ERP 2020. gada darbības pārskatsMŪSU DARBĪBAS 2020. GADĀ
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTAS
GADA DARBĪBAS PĀRSKATS
Eiropas Revīzijas palāta
Kas mēs esam
- Eiropas Savienības ārējais revidents;
- iestāde, kas izveidota ar 1975. gada Briseles līgumu, sākusi darbu 1977. gada oktobrī, pilntiesīga Eiropas Savienības iestāde kopš 1993. gadā pieņemtā Māstrihtas līguma;
- galvenā mītne atrodas Luksemburgā;
- pa vienam loceklim no katras ES dalībvalsts; locekļus amatā ieceļ Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu;
- apmēram 900 darbinieki – visu ES valstu pilsoņi.
Ko mēs darām
- Mēs pārbaudām, vai ES pareizi uzskaita tās rīcībā esošos līdzekļus, vai pareizi piemēro finanšu noteikumus un vai ES politikas virzieni un programmas sasniedz paredzētos mērķus un nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi;
- mēs palīdzam uzlabot ES finanšu pārvaldību un sekmējam pārskatatbildību un pārredzamību;
- mēs brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un panākumiem, kā arī piedāvājam ievirzes ES politikas veidotājiem un likumdevējiem;
- mūsu apsvērumi un ieteikumi ir adresēti Eiropas Parlamentam, Padomei, valstu valdībām un parlamentiem, kā arī sabiedrībai kopumā.
Priekšsēdētāja ievadvārdi
Godātais lasītāj!
Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gads Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir bijis īpaši grūts gads.
Vienlaikus šajā krīzes situācijā Savienība ir pierādījusi, ka tā var panākt pārmaiņas mūsu iedzīvotāju drošības, veselības un ekonomiskās labklājības aizsardzībā. Tika pieņemti izšķiroši lēmumi, kas būtiski ietekmēs arī ES finanses. Nākamajos septiņos gados Savienība varēs tērēt 1,8 triljonus EUR. Šī summa ietver 750 miljardus EUR vērto iniciatīvu Next Generation EU kā ES atbildes reakciju uz Covid-19 krīzi. 27 dalībvalstis vienojās, ka šo pagaidu atveseļošanas programmu daļēji finansēs, emitējot valsts parādu. Tādējādi šie lēmumi iezīmē patiesi vēsturiskas pārmaiņas ES finansēs.
Ņemot vērā šos apstākļus, esam sagatavojuši jaunu stratēģiju 2021.–2025. gada periodam. 2021. gada janvārī mēs vienojāmies par trim stratēģiskiem mērķiem, kas noteiks mūsu centienus, turpmākajos gados revidējot ES finanses un ieviešot nepieciešamās izmaiņas organizācijā un resursu izmantošanā, lai mūsu darbs būtu pēc iespējas efektīvāks un lietderīgāks.
2020. gads ir bijis grūts arī mums kā iestādei. Tomēr šis darbības pārskats liecina, ka mēs ļoti labi risinājām no Covid-19 krīzes izrietošās darbības problēmas. Mēs saglabājām darbības nepārtrauktību visa gada garumā un dažu dienu laikā sniedzām visiem mūsu darbiniekiem iespēju strādāt attālināti.
Par 2020. gada revīzijas darba prioritāti izraudzījāmies mūsu gada pārskatus un tos visus publicējām, ievērojot oficiālos termiņus. Mēs publicējām arī 32 īpašos ziņojumus un apskatus, vienlaikus lieki nekavējot paredzētos termiņus. Visbeidzot, mēs sagatavojām 11 atzinumus galvenokārt par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un iniciatīvu Next Generation EU.
2020. gads bija arī mūsu 2018.–2020. gada stratēģiskā perioda pēdējais gads. Tāpēc šajā ziņojumā izmantojam iespēju analizēt dažas ilgtermiņa tendences, salīdzinot mūsu pēdējo trīs gadu sniegumu ar sniegumu iepriekšējā stratēģiskajā periodā (2013.–2017. gads).
Mēs garantējam, ka darīsim visu iespējamo, lai turpinātu pildīt ES neatkarīgas ārējās revīzijas iestādes pienākumus, sniedzot objektīvu vērtējumu par ES politikas virzieniem un programmām, kā arī par ES līdzekļu finanšu pārvaldības kvalitāti visā Savienībā un aiz tās robežām.
Ceram, ka šā gada darbības pārskatā sniegtā informācija būs noderīga.
Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs
Mūsu darbības
Mūsu reakcija uz Covid-19
neraugoties uz ierobežojumiem,
kas saistīti ar Covid-19
2020. gada martā ES un tās dalībvalstis skāra Covid-19 pandēmija. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem noteiktie ierobežojumi, ņemot vērā sabiedrības veselības krīzi, ir pamatīgi mainījuši to, kā dzīvojam un strādājam. Tāpat kā visiem pārējiem, arī ERP, tās locekļiem un darbiniekiem bija jāpielāgojas šai jaunajai situācijai.
Neraugoties uz šiem sarežģītajiem apstākļiem, mēs darījām visu iespējamo, lai turpinātu sniegt efektīvus publiskā sektora revīzijas pakalpojumus Eiropas Savienībā un savlaicīgi sagatavotu revīzijas ziņojumus, atzinumus un apskatus, vienlaikus aizsargājot mūsu darbinieku un viņu ģimeņu veselību.
Mēs aktivizējām savu darbības nepārtrauktības plānu, kas mums ļāva ātri rīkoties saskaņā ar Luksemburgas iestāžu norādījumiem un kopā ar citām ES iestādēm, kuras atrodas Luksemburgā. Konkrētāk, no 2020. gada marta vidus visi mūsu darbinieki dažu dienu laikā sāka strādāt digitālā tāldarba režīmā. Šajā laikposmā joprojām bija pilnībā pieejamas visas kritiski svarīgās IT sistēmas.
Mēs arī ieviesām ārkārtas procedūru, ļaujot kolēģijai pieņemt dokumentus bez fiziskas klātbūtnes.
Tomēr ceļošanas un sanitārie ierobežojumi krasi samazināja mūsu spēju veikt revīzijas uz vietas. Cik vien tas bija iespējams, vācām pierādījumus elektroniski un organizējām sanāksmes ar revidējamajām vienībām attālināti.
Turklāt pandēmijas sākumposmā mēs apturējām visu dokumentu publicēšanu uz vairākām nedēļām un atsākām saziņas pasākumus 2020. gada aprīlī tikai pakāpeniski un mazāk intensīvi.
pārskatīšana, ņemot vērā Covid-19 krīzes
izraisītos mainīgos apstākļus
2020. gada maijā pandēmijas sākumposmā mēs pārskatījām savu 2020. gada darba programmu. Vajadzības gadījumā mēs pārplānojām iesākto uzdevumu tvērumu un pielāgojām pieeju un laika grafiku, lai ņemtu vērā mainīgos apstākļus.
Mēs arī nolēmām sākt darbu pie diviem apskatiem par ES atbildes reakciju uz Covid-19 krīzi.
2020. gada decembrī mēs publicējām pirmo no tiem, kurā aplūkojām ES un valstu līmenī pieņemtos ekonomikas politikas pasākumus, kuru mērķis bija ierobežot un novērst Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus. Mēs norādījām uz riskiem, izaicinājumiem un iespējām turpmākajā ES ekonomikas koordinācijā (piemēram, fiskālie noteikumi, valsts atbalsta noteikumi) un jaunajiem ES mehānismiem Covid-19 krīzes seku apkarošanai, piemēram, iniciatīvu Next Generation EU (NGEU), tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) vai Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE). Otrs apskats, kurā aplūkojām ES reakciju uz Covid-19 sabiedrības veselības aizsardzības jomā, tika publicēts 2021. gada janvārī.
Jaunas stratēģijas sagatavošana 2021.–2025. gadam
Daudzu gadu garumā mēs esam izmantojuši daudzgadu stratēģijas, kas mūsu revīzijas darbam sniedz ilgtermiņa orientāciju, veicina organizatorisku izmaiņu iniciatīvas nolūkā nemitīgi uzlabot darbu un ļauj arī turpmāk būt publiskā sektora revīzijas attīstības priekšgājējiem.
stratēģijas īstenošanas pēdējais gads
2020. gads bija arī mūsu 2018.–2020. gada stratēģijas īstenošanas pēdējais gads. Šajā trīs gadu periodā mēs centāmies sasniegt trīs stratēģiskos mērķus: uzlabot ticamības deklarācijas pievienoto vērtību, pievērst lielāku uzmanību ES darbības snieguma aspektiem un sniegt mūsu auditorijai skaidrus vēstījumus.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo 2013.–2017. gada stratēģijas periodu mēs guvām panākumus vairākās jomās:
- mēs uzsākam vairāk konkrēti atlasītu revīziju un publicējam vairāk ziņojumu;
- piešķiram vairāk resursu lietderības revīzijām;
- mums ir nepieciešams mazāk laika, lai pabeigtu revīzijas līdz ziņojuma pieņemšanai;
- ir palielinājusies mūsu produktivitāte attiecībā uz visiem revīzijas veidiem;
- ieinteresētās iestādes vairāk interesējas par mūsu darbu, un mēs biežāk ar to iepazīstinām Eiropas Parlamentu, Padomi un valstu parlamentus;
- mūsu ziņojumi ievērojami biežāk tiek pieminēti plašsaziņas līdzekļos.
2020. gada februārī mēs publicējām salīdzinošās novērtēšanas ziņojumu par to, kā mums izdevās īstenot 2018.–2020. gada stratēģiju.
2021.–2025. gada periodam
2020. gadā sākām arī gatavot savu jauno stratēģiju. Šo darbu organizēja Stratēģijas un prognožu konsultatīvā komiteja.
Jau no paša sākuma mūsu mērķis bija sagatavot jauno stratēģiju līdzdalīgā veidā, aktīvi iesaistot visus locekļus, vadītājus un darbiniekus. Gada gaitā organizējām vairākus darbseminārus, tīmekļseminārus un aptaujas, lai apkopotu viedokļus un apspriestu turpmāko rīcību.
2020. gada septembrī ERP ikgadējā seminārā tika prezentēts stratēģijas pirmais projekts. Galīgo redakciju pieņēma 2021. gada janvārī.
Šī jaunā stratēģija virzīs mūsu kā ES neatkarīgas ārējās revīzijas iestādes darbu nākamos piecus gadus. Šajā laikposmā esam sev izvirzījuši trīs jaunus stratēģiskos mērķus.
Virzīt revīzijas uz tādām jomām un tādiem tematiskiem jautājumiem, kur mūsu pievienotā vērtība būtu vislielākā.
Tās ir šādas:
- Savienības ekonomikas konkurētspēja;
- noturība pret Savienības drošības apdraudējumiem un Eiropas vērtību – brīvības, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošana;
- klimata pārmaiņas, vide un dabas resursi;
- fiskālā politika un publiskās finanses Savienībā.
Šo stratēģijas izstrādes procesu sākām, nosakot galvenās vērtības, kas ir svarīgas mūsu darbā. Šā procesa ietvaros mēs esam arī atjauninājuši pamatuzdevuma aprakstu un izstrādājuši redzējumu par mūsu kā ES neatkarīgas ārējās revīzijas iestādes lomu.
Visbeidzot, mūsu 2021.–2025. gada stratēģija sniedz pārskatu par veidiem, kādos plānojam sasniegt stratēģiskos mērķus.
ES darbību lietderības un pareizības revīzija
atbilstības revīzija
Mūsu revīzijas sniedz ES iedzīvotājiem un politikas veidotājiem neatkarīgus, objektīvus ziņojumus par galvenajiem ES nākotnei nozīmīgajiem jautājumiem, izceļot to, kas darbojas labi, un vēršot uzmanību uz to, kas tik labi nedarbojas.
