegtais atzinums;
  • savāktā informācija par revidējamo vienību darbību un pārvaldību;
  • citi kritēriji, kas norādīti VRB iekšējos noteikumos (neīstenotie ieteikumi, publikācijas plašsaziņas līdzekļos).

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic šādas revīzijas:

  • finanšu revīzijas, kas ietver dokumentu, ziņojumu, iekšējās kontroles sistēmu un iekšējās revīzijas, grāmatvedības un finanšu procedūru un citu dokumentu izskatīšanu, lai pārbaudītu, vai finanšu pārskatos ir patiesi un skaidri atspoguļots finanšu stāvoklis un vai finanšu darbību rezultāti atbilst pieņemtajiem grāmatvedības standartiem un principiem;
  • atbilstības revīzijas, kas ietver finanšu darījumu pārbaudi līdzekļu likumīgas izmantošanas ziņā, un
  • lietderības revīzijas, kurās novērtē darbību ekonomiskumu un lietderību un to, cik efektīvi ir sasniegti vispārīgie mērķi vai konkrētu finanšu darījumu, programmu un projektu mērķi.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un savu ētikas kodeksu. Tas izmanto lietderības un finanšu revīzijas rokasgrāmatas, kā arī pamatnostādnes.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB ziņojumi ir šādi:

  • gada darba ziņojums, kas ietver VRB revīzijas darba rezultātus pārskata periodā un citas darbības;
  • revīzijas ziņojumi par finanšu, atbilstības un lietderības revīzijām un
  • revīzijas ziņojumi par tematiskajām revīzijām, kas publicēti vienlaikus ar vienreizēju revīziju ziņojumiem, kuros ietverti noteiktiem tematiem veltītu vienreizēju revīziju rezultāti (piemēram, slimnīcu vai nacionālo parku revīzijas).

Paziņojumus par jauniem revīzijas ziņojumiem vai citām darbībām VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visi revīzijas ziņojumi pēc to pabeigšanas tiek publicēti tīmekļa vietnē. Vienlaikus tiek izdots paziņojums presei un organizēta preses konference.

Revīzijas ziņojumus parlamentam VRB iesniedz tūlīt pēc to pabeigšanas un publicēšanas.

Gada darba ziņojumu un stratēģiskos un gada plānus VRB publicē savā tīmekļa vietnē (pirmo tikai pēc tam, kad par to ir informēts parlaments).

— SADARBĪBA AR CITIEM

Neskarot autonomiju un neatkarību, VRB savu uzdevumu izpildē sadarbojas ar citām valsts iestādēm. Saskaņā ar šo prasību VRB sadarbojas ar tiesu iestādēm un valsts struktūrām.

Pēc revīzijas ziņojumu iesniegšanas parlamentam tos iesniedz Valsts prokuratūrai.

Vajadzīgos revīzijas ziņojumus un pieejamo dokumentāciju VRB pēc pieprasījuma iesniedz arī Iekšlietu ministrijai.

Pēc politisko partiju, neatkarīgu pārstāvju un no vēlētāju saraksta ievēlēto vietējo vienību pārstāvniecības struktūru locekļu revīzijām VRB informē Valsts prokuratūru par jebkādiem likuma pārkāpumiem. VRB sadarbojas ar Valsts vēlēšanu komisiju, Nodokļu administrāciju, Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas biroju, Iekšlietu ministriju, tiesām un citām valsts struktūrām.

VRB uztur ciešas attiecības ar citu valstu ARI un starptautiskajām revīzijas organizācijām un aktīvi iesaistās to struktūru un darba grupu pasākumos. VRB sadarbojas arī ar dažādām valsts un starptautiskām profesionālām organizācijām, struktūrām un iestādēm, akadēmiskajām aprindām un plašu sabiedrību.

 

 

KIPRA

EΛΕΓΚΤΙΚΗ ΥΠΗΡΕΣΙΑ ΤΗΣ ΚΥΠΡΙΑΚΗΣ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑΣ

Kopš 1960. gada
Pirmsākumi 1879. gadā

Tīmekļa vietne: www.audit.gov.cy

Pamatuzdevums

Veikt neatkarīgu finanšu, atbilstības un lietderības revīziju plašākā publiskajā sektorā, lai veicinātu sabiedrības informētību un publisko resursu optimālu pārvaldību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Saskaņā ar konstitūciju Kipras Republikas Revīzijas birojs (KRRB) revidē visus publiskā sektora ieņēmumus un izdevumus un visus monetāros un citus pārvaldītos aktīvus, kas pieder publiskajam sektoram. Tas var arī revidēt visas saistības, kas radušās valstij vai ko tā pārvalda.

KRRB revīziju tvērums nav ierobežots, un tam ir tiesības piekļūt visiem ierakstiem, dokumentiem un vietām, kur tiek glabāti aktīvi un ko tas uzskata par vajadzīgu savam darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Kipras Republikas konstitūcija (1960 g.): 6. daļa, 2. nodaļa, 115.–117. pants;
  • Likums par finanšu saistībām un finanšu shēmu (Likums Nr. 20(I)/2014);
  • Likums par pierādījumu un informācijas sniegšanu valsts galvenajam revidentam (Likums Nr. 113(I)/2002).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

KRRB revidē turpmāk uzskaitīto struktūru darbības.

  • Publiskā sektora struktūras:
    • ministrijas;
    • valdības departamenti, dienesti vai aģentūras;
  • tiesību aktos noteiktās struktūras;
  • vietējās pārvaldes iestādes:
    • kopienas;
    • pašvaldības un
  • citas organizācijas, uzņēmumi vai fondi plašākā publiskajā sektorā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

KRRB ir neatkarīga valsts struktūra.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

KRRB ir strukturāli neatkarīga no parlamenta, bet abas iestādes cieši sadarbojas. Attīstības plānu un publisko izdevumu kontroles parlamentārā komiteja regulāri pārbauda KRRB ieteikumus un apsvērumus, lai uzraudzītu, kā revidētās aģentūras uz tiem reaģē.

Turklāt gandrīz visas parlamentārās komitejas regulāri lūdz KRRB palīdzību jautājumos, kas attiecas uz tā pienākumiem. Dažkārt KRRB ir veicinoša loma likumdošanas procesā. Parlaments var lūgt KRRB veikt īpašu izmeklēšanu vai īpašas revīzijas.

Valsts galvenais revidents veic revīzijas un iesniedz gada ziņojumus Kipras Republikas prezidentam un citus revīzijas ziņojumus revidētajām vienībām.

KRRB budžetu apstiprina ministru padome un parlaments.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Odysseas Michaelides tika iecelts 2014. gada 11. aprīlī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam — 65 gadiem.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ valsts prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

KRRB pārvalda tikai valsts revidents; citas pārvaldības struktūras nav.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

KRRB ir trīs nodaļas. Katru nodaļu vada revīzijas direktors. Divu nodaļu pārziņā ir finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas, un viena nodaļa atbild par tehniskajām revīzijām. Tās aptver septiņas apakšnodaļas, kas iedalītas 13 specializētajās nodaļās.

Papildus tam KRRB ir arī metodikas un kvalitātes nodrošināšanas nodaļa un tādas atbalsta funkcijas kā administrācija un grāmatvedība.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 128 (82 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 34 %; ♀ 66 %. Vidējais vecums: 46

BUDŽETS

  • KRRB saņem finansējumu no centrālās valdības budžeta;
  • 5,5 miljoni EUR (2018. g.);
  • aptuveni 91 % veido personāla izmaksas; pārējie ir darbības izdevumi;
  • aptuveni 0,07 % no budžetā paredzētajiem kopējiem valdības izdevumiem.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

KRRB nodaļas savas gada darba programmas sagatavo individuāli. Vienota gada revīzijas plāna visam KRRB nav.

Plānošana ietver budžetā paredzēto dienu aplēsi katrai plānotajai revīzijai, pamatojoties uz pieejamo darbinieku skaitu, attiecīgā darba apjomu un nozīmi, revīzijas risku un iepriekšējiem konstatējumiem.

— REVĪZIJAS METODES

KRRB veic dažādu veidu revīzijas:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas;
  • lietderības revīzijas;
  • tehniskās revīzijas, kas galvenokārt ietver publiskā iepirkuma prakses revīzijas (iepirkuma procedūras dokumentu noteikumi un nosacījumi, projektu izmaksu novērtēšana un novērtējuma ziņojumi), notiekošo būvniecības projektu revīzijas uz vietas, valdības biroju ierīkošanas vajadzībām noslēgto īpašuma īres līgumu revīzijas un IT revīzijas (t. i., informācijas tehnoloģijas un elektroniskās datu apstrādes sistēmu revīzijas);
  • vides revīzijas, kas parasti ietver finanšu, atbilstības un lietderības revīziju kopumu attiecībā uz konkrētu jautājumu, kurš saistīts ar vides pārvaldību. Šīs revīzijas tiek veiktas saskaņā ar specializētām metodikas pamatnostādnēm un standartiem, ko izdevusi INTOSAI, un
  • īpašu izmeklēšanu, ko parasti veic pēc parlamenta vai policijas īpaša pieprasījuma, lai sniegtu palīdzību potenciālo krimināllietu izmeklēšanā.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

KRRB svarīgākās publikācijas:

  • gada ziņojums, kurā galvenokārt ietvertas atsauces uz gada laikā izdotajiem īpašajiem revīzijas ziņojumiem un sniegts atzinums par Kipras Republikas finanšu pārskatiem, un
  • īpašie ziņojumi, kas izdoti pēc tam, kad ir pabeigtas lielas revīzijas, tostarp publiskā sektora struktūru, tiesību aktos noteikto struktūru vai vietējo iestāžu revīzijas, kā arī lietderības vai vides revīzijas.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Revīziju konstatējumus KRRB paziņo tieši attiecīgajām vienībām un sniedz atbilstošus ieteikumus.

Gada ziņojumu iesniedz Kipras Republikas prezidentam un parlamentam.

Papildus tam KRRB savā tīmekļa vietnē publicē visus neklasificētos revīzijas ziņojumus un vajadzības gadījumā sniedz attiecīgus paziņojumus presei.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Līdztekus ciešajai sadarbībai ar parlamentu KRRB sadarbojas arī ar iedzīvotājiem, nozaru ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai gūtu ieskatu revīzijas jautājumos.

 

 

ČEHIJAS REPUBLIKA

NEJVYŠŠÍ KONTROLNÍ ÚŘAD

Kopš 1993. gada
Pirmsākumi 1919. gadā

Tīmekļa vietne: www.nku.cz

Pamatuzdevums

Augstākā revīzijas biroja pamatuzdevums ir sniegt objektīvu informāciju parlamentam un valdībai par valsts īpašuma pārvaldību, un tādējādi tā mērķis ir nodrošināt pievienoto vērtību plašai sabiedrībai.

Augstākais revīzijas birojs izvērtē, vai revidētās darbības atbilst tiesību aktiem, pārbauda šo darbību faktisko un formālo pareizību un novērtē, vai tās ir efektīvas, ekonomiskas un lietderīgas.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valsts īpašuma pārvaldību, finanšu līdzekļus, kas saskaņā ar likumu iekasēti juridisko personu labā (piemēram, veselības apdrošināšana), un no ārvalstīm saņemtos finanšu resursus (ieskaitot ES finansējumu). Tas sniedz atzinumu par valsts galīgajiem pārskatiem un uzrauga valsts budžeta izpildi. ARB nav pilnvarots revidēt pašvaldību, pilsētu un reģionu finanšu līdzekļus vai komercuzņēmumus, kas pieder valstij vai pašvaldībām.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Čehijas Republikas konstitūcija (1993. g.);
  • Likums Nr. 166/1993 Coll. par Augstāko revīzijas biroju (par ARB darbību un pilnvarām).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARB revidē:

  • valsts organizatoriskās struktūrvienības;
  • juridiskas un fiziskas personas (kad tās saņem valsts līdzekļus) un
  • Čehijas Valsts bankas finanšu pārvaldību īpašuma iegādes un bankas darbības izdevumu jomā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla iestāde bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir neatkarīga Čehijas Republikas revīzijas struktūra. Tās pastāvēšana ir tieši nostiprināta Čehijas Republikas konstitūcijā, kur garantēta ARB neatkarība no likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas.

Likumā par Čehijas Republikas valsts budžetu ir paredzēta īpaša valsts budžeta nodaļa, kas ARB nodrošina pienācīgu finansiālu autonomiju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ieceļ Čehijas parlamenta Deputātu palāta.

Budžeta projektu ARB iesniedz Deputātu palātai, un parlaments apstiprina budžetu un tā pamatstruktūru. Valdība nevar pieņemt lēmumus par ARB budžetu.

Visus apstiprinātos revīzijas secinājumus ARB priekšsēdētājs nosūta Deputātu palātai, Senātam un valdībai.

ARB priekšsēdētājam ir tiesības piedalīties un uzstāties Čehijas Republikas parlamenta vai valdības sesijās par jautājumiem, kas saistīti ar ARB darbu.

Visus ARB revīzijas ziņojumus valdība apspriež ARB priekšsēdētāja klātbūtnē un par katru revīziju pieņem valdības rezolūciju (kas galvenokārt ietver korektīvus pasākumus).

Galvenais partneris parlamenta līmenī ir apakšpalātas Budžeta kontroles komiteja.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Miloslav Kala tika iecelts 2013. gada 22. martā.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams (priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks).

ATLASES METODE

ARB priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku pēc Deputātu palātas priekšlikuma ieceļ valsts prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

ARB valde (kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un 15 locekļi).

PILNVARU TERMIŅŠ

Valdes locekļa pilnvaru termiņš beidzas, kad viņš vai viņa sasniedz 65 gadu vecumu. Katrs ARB loceklis pirms stāšanās amatā nodod oficiālu zvērestu Deputātu palātas priekšsēdētājam.

ATLASES METODE

Visus 15 locekļus pēc ARB priekšsēdētāja priekšlikuma ievēlē Deputātu palāta.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

ARB ir koleģiāla iestāde, ko veido dažādas struktūras, nodaļas, departamenti un apakšnodaļas. Biroju vada ARB priekšsēdētājs, kuram ir viens vietnieks.

ARB struktūras ir valde, senāts un disciplinārā palāta. To darbību reglamentē Likums par Augstāko revīzijas biroju, un tām ir savs reglaments, ko apspriež un apstiprina valde.

Augstākajam revīzijas birojam ir Revīzijas nodaļa, Administratīvā nodaļa un ARB priekšsēdētāja birojs. Šīs nodaļas ir sadalītas specializētos departamentos, kas papildus iedalīti apakšnodaļās.

ARB vadītāji ir tieši pakļauti priekšsēdētājam. Tie ir Revīzijas nodaļas vecākais direktors, Administratīvās nodaļas vecākais direktors, priekšsēdētāja biroja direktors, valdes sekretārs, Drošības departamenta direktors un Revīzijas departamenta direktors.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 461 (aptuveni 70 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 38 %; ♀ 62 % (vadītāju amatos: ♂ 51 %; ♀ 49 %). Vidējais vecums: 46

BUDŽETS

  • ARB izdevumi tiek segti no Čehijas Republikas valsts budžeta.
  • 20,1 miljons EUR (2017. g.)
  • 0,04 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB savu darbu plāno gada revīzijas plānā, kas ir balstīts uz priekšsēdētāja, valdes locekļu, iekšējās analīzes veicēju vai ārējo ieinteresēto personu ierosinājumiem.

Čehijas Republikas valdība, parlamenta Deputātu palāta vai Senāts un to struktūras Augstākajam revīzijas birojam var ierosināt revīzijas, ko tas pēc saviem ieskatiem var pieņemt vai noraidīt.

Šajos revīzijas ierosinājumos ir apkopots revīzijas priekšmets un mērķi un norādītas revidējamās vienības, revīzijas laiks un pamatojums, informācija par ierosināto revidējamo vienību tiesisko un ekonomisko stāvokli, informācija par iepriekšējām identiskām vai līdzīgām revīzijām, revidējamās jomas pamatiezīmes, revīzijas hipotēzes utt.

— REVĪZIJAS METODES

Atbilstoši noteiktajām pilnvarām ARB veic revīzijas saskaņā ar saviem revīzijas standartiem, kas ir balstīti uz augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem. ARB veic revīzijas saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, un tās aptver likumības revīzijas, finanšu revīzijas un lietderības revīzijas. Revīzija ietver sagatavošanas, izpildes un revīzijas secinājumu posmu. Lai pabeigtu revīziju, ir vajadzīgi vidēji 10 mēneši, un atkarībā no revidējamo vienību skaita tajā piedalās 5 līdz 30 revidenti.

ARB izvērtē, vai revidētās darbības atbilst tiesību aktiem, pārbauda šo darbību saturisko un formālo pareizību un novērtē, vai tās ir efektīvas, ekonomiskas un lietderīgas.

ARB veic finanšu revīzijas, lai pārbaudītu, vai revidējamo vienību finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzskaites subjektu saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARB galvenie darba rezultāti ir revīzijas secinājumi, kas tiek publicēti ARB tīmekļa vietnē un ARB biļetenā, tiklīdz ARB valde ir tos apstiprinājusi. Visus apstiprinātos revīzijas secinājumus ARB priekšsēdētājs nosūta Deputātu palātai, Senātam un valdībai.

Augstākajam revīzijas birojam ir juridisks pienākums publicēt:

  • ARB biļetenu — oficiālu izdevumu, kurā sniegts revīzijas ziņojumu kopsavilkums attiecībā uz noteiktu laikposmu. Viens izdevums ietver arī gada revīzijas plānu, un turpmākajos izdevumos var būt atspoguļotas šā plāna izmaiņas;
  • gada ziņojumu, kurā sniegts pārskats par iepriekšējā gadā veiktajām revīzijām un to rezultātiem un informācija par ARB sadarbību ar tiesu iestādēm, iedzīvotājiem sniegto informāciju, starptautiskās sadarbības pasākumiem un ARB finanšu pārvaldību un personālu;
  • pārskatu par valsts budžeta izpildi, kurā sniegts ARB atzinums par valdības ziņojumu attiecībā uz valsts budžeta izpildi, pamatojoties uz tā veikto valsts budžeta pārvaldības novērtējumu attiecīgā gada pirmajos sešos mēnešos;
  • paziņojumu par valsts galīgo pārskatu. Šajā dokumentā ARB sniedz atzinumu par Čehijas Republikas valsts galīgā pārskata projektu par attiecīgo gadu, pamatojoties uz ekonomiskās situācijas novērtējumu valstī un valsts finanšu pārvaldības rezultātiem, un
  • galīgo pārskatu, kurā sniegta informācija par ARB finanšu pārvaldību iepriekšējā gadā. Galīgo pārskatu katru gadu pārbauda ārējais revidents, un pēc tam ARB priekšsēdētājs to iesniedz Čehijas parlamentam.

Papildus tam ARB izdod arī citas publikācijas, piemēram, ES ziņojumu (kurā ARB salīdzina un novērtē ES fondu apguvi un izmantošanu Čehijas Republikā), rokasgrāmatas, tematiskus dokumentus un ziņojumus par revīzijām, ko ARB veica paralēli citām augstākajām revīzijas iestādēm.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

ARB cenšas nodrošināt, lai informācija par revīziju rezultātiem būtu viegli pieejama sabiedrībai. Tāpēc tas publicē revīziju secinājumus, paziņojumus presei un citus attiecīgus dokumentus savā tīmekļa vietnē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Šādā veidā tas arī informē par revīziju rezultātiem, publicē analītiskus materiālus, jaunumus un videomateriālus attiecībā uz veiktajām revīzijām un sniedz citu informāciju par savām darbībām.

ARB augstu vērtē pārredzamību, tāpēc tīmekļa vietnē publicē savus līgumus, kā arī informāciju par budžetu un citus datus.

Visbeidzot, ARB arī organizē pasākumus. Tā pirmais valsts pārvaldes hakatons notika 2017. gadā, un 2018. gadā tam sekoja otrais.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Zināšanu apmaiņa ir viens no ARB galvenajiem mērķiem starptautiskajā vidē. Tāpēc tas atbalsta zināšanu apmaiņu starptautiska mēroga darbībās, kā arī veicot uz sadarbību vērstas revīzijas.

ARB katru gadu organizē vairākas konferences, seminārus un citus profesionāli orientētus pasākumus. Šie pasākumi, kas paredzēti gan ARB personālam, gan profesionāļiem un citu valsts iestāžu pārstāvjiem, palīdz uzlabot valsts pārvaldi.

To mērķis ir izveidot platformu zināšanu un labas prakses apmaiņai ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī akadēmisko aprindu pārstāvju, attiecīgo jomu ekspertu, studentu un citu attiecīgo grupu vidū.

Starptautiskā līmenī ARB revidenti regulāri piedalās starptautisku organizāciju revīzijas struktūrās. Augstākajam revīzijas birojam ir bijuši pārstāvji tādās struktūrās kā Eirokontrole, Eiropas Aizsardzības aģentūra un Eiropas Kosmosa aģentūra.

 

 

DĀNIJA

RIGSREVISIONEN

Kopš 1976. gada

Tīmekļa vietne: www.rigsrevisionen.dk

Pamatuzdevums

Rigsrevisionen pārbauda, vai valdības līdzekļi tiek izmantoti efektīvi un tā, kā to paredzējis Dānijas parlaments (Folketings).

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Dānijas Valsts revīzijas birojs (VRB) revidē valdības pārskatus un pārbauda, vai valdības līdzekļi tiek pārvaldīti saskaņā ar Dānijas parlamenta iecerēm un lēmumiem.

Tam ir tiesības piekļūt visai informācijai, kas tam vajadzīga darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Dānijas Valsts galvenā revidenta likums; sākotnējā versija pieņemta 1976. gadā, pārskatīts 2012. gadā.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • visus valdības pārskatus;
    • ministrijas: 19 (2018. gada jūnijā);
    • valdības aģentūras: 131;
  • to iestāžu, apvienību vai nodibinājumu pārskatus, kuru izdevumi vai grāmatvedības deficīti ir segti ar valsts finansētajām dotācijām;
  • ar tiesību aktiem izveidoto noteikto neatkarīgo administratīvo vienību pārskatus;
  • to partnerību un uzņēmumu pārskatus, kuros valsts tieši vai netieši piedalās kā partneris vai kuros tā uzņēmusies saistības kā darījumu partneris.

VRB pilnvaras neietver Dānijas centrālās bankas revīziju.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga Dānijas parlamenta organizācija. VRB valsts galvenais revidents nevar būt parlamenta deputāts.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Pildot savus pienākumus, VRB ir pilnīgi neatkarīgs. Valsts pārskatu komiteja, ko izveidojis Dānijas parlaments, ir vienīgā struktūra, kas var pieprasīt VRB veikt revīziju konkrētā jomā.

Visus ziņojumus VRB iesniedz Valsts pārskatu komitejai, un valsts galvenais revidents ar tiem iepazīstina Valsts pārskatu komitejas ikmēneša sanāksmēs.

VRB cieši sadarbojas ar attiecīgajām ministrijām un tās atbalsta, sniedzot norādījumus attiecībā uz to grāmatvedības un uzskaites kontroles procedūrām.

Parlaments nosaka VRB budžetu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENĀ REVIDENTE

Lone Strøm tika iecelta 2012. gada 1. maijā un atkārtoti iecelta 2018. gada maijā (uz četriem gadiem).

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams vienu reizi uz četriem gadiem.

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu pēc Valsts pārskatu komitejas ieteikuma un parlamenta Reglamenta komitejas apstiprinājuma ieceļ Dānijas parlamenta priekšsēdētājs.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts revīzijas biroju vada valsts galvenais revidents, un viņam vai viņai palīdz padomdevēja struktūra, kurā darbojas četri valsts revidenta palīgi un galvenais konsultants.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts revidenta palīgus un galveno konsultantu neieceļ uz noteiktu laiku.

ATLASES METODE

Valsts galvenā revidenta palīgus un galveno konsultantu ieceļ valsts revidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir četri departamenti, un katru vada valsts galvenā revidenta palīgs.

— RESURSI

DARBINIEKI (2017. GADA BEIGĀS)

  • Skaits: 288
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 43 %; ♀ 57 %

BUDŽETS

  • Aptuveni 30 miljoni EUR (2018. g.)
  • 38 % no VRB resursiem ir iedalīti lieliem pētījumiem noteiktās jomās (lietderības revīzijas), un 62 % — Dānijas valdības pārskatu gada revīzijai (2017. g.).
  • < 0,01 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Valsts galvenais revidents un visi četri valsts galvenā revidenta palīgi tiekas reizi nedēļā, lai apspriestu VRB stratēģiju un darbības plānu.

VRB pienākums ir izskatīt jautājumus un ziņot par tiem, ja to pieprasa Valsts pārskatu komiteja. Šādi uzdevumi ir saistīti ar vidēji aptuveni trešo daļu no revīziju tematiem VRB lielajos pētījumos.

Visas revīzijas tiek plānotas, pamatojoties uz būtiskuma un riska novērtējumiem.

VRB gada revīzijas darbības un lielos pētījumus plāno gadu iepriekš. Tomēr, ņemot vērā jaunās attīstības tendences, plāns tiek pastāvīgi koriģēts.

— REVĪZIJAS METODES

Revīzijas pieeju un metodiku VRB izvēlas patstāvīgi.

Tas veic darbu saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem un Dānijas publiskā sektora revīzijas standartiem, kas ir balstīti uz augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem (ISSAI).

VRB veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas.

Lai novērtētu revīziju ietekmi, VRB kopā ar Valsts pārskatu komiteju pārbauda, kā revidētās vienības ievēro tā ieteikumus.

