LEADER un sabiedrības virzīta vietējā attīstība veicināja vietējā līmeņa iesaisti, taču joprojām nav pietiekamu pierādījumu par papildu ieguvumiem

Kopsavilkums

I ES 1991. gadā ieviesa programmu LEADER kā augšupēju iniciatīvu ar mērķi atbalstīt nelabvēlīgā situācijā esošu lauku reģionu attīstību, īstenojot projektus, kas risina vietējās vajadzības. Kopš 2014. gada ES ir izmantojusiLEADER pieeju (zināma kā sabiedrības virzīta vietējā attīstība) vairākām ES finansējuma plūsmām lauku, pilsētu un piekrastes teritorijās.

II LEADER pieejas galvenā iezīme ir līdzdalības un augšupēju metožu izmantošana nolūkā iesaistīt vietējās kopienas projektu izstrādē un lēmumu pieņemšanas procesos. Darbības pārvalda vietējās rīcības grupas, ko veido partneri no publiskā un privātā sektora un no pilsoniskās sabiedrības. Periodā no 2014. līdz 2020. gadam ES plānoja LEADER un sabiedrības virzītai vietējai attīstībai sniegt finansējumu līdz pat 9,2 miljardu EUR apmērā.

III LEADER pieeja ir saistīta ar papildu izmaksām un riskiem salīdzinājumā ar vispārējām (lejupējām) ES izdevumu programmām. Papildu izmaksas izriet no vietējo rīcības grupu administratīvo struktūru izveides un darbības. Papildu riskus rada ilgstošās procedūras, lielākas administratīvās prasības projektu īpašniekiem un iespējamie interešu konflikti.

IV Dažas no šīm papildu izmaksām un riskiem ir pamatotas, ja vietējās rīcības grupas sniedz papildu ieguvumus salīdzinājumā ar vispārējām (lejupējām) ES izdevumu programmām. Komisijas norādījumos minēts, ka šie ieguvumi izpaužas kā palielināts sociālais kapitāls, uzlabota vietējā pārvaldība un labāki projektu koprezultāti.

V Revīziju veicām par 2014.–2020. gada ES finansēšanas periodu. Mēs pārbaudījām, vai LEADER pieeja sniedza ieguvumus, kas pamatoja papildu izmaksas un riskus, jo īpaši salīdzinājumā ar vispārējām (lejupējām) ES izdevumu programmām. Lai to novērtētu, pētījām, vai pieeja veicināja vietējā līmeņa iesaisti un vai, to izmantojot, tika izstrādāti projekti ar pierādāmiem ieguvumiem attiecībā uz vietējo pārvaldību, palielinātu sociālo kapitālu un labākiem koprezultātiem. Mēs arī pārbaudījām, vai pēc jaunās vairāku fondu finansējuma pieejas ieviešanas tika uzlabota vietējās attīstības atbalsta koordinācija.

VI Šī revīzija ietver arī pēcpārbaudi attiecībā uz mūsu 2010. gada īpašo ziņojumu par LEADER, kurā vērtējām, vai Komisija ir novērsusi konstatētās nepilnības. Šajā ziņojumā vēlamies sniegt ieskatu un savlaicīgus ieteikumus, lai palīdzētu Komisijai pašreizējā darbā arLEADER pieejas izvērtēšanu.

VII Šī revīzija vairāk nekā desmit gadus pēc mūsu 2010. gada īpašā ziņojuma par LEADER liecina, ka dažās jomās ir panākti uzlabojumi un ka LEADER pieeja veicina vietējā līmeņa iesaisti. Tomēr ir maz pierādījumu tam, ka LEADER pieejas ieguvumi atsver no tās izrietošās izmaksas un riskus.

VIII Lai gan vairums dalībvalstu izmantoja piemērotas procedūras, lai izraudzītos vietējās rīcības grupas un tās apstiprinātu, dažas dalībvalstis, atlasot vietējās attīstības stratēģijām, piemēroja mazāk stingrus kvalitātes standartus. Mēs konstatējām, ka viena dalībvalsts savā atlases procesā neiekļāva kvalitātes kritērijus. Projektu pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas process bija sarežģīts (tajā bija līdz pat astoņiem posmiem) un ietvēra papildu administratīvās prasības projektu īpašniekiem salīdzinājumā ar vispārējām izdevumu programmām. Projektu atlases struktūrās vairs nedominēja publiskās iestādes (kā konstatējām 2010. gadā), taču bieži nebija vietējās sabiedrības vai līdzsvarotas dzimumu pārstāvības.

IX Mēs konstatējām, ka vietējās rīcības grupas atlasīja projektus, kas atbilda vietējās attīstības stratēģijās noteiktajiem plašajiem mērķiem. Dažas dalībvalstis un vietējās rīcības grupas izmantoja LEADER, lai finansētu valsts, reģionālo vai pašvaldību iestāžu tiesību aktos noteiktos uzdevumus vai citas darbības, kam bija paredzētas citas konkrētas ES un valsts finansēšanas programmas.

X Lai gan divi no sešiem mūsu 2010. gada ieteikumiem bija ņemti vērā, konstatējām, ka Komisijas uzraudzības un novērtēšanas sistēma joprojām nav sniegusi pierādījumus par LEADER papildu ieguvumiem. Mūsu 2018. gada atzinumā par Komisijas priekšlikumiem jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai uzsvērām, ka Komisijai, pārskatot spēkā esošos tiesību aktus, jāievēro princips “vispirms izvērtēt”. Komisija pašlaik izvērtē LEADER sniegtos ieguvumus.

XI Ņemot vērā papildu izmaksas un riskus salīdzinājumā ar citiem finansēšanas modeļiem un to, ka joprojām nav pierādāmu ieguvumu, iesakām Komisijai izvērtēt LEADER un izmaksas un ieguvumus un sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju.

Ievads

LEADER pieejas izmaiņas laika gaitā

01 LEADER pieeja, ko ieviesa 1991. gadā, ir ES augšupējas līdzdalības metode lauku attīstības politikas īstenošanai, vēlāk darbības jomu attiecinot arī uz piekrastes un pilsētu teritorijām. Tās centrā ir vietējās rīcības grupas (VRG) un zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG), ko veido privātā un publiskā sektora pārstāvji no lauku vai piekrastes kopienām. Vietējās rīcības grupas mudina kopienas piedalīties vietējās attīstības stratēģiju izstrādē un ir atbildīgas par tādu projektu uzsākšanu un finansēšanu, kas atbilstu vietējām vajadzībām.

02 IzmantojotLEADER pieeju, tiek sagaidīts, ka tā dod lielāku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar tradicionālo lejupējo ES līdzekļu pārvaldību. Komisijas 2006. gada faktu lapā par LEADER pieeju aprakstīts, ka tās pamatā ir septiņi galvenie komponenti. LEADER paredz, ka vietējie iedzīvotāji ir vislabākie eksperti, kuri var virzīt savas teritorijas attīstību (“augšupēja pieeja”), kas definēta kā neliela ģeogrāfiski vienota teritorija (10 000–150 000 iedzīvotāju) ar vietējo identitāti (“teritoriāla pieeja”). Šajā teritorijā vietējie dalībnieki pulcējas vietējā rīcības grupā (“vietējā partnerība”), kas veicina saiknes starp vietējiem dalībniekiem (“tīklošanās”). Turklāt vietējās rīcības grupas dažādos reģionos vai dalībvalstīs īsteno kopīgus projektus ar mērķi izstrādāt kopīgus risinājumus līdzīgām vietējām problēmām (“sadarbība”). Augšupējām pieejām un mijiedarbībai starp dažādām nozarēm vietējā līmenī (“integrēta un daudznozaru stratēģija”) būtu jāmobilizē vietējais potenciāls. Vietējām grupām vajadzētu būt labākā situācijā, lai apzinātu integrētus vietējos risinājumus vietējām problēmām, un tās spēj labāk reaģēt un rast jaunus risinājumus vietējai attīstībai (“inovācija”). Dalībai vietējā līmeņa lēmumu pieņemšanā būtu jārada entuziasms un lielāka atbildība, un līdz ar to jāizpaužas labākā un ilgtspējīgākā vietējā lauku attīstībā¹.

03 Kā norādījām 2010. gada ziņojumā², LEADER pieejas mērķis ir veicināt iesaisti un iespēju došanu vietējā līmenī, izstrādājot un īstenojot vietējo stratēģiju un piešķirot tai līdzekļus. Tiek izmantotas vietējo kopienu speciālās zināšanas un pieredze, lai noteiktu to attīstības vajadzības.