Lietderības revīzijās aplūkojam ES politikas virzienu un programmu efektivitāti, lietderību un saimnieciskumu. Pievēršamies tēmām, kas atspoguļo jautājumus, ar kuriem ES saskaras, un tie ir, piemēram, vidi saudzējoša un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana, izaugsme un iekļautība, ar migrāciju un globālo attīstību saistītie izaicinājumi, vienotais tirgus un banku savienība, kā arī atbildīgas un efektīvas Eiropas Savienības nodrošināšana. Šo revīziju mērķis ir palīdzēt Eiropas Savienībai labāk sasniegt politikas mērķus.
Mūsu finanšu un atbilstības revīzijas par ES budžetu un Eiropas attīstības fondu (EAF) budžetu ietver ticamības deklarāciju par gada pārskatu ticamību un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Varam uzsākt arī īpaši atlasītas atbilstības revīzijas, kurās pārbaudām ES budžeta uzskaites stāvokli un finanšu pārvaldību vai novērtējam, vai pārvaldības un kontroles sistēmas, ko piemēro ES līdzekļu iekasēšanai un tērēšanai, atbilst ES un valstu noteikumiem. Visbeidzot, mēs esam vairāku ES aģentūru, decentralizēto struktūru, kopuzņēmumu un Eiropas skolu finanšu revidenti.
Visas revīzijas veicam saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora revīzijas standartiem.
Darba programma
2021. gadam un turpmāk
Mūsu darba programmā 2021. gadam un turpmāk, kas publicēta 2021. gada janvārī, ir atkārtoti uzsvērtas mūsu revīzijas prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem un ir sniegtas ziņas par 73 īpašajiem ziņojumiem un apskatiem, kurus plānojam publicēt 2021. un 2022. gadā.
Ceturtā daļa revīzijas uzdevumu, kas tiks uzsākti 2021. gadā, būs saistīti ar ES atbildes reakciju uz Covid-19 pandēmiju un iniciatīvas Next Generation EU (NGEU) īstenošanu.
Mēs izstrādājam revīzijas darba programmu neatkarīgi, bet ne izolēti. Mēs sazināmies ar ieinteresētajām iestādēm un jo īpaši ar Eiropas Parlamentu. Kopš 2015. gada, kad pirmo reizi uzsākām šo dialogu, parlamentāro komiteju ieteikumu skaits ir pastāvīgi pieaudzis: no 37 ieteikumiem 2015. gadā līdz 158 revīzijas ieteikumiem, kurus saņēmām par darba programmu 2021. gadam un turpmāk. Aptuveni divas trešdaļas no šiem ieteikumiem ir pilnībā vai daļēji iekļauti pašreizējā vai turpmākajā darbā, un daži no tiem jau bija ietverti nesen publicētajos ziņojumos.
Revīzijas darbs uz vietas
Lielāko daļu revīzijas darba mēs veicam savās telpās Luksemburgā. Mūsu revidenti arī veic daudzus apmeklējumus Eiropas Komisijā, kas ir mūsu galvenā revidējamā vienība, un citās ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās, kā arī valstu, reģionālās un pašvaldību iestādēs dalībvalstīs, ES delegācijās trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, kas rīkojas ar ES līdzekļiem.
Mēs arī pārbaudām ES līdzekļu saņēmējus uz vietas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām. Šādās pārbaudēs mēs sekojam revīzijas takai un iegūstam tiešus revīzijas pierādījumus no tiem, kuri iesaistīti ES politikas virzienu un programmu pārvaldībā un kuri iekasē vai izmaksā ES līdzekļus, kā arī no šo līdzekļu saņēmējiem.
Saskaņā ar ES Finanšu regulā noteikto mērķi cenšamies pabeigt atlasītās revīzijas 13 mēnešu laikā.
Covid-19 ierobežojumu dēļ
Revīzijas grupās parasti ir divi vai trīs revidenti, un revīzijas apmeklējumi ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Pārbaudes uz vietas Eiropas Savienības robežās parasti koordinē sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm.
Mūsu revīzijas darba biežumu un intensitāti atsevišķās dalībvalstīs un saņēmējvalstīs nosaka veicamās revīzijas veids.
Lielākajā daļā 2020. gada mūsu iespējas veikt revīzijas praktisko darbu uz vietas mazināja ceļošanas ierobežojumi un sanitārie pasākumi (robežu slēgšana, karantīnas noteikumi, testēšanas prasības u. c.).
Tāpēc salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem revīzijās uz vietas mūsu revidenti pavadīja mazāku skaitu dienu. Mūsu revidenti kopumā pavadīja 1190 dienas gan dalībvalstīs, gan ārpus ES (2019. gadā – 3605 dienas; 2018. gadā – 3761 dienu). Viņi pavadīja arī 627 dienas ES iestādēs, kā arī decentralizētajās aģentūrās un struktūrās visā Eiropas Savienībā, kopuzņēmumos, starptautiskās organizācijās, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijā un ESAO, un privātos revīzijas uzņēmumos (2019. gadā – 2504 dienas; 2018. gadā – 2723 dienas).
Tajā pašā laikā, lai strādātu saziņā ar revidējamām vienībām, mēs arvien biežāk veicām attālinātas revīzijas, izmantojot videokonferenču rīkus un citu informācijas tehnoloģiju, piemēram, datu un dokumentu drošu koplietošanu.
Mūsu ziņojumi
Mūsu revīzijas ziņojumi, apskati un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tie palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzīt un kontrolēt ES politikas mērķu sasniegšanu un prasīt atbildību no tiem – it īpaši ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā, – kuri atbild par ES budžeta pārvaldību.
Pēdējos gados saskaņā ar mūsu 2018.–2020. gada stratēģiju aizvien lielāku uzmanību pievēršam ES darbības snieguma vērtēšanai.
Īpašie ziņojumi un apskati
2020. gadā mēs apskatījām daudzus izaicinājumus, ar kuriem ES saskaras dažādās ES izdevumu jomās. Klimata politikas izdevumi, ceļi, sastrēgumi pilsētās, kapitāla tirgu savienība un tirdzniecības aizsardzība ir tikai dažas no šīm jomām.
Īpašajos ziņojumos mēs skatām, vai atlasītu ES politikas virzienu un programmu mērķi ir sasniegti, vai rezultāti ir sasniegti efektīvi un lietderīgi un vai ES darbība ir radījusi pievienoto vērtību, t. i., vai ir panākts vairāk, nekā būtu iespējams tikai ar darbību atsevišķas valsts līmenī. Šajos ziņojumos mēs arī sniedzam ieteikumus par to, kā ietaupīt naudu, strādāt labāk, izvairīties no izšķērdēšanas vai efektīvāk sasniegt plānotos politikas mērķus.
Mūsu apskatu mērķis ir aprakstīt un analizēt konkrētu situāciju, bieži transversālā skatījumā, balstoties uz mūsu iepriekšējo revīzijas darbu vai citu publiski pieejamu informāciju. Apskatus varam izmantot arī, lai izklāstītu veikto analīzi par jomām un jautājumiem, ko vēl neesam revidējuši, vai lai konstatētu faktus par konkrētām tēmām vai problēmām. Pretstatā revīzijām tematiskajos apskatos netiek sniegtas atbildes uz izvērtējuma jautājumiem vai sniegta pārliecība.
Dažās turpmākajās šā pārskata lapās dots ieskats mūsu darbā un 2020. gada ziņojumu piemēri dažādās politikas jomās.
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana
ES rīcība plastmasas atkritumu problēmas risināšanai (Apskats Nr. 04/2020)
Iepakojums vien, piemēram, jogurta trauciņi vai ūdens pudeles, veido aptuveni 40 % no izmantotā plastmasas apjoma un vairāk nekā 60 % no ES radītajiem plastmasas atkritumiem. Tas ir iepakojuma veids ar zemāko reciklēšanas rādītāju Eiropas Savienībā (nedaudz virs 40 %). Lai risinātu šo pieaugošo atkritumu problēmu, Komisija 2018. gadā pieņēma plastmasas stratēģiju, divkāršojot pašreizējo reciklēšanas mērķrādītāju līdz 50 % līdz 2025. gadam un pat 55 % līdz 2030. gadam. Šo mērķrādītāju sasniegšana būtu nozīmīgs solis ES aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā.
Šajā apskatā tika analizēta ES reakcija uz pieaugošo plastmasas atkritumu problēmu, un galvenā uzmanība ir pievērsta izlietotajam plastmasas iepakojumam. Apskatā izcelti daži trūkumi, riski, izaicinājumi un iespējas, kurus novērojām ES pieņemtajā pieejā plastmasas iepakojuma atkritumu problēmas risināšanai.
Jauniem, stingrākiem ziņošanas noteikumiem jāsniedz uzticamāks priekšstats, un, visticamāk, to rezultātā samazināsies ES paziņotais vidējais plastmasas iepakojuma reciklēšanas rādītājs no pašreizējiem 42 % līdz gandrīz 30 %. Reciklēšanas jaudas palielināšana ES ir vēl jo svarīgāka, ņemot vērā drīzumā piemērojamo Bāzeles konvenciju, kurā paredzēti stingrāki nosacījumi plastmasas atkritumu sūtīšanai uz ārzemēm. No 2021. gada janvāra lielākā daļa plastmasas atkritumu sūtījumu ir aizliegta. Līdztekus nepietiekamajai spējai apstrādāt šos atkritumus Eiropas Savienībā tas rada papildu risku, ka jaunie mērķrādītāji netiks sasniegti. Pastāv arī risks, ka var palielināties nelikumīgu sūtījumu un ar atkritumiem saistītu noziegumu skaits, taču ES regulējums ir pārāk vājš, lai to apkarotu.
Jauno ES noteikumu mērķis ir saskaņot un pastiprināt ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, lai sekmētu reciklējamību (piemēram, izmantojot nodevu modulācijas režīmus vai pat iepakojuma depozīta sistēmas), nevis tikai vieglāku iepakojumu, ko lielāka daļa ražotāju pašlaik izmanto. Pārskatītie Komisijas iepakojuma dizaina noteikumi var padarīt iepakojuma dizainu piemērotāku reciklēšanai, kā arī stimulēt atkalizmantošanu.
Ieguldījums kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai
Gandrīz katrs ceturtais bērns Eiropas Savienībā ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Saskaņā ar jaunākajiem ES Statistikas biroja datiem tie ir gandrīz 23 miljoni bērnu (vecumā līdz 18 gadiem). Nabadzības vai sociālās atstumtības risks nozīmē, ka šie bērni dzīvo mājsaimniecībās, kurās pastāv vismaz viens no šiem trim apstākļiem: zemu ienākumu izraisītas nabadzības risks, smaga materiālā nenodrošinātība un ļoti zema darba intensitāte.
Pētījumos ir atkārtoti uzsvērts, ka ieguldījumi ar salīdzinoši zemām finanšu izmaksām bērnības periodā var radīt labvēlīgu ietekmi visas dzīves garumā. Eiropas Savienībā bērnu nabadzības apkarošana ir katras dalībvalsts ziņā. Komisijas uzdevums ir papildināt un atbalstīt valstu darbības bērnu nabadzības jautājumu risināšanā, izmantojot gan juridiskos, gan finanšu instrumentus.
Mēs vērtējām, vai Komisija ir sniegusi efektīvu ieguldījumu dalībvalstu centienos mazināt bērnu nabadzību.
Mēs konstatējām, ka bija teju neiespējami novērtēt, kā ES veicina dalībvalstu centienus mazināt bērnu nabadzību. Pārbaudīto ES instrumentu piemērotība un ietekme bija ierobežota, jo tie nebija juridiski saistoši, savukārt iedarbīgāki instrumenti, piemēram, Eiropas pusgads vai atbalsts no ES fondiem, reti kad pievērsās bērnu nabadzības problēmai tieši. Tāpēc bija grūti noteikt, vai ES rīcība sniedz efektīvu ieguldījumu šīs svarīgās problēmas risināšanā.
Mēs ieteicām Komisijai iekļaut Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā darbības un mērķus bērnu nabadzības novēršanai, nodrošināt skaidrus iekšējos norādījumus attiecībā uz situācijām, kurās varētu formulēt konkrētai valstij adresētus ieteikumus, kas būtu tieši saistīti ar bērnu nabadzību, novirzīt un uzraudzīt ieguldījumus bērnu nabadzības novēršanai 2021.–2027. gada periodā un nodrošināt, ka gaidāmā Eiropas Garantija bērniem tiek balstīta uz pietiekami ticamiem pierādījumiem.
