Mūsu darbības
2022. gadā
Eiropas Revīzijas palātas
gada darbības pārskats
Eiropas Revīzijas palāta
Kas mēs esam
- Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde;
- iestāde izveidota ar 1975. gada Briseles līgumu, sāka darbu 1977. gada oktobrī;
- Eiropas Savienības iestāde kopš 1993. gada saskaņā ar Māstrihtas līgumu;
- galvenā mītne – Luksemburgā;
- 27 locekļu koleģiāla organizācija, kurā ir pa vienam loceklim no katras ES dalībvalsts; locekļus amatā ieceļ Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu;
- aptuveni 950 darbinieku – visu ES valstu pilsoņi.
Ko mēs darām
- pārbaudām, vai ES pareizi uzskaita tās rīcībā esošos līdzekļus un pareizi piemēro finanšu noteikumus un vai ES politikas virzieni un programmas sasniedz paredzētos mērķus un nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi;
- palīdzam uzlabot ES finanšu pārvaldību un sekmējam pārskatatbildību un pārredzamību;
- brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un panākumiem, kā arī piedāvājam ievirzes ES politikas veidotājiem un likumdevējiem;
- iesniedzam apsvērumus un ieteikumus Eiropas Parlamentam, Padomei, valstu valdībām un parlamentiem, kā arī sabiedrībai kopumā.
Priekšsēdētāja ievadvārdi
Godātais lasītāj!
Lai gan Eiropas Savienība un tās dalībvalstis joprojām saskaras ar Covid‑19 pandēmijas sekām un straujām klimata pārmaiņām, 2022. gadā to priekšā bija vēl viena krīze – milzīga enerģētikas, drošības un migrācijas krīze –, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Visi šie notikumi būtiski ietekmē ES iedzīvotāju dzīvi, Eiropas Savienības ekonomisko stāvokli un globālās attiecības.
Šajā sarežģītajā laikā ES sniedz finansiālu palīdzību vēl nepieredzētā apjomā. 2021.–2027. gada periodā ES varēs tērēt 1,8 triljonus EUR. Tas ietver līdz pat 0,8 triljoniem EUR atveseļošanas instrumentam Next Generation European Union (NGEU).
Mēs kā ārējie revidenti sniedzam objektīvu vērtējumu par ES politikas virzieniem un programmām, kā arī par ES līdzekļu finanšu pārvaldības kvalitāti visā Eiropas Savienībā un aiz tās robežām. Mēs pārbaudām, vai ES izdevumi atbilst noteikumiem un vai politikas virzieni un programmas sniedz ieguldīto līdzekļu atdevi. Mūsu stratēģija 2021.–2025. gadam virza mūsu centienus attiecībā uz ES finanšu revīziju turpmākajos gados, ieviešot nepieciešamās izmaiņas organizācijā un efektīvi un lietderīgi izmantojot mūsu resursus.
Šajā darbības pārskatā ir aprakstīts mūsu darbs un publikācijas 2022. gadā, kas bija mūsu jaunās stratēģijas otrais īstenošanas gads. Ir arī sniegta informācija par mūsu pārvaldību, darbiniekiem, revīzijas atbalstu un finansēm.
2022. gadā mēs publicējām visus gada pārskatus oficiālajos termiņos. Mēs arī publicējām 29 īpašos ziņojumus un apskatus. Visbeidzot, mēs sagatavojām astoņu atzinumus cita starpā par jauniem finanšu noteikumiem, kas piemērojami Savienības vispārējam budžetam, REPowerEU plāna finansēšanu, diversificētu finansēšanas stratēģiju kā vispārēju aizņemšanās metodi un Sociālā klimata fonda izveidi.
Mēs turpinām solidarizēties ar Ukrainu un stingri nosodām Krievijas iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienībai ir jāturpina izrādīt solidaritāti un vienotību. Kā ES neatkarīgais ārējais revidents mēs darīsim visu iespējamo, lai turpinātu pildīt savus pienākumus.
ES iedzīvotāji un mūsu darbībā ieinteresētās iestādes un partneri gan ES, gan dalībvalstu līmenī var uz mums paļauties, ka sniegsim tiem neatkarīgus, objektīvus ziņojumus par ES nākotnei svarīgiem jautājumiem, uzsverot, kas darbojas labi, vēršot uzmanību uz to, kas tik labi nedarbojas, un ierosinot izmaiņas.
Ceram, ka šā gada darbības pārskatā sniegtā informācija būs noderīga.
Tony Murphy
priekšsēdētājs
Īsumā par 2022. gadu
Mūsu darbības
Mūsu 2021.–2025. gada stratēģija
Jau daudzus gadus mēs izmantojam daudzgadu stratēģijas, lai virzītu savu revīzijas darbu, veicinātu organizatoriskas izmaiņas nolūkā nemitīgi uzlabot darbu un arī turpmāk būtu publiskā sektora revīzijas attīstības priekšgalā.
īstenošana – labs progress
2022. gada beigās noslēdzās mūsu 2021.–2025. gada stratēģijas otrais gads. Mūsu stratēģiskie mērķi šim piecu gadu periodam ir uzlabot visu ES darbības veidu pārskatatbildību, pārredzamību un revīzijas kārtību, virzīt revīzijas uz tādām jomām un tādiem tematiskiem jautājumiem, kur mūsu pievienotā vērtība būtu vislielākā, un sniegt stingru revīzijas pārliecību sarežģītos un strauji mainīgos apstākļos.
Lai stratēģiju īstenotu praksē, mēs esam vienojušies par katra mērķa īstenošanas pasākumiem, atbildības sadalījumu un termiņiem. Šogad esam panākuši labu progresu vairāku darbību īstenošanā, konkrēti, ir:
- atlasīti revīzijas uzdevumi, kas pienācīgi aptver stratēģiskās jomas;
- sāktas vairākas revīzijas par Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), tostarp sagatavots mūsu pirmais revīzijas atzinums par ANM izdevumiem saskaņā ar mūsu stratēģisko pieeju iniciatīvai Next Generation EU (NGEU);
- uzlabota mūsu zināšanu pārvaldības sistēma;
- izstrādātas stratēģiskas revīzijas pieejas krāpšanas un tiesiskuma jomā;
- veikta atlasīto uzdevumu produktivitātes analīze, lai noteiktu uzlabojumu jomas;
- formulēts rīcības plānu mūsu sadarbībai ar līdzbiedriem.
ES darbību lietderības un pareizības revidēšana
atbilstības revīzijas
Mūsu revīzijas sniedz ES iedzīvotājiem un politikas veidotājiem neatkarīgus, objektīvus ziņojumus par galvenajiem ES nākotnei nozīmīgajiem jautājumiem, izceļot to, kas darbojas labi, un vēršot uzmanību uz to, kas tik labi nedarbojas, un ierosinot pārmaiņas.
Lietderības revīzijās aplūkojam ES politikas virzienu un programmu saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti. Tajās galveno uzmanību pievēršam ES aktuālām tēmām, un tās ir:
- klimata pārmaiņas, vide un dabas resursi;
- Savienības ekonomikas konkurētspēja;
- noturība pret Savienības drošības apdraudējumiem un Eiropas vērtību – brīvības, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošana;
- Savienības fiskālā politika un publiskās finanses.
Šo revīziju mērķis ir palīdzēt ES labāk sasniegt politikas mērķus.
Mūsu finanšu un atbilstības revīzijas aptver ES budžetu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas attīstības fondu (EAF) budžetus. Mēs sniedzam ticamības deklarāciju par gada pārskatu ticamību un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.
Varam uzsākt arī īpaši atlasītas atbilstības revīzijas, kurās pārbaudām ES budžeta uzskaites stāvokli un finanšu pārvaldību vai novērtējam, vai pārvaldības un kontroles sistēmas, ko piemēro ES līdzekļu iekasēšanai un tērēšanai, atbilst ES un valstu noteikumiem.
Visbeidzot, mēs esam daudzo ES aģentūru, decentralizēto struktūru, kopuzņēmumu un Eiropas skolu ārējās revīzijas iestāde.
Visas revīzijas veicam saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora revīzijas standartiem.
Darba programma
un turpmāk
Mūsu darba programmā 2023. gadam un turpmāk, kas publicēta 2022. gada novembrī, ir uzsvērtas mūsu revīzijas prioritātes turpmākajiem gadiem un sniegtas ziņas par 82 īpašajiem ziņojumiem un apskatiem, kurus plānojam publicēt, sākot no 2023. gada. Programma ir stingri pieskaņota prioritārajām jomām, kas noteiktas mūsu 2021.–2025. gada stratēģijā.
Prioritātes “Klimata pārmaiņas, vide un dabas resursi” ietvaros mēs plānojam veikt 21 revīziju, aptverot plašu jautājumu loku, tostarp energoapgādes drošību, piesārņojumu, ar klimatu saistītas darbības un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu.
Prioritātes “Noturība pret draudiem Savienības drošībai un Eiropas vērtību – brīvības, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošana” ietvaros mums ir 14 uzdevumi, piemēram, personu ar invaliditāti līdztiesība, tiesiskums, militārā mobilitāte un palīdzība bēgļiem.
Prioritātes “Savienības ekonomiskā konkurētspēja” ietvaros mēs plānojam publicēt 12 ziņojumus, kas cita starpā aptver skolu digitalizāciju, ūdeņraža transportu un mākslīgo intelektu.
Prioritātes “Savienības fiskālā politika un publiskās finanses” ietvaros mēs plānojam veikt septiņus uzdevumus, piemēram, ES banku uzraudzību, ārvalstu tiešie ieguldījumi un ES līdzekļu atgūšana.
Mūsu darba kārtības augšgalā ir arī atveseļošanas instruments – iniciatīvaNext Generation EU (NGEU), kas sniedz līdz pat 0,8 triljoniem EUR, kuri jāiztērē īsā laikposmā. Mēs plānojam publicēt 12 revīzijas ziņojumus par NGEU, galvenokārt par Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Mēs izstrādājam revīzijas darba programmu neatkarīgi, bet ne izolēti. Sazināmies ar ieinteresētajām iestādēm, īpaši ar Eiropas Parlamentu. Attiecībā uz mūsu darba programmu 2023. gadam un turpmāk Parlamenta komitejas iesniedza 131 revīzijas ierosinājumu. Gandrīz divas trešdaļas no šiem ieteikumiem ir pilnībā vai daļēji iekļauti pašreizējā vai turpmākajā darbā vai ir ietverti nesen publicētajos ziņojumos. Mēs saņēmām arī astoņas papildu revīzijas idejas, ko iesniedza deviņu dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības. Mūsu sadarbība sniedzas tālāk par ES iestādēm. Turklāt 2022. gadā mēs saņēmām 29 revīzijas priekšlikumus no sešiem valstu parlamentiem saistībā ar pašreizējām problēmām, ar kurām saskaras ES un tās dalībvalstis.
Revīzijas praktiskais darbs
Lielāko daļu revīzijas darba mēs veicam savās telpās Luksemburgā. Mūsu revidenti arī veic daudzus apmeklējumus Eiropas Komisijā, kas ir mūsu galvenā revidējamā vienība, un citās ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās, kā arī valstu, reģionālās un pašvaldību iestādēs dalībvalstīs, ES delegācijās trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, kas rīkojas ar ES līdzekļiem.
Mēs arī apmeklējam ES līdzekļu saņēmējus uz vietas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām. Šajās pārbaudēs izsekojam revīzijas takai un iegūstam tiešus revīzijas pierādījumus no tiem, kuri iesaistīti ES politikas virzienu un programmu pārvaldībā un kuri iekasē vai izmaksā ES līdzekļus, kā arī no šo līdzekļu saņēmējiem. 2022. gadā pēc Covid‑19 ierobežojumu mīkstināšanas mēs veicām ievērojami vairāk pārbaužu uz vietas, taču dažas no šīm pārbaudēm joprojām veicām virtuāli. Turpmāk mēs centīsimies sekmīgi izmantot pandēmijas gadu pieredzi un palielināt mūsu apmeklējumu uz vietas pievienoto vērtību un efektivitāti, apvienojot tos ar virtuālo darbu.
Revīzijas grupās parasti ir divi vai trīs revidenti, un revīzijas apmeklējumi ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Pārbaudes uz vietas Eiropas Savienības robežās parasti koordinējam sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI).
2022. gadā mēs veicām vairāk apmeklējumu uz vietas salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad joprojām bija spēkā ar Covid‑19 saistīti ceļošanas un sabiedrības veselības ierobežojumi. Kopā skaitot, mēs pavadījām 2039 dienas dalībvalstīs un trešās valstīs salīdzinājumā ar 857 dienām 2021. gadā, 1190 dienām 2020. gadā un 3605 dienām 2019. gadā. Mūsu revidenti 945 dienas pavadīja arī ES iestādēs, decentralizētajās aģentūrās un struktūrās visā Eiropas Savienībā, kopuzņēmumos, tādās starptautiskās organizācijās kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un privātos revīzijas uzņēmumos. Šie skaitļi par 2021., 2020. un 2019. gadu bija attiecīgi 299, 627 un 2504 dienas.
