ES humānā palīdzība izglītībai: palīdz grūtībās nonākušiem bērniem, bet tai jābūt ilgākai un jāsasniedz vairāk meiteņu

Kopsavilkums

I

Izglītība ir prioritāte attiecībā uz tiem miljoniem bērnu, kuri neapmeklē skolu un dzīvo krīzes skartajās teritorijās. Tā ne tikai sniedz viņiem mācību iespējas, bet arī palielina to izturētspēju. Tā arī palīdz bērnus aizsargāt un ļauj viņiem attīstīt prasmes, kas palīdzēs nākotnē.

II

ES ar Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (ECHO) starpniecību sniedz uz vajadzībām balstītu humāno palīdzību katastrofās cietušajiem. Tās mērķis ir pārvaldīt humānās palīdzības operācijas saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Vēl viens pamatprincips ir dzimumu līdztiesība.

III

ES nesen palielināja palīdzību izglītībai līdz 10 % no kopējās humānās palīdzības, kas 2019. gadā atbilda 160 miljoniem EUR. Šīs palīdzības mērķis ir atjaunot un saglabāt piekļuvi drošai un kvalitatīvai izglītībai humanitāro krīžu laikā. Ar to atbalsta dažādas darbības, tostarp mācību telpu izbūvi vai atjaunošanu, mācību materiālu un mēbeļu nodrošināšanu, skolotāju apmācības un palīdz bērniem atgriezties skolā, izsniedzot naudu ģimenēm un palīdzot bērniem atgūt iekavēto ar paātrinātu izglītības programmu starpniecību.

IV

Revīzijas galvenais mērķis bija novērtēt, vai ES humānā palīdzība izglītībai efektīvi palīdzēja bērniem un tika sniegta lietderīgi. Revīzija aptvēra projektus Jordānijā un Ugandā laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam. Šī ziņojuma mērķis ir sekmēt Komisijas labāku pārvaldību jomā, kurā finansējums pēdējos gados ir pakāpeniski pieaudzis.

V

Mēs konstatējām, ka projekti bija nozīmīgi un labi koordinēti un Komisija risināja uzraudzības apmeklējumos apzinātās problēmas. Projekti sasniedza lielāko daļu plānoto rezultātu. Tomēr tajos maz izmantoja attiecīgos norādījumus no ECHO pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas, kas nodrošina finansējumu partneriem ar mērķi izstrādāt metodoloģiju un vadlīnijas humānās palīdzības darbību efektivitātes uzlabošanai.

VI

Mēs arī konstatējām, ka projekti nebija vērsti uz pietiekamu skaitu meiteņu, lai gan viņas bija nelabvēlīgākā situācijā, piemēram, bija pakļautas agrīnu laulību riskam. Turklāt vairāki mūsu izlasē iekļautie projekti nesasniedza mērķa īpatsvaru attiecībā uz meitenēm.

VII

Lielākā daļa mūsu izlasē iekļauto projektu sākotnēji ilga 10–12 mēnešus. Tas nebija pietiekami ilgs laiks, lai risinātu bērnu izglītības vajadzības ieilgušu krīžu gadījumos, un daži projekti tika pagarināti. Īsais termiņš arī palielināja īstenotājpartneru administratīvo slogu, mazinot palīdzības sniegšanas lietderību.

VIII

Komisija nepietiekami analizēja projektu izmaksas nolūkā noteikt iespējas, kā palielināt izmaksu lietderību. Tā nesalīdzināja darbību izmaksas vai saņēmēju saņemto preču un pakalpojumu īpatsvaru ar izmaksām un īpatsvaru līdzīgos projektos vai tā paša projekta iepriekšējos posmos. Tas attiecās ne tikai uz projektu priekšlikumu atlasi, bet arī uz projektu īstenošanas uzraudzību.

IX

Pēc projektu beigām lielākā daļa no tiem turpināja sniegt labumu bērniem. Tomēr ECHO neveicināja izlasē iekļauto “nauda izglītībai” projektu saņēmēju atkarības mazināšanos no palīdzības naudā. Daudziem no šiem projektiem bija nepieciešams atkārtots finansējums, jo tie nebija saistīti ar ilgtermiņa atbalsta programmām, kā arī neveicināja saņēmēju piekļuvi iztikas līdzekļu risinājumiem.

X

Pamatojoties uz šiem secinājumiem, mēs iesakām Komisijai:

• vairāk izmantot pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas projektu rezultātus;
• sniegt lielāku atbalstu meitenēm;
• nodrošināt ilgtermiņa finansējumu izglītībai ieilgušu krīžu gadījumos;
• uzlabot izmaksu analīzi, atlasot un uzraugot izglītības projektus;
• palielināt to projektu ilgtspēju, kuru ietvaros tiek izsniegta nauda izglītības veicināšanai.

Ievads

Izglītība ir prioritāte attiecībā uz miljoniem bērnu, kuri neapmeklē skolu un dzīvo krīzes skartajās teritorijās

01

Tiek lēsts, ka 64 miljoni bērnu jaunattīstības valstīs neapmeklē pamatskolu¹. Puse no šiem bērniem, kas neapmeklē skolu, dzīvo konfliktu skartajās teritorijās. Meitenes kopumā atrodas nelabvēlīgākā situācijā – konfliktu skartajās valstīs meitenes skolu neapmeklē biežāk nekā zēni².

02

Šobrīd humanitārās krīzes vidēji ilgst vairāk nekā deviņus gadus. Gandrīz trīs ceturtdaļas cilvēku, kuri 2018. gadā saņēma humāno palīdzību, dzīvoja valstīs, kurās krīze ilgst septiņus vai vairāk gadus³.

03

Izglītība ārkārtas situācijās un ieilgušu krīžu gadījumos (EiE) ne tikai nodrošina mācību iespējas, bet arī palielina bērnu izturētspēju. Ar to var arī nodrošināt tūlītēju fizisku aizsardzību, kā arī dzīvības glābšanai svarīgas zināšanas un prasmes⁴. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārkārtas situācijās tiek rīkoti organizēti izglītojoši pasākumi, ir traumu psihosociālās ietekmes mazināšana bērniem. Bēgļu situācijām raksturīgie satricinājumi un nedrošība var kaitēt bērnu fiziskajai, intelektuālajai, psiholoģiskajai, kultūras un sociālajai attīstībai. Tomēr EiE var dot bērniem cerību uz nākotni, normālas dzīves un drošības sajūtu, kā arī nodrošināt pamatprasmju apguvi⁴.

04

Bērni, kurus skārušas krīzes, uzsver izglītības nozīmi⁵. Arī konfliktu skartie vecāki un kopienu vadītāji uzskata, ka bērnu izglītība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, dažkārt to izvēloties pirms citiem pamatpakalpojumiem^{6 7}.

Komisija nesen palielināja palīdzību izglītībai līdz 10 % no kopējās humānās palīdzības

05

ES ar Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (ECHO) starpniecību sniedz humāno palīdzību katastrofās cietušajiem⁸. ECHO parasti neiejaucas tieši uz vietas. ECHO finansētās humānās palīdzības darbības īsteno partnerorganizācijas, piemēram, nevalstiskās organizācijas humānās palīdzības sniegšanai (NVO), starptautiskās organizācijas (SO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības aģentūras. ECHO joprojām ir atbildīgs par Eiropas Savienības humānās palīdzības stratēģiju un īstenošanu. Tas finansē partneru ierosinātās darbības un uzrauga to īstenošanu.

06

Humānās palīdzības regulā un Finanšu regulā ir noteikts, ka Komisijai humānās palīdzības operācijas jāpārvalda saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem. Vēl viens ES humānās palīdzības pamatprincips ir dzimumu līdztiesība⁹.

07

Eiropas Savienība 2018. gada maija paziņojumā izklāstīja savu politikas satvaru izglītībai ārkārtas situācijās un ieilgušu krīžu gadījumos¹⁰. ES dalībvalstis šo satvaru apstiprināja Padomes 2018. gada 26. novembra secinājumos. Satvarā galvenā uzmanība bija pievērsta četrām stratēģiskajām prioritāšu jomām (sk. 1. attēlu). Pirms tam palīdzība tika sniegta, pamatojoties uz 2008. gada paziņojumu, kurā bija atbalstīta izglītības iekļaušana humānajā palīdzībā¹¹.

