NVO izmantotā ES finansējuma pārredzamība: ir jādara vairāk

Kopsavilkums

Komisija ar NVO starpniecību īsteno aptuveni 1,7 % no ES budžeta un 6,8 % no Eiropas attīstības fondu (EAF) līdzekļiem. Daudzās politikas jomās, tādās kā humānā un attīstības palīdzība, vide, kā arī pētniecība un inovācija, NVO palīdz Komisijai izstrādāt, īstenot un uzraudzīt ES programmas. Laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam Komisija uzņēmās saistības par aptuveni 11,3 miljardiem EUR, lai tos izmantotu NVO. Eiropas Parlaments ir bieži izrādījis interesi par nevalstiskajām organizācijām un to finansējumu.

Šīs revīzijas mērķis bija novērtēt tā ES finansējuma pārredzamību, par ko noslēgti līgumi ar NVO. Mēs novērtējām, kā Komisija noteica, ka vienība ir NVO, kur tika novirzīts NVO izmantotais ES finansējums un vai Komisija šo informāciju atklāja pārredzamā veidā. Revīzija aptvēra galvenās politikas jomas, kurās NVO izmanto ES finansējumu, īpašu uzmanību pievēršot lielākajai no tām — ārējai darbībai.

Mēs secinājām, ka informāciju par NVO izmantoto ES finansējumu Komisija nesniedza pietiekami pārredzamā veidā.

Ņemot vērā uz pašdeklarāciju balstīto NVO statusa piešķiršanu Komisijas grāmatvedības sistēmā un Komisijas veiktās ierobežotās pārbaudes, vienības klasificēšana par NVO nebija uzticama.

Ārējās darbības jomā mēs konstatējām, ka NVO vadītos projektus Komisija parasti atlasīja pārredzamā veidā. Tomēr dažādie Komisijas dienesti otrā līmeņa dotāciju piešķiršanas procedūras nepiemēroja vienādi un ANO struktūru izmantotās NVO atlases procedūras, kuras revidējām, ne vienmēr bija pārredzamas.

Informācija, kas savākta par NVO izmantoto ES finansējumu, nav vienota. It sevišķi ārējās darbības jomā Komisijai nebija visaptverošas informācijas. Tas īpaši attiecas uz starptautisko NVO tīkliem un netieši pārvaldītajiem projektiem. Turklāt netiešās pārvaldības jomā pieejamās informācijas trūkums neļāva Komisijai pārbaudīt deklarētās izmaksas.

Informācija par NVO izmantoto ES finansējumu ir publicēta vairākās sistēmās, bet atklātā informācija ir ierobežota. Ārējās darbības jomā datus par humāno un attīstības palīdzību Komisija parasti sniedza saskaņā ar starptautiskajiem pārredzamības standartiem.

Attiecībā uz sešiem revidētajiem projektiem ANO struktūras pieciem projektiem vai nu nepublicēja, vai tikai daļēji publicēja līgumus, kas piešķirti NVO, un Komisija nepārbaudīja, vai ANO struktūras šo prasību bija izpildījušas.

Pamatojoties uz šajā ziņojumā sniegtajiem apsvērumiem, mēs esam formulējuši vairākus ieteikumus NVO izmantotā ES finansējuma pārredzamības uzlabošanai. Mēs iesakām Komisijai:

1. nodrošināt, lai tās grāmatvedības sistēmā ietvertā informācija par NVO būtu ticamāka;
2. pārbaudīt noteikumu un procedūru piemērošanu attiecībā uz otrā līmeņa dotāciju piešķiršanu NVO;
3. uzlabot informāciju, kas savākta par NVO izmantoto finansējumu;
4. pieņemt vienotu pieeju informācijas publiskošanai par NVO piešķirto finansējumu un pārbaudīt, vai ANO struktūras publicē pilnīgus un precīzus datus par līgumiem, kas piešķirti NVO, kuras izmanto ES finansējumu.

Ievads

NVO jēdziens

Interese par NVO un to finansējuma pārredzamību pieaug. Piemēram, Eiropas Parlaments par šo tematu jau ir publicējis vairākus pētījumus¹ un ziņojuma projektu par budžeta kontroli attiecībā uz NVO finansēšanu no ES budžeta².

Nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir svarīga loma ES budžeta izpildē. Komisija sadarbojas gan ar citiem partneriem, gan ar NVO, lai izstrādātu, īstenotu un uzraudzītu programmas daudzās ES politikas jomās. Tas īpaši attiecas uz attīstības un humānās palīdzības jomu, bet izpaužas arī citās jomās, tādās kā vide, pētniecība, izglītība un kultūra. Tomēr vienotas NVO definīcijas Eiropas Savienībā pašlaik nav (sk. 1. izcēlumu).

ES finansējums un NVO

Lielāko daļu ES finansējuma NVO saņem, lai īstenotu programmas un projektus Komisijas vārdā⁵. NVO var būt arī galīgās saņēmējas, kas gūst labumu no ES darbības, piemēram, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmās.

Saskaņā ar Komisijas grāmatvedības sistēmu (ABAC) finansējums, par ko uzņemtas saistības, lai to izmantotu NVO, 2014.–2017. gada periodā sasniedza 11,3 miljardus EUR (sk. 1. attēlu). Tomēr tā ir tikai aplēse, kā tas kļūs skaidrs šā ziņojuma apsvērumu iedaļā.

Saskaņā ar ABAC lielākā daļa ES finansējuma, kas piešķirts NVO, ir paredzēta ārējai darbībai. Šajā jomā NVO saņem finansējumu no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 4. izdevumu kategorijas “Globālā Eiropa” un no Eiropas Attīstības fonda (sk. 1. attēlu). Attiecīgie Komisijas dienesti ir Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts (DEVCO ĢD), Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts (NEAR ĢD), Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts (ECHO ĢD) un Ārpolitikas instrumentu dienests (FPI) (sk. 2. attēlu).

Pārredzamības jēdziens

Pārredzamība ir viens no budžeta principiem, kas noteikti Finanšu regulā, kuru piemēro ES budžetam. Tā paredz, ka Komisija atbilstīgi un savlaicīgi dara pieejamu informāciju par ES finansējuma saņēmējiem, arī tad, ja ar šo finansējumu tiek atbalstītas NVO īstenotās darbības⁶. Plašākā kontekstā pārredzamībai ir jāaptver viss process un visi īstenošanas līmeņi, sākot ar NVO vadīto darbību atlasi līdz informācijas vākšanai par šīm darbībām un tās atklāšanai.

Turklāt ārējās darbības jomā pārredzamība ir viens no galvenajiem un sen pieņemtajiem principiem, uz kura ir balstīta attīstības palīdzības efektivitāte. Pārredzamības uzlabošana starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām arī veicina līdzekļu devēju koordināciju un visu labuma guvēju, tostarp NVO, pārskatatbildību (sk. 2. izcēlumu).

