EIROPAS SAVIENĪBA KOPŠ TĀS DIBINĀŠANAS IR DAUDZ SASNIEGUSI. VAIRĀK NEKĀ PUSGADSIMTU TĀ IR NODROŠINĀJUSI MIERU, STABILITĀTI UN LABKLĀJĪBU. TĀ IR PALĪDZĒJUSI PAAUGSTINĀT DZĪVES LĪMENI. UN TĀ IR IZVEIDOJUSI PASAULĒ LIELĀKO VIENOTO TIRGU, KĀ ARĪ EIRO. KAS NOTIKS TĀLĀK? ŠAJĀ NODAĻĀ TU UZZINĀSI VAIRĀK PAR TO, KĀ ES CĪNĀS AR MŪSDIENU PROBLĒMĀM, UN PAR TO, KĀDAS IR ES GALVENĀS NĀKOTNES PRIORITĀTES.
Mēs dzīvojam pārbaudījumu laikā. Klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un kaitējums videi apdraud Eiropu un pasauli. Tajā pašā laikā jaunās digitālās tehnoloģijas maina mūsu dzīves, darba un uzņēmējdarbības veidu. Šīs jaunās digitālās tehnoloģijas sniedz jaunas iespējas, bet arī rada jaunas briesmas. Turklāt globālā Covid-19 pandēmija, kas skāra Eiropu 2020. gadā, ir apgriezusi mūsu dzīvi kājām gaisā. Tā parādīja, cik ātri pasaule var nonākt krīzes situācijā un cik svarīgi ir, lai ES būtu gatava reaģēt uz jaunām problēmām, vienlaikus risinot jau esošas.
Kad 2019. gadā amatā stājās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, viņa nāca klajā ar sešiem galvenajiem Eiropas mērķiem turpmākajiem gadiem. Šie mērķi ietver gan pāreju uz veselīgu planētu un jaunu digitālo pasauli, gan ES pasaules līderes lomas stiprināšanu. Reaģējot uz globālo pandēmiju, ES ir izstrādājusi Eiropas atveseļošanas plānu, lai nodrošinātu, ka pēc Covid-19 tā kļūtu zaļāka, digitālāka un noturīgāka un sniegtu daudz iespēju jauniešiem. Šā atveseļošanas plāna nosaukums ir NextGenerationEU. Šajā nodaļā izklāstīts, ko ES dara katrā prioritārajā jomā, lai to īstenotu.
“Mēs nevaram aizstāt zaudēto laiku, ko pandēmija ir atņēmusi jauniešiem, bet mēs varam viņiem un kopā ar viņiem izveidot kaut ko labāku un taisnīgāku. Mums ir jārīkojas tagad, un jauniešiem ir jāuzņemas svarīga loma šajās pārmaiņās.”
Sīkāk par ES politiskajām prioritātēm: ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024_lv
Eiropa atgūstas no tās vēsturē lielākās sabiedrības veselības krīzes, kas ir izraisījusi arī nepieredzētu ekonomikas attīstības palēninājumu. Koronavīrusa pandēmija tā vai citādi ir skārusi mūs visus. Daudzi cilvēki saslima vai zaudēja tuviniekus, citi zaudēja darbu un ienākumus.
Kad 2020. gada sākumā sākās krīze, ES rīkojās ātri, lai atbalstītu veselības aprūpes sistēmas, glābtu cilvēku dzīvību un nodrošinātu ekonomikas funkcionēšanu. Tā arī nodrošināja vakcīnu ražošanu, iegādi un piegādi ES valstīm. Pašlaik ES strādā pie koordinācijas uzlabošanas starp ES valstīm, lai tās varētu sagatavoties turpmākajām veselības krīzēm un kopīgi reaģēt uz tām.
ES mērķis ir novērst pandēmijas radītos ekonomiskos un sociālos zaudējumus, ieguldot projektos un iniciatīvās, lai padarītu Eiropu veselīgāku, zaļāku, digitālāku un spējīgāku risināt nākotnes problēmas. Lai veicinātu atveseļošanu, ES izmanto ES budžetu un īpašu atveseļošanas plānu, kas pazīstams kā NextGenerationEU. Kopumā atveseļošanas veicināšanai paredzētais finansējums sasniegs nedaudz vairāk nekā divus triljonus eiro (2018 miljardus eiro). Vairāk informācijas meklēt sadaļā “Ekonomika cilvēku labā”.
Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/info/strategy/recovery-plan-europe_lv
ES valstis atbild par savu veselības politiku, arī par savu iedzīvotāju vakcinēšanu pret slimībām, piemēram, Covid-19. Savukārt ES sniedz atbalstu šiem centieniem. Piemēram, tā izveidoja sistēmu, kas savieno valstu izveidotās kontaktu izsekošanas lietotnes, un koordinēja kopēju ES digitālo sertifikātu sistēmu, lai cilvēki varētu vieglāk ceļot.
Informāciju un padomus par ceļošanu atradīsi vietnē reopen.europa.eu/lv.
2020. gadā ES līderi vienojās par līdz šim lielāko ES finansējuma paketi, lai palīdzētu atveseļot Eiropu pēc Covid-19 un sagatavotu labāku nākotni nākamajai paaudzei. Šo paketi veido ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam un pagaidu fonds, kas izveidots, lai atbalstītu Eiropas atveseļošanas plānu, kas pazīstams kā NextGenerationEU. Ar lielāko daļu NextGenerationEU finansējuma tiks sniegts finansiāls atbalsts ES valstīm, lai palīdzētu tām atgūties no pandēmijas sekām. Šī nauda tiks izmantota, lai palīdzētu tām izkļūt no krīzes zaļākām, digitālākām un noturīgākām. To plānots panākt, ieguldot līdzekļus jomās, kas skar visus eiropiešus, piemēram, ātrāki interneta savienojumi, tīra enerģija un transports, izglītība un apmācība, kā arī ēku energoefektivitātes uzlabošana.
