Iepazīsim Eiropu!
Sveiki! Laipni lūdzam ES!
Mēs esam no dažādām valstīm un runājam dažādās valodās, bet Eiropa ir mūsu kopīgās mājas. Valstis sadarbojas kopš Eiropas Savienības (ES) pašiem aizsākumiem, palīdzot cita citai un gādājot, lai ES valstis kopīgi dzīvotu mierā. Drīz par to atbildība būs jāuzņemas tavai paaudzei. Tu esi ES nākotne!
Tāpēc kopā uzzināsim vairāk par pašu ES. Četrās pirmajās sadaļās uzzināsi, kas ir Eiropas Savienība, kā tā radusies un kā tā ietekmē tavu ikdienas dzīvi. Šo publikāciju vari lasīt secīgi vai arī izvēlēties tās sadaļas, kuras tevi interesē visvairāk.
Lasīšanas gaitā pamanīsi aicinājumus piedalīties katrā sadaļā ieteiktajās diskusijās un pārbaudīt sevi, lai uzzinātu, cik daudz esi apguvis(-usi). Uzdevumu un viktorīnu atbildes ir atrodamas 5. sadaļā "Uzdevumu atbildes".
Lai uzzinātu vairāk par ES, izmanto 6. sadaļā "Plašāka informācija par ES" minētos papildu informācijas avotus.
Lai iegūtu plašāku informāciju, izmēģinātu citas viktorīnas un spēles, noteikti apmeklē tīmekļa vietni “Mācību stūrītis”.
Vai esi gatavs(-a)? Tad sāksim!
| HTML | ||||
|---|---|---|---|---|
| Šī publikācija pieejama šādos formātos |  |
 |
 |
ES: vienoti dažādībā
Eiropa ir ļoti daudzveidīga – ne vien ģeogrāfiski, bet arī kultūras ziņā. Tā aptver 44 valstis, un tajā mīt vairāk nekā 700 miljoni iedzīvotāju.
27 no šīm Eiropas valstīm ir kāda svarīga kopīga iezīme – tās visas ir daļa no Eiropas Savienības. Tāpēc mēs esam ne vien savas dzimtās valsts pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, bet arī ES pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.
Mums ir dažādas kultūras un tradīcijas, taču mums ir arī kopīgi mērķi un vērtības. Tas ir atspoguļots ES devīzē: “Vienoti dažādībā”.
Kas ir Eiropas Savienība?
Eiropas Savienība ir partnerība starp Eiropas valstīm, kuras sauc par dalībvalstīm un kuras ir izlēmušas apvienot spēkus, lai kopīgi veidotu labāku nākotni. ES valstis cieši sadarbojas, lai uzlabotu visu savu iedzīvotāju dzīvi, vienlaikus ievērojot katras valsts unikālo kultūru un tradīcijas.
ES vienmēr nav bijusi tik liela, kāda tā ir šodien. Kad Eiropas valstis 1952. gadā sāka sadarboties ekonomikas jomā, tās bija tikai sešas: Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. Laika gaitā arvien vairāk valstu izlēma piebiedroties. Par to sīkāk uzzināsi 3. sadaļā "ES: ceļojums laikā". Pašlaik ES ir 27 dalībvalstis.
Tālāk redzamajā kartē ir norādītas visas ES valstis. Vai vari nosaukt to galvaspilsētas?
| 1 – AUSTRIJA |  |  | I – PRĀGA | 15 – LUKSEMBURGA | | | XV – STOKHOLMA |
| 2 – BEĻĢIJA | | | II – VIĻŅA | 16 – MALTA | | | XVI – AMSTERDAMA |
| 3 – BULGĀRIJA | | | III – TALLINA | 17 – NĪDERLANDE | | | XVII – LISABONA |
| 4 – ČEHIJA | | | IV – BRISELE | 18 – POLIJA | | | XVIII – LUKSEMBURGA |
| 5 – DĀNIJA | | | V – ROMA | 19 – PORTUGĀLE | | | XIX – MADRIDE |
| 6 – FRANCIJA | | | VI – VĪNE | 20 – RUMĀNIJA | | | XX – BERLĪNE |
| 7 – GRIEĶIJA | | | VII – RĪGA | 21 – SLOVĀKIJA | | | XXI – VALLETA |
| 8 – HORVĀTIJA | | | VIII – DUBLINA | 22 – SLOVĒNIJA | | | XXII – HELSINKI |
| 9 – IGAUNIJA | | | IX – NIKOSIJA | 23 – SOMIJA | | | XXIII – ĻUBĻANA |
| 10 – ITĀLIJA | | | X – SOFIJA | 24 – SPĀNIJA | | | XXIV – BUDAPEŠTA |
| 11 – ĪRIJA | | | XI – KOPENHĀGENA | 25 – UNGĀRIJA | | | XXV – BRATISLAVA |
| 12 – KIPRA | | | XII – ATĒNAS | 26 – VĀCIJA | | | XXVI – BUKARESTE |
| 13 – LATVIJA | | | XIII – ZAGREBA | 27 – ZVIEDRIJA | | | XXVII – VARŠAVA |
| 14 – LIETUVA | | | XIV – PARĪZE |
Sešas ES dibinātājvalstis ir Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. 1973. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā iestājās Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija, tādējādi dalībvalstu skaitam pieaugot līdz deviņām. Grieķija pievienojās 1981. gadā, tai sekoja Portugāle un Spānija, kuras pievienojās 1986. gadā. 1995. gadā Eiropas Savienībā iestājās Austrija, Somija un Zviedrija. Lielākā paplašināšanās notika 2004. gadā, kad ES pievienojās 10 valstis: Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. 2007. gadā pievienojās Bulgārija un Rumānija, un 2013. gadā ES pievienojās līdz šim pēdējā valsts – Horvātija.
ES ir deviņi reģioni, kas ģeogrāfiski atrodas ļoti tālu no Eiropas kontinentālās daļas. Šīs aizjūras teritorijas (ko dēvē arī par “tālākajiem reģioniem”) ir: Azoru salas un Madeira (Portugāle), Kanāriju salas (Spānija), Francijas Gviāna, Gvadelupa, Majota, Martinika, Reinjona un Senmartēna (Francija).
Eiropas pasaules daļa ir nosaukta Eiropas – princeses sengrieķu mitoloģijā – vārdā. Mīts vēsta, ka Zevs – debesu un pērkona dievs – iemīlējās šajā princesē un aizveda viņu uz Krētas salu, lai tur abi dzīvotu kopā.
© Renaud Camus
Vienotas …
ES valstis ir dažādas, taču tās vieno svarīgas vērtības, simboli un mērķi. Turklāt daudzās ES valstīs izmanto vienu un to pašu valūtu: eiro. Lai saprastu, ko nozīmē ES, ir svarīgi zināt, kas vieno tajā esošās valstis.
ES KOPĪGĀS VĒRTĪBAS
Visas valstis, kuras pievienojas ES, apņemas ievērot vienas un tās pašas vērtības. Tās ir aprakstītas juridiskos dokumentos, ko sauc par līgumiem (1), un tie ietver ES darbības noteikumus.
Kad valstis pievienojas ES, tās apņemas ievērot šīs vērtības un aizsargāt un aizstāvēt visus ES pilsoņus. Arī tev kā ES pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam ir jāatbalsta un jāievēro šīs vērtības.