Revīzijas tvērums un pieeja

ES finansējums, ko Komisija piešķir NVO, bieži vien šķērso vairākus līmeņus. Šajā kontekstā un it īpaši atlasot finansējuma pieteikumu iesniedzējus, pastāv pārredzamības trūkuma risks. Pastāv arī risks, ka Komisijai pieejamā informācija par NVO piešķirtā finansējuma summām un mērķi nav pilnīga vai ticama, kā arī risks, ka attieksme pret visu veidu NVO nav vienāda.

Šīs revīzijas galvenais mērķis bija novērtēt tā ES finansējuma pārredzamību, par ko noslēgti līgumi ar NVO. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs vispirms novērtējām, kā Komisija noteica, ka vienība ir NVO; pēc tam mēs izvērtējām, kur tika novirzīts NVO izmantotais ES finansējums un vai Komisija šo informāciju atklāja pārredzamā veidā.

Mēs centāmies rast atbildi uz šādu jautājumu: vai NVO izmantotais ES finansējums ir pārredzams? Šim nolūkam revīzijas galveno jautājumu mēs sadalījām šādos trīs apakšjautājumos:

1. Vai Komisijas izmantotā metode vienības atzīšanai par NVO ir uzticama?
2. Vai NVO atlase ES finansēto darbību īstenošanai ārējās darbības jomā ir pārredzama?
3. Vai Komisija pienācīgi vāc un atklāj informāciju par ES finansējumu, kas piešķirts NVO?

Mēs pētījām, kā Komisija savās sistēmās noteica NVO (1. apakšjautājums). Mēs novērtējām NVO atlases pārredzamību, gan Komisijai slēdzot līgumus tieši ar NVO, gan arī piešķirot ES finansējumu otrā līmeņa dotāciju veidā (2. apakšjautājums). Mēs arī izvērtējām, vai Komisija pienācīgi vāca, pārbaudīja un atklāja informāciju par NVO īstenotajām darbībām (3. apakšjautājums).

Mēs aptvērām galvenās politikas jomas nevalstiskajām organizācijām piešķirtā finansējuma apjoma ziņā (sk. 2. attēlu), proti, galvenos ģenerāldirektorātus, kas iesaistīti ārējā darbībā (ECHO ĢD, DEVCO ĢD un NEAR ĢD), un vēl divus ĢD, kas piešķir ievērojamus līdzekļus NVO: Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātu (RTD ĢD) un Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorātu (EAC ĢD). Revīzija ietvēra arī Vides ģenerāldirektorātu (ENV ĢD), jo šim ĢD ir īpaša programma par atbalsta sniegšanu NVO vides un klimata politikas jomā. Visbeidzot, revīzijas tvērumā tika iekļauts arī Budžeta ģenerāldirektorāts (BUDG ĢD), jo tas atbild par Komisijas grāmatvedības sistēmu, ko izmanto ziņošanai par NVO finansējumu.

Mēs vācām pierādījumus, veicot dokumentu pārbaudes un iztaujājot vairāku Komisijas ģenerāldirektorātu (BUDG ĢD, DEVCO ĢD, NEAR ĢD, ECHO ĢD, RTD ĢD, EAC ĢD un ENV ĢD), kā arī Pētniecības izpildaģentūras (REA), Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) un Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EASME) darbiniekus.

Īpašu uzmanību mēs pievērsām ārējās darbības jomai, jo saskaņā ar Komisijas grāmatvedības sistēmu tā ir joma, kurā nevalstiskajām organizācijām tika piešķirts lielākais ES finansējuma apjoms (sk. 1. attēlu). Mēs pārbaudījām procedūras, kas tika izmantotas NVO īstenoto darbību atlasei, rīkus, kuri tika izmantoti, lai vāktu informāciju par NVO finansējumu, un tam sekojošo šīs informācijas atklāšanu.

Ārējās darbības jomā mēs galvenokārt koncentrējāmies uz finansējumu, par ko uzņemtas saistības kopš 2014. gada, lai pārbaudītu darbības pašreizējā plānošanas periodā. Mēs pārbaudījām 14 projektus, ko, piemērojot tiešu pārvaldību, vadīja NVO⁹ (sk. I pielikumu), un sešus projektus, kurus saskaņā ar netiešas pārvaldības veidu īstenoja ANO struktūras¹⁰ un kuriem bija atlasītas 10 NVO, kam tika piešķirtas otrā līmeņa dotācijas (sk. II pielikumu).

Šie projekti tika atlasīti divos posmos. Pirmkārt, mēs izraudzījāmies divas valstis, kuras apmeklēt (Etiopiju un Libānu), pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā atbildīgais ģenerāldirektorāts, nevalstiskajām organizācijām piešķirtā finansējuma apjoms, par ko ir ziņots, un revīzijas apmeklējuma iespējamība. Otrkārt, mēs sagatavojām revidējamo projektu izlasi, pamatojoties uz budžeta lielumu, panākto īstenošanas tempu, finansēšanas instrumentu izplatību, izmantotajiem pārvaldības veidiem un dažādajiem īstenošanas līmeņiem, kādos darbojās NVO.

Revīzijas apmeklējumus Etiopijā un Libānā mēs veicām 2018. gada februārī, apmeklējot ECHO ĢD vietējos birojus, ES delegācijas, vairāku ANO aģentūru birojus attiecīgajās valstīs un tādu starptautisku un vietējo NVO pārstāvjus, kuras piedalās ES finansēto projektu īstenošanā.

Apsvērumi

Komisijas sistēmās izmantotā metode vienības atzīšanai par NVO nav uzticama

Mēs pārbaudījām dažādās procedūras, ko veic Komisijas dienesti, lai savās sistēmās reģistrētu NVO, kuras var tikt atlasītas ES finansējuma izmantošanai. Mēs pētījām, vai pastāv īpašas šim nolūkam izveidotas sistēmas un programmas, vai apmeklētajos dienestos tās ir atšķirīgas, kā tās tiek izmantotas un kā Komisijas sistēmās vienības tiek noteiktas un reģistrētas kā NVO.

Vairumā gadījumu tiesības saņemt ES finansējumu nav atkarīgas no NVO statusa

Parasti NVO piesakās Komisijas finansējumam tādā pašā veidā kā citas organizācijas, kuras izmanto Komisijas līdzekļus. Tas ir tāpēc, ka Finanšu regulā, ko piemēro ES budžetam, labuma guvēji ar NVO statusu nav nošķirti no citiem labuma guvējiem. Turklāt Komisijai nav stratēģijas, kas būtu īpaši vērsta uz NVO, un tās dienestiem nav kopēju kritēriju NVO definēšanai.

