EIROPAS SAVIENĪBA KOPŠ TĀS DIBINĀŠANAS IR DAUDZ SASNIEGUSI. VAIRĀK NEKĀ PUSGADSIMTU TĀ IR NODROŠINĀJUSI MIERU, STABILITĀTI UN LABKLĀJĪBU. TĀ IR PALĪDZĒJUSI PAAUGSTINĀT DZĪVES LĪMENI. UN TĀ IR IZVEIDOJUSI PASAULĒ LIELĀKO VIENOTO TIRGU, KĀ ARĪ EIRO. KAS NOTIKS TĀLĀK? ŠAJĀ NODAĻĀ TU UZZINĀSI VAIRĀK PAR TO, KĀ ES CĪNĀS AR MŪSDIENU PROBLĒMĀM, UN PAR TO, KĀDAS IR ES GALVENĀS NĀKOTNES PRIORITĀTES.

KAS IR ES DARBA KĀRTĪBĀ?

Mēs dzīvojam pārbaudījumu laikā. Klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un kaitējums videi apdraud Eiropu un pasauli. Tajā pašā laikā jaunās digitālās tehnoloģijas maina mūsu dzīves, darba un uzņēmējdarbības veidu. Šīs jaunās digitālās tehnoloģijas sniedz jaunas iespējas, bet arī rada jaunas briesmas. Turklāt globālā Covid-19 pandēmija 2020. un 2021. gadā un Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā ir apgriezuši mūsu dzīvi ar kājām gaisā. Tas rāda, cik ātri pasaule var nonākt krīzē un cik svarīgi ES ir būt gatavai reaģēt uz jaunām problēmām, vienlaikus risinot jau esošās.

Kad 2019. gadā amatā stājās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, viņa nāca klajā ar sešiem galvenajiem Eiropas mērķiem turpmākajiem gadiem. Šie mērķi ietver gan pāreju uz veselīgu planētu un jaunu digitālo pasauli, gan ES pasaules līderes lomas stiprināšanu. Reaģējot uz globālo pandēmiju, ES ir izstrādājusi Eiropas atveseļošanas plānu, lai nodrošinātu, ka pēc Covid-19 tā kļūtu zaļāka, digitālāka un noturīgāka un sniegtu daudz iespēju jauniešiem. Šā atveseļošanas plāna nosaukums ir NextGenerationEU. Šajā nodaļā izklāstīts, ko ES dara katrā prioritārajā jomā, lai to īstenotu.

ES solidaritāte ar Ukrainu

2022. gada 24. februārī Krievija sāka plašu iebrukumu un agresīvu karu Ukrainā.

Eiropas Savienības reakcija uz iebrukumu bija ātra. 27 dalībvalstis un to partneri visā pasaulē neprovocēto un nepamatoto agresiju nosodīja, ar bargām sankcijām Krieviju ātri un enerģiski ekonomiski izolējot un vājinot tās spēju karu finansēt.

ES arī cieši sadarbojās ar Ukrainas kaimiņvalstīm, lai palīdzētu tām nodrošināt aizsardzību cilvēkiem, kuri bēg no iebrukuma.

Ukrainai 2022. gada jūnijā tika piešķirts kandidātvalsts statuss, dodot valstij iespēju pievienoties ES.

Personu, kas bēg no Ukrainas, uzņemšana

Daudzi ukraiņi aizbēga no savas valsts, lai meklētu patvērumu ES valstīs. ES viņiem ir sniegusi plašu atbalstu, piemēram, palīdzību uz robežas, veselības sistēmu atbalstu, bērnu aizsardzību, piekļuvi izglītībai, darbam, medicīniskajai aprūpei un mājoklim.

Uzzini vairāk par to, kā ES valstis uzņem personas, kas bēg no Ukrainas.

Eiropas zaļais kurss

Klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām mūsdienu pasaules problēmām. No 8 miljoniem planētas sugu 1 miljonam draud izzušana. Tiek piesārņoti un izpostīti meži un okeāni. Nav pārsteigums, ka jaunieši, kam rūp planēta, uz kuras viņiem būs jādzīvo, ir visskaļāk aicinājuši aktīvāk rīkoties klimata jomā.

Eiropas Savienība vada globālos centienus cīņā ar klimata pārmaiņām. Tai bija būtiska loma, lai 2015. gadā Parīzē noslēgtu nozīmīgu globālo klimata nolīgumu. Tagad ES ir pilna apņēmības līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo pasaules daļu – vietu, kur mēs nesaražojam vairāk siltumnīcefekta gāzu, nekā mūsu spējam absorbēt.

Eiropas zaļais kurss ir ES rīcības plāns, lai sasniegtu šo mērķi un pārveidotu ES par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tas nozīmē vērienīgu siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās un mūsu dabiskās vides aizsardzību. Tas nozīmē arī risinājumu meklēšanu klimata pārmaiņu nenovēršamajām sekām, uzlabojot sabiedrības noturību.