04 Šo uzdevumu uzticēšana vietējām rīcības grupām rada papildu izmaksas un riskus. Papildu izmaksas ietver vietējo rīcības grupu izdevumus par vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanu un īstenošanas pārvaldību, kā arī par atbalsta sniegšanu saņēmējiem projekta izstrādes laikā. Šīs izmaksas sedz arī dalībvalstu izdevumus vietējo rīcības grupu apstiprināšanai (piemēram, pieņemot darbā konsultantus apstiprināšanas procesa atbalstam).

05 LEADER atbalsts vietējām rīcības grupām un administratīvās un pamatdarbības izmaksas nepārsniedz 25 % no kopējā publiskā finansējuma (ES un valsts, reģionālā vai vietējā publiskā finansējuma). Šīs izmaksas ietver vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas veicināšanu un palīdzību potenciālajiem atbalsta saņēmējiem projektu izstrādē.

06 Papildu riskus rada ilgstošās procedūras, papildu prasības projektu īpašniekiem un iespējamie interešu konflikti. Citi riski izriet no lēmumu pieņemšanas struktūrām, kurās nav vietējās sabiedrības vai līdzsvarotas dzimumu pārstāvības³.

07 Vietējā līmeņa lēmumu pieņemšana var sniegt papildu ieguvumus. Komisijas norādījumos LEADER pieejas izvērtēšanai⁴ minēts, ka šie ieguvumi izpaužas kā:

• palielināts sociālais kapitāls,
• uzlabota vietējā pārvaldība,
• labāki projektu koprezultāti.

08 Tādējādi programmas pamatojums nav balstīts uz ekonomiskiem kritērijiem, piemēram, tirgus nepilnību vai relatīvo nabadzību. Jāatzīst, ka tagad to piemēro visos lauku apvidos, tostarp tajos, kuros ekonomikas sniegums ievērojami pārsniedz ES vidējo sniegumu. Nesenā Komisijas pētījumā konstatēts, ka no pēdējām ekonomiskajām un demogrāfiskajām pārmaiņām lielāku labumu ir guvušas daļējas pilsētvides lauku teritorijas nekā perifērās teritorijas⁵.

09 2014.–2020. gadāLEADER pieeja bija obligāta visu lauku attīstības programmu daļa. No tā brīža ES tiesību aktos ir noteikts, ka dalībvalstīm, izņemot Horvātiju, vismaz 5 % no lauku attīstības finansējuma ir jātērē LEADER. Horvātijas minimālais ieguldījums 2014.–2020. gada plānošanas periodā bija noteikts kā puse no pārējo dalībvalstu procentuālās daļas, t. i., 2,5 %. Saskaņā ar Komisijas sniegtajiem datiem plānotais ES finansējums LEADER 2014.–2020. gada plānošanas periodā bija 7miljardi EUR (aptuveni 7 % no kopējā lauku attīstības finansējuma). Līdz 2020. gada beigām kopējais LEADER projektu skaits (2014.–2020. gada periodā) sasniedza 143 487. Lauku attīstības programmas ir pagarinātas, aptverot 2021. un 2022. gadu.

10 ES zivsaimniecības politikā LEADER pieeju izmanto kopš 2007. gada, un 2014.–2020. gada periodā ieviesa sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) jēdzienu. Šajā atjauninātajā koncepcijā LEADER pieeja tiek piemērota visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem), izņemot Kohēzijas fondu⁶. Izmaiņas LEADER pieejā, kā parādīts 1. attēlā, ievērojami palielināja finansiālo atbalstu un vietējo rīcības grupu skaitu, jo īpaši 2007.–2013. gada plānošanas perioda sākumā.

11 Periodā no 2014. līdz 2020. gadam ES plānoja LEADER un sabiedrības virzītai vietējai attīstībai sniegt finansējumu līdz pat 9,2 miljardu EUR apmērā (sk. 1. tabulu). Bija paredzēts, ka kopējais publiskais finansējums (tostarp valsts finansējums) sasniegs 12,5 miljardus EUR. Lielākā daļa šīs summas (76 % no plānotās summas un 84 % no summas, kas deklarēta līdz 2020. gadam) bija saistīta ar lauku attīstību.

12 Dalībvalstu un (atkarībā no to politiskās struktūras) reģionālās iestādes sagatavoja plānošanas dokumentus, piemēram, partnerības nolīgumus, kā arī darbības un lauku attīstības programmas. Šajos dokumentos ir izklāstītas valsts vai reģionālās finansēšanas prioritātes. Komisija šos dokumentus pārbauda un apstiprina. Komisija saglabā vispārēju atbildību par izdevumiem, bet dalībvalstis apstiprina vietējās rīcības grupas un vietējās attīstības stratēģijas, apstrādā projektu pieteikumus un maksājumu pieprasījumus, kā arī uzrauga un izvērtē koprezultātus. 2. attēlā ir izklāstīti LEADER pieejas dalībnieku galvenie pienākumi.

13 Lai uzraudzītu programmu LEADER 2014.–2020. gada periodā, Komisija ir noteikusi šādus rādītājus⁷ un mērķrādītājus⁸:

• procentuālais daudzums lauku iedzīvotāju, uz kuriem attiecas vietējās attīstības stratēģijas (mērķrādītājs – 53,5 %);
• procentuālais daudzums lauku iedzīvotāju, kuri gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem/infrastruktūras (mērķrādītājs –16,4 %);
• ar atbalstītajiem LEADER projektiem radīto darbvietu skaits (mērķrādītājs – 44 109 darbvietas).

I pielikumā ir uzskaitīti konkrētie rādītāji un mērķrādītāji, kas saistīti ar LEADER un sabiedrības virzītu vietējo attīstību un kas noteikti dažādu ES fondu regulās.

14 Dalībvalstis varēja izvēlēties atbalstīt vietējās rīcības grupas no viena ES fonda (“viena fonda pieeja”) vai vairākiem fondiem (“vairāku fondu pieeja”). Tās var arī noteikt vienu fondu kā “galveno fondu”, no kura segtu visas vietējo rīcības grupu administratīvās izmaksas. 2014.–2020. gadā 17 no 28 dalībvalstīm izmantoja vairāku fondu pieeju ar dažādām fondu kombinācijām, lai labāk koordinētu vietējās attīstības atbalstu un stiprinātu saiknes starp lauku, pilsētu un zivsaimniecības teritorijām (sk. 3. attēlu).

15 2021.–2027. gada periodā LEADER un sabiedrības virzītu vietējo attīstību reglamentēja ar Kopīgo noteikumu regulu (ES) 2021/1060. Uz LEADER attiecas jaunie kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) noteikumi, kas stājās spēkā 2021. gada decembrī⁹.

16 Kā izklāstīts 12. punktā, dalībvalstīm savās attiecīgajās programmās jāapraksta izraudzītā LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeja. Dalībvalstis ir sākušas iesniegt jaunās darbības programmas Komisijai apstiprināšanai, un tām līdz 2021. gada beigām bija jāiesniedz KLP stratēģiskie plāni, tostarp par lauku attīstības finansējumu no LEADER. Tiesiskais regulējums paredz, ka finansējums LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvām tiks piešķirts, sākot no 2022. gada¹⁰. Tikmēr tiks turpināti LEADER izdevumi, pamatojoties uz iepriekšējā periodā neizlietotajiem līdzekļiem.

Iepriekšējās revīzijas

17 Mūsu 2000. gada pārskatā¹¹ aprakstījām nepilnības saistībā ar LEADER pārvaldību. 2010. gada īpašajā ziņojumā¹² mēs konstatējām, ka vietējās rīcības grupas bija īstenojušas daudzus projektus, no kuriem labumu guva vietējie uzņēmumi un kopienas. Mēs norādījām arī uz nepilnībām šādās jomās:

• projektu atlases procedūras – lēmumu pieņemšanā dominēja publiskās iestādes, un noteikumi par iespējamiem interešu konfliktiem bija neskaidri;
• augšupējas pieejas piemērošana – dažas vietējās rīcības grupas neveicināja vietējā līmeņa iesaisti;
• vietējo rīcības grupu spēja izstrādāt vietēja līmeņa risinājumus – risinājumi atšķiras no vispārējiem lauku attīstības pasākumiem, piemēram, tika finansēti projekti, kurus varētu finansēt no citām izdevumu programmām;
• uzraudzība un novērtēšana – jo īpaši attiecībā uz ieguvumiem, kas gūti, izmantojot LEADER pieeju.

18 2013. gadā mēs publicējām pēcpārbaudes novērtējumu¹³, kurā ziņojām par dažiem uzlabojumiem. Starp tiem bija skaidrāki noteikumi vietējo rīcības grupu lēmumu pieņemšanas komitejām (sk. 17. punkta 1. ievilkumu), taču lielākā daļa nepilnību vēl nebija novērstas. Mūsu atjauninātais novērtējums par šiem jautājumiem ir izklāstīts II pielikumā.

