MUMS – ES PILSOŅIEM – IR IESPĒJA IZMANTOT VIENKĀRŠUS LABUMUS, KO MĒDZAM UZSKATĪT PAR PAŠSAPROTAMIEM. PIEMĒRAM, DZĪVE REĢIONĀ, KURĀ VALDA MIERS, PIEDERĪBA PIE VIENA NO PASAULES LIELĀKAJIEM EKONOMIKAS REĢIONIEM UN BRĪVĪBA DZĪVOT, STUDĒT, STRĀDĀT UN CEĻOT CITĀS ES VALSTĪS. MĒS IZMANTOJAM ARĪ GRŪTĀK PAMANĀMUS LABUMUS – IKDIENIŠĶAS, BET ĻOTI SVARĪGAS IESPĒJAS. ŠAJĀ NODAĻĀ IR MINĒTI KONKRĒTI PIEMĒRI TAM, KO ES DARA SAVU PILSOŅU LABĀ.
Viss, ko dara ES, ir balstīts uz līgumiem, kuros ietverti noteikumi par ES darbību. Par tiem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās visas ES valstis.
ES rīkojas jomās, kurās ES valstis to ir atļāvušas un kurās ir lietderīgi rīkoties kopīgi, piemēram, klimata pārmaiņu vai globālās tirdzniecības jomā.
Šajā nodaļā atradīsi informāciju par to, ko ES jau ir īstenojusi un ieviesusi (un nodaļā “Kas ir ES darba kārtībā” atradīsi informāciju par to, kas tiek darīts, lai turpinātu šo darbu). Tie ir tikai daži no ES līdzšinējiem sasniegumiem.
Covid-19 pandēmijas dēļ ceļošana kādu laiku ir apgrūtināta. Taču normālos apstākļos ceļot Eiropā mūsdienās ir daudz ērtāk nekā agrāk. Tas ir tāpēc, ka vairums ES valstu un dažas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir likvidējušas robežkontroli uz savstarpējām robežām. Robežkontrole ir atcelta ar Šengenas nolīgumu, kas nosaukts tā ciemata vārdā, kur 1985. gadā Luksemburgā Eiropas valstis to parakstīja.
Tu kā ES pilsonis vari bez pases ceļot 27 “Šengenas valstīs”: 23 ES valstīs (Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā), kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Bulgārija, Īrija, Kipra un Rumānija pašlaik nav Šengenas zonas dalībvalstis. Ceļojot uz valstīm, kas neietilpst Šengenas zonā, vai atgriežoties no tām, tev būs jāuzrāda derīga pase vai personas apliecība.
Nelaimes novēršana
Anastasijam, kurš ir no Grieķijas, dzīvoklī Lisabonā izcēlās ugunsgrēks tieši pēc tam, kad viņš pārcēlās uz turieni mācīties. Viņš nezināja Portugāles neatliekamās palīdzības dienesta numuru, taču atcerējās, ka var izmantot ārkārtas palīdzības numuru 112 Portugālē tāpat kā savā zemē Grieķijā vai jebkur ES. Tāpēc viņš piezvanīja 112, un viņu uzreiz savienoja ar Lisabonas neatliekamās palīdzības dienestu, kas nekavējoties nosūtīja ugunsdzēsējus uz viņa mājām.
Vai tava valsts ir Šengenas zonā? Vai tu vai kāds tavas ģimenes loceklis nesen ir bijis kādā citā ES valstī? Vai jūs pie robežas kontrolēja? 2022. gadā aptuveni 1,5 miljoni eiropiešu dzīvoja vienā Šengenas zonas valstī, bet devās uz darbu citā Šengenas zonas valstī. 3,5 miljoni cilvēku katru dienu pārvietojas starp Šengenas zonas valstīm. Ko, tavuprāt, Šengenas zona nozīmē viņiem un ekonomikai šajās teritorijās?
Sadalieties nelielās grupās un apspriediet to ar saviem klasesbiedriem.