Tajā pašā laikā mēs arvien vairāk izmantojām attālinātu revīziju un pierādījumu vākšanu elektroniski. Lai strādātu saziņā ar revidējamām vienībām, mēs izmantojām videokonferenču rīkus un citu informācijas tehnoloģiju, piemēram, drošu datu un dokumentu koplietošanu.
Mūsu ziņojumi
Mūsu revīzijas ziņojumi, apskati un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tie palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzīt un kontrolēt ES politikas mērķu sasniegšanu un prasīt atbildību no tiem, kuri atbild par ES budžeta pārvaldību, īpaši ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā.
Īpašie ziņojumi un apskati
2022. gadā mēs publicējām 29 īpašos ziņojumus un apskatus, kuros risinātas daudzas no problēmām, ar kurām ES saskaras dažādās ES izdevumu un rīcībpolitikas jomās. To vidū bija klimata politika, energoefektivitāte, 5G tīkli, kiberdrošība, krāpšana kopējā lauksaimniecības politikā un tiesiskums. Trīs no ziņojumiem bija saistīti ar Covid‑19: viens attiecās uz brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā pandēmijas laikā, otrs – uz ES iestāžu noturību un trešais – uz vakcīnu iepirkumu. Mēs arī pabeidzām savu pirmo īpašo ziņojumu par atveseļošanas iniciatīvu NextGenerationEU: Komisijas novērtējums par nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem.
Īpašajos ziņojumos mēs skatām, vai atlasītu ES politikas virzienu un programmu mērķi ir sasniegti, vai rezultāti ir sasniegti efektīvi un lietderīgi un vai ES darbība ir radījusi pievienoto vērtību, t. i., vai ir panākts vairāk, nekā būtu iespējams tikai ar darbību atsevišķas valsts līmenī. Šajos ziņojumos mēs arī sniedzam ieteikumus par to, kā ietaupīt naudu, strādāt labāk, izvairīties no izšķērdēšanas vai efektīvāk sasniegt plānotos politikas mērķus.
Mūsu apskatu mērķis ir aprakstīt un analizēt konkrētu situāciju, bieži transversālā skatījumā, balstoties uz mūsu iepriekšējo revīzijas darbu vai citu publiski pieejamu informāciju. Apskatus varam izmantot arī, lai izklāstītu veikto analīzi par jomām un jautājumiem, ko vēl neesam revidējuši, vai lai konstatētu faktus par konkrētām tēmām vai problēmām. Pretstatā revīzijām tematiskajos apskatos netiek sniegtas atbildes uz izvērtējuma jautājumiem vai sniegta pārliecība.
Dažās turpmākajās šā pārskata lapās dots ieskats mūsu darbā un 2022. gada īpašo ziņojumu piemēri dažādās politikas jomās.
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana
Reaģējot uz Covid‑19 pandēmiju, tās sākumā ES noteica vakcīnas par prioritāti un sāka koncentrēties uz drošas un efektīvas vakcīnas izstrādi, kas būtu risinājums veselības krīzes izbeigšanai. Tā veica pasākumus, kuru mērķis bija saīsināt vakcīnu izstrādes grafiku no 10–15 gadiem līdz 12–24 mēnešiem. Līdz 2021. gada novembrim Komisija dalībvalstu vārdā bija parakstījusi līgumus 71 miljarda EUR vērtībā, lai iegādātos līdz 4,6 miljardiem Covid‑19 vakcīnu devu. Lielākā daļa šo līgumu ir pirkuma priekšlīgumi, kuros Komisija dala vakcīnas izstrādes risku ar vakcīnu ražotājiem un atbalsta plaša mēroga ražošanas jaudas sagatavošanu, veicot avansa maksājumus no ES budžeta. 2021. gada pirmajā pusē ES saskārās ar zināmu piegādes deficītu, taču līdz minētā gada beigām ES dalībvalstīm bija piegādāti gandrīz 952 miljoni vakcīnu devu un 80 % ES pieaugušo iedzīvotāju bija pilnībā vakcinēti.
Mēs vērtējām, vai Komisija un dalībvalstis līdz 2021. gada beigām bija efektīvi iepirkušas Covid‑19 vakcīnas.
Mēs konstatējām, ka Eiropas Savienība vakcīnu iepirkumam ir radījusi īpaši pielāgotu centralizētu sistēmu, kurai izdevās izveidot sākotnēju kandidātvakcīnu portfeli, ietverot dažādus uzņēmumus un tehnoloģijas, bet iepirkumu ES sāka vēlāk nekā Apvienotā Karaliste un ASV. Mēs arī konstatējām, ka sarunas notika pēc iepirkuma procesa, kas noteikts ES Finanšu regulā, savukārt procesa centrā bija sākotnējās sarunas, kuras notika pirms konkursa uzaicinājuma nosūtīšanas. Mēs nesaņēmām nekādu informāciju par sākotnējām sarunām saistībā ar ES lielāko līgumu, kuru tieši vadīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja. Līgumu noteikumi laika gaitā ir mainījušies, un 2021. gadā parakstītajos līgumos par galvenajiem jautājumiem, piemēram, piegādes grafikiem un ražošanas vietu, ir stingrāki noteikumi, nekā tajos, kas parakstīti 2020. gadā. Tomēr Komisijas ietekme piegādes problēmu pārvarēšanai bija ierobežota. Kad ES 2021. gada pirmajā pusē saskārās ar nopietnu piegādes deficītu, kļuva skaidrs, ka lielākajā daļā līgumu nebija iekļauti īpaši noteikumi piegādes traucējumu novēršanai. Turklāt mēs konstatējām, ka Komisija vēl nav rūpīgi pārbaudījusi vai salīdzinoši izvērtējusi savu iepirkuma procesu, lai gūtu pieredzi turpmākiem uzlabojumiem.
Mēs ieteicām Komisijai sagatavot pandēmijas iepirkuma pamatnostādnes un/vai gūtās atziņas turpmākajām sarunu grupām; veikt ES iepirkuma pieejas riska novērtējumu un ierosināt atbilstīgus pasākumus; veikt visu tās atjauninātās pandēmijas iepirkuma sistēmas daļu testēšanu, tostarp informācijas un izlūkdatu vākšanu, lai noteiktu nepilnības un jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi, un publicētu rezultātus.
Ieguldījums kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai
Telekomunikāciju sistēmu “piektā paaudze” jeb 5G ir jauns globāls bezvadu standarts, kas piedāvā daudz lielāku datu jaudu un pārraides ātrumu. 5G pakalpojumi ir būtiski plašam tādu novatorisku lietojumu klāstam, kas var pārveidot daudzas mūsu ekonomikas nozares un uzlabot iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Tādēļ 5G ir stratēģiski svarīgs visam vienotajam tirgum. Savā 2016. gada 5G rīcības plānā Komisija izvirzīja mērķi līdz 2025. gadam nodrošināt nepārtrauktu 5G pārklājumu pilsētu teritorijās un gar galvenajiem transporta ceļiem. Tā 2021. gada martā paplašināja mērķi, paredzot līdz 2030. gadam nodrošināt 5G pārklājumu visās apdzīvotajās vietās. Lai gan 5G var atraisīt daudzas izaugsmes iespējas, to pavada noteikti riski. Ņemot vērā attiecīgo draudu pārrobežu raksturu, jebkura nozīmīga neaizsargātība vai kiberdrošības incidenti vienā dalībvalstī ietekmētu ES kopumā. Visā Eiropas Savienībā 5G ieviešanas kopējās izmaksas varētu sasniegt 400 miljardus EUR. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES ir sniegusi vairāk nekā 4 miljardu EUR finansējumu 5G projektiem.
Mēs vērtējām, vai Komisija ir efektīvi atbalstījusi dalībvalstis, lai tās varētu sasniegt ES mērķus attiecībā uz to 5G tīklu ierīkošanu un saskanīgi risināt 5G drošības apsvērumus.
Mēs konstatējām, ka 5G tīklu ierīkošana dalībvalstīs kavējas. Līdz 2020. gada beigām 23 dalībvalstis bija sākušas komerciālu 5G pakalpojumu sniegšanu un bija sasniegušas starpposma mērķi, proti, nodrošināt 5G piekļuvi vismaz vienai lielai pilsētai. Tomēr ne visas dalībvalstis savās valsts 5G stratēģijās vai platjoslas plānos atsaucas uz ES 2025. un 2030. gada mērķiem. Tas, cik lielā mērā dalībvalstis atpaliek 5G ieviešanā, apdraud ES mērķu sasniegšanu. Komisija ir sniegusi dalībvalstīm atbalstu 2016. gada 5G rīcības plāna īstenošanai, izmantojot gan saistošo, gan nesaistošo tiesību iniciatīvas, norādījumus un finansējumu ar 5G saistītiem pētījumiem. Tomēr Komisija nav skaidri definējusi 5G pakalpojumu iecerēto kvalitāti. Mēs arī konstatējām, ka ES rīkkopā 5G kiberdrošībai ir norādīti iespējamie kopīgie pasākumi, ar kuriem novērst galvenos 5G tīkla drošības apdraudējumus. Tomēr, tā kā neviens no ierosinātajiem pasākumiem nav juridiski saistošs, Komisijai nav pilnvaru panākt to izpildi. Tāpēc joprojām pastāv risks, ka rīkkopa pati par sevi nevar garantēt, ka dalībvalstis saskanīgi risina tīkla drošības aspektus.
Mēs ieteicām Komisijai veicināt vienmērīgu un savlaicīgu 5G tīklu izvēršanu Eiropas Savienībā; veicināt saskaņotu pieeju 5G drošībai starp dalībvalstīm; uzraudzīt dalībvalstu pieeju 5G drošībai un novērtēt atšķirību ietekmi uz vienotā tirgus efektīvu darbību.
Ārējās darbības, drošība un tiesiskums
Eiropas Padome tiesiskumu ir definējusi kā daudzdimensionālu jēdzienu, saskaņā ar kuru cita starpā “visi publiskās varas īstenotāji rīkojas likuma robežās, saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesībām, un tos kontrolē neatkarīgas un objektīvas tiesas”. ES ir pieņēmusi šo definīciju un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā ir iestrādājusi tiesiskumu kā vienu no dalībvalstu kopīgajām vērtībām. Tas ir tās ārpolitikas vadošais princips. Tas ir arī būtisks un nepieciešams nosacījums dalībai Eiropas Savienībā. Sešas Rietumbalkānu valstis ir kandidātvalstis (Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija) vai potenciālās kandidātvalstis (Bosnija un Hercegovina, Kosova1) dalībai Eiropas Savienībā. Tās saņem finansējumu no vairākiem avotiem, bet ES ir reģiona lielākā līdzekļu devēja. ES finansiālo palīdzību šīm valstīm galvenokārt sniedz, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (revīzijas laikā IPA II). Tiesiskums bija viena no deviņām IPA II prioritārajām jomām. To atbalstīja no īpaša budžeta piešķīruma, kas 2014.–2020. gada periodā bija 700 miljoni EUR.
Mēs vērtējām, vai ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos 2014.–2020. gadā ir bijis efektīvs.
Mēs konstatējām, ka, lai gan ES darbības ir veicinājušas reformas tādās tehniskajās un darbības jomās kā tiesu iestāžu efektivitātes uzlabošana un attiecīgo tiesību aktu izstrāde, tās kopumā ir maz ietekmējušas fundamentālas tiesiskuma reformas reģionā. Svarīgs iemesls tam ir nepietiekamā iekšējā politiskā griba virzīt nepieciešamās reformas. Mēs arī konstatējām, ka ES atbalsts valstīm pilsoniskās sabiedrības rīcībai tiesiskuma jomā ir nepietiekams šīs jomas vajadzību apmierināšanai un tā ietekme netiek rūpīgi uzraudzīta. Vārda brīvība ir joma, kas visās sešās valstīs ir attīstījusies vismazāk. Dažās valstīs samazinās sabiedrības atbalsts reformām, kas nepieciešamas, lai pievienotos ES. Turklāt mēs konstatējām, ka IPA II trūkst stingru nosacījumu klauzulu, kas apturētās tiesiskuma reformas tieši sasaistītu ar ierobežotu finansējumu citās nozarēs.
Mēs ieteicām Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) stiprināt mehānismu tiesiskuma reformu veicināšanai paplašināšanās procesā; pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, kas nodarbojas ar tiesiskuma reformām un plašsaziņas līdzekļu neatkarību; pastiprināt nosacījumu izmantošanu attiecībā uz IPA III un stiprināt ziņošanu par projektiem un to uzraudzību.