Eiropas Savienības vērtības
-
CIEŅA PRET CILVĒKU
Pret ikvienu cilvēku jāizturas godpilni un cieņpilni, lai kas viņš būtu.
-
DEMOKRĀTIJA
Tas nozīmē, piemēram, to, ka mēs varam balsot vēlēšanās un piedalīties tajās kā kandidāti. ES valstīs un pašā ES pastāv pārstāvības demokrātija.
-
TIESISKUMS
ES un tās dalībvalstis rīkojas saskaņā ar demokrātiski sagatavotiem tiesību aktiem. Tiesiskums paredz arī to, ka tiesu sistēmai ir jābūt neatkarīgai.
-
BRĪVĪBA
Visi ES pilsoņi ir brīvi. Piemēram, tas nozīmē, ka varam brīvi domāt un paust savu viedokli, izvēlēties savu reliģisko piederību un izmantot tiesības uz izglītību, privātumu un īpašumu.
-
VIENLĪDZĪBA
Visi ES pilsoņi ir vienlīdzīgi. Tas nozīmē, ka tiesību akti attiecas uz visiem vienādi un ka neviens netiek diskriminēts dzimuma, reliģiskās piederības, rases vai citu personīgu iezīmju dēļ.
-
CILVĒKTIESĪBAS
Cilvēktiesības ir pamattiesības un pamatbrīvības, ko var izmantot ikviens pasaules iedzīvotājs visā mūža garumā. Tās ietver, piemēram, tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi, taisnīgumu, līdztiesību, cieņu un neatkarību. Šīs tiesības ir noteiktas tiesību aktos, kas tās aizsargā.
Šīs vērtības un mūsu kā ES pilsoņu tiesības ir noteiktas ES Pamattiesību hartā.
ES Pamattiesību hartas 24. pantā ir īpaši minētas bērnu tiesības. Aplūko Eiropas Savienības bērnu tiesību plānu, kas rakstīts bērniem un kopā ar viņiem: https://europa.eu/!dXfYrK
Citas personas diskriminācija seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ ES ir aizliegta. Piemēram, ir jāievēro LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu) tiesības gan izglītības, gan nodarbinātības, gan veselības aprūpes jomā.
Ko tev nozīmē ES vērtības? Kā tu izrādi, ka ievēro cieņu pret cilvēkiem un cilvēktiesības klasē, mājās, brīvdienās vai draugu lokā?
ES KOPĪGIE SIMBOLI
Arī Eiropas Savienībai tāpat kā katrai valstij ir savs karogs, himna un īpaša svētku diena.
Eiropas karogs simbolizē ES valstu vienotību un saskaņu. Tas ir zilā krāsā, un uz tā aplī izvietotas 12 zelta zvaigznes, jo gan šis skaits, gan apļa forma atspoguļo pilnību un vienotību. ES vadītāji to kā Eiropas Savienības oficiālo karogu pieņēma 1985. gadā. Tas plīvo pie parlamentiem un citām ēkām un pieminekļiem visā ES. Tas vēsta, ka ES valstis ir vienotas un rīkojas kopīgi.
Eiropas himnas nosaukums ir “Oda priekam”. Tās pamatā ir Frīdriha Šillera sarakstīts dzejolis. Slavenais komponists un pianists Ludvigs van Bēthovens šo dzejoli izmantoja savai "Devītajai simfonijai", kuras viena daļa vēlāk kļuva par Eiropas himnu. Tā atspoguļo Eiropas ideālus: brīvību, mieru un solidaritāti. Bēthovena simfonijā koris vārdus dzied vācu valodā, bet Eiropas himnā skan tikai mūzika.
Eiropas diena tiek atzīmēta 9. maijā. Šajā dienā 1950. gadā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans ierosināja ideju par jauna veida sadarbību, kas jaunu karu starp Eiropas valstīm padarītu par neiedomājamu. Šī tā dēvētā Šūmana deklarācija kļuva par pirmo lielo soli ceļā uz tādas ES izveidi, kādu to pazīstam šodien. Tāpēc mēs katru gadu šajā dienā atzīmējam mieru un vienotību Eiropā. Seko šīs īpašās dienas atzīmēšanas pasākumiem savā valstī!
Eiropas himnu vari noklausīties šeit.
Kādi ir tavas valsts simboli? Kā tie radušies? Vai zini kādas citas ES valsts simbolus?
Vai esi redzējis(-usi) Eiropas karogu savā valstī? Kur?
ES KOPĪGIE MĒRĶI
Kopīgas vērtības un simboli nav vienīgais, kas vieno ES valstis, – tās ir vienojušās arī par mērķu kopumu, kas ir kā ceļa rādītāji Eiropas Savienības darbībai kopumā. Kopīgi pieņemot lēmumus, kas ietekmē visas ES valstis, ES vadītāji šiem mērķiem pievērš īpašu uzmanību, lai visas ES valstis paliktu vienotas. Plašāk par to, ko kurš dara ES, uzzini 4. sadaļā "ES: kā tā darbojas?".
Eiropas Savienības astoņi mērķi
- Miers, ES vērtību veicināšana un labklājība ikvienam
- Brīvība, drošība un tiesiskums
- Spēcīga un ilgtspējīga Eiropas valstu ekonomika
- Sociālā iekļautība un līdztiesība
- Zinātnes un tehnoloģijas sasniegumi
- ES valstu solidaritāte
- Cieņa pret Eiropas kultūrām un valodām
- Ekonomiskā un monetārā savienība
EIRO
Daudzās ES valstīs izmanto vienu un to pašu valūtu: eiro. Pašlaik 20 ES valstis savas nacionālās valūtas ir aizstājušas ar eiro, un to ik dienas lieto vairāk nekā 347 miljoni iedzīvotāju. Šīs valstis kopā veido eirozonu.
Eiro banknošu dizainu ir izstrādājis Reinholds Geršteters (Reinhold Gerstetter) – vācu grafiskais mākslinieks un dizainers. Uz tām ir attēloti logi un durvis dažādos arhitektoniskos stilos, un tie simbolizē atvērtību un savstarpējo saikni. Visas eiro banknotes visās valstīs ir vienādas, bet monētas ir nedaudz atšķirīgas. Uz vienas puses, kuras dizainu izstrādājis Liks Leikss (Luc Luycx) – beļģu dizainers, kurš strādā Beļģijas Karaliskajā naudas kaltuvē, – ir attēlota Eiropas karte, un tā ir vienāda visās valstīs. Uz otras puses katrai valstij ir savs dizains.
ES valstis, kuras ietilpst eirozonā ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija. Dažas valstis ir ES dalībvalstis, taču neizmanto eiro. Tās ir – Bulgārija, Čehija, Dānija, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija.
Vai vari uzminēt, no kuras valsts nāk katra no šīm eiro monētām?
Ja vajadzīgs, meklē palīdzību šajā tīmekļa vietnē.
… dažādībā!
Kaut arī ES valstis kopīgi strādā pie kopīgiem mērķiem, tās arī godā valstu kultūras un tradīciju bagātību, kas padara ES tik unikālu un daudzveidīgu. Tas, ka mēs esam tik dažādi, dzīvi padara tikai interesantāku – tas pats attiecas uz ES valstīm! Tāpēc ES valstis augstu vērtē gan to atšķirīgās, gan līdzīgās iezīmes.