Visi, kas ceļo Eiropas Savienībā:
Tu vari pārbaudīt savas ES pasažiera tiesības jebkurā laikā un vietā. Vienkārši lejupielādē lietotni: europa.eu/!xpxKjW
Ceļojot uz valsti ārpus Eiropas Savienības, ES pilsoņi var saņemt palīdzību jebkuras citas ES valsts konsulātā vai vēstniecībā, ja viņu mītnes valstij attiecīgajā valstī nav pārstāvniecības.
Ja saslimsti vai iekļūsti negadījumā, apmeklējot kādu citu ES valsti, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju vai Šveici, tev kā ES pilsonim ir tiesības saņemt nepieciešamo valsts sniegto veselības aprūpi ar tiem pašiem nosacījumiem un par tādu pašu maksu kā uzņēmējvalsts iedzīvotājiem. Pirms dodies uz ārvalstīm, savas valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam pieprasi Eiropas veselības apdrošināšanas karti (europa.eu/!WT96yM).
ES un tās dalībvalstis ir starp galvenajām humanitārās palīdzības sniedzējām - tās atbalsta cilvēkus visā pasaulē. Pēdējos gados ES ir reaģējusi uz vairākām krīzēm, piemēram, Ukrainā, Jemenā, Sīrijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Ar ES civilās aizsardzības mehānismu ES arī sniedz un koordinē palīdzību cilvēkiem teritorijās, kuras skārušas katastrofas Eiropā un visā pasaulē. Ikviena valsts var lūgt palīdzību. 2022. gadā šis mehānisms tika aktivizēts 106 reizes, piemēram, lai reaģētu uz karu Ukrainā, dabas ugunsgrēkiem Eiropā, Covid-19 Eiropā un pasaulē un plūdiem Pakistānā.
Sīkāk par rescEU: europa.eu/!qW3B3c un ES civilās aizsardzības mehānismu: europa.eu/!YTRBmG
2002. gadā 12 ES valstīs tika ieviestas eiro banknotes un monētas, un nu jau 20 valstis ir aizstājušas nacionālo valūtu ar eiro. Vairāk nekā 75 % jeb 347 miljoni ES iedzīvotāju katru dienu izmanto eiro.
Vienotā tirgū, kur ar tirdzniecību nodarbojas cilvēki no dažādām valstīm, vienotas valūtas izmantošanai ir daudz priekšrocību. Patērētāji var vieglāk salīdzināt cenas savā valstī, ārvalstīs un internetā. Uzņēmumi var aprēķināt cenu un iekasēt maksu no patērētājiem vienā valūtā, un tos neapdraud valūtas maiņas kursa svārstības. Tāpēc cenas saglabājas stabilas.
Plašāka infrmācija par eiro: europa.eu/!Qg96hw
Visām eiro monētām viena puse ir vienāda, un tajā attēlota Eiropas karte – tādas tiek izlaistas visās eirozonas valstīs. Taču otrā pusē katrai valstij ir savs dizains. Vai pazīsti simbolu šajā 2 eiro monētā? Vai vari uzminēt, no kurienes tā nāk?
Šajā tabulā uzskaitītas visas 27 ES valstis. Atzīmē tās 20 valstis, kuras izmanto eiro par savu valūtu.
Ar ES gādību ikviens var izmantot tiesības brīvi pārvietoties starp ES valstīm.
Pārvietošanās brīvība attiecas ne tikai uz ceļošanu un atvaļinājumiem. Tā nozīmē arī to, ka tu vari:
Uzzini vairāk šeit: europa.eu/!cnDYTC
Tīmekļa vietnē EURES var atrast tūkstošiem darba sludinājumu no visas ES, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices. Tā arī palīdz darba devējiem savām vakancēm atrast kandidātus citās ES valstīs (europa.eu/!qmwDrQ).