Turklāt ministrijām ir jāatbild uz VRB revīzijas ziņojumiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu par Dānijas valdības pārskatu revīziju;
  • ziņojumus par lieliem pētījumiem noteiktās jomās (aptuveni 23 ziņojumus gadā);
  • gada ziņojumu par VRB darbībām, rezultātiem un pārskatiem;
  • izpildes kontroles memorandus par visiem revīzijas ziņojumiem;
  • papildu memorandus par noteiktiem tematiem un
  • Dānijas publiskā sektora revīzijas standartus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar Dānijas Publiskās informācijas likumu memorandus un revīzijas ziņojumus pirms to publicēšanas savā tīmekļa vietnē VRB iesniedz Valsts pārskatu komitejai.

Lielo pētījumu un atsevišķu revīzijas ziņojumu un memorandu pirmā nodaļa tiek tulkota angļu valodā.

VRB lielu uzmanību pievērš ārējai zināšanu apmaiņai, lai uzlabotu publiskajam sektoram sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Katru gadu VRB rīko 4–5 informācijas apmaiņas seminārus ārējām ieinteresētajām personām.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar iekšējās revīzijas nodaļām ministrijās un citās revidējamās vienībās.

 

 

IGAUNIJA

RIIGIKONTROLL

Kopš 1990. gada
Pirmsākumi 1918. gadā

Tīmekļa vietne: www.riigikontroll.ee

Pamatuzdevums

Palīdzēt Igaunijas parlamentam (Rīgikogu), valdībai un pašvaldībām rīkoties gudri un pieņemt svarīgus lēmumus plašas sabiedrības interesēs, pirms šo lēmumu pieņemšanas pēc iespējas rūpīgāk izvērtējot visu veidu informāciju.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Igaunijas Valsts revīzijas birojs (VRB) veic publiskā sektora revīzijas un pārbauda, vai publiskie līdzekļi ir izmantoti ekonomiski, lietderīgi, efektīvi un likumīgi.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Valsts revīzijas biroja likums (2002. g.);
  • Igaunijas Republikas konstitūcijas (1992. g.) XI nodaļa “Valsts revīzijas birojs”.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē šādu vienību darbības:

  • parlamenta kanceleja, valsts prezidenta birojs, tiesas, Igaunijas centrālā banka, valdības birojs un tieslietu kanclera birojs;
  • valdības iestādes un to pārvaldītās valsts iestādes;
  • vietējās iestādes saistībā ar pašvaldību aktīviem to valdījumā, to izmantošanu un atsavināšanu (tikai finanšu un atbilstības revīzija), valsts kustamo un nekustamo īpašumu, kas nodots to valdījumā, iezīmētajiem piešķīrumiem un subsīdijām no valsts budžeta, un valsts funkciju izpildei piešķirtajiem līdzekļiem (finanšu, atbilstības un lietderības revīzija);
  • nodibinājumi un bezpeļņas organizācijas, ko dibinājusi vietējā iestāde vai kuru dalībniece ir vietējā iestāde;
  • publisko tiesību juridiskās personas;
  • nodibinājumi un bezpeļņas organizācijas, ko dibinājusi valsts vai publisko tiesību juridiskā persona vai kuru dalībniece ir valsts vai publisko tiesību juridiskā persona;
  • uzņēmumi, kuros valstij, publisko tiesību juridiskajām personām vai iepriekš minētajiem nodibinājumiem kopā vai atsevišķi ir dominējoša ietekme, jo tiem pieder uzņēmuma lielākā daļa vai citu iemeslu dēļ, un šādu uzņēmumu filiāles;
  • uzņēmumi, kas saņēmuši aizdevumus no valsts vai kuru aizdevumus vai citas līgumsaistības garantē valsts;
  • uzņēmumi, kuros vietējai iestādei ir dominējoša ietekme, jo tai pieder uzņēmuma lielākā daļa vai citu iemeslu dēļ, un šādu uzņēmumu meitasuzņēmumi;
  • citas personas, kas ieņem valsts amatus saistībā ar valsts aktīvu izmantošanu un saglabāšanu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga valsts struktūra, kas paredzēta Igaunijas konstitūcijā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB budžetu apstiprina parlaments.

VRB atbild parlamentam un ziņojumus iesniedz parlamenta Valsts budžeta kontroles komitejai.

Valsts galvenais revidents var piedalīties valdības sesijās, un viņam vai viņai ir tiesības tajās runāt par jautājumiem, kas attiecas uz valsts revidenta pienākumiem.

VRB darbības katru gadu revidē revīzijas uzņēmums, ko pēc Finanšu komitejas priekšlikuma ir norīkojis parlaments.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Janar Holm tika iecelts 2018. gada 7. martā un stājās amatā 2018. gada 9. aprīlī, nododot zvērestu Rīgikogu.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu pēc valsts prezidenta priekšlikuma ieceļ Rīgikogu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir trīs struktūrvienības. Revīzijas departaments veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas, un tajā ir septiņas revīzijas grupas. Analīzes departaments sagatavo pārskatus un veic īpašus uzdevumus. Attīstības un administratīvais dienests sniedz atbalstu Revīzijas departamentam un valsts galvenajam revidentam to funkciju izpildē un koordinē VRB darbu.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 100 (75 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 29 %; ♀ 71 %. Vidējais vecums: 40

BUDŽETS

  • 6 miljoni EUR (2019. un 2018. g.)
  • 60 % — personāls, 25 % — administrācija (puse no tā par nekustamo īpašumu un IKT), 10 % — pensijas
  • 0,05 % no kopējā valsts budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB patstāvīgi un vienpersoniski lemj par revīziju tematiem, veidiem un to veikšanas laiku.

Detalizētu informāciju par revīzijas programmu un notiekošo revīziju norisi VRB publicē savā tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic dažādu veidu revīzijas:

  • veicot finanšu revīziju, VRB izvērtē, vai iestāžu finanšu pārskati pareizi un ticami atspoguļo to finansiālo stāvokli. VRB pārbauda, vai pārskati ir pareizi un vai ir novērsta līdzekļu iespējama nepareiza izmantošana. Finanšu revīzijās tiek novērtēta arī darījumu likumība;
  • lietderības revīzijās VRB pārbauda, vai publiskais sektors ir ekonomiski, lietderīgi un efektīvi izmantojis līdzekļus. Lietderības revīziju var arī definēt kā procesu, kura laikā tiek pētīts, vai revidējamās iestādes sasniedz paredzētos mērķus un vai tas tiek darīts pienācīgi vai ar mazākajām izmaksām. Lietderības revīzijā tiek novērtētas publiskā sektora darbības, risinot problēmas stratēģiskā līmenī, padziļināti analizēti problēmu iemesli un ierosinātas idejas to novēršanai. Lietderības revīzijas mērķis ir arī apzināt labāko administratīvo praksi un palīdzēt to izplatīt;
  • atbilstības revīzijas gadījumā VRB izvērtē darbību likumību. Tā ir galvenā pieeja pašvaldību revīzijās.

Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai jebkāda veida informācijai, kas vajadzīga tā funkciju izpildei, ietverot ierobežoto informāciju, un visām revidējamām vienībām ir jāiesniedz informācija, kad VRB to pieprasa.

VRB veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un VRB revīzijas rokasgrāmatu.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē revīzijas ziņojumus, kurus var iedalīt ziņojumos par finanšu revīzijām un lietderības revīzijām.

Papildus revīzijas ziņojumiem VRB sagatavo īpašos ziņojumus, kas ne vienmēr ietver klasiskās revīzijas procedūras, bet koncentrējas uz atsevišķa jautājuma analīzi.

VRB katru gadu parlamentam iesniedz arī divus svarīgus ziņojumus:

  • pārskatu par valsts aktīvu izmantošanu un saglabāšanu iepriekšējā budžeta gadā;
  • konsolidētā valsts gada ziņojuma novērtējumu, kurā VRB cita starpā novērtē, vai valsts gada pārskati ir pareizi un saimnieciskie darījumi ir likumīgi.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

VRB publikācijas ir pieejamas tā tīmekļa vietnē igauņu valodā ar kopsavilkumiem angļu valodā. Savus ziņojumus VRB aktīvi izplata arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar vietējām iestādēm un valsts valdību, lai uzlabotu valdības iestāžu un to pārvaldīto vienību iekšējās kontroles un iekšējās revīzijas sistēmas.

Papildus tam publisko tiesību juridiskajām personām ir VRB jānosūta savu apstiprināto gada ziņojumu kopija.

 

 

SOMIJA

VALTIONTALOUDEN TARKASTUSVIRASTO

Kopš 1825. gada

Tīmekļa vietne: www.vtv.fi

Pamatuzdevums

Somijas Valsts revīzijas biroja darbības ir balstītas uz tādām vērtībām kā atbildība, atklātība, objektivitāte un cieņa. Iestādes redzējums ietver tās mērķi Somijā īstenoto centrālās valdības finanšu pārvaldību padarīt par paraugu visai pasaulei.

Iestādes stratēģiskais mērķis ir veicināt

  • centrālās valdības finanšu ilgtspējīgu un veiksmīgu pārvaldību,
  • ticamu informāciju par centrālās valdības finansēm un
  • uzticēšanos centrālās valdības finansēm.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Somijas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir neatkarīga iestāde, kas revidē centrālās valdības finanses, novērtē fiskālo politiku un uzrauga vēlēšanu kampaņu un politisko partiju finansēšanu.

Tā veiktās revīzijas aptver visas centrālās valdības finanses. Tāpēc saskaņā ar Somijas konstitūciju tam ir plašas tiesības piekļūt informācijai.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Somijas konstitūcija (1919. un 1999. g.);
  • Likums par Valsts revīzijas biroju (676/2000);
  • Likums par Valsts revīzijas biroja tiesībām revidēt noteiktus kredīta pārvedumus starp Somiju un Eiropas Kopienām (353/1995);
  • Likums par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā īstenošanu un vispārējās valdības izdevumu ierobežojumiem (869/2012);
  • Likums par vēlēšanu kandidātu finansēšanu (273/2009);
  • Likums par politiskajām partijām (10/1969).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • valdību un ministrijas;
  • valdības aģentūras;
  • ārpusbudžeta fondus;
  • valsts uzņēmumus un valstij piederošus uzņēmumus;
  • centrālās valdības pārvedumus un subsīdijas, kas izmaksātas pašvaldībām, uzņēmumiem un citām vienībām, un
  • līdzekļu pārvedumus starp Somiju un Eiropas Savienību.

VRB nerevidē:

  • parlamenta finanses;
  • parlamenta atbildībā esošos fondus;
  • Somijas Banku vai Finanšu uzraudzības iestādi un
  • Sociālās apdrošināšanas iestādi.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Neatkarīga valsts revīzijas iestāde, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga valsts struktūra, kas ir piesaistīta parlamentam.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Valsts galveno revidentu ieceļ un no amata var atcelt tikai parlaments. Revidents, kurš revidē parlamenta pārskatus, revidē arī VRB pārskatus. Turklāt parlaments tiesību aktos nosaka VRB uzdevumus, pārrunā tā budžeta priekšlikumu, lemj par tā resursiem un apspriež tā gada un atsevišķus ziņojumus.

VRB pilnvaras neietver parlamenta pārskatus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENĀ REVIDENTE

Tytti Yli-Viikari tika ievēlēta 2016. gada 1. janvārī.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

Valsts revidentu ievēlē parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts galvenajam revidentam palīdz vadības grupa, kuras sastāvā ir divi valsts revidenta vietnieki un galvenais administrators.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts revidenta vietniekiem un galvenajam administratoram ir parasti (pastāvīgi) darba līgumi.

ATLASES METODE

Valsts galvenais revidents ir atbildīgs par valsts revidenta vietnieku un galvenā administratora iecelšanu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir finanšu revīzijas un atbilstības revīzijas departaments, lietderības revīzijas un fiskālās politikas revīzijas departaments, izpildbirojs un administratīvo pakalpojumu nodaļa.

Tam ir arī zinātniskā padome, sodu un sankciju padome un konsultatīvā padome, kuras atrodas valsts galvenā revidenta tiešā atbildībā.

— RESURSI

DARBINIEKI (2017. g.)

  • Skaits: 143
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 49 %; ♀ 51 %. Vidējais vecums: 49

BUDŽETS

  • 16 miljoni EUR (2017. g.)
  • 0,03 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB savu darbu plāno vispārējā revīzijas plānā, kas aptver četrus gadus. Tas izraugās revīzijas tematus, pamatojoties uz riska analīzi attiecībā uz valsts finansēm un ekonomiku. Plānojot katra veida revīziju, tiek noteikti atbilstoši revīzijas temati un konkrētas jomas, kurām jāpievērš uzmanība.

Katra veida revīzijas plāns ir balstīts uz riska analīzi, kas veikta revīzijas nodaļās, kā arī uz būtisku komponentu kritērijiem.

— REVĪZIJAS METODES

VRB pilda konstitūcijā noteiktos pienākumus, veicot finanšu, atbilstības, lietderības un fiskālās politikas revīzijas.

Savās revīzijās VRB piemēro iekšējās revīzijas pamatnostādnes, kas ir balstītas uz Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) izdotajiem revīzijas standartiem (ISSAI). Tie savukārt ir balstīti uz starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA). Tos papildina atsevišķas rokasgrāmatas attiecībā uz katru revīzijas veidu.

VRB revīzijas rokasgrāmata ir pieejama tā tīmekļa vietnē.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • ziņojumus par centrālās valdības galīgo pārskatu revīziju;
  • ziņojumus par finanšu, atbilstības, lietderības un fiskālās politikas revīzijām;
  • pārskatus;
  • fiskālās politikas novērtējuma ziņojumus;
  • atsevišķus ziņojumus parlamentam;
  • ziņojumus par vēlēšanu kampaņu finansēšanas uzraudzību;
  • ziņojumus par politisko partiju finansēšanas uzraudzību;
  • gada ziņojumus;
  • izpildes kontroles ziņojumus un
  • citas publikācijas, piemēram, starptautiskās publikācijas.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Par VRB veiktajām revīzijām tiek paziņots tā tīmekļa vietnē. Turpat tiek uzskaitītas arī gaidāmās publikācijas. To, kā tiks sniegta informācija par revīziju, nosaka revīzijas pēdējā sanāksmē. Par visām revīzijām tiek sagatavoti paziņojumi sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Par atsevišķām revīzijām tiek sagatavoti videomateriāli. Plašsaziņas līdzekļiem sniegtajos paziņojumos tiek uzsvērts revīzijas rezultātu svarīgākais saturs un sniegta revīzijā iesaistīto galveno personu kontaktinformācija. Šos paziņojumus izplata arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Papildus revīzijas darbam VRB veic ekspertu un konsultatīvos uzdevumus, piemēram, parlamentārajās komitejās un valdības darba grupās.

Tas piedalās vispārīgās diskusijās publisko finanšu un pārvaldes attīstības jomā. VRB veido labu sadarbību un aktīvu dialogu ar ieinteresētajām personām un klientiem.

 

 

FRANCIJA

COUR DES COMPTES

Kopš 1807. gada
Pirmsākumi 1319. gadā

Tīmekļa vietne: www.ccomptes.fr

Pamatuzdevums

Neatkarība, locekļu kolēģija, pretrunu procedūra.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Francijas Revīzijas palāta (CDC), ko atbalsta 17 reģionālās un teritoriālās palātas (“chambres régionales et territoriales des comptes” — CRTC), ir atbildīga par:

  • valsts pārskatu novērtēšanu;
  • visu publiskā sektora organizāciju un publisko līdzekļu vai to ekvivalentu atbilstības un lietderības revīzijām;
  • valsts un sociālā nodrošinājuma pārskatu apliecināšanu un
  • sabiedriskās politikas novērtēšanu.

Saistītā Budžeta un finanšu disciplinārtiesa (“Cour de discipline budgétaire et financière” — CDBF) izvērtē pārkāpumus, ko pieļāvuši vadītāji attiecībā uz jebkāda veida publiskajiem līdzekļiem vai to ekvivalentiem.

CDC un CRTC ir piekļuve visiem dokumentiem, kas tām vajadzīgi savu pienākumu izpildei. Revīzijas kompetencē ir arī valsts sektora grāmatvežu pienākumu izpildes apstiprināšana.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Francijas konstitūcija (47–2. pants);
  • Publisko finanšu tiesu kodekss;
  • īpaši revīzijas normatīvie akti.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

CDC un CRTC (kas kopā ar CDBF veido finanšu jurisdikcijas) revidē:

  • visu valsts pārvaldību un pārskatus;
    • republikas prezidentūras, Nacionālās asamblejas, Senāta pārskatus;
    • ministrijas (centrālās pārvaldes iestādes, departamentus ar valsts līmeņa pienākumiem un decentralizētus departamentus);
    • valdības aģentūras un to teritoriālo tīklu;
    • valstij piederošus uzņēmumus;
  • sociālā nodrošinājuma pārvaldību un pārskatus;
  • vietējo iestāžu (no reģionālā līdz pašvaldību līmenim) un to aģentūru, valsts slimnīcu, vidusskolu u. c. pārvaldību un pārskatus;
  • privātajām struktūrām piešķirtos publiskos līdzekļus;
  • labdarības organizāciju izmantotos līdzekļus, ja tie ziedoti publiskās kampaņās, un
  • privāto struktūru izmantotos līdzekļus, ja tie iegūti no privātām un no nodokļiem atbrīvotām dotācijām.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Revīzijas palāta ar jurisdikcijas funkciju.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

CDC ir neatkarīga no Francijas valdības un tās parlamenta un saglabā vienādu distanci no abām struktūrām.

CDC pirmais priekšsēdētājs ir priekšsēdētājs arī:

  • Budžeta un finanšu disciplinārtiesā (CDBF);
  • Augstajā publisko finanšu padomē (“Haut Conseil des finances publiques” — HCFP) un
  • Obligāto iemaksu padomē (“Conseil des prélèvements obligatoires” — CPO).

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

CDC ir neatkarīga no valdības un parlamenta, kam tā iesniedz revīzijas ziņojumus un sniedz konsultācijas.

CDC pārbauda parlamenta pārskatus.

saistībā ar uzdevumu vērtēt un kontrolēt parlaments cieši sadarbojas ar CDC, lai uzraudzītu ieteikumu izpildi. Parlaments var lūgt CDC veikt ierobežotu skaitu revīziju, un valdība un parlaments var lūgt CDC veikt valsts rīcībpolitiku novērtēšanu.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PIRMAIS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Didier Migaud tika iecelts 2010. gada 23. februārī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Pirmā priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam.

ATLASES METODE

Pirmo priekšsēdētāju ieceļ ar valsts prezidenta dekrētu, ko izdod Ministru padome.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

CDC pārvalda kolēģija, kuras sastāvā ir pirmais priekšsēdētājs un seši palātu priekšsēdētāji. Kolēģijas sanāksmes apmeklē ģenerālprokurors, kurš ir neatkarīgs.

Reģionālās un teritoriālās palātas (CRTC) vada priekšsēdētāji, kas ir CDC locekļi. CRTC Augsto padomi vada pirmais priekšsēdētājs.

PILNVARU TERMIŅŠ

Pirmais priekšsēdētājs un palātu priekšsēdētāji ir tiesneši, kuru pilnvaru termiņu ierobežo tikai likumā noteiktais pensionēšanās vecums.

ATLASES METODE

Palātu priekšsēdētājus un ģenerālprokuroru ieceļ ar valsts prezidenta dekrētu, ko izdod Ministru padome.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

CDC veido sešas nozaru palātas, stratēģiskās plānošanas un publikāciju departaments un ģenerālsekretariāts.

Ģenerālprokurors, galvenie prokurori un reģionālie finanšu prokurori ir attiecīgi neatkarīgi no CDC, CDBF un CRTC un rīkojas kā valsts prokurori.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 1 777 (746 — CDC, 1031 — CRTC) (80 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 50 %; ♀ 50 %. Vidējais vecums: 50

BUDŽETS

  • 214 miljoni EUR (48 % — CDC, 52 % — CRTC)
  • < 0,01 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Pirmais priekšsēdētājs pēc ģenerālprokurora atzinuma saņemšanas nosaka CDC vispārējo organizāciju, plāno revīzijas un piešķir resursus dažādām palātām. Programmas sadalījums dažādos uzdevumos notiek darba grupas līmenī katrā palātā.

Tādu pašu procedūru piemēro katrā CRTC.

Revīzijas tēmas atlasa, pamatojoties uz riska novērtējumiem, dažādo struktūru obligāto revīziju laika grafikiem, revīzijas pieredzi un ņemot vērā sabiedrības intereses pakāpi.

Jurisdikcijas darbības aptver atlasītus pārskatus, kas jārevidē un jānovērtē par vairāku gadu periodu.

— REVĪZIJAS METODES

Visu veidu revīzijas ir balstītas uz metodēm, ko saskaņā ar starptautiskajiem standartiem ir noteikusi CDC/CRTC.

Veicot jurisdikcijas darbības, tiek stingri ievērots reglaments.

CDC pastāvīgi pilnveido publiskās politikas novērtēšanas metodiku, izmantojot praktiskas pamatnostādnes un mācību nodarbības.

Visu veidu darbības atbilst koleģialitātes un pretrunu procedūras principiem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

CDC publicē:

  • vispārējo gada ziņojumu par 15–20 jautājumiem, ko iesniedz arī valsts prezidentam;
  • gada ziņojumu par valsts budžeta izpildi un rezultātiem iepriekšējā gadā;
  • gada ziņojumu par iepriekšējā gada valsts pārskatu apliecināšanu;
  • gada novērtējumu par publiskā sektora finansiālo stāvokli un perspektīvām kārtējā gadā;
  • gada ziņojumu par sociālā nodrošinājuma sistēmas budžeta izpildi un pārskatu ikgadēju apliecināšanu attiecībā uz iepriekšējo gadu;
  • gada ziņojumu par vietējo publisko finansējumu attiecībā uz iepriekšējo gadu;
  • no pieciem līdz desmit tematiskiem ziņojumiem katru gadu;
  • visus ziņojumus par privāto dotāciju izmantošanu labdarības organizācijās un
  • visus galvenos ziņojumus, kas nosūtīti valdībai (adresēti kādam ministram).

CRTC publicē:

  • vadības ziņojumus vietējām iestādēm un
  • dažus ziņojumus, kas ietverti CDC vispārējā gada ziņojumā.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Konstitūcijā ir paredzēts CDC pienākums informēt sabiedrību. Tāpēc ziņas par aizvien lielāku sava darba daļu tā publicē plašsaziņas līdzekļos, tīmekļa vietnē un Twitter kontā.

Visus galvenos ziņojumus CDC nosūta valdībai un parlamentam un tos publisko.

Parlaments saņem un izmanto visus sešus CDC gada ziņojumus un tematiskos ziņojumus. CDC arī publicē ziņojumu par ieteikumu izpildi.

CDC publicē visus ziņojumus par labdarības fondiem.

CRTC nosūta savus vadības ziņojumus vietējām iestādēm, kurām tie jānolasa padomes sanāksmēs, kurās var piedalīties sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi.

CDC, CRTC un CDBF paziņo spriedumus publiski.

CDBF spriedumus publicē valsts oficiālajā laikrakstā un tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA

CDC cieši sadarbojas ar CRTC, kas patstāvīgi uzrauga savu darbu.

CDC sadarbojas ar parlamentārajām komitejām, Valsts padomi, tiesām (ar ģenerālprokurora starpniecību), citām neatkarīgām administratīvām iestādēm un valdības vispārējām inspekcijām.

 

 

VĀCIJA

BUNDESRECHNUNGSHOF

Kopš 1950. gada
Pirmsākumi 1714. gadā

Tīmekļa vietne: www.bundesrechnungshof.de

Pamatuzdevums

Vācijas ARI darba pamatprincipi ir neatkarība, neitralitāte, objektivitāte un ticamība.

Tās darba mērķis ir uzlabot valdības rīcības pārredzamību, efektivitāti un ilgtspēju.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Vācijas ARI revidē visus federālos ieņēmumus un izdevumus, kā arī reprezentācijas līdzekļus un slepenos izdevumus un nosaka, vai federālais budžets tiek pārvaldīts pareizi un efektīvi.

Tai ir pilnas tiesības piekļūt ikvienai struktūrai un jebkādai informācijai, kas tai vajadzīga revīzijas darbam, ieskaitot nefederālās vienības, ja tās pārvalda federālos līdzekļus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Konstitūcija (114. panta 2. punkts, Pamatlikums) (1949. g.);
  • Federālā budžeta kodekss (88. pants un turpmākie panti) (1969. g.);
  • Budžeta principu likums (53. pants un turpmākie panti) (1969. g.);
  • Vācijas ARI likums.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

Vācijas ARI ir piekļuve ikvienai iestādei vai struktūrai, kas pārvalda federālos līdzekļus, piemēram:

  • valdības ministrijām un tām pakļautajām struktūrām;
  • valsts aģentūrām;
  • sociālā nodrošinājuma iestādēm;
  • valsts uzņēmumiem;
  • federālajiem dotāciju saņēmējiem un
  • konstitucionālo struktūru administratīvajām vienībām.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Vācijas ARI ir augstākā federālā iestāde, kas ir līdzvērtīga federālajām ministrijām.

Tā ir pilnīgi neatkarīga un nepakļaujas norādījumiem par konkrēta revīzijas darba veikšanu. Tomēr parlaments tai var ierosināt noteiktas revīzijas.

Vācijas ARI priekšsēdētājs ieņem federālās pārvaldes efektivitātes komisāra amatu. Viņš sniedz ieteikumus, ziņojumus un atzinumus, lai uzlabotu federālās pārvaldes efektivitāti. Viņš var arī konsultēt parlamentu likumdošanas jautājumos.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Ar revīzijas un konsultatīvo darbu Vācijas ARI atbalsta Vācijas federālo valdību un parlamentu, kas Vācijas ARI gada ziņojumu izmanto par pamatu federālās valdības budžeta izpildes apstiprināšanai.