Digitālajam laikmetam vajadzīgo prasmju apguve

Digitālās zināšanas ir ļoti svarīgas mācībām un darbam. Tās ir nepieciešamas arī, lai piekļūtu arvien lielākam skaitam tiešsaistes publisko pakalpojumu – no bankas konta atvēršanas līdz pieteikuma iesniegšanai studijām ārvalstīs. Tomēr šodien vairāk nekā piektdaļai jauniešu trūkst digitālo pamatprasmju. Lai gan atbildība par izglītību un apmācību gulstas uz ES valstīm, Eiropas Savienība sniedz atbalstu šajā jomā. Tā atbalsta ES valstis, ieguldot līdzekļus tādās programmās kā Eiropas Prasmju programma un Digitālās izglītības rīcības plāns, lai apmācītu eiropiešus un paplašinātu Eiropas talantu bāzi.

Eiropas Komisija īsteno dažādus projektus, kuru mērķis ir palīdzēt ES valstīm uzlabot digitālo prasmju līmeni. To vidū ir ikgadējā ES programmēšanas nedēļa un “digitālo iespēju” prakses, kas dod iespēju studentiem iegūt praktisku profesionālo pieredzi darba tirgū pieprasītajās digitālajās jomās.

Atklāj digitālo iespēju pasauli ar šo digitālo pētnieku animācijas seriālu: europa.eu/!JQ9qTd

VAI TU ZINI?

Saskaņā ar 2021. gada rezultātu pārskatu “Sievietes digitālajā jomā” tikai 19 % IKT speciālistu ES ir sievietes. ES rīkojas, lai palielinātu sieviešu dalību digitālajā nozarē, un šajā nolūkā lauž stereotipus, veicina izglītību un apmācību digitālo prasmju jomā, kā arī mudina vairāk sieviešu kļūt par uzņēmējām šajā nozarē.

Uzticības veidošana tehnoloģijām

Mākslīgais intelekts (MI) var mums palīdzēt daudzos veidos, piemēram, medicīnā noteikt precīzākas diagnozes un samazināt lauksaimniecības ietekmi uz vidi. Tomēr ir cilvēki, kuri uztraucas, ka mākslīgais intelekts var apdraudēt viņu darbvietas, vai arī šaubās, vai šai tehnoloģijai var uzticēties. Lai kliedētu šīs bažas, Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai nodrošinātu, ka ES izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas ir drošas, pārredzamas, ētiskas, objektīvas un cilvēka kontrolētas.

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

Eiropas Savienībā dzīvo aptuveni 447 miljoni cilvēku, kas ir trešais lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē aiz Ķīnas un Indijas, un tai ir nozīmīga loma pasaules mērogā. ES, kas darbojas kā vienots tirgus ar 27 valstīm, ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks. Starptautiskie tirdzniecības nolīgumi veicina Eiropas un tās tirdzniecības partneru ekonomisko izaugsmi. Tie arī palīdz izplatīt Eiropas principus un vērtības, piemēram, demokrātiju, cilvēktiesības, sociālās tiesības un cīņu pret klimata pārmaiņām.

ES attiecības ar pārējo pasauli ir balstītas uz solidaritāti un sadarbību. Tādi izaicinājumi kā klimata pārmaiņas, vardarbīgs ekstrēmisms, cilvēku tirdzniecība un neatbilstīga migrācija nepazīst robežas, savukārt galēju nabadzību var risināt tikai sadarbībā ar partneriem jaunattīstības valstīs.

ES strādā, lai padarītu pasauli par drošāku vietu, kur attieksme pret cilvēkiem ir taisnīga un tiek ievēroti likumi. ES ārējās darbības pamatā ir principi, kas iedvesmoja tās izveidi un attīstību, tai skaitā miers, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības. ES strādā, lai stiprinātu partnerattiecības ar tās tuvākajām kaimiņvalstīm austrumos, jo īpaši ar Rietumbalkānu valstīm, kā arī ar tālākām kaimiņvalstīm (plašāka informācija par ES kandidātvalstīm ir sniegta nodaļā “Kas ir Eiropas Savienība?”).

VAI TU ZINI?

ES ir spēkā vairāk nekā 45 tirdzniecības nolīgumi ar gandrīz 80 partneriem visā pasaulē. 2020. gadā ES panāca jaunu tirdzniecības nolīgumu ar Meksiku, un stājās spēkā tās tirdzniecības nolīgums ar Vjetnamu.

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī ES un Apvienotā Karaliste 2020. gada 30. decembrī parakstīja ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.

ES veido ciešāku un visaptverošāku sadarbību ar Āfriku. Tā ir ierosinājusi virkni partnerību, kuru pamatā ir kopīgas intereses un vērtības, koncentrējoties uz tādām svarīgām jomām kā zaļā pārkārtošanās, digitālā pārkārtošanās, migrācija un mobilitāte..