Europass piedāvā viegli lietojamu CV veidni un citus rīkus, lai tu savas prasmes varētu darīt zināmas darba devējiem visā ES (www.europa.eu/europass/lv).
Daudziem jauniešiem nav tādu prasmju un kvalifikācijas, kādas meklē darba devēji. Ar shēmu “Garantija jauniešiem” ES var palīdzēt jauniešiem apgūt jaunas un noderīgas prasmes. Šis atbalsts var tikt sniegts kā apmācība darbavietā vai individuāla profesionālā orientācija.
Lai saņemtu vairāk informācijas un pieteiktos, apmeklē savas valsts kontaktpunktu: europa.eu/!Ct8GhG
Kopš 2013. gada vairāk nekā 24 miljoni jauniešu, kuri reģistrējušies jauniešu garantiju shēmās, ir saņēmuši darba, izglītības turpināšanas, māceklības vai stažēšanās piedāvājumu.
Kopš tās izveides 2013. gadā Eiropas Māceklības alianse ir nodrošinājusi vairāk nekā vienu miljonu mācekļa vietu.
Plašāku informāciju sk. europa.eu/!HM798M
Mazākus bērnus atbalsta ar Eiropas Garantiju bērniem, tā ir programma, kura paredzēta personām līdz 18 gadu vecumam, lai cīnītos pret sociālo atstumtību un nabadzību ar izglītības, veselības aprūpes, uztura un mājokļu palīdzību.
Plašāku informāciju sk.
nodaļā “Kas ir ES darba kārtībā?”
Varbūt jau būsi dzirdējis par programmu Erasmus+. Šī ES iniciatīva palīdz cilvēkiem pavadīt kādu laiku ārvalstīs. Tajā var piedalīties jaunieši, studenti, stažieri, skolotāji un izglītības darbinieki, kā arī brīvprātīgie no visas pasaules. Gan augstskolu, gan profesionālās izglītības studenti var saņemt Erasmus+ finansiālu un organizatorisku atbalstu uzturēšanās laikā 33 valstīs Eiropā un visā pasaulē. Tā kā tiek izmantota Eiropas punktu sistēma, ārvalstīs nopelnītās atzīmes tiek ieskaitītas tavās studijās mītnes valstī.
Skolas var sadarboties ar citām skolām vai organizācijām citās ES valstīs. Apjautājies savam skolotājam vai direktoram par Erasmus+ piedāvātajām iespējām.
Arī tu varētu piedalīties apmācībā kādā darbavietā ārvalstīs. Ik gadu daudzi Eiropas jaunieši pavada daļu māceklības laika citā ES valstī. Erasmus+ programma tiek īstenota sadarbībā ar uzņēmumiem un iestādēm, kas reklamē projektus jauniešiem.
Vairāk par Erasmus+ iespējām vari uzzināt šeit: ec.europa.eu/programmes/erasmus-plus Vari arī noklausīties to jauniešu pieredzi, kuri piedalījušies Erasmus+ jauniešu apmaiņā: audiovisual.ec.europa.eu/en/video/I-112392
Un noteikti izmēģini arī īpašo Erasmus+ lietotni: erasmusapp.eu/
Kopš 1987. gadā tika sākta pirmā Erasmus programma, tās piedāvātās iespējas ir izmantojuši vairāk nekā 10 miljoni jauniešu. Paredzams, ka no 2021. līdz 2027. gadam vēl 10 miljoni jauniešu izmantos jaunās Erasmus+ programmas sniegtās iespējas. Programmas budžets ir 28 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka summa nekā iepriekš programmai piešķirtā.
Ja vēlies sniegt vērtīgu ieguldījumu sabiedrībā un izrādīt solidaritāti ar savu kopienu, Eiropas Solidaritātes korpuss varētu būt lieliska iespēja. Tas dod 18–30 gadus veciem jauniešiem iespēju piedalīties daudzās dažādās aktivitātēs kā brīvprātīgajiem vai kā stažieriem. Daudziem jauniešiem tas arī varētu kļūt par pirmo soli ceļā uz nodarbinātību.
