ES atbalsts Marokai — rezultāti līdz šim ir ierobežoti

Kopsavilkums

Maroka ir Ziemeļāfrikas valsts, kurā vērojama pastāvīga izaugsme un ir stabila politiskā vide. 1996. gadā parakstītais asociācijas nolīgums stiprināja Marokas un Eiropas Savienības (ES) sadarbību. 2004. gadā, uzsākot Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) īstenošanu, Maroka pakāpeniski kļuva par privileģētu ES partneri gan politiskās un ekonomiskās sadarbības jomā, gan arī tirdzniecības, tehniskajā un attīstības sadarbībā.

Mēs vērtējām ES budžeta atbalsta (BA) efektivitāti Marokā no 2014. līdz 2018. gadam. Šajā laikposmā ES budžeta atbalsts veidoja aptuveni 0,37 % no valsts kopējiem budžeta izdevumiem. Mēs pārbaudījām to, kā Komisija īstenoja pārvaldību un kādā mērā sasniegti ES budžeta atbalsta mērķi. Revīzijas aptvertās nozares bija veselība, sociālā aizsardzība, tieslietas un privātā sektora attīstība. Revidētajā periodā visās budžeta atbalstu saņēmušajās nozarēs noslēgto līgumu kopējā summa sasniedza 562 miljonus EUR, bet maksājumi — 206 miljonus EUR.

Pamatojoties uz pienācīgu riska analīzi un vajadzību novērtējumu, Komisija uzskatīja, ka budžeta atbalsts ir piemērotākais palīdzības sniegšanas instruments. Taču mēs konstatējām, ka atbalsta radītā pievienotā vērtība un spēja atbalstīt reformas bija ierobežota nepietiekamas mērķtiecības, izstrādes trūkumu un nepietiekamas uzraudzības dēļ. Turklāt līdzekļu devēju koordinēšana starp nozarēm nebija saskaņota.

Pēc ES Vispārējās tiesas sprieduma par Rietumsahāru pieņemšanas 2015. gada decembrī Maroka no 2015. gada decembra līdz 2019. gada janvārim apturēja politisko dialogu. Komisija neizmantoja nogaidīšanas periodu, lai izstrādātu skaidru stratēģiju par tās attiecībām ar Maroku. Lai gan politikas dialogs tika īstenots, visās jomās tas nebija pietiekams. Turklāt Komisija nebija formalizējusi stratēģijas politikas dialogu īstenošanai.

Budžeta atbalsts pietiekami nesekmēja reformas, un progress būtiskāko jautājumu risināšanā bija ierobežots. Īstenot pārvaldību Komisijai traucēja nepilnības budžeta atbalsta programmu un to rādītāju izstrādē. Mēs konstatējām trūkumus arī uzraudzības procedūrās un Komisijas veiktajā rezultātu izvērtēšanā.

ES atbalsts bija paredzēts, lai risinātu transversālus jautājumus, tādus kā dzimumu līdztiesība un cilvēktiesības. Lai gan atbalsta piešķiršana bija mērķtiecīga, revidētajā periodā uzlabojumi bija ierobežoti.

Mēs sniedzām vairākus ieteikumus Komisijai ar mērķi stiprināt ES pieeju un politisko un politikas dialogu, uzlabot rādītāju un uzraudzības procedūru izstrādi, pilnveidot izmaksu pārbaudes procedūras un veicināt ES atbalsta pamanāmību.

Ievads

Nozīmīgs partneris

Marokas Karaliste ģeogrāfiski ir Eiropas tuvākais kaimiņš Ziemeļāfrikā (sk. 1. attēlu). Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksa tabulā par 2018. gadu Maroka 189 valstu vidū tika ierindota 123. vietā, un tādējādi tās tautas attīstība tiek uzskatīta par mērenu. Maroka, kuras gada iekšzemes kopprodukts ir aptuveni 101 miljards EUR (2018. gadā) un iedzīvotāju skaits sasniedz apmēram 35 miljonus, ir piektā lielākā Āfrikas tautsaimniecība un svarīga ES politiskā un ekonomiskā partnere. Savukārt ES ir Marokas ievērojamākā tirdzniecības partnere — eksports uz ES veido aptuveni 65 % no tās eksporta apjoma, savukārt imports no ES veido 57 % no tās importa apjoma¹.

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Regions_of_Morocco

Avots: Eurostat (Eiropas Savienības Statistikas birojs).

Maroku labvēlīgi ietekmē tās pārdomātā makroekonomikas pārvaldība un pēdējos gados īstenotās strukturālās reformas. Izaugsme ir diezgan stabili turpinājusies, un inflācijas līmenis ir zems. Gan tekošā konta deficīts, gan arī budžeta deficīts pēdējos gados turpināja samazināties.

Salīdzinājumā ar nemierīgo periodu reģionā pēc 2011. gadā notikušā Arābu pavasara politiskā vide Marokā ir stabila. Pieņemot jaunu konstitūciju 2011. gada jūlijā, Maroka izšķīrās par būtisku virzību uz politiskās vides modernizāciju un atvērtu ekonomiku.

Šī konstitucionālā reforma uzsvēra to, cik liela nozīme ir pamattiesībām un dzimumu līdztiesībai. Tomēr valsts tiesību akti vēl nav pilnībā pielāgoti Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijām cilvēktiesību jomā. Piemēram, ANO Cilvēktiesību komiteja ieteica atcelt nāvessodu, apkarot vardarbību pret sievietēm, uzlabot situāciju dzimumu līdztiesības jomā, uzlabot bērnu tiesību aizsardzību, ratificēt Romas statūtus, ar ko izveido Starptautisko Krimināltiesu, un pārtraukt kriminālatbildības piemērošanu homoseksuāļiem. Maroka noraidīja lielāko daļu ieteikumu, kas attiecās uz sieviešu tiesībām².

ES un Marokai ir bijušas stabilas attiecības kopš pirmā tirdzniecības nolīguma parakstīšanas 1969. gadā. Gadu gaitā partnerība attīstījās un nostiprinājās (sk. I pielikumu), līdz 1996. gadā³ tika parakstīts vispārējais asociācijas nolīgums. Šis asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2000. gadā, veido ES un Marokas attiecību juridisko pamatu. Kopš Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) īstenošanas sākuma 2004. gadā Maroka pakāpeniski ir kļuvusi par privileģētu ES partneri gan politiskās un ekonomiskās sadarbības jomā, gan arī tirdzniecības, tehniskajā un attīstības sadarbībā.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības kontekstā pagrieziena punkts asociācijas nolīguma īstenošanā bija 2008. gads, kad Maroka ieguva īpašu statusu⁴, kas tai nodrošināja pamatu īpašām attiecībām ar ES. Asociācijas nolīgums nodrošināja satvaru augsta līmeņa politiskajai sadarbībai ar mērķi Marokas tiesību aktus vēl vairāk saskaņot ar ES tiesību aktiem un Marokas ekonomiku pakāpeniski integrēt ES iekšējā tirgū.

Lielākā EKI finansējuma saņēmēja

Maroka saņem lielāku ES attīstības atbalstu nekā jebkura cita Ziemeļāfrikas valsts, izņemot Tunisiju, un tā ir viena no galvenajām starptautiskās attīstības palīdzības saņēmējām. ES ir tās lielākā līdzekļu devēja, kas sniedz 25,2 % no oficiālās attīstības palīdzības apjoma (sk. 2. attēlu).

Avots: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Papildus oficiālajai attīstības palīdzībai Marokā aktīvi darbojas arī citi rīcībspēki attīstības jomā. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālā statistika rāda, ka, piemēram, Pasaules Banka (PB) un Āfrikas Attīstības banka (AfDB) ir ievērojami līdzekļu devēji infrastruktūras projektu īstenošanas un labas pārvaldības, kā arī veselības un sociālās aizsardzības nozarē.

Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) ir galvenais finanšu instruments, ko izmanto, lai atbalstītu Komisijas sadarbību ar Maroku. Komisija plāno ES divpusēju atbalstu septiņu gadu periodam. Kopējā summa, par kuru bija uzņemtas saistības, samazinājās no 1431 miljona EUR 2007.–2013. gadā līdz 1399 miljoniem EUR 2014.–2020. gadā (sk. 3. attēlu). Galvenās prioritārās nozares, kas noteiktas vienotā atbalsta shēmā (VAS) 2014.–2017. gadam, bija vienlīdzīga piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem, atbalsts demokrātiskai pārvaldībai, tiesiskumam un mobilitātei, kā arī atbalsts darbvietu izveidei un ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

Avots: Eiropas Komisija.

Maroka ir viena no valstīm, kas saņem lielāko atbalstu no divpusējām EKI programmām Ziemeļāfrikā. Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam, pamatojoties uz budžeta atbalsta piešķīrumiem (sk. 1. izcēlumu), tika noslēgti līgumi par kopējo summu 562 miljoni EUR, un maksājumu apmērs sasniedza gandrīz 206 miljonus EUR (sk. II pielikumu). Vidēji budžeta atbalsts veido 75 % no ikgadējiem ES izdevumiem, kas saistīti ar Maroku. Maroka saņem arī papildu finansējumu no vairākām tematiskajām programmām un instrumentiem (sk. III pielikumu), un ES atbalsts tiek piešķirts arī ar finanšu iestāžu un trasta fondu starpniecību.

Programmas pārvalda un īsteno ES delegācija Rabātā un Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts. Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un ES delegācijas vadītājs ir atbildīgi par politiskā dialoga norisi.

