MVU internacionalizācijas instrumenti
liels skaits atbalsta darbību, taču tās nav pilnībā saskaņotas vai koordinētas

Kopsavilkums

I Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas balsts. MVU veido aptuveni 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina 65 % no visām darbvietām nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē.

II Starptautiskā tirdzniecība ir būtisks ES ekonomikas virzītājspēks, jo vairāk nekā 90 miljoni darbvietu ir atkarīgas no eksporta. Lai gan MVU nozīme ekonomikā ir ļoti svarīga, tie nepiedalās starptautiskajā tirdzniecībā tādā pašā mērā kā lielāki uzņēmumi; MVU vērtības ziņā veido tikai 30 % no kopējā eksporta uz trešām valstīm.

III Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES ieguldījums instrumentos, kas īpaši paredzēti MVU internacionalizācijai, bija aptuveni 850 miljoni EUR, ieskaitot ES finansējumu aptuveni 450 miljonu EUR apmērā Eiropas Biznesa atbalsta tīklam un 30 miljonus EUR – iniciatīvai “Startup Europe”. Šos instrumentus papildina ES darbības, kas aptver MVU internacionalizāciju kā vienu no daudzām jomām, piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, pamatprogramma “Apvārsnis 2020” un ārpolitikas instrumenti.

IV Šis īpašais ziņojums ir jaunākā no ERP publikācijām, kas veltītas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegtā finansiālā atbalsta izvērtēšanai. Tajā uzmanība pievērsta diviem galvenajiem ES instrumentiem, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta MVU internacionalizāciju gan ES vienotajā tirgū, gan trešās valstīs, proti, Eiropas Biznesa atbalsta tīklam un iniciatīvai “Startup Europe”. Par MVU internacionalizāciju pastiprināti interesējas Eiropas Parlaments un citas ieinteresētās personas, jo tai ir būtiska nozīme, lai maksimāli izmantotu ES izaugsmes potenciālu, jo īpaši ar eksporta palīdzību. Sagaidāms, ka šī revīzija palīdzēs uzlabot ES programmu saskaņotību un koordināciju šajā svarīgajā politikas jomā un stiprinās Komisijas izstrādātās MVU internacionalizācijas stratēģijas vispārējās īstenošanas uzraudzības sistēmas jau plānošanas perioda sākotnējā posmā.

V Mēs revidējām ES MVU internacionalizācijas stratēģiju un divas galvenās Komisijas šajā jomā tieši pārvaldītās iniciatīvas: Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un “Startup Europe”. Galvenais revīzijas jautājums bija šāds: vai ES atbalsts MVU internacionalizācijai bija saskaņots un koordinēts un sekmīgi veicināja MVU internacionalizāciju?

VI Mēs konstatējām, ka ES stratēģijā ir pareizi noteikti galvenie šķēršļi MVU internacionalizācijai un ka ES un dalībvalstis ir ieviesušas daudz pasākumu MVU internacionalizācijas atbalstam. Tomēr stratēģijā iekļautie būtiskie pasākumi nav sekmīgi īstenoti. Konkrētāk, šajā jomā nav veikta visu attiecīgo darbību atjaunināta uzskaite, kas ļautu noteikt trūkumus, pārklāšanos un iespējamo sinerģiju starp darbībām. Turklāt ne vienmēr ir pietiekami ņemta vērā ES darbību finansiālā ilgtspēja, tāpēc, neraugoties uz pozitīvajiem rezultātiem, dažas darbības ir pārtrauktas.

VII Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN) ir sasniedzis savus mērķus, taču joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā tas ir veicinājis MVU internacionalizāciju. Turklāt EEN sniegums dažādās valstīs un konsorcijos ir atšķirīgs, un EEN dalībnieki varētu iegūt no papildu atbalsta dažās jomās, piemēram, finansējuma pieejamības jomā. Sadarbība starp EEN un citiem instrumentiem ES līmenī tiek īstenota veiksmīgi, bet to nevar teikt par ES un dalībvalstu instrumentu sadarbību.

VIII Iniciatīva “Startup Europe” risina jaunuzņēmumu vajadzības, bet tikai īstermiņā, jo līdz ar dotācijas izbeigšanos visi finansētie projekti tika pārtraukti, un kopumā jāsecina, ka darbībām radās ilgtspējas problēmas. Komisijai nav vispārējas struktūras iniciatīvas koordinēšanai, un tas ierobežo sadarbību starp dažādiem projektiem, kā arī starp iniciatīvu “Startup Europe” un citiem ES un dalībvalstu instrumentiem. Rezultātu uzraudzība ir efektīva tikai atsevišķu projektu līmenī, tāpēc iegūtā informācija par kopējiem iniciatīvas “Startup Europe” panākumiem ir ierobežota. Turklāt dažos gadījumos iniciatīva ir veicinājusi to, ka jaunuzņēmumus iegādājas struktūras ārpus ES.

IX Mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

• uzlabot informētību par atbalstu MVU internacionalizācijai, kā arī tā saskaņotību, koordinēšanu un ilgtspēju;
• uzlabot Eiropas Biznesa atbalsta tīkla pamanāmību, tā sadarbību ar citām līdzīgām programmām, apmācības pasākumu tvērumu un galveno ES trešo valstu tirdzniecības partneru ģeogrāfisko pārklājumu;
• uzlabot iniciatīvas “Startup Europe” uzraudzību un ilgtermiņa efektivitāti.

Ievads

01 Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas balsts. Aptuveni 99 % no visiem ES uzņēmumiem, kas saražo nedaudz vairāk par pusi no ES nefinanšu nozares ekonomikas produkcijas izlaides, ir MVU. Šis 21 miljons uzņēmumu nodarbina aptuveni 100 miljonus cilvēku, nodrošinot 65 % no visām darbvietām nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē¹.

02 Internacionalizācija ir būtisks izaugsmes virzītājspēks ES. Turklāt starptautiskās tirdzniecības veicināta uzņēmumu izaugsme pozitīvi ietekmē arī nodarbinātību. Eiropas Savienībā 56 miljoni darbvietu ir atkarīgi no ES iekšējās tirdzniecības² un vairāk nekā 38 miljoni darbvietu – no eksporta uz trešām valstīm³. Lai gan nav pieejami precīzi dati par MVU nodarbināto īpatsvaru starptautiskajā tirdzniecībā (gan ES, gan ārpus tās), tiek lēsts, ka MVU pārstāvošie eksportētāji vērtības ziņā veido tikai 30 % no kopējā eksporta uz trešām valstīm⁴.

03 Tāpēc Eiropas un pasaules tirgi ir svarīgi MVU izaugsmei. Tas, ka uzņēmumi ir mazi, nenozīmē vai tam nevajadzētu nozīmēt, ka tie nevar mēģināt gūt tādu pašu labumu no pārrobežu tirdzniecības kā lielāki uzņēmumi. Ņemot vērā MVU nozares apmēru, pasākumi, kas palīdz MVU attīstīties, var būtiski ietekmēt nodarbinātību un izaugsmi ES.

Šķēršļi MVU internacionalizācijai

04 Internacionalizācija ir process, kura rezultātā palielinās uzņēmumu iesaiste starptautiskajos tirgos (ES vai ārpus tās), galvenokārt izmantojot eksportu, bet arī importu un tehnisko sadarbību. Daudzi iekšējie un ārējie faktori var liegt MVU iesaistīties internacionalizācijā tikpat veiksmīgi kā lielākiem uzņēmumiem. Cita starpā tie ir vispārējs zināšanu trūkums par starptautisko tirdzniecību vai uzņēmējdarbības iespējām citur, ārvalstu tiesību aktu sarežģītība, muitas režīmi un citi administratīvi šķēršļi, ierobežoti resursi un spējas (tostarp piekļuve finansējumam), nevēlēšanās uzņemties risku un slikta informētība par valsts atbalsta shēmām. Viena no ES darba kārtības prioritātēm ir palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pārvarēt šos šķēršļus, un tiek īstenotas vairākas iniciatīvas MVU vajadzību nodrošināšanai.

ES stratēģija MVU internacionalizācijai

05 ES vispārējā politika attiecībā uz MVU internacionalizāciju gan vienotajā tirgū, gan ārpus ES izriet no Mazās uzņēmējdarbības akta (SBA)⁵. Tas ir MVU atbalsta stūrakmens, kura mērķis ir nodrošināt visu to daudzo ES instrumentu un darbību saskaņotību, kas veicina Eiropas MVU starptautisko izaugsmi. Tas arī paredz principus, kas reglamentē ES iniciatīvas šajā jomā (sk. 1. izcēlumu) un mudina dalībvalstis savās rīcībpolitikās MVU internacionalizācijas atbalstam ievērot līdzīgus principus un prioritātes.

06 Mazās uzņēmējdarbības aktā noteiktajiem principiem 2011. gadā sekoja Komisijas paziņojums “Mazi uzņēmumi, liela pasaule”, ar ko tika izveidota ES stratēģija MVU internacionalizācijai. Stratēģijas mērķis bija risināt problēmas (sk. 1. attēlu), saskaņot virkni īstenoto darbību Eiropas MVU starptautiskās izaugsmes atbalstam un noteikt principus, uz kuriem būtu jābalstās ES iniciatīvām šajā jomā, sākot no 2014. gada.