Revīzijas tvērums un pieeja

19 LEADER pieejas mērķis ir veicināt iesaisti un iespēju došanu vietējā līmenī (sk. 03. punktu), bet tas rada papildu izmaksas un riskus (sk. 04. un 05. punktu). Šīs papildu izmaksas un riski ir pamatoti, ja tos atsver papildu ieguvumi salīdzinājumā ar vispārējām (lejupējām) ES izdevumu programmām (jo īpaši ES lauku attīstības programmu). Galvenais revīzijas jautājums bija – “Vai LEADER/sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeja sniedza ieguvumus, kas pamato tās papildu izmaksas un riskus?” Lai to novērtētu, mēs pārbaudījām, vai:

1. LEADER un sabiedrības virzīta vietējā attīstība veicināja vietējā līmeņa iesaisti;
2. izmantojot LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju, tika izstrādāti projekti ar pierādāmiem ieguvumiem attiecībā uz vietējo pārvaldību, palielinātu sociālo kapitālu un labākiem koprezultātiem;
3. pēc jaunās vairāku fondu finansējuma pieejas ieviešanas tika uzlabota vietējās attīstības atbalsta koordinācija.

20 Šī revīzija ietver arī mūsu iepriekšējās revīzijas pēcpārbaudi (sk. 17. un 18. punktu), kurā vērtējam, vai Komisija vairāk nekā desmit gadus vēlāk ir novērsusi konstatētās nepilnības. Šajā ziņojumā vēlamies sniegt ieskatu un savlaicīgus ieteikumus, lai palīdzētu Komisijai notiekošajāLEADER pieejas izvērtēšanā.

21 Aptvērām laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam. Revīzijā pārbaudījām desmit dalībvalstis, apskatot divas vietējās rīcības grupas katrā dalībvalstī. Vācijā mēs koncentrējāmies uz Saksiju un Portugālē uz tās kontinentālo daļu (t. i., izņemot Madeiru un Azoru salas). Dalībvalstis atlasījām tā, lai revīzijā nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru un aptvertu gan viena, gan vairāku fondu pieejas, kā arī augstāku un zemāku LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības izdevumu līmeni (sk. 4. attēlu).

22 Mēs atlasījām vietējās rīcības grupas, pamatojoties uz piešķirto finansējumu, izmantoto ES fondu veidu, kā arī aptverto teritoriju un iedzīvotājiem.

23 Mēs pārbaudījām:

• organizēšanu un procedūras visās atlasītajās dalībvalstīs un vietējās rīcības grupās, pamatojoties uz dokumentāciju un atbildēm uz revīzijas aptaujām;
• informāciju par 95 projektiem, kas atlasīti, pamatojoties uz to izmaksām (zemām, vidējām, augstām), attiecīgo nozari un izmantotajiem ES fondiem. Šo projektu kopējās izmaksas ir 7,5 miljoni EUR, un ES finansējums – 4,9 miljoni EUR (sk. III pielikumu);
• Komisijas darbības saistībā ar LEADER un sabiedrības virzītu vietējo attīstību, veicot dokumentārās pārbaudes un videokonferences ar
  •  četriem atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem (Lauksaimniecība un lauku attīstība (AGRI ĢD), Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība (EMPL ĢD), Jūrlietas un zivsaimniecība (MARE ĢD) un Reģionālā politika un pilsētpolitika (REGIO ĢD)),
  •  dalībvalstu iestādēm,
  •  vietējo rīcības grupu pārstāvjiem,
  •  projektu īpašniekiem un
  •  ieinteresēto personu organizācijām un starptautiskajiem ekspertiem.

Apsvērumi

Vietējās rīcības grupas veicina vietējā līmeņa iesaisti, bet ietver papildu izmaksas un lēnu apstiprināšanas procesu

24 Turpmākajās iedaļās ir apsvērts, kā dalībvalstis un vietējās rīcības grupas ir veicinājušas vietējā līmeņa iesaisti un kādas ir bijušas izmaksas. Vispirms analizējam LEADER izmaksas. Pēc tam pārbaudām, kā dalībvalstis apstiprināja vietējās rīcības grupas un to stratēģijas un kā vietējās rīcības grupas pēc tam atlasīja LEADER projektus.

Vietējās rīcības grupas saistāmas ar papildu izmaksām

25 Kā paskaidrots ievadā, vietējās rīcības grupas ir LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības pamatā. Tās var saņemt ES finansējumu dažādiem mērķiem (sk. 5. attēlu). Daļa finansējuma jānodrošina arī dalībvalstīm, reģioniem, vietējām rīcības grupām un projektu īpašniekiem.

26 Dalībvalstīm jārada piemēroti apstākļi vietējo rīcības grupu darbam, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus, jo īpaši, lai sapulcētu kopā dažādas vietējās ieinteresētās personas un palīdzētu tām izstrādāt projektus, kas labvēlīgi ietekmē vietējo attīstību. Lai to panāktu, jānodrošina vietējo rīcības grupu autonomija un līdz minimumam jāsamazina to administratīvais slogs¹⁴.

27 LEADER līdzdalības pieeja ir saistīta ar papildu pārvaldības struktūrām un pasākumiem vietējās attīstības stratēģijas atbalstam, kas rada papildu izmaksas. Regulā administratīvās un pamatdarbības izmaksas ir ierobežotas līdz 25 % (sk. 05. punktu). Dažas dalībvalstis šo maksimālo robežvērtību samazināja vēl vairāk – līdz 20 %.

28 2. tabulā sniegts pārskats par plānoto un izmaksāto LEADER finansējumu (2020. gada beigās) 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tas parāda, ka dalībvalstis vietējo rīcības grupu administratīvo un pamatdarbības izmaksu segšanai plānoja tērēt 17 %. Tas atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem ierobežojumiem.

29 Saskaņā ar Komisijas ziņojumiem 2020. gada beigās vietējo kopienu projektu izdevumi veidoja 3,1 miljardu EUR jeb 72 % no paziņotajiem LEADER izdevumiem. Kopumā vietējās rīcības grupas maz tērēja sadarbības pasākumiem (2 %), kā arī sagatavošanas izmaksām (2 %). Vietējās rīcības grupu administratīvās un pamatdarbības izmaksas sasniedza 1,04 miljardus EUR (24 % no kopējiem izdevumiem šajā posmā). Vairākās dalībvalstīs, kuru paziņotie izdevumi LEADER projektiem bija nelieli, šo izmaksu īpatsvars bija augsts. Piemēram, Grieķijā, Portugālē un Slovākijā izmaksas 2020. gada beigās bija tādas pašas kā projektiem iztērētā summa vai to pārsniedza. Maksājumus par 2014.–2020. gada periodu var veikt līdz 2023. gada beigām, un administratīvo izdevumu daļai salīdzinājumā ar projektu izdevumiem plānošanas perioda ciklā ir tendence samazināties.

30 3. tabulā parādīts paziņoto izdevumu sadalījums desmit atlasītajās dalībvalstīs un reģionos. 6. attēlā tas salīdzināts ar kopējo plānoto LEADER finansējumu. Dalībvalstis bija ziņojušas, ka no plānotā LEADER projektu finansējuma ir izmaksāti vidēji 39 %. Igaunija bija izmaksājusi 72 % no plānotā projektu finansējuma, Grieķija – 13 %, un Slovākija vēl nebija izmaksājusi līdzekļus nevienam projektam.

Vairums dalībvalstu izvēlējās piemērotas procedūras vietējo rīcības grupu apstiprināšanai, taču dažas, atlasot vietējās attīstības stratēģijas, nepiemēroja obligātās kvalitātes prasības

31 Dalībvalstīm būtu jāatbalsta vietējās rīcības grupas vietējās attīstības stratēģiju izstrādē gan finansiāli (sagatavošanas atbalsts), gan ar skaidrām kvalitātes prasībām un norādījumiem. Pēc tam dalībvalstīm būtu taisnīgi un pārredzami jāizvērtē vietējo rīcības grupu darbs noteiktajā termiņā, apstiprinot tikai tās grupas, kuras izstrādājušas kvalitātes standartiem atbilstošas stratēģijas.

32 Vietējām rīcības grupām būtu jāiesaista vietējās kopienas savu stratēģiju izstrādē ar dažādām metodēm, piemēram, mācībām, darbsemināriem vai semināriem, izmantojot to zināšanas par vietējo teritoriju. Mūsu iepriekšējā īpašajā ziņojumā par LEADER norādījām uz nepilnībām tajā, kā vietējās rīcības grupas sekmēja vietējā līmeņa iesaisti. Šoreiz mēs konstatējām, ka visas atlasītās vietējās rīcības grupas bija veikušas šādas darbības un izstrādājušas vietējās attīstības stratēģijas, izmantojot augšupēju procesu.