ES VALODAS
Eiropā runā vairāk nekā 200 valodās. ES ir 24 oficiālās valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru. To lielākā daļa pieder pie trīs lielām valodu grupām jeb saimēm: ģermāņu, romāņu vai slāvu.
Lūk, kā pateikt “Labrīt” vai “Sveiki” visās ES oficiālajās valodās:
ĢERMĀŅU
ANGĻU: Good morning
DĀŅU: God morgen
NĪDERLANDIEŠU: Goedemorgen
VĀCU: Guten Morgen
ZVIEDRU: God morgon
ROMĀŅU
FRANČU: Bonjour
ITĀĻU: Buongiorno
PORTUGĀĻU: Bom dia
RUMĀŅU: Bună dimineaţa
SPĀŅU: Buenos días
SLĀVU
BULGĀRU: Dobró útro
ČEHU: Dobré ráno
HORVĀTU: Dobro jutro
POĻU: Dzień dobry
SLOVĀKU: Dobré ráno
SLOVĒŅU: Dobro jutro
Šajos piemēros labi redzams, ka vienas saimes valodas ir līdzīgas. Taču ir arī citas ES valodas, kas nepieder pie šīm valodu saimēm.
Lūk, kā pateikt “Labrīt” vai “Sveiki” šajās valodās:
GRIEĶU: Kalimera
IGAUŅU: Tere hommikust
ĪRU: Dia dhuit
LATVIEŠU: Labrīt
LIETUVIEŠU: Labas rytas
MALTIEŠU: L-Għodwa t-Tajba
SOMU: Hyvää huomenta
UNGĀRU: Jó reggelt
Uzzini vairāk par ES valodām un to, kā tajās runā, šeit: europa.eu/!WMmfnH
Tā kā ES oficiālo valodu ir tik daudz, tu vari sazināties ar ES un saņemt atbildi kādā no savas valsts oficiālajām valodām, ja vien tā ir ES oficiālā valoda. Arī politiķi var sazināties savā dzimtajā valodā ar nosacījumu, ka tā ir ES oficiālā valoda, jo viņiem darbā palīdz tulkotāji un tulki. ES pieņemtie lēmumi tiek darīti pieejami 24 oficiālajās valodās, lai sabiedrība var sekot aktualitātēm.
Vai tu skolā mācies kādu citu ES valodu? Vai tā ļoti atšķiras no tavas dzimtās valodas?
Cik daudz valodu tu proti? Vai ir kāda īpaša valoda, ko vēlies apgūt? Kāpēc?
Vai pazīsti šos kultūras pieminekļus? Savieto fotoattēlu ar attiecīgo ES valsti.
© Cris from Lisboa • © Florin Şarpe • © Pixabay - Elstef • © Dennis Jarvis • © Arild Vågen • © Krzysztof Golik • © Ad Meskens • © Hotice Hsu • © Penny Morlock • © C messier • © Diliff • © Fawksik
EIROPAS AINAVAS UN PIEMINEKĻI
No Alpu pļavām un purvājiem līdz tirkīzzilajai Adrijas jūrai – Eiropas Savienībā ir daudz un dažādu ainavu. ES ir arī mājvieta bagātām kultūras tradīcijām un brīnišķīgiem, visā pasaulē zināmiem kultūras pieminekļiem. No renesanses laikmeta pilīm un gotiskām katedrālēm līdz brīnumskaistiem parkiem un laukumiem – visās ES valstīs ir daudz, ko apskatīt un izbaudīt.
Tas ir vien neliels ieskats ES valstu lielajā kultūras daudzveidībā. Ir daudz vairāk, ko atklāt! Izmēģini spēli “ES – ko tas nozīmē?”, lai uzzinātu vairāk par katru ES valsti:
Uzdevums: 1. sadaļas beigu viktorīna
Vai vari nosaukt divas lietas, kas vieno ES valstis?
Cik ES valstu nelieto eiro?
Cik oficiālo valodu ir ES?
Ko nozīmē ES karogā redzamās zvaigznes?
Vai vari paskaidrot, kas ir cilvēktiesības un kā tās saistītas ar ES?
ES tavā ikdienā
Pat ja to ne vienmēr pamanām, Eiropas Savienībai ir liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Šajā sadaļā pastāstīts par dažām no daudzajām priekšrocībām, ko varam izmantot, dzīvojot ES.
Dzīve bez robežām
Eiropas Savienība nodrošina tās pilsoņiem brīvu pārvietošanos starp ES valstīm. Viņi var dzīvot, mācīties vai strādāt jebkurā ES valstī.
Tīmekļa vietne “Tava Eiropa” piedāvā praktisku palīdzību un ieteikumus par dzīvi, darbu un ceļošanu citās ES valstīs.
ES atbalsta iedzīvotājus, kuri vēlas pavadīt laiku citās valstīs, lai apgūtu valodu, gūtu jaunu pieredzi un iepazītu citas kultūras. Ir daudz iespēju, kā iepazīt citas valstis. Turpini lasīt, lai uzzinātu, kādas tās ir!
Mācības, brīvprātīgais darbs un jaunas pieredzes gūšana
Ja vēlies mācīties, stažēties vai piedalīties jauniešu apmaiņas programmās kādā no 33 valstīm Eiropā un ārpus tās, iepazīsties ar iespējām, ko piedāvā programma Erasmus+. Šajā programmā var piedalīties gan pusaudži, gan pieaugušie no ES un trešām valstīm – vai tie būtu studenti, skolotāji vai strādājošie.
Noklausies, kādu pieredzi jaunieši guvuši, piedaloties Erasmus+ jauniešu apmaiņas programmā.
Pateicoties Eiropas Solidaritātes korpusam, gados jauni pieaugušie var iesaistīties brīvprātīgajā darbā ārvalstīs (vai dzimtajā valstī) sev svarīgā jomā. Tas var būt jebkas – no jauna skeitparka būvniecības vai palīdzības sniegšanai līdzcilvēkiem līdz pludmaļu tīrīšanai.
Programma DiscoverEU dod iespēju astoņpadsmitgadniekiem iegūt bezmaksas ceļošanas karti, lai iepazītu ES laikposmā līdz 1 mēnesim.
Darbs Eiropas Savienībā
Vai zini, ko vēlies darīt pēc skolas vai augstskolas pabeigšanas? Varbūt vēl domā? Ne vienmēr ir viegli izlemt, ar ko pelnīt iztiku, taču karjeras sākšana nebūt nenozīmē, ka ES iepazīšana jāatstāj pagātnē. Tu kā ES pilsonis vari strādāt citā ES valstī bez nepieciešamības iegūt darba atļauju. Tev ir tādas pašas iespējas piekļūt darba tirgum un tādiem pašiem darba apstākļiem un tādas pašas tiesības un pienākumi kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem.
Dažkārt var būt grūti iegūt papildu prasmes un kvalifikāciju, lai atrastu darbu. Shēma “ES garantija jauniešiem” palīdz jauniešiem apgūt prasmes, kas nepieciešamas darba devējiem. Šis atbalsts var tikt sniegts kā apmācība darbavietā vai individuāla profesionālā orientācija.
