ES Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu risku mazināšanas izcilības centri: jāpanāk lielāks progress

Komisijas un EĀDD atbildes

Kopsavilkums

III

Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) piekrīt Revīzijas palātas secinājumam. Tomēr iestādes nepiekrīt Revīzijas palātas piezīmēm par to, ka nav īstenots ieteikums, kurā bija ierosināts koncentrēt ES finansējumu tajās teritorijās, kas ES drošībai ir vissvarīgākās.

CBRN izcilības centru ierosmes galvenā iezīme ir augšupēja, visus apdraudējumus aptveroša un brīvprātīga pieeja, ar kuru vienlaikus tiek sekmēta un atbalstīta reģionālā sadarbība CBRN jomā, lai veicinātu ES aizsardzību pret ārējiem draudiem, kas ir tās galvenais mērķis.

Pārskatītā ES CBRN rīcības plāna (Paziņojums COM(2017) 610 final) ar nosaukumu “Rīcības plāns, ar ko uzlabo sagatavotību pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem drošības un kodoldrošības riskiem” 3. mērķī ir atzīts šīs ierosmes pilnais potenciāls un sasniegumi, jo īpaši saistībā ar “spoguļa efekta” radīšanu laikā, kad tiek stiprināta sadarbība ar Ierosmi un citiem starptautiskajiem dalībniekiem, lai veicinātu ES iekšējo drošību.

Saskaņā ar šim pamatiezīmēm Ierosme ir uzskatāma par ilgtermiņa pasākumu, kura mērķis ir vairot efektīvas reģionālās CBRN risku mazināšanas spējas. Pirmie tās īstenošanas gadi tika veltīti uzticības veidošanai partnervalstīs un starp tām, lai izveidotu pamatu ar drošību saistītu jautājumu apspriešanai to starpā un tādu reģionālu projektu ierosināšanai, kuri pievēršas arvien jutīgākām, ar drošību saistītām jomām. Tomēr, ņemot vērā augšupējo un brīvprātīgo pieeju, šo procesu nevar steidzināt, lai Ierosme nezaudētu savu uzticamību. Pēdējos divos gados Ierosme ir sasniegusi gatavību un augstu uzticamības līmeni partnervalstīs; tas tagad ļauj nodrošināt padziļinātu sadarbību CBRN drošības jomā. Lielāka partnervalstu uzticība, līdzdalība un atbalsts Ierosmei ļauj Komisijai sākt reģionālās apaļā galda diskusijas un sniegt pamatnostādnes projektu priekšlikumiem. Šāda attīstība nav viendabīga, jo katram no astoņiem reģioniem ir savas īpatnības un to nosaka vairāki faktori, kuri ietekmē Komisijas lēmumu attiecībā uz finansējuma piešķiršanu. Tādēļ, lai gan Komisija apzinās un ir pārliecināta, ka Ierosmē galvenā uzmanība tiks veltīta ES kaimiņvalstīm un pirmajam tās projektu atbalsta saņēmējam, vērā ir jāņem arī situācijas dažos kaimiņreģionos un to ietekme uz noteiktu pasākumu iespējamību.

Piemēram, Tuvajos Austrumos (MIE) partnervalstu interesi par reģionālās sadarbības īstenošanu kavē krīze Sīrijā, situācija Irākā un šo apstākļu izraisītās bēgļu un pārvietoto personu plūsmas. Šie notikumi ir piespieduši Jordāniju, pašu Irāku un Libānu (Tuvo Austrumu izcilības centru dalībnieces) vairāk pievērsties iekšpolitikas jautājumiem, nevis reģionālajai sadarbībai.

Ziemeļāfrikas un Sāhelas (NAS) reģionu, kurā sadarbība tika sākta vēlāk nekā citos reģionos, arī skar reģionālās krīzes, kas saistītas ar situāciju Lībijā. Šādos sarežģītos apstākļos izcilības centru reģionālajam sekretariātam tomēr izdevās ne tikai saglabāt sadarbību, bet arī sākt projektu robežkontroles jomā; šī ir joma, kurā reģionālo spēju vairošana ir galvenais elements, lai uzlabotu ES drošību pret draudiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību, narkotikām un cilvēku tirdzniecību.

Jutīgu tematu aplūkošana ir sākta arī Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas (SEEE) reģionā, kur nesen tika sākts projekts, kura mērķis ir “stiprināt nozieguma vietas tiesu ekspertīzes spējas, izmeklējot CBRN incidentus Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas reģionā”, apmainoties ar informāciju un organizējot mācības apakšreģionu līmenī.

Attiecībā uz izcilības centru reģioniem, kuri atrodas tālāk par ES kaimiņvalstīm, ir būtiski norādīt, ka saistībā ar CBRN nedrīkst pārāk zemu novērtēt to nozīmīgumu ES drošības uzturēšanā. Tas īpaši attiecas uz bioloģisko risku jomu: cilvēku un dzīvnieku slimību, piemēram, Ebolas vīrusa un putnu gripas, izcelsme ir meklējama ārpus ES kaimiņvalstīm, taču tās rada konkrētus riskus ES iedzīvotāju veselībai un ekonomikai. Izcilības centri palīdzēja novērst šādus riskus, īstenojot vairākus projektus, kuri saistīti ar uzliesmojumu ierobežošanu Āfrikas daļā, kas atrodas Atlantijas okeāna pusē, un Dienvidaustrumāzijas reģionā. Šajā saistībā ir vērts norādīt, ka attālums nenodrošina aizsardzību. Tie ir galīgie iemesli, kādēļ Komisija (ĢD DEVCO) apsver iespēju veidot saikni starp ES kaimiņvalstīm un citiem reģioniem bioloģiskā drošuma un bioloģiskās drošības jomā: pasākumiem, kas tiek īstenoti ārpus ES kaimiņvalstīm, ir jāatspoguļo pasākumi, kas tiek īstenoti šajās valstīs, un veiksmīgā Vidusjūras reģiona Epidemioloģisko intervences pasākumu mācību programma (Mediterranean Programme for Intervention Epidemiology Training — MediPIET) varētu būt tam piemērs.

Piemēram, CBRN risku mazināšanas pasākumu īstenošana Austrumāfrikas un Centrālāfrikas reģionā (ECA) ir nozīmīga, jo CBRN drošība šajā pasaules daļā var neapšaubāmi ietekmēt citus reģionus, tostarp ES. 60. projekts, kura mērķis ir palielināt kodoldrošību ECA reģionā, palīdz stiprināt kodolpolitikas režīmus, lai novērstu bīstamu radioloģisko materiālu un kodolmateriālu (RN), tostarp radioloģiskā starojuma un kodolstarojuma bezsaimnieka avotu, tirdzniecību. Pastāv draudi, ka šādi radioloģiskie materiāli un kodolmateriāli, kas rada augstu risku, var tikt tirgoti caur ostām uz citām vietām pasaulē. Tas pats attiecas uz ECA reģiona laboratorijām, no kurām var nozagt patogēnus un bioloģiskos aģentus (ņemot vērā nepietiekamos drošības līdzekļus šo laboratoriju aizsardzībai).

Papildus šiem pasākumiem 2018. gada Klimata pārmaiņu rīcības dokumenta projekts paredz būtisku uzdevumu izcilības centriem — būt par platformām, kas partnervalstīs ar valstu komandu un kontaktpunktu palīdzību aktualizē klimata pārmaiņu drošības jautājumu. Dokuments arī paredz papildu resursus izcilības centriem, lai sāktu un finansētu jaunus projektus, kuri pievēršas riskiem, ko ES un tās kaimiņvalstīm rada klimata pārmaiņu izraisītā slimību pārnēsātāju migrācija. Šī rīcība tiks bāzēta uz bioloģiskās drošības tīkliem, kas izveidoti 37. projektā (MEDILABSECURE), kā arī 32. un 36. projektā, kuri atbalsta MediPIET programmu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija uzskata, ka novērtējumam par to, vai šis ieteikums ir uzskatāms par izpildītu, ir jābūt pamatotam ar sarežģītāku un visaptverošāku jēdziena “ES drošībai vissvarīgākās teritorijas” definīciju, ievērojot CBRN risku un draudu veidu un mērogu, kā arī ES CBRN izcilības centru pamatiezīmes.