1 Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Drošības padomes Rezolūcijai 1244 (1999) par situāciju attiecībā uz Kosovu (ANO DPR 1244/1999) un Starptautiskās Tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvajam atzinumam Advisory Opinion on the question of the “Accordance with international law of the unilateral declaration of independence in respect of Kosovo’.
Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika
2020. gada jūlijā, reaģējot uz Covid‑19 pandēmiju, Eiropadome vienojās par vairāk nekā 800 miljardu EUR lielu Atveseļošanas fondu – NextGenerationEU. Tā galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kura kopējā summa ir 723,8 miljardi EUR. ANM mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un uzlabot ES dalībvalstu ekonomiku un sabiedrības ilgtspēju un noturību nākotnē, īpašu uzmanību pievēršot zaļajai un digitālajai pārkārtošanai. Lai saņemtu atbalstu no ANM, dalībvalstis iesniedza Komisijai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu projektus. Komisija atbild par ANP novērtēšanu, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti ANM regulā, un par norādījumu un atbalsta sniegšanu dalībvalstīm šajā ziņā.
Mēs vērtējām, vai Komisijas ANP novērtējums bija piemērots un vai novērtēšanas process un norādījumi dalībvalstīm tika efektīvi pārvaldīti.
Mēs secinājām, ka, ņemot vērā procesa sarežģītību un laika ierobežojumus, Komisijas novērtējums par atveseļošanas un noturības plāniem kopumā bija atbilstīgs. Tomēr mēs konstatējām vairākas nepilnības, riskus un jomas, kurām turpmāk jāpievērš uzmanība; piemēri: maksājumu profili, kas ir sarunu rezultāts, neskaidri atskaites punkti un mērķrādītāji vai arī uzraudzības un kontroles sistēmas, kas novērtēšanas laikā vēl nav pilnībā ieviestas.
Mēs ieteicām Komisijai uzlabot novērtēšanas procedūras un dokumentāciju; veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm; veikt pēcpārbaudes saistībā ar īstenoto pasākumu ieguldījumu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā; uzlabot principa “nenodari būtisku kaitējumu” pārredzamību un uzraudzību; nodrošināt skaidrus atskaites punktu un mērķrādītāju pārbaudes mehānismus un to pienācīgu definēšanu; pārbaudīt atbilstību konkrētiem uzraudzības un kontroles atskaites punktiem un veicināt Komisijas datizraces un riska novērtēšanas instrumenta izmantošanu.
Savienības finansēšana un pārvaldība
Īpašais ziņojums 11/2022 “ES budžeta aizsardzība: labāk jāizmanto iekļaušana melnajā sarakstā”
ES un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par ES finanšu interešu aizsardzību attiecībā uz ES līdzekļiem. “Melnais saraksts” (jeb izslēgšana) ir svarīgs instruments, ko starptautiskās struktūras un valstu iestādes izmanto, lai aizsargātu savas publiskās finanses. Mērķis ir izvairīties no finanšu līgumu noslēgšanas ar neuzticamiem darījumu partneriem, piemēram, tiem, kas iesaistīti krāpšanā, korupcijā, profesionālās ētikas pārkāpumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai nodokļu nemaksāšanā. Saskaņā ar finanšu nolīgumiem Eiropas Savienība 2020. gadā izmaksāja aptuveni 150 miljardus EUR. Kopš 2016. gada Komisija ir atbildīga par agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas (EDES) darbību ceturtdaļā ES izdevumu (39 miljardi EUR), kurus tā pārvalda tieši vai netieši. Attiecībā uz trim ceturtdaļām ES izdevumu, kuros iesaistītas valstu iestādes (111 miljardi EUR), dalībvalstīm ir jāievēro ar izslēgšanu saistītie pienākumi, bet tām nav jāizveido izslēgšanas sistēmas vai datubāzes per se.
Mēs vērtējām, vai izslēgšana tiek efektīvi izmantota, lai aizsargātu ES līdzekļus no neuzticamiem darījumu partneriem.
Mēs konstatējām, ka izslēgšana netiek efektīvi izmantota, lai aizsargātu ES līdzekļus no neuzticamiem darījumu partneriem. Lai gan EDES ir plašs izslēgšanas gadījumu klāsts un stabilas lēmumu pieņemšanas procedūras, Komisijas dienesti sistēmā ir reģistrējuši nedaudzus izņēmumus, jo ir nepilnības kārtībā, kādā darījumu partnerus identificē izslēgšanas situācijās. Dalītajā pārvaldībā gadījumos, kad nepiemēro EDES, dalībvalstu atšķirīgās pieejas mazina izslēgšanas izmantošanas vispārējo efektivitāti ES budžeta aizsardzībai.
Mēs ieteicām Komisijai vēl vairāk paplašināt izslēgšanas jomu; stiprināt EDES īstenošanu; uzlabot EDES uzraudzību netiešajā pārvaldībā; paplašināt EDES izmantošanu, attiecinot to arī uz dalīto pārvaldību; izslēgšanas nolūkos labāk izmantot datus un digitālos rīkus.
Gada pārskati un īpašie gada ziņojumi
Gada pārskatos galvenokārt ir aprakstīti rezultāti, kas izriet no ticamības deklarācijas par Eiropas Savienības budžetu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas attīstības fondu (EAF) budžetu, bet ir arī aplūkoti snieguma un budžeta un finanšu pārvaldības aspekti.
Īpašajos gada ziņojumos ir izklāstīts mūsu ikgadējais revīzijas darbs saistībā ar ES aģentūrām un pārējām Savienības struktūrām, kopuzņēmumiem un Eiropas skolām.
Mēs publicējam arī ziņojumu par iespējamām saistībām, kas izriet no Vienotās noregulējuma valdes (VNV) darbībām.
Gada pārskats par ES budžetu attiecībā uz 2021. finanšu gadu
Katru gadu mēs revidējam ES ieņēmumus un izdevumus, lai pārbaudītu, vai gada pārskati ir ticami un vai tiem pakārtotie ienākumu un izdevumu darījumi atbilst ES un dalībvalstu finanšu noteikumiem.
Turklāt mēs īpaši izvērtējam katru no nozīmīgākajām ES budžeta jomām, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) (apakš)kategorijām un Atveseļošanas un noturības mehānismu. Mēs arī analizējam, kur un kāpēc ir radušās kļūdas, sniedzam ieteikumus uzlabojumiem un pārbaudām, vai un kā ir ieviesti mūsu iepriekšējie ieteikumi.
Šis plašais darbs ir pamatā mūsu sagatavotajai ticamības deklarācijai, ko saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību esam pilnvaroti sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei.
“tīrs” atzinums par pārskatiem un ieņēmumiem
Mēs sniedzām “tīru” atzinumu par 2021. finanšu gada pārskatiem un ES ieņēmumiem.
negatīvs atzinums par izdevumiem
2021. gadā kopējie ES izdevumi bija 181,5 miljardi EUR jeb 1,3 % no ES-27 nacionālā kopienākuma summas.
Mēs sniedzām negatīvu atzinumu par 2021. finanšu gada ES izdevumiem.
(2021. gada budžeta izdevumi)
Mūsu aplēstais kļūdu līmenis par 2021. finanšu gada budžeta izdevumiem ir no 2,2 % līdz 3,8 %. Šā diapazona viduspunkts jeb “iespējamākais kļūdu īpatsvars” salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies no 2,7 % līdz 3,0 %.
Piezīme. Lai aplēstu kļūdu līmeni, mēs izmantojam standarta statistikas metodes. Mums ir 95 % pārliecības, ka aplēstais kļūdu līmenis datu kopā ir starp apakšējo un augšējo kļūdu robežu.
ES budžeta revīzijas datu kopas
ir būtisks kļūdu līmenis
2021. finanšu gadā augsta riska izdevumi veidoja 63,2 % no mūsu revīzijas datu kopas (iepriekšējā gadā – 59 %). Aplēstais kļūdu līmenis augsta riska izdevumos bija 4,7 % (2020. finanšu gadā – 4,0 %).
ES izdevumus var iedalīt divos izdevumu veidos, un katram no tiem ir savi raksturīgie riska modeļi.
- Zema riska izdevumi, maksājumtiesību maksājumi: tos veic, ja saņēmēji ir ievērojuši izvirzītos (mazāk sarežģītus) nosacījumus; tie ietver studentu un pētnieku stipendijas (“Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”), tiešo atbalstu lauksaimniekiem (“Dabas resursi un vide”) un ES darbinieku algas un pensijas (“Eiropas publiskā pārvalde”).
- Augsta riska izdevumi, izmaksu atlīdzināšanas maksājumi: ES atlīdzina attiecināmu darbību attiecināmas izmaksas (noteikumi ir sarežģītāki). Tie ietver pētniecības projektus (kategorijā “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”), investīcijas reģionālajā un lauku attīstībā (“Kohēzija, noturība un vērtības” un “Dabas resursi un vide”), kā arī attīstības palīdzības projektus (“Kaimiņattiecības un pasaule”).
DFS kategorijās “Vienotais tirgus,
digitālā joma un inovācija” un
“Kohēzija, noturība un vērtības”
2021. finanšu gadā visvairāk kļūdu bija DFS apakškategorijā “Vienotais tirgus, digitālā joma un inovācija”, kam sekoja “Kohēzija, noturība un vērtības”.
izdevumiem
2021. gadā mūsu darbs pirmo reizi aptvēra ANM izdevumus, un mēs sniedzām atsevišķu atzinumu par šā mehānisma izdevumiem. Tas atspoguļo faktu, ka ANM ir pagaidu instruments, kuru īsteno un finansē tādā veidā, kas būtiski atšķiras no parastajiem budžeta izdevumiem DFS ietvaros. Mūsu revīzijas datu kopu veidoja vienīgā 2021. gada izmaksa – maksājums Spānijai 11,5 miljardu EUR apmērā. Spānijas maksājuma pieprasījumā bija iekļauti 52 atskaites punkti, kurus Spānija uzskatīja par sasniegtiem.
Par ANM izdevumiem mēs sniedzām tīru atzinumu. Mūsu novērtējums balstījās uz maksājuma nosacījumu, t. i., uz to, ka atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti. Tāpēc mēs pārbaudījām, vai Komisija bija ievākusi pietiekamus un piemērotus pierādījumus, kurus izmantot šā nosacījuma izpildes novērtēšanā. Šajā novērtējumā netiek skatīta citu ES un valsts noteikumu ievērošana. Vispārējie revīzijas pierādījumi liecina, ka viens no 52 atskaites punktiem, kas saistīts ar pirmo izmaksu Spānijai, nav sasniegts. Komisija vēl nebija definējusi metodi, kā izteikt skaitļos ietekmi, ko rada atskaites punkta vai mērķrādītāja nesasniegšana. Mūsuprāt, kļūda nav būtiska.
ir paziņoti OLAF un EPPO
Mūsu kā ES ārējās revīzijas iestādes pilnvarās nav izmeklēt gadījumus, kuros radušās aizdomas par krāpšanu, tāpēc mūsu revīzijas nav īpaši plānotas krāpšanas atklāšanai. Kad mūsu revidenti konstatē gadījumus, kuros rodas aizdomas, ka ir notikusi krāpnieciska darbība, mēs ziņojam par šiem gadījumiem kompetentajām iestādēm.
2022. gadā mēs ziņojām Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par 14 iespējamas krāpšanas gadījumiem pēc tam, kad tie tika identificēti mūsu revīzijas darba gaitā. Par sešiem no šiem gadījumiem tika ziņots arī Eiropas Prokuratūrai (EPPO). 2021. gadā mēs ziņojām OLAF par 15 iespējamas krāpšanas gadījumiem un par diviem no šiem gadījumiem ziņojām EPPO. Mūsu gada pārskatā par ES budžetu ir sniegta papildu informācija par gadījumiem, kuros bija aizdomas par krāpšanu, un par OLAF attiecīgi ieteikto līdzekļu piedziņu.
Gada snieguma pārskats
pēdējais mūsu
izmēģinājuma projekta gads
Gada pārskata sadalīšana divās atsevišķās daļās ir izmēģinājuma projekts, ko tagad noslēdzām ar 2021. finanšu gada pārskatu. Gada pārskata otrā daļa attiecas uz ES budžeta izdevumu programmu sniegumu.
2021. gada snieguma pārskata galvenā tēma ir piecu horizontālo politikas prioritāšu integrēšana ES budžetā, un tās ir:
- cīņa pret klimata pārmaiņām,
- bioloģiskās daudzveidības saglabāšana,
- dzimumu līdztiesība,
- ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un
- digitālā pārkārtošanās.