Sākot darba, stažiera vai mācekļa vietas meklējumus citā ES valstī, tev varētu palīdzēt EURES darba mobilitātes portāls. Tas arī palīdz darba devējiem savām vakancēm atrast kandidātus citās ES valstīs.
Vai vēlies studēt vai strādāt kā brīvprātīgais/brīvprātīgā ārvalstīs? Kurp tu gribētu doties? Ko tu iegūtu no šādas pieredzes?
Ceļošana Eiropas Savienībā
Ceļošana Eiropā laika gaitā ir kļuvusi vieglāka. Lielākā daļa ES valstu ir likvidējušas robežkontroli, kļūstot par daļu no Šengenas zonas. Tas nozīmē, ka, ceļojot starp 23 ES valstīm (Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Slovēniju, Somiju, Spāniju, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju) un četrām ārpussavienības valstīm (Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici), tev nav jāuzrāda pase.
Taču robežu šķērsošana ir tikai pirmais solis.
Ceļošana Eiropas Savienībā
Tu kā ES pastāvīgais iedzīvotājs vari turpināt lietot savu mobilo tālruni gluži kā mājās! Agrāk zvanīšana vai mobilo datu izmantošana ārvalstīs bija ļoti dārga. Pašlaik šīs viesabonēšanas maksas vairs netiek piemērotas, un tev par sava mobilā tālruņa lietošanu jāmaksā tāda pati cena kā mājās.
Tu joprojām vari skatīties savus iecienītos TV seriālus, jo ES gādā par to, lai tu varētu piekļūt saviem digitālajiem abonementiem, lai kur tu atrastos.
Ja tavs brauciens ir ticis atcelts (neatkarīgi no tā, vai ceļojums bija plānots ar autobusu, vilcienu, kuģi vai lidmašīnu), tev ir tiesības atgūt samaksāto naudu, jo ES aizsargā tavas tiesības. ES ir vienīgā teritorija pasaulē, kur iedzīvotājus aizsargā visaptverošas pasažieru tiesības.
Ja, ceļojot ES, tev noticis kāds negadījums vai esi saslimis, Eiropas veselības apdrošināšanas karte nodrošina, ka vari vērsties pie ārsta vai zvanīt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam par tādu pašu cenu kā vietējie iedzīvotāji:
Nokļūstot briesmās jebkurā no ES valstīm, vari bez maksas zvanīt uz Eiropas ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112 no jebkura tālruņa.
ES finansējuma ieguldījums tavā valstī
Eiropas Savienība palīdz uzlabot cilvēku dzīvi, sniedzot atbalstu jaunu darbvietu radīšanai, jaunu infrastruktūras objektu būvniecībai un sabiedrisko pakalpojumu, piemēram, skolu un slimnīcu, modernizēšanai. Palūkojies apkārt – varbūt ES ir daudz tuvāk, nekā domā!
Gadu gaitā ES ir palīdzējusi finansēt tūkstošiem projektu, piemēram:
brīvdabas muzeju uz Čehijas un Vācijas robežas;
jaunu sporta zāli Polijas lauku apvidū;
augļu, dārzeņu un piena piegādi skolās visās ES valstīs;
jaunu peldbaseinu Briselē;
Atēnu metro paplašināšanu.
Iepazīsti dažus ES finansētus projektus dažādos reģionos visā Eiropā: https://kohesio.ec.europa.eu/lv/ un https://europa.eu/!p3HvY4
ES organizē daudz iniciatīvu, kurās Eiropas pilsētas var sacensties, lai iegūtu noteiktu apzīmējumu un prezentētu savus sasniegumus. Ik gadu Eiropas pilsētas sacenšas par tādu apzīmējumu iegūšanu kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, Eiropas Inovācijas galvaspilsēta, Eiropas Jaunatnes galvaspilsēta un Eiropas Zaļā galvaspilsēta.
Patērētāju tiesības un drošība
Eiropas Savienība ietekmē mūsu ikdienas dzīvi arī ar konkrētiem tiesību aktiem un noteikumiem, kas gādā par tevis kā patērētāja drošību un aizsargā tavas tiesības visā ES.
Lai ES varētu tirgot tādus produktus kā pārtika, rotaļlietas un kosmētika, tiem jāatbilst stingrām nekaitīguma prasībām.
ES ir vairāk nekā 100 000 ekspertu, kuri pārbauda pārtikas nekaitīgumu visos posmos – no lauka līdz tavam galdam.
ES tiesību aktos ir paredzēta arī vismaz divu gadu garantija, kad iegādājies patēriņa preces. Tātad, ja tava veļas mazgājamā mašīna sabojājas gadu pēc iegādes, to salabo vai apmaina bez maksas neatkarīgi no tā, kur ES tu to esi iegādājies.
ES tiesību akti arī nodrošina, ka, iegādājoties preces tiešsaistē, tev ir tiesības atcelt savu pasūtījumu vai nosūtīt pirkumu atpakaļ 14 dienu laikā gadījumā, ja esi pārdomājis.
Ja tev radušās problēmas saistībā ar kādu citā ES valstī iegādātu produktu, vari sazināties ar Eiropas Patērētāju centru tīklu.
Tev ir tiesības saņemt precīzu informāciju par iegādāto produktu kvalitāti neatkarīgi no tā, kur ES atrodies. ES marķēšanas noteikumi palīdz tev ātri un viegli noskaidrot, vai produkts ir bioloģisks, energoefektīvs vai izgatavots, izmantojot tradicionālas metodes. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu par pirkumu, tu vari būt pilnīgi informēts.
Palūkojies savās mājās vai veikalos, kurus apmeklē, un noskaidro, cik daudzus no šiem marķējumiem vari atrast. Vai zini, ko tie nozīmē?
Pielāgošanās digitālajam laikmetam
Daudzi no mums nespēj iztēloties dzīvi bez interneta vai digitālajām tehnoloģijām. Mēs bieži skatāmies filmas tiešsaistē, iepērkamies tiešsaistē vai ceļa atrašanai izmantojam karti tiešsaistē.
Tomēr ne visiem Eiropas Savienībā ir vienādas iespējas piekļūt tehnoloģijām un izmantot tās, jo īpaši personām, kuras dzīvo tālāk no lielajām pilsētām. ES nerimtīgi strādā pie tā, lai nodrošinātu interneta piekļuvi visiem ES iedzīvotājiem. Pateicoties ES finansētai iniciatīvai Wifi4EU, aptuveni 8000 kopienās visā ES ir ierīkoti Wi-Fi tīklāji. Internetu bez maksas vari lietot muzejos, bibliotēkās, parkos un citās publiskās vietās, kur redzams Wifi4EU simbols.
Lai gan internets mums sniedz daudz priekšrocību, piemēram, vieglu piekļuvi informācijai un efektīviem pakalpojumiem, tas rada arī riskus. Programma Better Internet for Kids palīdz bērniem un jauniešiem būt drošībā, lietojot internetu vai mobilās tehnoloģijas.
Kas ir mākslīgais intelekts?
Vai kādreiz esi redzējis robotu? Vai zini, ka arī tavs viedtālrunis izmanto mākslīgo intelektu? Uzzini visu par Eiropas digitālo nākotni animācijas seriālā “Digitālie pētnieki”.