Ārējās darbības, drošība un tiesiskums
Īpašais ziņojums Nr. 14/2020 “ES attīstības palīdzība Kenijai”
ES attīstības palīdzības mērķis ir mazināt un galu galā izskaust nabadzību atbalstītajās valstīs, stimulējot labu pārvaldību un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.
Katrs Eiropas attīstības fonda (EAF) periods parasti ilgst no pieciem līdz septiņiem gadiem. 11. EAF finansējumu kopumā 15 miljardu EUR apmērā saņēma 75 ĀKK valstis. Piešķīruma pamatā bija pieci rādītāji: iedzīvotāju skaits, NKI uz vienu iedzīvotāju, cilvēkresursu indekss, ekonomiskās neaizsargātības indekss un pasaules mēroga pārvaldības rādītāji. Valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu, tostarp Kenija, saņēma proporcionāli mazāku finansējumu.
EAF ir Kenijas galvenais ES finansējuma avots. Valsts no 11. EAF laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam saņēma atbalstu 435 miljonu EUR apmērā, kas ir aptuveni 0,6 % no tās nodokļu ieņēmumiem.
Mēs vērtējām, vai Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) šo atbalstu efektīvi novirzīja uz jomām, kur tas varētu visvairāk veicināt nabadzības mazināšanu. Revidenti galvenokārt pievērsās tam, cik efektīva ir attīstības palīdzība, kas Kenijai tika sniegta no EAF – valsts galvenā ES finansējuma avota. Kenijas piemērs ziņojumā tiek izmantots arī, lai novērtētu ES attīstības palīdzības piešķiršanas metodiku un palīdzētu izstrādāt jaunas darbības nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Revidenti pārbaudīja, vai Komisija un EĀDD efektīvi novirzīja EAF atbalstu uz jomām, kur tas varētu visvairāk veicināt nabadzības mazināšanu Kenijā.
Mēs konstatējām, ka palīdzība tika piešķirta daudzās jomās un ka Komisija nav paskaidrojusi, kā un kāpēc atbalstītās nozares visvairāk palīdzētu Kenijai mazināt nabadzību. Lai gan revidētie projekti kopumā sniedza gaidītos tiešos rezultātus un iznākumus, to ietekme uz valsts vispārējo attīstību netika pierādīta.
Pamatojoties uz mūsu darbu attiecībā uz Kenijas gadījumu, mēs iesakām pārskatīt pieeju palīdzības piešķiršanai Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Mēs arī iesakām piešķirt prioritāti konkrētām nozarēm Kenijā, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai palīdzība tiktu vērsta uz rezultātu sasniegšanu.
Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika
ES konkurences noteikumu mērķis ir nepieļaut, ka uzņēmumi izmanto pret konkurenci vērstu praksi, piemēram, slepenus karteļus, vai ļaunprātīgi izmanto dominējošu stāvokli. Komisija var piemērot naudas sodu uzņēmumiem, kas pārkāpj šos noteikumus. Pēdējo desmit gadu laikā konkurences noteikumu izpildes panākšanai bija jāsaskaras ar ievērojamām izmaiņām tirgus dinamikā digitālo tirgu, lielo datu un cenu noteikšanas algoritmu parādīšanās dēļ.
Pretmonopola procedūrās Komisija kopā ar valstu konkurences iestādēm (VKI) īsteno ES konkurences noteikumus. Komisija ir atbildīga arī par ES iekšējam tirgum nozīmīgu uzņēmumu apvienošanās procesu pārskatīšanu.
Katru gadu Komisija pārbauda aptuveni 300 paziņojumus par apvienošanos un aptuveni 200 pretmonopola lietas. No 2010. līdz 2019. gadam tā par pārkāpumiem uzlika naudas sodus 28,5 miljardu EUR apmērā. Ierobežoto resursu dēļ kopš 2005. gada tā ir veikusi tikai četras patstāvīgas nozaru izmeklēšanas, kas palīdzēja atklāt pārkāpumus.
Mēs vērtējām, cik efektīvi Komisija atklāja un piespieda labot ES konkurences noteikumu pārkāpumus attiecībā uz apvienošanos un pretmonopola pasākumiem un kā tā sadarbojās ar VKI. Revidenti arī apskatīja, kā Komisija novērtēja savas darbības rezultātus un ziņoja par tiem.
Mēs konstatējām, ka Komisijas lēmumos ir risinātas konkurences problēmas. Tomēr nepietiekamo resursu dēļ tirgus uzraudzības un pretmonopola lietu atklāšanas pēc Komisijas iniciatīvas spējas bija ierobežotas. Arvien pieaugošais apstrādājamo datu apjoms un digitālo tirgu parādīšanās sarežģīja izmeklēšanu, un visas problēmas vēl nebija atrisinātas. Sadarbība ar VKI bija laba, tomēr daži aspekti būtu uzlabojami ar labāku koordināciju. Jāuzlabo arī veids, kā Komisija novērtē savas darbības rezultātus un ziņo par tiem.
Mēs ieteicām Komisijai uzlabot spēju atklāt konkurences noteikumu pārkāpumus un sodīt par tiem, ciešāk sadarboties ar VKI un uzlabot ziņošanu par darbības rezultātiem.
Savienības finansēšana un pārvaldība
Katru gadu ES iestādes ilgtermiņa karjerai pieņem darbā aptuveni 1000 jaunu pastāvīgo darbinieku no vairāk nekā 50 000 pieteikumu iesniedzēju, kuri piedalās EPSO atklātajos konkursos, kuros ir ārkārtīgi liela konkurence: vidējais sekmības īpatsvars ir 2 %. No 2012. līdz 2018. gadam 411 000 kandidātu piedalījās konkursos uz 7000 vietām EPSO rezerves sarakstos: vispārējo darbinieku konkursi piesaista desmitiem tūkstošu kandidātu, un to rezultātā var atlasīt līdz 200 sekmīgo kandidātu. EPSO ir saīsinājis savas procedūras no 18 līdz 13 mēnešiem, bet joprojām pārsniedz savu 10 mēnešu mērķi. Izmaksas uz vienu sekmīgo kandidātu ir aptuveni 24 000 EUR: izmaksu struktūra ir veidota tā, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas liela mēroga konkursos.
Mēs vērtējām, vai EPSO procesi no 2012. līdz 2018. gadam savlaicīgi un izmaksu ziņā efektīvi piesaistīja un atlasīja ES iestādēm piemērotus potenciālos darbiniekus.
Mēs konstatējām, ka EPSO atlases process nav pietiekami pielāgots maza mēroga konkrētu profilu konkursiem, kas varētu piesaistīt speciālistus pieteikties uz amatiem ES civildienestā. Tajā pašā laikā revidenti arī norādīja uz vairākām nepilnībām EPSO īstenotajās vispārējo darbinieku atlases procedūrās.
Mēs ieteicām stiprināt atlases procesu, ieviest jaunu speciālistu atlases sistēmu un uzlabot EPSO spēju pielāgoties pašreizējai strauji mainīgajai videi.
Gada pārskati un īpašie gada ziņojumi
Gada pārskatos galvenokārt ir aprakstīti ticamības deklarācijas rezultāti saistībā ar Eiropas Savienības budžetu un Eiropas attīstības fondiem (EAF).
Īpašajos gada ziņojumos ir izklāstīts mūsu ikgadējais finanšu revīziju darbs saistībā ar ES aģentūrām, decentralizētajām struktūrām, kopuzņēmumiem un Eiropas skolām.
Mēs publicējam arī ziņojumu par iespējamām saistībām, kas izriet no Vienotās noregulējuma valdes (VNV) darbībām.
Pārskats par ES budžetu 2019. finanšu gadā
Katru gadu mēs revidējam ES ieņēmumus un izdevumus, lai pārbaudītu, vai gada pārskati ir ticami un vai tiem pakārtotie ienākumu un izdevumu darījumi atbilst ES un dalībvalstu finanšu noteikumiem.
Turklāt mēs īpaši izvērtējam visas nozīmīgās ES budžeta jomas atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas (DFS) (apakš)kategorijām. Mēs arī analizējam, kur un kāpēc ir radušās kļūdas, sniedzam ieteikumus uzlabojumiem un pārbaudām, vai un kā ir ieviesti mūsu iepriekšējie ieteikumi.
Šis plašais darbs ir pamatā mūsu sagatavotajai ticamības deklarācijai, ko saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) esam pilnvaroti sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei.
“tīrs” atzinums par pārskatiem un ieņēmumiem
Mēs sniedzām “tīru” atzinumu par 2019. finanšu gada pārskatiem un ES ieņēmumiem.
negatīvs atzinums par izdevumiem
2019. gadā ES izdevumi bija 159,1 miljards EUR, kas atbilst 2,1 % no kopējiem ES dalībvalstu vispārējās valdības izdevumiem un 1 % no ES nacionālā kopienākuma.
Mūsu revidenti pārbaudīja izlasi, kurā iekļāva 747 maksājumus saņēmējiem visās izdevumu jomās; visas revīzijas datu kopas vērtība bija aptuveni 126 miljardi EUR. Tas nozīmē, ka mēs izvērtējām dažādus gadījumus, kad ES līdzekļi tika izlietoti, lai atbalstītu svarīgus infrastruktūras projektus, MVU, pētniecības organizācijas, lauksaimniekus, studentus ES dalībvalstīs un saņēmējus valstīs ārpus Eiropas Savienības.
Mēs sniedzām negatīvu atzinumu par 2019. finanšu gada ES izdevumiem.
uz 2019. gada izdevumiem ir 2,7 %
Mūsu aplēstais kļūdu līmenis par 2019. finanšu gada izdevumiem kopumā ir no 1,8 % līdz 3,6 %. Šā diapazona viduspunkts jeb “iespējamākais kļūdu īpatsvars” ir 2,7 % (2018. finanšu gadā – 2,6 %).
Piezīme. Lai aplēstu kļūdu līmeni, mēs izmantojam standarta statistikas metodes. Mums ir 95 % pārliecība, ka datu kopas kļūdu līmenis ir diapazonā no apakšējās līdz augšējai kļūdu robežai (sīkāk sk. 2019. gada pārskata 1. nodaļas 1.1. pielikumu).
kopas ir būtisks kļūdu līmenis
2019. finanšu gadā augsta riska izdevumi veidoja 53 % no mūsu revīzijas datu kopas, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados. Aplēstais kļūdu līmenis augsta riska izdevumos bija 4,9 % (2018. finanšu gadā – 4,5 %).
ES izdevumus var iedalīt divos izdevumu veidos, un katram no tiem ir savi raksturīgie riska modeļi:
- zema riska maksājumtiesību maksājumi: tos veic, ja saņēmēji ir ievērojuši izvirzītos (mazāk sarežģītus) nosacījumus; tie attiecas uz studentu un pētnieku stipendijām (kategorija “Konkurētspēja”), tiešo atbalstu lauksaimniekiem (kategorija “Dabas resursi”) un ES iestāžu un struktūru darbinieku algām un pensijām (kategorija “Administrācija”);
- augsta riska izmaksu atlīdzināšanas maksājumi: ES atlīdzina attiecināmu darbību attiecināmas izmaksas (noteikumi ir sarežģītāki). Šādi maksājumi ietver pētniecības projektus (“Konkurētspēja”), investīcijas reģionālajā un lauku attīstībā (“Kohēzija” un “Dabas resursi”), kā arī attīstības palīdzības projektus (“Globālā Eiropa”).
ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un
konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai
2019. finanšu gadā visvairāk kļūdu pieļauts DFS kategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, kam seko “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”.
Piezīme. Aplēstā kļūdu līmeņa pamatā ir skaitļos izsakāmas kļūdas, ko esam atklājuši, veicot revīziju, proti, pārbaudot darījumu izlasi. Izlases veidošanā un kļūdu līmeņa noteikšanā mēs izmantojam standarta statistikas metodes (sk. 2019. gada pārskata 1. nodaļas 1.1. pielikumu).