Divpusējās attiecības ir apdraudētas

ES un Marokai ilgstoši ir bijušas labas partnerattiecības. Taču tās kļuva saspringtas, kad 2015. gadā Vispārējā tiesa pieņēma pirmos spriedumus par to, ka Rietumsahāra nav Marokas daļa. Tas nozīmē, ka uz Rietumsahāru neattiecas ES un Marokas nolīgums par zivsaimniecību un lauksaimniecību un tai nevar piemērot tādus pašus preferenciālos tarifus. Rietumsahāras jautājums (sk. 2. izcēlumu) radīja saspīlējumu ES un Marokas partnerībā, un Maroka apturēja politisko dialogu.

Politiskais dialogs tiek īstenots EĀDD, ES delegācijas vadītāja un Marokas Ārlietu ministrijas līmenī. Politikas dialogu īsteno nozares līmenī starp ES delegācijas personālu un Marokas iestādēm. 4. attēlā skaidrotas atšķirības starp politisko un politikas dialogu.

Revīzijas tvērums un pieeja

Šajā revīzijā izvērtēta ES budžeta atbalsta Marokai efektivitāte laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam. Mēs meklējām atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Vai Komisija un EĀDD atbilstīgi izvēlējās prioritārās nozares un efektīvi izstrādāja programmas?
• Vai Komisija atbilstīgi īstenoja ES atbalstu Marokai?
• Vai tika sasniegti ES atbalsta Marokai mērķi?

Revīzija aptvēra laikposmu no dienas, kad tika pieņemts oficiālais lēmums (2014. gada 1. janvārī), ar ko izveidoja Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, līdz 2018. gada beigām. Revīzija koncentrējās uz šo laikposmu, jo par periodu no 2005. līdz 2012. gadam jau tika veikts budžeta atbalsta Marokai ārējs novērtējums (publicēts 2014. gadā). Turklāt minētais laikposms atbilst Eiropas kaimiņattiecību instrumenta plānošanas periodam. Summas, par kādām šajā periodā noslēgti līgumi un kas izmaksātas, ir ievērojamas. Turklāt Komisija vēl nav veikusi valsts novērtējumu, ietverot Marokai piešķirtā atbalsta pamatojumu.

Revīziju veica no 2018. gada septembra līdz 2019. gada februārim, un tā aptvēra veselības, sociālās aizsardzības, tieslietu un privātā sektora attīstību (PACC — “programme d’appui à la croissance verte et la compétitivité au Maroc’ [vidi saudzējošas izaugsmes un konkurētspējas atbalsta programma Marokā]). Lielākā daļa Eiropas kaimiņattiecību instrumenta izdevumu Marokā 2014.–2018. gadā attiecās uz šīm nozarēm (sk. II pielikumu)⁹. Papildus budžeta atbalsta programmām šajās četrās nozarēs mēs revidējām arī desmit projektus, kas saistīti ar attiecīgajiem finansēšanas lēmumiem (sk. IV pielikumu). Mēs vērtējām, vai šajās budžeta atbalsta programmās tika risināti tādi transversāli jautājumi kā dzimumu līdztiesība un cilvēktiesības. V pielikumā apkopoti revidēto budžeta atbalsta programmu mērķi, savukārt VII pielikumā sniegts novērtējums pa jomām.

Mūsu revīzijas darbs ietvēra dokumentu pārbaudes, pārrunas ar Komisijas centrālo dienestu darbiniekiem un EĀDD personālu, kā arī apmeklējumu uz vietas. Apmeklējums deva iespēju iegūt papildu informāciju un iztaujāt valsts iestāžu pārstāvjus un personālu ES delegācijā un ES dalībvalstu pārstāvniecībās Marokā (Spānijas un Francijas pārstāvniecības). Mēs izvaicājām arī starptautisko organizāciju un citu līdzekļu devēju, piemēram, Pasaules Bankas, AfDB, Unicef un Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit, pārstāvjus. Turklāt mēs apmeklējām atbalsta saņēmējus, tostarp meiteņu aizturēšanas centru, sociālās aizsardzības centru un privātus uzņēmumus, kuri saņēmuši ieguldījumu subsīdijas.

Maroka kā viena no lielākajām ES ārējās palīdzības saņēmējām ir stratēģiskā partnere svarīgās politikas jomās. Komisija var izmantot šajā ziņojumā sniegtos secinājumus un ieteikumus, ņemot tos vērā nākamajā plānošanas periodā (no 2021. gada). Tādēļ šā ziņojuma nozīme un iespējamā ietekme ir liela.

Apsvērumi

Atbalsta mērķi un plānošana nebija optimāli

Budžeta atbalsts bija pārāk izkliedēts, lai nodrošinātu maksimālus rezultātus

Mēs vērtējām, vai Komisija un EĀDD konsekventi noteica prioritārās nozares budžeta atbalsta piešķiršanai, pamatojoties uz Marokas būtiskākajām vajadzībām. Mēs pārbaudījām, vai tika veikts atbilstīgs vajadzību novērtējums. Mēs izvērtējām arī to, vai Komisija bija pienācīgi saskaņojusi savu pieeju ar citiem līdzekļu devējiem, kuri darbojas Marokā.

Budžeta atbalsta pamatā bija atbilstīgs risku/vajadzību novērtējums

Komisija uzskatīja, ka budžeta atbalsts ir piemērotākais instruments, lai atbalstītu un uzturētu valsts un nozaru reformu īstenošanu. Komisija katru gadu veic riska analīzi šādās kategorijās: politiskā pārvaldība, makroekonomikas stabilitāte, attīstība, publisko finanšu pārvaldība un korupcija/krāpšana. Plānošanas posmā attiecināmības kritēriji neapšaubāmi tika izpildīti, un tika uzskatīts, ka pamatvērtības nav pakļautas augstam riskam. Marokas riska līmenis tika novērtēts kā mērens.

Taču Komisijas veiktajā riska analīzē tika konstatēts, ka viens no būtiskākajiem ir korupcijas risks, kas joprojām nav novērsts. Tā kā nebija korupcijas apkarošanas iestādes, Komisija nevarēja risināt korupcijas problēmu, izmantojot šo kanālu. Tas nozīmēja, ka Komisija tam pievērsās, īstenojot dažas no budžeta atbalsta programmām. Piemēram, procedūru digitalizācija PACC programmas ietvaros sekmē korupcijas samazināšanu, tāpat kā pasākumi un rādītāji budžeta atbalsta programmās veselības un sociālās aizsardzības jomā. Tieslietu programmā konstitutīvajā likumā ir noteikti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt korupciju. Tomēr daži pasākumi, piemēram, tiesnešu ētikas kodekss, vēl nav pieņemti.

Nedz Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumā par valsti, nedz arī publisko izdevumu un finansiālās atbildības novērtējumā par 2016. gadu nebija minēti būtiski trūkumi, un tajos sniegtā informācija atbilda Komisijas veiktajam riska novērtējumam.

Komisija sadarbībā ar valsts iestādēm bija veikusi sīki izstrādātu vajadzību novērtējumu konkrētām budžeta atbalsta programmām un programmu izstrādes laikā bija apspriedusies ar dažādām ieinteresētām personām. ES delegācija bija tikusies arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Taču, sagatavojot novērtējumu par revidēto nozaru vajadzībām, nenotika apspriešanās ar tādu būtisku ieinteresēto personu kā Marokas augstākā revīzijas iestāde.

Budžeta atbalsta programmas papildināja citu veidu ES atbalstu, kas izpaudās divpusējo un tematisko programmu veidā, un visu šo programmu koordinācija bija laba. Visu budžeta atbalsta programmu plānošanā bija iekļauta tehniskā palīdzība. Tādu sadarbības instrumentu (tehniskā palīdzība, mērķsadarbība u. c.) kopējā daļa, kas papildināja budžeta atbalstu Marokā, laika gaitā bija palielinājusies no 5 % (2007.–2010. gadā) līdz 13 % (2011.–2013. gadā) un vēlāk līdz 16 % (2014.–2016. gadā), un pat 18 % (2017.–2018. gadā).

Tika risinātas būtiskas vajadzības, taču finansējums tika piešķirts daudzām jomām.

Plānojot divpusējo atbalstu Marokai, Komisija to paredzēja vairākām prioritārajām jomām. Šīs jomas atbilda vajadzībām, kas bija noteiktas nozaru stratēģijās un iekļautas gan valsts pārvaldes plānā, gan arī ES rīcības plānā. Plānošanas dokumentos Komisija bija skaidri pamatojusi, kādēļ attiecīgajām nozarēm vajadzīgs finansējums. Prioritārās nozares gan 2007.–2013. gada periodā, gan arī 2014.–2020. gada periodā bija vienādas (sk. 5. attēlu).

Komisija ir noteikusi trīs prioritārās nozares pārāk plaši, jo tās veidoja 13 apakšnozares¹⁰, un daudzas no tām varēja uzskatīt par atsevišķu jomu. Tādējādi bija iespējams samazināt atbalsta sadrumstalotību. Turklāt pievēršanās pārāk lielam skaitam prioritāro nozaru mazina ES atbalsta iespējamo ietekmi. Pārmaiņu programmā¹¹ noteikts, ka ES iesaistīsies ne vairāk kā trijās nozarēs katrā partnervalstī, lai palielinātu tās sniegtās palīdzības ietekmi un sviras efektu.

Katrai programmai piešķirtā summa bija atkarīga no vairākiem aspektiem¹². Piešķiramās summas noteica, pamatojoties uz sarunām, kas netika dokumentētas. Šā iemesla dēļ Komisija nevarēja pierādīt, ka finansējums piešķirts, izmantojot pārredzamu metodi.