ES ir pārliecinājusi vadošos tehnoloģiju un mediju uzņēmumus – no Twitter līdz Disney – izveidot aliansi nepilngadīgo labākai aizsardzībai tiešsaistē. Alianses dalībnieki ir apņēmušies padarīt tiešsaistes vidi labāk piemērotu jauniešiem, piemēram, novēršot iebiedēšanu tiešsaistē un kaitīgu saturu.
Izmantojot sociālos medijus, tiešsaistes veikalus un mobilās lietotnes, tev uzņēmumiem jāuztic sava personīgā informācija, attiecībā uz kuru pastāv nozaudēšanas vai nozagšanas risks. Pateicoties ES Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, tiek aizsargāti tavi persondati – vārds un uzvārds, adrese, vecums utt. Tos nevar izmantot bez atļaujas vai tādos nolūkos, kuriem neesi piekritis.
Internets ir padarījis informācijas meklēšanu un piekļūšanu tai ātru un vieglu. Tomēr tiešsaistē var ātri izplatīties neprecīza vai kaitīga informācija, jo īpaši sociālo mediju platformās. ES aktīvi atmasko šādu dezinformāciju un sadarbojas ar sociālo mediju uzņēmumiem, lai ierobežotu tās izplatību.
Mēs visi varam palīdzēt apturēt maldinošas informācijas izplatīšanos tiešsaistē. Kādi jautājumi tev būtu sev jāuzdod pirms dalīšanās ar ierakstiem sociālajos medijos? Uzzini dažus noderīgus padomus, kā atpazīt sazvērestības teorijas.
Vides aizsardzība
Daba mūs priecē daudzos veidos – no gardiem ēdieniem līdz elpu aizraujošu ainavu baudīšanai. Taču, pats svarīgākais, mēs esam no tās atkarīgi, jo elpojam gaisu, dzeram ūdeni, patērējam enerģiju un izejvielas. Tā kā piesārņojumam robežas nav šķērslis, valstīm ir jāsadarbojas, lai rūpētos par vidi. Klimata pārmaiņas ir padarījušas vides aizsardzības pienākumu vēl steidzamāku nekā jebkad iepriekš. Eiropas Savienības mērķis ir kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam, un tā veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka varam gūt labumu no plaukstošas dabiskās vides.
ES plānu, kura mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, sauc par Eiropas zaļo kursu.
Uzzini vairāk par Eiropas zaļo kursu šeit:
Natura 2000 tīkls aizsargā aptuveni 2000 dzīvnieku un augu sugu un 230 dzīvotņu veidus visā ES. Šis tīkls aptver 18 % ES sauszemes un 6 % ūdeņu teritorijas, padarot to par pasaulē lielāko aizsargājamo dabas teritoriju tīklu!
Ar ES programmu LIFE, ar ko finansē projektus, ar kuriem aizsargā vidi un cīnās pret klimata pārmaiņām, pēdējo 30 gadu laikā ir līdzfinansēti vairāk nekā 6000 projektu.
Aplūko projektus savā valstī.
Pateicoties ES tiesību aktiem, mēs varam piekļūt tīram dzeramajam ūdenim un ūdeņiem, kuros peldēties, gandrīz jebkurā vietā Eiropas Savienībā. Mūsu jūras ir kļuvušas tīrākas arī citos veidos: ES ir aizliegusi vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas veido līdz pat 70 % no jūras piegružojuma. Lai mazinātu augsnes un gaisa, un arī ūdens piesārņojumu, ES veicina ilgtspējīgus lauksaimniecības veidus. Tā ir noteikusi ierobežojumus ķimikāliju un bīstamu pesticīdu un mēslošanas līdzekļu lietošanai.
Cīņa pret klimata pārmaiņām ir viena no svarīgākajām ES prioritātēm. Visas ES valstis ir vienojušās, ka līdz 2030. gadam tām:
krasi jāsamazina savs siltumnīcefekta gāzu emisiju un enerģijas izmantošanas apjoms;
jāsaražo vairāk enerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem (piemēram, izmantojot vēja enerģiju, saules enerģiju vai hidroenerģiju).
Tas, kā mēs iegūstam enerģiju, ir būtisks aspekts mūsu cīņā pret klimata pārmaiņām. Uzzini vairāk šajos video:
Viena persona ES vidēji dienā izmet vairāk nekā kilogramu atkritumu. Apskati šo video:
https://europa.eu/learning-corner/food-waste_lv
Vai atpazīsti sevi šajā video?
Kā tu savā ikdienas dzīvē varētu dzīvot videi draudzīgāk, izmainot vien dažas nebūtiskas lietas?
Uzzini vairāk par to, ko ES dara, lai aizsargātu vidi un cīnītos pret klimata pārmaiņām.
Atbalsts zinātnei un inovācijai
Zinātne un tehnoloģijas ir saistītas ar teju ikvienu mūsu ikdienas dzīves aspektu – no pārtikas, kuru ēdam, zālēm, kuras lietojam, un veselības aprūpes, kuru saņemam, līdz izmantotajam transportam un darba un brīvā laika pavadīšanas veidiem. Eiropas Savienība sniedz atbalstu zinātniekiem, pētniekiem un novatoriem no visas Eiropas, lai viņi palīdzētu uzlabot mūsu dzīvi un atrisinātu dažas no lielākajām problēmām, ar kurām saskaras pasaule.
ES finansē zinātnisko pētniecību. Piemēram, tās pētniecības un inovācijas programma ir devusi iespēju zinātniekiem:
iegūt pasaulē pirmo melnā cauruma attēlu, izmantojot teleskopu Event Horizon;
atklāt trīs Zemei līdzīgas apdzīvojamas planētas;
izstrādāt veidu, kā noteikt vēzi cilvēka izelpā.
Uzzini par citiem zinātniskajiem atklājumiem, kas veikti, pateicoties ES finansējumam:
ES vēlas, lai zinātnē iesaistītos vairāk sieviešu un meiteņu. Katru gadu tā organizē ES balvu novatorēm, ar kuru cildina sievietes, kuras guvušas sasniegumus inovācijas jomā, un tās mērķis ir iedvesmot nākamo paaudzi sekot viņu piemēram.
Covid-19 pandēmijas laikā ES palīdzēja vakcīnu ražotājiem segt pētniecības un izstrādes izmaksas. Zinātnieki spēja saražot vairākas drošas un efektīvas vakcīnas pret Covid-19 mazāk nekā gada laikā kopš pandēmijas sākuma.
ES valstis apvienoja spēkus, lai iegādātos un izplatītu vakcīnas visā ES.
Vai vari iedomāties kādu problēmu, kuru, tavuprāt, zinātnei vajadzētu atrisināt? Kāpēc?
ES satelītu programma Copernicus ir pati modernākā sistēma pasaulē mūsu planētas monitoringam un sekošanai klimata un vides pārmaiņām.
Vairāk par Copernicus uzzini šeit:
ES pasaulē
Mūsu ikdienas dzīve nav vienīgā joma, ko ietekmē Eiropas Savienība, – tai ir liela nozīme arī starptautiskā mērogā.