Cīņa pret krāpšanu, kas skar ES finansiālās intereses
aizdomas par krāpšanu
Mēs esam ES ārējās revīzijas iestāde. Mūsu revīzijas nav īpaši plānotas krāpšanas atklāšanai, tomēr revidenti reizēm sastopas ar gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpniecisku darbību.
2020. gadā mēs ziņojām OLAF par sešiem gadījumiem, kuros bija aizdomas par krāpšanu (2019. gadā – par 10 gadījumiem), kurus bijām konstatējuši sava revīzijas darba gaitā. Mūsu gada pārskatā par ES budžetu ir sniegta papildu konkrētāka informācija par minētajiem gadījumiem un par OLAF attiecīgi ieteikto līdzekļu piedziņu.
sagatavots par 2019. finanšu gadu
Gada pārskatu par 2019. finanšu gadu mēs izmēģinājuma kārtā sadalījām divās atsevišķās daļās. Gada pārskata otrā daļa attiecas uz ES budžeta izdevumu programmu sniegumu.
Pirmo reizi, kopš gatavojam gada pārskatus, mēs pārbaudījām Gada pārvaldības un snieguma ziņojumu (AMPR), kas ir Komisijas galvenais augsta līmeņa snieguma ziņojums.
Mēs pārbaudījām arī rezultātus, kas sasniegti ar ES programmām 2014.–2020. gada DFS ietvaros. Mūsu mērķis bija noteikt, cik lielā mērā bija pieejama attiecīgā snieguma informācija, un, pamatojoties uz šo informāciju, novērtēt, cik lietderīgas ir bijušas ES izdevumu programmas.
Mēs arī pārbaudījām, vai ir ņemti vērā mūsu 2016. gadā publicētajos ziņojumos sniegtie revīzijas ieteikumi.
Pārskats par Eiropas Attīstības fondiem 2019. finanšu gadā
par pārskatiem un ieņēmumiem sniegts “tīrs”
atzinums, par izdevumiem – negatīvs atzinums
Eiropas Attīstības fondi (EAF), kurus izveidoja 1959. gadā, ir galvenais instruments, ar kuru ES sniedz attīstības sadarbības palīdzību. EAF mērķis ir izskaust nabadzību un sekmēt Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un aizjūras zemju un teritoriju ilgtspējīgu attīstību un integrāciju pasaules ekonomikā. Šos fondus finansē ES dalībvalstis, un ārpus ES budžeta tos pārvalda Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB).
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī attiecībā uz 2019. finanšu gadu sniedzām “tīru” atzinumu par EAF pārskatiem un ieņēmumiem, bet negatīvu atzinumu par EAF izdevumiem.
Īpašie gada ziņojumi par ES aģentūrām
ES aģentūras ir atsevišķas juridiskas personas, kas izveidotas, lai pildītu īpašus tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, kuri palīdz ES iestādēm izstrādāt un īstenot politikas virzienus. Kopā ir 43 aģentūras.
Piezīme. 2019. finanšu gadā Eiropas Prokuratūra (EPPO) un Eiropas Darba iestāde (ELA) vēl nebija finansiāli neatkarīgas.
2019. finanšu gadā
2019. finanšu gadā visu to aģentūru (izņemot VNV) kopējais budžets, uz kurām attiecas mūsu pilnvaras, bija 3,3 miljardi EUR (2018. finanšu gadā – 4,2 miljardi EUR), un tas atbilst apmēram 2,2 % no ES 2019. gada vispārējā budžeta (2018. finanšu gadā – 2,1 %).
Kopumā mūsu finanšu revīzija par aģentūrām apstiprināja iepriekšējos gados ziņotos pozitīvos rezultātus. Mēs sniedzām “tīrus” atzinumus par 41 aģentūras pārskatiem, par ieņēmumiem un par aģentūru pārskatiem pakārtotajiem maksājumiem, izņemot dažus jautājumus saistībā ar Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un ES Patvēruma atbalsta biroja (EASO) maksājumiem.
ES aģentūru sniegumu
2020. gadā mēs pirmo reizi pārbaudījām arī ES aģentūru sniegumu transversālā skatījumā. Mūsu revīzijā ir apzināta vajadzība pēc lielākas elastības aģentūru izveidē, darbībā un iespējamā likvidācijā. Mēs arī konstatējām, ka nepietiekams dalībvalstu, nozaru, Eiropas Komisijas vai citu aģentūru atbalsts dažām aģentūrām liedz pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.
Īpašais gada ziņojums par kopuzņēmumiem 2019. finanšu gadā
Kopuzņēmumi ir ES publiskā un privātā sektora partnerības ar attiecībās nozares pārstāvjiem, pētniecības grupām un dalībvalstīm, un tiem ir liela nozīme ES pētniecības politikas konkrētu aspektu īstenošanā.
Astoņi no deviņiem kopuzņēmumiem īsteno konkrētas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas darbības transporta, transporta/enerģētikas, veselības, biorūpniecības nozaru, elektronisko komponentu un sistēmu, kā arī digitālās pētniecības jomā. Devīto kopuzņēmumu “Fusion for Energy” finansē Euratom, un tas ir atbildīgs par Eiropas ieguldījumu Starptautiskajā eksperimentālajā kodoltermiskajā reaktorā (ITER).
2020. gadā mēs pirmo reizi revidējām 2018. gadā izveidotā Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma gada pārskatus un pakārtotos darījumus.
2019. finanšu gadā
2019. finanšu gadā sniedzām “tīrus” atzinumus par visu kopuzņēmumu pārskatiem, ieņēmumiem un maksājumiem.
Tomēr, tāpat kā iepriekšējos gados, savu revīzijas atzinumu par kopuzņēmuma “Fusion for Energy” (F4E) 2019. gada pārskatiem mēs papildinām ar apstākļu akcentējumu, galvenokārt, lai pievērstu uzmanību riskam, ka izmaksas varētu pieaugt vēl vairāk un ka ITER projekta īstenošana varētu aizkavēties.
Īpašie gada ziņojumi par Eiropas skolām un Vienotās noregulējuma valdes iespējamām saistībām
Mēs katru gadu ziņojam par Vienotās noregulējuma valdes (VNV), Padomes un Komisijas iespējamām saistībām, kas izriet no to izdevumu īstenošanas, kā noteikts Vienotā noregulējuma mehānisma regulā. Savā ziņojumā par 2019. finanšu gadu secinām, ka VNV un Komisija ir patiesi centušās uzrādīt iespējamās saistības gadījumos, kad tam ir iemesls.
Mēs izstrādājām arī gada ziņojumu par 13 Eiropas skolu gada pārskatiem.
procedūrai, ko īsteno Eiropas Parlaments
Mūsu gada pārskatu publikācija iezīmē arī sākumu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kuras laikā Eiropas Parlaments (EP) pēc Padomes ieteikuma lemj, vai Komisija un citas struktūras ir apmierinoši pārvaldījušas ES budžetu. Ja tā ir, tad EP budžeta izpildi apstiprina.
Izņēmuma kārtā Covid-19 dēļ mūsu 2019. gada pārskatu prezentāciju Eiropas Parlamenta plenārsēdē atlikta uz 2021. gada janvāri.
Atzinumi
uz DFS 2021.–2027. gadam un iniciatīvu
Next Generation EU (NGEU)
Viens no veidiem, kādā mēs sekmējam Komisijas labāka regulējuma pieeju, ir Komisijas priekšlikumu pārbaude attiecībā uz jauniem vai pārskatītiem tiesību aktiem. Gadījumos, kad ierosinātajiem tiesību aktiem var būt nozīmīga finanšu ietekme, atzinumi mums jāsniedz saskaņā ar ES tiesību aktiem. Arī pārējās iestādes var lūgt, lai mēs sniedzam atzinumus par konkrētiem jautājumiem. Visus atzinumus iesniedzam Eiropas Parlamentam un Padomei.
2020. gadā mēs publicējām 11 šādus atzinumus. Lielākā daļa no tiem attiecas vai nu uz DFS 2014.–2020. gadam spēkā esošo noteikumu grozījumiem saistībā ar ES reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu, vai uz tiesību aktu priekšlikumiem par DFS
Citi saziņas produkti
Ieskati gaidāmajās revīzijās
Ieskati gaidāmajās revīzijās sniedz informāciju par (lietderības) revīzijas darbuzdevumiem, ar kuriem revidenti pašlaik strādā. To pamatā ir paveiktais sagatavošanās darbs, un ar tiem iecerēts sniegt informāciju personām, kuras interesē revidējamā politika un/vai programma.
2020. gadā mēs sagatavojām 14 ieskatus gaidāmajās revīzijās (2019. gadā – 18).
Journal
Katrā ECA Journal izdevumā lasāmi raksti par konkrētu tēmu, galvenokārt no revīzijas perspektīvas, un tos sagatavo autori, kuri strādā gan ES iestādēs, gan citur.
2020. gadā mēs izdevām trīs izdevumus par šādiem jautājumiem: lielie dati un digitalizācija, klimata pārmaiņas un revīzija un Eiropas pievienotās vērtības izmantošana.
Konferences un tīmekļsemināri
2020. gadā mēs arī organizējām vairākas konferences un tīmekļseminārus. Visus pasākumus organizējām attālināti, un tie bija atvērti ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem.
Turpmāk ir aprakstīti divi šādu konferenču piemēri.
ieguldījumu stratēģiju
2020. gada jūnijā mēs rīkojām tīmekļsemināru, lai apspriestu ES reakciju uz Ķīnas valsts virzīto ieguldījumu stratēģiju saistībā ar mūsu 2020. gada apskatu par šo tēmu. Uzaicinātie akadēmiskie eksperti un ERP eksperti dalījās savās pārdomās par ES un Ķīnas attiecībām, Ķīnas ekonomiskās izaugsmes ietekmi un ES reakciju uz Ķīnas ieguldījumiem.
2020. gada septembrī mēs vadījām konferenci “Ētika un godprātība publiskajā pārvaldē”. Konferences mērķis bija diskutēt par ES iestāžu ētikas politiku un šīs politikas saistību ar sabiedrības uzticēšanos Eiropas Savienībai. Diskusijās bija pārstāvētas akadēmiskās aprindas, vadošās NVO, Eiropas Parlaments, ESAO, EIB, Eiropas Ombuds un revīzijas profesijas standartu noteicēji. Konference tika rīkota kā diskusija pēc mūsu 2019. gada īpašā ziņojuma “Revidēto ES iestāžu ētikas satvari: iespējami uzlabojumi”.
Inovācija un digitālā revīzija
Mums ir tālejošs mērķis pēc iespējas labāk revīzijā izmantot moderno tehnoloģiju, lai iegūtu vairāk kvalitatīvākas informācijas pārskatatbildības procesa vajadzībām. Nepieciešamība investēt digitālajā revīzijā ir minēta arī mūsu 2021.–2025. gada stratēģijā.
“ERP revīzijas digitalizācija”
2020. gadā turpinājām īstenot projektu “ERP revīzijas digitalizācija”, lai izstrādātu digitālās revīzijas attīstības plānu un koordinētu dažādās revīzijas apakšpalātu iniciatīvas. Šo transversālo projektu vada īpaša Digitalizācijas koordinācijas komiteja.
revīzijā izmēģinājuma kārtā sekmīgi
izmantoti digitāli paņēmieni
2020. gadā mēs pirmo reizi ES aģentūru finanšu revīzijā izmantojām digitālus revīzijas paņēmienus.
ES aģentūru finanšu revīziju veido apmēram 200 revīzijas procedūras, kas aptver tādas jomas kā maksājumi, algas, iepirkums, budžets un pieņemšana darbā. Mūsu izmēģinājuma projektā tika analizētas dažas no šīm procedūrām sešās izpildaģentūrās, kurām ir līdzīgas administratīvās procedūras un IT sistēmas.