07 Lai risinātu konstatētās problēmas, ES stratēģijā MVU internacionalizācijai ir izvirzīti šādi mērķi:

• sniegt Eiropas MVU viegli pieejamu un atbilstīgu informāciju par to, kā paplašināt uzņēmējdarbību starptautiskajos tirgos;
• uzlabot pieņemto atbalsta pasākumu saskaņotību;
• uzlabot pieņemto ES programmu, ES un dalībvalstu programmu, kā arī publisko un privāto iniciatīvu koordināciju, sadarbību un rentabilitāti;
• novērst pastāvošās atbalsta pasākumu nepilnības;
• izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un sniegt vienlīdzīgu atbalstu MVU no visām ES dalībvalstīm.

08 Turklāt stratēģijā ir noteikti galvenie pamatprincipi, uz kuriem būtu jābalstās ES līmeņa iniciatīvām šajā jomā, un tie ir:

• papildināmība – rīcībai ES līmenī jābūt papildinošai un nav jādublē uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi, kurus jau ir veikušas dalībvalstis un/vai privātās organizācijas;
• subsidiaritāte un atbilstoša darba dalīšana – ES īstenotajai rīcībai ir jānovērš nepilnības vai jāpastiprina jau esošie atbalsta pakalpojumi, ja vajadzības nav apmierinājušas vai nav pietiekami apmierinājušas citas publiskā vai privātā sektora organizācijas;
• ilgtspēja – uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi ES līmenī jābalsta uz pierādītu pieprasījumu attiecīgajā tirgū. Īstermiņā tos var finansēt no publiskajiem līdzekļiem saskaņā ar Finanšu regulu, bet ilgtermiņā jāpanāk šādu pakalpojumu pašfinansēšanās, ciktāl tas iespējams, lai mazinātu risku, ka privātie pakalpojumu sniedzēji varētu nepamatoti tikt izspiesti no tirgus;
• publisko līdzekļu izlietošanas efektivitāte – saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu katram pasākumam jānosaka konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi mērķi (SMART) ar noteiktiem termiņiem un jāplāno atbilstoša izvērtēšana;
• vienlīdzīgi konkurences apstākļi visās dalībvalstīs – būtu jāsniedz vienāds atbalsts MVU no visas Eiropas.

09 Komisija apņēmās veikt vairākus pasākumus, lai īstenotu stratēģiju un sasniegtu iepriekš minētos mērķus. Šie pasākumi ietvēra ES un dalībvalstu līmenī veikto atbalsta darbību padziļinātu apzināšanu un pēc tam arī analīzi, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) kā galvenā ES instrumenta, kas nodrošina tiešu atbalstu MVU internacionalizācijai, stiprināšanu un MVU internacionalizācijas kopu un tīklu veicināšanu.

10 Laikposmā no 2015. līdz 2021. gadam SBA un internacionalizācijas stratēģija tika papildināti ar vairākiem paziņojumiem par starptautisko tirdzniecību, vienoto tirgu, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem, piekļuvi finansējumam un citiem tematiem, kas ietekmē MVU internacionalizāciju (sk. I pielikumu). Kopā ar SBA tie veido Komisijas vispārējo politikas satvaru šajā jomā.

Galvenie ES instrumenti, uzdevumi un atbildība MVU internacionalizācijas atbalstam

11 Lai atbalstītu MVU internacionalizāciju, ES ir ieviesusi dažādus instrumentus, kas ievērojami atšķiras pieejas un mērķu ziņā. Tie ir gan atbalsta tīkli vispārējai informēšanai un konsultācijām, gan finansiāla palīdzība un IT rīki, kā arī portāli un palīdzības dienesti, kas sniedz informāciju par starptautiskās tirdzniecības regulatīvajām prasībām. Daži instrumenti ir īpaši paredzēti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (pat MVU internacionalizācijai), savukārt citos instrumentos MVU ir iekļauti tikai vienā no vairākām atbalsta jomām. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES ieguldījums instrumentos, kas īpaši paredzēti MVU internacionalizācijai (EEN, iniciatīva “Startup Europe”, Eiropas Klasteru tīkls, ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centrs, ES MVU centrs Ķīnai, ELAN tīkls LATAM, tīkls Enrich, EU Gateway, Eurostars un Eiropas Palīdzības dienesti intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos), sasniedza aptuveni 850 miljonus EUR.

12 Daudzajiem instrumentiem un darbībām šajā jomā atbilst liels skaits organizāciju un dienestu, kas tos pārvalda. Pārskats par galvenajiem instrumentiem un atbildīgajiem ES dienestiem sniegts 1. tabulā, un sīkāku aprakstu par dažādajiem instrumentiem skatīt II pielikumā. ES instrumentus papildina dalībvalstu atbalsta shēmas, no kurām lielākā daļa tiek īstenota ar valsts un reģionālo tirdzniecības veicināšanas organizāciju (TVO) un MVU apvienību starpniecību.

13 No daudzajiem ES instrumentiem MVU internacionalizācijai īpaša nozīme ir EENun iniciatīvai “Startup Europe”. Tie ir pirmie kontaktpunkti MVU un jaunuzņēmumiem, kas vēlas saņemt konsultatīvu atbalstu un tīkloties internacionalizācijas nolūkā. Līdz ar to mūsu revīzijā īpaša uzmanība pievērsta šiem diviem instrumentiem.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN)

14 EEN ir Komisijas galvenais instruments MVU internacionalizācijai un pasaulē lielākais MVU atbalsta tīkls ar starptautiskiem mērķiem. Tā galvenais mērķis ir sniegt pakalpojumus ar pievienoto vērtību, kas palīdz Eiropas MVU uzlabot to konkurētspēju, ilgtspēju un inovācijas spējas, lai tie varētu augt un veikt uzņēmējdarbību Eiropā un ārpus tās.

15 EEN izveidoja 2008. gadā. Visā 2015.–2021. gada periodā COSME ietvaros EEN tika piešķirti 385 miljoni EUR jeb aptuveni 55 miljoni EUR gadā. Tajā pašā laikposmā pamatprogramma “Apvārsnis 2020” MVU nodrošināja aptuveni 11 miljonus EUR gadā ar inovāciju saistītiem pakalpojumiem, kā arī finansējumu, ko sniedza EEN uzņēmējorganizācijas (ES līdzfinansējums bija līdz 60 % no EEN budžeta).

16 EEN 2015.–2021. gadā bija vairāk nekā 600 dalīborganizāciju vairāk nekā 60 valstīs. Cita starpā tās ir reģionālās attīstības aģentūras, tehnoloģiju centri, inovācijas atbalsta organizācijas, universitātes un pētniecības institūti, kā arī tirdzniecības un rūpniecības kameras. Dalīborganizācijas apvieno reģionālos konsorcijos, ko izraugās, izsludinot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Visiem konsorcijiem jāspēj sniegt augstas kvalitātes atbalsta pakalpojumus uzņēmumiem, un to dalībniekiem jābūt pierādītai pieredzei darbā ar MVU.

17 EEN atbalsta pakalpojumi aptver plašu darbību klāstu, lai palīdzētu ES MVU ieviest inovācijas, attīstīties un paplašināties gan ES, gan ārpus tās. Tie ietver speciālo zināšanu sniegšanu, kontaktus un pasākumus, lai veicinātu starptautiskas partnerības, kā arī konsultācijas par starptautiskajiem tirgiem un inovācijām (sk. 2. attēlu).

Iniciatīva “Startup Europe”

18 Komisija 2012. gadā uzsāka iniciatīvu “Startup Europe”, lai palīdzētu augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumiem augt Eiropas un starptautiskajos tirgos. Jaunuzņēmumu vajadzības atšķiras no tādu MVU vajadzībām, kuri darbojas ilgāku laiku, un pastāv lielāks risks, ka tie var tikt pārpirkti, pirms kļūst par pilnvērtīgiem starptautiskiem uzņēmumiem.

19 Lai palīdzētu jaunuzņēmumiem gūt panākumus tirgū ES un ārpus tās, iniciatīva “Startup Europe” nodrošina finansējumu ekosistēmu veidotājiem, kas ir organizācijas, kuras saved kopā ES jaunuzņēmumus ar ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām un sniedz tiem informāciju un atbalstu, kas nepieciešams, lai tie varētu augt un izvērst starptautisku darbību. 2014.–2020. gada plānošanas periodā iniciatīvas “Startup Europe” īstenošanai tika izlietoti 30 miljoni EUR, lai atbalstītu 22 projektus, sasniedzot vairāk nekā 1000 uzņēmumu aptuveni 60 jaunuzņēmumu ekosistēmās visā ES.

Revīzijas tvērums un pieeja

20 Šis īpašais ziņojums balstās uz vairākām ERP publikācijām, kas veltītas atbalsta MVU izvērtēšanai⁶. Tajā galvenā uzmanība pievērsta MVU internacionalizācijai gan ES vienotajā tirgū, gan trešās valstīs, kā arī darbībām, kas šajā jomā īstenotas 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Revīzija tika veikta koordinēti ar mūsu revīziju par ERAF atbalstu MVU konkurētspējai.

21 Gan Eiropas Parlaments, gan arī Padome ir uzsvēruši, ka ir svarīgi atbalstīt inovatīvus MVU un jaunuzņēmumus, lai maksimizētu Eiropas izaugsmes potenciālu. Parlamentā MVU internacionalizācijas būtiskajai ietekmei uz izaugsmi un nodarbinātību īpašu vērību ir pievērsusi Starptautiskās tirdzniecības komiteja un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja. Mēs paredzam, ka šīs revīzijas laikā izdarītie apsvērumi un sniegtie ieteikumi palīdzēs uzlabot saskaņotību un koordināciju starp daudzajiem ES instrumentiem šajā jomā, jo īpaši starp EEN un iniciatīvu “Startup Europe”. Turklāt paredzams, ka revīzija stiprinās Komisijas izstrādātās MVU internacionalizācijas stratēģijas vispārējās īstenošanas uzraudzības sistēmas jau plānošanas perioda sākotnējā posmā.