Vācijas ARI ziņo gan federālās valdības izpildvarai, gan likumdošanas varai un var sniegt konsultācijas pirms galīgās lēmumu pieņemšanas.

Tā arī piedalās budžeta apspriešanā starp federālo Finanšu ministriju un nozaru departamentiem un var sniegt ieguldījumu katra departamenta budžeta tāmes izveidē. Papildus tam Vācijas ARI sniedz konsultācijas budžeta izpildes laikā.

REVĪZIJAS DARBS

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Kay Scheller tika iecelts 2014. gada 30. jūnijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, nav atjaunojams Pilnvaru termiņš ir ierobežots līdz likumā noteiktajam civildienesta ierēdņu pensionēšanās vecumam, kas pašlaik ir 67 gadi.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju ievēlē abas parlamenta palātas un ieceļ Vācijas Federatīvās Republikas prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Lēmumus attiecībā uz revīzijas darbu revīzijas nodaļu līmenī pieņem koleģiālās struktūras, kurās darbojas ARI locekļi, t. i., vecākais revīzijas direktors un revīzijas direktors, un atsevišķos gadījumos arī priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks. Vācijas ARI locekļi ir tiesiski neatkarīgi.

Noteiktu veidu vispārējus lēmumus, piemēram, par jautājumiem saistībā ar gada ziņojumu, var pieņemt tikai senāts. Senāts ir augstākā lēmumu pieņemšanas struktūra.

PILNVARU TERMIŅŠ

Vecākie revīzijas direktori ir civildienesta ierēdņi. Viņu pilnvaru termiņš ir ierobežots līdz likumā noteiktajam civildienesta ierēdņu pensionēšanās vecumam, kas pašlaik ir 67 gadi.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Vācijas ARI sastāv no deviņām revīzijas nodaļām, kurās ir 51 revīzijas apakšnodaļa. Vēl viena nodaļa koncentrējas uz starptautisko revīzijas darbu un atbalsta priekšsēdētāju ANO Revidentu padomes locekļa pienākumu izpildē. Atbalsta nodaļa atbild par centrālo vadību.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. GADA OKTOBRĪ)

  • Kopā: 1163 (82 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 58 %; ♀ 42 %. Vidējais vecums: > 51

BUDŽETS

  • 149 miljoni EUR
  • 0,04 % no kopējā federālā budžeta

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, Senāts un visas koleģiālās struktūras ir iesaistītas Vācijas ARI stratēģiskajā un darba plānošanā.

Vācijas ARI revīzijas nodaļas regulāri veic riska un uzdevumu analīzi, kas veido pamatu vidēja termiņa revīzijas plānam, kā arī revīzijas stratēģijai nākamajiem trim līdz pieciem gadiem.

Revīzijas nodaļas savus revīzijas uzdevumus koordinēti ietver gada revīzijas plānos, kas veido pamatu Vācijas ARI vispārējam revīzijas plānam.

Vācijas ARI var brīvi lemt par parlamenta vai parlamentāro komiteju iesniegtajiem revīzijas pieprasījumiem.

— REVĪZIJAS METODES

Vācijas ARI veic lietderības, atbilstības un finanšu revīzijas — gan ex post, gan reālā laikā — un proaktīvi sniedz konsultācijas. Tā patstāvīgi nosaka revīzijas darba laiku un veidu un var veikt revīzijas darbu uz vietas.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir lietderības revīzijas, kuras parasti tiek apvienotas ar atbilstības vai finanšu revīzijas elementiem, veidojot visaptverošu revīziju. Kā papildu stratēģisko revīzijas kritēriju Vācijas ARI izmanto ilgtspēju.

Vācijas ARI darbs ietver arī:

  • selektīvās revīzijas — padziļinātas pārbaudes, kuru mērķis ir iegūt pierādījumus par kāda revīzijas jautājuma konkrētu aspektu;
  • horizontālās revīzijas, kurās tiek pētīts noteikts temats valdības struktūru reprezentatīvā izlasē, lai izstrādātu revīzijas konstatējumus par noteiktu valdības darbību un darījumu jomu;
  • izziņas pētījumus, kurus veic, lai gūtu ieskatu konkrētās problēmjomās, procedūrās vai norisēs. To mērķis nav sniegt galīgu novērtējumu par valdības darbībām un darījumiem, bet tā ir piemērota izvēle, lai sagatavotos jauniem revīzijas uzdevumiem;
  • izpildes kontroles revīzijas, kuru mērķis ir noteikt, vai uzraudzības iestādes ir rīkojušās saskaņā ar revīzijas secinājumiem vai parlamenta rezolūcijām;
  • pārvaldības revīzijas (jeb vispārējās revīzijas), kuru mērķis ir gūt visaptverošu pārskatu par revidējamās struktūras finanšu pārvaldību, un
  • reāllaika revīzijas, kas ļauj Vācijas ARI atsevišķi un katrā projekta posmā izvērtēt daudzus individuālus lēmumus, ko ietver galvenās programmas. Šī pieeja ļauj agrīnā posmā atklāt nepilnības un savlaicīgi informēt lēmumu pieņemšanas struktūras.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

Vācijas ARI izdod:

  • vadības vēstules ar revīzijas secinājumiem, ko tā nosūta revidētajām struktūrām, lai saņemtu komentārus;
  • gada ziņojumu, kas sastāv no galvenā sējuma (I) un papildu sējuma (II). I sējumu publicē katra gada rudenī, bet II sējumu — nākamā gada pavasarī. Tie kopā veido atjauninātas informācijas bāzi parlamenta veiktajai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;
  • konsultatīvos ziņojumus un
  • īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus.

Konsultatīvos ziņojumus un īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus Vācijas ARI iesniedz parlamentam un federālajai valdībai.

Turklāt priekšsēdētājs kā federālās pārvaldes efektivitātes komisārs publicē vairākus atzinumus un labas prakses rokasgrāmatas.

Vadības vēstulēs un ziņojumos Vācijas ARI ietver ieteikumus situācijas uzlabošanai, kā arī sniedz komentārus par aktuāliem jautājumiem, tādiem kā tiesību aktu projekti un galvenie iepirkuma projekti, vai nodrošina ekspertu ieguldījumu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ar gada ziņojumu Vācijas ARI iepazīstina sabiedrību federālajā preses konferencē, un savu darbu (tostarp gada ziņojumu, īpašiem nolūkiem paredzētos ziņojumus un galīgās revīzijas vēstules) tā publicē savā tīmekļa vietnē.

Tajā ir atrodami arī īpašie ziņojumi un federālās pārvaldes efektivitātes komisāra publicētie materiāli.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Tā kā Vācijai ir federāla valdības struktūra, pārējos valdības līmeņus revidē reģionālās revīzijas iestādes un pašvaldību revīzijas biroji. Tomēr, tā kā federālās valsts un visu 16 federālo zemju fiskālās sistēmas ir lielā mērā saistītas, Vācijas ARI un federālo zemju neatkarīgās reģionālās revīzijas iestādes cieši sadarbojas.

Šī sadarbība ir galvenokārt vērsta uz federālās valdības un federālo zemju kopīgi finansētajām programmām vai pienākumiem, ko centrālā valdība ir deleģējusi federālajām zemēm.

 

 

GRIEĶIJA

ΕΛΕΓΚΤΙΚΟ ΣΥΝΕΔΡΙΟ

Kopš 1833. gada

Tīmekļa vietne: www.elsyn.gr

Pamatuzdevums

Grieķijas Revīzijas palāta atbild par vispārējās valdības ārējo revīziju un būtiski palīdz uzlabot finanšu pārvaldības kvalitāti un efektivitāti Grieķijas publiskajā sektorā.

Tās veikto revīziju stratēģiskie mērķi ir šādi:

  • uzlabot vispārējās valdības struktūru finanšu pārvaldību un pārskatatbildību;
  • palīdzēt stiprināt finanšu kontroles un pārskatatbildības sistēmas;
  • veicināt publisko ieņēmumu iekasēšanu valsts un vietējā līmenī;
  • uzlabot vienību pārvaldību, izmantojot iekšējās kontroles sistēmas;
  • paātrināt revīzijas par augsta riska jautājumiem;
  • palielināt revīzijas spējas;
  • sniegt Grieķijas parlamentam svarīgu ieskatu, lai tas varētu efektīvāk veikt uzraudzības funkcijas, un
  • stiprināt Revīzijas palātas spēju veikt lietderības revīzijas.

Lai sasniegtu šos mērķus, Grieķijas Revīzijas palāta koncentrējas uz revīzijai īpaši svarīgām jomām, nodrošina veikto revīziju aizvien lielāku ietekmi un optimāli izmanto pieejamos resursus.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Grieķijas Revīzijas palāta (GRP) veic valsts, vietējo aģentūru un to juridisko personu izdevumu un pārskatu revīzijas, kas paredzētas likumā vai saņem publiskos līdzekļus.

Tās jurisdikcija aptver valdības departamentus un ministrijas, pašvaldību struktūras un citas publiskā sektora organizācijas. Tā var arī piedalīties privātuzņēmumu pārskatu revīzijā.

GRP ir pilnas tiesības piekļūt visiem centrālās valdības un pašvaldību grāmatvedības dokumentiem, apliecinošajiem dokumentiem un darbiniekiem. Tā var arī pieprasīt būtisku informāciju no visām kompetentajām iestādēm, kurām ir pienākums sadarboties.

JURISDIKCIJAS KOMPETENCE

GRP lemj par tiesvedību lietās, kas saistītas ar:

  • pensijām;
  • pārskatu revīziju;
  • publiskā sektora iestāžu darbinieku civiltiesisko atbildību par zaudējumiem, ko, pildot savus pienākumus, viņi ar nodomu vai klajas nolaidības dēļ radījuši valstij, vietējām aģentūrām vai publiskā sektora juridiskajām personām, un
  • amatpersonu atbildību par savas bagātības nepamatotu pieaugumu, kas uzskatāma par saistītu ar korupciju (un par nepamatotu saskaņā ar viņu ikgadējo finansiālo interešu deklarāciju).

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Grieķijas konstitūcijas (1975. g.) 98. pantā ir sniegta GRP (jurisdikcijas, revīzijas un konsultatīvo) pienākumu vispārēja definīcija. Šo pienākumu izpilde ir noteikta tiesību aktos (sk. arī Likumu Nr. 4129/2013 un Nr. 4270/2014).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

GRP revīzijas pilnvaras aptver visas vispārējās valdības vienības, proti:

  • valsts prezidentūru;
  • 18 ministrijas;
  • 7 decentralizētās pārvaldes iestādes;
  • 11 neatkarīgas iestādes;
  • 325 pašvaldības (pirmā līmeņa vietējās iestādes);
  • 13 reģionus (otrā līmeņa vietējās iestādes);
  • 26 sociālās apdrošināšanas organizācijas un
  • 100 valsts slimnīcas.

GRP revidē arī aptuveni 450 citu vispārējās valdības juridisko personu pārskatus, vietējām iestādēm piederošo publiskā un privātā sektora juridisko personu (755) pārskatus, kā arī privātajām struktūrām piešķirtos līdzekļus.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Tiesa ar jurisdikcijas un revīzijas funkciju.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

GRP ir augstākā publiskā sektora finanšu tiesa Grieķijas jurisdikcijas sistēmā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

GRP pienākums ir iesniegt parlamentam gada ziņojumu par revīzijas darbībām un deklarāciju par valsts gada finanšu pārskatu un bilanci. Parlaments arī apstiprina GRP budžetu, pamatojoties uz Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieteikumiem.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

Androniki Theotokatou tika iecelta 2015. gada 23. oktobrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi, nav atjaunojams.

ATLASES METODE

Pēc Ministru padomes priekšlikuma ieceļ ar prezidenta dekrētu.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

GRP kopsapulce ir augstākā jurisdikcijas struktūra, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, astoņi priekšsēdētāja vietnieki un 33 tiesneši padomnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

Locekļi ir tiesneši, tāpēc viņi ir neatkarīgi un ieņem pastāvīgus amatus.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus pēc Ministru padomes priekšlikuma ieceļ ar prezidenta dekrētu; tiesnešus padomniekus paaugstina amatā saskaņā ar Augstākās tiesu padomes lēmumu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

GRP vadītājs ir tās priekšsēdētājs. Priekšsēdētājam aktīvu atbalstu sniedz astoņi vietnieki, no kuriem septiņi vada GRP jurisdikcijas nodaļas.

Priekšsēdētāja aizstāšana ir balstīta uz priekšsēdētāja vietnieku amata stāžu. Grieķijas Revīzijas palātai ir 139 tiesnešu amata vietas. Tās ieņem 33 tiesneši padomnieki, 47 otrās pakāpes tiesneši un 45 jaunākie tiesneši.

GRP organizatoriskās struktūras neatņemams elements ir ģenerāladvokāta funkcija, ko veic ģenerāladvokāts, ģenerāladvokāta vietnieks un trīs ģenerāladvokāta vietnieka vietnieki. Tie visi ir Revīzijas palātas tiesneši.

GRP pašlaik sastāv no deviņām Klimakia (jurisdikcijas vienības, kurās kopā ir trīs tiesneši un kuras vada tiesnesis padomnieks), no kurām trīs atbild par revīzijām pirms līgumu noslēgšanas. Četras vienības attiecīgajās jurisdikcijas nodaļās veic pašvaldību un publiskā sektora struktūru izdevumu ex ante revīzijas, un divas risina ar revīziju un jurisdikciju saistītus jautājumus. Revīzijas palātai ir arī septiņas jurisdikcijas nodaļas (kurās kopā ir pieci tiesneši un kuras vada priekšsēdētāja vietnieks), virspalātas tiesu nodaļa, kas izskata pieteikumus, kuri izvērtējami saistībā ar revīzijām pirms līgumu noslēgšanas (tajā kopā ir septiņi tiesneši, un to vada priekšsēdētājs), un kopsapulce (struktūra norādīta iepriekš).

Revīzijas biroji, kurus vada GRP komisāri (t. i., jurisdikcijas darbinieki ar augstāko izglītību, vairāk nekā 15 gadu pieredzi un nodaļas vadītāja amatu), atrodas ministrijās, prefektūrās un lielākās pašvaldībās, un tiem ir revīzijas un sankciju piemērošanas pilnvaras. Pašlaik ir izveidoti 54 komisāru biroji Atēnās un 56 visā Grieķijā. Grieķijas Revīzijas palātai pašlaik ir 648 tiesu darbinieki.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. g.)

  • Skaits: 648 (vadība: 12 %; revīzija: 56 %; administrācija: 32 %) un 139 tiesneši
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 37 %; ♀ 63 %. Vidējais vecums: 49

BUDŽETS

  • 33,2 miljoni EUR (2018. g.)
  • Sadalījums: aptuveni 95 % atalgojumiem un algām
  • < 0,01 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

GRP savu darbu plāno gada darba programmā, ko apstiprina kopsapulce. Programmu sagatavo īpaša komiteja, kas no visiem GRP komisāru dienestiem savāc vajadzīgo informāciju, pamatojoties uz viņu pašu pieredzi un darbu revīzijas jomā vai uz jautājumiem, par kuriem ziņots plašsaziņas līdzekļos.

Arī citi GRP tiesneši un revidenti var iesniegt revīzijas priekšlikumus attiecībā uz konkrētām juridiskām personām vai nozarēm, izmantojot elektronisku platformu GRP tīmekļa vietnē. Īpašā komiteja šos priekšlikumus izvērtē un var tos iesniegt GRP kopsapulcei.

— REVĪZIJAS METODES

GRP veic ex ante, ex post revīzijas un revīzijas pirms līgumu noslēgšanas, tostarp īpašas revīzijas augsta riska jomās (kas var būt finanšu, atbilstības vai lietderības revīzijas), kā arī izpildes kontroles revīzijas saskaņā ar GRP revīzijas rokasgrāmatu un starptautiskajiem revīzijas standartiem (INTOSAI).

Pašlaik GRP veic:

  • pašvaldību un publiskā sektora juridisko personu izdevumu ex ante revīzijas, kuras paredzētas tiesību aktos un kuru rezultātā tiek apstiprināti vai noraidīti attiecīgie maksājumu rīkojumi;
  • tiesību aktos paredzētās revīzijas pirms tādu līgumu noslēgšanas, kuriem ir liela finansiālā vērtība un kuru slēgšanas tiesības ir piešķīrusi valsts vai jebkura cita līdzvērtīga juridiskā persona (revīzijas pirms līgumu noslēgšanas);
  • valsts un pašvaldību aģentūru vai citu juridisko personu grāmatvežu pārskatu ex post revīzijas, kuru rezultātā kompetentais GRP komisārs pieņem lēmumu, ar ko šie pārskati tiek vai nu pieņemti kā pareizi, vai noraidīti kā nelikumīgi. Pēdējā gadījumā tiks atgūti līdzekļi, lai segtu deficītu;
  • īpašas revīzijas (finanšu, atbilstības un lietderības) augsta riska jomās saskaņā ar GRP gada revīzijas programmu un augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem (ISSAI).

VEIKUMS

— ARI ZIŅOJUMI

GRP publicē:

  • obligātos revīzijas ziņojumus —
    • gada ziņojumu par GRP revīzijas darbībām, ietverot darbību rezultātus, no paveiktā darba izrietošos apsvērumus, ierosinājumus par reformām un uzlabojumiem (tostarp attiecīgos tiesību aktus);
    • deklarāciju par valsts gada finanšu pārskatu un bilanci;
  • patstāvīgos revīzijas ziņojumus — GRP arī publicē revīzijas ziņojumus saskaņā ar gada darba programmu;
  • atzinumus par tiesību aktiem — GRP pēc ministru pieprasījuma vai saskaņā ar tiesību aktu prasībām sniedz atzinumus par tiesību aktu projektiem attiecībā uz pensijām vai pensiju tiesību stāža atzīšanu, vai jebkuru jautājumu, kas atbilstoši konstitūcijai ir tās kompetencē.
  • Citi uzdevumi:
    • Revīzijas rezultātu pēcpārbaude: GRP publicē pēcpārbaudes ziņojumus.

— INFORMĒŠANA PAR REVĪZIJAS DARBU

Iepriekš minēto GRP deklarāciju un gada ziņojumu publicē GRP tīmekļa vietnē, kur tie ir pieejami sabiedrībai. GRP tīmekļa vietnē ir pieejami arī īpašo revīziju ziņojumi. Šos ziņojumus var apspriest attiecīgajās parlamentārajās komitejās.

Spriedumi un nolēmumi bez personas datiem arī tiek publicēti GRP tīmekļa vietnē un citos juridiskos apskatos.

GRP var organizēt sanāksmes, lai revidējamās vienības un attiecīgās ieinteresētās personas iepazīstinātu ar revīzijas darbu.

Tā nesazinās ar plašsaziņas līdzekļiem.

 

 

UNGĀRIJA

ÁLLAMI SZÁMVEVŐSZÉK

Kopš 1989. gada
Pirmsākumi 1870. gadā

Tīmekļa vietne: www.asz.hu
www.aszhirportal.hu

Pamatuzdevums

Veicināt publisko finanšu pārredzamu un pareizu pārvaldību, izmantojot revīzijas, kas rada vērtību un ir veiktas saskaņā ar stingriem profesionālās darbības principiem, tādējādi sekmējot labu pārvaldību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Ungārijas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir Nacionālās asamblejas augstākā finanšu un ekonomikas revīzijas iestāde, kas sniedz ziņojumus Nacionālajai asamblejai. VRB revīzijas pilnvaras aptver visus publisko līdzekļu un valsts īpašuma izmantošanas aspektus.

Tas atbild par finanšu un ekonomikas revīziju, kā arī centrālā budžeta izpildes, publisko finanšu pārvaldības, publisko līdzekļu izmantošanas un valsts aktīvu pārvaldības revīziju. VRB veic revīzijas saskaņā ar likumības, lietderības un efektivitātes kritērijiem.

VRB var revidēt publisko līdzekļu, kā arī valsts un pašvaldību aktīvu finanšu pārvaldību. Ar saviem konstatējumiem, ieteikumiem un konsultācijām, kas balstītas uz revīzijas pieredzi, VRB sniedz atbalstu Nacionālajai asamblejai un tās komitejām un atvieglo revidējamo vienību darbu, tādējādi veicinot valsts darbību labu pārvaldību.

Pamatojoties uz saviem konstatējumiem, VRB kopā ar kompetento iestādi var uzsākt procedūru pret revidētajām vienībām un atbildīgajām privātpersonām. VRB ziņojumus, konstatējumus un secinājumus nevar apstrīdēt tiesās vai citās iestādēs.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • 2011. gada Likums LXVI par VRB;
  • Ungārijas Pamatlikums.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARB revidē:

  • valsts iestādes;
  • no centrālā budžeta finansētās iestādes;
  • sociālās nodrošināšanas fondus, atsevišķus valsts fondus;
  • pašvaldības, minoritāšu pašvaldības un to apvienības;
  • no centrālā budžeta finansētās organizācijas (iestādes);
  • saimnieciskās organizācijas, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij vai pašvaldībām;
  • nodokļu iestādi, muitas iestādi;
  • Ungārijas Valsts banku;
  • politiskās partijas un to fondus;
  • vēlēšanu norisi, kandidātus izvirzījušo organizāciju kampaņu pārskatus;
  • baznīcas organizācijas un
  • valsts drošības dienestus.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada priekšsēdētājs.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir Nacionālās asamblejas augstākā finanšu un ekonomikas revīzijas iestāde, kas tai arī sniedz ziņojumus.

Valsts revīzijas birojam centrālā budžeta struktūrā ir neatkarīga nodaļa.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB sniedz atbalstu Nacionālajai asamblejai un tās komitejām un atvieglo revidējamo vienību darbu, tādējādi veicinot valsts darbību labu pārvaldību.

VRB priekšsēdētājs informē Nacionālo asambleju par VRB darba plānu un jebkādiem tā grozījumiem.

Nacionālā asambleja var uzdot un valdība var lūgt VRB veikt noteiktas revīzijas.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Dr. László Domokos tika iecelts 2010. gada 5. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

12 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

Valsts revīzijas biroja priekšsēdētāju ievēlē ar Nacionālās asamblejas ievēlēto deputātu divu trešdaļu balsu vairākumu.

VIENKĀRŠOTA ORGANIZĀCIJAS STRUKTŪRA

VRB darba struktūra ir balstīta uz projektiem. Lielākā daļa revidentu strādā tā dēvētajā projektu birojā, kur tiem uztic individuālas revīzijas, pamatojoties uz VRB revīziju sadales plānu. Valsts revīzijas birojam ir daži atbalsta departamenti. To uzdevums ir atbalstīt revīziju finansiālo, juridisko, uzraudzības vai loģistikas nodrošinājumu.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. g.)

  • Skaits: 597; 492 (2019. g.)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 36 %; ♀ 64 %. Vidējais vecums: 45

BUDŽETS

  • 9,3 miljardi HUF (2017. g.) (29,8 miljoni EUR) (90 % revīzijai)
  • Sadalījums: VRB izstrādā savu budžeta projektu, ko iesniedz Nacionālajai asamblejai kā daļu no centrālā budžeta likumprojekta, un valdība tajā nekādas izmaiņas neveic
  • < 0,05 % no kopējiem valdības izdevumiem, 0,02 % no IKP.

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB priekšsēdētājs sagatavo gada darba plānu un informē Nacionālo asambleju par revīzijas plānu un jebkādiem tā grozījumiem.

Revīzijas plānu publicē un Nacionālajai asamblejai iesniedz ik pēc sešiem mēnešiem.

VRB ir izveidojis revīzijas plānošanas sistēmu, kurā lielāks uzsvars ir likts uz tematu izvēli un pārbaudēm uz vietas, kas iekļaujamas revīzijas plānā.

Pirms revīzijas uzdevumu uzticēšanas revidentiem tiek veikta daudzpakāpju sagatavošanas un apstiprināšanas procedūra, savukārt revīzijas efektivitāti nodrošina ar slīdošo plānu.

Nosakot revīzijas tematus un saistītās pārbaudes uz vietas, VRB attiecībā uz katru revīzijas tematu cenšas efektīvi un lietderīgi izmantot savus resursus, ņemot vērā izvēlētos aktuālos revīzijas tematus, kuri interesē sabiedrību.

Atkarībā no jauniem apstākļiem, kas atklāti saistībā ar revīzijām, revīzijas plāns var mainīties.

— REVIZIJAS METODES

VRB veic atbilstības, lietderības un izpildes kontroles revīzijas. Tajās galvenā uzmanība tiek pievērsta visu centrālā budžeta ieņēmumu un izdevumu likumībai un pareizībai.

VRB veic darbu saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, revīzijas programmu un revīzijas profesionālajiem noteikumiem, metodēm un ētikas standartiem.

VRB metodika ir izstrādāta un publicēta saskaņā ar INTOSAI profesionālajiem standartiem (ISSAI).

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • atzinumu par centrālā budžeta likumprojektu;
  • ziņojumu par centrālā budžeta izpildi;
  • revīzijas ziņojumus (pēc atbilstības, lietderības un izpildes kontroles revīzijām);
  • gada darbības pārskatu;
  • analīzes un pētījumus.

Turklāt VRB vairāk nekā 50 gadus izstrādā un publicē ceturkšņa izdevumu par publiskajām finansēm. Tajā tiek aplūkoti jautājumi finanšu sistēmu jomā, publiskā sektora darbības, valsts ekonomika un centieni panākt ekonomiski attīstītās valstis, kā arī atspoguļotas saistītās profesionālās debates.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ziņojumus, pētījumus un citus dokumentus, kā arī jaunumus par organizāciju un informāciju par savu revīzijas procedūru galvenajiem posmiem VRB publicē savā tīmekļa vietnē un ziņu portālā.