Laikā, kad apturēts politiskais dialogs, Komisija nav izstrādājusi skaidru stratēģiju turpmākajām attiecībām ar Maroku

ES Tiesas spriedums un bloķētā iestāžu darbība pēc parlamenta vēlēšanām atstāja ierobežotu, tomēr jūtamu iespaidu uz sadarbību (sk. 2. izcēlumu).

Tiesa sākotnējo spriedumu pieņēma 2015. gada decembrī. Kopš tā laika sarunās par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu, migrācijas un mobilitātes partnerību un sadarbību drošības un terorisma apkarošanas jomā nav panākts nekāds progress.

Ir paredzēts, ka Asociācijas padome¹³ tiekas reizi gadā, lai pārskatītu divpusējās attiecības un izvērtētu virzību asociācijas nolīguma īstenošanā. Taču laikposmā no 2015. gada decembra līdz 2019. gada jūnijam nav notikusi neviena sanāksme. Tāpēc pēdējais pieejamais progresa ziņojums, ko sagatavoja EĀDD, attiecās uz darbību 2014. gadā. Tomēr ES delegācija turpināja regulāri sniegt politiskos ziņojumus.

Marokas īpašā statusa termiņš ir pagarināts līdz 2018. gada beigām, un tiek apsvērta iespēja to pagarināt līdz 2020. gada beigām. Turklāt Maroka ir pieprasījusi pilnībā pārskatīt divpusējās attiecībās ar ES un izstrādāt jaunu un īpaši pielāgotu satvaru, kas ir labvēlīgāks par īpašo statusu.

Tā kā netiek īstenots oficiāls politiskais dialogs, Komisija periodā pirms vienotās atbalsta shēmas beigu termiņa nav pievērsusies jaunām prioritātēm un/vai problēmām. Pēdējos gados ES delegācija ir reaģējusi uz Marokas valdības lūgumiem, balstoties uz pašreizējo vienoto atbalsta shēmu, un nav izmantojusi pauzi politiskajās attiecībās, lai pārskatītu prioritātes tās sadarbībā ar Maroku un izstrādātu skaidru un tālejošu stratēģiju. Komisija un dalībvalstis uzskatīja, ka VAS prioritātes joprojām ir aktuālas, un pagarināja 2014.–2017. gada VAS līdz 2018. gadam. 2019.–2020. gadā partnerībā nebūs jaunu prioritāšu. Vienkārši tiks piemērots īstermiņa satvars, kas līdzīgs spēkā esošajai VAS un kas var būt juridiskais pamats plānošanai 2019.–2020. gadā.

Komisija neapturēja budžeta atbalstu, jo ne Finanšu regulā (kas ir budžeta atbalsta īstenošanas pamatnostādnes), ne finansēšanas nolīgumu noteikumos nav paredzēta šā atbalsta apturēšana, ja nenotiek politiskais dialogs. Ar budžeta atbalstu saistītie maksājumi turpinājās, kā plānots, un 2016. un 2017. gadā bija lielāki nekā divos iepriekšējos gados (sk. 6. attēlu).

Avots: DEVCO datu glabātuve.

Līdzekļu devēju koordinācija nebija vienmērīga

Analīzes posma laikā ES izvērtē citus projektus, kas tiek īstenoti attiecīgajā nozarē, un rīko sanāksmes ar tehniskajiem un finanšu partneriem, lai apzinātu piešķirto un plānoto finansējumu attiecīgajā jomā. Partneru pamatgrupa (Groupe Principal des Partenaires) kopš 2016. gada tiekas reizi divos mēnešos, lai stratēģiskā līmenī apspriestos par nozarēs aktuāliem jautājumiem. Taču ne visi līdzekļu devēji, kas sniedz atbalstu Marokai (piemēram, Ķīna un Indija), tikās regulāri.

Lielākajā daļā nozaru Marokā atbalstu piešķīra dažādi līdzekļu devēji. Taču dalībvalstu un ES mērķi un prioritātes nebija saskaņoti. Lai gan kopīgas plānošanas process tika ieviests 2014. gadā, dalībvalstis to neīstenoja līdz pat 2017. gadam, kad tika panākta vienošanās par to, kā to īstenot trīs nozarēs (migrācija, dzimumu līdztiesība un arodmācības). Tā notika tāpēc, ka dalībvalstis vēlējās saglabāt katra savu pamanāmību. Lielais nozaru un iesaistīto līdzekļu devēju skaits nenāca par labu palīdzības efektivitātei.

Dažās nozarēs bija izveidoti efektīvi satvari līdzekļu devējiem, it īpaši veselības nozarē, kurā tika noteikti kopīgi mērķi un rezultātu izvērtēšanas sistēmas. Komisija vadīja finanšu un tehnisko partneru grupu veselības un sociālās aizsardzības nozarē. PAAC programmai netika organizētas oficiālas līdzekļu devēju tikšanās, taču bija izveidota viena koordinēšanas platforma, proti, G20 pakts ar Āfriku.

Tieslietu nozarē no 2015. gada līdz 2017. gadam nenotika līdzekļu devēju oficiālas sanāksmes. Tā kā Tieslietu ministrija šajā nozarē nodrošināja koordināciju kopš 2017. gada, tika rīkotas sanāksmes ar tehniskajiem un finanšu partneriem, taču tikai vienu reizi gadā, lai gan partneri bija pauduši vēlmi tikties vismaz divas reizes gadā, lai izvairītos no pārklāšanās. Par šīm sanāksmēm nav daudz dokumentācijas. Finansēšanas nolīgumā prasītā koordinācijas komiteja, kuras uzdevums ir nodrošināt ministriju un programmas partneru koordināciju, netika izveidota.

Revidētajās nozarēs, kurām sniedza atbalstu gan ES, gan citi līdzekļu devēji, bija ļoti maz kopīgu rādītāju. Veselības nozarē 11 rādītāji no 18 bija līdzīgi tiem, ko izmanto Pasaules Banka, savukārt PACC programmā līdzīgi bija septiņi rādītāji, bet sociālās aizsardzības programmā– tikai viens. Revidētajās nozarēs nenotika regulāra apmaiņa ar ikgadējiem novērtējumiem.

Budžeta atbalsta programmas nebija izstrādātas tā, lai pēc iespējas palielinātu ietekmi

Mēs pārbaudījām, vai budžeta atbalsta mērķi un rādītāji bija vērsti uz reformu sekmēšanu.

Vairāki budžeta atbalsta mērķi nebija pietiekami vērienīgi, lai sekmētu reformas

Lai gan budžeta atbalsta programmas bija pielāgotas valsts nozaru stratēģijām, ne visās bija noteikti kvantitatīvi mērķi konkrētu uzdevumu veikšanai vai rīcības plānu īstenošanai. Tāpēc ne vienmēr bija iespējams salīdzināt budžeta atbalsta programmu mērķus ar valsts nozaru mērķiem. Taču kopš 2019. gada Budžeta likums paredz prasību ministrijām budžeta projektam pievienot darbības mērķus, kas noteikti, pamatojoties uz to galvenajiem stratēģiskajiem politikas mērķiem.

Rādītāji, kas attiecās uz iestāžu izveidi, tiesību aktu izstrādi un valsts plāniem, nebija vērsti uz iznākumu.

Mēs konstatējām, ka no 86 budžeta atbalsta mērķiem 25 mērķu vēriens nebija pietiekams reformu atbalstam. Piemēram, veselības nozarē galvenās problēmas bija medicīnas personāla trūkums un pilsētu un lauku apvidu atšķirības. Taču budžeta atbalsta programma bija vērsta galvenokārt uz lauku un pilsētu atšķirību mazināšanu, un cilvēkresursu trūkums tika risināts tikai saistībā ar vienu mainīgās daļas mērķi, kurš nebija sevišķi vērienīgs: tas paredzēja divu gadu laikā pārprofilēt tikai 13 ārstus par ģimenes ārstiem.

Budžeta atbalsta programmas izstrādē netika konkrēti ņemtas vērā dažas būtiskas problēmas veselības nozarē, ko bija konstatējušas dažādas ieinteresētās personas (Veselības ministrija, Pasaules Banka u. c.), un proti: personāla bieža darba kavēšana, nomaļu teritoriju nepievilcība medicīnas darbiniekiem un slimnīcu infrastruktūras sistēmiski nepietiekams izmantojums.

Sociālās aizsardzības nozarē mērķis panākt 25 % sociālās aizsardzības centru atbilstību jaunajam likumam nebija vērienīgs, jo tas jau bija sasniegts, un augstāks rādītājs par šo jau atbilda stingrākām prasībām, ko paredzēja iepriekšējais likums.

Tieslietu nozarē mērķi, lai gan plaši, saskanēja ar reformas mērķiem, piemēram, panākt nozares neatkarību un tiesību un brīvību tiesisku aizsardzību.

PACC balstās uz trim stratēģijām, un divās no tām nebija formulēti laikā ierobežoti mērķi, tāpēc bija grūti noteikt vissvarīgākās/neatliekamās vajadzības. Programma aptvēra pārāk daudzas nozares, paredzot atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jaunuzņēmumiem, zemes īpašumtiesību sistēmai, tirdzniecībai, ilgtspējīgai attīstībai un enerģētikai.

Izstrādātie rādītāji nenodrošināja objektīvu snieguma novērtējumu

Komisija izvērtēja Marokas uzraudzības un vērtēšanas sistēmas budžeta atbalsta programmu izstrādes laikā. Tā kā nebija nozares progresa vispārējas izvērtēšanas, tā piemēroja esošās pamatnostādnes. Izņemot veselības nozari, nozaru stratēģijām ne vienmēr bija izstrādāti pilnvērtīgi darbības plāni, atsauces dati, rezultātu rādītāji un iepriekš noteikti mērķi.