22 Revīzijas laikā tika vērtēts, vai ES atbalsts bija saskaņots un koordinēts un sekmīgi veicināja MVU internacionalizāciju. Revīzijas mērķis ir jo īpaši rast atbildes uz šādiem jautājumiem:

• vai ES atbalsts MVU internacionalizācijai ir saskaņots un koordinēts un
• vai EEN un iniciatīva “Startup Europe” kā divas no galvenajām darbībām, ko tieši pārvalda Komisija, sekmīgi veicina MVU internacionalizāciju?

23 Revīzijas laikā pierādījumi tika gūti no dažādiem avotiem, un tie bija:

• tikšanās ar ekspertiem un ieinteresēto personu pārstāvjiem, tostarp galvenajām ES MVU atbalsta asociācijām;
• dokumentu pārbaude; rakstiskas anketas un strukturētas intervijas ar Komisijas dienestiem (GROW ĢD, TRADE ĢD, RTD ĢD, CONNECT ĢD, REGIO ĢD un INTPA ĢD, Eiropas Ārējās darbības dienestu, Ārpolitikas instrumentu dienestu), Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūru (EISMEA), EIB, EIF, tirdzniecības veicināšanas organizācijām un MVU apvienībām; EEN dalībnieku aptauja par EEN devumu MVU internacionalizācijā un tā koordināciju / sadarbību ar galvenajiem ES instrumentiem šajā jomā (sīkāku informāciju par aptaujas metodiku skatīt II pielikumā);
• tirdzniecības veicināšanas organizāciju aptauja par galvenajiem ES instrumentiem MVU internacionalizācijai un to papildināmību ar valstu instrumentiem šajā jomā (sīkāku informāciju par aptaujas metodiku skatīt II pielikumā);
• izvēlētu ES ģeogrāfisko instrumentu, kas norādīti 2. tabulā, un iniciatīvas “Startup Europe” projektu finansiālās ilgtspējas un nepārtrauktības analīze; to koordinācijas un sadarbības ar Eiropas Biznesa atbalsta tīklu analīze.

Apsvērumi

Komisija MVU internacionalizācijas stratēģiju īstenoja nepilnīgi

24 MVU internacionalizācijas stratēģijā ir noteiktas vairākas problēmas MVU internacionalizācijas jomā (sk. 4. punktu). Lai risinātu šīs problēmas, stratēģijā cita starpā tika izvirzīti šādi mērķi:

• sniegt MVU viegli pieejamu un atbilstīgu informāciju par to, kā paplašināt uzņēmējdarbību;
• uzlabot atbalsta pasākumu saskaņotību;
• novērst pastāvošās atbalsta pakalpojumu nepilnības.

25 Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija MVU internacionalizācijas stratēģijā apņēmās veikt vairākas darbības, tostarp šādas:

• noskaidrot esošo atbalsta pakalpojumu piedāvājumu, lai varētu īstenot racionālāku un saskaņotāku pieeju nākotnē;
• izveidot vienotu virtuālo vārteju jeb informācijas saņemšanas punktu to MVU vajadzībām, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību ārpus ES robežām;
• nodrošināt, lai atbalsta programmas ES līmenī būtu saskaņotākas un tādējādi ar lielāku ietekmi;
• veicināt kopu un tīklu veidošanu MVU internacionalizācijai.

Nav pilnīga priekšstata par atbalstu MVU internacionalizācijai, un trūkst koordinācijas

26 Kad Komisija 2011. gadā sāka īstenot MVU internacionalizācijas stratēģiju, tā apzināja vairāk nekā 300 atbalsta programmas, kuru budžets pārsniedz 2 miljonus EUR, lai atbalstītu uzņēmējdarbības internacionalizāciju ES un tās dalībvalstīs⁷. Kopš tā laika šis skaits ir turpinājis palielināties, radot bažas par slikti koordinētu atbalsta shēmu iespējamu būtisku pieaugumu šajā jomā⁸.

27 Lai uzlabotu daudzo instrumentu saskaņotību un noteiktu iespējamo dublēšanos, sadrumstalotību, nepilnības un sinerģiju, Komisija ir apņēmusies veikt padziļinātu pētījumu, lai apzinātu ES un dalībvalstu līmenī īstenotos MVU atbalsta pasākumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī veikt turpmāku analīzi, lai noteiktu pieņemto MVU atbalsta pasākumu dublēšanos un sadrumstalotību, kā arī nepilnības un iespējamo sinerģiju. Pētījums⁹ aptvēra visas 27 ES dalībvalstis un 25 izvēlētas citas valstis, un tā laikā tika apzināti 1156 atbalsta pakalpojumi (734 pakalpojumi ES un 422 – citās valstīs). Neraugoties uz plašo tvērumu, tika secināts, ka vairākus simtus atbalsta pasākumu pētījumā nevarēja iekļaut.

28 Komisija 2015. gadā publicēja ierobežotāku pārskatu par ES instrumentiem, kas veicina Eiropas uzņēmumu internacionalizāciju, un šis pārskats vēlāk 2017., 2019. un 2020. gadā¹⁰ tika atjaunināts. Lai gan pārskats ir noderīgs, tas, ka tajā nav iekļauti valstu instrumenti, ierobežo pārskata nozīmi, lai panāktu ES un dalībvalstu atbalstīto atbalsta pasākumu plašā piedāvājuma saskaņotību.

29 Pasākumi, kas dalībvalstīs tiek veicināti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) starpniecību, ir īpaši svarīgi saskaņotībai un koordinācijai ar citiem ES pasākumiem šajā jomā. Mēs konstatējām, ka, lai gan ERAF nodrošināja lielāko daļu no ES finansējuma, kas bija atvēlēts MVU konkurētspējai¹¹, tostarp internacionalizācijai, Komisija nenoteica īpašu intervences kategorijas kodu darbībām, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā veicina MVU internacionalizāciju, izmantojot ERAF finansējumu. Tādēļ informācija par konkrētiem projektiem šajā jomā nebija sistemātiski pieejama un netika izmantota analīzei un koordinācijai. 2021.–2027. gada plānošanas periodam Regulā (ES) 2021/1060¹² ir iekļauts īpašs intervences kategorijas kods, proti, “MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija”, kas, visticamāk, uzlabos ES līdzfinansēto darbību pārredzamību šajā jomā.

30 Neraugoties uz stratēģijā paziņoto pasākumu lielo skaitu un MVU internacionalizācijas politikas transversālo raksturu, netika izraudzīts neviens konkrēts Komisijas dienests stratēģijas īstenošanas centralizēšanai un koordinēšanai. Tādēļ, lai gan koordinācija starp Komisijas dienestiem vairākās jomās bija ļoti veiksmīga (piemēram, saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu MVU sadaļām), kā redzams tālāk šā ziņojuma tekstā, to nevar teikt par dažādiem ES līdzfinansētiem tīkliem, piemēram, ENN, iniciatīvu “Startup Europe” vai tīklu ELAN.

Pieeja informācijai par atbalstu MVU internacionalizācijai ir uzlabojusies, taču informētība par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) sniegtajām priekšrocībām joprojām ir ierobežota

31 Komisija ir apņēmusies veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu MVU piekļuvi informācijai, kas tiem vajadzīga iekļūšanai jaunos tirgos. Komisija 2014. gadā izveidoja MVU internacionalizācijas portālu ar mērķi sniegt MVU noderīgu un pieejamu informāciju par visiem pakalpojumiem, kas tiem pieejami šajā jomā. Tomēr Komisija konstatēja, ka ir ļoti sarežģīti uzturēt atjauninātu informāciju par publiskajiem un privātajiem atbalsta pakalpojumiem ES un ārpus tās. Turklāt tas, ka privātie atbalsta pakalpojumu sniedzēji publiskā portālā sniedza datus, par kuriem Komisija nevarēja uzņemties atbildību, radīja papildu juridiskas problēmas. Šo sarežģījumu dēļ portāls 2017. gadā tika slēgts.

32 Komisija 2020. gadā izveidoja portālu “Access2Markets”, kurā apvienota iepriekšējā tirgu piekļuves datubāze, ES tirdzniecības palīdzības dienests un iekļauta arī izcelsmes noteikumu datubāze vienā rīkā un izcelsmes noteikumu pašnovērtējuma rīks (ROSA)¹³ (sk. 2. izcēlumu). Abus rīkus ļoti pozitīvi novērtēja respondenti, kas piedalījās mūsu organizētajā EEN dalībnieku un valstu tirdzniecības veicināšanas organizāciju aptaujā.

33 Īpašo mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veltīto sadaļu iekļaušana brīvās tirdzniecības nolīgumos starp ES un trešām valstīm¹⁵ bija ievērojams sasniegums MVU internacionalizācijas jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Kā uzsvērts MVU internacionalizācijas stratēģijā, šīs sadaļas ir paredzētas tam, lai palīdzētu MVU gūt labumu no brīvās tirdzniecības nolīgumiem, likvidējot ar tarifiem saistītus un nesaistītus šķēršļus, vienlaikus nodrošinot visaptverošu tiesisko regulējumu un institucionālus mehānismus, ar ko atklāt problēmas noteikumu īstenošanā.