Uzzini vairāk par savas valsts atveseļošanas plāniem: europa.eu/!wYRggt
Lai palīdzētu valstīm apturēt ekonomikas attīstības palēnināšanos, ES ir izveidojusi shēmu – iniciatīvu SURE –, lai sniegtu finansiālu atbalstu uzņēmumiem. 2020. gadā vien šī shēma palīdzēja saglabāt darbu aptuveni 30 miljoniem ES iedzīvotāju.
Uzzini vairāk par iniciatīvu SURE šeit:
Eiropas valstis izrādīja patiesu solidaritāti, atbalstot cita citu pandēmijas laikā. Piemēram, slimnīcas visā ES uzņēma pacientus no citām valstīm un nosūtīja medicīniskās palīdzības vienības, lai palīdzētu kaimiņvalstīm. ES arī koordinēja aizsardzības līdzekļu piegādi vietās, kur tie bija visvairāk vajadzīgi. ES ir apņēmusies nodrošināt, lai drošas vakcīnas sasniegtu pat tālākos pasaules nostūrus. Komisija un ES valstis ir galvenās līdzekļu devējas globālajā iniciatīvā COVAX, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi Covid-19 vakcīnām. Tās atbalsta arī vakcinācijas kampaņas partnervalstīs.
Uzzini vairāk par Eiropas solidaritāti darbībā: europa.eu/!cxYhTB
Ar nelielu ES palīdzību cilvēki visā Eiropā – no Itālijas lauksaimniekiem līdz Horvātijas skolotājiem un Vācijas mazo uzņēmumu īpašniekiem – ir spējuši izturēt koronavīrusa vētru.
Lūk, ko viņi stāsta: europa.eu/!BpgtyY
Ko tu Covid-19 pandēmijas laikā pieredzēji savā skolā, pilsētā un citās vietās? Pārrunājiet grupās, kā cilvēki reaģēja jūsu valstī un kāds bija ES ieguldījums! Vai kaut ko varēja izdarīt labāk?
Uzzini vairāk par ES reakciju uz koronavīrusa izraisīto krīzi: europa.eu/!wPuqgv
Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām mūsdienu pasaules problēmām. No 8 miljoniem planētas sugu 1 miljonam draud izzušana. Tiek piesārņoti un izpostīti meži un okeāni. Nav pārsteigums, ka jaunieši, kam rūp planēta, uz kuras viņiem būs jādzīvo, ir visskaļāk aicinājuši aktīvāk rīkoties klimata jomā.
Eiropas Savienība ir vadījusi globālos centienus cīņā ar klimata pārmaiņām. Tai bija būtiska loma, lai 2015. gadā Parīzē noslēgtu nozīmīgu globālo klimata nolīgumu. Tagad ES ir pilna apņēmības līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo pasaules daļu – vietu, kur mēs nesaražojam vairāk siltumnīcefekta gāzu, nekā mūsu ekosistēmas spēj dabiski absorbēt.
Eiropas zaļais kurss ir ES rīcības plāns, lai sasniegtu šo mērķi un pārveidotu ES par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tas cita starpā ietvers vērienīgu siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās un mūsu dabiskās vides aizsardzību. Tas ietvers arī risinājumu meklēšanu klimata pārmaiņu nenovēršamajām sekām.
ES mērķis līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai ir nostiprināts, pateicoties pirmajam Eiropas Klimata aktam. Šis tiesību akts arī nosaka par juridisku pienākumu sasniegt ES starpposma mērķrādītāju – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.
Lai izpildītu ES klimata saistības, būs jārīkojas visās jomās: rūpniecībā, enerģētikā, transporta nozarē, pārtikas ražošanā, lauksaimniecībā un būvniecībā. Tas ietvers tīras enerģijas plašāku izmantošanu, piesārņojuma samazināšanu, ēku energoefektivitātes uzlabošanu un tīrāka transporta, kā arī tam nepieciešamo degvielu ieviešanu. Eiropas Komisija 2021. gada jūlijā ierosināja dažādus pasākumus, lai palīdzētu ES virzībā uz tās 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanu. Tie ietver šādus pasākumus:
lai nodrošinātu, ka neviens cilvēks vai reģions netiek atstāts novārtā, ES sniegs finansiālu atbalstu tiem, kuri saskaras ar vislielākajām problēmām. Lai uzsvērtu savu apņemšanos, ES no 2021. līdz 2027. gadam vismaz 30 % izdevumu atvēlēs ar klimatu saistītām iniciatīvām.
Eiropas Savienībā tirgotajiem ražojumiem jābūt konstruētiem tā, lai tie ilgāk kalpotu un tos būtu vieglāk izmantot no jauna, salabot un reciklēt jeb pārstrādāt. Tajos jāizmanto arī pēc iespējas vairāk reciklētu jeb pārstrādātu materiālu. Jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna, kas ir viens no galvenajiem zaļā kursa elementiem, mērķis ir panākt, lai ilgtspējīgi ražojumi ES kļūtu par normu.
Uzzini vairāk par Komisijas priekšlikumu par Eiropas zaļā kursa īstenošanu: europa.eu/!DGucvP
Vai ir kaut kas, ko jūs kā klase vai skola varat darīt, lai palīdzētu veidot zaļāku Eiropu? Jūsu skolotājs var atrast idejas klases diskusijai tālāk pievienotajā skolotāju rīkkopā “Zaļais izaicinājums”. Sadalieties nelielās grupās, lai apspriestu savas idejas!
“Zaļā izaicinājuma” skolotāju rīkkopa: europa.eu/!tNVFgq
Ēkas patērē 40 % no ES patērētās enerģijas un rada 36 % ar enerģiju saistīto CO2 emisiju. Labā ziņa ir tā, ka līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā varētu renovēt 35 miljonus ēku, ievērojami samazinot emisijas un radot 160 000 jaunu darbvietu būvniecības nozarē.