Ir interese? Vairāk par Eiropas Solidaritātes korpusu lasi šeit: europa.eu/!TDqFXv
Uzzini par citām brīvprātīgā darba iespējām ES šeit: europa.eu/learning-corner/work-and-study_lv
Pateicoties Eiropas Savienības iniciatīvai DiscoverEU, tev ir iespēja iepazīt Eiropu, saņemot bezmaksas ceļošanas karti. Ja esi sasniedzis 18 gadu vecumu un esi ES dalībvalsts pilsonis, vari pieteikties vienai no bezmaksas ceļošanas kartēm un iepazīt ES līdz pat vienam mēnesim.
Vairāk nekā 200 000 jauniešu ir saņēmuši DiscoverEU ceļošanas karti.
Plašāka informācija par DiscoverEU: europa.eu/youth/discovereu_lv
Eiropas Jaunatnes portāls ir tavi vārti uz visu, kas tev jāzina, lai kā Eiropā dzīvojošs jaunietis varētu gūt panākumus. Papildus informācijai par ES finansētajām programmām, piemēram, Erasmus+, portālā ir arī ziņas un iespējas saistībā ar brīvprātīgo darbu, nodarbinātību, izglītību, ceļošanu, vides jautājumiem, sportu un kultūru.
Palūko te: europa.eu/youth/home_lv!
Vai vari iedomāties sevi darām brīvprātīgo darbu ārvalstīs vai pavadām daļu no studiju laika universitātē citā valstī? Pāros izveidojiet sarakstu ar četriem argumentiem “par” un četriem argumentiem “pret”. Kurš arguments ir spēcīgākais? Salīdziniet rezultātus ar klasesbiedriem un pārrunājiet tos!
Pateicoties ES vienotajam tirgum, mūsdienās Eiropas Savienībā brīvi pārvietoties var ne vien cilvēki, bet arī preces, pakalpojumi un kapitāls. Cilvēkus, preces, pakalpojumus un kapitālu dažkārt dēvē par četriem brīvas pārvietošanās pīlāriem ES. Atceries, ka kapitāls nav tikai nauda. Tas ietver arī ieguldījumus un aizdevumus. Tādējādi ES uzņēmumiem ir vieglāk darboties vairākās valstīs un konkurēt pasaules mērogā. Eiropas Savienībā uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma ir piekļuve visu ES valstu tirgiem un aptuveni 447 miljoniem potenciālo klientu. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo lielāka konkurence, jo zemākas cenas un plašāka produktu un pakalpojumu izvēle gala patērētājam – tev!
Tīmekļa vietne “Tava Eiropa” piedāvā praktisku palīdzību un ieteikumus par dzīvi, darbu un ceļošanu citās ES valstīs: europa.eu/youreurope/#en.
Atrodi, kurš no četriem vienotā tirgus pīlāriem (personu brīva pārvietošanās, brīva preču, pakalpojumu un kapitāla kustība) atbilst katram piemēram, un atzīmē attiecīgo ailīti!
Piemēri | Brīva personu pārvietošanās | Brīva preču kustība | Brīva pakalpojumu kustība | Brīva kapitāla kustība |
---|---|---|---|---|
1. Es varu ārvalstīs nopirkt lietotu automašīnu un atvest to mājās, par to nemaksājot muitas nodokļus. | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ |
2. ES robežās es varu braukt, kurp vēlos. | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ |
3. Es varu studēt citā ES valstī. | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ |
4. Manu vecāku vannas istabu var atjaunot flīzētājs no citas ES valsts. | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ |
5. Mani vecāki var bez papildu maksas sūtīt man naudu uz valsti, kurā studēju. | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ |
6. Es varu strādāt citā ES valstī. | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ |
7. Es varu internetā iegādāties preces no citas ES valsts, par to nemaksājot muitas nodokļus. | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ | JĀ / NĒ |
Visā ES iedzīvotājiem tiek nodrošināta kvalitatīva un droša pārtika un preces. ES ir vieni no augstākajiem pārtikas drošuma standartiem pasaulē. Tā ir ieviesusi obligātas pārbaudes visā lauksaimniecības pārtikas ķēdē, lai nodrošinātu, ka augi un dzīvnieki ir veselīgi, pārtika un dzīvnieku barība ir droša un produkti ir pareizi marķēti.