34 Lai MVU gūtu labumu no ES parakstītajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, šie uzņēmumi ir jāinformē gan par nolīgumu iespējamajām priekšrocībām, gan arī par to, kā izpildīt sarežģītas prasības, piemēram, par izcelsmes noteikumiem. Izpratnes veidošana un komunikācija ir Komisijas, dalībvalstu, uzņēmēju apvienību un tirdzniecības veicināšanas organizāciju kopīga atbildība.

35 Reģionu komitejas un Eurochambres 2019. gadā veiktajā apsekojumā, kurā piedalījās reģionālo un vietējo ieinteresēto personu pārstāvji, kā arī valstu un reģionālo tirdzniecības palātu pārstāvji Eiropas Savienībā¹⁶, tika konstatēts, ka MVU joprojām ir slikti informēti par BTN, un vairāk nekā 70 % respondentu norādīja, ka “nav pietiekamas praktiskas informācijas par to, kā izmantot nolīgumu”¹⁷.

36 Arī mūsu intervijas ar Komisijas pārstāvjiem, kā arī atbildes uz mūsu rakstiskajām anketām parādīja, ka izpratne par BTN priekšrocībām MVU joprojām nav pilnīga. Konkrētāk, joprojām netiek sniegta pietiekama informācija par BTN, un portāls “Access2Market” nav saistīts ar citiem informācijas portāliem tirdzniecības jomā, piemēram, ar valstu tirdzniecības veicināšanas organizāciju tīmekļa vietnēm. Turklāt mūsu veiktajā valstu tirdzniecības veicināšanas organizāciju aptaujā gandrīz 80 % respondentu pauda, ka jāpanāk lielāka ES un dalībvalstu saskaņotība attiecībā uz BTN popularizēšanu, iesaistot struktūru, kas konsultētu šajā konkrētajā jautājumā.

Ne visu projektu īstenošanā tiek panākta ilgtspēja un nepārtrauktība ilgtermiņā

37 ES finansētajiem tīkliem saistībā ar MVU internacionalizāciju ir vajadzīgs laiks, lai izveidotu vajadzīgos sakarus, un tiem jābūt labi zināmiem, lai sniegtu vērtīgu atbalstu MVU. Šo nepārtrauktību būtībā var panākt divos dažādos veidos, proti, vai nu atbalsta dienesti saņem ilgtermiņa publisko finansējumu, vai arī tiem izdodas gūt ienākumus un tādējādi kļūt finansiāli ilgtspējīgiem.

38 MVU internacionalizācijas stratēģijā priekšroka nepārprotami tiek dota otrajam variantam, un ilgtspēja ir viens no stratēģijas pamatprincipiem. Saskaņā ar šo principu ES uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumi jābalsta uz pierādītu pieprasījumu attiecīgajā tirgū. Īstermiņā tos var finansēt no publiskajiem līdzekļiem saskaņā ar Finanšu regulu, bet ilgtermiņā ir jāpanāk šādu pakalpojumu pašfinansēšanās, ciktāl tas iespējams. Tas neliedz turpināt ilgtermiņa finansējumu citiem Komisijas instrumentiem MVU internacionalizācijas atbalstam, piemēram, EEN.

39 Kā piemēru atbalsta pakalpojumiem ar ilgtermiņa publiskā finansējuma mehānismiem, kas izveidoti sākotnējā posmā, var minēt ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centru un EU Gateway / Business Avenues misijas Japānā – abas iniciatīvas tiek īstenotas jau vairāk nekā 30 gadus (sk. 3. izcēlumu).

40 Mēs konstatējām arī, ka 2014.–2020. gada periodā problēmas saistībā ar nepārtrauktību radās galvenokārt projektiem, ko līdzfinansēja tīkls ELAN, ICI+ Dienvidaustrumāzijā (ICI+SEA) un iniciatīva “Startup Europe”. Visiem šiem projektiem bija grūtības gūt pietiekamus ieņēmumus un tādējādi kļūt finansiāli ilgtspējīgiem, kā prasīts dotāciju nolīgumā. Tādēļ šie projekti tika pārtraukti, lai gan daži no tiem uzraudzības ziņojumos tika novērtēti diezgan pozitīvi (sk. piemērus par ELAN un ICI+SEA 4. izcēlumā, kā arī 67.–70. punktu par “Startup Europe” projektu nepārtrauktības trūkumu).

41 Galveno ieinteresēto personu, piemēram, EEN dalībnieku, izteiktais apmierinātības līmenis attiecībā uz īstermiņa instrumentiem un darbībām nesasniedza 45 %, un tas ir ievērojami zemāks par apmierinātības līmeni, kas tika noteikts instrumentiem un darbībām, kuriem ilgtermiņā bija panākta nepārtrauktība (sk. 2. tabulu).

MVU internacionalizācijas stratēģija netika sistemātiski izvērtēta

42 Lai virzītu visu MVU internacionalizācijas stratēģijā paziņoto darbību īstenošanu, Komisija apņēmās uzraudzīt progresu un periodiski izvērtēt stratēģijas efektivitāti, iesaistot visas galvenās ieinteresētās personas.

43 Lai gan ir notikušas regulāras tikšanās un forumi, kuros piedalījās MVU pārstāvji un citas ieinteresētās personas (piemēram, Eiropas MVU nedēļa, MVU asambleja, kā arī regulāras tikšanās ar valstu tirdzniecības veicināšanas organizācijām), stratēģijas īstenošana nav īpaši vai vispusīgi novērtēta, kā minēts iepriekš. Līdz ar to nav sagatavots neviens visaptverošs ziņojums par stratēģijas īstenošanu.

44 Komisija 2021. gada maijā sagatavoja dienestu darba dokumentu ar nosaukumu “Ikgadējais ziņojums par vienoto tirgu”. Tas ir ziņojums par stāvokli saistībā ar panākto progresu ES 2020. gada industriālās stratēģijas un MVU stratēģijas īstenošanā. Tomēr sniegtā informācija par konkrētām darbībām, kas veicina MVU internacionalizāciju, ir ļoti vispārīga un nepietiekama, lai veiktu uzraudzību un izvērtēšanu.

EEN sasniedz savus galvenos mērķus, taču tam nav pietiekamas pamanāmības un darbības tvēruma trešās valstīs

EEN ir sasniedzis savus vispārējos mērķus, taču vēl nav pietiekami pamanāms

45 2015.–2021. gada periodam EEN tika noteikti divi mērķu kopumi un galvenie darbības rādītāji (KPI):

• COSME regulā¹⁸ noteiktie rādītāji un visa EEN augsta līmeņa mērķi (sk. 3. tabulu) un
• snieguma uzlabošanas sistēmas mērķi, par kuriem notikusi vienošanās zemākā līmenī starp EISMEA un katru konsorciju.

46 EEN 2020. gada galīgajā darbības ziņojumā Komisija norādīja, ka apkopotie augsta līmeņa mērķi ir sasniegti, taču nesniedza informāciju par progresu saistībā ar EEN atzīšanu MVU vidū.

47 EEN konsorciju līmenī 2020. gada galīgajā darbības ziņojumā bija norādīts, ka kopumā EEN ir pārsniedzis savus mērķus attiecībā uz rādītājiem, ja šādi mērķi bija noteikti. Tomēr parakstīto partnerības nolīgumu skaita un konsorciju sniegto konsultatīvo pakalpojumu rādītāji liecina, ka sniegums dažādās valstīs ievērojami atšķiras: no 24 sasniegumiem uz vienu darbinieku (pilna laika ekvivalents) Īrijā un 20 sasniegumiem Lietuvā līdz diviem, trim vai četriem sasniegumiem daudzās citās valstīs. Šīs darbības rezultātu atšķirības ir saistītas ar konsorciju pārvaldības jautājumiem, izmaiņām, kas ietekmē koordinētājas organizācijas, un būtisku darbinieku aizplūdi.

48 Lai gan EEN kopumā ir sasniedzis savus vispārējos mērķus, nav iespējams noteikt, cik lielā mērā tas ir nodrošinājis faktiskus uzlabojumus MVU izaugsmes ziņā vienotajā tirgū un ārpus tā. COSME programmas starpposma novērtējumā 2017. gadā²⁰ tika secināts, ka, lai gan EEN bija efektīvs, tajā brīdī nebija iespējams pilnībā izmērīt tā ietekmi. Citiem vārdiem sakot, lai gan EEN sniegtie pakalpojumi var dot daudz pozitīvu rezultātu, piemēram, veicināt darbības izvēršanu, inovācijas un spēju veidošanu, ir grūti noteikt tiešu saikni ar katru no šiem rezultātiem, jo EEN pakalpojumiem ir tikai atbalstoša nozīme un konkrētie rezultāti vēl ir jāsasniedz pašiem MVU.

49 Uzlabot ieinteresēto personu informētību par EEN joprojām ir Komisijas mērķis. Šai nolūkā uzņēmējorganizācijām ir jānodrošina EEN pasākumu laba pamanāmība. 2015. gadā tikai 8 % no tā gada Eirobarometra apsekojumā aptaujātajiem MVU bija informēti par EEN, un šis rādītājs dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķīrās. Revīzija par EASME komunikāciju 2017.–2018. gadā parādīja, ka sistemātiski netika ievērotas prasības attiecībā uz daudzu EEN dalībnieku tīmekļa vietņu pamanāmību. To apstiprināja mūsu revīzija – tikai desmit no 30 tīmekļa vietnēm, ko pārbaudījām, savā mājas lapā bija norādījušas EEN logotipu un saiti uz EEN pakalpojumiem. Komisija nav publicējusi atjauninātus skaitļus attiecībā pret informētības kritēriju.