Enerģijas ražošana un izmantošana rada 75 % no ES emisijām. Enerģijas taupīšana, izmantojot energoefektivitātes pasākumus, un atjaunojamo energoresursu ievērojams palielinājums tieši samazinās emisijas, gaisa piesārņojumu un atkarību no fosilā kurināmā.
Uzzini vairāk par enerģētiku, noskatoties šo īso video sēriju: europa.eu/learning-corner/eu-energy-policy_lv
Natura 2000 teritorijas ir norādītas visā Eiropā.
Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, ko ES viena pati nevar atrisināt. Eiropas Savienība sadarbojas ar citām pasaules valstīm un reģioniem, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Šajā nolīgumā ir noteikts mērķis ierobežot globālo sasilšanu “krietni zem 2 °C” atzīmes salīdzinājumā ar temperatūru pirms industriālās revolūcijas, vienlaikus cenšoties ierobežot šo pieaugumu līdz 1,5 °C. Katru gadu valstis tiekas, lai apspriestu progresu šo mērķu sasniegšanā ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas pazīstama kā “pušu konference”.
Daba ir mūsu lielākais sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām un slimību uzliesmojumiem. Tomēr dzīvības tīklu, no kura esam atkarīgi, apdraud cilvēku neilgtspējīga rīcība. Viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem ir atjaunot dabas veselību. ES plāno to panākt, cita starpā paplašinot aizsargājamo teritoriju tīklu uz sauszemes un jūrā (šis tīkls ir pazīstams kā Natura 2000), iestādot miljardiem koku un veicinot ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Tā arī strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka pārtika, ko mēs ēdam, ir veselīga, pieejama un ražota videi nekaitīgā veidā. Tas ietver kaitīgo pesticīdu lietošanas samazināšanu un bioloģiskās lauksaimniecības paplašināšanu.
Vairāk par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam vari uzzināt šeit: europa.eu/!b7b74V
Eiropas Savienība un ES valstis kopā ir pasaulē lielākais klimatfinansētājs. 2019. gadā tās ieguldīja 21,9 miljardus eiro, lai atbalstītu jaunattīstības valstis to centienos risināt klimata pārmaiņu problēmas.
Lai uzzinātu vairāk par klimata pārmaiņām, dodies uz tīmekļa vietni “Mūsu planēta, mūsu nākotne”: europa.eu/learning-corner/our-planet-our-future_lv
Uzzini vairāk par Eiropas zaļo kursu šeit: europa.eu/!8QQbdB
Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi Eiropas pāreju uz digitālu pasauli. Digitālās tehnoloģijas nodrošināja ģimenes un draugu saziņu, mācību stundas un uzņēmumu darbību. Tagad tās ir kļuvušas par būtisku mūsu dzīves sastāvdaļu. Tomēr ne visiem ir vienāda piekļuve šīm tehnoloģijām vai prasmes, lai tās pilnībā izmantotu.
ES mērķis ir nākamos 10 gadus padarīt par Eiropas digitālo desmitgadi. Tā strādā, lai nodrošinātu, ka digitālā pārkārtošanās dod labumu visiem, nevis tikai dažiem. Tas nozīmē, piemēram, nodrošināt, lai ikvienam būtu piekļuve ātram internetam un prasmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu digitālās pasaules sniegtās iespējas. Tajā pašā laikā jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, pārveido mūsu pasauli, sniedzot ne tikai daudz priekšrocību, bet arī radot jaunas bažas. ES mērķis ir vadīt jaunu globālu standartu izstrādi, lai nodrošinātu, ka eiropieši var uzticēties šo tehnoloģiju sniegtajām iespējām.
Digitālā pārkārtošanās un gudrāka tehnoloģiju izmantošana arī būs izšķiroša, lai palīdzētu ES līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai un sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus.
2021. gada martā Eiropas Komisija publiskoja redzējumu par Eiropas digitālo pārkārtošanos līdz 2030. gadam, kā arī virkni konkrētu mērķrādītāju un plānu, kā nodrošināt to sasniegšanu. Mērķrādītāji atspoguļo četrus galvenos mērķus: tehnoloģiski zinīga Eiropa ar digitāli prasmīgiem iedzīvotājiem un augsti kvalificētiem speciālistiem, augstākā mērā uzticamas un drošas digitālās infrastruktūras; lielākā daļa Eiropas uzņēmumu – digitalizēti, un modernizēti publisko iestāžu pakalpojumi, kas atsaucas uz sabiedrības vajadzībām. Pirmā programma “Digitālā Eiropa”, kuras budžets 2021.–2027. gadam ir 7,5 miljardi eiro, nodrošinās finansējumu projektiem tādās svarīgās jomās kā mākslīgais intelekts, superdatošana, kiberdrošība un augsta līmeņa prasmes. Saskaņā ar ES atveseļošanas plānu ES valstīm vismaz 20 % no līdzekļiem, ko tās saņem no NextGenerationEU fonda, ir jāiegulda digitālās iniciatīvās.
Vairāk informācijas par digitālajiem mērķiem 2030. gadam: europa.eu/!BgV4FK
Digitālās zināšanas ir ļoti svarīgas mācībām un darbam. Tās ir nepieciešamas arī, lai piekļūtu arvien lielākam skaitam tiešsaistes publisko pakalpojumu – no bankas konta atvēršanas līdz pieteikuma iesniegšanai studijām ārvalstīs. Tomēr šodien vairāk nekā piektdaļai jauniešu trūkst digitālo pamatprasmju. Lai gan atbildība par izglītību un apmācību gulstas uz ES valstīm, Eiropas Savienība sniedz atbalstu šajā jomā. Tā atbalsta ES valstis, ieguldot līdzekļus tādās programmās kā Eiropas Prasmju programma un Digitālās izglītības rīcības plāns, lai apmācītu eiropiešus un paplašinātu Eiropas talantu bāzi.
