Eiropas Revīzijas palāta
Mūsu darbības 2023. gadā
Eiropas Revīzijas palāta
Kas mēs esam
- Eiropas Savienības (ES) ārējās revīzijas iestāde;
- iestāde izveidota ar 1975. gada Briseles līgumu, sāka darbu 1977. gada oktobrī;
- Eiropas Savienības iestāde kopš 1993. gada saskaņā ar Māstrihtas līgumu;
- 27 locekļu koleģiāla organizācija, kurā ir pa vienam loceklim no katras ES dalībvalsts; locekļus amatā ieceļ Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu;
- aptuveni 950 darbinieku – visu ES valstu pilsoņi.
Ko mēs darām
- pārbaudām, vai ES pareizi uzskaita tās rīcībā esošos līdzekļus un pareizi piemēro finanšu noteikumus un vai ES politikas virzieni un programmas sasniedz paredzētos mērķus un nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi;
- palīdzam uzlabot ES finanšu pārvaldību un sekmējam pārskatatbildību un pārredzamību;
- brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un panākumiem, kā arī piedāvājam ievirzes ES politikas veidotājiem un likumdevējiem;
- iesniedzam apsvērumus un ieteikumus Eiropas Parlamentam, Padomei, valstu valdībām un parlamentiem, kā arī sabiedrībai kopumā.
Priekšsēdētāja ievadvārdi
Godātais lasītāj!
Sasniedzot 2021.–2027. gada ES ilgtermiņa budžeta viduspunktu, ir acīmredzams, ka izaicinājumi, ar kuriem nācies saskarties kopš tā pieņemšanas, ir bijuši gan nepieredzēti, gan negaidīti, un tādējādi tie ir radījuši ievērojamu spriedzi budžeta kapacitātei. Lai gan ES budžets sāk pielāgot savas prioritātes, lai risinātu visneatliekamākos jautājumus, piemēram, par atbalstu Ukrainai, migrāciju un procentu likmju pieaugumu saistībā ar NextGenerationEU finansējumu, tam ir jāturpina īstenot tādas esošās prioritātes kā, piemēram, pētniecība un inovācija, investīcijas klimata pārmaiņu jomā un digitālā pārkārtošanās.
Šajā vidē, tāpat kā visām ES iestādēm, Eiropas Revīzijas palātai (ERP) ir jābūt reaģētspējīgai un reaģējošai, lai pildītu savu ES neatkarīga ārējā revidenta lomu. 2023. gadā mēs konsekventi sniedzām objektīvus novērtējumus par ES politiku un programmām, izvērtējot ES līdzekļu finanšu pārvaldību visā Savienībā un ārpus tās un vērtējot dažādu politikas jomu un iniciatīvu nodrošināto līdzekļu atdevi.
Šajā pārskatā ir sniegta visaptveroša informācija par mūsu darbībām un publikācijām 2023. gadā, tostarp par mūsu vadības, personāla un revīzijas atbalsta funkcijām.
Visi mūsu gada pārskati, kuros aprakstīti finanšu un atbilstības revīziju darba rezultāti saistībā ar ES budžetu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas attīstības fondiem, tika publicēti oficiālajos termiņos. Mūsu publicētie īpašie ziņojumi, kuros galvenā uzmanība pievērsta konkrētiem izdevumiem un politikas jomām, aptvēra virkni tematu, tostarp ES rūpniecības politiku akumulatoru jomā, klimata mērķrādītājus, personu ar invaliditāti līdztiesību un Atveseļošanas un noturības mehānisma sniegumu.
Turklāt mēs sagatavojām četrus atzinumus, kuros izskatīti Komisijas tiesību aktu priekšlikumi. Tajos tika risināti būtiski jautājumi, piemēram, Ukrainas mehānisma izveide, citā bija apskatīta kārtība, kādā tiek darīti pieejami jaunie Eiropas Savienības pašu finanšu resursi.
Šīs darbības apliecina mūsu pastāvīgo apņēmību piešķirt prioritāti jautājumiem, kuri tieši ietekmē ES iedzīvotāju labklājību.
Domājot par 2024. gadu, jāsaka, ka ES budžets, visticamāk, tiks pilnveidots un palielināts, lai risinātu jaunas problēmas. Līdz ar gaidāmajām vēlēšanām mēs paredzam izmaiņas Eiropas Parlamentā un Komisijā un paužam gandarījumu par jaunajām perspektīvām un iespējām, ko tās sniegs. Šo izmaiņu kontekstā ERP joprojām ir stingri apņēmusies nodrošināt pārskatatbildību un pārredzamību. Mēs turpināsim sniegt neatkarīgus un objektīvus ziņojumus par ES nākotnei svarīgiem jautājumiem ES iedzīvotājiem, institucionālajām ieinteresētajām personām un partneriem gan ES, gan dalībvalstu līmenī.
Tikmēr aicinu jūs izlasīt detalizēto apkopojumu par mūsu darbībām un sasniegumiem pagājušajā gadā un saņemt informāciju par vēl veicamajiem pasākumiem.
Tony Murphy
priekšsēdētājs
Īsumā par 2023. gadu
Mūsu darbības
Mūsu 2021.–2025. gada stratēģija
Mēs izmantojam daudzgadu stratēģijas, lai virzītu savu revīzijas darbu, veicinātu organizatoriskas izmaiņas nolūkā nemitīgi uzlabot darbu un arī turpmāk būtu publiskā sektora revīzijas attīstības priekšgalā.
labs progress
2023. gada beigās noslēdzās mūsu 2021.–2025. gada stratēģijas trešais gads. Mūsu stratēģiskie mērķi šim piecu gadu periodam ir uzlabot visu ES darbības veidu pārskatatbildību, pārredzamību un revīzijas kārtību, virzīt revīzijas uz tādām jomām un tādiem tematiskiem jautājumiem, kur mūsu pievienotā vērtība būtu vislielākā, un sniegt stingru revīzijas pārliecību sarežģītos un strauji mainīgos apstākļos.
Lai stratēģiju īstenotu praksē, mēs esam vienojušies par katra mērķa īstenošanas pasākumiem, atbildības sadalījumu un termiņiem. Šogad esam panākuši labu progresu vairāku darbību īstenošanā, konkrēti, ir:
- atlasīti revīzijas uzdevumi, kas pienācīgi aptver stratēģiskās jomas;
- veiktas vairākas revīzijas par dažādiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) aspektiem, tostarp sagatavots otrais revīzijas atzinums par ANM izdevumiem saskaņā ar mūsu stratēģisko pieeju iniciatīvai NextGenerationEU (NGEU);
- formulēts rīcības plāns sadarbībai ar institucionālajām ieinteresētajām personām;
- veikts vidusposma novērtējums par stratēģijas īstenošanas pasākumu progresu.
ES darbību lietderības un pareizības revidēšana
un atbilstības revīzija
Mūsu revīzijas sniedz ES iedzīvotājiem un politikas veidotājiem neatkarīgus, objektīvus ziņojumus par galvenajiem ES nākotnei nozīmīgajiem jautājumiem, izceļot to, kas darbojas labi, un vēršot uzmanību uz to, kas tik labi nedarbojas, un ierosinot pārmaiņas.
Lietderības revīzijās aplūkojam ES politikas virzienu un programmu saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti. Tajās galveno uzmanību pievēršam ES aktuālām tēmām, un tās ir:
- Savienības ekonomikas konkurētspēja;
- noturība pret Savienības drošības apdraudējumiem un Eiropas vērtību – brīvības, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošana;
- klimata pārmaiņas, vide un dabas resursi;
- Savienības fiskālā politika un publiskās finanses.
Šo revīziju mērķis ir palīdzēt ES labāk sasniegt politikas mērķus.
Mūsu finanšu un atbilstības revīzijas aptver ES budžetu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas attīstības fondu (EAF) budžetus. Mēs sniedzam ticamības deklarāciju par gada pārskatu ticamību un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.
Varam uzsākt arī īpaši atlasītas atbilstības revīzijas, kurās pārbaudām ES budžeta uzskaites stāvokli un finanšu pārvaldību vai novērtējam, vai pārvaldības un kontroles sistēmas, ko piemēro ES līdzekļu iekasēšanai un tērēšanai, atbilst ES un valstu noteikumiem.
Visbeidzot, mēs esam daudzo ES aģentūru, decentralizēto struktūru, kopuzņēmumu un Eiropas skolu ārējās revīzijas iestāde.
Visas revīzijas veicam saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora revīzijas standartiem.
Darba programma
2024. gadam un turpmāk
Mūsu darba programmā 2024. gadam un turpmāk, kas publicēta 2023. gada decembrī, ir uzsvērtas mūsu revīzijas prioritātes turpmākajiem gadiem un ir sniegtas ziņas par 73 īpašajiem ziņojumiem un apskatiem, kurus līdztekus ikgadējiem pārskatiem un ziņojumiem plānojam publicēt, sākot no 2024. gada. Programma ir stingri pieskaņota prioritārajām jomām, kas noteiktas mūsu 2021.–2025. gada stratēģijā.
Prioritātes “Savienības ekonomiskā konkurētspēja” ietvaros mēs plānojam publicēt ziņojumus, kas cita starpā aptver mākslīgo intelektu, digitālo pārveidi, ūdeņraža rūpniecības politiku un mikroshēmu nozari.
Prioritātes “Noturība pret draudiem Savienības drošībai un Eiropas vērtību – brīvības, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošana” ietvaros plānojam publicēt ziņojumus, piemēram, par migrācijas pamatcēloņiem Āfrikā un militāro mobilitāti.
Prioritārajā jomā “Klimata pārmaiņas, vide un dabas resursi” mēs plānojam publicēt ziņojumus, kas aptver plašu tematu loku, tostarp gāzes piegādes drošību Savienībā, pielāgošanos klimata pārmaiņām un bioloģisko lauksaimniecību.
Prioritātes “Savienības fiskālā politika un publiskās finanses” ietvaros mēs plānojam publicēt ziņojumus par tādām tēmām kā kaitējoša nodokļu konkurence, pašu resursi, kas pamatojas uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.
Visās stratēģiskajās jomās mēs plānojam izskatīt arī Atveseļošanas un noturības mehānismu, aptverot tādus jautājumus kā kontroles sistēmas dalībvalstīs un instrumenta zaļais un digitālais pīlārs.
Revīzijas darbs uz vietas
Lielāko daļu revīzijas darba mēs veicam savās telpās Luksemburgā. Mūsu revidenti arī veic daudzus apmeklējumus Eiropas Komisijā, kas ir mūsu galvenā revidējamā vienība, un citās ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās, kā arī valstu, reģionālās un pašvaldību iestādēs dalībvalstīs, ES delegācijās trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, kas rīkojas ar ES līdzekļiem.
Mēs arī apmeklējam ES līdzekļu saņēmējus uz vietas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām. Šajās pārbaudēs izsekojam revīzijas takai un iegūstam tiešus revīzijas pierādījumus no tiem, kuri iesaistīti ES politikas virzienu un programmu pārvaldībā un kuri iekasē vai izmaksā ES līdzekļus, kā arī no šo līdzekļu saņēmējiem.
Revīzijas grupās parasti ir divi vai trīs revidenti, un revīzijas apmeklējumi ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Pārbaudes uz vietas joprojām ir ļoti svarīgs revīzijas darba elements. Eiropas Savienības robežās tās parasti koordinējam sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI).
2023. gadā mēs veicām ievērojami vairāk apmeklējumu uz vietas salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim gadiem, kad joprojām daļēji bija spēkā ar Covid‑19 saistīti ceļošanas un sabiedrības veselības ierobežojumi. Kopā skaitot, mēs pavadījām 3527 dienas dalībvalstīs un trešās valstīs salīdzinājumā ar 2039 dienām 2022. gadā, 857 dienām 2021. gadā, 1190 dienām 2020. gadā un 3605 dienām 2019. gadā. Mūsu revidenti pavadīja 1370 dienas arī ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās, kā arī dažādās starptautiskās organizācijās un privātos revīzijas uzņēmumos. Šie skaitļi par 2022., 2021., 2020. un 2019. gadu bija attiecīgi 945, 299, 627 un 2504 dienas.
Papildus pārbaudēm uz vietas turpinām izmantot attālinātu revīziju un pierādījumu vākšanu elektroniski. Lai strādātu saziņā ar revidējamām vienībām, mēs izmantojām videokonferenču rīkus un citu informācijas tehnoloģiju, piemēram, drošu datu un dokumentu koplietošanu.
Mūsu ziņojumi
Mūsu revīzijas ziņojumi, apskati un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tie palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzīt un kontrolēt ES politikas mērķu sasniegšanu un prasīt atbildību no tiem, kuri atbild par ES finansējuma pārvaldību, īpaši ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā.
Īpašie ziņojumi un apskati
2023. gadā mēs publicējām 35 īpašos ziņojumus un apskatus, kuros risinātas daudzas no problēmām, ar kurām ES saskaras dažādās ES izdevumu un rīcībpolitikas jomās. Tēmas cita starpā ietvēra enerģētikas savienību, klimata pārmaiņas un attīstības palīdzību, intermodālos kravu pārvadājumus, ES rūpniecības politiku akumulatoru jomā, personu ar invaliditāti līdztiesību, ES banku uzraudzību, biodegvielas un interešu konfliktus ES kohēzijas un lauksaimniecības izdevumu jomā. Trīs ziņojumi bija saistīti ar atveseļošanas iniciatīvu NextGenerationEU: to tēmas bija Komisijas kontroles sistēma attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu, NGEU parādu pārvaldība Komisijā un Atveseļošanas un noturības mehānisma snieguma uzraudzības sistēma.
Īpašajos ziņojumos mēs skatām, vai atlasītu ES politikas virzienu un programmu mērķi ir sasniegti, vai rezultāti ir sasniegti efektīvi un lietderīgi un vai ES darbība ir radījusi pievienoto vērtību, t. i., vai ir panākts vairāk, nekā būtu iespējams tikai ar darbību atsevišķas valsts līmenī. Šajos ziņojumos mēs arī sniedzam ieteikumus par to, kā ietaupīt naudu, strādāt labāk, izvairīties no izšķērdēšanas vai efektīvāk sasniegt plānotos politikas mērķus.
Mūsu apskatu mērķis ir aprakstīt un analizēt konkrētu situāciju, bieži transversālā skatījumā, balstoties uz mūsu iepriekšējo revīzijas darbu vai citu publiski pieejamu informāciju. Apskatus varam izmantot arī, lai izklāstītu veikto analīzi par jomām un jautājumiem, ko vēl neesam revidējuši, vai lai konstatētu faktus par konkrētām tēmām vai problēmām. Pretstatā revīzijām tematiskajos apskatos netiek sniegtas atbildes uz izvērtējuma jautājumiem vai sniegta pārliecība.
Dažās turpmākajās šā pārskata lapās dots ieskats mūsu darbā un 2023. gada īpašo ziņojumu piemēri dažādās politikas jomās.
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana
Īpašais ziņojums 18/2023 “ES klimata un enerģētikas mērķrādītāji: 2020. gada mērķrādītāji ir sasniegti, bet maz pazīmju, ka darbības, kas vērstas uz 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu, būs pietiekamas”
Klimata pārmaiņas ir globāla problēma, kas būtiski ietekmē ES iedzīvotāju dzīvi. Laika gaitā ES ir izvirzījusi arvien vērienīgākus klimata un enerģētikas mērķrādītājus, lai reaģētu uz šo problēmu. Tie ietver 2020. un 2030. gada mērķrādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, atjaunīgās enerģijas izmantošanas palielināšanai un energoefektivitātes veicināšanai. Dalībvalstīm bija jāiesniedz nacionālie enerģētikas un klimata plāni 2021.–2030. gada periodam, kuros tās izklāstīja šo mērķrādītāju sasniegšanas rīcībpolitiku. ES apņēmās vismaz 20 % no sava 2014.–2020. gada budžeta izlietot klimatrīcībai. ES 2021.–2027. gada budžetā šī procentuālā daļa ir palielināta līdz 30 %, kas ir aptuveni 87 miljardi EUR gadā. Šī summa ir mazāka par 10 % no kopējiem ieguldījumiem, kas vajadzīgi 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanai un kas saskaņā ar aplēsēm ir aptuveni 1 triljons EUR gadā. Paredzēts, ka pārējie ieguldījumi tiks veikti no valstu un privātajiem līdzekļiem.