Tikai diviem revidētajiem ĢD ir programmas, kas attiecas tikai uz NVO:

• ENV ĢD ir rīcības programma par darbības dotācijām, lai atbalstītu Eiropas vides un klimata NVO. Šajā kontekstā tas uzskata¹¹, ka NVO ir juridiska persona, kas negūst peļņu, ir finansiāli un politiski neatkarīga, it īpaši no valdības un valsts iestādēm, kā arī politiskajām vai komerciālajām interesēm, un ir juridiski reģistrēta;
• ECHO ĢD sniedz humāno palīdzību, izmantojot vairākas NVO, ar kurām tas ir noslēdzis partnerības pamatnolīgumus. Tas ievēro definīciju, kas ietverta Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību, kurā noteikts, ka nevalstiskajām organizācijām, kas atbilst prasībām, lai varētu saņemt finansējumu, ir jābūt neatkarīgām bezpeļņas organizācijām kādā dalībvalstī saskaņā ar šajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem¹².

Komisija ierobežoti kontrolē vienību pašdeklarāciju NVO statusā, tās reģistrējot savā grāmatvedības sistēmā

Joprojām nav vienotas pieteikumu iesniedzēju reģistrācijas sistēmas

Personām, kas iesniedz pieteikumus ES finansējuma saņemšanai, tostarp NVO, ir jāreģistrējas, lai pieteiktos finansējumam dažādās politikas jomās. Tomēr revidētajiem ĢD joprojām nav vienotas pieteikumu iesniedzēju reģistrācijas sistēmas (sk. 3. izcēlumu).

Tā kā šīs sistēmas nav savstarpēji saistītas, NVO ir atsevišķi jāreģistrējas katrā ĢD, ar kuru tā sadarbojas.

Komisija pašlaik izstrādā projektu par vienotu elektroniskās datu apmaiņas telpu (Single Electronic Data Interchange Area — SEDIA), kas pieteikumu iesniedzējiem, kandidātiem un pretendentiem nodrošinās vienotu kontaktpunktu saziņai ar Komisijas dienestiem. To izmantos kā iepirkuma, tā arī dotāciju procedūrās.

Komisija tikai ierobežoti kontrolē to, vai vienības tiek pareizi reģistrētas kā NVO

Kad reģistrēts finansējuma pieteikuma iesniedzējs pirmo reizi slēdz līgumu ar Komisiju, tā sniegtā informācija ir balstīta uz pašdeklarāciju. Komisija pārbauda informāciju, ko tas sniedzis dažādās reģistrācijas sistēmās, un savā grāmatvedības sistēmā (ABAC) izveido juridiskās personas profilu.

ABAC sistēmā juridiskās personas var tikt klasificētas kā NVO. Šim nolūkam organizācijai, reģistrējoties kādā no sistēmām, ir jānorāda, ka tā ir NVO. Lai juridiskā persona varētu tikt klasificēta kā NVO, tai ir jābūt privātai bezpeļņas organizācijai. To pārbauda Komisijas validācijas dienesti. Papildus tam nekādas citas pārbaudes par organizācijas kvalificēšanu NVO statusā tie neveic, ja vien ģenerāldirektorāti to nenosaka par kritēriju dalībai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus¹³.

Tā kā NVO statuss netiek pārbaudīts, Komisijas informācija par nevalstiskajām organizācijām nodrošināto finansējumu nav uzticama. Piemēram, saistībā ar DFS 1.1. izdevumu kategoriju “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” lielākie labuma guvēji, kas ABAC sistēmā norādīti kā NVO, ir galvenokārt pētniecības institūti un universitātes, kā arī viena kooperatīvā sabiedrība. Šāda veida vienības nevar vienmēr uzskatīt par NVO. Lai gan jēdzienus “NVO” un “PSO” (pilsoniskās sabiedrības organizācijas) bieži vien izmanto kā sinonīmus, NVO ir viena no PSO apakšgrupām, jo PSO ietver plašāku organizāciju grupu, piemēram, pētniecības institūtus un kooperatīvus¹⁴.

Turklāt, tā kā ABAC sistēmā nav obligāti jānorāda NVO joma, Komisija visās savās informācijas sistēmās visas NVO kā tādas konsekventi neklasificē. Piemēram, divos revidētajos projektos¹⁵ divas iesaistītās NVO, kas pieteikumu iesniedzēju reģistrācijas sistēmā (PADOR) bija reģistrētas kā NVO, ABAC sistēmā kā NVO nebija norādītas.

Ārējās darbības jomā NVO vadīto projektu atlase kopumā bija pārredzama, bet, ja to veica trešās personas, tai bija trūkumi

Komisijas veiktā NVO vadīto projektu atlase kopumā bija pārredzama

Mēs revidējām Komisijas tieši pārvaldītu un NVO vadītu projektu izlasi ārējās darbības politikas jomā (sk. I pielikumu). Mēs novērtējām atlases procesu pārredzamību un pārbaudījām, vai veiktās darbības un noteiktie mērķi atbilda stratēģijām un vai atlases procedūras bija uzticamas, labi dokumentētas un balstītas uz skaidriem atlases kritērijiem, pienācīgi izmantojot NVO iepriekšējo pieredzi. Novērtējuma kopsavilkums ir sniegts III pielikumā.

Attīstības palīdzības jomā pārbaudītie atlases procesi galvenokārt bija saistīti ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus¹⁶. Tie atbilda Finanšu regulas prasībām un Komisijas stratēģijām, tajos kopumā tika izmantoti un visām ieinteresētajām personām paziņoti skaidri atlases kritēriji, un tie nodrošināja vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumu iesniedzējiem.

Mēs konstatējām dažus ar pārredzamību saistītus trūkumus ECHO ĢD pārbaudītajos atlases procesos, kas tika īstenoti 2014., 2015. un 2016. gadā. Problēmas saistībā ar atlases procesa dokumentēšanu jau tika konstatētas kādā no iepriekšējām ERP revīzijām¹⁷. Tāpēc ECHO ĢD veica korektīvus pasākumus, kuru rezultātā tika izstrādāts rīcības plāns un izveidota jauna kopsavilkuma novērtējuma veidne 2017. gadam, kas 2018. gadā tika vēlreiz pārskatīta, lai labāk parādītu katra atlases kritērija īpašo novērtējumu.

Pieteikuma iesniedzēja darbības spēja ir viens no kritērijiem, ko DEVCO ĢD un NEAR ĢD piemēro atlases procedūrās. Novērtēšanas komitejas šo spēju novērtē, pamatojoties uz pieteikumu iesniedzēju paziņoto iepriekšējo pieredzi, bet tikai retos gadījumos tās pieprasa sniegt pierādījumus, kas to apliecina. Arī ECHO ĢD uzskata, ka iepriekšējā pieredze ir svarīgs novērtēšanas kritērijs.

Komisija ne vienmēr pārbauda, vai paziņojumi par iepriekšējo pieredzi ir pareizi, jo tās vadības informācijas sistēmās nav iekļauta visa būtiskā informācija par NVO saņemto finansējumu un veiktajām darbībām. Tāpēc apmērs, kādā šo informāciju var izmantot atlasei, ir samērā ierobežots.

Mēs konstatējām, ka, atlasot divus no revidētajiem projektiem¹⁸, Komisija bija pieņēmusi neatbilstības un nepatiesus paziņojumus par iepriekšējo pieredzi.