08

Komisija atbalsta dažādas izglītības darbības. Tās ir, piemēram, mācību telpu, darbinieku mājokļu un ateju izbūve vai atjaunošana, mācību materiālu un mēbeļu nodrošināšana, skolotāju apmācības, paātrinātās izglītības nodrošināšana, lai palīdzētu bērniem atgriezties skolā, vecāku izpratnes veicināšana attiecībā uz izglītības nozīmi, naudas izsniegšana ģimenēm, lai bērni varētu apmeklēt skolu, un psihosociālais atbalsts bērniem.

09

ECHO mērķis, izmantojot pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas (ERC) finansējumu, ir sniegt palīdzību humānās palīdzības jomas ietvaros efektīvāk. ERC nodrošina finansējumu iniciatīvām, ar kurām ievieš un izstrādā jaunus darba veidus (piemēram, metodoloģiju un pamatnostādnes).

10

ECHO piešķir līdzekļus krīzēm, pamatojoties uz kvalitatīvu vajadzību novērtējumu. Piešķirot finansējumu, tiek ņemti vērā arī tādi faktori kā iepriekšējo piešķīrumu līmenis, uz vietas esošo partneru skaits, piekļuve saņēmējiem un koordinācija starp humānās palīdzības partneriem. Tiek ņemta vērā arī 2018. gada maija paziņojumā paustā apņemšanās piešķirt izglītībai 10 % no ES humānās palīdzības budžeta.

11

ECHO jau bija sācis palielināt finansējumu izglītībai 2016. gadā, kad izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 51 miljonu EUR (sk. 2. attēlu). Saskaņā ar 2018. gada paziņojumu ECHO turpināja piešķirt ievērojami lielāku finansējumu izglītībai, 2019. gadā sasniedzot 10 % no ES humānās palīdzības budžeta.

12

Desmit lielākie izglītībai paredzētās ES ārkārtas palīdzības saņēmēji 2017.–2019. gadā kopā saņēma 188 miljonus EUR. Četri lielākie saņēmēji bija Turcija (84 miljoni EUR), Jordānija (18 miljoni EUR), Sīrija (16 miljoni EUR) un Uganda (16 miljoni EUR).

Revīzijas tvērums un pieeja

13

Mūsu revīzijā tika aplūkots, kā Komisija pārvaldīja tās palielināto atbalstu izglītībai ārkārtas situācijās un ieilgušu krīžu gadījumos. Komisijas palīdzība izglītībai 2019. gadā sasniedza izvirzīto mērķi – 10 % no kopējās ES humānās palīdzības. Revīzijas mērķis bija nodrošināt, ka šis jaunā līmeņa finansējums tiek izlietots efektīvi un lietderīgi, un ieteikt uzlabojumus, pamatojoties uz mūsu konstatējumiem.

14

Revidenti vērtēja, cik lietderīga un efektīva ir ES palīdzība izglītībai ārkārtas situācijās un ieilgušu krīžu gadījumos. Mēs meklējām atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Vai ES humānā palīdzība efektīvi palīdzēja bērniem?
• Vai Komisijas sniegtā palīdzība bija lietderīga?

15

Revīzija aptvēra divas valstis – Jordāniju un Ugandu –, un tas ļāva mums pārbaudīt ECHO reakciju uz ieilgušām krīzēm divās dažādās situācijās. ES saistības finansēt EiE Jordānijā un Ugandā no 2017. līdz 2019. gadam veidoja attiecīgi 18 miljonus EUR un 16 miljonus EUR (sk. 12. punktu). Turcija, kas ir lielākā ES EiE finansējuma saņēmēja, netika iekļauta mūsu revīzijas tvērumā, jo attiecīgie izdevumi jau bija iekļauti ERP 2018. gada revīzijā¹².

16

Mēs pārbaudījām septiņus projektus Jordānijā un četrus Ugandā, kuri tika uzsākti 2017., 2018. un 2019. gadā (sk. I pielikumu). Šīs valstis mēs atlasījām, pamatojoties uz EiE piešķirto ES finansējumu no 2017. līdz 2019. gadam. Papildu kritēriji ietvēra nepieciešamību aptvert dažādus īstenotājpartnerus un spēt atlasīt gan slēgtus projektus, gan projektus, kas vēl tiek īstenoti.

17

Revīzija tika veikta no 2019. gada novembra līdz 2020. gada jūnijam. Covid-19 dēļ mēs nevarējām apmeklēt projektus uz vietas. Pirms ceļošanas ierobežojumu ieviešanas mēs intervējām Komisijas darbiniekus Briselē. Pēc tam mēs rīkojām videokonferences ar Komisijas darbiniekiem un īstenotājpartneriem to galvenajā mītnē, kā arī Jordānijā un Ugandā. Tāpēc mūsu apsvērumi un secinājumi ir balstīti uz mūsu veikto dokumentu (piemēram, projektu priekšlikumu, uzraudzības ziņojumu un rezultātu rādītāju) pārbaudi un informācijas apmaiņu ar Komisiju un īstenotājpartneriem. 

Apsvērumi

ES humānā palīdzība izglītībai palīdzēja grūtībās nonākušiem bērniem, bet sasniedza mazāk meiteņu nekā zēnu

18

Lai efektīvi palīdzētu bērniem, Komisijai¹³:

• jānovirza palīdzība uz jomām, kurās tā ir nozīmīga un visvairāk nepieciešama;
• jāsadarbojas ar partneriem un citām humānās palīdzības organizācijām šajā jomā;
• jāuzrauga projekti un jānovērš visi šķēršļi rezultātu sasniegšanai;
• jānodrošina, ka projektos tiek sasniegti plānotie tiešie rezultāti un iznākums, un jāizmanto pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas projektu rezultāti;
• vajadzību novērtēšanā jāņem vērā dzimumu līdztiesības jautājumi, lai to meiteņu īpatsvars, uz kurām palīdzība tiek novirzīta un kuras to ir saņēmušas, atbilstu nelabvēlīgākajiem apstākļiem, kurās viņas ir nonākušas.

19

Tāpēc mēs pārbaudījām, vai projekti atbilst Komisijas politikas satvaram un vai tie ir vērsti uz grūtībās nonākušiem bērniem. Mēs pētījām, vai Komisija sadarbojās ar citām ieinteresētajām personām nolūkā maksimāli palielināt papildināmību un vai tās veiktajā projektu uzraudzībā tika konstatētas svarīgas problēmas, kas jārisina ar koriģējošiem pasākumiem. Mēs vērtējām, vai projektos ir sasniegti plānotie tiešie rezultāti un iznākums, un izmantojām norādījumus, kas izriet no ECHO pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas ietvaros finansētajām iniciatīvām. Mēs arī pārbaudījām, vai projekti sniedza pietiekamu atbalstu meitenēm.

20

Rezultāti, kas gūti, mūsu revīzijas laikā pārbaudot projektu izlasi attiecībā uz to nozīmīgumu, koordināciju, uzraudzību, rezultātiem un meitenēm sniegto atbalstu, ir apkopoti 3. attēlā.

Projekti bija nozīmīgi

21

Mēs konstatējām, ka visi mūsu izlasē iekļautie projekti atbilda attiecīgajam politikas satvaram. I pielikumā ir uzskaitītas dažādas projektos īstenotās darbības. Tomēr ECHO ievērojami palielināja izglītības atbalsta apjomu un līmeni (sk.  2. attēlu) pirms politikas satvara izstrādes 2018. gadā. Tā rezultātā vienam projektam mūsu izlasē Komisijas finansējums tika pārtraukts. Devītais projekts atbalstīja pirmsskolas vecuma bērnu attīstību Ugandā 2017. un 2018. gadā, bet tas nebija daļa no valsts reaģēšanas plāna izglītības jomā. ECHO pārtrauca sniegt atbalstu pēc 2018. gada maija paziņojuma, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta pamatizglītībai un paātrinātās izglītības programmām.