33 Dalībvalstīm bija jānosaka kritēriji vietējo rīcības grupu apstiprināšanai un jāizvērtē, vai ierosinātās stratēģijas tiem atbilst. Process sastāvēja no šādiem posmiem: uzaicinājums paust ieinteresētību vai vairāki uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus; stratēģiju projektu sagatavošana; dalībvalstu novērtējums par stratēģijām un vajadzības gadījumā pārskatīšana. Dalībvalstīm bija jāatlasa stratēģijas un jāapstiprina vietējās rīcības grupas līdz 2017. gada beigām (divus gadus pēc izdevumu uzsākšanas citās kopējās lauksaimniecības politikas jomās)¹⁵. Vairums dalībvalstu to paveica 2016. gadā, Īrijai un Čehijai bija vajadzīgs vairāk laika, un Slovākija pabeidza apstiprināšanu 2018. gada martā (sk. 7. attēlu un 1. izcēlumu).

34 Kopumā mēs konstatējām, ka dalībvalstis bija atbalstījušas un pārraudzījušas apstiprināšanas procesu labi, organizējot vietējām rīcības grupām paredzētus darbseminārus, mācības un spēju veidošanas pasākumus. Vairākas vadošās iestādes sniedza norādījumus vietējām kopienām informatīvu materiālu vai rokasgrāmatas veidā, vai arī izveidoja kontaktpunktus, kur vērsties jautājumu gadījumā.

35 Komisija bija ieteikusi dalībvalstīm vietējās attīstības stratēģijas izvērtēt, pamatojoties uz kvalitātes standartiem, un salīdzināt tās savā starpā¹⁶. Izmantojot šo pieeju, Komisija tiecās nodrošināt, lai atlasītās vietējās rīcības grupas būtu tās, kas piedāvā stratēģijas, kuras atbilst obligātajām kvalitātes prasībām.

36 Dalībvalstīm bija jānosaka vērtēšanas kritēriji vietējās attīstības stratēģiju atlasei, tostarp kvalitātes standarti, kas bija jāievēro attiecībā uz visām stratēģijām¹⁷. Mēs konstatējām, ka deviņas dalībvalstis noteica kvalitātes standartus, taču Čehijā, Grieķijā un Slovākijā tie bija mazāk strikti. Rumānija nenoteica šādus kvalitātes standartus.

37 4. tabulā sniegts īss apkopojums par iesniegto un atlasīto stratēģiju skaitu katrā dalībvalstī, uz kuru attiecas mūsu revīzija. Sešas dalībvalstis atlasīja visas vietējās rīcības grupas, kas iesniedza stratēģijas. Rumānija divkāršoja sākotnēji plānoto vietējo rīcības grupu skaitu (no 120 līdz 239).

Vietējās rīcības grupas projektus apstiprināja lēnāk, nekā cerēts

38 Lai atlasītu projektus, kas labvēlīgi ietekmē vietējo attīstību, vietējām rīcības grupām jānosaka kritēriji, kas ir atbilstoši vietējiem apstākļiem, un jāpiemēro taisnīgas un pārredzamas procedūras. LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības atbalsts ir pieejams:

• vietējās kopienas projektiem;
• sadarbības pasākumiem starp divām vai vairākām vietējās rīcības grupām no vienas un tās pašas dalībvalsts vai dažādām valstīm (ES un ārpus ES).

39 Septiņas no desmit dalībvalstīm izmantoja tiešsaistes pieteikumus, vienkāršotas izmaksu iespējas vai citus rīkus, lai atvieglotu atlases procesu. Četrās dalībvalstīs (Grieķijā, Portugālē, Čehijā un Slovākijā) projektu pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas process bija īpaši sarežģīts un laikietilpīgs.

40 Šis process ietvēra līdz pat astoņiem posmiem un ilga vidēji aptuveni vienu gadu, ārkārtas gadījumos pārsniedzot divus gadus. Pieteikumu iesniedzējiem vispirms jāpiesakās vietējā rīcības grupā, kas pārbaudīja attiecināmību un to, vai projekts atbilst vietējās attīstības stratēģijai. Pēc tam viņi iesniedz pieteikumu atbildīgajām iestādēm. Grieķijā pieteikums bija jāiesniedz gan elektroniski, gan papīra formātā. Šādu papildu administratīvo prasību ietekmē mūsu revīzijas laikā dalībvalstis bija pabeigušas un apmaksājušas salīdzinoši maz projektu (izmaksāti 39 % no plānotajiem LEADER projektu izdevumiem).

41 Saskaņā ar Komisijas norādījumiem vietējās attīstības stratēģijām jākalpo vietējiem mērķiem un atlasītajiem projektiem jāpalīdz sasniegt stratēģijās noteiktos mērķus¹⁸. Vietējās rīcības grupas savās vietējās attīstības stratēģijās izvirzīja diezgan vispārīgus mērķus un projektu atlases kritērijus. Tas ļāva vietējām rīcības grupām atlasīt plašu projektu klāstu.

LEADER pieeja veicina vietējā līmeņa iesaisti, tomēr vietējās rīcības grupās ir nepietiekami pārstāvētas sievietes un jaunieši

42 Vietējās rīcības grupas nodrošina forumu saziņai vietējās kopienās nolūkā izstrādāt un īstenot vietējās attīstības stratēģijas, uzsākot, izstrādājot un finansējot vietējos projektus. Tās palīdz savest kopā vietējās kopienas un iesaistīt tās vietējā attīstībā. LEADER pieejā izmanto vietējo kopienu speciālās zināšanas un pieredzi, lai noteiktu to attīstības vajadzības. Turklāt šī pieeja tika izveidota, lai nodrošinātu platformu saziņai starp dažādiem pārvaldības līmeņiem — no vietējām kopienām līdz reģionālajai un valsts pārvaldei — un stimulētu šādu ciešāku sadarbību.

43 Vietējām rīcības grupām jāpārstāv vietējās kopienas un jāietver visas attiecīgās vietējās ieinteresētās personas. Saskaņā ar tiesību aktiem nevienai konkrētai ieinteresēto personu grupai nevajadzētu pārstāvēt vairāk kā 49 % no vietējās rīcības grupas balsstiesībām, un publisko iestāžu balsu īpatsvaram projektu atlases procesā jābūt mazākam par 50 %¹⁹. Saskaņā ar Komisijas norādījumiem lēmumu pieņemšanas struktūrās jābūt arī līdzsvarotai dzimumu pārstāvībai un tajās taisnīgi jābūt pārstāvētām konkrētām mērķgrupām, piemēram, jauniešiem, etniskajām minoritātēm un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem²⁰.

44 Mēs konstatējām, ka pārbaudītās vietējās rīcības grupas nodrošināja forumu vietējā līmeņa saziņai un izpildīja juridiskās prasības attiecībā uz grupu lēmumu pieņemšanas struktūru sastāvu. Tas nozīmē, ka publiskās iestādes vairs nedominē šajā procesā (kā konstatējām 2010. gadā). Mūsu analīze parādīja, ka vīrieši ieņem 60 % vai vairāk amata vietu desmit no astoņpadsmit vietējām rīcības grupām, no kurām saņēmām datus. Jaunieši bija nepietiekami pārstāvēti. Sešpadsmit no divdesmit pārbaudītajām vietējām rīcības grupām lēmumu pieņemšanas struktūrās nebija personu, kas būtu jaunākas par trīsdesmit gadiem²¹. Tas rada risku, ka lēmumu pieņemšanas procesā netiek ņemts vērā jauniešu viedoklis un intereses.

LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības papildu ieguvumi joprojām nav pierādīti

45 Mūsu iepriekšējā īpašajā ziņojumā par LEADER secinājām, ka nav pietiekamu pierādījumu par LEADER pieejas pievienoto vērtību, un ieteicām Komisijai veikt steidzamus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā var atskaitīties par LEADER pievienoto vērtību un pareizu finanšu pārvaldību. Kā minēts 07. punktā, Komisija sagaida, ka LEADER projektos izdosies uzlabot koprezultātus, sociālo kapitālu un vietējo pārvaldību.

46 Turpmākajās iedaļās mēs secīgi aplūkojam katru no šiem aspektiem, vispirms pārbaudot, vai Komisija pēdējo desmit gadu laikā ir panākusi progresu LEADER ieguvumu uzskaitē. Pēc tam pārbaudām, vai LEADER vietējās attīstības projekti ir devuši labākus koprezultātus un, visbeidzot, vai ir pierādījumi tam, ka LEADER pieeja uzlabo vietējo kopienu sociālo kapitālu un pārvaldību.