ES ir arī ieviesusi stingras drošuma prasības dažādiem ražojumiem, piemēram, rotaļlietām un elektroniskām ierīcēm. Ražotājiem ir jāievēro šīs prasības, lai varētu pārdot savas preces ES valstīs. Ja visā Eiropā tiek pārdoti bojāti vai bīstami ražojumi, ES ātrās ziņošanas sistēma ļauj valstu iestādēm viegli celt trauksmi, savstarpēji apmainīties ar jaunāko informāciju un gādāt par patērētāju drošību.
ES tiesību aktos ir paredzēti stingri noteikumi par pārtikas, dzērienu, kosmētikas līdzekļu un elektronisko ierīču marķēšanu. Daži marķējumi palīdz aizsargāt patērētājus, savukārt citi informē par noteiktām produkta īpašībām. Piemēram, ir marķējumi, kas norāda, kuri produkti ir bioloģiski vai energoefektīvi. Ja produkts nav pareizi marķēts, to nedrīkst laist tirgū.
Vai atpazīsti šos marķējumus? Kur tos var atrast? Ko tie nozīmē?
Tirgus atbilstības (CE) zīme, ES ekomarķējums, ES bioloģiskās ražošanas logotips, ES energomarķējums, ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
Uzzini vairāk par enerģētiku, noskatoties šo īso video sēriju: europa.eu/learning-corner/eu-energy-policy_lv.
Kad iepērcies ES, tevi aizsargā visdažādākie tiesību akti. Piemēram, tev pienākas vismaz divu gadu garantija Eiropas Savienībā iegādātiem produktiem. Tas nozīmē, ka tad, ja tavs mobilais tālrunis salūst gadu pēc iegādes, to par brīvu salabo vai apmaina neatkarīgi no tā, kur Eiropas Savienībā tu to esi iegādājies.
Arvien vairāk cilvēku iepērkas internetā, un ES patērētāji tagad ir labāk aizsargāti, pateicoties ES tiesību aktiem, kas:
Daudzi no mums izmanto viedtālruņus un planšetdatorus. Tu kā ES pilsonis vari:
Saskaņā ar ES noteikumiem, ceļojot ES, tālruni vari izmantot bez papildu maksas. Turklāt, lai kurā Eiropas Savienības vietā tu būtu, tev nenāksies palaist garām savu iecienīto mūziku un TV raidījumus, un tu varēsi straumēt to pašu saturu, ko abonē mājās.
Ikviens, kurš pavada laiku tiešsaistē, zina, cik viegli internetā var saskarties ar nepiemērotu, maldinošu vai pat ekstrēmistisku saturu.
Lai gādātu par mūsu drošību, ES rīcības kodekss cīnās pret nelikumīgu naida runu tiešsaistē, nodrošinot, ka pieprasījumi dzēst rasistisku un ksenofobisku saturu tiek izskatīti ātri. Prakses kodekss dezinformācijas jomā apvieno sociālos tīklus un reklāmas nozari, kas ir vienojušies par saistību kopumu, kurš aptver visus aspektus no pārredzamības līdz viltus kontiem. Facebook, Microsoft, Twitter, YouTube un citas tiešsaistes platformas tagad 24 stundu laikā izvērtē 90 % no satura, par kuru ziņots. Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” ir noteikusi zelta standartu mazāku bērnu aizsardzībai un to iespēju nodrošināšanai tiešsaistē.