IV

Komisija un EĀDD piekrīt, ka visaptveroša un sistemātiska risku novērtējuma pieeja, kas aptver tīšus, dabas katastrofu un nejaušus riskus (un kas jau ir sākta), sniegs labumu Ierosmei un labāk parādīs tās vērtību gan partnervalstīm un reģioniem, gan arī pašai ES.

Šīs Ierosmes ietvaros rīki un ekspertīze, ko Komisijas nodrošina partnervalstīm, ļaus noteikt apdraudējumus (pamatojoties uz 300 vajadzību novērtējuma anketas — VNA — jautājumiem) un riskus, pamatojoties uz to spēju uzskaitījumu, kuras trūkst vai ir daļēji apmierinošas (nosaka kā nepilnības VNA rezultātos). Šie rezultāti veido pamatu tāda CBRN valsts rīcības plāna (VRP) izstrādei, kurš paredzēts noteikto risku mazināšanai. Diskusiju laikā valsts komanda tiek lūgta noteikt šo pasākumu prioritāti atbilstoši iepriekš iegūtajai informācijai par iespējamību, ka konkrētais risks ir sastopams šajā valstī. Šī pieeja ir izraisījusi partnervalstu un Komisijas komandu interesi par visaptverošāku un objektīvāku risku novērtējuma metodiku (ar palīdzību, kas pieejama uz vietas), kura ir apspriesta un šobrīd tiek iestrādāta VNA–VRP procesā. Šis uzlabotais risku novērtējuma rīks būs atbilstošs riskiem, kas noteikti VNA aizpildīšanas laikā, un tiks apspriests diskusijās par CBRN VRP dokumentu, lai sniegtu atbalstu VRP pasākumu prioritāšu noteikšanā.

Lai nostiprinātu uz riskiem pamatotu pieeju, Komisijas dienesti un EĀDD sāka izmantot papildu informācijas resursus un risku novērtējumus, kurus sagatavojuši publiski avoti, komerciāli avoti vai klasificēti avoti.

Tomēr ir jānorāda, ka ar drošību saistītās informācijas resursi aptver galvenokārt tīšos riskus un tādējādi neietver visus CBRN riskus (dabas katastrofas, nejaušos riskus), kuriem pievēršas izcilības centru Ierosme. Tādēļ netīšie (nejaušie, dabas katastrofu) riski tiek novērtēti, izmantojot papildu metodikas, kuras pakāpeniski tiek integrētas izcilības centru metodikā.

V

Risku novērtējuma komponents tiks nostiprināts un iestrādāts vajadzību novērtējuma un valsts rīcības plāna metodikā. Tam būtu jāpalīdz uzlabot partnervalstu informētību par risku novērtējuma veikšanas nozīmīgumu, lai iepazīstinātu ar iespējamām pieejām un pamatnostādnēm, kā arī efektīvāk atbalstītu šīs valstis pasākumu prioritāšu noteikšanā.

Turklāt apstāklis, ka teorētisko un praktisko simulācijas mācību nozīmīgums un skaits arvien pieaug, uzlabos risku novērtējumu, jo tās palīdzēs noteikt trūkstošās spējas partnervalstīs un to radītos riskus.

VI

Papildus tam Ierosmes ietvaros ir izveidots vienots reģionu un pasaules mēroga tīkls ar kontaktpunktiem, kuri risina CBRN jautājumus, kuru starpā valda uzticība un kuri apmainās ar informāciju, tostarp arī ārpus oficiālajām izcilības centru sanāksmēm.

Veiksmīgs piemērs (izcilības centru tīkla netiešā ietekme) notika pavisam nesen (2018. gada martā) AAF reģionā — Burkinafaso valsts kontaktpunkts, kuru iestādes informēja par radioloģiskā materiāla zādzību valstī, nekavējoties par to ziņoja Mali valsts kontaktpunktam, lai apspriestu iespējamos pasākumus šā jautājuma risināšanai un ar izcilības centru palīdzību sāktu pārrobežu sadarbību.

VII

Reģionālie sekretariāti un valstu kontaktpunkti saprot, ka tie var pamazām kļūt par vienas pieturas aģentūru jeb vienotu kontaktpunktu reģionā, kas risina CBRN reģionālos un valsts mēroga jautājumus. Tiem ir svarīga nozīme šajā koordinācijā, atbalstot reģionālo pasākumu organizēšanu (piemēram, darbseminārs par Rietumāfriku pēc Ebolas vīrusa 2017. gada oktobrī Rabātā), izstrādājot reģionālus rīcības plānus vai veicot sagatavošanas darbu reģionālām teorētiskajām vai pārrobežu mācībām.

Šādas reģionālās sadarbības piemērs ir BACAC (Vidusāzijas un Kaukāza bioloģiskā drošuma apvienības) priekšsēdētāja 2018. gada martā izteiktais piedāvājums Vidusāzijas izcilības centru sekretariātam kopīgi organizēt BACAC ikgadējo reģionālo konferenci, kura notiks 2018. gada beigās, cieši sadarbojoties ar Starptautisko Zinātnes un tehnoloģijas centru (ISTC) un notiekošo izcilības centru 53. projektu.

VIII

Komisijas dienesti kopā ar EĀDD sāka procesu, kura mērķis ir panākt aktīvāku ES delegāciju iesaisti Ierosmē. Ir panākts neliels progress — tiek nodrošināta regulāra un ciešāka saziņa ar reģionālajiem sekretariātiem, projektu īstenotājiem un pārvaldības grupu. Dažas delegācijas sniedza būtisku atbalstu, piesaistot nozīmīgas partnervalstis (Etiopiju, Mongoliju, Pakistānu, Sjerraleoni) vai aktivizējot to līdzdalību, pievēršot politisko uzmanību Ierosmei.

Panākt visu delegāciju pilnīgu iesaisti 59 izcilības centru partnervalstīs ir diezgan vērienīgs mērķis, ņemot vērā arvien sarūkošo budžetu, pieaugošo darba apjomu un laiku, kas nepieciešams šā procesa pabeigšanai. Tomēr Komisija un EĀDD pārliecinoši apstiprina, ka tiek veikta šā mērķa īstenošana.

Lai panāktu sistemātiskāku ES delegāciju iesaisti partnervalstīs un potenciālajās partnervalstīs un lai palielinātu Ierosmes politisko redzamību to akreditācijas valstī(-īs), 2018. gada janvārī attiecīgo delegāciju vadītāji ar oficiālu paziņojumu tika aicināti veikt konkrētus pasākumus.

Turklāt kopš 2017. gada beigām Ierosme ir iekļauta politisko dialogu / “drošības grupu” darba kārtībā.

Dakārā, Islamabadā, Manilā un Nairobi izvietoto reģionālās sadarbības amatpersonu darba rezultātā attiecīgo reģionu delegācijas ir labāk informētas par CBRN izcilības centru pasākumiem.

IX

Pēc apspriešanās ar Komisiju EĀDD ieviesa pielāgotus apakšmērķus un darbības rādītājus attiecībā uz Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta (IcSP) Daudzgadu indikatīvo programmu 2018.–2020. gadam.

Ir sākta rādītāju un loģisko ietvaru koriģēšana ar ārēja konsultanta palīdzību, lai uzlabotu programmas plānošanas dokumentus, darba uzdevumu, kā arī ziņojumus.

X

ES CBRN izcilības centru portāls ir Ierosmei nozīmīgs sadarbības rīks, kas ir pilnīgi decentralizēts un tiek izmantots astoņos pasaules reģionos. Ir atzīts, ka tas ir sasniedzis savus spēju robežu. Portāls būtībā ir veidots uz sadarbības pamata un, Ierosmei paplašinoties līdz pašreizējām 60 valstīm, arī tas ir palielinājies, tādēļ ir jāveicas dažas korekcijas. Tiek modernizēta pašreizējā portāla struktūra.