Revīzijas ziņojumiem un analīzei VRB piemēro mērķgrupai pielāgotu metodi.

Turklāt VRB aktīvi darbojas dažādos sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos un izmanto vairākus saziņas līdzekļus, no kuriem daži ir pašu izstrādāti:

  • VRB tīmekļa vietne (ungāru un angļu valodā);
  • ziņu portāls (ungāru, angļu, vācu un franču valodā) — galvenais informācijas avots par iestādes darbību;
  • kopsavilkuma paziņojumi presei (izdoti par katru revīzijas ziņojumu);
  • tradicionālās un elektroniskās preses konferences;
  • kopsavilkuma video par prioritārajām revīzijām, publicēti YouTube kanālā un VRB ziņu portālā;
  • intervijas par revīziju sniegtajiem ieguvumiem un
  • ieraksti sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Kopš dibināšanas VRB īpašu uzsvaru liek uz zinātnisko sadarbību ar profesionālajām struktūrām un valsts augstākās izglītības iestādēm ar mērķi pēc iespējas plašāk piemērot VRB darbību un veidot zinātniski profesionālu dialogu sabiedrībā.

Valsts revīzijas birojam ir aktīva loma starptautiskajā revīzijas kopienā. Liela nozīme ir starptautiskās revīzijas pieredzes apmaiņai un sadarbībai ar valstu augstākajām revīzijas iestādēm un starptautiskajām organizācijām.

 

 

ĪRIJA

OFFICE OF THE COMPTROLLER AND
AUDITOR GENERAL

Kopš 1923. gada
Pirmsākumi 1866. gadā

Tīmekļa vietne: www.audgen.gov.ie

Pamatuzdevums

Patstāvīgi pārbaudīt un Īrijas parlamentam (Dáil Éireann) ziņot par to, vai publiskie līdzekļi un resursi tiek izmantoti saskaņā ar tiesību aktiem, efektīvi pārvaldīti un pienācīgi uzskaitīti.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Valsts kontroliera un galvenā revidenta birojam (VKGRB) ir galvenā loma publiskā sektora pārskatatbildības procesā, jo tas ar Valsts pārskatu komitejas (VPK) starpniecību sniedz pārliecību parlamentam par to, kā ir pārvaldīti publiskie līdzekļi, un ziņo par jautājumiem, kas izriet no revīzijām un citām pārbaudēm.

Galvenie uzdevumi ir šādi:

  • revidēt publiskā sektora struktūru pārskatus un ziņot par tiem;
  • pārbaudīt, vai publiskā sektora struktūru darījumi atbilst juridiskajām pilnvarām, ko tām piemēro, un vai līdzekļi ir izmantoti paredzētajiem mērķiem;
  • pārbaudīt, vai publiskā sektora struktūras resursus pārvalda ekonomiski un lietderīgi un vai tās ir ieviesušas mehānismus, lai novērtētu darbību efektivitāti;
  • atļaut no valsts kases izmaksāt līdzekļus tiesību aktos paredzētajiem mērķiem.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Īrijas konstitūcija (1922. g., aizstāta 1937. g.) — 33. pants;
  • Valsts kases un revīzijas departamentu likums (1866);
  • Valsts kontroliera un galvenā revidenta likums (1923. g., grozīts 1993. g.);
  • Valsts kontroliera un galvenā revidenta un Īrijas parlamenta palātu (īpašo noteikumu) likums (1998. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VKGRB revidē:

  • balsošanas pārskatus: 40;
  • ministriju līdzekļus: 28;
  • veselības aprūpes iestādes: 28;
  • ziemeļu-dienvidu struktūras: 7;
  • izglītības iestādes: 42;
  • valsts struktūras un filiāles: 142.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts kontrolieris un revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Pilnīgi neatkarīgs.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Attiecības ar parlamentu galvenokārt ietver ziņojumu sniegšanu. Revīzijas darbību rezultāti tiek paziņoti parlamentam, iesniedzot revīzijas apliecinājumus un ziņojumus par finanšu pārvaldību. VPK izskata arī VKGRB ziņojumus par ieguldīto līdzekļu atdevi. VKGRB cieši sadarbojas ar VPK. VKGRB kā pastāvīgais novērotājs apmeklē VPK sanāksmes. VKGRB neatkarīgo pārbaužu rezultāti nodrošina pamatu VPK veiktajam izziņas darbam.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS KONTROLIERIS UN GALVENAIS REVIDENTS

Seamus McCarthy tika iecelts 2012. gada 28. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Neierobežots līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam.

ATLASES METODE

Valsts kontrolieri un revidentu izvirza parlaments un ieceļ Īrijas prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Revīzijas padome, kurā ir valsts kontrolieris un revidents, sekretārs un revīzijas direktori, un valde, kurā ir revīzijas direktori un direktoru vietnieki.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Revīzijas padome veic Valsts kontroliera un revidenta biroja neatkarīgu uzraudzību un atbild par stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Valde koordinē VKRB darbības.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. GADA MAIJĀ)

  • Skaits: 173
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 50 %; ♀ 50 %. Vidējais vecums: 41 gads

BUDŽETS

  • 14 miljoni EUR (2018. g.)
  • < 0,02 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VKGRB patstāvīgi lemj par lietderības revīziju darba programmu. Tā ir balstīta uz vispārējo ziņošanas stratēģiju un konkrētu nodaļu stratēģijām. Finanšu revīziju programmas mērķis ir attiecīgā gadījumā ievērot likumā noteiktos termiņus.

— REVĪZIJAS METODES

VKGRB veic finanšu un lietderības revīzijas. Tās tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI) un VKGRB ētikas kodeksu.

VKGRB izmanto finanšu un lietderības revīzijas rokasgrāmatas, kā arī praktiskas pamatnostādnes.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VKGRB sagatavo šādus ziņojumus:

  • atzinumus par valsts pārskatiem;
  • ziņojumus par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar ieguldīto līdzekļu atdevi un publisko līdzekļu pārvaldību;
  • vēstules vadībai pēc revīzijām par jautājumiem, kas saistīti ar iekšējo finanšu kontroli, vadību un korporatīvo pārvaldību;
  • ziņojumus par kredīta piešķiršanu, kas Īrijas centrālajai bankai ļauj izmaksāt valsts līdzekļus tiesību aktos paredzētajiem mērķiem.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Publiskā sektora struktūrām savi finanšu pārskati ir jāiesniedz parlamentam. Tas attiecas arī uz VKGRB revīzijas ziņojumu.

Katru gadu VKGRB iesniedz parlamentam valdības ministriju un biroju finanšu pārskatus un ziņojumu par civildienesta pārskatiem. Turklāt ziņojumi par ieguldīto līdzekļu atdevi tiek iesniegti attiecīgajam ministram, kurš atbild par ziņojuma sniegšanu parlamentam.

Ziņojumi ir publiski pieejami VKGRB tīmekļa vietnē un Īrijas parlamenta bibliotēkā. Kopā arī visiem ziņojumiem par ieguldīto līdzekļu atdevi tiek publicēti paziņojumi presei.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VKGRB uztur attiecības ar Īrijas Pašvaldību revīzijas dienestu. Pašvaldību revīzijas dienests atbild par pašvaldību struktūru revīziju. Birojam ir pieejami visi Pašvaldību revīzijas dienesta ziņojumi.

 

 

ITĀLIJA

CORTE DEI CONTI

Kopš 1948. gada
Pirmsākumi 1862. gadā

Tīmekļa vietne: www.corteconti.it

Pamatuzdevums

Saskaņā ar Itālijas konstitūcijas 100. pantu Corte dei conti īsteno preventīvu kontroli pār valdības pasākumu likumību, kā arī veic valsts budžeta pārvaldības ex post revīziju. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos un veidos tā piedalās to vienību finanšu pārvaldības revīzijā, kuras regulāri saņem budžeta atbalstu no valsts. Par veikto revīziju rezultātiem tā ziņo tieši parlamentam. Saskaņā ar tiesību aktiem Corte dei conti un tās locekļi ir neatkarīgi no valdības. Corte dei conti veido neatkarīgi tiesneši, kuri atbild tikai likuma priekšā un kurus var norīkot revīzijas un juridiskos departamentos vai Valsts prokuratūras birojos.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Itālijas konstitucionālajā arhitektūrā Corte dei conti atrodas starp struktūrām, kas garantē likumīgu un pareizu pārvaldību un publisko finanšu stabilitātes pārraudzību, un juridiskām struktūrām.

Corte dei conti (Cdc), īstenojot kontroles funkcijas, ir neitrāla un neatkarīga no valdības un parlamenta, bet tās juridiskā funkcija mērķu un uzdevumu nozīmē veido daļu no tiesu varas.

JURISDIKCIJAS KOMPETENCE

Saskaņā ar Itālijas konstitūcijas 103. panta 2. punktu Cdc jurisdikcijā ir valsts pārskati un citi tiesību aktos paredzētie jautājumi.

Tādējādi, ja ir konstatēts, ka publiskajiem līdzekļiem ir radīti zaudējumi, direktoru, darba ņēmēju un grāmatvežu atbildībai nepiemēro parastos civiltiesību noteikumus, bet gan noteikumus par īpašo administratīvo atbildību un pārskatatbildību.

Publisko līdzekļu zaudējuma gadījumā var noskaidrot valsts vai jebkuras valsts pārvaldes iestādes administratīvo amatpersonu un publiskā vai privātā sektora struktūru, un/vai to privātpersonu, kas sabiedrības interesēs pārvalda publiskos līdzekļus, atbildību.

Cdc jurisdikcijā ir grāmatvežu darbības, t. i., to privātpersonu darbības, kuru pienākums ir pārvaldīt publiskos līdzekļus un sabiedriskos labumus (piemēram, finanšu rīkotāji u. c.).

GALVENIE TIESĪBU AKTI

Revīzijas kompetence:

  • Itālijas konstitūcijas (1948. g.) 81., 97., 100., 117. un 119. pants;
  • Likums Nr. 20/1994;
  • Likums Nr. 131/2002;
  • Likums Nr. 266/2005;
  • Likums Nr. 213/2012.

Jurisdikcijas kompetence:

  • Itālijas konstitūcijas 103. un 108. pants;
  • Likumdošanas dekrētā Nr. 174/2016 ietvertais grāmatvedības procedūras kodekss;
  • Likums Nr. 19/1994;
  • Likums Nr. 639/1996.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

Cdc revidē:

  • ministrijas;
  • valsts iestādes un valsts aģentūras, tostarp neatkarīgās iestādes;
  • ar publiskajiem līdzekļiem finansētās struktūras;
  • reģionus, provinces, pašvaldības, metropoles pilsētas un to uzņēmumus, kas sniedz iekšējus pakalpojumus;
  • privātuzņēmumus, kurus kontrolē Itālijas valsts.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Revīzijas palāta, kurai ir ne tikai revīzijas, bet arī jurisdikcijas funkcijas.

Cdc sniedz arī konsultācijas valdībai, reģioniem, pašvaldībām, provincēm un metropoles pilsētām.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar Itālijas konstitūciju tā ir autonoma un neatkarīga no pārējām valsts varas iestādēm.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Kā revīzijas struktūra Cdc par revīziju rezultātiem ziņo parlamentam.

Tā kontrolē un revidē valdības darbības un pārvaldību, lai saglabātu publisko finanšu likumību un līdzsvaru.

Gadījumā, ja izpildvara rīkojas neatbilstoši likumam, Cdc var sniegt negatīvu atzinumu, ar kuru šo aktu pasludina par spēkā neesošu.

Cdc konsultatīvā funkcija nozīmē atzinumu sniegšanu parlamentam un valdībai par tiesību aktu un administratīvo noteikumu izdošanu. Cdc atzinums jāsaņem arī par grāmatvedības sistēmas noteikumu pārskatīšanu, spēkā esošo noteikumu atcelšanu vai grozīšanu un grāmatvedības modeļu, dokumentu un grāmatojumu mainīšanu vai izveidi.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Angelo Buscema tika iecelts 2017. gada 22. decembrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja pilnvaras saglabājas līdz pensionēšanās vecumam (70 gadi).

ATLASES METODE

Cdc priekšsēdētāju ieceļ valsts prezidents, ņemot vērā Ministru padomes priekšsēdētāja priekšlikumu, kurš nākamo priekšsēdētāju izraugās no Cdc priekšsēdētāja padomes izvēlētu Cdc maģistrātu grupas.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Cdc priekšsēdētāja padomē ir 11 locekļi: Cdc priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, Cdc ģenerālprokurors, četri parlamenta ieceltie locekļi un četri Cdc maģistrāti.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi.

ATLASES METODE

Visus četrus maģistrātus no sava vidus ieceļ Cdc maģistrāti. Ārējos locekļus ieceļ Deputātu palāta (2) un Senāts (2) no tādu tiesību zinātņu profesoru un/vai juristu vidus, kuriem ir vismaz 20 gadu pieredze.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Cdc ir revīzijas un jurisdikcijas palātas, kas darbojas centrālā un reģionālā līmenī, kā arī Ģenerālprokuratūra un reģionālie prokuratūras biroji.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 393 maģistrāti; 2 265 civildienesta ierēdņi
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 43 %; ♀ 57 %. Vidējais vecums: 54

BUDŽETS

  • 310 miljoni EUR
  • < 0,01 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Cdc patstāvīgi nosaka katru gadu apstiprināto vispārējo revīzijas plānu. Revīzijas plāns aptver revīzijas politiku un stratēģiju, un to apstiprina apvienotās revīzijas palātas, jo tas ietver atsauces kritērijus centrālajām revīzijas palātām, kā arī norādes reģionālajām revīzijas palātām. Katra centrālā un reģionālā revīzijas palāta patstāvīgi sagatavo savu revīzijas plānu.

Plānošanas tvērumu nosaka, pamatojoties uz tādiem parametriem kā finansiālā nozīme, būtisks pārkāpumu risks, iepriekšējo revīziju rezultāti, valsts iestāžu pieprasījumi, cilvēkresursi un tehniskie resursi.

Gada revīzijas plānu Cdc nosūta Deputātu palātas un Senāta priekšsēdētājiem un — reģionālā līmenī — reģionu un reģionālo padomju priekšsēdētājiem, kā arī revidējamām struktūrām.

Gada revīzijas plāns ietver:

  • vienības, kuras pakļautas Cdc revīzijai un kurām piemēroti parauga atlases kritēriji;
  • darbības un jautājumus, par kuriem veicama Cdc revīzija;
  • darbību plānošanu un
  • izraudzītos kritērijus un parametrus.

— REVĪZIJAS METODES

Cdc veic:

  • atbilstības ex ante revīziju attiecībā uz aktiem, kurus vispārēji paredz likums, lai nepieļautu valdības nelikumīgu rīcību;
  • lietderības revīziju, kuras mērķis ir palielināt pārvaldes efektivitāti, un
  • finanšu un ekonomikas revīzijas.

Cdc revidētajām vienībām ir tiesības atbildēt uz visiem konstatējumiem, pirms tiek publicēts galīgais ziņojums.

Lai atbalstītu šo pretrunu procedūras principu, Cdc:

  • informē revidējamās vienības par gada revīzijas plānu un sniedz tām informāciju par revīzijas priekšmetu, noteikumiem, procedūrām un plānošanu;
  • uztur pastāvīgu un konstruktīvu dialogu ar dažādām revidējamām vienībām un iekšējās kontroles biroju vadītājiem;
  • publicē galīgo ziņojumu un sniedz apsvērumus revīzijas palātu atklātajā sēdē notiekošo publisko debašu laikā.

Saistībā ar lietderības revīzijām Cdc publicē dokumentus ar novērtējumiem, apsvērumiem un ieteikumiem. Revidētajām vienībām šie ieteikumi ir jāievēro, lai novērstu jebkādas problēmas publisko finanšu pārvaldības jomā un tādējādi garantētu pareizu pārvaldību. Tām ir arī jāinformē Cdc par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar Cdc ieteikumiem.

VEIKUMS

— ARI ZIŅOJUMI

Cdc informē parlamentu, izmantojot:

  • valsts gada ziņojumus;
  • četru mēnešu ziņojumus par izdevumu tiesību aktiem (tiesību aktos paredzētajām izmaksām);
  • īpašas uzklausīšanas, kuru laikā Cdc sniedz atzinumu par valdības ekonomikas un finanšu plānošanu un par tās finanšu likumprojektu;
  • īpašus ziņojumus par reģionālo un vietējo finansēšanu;
  • ziņojumu par publisko finanšu koordinēšanu (reizi gadā);
  • ziņojumus par publiskā sektora darbaspēka izmaksām;
  • ziņojumus par ES fondu pārvaldību un
  • ziņojumus par publiskā sektora struktūru un vienību pārvaldību.

— INFORMĒŠANA PAR REVĪZIJAS DARBU

Cdc ziņojumi tiek publicēti tās tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA/ATTIECĪBAS DALĪBVALSTS LĪMENĪ

Centrālo kontroles sistēmu uzrauga Galvenais grāmatvedības departaments (Ekonomikas un finanšu ministrijā), ko vada galvenais grāmatvedis.

Neatkarīgi centrālie grāmatvedības biroji, kas ietilpst katras ministrijas galvenā grāmatvedības departamenta pakļautībā, pārbauda, vai administratīvā darbība atbilst attiecīgiem finanšu tiesību aktiem un ministriju direktīvām. Tie pārbauda, vai izdevumu saistības ir likumīgas, apstiprina tās un par nelikumīgajiem darījumiem informē ministru, kurš centrālajam grāmatvedības birojam var uzdot šos darījumus pārbaudīt. Šādas lietas automātiski nodod Cdc.

Finanšu ģenerālinspekcija veic ministriju un publiskā sektora struktūru darbību pārbaudes uz vietas un vajadzības gadījumā var ierosināt koriģējošus pasākumus. Tā arī nodrošina, ka iekšējās revīzijas mehānisms katrā struktūrā darbojas pareizi. Ģenerālinspekcijas ziņojumus nosūta galvenajam grāmatvedim un, ja tiek atklāti finansiāli zaudējumi, – Cdc ģenerālprokuroram, kurš var saukt pie atbildības civildienesta ierēdņus.

 

 

LATVIJA

VALSTS KONTROLE

Kopš 1991. gada
Pirmsākumi 1923. gadā

Tīmekļa vietne: lrvk.gov.lv

Pamatuzdevums

Veicināt:

  • nodokļu maksātāju naudas lietderīgu un likumīgu izmantošanu;
  • finanšu pārvaldību un pārskatatbildību par publiskajiem izdevumiem;
  • taisnīgu un pārredzamu lēmumu pieņemšanu publiskajā sektorā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) veic finanšu, likumības un lietderības revīzijas, kurās tiek pārbaudīti:

  • valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi un izdevumi, tostarp ES finansiālās palīdzības fondu un citu starptautisku organizāciju vai iestāžu līdzekļu apguve;
  • rīcība ar valsts un pašvaldību mantu.

Katru gadu VK sniedz Saeimai atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu un atzinumus par ministriju un citu centrālo valdības iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību.

VK iesniedz ziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam:

  • par finanšu revīzijām tajās revidējamās vienībās, kurām sniegti VK atzinumi ar iebildēm, negatīvi atzinumi vai kurām atteikts sniegt atzinumu;
  • par visām lietderības revīzijām un
  • par īpaši svarīgiem un būtiskiem konstatējumiem.

Ja revīziju laikā tiek konstatēti jebkādi tiesisko normu pārkāpumi, VK pienākums ir informēt attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes.

Lai novērstu revīziju laikā konstatētos trūkumus, VK ir pilnvarota sniegt ieteikumus revidētajām vienībām un uzraudzīt ieteikumu ieviešanu.

Valsts kontrolei ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tā uzskata par vajadzīgu revīziju darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Latvijas Republikas Satversme (1922. g.);
  • Valsts kontroles likums (2002. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VK revidē:

  • valsts iestādes (13 ministrijas un 137 tām pakļautās iestādes, 13 centrālās valsts iestādes);
  • pašvaldības (110 novadi un 9 republikas pilsētas) un tām pakļautās iestādes;
  • valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrības, kuru kapitāldaļas vai akcijas pieder valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām;
  • citas komercsabiedrības, biedrības, nodibinājumus un fiziskas personas, ja: 1) to rīcībā vai glabāšanā atrodas valsts vai pašvaldību līdzekļi, 2) tie saņem finansējumu no valsts vai pašvaldību līdzekļiem vai 3) tie veic valsts vai pašvaldību iepirkumu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Latvijas Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas iestāde, ko vada valsts kontrolieris.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VK ir viena no sešām Latvijas konstitucionālajām struktūrām. Tā ir pilnīgi neatkarīga un izveidota kā koleģiāla augstākā revīzijas iestāde, kura ir svarīgs elements valsts finanšu kontroles sistēmā un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot neatkarīgu atzinumu par centrālās valdības un pašvaldību līdzekļu likumīgu, pareizu, saimniecisku, lietderīgu un efektīvu izmantošanu un veicinot pareizu finanšu pārvaldību un pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Savus ziņojumus un atzinumus VK sniedz Latvijas parlamentam un Ministru kabinetam.

PARLAMENTS

VK cieši sadarbojas ar dažādām Saeimas komisijām, bet visvairāk ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kas ir VK ziņojumu galvenā saņēmēja. VK informē šo komisiju par visu veikto revīziju rezultātiem, trūkumiem attiecīgo nozaru darbībās un revīzijās atklātajiem tiesību normu pārkāpumiem, kā arī progresu ieteikumu ieviešanā. Arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija patstāvīgi seko līdzi Valsts kontroles ieteikumu īstenošanai.

MINISTRU KABINETS

Savus ziņojumus un revīzijas atzinumus VK sniedz arī Ministru kabinetam. Valsts kontrole Ministru kabinetam iesniedz ziņojumus par finanšu revīzijām revidējamās vienībās, kurām VK ir sniegusi atzinumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, vai kurām atteikusi sniegt atzinumu, kā arī ziņojumus par visām lietderības revīzijām un jebkādiem īpaši svarīgiem un būtiskiem konstatējumiem.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS KONTROLIERE

Elita Krūmiņa tika iecelta 2013. gada 17. janvārī un ir amatā kopš 2013. gada 24. janvāra.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi, atļauti ne vairāk kā divi termiņi pēc kārtas.

ATLASES METODE

Valsts kontrolieri ieceļ Saeima.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts kontroli pārvalda valsts kontrolieris un VK padome, kuras sastāvā ir visu piecu revīzijas departamentu un Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktori.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi, atļauti ne vairāk kā divi termiņi pēc kārtas.

ATLASES METODE

Padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts kontrolieris pārrauga un vada VK darbu, tostarp Valsts kontroliera biroju, atbalsta struktūrvienības un Kanceleju, kas atbild par VK finanšu plānošanu un grāmatvedību, lietvedības organizēšanu, saimniecisko darbību, informācijas tehnoloģijām un VK darbību plānošanu un novērtēšanu.

VK padomē ir valsts kontroliere (priekšsēdētāja) un seši padomes locekļi, kas ir revīzijas departamentu direktori. Padome apstiprina lielāko daļu dokumentu, kas reglamentē VK darbību.

Valsts kontrolei ir pieci revīzijas departamenti un Revīzijas un metodoloģijas departaments, kuri veic revīzijas un arī izstrādā, atjaunina un ievieš VK revīzijas metodiku. Katram revīzijas departamentam ir direktors un divi vai trīs revīzijas sektori. Revīzijas departamenti veic revīzijas saskaņā ar VK padomes apstiprināto revīziju gada plānu. Katrs revīzijas departaments ir atbildīgs par noteiktām revidējamām vienībām un revīzijas jomām.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. g.)

  • Skaits: 175 (aptuveni 75 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 22 %; ♀ 78 %. Vidējais vecums: 40

BUDŽETS

  • 6,2 miljoni EUR (2017. g.)
  • Aptuveni 0,07 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Revīzijas darba plānu izstrādā katram gadam un to apstiprina VK padome.

VK vispārējās revīzijas darba programmas izstrāde ietver šādus posmus:

  1. VK stratēģijas izstrāde;
  2. revīzijas jomu stratēģiskā novērtēšana;
  3. revīzijas tematu sagatavošana;
  4. VK darba plāna izstrāde.

VK darba plāns ir paredzēts tikai iekšējai lietošanai, bet Saeimas priekšsēdētājs tiek informēts par attiecīgajam gadam plānotajiem revīzijas virzieniem.

Tad revīzijas departamenti veic darbu saskaņā ar plānu. Departamentu direktori un sektoru vadītāji pieņem lēmumus par konkrētas revīzijas tvērumu, revīzijas jautājumiem un revīzijas resursu sadali.

— REVĪZIJAS METODES

VK veic:

  • finanšu revīzijas, lai novērtētu, vai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem;
  • likumības un lietderības revīzijas, lai novērtētu, vai revidējamā vienība darbojas saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām un vai tā savas darbības un darījumus veic ekonomiski un efektīvi.

Visas revīzijas VK veic saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISSAI). Lēmumi par konkrētām pieejām un metodēm paliek VK ziņā. Revidējamās vienības var atbildēt uz VK revīziju konstatējumiem. To pienākums ir arī iesniegt progresa ziņojumus par ieteikumu ieviešanu.

Ir izstrādāta plaša nepārtrauktas iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles sistēma.