22

Attiecībā uz mūsu izlasē iekļautajiem projektiem mēs konstatējām, ka Komisija un tās partneri veica vajadzību novērtējumus, izmantojot vietējo iedzīvotāju līdzdalības pieeju. Piemēram, tika veidotas diskusiju grupas ar skolotājiem, vecākiem un bērniem, lai uzzinātu par konkrētām problēmām, ar kurām viņi saskārušies, kā arī viņu viedokli par attiecīgā projekta saturu. Pēc tam šī informācija tika izmantota projekta plānošanā.

23

Vajadzību novērtējumos tika ņemti vērā arī bērnu aizsardzības jautājumi. Piemēram, 4. projekts Jordānijā ietvēra pavadīšanu ceļā uz skolu, jo diskusiju grupā tika uzsvērts, ka viens no skolas neapmeklēšanas iemesliem bija apdraudējums ceļā uz skolu. Ar 2. projektu tika ieviestas skolotāju apmācības ar mērķi risināt diskusiju grupā apzināto iebiedēšanas problēmu.

Projekti bija labi koordinēti

24

Tā kā ECHO finansējums izglītībai strauji palielinājās (no 12 miljoniem EUR 2015. gadā līdz 166 miljoniem EUR 2019. gadā), laba koordinācija bija īpaši svarīga, lai nodrošinātu papildināmību un izvairītos no dublēšanās. ECHO īstenotājpartneri piedalījās izglītības nozares kopās vai darba grupās Jordānijā un Ugandā. To mērķis bija nodrošināt labu koordināciju starp visiem EiE dalībniekiem (sk. 1. izcēlumu).

25

Lai gan koordinācija kopumā darbojās labi, mēs konstatējām dažus gadījumus, kuros trūka papildināmības:

1. 8. projektā Ugandā izglītības iestādēs uzņemto bērnu skaits bija mazāks, nekā bija paredzēts paātrinātās izglītības programmā (PIP). Daļēji tas bija saistīts ar to, ka citas organizācijas paplašināja savas PIP. Piemēram, arī Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts (DEVCO) finansēja paātrināto izglītību, izmantojot Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu Āfrikai (ESTF). Faktiski PIP centri saņēma vairāk palīdzības nekā pamatskolas, un tas radīja saspīlējumus. Atbalsts atšķīrās tik ļoti, ka pētījumā par pārejas iespējām PIP audzēkņiem Ugandā tika konstatēts, ka neviens no intervētajiem bērniem nevēlas pāriet uz parasto formālo pamatskolu.
2. Ugandā trūka papildināmības starp sākumskolu, ko atbalstīja mūsu izlasē iekļautais 8. projekts, un netālo projektu (ko nefinansēja ECHO) ūdens, sanitārijas un higiēnas (WASH) jomā. Līdz ar to skola sākotnēji nebija pievienota WASH partnera nodrošinātajam ūdens avotam.

ECHO uzraudzīja projektus un risināja apzinātās problēmas

26

ECHO norīkotie darbinieki apmeklē projektus uz vietas uzraudzības nolūkos. Viņi saviem partneriem ziņo par šo apmeklējumu rezultātiem, tostarp par apzinātajām problēmām, lai veiktu koriģējošus pasākumus. Skatīt turpmāk izklāstītos piemērus.

1. ECHO veiktā 8. projekta uzraudzība pamatskolā Ugandā parādīja, ka trūkst koordinācijas ar WASH partneriem (sk. 25. punktu). Pēc uzraudzības apmeklējuma, kas veikts astoņus mēnešus pēc projekta uzsākšanas, problēma tika risināta un skola tika savienota ar ūdensapgādi.
2. ECHO, veicot agrīnās pirmsskolas attīstības projekta uzraudzību Ugandā (9. projekts), konstatēja, ka vecākiem, lai saņemtu nepieciešamo sertifikātu bērna uzņemšanai pamatskolā, bija pienākums saviem bērniem iegādāties tērpus izlaiduma ceremonijai. Pēc uzraudzības apmeklējuma šī prakse tika pārtraukta, jo Ugandas izglītības iestādes faktiski nepieprasīja sertifikātu pamatskolas uzsākšanai.

27

Tomēr ECHO sistemātiski rakstiski neinformēja partnerus par uzraudzības apmeklējumu rezultātiem. Piemēram, 2018. gada oktobrī ECHO veica projekta uzraudzības apmeklējumu Jordānijā (5. projekts). Tas savus konstatējumus darīja zināmus partnerim mutiski, nevis rakstiski, un pievienoja pieprasījumu pēc rakstiskiem vai video saziņas produktiem. Partneris pārprata pieprasījumu un nebija sagatavojis saziņas materiālu līdz projekta otrajam posmam septiņus mēnešus vēlāk (6. projekts). Mēs arī konstatējām dažas nepilnības saistībā ar uzraudzības izmaksām (sk. 57. punktu) un sasniegto meiteņu īpatsvaru attiecībā pret mērķi (sk. 38. punktu).

Projekti sasniedza iecerētos rezultātus

28

Lai novērtētu projektu rezultātus, ECHO izmanto divu veidu rādītājus. Ar rezultātu rādītājiem nosaka projekta tiešos rezultātus (t. i., projekta ietvaros sniegtie produkti un pakalpojumi, piemēram, izbūvētās mācību telpas, apmācības vai nodrošinātais aprīkojums). Ar konkrētiem objektīviem rādītājiem nosaka iznākumu (t. i., saņēmēja situācijas uzlabošanās, piemēram, piekļuve izglītības iespējām, labākas zināšanas vai lielāku labklājības sajūtu).

29

Izlasē iekļāvām sešus slēgtus projektus (sk. I pielikumu). Šiem projektiem kopā bija 30 rezultātu rādītāji. Attiecībā uz 27 rādītājiem (90 %) projekti sasniedza 100 % vai vairāk no mērķim izvirzītajiem tiešajiem rezultātiem (sk. 4. attēlu).

30

Mēs konstatējām vienu gadījumu, kurā tiešie rezultāti pārsniedza izvirzīto mērķi, taču netika izmantoti, kā paredzēts. 10. projekta ietvaros Ugandā tika izbūvētas pamatskolas mācību telpas divās vietās: jau esošā apmetnē Bidibidi, kā arī Omugo, kur tika paredzēts liels bēgļu pieplūdums. Tomēr paredzētie 40 000 bēgļi Omugo neieradās, un projekta beigās 2018. gada martā tikai trīs no piecām tur uzbūvētajām skolām darbojās, kā plānots. No pārējām divām skolām viena palika tukša līdz jaunajam mācību gadam 2019. gadā, bet otra tika izmantota kā vidusskola, ko finansēja no fonda “Izglītība nevar gaidīt”.

31

Lai gan tiešo rezultātu noteikšana ir samērā vienkārša (piemēram, izbūvēto mācību telpu vai apmācīto skolotāju skaits), tādus projekta tiešos rezultātus kā saņēmēju dzīves izmaiņas novērtēt ir sarežģītāk. Tomēr starp mūsu izlasē iekļautajiem projektiem bija daži labi rezultātu noteikšanas piemēri (sk. 2. izcēlumu).

32

Mūsu izlasē iekļautajiem slēgtajiem projektiem bija 11 konkrēti objektīvi rādītāji. Ar šiem rādītājiem tika novērtēts iznākums, piemēram, “% no skolas vecuma zēniem un meitenēm, kas pastāvīgi piekļūst kvalitatīvas un aizsargājošas mācīšanās iespējām” (1., 2., 10. un 11. projekts) vai “% no bērniem ar invaliditāti, kuriem novērota labāka psihosociālā labklājība projekta intervences rezultātā” (5. projekts). Attiecībā uz deviņiem no šiem rādītājiem (82 %) projekti sasniedza 100 % vai vairāk no mērķa iznākuma (sk. 5. attēlu).