Eiropas Komisija īsteno dažādus projektus, kuru mērķis ir palīdzēt ES valstīm uzlabot digitālo prasmju līmeni. To vidū ir ikgadējā ES programmēšanas nedēļa un “digitālo iespēju” prakses, kas dod iespēju studentiem iegūt praktisku profesionālo pieredzi darba tirgū pieprasītajās digitālajās jomās.
Atklāj digitālo iespēju pasauli ar šo digitālo pētnieku animācijas seriālu: europa.eu/!JQ9qTd
Saskaņā ar 2020. gada rezultātu pārskatu “Sievietes digitālajā jomā” tikai 18 % IKT speciālistu ES ir sievietes. ES rīkojas, lai palielinātu sieviešu dalību digitālajā nozarē, un šajā nolūkā lauž stereotipus, veicina izglītību un apmācību digitālo prasmju jomā, kā arī mudina vairāk sieviešu kļūt par uzņēmējām šajā nozarē.
Mākslīgais intelekts (MI) var mums palīdzēt daudzos veidos, piemēram, medicīnā noteikt precīzākas diagnozes un samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Tomēr ir cilvēki, kuri uztraucas, ka mākslīgais intelekts var apdraudēt viņu darbvietas, vai arī šaubās, vai šai tehnoloģijai var uzticēties. Lai kliedētu šīs bažas, Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai nodrošinātu, ka ES izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas ir drošas, pārredzamas, ētiskas, objektīvas un cilvēka kontrolētas.
Kādas ir ar mākslīgo intelektu saistītās priekšrocības un riski? Apspriediet nelielās grupās!
ES pirmais pasaules klases superdators “Vega” sāka darbu Mariborā, Slovēnijā, 2021. gada aprīlī. Tas spēj veikt 6,9 miljonus miljardus aprēķinu sekundē – neticami! Tas ir nosaukts slavenā slovēņu matemātiķa Jurija Vegas vārdā un ir viens no astoņiem augstākās klases superdatoriem, kas palīdzēs Eiropas pētniekiem, rūpniecības nozarei un uzņēmumiem gūt panākumus daudzās jomās – no zāļu un jaunu materiālu izstrādes līdz cīņai pret klimata pārmaiņām.
ES ir vieni no stingrākajiem datu aizsardzības un privātuma noteikumiem pasaulē. Tie palīdz nodrošināt, ka tiešsaistes vide ir droša un godīga. Tie arī palīdz aizsargāt cilvēkus, jo īpaši bērnus, no nelikumīga un kaitīga satura. Tomēr tiešsaistes platformas var ļaunprātīgi izmantot, lai izplatītu nelikumīgu saturu, piemēram, naida runu vai teroristisku saturu, vai lai pārdotu bīstamas preces un viltotus ražojumus. Eiropas Komisija strādā, lai nodrošinātu, ka tas, kas ir nelikumīgs reālajā dzīvē, ir nelikumīgs arī tiešsaistē. Tā arī rīkojas, lai stiprinātu kiberdrošību visā ES un aizsargātu ES valstu valdības, iedzīvotājus un uzņēmumus no globāliem kiberdraudiem. Šī darba ietvaros ES ir palīdzējusi izveidot kopīgu kiberdrošības vienību, lai apvienotu Eiropas Savienībai un ES valstīm pieejamos resursus un zināšanas. Mērķis ir iedarbīgi novērst, atturēt un reaģēt uz masveida kiberincidentiem un kiberkrīzēm.
ES finansētais drošāka interneta centru tīkls palīdz veicināt izpratni par drošību tiešsaistē. Katrā no šiem centriem darbojas jauniešu grupa, kurā jaunieši sniedz vērtīgus padomus un ieteikumus saviem vienaudžiem, pamatojoties uz savu pieredzi tiešsaistes tehnoloģiju jomā.
Uzzini vairāk par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu europa.eu/!74YDfv
Koronavīrusa pandēmija izraisīja lielu satricinājumu Eiropas ekonomikā, ietekmējot cilvēku iztikas līdzekļus un uzņēmumus visās nozarēs. Darbvietu zaudēšana īpaši skāra jauniešus, no kuriem daudzi strādā tādās smagi skartās nozarēs kā tūrisms un viesmīlība.
ES ir ne tikai veikusi pasākumus, lai pasargātu uzņēmumus un darba ņēmējus no pandēmijas ekonomiskajām sekām, bet arī izstrādājusi atveseļošanas plānu, lai palīdzētu Eiropai atgūt pamatu zem kājām. Šajā plānā, ko dēvē par NextGenerationEU, galvenā uzmanība ir pievērsta ne tikai pandēmijas radīto zaudējumu novēršanai, bet, kā liecina tā nosaukums, arī ieguldījumiem nākamajā eiropiešu paaudzē un ES ilgtermiņa nākotnē. NextGenerationEU finansējums tiek piešķirts papildus ES budžetam 2021.–2027. gadam. Tā ir unikāla iespēja visām ES valstīm paātrināt atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos visā ES. Kopējā atveseļošanas pasākumu kopuma vērtība ir vairāk nekā 2 triljoni eiro.
ES strādā, lai stiprinātu ekonomiku visās valstīs un reģionos, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu atbalstam. Tā strādā arī pie tā, lai mazinātu nevienlīdzību un uzlabotu dzīves līmeni visiem eiropiešiem.
NextGenerationEU atveseļošanas fonda kopējā vērtība ir vairāk nekā 800 miljardi eiro. No tā galvenokārt tiks finansētas reformas un ieguldījumi dalībvalstīs līdz 2026. gadam. Šajā periodā Eiropas Komisija ES vārdā aizņemsies līdzekļus kapitāla tirgos. Iegūtie līdzekļi tiks sadalīti ES valstīm, lai tās šo naudu izmantotu projektiem un iniciatīvām. Lai saņemtu finansiālo atbalstu, ES valstīm bija jāizstrādā valsts plāni, kuros bija jānorāda, kā tās ieguldīs naudu. Tajos noteikta izdevumu daļa bija jāparedz klimata un digitālajām iniciatīvām. Tas palīdzēs ES sasniegt mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un sekmēt Eiropas digitālo pārkārtošanos, radot darbu un veicinot ekonomikas izaugsmi.