ES ir noslēgusi tirdzniecības nolīgumus ar daudzām dažādām valstīm visā pasaulē, piemēram, Kanādu, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas atvieglo savstarpējo uzņēmējdarbību. Visi ES noslēgtie tirdzniecības nolīgumi ir pārredzami, un tajos prasīts, lai tirdzniecības partneri aizsargātu darba ņēmēju tiesības un vidi.
Viena no ES pamatvērtībām ir solidaritāte, gan starp ES valstīm, gan ar citām valstīm. ES strādā pie tā, lai izskaustu nabadzību, saglabātu mieru un sniegtu humāno palīdzību. Liels humānās palīdzības ekspertu tīkls, kas darbojas vairāk nekā 40 valstīs visā pasaulē, palīdz ES nodrošināt pārtiku, patvērumu, medicīnisko aprūpi un izglītību daļai pasaules visneaizsargātāko iedzīvotāju.
ES valstis kopā ir pasaulē lielākais humānās palīdzības sniedzējs.
Ja Eiropā vai jebkur citur pasaulē radušās negaidītas katastrofas, ES valstis var sniegt palīdzību un atbalstu, izmantojot koordinētu reaģēšanas sistēmu, ko dēvē par civilās aizsardzības mehānismu. Kopš 2001. gada tas ir ticis izmantots vairāk nekā 420 reizes, lai reaģētu uz ārkārtas situācijām.
Uzzini vairāk par ES lomu pasaulē:
Uzdevums: 2. sadaļas beigu viktorīna
Pareizi vai nepareizi? ES ietekmē tavu ikdienas dzīvi tikai tad, kad tu ceļo ārvalstīs.
Kādu programmu vari izmantot, lai strādātu kā brīvprātīgais/brīvprātīgā sev svarīgā jomā?
Pareizi vai nepareizi? Eiropas Savienībā internetā iegādātas preces var nosūtīt atpakaļ mēneša laikā kopš pirkuma izdarīšanas.
Kas ir Natura 2000?
Vai vari paskaidrot, kā ES aizsargā tavus persondatus, piemēram, vārdu un uzvārdu, vecumu un adresi?
ES: ceļojums laikā
Eiropas Savienība vienmēr nav bijusi tāda, kāda tā ir šodien, un tai ne vienmēr ir bijis šāds nosaukums. Tā ir tikusi izveidota soli pa soli, un ieceres, kas iedvesmoja tās dibinātājus, joprojām ir svarīgi attīstības virzītāji arī šodien. Šeit ir aprakstīti daži no vēsturiskajiem notikumiem, kuru rezultātā radās ES un kuri izraisīja daudzās pārmaiņas, ko tā piedzīvoja gadu gaitā.
1945
Eiropā beidzas 2. pasaules karš.
Karš paņēmis neskaitāmas dzīvības, un bombardēšanā Eiropā sagrautas veselas pilsētas. Cilvēki ir apņēmības pilni panākt, lai šāds posts nekad vairs neatkārtotos.
Šūmana deklarācija.
9. maijā Robērs Šūmans uzstājās ar runu, kurā prezentēja plānu jauna veida politiskajai sadarbībai Eiropā. Tajā bija pausta ideja, ka Eiropas nācijām ir kopīgi jāpārvalda ogļu un tērauda ražošana, jo tas nozīmētu, ka neviena valsts nevarētu slepeni bruņoties pret citām valstīm.
Iepazīsties ar Šūmana deklarācijas pilnu tekstu šeit.
1950
1951
Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija paraksta Parīzes līgumu, ar ko izveido Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Valstis vienojas par kopīgu sadarbību un savstarpēju palīdzību, lai atjaunotu kara izpostīto Eiropu.
Romas līguma parakstīšana.
Minēto sešu valstu savstarpējā sadarbība ir tik veiksmīga, ka tās izlemj apvienot spēkus citās jomās. Tiek dibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) (2) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom). Kopā ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienu tās izveido to, ko parasti dēvē par Eiropas Kopienām.
1957
1962
Tiek izveidota kopējā lauksaimniecības politika. Tā ir viena no ES vecākajām politikām, ar kuru atbalsta lauksaimniekus un gādā par to, lai Eiropā vienmēr būtu nodrošināta cenas ziņā pieejama, nekaitīga un kvalitatīva pārtika.
No sešām uz deviņām valstīm. Eiropas Kopienām pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija.
1973
1979
Notiek pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas pilsoņi pirmo reizi var balstot par saviem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados.
Eiropas Kopienām pievienojas Grieķija, kļūstot par to 10. dalībvalsti.
1981
1986
Eiropas Kopienām pievienojas Portugāle un Spānija, un dalībvalstu skaits sasniedz 12.
Tiek izveidota programma Erasmus, lai palīdzētu Eiropas jauniešiem studēt, stažēties un strādāt kā brīvprātīgajiem ārvalstīs.
1987
1992
Tiek parakstīts Māstrihtas līgums. Tiek izveidota Eiropas Savienība. Ar šo līgumu ievieš Eiropas pilsoņa statusu un paredz skaidrus noteikumus nākotnē ieviešamajai eiro valūtai. Ar to arī stiprina ārpolitiku un drošības politiku un uzlabo sadarbību tieslietu un iekšlietu jomās.
Ar Šengenas nolīgumu likvidē jebkādu robežkontroli starp septiņām nolīgumu parakstījušajām valstīm (pašlaik to parakstījušas 27 valstis – sīkāk skatīt 2. sadaļā "ES tavā ikdienā").
1995
1995
Austrija, Somija un Zviedrija pievienojas ES. Dalībvalstu skaits sasniedz 15.
Tiek parakstīts Nicas līgums. Tā galvenais mērķis ir reformēt ES iestādes, lai sagatavotos ES vēsturē vislielākās paplašināšanās (3) procesam.
2001
2002
12 ES valstis kā oficiālo valūtu sāk izmantot eiro banknotes un monētas (sīkāk skatīt 1. sadaļā "ES: vienoti dažādībā").
ES pievienojas vēl desmit valstis: Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Nekad iepriekš ES vienā reizē nav pievienojušās tik daudz valstu.
2004
2007
ES pievienojas Bulgārija un Rumānija, un tagad ES veido 27 dalībvalstis.
Tiek parakstīts Lisabonas līgums. Ar to ievieš jaunu struktūru, kas stiprina ES pozīcijas pasaulē un piešķir lielāku teikšanu pilsoņiem un valstu valdībām.
2007
2012
ES tiek piešķirta Nobela Miera prēmija par tās lomu, lielāko daļu Eiropas pārveidojot no kara plosīta reģiona par pasaules daļu, kurā valda miers. ES šo naudas prēmiju izmanto, lai palīdzētu bērniem, kuriem nav iespēju uzaugt miera apstākļos.
ES pievienojas Horvātija, kļūstot par 28. ES dalībvalsti.
2013
2017
Viesabonēšanas maksu piemērošanas beigas. ES pastāvīgie iedzīvotāji tagad var zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot internetu savos mobilajos tālruņos jebkur ES bez papildu maksas.
Brexit. Pēc 2016. gadā veikta referenduma Apvienotā Karaliste oficiāli izstājas no ES.