33

Viena no četrām Komisijas stratēģiskajām prioritātēm tās 2018. gada politikas satvarā bija sistēmu un partnerību stiprināšana (sk. 07. punktu). ECHO pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas ietvaros 2018.–2019. gadā finansēja divus projektus, kas attiecas uz izglītību ieilgušu krīžu gadījumos:

1. projektu “Improving Learning Environments Together (ILET)” (0,6 miljoni EUR), kura mērķis bija risināt EiE kvalitātes novērtēšanas problēmas. Projektā tika izstrādāta metode, lai mācītu cilvēkiem, kā vākt datus, kā arī tos analizēt un izmantot nolūkā uzlabot skolu darbību. Ziņojums, kurā sniegts pārskats par projekta rezultātiem, tika publicēts 2018. gada maijā;
2. projektu “Strengthening Coordination in Education in Emergencies” (1 miljons EUR), kura mērķis bija veidot labāku izpratni par palīdzību naudā un ar kuponiem, lai nauda izglītībā tiktu izmantota sistemātiskāk. Projekta rezultātā 2019. gada februārī tika publicētas vadlīnijas, kurās aprakstīti galvenie elementi, kas jāņem vērā dažādos naudas palīdzības projektu posmos.

34

Mūsu analīzes rezultāti ir sniegti 2. tabulā. Mēs konstatējām, ka, lai gan tā bija stratēģiskā prioritāte, ECHO ierobežotā mērā izmantoja pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas projektu rezultātus.

1. ILET projekts bija nozīmīgs attiecībā uz pieciem projektiem un daļēji nozīmīgs – attiecībā uz diviem projektiem. Šo projektu mērķis bija nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, un tos īstenoja laikā, kad bija pieejami ILET rezultāti. Tomēr tikai vienā projektā kvalitātes novērtēšanai faktiski tika izmantoti ILET projekta rezultāti (8. projekts).
2. ERC vadlīnijas par palīdzību naudā bija nozīmīgas un pieejamas četriem izlasē iekļautajiem projektiem. Nevienā no šiem projektiem nebija konkrētu atsauču uz ERC vadlīnijām, taču praksē tajos piemēroja tām līdzīgu pieeju (3., 6., 7. un 8. projekts).

Projekti sasniedza mazāk meiteņu nekā zēnu

35

ECHO politikas satvarā ir uzsvērta ārkārtas situāciju un ieilgušu krīžu nesamērīgā ietekme uz meiteņu izglītību. To apstiprināja dažu mūsu izlasē iekļauto projektu vajadzību analīze. Skatīt turpmāk izklāstītos piemērus.

1. Ar 6. projektu Jordānijā atbalstīja bērnus ar invaliditāti, kā arī tā laikā konstatēja, ka ar šķēršļiem izglītības pieejamībā (piemēram, aizspriedumiem, aizskarošu izturēšanos un sliktu attieksmi no skolotāju puses) jo īpaši saskārās meitenes;
2. vajadzību novērtējumos attiecībā uz trim naudas palīdzības projektiem Jordānijā (1.–3. projekts) tika uzsvērts risks, ka meitenes pamet skolu agrīnu laulību dēļ, ko viņas izmanto kā veidu krīzes pārvarēšanai, ar neatgriezenisku ietekmi uz meiteņu dzīvi;
3. vajadzību analīzē attiecībā uz 2018. gada projektu Ugandā tika konstatēts, ka pamatskolas pirmajos gados meitenes un zēni ir pārstāvēti vienlīdzīgi, taču laika gaitā mācības biežāk pārtrauc meitenes (8. projekts);
4. novērtējot priekšlikumu projektam bēgļu nometnēs Jordānijā, ECHO norādīja, ka meitenes ir iesaistītas mājsaimniecības darbā un ir pakļautas vardarbībai un agrīnu laulību riskam, kā arī riskam pamest skolu (4. projekts).

36

Projektu ietvaros tika veiktas dažas darbības, kuras bija īpaši vērstas uz sievietēm un meitenēm un kuru mērķis bija novērst šķēršļus, ar ko saskaras neaizsargātas grupas, piemēram, nepilngadīgas mātes (sk. 3. izcēlumu).

37

Tomēr to meiteņu īpatsvars, uz kurām vērsti daži no mūsu izlasē iekļautajiem projektiem, neatspoguļoja nelabvēlīgāko situāciju, kurā viņas atrodas (sk. 35. punktu). Piemēram, agrīnas laulības ir grūti novērst, kad tās jau ir notikušas, tāpēc jo īpaši svarīgi ir preventīvie pasākumi. Neraugoties uz to, astoņu no mūsu izlasē iekļautajiem vienpadsmit projektiem mērķis bija atbalstīt 50 % meiteņu. No atlikušajiem trim projektiem viena projekta mērķis bija atbalstīt 60 % meiteņu, jo viņas ir neaizsargātākas (4. projekts). Abos pārējos mūsu izlasē iekļautajos projektos bija paredzēts sasniegt vēl mazāk meiteņu. Viena projekta mērķis Jordānijā bija tikai 40 % meiteņu (3. projekts), bet otra projekta Ugandā mērķis bija 44 % meiteņu (11. projekts). 40 % mērķis 3. projektā bija zemāks nekā 50 % mērķis divos iepriekšējos posmos (1. un 2. projekts). 40 % mērķis neatbilda ECHO politiskajām saistībām vai paša partnera veiktajam vajadzību novērtējumam, kurā ieteikts palielināt atbalstu neaizsargātām meitenēm, jo īpaši tām, kuras pakļautas agrīnu laulību riskam.

38

Lai gan bija noteikti mērķi attiecībā uz meiteņu īpatsvaru, tie netika iekļauti oficiālajos projekta rādītājos (sk. 29. punktu). Turklāt šie mērķi netika sasniegti ar vairākām ECHO finansētām darbībām. 6. attēlā parādīts mūsu izlasē iekļauto projektu mērķa īpatsvars attiecībā uz meitenēm salīdzinājumā ar faktiski sasniegto procentuālo īpatsvaru. Piemēram, 1. projektā varēja atbalstīt vēl 132 meitenes, ja tiktu sasniegts tā mērķis.

39

ECHO rīcībā ir instruments – dzimumu līdztiesības un vecuma marķieris –, lai novērtētu, cik labi humānās palīdzības darbībās ir integrēti dzimumu līdztiesības apsvērumi. Šī marķiera mērķis ir uzlabot humānās palīdzības darbību kvalitāti. ECHO piešķir darbībai 0, 1 vai 2 punktus plānošanas, starpposma un nobeiguma ziņojuma posmā atkarībā no tā, cik no četriem ar dzimumu saistītajiem kritērijiem darbība atbilst. Minētie četri kritēriji ir šādi: vajadzību analīze un informācijas sniegšana sadalījumā pa dzimumiem; negatīvās ietekmes uz dzimumu grupām novēršana un mazināšana; dzimumu grupu līdzdalība darbības plānošanā/īstenošanā; darbības pielāgošana dzimumu grupu vajadzībām.

40

Lai gan vairāki mūsu izlasē iekļautie projekti nebija vērsti uz meitenēm vai nesasniedza pietiekamu skaitu meiteņu, tas neietekmēja to punktu skaitu, jo dzimumu īpatsvars nebija konkrēts kritērijs. ECHO piešķīra maksimālos 2 punktus septiņiem no mūsu izlasē iekļautajiem vienpadsmit projektiem. Maksimālais punktu skaits jāpiešķir tikai tad, ja projekts atbilst visiem četriem kritērijiem (sk. 3. tabulu). Pat tad, ja ECHO piešķīra zemāku punktu skaitu, tas neattiecās uz mērķi vai sasniegto meiteņu īpatsvaru. ECHO neveica sistemātisku dzimumu īpatsvara uzraudzību. Tādēļ ar dzimumu līdztiesības un vecuma marķieri netika panākti nepieciešamie koriģējošie pasākumi gadījumos, kad projekti nebija vērsti uz meitenēm vai nesasniedza pietiekami daudz meiteņu.

Projekti bija pārāk īsi, un tas veicināja dažas nepilnības

41

Lai humānā palīdzība izglītībai ieilgušu krīžu gadījumos būtu lietderīga, Komisijai¹⁴:

• jāsniedz gan īstermiņa, gan ilgtermiņa atbalsts bērniem saskaņā ar tās 2016. gada saistībām attiecībā uz daudzgadu finansējumu Lielās vienošanās kontekstā;
• jānodrošina pēc iespējas lielāka ieguldītā humānās palīdzības finansējuma atdeve;
• jāplāno darbs tā, lai rezultāti būtu ilgtspējīgi arī pēc humānās palīdzības sniegšanas beigām, piemēram, sekmējot pašpaļāvību un atbalstot iztikas sagādāšanas iespējas.