EEN un dalībvalstu instrumentu koordinācija nav pilnībā izmantota

50 EEN un citu ES, valstu un reģionālo instrumentu koordinācija ir svarīga, lai nodrošinātu saskaņotu, visaptverošu un savstarpēji papildinošu atbalstu MVU internacionalizācijai. Lai gan tā nav oficiāla prasība, EEN konsorciji tiek aicināti iesaistīt organizācijas, kuras atbalsta MVU savā reģionā, lai paplašinātu savu tvērumu, iekļaujot tajā arī uzņēmēju aprindas. Turklāt EEN pieteikumu iesniedzējiem ir jānodrošina, ka viņu darbības nedublē pakalpojumus, ko jau sniedz citas organizācijas tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, un tie tiek aicināti cieši sadarboties ar citu ES tīklu pārstāvjiem reģionā, piemēram, pētniecības pamatprogrammas valstu kontaktpunktiem un ERAF starpniekstruktūrām un vadošajām iestādēm, un regulāri uzturēt sakarus ar tiem. EEN pieteikumu iesniedzēju rokasgrāmatā²¹ uzsvērts, ka tas ietver ieinteresēto personu regulāru un aktīvu iesaisti EEN darbībās visos līmeņos (vietējā, reģionālā un valsts līmenī) un pastāvīgu dialogu ar citiem atbalsta pakalpojumu sniedzējiem.

51 Gandrīz 70 % respondentu, kas piedalījās mūsu valstu un reģionālo tirdzniecības veicināšanas organizāciju aptaujā, uzskatīja, ka EEN nodrošina Eiropas MVU papildināmību, kas pārsniedz valstu atbalsta struktūru iespējas internacionalizācijas jomā. Tomēr tika pausta arī vēlme, lai EEN tiktu spēcīgāk integrēts ES dalībvalstu valsts un reģionālajās organizācijās. Apmierinātības līmenis attiecībā uz sadarbību ar daudziem ES instrumentiem MVU internacionalizācijas atbalstam bija augsts (sk. 2. tabulu), taču bija jūtams, ka sadarbība varētu būt spēcīgāka, it īpaši ar tādiem atbalsta instrumentiem kā “Startup Europe” un tīkli ELAN un Enrich.

52 2015.–2021. gada EEN ietvaros, lai atbalstītu EEN darbības un ES līmenī veicinātu sadarbību starp Komisiju un organizācijām, kuras darbojas MVU internacionalizācijas jomā, Komisija noslēdza atsevišķus divpusējus nolīgumus ar šīm organizācijām, kas kļuva par asociētajām dalībniecēm, kuras sniedza pakalpojumus EEN. Turklāt Komisija varēja noslēgt īpašus saprašanās memorandus ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

53 EEN līdz 2020. gada beigām bija noslēdzis divpusējus nolīgumus vai īpašus nolīgumus ar septiņiem Eiropas asociētajiem dalībniekiem, divām Eiropas aģentūrām, palīdzības dienestiem intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos un vairākiem valstu asociētajiem dalībniekiem. EEN bija parakstījis arī nodomu deklarāciju par sadarbību ar Eiropas digitālās inovācijas centriem (EDIC). Tomēr līdz 2021. gada beigām vēl nebija oficiāli noslēgti nolīgumi ar ļoti daudziem instrumentiem un tīkliem, tostarp ar Valstu kontaktpunktu tīklu, “Startup Europe”, tīklu Enrich, Eiropas Investīciju banku un Eiropas Investīciju fondu (lai veicinātu ES finanšu instrumentu izmantošanu EEN), kā arī ar dalībvalstu valsts un reģionālajām tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

Ieinteresētās personas konstatēja nepilnības trešo valstu aptvērumā, un EEN dalībnieki ziņo par atšķirīgu pakalpojumu kvalitāti

54 EEN klātbūtnei visā pasaulē ir izšķiroša nozīme, jo tas var palīdzēt MVU iegūt piekļuvi pasaules tirgiem. EEN darbs aptver valstis, uz kurām neattiecas COSME, un tas veido uzņēmēju sadarbības centrus (USC). Šie centri saņem nefinansiālu atbalstu no Komisijas EEN darbībām, jo īpaši tehnisko palīdzību un atbalstu, kā arī piekļuvi IT rīkiem, EEN iekštīklam, datubāzēm un citiem tiešsaistes pakalpojumiem. EEN nav līdzekļu vai pilnvaru, lai sniegtu finansiālu atbalstu USC trešās valstīs. Līdz ar to uzņēmēju sadarbības centri daļēji ir atkarīgi no jebkāda finansiāla atbalsta, ko tie var saņemt no valstu iestādēm un citiem avotiem.

55 2020. gada beigās EEN ar 625 partnerorganizāciju starpniecību bija pārstāvēts 65 valstīs (galvenokārt valstīs, ar kurām ES ir ieinteresēta ekonomiskajā sadarbībā un ar kurām parasti ir noslēgts tirdzniecības nolīgums). No tām 427 organizācijas darbojās ES dalībvalstīs, 92 organizācijas – citās COSME valstīs, 23 organizācijas – Apvienotajā Karalistē un 73 organizācijas (USC statusā) – 29 citās valstīs (sk. 3. attēlu).

56 Lai gan nav noteikts konkrēts mērķis attiecībā uz USC skaitu, mūsu veiktajā EEN dalībnieku aptaujā un intervijās ar ieinteresētajām personām respondenti bieži minēja vairākas valstis, kurās viņi būtu vēlējušies lielāku USC klātbūtni. Šīs valstis bija Dienvidāfrika (ES ar Dienvidāfriku ir noslēgusi BTN), Austrālija (patlaban notiek tirdzniecības sarunas ar ES), Ķīna un Apvienotie Arābu Emirāti. Turklāt Eiropas Tirdzniecības veicināšanas organizāciju asociācija norādīja, ka Āfrika ir lieliski piemērots reģions, lai attīstītu jaunus sadarbības veidus un ES mazie un vidējie uzņēmumi varētu iegūt piekļuvi tirgum²², jo dalībvalstu tirdzniecības sadarbības organizācijas kontinentā nav pietiekami pārstāvētas.

57 Attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti aptaujas rezultāti parādīja, ka EEN dalībnieki ir ļoti apmierināti ar vairākiem USC. Tika ziņots, ka citu valstu atsaucība, sniegto pakalpojumu kvalitāte un lietderība bija atšķirīga, jo nebija pietiekamas sadarbības vai integrācijas ar Eiropas tirdzniecības veicināšanas organizācijām, kā arī tika izrādīta pārāk ierobežota interese par Eiropas uzņēmumiem – eksportētājiem. Jaunajā uzaicinājumā paust ieinteresētību, kas paredzēts “starptautiskajiem tīkla partneriem” (jaunais USC nosaukums)²³, Komisija sadaļā par meklēto organizāciju veidiem ir iekļāvusi skaidru atsauci uz valstu un reģionālajām tirdzniecības veicināšanas organizācijām, tādējādi palielinot potenciālos tīkla sniegtos turpmākos ieguvumus.

EEN dalībnieki augstu vērtētu turpmākas apmācības vai informēšanu par piekļuvi finansējumam un brīvās tirdzniecības nolīgumiem

58 Uzticama piekļuve finansējumam ir viena no MVU galvenajām prioritātēm neatkarīgi no tā, vai MVU skar internacionalizācija²⁴. Ņemot to vērā, Komisija ir pielikusi lielas pūles, lai nodrošinātu MVU plašu finanšu instrumentu klāstu, ko dažādi īsteno Komisija, EIB, EIF vai finanšu starpnieki.

59 EEN mērķis ir sniegt informāciju un konsultācijas par ES finanšu instrumentiem un dažādiem ES portāliem, kas piedāvā informāciju par piekļuvi finansējumam, jo īpaši Komisijas un Eiropas Investīciju konsultāciju centra (EIKC) portāliem. Tomēr šīs informācijas pamanāmība un pieejamība tiešsaistē dažādās EEN dalībnieku tīmekļa vietnēs būtiski atšķiras. Turklāt gan EIKC, gan Komisijas portālā “Piekļuve finansējumam” trūkst informācijas par EEN un saišu uz tā pakalpojumiem.

60 Mūsu abu aptauju respondentu komentāri apstiprina nepieciešamību veicināt informētību un atvieglot piekļuvi informācijai par MVU paredzēta finansējuma pieejamību, jo īpaši palielinot EEN lomu koordinācijā ar ES shēmām, piemēram, Komisijas portālu “Piekļuve finansējumam” un EIKC.

61 2019. gadā Komisija sagatavoja ceļvedi ar vairākiem konkrētiem ieteikumiem²⁵. Tomēr daži galvenie ieteikumi, tostarp par pastāvīgu BTN kontaktpunktu izraudzīšanu un īpašas apmācības par BTN īstenošanu sniegšanu EEN dalībniekiem, vēl nav īstenoti, lai gan šie pasākumi būtu galvenie informācijas un konsultāciju avoti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

62 Lai panāktu, ka EEN pakalpojumi ir vairāk vērsti uz klientiem un pielāgoti MVU īpašajām prasībām, arvien svarīgāku nozīmi iegūst IT rīki un spēju veidošana. Mūsu aptauja parādīja, ka šai sakarā EEN ir jāuzlabo un turpmāk jāattīsta IT rīki, – neapmierinātību izteica katrs piektais respondents (augstāks neapmierinātības līmenis nekā citās atbalsta jomās).