ES strādā, lai jauniešiem nodrošinātu prasmes un kompetences, kas viņiem nepieciešamas strauji mainīgajā darba pasaulē, jo īpaši tās, kas viņiem ļaus gūt panākumus zaļās un digitālās pārkārtošanās apstākļos. Komisija ir ierosinājusi mērķtiecīgas iniciatīvas, lai atbalstītu dalībvalstis bezdarba mazināšanā un palīdzētu jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū. Ar jauniešu nodarbinātības atbalsta iniciatīvu tika pastiprināta Garantija jauniešiem, un tagad tā aptver plašāku mērķa grupu – jauniešus vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Tā arī nodrošina stimulu māceklībai, tostarp atjaunojot Eiropas Māceklību aliansi, kas tagad sniedz lielākas priekšrocības gan darba devējiem, gan jauniešiem, un reformas, lai profesionālo izglītību un apmācību padarītu modernāku, pievilcīgāku un elastīgāku.
Jaunā ES iniciatīva ALMA (Aim, Learn, Master, Achieve) palīdzēs jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, atrast ceļu uz darba tirgu. Tā apvienos atbalstu izglītībai, profesionālajai apmācībai vai nodarbinātībai viņu mītnes valstī ar darba praksi citā ES valstī.
Komisija strādā arī pie tā, lai uzlabotu apstākļus tiem, kuru nodarbinātības veids ir nestandarta, piemēram, ar digitālo platformu starpniecību organizēts darbs, kas kļūst arvien populārāks jauniešu vidū.
Kopējais mērķis ir panākt, lai ES valstis no 2021. līdz 2027. gadam ieguldītu vismaz 22 miljardus eiro no ES finansējuma jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumos. Piemēram, ES līdzekļus var izmantot piemaksām mazajiem uzņēmumiem, lai tie pieņemtu darbā mācekļus, uzņēmējdarbības uzsākšanas aizdevumiem un dotācijām topošajiem uzņēmējiem, kā arī apmācībām, lai palīdzētu jauniešiem apgūt jaunas darba tirgū nepieciešamās prasmes.
Sīkāk par jaunatnes darba atbalstīšanu: europa.eu/!PbJFcG
Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikti 20 principi, kuru mērķis ir veidot taisnīgus darba tirgus un labklājības sistēmas, kas darbojas ikviena labā – no tiesībām uz vienlīdzīgām iespējām un nodarbinātības atbalstu līdz taisnīgām algām, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Šo principu īstenošana ir ES iestāžu, valsts, reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības kopīga atbildība.
Ir izveidots mērķrādītāju kopums, kas ES jāsasniedz līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu, ka vairāk eiropiešiem ir pieejamas gan vajadzīgās prasmes, gan vienlīdzīgas iespējas digitālākā, ilgtspējīgākā un iekļaujošākā ekonomikā.
Būt iekļaujošam nozīmē nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā visu sabiedrības locekļu vajadzības. Tas nozīmē arī to, ka ikvienam ir jābūt iespējai strādāt un nopelnīt sev iztiku. Piemēram, Eiropas Komisija strādās pie tā, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti var piedalīties apmācības kursos un apgūt jaunas prasmes, kā arī iegūt darbu un būt neatkarīgi.
Komisija arī ierosina jaunus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši saņem vienādu darba samaksu par vienādu darbu. Šie pasākumi palielinās informētību par darba samaksas nosacījumiem uzņēmumā un sniegs darba devējiem un darba ņēmējiem vairāk rīku, lai novērstu diskrimināciju darba samaksas jomā.
Jaunais Eiropas Sociālais fonds Plus atbalstīs ES iedzīvotājus, reģionus un valstis, kas saskaras ar dažādām problēmām, sākot ar atveseļošanos no pandēmijas un beidzot ar ES mērķu sasniegšanu nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, izglītības un klimata jomā (europa.eu/!yPcTXK).
Uzzini vairāk par Komisijas iniciatīvām, lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principus: europa.eu/!Uh4JK6
Zemāk ir uzskaitītas jomas, kas ietvertas Eiropas sociālo tiesību pīlārā. Izvēlies trīs jomas, kuras uzskati par vissvarīgākajām, un pēc tam pārrunājiet savu izvēli nelielās grupās!
Uzzini vairāk par ES plāniem izveidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā: europa.eu/!kp93jd
Eiropas Savienībā dzīvo aptuveni 447 miljoni cilvēku, kas ir trešais lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē aiz Ķīnas un Indijas, un tai ir nozīmīga loma pasaules mērogā. ES, kas darbojas kā vienots tirgus ar 27 valstīm, ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks. Starptautiskie tirdzniecības nolīgumi veicina Eiropas un tās tirdzniecības partneru ekonomisko izaugsmi. Tie arī palīdz izplatīt Eiropas principus un vērtības, piemēram, demokrātiju, cilvēktiesības, sociālās tiesības un cīņu pret klimata pārmaiņām.
ES attiecības ar pārējo pasauli ir balstītas uz solidaritāti un sadarbību. Tādi izaicinājumi kā klimata pārmaiņas, vardarbīgs ekstrēmisms, cilvēku tirdzniecība un neatbilstīga migrācija nepazīst robežas, savukārt galēju nabadzību var risināt tikai sadarbībā ar partneriem jaunattīstības valstīs.
ES strādā, lai padarītu pasauli par drošāku vietu, kur attieksme pret cilvēkiem ir taisnīga un tiek ievēroti likumi. ES ārējās darbības pamatā ir principi, kas iedvesmoja tās izveidi un attīstību, tai skaitā miers, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības. ES strādā, lai stiprinātu partnerattiecības ar tās tuvākajām kaimiņvalstīm austrumos, jo īpaši ar Rietumbalkānu valstīm, kā arī ar tālākām kaimiņvalstīm (plašāka informācija par ES kandidātvalstīm ir sniegta nodaļā “Kas ir Eiropas Savienība?”).