Saistībā ar straujo IT tehnoloģiju attīstību ir pieņemts lēmums paralēli sākt izstrādāt arī tāda jauna portāla atbalsta struktūru (back office), kurš bāzēts uz atšķirīgu standarta programmatūras protokolu, kas uzlabos tā pārnesamību, uzturēšanu, uzlabošanu un ilgtspēju. Kopīgais pētniecības centrs (JRC) šobrīd veic šādas izstrādes priekšizpēti.

XI

Komisija un EĀDD pieņem visus Revīzijas palātas ieteikumus.

Ievads

02

CBRN draudi arvien pieaug, un ir pazīmes, kas liecina par šīs tendences palielināšanos, jo īpaši attiecībā uz ķīmiskajām vielām.

04

ĢD DEVCO tik tiešām nodrošina saikni starp minētajiem darbībām, kuru (visu) mērķis ir mazināt CBRN riskus, un novērš to dublēšanos. Konkrētāk, ĢD DEVCO pārvalda ES Partnerības ierosmes divējāda lietojuma preču eksporta kontroles komponentu CBRN izcilības centru (38., 43., 47., 64. projekta) ietvaros; savukārt Starptautiskais Zinātnes un tehnoloģijas centrs (ISTC) un Ukrainas Zinātnes un tehnoloģijas centrs (STCU) ir saņēmuši atbalstu vairākiem projektiem (53., 52., 50.), pasākumiem un mācībām (Sunkar, Lionshield) un ir bijuši iesaistīti to īstenošanā.

09

Izcilības centru Ierosmes ietvaros viens no ES delegāciju uzdevumiem ir sadarboties ar ES dalībvalstu iestādēm un vēstniecībām attiecīgajās valstīs, lai nodrošinātu, ka ir pieejama pietiekama informācija par valsts kontaktpunkta (VK) darbu un tas saņem atbalstu no šīm (abu veidu) iestādēm. Lai valsts kontaktpunktu CBRN koordinācijas darbs būtu efektīvs, ir būtisks politiskais atbalsts.

Apsvērumi

16

Skatīt arī atbildi uz III punktu.

ĢD HOME galvenokārt pievēršas tīšajiem riskiem un attiecīgi galveno uzmanību pievērš tiešajiem draudiem ES pie tās robežām. Izcilības centru ierosme ir ilgtermiņa programma, kuras mērķis ir novērst visus apdraudējumu riskus (ne tikai tīšos, bet arī nejaušos un dabas katastrofu riskus). Izcilības centru īstenotās darbības ietver gan reģionālus projektus, gan arī tehnisko palīdzību uz vietas, vajadzību novērtējuma anketas, valstu rīcības plānus un atbalstu CBRN vispārējā pārvaldībā. Visas darbības tiek īstenotas ar vienu mērķi un cita citu papildina. Tādēļ projektu sadalījumu attiecībā uz finansējumu nevajadzētu aplūkot atsevišķi no pārējām darbībām.

Vidusjūras dienvidu reģiona kaimiņvalstis (NAS un MIE) tik tiešām ir prioritāra, taču arī ļoti sarežģīta teritorija, kurā ir bijušas grūtības sākt reģionālos projektus, pirms tie ir sasnieguši pietiekamu uzticības un gatavības līmeni, kā aprakstīts turpmāk.

MIE ir reģions, kurā gadiem valda ļoti sarežģīta drošības situācija. Šādi apstākļi ir lielā mērā apgrūtinājuši mērķi veicināt reģionālo sadarbību starp izcilības centru partnervalstīm. Libāna, Irāka un Jordānija ir drīzāk pievērsušās saviem iekšpolitikas jautājumiem un vajadzībām. Tomēr tiek turpinātas diskusijas un informācijas apmaiņa: Komisija uzskata, ka šis fakts pats par sevi liecina par Ierosmes izdošanos.

Turklāt jaunajā Apmācības un konsultāciju programmā, ko atbalsta izcilības centrs (68. projekts), ĢD DEVCO ir izvirzījis par prioritāru uzdevumu uzrunāt MIE izcilības centru partnerus, lai uzlabotu to CBRN spējas, un jau sācis darboties šajā virzienā. Vienlaikus ĢD DEVCO aktīvi mudina ES delegācijas izmantot citus finanšu instrumentus (lielākoties attīstības sadarbības instrumentu — ASI, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu — EKI), lai uz divpusēju attiecību pamata nodrošinātu valstu vajadzības. Šo abu darbību pamatā ir ideja izmantot citus līdzekļus, lai sasniegtu vienus un tos pašus izcilības centru spēju veidošanas mērķus, jo tad, ja ir nodrošinātas partneru vajadzības, vajadzīgajā brīdī var tikt atsākta arī reģionālā sadarbība. Saskaņā ar šo plānu nepārprotami vissvarīgākais ir nodrošināt, ka diskusijas izcilības centru ietvaros tiek turpinātas neatkarīgi no projektu un darbību relatīvā apsīkuma.

Attiecībā uz SEEE reģionu, kurā ietilpst 10 valstis, tostarp no Rietumbalkāniem un Kaukāza, — tas ir efektīvi atrisinājis problēmas, kuras skar ES, jo valstis ir sākušas pievērsties “stingrās drošības” jautājumiem, kas ietver radioloģisko materiālu un kodolmateriālu tiesu ekspertīzi un pirmo reaģēšanu uz CBRN incidentiem, un tiek organizētas arī kopīgas mācības, kurās pārbauda projektu ietekmi.

NAS reģionā sadarbība tika sākta vēlāk nekā citos reģionos, taču ātri pievērsās jautājumiem, kuri ir tikpat nozīmīgi pašam reģionam kā ES drošības interesēm. 55. projekts, kurā noteikts mērķis “stiprināt pārrobežu spējas CBRN vielu kontrolei un atklāšanai”, ietekmē cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību. Grūtības, ar kurām saskaras projekta īstenošanā, ir saistītas ar faktu, ka tajā pievēršas ļoti jutīgiem jautājumiem un partnervalstu “stingrās drošības” struktūrām, tostarp militārajā jomā.

17

Komisija un EĀDD zina, ka ir pieejami ierobežoti resursi. Tas patiesi ir iemesls lēmumam nepaplašināt CBRN izcilības centru ģeogrāfisko tvērumu, lai iekļautu Āfrikas dienvidu daļu (Dienvidāfriku, Namībiju u. c.) un Dienvidameriku vai Centrālameriku, neatkarīgi no Ierosmes globālā mēroga un tās mērķiem. Uzmanība tiek pievērsta tikai ļoti nelielam skaitam potenciālo partnervalstu, kuras galvenokārt atrodas ES (plašākā) kaimiņvalstu reģionā un kuras ir galvenās iztrūkstošās valstis Ierosmes tvērumā attiecībā uz pašreizējiem reģionālajiem sekretariātiem, jo tās ir saistītas ar būtiskiem CBRN riskiem / ieguvumiem (piemēram, Kazahstāna) vai pašas tiek uzskatītas par vērtīgu instrumentu, ņemot vērā to potenciālo spēju veicināt stagnējošo reģionālo sadarbību / Ierosmes attīstību (Kuveita).

Partnervalstu ieguldījums natūrā sekmē CBRN risku mazināšanai pieejamo resursu līmeņa pieaugumu, kā arī papildu finansējumu no ES un ārpussavienības valstu divpusējās palīdzības (piemēram, Polijas un Amerikas Savienotajām Valstīm SEEE reģionā; Francijas un Vācijas AAF reģionā).

Tomēr, lai gan ir tiesa, ka ģeogrāfiskā paplašināšanās nozīmē, ka vidēji katra valsts saņem mazāku finansiālo palīdzību, ir arī jāatzīst, ka Ierosmes tvērums un mērķi paredz atbalstu reģionālajai sadarbībai, jo CBRN riski pēc būtības sniedzas pāri valstu robežām. Etiopija, Kuveita, Pakistāna un Azerbaidžāna — visas ir jaunās izcilības centru partnervalstis, kuras pastiprina izcilības centru reģionālās sadarbības ietekmi. Piemēram, nesenās Vidusāzijas apaļā galda sanāksmes laikā Dušanbē (2018. gada martā) Pakistāna piedāvāja CA partnervalstīm savas augstā līmeņa bioloģisko materiālu, radioloģisko materiālu un kodolmateriālu spējas.