Saistībā ar rādītāju noteikšanu un izmantošanu mēs konstatējām turpmāk izklāstītos trūkumus.

1. Mainīgo daļu rādītāji nebija piemēroti, lai mērītu virzību uz konkrētu mērķu sasniegšanu.
2. Gandrīz visi rādītāji attiecās uz tiešajiem rezultātiem vai procesiem (piemēram, priekšlikums izstrādāt likumu), nevis uz iznākumu.
3. Divi rādītāji nebija pietiekami būtiski, jo tie nemērīja budžeta atbalsta programmu mērķu sasniegšanu. Veselības nozarē divi rādītāji bija saistīti ar plānoto koprezultātu — mazināt pilsētu un lauku apvidu atšķirības. Abi rādītāji attiecās uz absolūtu vērtību, proti, “ārstēto diabēta pacientu skaita pieaugums lauku apvidos” un “ārstēto hipertonijas pacientu skaita pieaugums lauku apvidos”. Pacientu skaita palielināšana var nozīmēt to, ka tiek ārstēts lielāks skaits pacientu, kuriem vajadzīga ārstēšana (pozitīvs pieaugums), taču tā var nozīmēt arī to, ka Marokā palielinās saslimstība ar šīm slimībām (negatīvs pieaugums). Katrā ziņā rādītāji nebija vērsti uz to, lai izvērtētu atšķirību mazināšanos.
4. Rādītājiem bieži bija noteiktas neprecīzas atsauces vērtības, vai arī tās vispār nebija noteiktas¹⁴. Lai izmērītu attīstības gaitu un novērtētu, vai mērķi ir reāli un vienlaikus pietiekami vērienīgi, ir nepieciešams precīzs sākumpunkts.
5. Rādītājiem bija noteiktas aktualitāti zaudējušas atsauces vērtības un mērķi¹⁵. Plānošanas process ilga aptuveni gadu, tāpēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas laikā atsauces vērtības vairs neatspoguļoja faktisko situāciju un mērķi reizēm jau bija sasniegti vai gandrīz sasniegti¹⁶. Tā kā, parakstot finansēšanas nolīgumu, atsauces vērtības un mērķi netika atjaunināti, tika veikti maksājumi gadījumos, kad situācija nevis bija uzlabojusies, bet pasliktinājusies.

Grūtības atbalsta īstenošanā

Īstenošanu ietekmēja kavēšanās

Mēs pārbaudījām, vai darbības tika īstenotas, kā plānots, un vai tika sasniegti paredzētie tiešie rezultāti.

Tiešie rezultāti ne vienmēr tika sasniegti laikā un papildu atbalsts ne vienmēr nodrošināts laikā

Kopumā reformu īstenošana revidētajās nozarēs ne vienmēr notika saskaņā ar plānu. Kavēšanos galvenokārt izraisīja tiesību aktu priekšlikumu novēlota pieņemšana (sociālā aizsardzība), tas, ka Parlaments vēl nebija pieņēmis krimināllikumu un kriminālprocesa likumu (tieslietas), mērķtiecīga rīcības plāna trūkums (veselības nozare) un ierobežotais politikas dialogs ar privāto sektoru (PACC).

Tā kā reformu īstenošana kavējās tieslietu un PACC nozarē, arī daži maksājumi tika veikti vēlāk, nekā sākotnēji paredzēts. Lai gan sociālās aizsardzības pasākumi pirmajā īstenošanas gadā kavējās, Komisija neuzskatīja, ka būtu jāveic korektīvas darbības, jo kopš iepriekšējām budžeta atbalsta programmām tika īstenota tehniskā palīdzība. Komisija ir pagarinājusi PACC programmu par gadu un programmu tieslietu jomā — par diviem gadiem. Sākotnēji bija plānots, ka programmas ilgs četrus gadus (tieslietu programma – piecus).

Revidētajās nozarēs tehniskā palīdzība un mērķsadarbība papildināja budžeta atbalsta programmas (2–13 % no budžeta atbalsta summas). Lai gan šis papildinošais atbalsts revidētajās nozarēs atbilda budžeta atbalsta programmu mērķiem, bieži vien to sāka sniegt divus vai trīs gadus pēc finansēšanas nolīguma parakstīšanas. Līdz ar to budžeta atbalsts nesaņēma pienācīgu pastiprinājumu.

Ir maz liecību par to, ka ir īstenots nozaru politikas dialogs

Mēs pārbaudījām, vai Komisija piemēroja strukturētu pieeju politikas dialogam, kas ietver skaidru mērķu noteikšanu, biežu saziņu ar Marokas iestādēm un progresa uzraudzību.

Politikas dialogam ir ļoti svarīga nozīme budžeta atbalsta piešķiršanā. Tas, tāpat kā finansējuma pārskaitījumi un spēju stiprināšana, ir viens no būtiskākajiem komponentiem budžeta atbalsta nolīgumos. Politikas dialoga uzdevums ir veicināt budžeta atbalsta programmu mērķu sasniegšanu.

Lai gan politiskais dialogs bija apturēts, nozaru (politikas) dialogs starp ES delegāciju un vairākām ministrijām (piemēram, Veselības ministriju un Sociālās attīstības ministriju) turpinājās. Tomēr ES delegācijai nebija formalizētas politikas dialoga stratēģijas ar skaidriem mērķiem. Netika iegūti pierādījumi tam, ka dialogs veicināja valsts nozaru stratēģiju īstenošanu, un sanāksmju dokumentācija nebija apmierinoša. Sanāksmes notika neplānoti, ņemot vērā abu pušu vajadzības. Tieslietu un PACC jomā dialogs bija ļoti ierobežots.

Ārlietu ministrija aicināja citas ministrijas atklāti nerunāt par jebkādu no ES saņemto atbalstu. Ministriju un ES delegācijas kontakti ne vienmēr notika pienācīgā līmenī.

Komisijas veiktais rezultātu novērtējums bija neapmierinošs

Mēs pārbaudījām, vai Komisija pienācīgi uzraudzīja programmu īstenošanu un darbības rezultātus un vai bija izpildīti maksājumu veikšanas nosacījumi.

Mainīgās daļas bieži vien tika izmaksātas arī tad, ja nosacījumi nebija ne izpildīti, ne pārbaudīti

Mainīgo daļu maksājumi¹⁷ tika veikti, pamatojoties uz pārbaudes avotiem, kas noteikti finansēšanas nolīgumā un saskaņoti Komisijā un ministrijās plānošanas posmā, kā arī citiem oficiāliem valdības sniegtiem avotiem. Taču vairāki pārbaudes avoti¹⁸, kas noteikti finansēšanas nolīgumā, neeksistēja vai ministrijas tos nesniedza.

Mūsu izlasē bija iekļauti 54 mērķi, un Komisija uzskatīja, ka 33 no tiem ir sasniegti. Mēs skatījām, kā Komisija izvērtēja, vai rādītāji ir sasniegti, pirms tā veica maksājumu, un konstatējām turpmāk izklāstīto¹⁹.

1. Komisija veica maksājumus, ja bija sasniegti desmit mērķi, bet nepārliecinājās, vai dati, kas izmantoti šai pārbaudē, ir ticami. Piemēram, divi maksājumi saskaņā ar PACC programmu tika veikti, pamatojoties uz pašnodarbināto skaitu, lai gan ES delegācija nebija pārbaudījusi, vai izmantotā datubāze ir precīza. Galvenais kritērijs bija pašnodarbināto deklarācijas par savu statusu, taču ar to ir par maz, jo šāda deklarēšanās ir brīvprātīga. Finanšu ministrijas dati liecina, ka pašdeklarēto pašnodarbināto skaits aptuveni divas reizes pārsniedz to pašnodarbināto skaitu, kuri ir deklarējuši savus ienākumus nodokļu aprēķina vajadzībām.
2. Komisija veica maksājumus saistībā ar septiņiem sasniegtiem mērķiem, pamatojoties uz neatjauninātām atsauces vērtībām. Piemēram, 2017. gada maksājumiem piemērotajai atsauces vērtībai attiecībā uz dzimstības rādītāju izmantoja 2012. gada skaitliskos datus budžeta atbalsta programmai, kas tika parakstīta 2015. gadā. Tomēr, ja atsaucei būtu izmantots 2014. gads, jo dzimstība bija palielinājusies, būtu kļuvis skaidrs, ka situācija ir pasliktinājusies, un budžeta atbalsta maksājumi būtu bijuši mazāki.
3. Komisija veica maksājumus saistībā ar pieciem mērķiem, pirms tam nenoteikusi sākotnējo atsauces vērtību, kas izmantojama progresa mērīšanai. Vēl citos sešos gadījumos maksājumus veica, pamatojoties uz neatbilstīgiem aprēķiniem. Piemēram, ārstēto diabēta pacientu skaits tika aprēķināts, neņemot vērā pielāgojumus saistībā ar situāciju pirms ES atbalsta sākuma.
4. Piecpadsmit gadījumos Komisija maksāja par mērķiem, kuru sasniegšanā nebija nekāda progresa vai kuri nebija sasniegti. Piemēram, viens no mērķiem bija palielināt vispārējās prakses ārstu skaitu primārās veselības aprūpes centros lauku apvidos. Lai gan šādu ārstu skaits samazinājās, Komisija finansēja atbalstu. Pēc Palātas veiktās revīzijas attiecībā uz diviem no šiem mērķiem Komisija tomēr ir sākusi vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu izmaksātās summas.