VK izmanto arī finanšu, likumības un lietderības revīzijas rokasgrāmatas, praktiskas revīzijas vadlīnijas un īpašas, VK izveidotas iekšējās procedūras. Šie dokumenti ir paredzēti tikai iekšējai lietošanai.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VK publicē:

  • atzinumu par finanšu pārskatu attiecībā uz valsts budžeta un pašvaldību budžetu izpildi;
  • atzinumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sagatavošanas pareizību;
  • lietderības un likumības revīzijas ziņojumus;
  • diskusiju dokumentus, kas balstīti uz veikto lietderības un likumības revīziju konstatējumiem, un
  • VK gada pārskatu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu VK regulāri informē sabiedrību un iedzīvotājus par veiktajām revīzijām, visus revīzijas ziņojumus un atzinumus pēc to stāšanās spēkā publicējot savā tīmekļa vietnē. Visbiežāk izmantotie revīzijas informācijas izplatīšanas kanāli ir VK oficiālā tīmekļa vietne un sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi — prese un sociālie tīkli (Facebook, Twitter, YouTube). Publicējot revīzijas ziņojumus, vienmēr tiek sniegti paziņojumi presei vai organizētas preses konferences. Dažos gadījumos, kad par revīzijas tematu sabiedrībai ir īpaši liela interese, tiek sagatavoti vizuāli saistoši un viegli saprotami revīzijas ziņojumu kopsavilkumi, lai tos izmantotu turpmākajā saziņā. Papildus revīzijas rezultātiem sabiedrība tiek informēta arī par progresu revīzijas ieteikumu ieviešanā. To galvenokārt dara, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. VK tīmekļa vietnē ir pieejami revīzijas ziņojumu kopsavilkumi angļu un krievu valodā.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VK cieši sadarbojas ar akadēmiskajām aprindām, piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolu, lai Latvijas Republikā ieviestu publiskā sektora revidentu sertifikācijas sistēmu.

VK sadarbojas ar privātā sektora revidentiem un jo īpaši ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, pastāvīgi stiprinot sistēmu, lai pašvaldībās veiktajās VK finanšu revīzijās efektīvi izmantotu zvērinātu revidentu darbu.

 

 

LIETUVA

VALSTYBĖS KONTROLĖ

Kopš 1990. gada
Pirmsākumi 1919. gadā

Tīmekļa vietne: www.vkontrole.lt

Pamatuzdevums

Palīdzēt Lietuvas valstij gudri pārvaldīt publiskos līdzekļus un īpašumu.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Lietuvas Valsts revīzijas birojs (VRB) uzrauga valsts īpašuma pārvaldības un izmantošanas likumību un efektivitāti, kā arī valsts budžeta izpildi.

VRB ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tas uzskata par vajadzīgu darbam, kā arī tiesības iekļūt revidējamās vienības telpās.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Lietuvas Republikas konstitūcija (1992. g.) — nodaļa par VRB;
  • Likums par Valsts revīzijas biroju (1995).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • valsts iestādes un struktūras;
    • ministrijas: 14;
    • valdības aģentūras: 14;
    • ministriju pakļautībā esošās aģentūras: 77;
  • pašvaldības, pašvaldību struktūras, iestādes un to monetāros fondus;
  • valsts monetāros un nodokļu fondus;
  • visu veidu uzņēmumus, kuros valstij vai pašvaldībai pieder vismaz 50 % balsu;
  • visas vienības, kurām valsts vai pašvaldības iestāde ir piešķīrusi līdzekļus vai nodevusi īpašumu;
  • valsts budžeta izpildi;
  • Valsts sociālās apdrošināšanas fonda budžetu un
  • Obligātās veselības apdrošināšanas fonda budžetu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga iestāde, kas atskaitās parlamentam un nav formāli saistīta ar citām valdības struktūrām.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB atskaitās parlamentam un palīdz tam īstenot parlamentāro uzraudzību. Tāpēc parlaments un VRB uztur ciešas attiecības.

Ciešākās attiecības ir ar parlamenta Revīzijas komiteju. Tā izskata VRB ziņojumus un ar saviem lēmumiem veicina VRB ieteikumu īstenošanu.

Parlaments var uzdot VRB veikt noteiktas revīzijas, kas ir tā kompetencē.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Arūnas Dulkys tika iecelts 2015. gada 15. aprīlī.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams vienu reizi

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ pēc valsts prezidenta ieteikuma, ko apstiprina parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts revīzijas biroju pārvalda struktūra, kurā ir trīs valsts revidenta vietnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams vienu reizi

ATLASES METODE

Valsts revidenta vietniekus pēc valsts galvenā revidenta ieteikuma ieceļ valsts prezidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB ir iestāde, kurā apvienotas trīs funkcijas:

  • augstākā revīzijas iestāde, ko veido Revīzijas attīstības departaments un četri revīzijas departamenti;
  • Eiropas Savienības ieguldījumu revīzijas iestāde, ko veido Eiropas Savienības ieguldījumu revīzijas departaments un tā atbalsta funkcijas, un
  • fiskālā padome, ko veido Budžeta politikas uzraudzības departaments un tā atbalsta funkcijas.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. GADA JŪLIJĀ)

  • Skaits: 300 (70 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 21 %; ♀ 79 %. Vidējais vecums: 42 gadi

BUDŽETS

  • 9,2 miljoni EUR (2018. g.)
  • < 0,5 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB savu darbu patstāvīgi plāno gada revīzijas programmās. Plānošanas posmā tiek veikta publiskā sektora darbības uzraudzība, vākti dati un analizēti esošie un iespējamie riski. VRB ieinteresētās personas var ierosināt priekšlikumus revīzijām.

Darba programmā var pastāvīgi veikt izmaiņas, lai atspoguļotu aktuālās norises.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic finanšu, atbilstības un lietderības revīzijas. Visas izmantotās metodes atbilst ISSAI un starptautiskajai paraugpraksei.

Revidētajām vienībām ir tiesības komentēt revīzijas ziņojumu projektus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu;
  • atzinumus un gada revīzijas ziņojumus par:
    • valsts;
    • Obligātās veselības apdrošināšanas fonda un
    • Valsts sociālās apdrošināšanas fonda konsolidētajiem pārskatiem;
  • atzinumu un gada revīzijas ziņojumu par valsts monetāro fondu pārskatiem;
  • atzinumu un gada revīzijas ziņojumu par valsts finanšu pārskatiem, kas ietver informāciju par valsts parādu, un
  • lietderības revīzijas ziņojumus.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada ziņojumu un visus revīzijas ziņojumus VRB iesniedz parlamentam.

Visus ziņojumus VRB arī publicē savā tīmekļa vietnē.

VRB ievēro pārredzamības un atklātības principus, kas ietver mijiedarbību ar iedzīvotājiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB sadarbojas ar parlamentu, Finanšu ministriju, Lietuvas Revīzijas palātu, Iekšējo revidentu asociāciju un Pašvaldību kontrolieru asociāciju, lai dalītos pieredzē un izstrādātu kopīgus standartus.

VRB ir noslēdzis sadarbības nolīgumus ar Finanšu ministriju, Ģenerālprokuratūru, Publiskā iepirkuma biroju, Īpašās izmeklēšanas dienestu, Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu, Viļņas Universitātes Ekonomikas fakultāti, Mykolas Romeris universitāti, Pašvaldību kontrolieru asociāciju, Lietuvas Revīzijas palātu, Iekšējo revidentu asociāciju un Lietuvas Banku.

Lai nodrošinātu VRB revīziju kvalitāti, tiek regulāri veikta salīdzinoša izvērtēšana.

 

 

LUKSEMBURGA

COUR DES COMPTES

Kopš 2000. gada
Pirmsākumi 1840. gadā

Tīmekļa vietne: www.cour-des-comptes.public.lu

Pamatuzdevums

Cour des comptes kā ārējais revidents izvērtē publisko ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību un publisko līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību. Tādā veidā tas pārbauda publisko izdevumu ekonomiskumu, efektivitāti un lietderību, tomēr nevērtējot izdevumu atbilstību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Luksemburgas Revīzijas palāta (LRP) pārbauda valsts instrumentu, pārvaldes iestāžu un dienestu finanšu pārvaldību. Palātai ir arī tiesības revidēt citas publiskā sektora struktūras, ja vien saskaņā ar tiesību aktiem tās nav pakļautas citai finanšu revīzijas sistēmai. Visbeidzot, LRP var pārbaudīt to publisko līdzekļu izmantošanu, kas ar konkrētu mērķi piešķirti publiskā sektora juridiskām personām un privātā sektora fiziskām un juridiskām personām, lai tās šos līdzekļus izlietotu tiem paredzētajam mērķim.

Veicot savu darbu, LRP ir tiesības piekļūt visiem dokumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem. Papildus revīzijas darbam LRP var sniegt konsultācijas parlamentam, dodot atzinumu par tiesību aktu projektiem.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Luksemburgas konstitūcijas (1868. g.) 105. pants (pārskatīts);
  • Likums par Cour des comptes (1999. gada 8. jūnijs).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

LRP revidē:

  • instrumentus, pārvaldes iestādes un valsts dienestus;
  • ministrijas;
  • valdības aģentūras;
  • citas publiskā sektora struktūras;
  • publisko un privāto struktūru daļas, kas saņem valsts dotācijas, un
  • politiskās partijas.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

LRP ir neatkarīga iestāde.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Attiecības ar parlamentu ir konsultatīvas. Visus ziņojumus LRP sniedz parlamentam. LRP var arī sniegt konsultācijas tiesību aktu izstrādes laikā. Parlaments var arī lūgt LRP veikt ar konkrētu jautājumu saistītu revīziju.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Marc Gengler tika iecelts 2005. gadā.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

LRP priekšsēdētāju pēc parlamenta priekšlikuma ieceļ lielhercogs, pamatojoties uz parlamenta sagatavoto kandidātu sarakstu.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Luksemburgas Revīzijas palātu pārvalda struktūra, kurā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un trīs padomnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

LRP locekļu kolēģiju pēc parlamenta priekšlikuma ieceļ lielhercogs, pamatojoties uz parlamenta sagatavoto kandidātu sarakstu.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

LRP pieņem lēmumus koleģiāli ar balsu vairākumu. Priekšsēdētājs vada sanāksmes, un vienāda balsu skaita gadījumā viņam ir izšķirošā balss.

Luksemburgas Revīzijas palātai ir revīzijas un administratīvā nodaļa. Revīzijas nodaļai ir četri revīzijas departamenti, un katru no tiem vada kāds no pārvaldības struktūras locekļiem.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. g.)

  • Skaits: 34
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 34 %; ♀ 66 %.

BUDŽETS

  • 4,5 miljoni EUR (2016. g.)
  • Valsts budžetā ir paredzēta LRP uzturēšana saskaņā ar tās aplēsēm

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

LRP par gada darba programmu lemj patstāvīgi. Plānošanas procedūru nosaka LRP kolēģija, kas iepriekšējā gada beigās pieņem darba programmu.

Parlaments var lūgt LRP veikt revīzijas noteiktās jomās.

— REVĪZIJAS METODES

LRP veic finanšu un lietderības revīzijas.

Revīzijas procesā LRP iesniedz konstatējumus revidētajām vienībām, kuras noteiktā laikā pirms ziņojumu sniegšanas parlamentam var atbildēt ar komentāriem.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

LRP publicē:

  • vispārēju ziņojumu par valsts pārskatiem;
  • īpašus ziņojumus konkrētās finanšu pārvaldības jomās, sagatavotus pēc LRP iniciatīvas vai parlamenta pieprasījuma, un
  • atzinumus par tiesību aktu projektiem un budžeta pārvaldību.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada ziņojumus un īpašos ziņojumus LRP sniedz parlamentam un arī publicē savā tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

LRP cieši sadarbojas ar revidējamām vienībām un attiecīgajām ministrijām.

 

 

MALTA

NATIONAL AUDIT OFFICE

Kopš 1997. gada
Pirmsākumi 1814. gadā

Tīmekļa vietne: www.nao.gov.mt

Pamatuzdevums

Palīdzēt veicināt pārskatatbildību, pareizu rīcību un paraugpraksi valdības darbībās.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Maltas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir valsts revīzijas iestāde, kas atbild par centrālās valdības un pašvaldību ārējo revīziju. Tā obligātais pienākums ir veikt centrālās valdības finanšu un atbilstības revīzijas.

Tas var veikt arī revīzijas par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz valdības finansēm, īpašumu vai līdzekļiem, kurus pārvalda vai kontrolē jebkurš valdības departaments vai birojs.

VRB var arī revidēt to valsts iestāžu vai struktūru pārskatus un/vai darbības, kas pārvalda, glabā vai izmanto valdībai tieši vai netieši piederošus līdzekļus. Tas var arī revidēt to uzņēmumu vai citu vienību darbības, kurās valdībai pieder lielākā daļa.

VRB ir arī atbildīgs par pašvaldību revīziju, ieceļot privātā sektora revidentus par pašvaldību padomju revidentiem un šiem revidentiem sniedzot tehnisku un administratīvu atbalstu.

Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tas uzskata par vajadzīgu darbam.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Maltas konstitūcija (1964. g.): 108. iedaļa;
  • Valsts galvenā revidenta un Valsts revīzijas biroja likums (1997. g.);
  • Pārstāvju palātas pastāvīgais rīkojums Nr. 20 (1995. g.);
  • Pašvaldību padomju likums (1995. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB revidē:

  • ministrijas — 15 (obligāti);
  • visus valdības departamentus un birojus (obligāti);
  • pašvaldības (obligāti saskaņā ar Pašvaldību likumu), kā norādīts iepriekš punktā “Pilnvaras”;
  • valsts iestādes vai struktūras, kas pārvalda, glabā vai izmanto valdībai tieši vai netieši piederošus līdzekļus (nav obligāti, ja vien nav īpaši noteikts attiecīgajos tiesību aktos);
  • struktūras, kas glabā vai izmanto valdības līdzekļus (nav obligāti, ja vien nav īpaši noteikts attiecīgajos tiesību aktos);
  • uzņēmumus vai citas vienības, kurās valdībai pieder lielākā daļa (nav obligāti).

Piezīme. VRB galvenais pienākums ir veikt centrālās valdības finanšu un atbilstības revīzijas, un tas var veikt jebkāda veida revīziju centrālajā valdībā un pašvaldībās, kā arī citās struktūrās, kas glabā vai pārvalda publiskos līdzekļus. Tomēr publiskā sektora struktūras un citas struktūras, kas nav centrālās valdības vienības, revidē privātā sektora revidenti.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts galvenais revidents.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir valdības ārējais revidents. Savas revīzijas tas veic pilnīgi neatkarīgi. Valsts galvenais revidents nav pakļauts nevienai personai un neatrodas nevienas personas pārraudzībā.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Valsts galvenais revidents ziņojumus sniedz tieši Pārstāvju palātas priekšsēdētājam.

Parlamenta Valsts pārskatu komiteja (VPK) un par finansēm atbildīgais ministrs var lūgt VRB veikt izziņas darbu par jebkuru jautājumu, kas ir VRB kompetencē. Saskaņā ar pašvaldību tiesību aktiem par pašvaldībām atbildīgais ministrs var arī lūgt valsts galveno revidentu veikt izziņas darbu pašvaldību padomēs.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS GALVENAIS REVIDENTS

Charles Deguara tika iecelts 2016. gada 30. martā.

PILNVARU TERMIŅŠ

5 gadi, atjaunojams vienu reizi

ATLASES METODE

Valsts galveno revidentu ieceļ prezidents saskaņā ar Pārstāvju palātas rezolūciju, ko atbalstījušas vismaz divas trešdaļas Pārstāvju palātas deputātu.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Lai gan oficiālas pārvaldības struktūras nav, valsts galvenajam revidentam palīdz valsts galvenā revidenta vietnieks un trīs valsts galvenā revidenta palīgi.

ATLASES METODE

Gan valsts galveno revidentu, gan viņa vietnieku iepriekš norādītajā kārtībā ieceļ prezidents.

Valsts revidenta palīgus ieceļ, izmantojot iekšējo un/vai ārējo uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Iekšējā atlases komisija (kuras viens loceklis ir neatkarīgs no VRB) intervē šā amata kandidātus un ziņo par tiem. Sekmīgo kandidātu pēc atlases komisijas ieteikuma ieceļ valsts galvenais revidents.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir četras nodaļas, no kurām pirmās trīs vada valsts galvenā revidenta palīgs. Tās ir šādas:

  • Finanšu un atbilstības revīzijas nodaļa, kas atbild par valdības finanšu pārskatu analīzi un vairāku valdības ministriju un departamentu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju revīziju;
  • Lietderības revīzijas nodaļa, kas atbild par lietderības/ieguldīto līdzekļu atdeves revīzijām;
  • Īpašo revīziju un izmeklēšanas nodaļa, kas atbild par izmeklēšanas ziņojumiem, kurus parasti pieprasa Valsts pārskatu komiteja vai finanšu ministrs, un
  • IKT nodaļa, kas atbild par IT revīzijām, kā arī IT atbalsta sniegšanu pārējām revīzijas nodaļām attiecīgo revīziju veikšanā.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. AUGUSTĀ)

  • Skaits: 58 (78 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 45 %; ♀ 55 %. Vidējais vecums: 40

BUDŽETS

  • 3,4 miljoni EUR (2018. g.)
  • VRB budžetu pilnībā finansē no Maltas vispārējā budžeta
  • Aptuveni 0,1 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB var brīvi izvēlēties revīzijas tematus. VPK un Finanšu ministrija var arī lūgt VRB veikt izziņas darbu attiecībā uz publiskajiem līdzekļiem. Lai gan VRB šādus lūgumus parasti izpilda, tas nav obligāti.

VRB sagatavo gada revīzijas plānus, kas ietver attiecīgajā gadā plānoto revīziju sarakstu un ko apstiprina valsts galvenais revidents un valsts galvenā revidenta vietnieks.

Izraugoties gada revīzijas programmā iekļaujamās revīzijas jomas, VRB ņem vērā dažādus kritērijus, tādus kā jautājuma aktualitāte, sociālais un finansiālais būtiskums, parlamenta, valdības, plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības intereses, kā arī iespēju pievērsties ierosinātajiem revīzijas tematiem.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic finanšu revīzijas, atbilstības revīzijas, lietderības revīzijas, izmeklēšanas revīzijas un IT revīzijas.

Finanšu un atbilstības revīziju ziņojumi tiek publicēti reizi gadā — ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc finanšu gada beigām, kas ir 31. decembrī. Citi ziņojumi tiek publicēti, tiklīdz tie ir pabeigti.

Turklāt VRB reizi gadā (gada beigās) publicē pašvaldību revidentu revīzijas ziņojumu konstatējumu kopsavilkumu (nosaukums: Valsts galvenā revidenta ziņojums par pašvaldību darbību).

VRB veic revīzijas saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem, un tam ir savas finanšu, atbilstības un lietderības revīziju rokasgrāmatas.

Turklāt, veicot lietderības revīzijas, VRB izmanto jautājumu analīzes un secinājumu izdarīšanas pieeju.

Visbeidzot, tam ir savs profesionālās rīcības kodekss, kas tā darbiniekiem ir stingri jāievēro.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu par valsts pārskatiem;
  • gada ziņojumu par pašvaldību darbību;
  • gada ziņojumu par izpildes kontroles revīzijām;
  • gada ziņojumu par VRB darbu un darbībām un
  • atsevišķus ziņojumus par lietderības revīzijām, izmeklēšanas ziņojumus un citu veidu revīzijas ziņojumus, kas nav minēti iepriekš.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus revīzijas ziņojumus un citus ziņojumus VRB iesniedz Pārstāvju palātas priekšsēdētājam. Katrs ziņojums ietver kopsavilkumu, kurā sniegts īss ziņojuma pārskats, un tam ir pievienots paziņojums presei, kurā norādīti attiecīgā ziņojuma svarīgākie punkti. Visus ziņojumus pēc to iesniegšanas Pārstāvju palātas priekšsēdētājam VRB publicē savā tīmekļa vietnē un Facebook lapā.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB uztur ciešas divpusējas attiecības ar vairāku citu ES dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm. Birojs ir arī Sadraudzības valstu revidentu tīkla dalībnieks.

VRB aktīvi piedalās arī vairākos starptautiskos tīklos.

Tas arī mijiedarbojas ar Maltas Universitāti un ir vairāku valdības komiteju loceklis, tajās piedaloties novērotāja statusā.

 

 

NĪDERLANDE

ALGEMENE REKENKAMER

Kopš 1814. gada
Pirmsākumi 1447. gadā

Tīmekļa vietne: https://english.rekenkamer.nl/

Pamatuzdevums

Palīdzēt uzlabot centrālās valdības un ar to saistīto iestāžu darbību un darbības rezultātus.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Nīderlandes Revīzijas palāta (NRP) pārbauda, vai valdības ieņēmumi ir iekasēti, izdevumi ir notikuši un politikas pasākumi īstenoti atbilstoši plānam.

Tā veic neatkarīgas un objektīvas revīzijas, lai atklātu, kā faktiski darbojas centrālā valdība, kādi ir tās darbības rezultāti un kādus uzlabojumus var veikt.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Nīderlandes konstitūcijas (1814. g.) 76., 77. un 78. pants;
  • Valdības pārskatu likums (2016. g.).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

NRP revidē:

  • 21 valsts budžeta iedaļu, galvenokārt ministrijas un valsts līdzekļus, un
  • 121 juridisko personu (grupu) ar likumā noteiktiem pienākumiem.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

NRP ir centrālās valdības ārējais revidents. Tā ir neatkarīga struktūra, kuras konstitucionālais statuss ir valsts augstā padome — valsts publiskā sektora struktūra, kas izveidota ar mērķi nodrošināt demokrātisku tiesiskumu.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

NRP darba attiecības ar Nīderlandes parlamentu balstās uz sadarbību. Institucionālā līmenī valde regulāri tiekas ar parlamenta Finanšu pastāvīgo komiteju. Darbinieku līmenī notiek arī ikdienēji personīgi kontakti.

NRP publicē revīzijas konstatējumus, galvenokārt ziņojumu un vēstuļu veidā, ko nosūtu parlamentam. Pirms revīzijas ziņojuma publicēšanas parlamentam tiek piedāvāta iespēja atsevišķā sanāksmē saņemt par to ieskatu. Ja parlaments šo piedāvājumu pieņem, šādu atsevišķu tikšanos piedāvā arī atbildīgajam ministram.

NRP īpašo zināšanu dēļ parlaments to reizēm uzaicina piedalīties parlamenta uzklausīšanās.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Arno Visser tika iecelts 2015. gada 15. oktobrī. 2013. gada 15. janvārī viņš kļuva par valdes locekli.

PILNVARU TERMIŅŠ

NRP priekšsēdētāju ieceļ uz mūžu, līdz tiek sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums.

ATLASES METODE

Ja atbrīvojas NRP priekšsēdētāja amata vieta, nākamo priekšsēdētāju ieceļ saskaņā ar turpmāk aprakstīto procedūru. Lai valde būtu pilnā sastāvā, tiek iecelts jauns valdes loceklis, un valsts galva pēc ministru kabineta ieteikuma no trim valdes locekļiem ieceļ jauno priekšsēdētāju.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Nīderlandes Revīzijas palātu pārvalda valde, kurā ir priekšsēdētājs un divi locekļi. Valdes locekļi visus lēmumus pieņem kopīgi.

Katrs valdes loceklis darbojas kā ziņotājs par noteiktu NRP darba daļu, un priekšsēdētājs uzrauga organizāciju kopumā.

Nīderlandes Revīzijas palātai ir arī divi ārēji, ārkārtas gadījumiem paredzēti valdes locekļi, kurus var uzaicināt piedalīties noteiktās darbībās, piemēram, uzraudzīt revīzijas, veikt ārējās darbības vai aizstāt valdes locekļus.

PILNVARU TERMIŅŠ

Visus NRP valdes locekļus ieceļ uz mūžu, līdz tiek sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums.

ATLASES METODE

Valsts galva ieceļ valdes locekļus. Lēmumu par iecelšanu kopīgi sagatavo valde un parlaments.

Valde atlasa vismaz četrus kandidātus atklātā darbā pieņemšanas procedūrā. Kandidātu sarakstu iesniedz Pārstāvju palātai. Tai šis saraksts nav saistošs. Pēc tam Pārstāvju palāta iesniedz triju kandidātu sarakstu valsts galvai, kura ieceļ to kandidātu, kam ir vislielākais atbalsts parlamentā.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

NRP valdei darbā palīdz struktūra, ko vada ģenerālsekretārs, kuru ieceļ ar likumu un kurš valsts galvai nodod zvērestu. NRP ir vadības komanda, kuru vada ģenerālsekretārs un kurā darbojas seši revīzijas direktori un viens atbalsta dienestu direktors. Šī vadības grupa atbild par organizācijas un revīziju kvalitāti.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 232 (75 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 50 %; ♀ 50 %. Vidējais vecums: 48

BUDŽETS

  • 28,6 miljoni EUR (80 % piešķirti revīzijas uzdevumiem)
  • 0,11 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Lai gan NRP patstāvīgi lemj, kādas revīzijas tā veiks, parlaments, ministri un valsts sekretāri tai var lūgt veikt revīziju.

NRP ir izstrādāts pastāvīgs revīzijas plāns, ko vairākas reizes gadā pārskata saskaņā ar stratēģiskā dialoga sesiju rezultātiem. Daļa no NRP revīzijas resursiem tiek norīkota daudzgadu revīzijas programmām, kuras pievēršas tematiem, kas uzskatāmi par finansiāli un sociāli sevišķi nozīmīgiem.

NRP prioritāte ir tās revīzijas jomas, kurās tā var nodrošināt pievienoto vērtību, jo tai ir īpašas pilnvaras (piemēram, tiesības piekļūt konfidenciālai informācijai), tā ir neatkarīga un objektīva, vai arī neviena cita organizācija nevar veikt revīzijas attiecīgajā jomā.

— REVĪZIJAS METODES

NRP veic finanšu un lietderības revīzijas.

Tā izmēģina jaunas revīzijas metodes un paņēmienus, kā arī jaunus publicēšanas veidus.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

NRP publicē:

  • gada ziņojumu;
  • revīzijas ziņojumus;
  • tematiskos ziņojumus;
  • budžeta vēstules;
  • tīmekļa dokumentus un
  • faktu lapas.