Šajā izmēģinājuma projektā tika pierādīts digitālās revīzijas potenciāls uzlabot mūsu revīziju kvalitāti un efektivitāti.
2020. gadā ECAlab – mūsu starpdisciplināro inovāciju laboratorija – turpināja pētīt, kā revīzijas vajadzībām izmantot tādu tehnoloģiju kā tekstizrace, mākslīgais intelekts, procesu izrace un atvērto datu apstrāde.
Turklāt ECALab atbalstīja 12 revīzijas uzdevumus ar inovatīviem datu vākšanas un analīzes risinājumiem.
Mēs arī prezentējām ECALab grupas darbu vairākās starptautiskās un akadēmiskās sanāksmēs.
Kopš 2018. gada mēs piedalāmies Eiropas Blokķēdes partnerībā, kas ir deklarācija, ko parakstījušas 27 dalībvalstis, Lihtenšteina un Norvēģija. Konkrēti, mēs vadām darbu saistībā ar Eiropas Blokķēžu pakalpojumu infrastruktūras notarializāciju nolūkā izmantot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, lai veidotu uzticamas digitālās revīzijas takas, automatizētu atbilstības pārbaudes un pārbaudītu datu integritāti.
2020. gadā mēs īstenojām prototipu, izmantojot ERP reģistru, lai garantētu lietotājiem mūsu tīmekļa vietnē tiešsaistē pieejamo publikāciju integritāti.
Attiecības ar iestādēm
Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstu parlamentiem, jo mūsu darba ietekme ir lielā mērā atkarīga no tā, kā tie izmanto mūsu revīziju rezultātus un ieteikumus.
Eiropas Parlaments
2020. gada janvārī mūsu priekšsēdētājs bija aicināts Komiteju priekšsēdētāju konferencē apmainīties viedokļiem par mūsu 2020. gada darba programmu, ka arī darba programmu 2021. gadam un turpmāk.
Turklāt ERP locekļus un revīzijas darba grupas regulāri aicina ar mūsu darba rezultātiem iepazīstināt EP komitejas un citas struktūras, īpaši Budžeta kontroles komiteju (CONT).
2019. gada beigās Budžeta kontroles komiteja ieviesa jaunu procedūru, saskaņā ar kuru tā atlasa īpašos ziņojumus un apskatus, ko prezentē Komitejas sanāksmēs.
Tomēr 2020. gads bija neparasts gads, jo sākās Covid-19 krīze. 2020. gada pavasarī un vasarā EP nebija iespēju rīkot sanāksmes, kurās mēs varētu attālināti prezentēt mūsu darbu.
Tiklīdz tas bija iespējams 2020. gada septembrī, mēs atsākām prezentācijas. 2020. gadā ERP locekļi prezentēja Budžeta kontroles komitejai kopā 12 īpašos ziņojumus un vienu apskatu. Vairāku 2020. gadā publicētu un Budžeta kontroles komitejas atlasītu ziņojumu prezentācija tika atlikta uz 2021. gadu.
Turklāt 2020. gadā ERP locekļi sniedza 18 prezentācijas par īpašajiem ziņojumiem un apskatiem vēl desmit citām EP komitejām. Dažas no šīm sanāksmēs bija kopīgas gadījumos, kad par vienu un to pašu ziņojumu interesējās vairākas komitejas.
Eiropas Savienības Padome
Padomes darba sagatavošanas struktūras izskata visus mūsu īpašos ziņojumus, bet ne vienmēr visus apskatus vai atzinumus. 2020. gadā mēs prezentējām 30 īpašos ziņojumus, vienu apskatu un vienu atzinumu trim Padomes komitejām (Ekonomikas un finanšu komitejai, Ekonomikas politikas komitejai un Finanšu pakalpojumu komitejai) un 20 Padomes darba grupām (2019. gadā – 26 īpašos ziņojumus 22 Padomes darba grupām).
2020. gadā mēs piedalījāmies arī trīs citos pasākumos:
- prezentējām 2021. gada budžeta projektu Budžeta komitejai,
- prezentējām Palātas Reglamenta grozījumus Vispārējo lietu darba grupai,
- piedalījāmies Rumānijas Pastāvīgās pārstāvniecības rīkotā tiešsaistes pasākumā par Eiropas ekonomiskas atveseļošanas tēmu.
Horvātija: 2020. gada janvāris – jūnijs
Vācija: 2020. g. jūlijs – decembris
2020. gada februārī priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne (kopā ar ERP locekļiem Ivana Maletić un Rimantas Šadžius) tikās ar Padomes prezidentvalsts Horvātijas un vairāku valsts iestāžu pārstāvjiem. Turklāt viņi piedalījās augsta līmeņa konferencē par jauno DFS.
Padomes prezidentvalsts Vācijas rīkotās sanāksmes notika galvenokārt virtuāli.
No kreisās: Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Željko Reiner, ERP locekle Ivana Maletić, ERP priekšsēdētājs Klaus‑Heiner Lehne un ERP loceklis Rimantas Šadžius.
Valstu parlamenti
sanāksmes ar valstu parlamentiem
2020. gadā mēs stāstījām par savu dabu 47 sanāksmēs, kas tika rīkotas kopā ar 15 dalībvalstu parlamentiem. No 2020. gada marta vidus gandrīz visas šīs sanāksmes notika attālināti.
Turklāt notika arī vairāki pasākumi, kuros ar savu darbu iepazīstinājām dalībvalstu valdības un valsts iestādes.
Padomi un valstu parlamentiem Covid-19 dēļ
2020. gadā mēs prezentējām sava darba rezultātus kopā 156 pasākumos, kuros piedalījās Eiropas Parlamenta komitejas, Padomes darba sagatavošanas struktūras un valstu parlamenti. Tas ir mazāk nekā iepriekšējos gados (2019. gadā – 264 pasākumi, 2018. gadā – 248).
Tomēr 2018.–2020. gada periodā, kopā ņemot, bija ievērojams pasākumu skaita pieaugums, īpaši Eiropas Parlamentā. Visvairāk pasākumu (133) notika 2018. gadā, kas bija pēdējais pilnais plenārsēžu gads pirms 2019. gada maija vēlēšanām. Salīdzinājumam: 2013.–2017. gada periodā vidēji gadā notika 84 prezentācijas.
Eiropas Komisija
ar mūsu revidētajām vienībām
2020. gada septembrī Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen uzstājās ar galveno uzrunu ERP 2020. gada seminārā. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Maroš Šefčovič uzstājās ar priekšlasījumu par Komisijas pirmo ikgadējo stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu.
2020. gada martā ERP apmeklēja Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica, un notika viedokļu apmaiņa ar priekšsēdētāju Klaus-Heiner Lehne un citiem ERP locekļiem. Galvenās apspriestās tēmas bija ES demogrāfijas problēmas un demokrātijas nozīme, bet vissvarīgākā aplūkotā tēma – konference par Eiropas nākotni.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica un ERP priekšsēdētājs Klaus‑Heiner Lehne.
Jau gadiem ir iedibināta tradīcija, ka ERP locekļiem katru gadu notiek tikšanās ar komisāriem.
Taču 2020. gadā Covid-19 dēļ tika panākta vienošanās šo ikgadējo tikšanos pārcelt uz vēlāku laiku.
Sadarbība ar citām augstākajām revīzijas iestādēm
ES ARI kontaktkomiteja
Mūsu sadarbība ar visu 27 dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI) galvenokārt notiek ES ARI vadītāju kontaktkomitejā. Šajā forumā tiek veicināts neatkarīgas ārējās revīzijas darbs Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.
2020. gadā mēs ierosinājām jauna veida revīzijas sadarbību – ES tīkla revīziju – šoreiz par jautājumiem, kas saistīti ar
Covid-19 dēļ 2020. gada sanāksme, kurai bija jānotiek Luksemburgā 2020. gada oktobrī, ir atlikta uz 2021. gadu.
(publicēts 2020. gada decembrī)
2020. gada decembrī Kontaktkomitejas uzdevumā publicējām revīzijas kompendiju par to, kā revidenti visā Eiropas Savienībā revidē kiberdrošību. Šajā dokumentā ir sniegta būtiska pamatinformācija par kiberdrošību Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs un ir atspoguļots tas, ka revidenti aizvien vairāk uzmanības pievērš kritiski svarīgu informācijas sistēmu un digitālās infrastruktūras noturībai. Kompendijā sniegts pārskats par revīzijas darbu šajā jomā un iekļauti neseni ERP un 12 ES dalībvalstu ARI konstatējumi.
Šis bija jau trešais revīzijas kompendijs. Kompendiju sagatavošana kļuvusi regulāra – Kontaktkomiteja pēdējos gados ir publicējusi pa vienam kompendijam gadā.
sadarbības tīkls
2020. gada novembrī sāka darboties mūsu izveidotā zināšanu apmaiņas un sadarbības platforma, kurā ES ARI sadarbojas saistībā ar revīzijā noderīgu tehnoloģiju un inovāciju (Technology and Innovation for Audit jeb TINA).
INTOSAI
2020. gadā mēs turpinājām aktīvi iesaistīties Augstāko revīzijas iestāžu starptautiskās organizācijas (INTOSAI) darbā. ERP ieņem INTOSAI Profesionālo standartu komitejas priekšsēdētāja vietnieka amatu un darbojas apakškomitejās. 2020. gada novembrī piedalījāmies INTOSAI Valdes virtuālajā sanāksmē. Turklāt mēs vadījām Finanšu revīzijas un grāmatvedības apakškomitejas (FAAS) īstenoto 200. ISSAI pārskatīšanas projektu.
Esam piedalījušies arī citu INTOSAI darba grupu norisēs un projektos, tostarp par šādām tēmām: revīzija vides jomā, lielie dati un finanšu modernizācija un regulatīvā reforma. Līdzdarbojāmies arī INTOSAI Revidentu profesionalizācijas darba grupā (TFIAP) un INTOSAI Attīstības iniciatīvā (IDI).
EUROSAI
Mēs aktīvi līdzdabojāmies Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijā (EUROSAI), kas ir INTOSAI Eiropas reģionālā grupa, īpaši Vides revīzijas darba grupā, Informācijas tehnoloģijas darba grupā un Katastrofās piešķirto līdzekļu revīzijas darba grupā.
2020. gadā mēs izveidojām projekta grupu “Gatavošanās nākotnes riskiem un klimata krīzei: laiks revīzijai iegūt ilgtermiņa skatījumu”. Šīs grupas darbs ir daļa no portfeļa “Skats nākotnē un jaunās problēmas”. Turklāt mēs devām vērtīgu ieguldījumu projekta grupā, kurā aplūko to, kā tiek revidēta reakcija uz Covid-19 krīzi.
ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu augstākās revīzijas iestādes
Mēs atbalstām arī ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu ARI (šīs valstis ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova*, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Turcija).
2020. gada februārī mēs piedalījāmies Melnkalnes ARI rīkotā konferencē “Sadarbība ar parlamentiem ar mērķi uzlabot revīzijas ietekmi”.
* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.
Mūsu pārvaldība
Locekļi
ERP darbojas kā koleģiāla struktūra, kurā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Pēc tam, kad locekli ir izvirzījusi attiecīgās valsts valdība, to ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. ERP nepiedalās locekļu izvirzīšanā vai iecelšanā.
Locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un tas ir pagarināms. Locekļi pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Stājoties amatā, viņi par to dod svinīgu zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.
2020. gadā un 2021. gada sākumā Padome iecēla divus jaunus Palātas locekļus: Helga Berger no Austrijas (2020. gada 1. augustā) un Marek Opioła no Polijas (2021. gada 1. februārī); jaunais Polijas loceklis pabeigs termiņu, ko uzsāka iepriekšējais loceklis Janusz Wojciechowski, kuru 2019. gadā iecēla par ES lauksaimniecības komisāru. Phil Wynn Owen (Apvienotā Karaliste) bija ERP loceklis līdz 2020. gada 31. janvārim.
Ārkārtas apstākļu dēļ 2020. gadā kolēģija sanāca kopā tikai trijās klātienes sēdēs (2019. gadā – 21 reizi, 2018. gadā – 18 reizes). Sēžu apmeklētības koeficients bija 96 %.