Mēs vērtējām, vai ES ir balstījusies uz sekmīgām darbībām, lai sasniegtu savus 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītājus.
Konstatējām, ka ES patiešām ir sasniegusi savus 2020. gada mērķrādītājus. Tomēr šo sasniegumu ir veicinājuši arī ārējie faktori. Komisija nav novērtējusi, cik lielā mērā šo progresu ir nodrošinājusi politika, nevis ārējie faktori, piemēram, 2009. gada finanšu krīze, un kāda tieši bija Covid-19 pandēmijas ietekme 2020. gadā. Turklāt tai ir tikai daļējs pārskats par darbībām, kas sekmējušas 2020. gada mērķrādītāju sasniegšanu. ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums bija aptuveni tāds pats kā citās attīstītajās valstīs. Taču ES 2020. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitē neietilpst emisijas, ko rada tirdzniecība, oglekļa emisiju pārvirze – ja tās tiktu iekļautas, emisiju apjoms saskaņā ar aplēsēm palielinātos par aptuveni 8 %, – un starptautiskās aviācija un kuģniecība (attiecīgi 3,4 % un 3,6 %). Komisija ir apzinājusi nozares, kurās ir gūti panākumi, proti, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aptvertās nozares, bet tai trūkst datu par tām izmaksām ES budžetā, dalībvalstu budžetos un privātajā sektorā, kuras radušās saistībā ar ES mērķrādītāju sasniegšanu. Turklāt arī nacionālajos enerģētikas un klimata plānos trūkst datu par ieguldījumu vajadzībām un finansējuma avotiem, kas ļautu novērtēt, vai šādi plāni ir stabils pamats 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanai. Kopumā mēs līdz šim konstatējām maz pazīmju, ka ES vērienīgie 2030. gada mērķrādītāji tiks pārvērsti pietiekamās darbībās.
Mēs ieteicām Komisijai nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz ES un tās dalībvalstu sniegumu klimata un enerģētikas jomā; uzskaitīt visas ES radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp emisijas, ko radījusi tirdzniecība, starptautiskā aviācija un kuģniecība; un atbalstīt dalībvalstu apņemšanos sasniegt 2030. gada mērķrādītājus.
Ieguldījums kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai
Īpašais ziņojums 15/2023 “ES rūpniecības politika akumulatoru jomā: nepieciešams jauns stratēģisks impulss”
Akumulatoru izstrāde un ražošana ir kļuvusi par stratēģisku prasību Eiropas Savienībai, tā ļauj pārkārtoties uz tīru enerģiju. Lai palīdzētu ES kļūt par pasaules līderi ilgtspējīgā akumulatoru ražošanā un izmantošanā, Komisija 2018. gadā publicēja stratēģisku rīcības plānu akumulatoru jomā. Plāns aptver dažādus vērtības ķēdes posmus, nosaka stratēģiskus mērķus un piedāvā virkni instrumentu to sasniegšanai.
Mēs vērtējām, vai Komisija ir efektīvi sekmējusi Eiropas rūpniecības politiku akumulatoru jomā. Pārbaudījām politikas mērķus un intervences instrumentus, kas izklāstīti Komisijas 2018. gada rīcības plānā, kā arī progresu tā īstenošanā.
Mēs konstatējām, ka Komisijas veicinātā ES rūpniecības politika akumulatoru jomā ir bijusi efektīva, neraugoties uz nepilnībām uzraudzībā, koordinēšanā un mērķtiecībā, un to, ka piekļuve izejvielām joprojām ir svarīgs stratēģisks izaicinājums ES akumulatoru vērtības ķēdei. Komisija lielākoties ir īstenojusi sava rīcības plāna pašas nozīmīgākās darbības, ieviešot galvenos instrumentus akumulatoru nozares atbalstam. Tomēr Komisija uzraudzīja akumulatoru vērtības ķēdi Eiropas Savienībā, pamatojoties uz ierobežotiem un bieži vien novecojušiem datiem, un neanalizēja ES akumulatoru ražošanu, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu divējādo mērķi – klimatneitralitāti un konkurētspējīgas autobūves nozares saglabāšanu Eiropas Savienībā. Tas palielina risku, ka Komisijas 2035. gada bezemisiju mērķis netiks sasniegts nepietiekamas akumulatoru ražošanas dēļ vai ka tas tiks sasniegts, pamatojoties uz importētiem akumulatoriem vai elektrotransportlīdzekļiem. Tas arī palielina nenoteiktību attiecībā uz to izejvielu piegādes drošību, kas vajadzīgas, lai uzturētu ražošanu Eiropas Savienībā. Lai gan litija jonu akumulatoru elementu ražošanas jauda ES‑27 strauji attīstās un varētu palielināties no 44 gigavatstundām 2020. gadā līdz aptuveni 1200 gigavatstundām 2030. gadā, šādas jaudas faktiskā izvēršana netiek nodrošināta un to var apdraudēt ģeopolitiskie un ekonomiskie faktori. Turklāt Komisijai trūkst pārskata par kopējo valsts atbalstu, kas piešķirts nozarei, un tas kavē Komisijas spēju nodrošināt pienācīgu koordināciju un mērķtiecību. Visbeidzot, finansiālā atbalsta nosacījumi svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs ir atkarīgi no to atrašanās vietas.
Mēs ieteicām Komisijai atjaunināt stratēģisko rīcības plānu akumulatoru jomā, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu piekļuvi izejvielām; stiprināt uzraudzību ar regulāriem, atjauninātiem un visaptverošiem datiem; uzlabot pārskatu attiecībā uz ES finansējumu akumulatoru vērtības ķēdei; uzlabot koordināciju un mērķtiecību attiecībā uz ES finansējumu akumulatoru vērtības ķēdei; nodrošināt, ka visiem dalībniekiem svarīgos projektos visas Eiropas interesēs akumulatoru jomā ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz piekļuvi finansiālajam atbalstam.
Ārējās darbības, drošība un tiesiskums
Īpašais ziņojums 21/2023 “Iniciatīva “Spotlight”, kuras mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm un meitenēm: vērienīga, bet līdz šim ar ierobežotu ietekmi”
Vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir viens no sistemātiskākajiem un izplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Savienība 2017. gadā uzsāka iniciatīvu “Spotlight” globālā stratēģiskajā partnerībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO). Iniciatīvas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai visas sievietes un meitenes, jo īpaši tās, kas ir atstumtas un neaizsargātas, nepiedzīvotu vardarbību un kaitīgu tradicionālu praksi. Iniciatīvu “Spotlight” finansē ES, ieguldot 497 miljonus EUR, no kuriem 465 miljonus EUR pārvalda ANO četros kontinentos un vairāk nekā 26 valstīs.
Vērtējām, vai iniciatīva “Spotlight” ir bijis lietderīgs un efektīvs veids, kā Komisijai vērsties pret vardarbību pret sievietēm un meitenēm.
Mēs konstatējām, ka iniciatīva “Spotlight” bija vērienīgs Komisijas mēģinājums novērst vardarbību pret sievietēm un meitenēm, bet tās ietekme līdz šim vēl ir ierobežota. Lai gan iniciatīva ir devusi tiešos rezultātus un sniegusi labumu sievietēm un meitenēm, ir grūti novērtēt, cik lielā mērā ir sasniegti tās plānotie rezultāti. Mēs arī konstatējām, ka ir iespējams panākt lielāku efektivitāti un labāku ieguldīto līdzekļu atdevi. Komisijas īstenošanas partnera – ANO – izvēle bija politisks lēmums, kura mērķis bija atbalstīt multilaterālismu. Izvēloties īstenošanas partneri, Komisija rūpīgi nesalīdzināja alternatīvas īstenošanas struktūras un ar tām saistītās izmaksas. Konstatējām arī to, ka bija labi piemēri sadarbībai starp galvenajām ieinteresētajām personām, taču bija grūti īstenot saskaņotu pieeju valstīs ar atšķirīgiem apstākļiem, un īstenojošo ANO organizāciju lielais skaits sarežģīja pārvaldību. Turklāt iniciatīvai “Spotlight” trūkst pienācīga vērtējuma par ieguldīto līdzekļu atdevi. Komisija apzinājās, ka ANO izvēle nozīmē augstākas izmaksas, bet tā necentās panākt zemākas netiešās izmaksas nekā pamatnolīgumā noteiktās maksimālās summas. Iniciatīvas “Spotlight” uzraudzības un ziņošanas kārtība arī neļauj pienācīgi novērtēt programmu sniegumu. Turklāt, lai gan mērķis bija padarīt darbības ilgtspējīgas, nav atrasti jauni līdzekļu devēji, un tas apdraud darbību ilgtspēju. Visbeidzot, attiecībā uz zināšanu apmaiņu mēs konstatējām, ka pašlaik tā ir izkliedēta un nav viegli pieejama ieinteresētajiem lietotājiem.
Mēs ieteicām Komisijai attiecībā uz turpmākajām globālajām attīstības iniciatīvām veikt rūpīgu analīzi par īstenošanas iespējām un pilnībā dokumentēt izvēlēto reģionu un valstu un to finansējuma piešķīruma pamatojumus; gūto pieredzi ņemt vērā turpmākajās darbībās, kuru pamatā ir iniciatīva “Spotlight”; turpmākās attīstības darbībās palielināt finansējuma daļu, kas nonāk pie galasaņēmējiem, un novērtēt izmaksu efektivitāti; stiprināt iniciatīvas “Spotlight” atlikušās daļas ilgtspēju un zināšanu veidošanu un apmaiņu.
Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika
Īpašais ziņojums 26/2023 “Atveseļošanas un noturības mehānisma snieguma uzraudzības sistēma: novērtē īstenošanas progresu, tomēr ar to nepietiek, lai aptvertu sniegumu”
Reaģējot uz Covid‑19 pandēmiju, tika izveidots atveseļošanas fonds vairāk nekā 800 miljardu EUR vērtībā (pašreizējās cenās) – NextGenerationEU (NGEU). Tā centrālais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kuru izveidoja 2021. gada februārī un kura maksimālā kopējā vērtība ir 723 miljardi EUR, kas ietver līdz 338 miljardiem EUR dotācijās un līdz 385 miljardiem EUR aizdevumos (2022. gada cenās).
Mēs vērtējām, vai ANM uzraudzības sistēma ir piemērota tā snieguma novērtēšanai laika gaitā. Tā kā regulās, kas reglamentē ANM, nav definēts jēdziens “sniegums”, mēs izmantojām definīciju, ko parasti izmantojam revīzijas darbā, proti, sniegums ir rādītājs, kas parāda, cik labi ar ES finansētu darbību, projektu vai programmu ir sasniegti attiecīgie mērķi un nodrošināta līdzekļu atdeve.
Konstatējām, ka ANM uzraudzības sistēma mēra īstenošanā gūto progresu, bet ar to nepietiek, lai novērtētu ANM vispārējo sniegumu. Lai gan atskaites punkti (starpposma rādītāji) un mērķrādītāji palīdz izmērīt investīciju un reformu īstenošanā gūto progresu, atšķiras to vērienīgums, un tie lielā mērā ir vērsti uz tiešajiem rezultātiem, nevis koprezultātiem. Turklāt kopējie rādītāji ir paredzēti, lai uzraudzītu ANM konkrētā un vispārīgā mērķa sasniegšanā gūto progresu un ziņotu par to. Tomēr tie pilnībā neaptver ANM sešus pīlārus (kurus paredz ANM vispārīgais mērķis), kā arī pilnībā neatspoguļo progresu, kas panākts to atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, kuri saistīti ar investīcijām un jo īpaši ar reformām. Turklāt līdzīgi atskaites punktiem un mērķrādītājiem tikai ar dažiem kopējiem rādītājiem mēra koprezultātus, un neviens no tiem skaidri neattiecas uz ietekmi. Mēs uzskatām, ka ANM atskaites punkti un mērķrādītāji un tā kopējie rādītāji ir savstarpēji papildinoši, bet pilnībā neaptver visus ANM snieguma aspektus. Konstatējām arī to, ka kopumā par atskaites punktiem un mērķrādītājiem paziņotie dati tiek cieši uzraudzīti un pārbaudīti, bet joprojām pastāv datu uzticamības riski, jo īpaši galasaņēmēju līmenī. Par kopējiem rādītājiem paziņotie dati ir diezgan ierobežoti un lielā mērā balstīti uz aplēsēm, un tiem piemēro tikai Komisijas ticamības pamatpārbaudes. Visbeidzot, atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats (“Rezultātu pārskats”), kas ir Komisijas rīks ziņošanai par ANM īstenošanu, ir lietotājdraudzīgs, taču pastāv datu kvalitātes problēmas, un dažos aspektos tam trūkst pārredzamības.
Mēs ieteicām Komisijai nodrošināt visaptverošu snieguma uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu; uzlabot par kopējiem rādītājiem iesniegto datu kvalitāti; uzlabot Rezultātu pārskatā sniegto datu pārredzamību un kvalitāti; nodrošināt informatīvāku un konsekventāku ziņošanu, kas atbilst visām juridiskajām prasībām.
Savienības finansēšana un pārvaldība
Īpašais ziņojums 05/2023 “ES finanšu vide – sadrumstalots veidojums, kam nepieciešama turpmāka vienkāršošana un pārskatatbildība”
ES finanšu vide ir attīstījusies gadu desmitiem. Tās centrālais elements ir ES budžets un tajā pilnībā integrētie instrumenti, bet tā ietver arī instrumentus ārpus ES budžeta. Šādu jaunizveidotu instrumentu skaits pēdējo 15 gadu laikā ir daudzkārt palielinājies. Tas galvenokārt noticis, reaģējot uz dažādām krīzēm, un ir bijis saistīts arī ar juridiskiem un praktiskiem ierobežojumiem attiecībā uz esošo instrumentu izmantošanu.
Mēs vērtējām, vai instrumentu skaita palielināšana un dažādība ES finanšu vidē ir pamatota. Mūsu revīzijas mērķis bija sniegt ieskatu pašreizējās kārtības uzbūvē un, pamatojoties uz atlasīto instrumentu analīzi, apzināt iespējas vienkāršot un racionalizēt ES finanšu vidi.
Mēs konstatējām, ka, pat ja bija iemesli radīt jaunus instrumentu veidus, neviendabīgā pieeja, ko piemēroja, lai izveidotu ES finanšu vidi, ir novedusi pie sadrumstalota veidojuma, kas sastāv no instrumentiem ar dažādiem finansējuma avotiem un pārvaldības mehānismiem. Lielākā daļa instrumentu neievēroja labo praksi un neietvēra skaidrus pierādījumus tam, ka ir izraudzīts piemērotākais risinājums un tā plānojums. Mēs arī konstatējām, ka ne visiem instrumentiem ir atbilstoša publiskās pārskatatbildības kārtība. ES ir ieviesusi integrētu ziņošanu, bet tā neaptver visus instrumentus. Turklāt dažus instrumentus ārpus ES budžeta ERP nav pilnvaru revidēt. Attiecībā uz dažiem no šiem instrumentiem ir pārrāvums to snieguma revīzijā, un šie instrumenti nav Eiropas Parlamenta pārraudzībā. Mēs arī atzīmējām nesen panākto progresu vairāku instrumentu konsolidēšanā. Tomēr vienkāršošanas potenciāls vēl nav pilnībā izmantots, jo īpaši attiecībā uz instrumentiem, kas sniedz finansiālo palīdzību.
Mēs ieteicām Komisijai nodrošināt, ka visi jaunie instrumenti, ko tā ierosina, ietver plānojuma un izvēlēto risinājumu novērtējumu, un dalīties šajā labajā praksē ar Padomi; apkopot un publicēt informāciju par ES finanšu vidi kopumā; ierosināt Modernizācijas fonda integrēšanu ES budžetā; ierosināt esošo finansiālās palīdzības instrumentu integrēšanu un konsolidēšanu.
Gada pārskati un īpašie gada ziņojumi
Gada pārskatos galvenokārt ir aprakstīti rezultāti, kas izriet no ticamības deklarācijas par Eiropas Savienības budžetu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas attīstības fondu (EAF) budžetu, bet ir arī aplūkoti snieguma un budžeta un finanšu pārvaldības aspekti.