Revīzijas konstatējumus un uzkrāto pieredzi NRP nodod valdībai, parlamentam un par revidējamo vienību pārvaldību atbildīgajām personām.

Laikposmā pirms un pēc vispārējām vēlēšanām, kā arī to laikā NRP savas publikācijas ierobežo, kamēr nav izveidots jauns Ministru kabinets.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

NRP publicē ziņojumus savā tīmekļa vietnē un informāciju par savām publikācijām – sociālajos medijos.

Maija trešajā trešdienā (t. s. Pārskatatbildības dienā) NRP sniedz neatkarīgu atzinumu par centrālās valdības pārskatiem, darbības pārvaldību, finanšu pārvaldību un tās politikas informācijas kvalitāti, ko ministri sniedz parlamentam.

— SADARBĪBA AR CITIEM

NRP aktīvi sadarbojas un apmainās zināšanām ar Nīderlandes Karalistes revīzijas iestādēm. Šo iestāžu vidū ir gan vietējie revīzijas biroji un revīzijas komitejas, gan arī revīzijas iestādes Nīderlandes teritorijās Karību jūrā.

Turklāt NRP ir aktīva starptautiskās revīzijas kopienas dalībniece. Tai ir plaša pieredze institucionālās attīstības stiprināšanā, kas iegūta, īstenojot spēju veidošanas projektus ar augstākajām revīzijas iestādēm ārvalstīs. NRP arī sadarbojas un dalās īpašās zināšanās ar radniecīgām iestādēm un ir INTOSAI, EUROSAI, ES Kontaktkomitejas un Pasaules revīzijas līderu foruma institucionālā locekle.

Ciešas sadarbības piemēri ir NRP un citu augstāko revīzijas iestāžu kopīgās vai paralēlās revīzijas.

 

 

POLIJA

NAJWYŻSZA IZBA KONTROLI

Kopš 1919. gada
Pirmsākumi 1809. gadā

Tīmekļa vietne: www.nik.gov.pl

Pamatuzdevums

Veicināt pareizu pārvaldību un efektivitāti civildienestā Polijas Republikas labā.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valdības pārvaldes struktūru, Polijas Valsts bankas, valsts juridisko personu un citu valsts organizatorisko struktūrvienību darbības likumību, ekonomisko piesardzību, efektivitāti un rūpību. ARB var revidēt pašvaldību struktūru, sabiedriskā sektora juridisko personu un citu sabiedriskā sektora organizatorisko struktūrvienību darbības likumību, ekonomisko piesardzību un rūpību.

ARB var arī revidēt citu organizatorisko struktūrvienību un ekonomikas subjektu darbības likumību un ekonomisko piesardzību tādā mērā, kādā tie izmanto valsts vai publisko īpašumu vai resursus vai pilda finansiālas saistības attiecībā uz valsti.

ARB ir tiesības piekļūt visai vajadzīgajai informācijai, un tā darbiniekiem ir brīva piekļuve revidējamo struktūru telpām un tiesības izskatīt attiecīgos dokumentus un citus materiālus. ARB ir tiesības izsaukt lieciniekus no revidējamām vai saistītajām struktūrām un uzklausīt viņu liecības, pieprasīt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no revidējamo struktūru darbiniekiem, pieaicināt ekspertus un speciālistus un piedalīties revidējamo struktūru vadības sanāksmēs.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

1994. gada 23. decembra grozītais likums par Augstāko revīzijas biroju (ARB likums).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARB revidē, piemēram:

  • budžeta struktūrvienības (piemēram, ministrijas un valsts aģentūras), tostarp iestādes, kas apstiprina budžeta pozīcijas;
  • valsts īpašos fondus;
  • izpildaģentūras un citas valsts juridiskās personas no publiskā finanšu sektora;
  • valsts bankas, tostarp Polijas Valsts banku;
  • vietējās pašvaldības struktūras un
  • citas vienības, kas veic publiskos izdevumus, tostarp ar publisko sektoru nesaistītas finanšu struktūrvienības.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Revīzijas birojs, ko vada priekšsēdētājs un kas darbojas saskaņā ar koleģialitātes principu, proti, ir īpaša struktūra — ARB padome, kas ir iesaistīta svarīgāko dokumentu apstiprināšanas un pieņemšanas procesā.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir valsts augstākā revīzijas struktūra, kas ir neatkarīga no valdības, bet pakļauta parlamenta apakšpalātai jeb Sejmam.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB sniedz ziņojumus Sejmam un sadarbojas ar gandrīz visām Sejma komitejām, kas saskaņā ar savu darbības jomu izskata lielāko daļu ARB revīzijas ziņojumu. Sejma Valsts revīzijas komiteja arī izskata ARB revīzijas ziņojumus un sniedz atzinumus par ARB budžetu un sniedz ieteikumus par citu Sejma komiteju ierosinājumiem (40–60 ierosinājumu gadā) attiecībā uz iespējamām ARB revīzijas jomām. ARB arī informē Valsts revīzijas komiteju par savu gada darba plānu.

Sejms izskata ARB galvenos ziņojumus: gada darbības pārskatu un valsts budžeta izpildes un monetārās politikas pamatnostādņu analīzi.

Sejms un tā struktūras var uzdot ARB veikt revīzijas, bet tas notiek reti (1–3 reizes gadā).

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Krzysztof Kwiatkowski stājās amatā 2013. gada 27. augustā.

Priekšsēdētājam palīdz trīs priekšsēdētāja vietnieki un ģenerāldirektors.

PILNVARU TERMIŅŠ

6 gadi, atjaunojams vienu reizi

ATLASES METODE

Ar Senāta (parlamenta augšpalātas) piekrišanu un pēc Sejma priekšsēdētāja vai vismaz 35 Sejma deputātu grupas pieprasījuma priekšsēdētāju ieceļ Sejms.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Augstāko revīzijas biroju pārvalda ARB padome. Tā ir koleģiāla struktūra, kurā ir priekšsēdētājs, visi priekšsēdētāja vietnieki, ģenerāldirektors un 14 locekļi (septiņi no ARB neatkarīgi akadēmisko aprindu pārstāvji tiesību vai ekonomikas jomā un septiņi revīzijas struktūrvienību direktori vai ARB priekšsēdētāja padomnieki).

PILNVARU TERMIŅŠ

3 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

14 ARB locekļus pēc ARB priekšsēdētāja pieprasījuma un pēc Sejma Valsts revīzijas komitejas atzinuma saņemšanas ieceļ Sejma priekšsēdētājs.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Augstākajam revīzijas birojam ir revīzijas nodaļas (departamenti un reģionālās filiāles) un administratīvie atbalsta departamenti. Konkrētu reģionālo filiāļu darbības teritorijas atbilst Polijas administratīvajam iedalījumam reģionos, un tām ir tāds pats statuss kā revīzijas departamentiem.

Revīzijas departamentu un reģionālo filiāļu veiktās revīzijas uzrauga ARB priekšsēdētājs vai viens no priekšsēdētāja vietniekiem.

— RESURSI

DARBINIEKI (2017. g.)

  • Skaits: 1 585 (71 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 56 %; ♀ 44 %. Vidējais vecums: 41

BUDŽETS

  • ARB budžets: 277,5 miljoni PLN jeb aptuveni 67 miljoni EUR (2017. g.)
  • Sadalījums: ARB padome pieņem budžeta projektu un iesniedz to Sejmam, kas pirms apstiprināšanas to var grozīt
  • Aptuveni 0,07 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB veic revīzijas uzdevumus, pamatojoties uz gada darba plāniem. Valsts budžeta izpildes revīzijai, kas ir ARB galvenais pienākums, revīzijas plānošanā ir prioritāte.

Augstākajam revīzijas birojam ir grupas, kas uzrauga izmaiņas tiesību aktos, pēta statistikas datus un seko līdzi valdības plāniem un programmām, kā arī paziņojumiem plašsaziņas līdzekļiem. Šī uzraudzība ir liels ieguldījums gada un ilgtermiņa plānošanā. Pamatojoties uz to, ARB var izstrādāt darba plānu un noteikt revīzijas prioritātes.

Pirms revīzijai ierosināto jomu izraudzīšanās tiek veikta visaptveroša riska analīze, kas cita starpā balstīta uz tādu starptautisku iestāžu ziņojumiem un publikācijām kā ESAO, Pasaules Banka un ES Padome, valsts stratēģijas dokumentiem, publiskā sektora finanšu plāniem, statistiku, ARB saņemtajām sūdzībām, sabiedriskās domas aptauju rezultātiem un plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem.

— REVĪZIJAS METODES

ARB veic finanšu, pareizības un lietderības revīzijas (plānotas un ad hoc), kā arī integrētas revīzijas, kas ietver finanšu, pareizības un lietderības jautājumus.

ARB izmantotie revīzijas standarti ir balstīti uz Polijas tiesību aktiem, INTOSAI revīzijas standartiem, INTOSAI revīzijas standartu Eiropas īstenošanas pamatnostādnēm, Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) standartiem un savu ilgo pieredzi.

Metodikas pamatnostādnēs (revīzijas rokasgrāmatā), kas balstītas uz šiem standartiem, ir sniegti sīki norādījumi par to, kā veikt revīziju.

ARB ētikas kodekss atbilst starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

VEIKUMS

— ARI ZIŅOJUMI

ARB publicē:

  • valsts budžeta izpildes un monetārās politikas pamatnostādņu analīzi (gada ziņojumu);
  • atzinumu Ministru padomei attiecībā uz balsojumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;
  • revīzijas ziņojumus pēc katras atsevišķas vienības revīzijas;
  • visu plānoto un dažu lielāko ad hoc revīziju ziņojumu kopsavilkumus (tā sauktos paziņojumus par revīzijas rezultātiem);
  • gada darbības pārskatu;
  • analīzi par to, kā ir izmantoti ar likumdošanu un tiesību aktu piemērošanu saistītie revīzijas konstatējumi, un
  • gada darba plānu.

ARB arī sagatavo:

  • iebildumus attiecībā uz ministru, centrālo biroju vadītāju un Polijas Valsts bankas prezidenta darbību;
  • priekšlikumus pievērst uzmanību konkrētām problēmām, kas saistītas ar to struktūru darbību, kuras veic uzdevumus sabiedrības labā;
  • atzinumus (piemēram, par parlamenta deputātu likumdošanas iniciatīvām);
  • priekšlikumus juridisku nepilnību vai neskaidru tiesību aktu gadījumā (de lege ferenda priekšlikumus);
  • tematiskus dokumentus (par ARB starptautiskajām darbībām, tā sadarbību ar citām Polijas revīzijas struktūrām u. c.) un
  • iedzīvotāju prasību un sūdzību analīzes.

Revīzijas rezultātu pēcpārbaude:

  • ARB informē revidētās vienības par saviem konstatējumiem un ieteikumiem un sistemātiski pārbauda, vai tie ir ņemti vērā. Šo pārbaužu rezultāti ir atspoguļoti izpildes kontroles ziņojumos.

— INFORMĒŠANA PAR REVĪZIJAS DARBU

REVĪZIJAS REZULTĀTU PUBLICĒŠANA

Revīzijas ziņojumus, saistītos dokumentus un informāciju par pašreizējām darbībām ARB publicē savā tīmekļa vietnē (www.nik.gov.pl) un Sabiedrības informācijas biļetenā (https://bip.nik.gov.pl/).

ATSPOGUĻOJUMS PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻOS

ARB izstrādā daudz informatīvu materiālu, lai veicinātu to izmantošanu plašsaziņas līdzekļos. 2017. gadā presē, radio un televīzijā ARB tika pieminēts pavisam 11 168 reižu.

MIJIEDARBĪBA AR IEDZĪVOTĀJIEM

ARB juridiskais pienākums ir sniegt iedzīvotājiem informāciju par savām darbībām, produktiem u. c. un nodrošināt viņiem iespēju iesniegt pieprasījumus, piemēram, attiecībā uz revīzijām.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ARB cieši sadarbojas ar citām valsts vai vietējām kontroles, revīzijas un pārbaudes struktūrām (tās sniedz ARB savu revīziju rezultātus un ARB vadībā kopīgi veic noteiktas revīzijas).

ARB arī regulāri sadarbojas ar universitātēm un pētniecības iestādēm un sistemātiski konsultējas ar ārējiem speciālistiem.

 

 

PORTUGĀLE

TRIBUNAL DE CONTAS

Kopš 1849. gada
Pirmsākumi 1389. gadā

Tīmekļa vietne: www.tcontas.pt

Pamatuzdevums

Uzlabot publisko līdzekļu finanšu pārvaldību, veicinot pārskatatbildību un pārredzamību un panākot finanšu saistību izpildi. Tribunal de Contas darbojas kā neatkarīgs iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāvis, ziņojot par to, kā tiek izlietota viņu nauda.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Saskaņā ar konstitūciju un tiesību aktiem Tribunal de Contas de Portugal (TCP)

  • pārbauda publisko ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību un kontrolē valsts parādu;
  • sniedz atzinumu par vispārējiem valsts pārskatiem un autonomo reģionu pārskatiem un, sākot ar 2021. gadu, apstiprinās vispārējos valsts pārskatus;
  • novērtē publisko finanšu pārvaldību un
  • panāk finanšu saistību izpildi.

TCP ir tiesības piekļūt visai informācijai, ko tas uzskata par vajadzīgu, un revidējamo vienību pienākums ir sadarboties.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Portugāles Republikas konstitūcija (1976. g.): 107. pants, 209. panta c) punkts, 214. un 216. pants;
  • Likums par Tribunal de Contas organizāciju un darbību: 1997. gada 26. augusta Likums Nr. 98/97;
  • Budžeta shēmas likums: 2015. gada 11. septembra Likums Nr. 151/2015, 66. panta 6. punkts.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

TCP revidē:

  • valsti un tās dienestus;
  • Azoru salu un Madeiras autonomos reģionus un to dienestus;
  • vietējās iestādes un to apvienības vai federācijas, ieskaitot metropoles teritorijas;
  • publiskās iestādes;
  • sociālā nodrošinājuma iestādes;
  • publiskā sektora apvienības, publiskā sektora struktūru apvienības vai publiskā un privātā sektora struktūru jauktās apvienības, kuras galvenokārt saņem finansējumu no publiskā sektora struktūrām vai kuras ir pakļautas to vadības kontrolei;
  • valstij piederošus uzņēmumus;
  • reģionālos uzņēmumus;
  • starp pašvaldībām izveidotos un pašvaldību uzņēmumus;
  • jebkādas vienības, kas saistītas ar publiskajiem līdzekļiem, — gan tās, kuras saņem dotācijas, gan arī tās, kas daļēji pieder valstij;
  • uzņēmumus ar koncesijām, kas ļauj pārvaldīt valstij piederošus uzņēmumus, vai uzņēmumus, kuriem pieder daļa valsts kapitālā, vai jauktus privātos un valsts uzņēmumus, kurus kontrolē publiskais sektors, uzņēmumus ar koncesijām, kas ļauj pārvaldīt sabiedriskos pakalpojumus, un uzņēmumus ar publiskām būvdarbu koncesijām, un
  • citas vienības, kas izmanto vai pārvalda publiskos līdzekļus.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiālas tiesas modelis ar revīzijas un jurisdikcijas funkcijām, tajā ir priekšsēdētājs un 18 locekļi (tiesneši, kuriem ir tāds pats statuss kā Augstākās tiesas tiesnešiem).

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

Saskaņā ar konstitūciju TCP ir augstākā tiesa un tādējādi suverēna struktūra, kas ir līdzvērtīga valsts prezidentam, parlamentam, valdībai un pārējām tiesām. Tā ir neatkarīga augstākā revīzijas iestāde, kas atbild par ārējo finanšu kontroli/revīziju, pārbaudot valsts budžeta izpildi, ko īsteno valdība.

TCP locekļi, būdami tiesneši, no amata nav atceļami un nevar tikt saukti pie atbildības par saviem spriedumiem (tomēr ir daži tiesību aktos paredzēti izņēmumi).

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

TCP ir neatkarīgs no visām pārējām iestādēm. Tomēr tiesību aktos cita starpā ir paredzētas šādas sadarbības procedūras:

  • parlaments un valdība var lūgt TCP veikt konkrētu vienību vai finanšu subjektu revīzijas, bet TCP tas nav obligāti jādara;
  • parlaments var prasīt, lai tam tiktu nosūtīti sagatavotie ziņojumi;
  • parlaments var prasīt TCP sniegt informāciju, kas iegūta revīziju veikšanas laikā, un
  • TCP revīzijas ziņojumus un gada ziņojumu parasti publicē un nosūta parlamentam un citām ieinteresētām personām.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

TCP PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Vítor Caldeira ir priekšsēdētājs kopš 2016. gada 3. oktobra.

PILNVARU TERMIŅŠ

4 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju pēc valdības priekšlikuma ieceļ valsts prezidents.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

TCP ir autonoma iestāde.

To vada priekšsēdētājs.

TCP ir tiesības noteikt savu budžetu, kā arī finansiāla autonomija to pārvaldīt. Budžetu apstiprina parlaments.

Tiesas plēnums, kurā ir priekšsēdētājs un visi locekļi, ir lēmumu pieņemšanas instance attiecībā uz TCP gada budžeta projektu vai stratēģisko plānu.

PILNVARU TERMIŅŠ

Locekļus ieceļ uz mūžu.

ATLASES METODE

Locekļus izraugās, izmantojot publisku konkursu ar atlases komisiju.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

TCP ir trīs palātas un divas reģionālās palātas (attiecīgi Azoru salām un Madeirai). Šīm revīzijas palātām ir revīzijas un administratīvie departamenti.

Papildus tam TCP ir Iekšējās revīzijas departaments, kas atrodas TCP priekšsēdētāja tiešā atbildībā, un Revīzijas standartu komisija.

TCP locekļi ir norīkoti dažādās palātās, ņemot vērā ar akadēmisko izglītību un profesionālo karjeru saistītus kritērijus.

— RESURSI

DARBINIEKI (2017. g.)

  • Skaits: 494 (galvenā mītne: 412; Azoru salas: 40; Madeira: 42) (61 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 32 %; ♀ 68 %. Vidējais vecums: 51

BUDŽETS

  • TCP darbību finansē no valsts vispārējā budžeta un pašu resursiem (no maksas, kas iekasēta no revidējamām vienībām).
  • Kopējais budžets (2017. g.): 26,1 miljons EUR
  • < 0,01 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Reizi trīs gados TCP apstiprina stratēģisko plānu, kurā izklāstīti darba mērķi un uzdevumi un ņemti vērā stipras un vājās vietas, iespējas un draudi (SVID analīze).

Turklāt tas pilnīgi neatkarīgi apstiprina detalizētu gada darba programmu.

— REVĪZIJAS METODES

TCP veic visu veidu revīzijas.

Izmantotās metodes ir izklāstītas TCP revīzijas rokasgrāmatās, kurās ņemti vērā starptautiskie revīzijas standarti (ISSAI), kā arī paraugprakse.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

TCP publicē visus ziņojumus un lēmumus, proti:

  • gada ziņojumus un atzinumus par vispārējiem valsts pārskatiem un autonomo reģionu pārskatiem;
  • revīzijas ziņojumus un
  • gada darbības pārskatu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ziņojumus, lēmumus, attiecīgos dokumentus, pasākumus un darbības TCP publisko savā tīmekļa vietnē.

Turklāt tas var nolemt savus ziņojumus publicēt Portugāles Oficiālajā Vēstnesī un izplatīt plašsaziņas līdzekļos. TCP arī izmanto sociālos tīklus, lai mijiedarbotos ar plašu sabiedrību.

— SADARBĪBA AR CITIEM

TCP vada EUROSAI Revīzijas un ētikas darba grupu un ir INTOSAI valdes loceklis (no 2017. gada līdz 2019. gadam). TCP arī veic salīdzinošo izvērtēšanu un piedalās ARI spēju veidošanas projektos, it īpaši portugāļu valodā runājošās valstīs.

 

 

RUMĀNIJA

CURTEA DE CONTURI A ROMÂNIEI

Kopš 1992. gada
Pirmsākumi 1864. gadā

Tīmekļa vietne: www.curteadeconturi.ro

Pamatuzdevums

Revidēt valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu, sniegt parlamentam un administratīvi teritoriālajām vienībām ziņojumus par šo resursu izmantošanu un pārvaldību saskaņā ar likumības, pareizības, ekonomiskuma, lietderības un efektivitātes principiem.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Rumānijas Revīzijas palāta (RRP) veic revīzijas par valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu. RRP darbojas patstāvīgi, kā tas ir noteikts konstitūcijā, un ir ARI starptautisko organizāciju dalībniece.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Rumānijas konstitūcija (1991. g.);
  • Likums Nr. 94/1992 par Revīzijas palātas organizāciju un darbību, atkārtoti publicēts, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

RRP revidē:

  • valsti un administratīvi teritoriālās vienības;
  • Rumānijas Valsts banku;
  • autonomos valsts uzņēmumus (autonomos valsts monopolus);
  • komercuzņēmumus, kuros valstij, administratīvajām un teritoriālajām vienībām, valsts iestādēm vai autonomajām pārvaldes iestādēm kopā vai atsevišķi pieder lielākā daļa;
  • sociālās apdrošināšanas vai citas autonomas struktūras, kas pārvalda publiskos aktīvus, īpašumu vai līdzekļus;
  • juridiskās personas, kas saņem valdības garantijas kredīta nodrošināšanai vai subsīdijas, vai citu valsts finansiālo palīdzību no centrālās un vietējās valsts pārvaldes vai citām valsts iestādēm.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Koleģiāla struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

RRP ir augstākā revīzijas iestāde, kas revidē valsts un publiskā sektora finanšu resursu izveidi, pārvaldību un izmantošanu. Tā var veikt arī lietderības revīzijas.

RRP atbild tikai parlamentam un var paust viedokli par tiesību aktu projektiem savā kompetences jomā.

Ar tās darbību saistītos juridiskos strīdus risina tiesas. Pēc konstitūcijas grozīšanas 2003. gadā Rumānijas Revīzijas palātai vairs nav jurisdikcijas pilnvaru.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

RRP iesniedz gada ziņojumu par valsts publiskā budžeta pārvaldības pārskatiem attiecībā uz pēdējo slēgto finanšu gadu un arī konstatē visus pārkāpumus. Pēc Deputātu palātas vai Senāta pieprasījuma RRP pārbauda publisko resursu pārvaldību un ziņo par konstatēto.

Parlaments ir vienīgā iestāde, kas var lūgt RRP pārbaudīt publisko resursu pārvaldību un ziņot par to.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Mihai Busuioc tika iecelts 2017. gada 15. oktobrī.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, nav atjaunojams

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju ieceļ parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Rumānijas Revīzijas palātu pārvalda kopsapulce. RRP kopsapulcē ir 18 locekļi, kurus saskaņā ar likumu ieceļ parlaments un kurus sauc par revīzijas padomniekiem.

RRP kopsapulce īsteno RRP pārvaldību. RRP izpildvaru īsteno priekšsēdētājs, kuram palīdz divi priekšsēdētāja vietnieki, kas ir arī revīzijas padomnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, nav atjaunojams

ATLASES METODE

Locekļus ieceļ parlaments, savas pilnvaras viņi īsteno patstāvīgi un no amata nav atceļami. Viņi ir augstas valsts amatpersonas, kas pakļautas tādiem pašiem juridiskiem ierobežojumiem kā tiesneši. Pilnvaru termiņa laikā RRP locekļi nedrīkst būt politisko partiju biedri vai veikt jebkāda politiska rakstura sabiedriskus pasākumus.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Rumānijas Revīzijas palātai ir vairāki revīzijas departamenti, ģenerālsekretariāts, apgabalu revīzijas palātas un Bukarestes pašvaldības revīzijas palāta. Rumānijas Revīzijas palātai ir arī revīzijas iestāde, kas organizēta kā neatkarīga funkcionāla struktūra.

— RESURSI

DARBINIEKI

  • Skaits: 1 638 (80 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 60 %; ♀ 40 %. Vidējais vecums: 48

BUDŽETS

  • RRP finansējumu saņem no valsts budžeta
  • 58 miljoni EUR (2017. g.), ietverot administratīvos izdevumus
  • Aptuveni 0,17 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

Ārējās publiskā sektora revīzijas, proti, finanšu revīziju, lietderības revīziju un atbilstības revīziju, RRP plāno divos līmeņos — daudzgadu un gada līmenī.

RRP darbības daudzgadu plānošana attiecas uz trim gadiem.

— REVĪZIJAS METODES

RRP veiktie revīzijas uzdevumi ir šādi:

  • izpildes pārskatu finanšu revīzijas;
  • lietderības revīzijas;
  • atbilstības revīzijas;
  • Kopienas līdzekļu ārējās publiskā sektora revīzijas.

Revīzijas veic saskaņā ar RRP standartiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz INTOSAI standartiem (ISSAI), kā arī iekšējiem noteikumiem, rokasgrāmatām un pamatnostādnēm, kas izstrādātas saskaņā ar ISSAI un pielāgotas RRP konkrētajai situācijai.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

Publiskais gada ziņojums ir svarīgākais un redzamākais dokuments, kas uztur RRP uzticamību un reputāciju attiecībā uz tās galvenajām ieinteresētajām personām un ir tās galveno revīzijas darbību un svarīgāko konstatējumu kopsavilkums.

Gada darbības pārskatos RRP dara zināmu savu stratēģiju, pilnvaras, pienākumus, pamatuzdevumu un attiecības ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp parlamentu un izpildvaru, lai visas ieinteresētās personas iegūtu pareizāku priekšstatu par RRP vietu un lomu Rumānijas valsts galvenajās iestādēs. RRP gada darbības pārskatā ir galvenokārt ietverti dati un informācija par RRP organizāciju, darbībām un gūtajiem rezultātiem, starptautisko darbību, kā arī cilvēkresursiem un finanšu resursiem pārskata gadā.