Covid-19 pandēmijas sākumā tika ieviesta ārkārtas procedūra, kas ļāva kolēģijai pieņemt dokumentus bez fiziskas klātbūtnes. Kopš 2020. gada marta kolēģija tikās 22 šādās ārkārtas procedūras sēdēs. Tā kā šādas sēdes uzskata par ekvivalentu rakstiskai procedūrai, apmeklētības koeficientu nenoteica.
par 2021.–2025. gada stratēģiju un darba
programmu 2021. gadam un turpmāk
Vienreiz gadā mūsu locekļi, ģenerālsekretārs un direktori dodas divu dienu izbraukumā, lai apspriestu svarīgus jautājumus saistībā ar iestādes darbu nākotnē.
Šāgada ERP seminārs notika 2020. gada septembrī ERP telpās. Seminārā tika apspriests mūsu jaunās 2021.–2025. gada stratēģijas pirmais projekts, ko bija izstrādājusi Stratēģijas un prognožu konsultatīvā komiteja, un darba programma 2021. gadam un turpmāk.
ERP seminārs Luksemburgā 2020. gada septembrī.
Priekšsēdētājs
Priekšsēdētājs atbild par iestādes stratēģiju, plānošanu un snieguma pārvaldību, komunikāciju un attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem, iestāžu attiecībām, juridiskiem jautājumiem un iekšējo revīziju. Viņš arī pārstāv iestādi ārējās attiecībās.
ERP locekļi par priekšsēdētāju ievēl vienu no sava vidus uz atjaunojamu trīs gadu termiņu. Priekšsēdētājs ir pirmais starp vienlīdzīgiem (primus inter pares).
2016. gada septembrī par priekšsēdētāju ievēlēja Klaus-Heiner Lehne, un 2019. gada septembrī viņu ievēlēja vēlreiz uz atkārtotu termiņu.
Priekšsēdētājs un locekļi
Piezīme. 2021. gada februārī.
Revīzijas apakšpalātas un komitejas
Locekļi ir norīkoti kādā no piecām revīzijas apakšpalātām, kas sagatavo un pieņem lielāko daļu revīzijas ziņojumu, apskatu un atzinumu. Revīzijas apakšpalātas iedala darbuzdevumus locekļiem. Katrs loceklis par viņiem piešķirtajiem revīzijas darbuzdevumiem ir atbildīgs attiecīgajai apakšpalātai, kā arī Palātai. Revīzijas darbu veic profesionāli revidenti, kas strādā revīzijas apakšpalātu direkcijās.
Apakšpalātas vada vecākais loceklis, kuru konkrētās apakšpalātas locekļi ievēl no sava vidus. 2020. gada decembrī piecu revīzijas apakšpalātu vecākie locekļi bija Samo Jereb, Iliana Ivanova, Bettina Jakobsen, Alex Brenninkmeijer un Tony Murphy.
Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas pārziņā ir ERP revīzijas politika, standarti un metodoloģija, revīzijas atbalsts un attīstība, kā arī revīzijas kvalitātes kontrole. Šajā komitejā darbojas pa vienam loceklim no katras revīzijas apakšpalātas, un 2020. gadā to vadīja Jan Gregor.
Lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem pieņem Administratīvā komiteja un – attiecīgā gadījumā – locekļu kolēģija, kuras abas vada ERP priekšsēdētājs. Administratīvajā komitejā darbojas ERP priekšsēdētājs, apakšpalātu vecākie locekļi, Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas priekšsēdētājs un par attiecībām ar iestādēm atbildīgais loceklis (kopš 2020. gada beigām – Rimantas Šadžius).
Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā apakšpalātu un komiteju sanāksmes klātienē notika tikai līdz marta vidum. Vidējais apmeklētības koeficients šajās sanāksmēs bija 96 % apakšpalātām un 91 % Administratīvajai komitejai un Revīzijas kvalitātes kontroles komitejai.
Ir arī citas komitejas: Ētikas komiteja (vadītājs – João Figueiredo), Revīzijas komiteja (2020. gada beigās to vadīja Ildikó Gáll-Pelcz), Digitalizācijas koordinācijas komiteja (vadītāja – Eva Lindström) un Stratēģijas un prognožu konsultatīvā komiteja (vadītājs – João Figueiredo).
Mūsu augstākā administratīvā vadība ir ģenerālsekretārs un direktori. Kopā ir desmit direkcijas: piecas ir piesaistītas revīzijas apakšpalātām, viena – Revīzijas kvalitātes kontroles komitejai, viena – priekšsēdētājam un trīs – ģenerālsekretāram.
Līdz 2020. gada aprīlim ģenerālsekretārs bija Eduardo Ruiz García, un tad līdz gada beigām šajā amatā uz pagaidu laiku iecēla Philippe Froidure. 2021. gada 1. janvārī ERP ģenerālsekretāra amatā uz sešu gadu pilnvaru termiņu iecēla Zacharias Kolias.
Piezīme. 2021. gada februārī.
Snieguma novērtēšana
Mēs piemērojam galvenos snieguma rādītājus (GSR), lai informētu mūsu vadību par to, kāda ir virzība uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un lai informētu ieinteresētās iestādes par mūsu sniegumu. GSR sniedz priekšstatu par to, kāds ir mūsu organizācijas sniegums attiecībā uz mūsu darba izplatīšanu, ietekmi un uztveri.
Covid-19 ierobežojumiem,
2020. gadā publicēti 32 ziņojumi
2020. gadā, lai gan stāvokli ietekmēja Covid-19, mēs publicējām 32 ziņojumus: 26 īpašos ziņojumus un 6 apskatus. Tomēr tas ir par sešiem ziņojumiem mazāk nekā pārskatītajā 2020. gada darba programmā paredzētie 38 ziņojumi, jo dažas revīzijas gada laikā iekavējās.
Publicēto ziņojumu skaits
Salīdzinot 2018.–2020. gada stratēģisko periodu ar iepriekšējo periodu, redzams, ka katru gadu publicēto ziņojumu skaits ir ievērojami pieaudzis. Caurmērā pēdējos trīs gados ir publicēti 37 ziņojumi katru gadu. 2013.–2017. gada periodā caurmērā katru gadu bija publicēti 27 ziņojumi. Daļēji šis pieaugums skaidrojams ar to, ka mūsu publikāciju portfelis nu ir papildināts arī ar apskatiem.
2020. gadā kopā sagatavojām 69 publikācijas.
Pamanāmība plašsaziņas līdzekļos
par mūsu revīzijas ziņojumiem bija stabila,
bet kopumā mazāk ziņu par mums
2020. gadā mēs uzskaitījām apmēram 32 000 tiešsaistes rakstu un sociālo mēdiju atspoguļojumu, kuros pieminēti mūsu revīzijas ziņojumi, citas publikācijas vai Revīzijas palāta kā tāda (2019. gadā – 51 000, 2018. gadā – 44 000).
Atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos var būt ļoti atšķirīga atkarībā no ziņojuma tēmas un sarežģītības. Turklāt plašsaziņas līdzekļu interesi par mūsu publikācijām var spēcīgi ietekmēt ārēji faktori. Sevišķi tā tas var notikt, ja ziņojuma publicēšana sakrīt ar nozīmīgu notikumu vai politikas norisi, un tas būtiski palielina sabiedrības interesi par attiecīgo tēmu. Ārkārtas apstākļos, kā Covid-19 pandēmijas laikā, plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir īpaši pievērsta visam, kas saistīts ar šo krīzi.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem interese par mūsu revīzijas ziņojumiem ir saglabājusies kopumā stabila. Vienlaikus vērojams, ka diezgan kritusies citu publikāciju un Revīzijas palātas darba kā tāda atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos. Daļēji to varētu skaidrot ar ierobežotiem saziņas pasākumiem sociālo mediju kanālos, sākot no 2020. gada marta.
veiksmes stāsts
2020. gadā mēs sagatavojām 68 preses relīzes ES 23 valodās, kā arī informatīvus paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem atsevišķās valodās. Sniedzām arī intervijas lielāko plašsaziņas līdzekļu redakcijām visā Eiropā. Turklāt sarīkojām 22 preses konferences, tostarp atsevišķām valstīm par gada pārskatu. Gandrīz visas preses konferences notika attālināti, bet tajās plašāk bija pārstāvēts lielāks skaits dalībnieku, īpaši dalībvalstu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Mēs arī sarīkojām virtuālus apmeklējumus žurnālistiem, kas strādā Briselē un dalībvalstīs, kā arī vairākas preses konferences nozares ieinteresētajām personām, NVO un domnīcām.
miljonu reižu
Mūsu tīmekļa vietnes apmeklējumu skaits 2020. gadā pārsniedza vienu miljonu. Kopā bija apmēram 463 500 individuālu apmeklētāju.
mazāka
Sociālie mediji ir neaizstājami saziņas kanāli, kas ļauj mums tieši sazināties ar iedzīvotājiem. 2020. gadā, ņemot vērā Covid-19 krīzi, mēs nolēmām samazināt aktivitāti sociālajos medijos, kur kopā izvietojām 1007 ierakstus par ERP un tās darbu
Nozīmīgs satura avots mūsu sociālo mediju ierakstiem joprojām ir izdevums ECA Journal. 2020. gadā apmēram trešā daļa mūsu ierakstu (32 %) atkārtoja rakstus, kas bija publicēti ECA Journal (2019. gadā – 26 %).
sociālajos medijos
Līdz 2020. gada beigām mūsu trīs sociālo mediju konti (Twitter, LinkedIn un Facebook) bija piesaistījuši apmēram 35 000 sekotāju (2019. gadā – apmēram 29 500).
piecas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo
stratēģisko periodu
Kopumā pēdējos gados mūsu ziņojumi, citas publikācijas un iestādes darbs plašsaziņas līdzekļos atspoguļots ievērojami vairāk: 2018.–2020. gada stratēģiskajā periodā vidēji katru gadu veidoti 42 300 tiešsaistes rakstu un sociālo mediju ierakstu, bet 2013.–2017. gada periodā šis rādītājs bija 7300, proti, vērojams pieckārtīgs palielinājums.
Mūsu darba ietekme un uztvere
ka ERP ziņojumi noder viņu darbā
Mēs izvērtējam mūsu darba paredzamo ietekmi un noderību, aptaujājot mūsu ziņojumu lietotājus, kuri ir Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, ES aģentūras, dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības, dalībvalstu aģentūras un augstākās revīzijas iestādes, NVO, akadēmiskās aprindas, plašsaziņas līdzekļi un citas personas.
Kopš 2018. gada esam rīkojuši anonīmas elektroniskās aptaujas, lai lūgtu mūsu ziņojumu lasītājus sniegt atsauksmes par dažiem no tiem. Šajās aptaujās ieinteresētās personas var sniegt kvalitatīvu ziņojumu novērtējumu un vispārējus ierosinājumus attiecībā uz mūsu darbu.
2020. gadā 84 % no vairāk nekā 550 respondentiem uzskatīja, ka mūsu ziņojumi noder viņu darbā, un 75 % uzskatīja, ka ziņojumiem ir ietekme. Šie rezultāti ir līdzīgi iepriekšējā gada rezultātiem (2019. gadā – attiecīgi 88 % un 81 %).
Revīzijas ieteikumu ieviešanas pārbaude
2016. gada ieteikumi
Mūsu ieteikumu ieviešanu novērtējam, pamatojoties uz mūsu revidentu veiktajām ieteikumu ieviešanas pārbaudēm. 2020. gadā analizējām ieteikumus, kas sniegti 2016. gada ziņojumos.
Šī analīze liecināja, ka 97 % no 29 ieteikumiem, kurus sniedzām 2016. gada pārskatā, un 91 % no 360 ieteikumiem, kurus sniedzām 2016. gada īpašajos ziņojumos, ir ieviesti pilnībā, lielākajā daļā aspektu vai (vismaz) dažos aspektos.