ES ir spēkā vairāk nekā 45 tirdzniecības nolīgumi ar gandrīz 80 partneriem visā pasaulē. 2020. gadā ES panāca jaunu tirdzniecības nolīgumu ar Meksiku, un stājās spēkā tās tirdzniecības nolīgums ar Vjetnamu.
Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī ES un Apvienotā Karaliste 2020. gada 30. decembrī parakstīja ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.
Tirdzniecība ar valstīm ārpus ES tieši vai netieši nodrošina vairāk nekā 35 miljonus darbvietu Eiropā.
Tirdzniecības nolīgumi atvieglo valstu savstarpējo tirdzniecību un palīdz radīt vairāk darbvietu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi. Tie arī nodrošina pircējiem Eiropas Savienībā lielāku preču izvēli no dažādām pasaules valstīm un zemākas cenas. Turklāt tie palīdz ES uzņēmumiem konkurēt ārvalstīs. ES ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar daudzām pasaules valstīm. Ja tās nostāja ir vienota, Eiropas Savienībai ir ievērojami lielāka teikšana starptautiskās tirdzniecības sarunās, nekā būtu jebkurai atsevišķai tās valstij.
Tirdzniecības politikai var būt liela nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju. ES mērķis ir panākt, lai Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām ievērošana kļūtu par būtisku elementu turpmākajos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos.
ES vada centienus reformēt pasaules tirdzniecības noteikumus, lai nodrošinātu, ka ar tiem iespējams labāk reaģēt uz mūsdienu problēmām.
ES cieši sadarbojas ar kaimiņvalstīm un citām valstīm un starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO un Pasaules veselības organizāciju, lai risinātu kopīgas problēmas, piemēram, Covid-19 un klimata pārmaiņas. Tās mērķis ir veidot jaunas alianses ar valstīm ārpus ES un stiprināt sadarbību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām.
Global Gateway ir ES jaunā stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot savienojamību digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē un stiprināt veselības, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē. Investīcijas 300 miljardu eiro apmērā nodrošinās, ka šī savienojamība ir demokrātiska, pārredzama, zaļa, droša un vieda.
Plašāka informācija: europa.eu/!r86Xqx
ES un ASV samits 2021. gada jūnijā iezīmēja atjaunotas transatlantiskās partnerības sākumu un noteica kopīgu sadarbības programmu pēcpandēmijas laikmetā.
ES līdzfinansē uzņēmējdarbības skolu, kas ļauj jauniešiem no Āfrikas kļūt par pilotiem, salona apkalpes locekļiem vai bortinženieriem. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apmeklē Etiopijas Aviācijas akadēmiju Adisabebā 2020. gada 27. februārī.
ES veido ciešāku un visaptverošāku sadarbību ar Āfriku. Tā ir ierosinājusi virkni partnerību, kuru pamatā ir kopīgas intereses un vērtības, koncentrējoties uz tādām svarīgām jomām kā zaļā pārkārtošanās, digitālā pārkārtošanās, migrācija un mobilitāte..
ES visā pasaulē ir 140 biroji jeb delegācijas. To loma ir līdzīga vēstniecību lomai. Tām ir būtiska nozīme ES un tās pilsoņu pārstāvībā, kā arī sadarbības tīklu un partnerību veidošanā.
ES un tās dalībvalstis ir pasaulē galvenās humānās palīdzības sniedzējas. ES sniedz un koordinē palīdzību cilvēkiem katastrofu skartajos reģionos Eiropā un visā pasaulē. 2022. gada sākumā, neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Komisija paziņoja par papildu 90 miljonu eiro piešķiršanu ārkārtas palīdzības programmām, lai palīdzētu Ukrainas kara skartajiem civiliedzīvotājiem.
Lūk, daži piemēri, kas parāda ES lomu pasaulē. Izvēlies trīs, kas tev šķiet vissvarīgākie, un paskaidro, kāpēc izvēlējies tieši tos. Salīdzini savas atbildes ar klasesbiedru atbildēm.
Sīkāk par ES darbu, kas stiprina Eiropas pozīcijas pasaulē: europa.eu/!xBxBYv
Eiropas Savienība ir kas vairāk nekā tikai vienots preču un pakalpojumu tirgus. Tā ir cilvēku savienība, kuriem ir kopīgas vērtības. Šīs vērtības ir izklāstītas ES līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas garantē ES iedzīvotāju tiesības. Šīs vērtības, ieskaitot demokrātiju un tiesiskumu, ir mūsu sabiedrības pamats. Piemēram, neviena demokrātija nevar uzplaukt bez neatkarīgām tiesām, kuras garantē pamattiesību un pilsonisko brīvību aizsardzību, kā arī bez aktīvas pilsoniskās sabiedrības un brīviem masu medijiem.
Eiropas dzīvesveids ir iekļaujošs, un tas nozīmē, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Ikvienam ES iedzīvotājam jābūt iespējai gūt panākumus, piedalīties un uzņemties vadību neatkarīgi no dzimuma, rases vai tautības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Eiropas Komisija īsteno politiku un pasākumus, kas vērsti pret diskrimināciju un stereotipiem, kuri pārāk bieži sastopami sabiedrībā.
Izmantojot koronavīrusa pandēmijas laikā gūto pieredzi, ES strādā, lai stiprinātu savu spēju reaģēt uz veselības krīzēm, vienlaikus veicot pasākumus, lai uzlabotu visus iedzīvotāju veselības aspektus.