Īpašajos gada ziņojumos ir izklāstīts mūsu ikgadējais revīzijas darbs saistībā ar ES aģentūrām un pārējām Savienības struktūrām, ES kopuzņēmumiem un Eiropas skolām.
Mēs publicējam arī ziņojumu par iespējamām saistībām, kas izriet no Vienotās noregulējuma valdes, Padomes un Komisijas darbībām.
Gada pārskats par ES budžetu attiecībā uz 2022. finanšu gadu
Katru gadu mēs revidējam ES ieņēmumus un izdevumus, lai pārbaudītu, vai gada pārskati ir ticami un vai tiem pakārtotie ienākumu un izdevumu darījumi atbilst ES un dalībvalstu finanšu noteikumiem.
Turklāt mēs īpaši izvērtējam nozīmīgākās ES budžeta jomas, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) (apakš)kategorijām un Atveseļošanas un noturības mehānismu. Mēs arī analizējam, kur un kāpēc ir radušās kļūdas, sniedzam ieteikumus uzlabojumiem un pārbaudām, vai un kā ir ieviesti mūsu iepriekšējie ieteikumi.
Šis plašais darbs ir pamatā mūsu sagatavotajai ticamības deklarācijai, ko saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību esam pilnvaroti sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei.
“tīrs” atzinums par pārskatiem
un ieņēmumiem
Mēs sniedzām “tīru” atzinumu par 2022. finanšu gada pārskatiem un ES ieņēmumiem.
negatīvs atzinums par
izdevumiem
2022. gadā kopējie ES budžeta izdevumi bija 196 miljardi EUR jeb 1,3 % no ES-27 nacionālā kopienākuma summas.
Mēs sniedzām negatīvu atzinumu par 2022. finanšu gada ES izdevumiem.
(2022. gada budžeta izdevumi)
Mūsu aplēstais kļūdu līmenis par 2022. finanšu gada budžeta izdevumiem ir no 3,1 % līdz 5,3 %. Šā diapazona viduspunkts jeb “iespējamākais kļūdu īpatsvars” salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies no 3,0 % līdz 4,2 %.
revīzijas datu kopas
ir būtisks kļūdu līmenis
2022. finanšu gadā augsta riska izdevumi veidoja 66 % no mūsu revīzijas datu kopas (iepriekšējā gadā – 63 %). Aplēstais kļūdu līmenis augsta riska izdevumos bija 6,0 % (2021. finanšu gadā – 4,7 %).
ES izdevumus var iedalīt divos izdevumu veidos, un katram no tiem ir savi raksturīgie riska modeļi.
- Zema riska izdevumi. Tajos galvenokārt ietilpst uz maksājumtiesībām balstīti maksājumi, daļa administratīvo izdevumu (“ES ierēdņu algas un pensijas”) un budžeta atbalsts trešām valstīm. Uz maksājumtiesībām balstīti maksājumi ietver tiešo atbalstu lauksaimniekiem (“Dabas resursi un vide”) un studentu mobilitāti un citas ar mobilitāti saistītas darbības (“Kohēzija, noturība un vērtības”).
- Augsta riska izdevumi, izmaksu atlīdzināšanas maksājumi. ES atlīdzina attiecināmu darbību attiecināmas izmaksas (noteikumi ir sarežģītāki). Tie ietver pētniecības projektus (kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”), investīcijas reģionālajā un lauku attīstībā (“Kohēzija, noturība un vērtības” un “Dabas resursi un vide”), kā arī attīstības palīdzības projektus (“Kaimiņattiecības un pasaule”).
visvairāk kļūdu: “Kohēzija, noturība
un vērtības” un “Vienotais tirgus,
inovācija un digitālā joma”
2022. finanšu gadā visvairāk kļūdu bija DFS apakškategorijā “Kohēzija, noturība un vērtības”, kam sekoja “Vienotais tirgus, digitālā joma un inovācija”.
atzinums ar iebildēm
2022. gadā mūsu darbs otro reizi aptvēra ANM izdevumus, un mēs par tiem sniedzam atsevišķu atzinumu. Tas atspoguļo faktu, ka ANM ir pagaidu instruments, kuru īsteno un finansē tādā veidā, kas būtiski atšķiras no parastajiem budžeta izdevumiem DFS ietvaros. Mūsu revīzijas datu kopas kopsumma bija 53,7 miljardi EUR, un tajā ietilpa visi 13 maksājumi.
Mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm par 2022. finanšu gada ANM izdevumiem. Kopējie mūsu darbā iegūtie revīzijas pierādījumi liecina, ka saistībā ar 11 no 13 ANM maksājumiem (un ar tiem saistītiem priekšfinansējuma dzēšanas darījumiem) formulējām konstatējumus, kuru ietekmi var izteikt skaitļos. Sešos no šiem maksājumiem bija būtisks kļūdu līmenis. Mēs konstatējām arī gadījumus, kad bija nepilnīgi izstrādāti atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī problēmas ar dalībvalstu pārvaldības deklarācijās iekļautās informācijas ticamību.
par krāpšanu, ir paziņoti OLAF un EPPO
Mūsu kā ES ārējās revīzijas iestādes pilnvarās nav izmeklēt gadījumus, kuros radušās aizdomas par krāpšanu, tāpēc mūsu revīzijas nav īpaši plānotas krāpšanas atklāšanai. Tomēr, kad mūsu revidenti konstatē gadījumus, kuros rodas aizdomas, ka ir notikusi krāpnieciska darbība, mums ir pienākums ziņot par šiem gadījumiem kompetentajām iestādēm.
2023. gadā mēs ziņojām Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par 19 iespējamas krāpšanas gadījumiem pēc tam, kad tie tika identificēti mūsu revīzijas darba gaitā. Par 17 no šiem gadījumiem tika ziņots arī Eiropas Prokuratūrai (EPPO). 2022. gadā mēs ziņojām OLAF par 14 iespējamas krāpšanas gadījumiem un par sešiem no šiem gadījumiem ziņojām arī EPPO. Mūsu gada pārskatā par ES budžetu ir sniegta papildu informācija par gadījumiem, kuros bija aizdomas par krāpšanu, un – attiecīgā gadījumā un/vai ja informācija pieejama – par OLAF ieteikto līdzekļu piedziņu.
Pārskats par Eiropas Attīstības fondiem 2022. finanšu gadā
un ieņēmumiem sniegts “tīrs” atzinums,
par izdevumiem –
negatīvs atzinums
Eiropas attīstības fondi (sākti 1959. gadā) bija galvenais instruments, ar kuru ES sniedza attīstības sadarbības palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). Šos fondus finansē ES dalībvalstis, un Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) tos pārvalda ārpus ES budžeta. Tos turpinās īstenot un par tiem ziņos atsevišķi līdz to slēgšanai.
Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam attīstības sadarbības palīdzību ĀKK valstīm un AZT finansē no ES budžeta.
Eiropas attīstības fondu izdevumi 2022. gadā bija 2,4 miljardi EUR.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī attiecībā uz 2022. finanšu gadu sniedzām “tīru” atzinumu par EAF pārskatiem un ieņēmumiem, bet negatīvu atzinumu par EAF izdevumiem. Mūsu aplēstais kļūdu līmenis izdevumos bija 7,1 % (2021. finanšu gadā – 4,6 %).
Īpašie gada ziņojumi par ES aģentūrām
ES aģentūras ir atsevišķas juridiskas personas, kas izveidotas, lai pildītu īpašus tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, un palīdz ES iestādēm izstrādāt un īstenot politikas virzienus. 2022. gadā kopā bija 43 aģentūras – par vienu aģentūru mazāk nekā 2021. gadā, jo Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (Chafea) tika likvidēta.
attiecībā uz lielāko daļu aģentūru;
četri atzinumi ar iebildēm
Visu ERP revidējamo aģentūru kopējais budžets (izņemot VNV) 2022. finanšu gadā bija 4,5 miljardi EUR, kas atbilst 3 % no ES 2022. gada vispārējā budžeta. Attiecīgie skaitļi par 2021. finanšu gadu bija 4,1 miljards EUR un 2,5 %.
Kopumā aģentūru revīzija apstiprināja iepriekšējos gados ziņotos pozitīvos rezultātus. Mēs sniedzām “tīrus atzinumus” par 43 aģentūru pārskatiem un ieņēmumiem. Apstiprinājām gandrīz visu aģentūru pārskatiem pakārtotos maksājumus, izņemot Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (CdT), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (EU-LISA). Attiecībā uz šīm četrām aģentūrām mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm, galvenokārt tāpēc, ka iepirkuma procedūrās bija pieļauti pārkāpumi, nebija deleģētas pilnvaras uzņemties juridiskas saistības vai bija neattiecināms PVN.
Īpašais gada ziņojums par kopuzņēmumiem 2022. finanšu gadā
Kopuzņēmumi ir partnerības starp Eiropas Komisiju un nozari, bet dažos gadījumos – pētniecību, starpvaldību organizācijām un iesaistītajām valstīm. To pamatuzdevums ir atvieglot zinātnes atziņu pārvēršanu realizējamās radikālās inovācijās saskaņā ar partneru kopīgu stratēģisko redzējumu.
Padome 2021. gadā pieņēma jaunas regulas, ar kurām izveido 11 kopuzņēmumus, lai īstenotu darbības saskaņā ar programmām “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” – daudzgadu pētniecības un inovācijas programmām 2021.–2027. gada finanšu periodam. Šie kopuzņēmumi īsteno savas īpašās pētniecības un inovācijas programmas tādās jomās kā transports, enerģētika, veselība, biorūpniecība, svarīgas digitālās tehnoloģijas, superdatošana, viedo tīklu sistēmas un kiberdrošība.
Astoņi no 11 kopuzņēmumiem jau darbojās iepriekšējā programmā (“Apvārsnis 2020”), un jaunajās programmās tie turpinās darbu kā jaunas juridiskas personas ar jauniem nosaukumiem un pārskatītām pilnvarām. Papildus jau esošajiem kopuzņēmumiem ir izveidoti trīs jauni: kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi” un kopuzņēmums “Global Health”, kuri finansiālo autonomiju ieguva 2023. gada oktobrī, un Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs, kas finansiālo autonomiju iegūs 2024. gadā. ERP revidēs abus kopuzņēmumus, kuri finansiālo autonomiju ieguva 2023. gadā.
Turklāt ir vēl viens kopuzņēmums “Fusion for Energy”, ko finansē Euratom un tās dalībvalstis. Tas ir atbildīgs par Eiropas ieguldījumu Starptautiskajā eksperimentālajā kodoltermiskajā reaktorā (ITER).
atzinumi bez iebildēm par visiem
kopuzņēmumiem
Attiecībā uz 2022. finanšu gadu mēs sniedzām “tīrus atzinumus” par to astoņu kopuzņēmumu pārskatiem, ieņēmumiem un maksājumiem, kuri turpināja darboties saskaņā ar jaunajām pētniecības programmām, un par kopuzņēmumu “Fusion for Energy” (F4E). Tomēr mēs paudām bažas par to, kāda varētu būt daudzo pārklājošos projektu pārvaldības ietekme uz darbiniekiem un projektu rezultātiem. Mēs norādām uz vairākiem kopuzņēmumiem, kuri pārnesuši projektus no iepriekšējā uz pašreizējo budžeta ciklu, un mudinām šādus “mantotos” projektus pabeigt pēc iespējas drīz.
Tāpat kā iepriekšējos gados, mūsu “tīrais”revīzijas atzinums par kopuzņēmuma “Fusion for Energy” (F4E) 2022. gada pārskatiem ietvēra “apstākļu akcentējumu”. Tā iemesls galvenokārt bija pievērst uzmanību tam, ka pašreizējā aplēse par ES finansējumu 19 miljardu EUR apmērā ir balstīta uz 2016. gada atskaites punktiem un izmaksu pieņēmumiem, kuri tiks būtiski pārskatīti, un tas gaidāms līdz 2024. gada beigām.
Īpašie gada ziņojumi par Eiropas skolām un Vienotās noregulējuma valdes iespējamām saistībām
Attiecībā uz 2022. finanšu gadu mēs izdevām ikgadējo ziņojums par 13 Eiropas skolu konsolidētajiem gada pārskatiem. Veicot pārbaudi, mēs pārskatos neatklājām būtiskas kļūdas.
Mēs katru gadu ziņojam arī par Vienotās noregulējuma valdes (VNV), Padomes un Komisijas iespējamām saistībām, kas izriet no to izdevumu īstenošanas, kā noteikts Vienotā noregulējuma mehānisma regulā. Savā ziņojumā par 2022. finanšu gadu mēs secinām, ka mūsu uzmanības lokā nav nonācis nekas tāds, kas liktu domāt, ka iespējamās saistības, kuras izriet no VNV, Komisijas un Padomes noregulējuma uzdevumu izpildes, būtu būtiski nepareizi uzrādītas.
Atzinumi
aktu priekšlikumu pārbaude
Kā neatkarīga ES ārējās revīzijas iestāde mēs palīdzam uzlabot finanšu pārvaldību, sniedzot atzinumus par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz jauniem vai pārskatītiem tiesību aktiem. Gadījumos, kad ierosinātajiem tiesību aktiem var būt nozīmīga finanšu ietekme, ES tiesību akti paredz, ka ir jālūdz ERP konsultācija. Arī pārējās iestādes var lūgt, lai mēs sniedzam atzinumus par konkrētiem jautājumiem. Visus atzinumus iesniedzam Eiropas Parlamentam un Padomei.
2023. gadā mēs publicējām četrus šādus atzinumus. Tie galvenokārt attiecās uz Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem par Ukrainas mehānisma izveidi, tādu pasākumu noteikšanu, kuri stiprina solidaritāti un spējas Savienībā atklāt kiberapdraudējumu un kiberincidentus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt (“ES Kibersolidaritātes akts”), un regulas grozīšanu par kārtību, kādā dara pieejamus jaunos Eiropas Savienības pašu finanšu resursus.
ECA Journal
Katrā ECA Journal izdevumā lasāmi raksti par konkrētu tēmu, galvenokārt no revīzijas perspektīvas, un tos sagatavo autori, kuri strādā gan ES iestādēs, gan citur.
2023. gadā bija divi izdevumi par tematu “Vai ES enerģētikas pārkārtošana kļūst ātrāka?” un “Migrācijas politika un ES”.
Konferences un semināri
2023. gadā mēs arī organizējām šādas konferences un seminārus, kuros varēja piedalīties ieinteresētās personas:
- seminārs par gaidāmo ES ekonomikas pārvaldības satvara reformu;
- tiešsaistes konference par oficiālās statistikas nākotni: neatkarība un pārskatatbildība lielo datu laikmetā;
- konference un mākslas izstāde “Mūsu pasaules robežas”;
- konference “Sociālais taisnīgums un līdztiesība visiem? LGBTQ+ kopienas problēmas, atbalsts un iekļautība ES un ES iestādēs”;
- konference par ANM īstenošanu – riski, izaicinājumi un iespējas;
- “2023. gada kohēzijas konference – ES kohēzijas politikas izvērtēšana – izaicinājumi un iespējas”;
- ERP un OLAF 2023. gada darbseminārs;
- ERP, OLAF un EPPO kopīgs darbseminārs par krāpšanas apkarošanu publiskajā iepirkumā.
par ES stratēģisko perspektīvu
un ES atvērto stratēģisko autonomiju
Vienreiz gadā ERP locekļi, ģenerālsekretārs un direktori piedalās divu dienu seminārā, lai apspriestu svarīgus jautājumus saistībā ar ERP ilgtermiņa stratēģiju, darbu un organizāciju.
Šāgada ERP seminārā, kas notika Briselē, locekļi apsprieda šādus galvenos tematus:
- ES stratēģiskā perspektīva un tas, kā turpmākās ES prioritātes var ietekmēt ERP ilgtermiņa darbu;
- ES atvērtā stratēģiskā autonomija, īpaša uzmanība pievērsta energoatkarībai;
- darba programma 2024. gadam un turpmāk.
Attiecības ar iestādēm
Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Parlamentu, Padomi, valsts/reģiona parlamentiem un dalībvalstu valdībām, jo mūsu darba ietekme ir lielā mērā atkarīga no tā, kā tiek izmantoti mūsu revīzijas konstatējumi un ieteikumi.