Komisija ir sākusi darbu pie LEADER sniegto ieguvumu izvērtēšanas

47 Pārbaudot attiecīgo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, konstatējām, ka viens no galvenajiem ieteikumiem 2010. gada īpašajā ziņojumā par LEADER ieguvumu uzskaiti nav pilnībā īstenots (sk. 17. punktu un II pielikumu).

48 Kā paskaidrots 13. punktā, Komisija uzrauga programmas LEADER sasniegumus un ziņo par tiem, izmantojot regulā noteiktos trīs rādītājus. 5. tabulā apkopoti Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta 2019. gada darbības pārskatā ziņotie dati.

49 Šie rādītāji nepamato LEADER pieejas izmaksu un ieguvumu jēgpilnu novērtējumu. Mūsu iepriekšējos ziņojumos, tostarp 2019. gada snieguma pārskatā²², konstatējām, ka izmantotie rādītāji galvenokārt ir ieguldījuma un iznākuma rādītāji un nemēra izdevumu programmu koprezultātus vai pievienoto vērtību. 2010. gada ziņojumā par LEADER mēs ieteicām Komisijai veikt steidzamus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā var uzskaitīt LEADER pieejas sniegtos ieguvumus, un uzraudzības darbības vērst uz šādu ieguvumu, lietderības un efektivitātes rādītājiem, nevis uz īstenošanu.

50 Tiesību aktos ir noteikts, ka Komisijai ir jāsniedz norādījumi dalībvalstīm par to, kā vērtēt lauku attīstības un darbības programmas. Programmu novērtējumus perioda beigās – ex post novērtējumus – veic Komisija vai dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju²³.

51 Komisija laida klajā divus norādījumu dokumentus nolūkā atbalstīt dalībvalstu veikto LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības novērtējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā: novērtēšanas pamatnostādnes²⁴ un novērtēšanas rokasgrāmatu²⁵. Komisijai arī jāiesniedz kopsavilkuma pārskats par dalībvalstu ex post novērtējumiem līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz darbības programmām un līdz 2027. gada 31. decembrim – attiecībā uz lauku attīstības programmām²⁶.

52 2007.–2013. gada plānošanas periodā Komisijai līdz 2016. gada 31. decembrim bija jāiesniedz kopsavilkuma pārskats par lauku attīstību²⁷. Šis pārskats tika pabeigts 2018. gada aprīlī un publicēts 2020. gada jūlijā²⁸. Tajā bija īsa sadaļa par LEADER, taču nebija sniegts LEADER ieguvumu novērtējums.

53 Komisija vēl nav sagatavojusi savu LEADER pieejas izvērtējumu. Mūsu 2018. gada atzinumā par Komisijas priekšlikumiem jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai ieteicām Komisijai, pārskatot spēkā esošos tiesību aktus, ievērot principu “vispirms izvērtēt”²⁹. Komisija pašlaik veic izvērtēšanu par tās LEADER pieejas daļas ietekmi uz līdzsvarotu teritoriālo attīstību, kuru finansē no lauku attīstības fonda. Mērķis ir izpētīt atbilstību, efektivitāti, lietderību, saskaņotību un pievienoto vērtību³⁰. Komisija plāno publicēt šo izvērtējumu 2023. gadā.

Dalībvalstis izmantoja LEADER, lai finansētu projektus, kas izriet no vietējām stratēģijām, taču dažiem projektiem jau bija paredzētas citas konkrētas izdevumu programmas

54 Tā kā nav Komisijas novērtējuma vai attiecīgu uzraudzības datu, lai uzskaitītu LEADER projektu sniegtos ieguvumus, mēs vērtējām, vai LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības projektiem bija potenciāls veicināt vietējo attīstību un sniegt labākus koprezultātus. Mēs analizējām, vai tie izriet no vietējo rīcības grupu izstrādātajām vietējās attīstības stratēģijām (sk. 41. punktu) un vai tiem tādējādi ir potenciāls risināt vietējās vajadzības. Mēs izmantojām arī Komisijas novērtēšanas pamatnostādnes, kurās definēti uzlaboti koprezultāti attiecībā uz projekta veidu “salīdzinājumā ar projekta īstenošanu bez LEADER metodes”³¹.

55 Mēs vērtējām 95 projektus, izmantojot 54. punktā minētos kritērijus. Pamatojāmies uz vietējo rīcības grupu pašnovērtējumiem. Mēs pārbaudījām šo pašnovērtējumu ticamību un apspriedām mūsu novērtējumu ar iestādēm un vairākiem projektu īpašniekiem.

56 Mēs konstatējām, ka šajos projektos tika izvirzīti plaši vispārīgi mērķi, kas noteikti vietējās attīstības stratēģijās (sk. 41. punktu). Vairākiem projektiem bija potenciāls veicināt vietējo attīstību. Mēs konstatējām arī projektus, kas papildina tiesību aktos noteiktos pienākumus un uz kuriem neattiecas konkrētas shēmas.

57 Tomēr mēs konstatējām, ka dažas revidētās dalībvalstis izmantoja LEADER vai sabiedrības virzītas vietējās attīstības finansējumu projektiem, kuros veiktās darbības parasti ir valsts, reģionālo vai pašvaldību iestāžu obligātie uzdevumi (piemēram, finansējums ciemata ceļiem vai ielu apgaismojumam). Turklāt mēs konstatējām projektus, kuriem īpaši pievēršas ar lauku attīstības pasākumiem, kas neietilpst programmā LEADER, un ar citām ES izdevumu programmām (sk. 2. izcēlumu).

58 Piemēram, Vācijā (Saksijā) izmantoja LEADER pieeju, lai finansētu plašu lauku pamatpakalpojumu klāstu. Tā piešķīra 364,3 miljonus EUR jeb 41,5 % no plānotā lauku attīstības finansējuma LEADER – tas ir lielākais īpatsvars starp visām ES dalībvalstīm un reģioniem. Tāpēc vispārējās vietējās pašvaldības darbības Vācijā (Saksijā) tika īstenotas ar vietējo rīcības grupu starpniecību. Tas ietvēra finansējumu ciemata ceļiem, ielu apgaismojumam un uzturēšanai, kā arī bērnudārzu paplašināšanas projektiem. Saskaņā ar lauku attīstības starpposma novērtējuma ziņojumu līdz 2019. gada 30. jūnijam Saksija bija izmantojusi LEADER līdzekļus, lai finansētu 112 ielu apgaismojuma projektus (5,5 miljoni EUR publisko izdevumu), 84 ciematu ceļus (13 miljoni EUR) un 62 bērnudārzu projektus (6,3 miljoni EUR)³².

59 Līdzīgu situāciju mēs konstatējām 2010. gadā. Tajā laikā Komisija piekrita, ka principā ar LEADER finansējumu nevajadzētu atbalstīt pašvaldību ikdienas darbu. Mūsu 2015. gada īpašajā ziņojumā par ES atbalstu lauku infrastruktūrai³³ formulējām līdzīgus apsvērumus par lauku ceļu finansēšanu Vācijā (Saksijā) un ieteicām dalībvalstīm nodrošināt, ka ES lauku attīstības fondi neaizstāj citus publiskos līdzekļus, kas paredzēti tai pašai politikas jomai.

60 Īrijā un Zviedrijā konstatējām, ka tas lielā mērā tika novērsts, pateicoties šo valstu attiecināmības noteikumiem.

• Īrijas iestādes ar LEADER finansējumu neatbalstīja vairākas nozares un darbības, kurām bija pieejamas citas finansēšanas iespējas, tostarp lauksaimniecību, privāto mājokļu renovāciju un publisko struktūru vispārējos uzturēšanas darbus, kā arī projektus, kas jau saņem citu ES vai valsts finansējumu.
• Zviedrijā bija noteikumi par finansēšanas izmaksām saistībā ar tiesību aktos noteikto uzdevumu veikšanu vai atbilstību ES vai valsts tiesību aktu prasībām (piemēram, atbilstību ES direktīvai). Valsts arī izvirzīja prasību LEADER un sabiedrības virzītas vietējās attīstības projektiem sniegt labumu vietējai kopienai kopumā, nevis tikai atsevišķiem projektu īpašniekiem.

Lai gan apstākļi katrā dalībvalstī atšķiras, uzskatām, ka šie noteikumi ir laba prakse, kas varētu veicināt pareizu programmas LEADER finanšu pārvaldību.

Lai gan eksperti uzskata, ka dažus iespējamos ieguvumus no LEADER pieejas ir grūti novērtēt, mēs guvām pierādījumus tam, ka tas ir iespējams

61 Papildus labākiem projektu koprezultātiem Komisija LEADER ieguvumus definē arī attiecībā uz uzlabotu sociālo kapitālu un pārvaldību. Komisijas novērtēšanas pamatnostādnēs ir sniegtas turpmāk minētās definīcijas.