42

Tāpēc mēs vērtējām, vai Komisija piešķīra daudzgadu finansējumu un vai projekti bija pietiekami ilgi, lai risinātu izglītības vajadzības ieilgušu krīžu gadījumos. Mēs analizējām, kā Komisija panāca ieguldīto līdzekļu atdevi un pārliecinājās, ka projekta izmaksas bija pamatotas. Attiecīgos gadījumos mēs salīdzinājām līdzīgu darbību izmaksas dažādos mūsu izlasē iekļautajos projektos. Mēs arī pārbaudījām, vai bērni turpināja gūt labumu no projektiem pēc to beigām, vai projekti mazināja saņēmēju atkarību no palīdzības naudā, kā arī vai projekti bija saistīti ar ilgtermiņa attīstības palīdzību.

43

7. attēlā ir apkopoti konstatējumi, kurus guvām, pārbaudot izlasē iekļautos projektus attiecībā uz to ilgumu, izmaksu analīzi un ilgtspēju.

Lielākā daļa mūsu izlasē iekļauto projektu ilga 10–12 mēnešus, kas nebija pietiekami, lai risinātu ilgtermiņa izglītības vajadzības ieilgušu krīžu gadījumos

44

Neraugoties uz saistībām piešķirt humānajai palīdzībai daudzgadu finansējumu un to, ka ilgstošas krīzes apstākļos izglītības vajadzības bieži vien ir vidēja termiņa un ilgtermiņa, Komisija katru gadu piešķir līdzekļus reģioniem un valstīm, pieņemot ikgadēju “pasaules mēroga” lēmumu (WWD). Ar 2019. gada WWD kopā tika piešķirti 1,5 miljardi EUR, tostarp:

1. 260 miljoni krīzei Sīrijā (Sīrijai, Libānai, Jordānijai un Ēģiptei), no kuriem izglītībai bija paredzēti 16,5 miljoni EUR (6 %);
2. 113 miljoni EUR Āfrikas raga reģionam (Džibutijai, Etiopijai, Kenijai, Somālijai un Ugandai), no kuriem izglītībai bija paredzēti 22,5 miljoni EUR (20 %).

45

Pēc tam ikgadējos humānās palīdzības īstenošanas plānos (HPĪP) ECHO izstrādā reaģēšanas pasākumus konkrētai krīzei vai reģionam. Ikgadējie HPĪP ir sagatavoti, piemēram, krīzei Sīrijā un Āfrikas raga reģionam.

46

ECHO instrumenti ir paredzēti reaģēšanai krīzes situācijās. Pašlaik ECHO no viena HPĪP var finansēt EiE projektus, kuru ilgums nepārsniedz 24 mēnešus. Tas var turpināt finansēt to pašu projektu pēc 24 mēnešiem no nākamā HPĪP, bet šo lēmumu var pieņemt tikai vēlāk, nevis sākotnējās projektu atlases laikā. Šāds plānošanas cikls ļauj elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, taču ierobežo finansēto ilgtermiņa projektu skaitu.

47

Humānās palīdzības regulā¹⁵ nav noteikts ECHO finansējuma ilguma ierobežojums. WWD vai HPĪP noteiktās robežvērtības ir iekšējas lēmumu pieņemšanas rezultāts (sk. 8. attēlu. Tiesiskā regulējuma kontekstā ECHO būtu iespējams finansēt ilgākus EiE projektus no viena HPĪP.

48

Izlasē iekļāvām 11 projektus: septiņus Jordānijā un četrus Ugandā. Sākotnējais ilgums deviņiem no 11 projektiem bija 12 mēneši vai mazāk. Vidējais sākotnējais projektu ilgums abās valstīs bija 13 mēneši. Ugandā pēc projektu pagarināšanas tas palielinājās līdz 21 mēnesim (sk. 9. attēlu). Krīze abās valstīs ir ieilgusi. Krīze Sīrijā sākās 2012. gadā, taču Ugandā kopš 2016. gada ir ieradies ievērojams skaits bēgļu. Mūsu revidētie projekti tika īstenoti no 2017. līdz 2019. gadam.

49

Prakse projektus finansēt vienu gadu neatbilst Lielās vienošanās saistībām veicināt daudzgadu plānošanu. Turklāt ECHO saistības piešķirt izglītībai 10 % no humānās palīdzības (sk. 10. punktu) nozīmēja, ka bija pieejams ilgtermiņa finansējums. Vienu gadu ilgi projekti neaptver ieilgušu krīžu skarto bērnu daudzgadu izglītības vajadzības. To apliecina fakts, ka vairākus no šiem projektiem ECHO finansēja arī turpmākajos gados. Nesenā ES humānās palīdzības novērtējumā tika konstatēts, ka ECHO ikgadējais finansēšanas cikls ir saistīts ar augstām pārvaldības izmaksām, un tajā tika ieteikts ECHO īstenot daudzgadu plānošanu, ja iespējams¹⁶.

50

Darbību finansēšana uz vienu gadu palielina gan ECHO, gan jo īpaši īstenotājpartneru administratīvo slogu. ECHO ir jānovērtē vairāk priekšlikumu, bet partnerim tie ir jāsagatavo un jāiesniedz apstiprināšanai Izglītības ministrijā (sk. 4. tabulu). Vienu gadu ilgi projekti var liegt ilgāku darba līgumu slēgšanu un palielināt kadru mainību¹⁷. Daudzgadu finansējums humānajai palīdzībai var samazināt pārvaldības izmaksas¹⁸. Turklāt Jordānijā partneriem ir jāvēršas Izglītības ministrijā, lai saņemtu apstiprinājumu katram projektam. Šis process var ilgt 3–5 mēnešus, un tas var būtiski ietekmēt 12 mēnešus ilgu projektu.

51

Vēl viens īstermiņa finansējuma trūkums ir kvalitatīvas atbildes sniegšanai paredzētais saīsinātais laiks. Ir mazāk laika, lai risinātu dzimumu līdztiesības jautājumus un rastu ilgtspējīgākus risinājumus. 2019. gada lielās vienošanās ziņojumā (“Three Years On”) tika konstatēts, ka daudzgadu finansējums ne tikai samazina humānās palīdzības administratīvo slogu, bet arī uzlabo tās lietderību un efektivitāti. Visi mūsu izlasē iekļauto projektu īstenotājpartneri norādīja: ja projekts ir ilgāks par vienu gadu, tas labāk atbilst ieilgušu krīžu skarto bērnu izglītības vajadzībām. Attiecībā uz Jordānijas un Ugandas situāciju viņi iestājās par divus līdz piecus gadus ilgiem projektiem, kas uzlabotu plānošanu, kā rezultātā reakcija būtu kvalitatīvāka.

ECHO nepietiekami analizēja projektu izmaksas

52

ECHO nosaka vispārējos projektu atlases principus humānās palīdzības īstenošanas plānos (sk. 45. punktu). Tie sniedz partneriem informāciju par pieejamā ECHO finansējuma summu, ECHO finansētās darbības veidu un to, kā ECHO vērtēs partneru priekšlikumus. Partneri izstrādā savus projektus saskaņā ar HPĪP vispārējiem principiem un iesniedz tos ECHO, lai pretendētu uz finansējumu.

53

ECHO standarta pārbaude par partneru piemērotību un izmaksu attiecināmību var sniegt zināmu pārliecību, ka izmaksas ir pamatotas. Pirms partnerības pamatnolīguma parakstīšanas ECHO veic partnera atbilstības ex ante novērtējumu. Partneriem ir jāiztur šis novērtējums attiecībā uz tehniskajām un loģistikas spējām. Lai gan tas sniedz zināmu pārliecību par partneru procedūrām, tas negarantē, ka projektu priekšlikumos iekļautās izmaksas ir konkurētspējīgas. ECHO arī sistemātiski pārbauda projekta izmaksu attiecināmību, kā rezultātā iespējams ietaupīt izmaksas. Piemēram, Ugandā pēc šādas pārbaudes no projekta budžeta tika izņemta automašīna Land Cruiser 37 000 EUR vērtībā (10. projekts).