Otrā līmeņa dotāciju piešķiršana nevalstiskajām organizācijām, kas ir trešās personas, dažkārt nebija pārredzama

Mēs pārbaudījām NVO atlases pārredzamību, ja to neveica tieši Komisija. Mēs pētījām, vai dažādie Komisijas dienesti konsekventi piemēroja procedūras, lai nodrošinātu to NVO atlases pārredzamību, kurām piešķirtas otrā līmeņa dotācijas. Turklāt mēs novērtējām, vai NVO atlase nodrošināja vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikumu iesniedzējiem un vai dienesti izmantoja iepriekšējo pieredzi, lai uzlabotu atlasi, un novērtēja, vai nevalstiskajām organizācijām ir pietiekamas spējas veikt finansētās darbības.

Dažādi Komisijas dienesti otrā līmeņa dotāciju piešķiršanas procedūras nepiemēro vienādi

Saskaņā ar tiešo pārvaldību, kad Komisija izveido dotāciju nolīgumus un lēmumus ar darbuzņēmējiem, tostarp NVO, starp abām pusēm pastāv tiesiskas attiecības. Tomēr dažos gadījumos ES finansējums otrā līmeņa dotāciju veidā tiek piešķirts trešām personām. Šādām otrā līmeņa dotācijām piemēro īpašus un pārredzamus nosacījumus¹⁹, piemēram, nosakot summas augšējo robežu 60 000 EUR apmērā, ko var maksāt trešai personai, ja vien finansiālais atbalsts nav darbības galvenais mērķis²⁰.

Lai gan lielākā daļa revidēto Komisijas dienestu²¹ konsekventi piemēro vispārīgos noteikumus, kas izklāstīti Finanšu regulā un BUDG ĢD izdotajās pamatnostādnēs par dotācijām, ECHO ĢD izmanto atšķirīgu interpretāciju. Atsaucoties uz vajadzību atspoguļot humānās palīdzības īpašās vajadzības un iezīmes, ECHO ĢD uzskata, ka visas darbības, kas piešķirtas īstenošanas partneriem, ir vērstas uz galveno mērķi sniegt finansiālu atbalstu trešām personām. Tas nozīmē, ka augšējā robeža 60 000 EUR apmērā praksē netiek piemērota, jo tiek uzskatīts, ka uz visām otrā līmeņa dotācijām attiecas iepriekš minētais izņēmums.

Šīs interpretācijas rezultāts ir otrā līmeņa dotācijas, kurām līguma summa vai papildu īstenošanas līmeņu skaits nav ierobežots. ECHO ĢD šādu ierobežojumu nav, un tas ietekmē otrā līmeņa dotāciju pārredzamību.

ANO struktūru izmantotās NVO atlases procedūras ne vienmēr bija pārredzamas

Saskaņā ar netiešo pārvaldību ANO struktūrai, kura piesakās ES finansējumam, ir jāpierāda, ka tās spēja veikt finanšu pārvaldību un aizsargāt ES finanšu intereses ir līdzvērtīga Komisijas spējai. Ja ANO struktūra to izdara, tā var izraudzīties īstenošanas partnerus (otrā līmeņa dotācijas) saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām²².

Mēs konstatējām, ka pusē netieši pārvaldīto projektu, ko izraudzījāmies revīzijai (sk. II pielikumu), ANO struktūru izmantotās NVO atlases procedūras nebija pārredzamas. Neraugoties uz to, Komisija tās bija novērtējusi pozitīvi. Šajos trīs gadījumos²³ ANO struktūras tieši piešķīra otrā līmeņa dotācijas NVO, neievērojot savas iekšējās procedūras (sk. 4. izcēlumu).

Komisija ne vienmēr pienācīgi vāc un pārbauda informāciju par NVO izmantoto ES finansējumu

Mēs izvērtējām, vai Komisija zina, kā NVO izmanto ES finansējumu, un vai šī informācija tiek pienācīgi vākta un pārbaudīta. Lai to noskaidrotu, mēs pārbaudījām, vai Komisijai ir visaptveroša informācija par visām finansētajām NVO, ieskaitot veiktās darbības un saņemto finansējumu, un vai ir izveidotas atbilstīgas sistēmas, lai šo informāciju vāktu. Mēs arī pētījām, vai šī informācija ļāva Komisijai pārbaudīt deklarētās izmaksas.

Komisijas sistēmās ne vienmēr ir reģistrēta informācija par finansējumu, ko saņēmuši visi līguma labuma guvēji

Mēs konstatējām, ka revidētie Komisijas dienesti dotācijas pārvaldīja, izmantojot dažādas sistēmas, tāpēc pieejamās informācijas apjoms par labuma guvējiem sniegto finansējumu bija atšķirīgs (sk. četrus piemērus 5. izcēlumā).

Tādējādi dažādās Komisijas sistēmās savāktā informācija nav vienota un ne vienmēr ļauj reģistrēt finansējumu, ko saņēmuši visi līguma labuma guvēji.

Ārējās darbības jomā Komisijai nav visaptverošas informācijas par visām atbalstītajām NVO

Mūsu izlasē mēs konstatējām vairākus tieši un netieši pārvaldītus projektus, attiecībā uz kuriem Komisijai bija nepareiza informācija par dažādajiem dalībniekiem, kas īsteno finansētās darbības. Tas galvenokārt attiecas uz starptautisko NVO tīkliem un attiecīgo īstenošanas vienību struktūru, par kuru Komisijas sistēmās bija ietverta informācija, kas neatspoguļoja faktisko situāciju.

No visiem 14 tieši pārvaldītajiem projektiem, kurus pārbaudījām, mēs konstatējām četrus gadījumus²⁵, kad NVO, kas parakstījušas dotāciju nolīgumus, projektu īstenošanu ar otrā līmeņa dotāciju palīdzību bija nodevušas citām tā paša tīkla vienībām, šo informāciju nereģistrējot Komisijas sistēmās (sk. 3. attēlu).

Avots: ERP.

No šiem 14 projektiem mēs arī konstatējām četrus gadījumus²⁶, kad partneru identifikācija Komisijas sistēmās bija neskaidra vai attiecās uz dažādām juridiskām personām tajā pašā starptautisko NVO tīklā. Tādējādi pieejamā informācija par to, kuras vienības īstenoja darbības un kuras saņēma finansējumu, nebija skaidra.

Turklāt piecos no sešiem netieši pārvaldītajiem projektiem, kurus pārbaudījām²⁷, informācija, ko Komisija saņēma no ANO struktūrām, mums neļāva noteikt, kādu finansējumu saņēma un kādas darbības veica ikviena NVO, kurai piešķirtas otrā līmeņa dotācijas (sk. III pielikumu).

Divos no šiem pieciem projektiem Komisija bija pieprasījusi papildu informāciju un skaidrojumu no ANO struktūrām, tomēr saņemtās atbildes bija vai nu neapmierinošas, vai nosūtītas tikai pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem, kad projekta darbības jau bija pabeigtas²⁸.