Revidētajās nozarēs mainīgajās daļās tika izmaksāti aptuveni 88 miljoni EUR. Taču stingras kontroles trūkums rezultātu izvērtēšanā radīja finansiālo ietekmi 6,79 miljonu EUR apmērā. Turklāt atbilstīgo maksājumu apmērs sasniedza 19,9 miljonus EUR, kaut arī attiecīgie rādītāji neveicināja budžeta atbalsta programmas mērķu sasniegšanu. Summa 15,28 miljonu EUR apmērā tika izmaksāta, neveicot pienācīgas pārbaudes vai ņemot vērā neatbilstīgus pārbaudes avotus. VI pielikumā sniegts sīki izstrādāts pārskats pa attiecīgajām nozarēm.

Jāpiebilst, ka 14,65 miljoni EUR tika pārnesti, lai gan finansēšanas nolīgumā ietvertie pārnesumu noteikumi netika izpildīti. Sociālās attīstības ministrija un Tieslietu ministrija lūdza uz nākamo gadu atlikt attiecīgi piecu (atbilstīgi 10 miljoniem EUR) un triju (atbilstīgi 4,64 miljoniem EUR) rādītāju izvērtēšanu. Taču ministrijas šai sakarā nesniedza nekādu rakstisku pamatojumu, un kavēšanās nebija saistīta ar ārējiem faktoriem.

Komisija ne vienmēr rūpīgi uzraudzīja progresu

Marokai piešķirtajam īpašajam statusam ir ļoti svarīga politiskā nozīme, un tas veido visaptverošu satvaru ES un Marokas attiecībām. Tā mērķis ir stiprināt attiecības. Tomēr netika oficiāli novērtēti ne sasniegtie rezultāti, ne aptvertās jomas. Komisija plāno veikt valsts novērtējumu 2019. gadā saistībā ar ES sniegto atbalstu un palīdzību Marokai.

Komisijas apmaksāti ārējie eksperti klātienes apmeklējumus saistībā ar katru budžeta atbalsta programmu veic divas reizes gadā, kā arī katras budžeta atbalsta programmas noslēgumā. Turpmāki pasākumi saistībā ar sniegtajiem ieteikumiem viņu ziņojumos netiek atspoguļoti regulāri.

ES delegācija uzraudzīja programmas galvenokārt tad, kad veica maksājumus saistībā ar rādītāju sasniegšanu. Bieži vien tas bija pārāk novēloti, lai kavēšanās gadījumā varētu veikt nepieciešamās korekcijas. Tomēr tieslietu nozarē ES delegācija neveica pietiekamu uzraudzību darbības līmenī, un tas ietekmēja mainīgās daļas izmaksu (sk. 3. izcēlumu).

Budžeta atbalsta programmām nav būtiskas ietekmes

Budžeta atbalsta mērķi ir sasniegti tikai daļēji

Mūsu revīzijas laikā budžeta atbalsta programmas un ar tām saistītie tehniskās palīdzības līgumi joprojām tika īstenoti. Mēs vērtējām to, cik lielā mērā bija sasniegti noteiktie budžeta atbalsta programmu mērķi. Mēs izvērtējām virzību uz budžeta atbalsta mērķu sasniegšanu četrās nozarēs, ko pārbaudījām mūsu revīzijas laikā, kā arī izvērtējām iespējamo saistību starp panākto progresu un ES atbalstu.

Bija sasniegta mazāk nekā puse no budžeta atbalsta mērķiem

Lielākā daļa budžeta atbalsta programmu mērķu vēl nebija sasniegti, un šīs programmas un ar tām saistītie tehniskās palīdzības līgumi joprojām tika īstenoti. Mūsu novērtējums attiecībā uz mērķu sasniegšanu atšķiras no ES delegācijas veiktā novērtējuma. Saskaņā ar ES delegācijas sniegto informāciju no 54 mērķiem līdz 2018. gada decembrim bija sasniegti 62 % mērķu, savukārt mēs konstatējām, ka sasniegto mērķu rādītājs bija 40 % (sk. 7. attēlu). Komisija plānošanas posmā vairākus no nesasniegtajiem mērķiem bija novērtējusi kā tādus, kuru riska līmenis ir zems.

Lai gan veselības nozarē bija vērojami daži uzlabojumi (sk. 76. punktu), vairāki svarīgi budžeta atbalsta programmu rādītāji vēl nebija sasniegti, piemēram, veselības aprūpes centru labāka pieejamība lauku reģionu iedzīvotājiem, tādu sieviešu skaita pieaugums, kuras dzemdē šajos centros, zāļu labāka pieejamība veselības aprūpes centros un veselības inspektoru darbība visos reģionos.

Sociālās aizsardzības nozarē no deviņiem rādītājiem pieci bija procesu rādītāji, un tāpēc tos ietekmēja kavēšanās likumdošanas jomā (sk. 50. punktu). Attiecībā uz koprezultātu rādītājiem vēl nebija sasniegti šādi būtiski mērķi: triju gadu budžeta plāns sociālo pakalpojumu nozarei, vispārēja medicīniskā aprūpe strādājošajiem un medicīniskā aprūpe darba ņēmējiem, kuri nesaņem atalgojumu.

Tieslietu nozarē divus procesu rādītājus ietekmēja kavēšanās kriminālkodeksa pieņemšanā. Saistībā ar koprezultātu rādītājiem jānorāda, ka no astoņiem tiesu centriem, kuriem bija jāuzsāk darbība, darbojās tikai viens. Nav iespējams novērtēt, vai ir sasniegts mērķis attiecībā uz juridisko palīdzību, jo pārbaudes avots atbalsta saņēmēju noteikšanai (RAMED kartes turētāji) nebija atbilstīgs.

Saskaņā ar ES delegācijas sniegto informāciju lielākā daļa PACC mērķu bija sasniegti. Taču dokumentu trūkuma dēļ vai arī tādēļ, ka ES delegācija neveica pārbaudes, maksājumu veikšanas laikā nebija pierādījumu par piecu rādītāju sasniegšanu (sk. VI pielikumu).

Lai gan ES delegācija piešķīra termiņa pagarinājumu rādītāju izvērtēšanai (sk. 51. punktu), mērķu sasniegšanas rādītājs joprojām bija zems. Turklāt 2018. gadā Komisija noteica pieticīgākus mērķus attiecībā uz pieciem rādītājiem tieslietu nozarē, pazemināja vienu PACC rādītāju un samazināja vēl divu rādītāju mērķus. Tādējādi Komisija pazemināja nosacījumus mērķu sasniegšanai.

Budžeta atbalsts nebija pietiekami atbalstījis reformas

Budžeta atbalsta finansējums Marokā nav piesaistīts konkrētai budžeta pozīcijai. Komisija informēja²², ka šāda situācija izraisīja arvien lielāku neapmierinātību vairākās ministrijās, kuras uzskatīja, ka to centieni netiek (vai ne vienmēr tiek) atlīdzināti ar papildu finansējumu. Lai gan valsts iestādes par piemērotāko atbalsta sniegšanas metodi uzskata budžeta atbalstu, nozaru ministrijas nesaskata tā pievienoto vērtību un dod priekšroku tehniskās palīdzības saņemšanai, jo tā ir reālāka. Turklāt līdz 2018. gadam netika sagatavotas daudzgadu budžeta prognozes. Kopš 2019. gada tiek izstrādāts triju gadu budžeta plāns, ko var pielāgot budžeta atbalsta daudzgadu programmām.

Lai gan budžeta izpildes līmenis bija apmierinošs, saskaņā ar veikto revīziju par 2014.–2016. gadu, kā arī attiecībā uz Rūpniecības ministriju — par 2017. gadu, ministriju budžetā palika neizmantotas ievērojamas summas (sk. 8. attēlu). Ministriju gada budžets nebija būtiski palielinājies, un Enerģētikas ministrijā tas bija pat samazinājies (sk. 9. attēlu). Šāda situācija liek apšaubīt budžeta atbalsta pievienoto vērtību.

Avots: ES delegācija.

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Turklāt ES budžeta atbalsts veido tikai nelielu daļu no valsts IKP, un tādēļ tā kopējais sviras efekts ir ierobežots (sk. 10. attēlu).

Attiecībā uz PACC programmu publiski pieejamie statistikas dati par Maroku ir ļoti ierobežoti. Valsts iestāžu sniegtie ziņojumi nenodrošina iespēju pienācīgi uzraudzīt progresu dažādās nozarēs. Piemēram, ES delegācijas rīcībā nebija gada statistikas par vairākiem būtiskiem rādītājiem, kas tai ļautu uzraudzīt rūpniecības attīstības plānu. Tādēļ ir grūti noteikt programmas pievienoto vērtību.

Veselība

Virzībā uz veselības programmas mērķu sasniegšanu progress bija ierobežots. Piekļuve primārajai veselības aprūpei joprojām nebija vienlīdzīga — izmantojot budžeta atbalsta programmas rādītājus, pietiekamā mērā nebija mazinātas nosacījumu atšķirības publiskajā un privātajā sektorā, kā arī atšķirības pilsētās un lauku reģionos.

Netika pietiekami uzsvērta vajadzība uzlabot veselības aprūpes jomas darbinieku prasmes vai piesaistīt vairāk medicīnas studentu veselības aizsardzības nozarei. Turklāt nebija sasniegts konkrētais mērķis izveidot integrētu un pieejamu elektronisku veselības aprūpes informācijas sistēmu. Ar budžeta atbalstu iespējams labāk ilgtermiņā novērst galvenos iemeslus (proti, medicīnas personāla un iedzīvotāju skaita attiecību un pilsētu un lauku reģionu atšķirības), savukārt tā ietekme īstermiņā arī turpmāk būs ierobežota.