Eiropas Savienībā ir viens no visplašākajiem diskriminācijas novēršanas tiesību aktu kopumiem pasaulē. Tomēr ir jāturpina darbs, lai novērstu ES pastāvošo nevienlīdzību un nodrošinātu, ka Eiropas dzīvē var piedalīties ikviens. Komisija pastiprina darbu visās jomās – sākot ar rasisma un antisemītisma apkarošanu un beidzot ar pasākumiem, lai nodrošinātu, ka cilvēki, kas ierodas Eiropā, un mazākumtautības netiek marģinalizētas vai atstumtas no sabiedrības. Komisija turpina arī darbu pie tā, lai nodrošinātu, ka invalīdi var izmantot savas tiesības un viņiem ir tādas pašas iespējas dzīvē kā visiem, un lai apkarotu LGBTIK personu diskrimināciju.
Sīkāk par ES plāniem apkarot visus diskriminācijas veidus: europa.eu/!dtU7Q6
Apmēram 87 miljoniem cilvēku ES ir kāda invaliditāte.
Noskaidro, kā ES plāno tuvākajos gadu desmitos aizsargāt invalīdu tiesības: europa.eu/!UJnfxT
Gandrīz 60 % eiropiešu uzskata, ka viņu valstī ir plaši izplatīta diskriminācija tautības vai ādas krāsas dēļ.
Vai atceries gadījumus, kad esi redzējis vai varbūt piedzīvojis diskrimināciju? Ko, tavuprāt, varētu darīt, lai pret to cīnītos? Apspriediet to nelielās grupās un iepazīstiniet klasi ar savām domām!
Tiesiskums tieši ietekmē ikviena pilsoņa dzīvi. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi likuma priekšā un aizsargātu personas tiesības. Tas ir nepieciešams arī, lai novērstu valsts iestāžu varas ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu, ka lēmumu pieņēmējus var saukt pie atbildības.
Uzzini, ko ES dara, lai veicinātu, aizsargātu un īstenotu tiesiskumu Eiropā: europa.eu/!FJDXwG
Vairāk nekā 80 % iedzīvotāju norāda, ka viņiem ir svarīgi šādi aspekti: efektīva tiesību aizsardzība tiesā, ko nodrošina neatkarīgas tiesas, vienlīdzība likuma priekšā, kā arī pienācīga korupcijas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par to.
Eiropas Savienība ir teritorija, kurā var patverties cilvēki, kuri bēg no vajāšanas vai nopietna kaitējuma savā izcelsmes valstī. Katru gadu tūkstošiem cilvēku ierodas Eiropā, meklējot starptautisko aizsardzību vai labāku dzīvi. Eiropas Savienība sadarbojas ar ES valstīm, lai rastu veidus, kā labāk pārvaldīt to cilvēku plūsmu, kas ierodas ES krastos. Komisija 2020. gadā nāca klajā ar priekšlikumiem migrācijas un patvēruma sistēmas uzlabošanai Eiropā. Šajos priekšlikumos ir aplūkoti veidi, kā uzlabot sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, panākt sekmīgu bēgļu integrāciju un to personu atgriešanu, kurām nav tiesību palikt ES. 2022. gada sākumā, neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ES pirmo reizi piemēroja pagaidu aizsardzības shēmu personām, kas bēg no kara Ukrainā, ļaujot tām izmantot saskaņotas tiesības visā ES, piemēram, uzturēšanās tiesības, tiesības uz mājokli, medicīnisko palīdzību un piekļuvi bērnu izglītībai.
Uzzini vairāk par Eiropas solidaritāti ar Ukrainu: europa.eu/!FMFY9B
Migrantiem un ES pilsoņiem, kuri dzimuši ārpus ES, ir liela nozīme Eiropas sabiedrībā un dažādās ekonomikas nozarēs. ES strādā, lai nodrošinātu, ka viņi var pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, veicot pasākumus tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe un mājokļi..
NOSKATIES VIDEO: Intervija ar Suādu Alšlehu audiovisual.ec.europa.eu/en/video/I-195435
Suāda Alšleha ieradās Eiropā kā bēgle no Sīrijas. Tagad viņa Īrijā īsteno savu sapni kļūt par ārsti.
ES strādā, lai nodrošinātu, ka ES valstis kopīgi gatavojas un reaģē uz veselības krīzēm un ka par pieņemamu cenu ir pieejamas medicīnas preces. Tā strādā arī pie tā, lai uzlabotu profilaksi, ārstēšanu un aprūpi tādām slimībām kā vēzis. Šis darbs, kas ir Eiropas veselības savienības pamatā, ļaus ES labāk novērst un cīnīties ar pandēmijām nākotnē, stiprināt Eiropas veselības aprūpes sistēmas un labāk aizsargāt iedzīvotāju veselību.
Eiropas Savienība programmā “ES – veselībai” (2021–2027) ieguldīs vairāk nekā 5 miljardus eiro pasākumos ar ES pievienoto vērtību, lai papildinātu ES valstu veselības politiku.
ec.europa.eu/health/funding/eu4health_lv
Darbības jomas:
Sīkāk par programmu “ES – veselībai" – šajā īsajā dokumentālajā filmā: europa.eu/!HJRffq
2020. gadā Eiropas Savienībā 2,7 miljoniem cilvēku tika diagnosticēts vēzis, kas laupīja dzīvību vēl 1,3 miljoniem cilvēku, tostarp 2000 jauniešu.
Uzzini, kā ar Eiropas vēža uzveikšanas plānu paredzēts samazināt nāves gadījumu skaitu no šīs slimības un uzlabot vēža slimnieku profilaksi, ārstēšanu un aprūpi: europa.eu/!JRYWgY
Slimnieku kopējs sagatavo iekārtu pacientes magnētiskās rezonanses izmeklējumam Ljēžas Universitātes slimnīcā (Beļģija), 2020. gada 24. janvāris.
Sīkāk par ES eiropeiskā dzīvesveida popularizēšanas darbu: europa.eu/!nHW7Qh
Demokrātija ir pamats, uz kura balstās Eiropas Savienība. Veselīgā un plaukstošā demokrātiskā sistēmā pilsoņi var brīvi paust savu viedokli, izvēlēties politiskos līderus vai paši par tādiem kļūt un ietekmēt savu nākotni.