63 Mūsu aptauja un intervijas Komisijas un EIB/EIF departamentos liecināja, ka ir vajadzīga papildu apmācība, kurā piedalītos EIB un EIF eksperti. Turklāt ir ierobežotas interaktīvās mācīšanās iespējas, kas palielinātu MVU spēju risināt jautājumus konkrētās un tehniskākās jomās, tādās kā brīvās tirdzniecības nolīgumi un piekļuve finansējumam.

Iniciatīva “Startup Europe” risināja būtiskas vajadzības, taču ilgtspēja, uzraudzība un koordinācija ir neviendabīga

64 Iniciatīvas “Startup Europe” vispārējais mērķis ir uzlabot tīklošanās iespējas augošiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un ekosistēmu veidotājiem, lai paātrinātu visas uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību ES. Tas, savukārt, atbalsta vietējās jaunuzņēmumu kopienas, savienojot jaunuzņēmumus, augošus uzņēmumus, ieguldītājus, attīstības veicinātājus, korporatīvos tīklus un universitātes.

65 2014.–2020. gada plānošanas periodā iniciatīva “Startup Europe” tika īstenota, izsludinot trīs uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus (2014., 2017. un 2019. gadā). Katra uzaicinājuma budžets bija ierobežots līdz aptuveni 10 miljoniem EUR. 2014. gada uzaicinājums bija vērsts uz to, lai mudinātu uzņēmējus, kuri veic darbību tīmeklī, sākt uzņēmējdarbību ES un attīstīties starptautiskā mērogā, savukārt 2017. un 2019. gada uzaicinājumi paplašināja “Startup Europe” darbības jomu, iekļaujot tajā visus augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumus un inovatīvus MVU, veicinot izaugsmi un attīstību visā ES un ārpus tās.

66 Komisija trijos uzaicinājumos atlasīja 22 projektus. Projekti parasti ilgst divus gadus. Katru no tiem īsteno konsorcijs, kas apvieno partnerus no dažādām jaunuzņēmumu ekosistēmām visā ES un nodrošina tīklošanās iespējas jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem. Konsorciju partneru skaits ir no trim līdz 15 partneriem. 5. izcēlumā sniegti daži piemēri par projektu mērķiem un pasākumiem, kas īstenoti iniciatīvas “Startup Europe” ietvaros. IV pielikumā ir iekļauti īsi projektu īstenotāju sniegti apraksti par visiem iniciatīvas “Startup Europe” projektiem, kas finansēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

“Startup Europe” projektiem trūkst nepārtrauktības

67 Visu atlasīto projektu mērķis bija novērst vienu vai vairākus šķēršļus, kas kavē izaugsmi un neļauj uzņēmumiem izvērst darbību vai attīstīties, kļūstot par Eiropas vai pasaules mēroga uzņēmumiem. Projekti bija skaidri saistīti ar jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem raksturīgām problēmām, proti, ar piekļuvi finansējumam, piekļuvi jauniem tirgiem, kvalificētu darbinieku piesaisti darbā un partneru meklēšanu.

68 Tomēr šis devums “Startup Europe” mērķu sasniegšanā bija īslaicīgs. Projektu darbība lielā mērā tika izbeigta attiecīgā dotāciju perioda beigās, neraugoties uz to, ka 2017. un 2019. gada uzaicinājumos bija noteikts, ka projektiem ir jāpierāda darbību ilgtspēja pēc projekta darbības beigām.

69 Mūsu intervijās ar projektu koordinatoriem un Komisijas darbiniekiem izgaismojās daži iespējamie šāda iznākuma iemesli:

• jaunuzņēmumi nevēlas maksāt vai nevar samaksāt par pakalpojumiem;
• pakalpojumi bez maksas ir pieejami citur;
• jaunuzņēmumi nevēlas uzklausīt ārējus padomus.

70 Turklāt visos dotāciju nolīgumos bija iekļauts “bezpeļņas noteikums”, kas nozīmē, ka visa peļņa tiktu atskaitīta no dotācijas. Vidējais ES finansiālais ieguldījums projektos bija ļoti liels – 88 % no kopējām izmaksām un dažos gadījumos pat 100 % no izmaksām. Līdz ar to jebkuri gūtie ieņēmumi var automātiski samazināt ES ieguldījumu. Lai gan bezpeļņas noteikums ir piemērots pamatoti, tas var atturēt konsorcijus no ieņēmumu gūšanas, un tas samazina projektu finansiālās ilgtspējas un galu galā arī nepārtrauktības izredzes.

Iniciatīvas “Startup Europe” kopumā neatbilstīga uzraudzība

71 Katrā “Startup Europe” projekta priekšlikumā ir jāiekļauj saraksts ar sasniedzamajiem rezultātiem, starpposma mērķrādītājiem un projektam specifiskiem KPI, ar ko mēra progresu un rezultātus. Projektu īstenotāji periodiski ziņo par panākto progresu, un Komisija atbild, izdarot konstatējumus un sniedzot ieteikumus apskata veidā par katru projektu. Kopumā Komisija projektu sasniegumus vērtē pozitīvi. Tomēr mēs nevarējām novērtēt to, cik lielā mērā ir sasniegti iniciatīvas “Startup Europe” vispārējie mērķi, jo atsevišķiem projektiem ir pilnīgi atšķirīgi KPI, kurus nevar apkopot.

Ierobežota koordinācija iniciatīvas “Startup Europe” ietvaros un ārpus tās

72 Komisija savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par “Startup Europe” projektiem un to ietvaros organizētajiem pasākumiem. Tomēr mēs neatradām centrālu koordinācijas mehānismu, rīku vai struktūru, kas virzītu iniciatīvu uz tās vispārējiem mērķiem. Katrs projekts tika īstenots atsevišķi, un sadarbība tika īstenota tikai atsevišķos gadījumos, jo, piemēram, daži konsorcija dalībnieki bija partneri vairāk nekā vienā projektā.

73 Komisijas darbinieki, kas īsteno “Startup Europe”, laiku pa laikam tikās ar kolēģiem no citiem ģenerāldirektorātiem (piemēram, projekta pasākumos). Tomēr nenotika regulāra un strukturēta dažādu ģenerāldirektorātu, kas atbalsta jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus, darbību koordinācija. Tāpat Komisija nekoordinēja “Startup Europe” darbības un valstu programmas, kas sniedz atbalstu jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem. Komisijas 2016. gada paziņojumā par šo tematu ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot sadarbību starp EEN un “Startup Europe” projektiem. Tomēr arī šāda sadarbība netiek strukturēti īstenota, un kontakti starp abiem tīkliem notiek samērā reti. Tikai 35 % no mūsu EEN dalībnieku aptaujas respondentiem atzina, ka ir apmierināti ar EEN un iniciatīvas “Startup Europe” sadarbības līmeni.

Ieguldījums vispārējā MVU stratēģijā nav novērtēts

74 Viens no ES rīcībpolitiku un stratēģiju mērķiem šajā jomā ir palīdzēt jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem palikt Eiropā, kur tie var attīstīties, lai kļūtu par vadošiem uzņēmumiem pasaules mērogā un radītu darbvietas Eiropas Savienībā²⁶.

75 Tomēr vairākos Komisijas dokumentos²⁷ ir uzsvērts, ka daudzsološi ES jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi nespēj kļūt par pasaules līderiem Eiropā, jo tos agrīnā posmā iegādājas trešo valstu uzņēmumi. ASV uzņēmumi ir visaktīvākie – no 2010. līdz 2018. gadam tie ir iegādājušies 12 780 jaunuzņēmumus Eiropas Savienībā (27 % no visām ES jaunuzņēmumu iegādēm). Ieguldītā kapitāla ziņā ASV uzņēmumi veidoja 55 % no darījumu kopējās vērtības²⁸.

76 Mēs identificējām divus “Startup Europe” projektu partnerus, kuri piedalījās 10 no 22 projektiem, kas bija saistīti ar izpēti korporatīvo klientu, tostarp trešo valstu uzņēmumu, interesēs. Darbības ietvēra jaunuzņēmumu ekosistēmu novērošanu, meklējot potenciāli interesantus un inovatīvus augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumus, ņemot vērā to klientu inovācijas vajadzības. Izrietošā sadarbība starp uzņēmumiem un jaunizveidotiem / augošiem uzņēmumiem tiek īstenota dažādos veidos, no licencēšanas līdz partnerībām un pilnīgai iegādei. Viena šāda “Startup Europe” projekta partneru piemeklēšanas pasākumu rezultātā notika 27 apvienošanās un iegādes darījumi, un no tiem tikai 12 darījumi notika Eiropas Savienībā (tostarp darījumi, kuros bija iesaistītas septiņas iegādātājas uzņēmējsabiedrības no Apvienotās Karalistes, kas tajā laikā vēl bija ES dalībvalsts).

77 Lai gan sadarbība var būt izdevīga abām pusēm, trešo valstu veikta ES jaunuzņēmumu vai augošu uzņēmumu iegāde ir pretrunā ES politikas un stratēģijas mērķim palīdzēt uzņēmumiem attīstīties starptautiskā mērogā, paliekot ES.