Mūsu darbinieki
Darbinieku sadalījums
2020. gada beigās tāpat kā iepriekšējos gados mūsu iestādē bija 853 pastāvīgās un pagaidu amata vietas. 534 amata vietas bija revīzijas apakšpalātās, ieskaitot 114 amata vietas locekļu birojos.
Turklāt gada beigās pie mums strādāja 83 līgumdarbinieki un 15 norīkotie valsts eksperti (2019. gadā – attiecīgi 75 un 16).
Pieņemšana darbā
Mūsu darbā pieņemšanas politika saskan ar pārējo ES iestāžu vispārējiem principiem un nodarbināšanas nosacījumiem, un mūsu darbinieki nāk no dažādām akadēmiskajām un profesionālajām jomām.
2020. gadā mēs pieņēmām darbā 62 jaunus darbiniekus (2019. gadā – 77 darbiniekus): 18 ierēdņus, 21 pagaidu darbinieku, 20 līgumdarbiniekus un trīs norīkotos valsts ekspertus.
Mūsu revidentiem paredzētā ASPIRE programma tika ieviesta 2017. gadā, un tās mērķis ir veicināt jaunpienācēju profesionālo integrāciju, ļaujot viņiem iegūt pieredzi praktiskā darbā dažādos revīzijas darbuzdevumos un pirmajos trīs gados piedāvājot mērķtiecīgas mācības.
Mēs arī nodrošinājām 44 prakses vietas augstskolu absolventiem (2019. gadā – 55) uz laiku no trīs līdz pieciem mēnešiem. No 2020. gada marta vidus praktikanti strādāja attālināti.
Vecuma struktūra
Trīs ceturtdaļas (76 %) mūsu darbinieku aktīvajā dienestā 2020. gada beigās bija vecumā no 40 līdz 59 gadiem, un tas ir nedaudz vairāk nekā 2019. gadā (74 %).
Četrām piektdaļām (80 %) direktoru un atbildīgo vadītāju ir 50 gadu vai vairāk. Tātad vadītāji nākamajos 5–10 gados būs jānomaina, jo gados vecākie vadītāji aizies pensijā.
Vienlīdzīgas iespējas
Kopumā pie mums strādā vienāds skaits sieviešu un vīriešu.
Mēs esam apņēmušies piedāvāt vienlīdzīgas karjeras iespējas darbiniekiem visos organizācijas līmeņos. Pie mums strādā vienāds skaits sieviešu un vīriešu, un apmēram trešā daļa direktoru un atbildīgo vadītāju 2020. gadā bija sievietes.
2018.–2020. gada stratēģiskajā periodā mums ir izdevies palielināt sieviešu īpatsvaru starp atbildīgajiem vadītājiem (revīzijas amata vietās) no 21 % līdz 29 %. Lai sieviešu īpatsvaru vadošos amatos palielinātu vēl vairāk, esam sev izvirzījuši mērķi, ka 2027. gadā tam jābūt 40 %. Mēs izstrādājam arī jaunu vienlīdzīgu iespēju rīcības plānu.
Tāpat arī esam apņēmušies panākt ģeogrāfisko līdzsvaru vadošos amatos.
Revīzijas atbalsts
Revīzijas metodoloģija
2020. gadā mēs izveidojām “pieejamu tīmekļa revīzijas resursu” (Accessible Web-based Audit Resource jeb AWARE), kas ir jauna iekšēja digitālā platforma, kurā vienkopus ir pieejami visi mūsu revīzijas metodikas norādījumi.
Profesionālās mācības
Covid-19 krīze ietekmēja arī mūsu mācīšanās metodes. Sākot no 2020. gada marta vidus, mēs pārvietojām visus profesionālo mācību pasākumus uz tiešsaisti un aizstājām mācību telpās ieplānotos kursus ar tīmekļsemināriem un virtuālajiem kursiem.
2020. gadā guvām arī bagātīgu pieredzi. Jau tagad esam droši, ka nākotnē mācīšanās Revīzijas palātā būs dažādota: mācību telpās, tiešsaistē, e-mācības, īsie moduļi, padziļināti kursi, dažādoti mācību resursi. Gūtā pieredze ļaus mums pielāgoties darbinieku prasībām un piedāvāt dinamisku, aktuālu un individuāli piemeklētu mācību klāstu.
izturētspējas stiprināšanai
2020. gada laikā mēs turpinājām mācību programmu karjeras konsultantiem, mentoriem, iekšējiem koordinatoriem un konfidenciālajām kontaktpersonām. Mēs arī organizējām kursus un darbseminārus par konfliktu risināšanu, noturīgas līderības demonstrēšanu, rīcību sarežģītās situācijās un efektīvu snieguma pārvaldību. Šīs prasmes ir īpaši svarīgas krīzes laikā.
atalgošana
2020. gadā pirmās divas dalībnieku grupas veiksmīgi pabeidza mūsu Līderības attīstības programmu. Šīs programmas mērķis ir pulcēt kopā un atbalstīt pieredzējušus ERP kolēģus, kuri vēl neieņem vadošus amatus, bet vēlas uzlabot līderības prasmes.
2020. gadā, turpinot tradīciju, piešķīrām snieguma atzinības balvu darbiniekiem, kuri parādīja izcilu kompetenci darba izpildē. Turklāt pirmo reizi piešķīrām jaunu balvu – zināšanu pārvaldības balvu – darbiniekiem, kuri devuši īpašu ieguldījumu, lai ERP būtu zināšanās balstīta organizācija.
profesionālo mācību mērķis
Mēs atkal pārsniedzām profesionālo mācību mērķi, kas revidentiem ir noteikts kā piecas mācību dienas gadā, neieskaitot valodu apguvi (saskaņā ar Starptautiskās grāmatvežu federācijas ieteikumiem), savukārt administratīvajiem darbiniekiem – divas dienas gadā.
Revidenti pavadīja mācībās vidēji 5,4 dienas (2019. gadā – 7,5 dienas), savukārt administratīvie darbinieki – 3,1 dienu (2019. gadā – 3,6 dienas).
2020. gadā turpinājām akadēmisko sadarbību ar Lotringas Universitāti: 2020. gada jūnijā pabeidzām piekto pēcdiploma studiju programmu “Publisko organizāciju un politikas virzienu revīzija”. Trīs darbinieki ieguva maģistra grādu programmā “Publisko organizāciju pārvaldība”. 2020. gada oktobrī sākām sesto programmas gadu, un tagad programmā var piedalīties arī Eiropas Komisijas darbinieki.
Turklāt 2020. gadā izveidojām jaunas attiecības ar Kipras Universitāti un Maltas Universitāti un turpinājām sadarbību ar Eiropas Universitātes institūtu, īpaši tā Starpvalstu pārvaldības skolu.
Covid-19 dēļ bija jāatceļ mūsu ikgadējā vasaras skola Pizas Universitātē.
Kopš 2010. gada mēs reizi divos gados piešķiram akadēmisku balvu par pētniecību publiskā sektora revīzijas jomā – ERP balvu.
2020. gada aprīlī piešķīrām sesto balvu. Galvenā pētniecības tēma bija ES pievienotā vērtība. Balva bija veltīta bijušā ERP priekšēdētāja Marcel Mart piemiņai.
Balvu kopīgi saņēma divi pētnieki. Viņu nopelni bija:
- raksts par ES pievienotās vērtības jēdziena izmantošanu sarunās par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada,
- grāmata par ES drošības un aizsardzības politikas pārskatatbildības satvaru.
2020. gada jūnijā sadarbībā ar Eiropas Universitātes institūtu izsludinājām arī pēcdiploma pētniecības dotāciju 14. kārtu. Dotācijas tiek piešķirtas Eiropas publisko finanšu jomā. Vienu stipendiju saņēma politikas socioloģijas doktorantūras students par pētniecību, kuras tēma bija ERP pieeja politikas jomu novērtēšanai, bet otru stipendiju – vēstures pēcdoktorantūras pētniece par pētniecības projektu “ERP darbs vides aizsardzības
jomā kopš 1977. gada”.
Tulkošana
Tulkošanas un publicēšanas darbs 2020. gadā turpinājās bez būtiskiem traucējumiem. Mēs iztulkojām un izrediģējām apmēram 235 000 lapu (2019. gadā – 223 000), ieskaitot 23 000 ārštatā iztulkotu lapu. Mēs tulkojam mūsu publikācijas visās oficiālajās ES valodās. Tulkojam arī saraksti ar dalībvalstu iestādēm attiecīgās valsts valodā, kā to nosaka tiesību akti.
Turklāt mūsu tulkotāji bieži sniedz lingvistisko atbalstu revīzijas apmeklējumu laikā, kā arī redakcionālo atbalstu. 2020. gadā viņi sāka tulkot arī videokonferences.
Informācijas drošība
pieaugusi kiberdrošības nozīme
Tā kā 2020. gadā gandrīz viss darbs notika attālināti, kiberdrošība kļuva svarīgāka nekā jebkad agrāk.
Mēs ieviesām jaunu drošības uzraudzības un draudu atpazīšanas sistēmu, publisku sertifikācijas iestāžu izdotus digitālos sertifikātus e-pastu šifrēšanai, lai būtu iespējams sūtīt sensitīvus datus ārējiem saņēmējiem, un draudu novēršanas programmatūru organizācijas mobilajām ierīcēm.
Mūsu interneta filtrs bloķēja kopā vairāk nekā 70 000 tīmekļa apdraudējumu, sākot ar sliktas reputācijas tīmekļa vietnēm līdz ļaunprātīgam saturam vai spiegprogrammatūrai/reklāmprogrammatūrai. Mēs arī īstenojām vairākas izpratnes veicināšanas iniciatīvas, lai sekmētu labu attālinātā darba praksi. Tā rezultātā gada laikā nepiedzīvojām nopietnus drošības incidentus.
2020. gada septembrī pieņēmām jaunu informācijas klasificēšanas politiku, kam sekos īstenošanas vadlīnijas un lēmums par ES klasificēto informāciju.
Ēkas
Pašlaik mums pieder trīs ēkas (K1, K2 un K3), kas darbojas kā vienota, integrēta tehniska struktūra. Mēs arī īrējam telpas Luksemburgā mūsu negadījumu seku novēršanas centram.
No 2020. gada marta vidus mēs lūdzām gandrīz visus darbiniekus strādāt no mājām, un pēc iespējas tika ierobežoti ārēji apmeklējumi.
Tajā pašā laikā tika piemēroti visi vajadzīgie veselības aizsardzības un drošības pasākumi, lai uz vietas ERP telpās strādājošie darbinieki varētu pildīt darba pienākumus labākajos iespējamajos apstākļos, līdz stāvoklis normalizēsies.
ERP telpas Kiršbergā, Luksemburgā.
K1
K1 ēku nodeva ekspluatācijā 1988. gadā, un tajā ir biroji 310 darbiniekiem un sanāksmju telpas. Pagrabstāvos ir izvietotas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas, glabātuves, bibliotēka un galvenā arhīvu telpa, bet augšstāvs ir pilnībā atvēlēts tehniskām iekārtām.
2008. gadā K1 ēku modernizēja, lai tā atbilstu Luksemburgā noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību, drošību un vidi. Cik vien iespējams, K1 ēkā izmantotās tehnoloģijas pielāgoja, lai tās būtu savietojamas ar K2 un K3 ēkā izmantotajām.
K2
K2 ēku atklāja 2003. gadā. Tās pagrabstāvos atrodas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas, glabātuves un sporta centrs. Augšstāvā ir izvietotas tikai tehniskās iekārtas. Pārējos stāvos atrodas biroji, kas paredzēti 241 darbiniekam, sanāksmju telpas, konferenču zāle ar kabīnēm mutiskajiem tulkiem, videokonferenču telpas, kafetērija un nelielas virtuvītes darbiniekiem.
Pašlaik K2 ēka tiek renovēta, optimizējot darba vietu organizāciju un atjauninot daļu no tehniskajām instalācijām. Reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, Luksemburgas valdība pārtrauca visus būvdarbus, un K2 renovācijas darbi tika apturēti, līdz tie varēja atsākties 2020. gada novembrī. Renovācija jāpabeidz līdz 2022. gada beigām.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada martā pieņemto lēmumu šīs modernizācijas izmaksas segsim no summas, kas atlikusi no budžeta, kurš bija paredzēts K3 ēkas celtniecības projektam, ko pabeidza pirms dažiem gadiem.