Sociālā aizsardzība

ES atbalsts veicināja reformas sociālās aizsardzības nozarē, bet, ņemot vērā budžeta atbalsta programmas agrīno posmu, bija pāragri vērtēt kopējo ietekmi. Budžeta atbalsts veicināja vienotas nozares politikas izstrādi sociālās aizsardzības jomā. Taču politikas īstenošanu ietekmēja ar likumdošanu saistīta kavēšanās.

Budžeta atbalsta programmas pozitīvā ietekme izpaužas tādējādi, ka personu sociālās apdrošināšanas numuru ieviešana būs saistīta ar ietekmes novērtējumu par programmām Tayssir²³, Régime d’assistance Médicale (medicīnisko pakalpojumu apdrošināšana) un DAAM²⁴. Personas sociālās apdrošināšanas numurs garantēs to, ka minēto programmu atbalstu varēs saņemt tikai atbalsttiesīgie saņēmēji, un šis aspekts būtiski ietekmēs programmu izmaksas. Turklāt sociālās apdrošināšanas numura iegūšana būs sākuma punkts visu sociālo pakalpojumu saņemšanai. Tuvākajā laikā personas sociālās apdrošināšanas numurs tiks papildināts ar krāpšanas novēršanas komponentu (izmantojot ES sniegto tehnisko palīdzību).

Tieslietas

Marokas valdība jau 2011. gadā bija uzsākusi reformas, taču tās bija komplicētas, tāpēc to īstenošana notika gausi, it īpaši saistībā ar kriminālkodeksu, kuru parlaments skata vairāk nekā divus gadus. Tomēr šīm reformām ir īpaši būtiska nozīme cilvēktiesību aizsardzības jomā (aizturēšanas apstākļi u. c.). Saskaņā ar organizācijas Freedom House²⁵ ziņojumiem²⁶ tieslietu sistēmu vēl nevar uzskatīt par neatkarīgu.

Starptautiskā Juristu komisija vienā no saviem ziņojumiem²⁷ norādīja, ka izmeklēšanas tiesneši un prokurori pastāvīgi neievēro Kriminālprocesa kodeksa noteikumus, kas paredz pirmstiesas aizturēšanu piemērot tikai izņēmuma gadījumos. 2017. gadā 42 % ieslodzīto tika piemērota preventīva aizturēšana. Šie dati apstiprina arī organizācijas Freedom House ziņojumu informāciju, kurā teikts, ka policijas piemērotās aresta procedūras neatbilst Marokas pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Kopumā panākts vien ierobežots progress virzībā uz budžeta atbalsta programmas mērķiem, kas ietver neatkarīgu tieslietu nozari, uzlabotu piekļuvi tiesībām un tiesiskumam, tiesību un brīvību labāku tiesisko aizsardzību un efektivitātes un lietderības uzlabošanu tieslietu nozarē.

PACC

Kopumā Marokas konkurētspēja uzlabojās — palielinājās eksporta apjoms un IKP, palielinājās arī ārvalstu tiešie ieguldījumi, savukārt tekošā konta maksājumu bilances deficīts samazinājās. Maroka laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam par 27 vietām ir pakāpusies Pasaules Bankas uzņēmējdarbības indeksa sarakstā (sk. VII pielikumu). 4. izcēlumā minēti pozitīvi sasniegumi saistībā ar PACC programmu.

Bija vērojama arī spēcīga politiskā griba īstenot rūpniecības attīstības stratēģiju²⁸. Kā norādījusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, lai gan tika veiktas daudzas reformas un sniegts liels atbalsts jaunuzņēmumiem un inovācijai, Marokā darbību uzsākušo starptautisko uzņēmumu skaits ir lielāks nekā izveidoto MVU skaits.

Neoficiālās ekonomikas sektors Marokā ir ļoti liels (aptuveni 2,38 miljoni uzņēmējdarbības struktūru²⁹). Tātad pat tad, ja, īstenojot PACC, izdotos formalizēt 45 000 struktūru, tam nebūtu lielas nozīmes. Nav arī garantijas, ka tā dēvētie pašnodarbinātie pēc attiecīgās kartes saņemšanas oficiāli reģistrēs savu darbību (sk. 59. punkta a) apakšpunktu). PACC atbalsts ir ierobežots — tas paredzēts tikai 250 MVU, taču Marokā ir aptuveni 735 000 MVU.

Turklāt atbalstu saņēma tikai simt eksporta uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 5 miljoniem dirhēmu (aptuveni 460 000 EUR). Saskaņā ar šo robežvērtību (5 miljoni dirhēmu) 4260 uzņēmumi (jeb 69 % no eksportējošiem uzņēmumiem) ir potenciāli atbalsttiesīgi. Tā kā mērķis bija sniegt atbalstu mazākiem uzņēmumiem un ar pieejamo finansējumu varēja atbalstīt tikai 100 uzņēmumus, zemāka robežvērtība būtu pretimnākošāka.

Informēšana par ES piešķirto atbalstu nebija pietiekami pamanāma

ES finansiālās sadarbības pamanāmība, it īpaši attiecībā uz sasniegtajiem rezultātiem, nebija pietiekama. Piemēram, netika sniegti arī kopīgi paziņojumi presei, un nekas neliecināja par to, ka ES atbalsts tiktu atzīts. Laikā, kad politiskais dialogs bija apturēts, Ārlietu ministrija aicināja citas ministrijas atklāti nerunāt par jebkādu no ES saņemto atbalstu.

Sociālās aizsardzības programmas finansēšanas nolīgumā bija iekļauts nosacījums saistībā ar komunikāciju un pamanāmību. Veselības programmā bija īpaša pamanāmības nodrošināšanai paredzēta budžeta pozīcija. Tomēr pasākumus veselības nozarē sāka organizēt, tikai sākot ar 2019. gadu. Tieslietu jomas programmā ar 2018. gada 20. decembra papildinājumu tika iekļauts papildu rādītājs “saziņas par tieslietu nozares reformu un ES atbalsta pamanāmības stiprināšana” ar izpildes termiņu 2018. gada 31. decembrī. Taču konferences par tieslietu nozares reformu tika organizētas jau pirms papildinājuma parakstīšanas, un no tām ieguvēja galvenokārt bija Tieslietu ministrija.

PACC finansēšanas nolīgums ietvēra nosacījumu par komunikāciju un pamanāmību. Lai tiktu izmaksāta pirmā mainīgā daļa, ministrijai bija izteikta prasība izstrādāt un iesniegt komunikācijas plānu. Pirms nākamās mainīgās daļas maksājuma pieprasījuma iesniegšanas vai kopā ar pieprasījumu ministrijai bija jāiesniedz arī ziņojums par komunikācijas plāna īstenošanu. Ministrija bija iesniegusi plānu, ko apstiprināja Komisija, taču līdz 2018. gada decembra beigām nebija īstenota neviena no ierosinātajām darbībām. Tas neradīja nekādas finansiālas sekas ministrijām.

ES logo netika norādīts atbalsta saņēmēju tīmekļvietnēs attiecībā uz revidētajām programmām. Tādējādi ES atbalsta Marokai pamanāmība neatspoguļoja to, ka ES ir viens no lielākajiem līdzekļu devējiem.

Ierobežots progress būtiskāko problēmu risināšanā

Mēs pārbaudījām, vai budžeta atbalsta programmas deva pozitīvu ieguldījumu transversālu jautājumu risināšanā un reģionu atšķirību mazināšanā.

Ir pierādījumi par to, ka samazinājās nabadzība, bet ne sociālās atšķirības

Nabadzības līmenis³⁰ Marokā kopš 2001. gada ir būtiski samazinājies (sk. 11. attēlu), lai gan par laikposmu pēc 2014. gada dati nebija pieejami. Tomēr nav pierādījumu par to, ka sociālās atšķirības būtu mazinājušās valsts līmenī vai arī pilsētās un lauku reģionos.

Avots: Pasaules Banka.

Marokas un visu pārējo vidēja ienākuma valstu (par kurām bija pieejami dati) Džini koeficienta³¹ salīdzinājums (2010.–2017. g.), kā arī citi neseni pētījumi, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Āfrikas Savienības³² veiktie pētījumi norāda uz to, ka sociālās atšķirības Marokā joprojām bija lielas. Tomēr Marokas sasniegumi tika caurmērā salīdzināti ar citām vidēja ienākuma valstīm (sk. 12. attēlu).

Avots: Pasaules Banka.

Ierobežoti uzlabojumi dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību jomā

Lai gan Maroka pēdējās divās desmitgadēs ir panākusi uzlabojumus sieviešu tiesību jomā, saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gada ziņojumu par dzimumu nevienlīdzību pasaulē Maroka no 149 valstīm ieņem 137. vietu. Marokas 2011. gadā īstenotās konstitucionālās reformas ietvēra vairākus priekšlikumus, lai veicinātu sieviešu politisko un ekonomisko līdzdalību. Tomēr arī pēc izskanējušajiem paziņojumiem sievietes joprojām nav pietiekami pārstāvētas vadošos amatos, pamet mācības jaunākā vecumā nekā vīriešu dzimuma skolēni un studenti un joprojām ir nepietiekami izmantots resurss Marokas ekonomikā.

ES atbalsts bija paredzēts, lai risinātu transversālus jautājumus, tādus kā dzimumu līdztiesība un cilvēktiesības, kā izklāstīts turpmāk.