Ja projekti tiktu īstenoti tikai nelielā skaitā valstu, tie tik efektīvi neietekmētu CBRN drošību kā tad, ja tiktu aptverts viens vesels reģions. Tādēļ partnervalstu skaita palielināšana drīzāk ir aplūkojama kā veids, kā īstenot Ierosmi un galu galā uzlabot tās CBRN risku mazināšanas mērķu rezultātus un līdz ar to — ES drošību.

Turklāt Komisija izmantoja CBRN izcilības centru labo reputāciju partnervalstīs un to tīklā, lai izvēlētos valstis, par kurām ES bija izrādījusi stratēģisku interesi attiecībā uz sadarbību: tā bija Afganistāna, pēc tam Pakistāna un Etiopija (kuras tagad ir dalībnieces), kā arī Nigērija un Ēģipte, kuras Komisijas ir iesaistījusi divpusējās sarunās, lai gan tās vēl nav pievienojušās Ierosmei.

Visbeidzot, ir jāatgādina Izcilības centru iniciatīvas patiesā būtība: saskaņā ar tās augšupējo un brīvprātīgo pieeju būtu nedabiski, ja Komisijas dienesti / EĀDD noraidītu valstis, kuras vēlas iesaistīties reģionālajos pasākumos CBRN risku mazināšanai un cīņā pret CBRN draudiem.

18

Šo projektu finansējumā pārmaiņas var izskaidrot divos punktos.

Pirmkārt, attiecībā uz CBRN sektoru jēdziens “risks ES” neattiecas tikai uz ES kaimiņvalstīm. Kā paskaidrots atbildē uz III punktu, jaunākie bioloģisko riski ES bija cilvēku un dzīvnieku slimības (Ebolas vīruss un putnu gripa), kuras izcēlās ārpus kaimiņvalstīm. Šajos gadījumos projektos, kas tika veltīti AAF un SEA, par prioritārām tika izvirzītas ES tiešās intereses, lai gan šie reģioni atrodas ārpus tās kaimiņvalstīm. Šis piemērs parāda, ka attālums nav garantija drošībai, jo īpaši bioloģisko risku jomā. Tādēļ Komisija ir pārliecināta, ka ir ļoti svarīgi galveno uzmanību veltīt kaimiņvalstīm, taču, ņemot vērā CBRN risku veidu, šis nosacījums nav jāievēro pārāk stingri. Saskaņā ar to ĢD DEVCO izskata iespēju izmantot kaimiņvalstīs īstenoto MediPIET programmu (36. projekts) kā paraugu, lai sāktu līdzīgus projektus citos reģionos ar mērķi novērst un mazināt bioloģiskos riskus.

CBRN risku mazināšanas pasākumu īstenošana Austrumāfrikas un Centrālāfrikas reģionā (ECA) ir nozīmīga, jo CBRN drošība šajā pasaules daļā var neapšaubāmi ietekmēt citus reģionus, tostarp ES. 60. projekts, kura mērķis ir palielināt kodoldrošību ECA reģionā, palīdz stiprināt kodoldrošības politikas režīmus, lai novērstu bīstamu radioloģisko materiālu un kodolmateriālu, tostarp radioloģiskā starojuma un kodolstarojuma bezsaimnieka avotu, tirdzniecību. Pastāv draudi, ka šādi radioloģiskie materiāli un kodolmateriāli, kas rada augstu risku, var tikt tirgoti caur ostām uz citām vietām pasaulē. Tas pats attiecas uz ECA reģiona laboratorijām, no kurām var nozagt patogēnus un bioloģiskos aģentus (ņemot vērā nepietiekamos drošības līdzekļus šo laboratoriju aizsardzībai).

Otrkārt, kā paskaidrots atbildē uz III punktu, specifiski apstākļi dažos ES kaimiņvalstu reģionos negatīvi ietekmēja spēju apaļā galda sanāksmēs izstrādāt reģionālos projektus, kā arī Komisijas lēmumus par iespēju tos finansēt. Piemēram, MIE reģiona partnervalstis nacionāli izvirzīto prioritāšu dēļ neatbalstīja projektu priekšlikumus, kuriem bija reģionāls tvērums, — kas būtībā ir Ierosmes galvenais mērķis. Ziemeļāfrikas un Sāhelas reģionā sadarbība sākās vēlāk nekā citos reģionos, tomēr šajā delikātajā reģionā tika sākts projekts ļoti jutīgā un nozīmīgā jautājumā. Sarežģītās situācijas abās šajās teritorijās ir gan devušas Komisijai iespēju sākt projektus ļoti “stingras drošības” jautājumos, gan arī grūtības attiecībā uz projektu skaitu.

Situācija SEEE ir atšķirīga. Reģions ir viens no attīstītākajiem no astoņiem izcilības centru reģioniem attiecībā uz partneru apņemšanos un gatavību sadarboties un kopīgi īstenot pasākumus jutīgos jautājumos (piemēram, nesen radioloģisko materiālu un kodolmateriālu tiesu ekspertīzes jomā). Šis reģions ir izraudzīts, lai pārbaudītu jaunu Komisija ierosmi konkurencei CBRN pētniecības jomā, kas tiks sākta 2018. gada jūnijā visu valstu kontaktpunktu ikgadējās sanāksmes laikā. SEEE bija pirmais reģions, kas guva labumu no ciešākas saiknes ar NATO Viškovas CBRN centru 2017. gadā, un pirmais reģions, kas integrēja ĢD HOME “Apvārsnis 2020” projektus, piemēram, EDEN un eNOTICE, pastiprinot CBRN iekšējo un ārējo dimensiju kā prioritāti, kas noteikta jaunajā ES CBRN rīcības plānā. ĢD DEVCO jau ir iesaistījis savus direktorātus, kas atbildīgi par ģeogrāfiskiem jautājumiem, un ĢD NEAR ar mērķi izmantot finansējumu no ASI un EKI, lai finansētu projektus, kuri risina divpusējus jautājumus.

19

Projektu atlase pēc rindas kārtības kritērija nebūtu obligāti aplūkojama stricto sensu. Tā drīzāk ir norāde uz prioritāti, kas tiek piešķirta projektiem, kuri ir visvairāk gatavi, lai varētu tos finansēt pirms citiem projektiem, kam nepieciešamas papildu konsultācijas vai reģionālā sadarbība (piemēram, NAS reģionā, kur bija nepieciešams noteikts laiks, lai sagatavotu pirmo reģionālo projektu — 55. projektu). Viens no atzītākajiem izcilības centru sasniegumiem ir tas, ka tie spēja izveidot īstu CBRN pasaules mēroga kopienu. Šajā ziņā tiek mudināts īstenot līdzīgu pozitīvu un brīvprātīga rīcību, lai ar finansējumu atbalstītu aktīvākos dalībniekus un reģionus.

Pozitīvas konkurences stimulēšana starp 59 partnervalstīm bija arī galīgais mērķis “veiksmes stāstu” apbalvojumiem, kurus sāka piešķirt pēdējā valstu kontaktpunktu ikgadējā sanāksmē.

Attiecībā uz partnervalstu tvēruma paplašināšanu skatīt atbildi uz 17. punktu.

20

Kopumā Ierosmes augšupējā būtība ļauj Komisijai koordinēt un vadīt diskusijas, bet ne piespiest partnervalstis apspriest tematus un sākt projektus tādās jomās (pat CBRN spektrā), kuras netiek uzskatītas par reģiona kopējām vajadzībām. Šāda rīcība kaitētu Ierosmes uzticamībai un apdraudētu tās panākto progresu — pat sensitīvās jomās.