Netiešās pārvaldības jomā pieejamās informācijas trūkums neļāva Komisijai pārbaudīt deklarētās izmaksas

To projektu gadījumā, kurus Komisija pārvalda netieši, līgumu kopējā budžetā parasti ir ietverta noteikta daļa, kas paredzēta pieskaitāmo izmaksu segšanai un nepārsniedz 7 %. No sešiem pārbaudītajiem projektiem mēs konstatējām piecus gadījumus²⁹, kad pieskaitāmās izmaksas tika deklarētas dažādiem īstenošanas līmeņiem: pirmkārt, pilnvarotajai vienībai un, otrkārt, nevalstiskajām organizācijām, kurām piešķirtas otrā līmeņa dotācijas³⁰.

Tā kā trūka pietiekamas informācijas par to NVO deklarētajām izmaksām, kurām piešķirtas otrā līmeņa dotācijas, Komisija ne vienmēr varēja pārbaudīt visu finansēto NVO deklarētās izmaksas. Tas neļāva Komisijai atklāt iespējamos pārmērīgi augstu izmaksu gadījumus.

Informācija par NVO izmantoto ES finansējumu ir publicēta vairākās sistēmās, bet atklātā informācija ir ierobežota

Mēs izvērtējām, vai Komisija atklāja visaptverošu un savlaicīgu informāciju par finansējumu, par ko noslēgti līgumi ar NVO un kas attiecas uz revidētajām politikas jomām. Ārējās darbības jomā mēs pārbaudījām, vai Komisija, publicējot informāciju par NVO izmantoto ES finansējumu, ievēroja starptautiskos palīdzības pārredzamības standartus. Mēs pētījām, vai Komisija pārbaudīja, cik pietiekama ir trešo personu atklātā informācija par NVO, kurām piešķirtas otrā līmeņa dotācijas un kuras izmanto ES finansējumu. Turklāt attiecībā uz revidētajiem projektiem mēs pārbaudījām dažādos pārredzamībai veltītos portālos publicēto datu konsekvenci.

Informācija par līgumiem, kas noslēgti ar NVO, ir publicēta Finanšu pārredzamības sistēmā, bet tā ir nepilnīga

Katru gadu Komisija Finanšu pārredzamības sistēmā (FPS)³¹ publicē datus par tieši pārvaldītā ES finansējuma saņēmējiem visās politikas jomās (sk. 7. izcēlumu). Šajā sistēmā publicējot ex post informāciju par ES finansējuma saņēmējiem, Komisija ievēro Finanšu regulas prasības³².

Tomēr FPS nesniedz visaptverošu informāciju par NVO finansējumu, jo:

• nav atklāta informācija par faktiskajiem maksājumiem;
• labuma guvēja kategorija “NVO” tika ieviesta tikai 2016. gadā un netiek konsekventi izmantota, jo nav kritēriju NVO definēšanai;
• nav atklāta informācija par vienībām, kas saņem finansējumu otrā līmeņa dotāciju veidā.

Finanšu pārredzamības sistēmā atklājot informāciju par finansējumu, Komisijas dienesti piemēro atšķirīgas pieejas. Slēdzot līgumus ar vairākiem labuma guvējiem, RTD ĢD, ENV ĢD un EAC ĢD (ar EACEA starpniecību) publicē visu labuma guvēju vārdus un ietver finansējuma sadalījumu. ECHO ĢD publicē finansējuma apjomu un tās NVO nosaukumu, ar kuru Komisija ir parakstījusi dotāciju nolīgumu; par citiem īstenošanas partneriem, kuri veic dažas vai visas darbības, informācija netiek atklāta (sk. 3. attēlu). NEAR ĢD un DEVCO ĢD norāda to NVO nosaukumus, ar kurām Komisija ir parakstījusi dotāciju nolīgumu, un pārējos pieteikuma iesniedzējus. Tomēr dotācijas summa ir pilnībā saistīta ar galveno partneri, nenorādot sadalījumu starp labuma guvējiem.

Mēs konstatējām, ka visiem 14 tieši pārvaldītajiem projektiem, kurus pārbaudījām, Finanšu pārredzamības sistēmā publicētās summas atbilda tām, par kurām uzņemtas saistības dotāciju nolīgumos. Tomēr piecos gadījumos³³ trūka dažu datu par darbības veidu, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai atbildīgo dienestu, vai arī šie dati bija nepareizi.

Papildu informācija, tostarp par rezultātiem, ir atklāta dažādos pārredzamības portālos

Papildus Finanšu pārredzamības sistēmai informāciju par finansētajām darbībām Komisija publicē dažādu politikas jomu platformās. Piemēram, pētniecības jomā informāciju par finansējumu Komisija atklāj, izmantojot CORDIS — ES finansēto pētniecības projektu un to rezultātu publisku repozitoriju un portālu³⁴.

Ārējās darbības jomā informāciju par NVO finansējumu Komisija atklāj, izmantojot vairākus palīdzības pārredzamības tīmekļa portālus: “EU Aid Explorer”³⁵, Eiropas ārkārtas un katastrofu reaģēšanas informācijas sistēmu (EDRIS)³⁶ un Finansēšanas izsekošanas dienestu³⁷. Par revidētajiem projektiem publicētā informācija kopumā atbilda faktiski nodrošinātajam finansējumam.

Informācija par humāno un attīstības palīdzību parasti tiek atklāta saskaņā ar starptautiskajiem pārredzamības standartiem

Komisija sniedz datus par humāno un attīstības palīdzību, lai izpildītu starptautiskās palīdzības pārredzamības saistības. Tā sūta informāciju ESAO kreditoru ziņošanas sistēmai³⁸, ESAO turpmāko izdevumu apsekojumam³⁹ un Starptautiskās palīdzības pārredzamības iniciatīvas (IATI) reģistram⁴⁰ saskaņā ar kopējiem starptautiskajiem standartiem.

Datus par humāno un attīstības palīdzību Komisija publicēja saskaņā ar IATI kopējo standarta sistēmu, bet daži dati bija nepilnīgi

Datus par humāno un attīstības palīdzību Komisija atklāj, izmantojot kopējo standarta ziņošanas sistēmu, kas izstrādāta saskaņā ar IATI⁴¹ — globālu iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot attīstības sadarbības pārredzamību un efektivitāti.

Publicējot datus, Komisija kopumā ievēro IATI standarta sistēmu. Tomēr mēs konstatējām, ka saskaņā ar IATI sistēmu sniegtie dati neietver datus par ES trasta fondiem un informāciju par finansēto projektu rezultātiem⁴².

Attiecībā uz izlasē ietvertajiem projektiem mēs salīdzinājām IATI lietotājdraudzīgajā tīmekļa portālā publicēto informāciju ar faktiskajiem datiem. Informācija bija publicēta par visiem revidētajiem projektiem, bet mēs atradām vairākas kļūdas līgumu summās⁴³, izmaksās⁴⁴ un projektu beigu datumos⁴⁵ (sk. 8. izcēlumu).