Pēdējo gadu vēlēšanas liecina par sabiedrības politiskās līdzdalības atjaunošanos un lielāku vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Tomēr tāpat kā daudzviet citur pasaulē demokrātija Eiropas Savienībā un ES valstīs saskaras ar grūtībām. Šīs problēmas ir dažādas – no augoša ekstrēmisma un iejaukšanās vēlēšanās līdz draudiem žurnālistiem un atsvešinātībai starp cilvēkiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem.
ES vēlas stiprināt demokrātiskos procesus un mudina iedzīvotājus iesaistīties savas nākotnes veidošanā ES. Tā arī cenšas padarīt savas struktūras pārredzamākas un demokrātiskākas.
Noskaidro, kā vari iesaistīties un teikt savu vārdu: sadaļā “Tava balss ES lēmumu pieņemšanā”.
Personu tiesības un brīvības, pārredzamība un pārskatatbildība ir Eiropas Komisijas izstrādātā ES demokrātijas stiprināšanas plāna pamatā. Tajā galvenā uzmanība pievērsta pasākumiem, lai veicinātu brīvas un godīgas vēlēšanas, atbalstītu brīvus un neatkarīgus masu medijus un cīnītos pret dezinformāciju. Eiropas Savienība un ES valstis pastiprina pasākumus, lai vērstos pret tiem, kas cenšas ļaunprātīgi izmantot krīzes situācijas, piemēram, Covid-19 pandēmiju, kā arī pret tiem, kas izplata propagandu vai naidu. Viens no veidiem, kā to panāk, ir dezinformācijas atklāšana, kā arī sadarbība ar tiešsaistes platformām, lai ierobežotu viltus ziņu izplatīšanu.
Pasaules mērogā 73 % sieviešu, kas strādā par žurnālistēm, darbā ir piedzīvojušas tiešsaistes vardarbību (UNESCO/ICEF aptauja).
Ikvienam bērnam Eiropā un arī citur pasaulē vajadzētu spēt izmantot vienādas tiesības un dzīvot bez diskriminācijas un iebiedēšanas. Pirmās ES stratēģijas par bērna tiesībām mērķis ir nodrošināt aizsardzību un atbalstu visiem bērniem (jauniešiem līdz 18 gadu vecumam) neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā vai dzīvesvietas statusa. Tajā ierosināti pasākumi vairākās jomās, arī attiecībā uz bērnu tiesībām būt brīviem no vardarbības un būt drošiem tiešsaistē. Vienlaikus ES strādā pie tā, lai pārtrauktu nabadzības un nelabvēlīgu apstākļu nodošanu nākamajām paaudzēm. Jaunās Eiropas Garantijas bērniem mērķis ir nodrošināt, lai bērniem, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība, būtu pieejams veselīgs uzturs, izglītība, veselības aprūpe un piemērots mājoklis.
Vairāk nekā 10 000 bērnu un jauniešu dalījās ar savām idejām un palīdzēja veidot ES stratēģiju par bērna tiesībām.
NOSKATIES VIDEO: ES bērnu tiesību stratēģija: europa.eu/!fJBRtW
2019. gadā 22,2 % bērnu ES dzīvoja mājsaimniecībās, kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība. Tātad palīdzība vajadzīga teju 18 miljoniem bērnu.
Eiropas Komisija izveidos bērnu līdzdalības platformu, lai dotu bērniem iespēju iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos ES līmenī. Piemēram, bērni tiks aktīvi iesaistīti Eiropas Klimata pakta un Eiropas zaļā kursa īstenošanā.
2021. gada maijā ES uzsāka debates, dodot iedzīvotājiem visā ES iespēju izteikties par to, kādā Eiropā viņi vēlas dzīvot. Diskusijas un pasākumi tika organizēti gan tiešsaistē, gan klātienē visās valstīs. Šīs atsauksmes ir svarīgas, jo tās palīdzēs veidot ES nākotni.
Plašāka informācija par konferenci par Eiropas nākotni atrodama šeit: futureu.europa.eu/?locale=lv
Eiropas sabiedrība mainās, no ilgāka paredzamā dzīves ilguma līdz zemākai dzimstībai. Demogrāfisko pārmaiņu risināšana ir galvenais priekšnosacījums noturīgākas, ilgtspējīgākas un taisnīgākas Eiropas Savienības izveidei. Piemēram, lauku apvidus visā ES bieži skar iedzīvotāju skaita samazināšanās, un tajā pašā laikā laukos iedzīvotāju vidējais vecums ir lielāks nekā pilsētās. Lauki nodrošina mūs ar pārtiku, mājokļiem, darbu un būtiskiem ekosistēmu pakalpojumiem. Lai nodrošinātu, ka tie spēj turpināt pildīt šīs būtiskās funkcijas, Eiropas Komisija ir izstrādājusi rīcības plānu, lai palīdzētu lauku kopienām un uzņēmumiem nākamajās desmitgadēs pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu.
Palūko, kā Eiropa izskatīsies tuvākajos gadu desmitos: europa.eu/!kDH3wQ
Visā ES regulāri notiek pilsoņu dialogi, kuros piedalās Komisijas locekļi un sabiedrība. Ja nevar piedalīties šajos pasākumos – var sarīkot tādu dialogu savā klasē! Trim vai četriem skolēniem, kas iejutīsies Komisijas locekļa lomā, jāizvēlas viens no šajā nodaļā izklāstītajiem tematiem par diskusijas sākumpunktu. Mājās viņi var sīkāk izpētīt izvēlēto politiku, lai sagatavotu 5 minūtes ilgu politikas izklāstu. Klasē pēc tam, kad “Komisijas loceklis” ir iepazīstinājis ar savu īso izklāstu, seko 15 minūšu ilga jautājumu un atbilžu sesija, kuru vada skolotājs.
Sīkāk par jaunu impulsu Eiropas demokrātijai: europa.eu/!CcMpFU