• Sociālais kapitāls ir daudzdimensionāls jēdziens, kas ietver tādas sabiedrisku organizāciju iezīmes kā tīklus, normas un sociālo uzticēšanos, kas sekmē koordināciju un sadarbību savstarpēja labuma gūšanai.
• Pārvaldība ietver iestādes, procesus un mehānismus, ar kuru palīdzību publiskās, ekonomiskās un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas formulē savas intereses, izmanto savas likumīgās tiesības, pilda pienākumus un mazina atšķirības.

62 Specializētajā literatūrā norādīts, ka, cenšoties novērtēt sociālā kapitāla un vietējās pārvaldības uzlabojumus, jāsaskaras ar virkni problēmu, tostarp šo jēdzienu vispārpieņemto definīciju³⁴. Līdz ar to eksperti atzīst, ka ir grūti novērtēt šos iespējamos LEADER ieguvumus.

63 Papildus Komisijas kopsavilkuma ziņojumam (sk. 52. punktu) mēs analizējām mūsu revidētos dalībvalstu ex post novērtējuma ziņojumus, galvenokārt par 2007.–2013. gada periodu, lai gūtu pierādījumus par sociālā kapitāla un vietējās pārvaldības uzlabošanu. Vairumā dalībvalstu ex post ziņojumos šo jēdzienu nebija. Zviedrijas ex post novērtējumā par 2007.–2013. gadu tika sniegti skaidri konstatējumi par vietējo pārvaldību. Vērtētāji uzskata, ka LEADER pieeja nav devusi pozitīvu ieguldījumu “vertikālajā pārvaldībā”, t. i., vietējo rīcības grupu attiecībās ar citām iestādēm un struktūrām. Attiecībā uz “horizontālo pārvaldību”, t. i., sadarbību ar citām reģionālajām ieinteresētajām personām, vērtētāji uzsvēra, ka LEADER ir sekmējusi vietējo uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaisti vietējā sabiedriskajā dzīvē.

Vairāku fondu pieeja sarežģī vietējās attīstības projektu finansēšanu

64 Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) ietver piecas dažādas finansējuma plūsmas, un katrai no tām ir konkrēti noteikumi (sk. 10. punktu). Tādēļ nepieciešama atbildīgo dalībvalstu iestāžu darba koordinēšana nolūkā nodrošināt sinerģiju un izvairīties no pārklāšanās programmu un projektu līmenī. Tiesību aktos par 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir skaidri minēta šādas koordinēšanas nepieciešamība³⁵.

65 Komisija uzskata, ka dažādu programmu kopīgas uzraudzības komiteju izveidošana ir lietderīga un praktiska. Mēs konstatējām, ka šādas komitejas bija izveidojušas tikai četras no desmit revidētajām dalībvalstīm.

66 Tomēr dalībvalstis atrada citus risinājumus, kā veicināt informācijas plūsmu. Austrijā un Vācijā (Saksijā) katra fonda vadošā iestāde bija pārstāvēta visu pārējo fondu uzraudzības komitejās. Igaunija bija izveidojusi kopīgu vadošo iestādi lauku attīstības un zivsaimniecības fondiem.

67 Saskaņā ar KLP reformu pēc 2020. gada abas kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma plūsmas (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) tiks plānotas, izmantojot KLP stratēģiskos plānus. Tādējādi lauku attīstībai var būt vājāka saikne ar pārējām trim finansējuma plūsmām (Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu).

68 Komisija bija gaidījusi, ka vairāku fondu pieeja paplašinās vietējās rīcības grupās iesaistīto vietējo nozaru, ieinteresēto personu un projektu īpašnieku loku, tādējādi uzlabojot vietējo sadarbību. Komisija arī cerēja, ka četru ES fondu iekļaušana ļautu vietējām rīcības grupām risināt sarežģītas vietējās vajadzības visaptverošāk un ar lielākiem līdzekļiem.

69 Komisija nav sniegusi vispusīgus datus par to vietējo rīcības grupu skaitu, kuras izmanto vairāku fondu pieeju. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem apkopotajiem datiem³⁶ visās dalībvalstīs (tostarp Apvienotajā Karalistē) 2014.–2020. gada plānošanas periodam tika apstiprinātas 3337 grupas. No tām 813 (24 %) izmantoja vairāk nekā vienu ES fondu (sk. 8. attēlu). Lielākā daļa no šīm vairāku fondu finansētajām vietējām rīcības grupām izmantoja finansējumu no fonda lauku attīstībai, reģionālās attīstības fonda un sociālā fonda, un tikai deviņas grupas visā ES izmantoja visus četrus pieejamos fondus (astoņas grupas Zviedrijā un viena – Polijā).

70 Vairāku fondu pieeja vietējām rīcības grupām un dalībvalstu iestādēm bija jaunums, un vietējās rīcības grupas pirmo reizi strādāja ar sociālajiem un reģionālajiem fondiem. Tāpēc Komisijas norādījumos³⁷ ir uzsvērta nepieciešamība pēc “skaidri noteiktām atbildības jomām un lēmumu pieņemšanas nosacījumiem”. Tam bija vajadzīga atbildīgo dalībvalstu iestāžu darba koordinēšana, jo īpaši nolūkā sniegt vietējām rīcības grupām skaidrus noteikumus un norādījumus, ideālā gadījumā – no vienota kontaktpunkta.

71 No revidētajām dalībvalstīm Zviedrijā bija visracionālākā kārtība vairāku fondu pieejas pārvaldībai. Tā bija iecēlusi vienu vadošo iestādi un fondu koordinācijas grupu, un bija tikai trīs saistītas programmas: valsts lauku attīstības programma, valsts zivsaimniecības programma un valsts programma sabiedrības virzītas vietējās attīstības finansēšanai no reģionālajiem un sociālajiem fondiem.

72 Savukārt Čehijā un Portugālē tika kombinēti vairāki fondi ar atšķirīgiem mērķiem un noteikumiem un bija dažādas vadošās iestādes, kas piemēro atšķirīgus noteikumus un norādījumus, – tas pēc vadošo iestāžu pārstāvju teiktā apgrūtināja vairāku fondu pieejas pārvaldību. (9. attēlā parādīta vairāku fondu pieejas pārvaldības atšķirīgā kārtība Zviedrijā, Čehijā un Portugālē.) Komisijas apsvērumos par dalībvalstu gada īstenošanas ziņojumiem vai ikgadējo sanāksmju protokolos mēs neguvām pierādījumus tam, ka Komisija būtu iesaistījusies, piemēram, sniedzot dalībvalstīm rakstiskas atsauksmes par vairāku fondu pieejas pārvaldību vai vajadzības gadījumā pieprasot rīcības plānus.

73 Lai vienkāršotu vairāku fondu pieeju, Komisija 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir ieviesusi dažus jaunus elementus:

• dalībvalstīm jāorganizē kopīgs uzaicinājums (iesaistot visus attiecīgos fondus), lai atlasītu vietējās attīstības stratēģijas un vietējās rīcības grupas, un jāizveido kopīga komiteja šo stratēģiju īstenošanas uzraudzībai³⁸;
• ja dalībvalsts izvēlas galveno fondu, uz vietējās attīstības stratēģiju kopumā (t. i., visu projektu pārvaldību un kontroli) attiecas minētā fonda noteikumi, savukārt atsevišķu projektu īstenošanu, uzraudzību un maksājumus joprojām reglamentē tā fonda noteikumi, no kura finansē attiecīgo projektu³⁹.

Mēs konstatējām, ka 2021. gada decembra beigās kopīgi uzaicinājumi vēl nebija iespējami. Komisija mūs informēja, ka tas bija saistīts ar pārejas perioda pagarināšanu uz jauno kopējo lauksaimniecības politiku (tostarp attiecībā uz ES lauku attīstības fondu) līdz 2022. gadam, un tas nozīmē, ka arī turpmāk tiks piemēroti iepriekšējie 2014.–2020. gada noteikumi.

74 Zviedrijā, neraugoties uz ieviesto racionalizāciju, iestādes uzskatīja, ka vairāku fondu pieeja ir neefektīva un to ir dārgi pārvaldīt, jo īpaši tāpēc, ka zivsaimniecības, reģionālie un sociālie fondi kopā veidoja tikai 20 % no sabiedrības virzītas vietējās attīstības finansējuma 2014.–2020. gada periodā. Tās pasūtīja pētījumu, lai novērtētu, kā no Lauksaimniecības fonda⁴⁰ finansē sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvas, un tajā konstatēts, ka 2014.–2020. gadā vietējās rīcības grupas bija atbalstījušas līdzīgus projektus, kurus finansēja no dažādiem fondiem (piemēram, tūrisma un integrācijas jomā), un ka vairāk nekā 90 % no visiem projektiem, kurus atbalstīja no trim citiem ES fondiem, varēja finansēt no lauku attīstības līdzekļiem.