Mēs pārbaudījām, vai Komisija ES budžetā iekļāva horizontālās politikas prioritātes, izsekoja izdevumus un precīzi ziņoja par rezultātiem.
Mēs arī pārbaudījām, vai Komisija piemēroja atbilstošu snieguma satvaru, lai izmērītu ES budžeta atbalstu 11 atlasīto programmu transversālajām prioritātēm.
Turklāt mēs veicām 2018. gadā publicētajos īpašajos ziņojumos sniegto revīzijas ieteikumu pēcpārbaudi.
Pārskats par Eiropas Attīstības fondiem 2021. finanšu gadā
Eiropas attīstības fondi (sākti 1959. gadā) bija galvenais instruments, ar kuru ES sniedza attīstības sadarbības palīdzību Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). Šos fondus finansē ES dalībvalstis, un Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) tos pārvalda ārpus ES budžeta. Tos turpinās īstenot un par tiem ziņos atsevišķi līdz to slēgšanai.
Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam attīstības sadarbības palīdzību ĀKK valstīm un AZT finansē no ES budžeta.
Eiropas attīstības fondu izdevumi 2021. gadā bija 3,4 miljardi EUR.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī attiecībā uz 2021. finanšu gadu sniedzām “tīru” atzinumu par EAF pārskatiem un ieņēmumiem, bet negatīvu atzinumu par EAF izdevumiem. Mūsu aplēstais kļūdu līmenis izdevumos bija 4,6 % (2020. finanšu gadā – 3,8 %).
Īpašie gada ziņojumi par ES aģentūrām
ES aģentūras ir atsevišķas juridiskas personas, kas izveidotas, lai pildītu īpašus tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, un palīdz ES iestādēm izstrādāt un īstenot politikas virzienus. Kopā ir 44 aģentūras.
“tīrs” atzinums par gandrīz visām ES aģentūrām, izņemot vienu
Visu ERP revidējamo aģentūru kopējais budžets (izņemot VNV) 2021. finanšu gadā bija 4,1 miljards EUR, kas atbilst 2,5 % no ES 2021. gada vispārējā budžeta. Attiecīgie skaitļi par 2020. finanšu gadu bija 3,7 miljardi EUR un 2,2 %.
Kopumā aģentūru revīzija apstiprināja iepriekšējos gados ziņotos pozitīvos rezultātus. Mēs sniedzām “tīrus atzinumus” par 44 aģentūru pārskatiem un ieņēmumiem. Apstiprinājām gandrīz visu aģentūru pārskatiem pakārtotos maksājumus, izņemot Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA). Attiecībā uz šo aģentūru mēs sniedzām atzinumu ar iebildēm, kuru galvenais iemesls bija pārkāpumi iepirkuma procedūrās.
Īpašais gada ziņojums par kopuzņēmumiem 2021. finanšu gadā
Kopuzņēmumi ir ES publiskā un privātā sektora partnerības starp Eiropas Komisiju un nozari un dažos gadījumos pētniecību, starpvaldību organizācijām vai iesaistītajām valstīm. Kopuzņēmumu galvenais uzdevums ir atvieglot zinātnes atziņu pārvēršanu realizējamās radikālās inovācijās saskaņā ar nozares un pētniecības partneru kopīgu stratēģisko redzējumu.
Padome 2021. gadā pieņēma jaunas regulas, ar kurām izveido 11 kopuzņēmumus, lai īstenotu darbības saskaņā ar programmām “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa” – daudzgadu pētniecības un inovācijas programmām 2021.–2027. gada finanšu periodam. Šie kopuzņēmumi īsteno savas īpašās pētniecības un inovācijas programmas tādās jomās kā transports, enerģētika, veselība, biorūpniecība, svarīgas digitālās tehnoloģijas, superdatošana un viedo tīklu sistēmas.
Astoņi no 11 kopuzņēmumiem jau darbojās iepriekšējā programmā (“Apvārsnis 2020”), un jaunajās programmās tie turpinās darbu kā jaunas juridiskas personas ar jauniem nosaukumiem un paplašinātām vai nedaudz mainītām pilnvarām. Papildus jau esošajiem kopuzņēmumiem ir izveidoti trīs jauni: kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi”, kopuzņēmums “Global Health” un Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs. ERP šos trīs jaunos kopuzņēmumus pirmo reizi revidēs pēc tam, kad tie būs ieguvuši finansiālo autonomiju, kas ir gaidāms 2023. gadā.
Turklāt ir vēl viens kopuzņēmums “Fusion for Energy”, kuru finansē Euratom un kurš ir atbildīgs par Eiropas ieguldījumu Starptautiskajā eksperimentālajā kodoltermiskajā reaktorā (ITER).
2021. finanšu gadā sniedzām “tīrus” atzinumus par visu kopuzņēmumu pārskatiem, ieņēmumiem un maksājumiem.
Tomēr, tāpat kā iepriekšējos gados, mēs sniedzām revīzijas atzinumu par kopuzņēmuma “Fusion for Energy” (F4E) 2021. gada pārskatiem kopā ar apstākļu akcentējumu, galvenokārt, lai pievērstu uzmanību riskam, ka izmaksas varētu pieaugt vēl vairāk un ka ITER projekta īstenošana varētu aizkavēties.
Īpašie gada ziņojumi par Eiropas skolām un Vienotās noregulējuma valdes iespējamām saistībām
2021. finanšu gadā mēs izdevām ikgadējo ziņojums par 13 Eiropas skolu konsolidētajiem gada pārskatiem. Kaut arī mūsu ziņojumā nebija norādīts uz būtiskām kļūdām pārskatos, mēs joprojām nespējām apliecināt, ka Eiropas skolu finanšu pārvaldība pilnībā atbilst skolu finanšu noteikumiem un Civildienesta noteikumiem.
Mēs katru gadu ziņojam arī par Vienotās noregulējuma valdes (VNV), Padomes un Komisijas iespējamām saistībām, kas izriet no to izdevumu īstenošanas, kā noteikts Vienotā noregulējuma mehānisma regulā. Savā ziņojumā par 2021. finanšu gadu mēs secinām, ka mūsu uzmanības lokā nav nonācis nekas tāds, kas liktu domāt, ka iespējamās saistības, kuras izriet no VNV, Komisijas un Padomes noregulējuma uzdevumu izpildes, būtu būtiski nepareizi uzrādītas.
budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai,
ko īsteno Eiropas Parlaments
Mūsu gada pārskatu publicēšana iezīmē arī sākumu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kuras laikā Eiropas Parlaments (EP) pēc Padomes ieteikuma lemj, vai Komisija un citas struktūras ir apmierinoši pārvaldījušas ES budžetu. Ja tā ir, tad EP budžeta izpildi apstiprina.
2022. gada oktobrī mēs sākām prezentēt savus 2021. gada pārskatus Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejā un Padomes Budžeta komitejā. Pēc tam ar pārskatiem iepazīstinājām arī Eiropas Parlamentu plenārsēdē un Ekonomikas un finanšu padomi.
Tāpat 2022. gada laikā mēs ar gada pārskatiem iepazīstinājām arī 21 dalībvalsts parlamentus un valdības.
Atzinumi
priekšlikumu pārbaude
Kā neatkarīga ES ārējās revīzijas iestāde mēs palīdzam uzlabot finanšu pārvaldību, sniedzot atzinumus par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz jauniem vai pārskatītiem tiesību aktiem. Gadījumos, kad ierosinātajiem tiesību aktiem var būt nozīmīga finanšu ietekme, ES tiesību akti paredz, ka ir jālūdz ERP konsultācija. Arī pārējās iestādes var lūgt, lai mēs sniedzam atzinumus par konkrētiem jautājumiem. Visus atzinumus iesniedzam Eiropas Parlamentam un Padomei.
2022. gadā mēs publicējām astoņus šādus atzinumus. Tie galvenokārt attiecās uz Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem grozīt finanšu noteikumus, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, kā arī ieviest jaunus noteikumus par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu, ar ko ļauj dalībvalstīm izmantot savus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus (ANP), lai finansētu REPowerEU plānu, izveidojot diversificētu finansēšanas stratēģiju kā vispārēju aizņēmumu metodi un Sociālo klimata fondu.
ECA Journal
Katrā ECA Journal izdevumā lasāmi raksti par konkrētu tēmu, galvenokārt no revīzijas perspektīvas, un tos sagatavo autori, kuri strādā gan ES iestādēs, gan citur.
2022. gadā mēs sagatavojām divus izdevumus par šādām tēmām: “Cohesion and Next Generation EU: concord or clash“ un “The EU Recovery and Resilience Facility: a jump to a resilient Europe?”.
Konferences un tīmekļsemināri
2021. gadā mēs arī palīdzējām organizēt vairākas konferences un tīmekļseminārus, kuros varēja piedalīties ieinteresētās personas.
Turpmāk doti divi piemēri.
ES paradigmas maiņu
2022. gada 29. jūnijā saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni Eiropas Revīzijas palāta sadarbībā ar Vācijas, Lietuvas un Zviedrijas augstākajām revīzijas iestādēm organizēja tīmekļsemināru “ES paradigmas maiņa – vai jaunas augstāko revīzijas iestāžu prioritātes ES un valsts līmenī?”. Tīmekļseminārs aptvēra ļoti aktuālus migrācijas, energoefektivitātes un aizsardzības jautājumus. Diskusiju dalībnieki apmainījās ar idejām par to, kā revīzijas iestādes var pielāgoties jaunajai paradigmai, jo mainās to uzdevumi. Tīmekļseminārs deva dalībniekiem iespēju uzdot jautājumus un konferences kontekstā izvirzīt savas idejas.
iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
ERP 2022. gada 16. septembrī organizēja augsta līmeņa semināru konferenci par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. ES iestāžu, dalībvalstu, SVF, banku uzraudzības un nozares pārstāvji tikās, lai apspriestu Eiropas Komisijas ierosināto jauno ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma apkarošanas finansēšanas uzraudzības modeli un līdz šim sarunās panākto progresu. Viņi apsprieda tematus, tostarp cerības un īstenojamību, efektīvu īstenošanu un atbilstību nākotnes prasībām. Viņi īpašu uzmanību pievērsa jaunajai Iestādei nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) ierosinātajai pārvaldības kārtībai un tam, kā jaunā struktūra spēs efektīvi sadarboties ar citām ES un valstu kontroles iestādēm, neradot nevajadzīgu atbilstības slogu nozarei.
Revīzijas digitāla transformēšana
ERP turpina pilnveidot savu revīzijas procesu efektivitāti, uzlabojot esošo sistēmu integrāciju un sadarbspēju. Vienlaikus tā ir īstenojusi automatizācijas, IT revīzijas un progresīvas datu analītikas darbības kā daļu no attīstības plāna, kas paredz revīzijā labāk izmantot tehnoloģiju. Tā arī turpināja inovācijas darbības, kuru mērķis ir apzināt jauntehnoloģiju, ko var izmantot novatoriski, lai atbalstītu revīzijas darbu.
Pandēmija mazināja gan tehnoloģiskos, gan psiholoģiskos šķēršļus cilvēkiem un organizācijām strādāt un tikties attālināti, vienlaikus uzlabojot viņu digitālo prasmju līmeni. ERP nebija izņēmums. Neklātienes sanāksmes vai hibrīdsanāksmes tagad regulāri izmanto darba sanāksmēs, jo īpaši ar ārējām ieinteresētajām personām, piemēram, revidējamām vienībām un citām ES un starptautiskām struktūrām, tādējādi samazinot komandējumu skaitu līdz līmenim, kas nepieciešams iestādes mērķu sasniegšanai.
Mēs aprīkojām savas sanāksmju telpas ar augstas klases videokonferenču risinājumiem, vienlaikus nodrošinot pārnēsājamus risinājumus, kas ļauj rīkot grupu sanāksmes jebkur ERP ēkās.
Visbeidzot, mēs pārveidojām vienu sanāksmju telpu par virtuālu TV studiju, kas ļauj ierakstīt un pārraidīt preses brīfingu kvalitatīvu straumējumu, hibrīdkonferences ar mutisko tulkošanu vai citus informatīvus vai izglītojošus pasākumus, ar ko atbalsta iestādes komunikācijas darbības.
automatizācija
Pirms dažiem gadiem ieviestais risinājums drošai dokumentu un datu apmaiņai ar revidējamajām vienībām (ECAFiles) ir integrēts mūsu galvenajā revīzijas pārvaldības sistēmā (ASSYST) un sistēmā, ar ko pārvalda noskaidrošanas procesu (CLEAR), vienkāršojot un uzlabojot saziņu ar revidējamajām vienībām visā revīzijas laikā.