Eiropas Parlaments
2023. gadā Eiropas Parlaments (EP) turpināja praksi, kas paredz citu iestāžu un struktūru regulāru fizisku dalību plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs. Kopējais ERP viesošanās reižu skaits 2022. gadā palielinājās līdz 164 reizēm salīdzinājumā ar 134 reizēm 2022. gadā.
EP komitejas un struktūras, jo īpaši Budžeta kontroles komiteja (CONT), savās sanāksmēs regulāri aicina ERP locekļus un revīzijas darba grupas iepazīstināt ar mūsu darba rezultātiem.
Kopumā 2023. gadā ERP locekļi CONT komitejā prezentēja 13 īpašos ziņojumus un divus apskatus. Viņi piedalījās arī 16 CONT komitejas atklātās uzklausīšanās par 2022. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, tostarp ERP priekšsēdētājs Tony Murphy iepazīstināja ar mūsu 2022. gada pārskatu.
Turklāt locekļi sniedza 27 prezentācijas par īpašajiem ziņojumiem un apskatiem 16 citām EP komitejām, dažas no tām kopīgās sanāksmēs ar citām ieinteresētajām komitejām.
Komiteju priekšsēdētāju konference 2023. gada februārī uzaicināja ERP priekšsēdētāju uz viedokļu apmaiņu par mūsu darba programmu 2023. gadam un turpmāk un uz apspriešanos par darba programmu 2024. gadam un turpmāk. ERP priekšsēdētājs Tony Murphy maijā piedalījās EP plenārsēdē saistībā ar 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Oktobrī viņš tikās ar EP priekšsēdētāju Roberta Metsola un EP plenārsēdē iepazīstināja ar 2022. gada pārskatu. I apakšpalātas locekļi jūnijā tikās arī ar AGRI koordinatoriem, lai apspriestu turpmāko sadarbību, un viedokļu apmaiņai ar kolēģiju CONT komiteja oktobrī apmeklēja ERP.
Eiropas Savienības Padome
Kopējais ERP viesošanās reižu skaits 2023. gadā saglabājās stabils – 81 reize salīdzinājumā ar 82 reizēm 2022. gadā.
Padomes darba sagatavošanas struktūras parasti izskata visus mūsu īpašos ziņojumus drīz pēc to publicēšanas, bet ne vienmēr visus apskatus un atzinumus. 2023. gadā mēs prezentējām 29 īpašos ziņojumus, vienu apskatu un vienu atzinumu 22 dažādām Padomes komitejām un darba grupām.
2023. gadā ERP pārstāvji apmeklēja arī 23 sanāksmes, kas bija veltītas 2021. un 2022. finanšu gada ES budžeta izpildes apstiprināšanai.
Zviedrija: 2023. gada janvāris –jūnijs
Spānija: 2023. gada jūlijs –decembris
ERP priekšsēdētājs Tony Murphy kopā ar ERP locekli Eva Lindström, kura atbild par attiecībām ar iestādēm, 2022. gada novembrī tikās ar Zviedrijas finanšu ministru. 2023. gada jūnijā priekšsēdētājs kopā ar ERP locekli Baudilio Tomé Muguruza tikās ar Spānijas valdības priekšsēdētāja vietnieku, valsts sekretāru un finanšu ministru, lai apspriestu Padomes prezidentūras prioritātes. Novembrī, pirms Beļģijas Padomes prezidentūras 2024. gadā, priekšsēdētājs kopā ar ERP locekli Annemie Turtelboom, tikās ar Beļģijas valdības un parlamenta galvenajiem pārstāvjiem. Kopā ar ERP locekli Jan Gregor, kas atbildīgs par gada pārskatu, priekšsēdētājs tikās arī ar Beļģijas finanšu ministru un pēc tam 2022. gada pārskatu prezentēja ECOFIN padomei, arī novembrī. Turklāt ERP locekļi un vadība 2023. gadā piedalījās 15 sanāksmēs ar pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā pārstāvjiem.
Valsts/reģiona parlamenti un dalībvalstu valdības
valsts/reģiona parlamentiem
2023. gadā ERP locekļi un darbinieki prezentēja savu darbu 91 sanāksmē ar valsts/reģiona parlamentiem 19 dalībvalstīs. Lielākā daļa sanāksmju bija ar komitejām, kas nodarbojas ar budžetu, finanšu lietām un/vai revīzijas un ES lietām.
dalībvalstu valdībām
2023. gadā ERP locekļi un vadība prezentēja savu darbu 120 sanāksmēs ar dalībvalstu valdībām un valdības struktūrām 25 dalībvalstīs. Lielākā daļa sanāksmju bija ar finanšu ministriem/ministrijām.
Eiropas Komisija
ERP locekļi un komisāri regulāri savstarpēji sazinās par plānotajiem un kārtējiem revīzijas/pārbaudes uzdevumiem.
Ar gadiem ir nostiprinājusies arī tāda prakse, ka ERP locekļi rīko ikgadējas sanāksmes ar komisāriem. Šīs sanāksmes ļauj pārskatīt padarīto un dalīties pārdomās par to, kā vēl vairāk stiprināt mūsu sadarbību.
Šī tradīcija turpinājās 2023. gada novembrī, kad abas kolēģijas tikās Briselē. ERP locekļi un komisāri apsprieda, kā ES budžets palīdz sasniegt Savienības zaļās un digitālās prioritātes un kā ES budžets virza Eiropas ekonomikas atveseļošanu pēc Covid‑19 pandēmijas. Viņi arī atkārtoti apstiprināja savu kopīgo apņemšanos nodrošināt, ka Eiropas Savienības līdzekļi tiek pārvaldīti saskaņā ar visaugstākajiem pārskatatbildības, pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības standartiem. Turklāt viņi atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir kopīgi centieni aizsargāt ES finanšu intereses.
Sadarbība ar citām augstākajām revīzijas iestādēm
ES augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteja
Mūsu sadarbība ar visu 27 dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI) galvenokārt notiek ES augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomitejā. Šis forums ir paredzēts ES dalībvalstu ARI un ERP dialogam un viedokļu apmaiņai.
2023. gada beigās mēs slēdzām ES tīkla revīziju par Covid‑19. Kā galvenos tiešos rezultātus mēs publicējām vienu Revīzijas kompendiju par Covid‑19 (tas aptvēra ES ARI revīzijas darbu 2020. gadā) un līdz 2023. gada beigām aptuveni 70 tiešsaistes faktu lapas par 2020.–2023. gada perioda revīzijas darbu saistībā ar Covid‑19.
Mēs arī turpinājām sadarbību, lai revidētu Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanu, un 2023. gada oktobrī organizējām revidentu viedokļu apmaiņu uz vietas mūsu telpās. Tā ietvēra vairākus darbseminārus, un rezultātā tika izstrādātas sešas sākotnējās revīzijas koncepcijas, kas aptvēra vairākus ANM īstenošanas aspektus.
Turklāt mēs sākām ES tīkla revīziju (EUNA) enerģētikas jomā. Novembrī atklāšanas sanāksmē Hāgā piedalījās 19 ES ARI pārstāvji.
2023. gada jūnijā Lisabonā notika ES ARI vadītāju Kontaktkomitejas ikgadējā sanāksme. Galvenajās diskusijas pamattēma bija “Enerģētika: kā ES ARI var palīdzēt labāk un noturīgāk īstenot 2030. gada mērķrādītājus”. Pasākumā tika arī atkārtoti izskatīta Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana, kas bija 2022. gada Kontaktkomitejas sanāksmes galvenā tēma.
ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu ARI
Mēs atbalstām arī ES kandidātvalstu (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Gruzijas, Moldovas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Turcijas un Ukrainas) un potenciālo kandidātvalstu (Kosovas1) augstākās revīzijas iestādes.
2023. gada otrajā pusē mēs palīdzējām pārskatīt Tīkla sadarbības satvaru, kas tika pieņemts 2023. gada decembrī.
1 Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Drošības padomes Rezolūcijai 1244 (1999) par situāciju attiecībā uz Kosovu (ANO DPR 1244/1999) un Starptautiskās Tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvajam atzinumam Advisory Opinion on the question of the “Accordance with international law of the unilateral declaration of independence in respect of Kosovo”.
INTOSAI
2023. gadā mēs turpinājām aktīvi iesaistīties Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) darbībās. Profesionālo standartu komitejas (PSK) priekšsēdētājas statusā ERP rīkoja divas koordinācijas komitejas sanāksmes, kuru rezultātā tika pieņemti dokumenti, kas mainīja pašreizējo darba praksi, pieņemšanu darbā INTOSAI profesionālo paziņojumu forumā un komitejas Stratēģisko attīstības plānu 2023.–2028. gadam. 2023.–2028. gada Stratēģiskā attīstības plāna īstenošana ietver vairākus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot INTOSAI paziņojumu skaidrību un tos digitalizēt.
Mēs piedalījāmies arī Profesionālo standartu komitejas apakškomiteju darbā un citu INTOSAI darba grupu darbībās un projektos, piemēram, par tādām tēmām kā revīzija vides jomā, finanšu un ekonomikas stabilitāte, publiskās politikas izvērtēšana un lielie dati.
EUROSAI
Mēs aktīvi iesaistījāmies arī Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijā (EUROSAI), kas ir INTOSAI Eiropas reģionālā grupa, īpaši tajās darba grupās, kuru pārziņā ir revīzija vides jomā un informācijas tehnoloģijas, un projektos, kuri saistīti ar jaunām problēmām, mākslīgo intelektu un revīzijas metodiku.
Mūsu pārvaldība
Locekļi
ERP darbojas kā koleģiāla struktūra, kurā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Pēc tam, kad locekli ir izvirzījusi attiecīgās valsts valdība, to ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. ERP nepiedalās locekļu izvirzīšanā vai iecelšanā.
Locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un tas ir pagarināms. Locekļi pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Stājoties amatā, viņi par to dod svinīgu zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.
Padome 2023. gadā iecēla jaunu locekli no Igaunijas Keit Pentus‑Rosimannus (no 1. janvāra) un jaunu locekli no Slovākijas Katarína Kaszasová (no 16. oktobra). Turklāt Padome pagarināja Ungārijas locekles Ildikó Gáll‑Pelcz pilnvaras vēl uz sešiem gadiem (no 1. septembra).
Pēc iecelšanas par jauno Bulgārijas komisāri Iliana Ivanova no 2023. gada 19. septembra atkāpās no ERP locekles amata.
Procedūras jauna Portugāles locekļa un jauna Bulgārijas locekļa iecelšanai amatā 2023. gada beigās vēl turpinājās.
2023. gadā notika 24 kolēģijas sanāksmes, kuru apmeklētības koeficients bija 88 %. ERP locekļi piedalījās arī apakšpalātu un komiteju sanāksmēs (sk. arī Revīzijas apakšpalātas un komitejas).
Priekšsēdētājs
Priekšsēdētājs atbild par iestādes stratēģiju, plānošanu un snieguma pārvaldību, komunikāciju un attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem, iestāžu attiecībām, juridiskiem jautājumiem un iekšējo revīziju. Viņš arī pārstāv ERP ārējās attiecībās.
ERP locekļi par priekšsēdētāju ievēl vienu no sava vidus uz atjaunojamu trīs gadu termiņu. Priekšsēdētājs ir pirmais starp vienlīdzīgiem (primus inter pares), vada kolēģijas sanāksmes un nodrošina tās lēmumu izpildi.
Tony Murphy priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts 2022. gada oktobrī.
Piezīme. 2024. gada februārī.
Revīzijas apakšpalātas un komitejas
Locekļi ir norīkoti kādā no piecām revīzijas apakšpalātām, kas pieņem lielāko daļu revīzijas ziņojumu, apskatu un atzinumu. Revīzijas apakšpalātas iedala darbuzdevumus saviem locekļiem. Katrs loceklis par viņam piešķirtajiem revīzijas darbuzdevumiem ir atbildīgs attiecīgajai apakšpalātai, kā arī kolēģijai. Revīzijas apakšpalātu direkcijās strādājošie profesionālie revidenti veic revīzijas darbu.
Katras revīzijas apakšpalātas locekļi ievēl vecāko locekli uz atjaunojamu divu gadu termiņu. 2023. gadā piecu revīzijas apakšpalātu vecākie locekļi bija Joëlle Elvinger, Annemie Turtelboom, Bettina Jakobsen, Mihails Kozlovs un Jan Gregor.
Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas pārziņā ir ERP revīzijas politika, standarti un metodoloģija, revīzijas atbalsts un attīstība, kā arī revīzijas kvalitātes kontrole. Šajā komitejā darbojas pa vienam loceklim no katras revīzijas apakšpalātas, un kopš 2023. gada 28. septembra to vada Baudilio Tomé Muguruza.
Administratīvā komiteja un, attiecīgos gadījumos, ERP locekļu kolēģija, kuras abas vada ERP priekšsēdētājs, pieņem lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem. Administratīvajā komitejā darbojas ERP priekšsēdētājs, apakšpalātu vecākie locekļi, Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas priekšsēdētājs un par attiecībām ar iestādēm atbildīgais loceklis (Eva Lindström).
2023. gadā notika 103 apakšpalātu sanāksmes, 15 Administratīvās komitejas sanāksmes un 11 Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas sanāksmes. Sanāksmju apmeklētības līmenis bija attiecīgi 92 %, 88 % un 88 %.
Jāpiemin arī Ētikas komiteja (kopš 2023. gada 4. jūlija priekšsēdētājs George Marius Hyzler), Iekšējās revīzijas komiteja (priekšsēdētājs Hannu Takkula) un Stratēģiskās plānošanas konsultatīvā komiteja (priekšsēdētāja Helga Berger).
Mūsu augstākā administratīvā vadība ir ģenerālsekretārs un direktori. Kopā ir 10 direkcijas: piecas ir piesaistītas revīzijas apakšpalātām, viena – Revīzijas kvalitātes kontroles komitejai, viena – ERP priekšsēdētāja birojam un trīs – Ģenerālsekretariātam.
Piezīme. 2024. gada janvārī.
Snieguma novērtēšana
Mēs piemērojam galvenos snieguma rādītājus (GSR), lai informētu mūsu vadību par to, kāda ir virzība uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un lai informētu ieinteresētās iestādes par mūsu sniegumu. GSR esam atjauninājuši, lai tos varētu izmantot arī saistībā ar mūsu 2021.–2025. gada stratēģiju. Še uzskaitītie GSR rada vispārēju priekšstatu par to, kāds ir mūsu organizācijas sniegums attiecībā uz mūsu darba izplatīšanu, ietekmi un uztveri:
- publicēto ziņojumu skaits;
- atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos;
- mūsu darba ietekme un uztvere (ieinteresēto personu atsauksmes);
- mūsu viesošanās citās iestādēs un valsts/reģiona parlamentos un dalībvalstu valdībās, kā arī iesaiste starptautiskās darbībās;
- ERP ieteikumu ieviešana.
2023. gadā mēs publicējām 35 ziņojumus. Šīs publikācijas ietvēra 29 īpašos ziņojumus un sešus apskatus. 2023. gadā publicēto ziņojumu skaits ir lielāks nekā pēdējos divos gados (2022. gadā: 29 ziņojumi un 2021. gadā: 32 ziņojumi).
Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos
turpināja palielināties
2023. gadā mēs reģistrējām vairāk nekā 22 000 rakstu presē (publicēti tiešsaistē) saistībā ar mūsu revīzijas ziņojumiem, citām publikācijām vai ERP kopumā, tādējādi apstiprinājās pēdējos gados novērotā atspoguļojuma pieauguma tendence (2022. gadā: 20 000; 2021. gadā: 18 000). Gandrīz 54 000 ierakstu sociālajos medijos liecina, ka turpinās dabiska izaugsme, taču 2022. gada skaitļi bija netipiski2 (2022. gadā: 110 000; 2021. gadā: 49 000).
2 2022. gadā mēs konstatējām, ka sociālos medijus pārpludina identiski ieraksti, kas bija ģenerēti tendenciozos tīklos (acīmredzami izmantojot arī botus). To pamatā galvenokārt bija mūsu īpašie ziņojumi par Covid‑19 vakcīnu iepirkumu un augsta līmeņa korupciju Ukrainā.
Atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos var būt ļoti atšķirīga atkarībā no ziņojuma tēmas un sarežģītības. Plašsaziņas līdzekļu interesi par mūsu publikācijām var ietekmēt arī ārēji faktori, piemēram, kāds svarīgs notikums vai politikas izstrāde. Turklāt ārkārtas apstākļos, tādos kā pandēmija vai Krievijas agresijas karš Ukrainā, plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir īpaši pievērsta visam, kas saistīts ar konkrēto krīzi.
Kopš 2020. gada mēs sākām popularizēt publikācijas virtuāli, un tas mums ir ļāvis palielināt kontaktus ar valstu mediju žurnālistiem ES dalībvalstīs.
2023. gadā mēs sagatavojām 45 preses relīzes ES 24 valodās, kā arī dažādus informatīvus izklāstus, paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem un (uzreiz izmantojamus) audiovēstījumus atsevišķās valodās. Sniedzām arī vairākas intervijas lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem visā Eiropā, aptverot radio, televīziju un rakstisko presi. Turklāt par gada pārskatu mēs sarīkojām 21 tiešsaistes preses brīfingu un vēl deviņus preses brīfingus atsevišķām valstīm. Mūsu brīfingos kopumā piedalījās 590 žurnālisti, no kuriem lielākā daļa pārstāvēja lielākos ES dalībvalstu plašsaziņas kanālus.
apmeklēta pusotru miljonu reižu
2023. gadā izveidojām savu jauno ERP tīmekļa vietni. Mūsu tīmekļa vietnes apmeklējumu skaits bija vairāk nekā pusotrs miljons, un apmēram 700 000 bija vienreizēji apmeklētāji. Salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir vairāk nekā 14 %.
sekotāju skaits sociālajos
medijos
Līdz 2023. gada beigām mūsu trīs galveno sociālo mediju konti (X (bijušais Twitter), LinkedIn un Facebook) bija piesaistījuši vairāk nekā 48 000 sekotāju, kas ir vairāk nekā 2022. gadā, kad sekotāju skaits bija 45 000, un 2021. gadā, kad tas bija 39 000.
Mūsu darba ietekme un uztvere
uzskata mūsu ziņojumus par
noderīgiem viņu darbā
Mēs izvērtējam sava darba paredzamo ietekmi un noderību, aptaujājot mūsu ziņojumu lietotājus, kuri ir Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, ES aģentūras, dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības, dalībvalstu aģentūras un augstākās revīzijas iestādes, NVO, akadēmiskās aprindas, plašsaziņas līdzekļi un citas personas.
Kopš 2018. gada mēs veicam anonīmas elektroniskas aptaujas, kurās lūdzam savus lasītājus sniegt kvalitatīvas atsauksmes par atlasītiem ziņojumiem, kā arī vispārīgus ieteikumus mūsu darbam.
2023. gadā 85 % no aptuveni 1060 respondentiem uzskatīja, ka mūsu ziņojumi noder viņu darbā, un 78 % uzskatīja, ka ziņojumiem ir ietekme. Šie rezultāti ir līdzīgi iepriekšējā gada rezultātiem (2022. gadā: attiecīgi 82 % un 78 %).
Mūsu viesošanās citās iestādēs, valsts/reģiona parlamentos un dalībvalstu valdībās, kā arī iesaiste starptautiskās darbībās
personām sasniedza jaunu
augstu līmeni
Kopumā 2023. gadā mūsu mijiedarbība ar Eiropas un starptautiskajām ieinteresētajām personām ir sasniegusi jaunu augstu līmeni. Mēs prezentējām sava darba rezultātus 456 reizes Eiropas Parlamenta komitejās, Padomes darba sagatavošanas struktūrās, valsts/reģiona parlamentos un dalībvalstu valdībās (2022. gadā: 437 reizes, 2021. gadā: 419 reizes).
Turklāt mēs piedalījāmies 221 starptautiskā darbībā, tostarp starptautisko publiskās revīzijas organizāciju darbībās, īpaši INTOSAI un EUROSAI darbībās, kopīgi ar citām augstākajām revīzijas iestādēm rīkotos divpusējos pasākumos, konferencēs, sanāksmēs un plašākai auditorijai paredzētos pasākumos (2022. gadā: 178 darbībās, 2021. gadā: 154 darbībās).
ERP ieteikumu ieviešana
mūsu 2019. gada ieteikumi ir
ieviesti vismaz
dažos aspektos
Savu ieteikumu ieviešanu novērtējam, pamatojoties uz mūsu revidentu veiktajām ieteikumu ieviešanas pārbaudēm. 2023. gadā mēs analizējām Komisijai un citām iestādēm 2019. gada ziņojumos sniegtos ieteikumus.
Analīze parādīja, ka no mūsu 2019. gada pārskatā sniegtajiem 15 ieteikumiem tika ieviesti 100 % ieteikumu un ka 85 % no mūsu 2019. gada īpašajos ziņojumos iekļautajiem 208 ieteikumiem bija ieviesti pilnībā, dažos aspektos vai lielākajā daļā aspektu.
Mūsu darbinieki
Darbinieku sadalījums
2023. gada beigās mūsu iestādē bija 882 pastāvīgās un pagaidu amata vietas3 (2022. gadā: 873 amata vietas). Budžeta lēmējinstitūcija uz laiku piešķīra deviņas papildu amata vietas NGEU iniciatīvas revīzijai. 559 amata vietas bija revīzijas apakšpalātās, ieskaitot 104 amata vietas locekļu birojos. Priekšsēdētāja birojā ietilpst priekšsēdētājs un viņa birojs, Priekšsēdētāja direkcija, Juridiskais dienests un Iekšējās revīzijas dienests.
3 Tostarp pagaidu vakances.
Turklāt gada beigās pie mums strādāja 86 līgumdarbinieki un 26 norīkotie valsts eksperti (2022. gadā: attiecīgi 91 un 33).
Darbā pieņemšana
Mūsu darbā pieņemšanas politika saskan ar pārējo ES iestāžu vispārējiem principiem un nodarbināšanas nosacījumiem, un mūsu darbinieki nāk no dažādām akadēmiskajām un profesionālajām jomām.
2023. gadā mēs pieņēmām darbā 95 jaunus darbiniekus (2022. gadā: 107): 27 ierēdņus, 47 pagaidu darbiniekus, 17 līgumdarbiniekus un četrus norīkotus valstu ekspertus. Solidaritātes, savstarpējas mācīšanās un sadarbības garā piecu Ukrainas valsts ekspertu (tie pievienojās ERP 2022. gadā) norīkojums tika pagarināts vēl par vienu gadu – no 2023. gada jūlija līdz 2024. gada jūlijam. Mēs arī nodrošinājām 64 prakses vietas augstskolu absolventiem (2022. gadā: 60) uz laiku no trīs līdz pieciem mēnešiem. No 64 praktikantiem 62 apmaksāja ERP, un divi saņēma atalgojumu no savas dalībvalsts.
ASPIRE integrācijas (iesaistes) programma revidentiem ir izstrādāta tā, lai ERP varētu pieņemt darbā un uzņemt jaunus revidentus ERP līmenī, lai viņi varētu piedalīties mērķtiecīgos apmācības pasākumos un iegūt darba pieredzi gan atbilstības/finanšu, gan lietderības revīzijā pirmajos trīs gados.
Vecuma struktūra
Trīs ceturtdaļas (75 %) mūsu darbinieku aktīvajā dienestā 2023. gada beigās bija vecumā no 40 līdz 59 gadiem, tātad stāvoklis ir tāds pats kā 2022. gadā.
73 % mūsu vadītāju ir 50 vai vairāk gadu (2022. gadā: 72 %). Tā rezultātā nākamo piecu līdz 10 gadu laikā tiks atjaunota būtiska mūsu vadības daļa.
Vienlīdzīgas iespējas
Kopumā pie mums strādā vienāds skaits sieviešu un vīriešu.
Mēs esam apņēmušies piedāvāt vienlīdzīgas karjeras iespējas darbiniekiem visos organizācijas līmeņos. Mēs nodarbinām vienādu sieviešu un vīriešu skaitu, un pēdējos gados mūsu direktoru un atbildīgo vadītāju sieviešu īpatsvars ir palielinājies no 33 % 2019. gadā līdz 38 % 2023. gadā.
Sieviešu īpatsvars ERP atbildīgo vadītāju amatos revīzijā sasniedza 50 % (2022. gadā: 41,4 %), un tas pārsniedz 2027. gada mērķrādītāju – 40 %. Saskaņā ar ERP 2021.–2025. gada daudzveidības un iekļautības rīcības plānu 2023. gadā mēs publicējām savu otro daudzveidības un iekļautības gada ziņojumu (par 2022. gadu).
Kā līdz šim, esam apņēmušies panākt ģeogrāfisko līdzsvaru savā vadībā.
Pēc tam, kad 2022. gada decembrī tika pieņemts Lēmums Nr. 50–2022 par Eiropas Revīzijas palātas politiku, ar ko nodrošināt cieņpilnu un no aizskarošas izturēšanās brīvu darba vietu, šā lēmuma īstenošanai mēs veicām vairākas darbības (piemēram, iecēlām iekšējos mediatorus un konfidenciālus konsultantus, rīkojām vadītāju obligātu apmācību, izveidojām īpašu tīmekļa vietni ERP iekštīkla vietnē).
Turklāt 2023. gadā pirmo reizi tika veikta ārēja revīzija par ERP ēku fizisko piekļūstamību. Tās rezultātā tika veikts pētījums ar ieteikumiem un iespējamām darbībām, kā padarīt ERP ēkas piekļūstamākas ikvienam, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti. 2024. gadā mēs sāksim īstenot saskaņotās darbības, pasūtot plānu ar piekļūstamību saistīto norāžu uzlabošanai ERP ēkās. Turklāt mēs sadarbosimies ar citām ES iestādēm, lai izveidotu saskaņotu veidu, kā novērtēt progresu un ziņot par personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā, kā ieteikts īpašajā ziņojumā 20/2023 “Atbalsts personām ar invaliditāti: Eiropas Savienības darbību praktiskā ietekme ir ierobežota”.
Ētika
ERP ētikas vadlīniju pamatā ir tādas vērtības kā neatkarība, godprātība, objektivitāte, pārredzamība un profesionālisms. ERP apstiprina INTOSAI Ētikas kodeksā (ISSAI 130) izklāstītās prasības un ir iekļāvusi tās savās Ētikas vadlīnijās, kuras piemērojamas visiem ERP locekļiem un darbiniekiem.
ERP atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos nodrošināt pārredzamību, tāpēc tā pārskatīja savu lēmumu par publisku piekļuvi dokumentiem. Mērķis bija atspoguļot Eiropas judikatūras attīstību un vienkāršot procedūru atbildes sniegšanai uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem un atkārtotiem pieprasījumiem. Jaunais lēmums tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2023. gada septembrī.
Nesen pārskatot savu ētikas satvaru, mēs atjauninājām iekšējos noteikumus, kas attiecas uz ziņošanu par nopietniem pārkāpumiem (trauksmes celšana), lai padarītu tos skaidrākus, detalizētākus un sniegtu darbiniekiem vairāk informācijas. Lai uzsvērtu nozīmi, kādu mēs piešķiram trauksmes cēlēju aizsardzībai, jaunais noteikumu kopums ir izklāstīts kolēģijas lēmumā.
ERP Ētikas komiteja caurskata attiecīgos ētikas jautājumus, tostarp locekļu ārējās darbības, lai ievērotu ERP standartus. Komitejā ir trīs kolēģijas iecelti locekļi (tostarp divi ERP locekļi un viens ārējs loceklis), kas izraudzīti, pamatojoties uz viņu spējām un profesionālajām īpašībām. Komiteja 2023. gadā sanāca piecas reizes.
Revīzijas atbalsts
Revīzijas digitāla transformēšana
ERP turpina pilnveidot savu revīzijas procesu efektivitāti, uzlabojot esošo sistēmu integrāciju un sadarbspēju. Vienlaikus tā ir ieviesusi IT revīziju, progresīvu datu zinātni un automatizācijas darbības kā daļu no attīstības plāna, kas paredz revīzijā labāk izmantot tehnoloģiju. Tā arī turpināja inovācijas darbības, kuru mērķis ir apzināt jauntehnoloģiju, ko var izmantot novatoriski, lai atbalstītu revīzijas darbu.
ar ieinteresētajām personām
2023. gadā jaunā ERP studija tika plaši izmantota, lai tiešsaistē nodrošinātu preses brīfingus, ieinteresēto personu sanāksmes, hibrīdkonferences un reklāmas videomateriālus, ko ERP locekļi sniedza par ERP produktiem, kā arī ERP iekšējos izpratnes veicināšanas un informatīvos videomateriālus.
Konkrētāk, tā nodrošināja 23 preses brīfingus, deviņus videoziņojumus, sešus ERP darba atjauninājumus, četras ieinteresēto personu sanāksmes, divas TV intervijas, vienu pasākuma video un vienu tiešsaistes konferenci. Tā ir arī sagatavojusi sešus videomateriālus par Luksemburgas pievilcību un 10 iekšējos videomateriālus.
un automatizācija
Turpinājās revīzijas informācijas sistēmu integrācija ar mērķi uzlabot esošo sistēmu sadarbspēju un nodrošināt raitāku lietotāju pieredzi. Tas ietver mūsu galveno revīzijas dokumentācijas sistēmu ASSYST, revīzijas pārvaldības sistēmu AMS. Ir ieviesta jauna dokumentu apstiprināšanas darbplūsmas pārvaldības sistēma (PASS), kas ir integrēta ar “EU Sign” un nodrošina kvalificētu elektronisko parakstu. Ir ieviesti arī instrumenti, kas atvieglo un paātrina dokumentu caurskatīšanu. Ir paplašināta ERP datu noliktavas izmantošana, iekļaujot vairāk ziņojumu, kuriem iespējams interaktīvi vizualizēt un uzraudzīt datus.
pakalpojumi un IT revīzija
2021. gadā izveidotā DATA komanda (Datu un tehnoloģiju revīzijai) turpināja darbu pie izstrādes plāna ieviešanas labākai tehnoloģiju izmantošanai, lai atbalstītu ERP revīzijas mērķus.
DATA komandas locekļi cieši sadarbojās ar revīzijas grupām, lai izprastu viņu īpašos procesus un vajadzības. Atkarībā no vajadzības sarežģītības gan datu zinātnieku, gan IT revidentu darba diapazons svārstījās no īstermiņa iesaistes līdz pilnīgai līdzdalībai revīzijas uzdevumos.
DATA komanda vadīja vairākus ERP mēroga projektus vai piedalījās tajos:
- izmēģinājuma projekts, kurā novērtē, kā efektīvi izmantot Eiropas Komisijas e-iepirkuma platformu;
- datu ekspertu iesaistīšana NGEU darba grupā;
- prototipa rīka izstrāde ar modernām tekstizraces un semantiskās meklēšanas funkcijām pašas ERP darba vajadzībām;
- atbalsts revidentiem, tiem izvēlēties labākos variantus no tiem, kas pieejami 2022. gadā izveidotajā “datu zinātnes infrastruktūrā”, kas ļauj veikt datu apstrādi un padziļinātu analīzi un vizualizāciju.
Pēc mākslīgā intelekta (MI) izstrādes straujās paātrināšanās, jo īpaši ģeneratīvā mākslīgā intelekta jomā, DATA komanda sagatavoja analīzi par MI iespējām un izaicinājumiem ERP un mūsu revīzijas darbam. Pēc tam tā sāka izstrādāt priekšlikumu stratēģijai par MI izmantošanu revīzijas procesā.
Ir uzsākta jauna pieeja inovācijai, kuras pamatā ir jauna veida “īsie inovācijas projekti” (SIP) un inovācijas laboratorijas izveide, kas koncentrēsies uz jaunu tehnoloģiju testēšanu. SIP parasti izmanto lietotāji, kas vēlas izmēģināt jaunu rīku vai tehnoloģiju, savukārt IT norīko projekta vadītāju, lai tas palīdzētu lietotājam, rūpējoties par tehnoloģiskajiem un IT pārvaldības aspektiem. Pirmie SIP ietver dronu izmantošanu revīzijai, tādu komerciālu revīzijas pārvaldības rīku testēšanu, kas varētu aizstāt ASSYST, un ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošanu.