ANO struktūras publicēja nepilnīgu informāciju par nevalstiskajām organizācijām piešķirtajiem līgumiem

Netieši pārvaldīto projektu īstenošanu Komisija uztic trešai personai. Šajos gadījumos pilnvarotās vienības pienākums ir atklāt informāciju par dotācijām, kas piešķirtas ar ES finansējumu⁴⁶.

Mēs pārbaudījām datus, ko pilnvarotās ANO struktūras bija publicējušas par visiem sešiem netieši pārvaldītajiem projektiem, kuri ietverti izlasē (sk. II pielikumu). Mēs konstatējām, ka piecos gadījumos ANO struktūras vai nu nepublicēja⁴⁷, vai tikai daļēji publicēja⁴⁸ informāciju par dotācijām, kas ar ES finansējumu piešķirtas NVO (sk. 9. izcēlumu). Turklāt Komisija nepārbaudīja, vai ANO struktūras šo prasību bija izpildījušas.

Secinājumi un ieteikumi

Mēs pārbaudījām, vai NVO izmantotais ES finansējums ir pārredzams. Šim nolūkam mēs novērtējām, vai Komisijas izmantotā metode vienības atzīšanai par NVO ir uzticama un vai NVO atlase ES finansēto darbību īstenošanai ir pārredzama. Mēs arī pētījām, vai informācija par NVO tiek pienācīgi vākta, pārbaudīta un atklāta. Revīzija aptvēra galvenās politikas jomas, kurās NVO izmanto ES finansējumu, īpašu uzmanību pievēršot lielākajai no tām — ārējai darbībai.

Mēs secinājām, ka informāciju par NVO izmantoto ES finansējumu Komisija nesniedza pietiekami pārredzamā veidā.

Vairumā gadījumu tiesības saņemt ES finansējumu nav atkarīgas no NVO statusa. Ņemot vērā uz pašdeklarāciju balstīto NVO statusa piešķiršanu Komisijas grāmatvedības sistēmā un Komisijas veiktās ierobežotās pārbaudes, vienības klasificēšana par NVO nebija uzticama (sk. 18.–27. punktu).

Nebija Komisijas mēroga sistēmas finansējuma pieteikumu iesniedzēju reģistrēšanai. Turklāt dažādās sistēmas, kas izmantotas, lai reģistrētu finansējuma pieteikumu iesniedzējus, tostarp NVO, nebija savstarpēji saistītas (sk. 22. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot par NVO sniegtās informācijas ticamību

Komisijai ir jāuzlabo rezultāti un pārredzamība attiecībā uz ziņām, ko tā sniedz par NVO, kuras īsteno ES darbības. Tādēļ Komisijai ir jāsaņem pienācīga informācija un jāuzlabo tās grāmatvedības sistēmā ietvertā informācija par NVO, kuras īsteno ES darbības. Šai nolūkā:

1. savās iekšējās pamatnostādnēs par juridisko personu validāciju jāietver skaidri kritēriji, kā ABAC sistēmā noteikt NVO;
2. vienotā reģistrācijas sistēmā jāietver prasība (vai tām NVO, kuras norāda uz drošības problēmām, jāietver iespēja) ES finansējuma pieteikumu iesniedzējiem sevi apliecināt kā NVO, atklājot kritērijus, kas tiks izmantoti, lai organizāciju uzskatītu par NVO.

Termiņš: 2020. gada beigas.

Ārējās darbības jomā mēs konstatējām, ka NVO vadītos projektus Komisija parasti atlasīja pārredzamā veidā. Tomēr dažos gadījumos tika atklāti trūkumi (sk. 28.–33. punktu).

Mēs konstatējām, ka dažādie Komisijas dienesti otrā līmeņa dotāciju piešķiršanas procedūras nepiemēroja vienādi. Noteikumus par finansiālu atbalstu trešām personām ECHO ĢD interpretēja plašāk nekā citi ĢD, pieļaujot vairākus īstenošanas līmeņus un neierobežojot otrā līmeņa dotāciju summas (sk. 35. un 37. punktu).

ANO struktūru izmantotās NVO atlases procedūras, kas tika revidētas, ne vienmēr bija pārredzamas (sk. 38. un 39. punktu).

2. ieteikums. Pārbaudīt noteikumu piemērošanu attiecībā uz otrā līmeņa dotāciju piešķiršanu

Ja tieši pārvaldītas darbības īstenošanai ir vajadzīgas otrā līmeņa dotācijas, Komisijai:

1. dažādos dienestos saskanīgi jāinterpretē Finanšu regulas piemērojamie noteikumi, ņemot vērā nozares specifiku; it īpaši, ja darbības īstenošanai ir vajadzīgs finansiāls atbalsts trešai personai, šāda atbalsta nosacījumiem ir jābūt ietvertiem dotāciju nolīgumā saskaņā ar 2018. gada Finanšu regulas noteikumiem.

Ja ANO struktūras izraugās labuma guvējus saskaņā ar netiešās pārvaldības veidu, Komisijai:

2. jāpārbauda, vai ANO struktūras pareizi piemēro īstenošanas partneru atlases noteikumus un procedūras.

Termiņš: sākot no 2019. gada vidus.

Komisija ne vienmēr pienācīgi vāca un pārbaudīja informāciju par NVO. Proti, tās sistēmas ne vienmēr ļāva reģistrēt finansējumu, ko saņēmuši visi līguma labuma guvēji (sk. 41. un 42. punktu).

Ārējās darbības jomā Komisijai nebija visaptverošas informācijas par visu īstenošanas partneru saņemto finansējumu un veiktajām darbībām. Tas īpaši attiecas uz starptautisko NVO tīkliem un netieši pārvaldītajiem projektiem. Turklāt netiešās pārvaldības jomā pieejamās informācijas trūkums neļāva Komisijai pārbaudīt deklarētās izmaksas (sk. 43.–49. punktu).

3. ieteikums. Uzlabot informāciju par NVO izmantoto finansējumu

Komisijai ir jāuzlabo informācija, kas savākta par NVO, un tas panākams:

1. ļaujot dažādajās dotāciju pārvaldības sistēmās reģistrēt informāciju par finansējumu, ko saņēmuši visi labuma guvēji, ar kuriem ES ir noslēgusi līgumu, ne tikai galvenais labuma guvējs, un tādējādi padarīt šo informāciju izmantojamu analīzei un apstrādei.

Ārējās darbības jomā Komisijai ir jāuzlabo finansējuma izsekojamība:

2. ja darbības īsteno starptautisko NVO tīkli — savās sistēmās apzinot vienības, kas faktiski īsteno finansētās darbības;
3. ar ANO struktūru starpniecību netieši pārvaldīto projektu gadījumā — pārbaudot, vai ir sniegta pietiekama informācija par netiešajām izmaksām, kas deklarētas finansētajām NVO, un tādējādi ļaut novērtēt visu īstenošanas partneru deklarētās izmaksas.

Termiņš: 2021. gada vidus.

Informācija par NVO izmantoto ES finansējumu ir publicēta vairākās sistēmās, bet atklātā informācija ir ierobežota, izņemot ārējās darbības jomu (sk. 51.–56. punktu).