Gada ziņojumi par vietējo publisko finansējumu, kurus iesniedz apgabalu revīzijas palātas un administratīvi reģionālo vienību valsts iestādes.

Īpašie ziņojumi (ziņojumi, kurus pieprasa kāda no Rumānijas parlamenta palātām, un ziņojumi par konkrētām jomām).

RRP ziņojumiem ir jābūt atbilstīgiem, reālistiskiem, skaidriem, ticamiem, savlaicīgiem un noderīgiem, un tie jāsagatavo un sabiedrībai jādara pieejami laikus, lai parlaments kā galvenais saņēmējs varētu pieņemt tiesību aktus, pamatojoties uz ziņojumos ietvertajiem secinājumiem un ieteikumiem.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Ziņojumi un citas RRP publikācijas ir elektroniski pieejamas RRP oficiālajā tīmekļa vietnē un tiek fiziski pārsūtītas visām ieinteresētajām valsts iestādēm.

— SADARBĪBA AR CITIEM

RRP starptautiskā līmenī uztur attiecības ar citām ARI, apmainoties ar pieredzi, piedaloties konferencēs, semināros un darba grupās un starptautiskos izdevumos publicējot attiecīgus pētījumus.

 

 

SLOVĀKIJA

NAJVYŠŠÍ KONTROLNÝ ÚRAD SLOVENSKEJ REPUBLIKY

Kopš 1993. gada
Pirmsākumi 1919. gadā

Tīmekļa vietne: www.nku.gov.sk

Pamatuzdevums

Nākotnes redzējums: nodrošināt publisko resursu efektīvu pārvaldību, izmantojot neatkarīgu revīziju un tās rezultātus.

Pamatuzdevums: veicināt pārredzamu lēmumu pieņemšanu un labāku korporatīvo pārvaldību.

Vērtības: savā darbā Slovākijas Republikas Augstākais revīzijas birojs ievēro iestādes vadībai, revidentiem un administratīvajam personālam kopīgas vērtības un principus, proti, objektivitāti, kompetenci, sadarbību, lietderību, uzticamību, neatkarību un atklātību.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Slovākijas Republikas Augstākais revīzijas birojs (ARB) revidē valsts, vietējo iestāžu un Eiropas Savienības līdzekļu un īpašuma pārvaldību. Tas arī revidē valsts ieņēmumus un nodrošina muitas nodevu un nodokļu pareizu iekasēšanu.

Veicot revīzijas, ARB ir tiesības piekļūt visām telpām un dokumentiem, ko tas uzskata par vajadzīgiem revīzijas veikšanai.

Papildus revīzijas darbībām ARB pēc Slovākijas Valsts bankas pieprasījuma piedalās neatkarīga ārējā revidenta iecelšanas procesā saistībā ar Slovākijas Valsts bankas galīgo pārskatu revīziju.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Slovākijas Republikas konstitūcijas (1992. g.) 60.–63. pants;
  • Likums Nr. 39/1993 par Slovākijas Republikas Augstāko revīzijas biroju.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

ARB revidē:

  • valdības struktūras;
  • ministrijas: 13;
  • centrālās valsts pārvaldes struktūras;
  • valsts iestādes;
  • centrālās valdības iestāžu vai citu valsts pārvaldes aģentūru izveidotās juridiskās personas;
  • vietējo pašvaldību struktūras un augstāka līmeņa teritoriālās vienības, to izveidotās no budžeta finansētās organizācijas un juridiskās personas, kurās tām pieder daļas;
  • īpašam nolūkam dibinātas valsts struktūrvienības un
  • fiziskās un juridiskās personas, kas saņem valsts, publisko, Eiropas un cita veida ārvalstu finansējumu.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Vestminsteras modelim atbilstoša (monokrātiska) struktūra bez jurisdikcijas funkcijas.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

ARB ir neatkarīga valsts struktūra.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ARB katru gadu parlamentam iesniedz kopsavilkuma ziņojumu par visu revīziju rezultātiem. Tas arī iesniedz pilnīgus revīzijas ziņojumus attiecīgajām parlamenta komitejām.

Pamatojoties uz parlamenta rezolūcijām, ARB veic dažas īpašas revīzijas.

ARB sniedz atzinumus par valsts budžeta priekšlikumiem un Slovākijas Republikas valsts galīgajiem pārskatiem un iesniedz tos parlamentam.

Parlaments ievēlē un no amata atsauc priekšsēdētāju un abus viņa vietniekus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Karol Mitrík tika iecelts 2015. gada 20. maijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

7 gadi, atjaunojams vienu reizi

ATLASES METODE

Priekšsēdētāju aizklātā balsojumā ievēlē Nacionālās padomes (parlamenta) deputāti.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Augstāko revīzijas biroju kā likumā paredzēta struktūra pārvalda priekšsēdētājs, kuram palīdz divi priekšsēdētāja vietnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

Priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas ir atjaunojams vienu reizi.

ATLASES METODE

Priekšsēdētāja vietniekus aizklātā balsojumā ievēlē Nacionālās padomes deputāti.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

ARB galvenajā mītnē Bratislavā ir divi revīzijas departamenti un vairākas organizatoriskās struktūrvienības, kas sniedz atbalsta pakalpojumus (Stratēģijas departaments, Priekšsēdētāja birojs, Cilvēkresursu nodaļa un Iekšējo revidentu nodaļa). Ir arī septiņas reģionālās filiāles, kas atrodas reģionu centros un revidē reģionu, rajonu un vietējās pašvaldības.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. g.)

  • Skaits: 289 (81 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 39 %; ♀ 61 %. Vidējais vecums: 48

BUDŽETS

  • 10,7 miljoni EUR (2018. g.)
  • 0,07 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

ARB savu revīzijas darbu plāno gada revīzijas plānos, ko, pamatojoties uz triju gadu pamatplānu, apstiprina Konsultatīvā padome.

Revīziju sarakstu galvenokārt veido, pamatojoties uz risku analīzi, ARB stratēģiskajiem mērķiem un sabiedrības ierosinājumiem.

— REVĪZIJAS METODES

ARB veic triju galveno veidu revīzijas:

  • finanšu revīzijas;
  • atbilstības revīzijas un
  • lietderības revīzijas.

Pamatojoties uz revīzijas rezultātiem, ARB nosūta ziņojuma projektu revidētajai vienībai, kura var izteikt viedokli, kas tiks ietverts galīgajā ziņojumā.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

ARB publicē:

  • gada ziņojumu;
  • finanšu revīzijas ziņojumus;
  • atbilstības revīzijas ziņojumus;
  • lietderības revīzijas ziņojumus un
  • kopsavilkuma ziņojumu par visu revīziju rezultātiem.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus revīzijas ziņojumus ARB nosūta revidētajai vienībai, parlamentam un tā attiecīgajām komitejām.

Turklāt galīgā ziņojuma kopsavilkums tiek publicēts ARB tīmekļa vietnē.

— SADARBĪBA AR CITIEM

ARB sadarbojas ar daudzām iestādēm valsts un starptautiskā līmenī.

Valsts partneri ir universitātes un tādas valsts iestādes kā, piemēram, Ģenerālprokuratūra, Revīzijas palāta, Slovākijas Republikas Pretmonopola birojs un Publiskā iepirkuma birojs, u.c.

ARB valsts un starptautiskās sadarbības pasākumu mērķis ir veicināt metodikas izstrādi un darba kvalitāti un tādējādi arī uzlabot ARB pilnvaru īstenošanu Slovākijas Republikā.

 

 

SLOVĒNIJA

RAČUNSKO SODIŠČE REPUBLIKE SLOVENIJE

Kopš 1994. gada

Tīmekļa vietne: www.rs-rs.si

Pamatuzdevums

Publisko līdzekļu kontrole.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Slovēnijas Republikas Revīzijas palāta (RP) uzrauga valsts pārskatus, valsts budžetu un visus publiskos ieņēmumus un izdevumus.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Slovēnijas Republikas konstitūcija (1991. g.): 150. un 151. pants;
  • Revīzijas palātas likums.

Tiesību aktus, saskaņā ar kuriem RP īsteno savas pilnvaras, nevar apstrīdēt tiesā vai citās valsts iestādēs.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

RP revidē:

  • publisko tiesību juridiskās personas vai to struktūrvienības;
  • privāto tiesību juridiskās personas, ja šī persona:
    • ir saņēmusi atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, valsts budžeta vai vietējās iestādes budžeta;
    • ir koncesijas īpašniece;
    • ir uzņēmums, banka vai apdrošināšanas sabiedrība, kurā valstij vai vietējai iestādei pieder lielākā daļa;
  • fiziskas personas, kuras:
    • ir saņēmušas atbalstu no Eiropas Savienības budžeta, valsts budžeta vai vietējās iestādes budžeta vai
    • sniedz sabiedriskos pakalpojumus, vai nodrošina sabiedriskos labumus, pamatojoties uz koncesiju.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Īpašs modelis, ko vada priekšsēdētājs, un revīzijas tiek veiktas centrālā, reģionālā un vietējā līmenī bez jurisdikcijas pilnvarām.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

RP ir neatkarīga savu pienākumu izpildē, un tai ir saistoša konstitūcija un tiesību akti. Revīzijas palātas locekļus ieceļ parlaments.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Visus revīzijas ziņojumus RP nosūta parlamentam un katru gadu iesniedz gada darbības pārskatu.

Nosakot konkrētā kalendārajā gadā veicamās revīzijas, RP izskata parlamenta deputātu un parlamenta, valdības, ministriju un pašvaldības struktūru priekšlikumus. Revīzijas palātai ir jāizskata vismaz pieci Nacionālās asamblejas priekšlikumi, no kuriem vismaz divus ir sagatavojuši parlamenta opozīcijas deputāti un vēl divus — parlamenta darba struktūras.

Parlaments ieceļ ārējo revidentu, kas revidē RP finanšu pārskatus.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJS

Tomaž Vesel tika iecelts 2013. gada 1. jūnijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

RP priekšsēdētāju pēc valsts prezidenta priekšlikuma ar absolūtu balsu vairākumu ieceļ parlaments.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Revīzijas palātu pārvalda Senāts, kurā ir priekšsēdētājs un divi priekšsēdētāja vietnieki.

PILNVARU TERMIŅŠ

9 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

RP priekšsēdētāja vietniekus pēc valsts prezidenta priekšlikuma ar absolūtu balsu vairākumu ieceļ parlaments.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Priekšsēdētājs ir valsts galvenais revidents, kas pārstāv Revīzijas palātu un ir atbildīgs par tās darbībām. Pirmais priekšsēdētāja vietnieks uzņemas vadību priekšsēdētāja prombūtnē un kopā ar otro priekšsēdētāja vietnieku un ar priekšsēdētāja atļauju pilda valsts galvenā revidenta uzdevumus. Departamentus vada augstākie valsts revidenti, un tie ir organizēti atbilstoši publiskā sektora darbības jomām. Viens departaments specializējas lietderības un IT revīzijās.

Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki veido senātu — augstāko pārvaldības struktūru. Senāts, vienojoties ar parlamentu, pieņem RP reglamentu un lemj par svarīgākajām revīzijām un stratēģiskiem jautājumiem.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. g.)

  • Skaits: 132 (76 % ir nodarbināti revīzijā)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 30 %; ♀ 70 %. Vidējais vecums: 45

BUDŽETS

  • 5,6 miljoni EUR (2018. g.)
  • 0,92 % no kopējā valsts budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

RP savu darba programmu pieņem patstāvīgi, un tā ir konfidenciāla. No visiem Nacionālās asamblejas iesniegtajiem revīzijas priekšlikumiem Revīzijas palātai ir jāizraugās vismaz pieci.

— REVĪZIJAS METODES

RP veic dažādu veidu revīzijas:

  • lietderības revīzijas par revidējamo vienību darbību efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu, īstenojot noteiktos mērķus un programmas. Tās tiek izraudzītas, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā to potenciālais ieguldījums labākā finanšu pārvaldībā, sabiedrības intereses un vāju darbības rezultātu un pārkāpumu risks;
  • finanšu un atbilstības revīzijas par gada pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (vissvarīgākā ir ticamības deklarācija), kā arī novērtējumus par to, vai sistēmas un darījumi konkrētās budžeta jomās atbilst noteikumiem un tiesību aktiem, kas tos reglamentē.

Revīzijas bieži vien ir divu revīzijas veidu apvienojums.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

RP publicē:

  • revīzijas ziņojumus un ex post revīzijas ziņojumus;
  • gada darbības pārskatu;
  • atzinumus un
  • atsevišķas atbildes uz pieprasījumiem sniegt konsultāciju.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Gada darbības pārskatu RP iesniedz parlamenta priekšsēdētājam. Tad tas tiek apspriests Publisko finanšu pārraudzības komitejas sēdē, kurā var piedalīties žurnālisti un citi plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Visi revīzijas ziņojumi un ex post revīzijas ziņojumi pēc revīzijas tiek publicēti RP tīmekļa vietnē nākamajā dienā pēc to oficiālas pabeigšanas un iesniegšanas revidētajai vienībai vai vienībām un parlamentam.

— SADARBĪBA AR CITIEM

RP galvenais mērķis ir sniegt objektīvu un ticamu informāciju par publisko finanšu izlietojumu, lai veicinātu to labāku pārvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Šim nolūkam RP sadarbojas ar dažādām struktūrām visā publiskajā sektorā un uztur ciešas darba attiecības ar parlamentu un parlamentārajām komitejām. RP bieži piedalās pasākumos, kurus organizē profesionālās apvienības vai publiskā sektora struktūras, lai veicinātu labu pārvaldību un ar saviem konstatējumiem iepazīstinātu plašāku auditoriju.

 

 

SPĀNIJA

TRIBUNAL DE CUENTAS

Kopš 1978. gada
Pirmsākumi 1851. gadā

Tīmekļa vietne: www.tcu.es

Pamatuzdevums

Veikt augstākās revīzijas iestādes funkciju Spānijā un īstenot pārskatatbildības jurisdikciju saskaņā ar Spānijas konstitūcijā un Spānijas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Tribunal de Cuentas (TCU) veic publiskā sektora finanšu un saimnieciskās darbības revīzijas, kurām ir ārējs, pastāvīgs un ex post raksturs (revīzijas funkcija), un to personu pārskatatbildības uzraudzību, kuras atbild par publisko līdzekļu vai īpašuma pārvaldību (jurisdikcijas funkcija). TCU arī piemēro sankcijas politiskajām partijām, un tam ir ierobežota konsultatīvā funkcija.

TCU jurisdikcija aptver visu Spānijas valsts teritoriju.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Spānijas konstitūcija (1978. g.), 136. un 153.d iedaļa;
  • TCU pamatlikums Nr. 2/1982;
  • Likums Nr. 7/1988 par TCU darbību;
  • Politisko partiju finansēšanas pamatlikums Nr. 8/2007;
  • Vispārējās vēlēšanu sistēmas pamatlikums Nr. 5/1985;

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

TCU revidē:

  • valsts publisko sektoru — 411 vienības, tostarp:
    • 17 ministrijas;
    • 59 autonomas struktūras;
    • 3 neatkarīgas administratīvās iestādes;
    • 37 sabiedriskos nodibinājumus;
  • reģionālo publisko sektoru: 17 autonomos apgabalus un 2 autonomās pilsētas, aptverot aptuveni 1198 vienības;
  • vietējo publisko sektoru, aptverot 12 964 vienības;
  • politiskās partijas: partijas, kas pārstāvētas parlamentā (tādas ir 30), un citas.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

Tiesa ar jurisdikcijas funkciju.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

TCU ir Spānijas augstākā revīzijas iestāde, kas atbild par valsts un publiskā sektora pārskatu un finanšu un ekonomikas pārvaldības revīziju.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

ATTIECĪBAS AR SPĀNIJAS PARLAMENTU

TCU atskaitās tieši parlamentam, neierobežojot savu neatkarību uzraudzības un jurisdikcijas pienākumu izpildē, un tai ir deleģētas valsts vispārējo pārskatu pārbaudes un apstiprināšanas funkcijas. Parlaments tam var ierosināt revīzijas.

TCU uztur pastāvīgus sakarus ar parlamentu, kuru nodrošina Kongresa un Senāta apvienotā komiteja attiecībām ar TCU.

Tiklīdz kopsapulce ir apstiprinājusi revīzijas programmu, to nosūta Kongresa un Senāta apvienotajai komitejai attiecībām ar TCU.

Revīziju rezultātus (kas ietverti TCU kopsapulces apstiprinātajos ziņojumos, memorandos, priekšlikumos un informatīvos paziņojumos) nosūta Spānijas parlamentam. Kongresa un Senāta apvienotā komiteja attiecībām ar TCU, uzklausot TCU priekšsēdētāju, apspriež katru ziņojumu, memorandu, priekšlikumu un informatīvo paziņojumu un pieņem attiecīgus lēmumus.

TCU var pievērst parlamenta uzmanību faktam, ka tie, kuru pienākums ir sadarboties, nesadarbojas (neskarot pārējās tiesību aktos paredzētās darbības).

ATTIECĪBAS AR VALDĪBU

Pildot savas funkcijas, TCU ir neatkarīgs.

Tiklīdz revīzijas ziņojums ir apstiprināts, to attiecīgi nosūta valsts valdībai, autonomo apgabalu padomēm vai vietējo iestāžu plenārsēdēm.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

PRIEKŠSĒDĒTĀJA

María José de la Fuente y de la Calle tika iecelta 2018. gada 25. jūlijā.

PILNVARU TERMIŅŠ

3 gadi, atjaunojams

ATLASES METODE

TCU priekšsēdētāju no TCU revīzijas padomnieku vidus pēc TCU kopsapulces priekšlikuma ieceļ Spānijas karalis.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

TCU pārvalda kopsapulce — koleģiāla struktūra, kurā ir 12 revīzijas padomnieki (no kuriem viens ir priekšsēdētājs) un TCU galvenais prokurors.

TCU ir arī valde, kurā ir TCU priekšsēdētājs un TCU revīzijas un prokuratūras nodaļu priekšsēdētāji. Tā atbild par attiecībām ar parlamentu, cilvēkresursu jautājumiem un darba plānošanu. Tā īsteno disciplināras pilnvaras nopietnu pārkāpumu gadījumos, kā arī izstrādā un ierosina jautājumus, kas iekļaujami kopsapulces darba kārtībā.

PILNVARU TERMIŅŠ

Revīzijas padomnieki: 9 gadi, atjaunojams. Viņiem ir tiesneša statuss, viņi ir neatkarīgi un nav atceļami no amata.

Galvenais prokurors: 5 gadi, atjaunojams.

ATLASES METODE

Revīzijas padomniekus ieceļ Spānijas parlaments (sešus ieceļ Kongress, un sešus — Senāts ar trīs piektdaļu balsu vairākumu katrā palātā). Galveno prokuroru ieceļ valdība

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

TCU Revīzijas nodaļai ir astoņi departamenti: pieci sektora departamenti (kas aptver finanšu un saimniecisko darbību publiskajā sektorā), divi teritoriālie departamenti (viens revidē autonomo apgabalu un autonomo pilsētu finanšu un saimniecisko darbību, un otrs revidē provinču un pašvaldību vienības) un departaments, kas veic politisko partiju revīziju.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. g.)

  • Skaits: 728 (45 % ir nodarbināti revīzijā un 8 % veic jurisdikcijas uzdevumus)
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 39 %; ♀ 61 %. Vidējais vecums: 53

BUDŽETS

  • 62 miljoni EUR (2018. g.), kas iekļauti valsts vispārējā budžetā
  • Sadalījums: aptuveni 95 % atalgojumam
  • 0,01 % no kopējā valdības budžeta

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

TCU savu revīzijas darbu plāno gada programmā, pamatojoties uz vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanu. Šo gada revīzijas programmu apstiprina TCU kopsapulce, kas to nosūta Spānijas parlamenta Kongresa un Senāta apvienotajai komitejai attiecībām ar TCU.

Programma ietver revīzijas, kas jāveic, pamatojoties uz TCU juridiskajām pilnvarām, TCU revīzijas iniciatīvām un Spānijas parlamenta (vai autonomo apgabalu likumdošanas asambleju, ja tas ir to kompetencē) revīzijas priekšlikumiem. Gada laikā kopsapulce var pievienot, mainīt, atlikt vai atcelt revīzijas uzdevumus.

Gada programma ir publicēta TCU tīmekļa vietnē.

— REVĪZIJAS METODES

TCU veic:

  • atbilstības revīzijas, lai pārbaudītu, vai revidējamās vienības, darbības vai programmas ekonomikas un finanšu pārvaldība atbilst piemērojamajiem juridiskajiem un regulatīvajiem noteikumiem;
  • finanšu revīzijas, kuru mērķis ir sniegt atzinumu par vienības finanšu pārskatos sniegtās informācijas ticamību, ņemot vērā tās atbilstību piemērojamajiem principiem, kritērijiem un grāmatvedības standartiem, un
  • lietderības revīzijas, kuru mērķis ir sniegt novērtējumu par revidējamās vienības, darbības vai programmas visām vai dažām darbībām, pārvaldības sistēmām un procedūrām, ņemot vērā tās ekonomisko un finansiālo pamatojumu un to, vai tā atbilst pareizas pārvaldības principiem.

Apvienojot dažādus revīzijas veidus, tiek veiktas:

  • pareizības revīzijas, kas koncentrējas uz atbilstības un finanšu revīziju mērķiem, vai
  • visaptverošas revīzijas, kas aptver visus iepriekš minētos revīzijas veidus.

TCU veic arī izpildes kontroles revīzijas, kuru vienīgais mērķis ir pārbaudīt, cik lielā mērā ir ievēroti TCU iepriekšējos revīzijas ziņojumos sniegtie ieteikumi.

Papildus tam TCU veic horizontālās revīzijas, kurās tas revidē vairākas vienības, kas atrodas vienā publiskajā apakšsektorā vai dažādos apakšsektoros, ar kopīgām iezīmēm, vienādiem mērķiem un laika diapazonu.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

TCU sagatavo šādus ziņojumus un dokumentus, kas visi jāapstiprina kopsapulcei:

  • īpašie ziņojumi, kuros ietverti individuālu revīziju rezultāti, secinājumi un ieteikumi;
  • gada darbības memorands, kurā sniegts to revīzijas un jurisdikcijas darbību kopsavilkums, kuras TCU veica gada laikā, un galvenie rezultāti;
  • galīgā deklarācija par valsts vispārējiem pārskatiem, ietverot atzinumu par valsts finanšu pārvaldību un tās publisko sektoru;
  • gada revīzijas ziņojums par reģionālo publisko sektoru;
  • gada revīzijas ziņojums par vietējo publisko sektoru;
  • priekšlikumi pasākumiem, kas, pēc TCU ieskatiem, varētu uzlabot publiskā sektora finanšu pārvaldību, un
  • piezīmes, proti, dokumenti, kuros analizēts kāds konkrēts jautājums, ņemot vērā tā īpašo nozīmi vai unikalitāti.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Kad kopsapulce ir apstiprinājusi revīziju rezultātus, tos publicē TCU tīmekļa vietnē un attiecīgi nosūta šādiem saņēmējiem:

  • Spānijas parlamentam;
  • autonomo apgabalu likumdošanas asamblejām vai
  • vietējo iestāžu kopsapulcēm.

Revīziju rezultātus attiecīgi nosūta arī valsts valdībai, autonomo apgabalu padomēm vai vietējo iestāžu kopsapulcēm.

Tiklīdz parlaments ir veicis revīzijas ziņojuma analīzi, to kopā ar Apvienotās komitejas pieņemto rezolūciju publicē valsts oficiālajā vēstnesī (un, attiecīgā gadījumā, autonomā apgabala oficiālajā vēstnesī).

Savā tīmekļa vietnē TCU publicē arī paziņojumus presei, lai nodrošinātu ātru piekļuvi jaunākajai informācijai par TCU ziņojumiem un dokumentiem.

Turklāt tiek publicēts ceturkšņa biļetens, kurā sniegta informācija par TCU darbību.

— SADARBĪBA AR CITIEM

Savas darbības TCU cieši saskaņo ar ārējās revīzijas struktūrām, kas izveidotas dažos autonomajos apgabalos.

 

 

ZVIEDRIJA

RIKSREVISIONEN

Kopš 2003. gada
Pirmsākumi 1921. gadā

Tīmekļa vietne: www.riksrevisionen.se

Pamatuzdevums

Palīdzēt veicināt centrālās valdības resursu pārredzamu un efektīvu izmantošanu un efektīvu valsts pārvaldi, veicot visu centrālās valdības darbību neatkarīgu revīziju.

Zviedrijas Valsts revīzijas birojs veic arī uzdevumus valsts un starptautiskā līmenī, tādus kā publiskā sektora revīzijas attīstība un veicināšana. Turklāt tas cenšas stiprināt revīzijas iestādes jaunattīstības valstīs.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Zviedrijas Valsts revīzijas birojs (VRB) ir daļa no parlamentārās uzraudzības struktūras un vienīgā iestāde, kas var revidēt visas valsts finanses. Revidējot visu izpildvaras sistēmu, tas nodrošina, ka Zviedrijas parlaments (Riksdāgs) saņem koordinētu un neatkarīgu valsts finanšu un valdības darbību revīziju.

Turklāt VRB pārstāv Zviedriju starptautiskās revīzijas kopienā, lai veicinātu un attīstītu publiskā sektora revīziju, un Riksdāgs tam ir uzdevis sadarboties ar augstākajām revīzijas iestādēm jaunattīstības valstīs, lai stiprinātu to prasmes un spējas revīzijas jomā.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Valdības instruments (1809. gada konstitūcija, aizstāta 1974. g.);
  • Likums par valsts darbību revīziju (2002. g.);
  • Likums, kas ietver norādījumus Zviedrijas Valsts revīzijas birojam;
  • citi detalizēti tiesību akti.