Vienlaikus ir sākts darbs pie Mākslīgā intelekta daudzdisciplīnu kompetenču centra izveides, lai atbalstītu iepriekš minēto ERP stratēģiju mākslīgā intelekta jomā.
ERP turpināja aktīvi iesaistīties Iestāžu komitejas digitālās pārveides jautājumos Jauno tehnoloģiju grupā, 2023. gadā strādājot pie mākslīgā intelekta jautājumiem.
Vizuālā komunikācija
pieejamības uzlabošana
Mijiedarbībā ar mūsu ieinteresētajām personām un uzrunājot ES iedzīvotājus, arvien svarīgāk ir izmantot pārliecinošus vizuālos materiālus un datu vizualizāciju. 2023. gadā grafiskā dizaina grupa ERP Komunikācijas dienestā turpināja sniegt tiešu atbalstu revīzijas darba grupām, nodrošinot tām infografikas un ilustrācijas, kas pielāgotas to vajadzībām un atbilst ERP vizuālajai identitātei.
Lai mūsu revīzijas darbam piešķirtu lielāku vērtību un palielinātu mūsu ziņojumu ietekmi, vizuālo materiālu izmantošana komunikācijā var padarīt mūsu revīzijas darba rezultātus redzamākus, saprotamākus un tādējādi pieejamākus iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. Šos centienus vēl vairāk pastiprina 2023. gada aprīlī atklātā jaunā tīmekļa vietne ar modernāku vizuālo noformējumu un uzlabotām funkcijām.
Revīzijas metodoloģija
Mūsu iekšējā digitālā platforma AWARE (Accessible Web-based Audit Resource) apraksta mūsu revīzijas metodiku un norādījumus. Platforma ir pieejama ERP tīmekļa vietnē. Tas ir vienots sabiedrībai pieejams piekļuves punkts mūsu revīzijas metodoloģijai.
Profesionālās mācības
profesionālo mācību
mērķrādītāji
2023. gadā mēs atkal pārsniedzām profesionālo mācību mērķrādītāju, kas revidentiem ir noteikts kā piecas mācību dienas gadā, neieskaitot valodu apguvi (saskaņā ar Starptautiskās grāmatvežu federācijas ieteikumiem), savukārt administratīvajiem darbiniekiem – divas dienas gadā.
Mūsu revidenti apmeklēja vidēji 6,7 ar valodu kursiem nesaistītas mācību dienas (6,9 dienas 2022. gadā un 8,5 dienas 2021. gadā), no kurām 4,5 dienas bija ar pamatdarbību (revīziju) saistītas mācības. Mūsu darbinieki, kas nestrādā revīzijā, apmeklēja vidēji 3,0 mācību dienas (2022. gadā – 3,6 un 2021. gadā – 4,2). Tāpat kā 2022. gadā, abu rādītāju nelielo samazinājumu gadu no gada var izskaidrot ar pakāpenisku atgriešanos mācību telpās / klātienes apmācībās, kas nodrošina labāku mācību pieredzi, bet kam pēc definīcijas ir mazāka kapacitāte nekā tiešsaistes alternatīvām.
pielāgotas mācības
Profesionālo mācību darba grupa pastāvīgi cenšas nodrošināt augstas kvalitātes mācības mūsu darbiniekiem, īpašu uzmanību pievēršot ar pamatdarbu (revīziju) saistītām mācībām. Viena no galvenajām prioritātēm ir sadarbībā ar mūsu revīzijas apakšpalātām veidot un uzlabot zināšanas par mūsu revīzijas jomām / ES politikas virzieniem. 2023. gadā mēs organizējām vairākas mācības sesijas par politikas jomām visām revīzijas apakšpalātām saistībā ar gada sākumā apzinātajiem prioritārajiem tematiem.
Mēs turpinājām arī apmācīt savus darbiniekus par NextGenerationEU (NGEU) un Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Šo mācību pamatā bija divu dienu mācību kurss par ANM, kuru sniedzam sadarbībā ar Eiropas Publiskās pārvaldes institūtu. Turklāt mēs organizējām sesijas par ANM riskiem, izaicinājumiem un iespējām un ANM sarunas, kurās ārējie eksperti pauda savu viedokli par tematiem, kas saistīti ar ANM.
2023. gada jūnijā mēs atjauninājām savu mācību programmu par datu un tehnoloģijas izmantošanu revīzijā. Novembra beigās notika izmēģinājuma sesija par ievadu mākslīgā intelekta jomā, un 2024. gadā tai sekos vairākas sesijas.
revidentiem
2023. gada februārī mēs sākām projektu, lai noteiktu jaunu kompetenču satvaru mūsu revidentiem. Šajā satvarā tiks izklāstītas ERP finanšu, atbilstības un lietderības revidentu kompetences, kas ir būtiskas to uzdevumu sekmīgai izpildei. Tā pamatā ir INTOSAI norādījumi un informācija, ko saņēmām no 15 augstākajām revīzijas iestādēm. Projekts ir pēdējā posmā, un paredzams, ka tas tiks pabeigts 2024. gada pirmajā pusē. Tas nodrošinās pamatu mācību un attīstības vajadzību novērtēšanai un strukturēs ERP pamatdarbības mācību piedāvājumu, pamatojoties uz galvenajām kompetencēm.
Tulkošana
2023. gadā ERP tika iztulkots un izrediģēts vairāk nekā 208 000 lapu (2022. gadā: 203 700), ieskaitot 12 900 ārštatā iztulkotu lapu. Tulkošanas procesa racionalizēšanai valodu grupas izmanto gan datorizētus rīkus, gan mašīntulkošanas tehnoloģijas. Mēs sagatavojām 52 publikācijas, kurās piemēroti un kontrolēti ERP redakcionālās un vizuālās identitātes standarti. Tulkotāji piedalījās arī revīzijas darbā, sniedzot lingvistisko atbalstu revīzijas apmeklējumu laikā, tiešsaistes sanāksmēs vai hibrīdsanāksmēs, kā arī ziņojumu sagatavošanā, lai nodrošinātu skaidru valodu. Turklāt tulkotāji iesaistījās komunikācijas darbā: konsultēja valodas jautājumos un uzlaboja kvalitāti, pielāgojot vēstījumus mērķauditorijai, tostarp salāgojot kultūras atšķirības.
Kiberdrošība
arvien pieaugošs apdraudējums
ERP IT drošības komandai ir jāgādā par mūsu IT pakalpojumu drošību. Tā to panāk ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienesta CERT-EU atbalstu. Šis atbalsts izrādījās īpaši noderīgs 2023. gada jūlijā notikušā kiberincidenta risināšanā. Vienas mūsu vārtejas drošību vairs nebija iespējams garantēt. Tomēr turpmākajās izmeklēšanās netika atklāti ne datu aizsardzības pārkāpumi, ne citas apdraudētas sistēmas.
Turpinājās 2022.–2024. gada kiberdrošības plāna īstenošana ar daudzām darbībām, kas jau ir pabeigtas vai tiek īstenotas. Viena no būtiskākajām īstenotajām darbībām bija VPN risinājuma aizstāšana, izmantojot Zero-Trust attālinātās piekļuves tehnoloģiju.
Pikšķerēšana joprojām bija izplatītākais kiberdrauds. ERP pastiprināja e-pasta drošības risinājumus, lai labāk reaģētu uz ļaunprātīgiem e-pastiem.
2023. gadā notika vairākas pikšķerēšanas kampaņas, tostarp starpiestāžu līmenī rīkota kampaņa, kuru vadīja ERP. Mēs reģistrējām to ERP darbinieku skaita pieaugumu, kuri identificēja pikšķerēšanas ziņojumus un ziņoja par tiem, kā arī sākām izmantot jaunu rīku, kas ļauj mums veikt mērķtiecīgas pikšķerēšanas kampaņas.
Viens no galvenajiem ISO komandas uzdevumiem joprojām bija palielināt ERP darbinieku informētību par kiberjautājumiem. Papildus tradicionālajam saziņas veidam, piemēram, mācību kursiem un informatīviem biļeteniem, tika publicēti vairāki videomateriāli intervijas formātā, jo tie izrādījās efektīvs un mūsdienīgs komunikācijas paņēmiens.
Lai atvieglotu šifrētu e-pastu apmaiņu starp ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, ERP arī pabeidza pievienošanos SECABC – sistēmai, ko uztur Eiropas Komisija.
Turpmākie pasākumi ietver arī opcijas “nepārsūtīt” aktivizēšanu Outlook un TikTok lietojumprogrammas aizliegšanu.
Visbeidzot, ERP ir aktīvi iesaistījusies starpiestāžu jaunā kiberdrošības regulējuma sagatavošanā un jau piemēros daudzus tā noteikumus.
Ēkas
un videi draudzīga darba vieta
Mēs esam stingri pārliecināti, ka laba darba vieta ir būtiska, lai sasniegtu ERP stratēģiskos mērķus. Tiešā ietekme uz darbinieku labbūtību palīdz padarīt ERP par pievilcīgu darba vietu.
Mūsu redzējums paredz nodrošināt ilgtspējīgu darba vietu ar sadarbīgu, uz labbūtību orientētu, drošu, iekļaujošu un videi draudzīgu darba vidi visiem darbiniekiem.
Pašlaik mums Kiršbergā, Luksemburgā, pieder trīs ēkas (K1, K2 un K3), kas darbojas kā vienota, integrēta tehniska struktūra. Mēs arī īrējam telpas Luksemburgā savam negadījumu seku novēršanas centram.
Vides vadība
Kā ES iestādei mums ir pienākums visās darbībās ievērot principu par apsaimniekošanu videi drošā veidā. Tāpēc mēs esam apņēmušies pastāvīgi samazināt ietekmi uz vidi. Katru gadu mēs uzraugām un analizējam savas darbības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
ERP lepojas ar savu vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikātu. Mēs sekmīgi izmantojam EMAS principiem atbilstošu vides vadības sistēmu un pilnībā ievērojam ISO 14001:2015 sertifikācijas prasības.
Pēc sekmīgas EMAS sertifikācijas atjaunošanas līdz 2025. gadam EMAS ikgadējā ārējā verifikācijas revīzija notika 2023. gada oktobrī. Rezultāti bija sekmīgi, neatbilstības netika atrastas, un tika konstatēti daudzi labas prakses piemēri.
Visbeidzot, tika apstiprināts jauns EMAS rīcības plāns 2023.–2025. gadam.
ERP veica vairākus pasākumus, lai reaģētu uz enerģētikas krīzi pēc Komisijas un Padomes plāna “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”. 2022.–2023. gadā mēs panācām samazinājumu par 21 % salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējos piecos gados.
ERP turpina ievērot Luksemburgas valdības ieteikumu par valsts iestāžu ekspluatēto ēku temperatūras ierobežošanu līdz 20 C.
Pēc ERP ēku energoaudita 2022. gadā mēs veicām nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkās, piemēram, 2023. gada vasarā īstenojām vairākus pasākumus: paaugstinājām temperatūru gaisa kondicionēšanas zonās, izslēdzām ventilācijas un dzesēšanas sistēmas dažās ēku zonās un samazinājām apgaismojumu K1 un K2 gaiteņos un kāpņu telpās līdz minimālajam drošības apgaismojumam.
līdz 2030. gadam
2022. gadā tika veikts pētījums par ERP siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu. Iespējamie emisiju samazinājumi tika novērtēti, pamatojoties uz ikgadējiem oglekļa pēdas aprēķiniem un idejām, kas apkopotas, apspriežoties ar visiem ERP departamentiem un darbiniekiem 2022. gada pavasarī. Operatīvās grupas apzināja un izvērtēja 371 ideju emisiju samazināšanai, kā rezultātā tika izstrādāti trīs ceļveži. Pamatojoties uz šīm pārdomām, mēs pieņēmām jaunu vides programmu 2023.–2025. gadam.
2023. gadā mēs publicējām otro ERP ilgtspējas ziņojumu, kas attiecas uz 2022. gadu. Ziņošana par ilgtspēju paredz izvērtēt, mērīt un ziņot par to, kā organizācija risina un pārvalda savu būtisko ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi. Ilgtspējas ziņojumā mēs sniedzam apkopojumu par savu darbību ietekmi. Tajā ziņots arī par to, kā mēs savās revīzijās pārbaudām, vai ar ES līdzekļiem tiek atbalstīta ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme Eiropā un visā pasaulē. Tajā arī sniegta informācija par mūsu struktūras ietekmi un administratīvās darbības veidiem, ko izmantojam šā uzdevuma izpildei.
Mūsu ilgtspējas ziņojums par 2023. gadu ir pievienots šim pārskatam kā pielikums.
Ievads
01 Šajā pielikumā aprakstīti mūsu pastāvīgie centieni būt par ilgtspējīgu iestādi. Atlasot saturu, esam iedvesmojušies no Globālās ziņošanas iniciatīvas1 (GRI) standartiem, kurus pielāgojām savam kā publiskas iestādes kontekstam un iezīmēm. Pielikumā aprakstīts, kā mēs risinām sava darba ekonomisko, sociālo un vidisko ietekmi gan iekšēji, gan ārēji.
02 Šī ir trešā reize, kad esam ziņojuši par ilgtspēju. Pirmais ziņojums par 2021. gadu ir pieejams šeit, bet otrais par 2022. gadu – šeit. Aicinām iepazīties ar abiem iepriekšējiem ziņojumiem, kas papildina 2023. gada ziņojumu.
03 Šā dokumenta sagatavošanas laikā daži dati, jo īpaši par resursu patēriņu, vēl nebija pieejami. Tādā gadījumā mēs izmantojām 2022. gada skaitļus.
04 Plašāka informācija par Eiropas Revīzijas palātas (ERP) darbībām un revīzijas ziņojumiem atrodama mūsu tīmekļa vietnē: www.eca.europa.eu. Jūs varat arī:
- sekot mums platformā X (iepriekš Twitter);
- ieskatīties mūsu LinkedIn un Facebook lapās;
- skatīties YouTube video.
1 Globālā ziņošanas iniciatīva ir starptautiska bezpeļņas organizācija. GRI izstrādā bezmaksas ilgtspējas ziņošanas pamatnostādnes, lai uzņēmumi un organizācijas varētu ziņot par savu sniegumu ekonomikas, vides, sociālajā un pārvaldības jomā. GRI ilgtspējas ziņojumu sagatavošanas sistēma palīdz uzņēmumiem skaidri un salīdzināmi identificēt, apkopot un paziņot šo informāciju.
Ekonomiskie standarti
Ekonomiskais sniegums
05 Finanšu noteikumi, kas reglamentē ERP, ir izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību2. 2023. gadā mūsu budžets bija 175,1 miljons EUR (162,1 miljons EUR 2022. gadā), un izpildes līmenis bija 98 % (2022. gadā – 98,5 % un 2021. gadā – 97 %). Mūsu budžets veido apmēram 1,5 % no ES kopējiem administratīvajiem izdevumiem (mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem).
06 Mūsu ikgadējos finanšu pārskatus sagatavo ERP grāmatvedis, un tos ik gadu revidē ārējs revidents. Revidētos finanšu pārskatus kopā ar ārējā revidenta ziņojumiem nosūta Eiropas Komisijai, kura tos konsolidē, kā arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
07 Ziņojumā par budžeta un finanšu pārvaldību mēs sniedzam apkopojumu par sava budžeta izpildi un skaidrojumu par notikumiem, kuri ievērojami ietekmējuši mūsu darbu. Ziņojums tiek nosūtīts Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.
2 310.–325. pants.
ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi ES kontekstā
08 ERP kā augstākā revīzijas iestāde ar savām revīzijām var dot vērtīgu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā. Saskaņā ar savām pilnvarām un prioritātēm mēs pārraugām īstenošanu, izsekojam progresu un apzinām uzlabojumus visos ilgtspējīgas attīstības mērķos.
09 Lai gan mēs neesam veikuši revīzijas, kuru galvenā tēma būtu IAM īstenošana, esam publicējuši vairākus ziņojumus par tēmām, kas saistītas ar vienu vai vairākiem IAM. 2023. gadā mēs publicējām 35 īpašos ziņojumus un apskatus. 89 % no šiem ziņojumiem (2022. gadā 62 %) attiecās uz tēmām, kas ir būtiskas ANO IAM sasniegšanai. Turpmāk dotā tabula ir apkopojums par saikni starp mūsu ziņojumiem un IAM. Regulāri atjaunināta informācija par šo tematu ir pieejama šeit.