Aplūko karti, lai atrastu resursus savā valstī: betterinternetforkids.eu/sic
Ļoti svarīga prioritāte ir arī tavu personas datu aizsardzība un privātuma nodrošināšana tiešsaistē, un ES to uzskata par vienu no tavām pamattiesībām. Vispārīgā datu aizsardzības regula ir ES tiesību akts, kas palīdz to īstenot, nosakot tiesisko regulējumu ES dzīvojošo cilvēku personas datu vākšanai un apstrādei.
Vai tevi uztrauc viltus ziņas? Izmantojot šo rīkkopu un skolotāja palīdzību, tu vari uzzināt, kā pamanīt un apkarot dezinformāciju un sākt sarunas par svarīgām tēmām, ko rada viltus informācijas draudi. Starp tiem ir jautājumi, kas ietekmē sabiedrības veselību, demokrātiju un kultūras un tiesību normas, uz kurām balstās mūsu sabiedrība.
Ikvienam ES iedzīvotājam ir garantētas dažādas pamattiesības. Cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošana ir noteikta ES līgumos un nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tā aizliedz diskrimināciju dzimuma, dzimumorientācijas, rases, tautības, valsts piederības, valodas, reliģijas, vecuma un invaliditātes dēļ.
ES sadarbojas ar dalībvalstīm, lai veicinātu cieņu pret citiem, īstenotu nediskriminācijas tiesību aktus un aizstāvētu cilvēktiesības visā ES un ārpus tās. Cilvēktiesību apsvērumi ir iekļauti arī ES starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos ar citām valstīm.
Tomēr progress sākas mājās. Līdz šim ES ir veikusi plaša mēroga pasākumus pret lielāko daļu diskriminācijas veidu. Piemēram, rīcība invaliditātes politikas jomā aptver gan tiesību aktus (ES Piekļūstamības akts stājās spēkā 2019. gadā), gan iniciatīvas, kas veicina pilsētu pieejamību (ES “Access City” balvas)
Neraugoties uz šādiem konkrētiem pasākumiem, cilvēki visā Eiropā un pasaulē joprojām cieš no diskriminēšanas, aizskaršanas un vardarbības. Lai cīnītos pret dažāda veida naidu un diskrimināciju, ES ir uzsākusi plānu vienlīdzības palielināšanai.
Plašāka informācija ir sniegta nodaļā “Kas ir ES darba kārtībā?”.
ES iegulda lielu darbu, lai sabiedrību padarītu taisnīgāku un jo īpaši sociāli taisnīgāku. Šajā darbā svarīgi ir nodrošināt līdzsvaru starp darba dzīvi un dzīvi ārpus darba. Kopš 2022. gada augusta visām ES valstīm ir jāpiemēro ES noteikumi, kas uzlabo vecāku un aprūpētāju darba dzīvi. Noteikumu mērķis ir veicināt vienlīdzīgāku bērna kopšanas atvaļinājuma sadali, ieviest aprūpētāju atvaļinājumu un risināt jautājumu par sieviešu nepietiekamo pārstāvību darba tirgū. Noteikumi arī nodrošina visu darbinieku tiesības uz elastīgu darba režīmu.
Plašāka informācija: europa.eu/!YXTX3q.
ES vienmēr ir bijusi viena no līderēm cīņā ar klimata pārmaiņām. Tā virza starptautiskos nolīgumus par oglekļa savienojumu emisijas samazināšanu un globālās temperatūras pazemināšanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu. ES ir vieni no augstākajiem vides kvalitātes standartiem pasaulē. Šie standarti aizsargā dabiskās dzīvotnes, bioloģisko daudzveidību, dzeramo ūdeni, peldūdeņus un gaisa kvalitāti. ES Natura 2000 aizsargājamu dabas teritoriju tīkls ir radījis vietu, kur ilgtspējīga cilvēku darbība ir savietojama ar apdraudētu un retu sugu un dzīvotņu pastāvēšanu.