Secinājumi

78 Mūsu revīzijā tika konstatēts, ka ES un dalībvalstis ir ieviesušas lielu skaitu atbalsta pasākumu, lai risinātu MVU internacionalizācijas vajadzības, taču tie nav pilnībā saskaņoti vai koordinēti. EEN sasniedz savus galvenos mērķus, taču tam nav pietiekamas pamanāmības un darbības tvēruma trešās valstīs. Mazākā mērogā iniciatīva “Startup Europe” uzrāda zināmus pozitīvus rezultātus projektu līmenī, taču tai trūkst nepārtrauktības un izmērāmu vispārējo rezultātu.

79 Mēs secinām, ka ES 2011. gada MVU internacionalizācijas stratēģijas īstenošana joprojām ir nepilnīga. Lai gan galvenās darbības, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla stiprināšana un portāla “Access2Market” attīstība, ir vismaz daļēji īstenotas, dažas būtiskas darbības saskaņotības uzlabošanai plašajā Eiropas Savienības un dalībvalstu iniciatīvu kopumā nav bijušas sekmīgas (sk. 24.–29. punktu).

80 Dažādos līmeņos netiek koordinētas daudzās ES un dalībvalstu darbības ar mērķi risināt MVU internacionalizācijas vajadzības. Lai gan dažās Komisijas darbības galvenajās jomās (piemēram, sadarbība saistībā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu MVU sadaļām) starpdienestu koordinācija ir ļoti efektīva, citās tas tā nav, jo īpaši tādās jomās kā internacionalizācijas tīkli un ES instrumenti, kas nodrošina piekļuvi finansējumam (sk. 30.–36. punktu).

81 Vairāku 2014.–2020. gada plānošanas periodā uzsāktu ES darbību finansiālajai ilgtspējai netika pievērsta pienācīga vērība, tāpēc, neraugoties uz pozitīviem rezultātiem, vairākas darbības tika pārtrauktas. Turklāt nav veikti ne regulāri un konkrēti ziņošanas un uzraudzības pasākumi, ne MVU internacionalizācijas stratēģijas īstenošanas visaptveroša izvērtēšana (sk. 37.–44. punktu).

82 Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ir sasniedzis tā galvenos mērķus, bet ir vajadzīgi turpmāki centieni attiecībā uz pamanāmību, koordināciju, trešo valstu aptvērumu un spēju veidošanu (sk. 45. punktu).

83 EEN lielākoties ir sasniedzis savus kopējos augsta līmeņa mērķus, taču zemākos līmeņos sasniegumu rādītāji ir dažādi. Turklāt ne vienmēr ir viegli noteikt to, cik lielā mērā šie sasniegumi ir saistīti ar EEN darbībām. Neraugoties uz uzlabojumiem snieguma vērtēšanā, daudzi EEN dalībnieki joprojām sistemātiski nenodrošina atbilstību pamanāmības un komunikācijas prasībām, kuru mērķis ir uzlabot informētību un pieejamību (sk. 45.–49. punktu).

84 Koordinācija starp EEN un citiem internacionalizācijas instrumentiem ES, valstu un reģionālā līmenī ir pamats saskaņotam, visaptverošam un savstarpēji papildinošam atbalsta pakalpojumu klāstam. Lai gan dažos gadījumos sadarbība starp EEN un citiem ES instrumentiem ir laba, ne vienmēr ir noslēgti oficiāli sadarbības nolīgumi (sk. 50.–53. punktu).

85 Ārpus Eiropas Savienības EEN galvenokārt darbojas ar uzņēmēju sadarbības centru starpniecību. Dažu USC darbs bija augstu novērtēts, taču citi bija kritizēti par pakalpojumu un atsaucības zemo līmeni. EEN dalībnieki sūdzējās arī par to, ko uzskatīja par nepietiekamu USC klātbūtni galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Austrālijā, Ķīnā, Dienvidāfrikā un Apvienotajos Arābu Emirātos (sk. 54.–57. punktu).

86 EEN dalībnieki uzskata, ka Komisijas un jo īpaši EISMEA sniegtais atbalsts ir lietderīgs. Konkrētās jomās, kas saistītas ar piekļuvi finansējumam un brīvās tirdzniecības nolīgumiem, ir vajadzīga papildu apmācība un ciešāka sadarbība ar Komisiju un EIB/EIF, lai veicinātu spēju veidošanu un tehnisko kompetenci. IT rīki ir vēl viena joma, kurā EEN dalībnieki vēlētos redzēt uzlabojumus (sk. 58.–63. punktu).

87 Iniciatīva “Startup Europe” ir vērsta uz jaunuzņēmumu attiecīgajām vajadzībām, taču tās devums MVU internacionalizācijā kopumā ir neskaidrs, un to ietekmē ilgtspējas un pārvaldības nepilnības (sk. 64.–70. punktu).

88 Komisija nav izveidojusi vispārēju struktūru iniciatīvas koordinācijai un saiknes ar citām programmām veidošanai. Līdz ar to sadarbība starp “Startup Europe” projektiem un starp “Startup Europe” un citiem ES un valstu instrumentiem ir ierobežota (sk. 72. un 73. punktu).

89 Neraugoties uz to, ka ir pieejama informācija par atsevišķu projektu progresu un sasniegumiem, vispārējo mērķrādītāju, starpposma mērķu un rādītāju ierobežotais skaits apgrūtina “Startup Europe” efektivitātes novērtēšanu iniciatīvas līmenī (71. punkts).

90 Dažos gadījumos “Startup Europe” konsorcija partneri un projektu īstenotāji ir iesaistījušies inovatīvu uzņēmumu ar augstu potenciālu izpētē un pārbaudē dažādu uzņēmumu vārdā, kā rezultātā ES jaunuzņēmumus ir iegādājušies trešo valstu uzņēmumi (sk. 74.–77. punktu).

Ieteikumi

1. ieteikums. Uzlabot informētību par atbalstu MVU internacionalizācijai un tā saskaņotību un ilgtspēju

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. darīt pieejamu informāciju par spēkā esošajiem instrumentiem un projektiem, kas saņem ES līdzfinansējumu internacionalizācijas jomā, tostarp no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem;
2. pamatojoties uz a) apakšpunktu, analizēt līdzfinansēto instrumentu un projektu klāstu, lai noteiktu trūkumus un pārklāšanos un lai veicinātu sinerģiju;
3. jaunu MVU internacionalizācijas instrumentu ex ante izvērtējumos vai ietekmes novērtējumos sistemātiski iekļaut informāciju par finanšu ilgtspēju, pierādāmu tirgus pieprasījumu un koordināciju ar īstenotajām ES un dalībvalstu darbībām un pakalpojumiem;
4. veikt ārēju novērtējumu, lai noteiktu MVU internacionalizācijas stratēģijas efektivitāti.

Termiņš: a) un c) ieteikumam – 2023. gada beigas; b) ieteikumam – 2024. gada beigas; d) ieteikumam – 2025. gada beigas.

2. ieteikums. Uzlabot Eiropas Biznesa atbalsta tīkla pamanāmību, tā sadarbību ar citām līdzīgām programmām un apmācības pasākumus, kā arī palielināt ģeogrāfisko tvērumu

Komisijai sniedzam šādus ieteikumus:

1. uzlabot EEN pamanāmību, pārbaudot, vai tā dalībnieki savās tīmekļa vietnēs sniedz skaidras un pamanāmas saites uz visiem attiecīgajiem pakalpojumiem, un nodrošinot, ka Eiropas Investīciju konsultāciju centra un Komisijas finansējuma pieejamības portālā arī ir norādītas skaidras un pamanāmas saites uz EEN;
2. ja iespējams, noslēgt sadarbības nolīgumus vai citas sadarbības procedūras starp EEN un citām ES, valstu un reģionālajām programmām, kas atbalsta Eiropas MVU internacionalizāciju;
3. palielināt EEN apmācības tvērumu finansējuma pieejamības un brīvās tirdzniecības nolīgumu jomā;
4. mudināt uzticamas attiecināmās personas pieteikties, lai kļūtu par starptautiskajiem tīkla partneriem trešās valstīs, ja tas atbilst ES tirdzniecības prioritātēm.

Termiņš: a), b) un c) ieteikumam – 2022. gada 2. ceturkšņa beigas; d) ieteikumam – 2025. gada 2. ceturkšņa beigas.

3. ieteikums. Uzlabot iniciatīvas “Startup Europe” uzraudzību un ilgtermiņa efektivitāti

Komisijai jāuzlabo iniciatīvas “Startup Europe” pārvaldība, veicot šādas darbības:

1. izstrādājot konkrētus rādītājus un mērķvērtības, lai novērtētu iniciatīvas vispārējo efektivitāti, tostarp projektu darbību ilgtspēju;
2. nodrošinot koordināciju un sadarbību ar citiem ES un valstu instrumentiem, kas atbalsta jaunuzņēmumu izaugsmi un internacionalizāciju;
3. nosakot atlases kritērijus, lai prioritizētu projektus, kas palīdz jaunuzņēmumiem pilnībā attīstīt savu potenciālu un konkurētspēju un tādējādi veicina izaugsmi un nodarbinātību ES.

Termiņš: a) un c) ieteikumam – 2022. gada 4. ceturkšņa beigas; b) ieteikumam – 2023. gada 1. ceturkšņa beigas.