Gadījumiem, kad nebija programmu, ar ko piekļūt revidējamo vienību datubāzēm, 2021. gadā mēs sākām robotizētā procesa automatizācijas pakalpojumu. Tas piedāvāja alternatīvu dokumentu manuālai lejupielādei, saglabāšanai un pārbaudei no datubāzēm, ja dokumenti darīti pieejami vajadzīgajā izmantojamā formātā.
analītikas pakalpojumi
Jaunā komanda, kas izveidota 2021. gadā attiecībā uz D.A.T.A. (Datu un tehnoloģiju revīzijai), turpināja darbu pie izstrādes plāna ieviešanas labākai tehnoloģiju izmantošanai, lai atbalstītu ERP revīzijas mērķus.
D.A.T.A. komandas locekļi cieši sadarbojās ar revīzijas grupām, lai izprastu viņu īpašos procesus un vajadzības. Atkarībā no vajadzības sarežģītības darbs atšķīrās no īstermiņa konsultatīvām darbībām līdz pilnīgai līdzdalībai revīzijas uzdevumos.
D.A.T.A. komanda vadīja vairākus ERP mēroga projektus vai piedalījās tajos: datu eksperti NGEU darba grupai, datu zinātnes kopienas izveide revidentiem, jaunas semantiskās meklētājprogrammas novērtēšana un iespējamība attiecībā uz ERP pašas darba rezultātiem.
Mēs arī ieviesām “datu zinātnes infrastruktūru”, lai nodrošinātu datu apstrādi un progresīvu analīzi un vizualizāciju galvenokārt nestrukturētām datu kopām un lielajiem datiem.
Vienlaikus mūsu IT departaments 2022. gada oktobrī izveidoja “datu noliktavu kā pakalpojumu”, kas ļauj lietotājam apstrādāt un analizēt strukturētus datus ar dažādām autonomijas pakāpēm, sākot ar iepriekš noteiktu ziņojumu iegūšanu pamatlietotājiem un beidzot ar datu apstrādi un ad hoc pārskatu un vizualizācijas izveidi ekspertiem.
Saistībā ar TiNA tīklu un platformu turpinājās sadarbība ar ES dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm par tehnoloģijām un inovācijām revīzijas vajadzībām. Notika 11 tiešsaistes TiNA pasākumi, sākot no kiberdrošības revīzijas un drošas datu pārsūtīšanas līdz īpašu rīku izmantošanai datu analītikai un procesu izguvei.
ERP turpina aktīvi iesaistīties Iestāžu komitejas digitālās pārveides jautājumos Jauno tehnoloģiju grupā, strādājot pie tādu tehnoloģiju ieviešanas ES iestādēs kā mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte vai blokķēde. Ir sagatavots ierosinājums kopīgam projektam, kas paredz piesaistīt sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, lai vēl vairāk nodrošinātu apmaiņu ar revidējamām vienībām.
Attiecības ar iestādēm
Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Parlamentu, Padomi, valsts/reģiona parlamentiem un dalībvalstu valdībām, jo mūsu darba ietekme ir lielā mērā atkarīga no tā, kā tie izmanto mūsu revīzijas konstatējumus un ieteikumus.
Eiropas Parlaments
2022. gadā Eiropas Parlaments (EP) pakāpeniski atsāka citu iestāžu un struktūru regulāru fizisku dalību plenārsēdēs un komiteju sanāksmēs. Rezultātā kopējais ERP dalības gadījumu skaits, kas 2022. gadā lielākoties bija fiziski, nedaudz samazinājās līdz 134 gadījumiem, salīdzinot ar 2021. gada 147 gadījumiem, kas visi bija attālināti.
EP komitejas un struktūras, jo īpaši Budžeta kontroles komiteja (CONT), regulāri aicina ERP locekļus un revīzijas darba grupas iepazīstināt ar mūsu darba rezultātiem savās sanāksmēs.
Kopumā 2022. gadā ERP locekļi CONT komitejā prezentēja 16 īpašos ziņojumus un vienu apskatu. Viņi piedalījās arī 16 CONT komitejas atklātās uzklausīšanās par 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, tostarp ERP priekšsēdētājs Tony Murphy iepazīstināja ar mūsu 2021. gada pārskatu.
Turklāt locekļi sniedza 27 prezentācijas par īpašajiem ziņojumiem un apskatiem 14 citām EP komitejām, galvenokārt kopīgās sanāksmēs ar citām ieinteresētajām komitejām.
Komiteju priekšsēdētāju konference 2022. gada martā uzaicināja ERP priekšsēdētāju uz viedokļu apmaiņu par mūsu darba programmu 2022. gadam un turpmāk un uz apspriešanos par darba programmu 2023. gadam un turpmāk. Bijušais ERP priekšsēdētājs Klaus‑Heiner Lehne maijā piedalījās EP plenārsēdē saistībā ar 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Oktobrī ERP priekšsēdētājs Tony Murphy tikās ar EP priekšsēdētāju Roberta Metsola un EP plenārsēdē iepazīstināja ar 2021. gada pārskatu. II apakšpalātas locekļi jūnijā tikās arī ar REGI koordinatoriem, lai apspriestu turpmāko sadarbību, un CONT komiteja novembrī apmeklēja ERP, lai apmainītos viedokļiem ar kolēģiju.
Eiropas Savienības Padome
Kopējais ERP uzstāšanās gadījumu skaits 2022. gadā būtiski palielinājās līdz 82 gadījumiem salīdzinājumā ar 68 gadījumiem 2021. gadā.
Padomes darba sagatavošanas struktūras parasti izskata visus mūsu īpašos ziņojumus drīz pēc to publicēšanas, bet ne vienmēr visus apskatus un atzinumus. 2022. gadā mēs prezentējām 26 īpašos ziņojumus un trīs atzinumus 19 dažādām Padomes komitejām un darba grupām.
2022. gadā ERP pārstāvji apmeklēja arī 29 sanāksmes, kas bija veltītas 2020. un 2021. finanšu gada ES budžeta izpildes apstiprināšanai. Turklāt Padomes Budžeta komiteja aicināja ERP vadību iepazīstināt ar mūsu darba programmu 2023. gadam un turpmāk un budžeta projektu 2023. gadam.
Francija: 2022. gada janvāris – jūnijs
Čehijas Republika: 2022. gada jūlijs – decembris
Līdz ar Covid‑19 ierobežojumu samazināšanos ERP pārstāvji atkal varēja fiziski piedalīties lielākajā daļā ES Padomes sanāksmju. Tomēr daži mijiedarbības pasākumi joprojām notiek attālināti. Jaunais darba veids ļāva arī mums piedāvāt plašāku mijiedarbību ar ES Padomi, piemēram, mērķtiecīgus tehniskus brīfingus par dažiem ziņojumiem pastāvīgajām pārstāvniecībām Eiropas Savienībā.
Bijušais ERP priekšsēdētājs Klaus‑Heiner Lehne 2022. gada jūlijā tikās ar Čehijas premjerministru, ES lietu un finanšu ministriem, lai apspriestu Padomes prezidentūras prioritātes. ERP locekļi Iliana Ivanova un Jan Gregor septembrī piedalījās neformālā sanāksmē ar ministriem, kas atbild par kohēzijas politiku. ERP priekšsēdētājs Tony Murphy novembrī tikās ar Zviedrijas premjerministru un finanšu ministri. Pirms 2021. gada pārskata prezentēšanas ES finanšu ministriem, 2022. gada decembrī, ERP priekšsēdētājs Tony Murphy kopā ar ERP locekli Jan Gregor tikās ar Čehijas finanšu ministru kā ECOFIN priekšsēdētāju. Turklāt ERP locekļi un vadība 2022. gadā piedalījās 14 sanāksmēs ar pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā pārstāvjiem.
Valsts/reģiona parlamenti un dalībvalstu valdības
valsts/reģiona parlamentiem
2022. gadā ERP locekļi un darbinieki prezentēja savu darbu 88 sanāksmēs ar valsts/reģiona parlamentiem 20 dalībvalstīs.
dalībvalstu valdībām
2022. gadā ERP locekļi un vadība prezentēja savu darbu 133 sanāksmēs ar dalībvalstu valdībām un valdības struktūrām 22 dalībvalstīs.
Eiropas Komisija
ar mūsu revidētajām vienībām
ERP locekļi un komisāri regulāri savstarpēji sazinās par plānotajiem un kārtējiem revīzijas uzdevumiem.
Jau gadiem ir iedibināta tradīcija, ka ERP locekļiem katru gadu notiek tikšanās ar komisāriem. Šīs tikšanās ļauj pārskatīt padarīto un dalīties pārdomās par to, kā vēl vairāk stiprināt mūsu sadarbību.
2022. gada jūlijā šī tradīcija turpinājās, kad bijušais ERP priekšsēdētājs Lehne ielūdza komisāru kolēģiju Luksemburgā. Viņš rīkoja divpusēju tikšanos ar Komisijas priekšsēdētāju von der Leyen. ERP locekļi un komisāri tikās četrās diskusiju grupās, galveno uzmanību pievēršot šādām jomām: Eiropas zaļais kurss, digitālā pārkārtošanās, globālā dimensija un ES budžets, kas virza Eiropas atveseļošanu / saikne ar ES ekonomikas pārvaldības sistēmu.
Sadarbība ar citām augstākajām revīzijas iestādēm
ES augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteja
Mūsu sadarbība ar visu 27 dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI) galvenokārt notiek ES augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomitejā. Šis forums ir paredzēts ES dalībvalstu ARI un ERP dialogam un viedokļu apmaiņai.
2022. gadā mēs turpinājām ES tīkla revīziju par Covid‑19, pēc kuras Kontaktkomitejas tīmekļa vietnē tika publicētas daudzas faktu lapas par augstāko revīzijas iestāžu 2020. un 2021. gada darbu šajā jautājumā. Mēs turpinājām arī sadarbību par Atveseļošanas un noturības mehānisma un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanas revidēšanu. Attiecībā uz pēdējo revīzijas vadītāji un revidenti, kas pārstāv 22 ES augstākās revīzijas iestādes, regulāri tikās un apsprieda to pabeigtās, notiekošās un plānotās ar NGEU saistītās revīzijas.
2022. gada maijā mēs rīkojām Kontaktkomitejas ikgadējo sanāksmi. Tā bija pirmā ES augstāko revīzijas iestāžu vadītāju klātienes sanāksme kopš 2019. gada pēc augsta līmeņa pasākuma, kas 2021. gada novembrī notika tiešsaistē. Galvenās diskusijas bija par ES ARI stratēģiskajiem uzdevumiem un izaicinājumiem, novērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma pievienoto vērtību valsts un ES līmenī.
ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu ARI
Mēs atbalstām arī ES kandidātvalstu (Albānijas, Moldovas, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas, Turcijas un Ukrainas) un potenciālo kandidātvalstu (Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas2) augstākās revīzijas iestādes.
2022. gadā mēs palīdzējām SIGMA (Atbalsts pārvaldības un vadības uzlabošanai), kas ir ESAO un ES kopīga iniciatīva, organizēt ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu ARI sadarbības tīkla sanāksmi Parīzē.
2 Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Drošības padomes Rezolūcijai 1244 (1999) par situāciju attiecībā uz Kosovu (ANO DPR 1244/1999) un Starptautiskās Tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvajam atzinumam Advisory Opinion on the question of the “Accordance with international law of the unilateral declaration of independence in respect of Kosovo’.
INTOSAI
2022. gadā mēs turpinājām aktīvi iesaistīties Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) darbībās. ERP ieņem Profesionālo standartu komitejas (PSK) priekšsēdētāja vietnieka amatu, un šajā amatā mēs līdzdarbojāmies INTOSAI Stratēģiskās plānošanas darba grupā un aktīvi sadarbojāmies ar citu mērķu sasniegšanai izveidoto darba grupu priekšsēdētājiem. Septembrī mēs arī rīkojām PSK koordinācijas komitejas 21. sanāksmi, kurā veiksmīgi tika pieņemts ERP vadītais ziņojums par standartu sistēmas modernizāciju.
2022. gada novembrī mēs apmeklējām XXIV INTOSAI kongresu (INCOSAI), kas notika Riodežaneiro. Šis kongress notiek ik pēc trim gadiem. Tā ir INTOSAI augstākā struktūra, kurā tiek pieņemti svarīgākie organizācijas administratīvie lēmumi. Kongresā tika pieņemts INTOSAI stratēģiskais plāns 2023.–2028. gadam, un ERP no Brazīlijas ARI pārņēma PSK priekšsēdētājas lomu. Šajā statusā ERP ir tagad ir INTOSAI valdes locekle.