2021. gada jūlijā stājās spēkā noteikumi, kas aizliedz izmantot 10 vienreizlietojamus plastmasas priekšmetus, kuri visbiežāk sastopami Eiropas pludmalēs, piemēram, vates kociņus, balonu turekļus un sūcamos salmiņus.
Tomēr cīņa pret klimata pārmaiņām ir kļuvusi vēl steidzamāka. Tagad mums ir jāpastiprina centieni, lai aizsargātu cilvēkus, nodrošinātu pārtiku, ierobežotu ūdens trūkumu un novērstu citas ekstremālu temperatūras izmaiņu sekas. ES ir apņēmusies īstenot Eiropas zaļo kursu – plašu pasākumu kopumu cīņai ar klimata pārmaiņām, apņemoties līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.
Plašāka informācija ir sniegta 4. nodaļā “Kas ir ES darba kārtībā?”.
ES valstis un reģioni atšķiras ne tikai pēc lieluma, bet arī pēc labklājības līmeņa. Gadu gaitā ES finansējumu ir saņēmuši tūkstošiem projektu. Šie projekti ir devuši labumu gan katrai ES valstij atsevišķi, gan Eiropas Savienībai kopumā, radot darbu, veicinot ekonomikas izaugsmi un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Cilvēki ne vienmēr zina, ka ES ir finansējusi vai finansē projektus, kas notiek to dzīvesvietas tuvumā. Tomēr ES finansējumu saņēmušie projekti ir devuši viņiem labumu, radot miljoniem darba vietu, attīstot stratēģiskus transporta savienojumus, uzlabojot energoinfrastruktūru, paplašinot platjoslas interneta pieejamību, sniedzot ieguldījumu pētniecībā un inovācijā un aizsargājot kultūras mantojumu un ainaviskas dabas teritorijas.
Apmeklē šīs tīmekļa vietnes un izpēti dažus no tavā valstī īstenotiem projektiem, kas saņēmuši ES finansējumu! Tu sapratīsi, ka ES tavām mājām ir daudz tuvāk, nekā tev šķita: kohesio.ec.europa.eu/lv.
Pateicoties ES finansējumam, tu vari par brīvu lietot internetu bibliotēkās, parkos, muzejos un citās sabiedriskās vietās visā Eiropā, kur redzi šo zīmi.
Programmas “Radošā Eiropa” mērķis ir veicināt Eiropas kultūras daudzveidību. Eiropas mantojuma zīme, Eiropas kultūras galvaspilsētas un Eiropas kultūras mantojuma dienas mudina vairāk cilvēku atklāt Eiropas kopīgās kultūras saknes.
Uzzini vairāk par kultūru un jaunradi ES: ec.europa.eu/culture/
Zinātnes spēkos ir mainīt mūsu dzīvesveidu. Tāpēc ES iegulda miljardiem eiro pētniecībā un inovācijā, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, veicinātu izaugsmi un nodarbinātību un risinātu citas problēmas, ar kurām saskaramies. Galvenā ES finansējuma programma šajā jomā ir “Apvārsnis Eiropa”. Iepriekšējais programmas “Apvārsnis Eiropa” finansēšanas cikls palīdzēja paātrināt vakcīnu izstrādi, nodrošināja ieguldījumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzības projektos un izmantoja Galileo satelītnavigācijas sistēmu, lai nodrošinātu mums precīzākas GPS sistēmas un kartes. Ņemot vērā programmas “Apvārsnis Eiropa” nozīmi ES nākotnē, tās budžets 2021.–2027. gadam ir 95,5 miljardi eiro. Galvenā uzmanība tiks pievērsta zaļajām tehnoloģijām, mākslīgajam intelektam un daudz kam citam.
Noskaidro vairāk par “Apvārsni Eiropu”: europa.eu/!Xf47NRP
Plašāku informāciju par ES budžetu skati nodaļā "Kas ir ES darba kārtībā?"