Šo ziņojumu 2022. gada 5. aprīlī Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

Pielikumi

I pielikums. Politikas dokumenti, kas ietekmē MVU internacionalizāciju

II pielikums. Galvenie ES instrumenti MVU internacionalizācijas atbalstam

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas dokumentu “Pārskats par ES instrumentiem Eiropas uzņēmumu internacionalizācijai” (2020. gada novembris) un citiem Komisijas avotiem.

III pielikums. Aptaujas metodika

Revīzija ietvēra divas aptaujas – EEN dalībnieku aptauju un tirdzniecības veicināšanas organizāciju (TVO) aptauju.

EEN dalībnieku aptauja

EEN dalībnieku aptaujā galvenā uzmanība tika pievērsta EEN devumam MVU internacionalizācijā un tā koordinācijai / sadarbībai ar galvenajiem ES instrumentiem šajā jomā. Aptauja tika nosūtīta 94 EEN koordinatoriem un 436 EEN partneriem, un atsaucības rādītājs bija attiecīgi 83 % un 31 %.

Iespējamās atbildes uz katru jautājumu bija “ļoti apmierināts”, “apmierināts”, “neapmierināts”, “ļoti neapmierināts”, “nav viedokļa / neattiecas”. Papildus standarta atbildēm respondenti varēja iekļaut arī ieteikumus vai sniegt vispārīgas piezīmes.

Tirdzniecības veicināšanas organizāciju aptauja

TVO aptauja tika nosūtīta 32 Eiropas TVO, un atbildes sniedza 13 respondenti (41 %). Aptaujā galvenā uzmanība tika pievērsta ES galvenajiem instrumentiem MVU internacionalizācijai un to papildināmībai ar valstu instrumentiem šajā jomā.

IV pielikums. “Startup Europe” projektu mērķi

Akronīmi un saīsinājumi

Glosārijs

Augošs uzņēmums: mazs uzņēmums, kas ir veicis pāreju no jaunuzņēmuma stadijas uz izaugsmes stadiju, ko definē kā gada vidējo izaugsmi triju gadu laikā vairāk nekā 20 % apmērā.

Brīvās tirdzniecības nolīgumi: brīvās tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm, kuri ļauj atvērt savstarpēji pieejamu tirgu ar attīstītajām valstīm un jaunietekmes ekonomikām, piešķirot preferenciālu piekļuvi tirgiem.

Eiropas Komisijas “Labāka regulējuma pamatnostādnes”: iekšējo norādījumu kopums Komisijas darbiniekiem, kas izstrādāts, lai sasniegtu “labāka regulējuma” mērķus, tostarp veiktu visaptverošus novērtējumus un ietekmes novērtējumus nolūkā nodrošināt, ka tiesību akti un finansēšanas programmas ir efektīvas, lietderīgas, atbilstīgas un saskaņotas un ka ES līmeņa iejaukšanās faktiski rada pievienoto vērtību.

Eiropas Tirdzniecības veicināšanas organizāciju asociācija: Eiropas valstu un reģionālo tirdzniecības veicināšanas organizāciju asociācija.

Izcelsmes noteikumi: kritēriji, ko izmanto, lai noteiktu ražojuma izcelsmes valsti. Preferenciālo tarifu piemērošana saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu ar trešo valsti ir atkarīga no attiecīgo preču izcelsmes sertifikāta.

Jaunuzņēmums: jauns uzņēmums, jo īpaši MVU vai mikrouzņēmums, kam nepieciešami kapitālieguldījumi.

Jaunuzņēmumu ekosistēma: kopīgs resursu kopums, kas parasti atrodas 100 kilometru rādiusā ap centrālo punktu un ir izdevīgs vietējiem jaunuzņēmumiem, un ietver politikas veidotājus, attīstītājus, inkubatorus, kopstrādes telpas, izglītības iestādes un finansēšanas grupas.

MVU instruments: finanšu instruments, ko pārvalda EASME saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un kas nodrošina MVU vieglu piekļuvi pētniecības un inovācijas projektu līdzekļiem.

MVU: apzīmējums, ko attiecina uz uzņēmumiem un citām organizācijām atkarībā no tajos nodarbināto darbinieku skaita un noteiktiem finanšu kritērijiem. Mazajos uzņēmumos ir mazāk nekā 50 darbinieku, un to apgrozījums vai kopējā bilance nepārsniedz 10 miljonus EUR. Vidējos uzņēmumos ir nodarbināts mazāk nekā 250 darbinieku, to apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai kopējā bilance nepārsniedz 43 miljonus EUR.

Portāls “Access2Markets”: ES datu bāze eksportējošiem uzņēmumiem, kura visām ES dalībvalstīm sniedz informāciju par nodevām, nodokļiem, noteikumiem attiecībā uz produktiem un citām regulatīvām prasībām vairāk nekā 135 citos tirgos visā pasaulē.

Programma “Apvārsnis 2020”: ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gada periodam.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61072

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=61072

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas virzienus un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Mihaila Kozlova vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP locekle Ivana Maletić, atbalstu sniedza locekles biroja vadītāja Sandra Diering, biroja atašejs Tea Japunčić un atbildīgais vadītājs John Sweeney.

Darbuzdevuma vadītājs bija Alvaro Garrido-Lestache Angulo, revīzijas darba grupā bija revidenti Wayne Codd, Christian Detry, Satu Levelä-Ylinen, Juan Antonio Vazquez un Wolfgang Schwender. Lingvistisko atbalstu sniedza Thomas Everett.

No kreisās: Tea Japunčić, Satu Levelä-Ylinen, Christian Detry, Sandra Diering, Alvaro Garrido-Lestache Angulo, Wayne Codd, Ivana Maletić, Thomas Everett, Wolfgang Schwender, Juan Antonio Vazquez, John Sweeney.

Beigu piezīmes

¹ Gada ziņojums par Eiropas MVU 2020.–2021. gadā, MVU darbības pārskats par 2020.–2021. gadu, Eiropas Komisija, 2021. gada jūlijs.

² Højbjerre Brauer Schultz, pamatojoties uz WIOT ielaides un izlaides tabulām un Eurostat. 2018. gada pētījums “25 years of the European Single Market”.

³ 2021. gada izdevums, Tirdzniecības ĢD pētījums “EU Exports to the World: Effects on Employment”.

⁴ Tirdzniecības ĢD Statistikas rokasgrāmata, Eiropas Komisija, 2021. gada augusts.

⁵ Komisijas paziņojums “Vispirms domāt par mazākajiem”. Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts, COM(2008) 394 final, pārskatīts ar COM(2011) 78.

⁶ ERP īpašie ziņojumi Nr. 20/2017 par MVU garantiju mehānismu, Nr. 17/2019 par riska kapitālu, Nr. 2/2020 par MVU instrumentu un Nr. 25/2020 par kapitāla tirgu savienību.

⁷ Pētījums “Opportunities for the internationalisation of European SMEs”, pasūtījusi Eiropas Komisija, 2010.

⁸ Eiropas Parlamenta pētījums “How to support the internationalisation of SMEs and microenterprises”, 2017.

⁹ Study on Support Services for SMEs in International Business, Eiropas Komisija, 2013.

¹⁰ Overview of EU instruments contributing to internationalisation, Eiropas Komisija.

¹¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, 5. panta 3. punkta d) apakšpunkts.

¹² Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.

¹³ Eiropas Komisija, “Rules of original in Access2Markets”, TRADE ĢD.

¹⁴ SMEunited Statement on the World Trade Organisation’s MSMEs Workstream: How to Make International Trade Fit for MSMEs, 2020. gada 19. februāris.

¹⁵ Komisijas ziņojums par ES tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, COM(2020) 705 final.

¹⁶ Reģionu komiteja un Eurochambres, “Implementation of Free Trade Agreements”, 2019.

¹⁷ ECON un Eurochambres apsekojuma rezultāti, “Survey Results Note on the Implementation of Free Trade Agreements”.

¹⁸ Regula (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido COSME programmu.

¹⁹ Dati no EEN 2021. gada klientu apmierinātības apsekojuma.

²⁰ Programmas COSME starpposma izvērtējums, nobeiguma ziņojuma projekta B pielikums “Business Management Capacity thematic area (EEN)”, Technopolis Group Eiropas Komisijai, 2017. gada decembris.

²¹ Pieteikumu iesniedzēju rokasgrāmata, uzaicinājums iesniegt piedāvājumus Nr. COS-WP2014–2-1. COSME Eiropas Biznesa atbalsta tīkls 2015.–2020. gadam.

²² ETPOA nostājas dokuments “Towards a joint EU-Member States agenda for the internationalisation of SMEs”, 2020. gada novembris.

²³ Vienotā tirgus programma, Uzaicinājums paust ieinteresētību Eiropas Biznesa atbalsta tīkla starptautiskajiem tīkla partneriem, SMP-COSME-2021-EEN-INTERNATIONAL.

²⁴ Eiropas Komisija, Eirobarometra zibensaptauja Nr. 421, ziņojums par MVU internacionalizāciju, 2015. gada oktobris.

²⁵ EEN un Komisijas ceļvedis “Enhancing services to improve the export & import performance of European companies under EU Free Trade Agreements (FTAs)”, 2019. gada novembris.

²⁶ EK rūpniecības līderības tīmekļa vietne.

²⁷ EC Funding & tender opportunities website.

²⁸ MTB & Crunchbase, Tech Startup M&As – 2018 Report, 11. un 13. lpp.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-7725-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/584074	QJ-AB-22-005-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-7701-3	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/112130	QJ-AB-22-005-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.