Patiesībā vairāki projekti, kas sarakstā ir iekļauti “CBRN” kategorijā, ietver C un B komponentu, kā arī (dažkārt) RN komponentu. Piemēram, 54. projekts “Spēju veidošana medicīniskai sagatavotībai un reaģēšanai uz CBRN incidentiem” aptver visu CBRN spektru, taču tika izstrādāts saskaņā ar reģiona pieprasījumu pēc zarīna gāzes ķīmiskajiem uzbrukumiem Sīrijā; šajā gadījumā cilvēku apmācība ķīmisko vielu jomā sniedza arī ieguldījumu bioloģisko risku mazināšanas spēju veidošanā. Šo pašu pamatojumu var attiecināt uz 34., 46. un 54. projektu. Turklāt arī projekti, kuru mērķis ir stiprināt valstu CBRN tiesiskos regulējumus, ir uzskatāmi par tādiem, kas apver jautājumus visā šajā jomā (t. i., 33. projekts).

Tomēr Komisija piekrīt, ka, ņemot vērā Ierosmes pāreju uz tematiem, kas vairāk orientēti uz drošību, būtu stiprināma sadarbība ar ES Izlūkošanas un situāciju centru (INTCEN). Saistībā ar 3. mērķa “Spēcīgāku iekšējo un ārējo saikņu veidošana un iesaistīšanās CBRN drošībā ar galvenajiem reģionālajiem un starptautiskajiem ES partneriem” ieviešanu jaunajā “Rīcības plānā, ar ko uzlabo sagatavotību pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem drošības un kodoldrošības riskiem” un kas tika paziņots 2017. gada 18. oktobrī (skatīt COM(2017) 610 final), ir paredzēta sistemātiskāka iestāžu sadarbība.

21

Komisija piekrīt Revīzijas palātai, ka nedrīkst apdraudēt Ierosmi, paplašinot to krietni ārpus tās tematiskā tvēruma, jo īpaši ņemot vērā strukturālo darbu, kas tiktu ieguldīts valstu komandu spēju paplašināšanai, ja pievērstos jauniem tematiem.

Tomēr Komisija un EĀDD uzskata, ka izcilības centru struktūru potenciāls atbalstīt citus ES nozīmes pasākumus, kas tiek finansēti no citām budžeta pozīcijām, ir jāizmanto ES interesēs, lai īstenotu ar CBRN drošību saistītos mērķus.

Šajā ziņā Ierosmes paplašināšana, ietverot citas tematiskās jomās (proti, sprāgstvielas), ir tiešā veidā saistīta ar politiskajiem uzdevumiem, kas izriet no ES Globālās stratēģijas “spoguļa efekta” īstenošanas; skatīt “Rīcības plānu, ar ko uzlabo sagatavotību pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem drošības un kodoldrošības riskiem”, COM(2017) 610 final.

Visbeidzot, Ierosmes augšupējo pieeju varētu uzskatīt par “apdrošināšanu” pret risku pārāk attālināties no CBRN jautājumiem: patiesībā vairākas partnervalstis un reģionālie sekretariāti jau ir pauduši savas bažas par šādu iespēju.

Ņemot vērā šos apsvērumus un notikumu attīstību, arī Komisija uzskata, ka CBRN jomas interpretācija nedrīkst būt pārāk plaša un tajā ir jāietver tikai tādi riski, kas pārklājas CBRN un organizētās noziedzības aspektā (piemēram, viltotas zāles un to tirdzniecība), un vienmēr ir jāizvērtē katrs gadījums atsevišķi.

22

Komisija iestrādās risku novērtējuma komponentu vajadzību novērtējuma un valsts rīcības plāna metodikā. Tam būtu jāpalīdz uzlabot partnervalstu informētību par risku novērtējuma veikšanas nozīmīgumu, lai iepazīstinātu ar iespējamām pieejām un pamatnostādnēm, kā arī efektīvāk atbalstītu šīs valstis pasākumu prioritāšu noteikšanā.

23

Visu atbildību par valsts komandas sastāvu, kā arī valsts komandā neietilpstošu valsts ekspertu iesaistīšanu VNA / VRP procesā uzņemas partnervalsts un valsts kontaktpunkts. Tomēr Komisija bieži vien ierosina papildu dalībniekus, kuru iesaistīšanu var apsvērt valsts kontaktpunkts.

Komisija ir veidojusi komandas palīdzībai uz vietas, pamatojoties arī uz katra reģiona konkrētajām vajadzībām, tostarp ar mērķi nodrošināt noteiktās, trūkstošās spējas.

Šobrīd palīdzība uz vietas tiek nodrošināta visos reģionos.

25

Tiek pieņemts, ka Ierosmes politiskās redzamības palielināšana stimulēs partnervalstu politisko gribu īstenot VNA / VRP procesus.

Saistībā ar vispārējās personāla samazināšanas politikas īstenošanu, kas ietekmē tos darbiniekus, kuri norīkoti izcilības centru Ierosmei, 2017. gadā bija ļoti sarežģīti sniegt palīdzību visām partnervalstīm, kas vēlējās īstenot VNA / VRP.

JRC tiek sagatavots provizorisks grafiks 2018. un 2019. gadam, kurā apkopoti dažādi palīdzības pieprasījumi, kas saņemti no partnervalstīm. Nodrošinot, ka, partnervalstīm saņemot palīdzību no Eiropas Komisijas, tiek pilnīgi ievērota VNA–VRP metodika un ka process notiek tās vadībā, JRC izmantos arī atbalstu, ko sniedz eksperti palīdzībai uz vietas un/vai ārējie eksperti. Attiecībā uz 2018. un 2019. gadu ir palielināti resursi (ekspertu pieejamība un ceļa izdevumu un sanāksmju budžets) VNA un VRP īstenošanai.

26

Fakts, ka partnervalstīm ir jāgaida rindā, lai saņemtu VNA un VRP atbalstu, ir jāuztver kā pozitīva zīme, kas liecina par Ierosmes sasniegumiem. Dati par valstu CBRN vajadzībām ļoti bieži ir sensitīvi, tādēļ bija vajadzīgs laiks, līdz partneri bija gatavi un pārliecināti, ka tie vēlas dalīties ar šo informāciju ar tādu ārēju dalībnieku kā ES. Tomēr šķiet, ka šis vilcināšanās posms tagad ir noslēdzies un tā vietā ir nākusi pozitīva, sāncensīga rīcība, lai pierādītu apņemšanos attiecībā uz Ierosmi un/vai parādītu VRP kā sasniegumu.

Šajā ziņā Izcilības centru ierosme nedaudz “cieš” no saviem sasniegumiem, jo Komisijai tagad ir jāpalielina savas spējas, lai kvantitatīvi nodrošinātu tehnisko atbalstu, lai gan ir acīmredzams resursu trūkums tā īstenošanai.

37

Valsts kontaktpunkta institucionālā atzīšana un tam sniegtais politiskais atbalsts parasti ir atkarīgs no svarīguma pakāpes, ko Izcilības centru ierosmei piešķīrušas augsta līmeņa politiskās iestādes. Ierosmes politiskās redzamības palielināšanai ir nepieciešama sistemātiskāka ES delegāciju iesaiste Ierosmes popularizēšanā, tostarp diplomātiskā ceļā atbalstot valstu kontaktpunktu nozīmi. Nozīmīga ir arī reģionālās sadarbības amatpersonu darbība reģionos, kur šādas amatpersonas ir.

Būtiski ir nodrošināt arī reģionālo sekretariātu redzamību. Tādēļ ĢD DEVCO ir nolēmis no 2018. gada palielināt budžetu reģionālo sekretariātu pasākumiem.

38

Norādījumos, kurus EĀDD 2018. gada 26. janvārī nosūtīja ES delegāciju vadītājiem izcilības centru partnervalstīs, šis mērķis ir skaidri noteikts, cita starpā aicinot izstrādāt pasākumus, lai dalībvalstu, attiecīgo starptautisko organizāciju un citu nozīmīgu līdzekļu devēju vidū palielinātu informētību par Ierosmi, tās mērķiem un rezultātiem un īstenotu rīcību, kuras rezultātā varētu veikt arī valsts kontaktpunkta / valsts komandas pakāpenisku pārveidi par vienotu kontaktpunktu visiem ar CBRN saistītiem projektiem un pasākumiem attiecīgajās valstīs.