ES budžets 2021.–2027. gadam, ko papildina “NextGenerationEU”, ir 2018 miljardi eiro. 4 % no šīs summas tiek tērēti administrācijai.
Šeit minēti 10 piemēri tam, kā ES ietekmē tavu ikdienas dzīvi. Izvēlies trīs piemērus, kas tev šķiet vissvarīgākie, salīdzini savas atbildes ar klasesbiedru atbildēm un paskaidro, kāpēc izvēlējies tieši tos piemērus!
Tu vari ceļot, mācīties, strādāt un dzīvot jebkurā ES valstī. Pateicoties ES vienotajam tirgum, ir iespējama personu brīva pārvietošanās.
ES ir likvidējusi šķēršļus, kas kavēja brīvu tirdzniecību starp tās dalībniecēm. Tas nozīmē, ka tu vari ražot, pārdot un pirkt preces jebkurā ES valstī. Tas arī nozīmē, ka patērētāji ir ieguvuši plašāku produktu izvēli un zemākas cenas.
Šengenas nolīgums ir likvidējis robežkontroli starp vairumu ES valstu. Nu tu vari šķērsot vairumu robežu Eiropas Savienībā, neuzrādot pasi.
Kamēr atrodies citā ES valstī, tu vari saslimt vai iekļūt negadījumā. Ar Eiropas veselības apdrošināšanas karti tev ir tiesības saņemt ārstēšanu, kas nav atliekama līdz nokļūšanai mājās. Tu saņemsi valsts nodrošināto veselības aprūpi ārvalstīs un par to maksāsi tādu pašu maksu kā vietējie.
Lidojumi ir kļuvuši daudz lētāki. ES ir sadalījusi valstu monopolus un ļāvusi rasties konkurencei aviācijas nozarē. Nu ir vairāk tādu pilsētu, kam ir pašām savas lidostas, un starp šīm pilsētām tiek veikts vairāk tiešu lidojumu. Turklāt ir nostiprinātas pasažieru tiesības.
Pēdējos gados ir kļuvis daudz lētāk ārvalstīs lietot mobilos tālruņus un viedierīces. ES noteikumi ir ievērojami samazinājuši izmaksas (par vairāk nekā 90 % salīdzinājumā ar 2007. gadu), nosakot cenu maksimumu. 2017. gada jūnijā tika atcelta viesabonēšanas maksa, tāpēc tagad, kad izmanto savu tālruni ārvalstīs, tu maksā tikpat, cik savā valstī.
Tev, ES pilsonim, pieder tavi dati. Organizācijas vai uzņēmumi nedrīkst apstrādāt tavus personas datus bez tavas piekrišanas, un tev ir tiesības zināt, kādu informāciju par tevi tie glabā.
ES tiesību akti tevi aizsargā vienmēr, kad pasūti vai iegādājies preces kur citur, nevis veikalā. Piemēram, ja piesakies abonementam vai noslēdz līgumu uz ielas vai kaut ko pērc internetā, tu drīksti pārdomāt. Tev ir tiesības atcelt pasūtījumu vai atdot pirkumu atpakaļ 14 dienu laikā.
Būdams patērētājs, tu, iespējams, vēlies “iepirkties zaļi”. ES energomarķējums palīdzēs tev izdarīt pareizo izvēli. Daudzi produkti, piemēram, spuldzes, veļas mazgājamās mašīnas, ledusskapji un televizori, ir marķēti ar ES energomarķējumu. Tādējādi ir vieglāk noteikt pašus energoefektīvākos produktus – tie ir apzīmēti ar burtu A.
Eiropas Savienībā tu vari peldēties tīrā ūdenī un dzert tīru ūdeni. Vides piesārņojumam nav robežu, tāpēc ES ir ieviesusi obligātus, visā Eiropā spēkā esošus gaisa un ūdens piesārņojuma ierobežojumus. ES valstīm ir jānodrošina, lai šie līmeņi tiktu ievēroti.