Mēs iesaistījāmies arī Profesionālo standartu komitejas apakškomiteju darbā un citu INTOSAI darba grupu pasākumos un projektos, tostarp par šādām tēmām: revīzija vides jomā, lielie dati, finanšu modernizācija un regulējuma reforma, kā arī publiskās politikas un programmu novērtēšana. Turklāt mēs esam vadījuši projektu, lai atjauninātu ISSAI 140 par ARI kvalitātes pārvaldību, un sadarbojušies ar INTOSAI attīstības iniciatīvu (IDI), lai izstrādātu jaunā standarta īstenošanas norādījumus.
EUROSAI
Mēs aktīvi iesaistījāmies arī Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI), kas ir INTOSAI Eiropas reģionālā grupa, darbībās, īpaši tās Vides revīzijas darba grupā, Informācijas tehnoloģiju darba grupā, Katastrofās piešķirto līdzekļu revīzijas darba grupā un ētikas tīklā.
2022. gadā mēs turpinājām darbu projekta grupā “Gatavošanās nākotnes riskiem un klimata krīzei: laiks revīzijai iegūt ilgtermiņa skatījumu” (dalīta vadība ar Apvienotās Karalistes Revīzijas biroju), lai īstenotu portfeli “Skats nākotnē un jaunās problēmas”. Turklāt mēs devām vērtīgu ieguldījumu projekta grupā, kurā aplūko to, kā tiek revidēta reakcija uz Covid‑19 krīzi.
Mūsu pārvaldība
Locekļi
ERP darbojas kā koleģiāla struktūra, kurā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Pēc tam, kad locekli ir izvirzījusi attiecīgās valsts valdība, to ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. ERP nepiedalās locekļu izvirzīšanā vai iecelšanā.
Locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un tas ir pagarināms. Locekļi pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Stājoties amatā, viņi par to dod svinīgu zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.
Padome 2022. gadā iecēla jaunu locekli no Slovēnijas – Jorg Kristijan Petrovič (no 7. maija), jaunu locekli no Nīderlandes – Stef Blok (no 1. septembra), jaunu locekli no Maltas – George Marius Hyzler (no 1. oktobra), jaunu locekli no Kipras – Lefteris Christoforou (no 2. novembra) un jaunu locekli no Lietuvas Laima Liucija Andrikienė (no 16. novembra). Turklāt Padome atjaunoja Čehijas locekļaJan Gregor, Latvijas locekļa Mihaila Kozlova un Polijas locekļa Marek Opioła pilnvaras vēl uz sešiem gadiem (no 7. maija).
2022. gada 14. aprīlī diemžēl nomira mūsu Nīderlandes loceklis Alex Brenninkmeijer.
Procedūra jauna Portugāles locekļa iecelšanai amatā 2022. gada beigās vēl turpinājās.
2022. gadā notika 25 kolēģijas sanāksmes, kuru apmeklētības koeficients bija 93 %. ERP locekļi piedalījās arī apakšpalātu un komiteju sanāksmēs (sk. arī Revīzijas apakšpalātas un komitejas).
uzlabot mūsu efektivitāti
un turpmākajās revīzijās
pēc iespējas labāk izmantot mūsu resursus
Vienreiz gadā ERP locekļi, ģenerālsekretārs un direktori dodas uz divu dienu semināru, lai apspriestu svarīgus jautājumus saistībā ar ERP ilgtermiņa stratēģiju, darbu un organizāciju.
Šāgada ERP seminārā locekļi apsprieda šādus galvenos tematus:
- veidi, kā panākt turpmāku efektivitātes un produktivitātes pieaugumu mūsu īpašo ziņojumu sagatavošanā;
- jautājumi par ERP Ētikas kodeksa praktisko piemērošanu; kā arī
- Darba programma 2023. gadam un turpmāk.
Priekšsēdētājs
Priekšsēdētājs atbild par iestādes stratēģiju, plānošanu un snieguma pārvaldību, komunikāciju un attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem, iestāžu attiecībām, juridiskiem jautājumiem un iekšējo revīziju. Viņš arī pārstāv ERP ārējās attiecībās.
ERP locekļi par priekšsēdētāju ievēl vienu no sava vidus uz atjaunojamu trīs gadu termiņu. Priekšsēdētājs ir pirmais starp vienlīdzīgiem (primus inter pares), vada kolēģijas sanāksmes un nodrošina tās lēmumu izpildi.
2022. gada 1. oktobrī Tony Murphy aizstāja Klaus‑Heiner Lehne, kļūstot par ERP priekšsēdētāju.
Piezīme. 2023. gada februārī.
Revīzijas apakšpalātas un komitejas
Locekļi ir norīkoti kādā no piecām revīzijas apakšpalātām, kas pieņem lielāko daļu revīzijas ziņojumu, apskatu un atzinumu. Revīzijas apakšpalātas iedala darbuzdevumus locekļiem. Katrs loceklis par viņam piešķirtajiem revīzijas darbuzdevumiem ir atbildīgs attiecīgajai apakšpalātai, kā arī kolēģijai. Revīzijas apakšpalātu direkcijās strādājošie profesionālie revidenti veic revīzijas darbu.
Katras revīzijas apakšpalātas locekļi ievēl vecāko locekli uz atjaunojamu divu gadu termiņu. 2022. gada 11. oktobrī piecu revīzijas apakšpalātu vecākie locekļi bija Joëlle Elvinger, Annemie Turtelboom, Bettina Jakobsen, Mihails Kozlovs un Jan Gregor.
Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas pārziņā ir ERP revīzijas politika, standarti un metodoloģija, revīzijas atbalsts un attīstība, kā arī revīzijas kvalitātes kontrole. Šajā komitejā darbojas pa vienam loceklim no katras revīzijas apakšpalātas, un kopš 2022. gada 2. novembra to vada Iliana Ivanova.
Administratīvā komiteja un, attiecīgos gadījumos, ERP locekļu kolēģija, kuras abas vada ERP priekšsēdētājs, pieņem lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem. Administratīvajā komitejā darbojas ERP priekšsēdētājs, apakšpalātu vecākie locekļi, Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas priekšsēdētājs un par attiecībām ar iestādēm atbildīgais loceklis (kopš 2022. gada 10. oktobra – Eva Lindström).
2022. gadā notika 113 apakšpalātu sanāksmes, 15 Administratīvās komitejas sanāksmes un 10 Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas sanāksmes. Sanāksmju apmeklētības līmenis bija attiecīgi 95 %, 94 % un 89 %.
Jāpiemin arī Ētikas komiteja (priekšsēdētāja Joëlle Elvinger), Iekšējās revīzijas komiteja (priekšsēdētājs Hannu Takkula) un Stratēģiskās plānošanas konsultatīvā komiteja (priekšsēdētāja Helga Berger).
Mūsu augstākā administratīvā vadība ir ģenerālsekretārs un direktori. Kopā ir 10 direkcijas: piecas ir piesaistītas revīzijas apakšpalātām, viena – Revīzijas kvalitātes kontroles komitejai, viena – ERP priekšsēdētāja birojam un trīs – Ģenerālsekretariātam.
Piezīme. 2023. gada februārī.
Snieguma novērtēšana
Mēs piemērojam galvenos snieguma rādītājus (GSR), lai informētu mūsu vadību par to, kāda ir virzība uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un lai informētu ieinteresētās iestādes par mūsu sniegumu. GSR esam atjauninājuši, lai tos varētu izmantot arī saistībā ar mūsu 2021.–2025. gada stratēģiju. Še uzskaitītie GSR sniedz vispārēju priekšstatu par to, kādi ir mūsu organizācijas sniegums attiecībā uz mūsu darba izplatīšanu, ietekmi un uztveri:
- publicēto pārskatu un ziņojumu skaits (attiecībā pret plānoto),
- atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos,
- mūsu darba ietekme un uztvere (ieinteresēto personu atsauksmes),
- mūsu uzstāšanās citās iestādēs un valsts/reģiona parlamentos un dalībvalstu valdībās, kā arī iesaistīšanās starptautiskās darbībās,
- ERP ieteikumu ieviešana.
Mēs publicējām 29 ziņojumus; 2021. gadā – 32 ziņojumus. Šīs publikācijas ietvēra 28 īpašos ziņojumus un vienu apskatu.
Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos
plašsaziņas līdzekļos
2022. gadā mēs uzskaitījām apmēram 130 000 tiešsaistes rakstu un sociālo mediju atspoguļojumu, kuros pieminēti mūsu revīzijas ziņojumi, citas publikācijas vai ERP kopumā. Tas ir ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (2021. gadā – 67 000; 2020. gadā – 32 000).
Atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos var būt ļoti atšķirīga atkarībā no ziņojuma tēmas un sarežģītības. Plašsaziņas līdzekļu interesi par mūsu publikācijām var ietekmēt arī ārēji faktori, piemēram, kāds svarīgs notikums vai rīcībpolitikas attīstība. Turklāt ārkārtas apstākļos, tādos kā Covid‑19 pandēmija vai Krievijas agresijas karš Ukrainā, plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir īpaši pievērsta visam, kas saistīts ar konkrēto krīzi.
Līdz ar Covid‑19 ierobežojumu ieviešanu mēs sākām popularizēt publikācijas virtuāli, un tas mums ir ļāvis palielināt kontaktus ar žurnālistiem.
2022. gadā mēs sagatavojām 41 preses relīzi ES 24 valodās, informatīvus paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem un (gatavus lietošanai) audiovēstījumus atsevišķās valodās. Sniedzām arī vairākas intervijas lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem visā Eiropā, aptverot radio, televīziju un rakstisko presi. Turklāt mēs sarīkojām 14 tiešsaistes preses konferences un vēl deviņas atsevišķām valstīm par gada pārskatu. Mūsu brīfingos kopā piedalījās 350 žurnālisti, no kuriem pārsvars pārstāvēja lielākos ES dalībvalstu plašsaziņas līdzekļus.
apmeklēta pusotru miljonu reižu
2022. gadā mūsu tīmekļa vietnes apmeklējumu skaits bija vairāk nekā pusotrs miljons, un apmēram 600 000 bija vienreizēji apmeklētāji.
sekotāju skaits sociālajos medijos
Līdz 2022. gada beigām mūsu trīs sociālo mediju konti (Twitter, LinkedIn un Facebook) bija piesaistījuši apmēram 45 000 sekotāju, kas ir vairāk nekā 2021. gadā, kad sekotāju skaits bija 39 000.
Mūsu darba ietekme un uztvere
uzskata mūsu ziņojumus
par noderīgiem viņu darbā
Mēs izvērtējam mūsu darba paredzamo ietekmi un noderību, aptaujājot mūsu ziņojumu lietotājus, kuri ir Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, ES aģentūras, dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības, dalībvalstu aģentūras un augstākās revīzijas iestādes, NVO, akadēmiskās aprindas, plašsaziņas līdzekļi un citas personas.
Kopš 2018. gada mēs veicam anonīmas elektroniskas aptaujas, lai lūgtu mūsu lasītājus sniegt kvalitatīvas atsauksmes par atlasītiem ziņojumiem, kā arī vispārīgus ieteikumus mūsu darbam.
2022. gadā 82 % no aptuveni 450 respondentiem uzskatīja, ka mūsu ziņojumi noder viņu darbā, un 78 % uzskatīja, ka ziņojumiem ir ietekme. Šie rezultāti ir līdzīgi iepriekšējā gada rezultātiem (2021. gadā – attiecīgi 83 % un 79 %).
Mūsu uzstāšanās citās iestādēs, valsts/reģiona parlamentos un dalībvalstu valdībās, kā arī starptautiskos pasākumos
ar mūsu ieinteresētajām personām
Kopumā 2022. gadā mūsu mijiedarbība ar Eiropas un starptautiskajām ieinteresētajām personām ir atkal sasniegusi augstu līmeni. Mēs prezentējām sava darba rezultātus 437 pasākumos, kas tika rīkoti Eiropas Parlamenta komitejās, Padomes darba sagatavošanas struktūrās, valsts/reģiona parlamentos un dalībvalstu valdībās (2021. gadā –. 419 pasākumos).
Turklāt mēs piedalījāmies 178 starptautiskos pasākumos, tostarp starptautisko publiskās revīzijas organizāciju darbībās, īpaši INTOSAI un EUROSAI darbībās, kopīgi ar citām augstākajām revīzijas iestādēm rīkotos divpusējos pasākumos, konferencēs, sanāksmēs un plašākai auditorijai paredzētos pasākumos (2021. gadā – 154 pasākumos).
ERP ieteikumu ieviešana
gandrīz visi mūsu
2018. gada ieteikumi
Mūsu ieteikumu ieviešanu novērtējam, pamatojoties uz mūsu revidentu veiktajām ieteikumu ieviešanas pārbaudēm. 2022. gadā mēs analizējām Komisijai un citām iestādēm 2018. gada ziņojumos sniegtos ieteikumus.