Lai palielinātu valstu kontaktpunktu nozīmi, ir būtiski, lai ĢD DEVCO un EĀDD veiktu kopīgu darbu ar mērķi uzlabot koordināciju un sadarbību starp valstu kontaktpunktiem, reģionālajiem sekretariātiem un ES delegācijām. Sākumpunkts varētu būt vienkārša loģistikas koordinācija: ES delegācijas tiks mudinātas organizēt vai nu apaļā galda sanāksmes, vai neoficiālas ad hoc sanāksmes ar reģionālā sekretariāta vadītāju un dažiem reģionā esošajiem valstu kontaktpunktiem, iesaistot arī ES dalībvalstu vēstniecības, kā arī vietējās varas iestādes. Tas radītu izmaksas, jo īpaši ņemot vērā redzamības uzlabošanas / loģistikas budžetu, kas piešķirts reģionālajiem sekretariātiem, taču ietekme attiecībā uz valstu kontaktpunktu redzamību un pilnvarām būtu ievērojama.

39

Lai uzsvērtu, cik nozīmīgas ir reģionālās sadarbības amatpersonu funkcijas Ierosmē, EĀDD un ĢD DEVCO 2018. gada 21. februārī nosūtīja kopīgu paziņojumu tām ES delegācijām, kurām šāds atbalsts tika uzskatīts par nepieciešamu.

40

ĢD DEVCO kopā ar EĀDD sāka procesu, kura mērķis ir panākt aktīvāku ES delegāciju iesaisti Ierosmē. Ir panākts neliels progress. Tiek nodrošināta regulārāka un ciešāka saziņa ar reģionālajiem sekretariātiem, projektu īstenotājiem un pārvaldības grupu. Dažas delegācijas sniedza būtisku atbalstu, piesaistot nozīmīgas partnervalstis vai aktivizējot to līdzdalību, pievēršot politisko uzmanību Ierosmei.

Panākt visu delegāciju pilnīgu iesaisti 59 izcilības centru partnervalstīs ir diezgan vērienīgs mērķis, ko sasniegt trijos vai četros gados, ņemot vērā arvien sarūkošo budžetu, pieaugošo darba apjomu un laiku, kas nepieciešams šā projekta pabeigšanai. Tomēr Komisija un EĀDD pārliecinoši apstiprina, ka tiek veikta šā mērķa īstenošana.

Pavisam nesen EĀDD ģenerālsekretārs paātrināja šo procesu, nosūtot oficiālus paziņojumus delegāciju vadītājiem izcilības centru partnervalstīs (2018. gada janvārī), kā arī EĀDD ģenerālsekretāra vietniekam politiskajos jautājumos un reģionālajiem direktoriem (2017. gada novembrī), lai palielinātu ES delegāciju iesaisti un attiecīgi arī Ierosmes politisko redzamību.

Dakārā, Islamabadā, Manilā un Nairobi izvietoto reģionālās sadarbības amatpersonu darba rezultātā attiecīgo reģionu delegācijas ir labāk informētas par CBRN izcilības centru pasākumiem. Dienvidaustrumāzijā par ierastu praksi ir kļuvis tas, ka delegācijas uzstājas ar atklāšanas runu projektu pasākumos. Amatpersonas nodrošināja arī iespēju informēt ES dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības.

Ierosme ieguva politisko redzamību, kad ASEAN Reģionālā foruma (ARF) darbseminārā “Informētības uzlabošana un ARF sadarbības veicināšana ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu (CBRN) risku mazināšanas jomā”, kurš 2015. gada septembrī notika Filipīnās un kurā viens no vadītājiem bija ES, tika organizēta CBRN izcilības centru paneļa sanāksme ar valstu kontaktpunktiem, reģionālo sekretariātu, ANO Starpreģionālo noziedzības un tieslietu pētniecības institūtu (UNICRI) un EK JRC.

Ierosme bija viens no pasākumiem, kas tika minēts BANDARSERIBEGAVANAS Rīcības plānā ASEAN un ES ciešākas partnerības stiprināšanai (2013.–2017.), un ir viens no pasākumiem turpmākajā ASEAN un ES Rīcības plānā (2018.–2022.). Tā tika ietverta arī ASEAN un ES Darba plānā terorisma un starptautiskās noziedzības apkarošanai (2014.–2017.). Šo plānu kontekstā tiek patstāvīgi ziņots par CBRN izcilības centru pasākumiem.

41

Lai gan ĢD DEVCO atzīst, ka vairākos projektos uzmanība galu galā vairāk tika pievērsta partnervalstu spēju attīstīšanai, nevis reģionālam līmenim, ir jāatzīst arī tas, ka nevienu reģionālo pieeju nevar pilnīgi īstenot, ja valstīm nav pienācīgo spēju.

Turklāt vairāki īstenotie projekti patiešām bija tvēruma un pieejas ziņā reģionāli — MediPIET programma, kas orientēta uz visām ES kaimiņvalstīm; 41. projekts par augsta riska ķīmiskajām iekārtām un riska mazināšanu AAF reģionā un 48. projekts par labāku pārvaldību uzliesmojumu ierobežošanai AAF reģiona CBRN izcilības centru partnervalstīs.

42

Sanāksmju organizēšana ir viens no reģionālo sekretariātu pienākumiem; ĢD DEVCO ir nolēmis no 2018. gada palielināt reģionālo sekretariātu budžetu šīm sanāksmēm.

2016. gadā ĢD DEVCO sāka iekļaut teorētiskās un praktiskās simulācijas mācības visos saistītajos projektos.

Pastiprinātā informācijas apmaiņa starp ĢD DEVCO, ĢD ECHO un ĢD NEAR dienestiem, kuri nodarbojas ar katastrofu pārvarēšanas reģionālajām programmām un meklē iespējas īstenot dažas kopīgas praktiskās nodarbības un apmācību — sākot ar kopīgo interešu valstīm, kurās ir izveidoti centri (Alžīrija, Maroka, Jordānija, Gruzija), — tiks īstenota ar mērķi nostiprināt Ierosmi un pārveidot to par unikālu un spēcīgu tīklu.

44

Komisija un EĀDD pilnīgi piekrīt šim punktam. Abas iestādes patiešām ir sākušas sarunas ar attiecīgajiem ĢD DEVCO direktorātiem ģeogrāfiskajos jautājumos, kā arī ĢD NEAR, lai veidotu sinerģijas un palielinātu Ierosmes finansējuma avotus.

Šo procesu atvieglo fakts, ka reģionālais tīkls, kuru veido izcilības centri, ļauj citām ES struktūrām izmantot Ierosmi par platformu savām programmām un projektiem.

Piemēru izcilības centru pielāgošanās spējai sniedz 2018. gada Klimata pārmaiņu rīcības dokumenta projekts, kas paredz būtisku uzdevumu izcilības centriem — būt par platformām, kas partnervalstīs ar valstu komandu un kontaktpunktu palīdzību aktualizē klimata pārmaiņu drošības jautājumu. Dokuments arī paredz papildu resursus izcilības centriem, lai sāktu jaunu projektu, kurā pievēršas riskiem, ko ES un tās kaimiņvalstīm rada klimata pārmaiņu izraisītā slimību un to pārnēsātāju migrācija.

Turklāt tiek rīkotas izpētes pārrunas par iespēju pēc 2019. gada nodot MediPIET (kas šobrīd tiek finansēta izcilības centru 32. un 36. projekta ietvaros) ĢD NEAR kā Eiropas kaimiņattiecību politikas instrumentu. Ja programmas nodošana būs veiksmīga, šādu modeli var atkārtot attiecībā uz citiem izcilības centru projektiem, jo īpaši ES kaimiņvalstīs.