Mūsu eiropeiskais dzīvesveids

Eiropas Savienība ir kas vairāk nekā tikai vienots preču un pakalpojumu tirgus. Tā ir cilvēku savienība, kuriem ir kopīgas vērtības. Šīs vērtības ir izklāstītas ES līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas garantē ES iedzīvotāju tiesības. Šīs vērtības, ieskaitot demokrātiju un tiesiskumu, ir mūsu sabiedrības pamats. Piemēram, neviena demokrātija nevar uzplaukt bez neatkarīgām tiesām, kuras garantē pamattiesību un pilsonisko brīvību aizsardzību, kā arī bez aktīvas pilsoniskās sabiedrības un brīviem masu medijiem.

Eiropas dzīvesveids ir iekļaujošs, un tas nozīmē, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Ikvienam ES iedzīvotājam jābūt iespējai gūt panākumus, piedalīties un uzņemties vadību neatkarīgi no dzimuma, rases vai tautības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Eiropas Komisija īsteno politiku un pasākumus, kas vērsti pret diskrimināciju un stereotipiem, kuri pārāk bieži sastopami sabiedrībā.

Izmantojot koronavīrusa pandēmijas laikā gūto pieredzi, ES strādā, lai stiprinātu savu spēju reaģēt uz veselības krīzēm, vienlaikus veicot pasākumus, lai uzlabotu visus iedzīvotāju veselības aspektus.

Eiropas iedzīvotāju veselības aizsardzība

ES strādā, lai nodrošinātu, ka ES valstis kopīgi gatavojas un reaģē uz veselības krīzēm un ka par pieņemamu cenu ir pieejamas medicīnas preces. Tā strādā arī pie tā, lai uzlabotu profilaksi, ārstēšanu un aprūpi tādām slimībām kā vēzis. Šis darbs, kas ir Eiropas veselības savienības pamatā, ļaus ES labāk novērst un cīnīties ar pandēmijām nākotnē, stiprināt Eiropas veselības aprūpes sistēmas un labāk aizsargāt iedzīvotāju veselību.

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

Demokrātija ir pamats, uz kura balstās Eiropas Savienība. Veselīgā un plaukstošā demokrātiskā sistēmā pilsoņi var brīvi paust savu viedokli, izvēlēties politiskos līderus vai paši par tādiem kļūt un ietekmēt savu nākotni.

Pēdējo gadu vēlēšanas liecina par sabiedrības politiskās līdzdalības atjaunošanos un lielāku vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. Tomēr tāpat kā daudzviet citur pasaulē demokrātija Eiropas Savienībā un ES valstīs saskaras ar grūtībām. Šīs problēmas ir dažādas – no augoša ekstrēmisma un iejaukšanās vēlēšanās līdz draudiem žurnālistiem un atsvešinātībai starp cilvēkiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem.

ES vēlas stiprināt demokrātiskos procesus un mudina iedzīvotājus iesaistīties savas nākotnes veidošanā ES. Tā arī cenšas padarīt savas struktūras pārredzamākas un demokrātiskākas.

Noskaidro, kā vari iesaistīties un teikt savu vārdu: sadaļā “Tava balss ES lēmumu pieņemšanā”.

 

ES demokrātijas stiprināšana

Personu tiesības un brīvības, pārredzamība un pārskatatbildība ir Eiropas Komisijas izstrādātā ES demokrātijas stiprināšanas plāna pamatā. Tajā galvenā uzmanība pievērsta pasākumiem, lai veicinātu brīvas un godīgas vēlēšanas, atbalstītu brīvus un neatkarīgus masu medijus un cīnītos pret dezinformāciju. Eiropas Savienība un ES valstis pastiprina pasākumus, lai vērstos pret tiem, kas cenšas ļaunprātīgi izmantot krīzes situācijas, piemēram, Covid-19 pandēmiju, kā arī pret tiem, kas izplata propagandu vai naidu. Viens no veidiem, kā to panāk, ir dezinformācijas atklāšana, kā arī sadarbība ar tiešsaistes platformām, lai ierobežotu viltus ziņu izplatīšanu.

VAI TU ZINI?

Pasaules mērogā 73 % sieviešu, kas strādā par žurnālistēm, darbā ir piedzīvojušas tiešsaistes vardarbību (UNESCO/ICEF aptauja).

Bērnu viedokļu uzklausīšana

Ikvienam bērnam Eiropā un arī citur pasaulē vajadzētu spēt izmantot vienādas tiesības un dzīvot bez diskriminācijas un iebiedēšanas. Pirmās ES stratēģijas par bērna tiesībām mērķis ir nodrošināt aizsardzību un atbalstu visiem bērniem (jauniešiem līdz 18 gadu vecumam) neatkarīgi no viņu izcelsmes, sociālā vai dzīvesvietas statusa. Tajā ierosināti pasākumi vairākās jomās, arī attiecībā uz bērnu tiesībām būt brīviem no vardarbības un būt drošiem tiešsaistē. Vienlaikus ES strādā pie tā, lai pārtrauktu nabadzības un nelabvēlīgu apstākļu nodošanu nākamajām paaudzēm. Jaunās Eiropas Garantijas bērniem mērķis ir nodrošināt, lai bērniem, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība, būtu pieejams veselīgs uzturs, izglītība, veselības aprūpe un piemērots mājoklis.