Datus par humāno un attīstības palīdzību Komisija parasti atklāja saskaņā ar starptautiskajiem pārredzamības standartiem, bet daži dati bija nepilnīgi (sk. 58.–60. punktu).

Piecos gadījumos pilnvarotās ANO struktūras vai nu nepublicēja, vai tikai daļēji publicēja līgumus, kas piešķirti NVO, un Komisija nepārbaudīja, vai ANO struktūras šo prasību bija izpildījušas (sk. 62. punktu).

4. ieteikums. Standartizēt publicēto informāciju un uzlabot tās precizitāti

Komisijai:

1. jāpieņem visiem dienestiem kopīga pieeja informācijas publicēšanai Finanšu pārredzamības sistēmā, nodrošinot, ka tiek atklāti visi labuma guvēji, ar kuriem ES ir noslēgusi līgumu, kā arī saņemtā finansējuma apjoms.

Termiņš: 2021. gada vidus.

Ārējās darbības jomā Komisijai:

2. vēl vairāk jāuzlabo tās sniegtās palīdzības atbilstība starptautiskajiem pārredzamības standartiem, ziņojot par finansēto projektu rezultātiem un sniedzot datus par ES trasta fondiem;
3. jāpārbauda, vai ANO struktūras ir izpildījušas savu pienākumu pienācīgi atklāt informāciju par līgumiem, kas piešķirti ar ES finansējumu.

Termiņš: 2021. gada vidus.

Šo ziņojumu 2018. gada 5. decembra sēdē Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Lazaros S. LAZAROU.

Revīzijas palātas vārdā —

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner LEHNE

Akronīmi un abreviatūras

ABAC Komisijas uzkrājumu grāmatvedības sistēma [Accrual-based accounting system of the Commission]

BUDG ĢD Budžeta ģenerāldirektorāts

CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests [Community Research and Development Information Service]

CRIS Kopējā ārējo attiecību informācijas sistēma [Common External Relations Information System]

DEVCO ĢD Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts

DFS daudzgadu finanšu shēma

EAC ĢD Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts

EACEA Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra [Education, Audiovisual and Culture Executive Agency]

EAF Eiropas Attīstības fonds

EASME Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra [Executive Agency for Small and Medium Enterprises]

ECHO ĢD Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts

EDRIS Eiropas ārkārtas un katastrofu reaģēšanas informācijas sistēma

ENV ĢD Vides ģenerāldirektorāts

ERCEA [European Emergency Disaster Response Information System]
Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra [European Research Council Executive Agency]

ESAO Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

FPS Finanšu pārredzamības sistēma

IATI Starptautiskā palīdzības pārredzamības iniciatīva [International Aid Transparency Initiative]

NEAR ĢD Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts

NVO nevalstiska organizācija

PADOR potenciālo pieteikumu iesniedzēju datu tiešsaistes reģistrācija [Potential Applicant Data Online Registration]

PSO pilsoniskās sabiedrības organizācija

REA Pētniecības izpildaģentūra [Research Executive Agency]

RTD ĢD Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts

UNICEF ANO Bērnu fonds

Beigu piezīmes

¹ Eiropas Parlaments, ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, “EU financing for NGOs in the area of home affairs, security and migration” [ES finansējums nevalstiskajām organizācijām iekšlietu, drošības un migrācijas jomā]; Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, “Financial accountability of civil society organisations” [Pilsoniskās sabiedrības organizāciju finansiālā pārskatatbildība], 2015. gada maijs; Eiropas Parlaments, Budžeta jautājumu politikas departaments, “Democratic Accountability and Budgetary Control of non-Governmental Organisations Funded by the EU Budget” [No ES budžeta finansēto nevalstisko organizāciju demokrātiskā pārskatatbildība un budžeta kontrole], 2017. gada janvāris.

² Ziņojuma projektā par budžeta kontroli attiecībā uz NVO finansēšanu no ES budžeta (2015/2345(INI) Eiropas Revīzijas palāta tika aicināta sagatavot īpašu ziņojumu par nevalstiskajām organizācijām piešķirtā ES finansējuma pārredzamību.

³ Starptautiskās organizācijas izmanto dažādas definīcijas. Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) NVO raksturo kā jebkuru “brīvprātīgi izveidotu iedzīvotāju grupu, kas negūst peļņu un ir organizēta vietējā, valsts vai starptautiskā līmenī” (https://outreach.un.org/ngorelations/content/about-us-0).

⁴ Brīvprātīgo organizāciju un fondu nozīmes veicināšana Eiropā, COM(1997) 241 galīgā redakcija, 6.6.1997., 2.3. punkta a)–e) apakšpunkts.

⁵ Darbības dotācijas 2014.–2016. gada periodā veidoja 95 % no ES vispārējā budžeta finansējuma, par ko noslēgti līgumi ar NVO (6,3 miljardi EUR no pavisam 6,6 miljardiem EUR).

⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.), 8. nodaļa, 35. pants “Informācijas par saņēmējiem un citas informācijas publicēšana”.

⁷ Padomes 2011. gada 14. novembra secinājumi par ES kopējo nostāju Ceturtajā augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti.

⁸ Eiropas Konsenss par attīstību ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgs paziņojums, kas sniedz visaptverošu kopēju satvaru Eiropas sadarbībai attīstības jomā.

⁹ Saskaņā ar tiešo pārvaldību Komisija atbild par visiem ES budžeta izpildes uzdevumiem, ko tiešā veidā veic tās dienesti centrālajā birojā, ES delegācijās vai ar ES izpildaģentūru starpniecību.

¹⁰ Saskaņā ar netiešo pārvaldību budžeta izpildes uzdevumus Komisija uztic starptautiskām organizācijām, ES dalībvalstu attīstības aģentūrām, partnervalstīm vai citām struktūrām.

¹¹ Sk. uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus par darbības dotāciju piešķiršanu NVO, kuras galvenokārt darbojas vides un/vai klimata politikas jomā (piemēram, uzaicinājumus Nr. LIFE-NGO-EASME-2014 un LIFE-NGO-FPA-EASME-2017).

¹² Otra prasība, kas saskaņā ar šo regulu jāievēro NVO, lai tās varētu saņemt finansējumu, ir tāda, ka to galvenajām mītnēm jāatrodas kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas saņem palīdzību. Izņēmuma gadījumos galvenās mītnes drīkst atrasties trešā valstī – donorvalstī.

¹³ Piemēram, saskaņā ar DEVCO ĢD pamatnostādnēm pieteikumu iesniedzējiem, kuri piedalās uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, nevalstiskā organizācija iesniedz savus statūtus un apliecinošos dokumentus. Novērtēšanas komitejas pārbauda, vai juridiskie dokumenti atbilst vienības veidam.