54

ECHO arī veic izmaksu lietderības analīzi, lai pārliecinātos par ierosināto izmaksu konkurētspēju un pamatotību. Mūsu izlasē iekļautais 7. projekts, ko īstenoja Jordānijā, bija labs piemērs tam, kā izmaksu analīze var veicināt izmaksu lietderību. ECHO uzskatīja, ka projekta priekšlikumā norādītās izmaksas uz katru saņēmēju ir pārāk lielas (2700 EUR par bērnu). Summa tika samazināta līdz 1700 EUR par bērnu, tādējādi palielinot projekta lietderību. Šāda izmaksu analīze var arī samazināt krāpšanas risku, jo neparasta izmaksu attiecība vai neparastas izmaiņas laika gaitā var liecināt par nelikumīgu darbību.

55

Tomēr mēs konstatējām nepilnības 11 izlasē iekļauto projektu izmaksu analīzē. ECHO analīze par projektu priekšlikumos ietvertajām izmaksām nebija konsekventa. Tā bija ierobežota, un ECHO to pietiekami neizmantoja, lai palielinātu projektu lietderību (sk. 4. izcēlumu).

56

Kopš 2018. gada decembra, izvēloties projektu priekšlikumus, ECHO novērtēja projekta izmaksu lietderību kā “zemu”, “vidēju” vai “augstu”. Tomēr nav vadlīniju par vērtēšanas kritērijiem vai izmaksu analīzes veidu, kas nepieciešamas novērtējuma veikšanai. Mūsu revīzijas izlasē bija iekļauti trīs 2019. gada projekti (3.,6. un 7. projekts – visi Jordānijā), attiecībā uz kuriem ECHO piemēroja šo pieeju. ECHO visu trīs projektu izmaksu lietderību novērtēja kā “vidēju”. Tomēr pat attiecībā uz 7. projektu, ko ECHO uzskatīja par pārāk dārgu (sk. 54. punktu), netika veikts salīdzinājums ar citu līdzīgu projektu vienības izmaksām.

57

Salīdzinot projekta izmaksas ar izmaksām līdzīgā projektā ne vien tā plānošanas, bet arī īstenošanas laikā, var labāk apzināt iespējas, kā palielināt izmaksu lietderību. Tomēr, uzraugot projektus, ECHO neanalizēja to izmaksas.

58

Mēs konstatējām divu veidu analīzi, ko ECHO varēja veikt, plānojot un īstenojot projektus, lai noteiktu iespējas, kā uzlabot to izmaksu lietderību, taču neveica, proti:

1. darbību izmaksu salīdzinājums ar izmaksām līdzīgā projektā vai tā paša projekta iepriekšējos posmos (sk. 5. izcēlumu);
2. saņēmēju saņemto preču un pakalpojumu īpatsvara salīdzinājums ar īpatsvaru līdzīgā projektā vai tā paša projekta iepriekšējos posmos (sk. 6. izcēlumu).

Vairākas darbības turpināja sniegt labumu bērniem pēc projektu pabeigšanas, taču naudas palīdzības projektos netika veicināta saņēmēju atkarības mazināšana

59

Projektu ietvaros tika veiktas vairākas darbības, no kurām bērni turpināja gūt labumu arī pēc projektu pabeigšanas, tostarp:

1. atbalsts formālai izglītībai vai paātrinātai izglītībai;
2. iekļaujošas izglītības, paātrinātās izglītības, psihosociālo prasmju vai dzīves prasmju apmācības skolotājiem ar mērķi uzlabot viņu zināšanas un izglītības vidi;
3. skolu, mācību centru, ateju vai skolotāju mājokļu izbūve;
4. aprīkojuma nodrošināšana bērniem ar invaliditāti;
5. skolas somu un formastērpu nodrošināšana;
6. psihosociālais atbalsts ar mērķi uzlabot psihosociālo labklājību;
7. izpratnes vairošana un spēju veidošana dažādām ieinteresētajām personām ar mērķi radīt labvēlīgāku un atbalstošāku izglītības vidi;
8. valsts politikas izstrāde iekļaujošai izglītībai, veicinot tās pieņemšanu skolu sistēmā.

60

Vairākas no šīm darbībām parasti ir saistītas ar attīstības palīdzību. Faktiski arī DEVCO un ESTF izbūvēja mācību telpas un nodrošināja PIP skolotāju apmācības Ugandā. Tomēr DEVCO un ESTF projekti ilga četrus gadus, savukārt ECHO projekti bija īsāki un bija jāpagarina, lai sasniegtu to mērķus.

61

Mēs konstatējām dažus piemērus, kuros ES humānā palīdzība bija tieši saistīta ar ES attīstības palīdzību. Piemēram, ar ECHO projektiem izbūvēja skolas Ugandā, pēc tam no fonda “Izglītība nevar gaidīt” finansēto projektu ietvaros tika maksātas skolotāju algas un nodrošinātas mēbeles. Daži PIP audzēkņi, kurus atbalstīja ECHO finansēts projekts Ugandā (8. projekts), turpināja apmeklēt arodmācības, ko finansēja no ESTF.

62

Tomēr ECHO palaida garām dažas iespējas vēl vairāk stiprināt saikni ar attīstības palīdzību.

1. Viens partneris nodrošināja paātrināto mācīšanos (ko finansēja no ESTF) un psihosociālo atbalstu pamatskolas bērniem (ko finansēja ECHO) – dažas no īstenošanas vietām bija tās pašas. Tomēr tas īstenoja darbības ar mērķi uzlabot dzīves apstākļus, nodrošinot saņēmējiem iztikas pelnīšanas veidu (ko finansēja no ESTF) dažādās apmetņu zonās, neizmantojot iespēju ieviest praksē ES popularizēto humanitāro/attīstības saikni jeb “saiknes pieeju”. ECHO galīgajā ziņojumā par šo projektu norādīja, ka projektam vajadzēja būt stratēģiski saistītam ar ilgtermiņa attīstības iniciatīvām (piemēram, ESTF programmu), lai palielinātu tā efektivitāti (11. projekts).
2. ECHO galīgā ziņojuma analīzē par projektu Ugandā norādīja, ka partneris nepietiekami izmantoja iespējas saistīt darbību ar ilgtermiņa attīstības darbībām (10. projekts).
3. ECHO novērtējumā par priekšlikumu vienam 2018. gada projektam Jordānijā pauda, ka projekts nepietiekami atbalstīja ilgtermiņa stratēģijas humānās palīdzības vajadzību mazināšanai. Vienīgais ierosinājums bija, lai darbības finansē citi līdzekļu devēji, bet tas nenotika (5. projekts).
4. ECHO uzraudzības ziņojumos par citu projektu Jordānijā pauda, ka projektā nav pietiekami izmantotas iespējas atbalstīt ilgtermiņa stratēģijas ar mērķi mazināt vajadzību pēc humānās palīdzības un tās pamatā esošo neaizsargātību (jo īpaši Azraq nometnē) (4. projekts).
5. Pēc 2971 skolēna piedalīšanās paātrinātās izglītības programmā Ugandā 2018. gadā tika veikts pētījums. Tajā tika konstatēts, ka 2015 (68 %) no viņiem nekur nemācījās. Tikai 956 skolēni (32 %) veiksmīgi turpināja mācības pamatskolā, vidusskolā vai arodskolā. Ziņojumā uzsvērts, ka vajadzīgas lielākas investīcijas un atbalsts, lai palīdzētu bērniem izmantot mācīšanās iespējas pēc PIP (8. projekts).

63

HPĪP aicina veikt nepieciešamās darbības, lai palielinātu ilgtspēju, nodrošinot saikni ar ilgtermiņa programmām. Piemēram, 2018. gada HPĪP tehniskajā pielikumā par reģionālo krīzi Sīrijā tika paredzētas izglītības darbības, lai nodrošinātu mācību nepārtrauktību, veicot pienācīgu plānošanu, tostarp izejas stratēģijas un pāreja uz attīstības palīdzību. Tomēr ECHO tikpat kā nepalīdzēja samazināt saņēmēju atkarību no palīdzības naudā, kas bija viena no galvenajām darbībām piecos mūsu izlasē iekļautajos projektos (četri Jordānijā un viens Ugandā, sk. I pielikumu). Naudas palīdzības mērķis bija nodrošināt bērniem piekļuvi izglītībai. Tomēr pēc projektu beigām joprojām bija nepieciešami naudas līdzekļi, lai bērni varētu turpināt apmeklēt skolu. Piemēram, mūsu izlasē iekļautais 1., 2. un 3. projekts 2017., 2018. un 2019. gadā atbalstīja tos pašus 700 bērnus Jordānijā. Iepriekšējā posmā tika atbalstīti arī 1290 saņēmēji no 7. projekta Jordānijā.