Analīze parādīja, ka no mūsu 2018. gada pārskatā sniegtajiem 14 ieteikumiem tika ieviesti 100 % ieteikumu un ka 85 % no mūsu 2018. gada īpašajos ziņojumos iekļautajiem 325 ieteikumiem bija ieviesti pilnībā, dažos aspektos vai lielākajā daļā aspektu.
Mūsu darbinieki
Darbinieku sadalījums
2022. gada beigās mūsu iestādē bija 873 pastāvīgās un pagaidu amata vietas (iepriekšējos gados – 853). Budžeta lēmējinstitūcija uz laiku piešķīra 20 papildu amata vietas NGEU iniciatīvas revīzijai. 549 amata vietas bija revīzijas apakšpalātās, ieskaitot 104 amata vietas locekļu birojos.
Turklāt gada beigās pie mums strādāja 91 līgumdarbinieks un 33 norīkotie valsts eksperti (2021. gadā – attiecīgi 92 un 25).
Pieņemšana darbā
Mūsu darbā pieņemšanas politika saskan ar pārējo ES iestāžu vispārējiem principiem un nodarbināšanas nosacījumiem, un mūsu darbinieki nāk no dažādām akadēmiskajām un profesionālajām jomām.
2022. gadā mēs pieņēmām darbā 107 jaunus darbiniekus (2021. gadā – 80 darbiniekus): 33 ierēdņus, 47 pagaidu darbiniekus, 16 līgumdarbiniekus un 11 norīkotus valstu ekspertus.
Mūsu revidentiem paredzētā ASPIRE programma tika ieviesta 2017. gadā, un tās mērķis ir veicināt jaunpienācēju profesionālo integrāciju, ļaujot viņiem iegūt pieredzi praktiskā darbā dažādos revīzijas darbuzdevumos un pirmajos trīs gados piedāvājot mērķtiecīgas mācības.
Mēs arī nodrošinājām 60 prakses vietas augstskolu absolventiem (2021. gadā – 56) uz laiku no trīs līdz pieciem mēnešiem. 2022. gadā mūsu praktikanti marta, maija un oktobra periodos strādāja hibrīdformātā līdzīgi kā pārējie ERP darbinieki, apvienojot klātienes un attālināto darbu.
Vecuma struktūra
Trīs ceturtdaļas (76 %) mūsu darbinieku aktīvajā dienestā 2022. gada beigās bija vecumā no 40 līdz 59 gadiem, tātad stāvoklis ir tāds pats kā 2021. gadā.
72 % mūsu vadītāju ir 50 vai vairāk gadu (2021. gadā – 73 %). Tātad vadītāji nākamajos 5–10 gados būs jānomaina, jo gados vecākie vadītāji aizies pensijā.
Vienlīdzīgas iespējas
Kopumā pie mums strādā vienāds skaits sieviešu un vīriešu.
Mēs esam apņēmušies piedāvāt vienlīdzīgas karjeras iespējas darbiniekiem visos organizācijas līmeņos. Pie mums strādā vienāds skaits sieviešu un vīriešu, un vairāk nekā trešā daļa (39 %) direktoru un atbildīgo vadītāju 2022. gadā bija sievietes (2021. gadā – 36 %).
Sieviešu īpatsvars ERP atbildīgo vadītāju amatos revīzijā sasniedza 41,4 % (2021. gadā – 37,5 %), un tas pārsniedz 2027. gada mērķrādītāju – 40 %. Saskaņā ar ERP 2021.–2025. gada daudzveidības un iekļautības rīcības plānu 2022. gadā mēs publicējām savu pirmo daudzveidības un iekļautības ziņojumu (par 2021. gadu). Pirmo reizi mēs sākām arī Revīzijas palātas ēku pieejamības revīziju.
Kā līdz šim, esam apņēmušies panākt ģeogrāfisko līdzsvaru vadošos amatos.
Ētika
2022. gadā ERP atjaunināja divus svarīgus dokumentus no sava ētikas regulējuma: ētikas vadlīnijas un politiku, ar ko nodrošināt cieņpilnu un no aizskarošas izturēšanās brīvu darba vietu. Ētikas vadlīnijas atjaunināja pēc tam, kad neatkarīgs konsultants, kurš sniedza vairākus ieteikumus, bija izvērtējis ētikas regulējumu.
ERP Ētikas komiteja apspriež ētikas jautājumus, kurus tā atzīst par svarīgiem attiecībā uz ERP standartiem un reputāciju, tostarp Palātas locekļu ārējās darbības. Ētikas komitejā darbojas trīs locekļi, kurus pēc priekšsēdētāja ierosinājuma ieceļ kolēģija uz triju gadu termiņu (ar iespēju termiņu vienu reizi pagarināt): divi ERP locekļi un ārējs loceklis, kas izvēlēts, pamatojoties uz savām spējām, pieredzi un profesionālajām īpašībām.
Revīzijas atbalsts
Revīzijas metodoloģija
Mūsu iekšējā digitālā platforma AWARE (Accessible Web-based Audit Resource) apraksta mūsu revīzijas metodoloģiju un norādījumus. Pagājušajā gadā mēs to darījām pieejamu savā tīmekļa vietnē. Tas ir vienots sabiedrībai pieejams piekļuves punkts mūsu revīzijas metodoloģijai.
Profesionālās mācības
profesionālo mācību mērķrādītāji
2022. gadā mēs atkal pārsniedzām profesionālo mācību mērķrādītāju, kas revidentiem ir noteikts kā piecas mācību dienas gadā, neieskaitot valodu apguvi (saskaņā ar Starptautiskās grāmatvežu federācijas ieteikumiem), savukārt administratīvajiem darbiniekiem – divas dienas gadā.
Mūsu revidenti apmeklēja vidēji 6,9 ar valodu kursiem nesaistītas mācību dienas (8,5 dienas 2021. gadā un 5,4 dienas 2020. gadā), no kurām 5,0 dienas bija ar pamatdarbību (ar revīziju) saistītas mācības. Mūsu darbinieki, kas nav revīzijas darbinieki, apmeklēja vidēji 3,6 mācību dienas (2021. gadā – 4,2 un 2020. gadā — 3,1). Abu rādītāju samazinājumu gadu no gada var izskaidrot ar pakāpenisku atgriešanos mācību telpās / klātienes apmācībās, kas nodrošina labāku mācību pieredzi, bet kam pēc definīcijas ir mazāka kapacitāte nekā tiešsaistes alternatīvām.
Pastāvīgi cenšoties nodrošināt bagātīgu mācību piedāvājumu, mēs pievērsām īpašu uzmanību ar pamatdarbību (ar revīziju saistītām) mācībām. Tas izpaudās vairākos jaunos kursos un jaunās iniciatīvās, kas aprakstītas turpmāk.
- Ar politikas jomām saistītas mācības. Viena no galvenajām prioritātēm 2022. gadā bija sadarbībā ar mūsu revīzijas apakšpalātām veidot un uzlabot zināšanas par mūsu revīzijas jomām / ES rīcībpolitiku. Saskaņā ar šo iniciatīvu mēs organizējām 12 sesijas.
- Jauna joma, kurai mēs pievērsām lielu uzmanību, bija Next Generation EU (NGEU) un jo īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM). Mūsu galvenā mācību iniciatīva bija divu dienu mācību kurss par ANM, kuru sniedzam sadarbībā ar Eiropas Publiskās pārvaldes institūtu. Mums bija seši šā tiešsaistes kursa izlaidumi, kuru mērķis bija palīdzēt dalībniekiem izprast ANM regulas detaļas un specifiku un dalībvalstu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu.
- Jaunas mācību programmas darbuzdevumu vadītājiem un par datu un tehnoloģiju izmantošanu revīzijā: mēs pabeidzām darbuzdevumu vadītāju kompetenču satvaru, kurš kalpoja par pamatu tam, lai sagatavotu īpašu mācību programmu, kas strukturēta, pamatojoties uz trim galvenajām kompetencēm, kuras nepieciešamas darbuzdevumu vadītājiem: projektu vadība, efektīva komunikācija un līderība. Sadarbībā ar ERP DATA komandu mēs sākām uzlabot revīzijas kolēģu prasmes datu un tehnoloģiju izmantošanā.
saistībā ar jauno hibrīddarba vidi
Mēs organizējām mācības darbiniekiem un vadītājiem par to, kā orientēties jaunajā hibrīdrealitātē kopš jaunā hibrīddarba lēmuma stāšanās spēkā 2022. gada aprīlī. Programma “Atpakaļ birojā” ilga no jūnija līdz oktobrim un ietvēra dažādas aktivitātes, piemēram, mācību kursus, prezentācijas, darbseminārus un fotokonkursu. 2022. gada novembrī tika organizēts obligāts kurss vadītājiem.
Mēs turpinājām mācību programmu karjeras konsultantiem, mentoriem, iekšējiem koordinatoriem un konfidenciālajām kontaktpersonām un iesākām jaunu iekšējo noturības apmācības programmu.
Tulkošana
2022. gadā ERP tika iztulkotas un izrediģētas vairāk nekā 203 000 lapu (2021. gadā – 227 003), ieskaitot 21 133 ārštatā iztulkotu lapu. Tulkotāji piedalījās arī revīzijas darbā, sniedzot lingvistisko atbalstu revīzijas apmeklējumu laikā, tiešsaistes sanāksmēs vai hibrīdsanāksmēs, kā arī ziņojumu sagatavošanā. Turklāt tulkotāji iesaistījās komunikācijas darbā: sniedza padomus valodu jautājumos un uzlaboja kvalitāti, pielāgojot vēstījumus mērķauditorijai, tostarp salāgojot kultūras atšķirības.
Pirmo reizi mēs esam nekavējoši pārtulkojuši visus ERP produktus īru valodā, kā rezultātā tos laikus publicējam.
Kiberdrošība
kiberdrošības ziņā
Covid‑19 krīze izraisīja kibernoziedzības un valsts sponsorētu kiberuzbrukumu skaita eksponenciālu pieaugumu. ERP IT drošības komandai vairāk nekā jebkad agrāk ir nācies nopūlēties, lai uzturētu mūsu IT pakalpojumus. To nebūtu iespējams panākt bez iestāžu datorapdraudējumu reaģēšanas vienības CERT-EU vērtīgā atbalsta.
Tika sākta 2022.–2024. gada kiberdrošības plāna īstenošana ar nozīmīgu skaitu darbību, kas jau ir pabeigtas vai tiek īstenotas. Turklāt ar CERT-EU atbalstu mēs esam izstrādājuši ceļvedi, lai pārietu uz “nulles uzticēšanās” drošības modeli, kas ir viens no kiberdrošības plāna pamatā esošajiem principiem. Pirmā sistēma, kas ievieš šo jauno paradigmu, ir jaunā attālinātās piekļuves platforma, kura 2023. gada pirmajā ceturksnī aizstās pašreizējo VPN risinājumu.
2022. gadā notika vairākas pikšķerēšanas kampaņas, tostarp starpiestāžu līmenī rīkota kampaņa. Kampaņas atmaksājās: mēs reģistrējām, ka palielinājās to ERP darbinieku skaits, kuri identificēja pikšķerēšanas ziņojumus un ziņoja par tiem.
CERT-EU rīkoja īpašu sesiju ERP augstākajai vadībai, lai informētu to par pašreizējo draudu situāciju un stratēģiskajām prioritātēm, kas jārisina.
Gada laikā ģenerālsekretārs apstiprināja jaunu IT sistēmu reģistrēšanas un revīzijas politiku. Jaunā politika ir paredzēta, lai pārliecinātu mūsu lietotājus un nodrošinātu pārredzamību sistēmu revīzijas un reģistrācijas datu izmantošanā, vienlaikus garantējot mūsu sistēmu drošību.
Visbeidzot, ERP ir aktīvi iesaistījusies starpiestāžu jauno kiberdrošības normu sagatavošanā. Pašlaik noris to apstiprināšana, bet ERP jau piemēro daudzus to noteikumus.
Ēkas
videi draudzīga
darba vieta
Mēs esam stingri pārliecināti, ka laba darba vieta ir būtiska, lai sasniegtu ERP stratēģiskos mērķus. Tiešā ietekme uz darbinieku labbūtību palīdz padarīt ERP par pievilcīgu darba vietu.
Mūsu redzējums paredz nodrošināt ilgtspējīgu darba vietu ar sadarbīgu, uz labbūtību orientētu, drošu, iekļaujošu un videi draudzīgu darba vidi visiem darbiniekiem.
Pašlaik mums pieder trīs ēkas (K1, K2 un K3), kas darbojas kā vienota, integrēta tehniska struktūra. Mēs arī īrējam telpas Luksemburgā ERP Negadījumu seku novēršanas centram.
K1 ēka
Ēka ir nodota ekspluatācijā 1988. gadā, un tajā ir biroji 310 darbiniekiem un sanāksmju telpas.