1. ES rīcības plānā (īpašais statuss) un vienotajā atbalsta shēmā dzimumu līdztiesībai bija pievērsta īpaša vērība. Komisija uzraudzīja plānotos rezultātus, izmantojot ikgadējos ziņojumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu.
2. Maroka ir vienīgā valsts, kurā īsteno īpašu budžeta atbalsta programmu dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai. Lai gan 2012.–2016. gada budžeta atbalsta programmas rezultāti bija neviennozīmīgi, jo tika izmaksāti tikai 48 % finansējuma, 2018.–2020. gada periodam tika uzsākta jauna programma. Pirmās ar dzimumu līdztiesību saistītās budžeta atbalsta programmas izvērtējums atklāja, ka koprezultātu rādītāju trūkuma dēļ dzimumu līdztiesības programmas ietekme uz citām jomām bija ierobežota. Turklāt dzimumu līdztiesības principa integrēšanu varēja veikt efektīvāk, un arī ekonomiskās ar dzimumu saistītās atšķirības nebija mazinājušās.
3. Dzimumu līdztiesības aspekts bija ņemts vērā, izlietojot budžeta atbalstu sociālās aizsardzības jomā (divi no 15 rādītājiem), tieslietu jomā (divi no 10 rādītājiem) un veselības jomā (trīs no 18 rādītājiem). ES delegācijai neizdevās šo principu iekļaut PACC programmā, jo pret to iebilda ministrija.
4. Cilvēktiesības īpaši ņemtas vērā tikai tieslietu nozarē (trīs no desmit rādītājiem), taču neviens no mērķiem vēl nebija sasniegts.

Lai gan atbalsta piešķiršana bija mērķtiecīga, revidētajā periodā uzlabojumi bija ierobežoti. Turklāt ES veiktajā novērtējumā par situāciju pamattiesību jomā norādīts, ka situācija nebija uzlabojusies kopš 2014. gada.

Ierobežoto progresu dzimumu līdztiesības jomā apstiprina ANO Attīstības programmas dati par dzimumu nelīdztiesības indeksu³³ un tautas attīstības indeksu (TAI)³⁴ attiecībā uz vīriešiem un sievietēm (sk. 13. attēlu).

Avots: Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma.

Arī organizācija Freedom House apstiprina negatīvo situāciju Marokā cilvēktiesību jomā (sk. 14. attēlu). Galvenie tās minētie aspekti ir ierobežojošie noteikumi attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem, interneta brīvības ierobežojumi, pulcēšanās brīvības ierobežojumi un tieslietu nozares neatkarības trūkums. 2018. gadā Marokā pasliktinājās situācija pilsonisko brīvību jomā, jo valsts skarbi reaģēja uz vērienīgajām demonstrācijām visa gada laikā. Maroka tiek uzskatīta par valsti, kurā “brīvība ir daļēji ierobežota” (sk. 15. attēlu).

Avots: Freedom House.

Koprādītājs: 0 = vismazākā brīvība / 100 = vislielākā brīvība

Avots: Freedom House

Secinājumi un ieteikumi

Šajā revīzijā izvērtēta ES budžeta atbalsta efektivitāte Marokas prioritārajās nozarēs. Pamatojoties uz pienācīgu riska analīzi un vajadzību novērtējumu, Komisija uzskatīja, ka budžeta atbalsts ir piemērotākais palīdzības sniegšanas instruments. Taču mēs konstatējām, ka atbalsta radītā pievienotā vērtība un spēja atbalstīt reformas bija ierobežota nepietiekamas mērķtiecības, vājas īstenošanas un nepietiekamas uzraudzības dēļ. Būtiskākie trūkumi bija saistīti ar rādītāju izstrādi un rezultātu izvērtējumu. Visi paredzētie tiešie rezultāti netika sasniegti, turklāt maksājumi ne vienmēr tika veikti, pamatojoties uz mērķu sasniegšanu. Līdzekļu devēju koordinācija nebija vienmērīga. Turklāt netika iegūti pierādījumi tam, ka budžeta atbalsts būtu veicinājis reformu faktisku īstenošanu.

Komisija risināja vajadzības, kas bija apzinātas valsts un ES stratēģijās. Tomēr mēs konstatējām, ka trīs prioritārās nozares bija definētas pārāk plaši, un tas nozīmē, ka budžeta atbalsts tika izmaksāts pārāk daudzām jomām. Tas varētu vājināt tā ietekmi (sk. 25. un 26. punktu). Komisija, piešķirot finansējumu nozaru budžeta atbalsta programmām, nebija izmantojusi pārredzamu metodi (sk. 27. punktu). Komisija nebija izmantojusi pauzi politiskajās attiecībās, lai pārskatītu tās darbības prioritātes attiecībā uz Maroku un izstrādātu skaidru stratēģiju (sk. 32. un 33. punktu). Saistībā ar līdzekļu devēju koordinēšanu jānorāda, ka dalībvalstis gādāja par savu pamanāmību, nevis pielāgoja savus mērķus ES mērķiem (sk. 35. punktu). Turklāt ES un citiem līdzekļu devējiem revidētajās jomās bija noteikti tikai daži kopīgi rādītāji, uzdevumi vai novērtējumi (sk. 38. punktu).

Attiecībā uz nākamo vienotā atbalsta shēmu mēs iesakām Komisijai un EĀDD:

1. samazināt nozaru skaitu un tās izkārtot prioritārā secībā, lai ņemtu vērā mērķi palielināt ES palīdzības ietekmi;
2. piemērot pārredzamāku un labāk dokumentētu metodi, piešķirot finansējumu nozaru budžeta atbalsta programmām;
3. pastiprināt kopīgu plānošanu ar dalībvalstīm, lai palielinātu atbalsta koordinēšanu un efektivitāti.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2021. g. jūnijs.

Komisija nav izstrādājusi pilnvērtīgus darbības plānus ar atsauces datiem, rezultātu rādītājiem un iepriekš noteiktiem mērķiem. Mēs konstatējām nepilnības rādītāju izvēlē un piemērošanā, kā arī tiešo rezultātu rādītāju, nevis iznākuma un ietekmes rādītāju izmantošanu un aktualitāti zaudējušu atsauces vērtību izmantošana vai šo vērtību trūkumu (sk. 47. un 48. punktu).

Komisijai un EĀDD stingrāk jāpiemēro nosacījumi,

1. nosakot konkrētus un būtiskus darbības rezultātu rādītājus ar vērienīgiem mērķiem, lai veicinātu reformas un uzskatāmi parādītu progresu un rezultātus;
2. plašāk izmantot uz iznākumu orientētus rādītājus;
3. nosakot skaidrākas, būtiskākas un aktuālākas atsauces vērtības visiem rādītājiem.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gada decembris.

ES delegācija nebija formalizējusi politikas dialoga stratēģijas ar skaidriem mērķiem, un sanāksmes, kurās piedalījās ministriju pārstāvji, ne vienmēr tika dokumentētas. Ministriju un ES delegācijas kontakti ne vienmēr notika pienācīgā līmenī (sk. 54.–56. punktu).

Komisijai un EĀDD jāstiprina politikas dialoga satvars, pieņemot politikas dialoga stratēģiju visām jomām, kurās ES sniedz atbalstu. Šai nolūkā:

1. skaidri un pienācīgi jādefinē dialoga mērķi un plānotie rezultāti;
2. jāveic protokolēšana;
3. jāizvērtē politikas dialoga stratēģijas sasniegumi.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gada decembris.

Ar rādītājiem saistīto mērķu sasniegšanu Komisijai traucēja izvērtēt tādas nepilnības kā maksājumu veikšana, ja nebija pārbaudīta datu ticamība, neatbilstīgi aprēķini, maksājumu veikšana gadījumos, kad mērķi nebija sasniegti, un līdzekļu izmaksa, kaut arī progress nebija panākts. Turklāt 14,64 miljoni EUR tika pārnesti uz nākamo finanšu gadu, lai gan nebija izpildīti finansēšanas nolīgumā ietvertie noteikumi (sk. 58.–61. punktu).

Komisijai jāuzlabo maksājumu pārbaudes procedūras, veicot šādas darbības:

1. piemērojot atbilstīgas aprēķina metodes (attiecīgā gadījumā);
2. izmaksājot līdzekļus tikai tad, kad ir ticami pierādījumi tam, ka mērķis ir faktiski sasniegts;
3. pārnesot mērķus un ar tiem saistītos maksājumus uz citu periodu tikai tad, ja atbalsta saņēmēji ir pamatojuši kavēšanos ar ārēju faktoru iedarbību.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gada decembris.

Mēs konstatējām trūkumus Komisijas īstenotajā budžeta atbalsta darbību uzraudzībā. Piemēram, Komisija uzraudzīja programmas galvenokārt tikai tad, kad veica maksājumus saistībā ar rādītāju sasniegšanu, bet bieži vien tas bija pārāk novēloti, lai kavēšanās gadījumā varētu veikt korekcijas (sk. 47. un 62.–64. punktu).

Komisijai jāuzlabo budžeta atbalsta darbību uzraudzība, veicot šādas darbības:

1. programmu uzraudzībā plašāk izmantojot apmeklējumus uz vietas;
2. stingrāk novērtējot nozaru stratēģijas un uzraugot to īstenošanu, šai nolūkā izmantojot nozaru stratēģiju rādītājus;
3. veicot formalizētas pārbaudes par ārēju ekspertu ieteikumu izpildi un īstenojot tos ieteikumus, kurus uzskata par būtiskiem.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gada decembris.

Tika sasniegta mazāk nekā puse no budžeta atbalsta mērķiem (sk. 66.–71. punktu). Lai gan revidētajās nozarēs notika virzība uz budžeta atbalsta programmu mērķu sasniegšanu, progress bija ierobežots (sk. 72.–86. punktu). Ministriju budžeta īstenošana uzlabojās, tomēr palika neizlietotas ievērojamas summas. Šāda situācija liek apšaubīt budžeta atbalsta pievienoto vērtību (sk. 73. un 74. punktu).