64

Viens no iemesliem, kāpēc šiem projektiem bija nepieciešams atkārtots finansējums, bija tas, ka tiem nebija izejas stratēģiju, kas būtu saistītas ar ilgtspējīgākām programmām. Projekti neveicināja saņēmēju piekļuvi iztikas līdzekļu risinājumiem, lai mazinātu saņēmēju atkarību no palīdzības naudā. ECHO novērtējumā par 2018. gadā Jordānijā īstenotā 2. projekta galīgo ziņojumu konstatēja, ka partneris joprojām nav minējis iespējamo izejas stratēģiju no palīdzības naudā, no kuras ir atkarīgas visneaizsargātākās ģimenes, piemēram, sieviešu vadītās mājsaimniecības. ECHO novērtējumā par 2. projekta partnera 2019. gadā īstenotā 3. projekta priekšlikumu konstatēja, ka partneris nav neuzrādīja pietiekami daudz pārejas posmu uz turpmākiem attīstības pasākumiem.

65

Divu naudas palīdzības projektu mērķi 2019. gadā bija saņēmēju sagatavošana iztikas gūšanas iespējām. 3. projektam Jordānijā bija izvirzīts mērķis – līdz projekta beigām 8 % saņēmēju pāriet uz ilgtspējīgākiem iztikas gūšanas veidiem, lai viņiem vairs nebūtu vajadzīga palīdzība naudā. 7. projekta Jordānijā mērķis bija 5 % (65 no 1290 saņēmējiem). Šie mērķi bija pieticīgi un nozīmēja, ka vairāk nekā 90 % saņēmēju abos projektos joprojām būs atkarīgi no palīdzības naudā. Uzraugot 7. projektu Jordānijā, ECHO konstatēja, ka daži bērni turpināja strādāt, lai gan saņēma palīdzību naudā, jo ģimenei trūka iztikas gūšanas iespēju un finanšu resursu. Pārējos trīs naudas palīdzības projektos (1., 2. un 8. projekts) nebija mērķu attiecībā uz iztikas gūšanas iespējām.

66

Viens no ECHO izturētspējas marķiera kritērijiem ir novērtēt, vai projekti izmanto iespējas atbalstīt ilgtermiņa stratēģijas, kuru mērķis ir mazināt humānās palīdzības vajadzības. ECHO konstatēja, ka lielākā daļa projektu nepietiekami atbilst šim kritērijam, kā rezultātā galīgais punktu skaits šim marķierim bija 1. ECHO piešķīra pilnu punktu skaitu (2 punktus) tikai nedaudziem projektiem (sk. 5. tabulu).

Secinājumi un ieteikumi

67

Kopumā ES atbalsts palīdzēja grūtībās nonākušiem bērniem, un projekti sasniedza paredzētos rezultātus. Tomēr tie nesasniedza pietiekami daudz meiteņu. Turklāt lielākā daļa mūsu izlasē iekļauto projektu bija pārāk īsi – to ilgums neatbilda bērnu izglītības vajadzībām, kā rezultātā samazinājās to lietderība. Konstatējumi, kurus guvām, pārbaudot 11 projektus, ir apkopoti II pielikumā.

68

Projekti bija nozīmīgi un labi koordinēti, un Komisija risināja uzraudzības apmeklējumos apzinātās problēmas. Projekti sasniedza lielāko daļu plānoto rezultātu. Tomēr Komisija maz izmantoja tās pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas projektu rezultātus. Turklāt Komisijas darbības netika pietiekami vērstas uz meitenēm, lai gan viņas bija nelabvēlīgākā situācijā. Vairāki projekti nesasniedza meiteņu mērķa īpatsvaru (18.–40. punkts).

1. ieteikums. Komisijai vairāk jāizmanto pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas projektu rezultāti

Komisijai sistemātiskāk jāizmanto norādījumi, kas saistīti ar humāno palīdzību izglītībai un kas izriet no iniciatīvām, kuras finansē no tās pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programmas līdzekļiem.

Īstenošanas termiņš: projekti, kas tiks finansēti no 2022. gada janvāra.

2. ieteikums. Komisijai izglītības projektos jāsniedz lielāks atbalsts meitenēm

Komisijai jāsniedz lielāks atbalsts meitenēm, proti:

1. izmantojot HPĪP, jāinformē partneri, ka tā dos priekšroku tādu projektu finansēšanai, kas ir vērsti vismaz uz 50 % meiteņu, ja vien mazāku īpatsvaru nepamato konkrētā situācija;
2. projektā jāiekļauj sasniegto meiteņu īpatsvara standarta rādītājs;
3. uzraudzības apmeklējumu laikā sistemātiski jāuzrauga dzimumu īpatsvars un dzimumu līdztiesības aspekta ievērošana ES finansētajos izglītības projektos, kā arī jāveic nepieciešamās darbības, lai palīdzētu risināt meiteņu vajadzības.

Īstenošanas termiņš: projekti, kas tiks finansēti no 2022. gada janvāra.

69

Lielākā daļa mūsu izlasē iekļauto projektu sākotnēji ilga 10–12 mēnešus, kas nebija pietiekami, lai risinātu bērnu izglītības vajadzības ieilgušu krīžu gadījumos. Īsais termiņš palielināja īstenotājpartneru administratīvo slogu, mazinot atbalsta sniegšanas lietderību (41.–51. punkts).

3. ieteikums. Komisijai jānodrošina ilgtermiņa finansējums izglītībai ieilgušu krīžu gadījumos

Lai lietderīgi apmierinātu bērnu izglītības vajadzības ieilgušu krīžu gadījumos, Komisijai iesakām:

1. atbalstīt izglītības projektus vismaz divus gadus, ja vien īsāku laiku nepamato vajadzības vai konkrētā situācija;
2. lai varētu īstenot priekšrocības, ko sniedz ilgtermiņa finansējums, noteikt šādu projektu ilgumu darbības sākumā.

Īstenošanas termiņš: projekti, kas tiks finansēti no 2022. gada janvāra.

70

Komisija nepietiekami analizēja projektu izmaksas nolūkā noteikt iespējas, kā palielināt izmaksu lietderību. Tā nesalīdzināja darbību izmaksas vai saņēmēju saņemto preču un pakalpojumu īpatsvaru ar izmaksām un īpatsvaru līdzīgos projektos vai tā paša projekta iepriekšējos posmos. Tas attiecās ne tikai uz projektu priekšlikumu atlasi, bet arī uz projektu īstenošanas uzraudzību (52.–58. punkts).

4. ieteikums. Komisijai jāuzlabo izmaksu analīze, veicot izglītības projektu atlasi un uzraudzību

Analizējot ierosināto projektu budžetu vai faktiskās izmaksas, Komisijai iesakām:

1. sistemātiski salīdzināt galveno darbību izmaksas ar izmaksām līdzīgā projektā vai tā paša projekta agrākā posmā;
2. salīdzināt saņēmēju saņemto preču, tostarp naudas, un pakalpojumu īpatsvaru ar īpatsvaru līdzīgos projektos vai tā paša projekta iepriekšējā posmā;
3. izmantot izmaksu analīzes rezultātus, atlasot projektus un izdarot budžeta grozījumus, lai palielinātu lietderību un noraidītu nelietderīgus priekšlikumus.

Īstenošanas termiņš: projekti, kas tiks finansēti no 2022. gada janvāra.

71

Pēc projektu pabeigšanas lielākā daļa no tiem turpināja sniegt labumu bērniem. Tomēr Komisija neveicināja izlasē iekļauto “nauda izglītībai” projektu saņēmēju atkarības mazināšanos no palīdzības naudā. Daudziem no šiem projektiem bija nepieciešams atkārtots finansējums, jo tie nebija saistīti ar ilgtermiņa atbalsta programmām un neveicināja saņēmēju ģimeņu piekļuvi iztikas līdzekļu risinājumiem 59.–66. punkts).