2008. gadā K1 ēku modernizēja, lai tā atbilstu Luksemburgā noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību, drošību un vidi. Cik vien iespējams, K1 ēkā izmantotās tehnoloģijas pielāgoja, lai tās būtu savietojamas ar K2 un K3 ēkā izmantotajām.
K2 ēka
K2 ēku atklāja 2003. gadā. Tajā atrodas biroji, kas paredzēti 241 darbiniekam, sanāksmju telpas, konferenču zāle ar kabīnēm mutiskajiem tulkiem, videokonferenču telpas, kafetērija un nelielas virtuvītes darbiniekiem.
K2 ēka ir renovēta, lai optimizētu darba vietu organizāciju un atjauninātu tehniskās instalācijas, ievērojami uzlabojot to ekoefektivitāti.
K3 ēka
K3 ēku atklāja 2012. gadā. Pirmajā stāvā ir ēdnīca, kafetērija un mācību telpas. Ēkā ir biroji 503 darbiniekiem, sanāksmju telpas un IT telpa. K3 ēka ir novērtēta kā “ļoti laba” saskaņā ar BREEAM, kas ir pasaulē vadošā metode, kuru izmanto ēku ilgtspējas novērtēšanai un sertificēšanai.
ERP telpas Kiršbergā, Luksemburgā.
Vides pārvaldība
Kā ES iestādei mums ir pienākums visās darbībās ievērot pareizas vides pārvaldības principu. Tāpēc mēs esam apņēmušies pastāvīgi samazināt ietekmi uz vidi. Katru gadu mēs uzraugām un analizējam mūsu darbības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
ERP lepojas ar savu vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikātu. Mēs sekmīgi izmantojam EMAS principiem atbilstošu vides vadības sistēmu un pilnībā ievērojam ISO 14001:2015 sertifikācijas prasības.
EMAS ārējā verifikācijas revīzija notika 2022. gada oktobrī. Rezultāti bija labi, neatbilstības netika atrastas un tika konstatēti daudzi labas prakses piemēri. Pēc šīs revīzijas tika apstiprināts mūsu EMAS sertifikāts laikposmam no 2023. līdz 2025. gadam.
ERP veiks turpmākus pasākumus, lai panāktu gāzes patēriņa samazinājumu par 15 %, kas pagājušā gada jūlijā ierosināts Komisijas un Padomes plānā “Gāzes saglabāšana drošai ziemai”. ERP ņems vērā arī neseno Luksemburgas valdības ieteikumu par valsts iestāžu ekspluatēto ēku temperatūras ierobežošanu līdz 20 C.
2022. gadā ERP ēku energoauditā tika ierosinātas dažādas energotaupības iespējas, un līdz ar to pašlaik tiek īstenots vērienīgs enerģijas patēriņa samazināšanas plāns.
līdz 2030. gadam
2022. gadā mēs esam uzsākuši projektu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai. Tā pamatā ir trīs galvenie virzītājspēki.
- Samazināt mūsu ēku ietekmi uz vidi.
- Videi draudzīgas mobilitātes pieņemšana, ņemot vērā nepieciešamību veikt revīzijas apmeklējumus uz vietas, jo tas ir būtisks mūsu revīzijas darba veicinātājs.
- Veicināt personāla informētību un apņēmību.
Pirmo ERP ziņojumu par ilgtspēju (ECA Sustainability report) par 2021. gadu kolēģija pieņēma 2022. gada septembrī. Korporatīvās atbildības pamatmērķis ir nodrošināt, lai organizācijas darbībai būtu pozitīva ietekme uz sabiedrību, vidi un ekonomiku. Tie ir trīs pamatpīlāri, uz kuru pamata darbojas korporatīvā atbildība vai ilgtspēja. Tāpēc ilgtspēja ir vērsta uz organizācijas darbību ētiku un to, kā tā ilgtermiņā darbojas dzīvotspējīgā veidā.
Ilgtspēja ir kas vairāk nekā tikai “zaļa” saimniekošana. Ilgtspēja ietver arī domāšanu par ekonomisko ietekmi, ētiku un pārvaldību, normatīvo aktu ievērošanu un, jo īpaši, cilvēkiem. Eiropas Revīzijas palātā mēs uzskatām, ka darbinieki ir mūsu vērtīgākais resurss, un īstenojam virkni iniciatīvu un darbību, lai optimizētu darbinieku labbūtību.
Ziņojumā aplūkota mūsu darbību ekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, kas rodas, revidējot, vai ES līdzekļi atbalsta ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā un visā pasaulē. Tajā arī sniegta informācija par mūsu struktūras ietekmi un administratīvās darbības veidiem, ko izmantojam šā uzdevuma izpildei.
ERP ilgtspējas ziņojums kļūs par ERP ikgadējo nodevumu, kas tiks publicēts mūsu tīmekļa vietnē.
Mūsu pārskatatbildība
Finanšu informācija
Mūsu iestāde saņem finansējumu no ES budžeta kategorijas “Administratīvie izdevumi”.
2022. gadā mūsu budžets bija aptuveni 162,1 miljons EUR.
Mūsu budžets veido apmēram 1,5 % no ES kopējiem administratīvajiem izdevumiem (jeb mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem).
2022. gada budžeta izpilde
| 2022. FINANŠU GADS | Galīgās apropriācijas | Saistības | Izpilde % (saistības/ apropriācijas) | Maksājumi |
| 1. sadaļa. Iestādē strādājošie | (tūkstoši EUR) | |||
| 10. Iestādes locekļi | 11 590 | 11 084 | 96 % | 10 630 |
| 12. Ierēdņi un pagaidu darbinieki | 120 203 | 118 984 | 99 % | 118 984 |
| 14. Citi darbinieki un ārējie pakalpojumi | 9 089 | 9 055 | 99 % | 8 783 |
| 162. Komandējumi | 1 647 | 1 647 | 100 % | 1 227 |
| 161., 163. un 165. Citi izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošajiem | 2 752 | 2 564 | 93 % | 2 156 |
| 1. sadaļas starpsumma | 145 281 | 143 334 | 99 % | 141 780 |
| 2. sadaļa. Ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi | ||||
| 20. Nekustamais īpašums | 4 908 | 49053 | 99 % | 2 274 |
| 210. Informātika un telekomunikācijas | 8 879 | 8 879 | 100 % | 5 617 |
| 212., 214. un 216. Kustamais īpašums un saistītie izdevumi | 847 | 783 | 92 % | 534 |
| 23. Kārtējie administratīvie izdevumi | 540 | 478 | 89 % | 378 |
| 25. Sanāksmes un konferences | 381 | 185 | 48 % | 138 |
| 27. Informācija un publicēšana | 1 305 | 1 145 | 88 % | 834 |
| 2. sadaļas starpsumma | 16 860 | 16 375 | 97 % | 9 775 |
| ERP kopā | 162 141 | 159 709 | 99 % | 151 555 |
3 Ieskaitot pārnesumus ar lēmumu.
2023. gada budžets
2023. gada budžets ir par 7,97 % lielāks nekā 2022. gada budžets.
| 2022. FINANŠU GADS | 2023 | 2022 |
| 1. sadaļa. Iestādē strādājošie | (tūkstoši EUR) | |
| 10. Iestādes locekļi | 11 777 | 11 715 |
| 12. Ierēdņi un pagaidu darbinieki | 131 876 | 120 838 |
| 14. Citi darbinieki un ārējie pakalpojumi | 9 779 | 8 444 |
| 162. Komandējumi | 2 453 | 2 452 |
| 161., 163. un 165. Citi izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošajiem | 2 601 | 2 732 |
| 1. sadaļas starpsumma | 158 486 | 146 181 |
| 2. sadaļa. Ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi | ||
| 20. Nekustamais īpašums | 4 274 | 3 778 |
| 210. Informātika un telekomunikācijas | 8 452 | 8 228 |
| 212., 214. un 216. Kustamais īpašums un saistītie izdevumi | 894 | 944 |
| 23. Kārtējie administratīvie izdevumi | 588 | 574 |
| 25. Sanāksmes un konferences | 580 | 675 |
| 27. Informācija un publicēšana | 1 786 | 1 761 |
| 2. sadaļas starpsumma | 16 574 | 15 960 |
| ERP kopā | 175 060 | 162 141 |
Piezīme. Dotie skaitļi ir sākotnējā budžeta skaitļi.
Iekšējā un ārējā revīzija
Iekšējā revīzija
Mūsu Iekšējās revīzijas dienests (IRD) sniedz neatkarīgu un objektīvu pārliecību, kā arī konsultatīvus pakalpojumus, kuru mērķis ir dot pievienoto vērtību un uzlabot ERP darbības. IRD palīdz ERP īstenot tās stratēģiju un mērķus, pieņemot sistemātisku un disciplinētu pieeju, lai novērtētu un uzlabotu ERP vadības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles efektivitāti. IRD iesniedz ziņojumu Iekšējās revīzijas komitejai, kurā ir trīs ERP locekļi un ārējs eksperts. Komiteja regulāri uzrauga IRD ikgadējā darba programmā noteikto dažādo uzdevumu izpildes gaitu un nodrošina dienesta neatkarību.
2022. gadā IRD turpināja pārskatīt ERP riska pārvaldības politiku un sagatavoja ziņojumus par diviem darbuzdevumiem: “IT pārvaldība” un “Darbā pieņemšanas process”. Turklāt IRD pabeidza galveno revīzijas darbu attiecībā uz diviem citiem uzdevumiem – “ERP ēku politika – K2 ēkas renovācija” un “Novērtēšanas un paaugstināšanas procesi”, par kuriem ziņojumi tiks izdoti 2023. gadā.
Kopumā IRD neatklāja nekādus trūkumus, kuru iedabas vai apmēra dēļ būtu jāapšauba to iekšējo kontroles sistēmu uzticamība, kuras deleģētais kredītrīkotājs ieviesis, lai nodrošinātu mūsu 2022. gada finanšu operāciju likumību un pareizību.
Ārējā revīzija
Mūsu gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents. Tas ir svarīgi, jo apliecina, ka mēs attiecībā uz sevi piemērojam tos pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kurus attiecinām arī uz revidējamajām vienībām.
Mūsu ārējais revidents – ACG Auditing & Consulting Group S.r.l. – 2022. gada 5. maijā publicēja ziņojumu par 2021. finanšu gada pārskatiem, sniedzot tīru atzinumu.
Mūsu ārējā revidenta atzinumi par 2021. finanšu gadu
Par mūsu finanšu pārskatiem
“Uzskatām, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Palātas finanšu stāvokli 2021. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbību rezultātu, naudas plūsmām un neto aktīvu pārmaiņām slēgtajā finanšu gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014 un (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”
Par resursu izlietojumu un kontroles procedūrām
“Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, uzskatām, ka Palāta visos būtiskajos aspektos ir ievērojusi iepriekš aprakstītos kritērijus un ka:
- Palātai piešķirtie resursi ir izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,
- ieviestās kontroles procedūras sniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem.”
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023
| ISBN 978-92-847-9779-0 | ISSN 2315-3989 | doi:10.2865/666841 | QJ-AA-23-001-LV-N | |
| HTML | ISBN 978-92-847-9824-7 | ISSN 2315-3989 | doi:10.2865/915389 | QJ-AA-23-001-LV-Q |
| ISBN 978-92-847-9807-0 | ISSN 1831-1288 | doi:10.2865/977107 | QJ-AA-23-001-LV-C |
Šī publikācija ir pieejama 24 valodās un šādā formātā:
 |
AUTORTIESĪBAS
© Eiropas Savienība, 2023
Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.
Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.
Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.
Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.
Turpmāk uzskaitīto attēlu atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un, ja minēts, fotogrāfa vārds:
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Parlaments / Alexis Haulot.
* © GLOBAL VIEW SPRL – fotogrāfs: Simon Schmitt. Ēku arhitekti: Paul Noël (1988) un Jim Clemes (2004, 2013).
Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:
* (augšā pa kreisi): © depositphotos.com / mrdoomits.
* (augšā pa labi): © depositphotos.com / Xavier Lejeune.
* (centrā pa kreisi): © depositphotos.com / adriaticphoto.
* (centrā vidū): © depositphotos.com / halfpoint.
* (centrā pa labi): © depositphotos.com / fran11.
* (apakšā): © stock.adobe.com / denizbayram.
* © stock.adobe.com / Weyo.
* © shutterstock.com / jamesteohart.
* © Getty Images / Tonkovic.
* © stock.adobe.com / Negro Elkha.
* © depositphotos.com / Tashatuvango.
* © depositphotos.com.
* © shutterstock.com / Billy Miaron.
Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.
Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.
ERP logotipa izmantošana
ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.
KĀ SAZINĀTIES AR ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).
Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
- izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.
KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES
Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).
ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).
ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.