¹⁴ “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā”, COM(2012) 492 final, 12.9.2012. Šajā paziņojumā pilsoniskās sabiedrības organizācijas cita starpā ir klasificētas kā NVO, uz kopienu balstītas organizācijas, uz pārliecību balstītas organizācijas, fondi, pētniecības iestādes, kooperatīvi, profesionālas un uzņēmējdarbības asociācijas.

¹⁵ 7. un 16. projektā.

¹⁶ 4. projekts tika atlasīts, izmantojot tiešas piešķiršanas procedūru.

¹⁷ Īpašais ziņojums Nr. 15/2016 “Vai Komisija efektīvi pārvaldīja humāno palīdzību iedzīvotājiem, kuri cieš no konfliktiem Āfrikas Lielo ezeru reģionā”, 27.–29. punkts (https://www.eca.europa.eu).

¹⁸ 16. un 17. projektu.

¹⁹ Nosacījumi ir ietverti Finanšu regulas 137. pantā un piemērošanas noteikumu 210. pantā.

²⁰ Jāņem vērā, ka 2018. gada Finanšu regulā šo noteikumu formulējums ir mainīts un 204. pantā ir norādīts: “finansiālā atbalsta maksimālā summa, kuru var maksāt trešai personai, (..) nepārsniedz EUR 60 000 (..). (..) Minēto robežvērtību var pārsniegt, ja pasākumu mērķu sasniegšana pretējā gadījumā būtu neiespējama vai pārmērīgi sarežģīta.”

²¹ RTD ĢD, ENV ĢD, EAC ĢD, NEAR ĢD un DEVCO ĢD.

²² Finanšu regulas 60. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka pilnvarotās vienības “piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu no Savienības līdzekļiem, izmantojot dotācijas, iepirkumu un finanšu instrumentus”. To pārbauda ex ante novērtējumā (“pīlāra novērtējumā”), ko veic neatkarīgs revidents saskaņā ar katra ĢD sagatavoto darba uzdevumu.

²³ 9., 18. un 20. projekts.

²⁴ Darbības dotācijas, ko piešķir nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas vides un klimata jomā, vienmēr tiek piešķirtas individuāli vienam atbalsta saņēmējam.

²⁵ 4., 11., 12. un 13. projekts.

²⁶ 11., 12. un 15. projekts.

²⁷ 8., 9., 10., 18. un 19. projekts.

²⁸ 8. projekts. ANO struktūra sniedza apmierinošas atbildes pēc ECHO ĢD trešā pieprasījuma, kad revidenti bija veikuši apmeklējumu uz vietas.

²⁹ 8., 9., 18., 19. un 20. projekts.

³⁰ ERP īpašajā ziņojumā Nr. 4/2018 “ES palīdzība Mjanmai/Birmai” Palāta jau norādīja uz netiešo izmaksu divkāršas iekasēšanas risku netieši pārvaldītajos projektos, ko īsteno ar to NVO palīdzību, kas ir trešās personas. Sk. arī 48. punktu ERP īpašajā ziņojumā Nr. 11/2017 “ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”: cerīgs sākums par spīti dažām nepilnībām”.

³¹ Finanšu pārredzamības sistēma: http://ec.europa.eu/budget/fts/index_en.htm.

³² 35. pants Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un tās piemērošanas noteikumu 21. pants “Informācijas par saņēmējiem un citas informācijas publicēšana”.

³³ 1., 2., 5., 14. un 15. projekts.

³⁴ Avots: https://cordis.europa.eu/.

³⁵ https://euaidexplorer.ec.europa.eu/.

³⁶ https://webgate.ec.europa.eu/hac/.

³⁷ https://fts.unocha.org/, ko pārvalda ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (UNOCHA).

³⁸ https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=CRS1.

³⁹ https://stats.oecd.org/Index.aspx?DataSetCode=FSS.

⁴⁰ https://www.iatiregistry.org/.

⁴¹ IATI tika uzsākta 2008. gadā pēc Trešā augsta līmeņa foruma par palīdzības efektivitāti, kurš notika Akrā.

⁴² Pirmos rezultātu datus par vairāk nekā 700 projektiem DEVCO ĢD sniedza IATI reģistram 2018. gada februārī.

⁴³ 4., 5., 6., 7., 14., 15., 16. un 17. projekts.

⁴⁴ 1., 2., 11., 12. un 13. projekts.

⁴⁵ 7., 14. un 15. projekts.

⁴⁶ Saskaņā ar vispārīgajiem nosacījumiem, kas reglamentē starp Komisiju un pilnvarotajām vienībām noslēgtos nolīgumus, pilnvaroto vienību pienākums ir savā tīmekļa vietnē vai savās sistēmās publicēt sīku informāciju par ES finansētajām dotācijām. Tām ir jānorāda līguma/projekta nosaukums, veids un mērķis, dotācijas saņēmēja nosaukums un atrašanās vieta, kā arī līguma summa. Vairāku līdzekļu devēju darbību gadījumā informācija tiek publicēta saskaņā ar pilnvarotās vienības noteikumiem.

⁴⁷ 9., 18. un 20. projekts.

⁴⁸ 8. un 19. projekts.

⁴⁹ Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumā (COM(2012) 492 final) “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) cita starpā ir klasificētas nevalstiskas organizācijas (NVO), uz kopienu balstītas organizācijas, uz pārliecību balstītas organizācijas, fondi, pētniecības iestādes, kooperatīvi, profesionālas un uzņēmējdarbības asociācijas.

⁵⁰ NB! Atbilstīgajiem pretendentiem saskaņā ar LIFE programmu nav jābūt reģistrētiem kā NVO. Šiem pretendentiem ir jāizpilda visi atbilstības kritēriji, lai varētu piedalīties LIFE rīcības programmā attiecībā uz darbības dotācijām, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas NVO vides un klimata jomā.

⁵¹ Starptautiskās organizācijas izmanto dažādas definīcijas. Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) NVO raksturo kā jebkuru “brīvprātīgi izveidotu iedzīvotāju grupu, kas negūst peļņu un ir organizēta vietējā, valsts vai starptautiskā līmenī” (https://outreach.un.org/ngorelations/content/about-us-0).

⁵² Eiropas Parlaments, ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments D: budžeta jautājumi, pētījums “Democratic Accountability and Budgetary Control of Non-Governmental Organisations funded by the EU Budget” [No ES budžeta finansēto nevalstisko organizāciju demokrātiskā pārskatatbildība un budžeta kontrole], 2016. gada 17. novembris.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Lazaros S. Lazarou un kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP locekle Annemie Turtelboom, un viņai palīdzēja locekles biroja vadītājs Dennis Wernerus, atbildīgā vadītāja Sabine Hiernaux-Fritsch, darbuzdevuma vadītājs Roberto Ruiz Ruiz un revidenti Eva Maria Coria Paramas, Erika Katalin Söveges, Maria-Luisa Gomez Valcarcel un Francesco Zoia Bolzonello. Lingvistisko atbalstu sniedza Hannah Critoph.

No kreisās uz labo: Hannah Critoph, Roberto Ruiz Ruiz, Annemie Turtelboom, Erika Katalin Söveges, Dennis Wernerus.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.