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

Veicot lietderības revīzijas, VRB revidē:

  • valdības, valdības biroju, tiesu, visu ministriju un valdības aģentūru pārskatus;
  • valdības aģentūras: 345;
  • parlamenta administrāciju un aģentūras;
  • karaļa galmu;
  • valstij piederošas vai valsts ietekmē esošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību;
  • Zviedrijas mantojuma trasta fondus un nodibinājumus, ko pilnībā vai daļēji izveidojušas vai pārvalda valsts iestādes, un
  • uzņēmumus, kuros vairāk nekā 50 % pieder valstij.

Veicot finanšu revīzijas, VRB revidē:

  • visus valdības pārskatus, ietverot valdības birojus un valdības aģentūras un izņemot valsts pensiju fondus (AP-fonderna);
  • Parlamenta administrāciju un tiesībsargus, Zviedrijas Banku (Riksbanken) un Zviedrijas Bankas trīssimtgades fondu, un
  • karalisko galmu un karaliskās Jūrgordenas (Stokholmas pilsētas daļas) administrāciju.

Turklāt VRB var iecelt revidentus uzņēmumos vai nodibinājumos, kuros vairāk nekā 50 pieder valstij.

VRB var arī piedalīties to starptautisko organizāciju revīzijās, kuru dalībniece ir Zviedrija.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada trīs valsts revidenti.

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB ir neatkarīga Zviedrijas parlamentam pakļauta organizācija un daļa no parlamentārās uzraudzības struktūras.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

Parlaments lemj par VRB revīzijas darbību apmēru un mērķi, kā arī par ikgadējām dotācijām.

Parlaments arī novērtē paša VRB efektivitāti un katru gadu ieceļ ārējo revidentu, kas veic VRB revīziju, kā arī izveido pārraudzības un kontaktu parlamentāro padomi (Zviedrijas Valsts revīzijas biroja Parlamentāro padomi).

Ziņojumus par finanšu revīzijām VRB iesniedz valdībai, bet ziņojumus par lietderības revīzijām — parlamentam, kas savukārt tos nodod valdībai, lai saņemtu rakstisku atzinumu par revīziju. Izpildes kontroles ziņojums tiek nosūtīts parlamenta Pastāvīgajai finanšu komitejai.

Ja VRB konstatē nepilnības, tas ziņo par tām un parasti sniedz ieteikumus. Ar attiecīgajām vienībām apspriežas jau revīzijas procesa laikā, un tām ir jāizsaka viedoklis par jautājumiem. Lai veiktu savu darbu, Valsts revīzijas birojam ir tiesības piekļūt visai informācijai.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

TRĪS VALSTS GALVENIE REVIDENTI

Stefan Lundgren un Helena Lindberg stājās amatā 2017. gada 15. martā. Viena amata vieta pašlaik ir brīva.

Valsts revīzijas biroju vada trīs valsts galvenie revidenti. Valsts galvenie revidenti kopā lemj par revīzijas jomu sadalījumu, un pēc tam katrs valsts galvenais revidents lemj par veicamajām revīzijām, izmantotajām metodēm un secinājumiem, kas izdarāmi viņa vai viņas atbildības jomā.

Valsts galvenie revidenti pieņem lēmumus par konkrētām revīzijām neatkarīgi cits no cita. Tomēr ir dažas jomas, kurās viņi pieņem lēmumus kolektīvi. Visu trīs valsts galveno revidentu neatkarību aizsargā konstitūcija.

ATLASES METODE

Valsts galvenos revidentus ievēlē un ieceļ parlaments.

Parlaments arī ieceļ vienu valsts galveno revidentu, kurš atbild par organizācijas administratīvo pārvaldību. Šis valsts galvenais revidents pieņem lēmumus par VRB organizatorisko struktūru (ietverot atbildības deleģēšanu), ierosinātajām gada apropriācijām un gada ziņojumu.

Pašlaik par administratīvo pārvaldību ir atbildīgs Stefan Lundgren.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts galvenos revidentus ieceļ uz septiņiem gadiem, un viņus nevar iecelt atkārtoti.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Valsts revīzijas birojam ir lietderības revīzijas departaments un finanšu revīzijas departaments.

Ir vēl pieci citi departamenti, kas attiecīgi atbild par starptautiskajām attiecībām, cilvēkresursiem, saziņu, juridiskajiem pakalpojumiem un darbības atbalstu.

Visbeidzot, VRB ir Parlamentārā un zinātniskā padome, kā arī Iekšējās revīzijas nodaļa.

— RESURSI

DARBINIEKI (2017. g.)

  • Skaits: 339
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 42 %; ♀ 58 %. Vidējais vecums: 44

BUDŽETS

  • 372,2 miljoni SEK (36,6 miljoni EUR), no kuriem 50 miljoni SEK (4,9 miljoni EUR) ir paredzēti starptautiskajai sadarbībai attīstības jomā (2017. g.)
  • < 0,15 % no kopējiem valdības izdevumiem

REVĪZIJAS DARBS

— DARBA PLĀNOŠANA

Saskaņā ar parlamenta noteikto revīzijas darba apmēru un mērķi par revīzijas tematiem VRB lemj patstāvīgi.

Revīzijas mērķi nosaka, pamatojoties uz būtiskas neatbilstības riska analīzi un revidējamās vienības relatīvo finansiālo nozīmi. Tomēr, ja pastāv risks, ka nelielas neatbilstības dēļ tiks apdraudēta uzticēšanās centrālajai valdībai, to var uzskatīt par būtisku.

Vēl viens revīzijas mērķis ir veicināt attīstību kopumā, lai sabiedrība no saviem ieguldījumiem gūtu faktisku atdevi. Lietderības revīzijās ņem vērā papildu kritērijus, tādus kā pievienotā vērtība, laika grafiks un revīzijas iespējamība.

Papildus plānotajiem darbiem Valsts revīzijas birojam katru gadu ir jāveic valdības konsolidēto pārskatu un aģentūru finanšu revīzija.

— REVĪZIJAS METODES

VRB veic gada finanšu revīziju, novērtējot finanšu pārskatu pareizību, un lietderības revīzijas, kuru laikā novērtē darbību lietderību. VRB piemēro starptautiskos standartus un iekšējās pamatnostādnes par revīzijas darbībām, saziņu un ētikas jautājumiem.

Visiem ziņojumiem tiek veikti iekšējās un ārējās kvalitātes kontroles novērtējumi.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

VRB publicē:

  • gada ziņojumu;
  • gada revīzijas ziņojumu;
  • lietderības revīzijas ziņojumus;
  • finanšu revīzijas atzinumus un ziņojumus;
  • starpposma finanšu revīzijas atzinumus un ziņojumus un
  • gada izpildes kontroles ziņojumu.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Visus ziņojumus VRB publicē savā tīmekļa vietnē un regulāri sniedz paziņojumus presei par savu darbu. VRB izmanto dažādus saziņas kanālus, tostarp dažus sociālos plašsaziņas līdzekļus.

VRB arī publicē informatīvu izdevumu ieinteresētajiem iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB ir iesaistīts vairākos starptautiskās attīstības sadarbības projektos, lai atbalstītu augstākās revīzijas iestādes, galvenokārt Āfrikas un Dienvidaustrumeiropas valstīs.

Valsts revīzijas birojam ir īpašs budžeta piešķīrums starptautiskajai attīstībai, kas veicina pārredzamību, demokrātijas attīstību un parlamentārās uzraudzības stiprināšanu partnervalstīs. 2017. gada laikā 1091 darbinieks no partnervalstu ARI ieguva profesionālo izglītību, ko nodrošināja attīstības sadarbības projekti. Šie izglītības pasākumi ietvēra revīzijas metožu un procesu izstrādi, kā arī darbības tādu aspektu stiprināšanai kā cilvēkresursi, saziņa, stratēģiskā plānošana un IT resursi.

 

 

APVIENOTA KARALISTE

NATIONAL AUDIT OFFICE

Kopš 1983. gada

Tīmekļa vietne: www.nao.org.uk

Pamatuzdevums

Palīdzēt valstij gudri izlietot līdzekļus. Mūsu darbība publiskā sektora revīzijā palīdz parlamentam prasīt atbildību no valdības un uzlabot sabiedriskos pakalpojumus.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

— JURIDISKAIS PAMATS

PILNVARAS

Valsts revīzijas birojs (VRB) ir valdības ministriju un dažādu publiskā sektora struktūru ar likumu noteiktais revidents. Tas sniedz ziņojumus parlamentam, kas to finansē. VRB revidē visu centrālās valdības ministriju, aģentūru un citu publiskā sektora struktūru finanšu pārskatus. Tā ziņojumos par ieguldīto līdzekļu atdevi ir izdarīti secinājumi par valdības izdevumu efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu.

GALVENIE TIESĪBU AKTI

  • Valsts kases un revīzijas departamentu likums (1866. g.);
  • Valsts kases un revīzijas departamentu likums (1921. g.);
  • Likums par valsts revīziju (1983. g.);
  • Likums par valdības resursiem un pārskatiem (2000. g.);
  • Uzņēmumu likums (2006. g.);
  • Likums par budžeta atbildību un valsts revīziju (2011);
  • Likums par vietējo revīziju un pārskatatbildību (2014).

REVIDĒJAMĀS VIENĪBAS

VRB sniedz neatkarīgus revīzijas atzinumus par aptuveni 370 individuālajiem pārskatiem visā publiskajā sektorā, ieskaitot galvenās ministrijas, aģentūras, autonomās struktūras, uzņēmumus un labdarības organizācijas.

Tā revīzijas portfelis ietver arī vienības ar liela apjoma sarežģītu komercdarbību, tādas kā BBC, Network Rail un UK Asset Resolution Ltd.

Saskaņā ar 2014. gada Likumu par vietējo revīziju un pārskatatbildību valsts kontrolieris un revidents ir atbildīgi par revīzijas prakses kodeksa sagatavošanu, publicēšanu un uzturēšanu. Kodeksā ir noteikti revīzijas standarti aptuveni 950 vietējām iestādēm un Nacionālā veselības dienesta vietējām struktūrām, kā arī ap 10 000 mazākām struktūrām, tādām kā pilsētu un vietējās padomes. Saskaņā ar Likumu par vietējo revīziju un pārskatatbildību VRB ziņo arī par publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu vietējā mērogā.

— STRUKTŪRA

ARI VEIDS

No valdības neatkarīgs revīzijas birojs, ko vada valsts kontrolieris un galvenais revidents (VKR).

ARI VIETA PĀRVALDES SISTĒMĀ

VRB palīdz valsts kontrolierim un revidentam pildīt viņa pienākumus, kas paredzēti tiesību aktos. VKR ir Pārstāvju palātas loceklis, ko ieceļ monarhs. Gan VKR, gan viņa darbinieki ir neatkarīgi no valdības.

ATTIECĪBAS AR PARLAMENTU UN VALDĪBU

VRB palīdz parlamentam prasīt atbildību no valdības, it īpaši atbalstot Valsts pārskatu parlamentāro komiteju, citas parlamentārās komitejas un atsevišķus parlamenta deputātus publisko līdzekļu izlietošanas un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzraudzībā. VRB ar Valsts pārskatu komisijas starpniecību atbild parlamentam. Valsts pārskatu komisijas galvenie pienākumi ir izvērtēt VRB gada budžetu un iesniegt to Pārstāvju palātai, izskatīt VRB stratēģiju, iecelt VRB ārējo revidentu, saņemt VRB ziņojumus un iecelt VRB valdes locekļus bez izpildes pilnvarām.

— ORGANIZĀCIJA

VADĪTĀJS

VALSTS KONTROLIERIS UN GALVENAIS REVIDENTS (VKR)

Gareth Davies tika iecelts 2019. gada 1. jūnijā.

Valsts kontrolieris un revidents ir arī VRB izpilddirektors un grāmatvedis. Valsts kontrolierim un revidentam ir likumā paredzētas plašas tiesības piekļūt informācijai, kas ir dažādu publiskā sektora organizāciju rīcībā. VKR ir tiesības pārbaudīt daudzu darbuzņēmēju, centrālās valdības, kā arī to personu dokumentus, kas saņem publiskos līdzekļus no vienībām, ko valsts kontrolieris un revidents revidē. Lai saglabātu neatkarību no valdības, valsts kontrolierim un revidentam ir pilnīga rīcības brīvība savu funkciju izpildē. Tikai VKR ir atbildīgs par visiem revīzijas atzinumiem un novērtējumiem.

PILNVARU TERMIŅŠ

Valsts kontrolieri un revidentu ieceļ uz desmit gadu pilnvaru termiņu, kas nav atjaunojams. VKR no amata var atcelt tikai monarhs pēc abu parlamenta palātu pieprasījuma.

VKR nedrīkst būt parlamenta vai Lordu palātas deputāts vai ieņemt jebkādu amatu karaliskajā galmā.

Pilnvaru termiņa laikā VKR ir VRB valdes pastāvīgais loceklis.

ATLASES METODE

Valsts kontrolieri un revidentu ieceļ monarhs pēc premjerministra pieteikuma Pārstāvju palātā, ja viņa kandidatūru ir atbalstījis Valsts pārskatu parlamentārās komitejas priekšsēdētājs.

PĀRVALDĪBAS STRUKTŪRA

Valsts revīzijas biroju pārvalda valde, kurā ir pieci locekļi bez izpildes pilnvarām un četri locekļi ar izpildes pilnvarām, tostarp VKR.

VRB pārvaldības pasākumi ir izstrādāti un īstenoti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 2011. gada Likumā par budžeta atbildību un valsts revīziju. Šie pasākumi atspoguļo VRB unikālo pozīciju, kas noteikta tiesību aktos, un parlamenta vēlmi, lai VRB pārvaldība nodrošinātu tās darbību efektīvu pārraudzību, vienlaikus saglabājot valsts kontroliera un revidenta neatkarību revīzijas novērtējumu sagatavošanā.

Lielākajai daļai VRB valdes locekļu, tostarp priekšsēdētājam, nav izpildes pilnvaru. Locekļus bez izpildes pilnvarām ieceļ Valsts pārskatu komisija, un VRB valdes priekšsēdētāju pēc premjerministra un Valsts pārskatu parlamentārās komitejas ieteikuma ieceļ monarhs. Tas nodrošina to, ka locekļi bez izpildes pilnvarām ir neatkarīgi no VRB vadības un ka valdība un parlamenta opozīcija viņiem uzticas.

Attiecības starp VRB valdi un VKR ir noteiktas īpašā prakses kodeksā.

PILNVARU TERMIŅŠ

VRB valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus bez izpildes pilnvarām ieceļ uz trīs gadu termiņu, ko vienu reizi var atjaunot uz vēl trim gadiem. Valdes locekļus ar izpildes pilnvarām, izņemot VKR, pēc VKR ieteikuma ieceļ valde uz viena gada termiņu, ko var atjaunināt.

ATLASES METODE

Valdes locekļus bez izpildes pilnvarām ieceļ Valsts pārskatu komisija. VRB valdes priekšsēdētāju pēc premjerministra un Valsts pārskatu parlamentārās komitejas ieteikuma ieceļ monarhs.

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

VRB revīzijas grupas ir strukturētas sešās kopās. Katrā kopā ir departamenti, kas risina līdzīgus stratēģiskus jautājumus, tādus kā lielie infrastruktūras projekti un programmas vai vietējo pakalpojumu sniegšana.

Turklāt centrālā kopa sniedz stratēģisku ieguldījumu vadošās grupas darbā un ekspertu padomus par VRB darba kvalitāti un vērtību, ko VRB nodrošina revidējamām struktūrām un parlamentam.

VRB kopām sniedz atbalstu seši ekspertu tīkli. Tās ir decentralizētas grupas, kas strādā visā VRB. Ekspertiem ir profesionālās prasmes un spējas, kas attiecas uz visām kopām. Sniedzot atbalstu visā organizācijā, viņi nodrošina, ka speciālās zināšanas tiek sniegtas konsekventi, lai visās revīzijās un publicētajos dokumentos tiktu izmantots viss, ko viņi zina. Viņi arī veicina zināšanu apmaiņu un ļauj saviem darbiniekiem attīstīt profesionālās prasmes. Tīkli aptver šādas kompetences jomas: komerctiesības un līgumu slēgšana, uzņēmumu finanses, digitālā, darbību un procesu pārvaldība, projektu un programmu pārvaldības īstenošana un metodes, ekonomika un statistika.

— RESURSI

DARBINIEKI (2018. GADA MARTĀ)

  • Skaits: 814
  • Dzimumu līdzsvars: ♂ 55 %; ♀ 44 % (0,95 % nevēlējās atbildēt/netika norādīts). Vidējais vecums: 36

BUDŽETS

  • VRB gada neto budžetu apstiprina Valsts pārskatu komisija.
  • 66,6 miljoni GBP (aptuveni 75 miljoni EUR) (kopējie vajadzīgie resursi — 2017.–2018. finanšu gads)

REVĪZIJAS DARBS

— REVĪZIJAS DARBA PLĀNOŠANA

VRB darbs ir balstīs uz trīsgadu stratēģiju un VRB trim stratēģiskajiem mērķiem:

  • attīstīt un izmantot zināšanas: VRB rūpīgi plāno darbu atbilstoši parlamenta vajadzībām un no tā izdara secinājumus, kas, visticamāk, veicinās pozitīvas pārmaiņas visā publiskajā sektorā;
  • palielināt ietekmi: VRB mērķis ir uzlabot informētību un viedokli par VRB, tostarp parlamenta deputātu un revidējamo struktūru informētību un viedokli, lai radītu pozitīvas pārmaiņas un palielinātu iespēju, ka valdība īstenos VRB ieteikumus un to uzskatīs par padomdevēju;
  • gūt labus rezultātus: VRB rentabli izmanto līdzekļus un nodrošina, ka darbinieki strādā ar vislielāko atdevi.

VRB darba programma un līdzsvarots ieguldījums tiek rūpīgi plānots ar mērķi sagatavot informāciju, kas vajadzīga, lai atbalstītu parlamentu publisko līdzekļu izlietošanas uzraudzībā un uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus.

VRB gada darba programmu pēc plašas apspriešanās ar kopām apstiprina vadošā grupa.

Katru gadu VRB apzina gadījumus, kad tā darbs vai ietekme ir uzlabojuši sabiedriskos pakalpojumus vai nodrošinājuši skaitļos izsakāmu neto ieguvumu nodokļu maksātājiem. To sauc par VRB ietekmi. VRB 2017.–2018. gada pārskatā ir norādīti 13 gadījumu pētījumi, kas atspoguļo tā darba plašāku ietekmi, piemēram, uzlabota pacientu piekļuve ģimenes ārstam, vietējais atbalsts cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām un augstākās izglītības tirgus darbība. Šos plašākas ietekmes gadījumu pētījumus ir apstiprinājušas struktūras, uz kurām tie attiecas.

— REVĪZIJAS METODES

VRB finanšu revīzijas darbs atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem (AK). Tas atbilst arī attiecīgajiem augstāko revīzijas iestāžu starptautiskajiem standartiem (ISSAI), ko noteikusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI).

VRB darbs saistībā ar pārliecības sniegšanu par ieguldīto līdzekļu atdevi ir daudzveidīgāks; tas atbilst VRB ieguldīto līdzekļu atdeves standartiem, vienlaikus ņemot vērā daudzu cilvēku vajadzības valdībā un parlamentā. VRB ieguldīto līdzekļu atdeves standarti atbilst ISSAI revīzijas pamatprincipiem un ir pielāgoti AK publiskā sektora vides īpašajām prasībām.

Lai panāktu vajadzīgo VRB darba ietekmi un iedarbību, tam jāievēro augsti ētikas un godīguma standarti un jāstrādā saskaņā ar tādu vērtību sistēmu, kas saglabā revīzijas neatkarību. VRB sagaida, ka tā darbinieki ievēros attiecīgos iekšējās un ārējās kvalitātes standartus, kas attiecas uz VRB darbu.

VRB finanšu revīzijas un ar pārliecības sniegšanu saistīta plašāka darba kvalitāte tiek pārbaudīta iekšējā un ārējā līmenī.

VEIKUMS

— ZIŅOJUMI UN CITAS PUBLIKĀCIJAS

2017.–2018. gadā VRB

  • apliecināja 370 pārskatus, aptverot publiskos ienākumus un izdevumus vairāk nekā 1,6 triljonu GBP apmērā;
  • publicēja 65 svarīgus dokumentus (ziņojumus un pētījumus par ieguldīto līdzekļu atdevi), tostarp deviņus par AK valdības gatavību izstāties no Eiropas Savienības;
  • sniedza 108 atbildes uz parlamenta deputātu vēstulēm un 877 atbildes uz iedzīvotāju vēstulēm. VRB arī atbildēja uz 87 pieprasījumiem saskaņā ar Informācijas brīvības likumu;
  • publicēja septiņus paraugprakses norādījumu dokumentus, kuros apkopotas darbā gūtās atziņas.

— INFORMĒŠANAS PASĀKUMI

Galvenos dokumentus VRB iesniedz parlamentam un publicē savā tīmekļa vietnē, kā arī dažādos ārējās saziņas kanālos.

— SADARBĪBA AR CITIEM

VRB plaši sadarbojas ar grāmatvedības un revīzijas profesiju pārstāvjiem, par starpnieku izmantojot profesionālos institūtus, ar citām AK un starptautiskajām publiskā sektora revīzijas struktūrām un ar VRB privātā sektora partneriem. Tas palīdz VRB dalīties ar labu praksi un mācīties no citiem speciālistiem.

FOTOGRĀFIJU AUTORI

ECA Avots: © Eiropas Savienība, 2018; avots: Eiropas Revīzijas palāta. Ēku arhitekti: Paul Noël (1988) un Jim Clemes (2004. un 2013. g.).

AT Avots: Rechnungshof. Portrets: © Achim Bieniek.

BE Avots: Rekenhof/Cour des comptes/Rechnungshof. Ēkas arhitekti: Gustave Saintenoy un Clément Parent.

BG Avots: Сметна палата на Република България.

CY Avots: Eλεγκτική Υπηρεσία της Κυπριακής Δημοκρατίας Ēkas arhitekts: Maratheftis-Yiannouris Architects Engineers.

CZ Avots: Nejvyšší kontrolní úřad.

DE Avots: Bundesrechnungshof. Ēkas arhitekts: Josef Trimborn.

DK Avots: Rigsrevisionen.

EE Avots: Riigikontroll.

EL Avots: Ελεγκτικό Συνέδριο. Ēkas arhitekts: Themis Kataskevastiki (valsts uzņēmums).

ES Avots: Tribunal de Cuentas. Ēkas arhitekts: Francisco Jareño y Alarcón.

FI Avots: Valtiontalouden tarkastusvirasto. Ēkas arhitekts: Helin & Co Architects.

FR Avots: Tangopaso (Wikimedia Commons). Ēkas arhitekts: Constant Moyaux.

HR Avots: Državni ured za reviziju.

HU Avots: Állami Számvevőszék. Ēkas arhitekti: Antal Skalnitzky Antal un Henrik Koch.

IE Avots: Office of the Comptroller and Auditor General. Ēkas arhitekts: Scott Tallon Walker Architects.

IT Avots: Corte dei conti.

LT Avots: Valstybės Kontrolė. Ēkas arhitekte: Loreta Grikinienė.

LU Avots: Cour des comptes. Ēkas arhitekts: Arlette Schneiders Architectes.

LV Avots: Valsts kontrole. Ēkas arhitekts: SIA “Vizuālās modelēšanas studija”, projekta vadītāja Daiga Bikše un arhitekte Daina Levane.

MT Avots: National Audit Office.

NL Avots: Algemene Rekenkamer. Ēkas arhitekts: Aldo van Eyck.

PL Avots: Najwyższa Izba Kontroli. Ēkas arhitekts: Antoni Dygat.

PT Avots: Tribunal de Contas. Ēkas arhitekti: Jorge Manuel Soares Costa un Fernando Silva.

RO Avots: Curtea de Conturi a României.

SE Avots: Riksrevisionen. Ēkas arhitekts: Björn Hedvall.

SK Avots: Najvyšší kontrolný úrad Slovenskej republiky. Ēkas arhitekts: Vladimír Dedeček.

SL Avots: Računsko sodišče Republike Slovenije. Ēkas arhitekts: Miroslav Gregorič.

UK Avots: National Audit Office. Ēkas arhitekts: Albert Lakeman.

KĀ SAZINĀTIES AR ERP

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi,
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālr.: +352 4398 -1
Uzziņas: eca.europa.eu/en/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
       LinkedIn: EUAuditors
       Twitter: @EUAuditors
       Facebook: EUAuditors
       Instagram: #EUAuditors
 Youtube: @EUAuditors

FINDING INFORMATION ABOUT THE ECA

Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Pārredzamības portāls: eca.europa.eu/en/Pages/Transparency-portal-home.aspx

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.

Kontaktinformācija

Ne Eiropas Revīzijas palāta, ne arī persona, kas rīkojas Eiropas Revīzijas palātas vārdā, nav atbildīga par šīs rokasgrāmatas iespējamu izmantošanu.

Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

© Eiropas Savienība, 2019

Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas ES autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekiem.

Print: ISBN 978-92-872-7272-0 ISSN 1977-5679 doi:10.2865/60263 QJ-04-18-373-LV-C
PDF: ISBN 978-92-872-9989-5 ISSN 1977-5679 doi:10.2865/484531 QJ-04-18-373-LV-N
HTML: ISBN 978-92-872-5439-9 ISSN 1977-5679 doi:10.2865/761080 QJ-04-18-373-LV-Q