75 Līdz ar to Zviedrija, visticamāk, pārtrauks izmantot vairāku fondu pieeju. No aptaujātajām citu dalībvalstu iestādēm saņēmām dažādas atbildes, kas liecināja, ka lielākā daļa no tām neatbalsta vairāku fondu pieejas izmantošanu pašreizējā un nākamajā plānošanas periodā.

Secinājumi un ieteikumi

76 Revīzijā pārbaudījām, vai LEADER pieeja sniedza ieguvumus, kas pamatoja papildu izmaksas un riskus, jo īpaši salīdzinājumā ar vispārējām (lejupējām) ES izdevumu programmām.

77 Vairāk nekā desmit gadus pēc mūsu īpašā ziņojuma par LEADER konstatējām, ka dažās jomās ir panākti uzlabojumi un ka ar LEADER pieeju tiek radītas struktūras, kas veicina vietējā līmeņa iesaisti. Tomēr LEADER pieeja ir saistīta ar lielākām administratīvajām un pamatdarbības izmaksām un lēnu apstiprināšanas procesu, kā arī, to izmantojot, netika īstenoti projekti ar pierādāmiem papildu ieguvumiem. Kopumā mēs secinām, ka ir maz pierādījumu tam, ka LEADER pieejas ieguvumi atsver no tās izrietošās izmaksas un riskus.

78 LEADER līdzdalības pieeja paredz lielas administratīvās un pamatdarbības izmaksas. ES regulā šīs izmaksas ir ierobežotas līdz 25 %. 2014.–2020. gada plānošanas periodā dalībvalstis plānoja tērēt 17 % administratīvo un pamatdarbības izmaksu segšanai. Šīs izmaksas ietver vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas veicināšanu un palīdzību potenciālajiem atbalsta saņēmējiem projektu izstrādē. Saskaņā ar Komisijas ziņojumiem 2020. gada beigās šīs izmaksas sasniedza 1,04 miljardus EUR (24 % no kopējiem izdevumiem šajā posmā, un tas atbilst regulā noteiktajiem ierobežojumiem). Šo izmaksu daļai salīdzinājumā ar projektu izdevumiem plānošanas perioda ciklā ir tendence samazināties (25.–30. punkts).

79 Mēs konstatējām, ka vietējām rīcības grupām izdevās veicināt vietējā līmeņa iesaisti, izstrādājot vietējās attīstības stratēģijas, un tas salīdzinājumā ar situāciju, kuru konstatējām pirms desmit gadiem, ir uzlabojums. Vairums revīzijā aplūkoto dalībvalstu izvēlējās piemērotas procedūras vietējo rīcības grupu atlasei un apstiprināšanai, pamatojoties uz stratēģijām, taču dažas dalībvalstis, atlasot vietējās attīstības stratēģijām, piemēroja mazāk striktus kvalitātes standartus. Mēs konstatējām, ka viena dalībvalstis atlases procesā neiekļāva kvalitātes kritērijus, kas būtu ļāvuši koncentrēties uz labākajām vietējās attīstības stratēģijām (31.–37. punkts).

80 Mēs konstatējām, ka projektu pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas process bija sarežģīts un noteica projektu īpašniekiem papildu administratīvās prasības salīdzinājumā ar vispārējām izdevumu programmām. Tā ietekmē mūsu revīzijas laikā dalībvalstis bija pabeigušas un apmaksājušas salīdzinoši maz projektu (39 %). Mēs arī konstatējām, ka LEADER projektu atlases kritēriji vairumā gadījumu bija diezgan vispārīgi, kā rezultātā vietējās rīcības grupas varēja atlasīt plašu projektu klāstu (38.–41. punkts).

81 Projektu atlases procesā vairs oficiāli nedominēja publiskās iestādes (kā konstatējām 2010. gadā), un vietējām rīcības grupām izdevās veicināt vietējā līmeņa iesaisti. Tomēr 2021. gadā mēs konstatējām, ka lielākajā daļā vietējo rīcības grupu nebija līdzsvarotas dzimumu pārstāvības un bija nepietiekami pārstāvēti jaunieši. Tas rada risku, ka lēmumu pieņemšanas procesā netiek ņemts vērā jauniešu viedoklis un intereses (42.–44. punkts).

82 Lai gan daži no mūsu 2010. gada ieteikumiem bija ņemti vērā, konstatējām, ka Komisijas uzraudzības un novērtēšanas sistēma joprojām nav sniegusi pierādījumus par LEADER papildu ieguvumiem salīdzinājumā ar vispārējo programmu finansējumu. Eksperti uzskata, ka daļu no šiem ieguvumiem, t. i., attiecībā uz sociālo kapitālu un vietējo pārvaldību, ir grūti uzskatāmi pierādīt. Mūsu 2018. gada atzinumā par Komisijas priekšlikumiem jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai uzsvērām, ka Komisijai, pārskatot spēkā esošos tiesību aktus, jāievēro princips “vispirms izvērtēt”. Komisija ir sākusi darbu pie LEADER sniegto ieguvumu izvērtēšanas (47.–53. un 61.–63. punkts).

83 Mūsu veiktā LEADER projektu analīze liecina, ka šajos projektos tika izvirzīti plaši vispārīgi mērķi, kas noteikti vietējās attīstības stratēģijās (sk. 80. punktu). Tomēr mēs konstatējām projektus, kuriem īpaši pievēršas ar lauku attīstības pasākumiem, kas neietilpst LEADER, un ar citām ES izdevumu programmām. Dažas dalībvalstis un vietējās rīcības grupas izmantoja LEADER, lai finansētu projektus, kuros veiktās darbības parasti ir valsts, reģionālo vai pašvaldību iestāžu obligātie uzdevumi (54.–60. punkts).

84 Vairāku fondu pieeja 2014.–2020. gada plānošanas periodā bija jaunums, kuru ieviesa, lai labāk koordinētu vietējās attīstības atbalstu un stiprinātu saikni starp lauku, pilsētu un zivsaimniecības teritorijām. Kopumā mēs konstatējām, ka vairāku fondu pieeja tās pašreizējā formā sarežģī vietējās attīstības projektu finansēšanu (64.–75. punkts).

1. ieteikums. Vispusīgi izvērtēt LEADER izmaksas un ieguvumus

Komisijai vispusīgi jāizvērtē gan izmaksas, gan ieguvumi. Izvērtējumā par LEADER pieejas izmantošanu jāiekļauj (a)–e) punkts):

1. vietējo rīcības grupu atlases process, kurā naudas līdzekļi piešķirti kvalitatīvām vietējās attīstības stratēģijām;
2. pasākumi, ar kuriem samazina izmaksas un administratīvos sarežģījumus (piemēram, papildu administratīvās prasības projektu īpašniekiem, ilgas atlases procedūras);
3. tas, cik lielā mērā lēmējstruktūrās iedzīvotāji ir pārstāvēti, tostarp attiecībā uz vecumu, dzimumu un citām mērķgrupām;
4. tas, cik lielā mērāLEADER finansētie projekti salīdzinājumā ar citiem projektiem sniedz papildu ieguvumus;
5. tas, cik lielā mērāLEADER finansējumu izmanto, lai finansētu ES, valstu, reģionālo vai vietējo struktūru tiesību aktos noteiktos uzdevumus.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gads.

2. ieteikums. Novērtēt sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju

Novērtējot sabiedrības virzītas vietējās attīstības efektivitāti un lietderību, Komisijai pēc iespējas jāaptver 1. ieteikuma no a) līdz e) punktam minētie elementi.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2025. gads (attiecībā uz ex post novērtējumiem par 2014.–2020. gadu).

Šo ziņojumu 2022. gada 4. maijā Luksemburgā pieņēma I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Joëlle ELVINGER.

Pielikumi

I pielikums. Konkrēti rādītāji, kas saistīti ar LEADER un sabiedrības virzītu vietējo attīstību

II pielikums. Šā revīzijas ziņojuma vajadzībām veiktā ERP īpašā ziņojuma 05/2010 pēcpārbaude

III pielikums. Revidēto projektu saraksts (izdevumi 2021. gada maijā)

Akronīmi un saīsinājumi

AGRI ĢD: Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts

DP: darbības programma

EJZF: Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

ELAT: Eiropas Lauku attīstības tīkls

ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

ELVGF: Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES: Eiropas Savienība

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

EZF: Eiropas Zivsaimniecības fonds

FARNET: Eiropas Zivsaimniecības reģionu tīkls

KLP: kopējā lauksaimniecības politika

LAP: lauku attīstības programma

LEADER: Liaison entre actions de développement de l'économie rurale, kas nozīmē “lauku ekonomikas un attīstības pasākumu savstarpējā saistība”.