1. tabula. Attiecīgais ANO IAM saturs ERP 2023. gada ziņojumos
| Ziņojums | Attiecīgais IAM. |
|---|---|
| Īpašais ziņojums 01/2023 “Instrumenti, kas atvieglo ceļošanu Eiropas Savienībā Covid‑19 pandēmijas laikā: atbilstīgas iniciatīvas, kuru ietekme sniedzas no panākumiem līdz ierobežotai izmantošanai” | — |
| Īpašais ziņojums 02/2023 “Kohēzijas politikas noteikumu pielāgošana, lai reaģētu uz Covid‑19 pandēmiju: līdzekļi izlietoti elastīgāk, taču jāpārdomā, vai kohēzijas politika ir piemērots instruments reaģēšanai uz krīzi” |  |
| Īpašais ziņojums 03/2023 “Elektroenerģijas iekšējā tirgus integrācija: vērienīgā mērķa pilnīgu sasniegšanu kavē sarežģīta juridiskā struktūra, kavējumi, nepilnības pārvaldībā un nepilnīga tirgus uzraudzība” | 
|
| Īpašais ziņojums 04/2023 “Pasaules klimata pārmaiņu alianse plus: sasniegumi nebija pietiekami vērienīgi” |
|
| Īpašais ziņojums 05/2023 “ES finanšu vide – sadrumstalots veidojums, kam nepieciešama turpmāka vienkāršošana un pārskatatbildība” | — |
| Īpašais ziņojums 06/2023 “Interešu konflikts ES kohēzijas un lauksaimniecības izdevumu jomā: regulējums ir ieviests, bet pārredzamības un atklāšanas pasākumiem piemīt nepilnības” |  |
| Īpašais ziņojums 07/2023 “Komisijas ieviestās ANM kontroles sistēmas struktūra: lai gan ir paredzēts plašs darbs, jaunajā īstenošanas modelī joprojām saglabājas trūkumi pārliecības un pārskatatbildības jomā” | |
| Īpašais ziņojums 08/2023 “Intermodālie kravu pārvadājumi: Eiropas Savienībai joprojām nav izdevies novirzīt kravas no autoceļiem” |  |
| Īpašais ziņojums 09/2023 “Lauksaimniecības produktu piegādes ķēžu nodrošināšana Covid‑19 laikā: ES reaģēja ātri, bet dalībvalstis nerīkojās pietiekami mērķtiecīgi” |  |
| Īpašais ziņojums 10/2023 “Sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai: dažas atziņas ir gūtas, tomēr laika ierobežojumu un nebūtisko rezultātu dēļ tās potenciāls kļūt par izmēģinājuma vidi nolūkā palielināt ES aizsardzības izdevumus ir neliels” | |
| Īpašais ziņojums 11/2023 “ES atbalsts skolu digitalizācijai: ir veikti ievērojami ieguldījumi, bet dalībvalstīs trūkst stratēģiskas mērķorientācijas ES finansējuma izmantošanā” |  |
| Īpašais ziņojums 12/2023 “Banku kredītriska uzraudzība Eiropas Savienībā: ECB pastiprināja centienus, bet jādara vairāk, lai palielinātu pārliecību, ka kredītrisks tiek pienācīgi pārvaldīts un segts” |  |
| Īpašais ziņojums 13/2023 “Atzītie uzņēmēji: pārdomāta muitas programma, tomēr tās potenciāls netiek izmantots un īstenošana ir nevienmērīga” | |
| Īpašais ziņojums 14/2023 “Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” plānošana: visaptverošas programmas, kuru līdzekļu piešķiršanas metodēs un ietekmes uzraudzībā ir trūkumi” | |
| Īpašais ziņojums 15/2023 “ES rūpniecības politika akumulatoru jomā: nepieciešams jauns stratēģisks impulss” | |
| Īpašais ziņojums 16/2023 “NextGenerationEU parādu pārvaldība Komisijā: daudzsološs sākums, bet jāturpina pielāgošana paraugpraksei” | |
| Īpašais ziņojums 17/2023 “Aprites ekonomika: lai gan Eiropas Savienība rīkojas, dalībvalstu pāreja ir lēna” | |
| Īpašais ziņojums 18/2023 “ES klimata un enerģētikas mērķrādītāji: 2020. gada mērķrādītāji ir sasniegti, bet maz pazīmju, ka darbības, kas vērstas uz 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu, būs pietiekamas” | |
| Īpašais ziņojums 19/2023 “Eiropas Savienības centieni panākt augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu: pieticīgi standarti un ierobežota mērķtiecība” |  |
| Īpašais ziņojums 20/2023 “Atbalsts personām ar invaliditāti: Eiropas Savienības darbību praktiskā ietekme ir ierobežota” |  |
| Īpašais ziņojums 21/2023 “Iniciatīva “Spotlight”, kuras mērķis ir izskaust vardarbību pret sievietēm un meitenēm: vērienīga, bet līdz šim ar ierobežotu ietekmi” |  |
| Īpašais ziņojums 22/2023 “Atkrastes atjaunīgā enerģija Eiropas Savienībā: vērienīgi izaugsmes plāni, bet ilgtspēja joprojām ir problemātiska” | |
| Īpašais ziņojums 23/2023 “Vīna dārzu pārstrukturēšana un stādīšana Eiropas Savienībā: neskaidra ietekme uz konkurētspēju un ierobežoti vidiskie mērķi” | |
| Īpašais ziņojums 24/2023 “Viedās pilsētas: reāli risinājumi, bet sadrumstalotība apgrūtina to plašāku ieviešanu” |  |
| Īpašais ziņojums 25/2023 “ES akvakultūras politika: stagnējoša ražošana un neskaidri rezultāti, kaut gan ES finansējums ir palielināts” |  |
| Īpašais ziņojums 26/2023 “Atveseļošanas un noturības mehānisma snieguma uzraudzības sistēma: novērtē īstenošanas progresu, tomēr ar to nepietiek, lai aptvertu sniegumu” | |
| Īpašais ziņojums 27/2023 “Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšana Eiropas Savienībā: sperti pirmie soļi, taču joprojām pastāv nozīmīgi ierobežojumi, kas neļauj efektīvi mazināt drošības un sabiedriskās kārtības riskus” | — |
| Īpašais ziņojums 28/2023 “Publiskais iepirkums Eiropas Savienībā: desmit gados laikposmā līdz 2021. gadam būvdarbu, preču un pakalpojumu līgumu piešķiršanā bijis mazāk konkurences” | |
| Īpašais ziņojums 29/2023 “Eiropas Savienības atbalsts ilgtspējīgām biodegvielām transporta nozarē: priekšā vēl daudz neskaidrību” | |
| Apskats 01/2023 “ES finansējums ar kohēzijas politikas un Atveseļošanas un noturības mehānisma starpniecību: salīdzinoša analīze” | — |
| Apskats 02/2023 “ES rīcība saistībā ar pieaugošo bīstamo atkritumu daudzumu” | |
| Apskats 03/2023 “Dzīvu dzīvnieku pārvadāšana ES: izaicinājumi un iespējas” | |
| Apskats 04/2023 “ES līdzekļu pārvaldības digitalizācija” | |
| Apskats 05/2023 “ES ekonomikas pārvaldības reforma: iespējas, riski un izaicinājumi” | |
| Apskats 06/2023 “Komisijas 2022. gada ziņojums par ES budžeta pārvaldību un sniegumu” | |
Iepirkuma prakse
10 Uz visu ERP iepirkumu praksi attiecas Finanšu regula3, un, iegādājoties preces, pakalpojumus vai būvdarbus, mēs izmantojam tajā noteiktās publiskā iepirkuma procedūras. Vispārīgie piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu nosacījumi ir publiski pieejami mūsu tīmekļa vietnē un nosaka līgumattiecības starp ERP un tās piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem un darbuzņēmējiem.
11 2023. gadā ERP iegādājās preces un pakalpojumus par kopējo summu 23 426 750,05 EUR (2022. gadā par 5 512 853 EUR un 2021. gadā par 15 215 515 EUR). No šīs summas iepirkumi no vietējiem piegādātājiem sasniedza 21 453 665,05 EUR (2022. gadā – 4 848 701 EUR un 2021. gadā –10 144 812 EUR). Izdevumi vietējiem piegādātājiem bija 91,58 % (2022. gadā – 88 % un 2021. gadā – 67 %).
12 Pārredzamības labad mēs publiskojam savu iepirkuma praksi un procedūras. Mūsu tīmekļa vietnē ir uzskaitīti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus Eiropas Revīzijas palātai, ieplānotie zemas‑ un vidējas‑vērtības līgumi, ikgadējie līgumu saraksti un vispārīgie nosacījumi, kas piemērojami ERP piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem.
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.
Pretkorupcijas pasākumi
13 Attiecībā uz darbībām, kas novērtētas saistībā ar korupcijas riskiem, ir jānošķir ārējās un iekšējās darbības. “Ārējās darbības” attiecas uz darbībām vai darījumiem, ko finansē no ES budžeta un ko mēs pārbaudām sava revīzijas darba ietvaros.
14 ERP kā Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestādes pilnvarās nav izmeklēt gadījumus, kad radušās aizdomas par krāpšanu, kas kaitē ES finansiālajām interesēm. Lai gan ar standarta revīzijas procedūrām konstatēt krāpšanu var būt grūti, mūsu veikto pārbaužu gaitā katru gadu atklājas vairāki gadījumi, kas raisa aizdomas par krāpšanu. Par šiem gadījumiem mēs ziņojam OLAF, Eiropas Savienības Birojam krāpšanas apkarošanai, izmantojot izveidotos sadarbības mehānismus un kanālus starp abām organizācijām. Ja uzskata par vajadzīgu, par tiem vienlaikus var ziņot arī Eiropas Prokuratūrai (EPPO).
15 2023. gadā netika ziņots par krāpšanas gadījumiem saistībā ar iekšējām darbībām.
16 Attiecībā uz preventīvo apmācību 2023. gadā mēs organizējām 24 mācību kursus par pretkorupcijas politiku un procedūrām (2022. gadā – 21, bet 2021. gadā – 15), kas kopumā ilga 175 stundas (2022. gadā – 156 stundas un 2021. gadā – 76 stundas).
17 Šajos pasākumos piedalījās 1069 dalībnieki4 (2022. gadā – 612 dalībnieki un 2021. gadā – 1011 dalībnieki), un tajos varēja piedalīties visi ERP darbinieki, tostarp ERP locekļi.
4 Dotais skaitlis ir dalībnieku kopskaits.
Sociālie standarti
Nodarbinātība
18 Gada darba programmas mērķu sasniegšanā mēs esam atkarīgi no savu darbinieku prasmēm un motivācijas. Tāpēc īsto cilvēku pieņemšana darbā īstajā laikā ir viena no galvenajām prioritātēm, un personāla iesaistīšanas politika ir ļoti svarīga. 2. tabulā ir parādīta mūsu personāla situācija pēc valstspiederības un darbinieku veida 2023. gada beigās.
2. tabula. ERP darbinieki 2023. gada 31. decembrī5
| Valsts | Ierēdņi | Pagaidu darbinieki | Līgumdarbinieki | Norīkotie valstu eksperti | Darbinieku skaits kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Austrija | 7 | 5 | 1 | 13 | |
| Beļģija | 44 | 7 | 9 | 60 | |
| Bulgārija | 28 | 7 | 35 | ||
| Horvātija | 3 | 6 | 2 | 1 | 12 |
| Kipra | 4 | 4 | 1 | 9 | |
| Čehijas Republika | 26 | 4 | 1 | 1 | 32 |
| Dānija | 6 | 4 | 10 | ||
| Igaunija | 9 | 4 | 1 | 14 | |
| Somija | 13 | 5 | 1 | 19 | |
| Francija | 79 | 24 | 18 | 3 | 124 |
| Vācija | 63 | 14 | 2 | 79 | |
| Grieķija | 36 | 18 | 6 | 3 | 63 |
| Ungārija | 24 | 6 | 2 | 32 | |
| Īrija | 10 | 8 | 1 | 19 | |
| Itālija | 52 | 13 | 7 | 72 | |
| Latvija | 10 | 5 | 1 | 1 | 17 |
| Lietuva | 14 | 5 | 5 | 24 | |
| Luksemburga | 3 | 4 | 5 | 1 | 13 |
| Malta | 5 | 6 | 11 | ||
| Nīderlande | 8 | 4 | 12 | ||
| Polija | 52 | 7 | 4 | 2 | 65 |
| Portugāle | 26 | 9 | 9 | 44 | |
| Rumānija | 46 | 9 | 2 | 2 | 59 |
| Slovākija | 9 | 3 | 3 | 15 | |
| Slovēnija | 10 | 6 | 3 | 19 | |
| Spānija | 44 | 11 | 7 | 1 | 63 |
| Zviedrija | 13 | 2 | 1 | 16 | |
| Ukraina | 1 | 5 | 6 | ||
| Apvienotā Karaliste | 9 | 3 | 12 | ||
| Kopā | 653 | 204 | 86 | 26 | 969 |
Avots: ERP.
2023. gada beigās mūsu iestādē strādāja 969 darbinieki6 (2022. gadā – 954), no kuriem 67,4 % bija ierēdņi (2022. gadā – 68,2 %). Mūsu darbinieki ir pieņemti darbā no visām 27 ES dalībvalstīm un Apvienotās Karalistes. Informāciju par pieņemšanu darbā 2023. gadā skatīt šā dokumenta galvenās daļas iedaļā “Pieņemšana darbā”.
19 Statistiku par dzimumu līdzsvaru ERP skatīt galvenā dokumenta sadaļā “Vienlīdzīgas iespējas”.
20 ERP 2022. gada 1. janvārī pieņēma hibrīddarba modeli, ieviešot elastīgu pieeju darba laikam kā būtisku cilvēkresursu pārvaldības sastāvdaļu. Elastīgs darba laiks kopš tā laika ir bijis standarta darba režīms, kas ļauj darbiniekiem panākt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlaikus ņemot vērā dienesta vajadzības. Šī kārtība arī pozitīvi veicina dzimumu līdzsvaru un organizatorisko efektivitāti.
21 ERP piedalās komisāra Johannes Hahn uzsāktajā augsta līmeņa iniciatīvā, kuras mērķis ir padarīt Luksemburgu par pievilcīgāku darba vietu, lai panāktu vienošanos par konkrētām darbībām, kas jāīsteno visām Luksemburgā esošajām ES iestādēm. Iestādes vienojās izveidot četras darba grupas, lai izstrādātu 12 konkrētas darbības. Vienu darba grupu vada ERP Cilvēkresursu direktors. To veido divas darba apakšgrupas: viena par iestāžu kopīgu komunikāciju un otra par to, kā veicināt attiecības ar Eiropas akadēmiskajām aprindām (pazīstama arī kā REA tīkls), un to vada ERP.
5 Šajā tabulā ir atspoguļoti faktiskie darbinieki, kas ERP strādāja 2023. gada 31. decembrī (857 pastāvīgie un pagaidu darbinieki, 26 norīkotie valstu eksperti un 86 līgumdarbinieki). Tabulā nav iekļauti ERP 25 locekļi. Turklāt pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits (norādīts galvenā dokumenta 50. lpp.) ir lielāks nekā šis (882 amata vietas), jo 2023. gada beigās tas ietver vakantās amata vietas.
6 Izņemot ERP 25 locekļus.
Vienlīdzīgas iespējas, daudzveidība un iekļautība
22 ERP ir darba devējs, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas, un mēs esam apņēmušies piedāvāt vienlīdzīgas karjeras iespējas mūsu darbiniekiem visos iestādes līmeņos. Vienlīdzīgu iespēju princips ir nostiprināts Civildienesta noteikumu 1. pantā, kas aizliedz jebkāda veida diskrimināciju. Tas ietver vīriešu un sieviešu pilnīgu līdztiesību darbavietā.