2020
2020
NextGenerationEU. Covid-19 pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi zaudēja ieņēmumus un cilvēki palika bez darba. NextGenerationEU ES valstīm nodrošina papildu 750 miljardus EUR, lai ilgtspējīgā veidā palīdzētu tām atjaunot to ekonomiku. Skatīt: https://europa.eu/!m9JHww
Tiek sākta jaunā programma Erasmus+. Ar teju divkāršotu budžetu tā palīdzēs 10 miljoniem visu vecumu un visu grupu iedzīvotājiem Eiropā un ārpus tās gūt jaunu pieredzi citā valstī (skatīt vairāk 2. sadaļā "ES tavā ikdienā").
2021
Katra ES pieņemtā lēmuma pamatā ir līgumi, kurus parakstījušas visas ES valstis pēc tam, kad par tiem veikušas pārrunas un vienojušās. Tomēr, lai līgums sāktu darboties, vajadzīgs zināms laiks, dažkārt pat vairāki gadi. Tāpēc vienam un tam pašam līgumam dažkārt var būt norādīti divi atšķirīgi datumi: parakstīšanas datums un spēkā stāšanās datums.
Vairāk par ES līgumiem vari uzzināt šeit.
VAI GRIBI UZZINĀT VAIRĀK PAR ES VĒSTURI?
Dodies atpakaļ pagātnē, izmantojot ES hronoloģijas lapu, un uzzini par svarīgiem vēstures notikumiem, kas ES padarījuši par to, kas tā ir pašlaik:
Daudzi līderi ar plašu redzējumu – gan vīrieši, gan sievietes – ir iedvesmojuši ES, kurā pašlaik dzīvojam. Bez viņu enerģijas un motivācijas mēs nedzīvotu mierā un stabilitātē, kas mums šķiet tik ierasta. Uzzini vairāk par ES celmlaužiem:
Uzdevums: 3. sadaļas beigu viktorīna
Vai vari nosaukt sešas valstis, kuras dibināja ES? Kā sauc kopienu, kuru tās dibināja 1951. gadā?
Kurā gadā tava valsts pievienojās ES? Vai tā ir eirozonā? Vai tā ir Šengenas zonā?
Kura ir pēdējā valsts, kas pievienojusies ES?
Kāda balva 2012. gadā tika piešķirta ES un kāpēc?
Kas ir ES celmlauži?
ES: kā tā darbojas?
Varbūt dažkārt esi dzirdējis(-usi) par lēmumiem, ko pieņem “Brisele”. Šādu izteicienu bieži lieto, lai apzīmētu Eiropas Savienību, jo tieši Briselē atrodas lielākā daļa ES iestāžu galveno mītņu. Tieši kādus uzdevumus tās veic un kādus lēmumus tās pieņem? Kāda ir valstu valdību loma ES? Šajā sadaļā pastāstīts, kā darbojas ES. Tu arī uzzināsi par to, kā vari paust savu viedokli Eiropas līmenī.
Kas ir ES galvenie dalībnieki?
Eiropas valstis ir skaidri noteikušas to, kas ir un kas nav Eiropas Savienības pienākumi; tas nepieciešams, lai ES rīkotos tikai tad, ja ES līmenī kādu mērķi varētu sasniegt labāk nekā valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Šie noteikumi ir paredzēti ES līgumos, par kuriem uzzināji 3. sadaļā "ES: ceļojums laikā".
Tagad aplūkosim ES iestādes, kur tiekas galvenās iesaistītās personas no visām ES valstīm, diskutē un pieņem lēmumus par tiesību aktiem.
EIROPAS PARLAMENTS
Tas pārstāv ES pilsoņu viedokli.
Kur tas atrodas?
Strasbūrā (Francijā), Briselē (Beļģijā) un Luksemburgā (Luksemburgā).
Kas tur strādā?
- 705 Eiropas Parlamenta deputāti (EP deputāti). Eiropas Parlamenta deputāti nav iedalīti pēc to pārstāvētajām valstīm. Viņi darbojas grupās no vairākām valstīm, kurām ir līdzīgi politiskie uzskati.
- Viņi pārstāv ES valstu pilsoņus.
- Deputātus tiešās vēlēšanās reizi 5 gados ievēl ES pilsoņi. Katru valsti pārstāvošo Eiropas Parlamenta deputātu skaits ir atkarīgs no attiecīgās valsts iedzīvotāju skaita.
Kas ir Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja?
Roberta Metsola – ievēlē EP deputāti.
Ar ko tas nodarbojas?
- Eiropas Parlaments debatē par ES tiesību aktiem un tos pieņem kopā ar Eiropas Savienības Padomi.
- Tas lemj par ES budžetu kopā ar Eiropas Savienības Padomi.
- Tas uzrauga ES līdzekļu pareizu izlietojumu un pārrauga citas ES iestādes, jo īpaši Eiropas Komisiju. Tas ievēl Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, un tam ir tiesības apstiprināt un atlaist visu Eiropas Komisiju.
Uzzini vairāk par Eiropas Parlamentu.
EIROPADOME
Eiropadome ir ES valstu politiskās sadarbības visaugstākais līmenis.
Kur tā atrodas? Briselē (Beļģijā).
Kas tur strādā?
Visu ES valstu un valdību vadītāji, un darbu vada priekšsēdētājs.
Kas ir Eiropadomes priekšsēdētājs?
Šarls Mišels – priekšsēdētāju ieceļ valstu vadītāji (ES valstu vai valdību vadītāji).
Ar ko tā nodarbojas?
Eiropadome nosaka ES galvenās prioritātes un vispārējo politikas virzienu, bet tā nepieņem tiesību aktus. Tas ir Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes uzdevums. Tā tiekas sanāksmēs, ko sauc par samitiem, kuri notiek Briselē vismaz četras reizes gadā.
Uzzini vairāk par Eiropadomi.
Noskaties arī šo nelielo dokumentālo filmu, lai uzzinātu vairāk par Padomi:
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME
Eiropas Savienības Padome, ko mēdz dēvēt arī par Padomi vai Ministru padomi, pārstāv ES valstu valdības.
Kur tā atrodas? Briselē (Beļģijā).
Kas tur strādā?
- Visu ES valstu ministri. Viņi pārstāv savas valsts intereses Eiropas Savienībā.
- Tas, kuram valdības ministram jāpiedalās darbā Padomē, ir atkarīgs no apspriežamās tēmas; ja sanāksme veltīta piesārņojumam, tiekas visu ES valstu vides ministri, ja tēma ir lauksaimniecība, tad sanāksmē piedalās par lauksaimniecību atbildīgie ministri, utt.
Kā darbojas prezidentūra?
ES valstis pēc kārtas uzņemas sanāksmju vadīšanu, un viena valsts ir Padomes prezidentvalsts 6 mēnešus.
Uzzini, kura valsts pašlaik ir Padomes prezidentvalsts: https://www.consilium.europa.eu/lv/council-eu/presidency-council-eu/
Ar ko tā nodarbojas?
- Eiropas Savienības Padome apspriež un pieņem ES tiesību aktus kopā ar Eiropas Parlamentu.
- Tā lemj par ES budžetu kopā ar Eiropas Parlamentu.
- Tā nosaka un ievieš ES ārpolitiku un drošības politiku. Piemēram, tā lemj par starptautiskajiem nolīgumiem un par ES paplašināšanos.
Uzzini vairāk par Eiropas Savienības Padomi.