K3
K3 ēku atklāja 2012. gadā. Tās pagrabstāvos atrodas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas un glabātuves, izkraušanas rampas, plašas glabātuves telpas, drukāšanas iekārtas, virtuve un arhīvi. Pirmajā stāvā ir ēdnīca, kafetērija un mācību telpas. Ēkā ir biroji 503 darbiniekiem, sanāksmju telpas un IT telpa. Sestajā stāvā ir reprezentācijas telpas, virtuve un tehniskās iekārtas. K3 ēka ir novērtēta kā “ļoti laba” saskaņā ar pasaulē vadošo metodi, ko izmanto ēku ilgtspējas novērtēšanai un sertificēšanai (BREEAM).
2020. gadā mēs pabeidzām K3 autostāvvietas iebrauktuves renovāciju, lai būtu uzlabota ēkas fiziskā aizsardzība un darbinieku drošība.
2020. gada novembra beigās un decembra sākumā mēs pievienojāmies oranžās nedēļas kampaņai un izgaismojām K2 ēkas foajē, lai simboliski atgādinātu, ka vēlamies dzīvot sabiedrībā bez vardarbības. Šis pasākums bija saistīts ar divām starptautiski atzīmētām dienām – starptautisko dienu vardarbības pret sievietēm izskaušanai un starptautisko cilvēktiesību dienu.
Vides pārvaldība
Kā ES iestāde esam apņēmušies pastāvīgi samazināt ietekmi uz vidi. 2019. gadā mūsu kopējais radītais siltumnīcefekta gāzu apjoms bija 9203 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta (tCO2e), kas ir par 14 % mazāk nekā 2014. gadā, kad sākām CO2 emisiju mērīšanu.
Mēs lepojamies ar vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikātu: mēs sekmīgi izmantojam EMAS principiem atbilstošu vides vadības sistēmu un pilnībā ievērojam ISO 14 001:2015 sertifikācijas prasības. 2019. gada pēdējā ceturksnī tika veikta ārēja EMAS revīzija, kuras rezultātā EMAS sertifikātu mums atjaunoja arī 2020.–2022. gada periodam.
2020. gada martā, kad darbinieki sāka strādāt no mājām, mēs nekavējoties samazinājām enerģijas patēriņu. Apgaismojums koridoros un birojos, kā arī ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas darbojās nedēļas nogales režīmā. Elektroenerģijas un ūdens patēriņš arī ievērojami kritās, attiecīgi par 30 % un 93 %.
Turklāt, tā kā gandrīz visi darbinieki strādāja attālināti no mājām, vidējais drukāto lapu skaits uz vienu darbinieku bija tuvu nullei.
Mūsu pārskatatbildība
Finanšu informācija
Mūsu iestāde saņem finansējumu no ES vispārējā budžeta kategorijas “Administratīvie izdevumi”.
2020. gadā mūsu budžets bija aptuveni 152 miljoni EUR.
Mūsu budžets veido apmēram 1,5 % no ES kopējiem administratīvajiem izdevumiem (jeb mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem).
2020. gada budžeta izpilde
| 2020. FINANŠU GADS | Galīgās apropriācijas | Saistības | Izpilde % (saistības/ apropriācijas) | Maksājumi |
| 1. sadaļa. Iestādē strādājošie | (tūkstoši EUR) | |||
| 10. Iestādes locekļi | 11 151 | 10 189 | 91 % | 10 171 |
| 12. Ierēdņi un pagaidu darbinieki | 110 784 | 109 159 | 98 % | 109 159 |
| 14. Citi darbinieki un ārējie pakalpojumi | 7 403 | 6 794 | 92 % | 6 538 |
| 162. Komandējumi | 2 840 | 680 | 24 % | 571 |
| 161.+163.+165. Citi izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošajiem | 3 202 | 3 136 | 98 % | 2 020 |
| 1. sadaļas starpsumma | 135 380 | 129 958 | 96 % | 128 459 |
| 2. sadaļa. Ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi | ||||
| 20. Nekustamais īpašums | 3 366 | 3 359 | 99 % | 1 543 |
| 210. Informātika un telekomunikācijas | 10 093 | 10 093 | 100 % | 5 561 |
| 212.+214.+216. Kustamais īpašums un saistītie izdevumi | 896 | 745 | 83 % | 544 |
| 23. Kārtējie administratīvie izdevumi | 499 | 221 | 44 % | 207 |
| 25. Sanāksmes un konferences | 596 | 142 | 24 % | 87 |
| 27. Informācija un publicēšana | 1 407 | 1 180 | 84 % | 732 |
| 2. sadaļas starpsumma | 16 857 | 15 740 | 93 % | 8 674 |
| Revīzijas palāta kopā | 152 237 | 145 698 | 96 % | 137 133 |
2021. gada budžets
2021. gada budžets ir par 0,98 % lielāks nekā 2020. gada budžets.
| 2020. FINANŠU GADS | 2021 | 2020 |
| 1. sadaļa. Iestādē strādājošie | (tūkstoši EUR) | |
| 10. Iestādes locekļi | 10 704 | 11 751 |
| 12. Ierēdņi un pagaidu darbinieki | 114 120 | 111 860 |
| 14. Citi darbinieki un ārējie pakalpojumi | 7 861 | 7 403 |
| 162. Komandējumi | 2 988 | 3 370 |
| 161.+163.+165. Citi izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošajiem | 2 613 | 2 945 |
| 1. sadaļas starpsumma | 138 286 | 137 329 |
| 2. sadaļa. Ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi | ||
| 20. Nekustamais īpašums | 3 358 | 3 255 |
| 210. Informātika un telekomunikācijas | 8 171 | 7 718 |
| 212.+214.+216. Kustamais īpašums un saistītie izdevumi | 901 | 963 |
| 23. Kārtējie administratīvie izdevumi | 565 | 563 |
| 25. Sanāksmes un konferences | 696 | 696 |
| 27. Informācija un publicēšana | 1 745 | 2 613 |
| 2. sadaļas starpsumma | 15 436 | 15 808 |
| Revīzijas palāta kopā | 153 722 | 153 137 |
Iekšējā un ārējā revīzija
Iekšējā revīzija
Mūsu Iekšējās revīzijas dienests (IRD) konsultē Palātu par riska pārvaldību. Tas sniedz neatkarīgu un objektīvu pārliecību, kā arī konsultācijas, kuru mērķis ir dot pievienoto vērtību un uzlabot organizācijas darbības. IRD iesniedz ziņojumu Iekšējās revīzijas komitejai, kurā ir trīs ERP locekļi un ārējs eksperts. Komiteja regulāri uzrauga IRD ikgadējā darba programmā noteikto dažādo uzdevumu izpildes gaitu un nodrošina dienesta neatkarību.
2020. gadā IRD turpināja pārskatīt ERP riska pārvaldības politiku un šajā jomā sagatavoja trīs ziņojumus: “Ar Atalgojuma un individuālo tiesību biroju (PMO) noslēgtā pakalpojumu līmeņa līguma izpilde”, “Profesionālo mācību pasākumi” un “Ēku/iekārtu līguma pārvaldības modeļa revīzija”. IRD pabeidza arī pamata revīzijas darbu vēl trīs citiem uzdevumiem: “Vienlīdzīgas iespējas”, “Krāpšanas pārvaldība” un “Darbības nepārtrauktība un darbinieku aizsardzības pasākumi Covid-19 krīzē”. Ziņojumus par šiem uzdevumiem sagatavos 2021. gadā.
Kopumā IRD neatklāja trūkumus, kuru iedabas vai apmēra dēļ būtu jāapšauba to iekšējo kontroles sistēmu uzticamība, kuras deleģētais kredītrīkotājs ieviesis, lai nodrošinātu mūsu 2020. gada finanšu operāciju likumību un pareizību.
Ārējā revīzija
Mūsu gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents. Tas ir svarīgi, jo apliecina, ka mēs attiecībā uz sevi piemērojam tos pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kurus piemērojam revidējamajām vienībām.
Mūsu ārējā revidenta PricewaterhouseCoopers Sàrl ziņojums par Eiropas Revīzijas palātas 2019. finanšu gada pārskatiem tika publicēts 2020. gada 24. aprīlī.
Mūsu ārējā revidenta atzinumi par 2019. finanšu gadu
Par mūsu finanšu pārskatiem
“Uzskatām, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas (ERP) finanšu stāvokli 2019. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbību rezultātu, naudas plūsmām un neto aktīvu pārmaiņām slēgtajā finanšu gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.) un ar tās grozījumiem (turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), kā arī saskaņā ar Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 par Finanšu regulas piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.) un ar tās grozījumiem.”
Par resursu izlietojumu un kontroles procedūrām
“Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem:
- Palātai piešķirtie resursi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,
- ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem.”
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021
| ISBN 978-92-847-5676-6 | ISSN 2315-3989 | doi:10.2865/85319 | QJ-AA-21-001-LV-N | |
| HTML | ISBN 978-92-847-5656-8 | ISSN 2315-3989 | doi:10.2865/830444 | QJ-AA-21-001-LV-Q |
| ISBN 978-92-847-5698-8 | ISSN 1831-1288 | doi:10.2865/508887 | QJ-AA-21-001-LV-C |
AUTORTIESĪBAS
© Eiropas Savienība, 2021.
Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.
Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.
Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.
Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.
Turpmāk uzskaitīto attēlu atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un, ja minēts, fotogrāfa/arhitekta vārds:
6. lpp., © Eiropas Savienība, 2021, avots: ERP.
16. lpp. (vidū), © Eiropas Savienība, 2020 / Claudio Centonze.
16. lpp. (pa labi), © Eiropas Savienība, 2021 / Jennifer Jacquemart.
17. lpp. (apakšā), no kreisās:
© Eiropas Savienība, 2020 / Xavier Lejeune;
© Eiropas Savienība, 2020 / Josep Lago;
© Eiropas Savienība, 2020 / Matthieu Rondel.
18. lpp. (vidū), © Eiropas Savienība, 2020 / Aurore Martignoni.
18. lpp. (pa labi), © Eiropas Savienība, 2021 / fotografixx.
25. lpp., © Eiropas Savienība, 2003 / Jock Fistick.
26. lpp., © Eiropas Savienība, 2019, avots: ERP.
32. lpp. (pa kreisi), © Eiropas Savienība, 2020 / Aristophane Ngargoune.
32. lpp. (pa labi), © Eiropas Savienība, 2020 / Peter Biro.
36. lpp., © European Union, 2020, EP / Emilie Gomez.
37. lpp., © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
38. lpp. (augšā un apakšā), © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
41. lpp. © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
42. lpp., © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
45. lpp., © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
47. lpp. (augšā), © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
50. lpp., © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
68. lpp., © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
70. lpp., © Eiropas Savienība, 2021, avots: ERP. Ēku arhitekti: Paul Noël (1988) un Jim Clemes (2004, 2013).
72. lpp., © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
73. lpp., © Eiropas Savienība, 2020, avots: ERP.
Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem:
11. lpp. (pa kreisi), © Shutterstock / Pla2na.
11. lpp. (pa labi), © Getty Images / Xavier Lejeune.
16. lpp. (pa kreisi), © Getty Images / ilbusca.
17. lpp. (augšā), no kreisās:
© Getty Images / Erikona.
© Getty Images / Gorodenkoff Productions OU.
© Getty Images / fizkes.
18. lpp. (pa kreisi), © Getty Images / sturti.
21. lpp., © Shutterstock / photka.
22. lpp., © Shutterstock / Oleksiy Rezin.
23. lpp., © Shutterstock / Billy Miaron.
24. lpp., © Shutterstock / sundaemorning.
Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.
Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.
Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana
Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.
Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
 |
KĀ SAZINĀTIES AR ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv
Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
- pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv
KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES
Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv
ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.