46

Norādījumos, kurus EĀDD 2018. gada 26. janvārī nosūtīja ES delegāciju vadītājiem izcilības centru partnervalstīs, šis mērķis ir skaidri noteikts (skatīt arī atbildi uz 38. punktu). Arī aicinājums “delegācijas politisko lietu nodaļā iecelt darbinieku, kas darbotos kā kontaktpunkts jūsu akreditācijas valstī(-īs)” mudinās ES delegācijas īstenot šo uzdevumu.

ES delegācijas SEA reģionā sniedz atbalstu partnervalstīm to VRP (projektu) izmantošanā, lai izpētītu iespējas saņemt finansējumu no citiem līdzekļu devējiem. Piemēram, ARF darbseminārā “Informētības uzlabošana un ARF sadarbības veicināšana ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu (CBRN) risku mazināšanas jomā”, kurš 2015. gada septembrī notika Filipīnās un kurā viens no vadītājiem bija ES, tika atvēlēts laiks “sakaru dibināšanas sanāksmēm”, kurās partnervalstis varēja satikt potenciālās līdzekļu devēju valstis un starptautiskās organizācijas (Pasaules Veselības organizāciju — PVO, Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju — OPCW, Starptautisko Atomenerģijas aģentūru — SAEA).

48

Komisija piekrīt apsvērumam. Informācija apmaiņa starp ĢD DEVCO un ĢD NEAR / ĢD ECHO jau notiek, taču to varētu īstenot oficiāli.

Attiecībā uz Gruziju — 2018. gada janvārī ĢD ECHO pievienojās ĢD NEAR vadītam identificēšanas uzdevumam saistībā ar ikgadējo rīcības programmu drošības, tiesiskuma un krīzes novēršanas un pārvarēšanas jomā. Pamatojoties uz Gruzijas valdības veikto vajadzību novērtējumu, ĢD NEAR arī nosaka palīdzību CBRN jautājumos 2018. gada rīcības programmā. Īstenojot turpmākus pasākumus, ES novērsīs strukturālos trūkumus valstu CBRN koordinācijā.

Turklāt kopš 2017. gada beigām ĢD NEAR un ĢD DEVCO ir izpētījuši iespēju no 2020. gada nodot MediPIET projektu ĢD NEAR.

50

Viens no galvenajiem reģionālās sadarbības amatpersonu (kas ir ĢD DEVCO darbinieki) uzdevumiem ir pārraudzīt Ierosmi savos attiecīgajos reģionos. Viņu sniegtā informācija tiek apvienota ar ĢD DEVCO projekta vadītāja īstenoto līgumu pārraudzību. Tiek ņemta vērā informācija no citām ieinteresētajām personām, un tā tiek iegūta, izmantojot Revīzijas palātas minētos līdzekļus.

Komisija piekrīt, ka ir labāk jānosaka vispārējais loģiskais ietvars (tostarp rezultātu/ietekmes rādītāji) no projekta līmeņa līdz Ierosmes līmenim. Drīzumā to būs iespējams īstenot, izmantojot visaptverošu un sistemātisku risku novērtējuma pieeju un VNA / VRP kā rīkus, lai novērtētu partnervalstīs panākto progresu.

Pieaug partnervalstu iesaiste projektu pārraudzībā. Papildus progresa sanāksmēm ar Eiropas Komisiju, kas tiek organizētas reizi sešos mēnešos, vairāki reģionālie sekretariāti nesen nolēma regulāri (2–4 reizes gadā) organizēt sekretariātos progresa sanāksmes, kurās tiekas visi projektu īstenotāji.

51

ES CBRN izcilības centru portāls ir Ierosmei nozīmīgs sadarbības rīks, kas ir pilnīgi decentralizēts un tiek izmantots astoņos pasaules reģionos. Portāls būtībā ir veidots uz sadarbības pamata un, Ierosmei paplašinoties līdz pašreizējām 60 valstīm, arī tas ir palielinājies, tādēļ ir jāveicas dažas korekcijas. Tiek modernizēta pašreizējā portāla struktūra.

Saistībā ar straujo IT tehnoloģiju attīstību ir pieņemts lēmums paralēli sākt izstrādāt arī tāda jauna portāla atbalsta struktūru (back office), kurš bāzēts uz atšķirīgu standarta programmatūras protokolu, kas uzlabos tā pārnesamību, uzturēšanu, uzlabošanu un ilgtspēju. Kopīgais pētniecības centrs (JRC) šobrīd veic šādas izstrādes priekšizpēti. Tas ietver reģistrēto lietotāju piekļuves līmeņu un lomu saskaņošanu, dokumentu repozitorija moduļa struktūras reorganizēšanu un diskusiju foruma atjaunošanu. JRC turpinās atjaunināt izcilības centru portālu, jo tam ir pieejami ar projektiem saistītie dokumenti un rezultāti, kas tiek uzglabāti, nosakot pienācīgu piekļuves līmeni.

Izcilības centru portālā būs pieejamas citu ES CBRN projektu (kas ir finansēti vai nu ES CBRN rīcības programmas, vai, ja iespējams, Drošības pētniecības programmas ietvaros) paraugprakses un pamatnostādnes.

52

Reģionālajam sekretariātam un valstu kontaktpunktiem ir pieejami progresa ziņojumi (kas tiek sagatavoti reizi sešos mēnešos). Piekļuve konkrēta projekta rezultātiem ir atkarīga no partnervalstu iepriekš sniegtas atļaujas (konfidencialitātes klauzula attiecībā uz konkrētas valsts jutīgo informāciju).

Izcilības centru projektu dokumenti un rezultāti tiek uzglabāti izcilības centra portālā, nosakot pienācīgu piekļuves līmeni un apskates/rediģēšanas tiesības. Lai dokumentu repozitorijs būtu lietotājiem draudzīgāks, tiek izstrādāta dokumentu repozitorija moduļa struktūras reorganizācija, kā arī saskaņotāka shēma attiecība uz apskates/rediģēšanas tiesībām.

53

Kā apstiprināts atbildē uz 51. punktu, ir jāuzlabo sistemātiskums informācijas vākšanā no visiem iesaistītajiem dalībniekiem un uzskaites sistēmā, un tas tiks darīts. Tomēr to būs sarežģīti īstenot, kamēr portāls nebūs pilnīgi funkcionējošs un uzticams, kas iepriekš nav bijis vienmēr nodrošināts, tādējādi izraisot apjukumu un minētās informācijas nepilnības.

54

Skatīt atbildes uz 51. un 53. punktu.

56

Uz rezultātiem vērstas uzraudzības novērtējums (ko pārvalda ĢD DEVCO galvenā mītne visām struktūrvienībām) netiek veikts visiem projektiem, bet tikai ierobežotam skaitam tādu projektu, kuri atlasīti atbilstoši prioritātēm, ko reizi gadā nosaka struktūrvienību vadītāji, un kuru budžets pārsniedz vienu miljonu euro.

Protams, tas nenozīmē, ka Komisijai nav jānodrošina atbilstoši projektu uzraudzības un novērtēšanas rīki, lai novērotu projektu rezultātus. Tādēļ JRC ir dots uzdevums veikt sistemātiskus tehniskos novērtējumus par visiem izcilības centru projektiem.

57

Komisija atzīst šo trūkumu attiecībā uz mērķiem un rādītājiem, kā arī nepieciešamību izveidot skaidru saikni starp tiem. Lai novērstu šo trūkumu, ĢD DEVCO un JRC ir jau sākuši izstrādāt rādītājus, pamatojoties uz jau paveikto divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā. Paralēli tam informāciju varēs gūt, aktīvāk Ierosmē pievēršoties teorētisko un praktisko simulācijas mācību organizēšanai reģionu un apakšreģionu līmeni, jo mācības var izmantot kā projektu ietekmes rādītājus.

58

Tiek veltītas papildu pūles, lai nodrošinātu, ka izcilības centru portāls tiek regulāri atjaunināts, pievienojot ar projektiem saistītus dokumentus, kas pieejami JRC. Izcilības centru portāls tiek izmantots kā repozitorijs dokumentiem, kas tiek sagatavoti novērtēšanas procesā.