ES atbalsta pamanāmība Marokā nebija pietiekama. Budžeta atbalsta programmā, kas paredzēta sociālās aizsardzības jomai, bija vispārējs noteikums par pamanāmību. Vajadzīgo darbību plāns, kas noteikts PACC finansēšanas nolīgumā, gan bija izstrādāts, bet netika ieviests. Tieslietu nozarē rādītāju attiecībā uz pamanāmību iekļāva vēlākā posmā, taču laikā, kad tika parakstīts papildinājums, mērķi jau bija sasniegti. Veselības programmas budžetā bija paredzēti izdevumi pamanāmības nodrošināšanai, taču rīcība sekoja, tikai sākot ar 2019.gadu (sk. 87.–90. punktu).

Komisijai un EĀDD budžeta atbalsta programmās jāparedz pamanāmības nosacījumi vai rādītāji, lai nodrošinātu publicitāti informācijai par ES sniegto atbalstu Marokai. Tam jābūt obligātam maksājumu veikšanas nosacījumam finansēšanas nolīgumā.

Īstenošanas mērķtermiņš: 2020. gada jūnijs.

ES atbalsts bija paredzēts, lai risinātu transversālus jautājumus, tādus kā dzimumu līdztiesība un cilvēktiesības. Lai gan atbalsta piešķiršana bija mērķtiecīga, revidētajā periodā bija vērojami tikai ierobežoti uzlabojumi (sk. 94.–98. punktu.)

Šo ziņojumu Revīzijas palāta pieņēma 2019. gada 14. novembrī sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner Lehne

Pielikumi

I pielikums. Svarīgi ES un Marokas sadarbības posmi

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

II pielikums. Ar budžeta atbalsta programmu saistītie lēmumi, līgumi un maksājumi (2014.–2018. gads)
[Eiropas kaimiņattiecību instruments: 22 04. budžeta pozīcija]

III pielikums. Citu ES instrumentu sniegtais finansējums (2014.–2018. gads)

IV pielikums. Revidēto līgumu/projektu pārskats

V pielikums. Budžeta atbalsta programmas mērķi

VI pielikums. Problēmas saistībā ar mainīgās daļas maksājumiem

VII pielikums. Galveno rādītāju izmaiņas

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

VIII pielikums. Budžeta atbalsta līgumu novērtējums attiecīgajās nozarēs

Akronīmi un saīsinājumi

ĀAB: Āfrikas Attīstības banka

BA: Budžeta atbalsts

EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests

EKI: Eiropas kaimiņattiecību instruments

EKP: Eiropas kaimiņattiecību politika

ES: Eiropas Savienība

ES Tiesa: Eiropas Savienības Tiesa

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

PACC: Vidi saudzējošas izaugsmes un konkurētspējas atbalsta programma Marokā [Programme d’appui à la croissance verte et la compétitivité du Maroc]

PB: Pasaules Banka

VAS: vienotā atbalsta shēma

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju vadīja ERP loceklis Hannu Takkula, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Turo Hentila, biroja atašejs Helka Nykaenen, darbuzdevuma vadītāja Kim Hublé, kā arī revidenti Aurélia Petliza un Dirk Neumeister.

Beigu piezīmes

¹ Avots: Komisijas dati par 2017. gadu (TRADE ĢD).

² ANO Cilvēktiesību padome, Vispārējais regulārais pārskats, Maroka, 2017. gada maijs.

³ Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (OV L 70, 18.3.2000., 2. lpp.).

⁴ Document conjoint UE-Maroc sur le renforcement des relations bilatérales/ Statut Avancé [ES un Marokas kopīgs dokuments par divpusējo attiecību pastiprināšanu / Īpašs statuss] (13 653/08).

⁵ Vispārējās tiesas 2015. gada 10. decembra spriedums (lieta T-512/12).

⁶ Padomes Lēmums 2012/497/ES (OV L 241, 7.9.2012., 2. lpp.).

⁷ Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedums (lieta C-104/16 P).

⁸ Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums (lieta C-266/16).

⁹ 65 % no asignētajiem izdevumiem un 72 % no maksājumiem.

¹⁰ Vienotā atbalsta shēma 2014.–2017. gadam. Apakšnozares ietver, piemēram, veselību, izglītību, tieslietas un lauku attīstību.

¹¹ “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma”, COM(2011) 637 galīgā redakcija.

¹² Indikatīvie piešķīrumi, kas paredzēti VAS, finansējuma līmenis, kādā ES var nodrošināt pietiekamu ietekmi uz politiku, papildu finansējums, kas vajadzīgs stratēģijas īstenošanai, finansējuma apguves spēja un citu ieinteresēto personu intervence.

¹³ Sanāksme, kurā piedalās Marokas iestāžu pārstāvji ārlietu ministra vadībā, ES Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, ES Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs un dalībvalstu pārstāvji.

¹⁴ No 54 mērķiem, kuriem tika apsvērta izmaksa, 24 būtu vajadzējis noteikt pienācīgu atsauces vērtību. Tomēr tādu noteica tikai septiņiem mērķiem. Astoņiem mērķiem atsauces vērtība nebija noteikta precīzi vai tās nebija vispār, bet deviņiem mērķiem tā bija novecojusi.

¹⁵ No 24 mērķiem, kuriem būtu vajadzējis noteikt atsauces vērtību, deviņiem tā bija zaudējusi aktualitāti. No 54 mērķiem, kuriem tika apsvērta izmaksa, astoņi jau bija sasniegti pirms finansēšanas nolīguma parakstīšanas.

¹⁶ Plānošanas posms ir ilgstošs (aptuveni gads), un tas ietver dažādus apstiprināšanas līmeņus. Komisija sarunu procedūras beigās nevar elastīgi mainīt mērķus vai rādītājus.

¹⁷ Sk. 1. izcēlumu.

¹⁸ Tas attiecās uz 12 no 42 mērķiem, kam tas bija piemērojams (t. i., 29 %).

¹⁹ Mērķis var attiekties uz vienu turpmāk minēto apakšjomu vai vairākām.

²⁰ Tas ietvēra Gilmīmas Apelācijas tiesas un 13 pirmās instances tiesu izveidi (izveidojot Tehanautas Pirmās instances tiesu un 12 tiesas centrus, tostarp Sīdī Īfnī Tiesas centru, pārveidojot par pirmās instances tiesām).

²¹ Saskaņā ar ekspertu apmeklējuma ziņojumu (2017. gada novembris), ko apstiprināja Eiropas Komisija, rezultātu sasniegšana 60 % apmērā nozīmēja tiesu centru skaita samazināšanu no 120 līdz 72 centriem (astoņiem no tiem bija jāuzsāk aktīva darbība), pamatojoties uz ministrijas lēmumu.

²² Eiropas Komisija, svarīgāko jautājumu dokuments “Pārskats par budžeta atbalsta instrumentu Marokā”, 2015. gada marts un 2018. gada oktobris.

²³ Valsts mācīšanās atbalsta programma.

²⁴ Valsts tiešā atbalsta programma atraitnēm ar bērniem.

²⁵ Freedom House ir nevalstiska organizācija, kas veic pētījumus un sniedz konsultācijas demokrātijas, politiskās brīvības un cilvēktiesību jomā.

²⁶ Piemēram, https://freedomhouse.org/report/freedom-world/2018/morocco.

²⁷ Starptautiskā Juristu komisija, “Reform the criminal justice system in Morocco: strengthen pre-trial rights, guarantees and procedures” [Krimināltiesību sistēmas reforma Marokā: tiesību, garantiju un procedūru uzlabošana pirmstiesas posmā], 2017. gada aprīlis.

²⁸ Tā ir viena no Marokas valdības būtiskākajām stratēģijām ar mērķi i) palielināt darbvietu skaitu rūpniecības nozarē, ii) mainīt Marokas ekonomikas struktūru, palielinot rūpniecības īpatsvaru IKP, iii) palielināt rūpniecības izstrādājumu eksporta apjomu, iv) palielināt ārvalstu tiešos ieguldījumu nozarē un v) uzlabot nozares produktivitāti.

²⁹ Pamatojoties uz Marokas Vispārējās uzņēmumu konfederācijas 2014. gadā veikta apsekojuma datiem.

³⁰ Visas personas, kuru patēriņa izdevumi ir zem valsts nabadzības robežas (2,15 USD dienā), uzskata par nabadzīgā(Pasaules Bankas valsts novērtējums, 2018. gada jūnijs).

³¹ Džini koeficientu izmanto, lai noteiktu ienākumu sadalījumu iedzīvotāju procentīlēs. Jo augstāks Džini koeficients, jo lielāka nevienlīdzība valstī, proti, personas ar augstiem ienākumiem saņem daudz lielāku procentuālo daļu no iedzīvotāju kopējiem ienākumiem nekā vidēji viens iedzīvotājs.

³² African Development Dynamics 2018 [Āfrikas attīstības dinamika, 2018.g.], 2018. gada 11. jūlijs.

³³ Salikts rādītājs, kas mēra sieviešu un vīriešu nelīdztiesību trijās sasniegumu jomās, proti, reproduktīvā veselība, iespējas un nodarbinātība; 100 % = nelīdztiesība, 0 % = līdztiesība.

³⁴ Salikts rādītājs, kas mēra vidējos sasniegumus tautas attīstības trijās pamata jomās, proti, ilga un veselīga dzīve, zināšanas un pienācīgs dzīves līmenis.

Laika skala

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2019

© Eiropas Savienība, 2019

Atļauts reproducēt, norādot avotu.
Lai varētu izmantot vai reproducēt fotoattēlus vai citus materiālus, uz ko Eiropas Savienība nav autortiesību, atļauja jāprasa tieši autortiesību īpašniekam.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.