23 2023. gadā ERP aktīvi turpināja īstenot savu daudzveidības un iekļaušanas politiku, kas tika uzsākta 2021. gadā. Tas ietvēra darbiniekiem paredzēto vienlīdzīgu iespēju pamatnostādņu atjauninājumu publicēšanu un dažādus uzaicinājumus paust ieinteresētību pieņemt darbā mediatorus un konfidenciālus konsultantus gan iekšēji, gan ārēji, kā arī atjauninātas pamatnostādnes par atgriešanos darbā pēc ilgstoša slimības atvaļinājuma. Kopš 2023. gada sākuma esam arī piedāvājuši darbiniekiem pirmo palīdzību psihoemocionālās veselības jomā.
24 Turklāt 2023. gadā ERP kļuva par dalībnieci Starptautiskajā Duālās karjeras tīklā (IDCN) Luksemburgā, kas ir globāla organizācija, kuras mērķis ir atbalstīt savu darbinieku partneru un laulāto karjeras attīstību. IDCN piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, sākot no ieskata vietējā darba tirgū līdz palīdzībai CV sagatavošanā un beidzot ar tīklošanas pasākumiem un piekļuves nodrošināšanu vietējiem uzņēmējdarbības tīkliem ar citu ICDN dalībnieku starpniecību. Visi ERP darbinieku partneri un laulātie, kas dzīvo Luksemburgā, var pievienoties IDCN.
25 Šogad ERP ir izraudzīta Ombuda Labas pārvaldības balvai, ar ko atzīst mūsu Invaliditātes izpratnes nedēļu (kategorija: “Izcilība daudzveidībā un iekļaušanā”). Ar Eiropas Ombuda Labas pārvaldības balvu tiek atzīts ES struktūru darbs, kam ir redzama un tieša pozitīva ietekme uz cilvēku dzīvi Eiropā un ārpus tās. Mērķis ir iepazīstināt ar šiem piemēriem plašāku auditoriju un izplatīt labu praksi iestādēs.
26 2023. gadā netika ziņots par diskriminācijas gadījumiem.
Biedrošanās brīvība un kolektīvas sarunas
27 Uz visiem darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.
28 ERP darbiniekiem ir biedrošanās brīvība. To reglamentē pamatnolīgums ar darbinieku arodbiedrībām, kas tika parakstīts 2018. gadā. Cita starpā nolīgums reglamentē darbinieku arodbiedrību lomu un funkcijas un samierināšanas procedūras, kā arī darbinieku tiesības streikot. Līdz šim vienīgā darbinieku arodbiedrība, kas ir parakstījusi šo nolīgumu, ir Union Syndicale Luxembourg (USL).
29 Darbiniekus pārstāv arī Personāla komiteja, kurā ir dažādu pakāpju un funkciju grupu darbinieki. Personāla komiteja var apspriest ar administrāciju visus ERP darbinieku uzdotos jautājumus.
30 Personāla komitejas izveide ir paredzēta Civildienesta noteikumu 9. pantā, kas paredz apspriešanos ar Komiteju vairākās jomās, piemēram, par paaugstināšanu amatā, sertifikāciju un priekšlaicīgu pensionēšanos. Personāla komiteja ir pārstāvēta arī dažādās padomdevējās komitejās (profesionālā apmācība, IT un informācija, veselība un drošība un ēdināšana). Turklāt tā sniedz atzinumu par dažiem administratīviem jautājumiem, piemēram, par iekšējiem konkursiem, pieņemšanu darbā, līgumu atjaunošanu, pārklasificēšanu un komandējumiem.
31 2023. gadā mūsu minimālā sākuma alga bija FG I funkciju grupas 3. pakāpes 3. līmeņa līgumdarbiniekiem, kas atbilst mēnešalgai 3119,25 EUR apmērā. Salīdzinājumam – kvalificēta darba ņēmēja minimālā mēneša alga Luksemburgā 2023. gadā bija 3085,11 EUR.
Apmācība un izglītība
32 Kopš pandēmijas un tagad, kad ir izveidota hibrīddarba vide, apmācība tiešsaistē ir apvienota ar klātienes kursiem. 2023. gadā kopumā mēs organizējām 544 mācību pasākumus (2022. gadā – 663) par visdažādākajiem tematiem, kopumā 12 041 dalībniekam (iepriekšējā gadā – 16 014). Plašāku informāciju par mūsu mācību pasākumiem skatīt šā dokumenta galvenās daļas sadaļā “Profesionālās mācības”.
Vides standarti
Vides politika mūsu iestādē
33 Savu pirmo vides politiku (EMAS) ERP pieņēma 2014. gadā. Šā procesa pamatā ir trīs gadu cikls. 2022. gada beigās mūsu trešais EMAS cikls tika sekmīgi pabeigts, kad mūsu EMAS sertifikāts7 tika atjaunots vēl uz trim gadiem.
34 Īstenojot šo politiku, ERP apņēmās:
- veikt pasākumus, lai novērstu piesārņojumu un samazinātu oglekļa dioksīda emisijas;
- veicināt enerģijas efektīvu izmantošanu un veikt pasākumus, lai samazinātu elektroenerģijas un ūdens patēriņu;
- nodrošināt papīra efektīvāku izmantošanu, lai samazinātu patēriņu;
- iekļaut vidiskos kritērijus publiskā iepirkuma procedūrās;
- ieviest paraugpraksi attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu;
- mudināt visus darbiniekus rīkoties ilgtspējīgi un aktīvi veicināt politikas mērķrādītāju sasniegšanu.
35 Tāpēc 2023. gada martā mēs nospraudām jaunus un vērienīgus mērķus 2023.–2025. gada periodam, tostarp atjauninājām rīcības plānu.
7 ERP atbilst starptautiski pieņemtā kvalitātes standarta ISO 14001:2015 (Vides pārvaldības sistēma) sertifikācijas prasībām un ir oficiāli sertificēta saskaņā ar ISO 14001 standartu.
Vidisko rezultātu kopsavilkums
36 Mēs regulāri pārraugām komunālo pakalpojumu patēriņu un vēlamies veikt dažādus pasākumus, lai to samazinātu. Piemēram, mēs esam veikuši vairākus pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu, modernizējot ventilācijas sistēmas, pastāvīgi aizstājot parastās spuldzes ar mazāka patēriņa LED spuldzēm un samazinot ventilācijas un dzesēšanas laiku vasaras mēnešos.
37 Dati par komunālo pakalpojumu patēriņu parasti ir pieejami nākamā gada otrajā ceturksnī, tāpēc laikā, kad tika gatavots šis ziņojums, par 2023. gadu tie vēl nebija pieejami. Līdz ar to esam analizējuši patēriņa tendences 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu.
3. tabula. Komunālo pakalpojumu patēriņš 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu un tendence kopš 2014. gada
| Rādītāji uz PSE8 | Vienā gadā | Kopš 2014. gada | ||
|---|---|---|---|---|
 |
Elektrība | 3,57 MWh/PSE | − 2,7 % | − 34,5 % |
 |
Apkure (standartizēts patēriņš) | 3,08 MWh/PSE | − 6,0 % | − 22,2 % |
 |
Papīrs | 2929,33 lapas/PSE | + 46,5 % | − 83,5 % |
 |
Emisijas | 8,25 tCO2e/PSE | + 3,9 % | − 29,5 % |
 |
Atkritumi9 | 109,13 kg/PSE | + 39,9 % | − 33,7 % |
 |
Ūdens | 7,37 m³/PSE | + 24,0 % | − 45,3 % |
Avots: ERP.
38 Ievērojamais ūdens, atkritumu rašanās un papīra patēriņa rādītāju pieaugums ir saistīts ar to, ka pēc Covid‑19 ierobežojumu atcelšanas darbinieki atgriežas darbā ERP telpās. Tā kā darbinieki pakāpeniski atgriezās birojā, palielinājās ERP ēdnīcā sagatavoto maltīšu skaits, kā arī ūdens patēriņš un atkritumi.
39 Vidisko centienu ietvaros mēs sekojam līdzi savai oglekļa pēdai, lai to samazinātu. Mūsu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kopapjoms 2022. gadā bija 7989 tCO2e, kas ir samazinājums par 25 % kopš 2014. gada. Tas tieši izriet no mūsu iepriekšējiem rīcības plāniem.
8 PSE: pilnslodzes ekvivalents (darbinieks uz pilnu slodzi).
9 Mērījumu perimetri 2014. un 2022. gadā atšķiras.
1. grafiks. Kopējās SEG emisijas 2022. gadā
Avots: Aprēķinus, pamatojoties uz ERP datiem, sagatavoja uzņēmums “21 Solutions”.
2. grafiks. ERP kopējās oglekļa pēdas izmaiņas kopš 2014. gada
Avots: Aprēķinus, pamatojoties uz ERP datiem, sagatavoja uzņēmums “21 Solutions”.
Biodaudzveidība
40 Mūsu darbību ietekme uz biodaudzveidību ir ierobežota. Tomēr mēs pārraugām un novērtējam savu ietekmi smaguma, biežuma un kontroles līmeņa aspektā. Ja kāda problēma kļūst nozīmīga, mēs rīkojamies, lai mazinātu visus saistītos riskus.
41 2023. gadā mēs veicām padziļinātu analīzi par savas darbības un telpu ietekmi uz biodaudzveidību. Mūsu lielākā ietekme attiecās uz mobilitāti un ēku izmantošanu. Galvenie mobilitātes ietekmes avoti bija ar darbu saistīti braucieni (galvenokārt revīzijas apmeklējumi uz vietas) un ikdienas braucieni uz biroju. Otrā lielākā ietekme attiecās uz ēku izmantošanu: enerģijas patēriņš, iekārtu izmantošana, IT resursi un aprīkojums, kā arī ēdināšana.
42 Lai līdzsvarotu savu negatīvo ietekmi, mēs cenšamies panākt pozitīvu ietekmi uz biodaudzveidību, izmantojot vairākas darbības un projektus, kas, lai gan varētu šķist pieticīgi, būtiski veicina darbinieku labāku informētību. 2023. gadā piemēri ietvēra turpmāk aprakstītās darbības.
- ERP ekokopienas darbības: brīvprātīgie darbinieki rūpējas par kopienas dārzu ERP teritorijā un ir izveidojuši sēklu bibliotēku; mēs parakstījām partnerību ar vietējo NVO natur&ëmwelt Fondation Hëllef fir d´Natur un iestādījām kokus vietējā mežā (divu dažādu darbību ietvaros tika iestādīti aptuveni 1000 koki); un mēs organizējām pasākumu “Repair cafés”, kur brīvprātīgie saviem kolēģiem salaboja bojātus mājsaimniecības priekšmetus.
- Biškopība: vairākas bišu saimes joprojām tika sekmīgi turētas ERP teritorijā, un mēs ievācām savu medu. Šo darbību pārvalda brīvprātīgie. Iegūto medu mēs izmantojam kā dāvanas protokola vajadzībām.
- Pirmo reizi jaunajā vides rīcības plānā esam noteikuši izmērāmu biodaudzveidības mērķrādītāju, kas līdz 2025. gada beigām paredz zaļās zonas palielināšanu par 1 %.
- Lai palielinātu informētību par biodaudzveidības zuduma ietekmi, mēs sarīkojām pirmo biodaudzveidības darbsemināru darbiniekiem, un ūdens apsaimniekošanas jautājumu izprašanai viņiem piedāvājam gida pavadībā apmeklēt ūdens torni Ban de Gasperich.
Izpratnes veidošana
43 Mēs turpinājām organizēt pasākumus, lekcijas un zināšanu apmaiņu darbiniekiem, kā arī dalījāmies ar savām zināšanām un ziņojām par konstatējumiem ES iestādēs.
- Mēs piedalījāmies ES iestāžu EMAS dienās, kurās iepazīstinājām ar savu 2022. gada ilgtspējas ziņojumu, ziņojumu par ES aģentūru reakciju uz enerģētikas krīzi un ziņošanu par ilgtspēju, kā arī iniciatīvu “Repair café”.
- 2023. gadā mēs parakstījām vienošanos ar Luksemburgas Satiksmes ministriju, lai izstrādātu mobilitātes plānu, kura mērķis ir veicināt to, ka darbinieki izmanto videi draudzīgu mobilitāti.
- Mēs sākām rūpīgāk apsaimniekot atkritumus, izmantojot specializētu programmatūru un iegādājoties elektroniskos svarus.
- Mēs organizējām dažādus mācību moduļus par vidiskuma izpratni darbiniekiem, tostarp tiešsaistes apmācības jaunpienācējiem “climate fresk” veidā (darbseminārs par klimata pārmaiņu pamatā esošo fundamentālo zinātni) un lekciju par sistēmiskā riska analīzi.
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: https://eca.europa.eu/lv/contact
Tīmekļa vietne: https://eca.europa.eu
Twitter: @EUauditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024
| ISBN 978-92-849-1899-7 | ISSN 2315-3989 | doi:10.2865/385520 | QJ-AA-24-001-LV-N | |
| HTML | ISBN 978-92-849-2016-7 | ISSN 2315-3989 | doi:10.2865/997576 | QJ-AA-24-001-LV-Q |
| ISBN 978-92-849-2019-8 | ISSN 1831-1288 | doi:10.2865/482 | QJ-AA-24-001-LV-C |
Šī publikācija ir pieejama 24 valodās un šādā formātā:
 |
AUTORTIESĪBAS
© Eiropas Savienība, 2024
Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.
Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.
Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.
Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.
Turpmāk uzskaitīto attēlu atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un, ja minēts, fotogrāfa vārds:
* © Eiropas Savienība, 2023 Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* (otrā rinda, pa labi): © Eiropas Savienība, 2021 Avots: Eiropas Komisija; fotogrāfs: Christophe Licoppe. Ēkas arhitekti: André Polak, Lucien De Vestel un Jean Gilson.
*, *, * © Eiropas Savienība, 2023 Avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2023 Avots: Eiropas Parlaments / Alexis Haulot.
* © Eiropas Savienība, 2023 Avots: Eiropas Komisija / Christophe Licoppe.
Pielikums.Ziņojums par ilgtspēju 2023. gadā
Vāks: © Eiropas Savienība, 2017 Avots: Eiropas Revīzijas palāta. Ēku arhitekti: Paul Noël (1988. g.) un Jim Clemes (2004. un 2013. g.).
1. tabula. IAM ikonas: © Apvienoto Nāciju Organizācija Visas tiesības aizsargātas. Šīs publikācijas saturu Apvienoto Nāciju Organizācija nav apstiprinājusi, un tas neatspoguļo Apvienoto Nāciju Organizācijas vai tās amatpersonu viedokli. Ikonas oficiālajām valodām, kas nav ANO oficiālās valodas, ir lejupielādētas no Trello, vai arī tās ir izveidojusi Eiropas Revīzijas palāta. Apvienoto Nāciju Organizācija neuzņemas nekādu atbildību vai saistības, kas izriet no IAM ikonu tulkošanas oficiālajās valodās, kas nav ANO oficiālās valodas.
Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:
* (pirmā rinda, pa kreisi): © stock.adobe.com / Rusland
* (pirmā rinda, pa labi): © stock.adobe.com / kunakorn
* (otrā rinda, pa kreisi): © shutterstock.com / Artem Kontratiev
* (trešā rinda, pa kreisi): © stock.adobe.com / katafree
* (trešā rinda, pa labi): © stock.adobe.com / ufly
* (ceturtā rinda, pa kreisi): © stock.adobe.com / Suheyp
* (ceturtā rinda, pa labi): © stock.adobe.com / Семен Саливанчук
* © stock.adobe.com / Antony Weerut
* © stock.adobe.com / phonlamaiphoto
* © stock.adobe.com / AungMyo
* © depositphotos.com / XavierLejeune
* (no kreisās uz labo, vāka fotoattēli): © depositphotos.com / Andrey Popov / Kav777; © depositphotos.com / Salajean
* © Tribunal de Contas de Portugal (Portugāles ARI), 2023 Ēkas arhitekts: Diogo de Boitaca.
* © GLOBAL VIEW SPRL – fotogrāfs: Simon Schmitt. Ēku arhitekti: Paul Noël (1988. g.) un Jim Clemes (2004. un 2013. g.).
Pielikums. Ziņojums par ilgtspēju 2023. gadā
*, * tabula un grafiki izstrādāti, izmantojot Flaticon.com ikonas. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.
Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.
Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.
ERP logotipa izmantošana
ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.
KĀ SAZINĀTIES AR ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).
Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
- izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.
KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES
Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).
ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).
ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.