5. ieteikums. Komisijai jāuzlabo to projektu ilgtspēja, kuru ietvaros tiek izsniegta nauda izglītības veicināšanai ieilgušu krīžu gadījumos

Finansējot projektus, kuru ietvaros tiek izsniegta nauda izglītības veicināšanai ieilgušu krīžu gadījumā, Komisijai jāstiprina saikne ar ilgtermiņa attīstības programmām un jāveicina saņēmēju ģimeņu piekļuve iztikas līdzekļu risinājumiem.

Īstenošanas termiņš: projekti, kas tiks finansēti no 2022. gada janvāra.

Šo ziņojumu 2020. gada 8. decembrī Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina JAKOBSEN.

Pielikumi

I pielikums. Projektu darbības

Projekta numurs	1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11
Valsts	Jordānija	Jordānija	Jordānija	Jordānija	Jordānija	Jordānija	Jordānija	Uganda	Uganda	Uganda	Uganda
Partnera veids	SNVO	SNVO	SNVO	NVO	SNVO	SNVO	SNVO	SNVO	ANO	NVO	NVO
Statuss	slēgts	slēgts	tiek īstenots*	tiek īstenots**	slēgts	tiek īstenots*	tiek īstenots*	tiek īstenots*	slēgts	slēgts	slēgts
ECHO finansējums izglītībai (miljoni EUR)	1,7	2,4	1,0	2,0	1,2	1,0	2,3	10,0	1,3	1,5	0,4
Elementi formālās izglītības atbalstam	X	X	X	X	X	X	X	X		X	X
Neformālā izglītība (nodarbības ar nesekmīgiem skolēniem / paātrinātās izglītības programma)	X	X		X				X	X	X	X
Būvniecība/atjaunošana		X						X	X	X
Aprīkojums un materiāli bērniem					X	X		X		X	X
Nauda izglītībai	X	X	X				X	X
Palīdzība nokļūt līdz skolai (nauda, pavadīšana)				X	X	X
Psihosociālais atbalsts bērniem	X	X		X				X		X	X
Apmācības skolotājiem / izglītības iestāžu darbiniekiem	X	X		X	X	X		X		X	X
Mācību līdzekļi/aprīkojums				X	X	X		X		X
Izpratnes veicināšana / spēju veidošana (kopienā) / politikas veicināšana / aizstāvība		X	X		X	X		X	X	X	X

* 2020. gada 31. maijā projekts vēl tika īstenots vai vēl nebija pieejams tā galīgais ziņojums.
** Galīgais ziņojums bija pieejams 2020. gada 31. augustā.

II pielikums. Mūsu izlasē iekļauto projektu konstatējumu kopsavilkums

Glosārijs

Fonds “Izglītība nevar gaidīt” (ECW): globāls fonds, ar kura starpniecību valdības un starptautiskās humānās un attīstības palīdzības ieinteresētās personas sadarbojas, lai ātri reaģētu uz krīzes skarto bērnu un jauniešu izglītības vajadzībām.

Lielā vienošanās: vienošanās starp lielākajiem humānās palīdzības sniedzējiem un organizācijām ar mērķi novērst neuzticēšanos nozarei un palielināt viņu darba efektivitāti un lietderību.

Paātrinātā izglītība: izglītības sniegšana īsākā laikposmā bērniem un jauniešiem, kas nav ieguvuši izglītību vai ir pārtraukuši mācības nabadzības, marginalizācijas, konfliktu vai krīzes dēļ.

Akronīmi un abreviatūras

ANO: Apvienoto Nāciju Organizācija

DEVCO: Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts

ECHO: Eiropas Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts

EiE: izglītība ārkārtas situācijās un ieilgušu krīžu gadījumos

ERC: pastiprinātas reaģēšanas spēju veidošanas programma

ESTF: Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fondu Āfrikai

HPĪP: Humānās palīdzības īstenošanas plāns

ILET: rīkkopa “Improving Learning Environments Together”

PIP: paātrinātās izglītības programma

UNHCR: Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos

WASH: ūdens, sanitārija un higiēna

WWD: “pasaules mēroga” lēmums

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tie panāktu pēc iespējas lielāku ietekmi, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Hannu Takkula, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Turo Hentilä, biroja atašejs Nita Tennilä, atbildīgie vadītāji Sabine Hiernaux-Fritsch un Alejandro Ballester Gallardo, darbuzdevuma vadītāji Helka Nykänen un Mark Marshall, kā arī revidente Eva Coria.

BEIGU PIEZĪMES

¹ UNESCO Statistikas institūts, 2017. gada dati, http://uis.unesco.org/en/news/new-education-data-sdg-4-and-more#slideoutmenu.

² “Komisijas paziņojums par izglītību ārkārtas situācijās un ieilgušu krīžu gadījumos”, COM(2018) 304 final, 18.5.2018.

³ “Global humanitarian overview 2019, United Nations coordinated support to people affected by disaster and conflict”, 4. lpp.

⁴ ECHO ĢD 2019. gada marta politikas dokuments Nr. 10, izglītība ārkārtas situācijās.

⁵ Save the Children, “What children tell us they want in times of emergency and crisis?”, 2015. Astoņu organizāciju veikti 16 pētījumi par 17 dažādām ārkārtas situācijām, kuros atspoguļots 8749 bērnu viedoklis. Save the Children/Norwegian Refugee Council, “Hear it from the children/why education in emergencies is critical”, 2014.

⁶ Save the Children/Norwegian Refugee Council, “Hear it from the children/why education in emergencies is critical”, 2014.

⁷ “Īpaša vieta bērniem ES ārējās darbībās”, COM(2008) 55 final, 5.2.2008., un saistītais dienestu darba dokuments “Bērni ārkārtas un krīzes situācijās”, SEC(2008) 135.

⁸ Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96.

⁹ Komisijas dienestu darba dokuments par dzimumu līdztiesību humānajā palīdzībā, SWD(2013) 290 final.

¹⁰ COM(2018) 304 final.

¹¹ COM(2008) 55 final un SEC(2008) 136.

¹² ERP īpašais ziņojums Nr. 27/2018 par bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā.

¹³ Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību, ES politikas satvars izglītībai ārkārtas situācijās (COM(2018) 304 final, COM(2008) 55 final un SEC(2008) 136) un Eiropas konsenss par humāno palīdzību (OV C 25, 30.1.2008.).

¹⁴ Lielā vienošanās, Finanšu regula, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (2017. g.), 30. pants, un Finanšu regula (2018. g.), 33. pants, JOIN (2017) 21 final, 7.6.2017., “Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā”.

¹⁵ Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību.

¹⁶ International Development Consulting (ICF) galīgais ziņojums “Comprehensive evaluation of European Union humanitarian aid, 2012.–2016.”.

¹⁷ Starptautiskā Glābšanas komiteja, “The Grand Bargain: Three years on: Multi-year humanitarian financing”.

¹⁸ “Comprehensive evaluation of European Union humanitarian aid, 2012.–2016.”, SWD(2019)3 final, 10.1.2019., un FAO 2017. gada ziņojums, http://www.fao.org/3/a-i8040e.pdf, 15. lpp.

¹⁹ Apsekojuma ziņojums par projektu “Izglītība ārkārtas situācijās” (2020. gada maijs), pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/echo/sites/echo-site/files/eie_mapping_report.pdf.

²⁰ Aizjūras attīstības institūts (2016.) “A common platform for education in emergencies and protracted crises: Evidence paper.” ODI, Londona.

²¹ “ECHO ģenerāldirektorāta tematiskais politikas dokuments Nr. 10. Izglītība ārkārtas situācijās ES finansētās humānās palīdzības operācijās” (2019. gada jūlijs), https://ec.europa.eu/echo/files/news/eie_in_humanitarian_assistance.pdf.

Laika grafiks

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	12.11.2019
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	13.10.2020
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	8.12.2020
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	14.1.2021

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

PDF	ISBN 978-92-847-5584-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/610	QJ-AB-21-002-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-5559-2	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/004762	QJ-AB-21-002-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.