Dažos gadījumos novērtējums tika papildināts ar informāciju, kas iegūta no citiem avotiem, nevis no projektu dokumentiem.

Informācijas apkopošana novērtēšanas nolūkā tiek sistemātiski veikta projektu vadības komitejās, izmantojot īpašas atgriezeniskās saites veidlapas (attiecībā uz apmācības komponentiem). Jau divus gadus tiek arī iesaistīti gan augsta līmeņa eksperti no dalībvalstīm, gan eksperti palīdzībai uz vietas un tiek izmantota to sniegtā informācija.

59

Saistībā ar vispārējās personāla samazināšanas politikas īstenošanu, kas ietekmē tos JRC darbiniekus, kuri norīkoti izcilības centru Ierosmei, JRC, vienojoties ar ĢD DEVCO, norīkoja un koordinēja neatkarīgus pētniecības un inovācijas ekspertus C, B un RN jomā, lai novērtētu projektu īstenošanu atbilstoši ĢD DEVCO apstiprinātajai novērtēšanas metodikai.

Ekspertu komanda, kurai tika uzticēts attiecīgais uzdevums, JRC darba grupas uzraudzībā par katru projektu sagatavoja standartizētus novērtējuma ziņojumus. Turklāt JRC velta visas pūles tam, lai nodrošinātu, ka izcilības centru projektu novērtējumos tiek izmantota jaunākā informācija un novērtējuma ziņojumi tiek izdoti laikus, lai varētu veikt konkrētus pasākumus, pamatojoties uz iespējamiem ieteikumiem, — jau ir panākti uzlabojumi.

60

Tiek cerēts, ka, panākot aktīvāku ES delegāciju iesaisti, tiks pastiprināta arī Ierosmes ietvaros īstenoto projektu sasniegto rezultātu ilgtspēja.

Secinājumi un ieteikumi

62

Komisija nepiekrīt, ka nav īstenots ieteikums koncentrēt ES finansējumu tajās teritorijās, kas ES drošībai ir vissvarīgākās.

Skatīt atbildi uz III punktu, kā arī atbildes uz 16., 17., 18. un 19. punktu.

65

Komisija iestrādās risku novērtējuma komponentu vajadzību novērtējuma un valsts rīcības plāna metodikā. Tam būtu jāpalīdz uzlabot partnervalstu informētību par risku novērtējuma veikšanas nozīmīgumu, lai iepazīstinātu ar iespējamām pieejām un pamatnostādnēm, kā arī efektīvāk atbalstītu šīs valstis pasākumu prioritāšu noteikšanā.

1. ieteikums

Komisija un EĀDD pieņem ieteikumu.

1. EĀDD un Komisijas dienesti aplūkos iespēju veikt šādu analīzi.
   
   Sadarbība ar ĢD HOME un tā CBRN padomdevēju grupu, kurā ietilpst nesen norīkotie CBRN koordinatori no ES dalībvalstīm, tiks turpināta un pastiprināta, ja tas būs nepieciešams, un tiks rastas sinerģijas (piemēram, pašreizējo CBRN mācību spēju un ekspertu apzināšana; līdzdalība pārrobežu teorētiskās un praktiskās simulācijas mācībās).
2. Risku novērtējuma komponents tiks iestrādāts izcilības centru vajadzību novērtējuma un valsts rīcības plāna metodikā. Tam būtu jāpalīdz uzlabot partnervalstu informētību par risku novērtējuma veikšanas nozīmīgumu, lai iepazīstinātu ar iespējamām pieejām un vadlīnijām, kā arī efektīvāk atbalstītu šīs valstis pasākumu prioritāšu noteikšanā.
3. Komisija (JRC un ĢD DEVCO) ir sagatavojusi provizorisku grafiku 2018. un 2019. gadam, kurā apkopoti dažādi palīdzības pieprasījumi, kas saņemti no partnervalstīm. Nodrošinot, ka, partnervalstīm saņemot palīdzību no Eiropas Komisijas, tiek pilnīgi ievērota VNA–VRP metodika un ka process notiek tās vadībā, JRC izmantos arī atbalstu, ko sniedz eksperti palīdzībai uz vietas un/vai ārējie eksperti, un tiks piesaistīti atbilstoši resursi šim uzdevumam.

2. ieteikums

Komisija pieņem ieteikumu un jau ir sākusi īstenot reģionālus pasākumus, tostarp praktiskās un teorētiskās simulācijas mācības reģionu un apakšreģionu līmenī.

Izcilības centru reģionālajās apaļā galda sanāksmēs ir redzams arvien pieaugošāks līdzdalības līmenis un aktīvāka rīcība attiecībā uz reģionālā tīkla veidošanu, sadarbību un pasākumu sagatavošanu, kā arī komunikāciju ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām (Āfrikas Savienību, ASEAN, ISTC, STCU, PVO, OPCW, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju, ANO Drošības padomes komiteju, kura izveidota saskaņā ar Rezolūciju 1540, Bioloģisko un toksisko ieroču konvenciju, BACAC u. c.).

Tiks sīkāk aplūkota iespēja organizēt kopīgas praktiskās nodarbības un mācības ar notiekošajām katastrofu pārvarēšanas programmām, kuras pārvalda ĢD ECHO un ĢD NEAR.

3. ieteikums

Komisija un EĀDD pieņem ieteikumu.

1. EĀDD un Komisija izskatīs iespēju uzticēt CBRN pienākumus terorisma apkarošanas ekspertiem tajās delegācijās, kurās tie ir norīkoti.
2. CBRN jautājums jau ir iekļauts dažos drošības dialogos. Turpmāk to var īstenot regulārāk.

4. ieteikums

Komisija un EĀDD pieņem ieteikumu.

ĢD DEVCO jau ir sācis sarunas ar ĢD NEAR un saviem attiecīgajiem direktorātiem ģeogrāfiskos jautājumos, kā arī ĢD ECHO par katastrofu pārvarēšanu.

5. ieteikums

Komisija pieņem ieteikumu.

JRC un ĢD DEVCO ārējā atbalsta grupa uz rezultātiem vērstai uzraudzībai jau nodrošina atbalstu ĢD DEVCO rādītāju uzlabošanā un vienkāršošanā, kā arī saskaņošanā Daudzgadu indikatīvās programmas, Ikgadējo rīcības programmu un īstenoto projektu ietvaros.

6. ieteikums

Komisija pieņem ieteikumu.

ES CBRN izcilības centru portāls ir Ierosmei nozīmīgs sadarbības rīks, kas ir pilnīgi decentralizēts un tiek izmantots astoņos pasaules reģionos. Portāls būtībā ir veidots uz sadarbības pamata un, Ierosmei paplašinoties līdz pašreizējām 60 valstīm, arī tas ir palielinājies, tādēļ ir jāveicas dažas korekcijas. Tiek modernizēta pašreizējā portāla struktūra.

Saistībā ar straujo IT tehnoloģiju attīstību ir pieņemts lēmums paralēli sākt izstrādāt arī tāda jauna portāla atbalsta struktūru (back office), kurš bāzēts uz atšķirīgu standarta programmatūras protokolu, kas uzlabos tā pārnesamību, uzturēšanu, uzlabošanu un ilgtspēju. Kopīgais pētniecības centrs (JRC) šobrīd veic šādas izstrādes priekšizpēti.

1. Tiek modernizēta izcilības centru pašreizējā portāla struktūra. Tas ietver reģistrēto lietotāju piekļuves līmeņu un lomu saskaņošanu, dokumentu repozitorija moduļa struktūras reorganizēšanu un diskusiju foruma atjaunošanu. JRC turpinās atjaunināt izcilības centru portālu, jo tam ir pieejami ar projektiem saistītie dokumenti un rezultāti, kas tiek uzglabāti, nosakot pienācīgu piekļuves līmeni.
2. Izcilības centru portālā būs pieejamas citu ES CBRN projektu (kas ir finansēti vai nu ES CBRN rīcības programmas, vai, ja iespējams, Drošības pētniecības programmas ietvaros) paraugprakses un pamatnostādnes.