MARE ĢD: Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts

REGIO ĢD: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

SVVA: sabiedrības virzīta vietējā attīstība

VRG: vietējā rīcības grupa

ZVRG: zivsaimniecības vietējās rīcības grupas

Glosārijs

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi): Pieci galvenie ES fondi, kurus kopīgi izmanto, lai veicinātu ekonomisko attīstību visās ES dalībvalstīs saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Nevajadzīgais atbalsts rodas, ja finansējumu piešķir saņēmējam, kurš būtu izdarījis to pašu izvēli arī bez atbalsta. Šādos gadījumos iznākumu nevar attiecināt uz politiku un atbalstam, kas izmaksāts saņēmējam, nav bijis nekādas ietekmes. Tādējādi izdevumu daļa, kas rada nevajadzīgo atbalstu, pēc būtības ir neefektīva, jo tā neveicina mērķu sasniegšanu. Šīs revīzijas kontekstā tā ir situācija, kad subsidēts projekts būtu ticis pilnībā vai daļēji īstenots bez dotācijas atbalsta.

Pārvaldība un sociālais kapitāls ir termini, kas ir gan neskaidri, gan tiek apstrīdēti. Šajā ziņojumā atsaucamies uz Komisijas definīcijām (sk. 61. punktu).

Tirgus nepilnība: preču un pakalpojumu neefektīva izplatīšana brīvajā tirgū. Tirgus nepilnības tirgū var rasties vairāku iemeslu dēļ, tostarp, piemēram, ārēju faktoru, tā saukto sabiedrisko labumu, nepilnīgas tirgus informācijas vai tirgus kontroles (monopola/oligopola) dēļ.

Vietējās attīstības stratēģija (SVVA): saskaņots darbību kopums, kura mērķis ir sasniegt vietējos mērķus un vajadzības, kas palīdz sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanu un kuru izstrādā un īsteno VRG.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61355

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61355

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Joëlle Elvinger vadītā I apakšpalāta “Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”. Revīziju sākotnēji vadīja ERP loceklis João Figueiredo(†), un viņam palīdzēja biroja vadītāja Paula Betencourt un biroja atašejs Quirino Mealha.

Revīziju pabeidza ERP locekle Eva Lindström, un viņai palīdzēja biroja vadītāja Katharina Bryan; atbildīgie vadītāji Michael Bain un Florence Fornaroli; darbuzdevuma vadītāja Joanna Kokot un revidenti Vasileia Kalafati, Anca Florinela Cristescu, Liia Laanes, Marika Meisenzahl (veidoja arī grafisko dizainu) un Anna Zalega. Lingvistisko atbalstu sniedza Daniela Jinaru, Jan Kubat, Michael Pyper un Marek Říha.

Beigu piezīmes

¹ Komisijas tīmekļa vietne par LEADER

² Īpašais ziņojums 05/2010 “Leader pieejas īstenošana lauku attīstībā”.

³ Īpašais ziņojums 05/2010 “Leader pieejas īstenošana lauku attīstībā”.

⁴ Eiropas Lauku attīstības tīkla darbsemināra dokuments “LEADER: 30 years and preparing for the future: delivering LEADER’s unique added value”.

⁵ Eiropas Komisija, Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2021) 166 final, 2/3 daļa.

⁶ T. i., Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

⁷ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014, IV pielikums.

⁸ Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta 2019. gada darbības pārskats.

⁹ Regula (ES) 2021/2115.

¹⁰ Regula (ES) 2021/1060, 86. panta 1. punkts.

¹¹ Gada pārskats par 2000. finanšu gadu.

¹² Īpašais ziņojums 05/2010 “Leader pieejas īstenošana lauku attīstībā”.

¹³ Īpašais ziņojums 19/2013 “2012. gada pārskats par Eiropas Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegto ieteikumu īstenošanas kontroli”.

¹⁴ “Guidance for Member States and programme authorities on CLLD in the ESI Funds”.

¹⁵ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 33. panta 4. punkts.

¹⁶ “Guidance for Member States and programme authorities on CLLD in the ESI Funds”, 7.3. iedaļa, 42.–43. lpp.

¹⁷ “Guidance for Member States and programme authorities on CLLD in the ESI Funds”, 7.3. iedaļa, 42. lpp.

¹⁸ “Guidance for Member States and programme authorities on CLLD in the ESI Funds”, 24.–25. lpp.

¹⁹ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 32. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 34. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

²⁰ “Guidance for Member States and programme authorities on CLLD in the ESI Funds”, 27. lpp.

²¹ Jaunieši ir personas vecumā no 18 līdz 30 gadiem; sk. Eiropas Padome un Eiropas Komisija 2019. gada dokumentu “Youth Policy essentials”, 6. lpp.

²² Eiropas Revīzijas palātas Pārskats par ES budžeta sniegumu – stāvoklis 2019. gada beigās.

²³ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 54.–57. punkts.

²⁴ “Guidelines, Evaluation of LEADER/CLLD”.

²⁵ Eiropas Komisija, “FARNET Guide #15 - Evaluating CLLD. Handbook for LAGs and FLAGs”, 2018.

²⁶ Regula (ES) Nr. 1303/2013, 57. panta 4. punkts, un Regula (ES) 2020/2220, 2. panta 4. punkts.

²⁷ Regula (EK) Nr. 1698/2005, 87. panta 2. punkts.

²⁸ Eiropas Komisija, “Synthesis of Rural Development Programmes (RDPs) ex-post evaluations of period 2007.–2013.”, Luksemburga, 2020, 222.–234. lpp.

²⁹ ERP 2018. gada atzinums par Komisijas priekšlikumiem regulām par kopējo lauksaimniecības politiku laikposmam pēc 2020. gada.

³⁰ Izvērtējuma ceļvedis, “Evaluation of the impact of LEADER on balanced territorial development”.

³¹ “Guidelines, Evaluation of LEADER/CLLD”.

³² “Zentralbewertung des Entwicklungsprogramms für den ländlichen Raum 2014 – 2020 im Freistaat Sachsen. Endbericht”, 257. lpp.

³³ Īpašais ziņojums 25/2015 “ES atbalsts lauku infrastruktūrai”.

³⁴ Nardone, G., Sisto, R., Lopolito, A., “Social Capital in the LEADER Initiative: a methodological approach”, Journal of Rural Studies, Vol. 26, Issue 1, 2010, 63.–72. lpp.

Pisani, E., Franceschetti, G.; Secco, L. un Asimina C. (ed., 2017), “Social Capital and Local Development: From Theory to Empirics”, Cham (Šveice).

Claridge, T., “Current definitions of social capital - Academic definitions in 2019”, tostarp saite uz prezentāciju “Social capital - is there an accepted definition in 2020?”, 2020.

Shucksmith, M., “Endogenous Development, Social Capital and Social Inclusion: perspectives from leader in the UK”, Sociologia Ruralis, 40(2), 2002, 208.–218. lpp.

Thuesen, A. A., “Is LEADER elitist or inclusive? Composition of Danish LAG boards in the 2007.–2013. rural development and fisheries programmes”, Sociologia ruralis, 50(1), 2010, 31.–45. lpp.

³⁵ Regula (ES) Nr. 1303/2013, tostarp I pielikums (vienotais stratēģiskais satvars).

³⁶ Kah, S., “Update: Implementing cohesion policy funds through multi-Fund CLLD ”, 2021 (dati pārbaudīti 2021. jūnijā).

³⁷ Eiropas Komisija, “FARNET Guide #10: Starting CLLD implementation in practice”, 2016.

³⁸ Regula (ES) 2021/1060, 31. panta 3. punkts.

³⁹ Regula (ES) 2021/1060, 31. panta 4.–6. punkts.

⁴⁰ “Är det möjligt att finansiera alla insatser inom lokalt ledd utveckling genom jordbruksfonden? Uppföljningsrapport 2019:11”(Vai ir iespējams finansēt visas SVVA iniciatīvas no Lauksaimniecības fonda [ELFLA]? Pēcpārbaudes ziņojums, 2019: 11).

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-8110-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/93580	QJ-AB-22-012-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-8078-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/001222	QJ-AB-22-012-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

2. attēls:

• ikonas izveidojis Freepik no https://flaticon.com.
• ikonu izveidojis pongsakornRed no https://flaticon.com.

3. un 4. attēls:

• ikonas izveidojis Freepik no https://flaticon.com.
• ikonu izveidojis xnimrodx no https://flaticon.com.
• ikonu izveidojis Smashicons no https://flaticon.com.

5. attēls:

• ikonas izveidojis Freepik no https://flaticon.com.
• ikonu izveidojis xnimrodx no https://flaticon.com.

2. izcēlums: ikonu izveidojis Freepik no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.