Noteiktus lēmumus Padome var pieņemt ar vairākuma balsojumu, savukārt attiecībā uz citiem vienprātībai jābūt visu valstu starpā. Pieņemot svarīgus lēmumus, piemēram, par jaunas valsts uzņemšanu ES, vienisprātis jābūt visiem ES valstu ministriem.
Vairāk par balsošanas noteikumiem Padomē vari uzzināt šeit:
https://www.consilium.europa.eu/lv/council-eu/voting-system/
EIROPAS KOMISIJA
Šī iestāde strādā pie ES vispārējo interešu īstenošanas.
Kur tā atrodas? Briselē (Beļģijā).
Kas tur strādā?
- Viens priekšsēdētājs un 26 komisāri.
Uzzini vairāk par pašreizējiem komisāriem.
- Katra ES valsts izvirza vienu komisāru, kurš jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Komisāru darbs ir nevis paust savas valsts nostāju, bet gan strādāt ES kopējās interesēs, un katrs komisārs atbild par noteiktu ES darbības jomu.
Kas ir Komisijas priekšsēdētāja?
Urzula fon der Leiena, kuru ar Eiropas Parlamenta apstiprinājumu amatā iecēluši valstu līderi (ES valstu vai valdību vadītāji).
Ar ko tā nodarbojas?
- Eiropas Komisija ir atbildīga par jaunu ES tiesību aktu (tostarp ES budžeta) plānošanu, sagatavošanu un priekšlikumu iesniegšanu.
- Tā pārvalda un ievieš ES politiku un izpilda budžetu.
- Tā nodrošina, ka ES valstis seko Eiropas tiesību aktiem.
- Tā kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD (4)) pārstāv ES citur pasaulē.
Lai gan Komisijas galvenā mītne atrodas Briselē, tai ir pārstāvniecības visās ES valstīs. ES ir delegācijas visā pasaulē, kas darbojas gluži kā ES vēstniecības. Vairāk par ES birojiem visā pasaulē lasi 6. sadaļā "Plašāka informācija par ES".
Uzzini vairāk par Eiropas Komisiju.
Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija kopā bieži tiek dēvēti par ES “iestāžu trīsstūri”, jo, kaut arī tiem ir atšķirīgi pienākumi, to darbs ir saistīts.
Aplūko zemāk redzamo diagrammu, lai saprastu, kā tas darbojas.
Eiropadome – valstu vai valdību vadītāji – nosaka ES prioritātes.
Ņemot tās vērā, Eiropas Komisija izstrādā jaunu tiesību aktu priekšlikumus.
Šos priekšlikumus pārskata un groza, pieņem vai noraida Eiropas Parlaments kopā ar Ministru padomi. Kad ir panākta vienošanās starp šīm abām iestādēm, tās apstiprina attiecīgos tiesību aktus.
Eiropas Komisija nodrošina, lai visas ES valstis ievērotu jaunos ES tiesību aktus. Pretējā gadījumā tā var veikt pasākumus pret valstīm.
Eiropadome => nosaka ES prioritātes. Eiropas Komisija => ierosina jaunus tiesību aktus => īsteno budžetu => nodrošina, ka ES valstis ievēro un izpilda ES tiesību aktus. Eiropas Parlaments => pieņem tiesību aktus un budžetu. Ministru padome => pieņem tiesību aktus un budžetu. Pārskata tiesību aktu priekšlikumus un tos groza, pieņem vai noraida. Kad iestādes panāk vienošanos => jauns tiesību akts!
EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA
Eiropas Savienības Tiesa gādā par to, lai ES tiesību akti tiktu ievēroti un pareizi piemēroti visās ES valstīs. Ja kāda valsts pareizi nepiemēro noteiktu tiesību aktu, Eiropas Komisija var izdot oficiālu brīdinājumu; ja attiecīgā valsts noteikumus turpina neievērot, Komisija var celt pret to prasību Tiesā. Tiesa atrodas Luksemburgā, un tās sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras ES valsts.
Uzzini vairāk par citām ES iestādēm un struktūrvienībām, par kurām, iespējams, esi dzirdējis(-usi).
Ne visi, kas strādā ES, ir politiķi. ES iestāžu uzdevumā strādā arī juristi, tulkotāji, tulki un citi eksperti. Ja tevi interesē šāda veida karjera, tu varētu sākt ar stažēšanos kādā no iestādēm.
Uzzini vairāk par stažēšanos.
Tu vari apmeklēt lielāko daļu ES iestāžu! Daudzas iestādes organizē apmeklējumus skolām un jauniešiem. Tās ir iespējams apmeklēt arī virtuāli!
Kādas priekšrocības pārstāvība ES sniedz pilsoņiem, valdībai un kopējām ES interesēm? Kādi ir trūkumi? Pēc šīs sadaļas izlasīšanas – vai, tavuprāt, ir pareizi teikt, ka lēmumu par kādu jautājumu ir pieņēmusi “Brisele”?
Tavs viedoklis ir svarīgs!
Lai nodrošinātu, ka tavs viedoklis tiek sadzirdēts, ES ir izveidojusi Bērnu līdzdalības platformu. Tā ir droša vieta, kur dalīties ar lēmumu pieņēmējiem savās domās par svarīgiem jautājumiem. Tu vari sazināties ar citiem bērniem, apspriesties, diskutēt un uzzināt par savām tiesībām. Tu vari arī uzzināt par tiesību aktiem un politiku bērniem draudzīgā valodā un sazināties ar organizācijām, kas atrodas netālu no tavas dzīvesvietas. Plašāka informācija:
Tagad tu zini, kā ES valstis lemj par kopīgiem tiesību aktiem ES iestādēs. Taču šis process būtu nepilnīgs bez tava viedokļa! Tev kā Eiropas pilsonim pēc balsstiesīgā vecuma sasniegšanas (kas lielākajā daļā ES valstu ir 18 gadu, Grieķijā – 17, Austrijā un Maltā – 16; arī Beļģija un Vācija samazinājušas balsošanas vecumu gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām līdz 16 gadiem) ir tiesības paust viedokli par ES politiku vairākos veidos.
Pirmkārt, tu vari balsot savas valsts vispārējās vēlēšanās. Kā uzzinājām iepriekš šajā sadaļā, vēlētā valdība pārstāvēs tavu valsti Eiropas Savienības Padomē, kurai ir liela nozīme saistībā ar lēmumu pieņemšanu par ES tiesību aktiem.
Eiropas Parlamenta deputāti tiek ievēlēti ik pēc pieciem gadiem, un daži no jums būs pietiekami veci, lai varētu balsot nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gadā, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi norisēm Eiropas Parlamentā:
https://www.europarl.europa.eu/portal/lv
Ievēlētie EP deputāti pauž tautas viedokli un kopā ar Padomi lemj par ES tiesību aktiem, kas ietekmē daudzus mūsu dzīves aspektus, piemēram:
- kādus pesticīdus var droši lietot ES audzētā pārtikā,
- cik daudz tu maksā par mobilā tālruņa zvaniem, atrodoties citā ES valstī,
- bērnu rotaļlietu drošuma garantēšana,
- gaisa, ko elpojam, un ūdens, ko dzeram un kurā peldam, attīrīšana,
- studiju iespēju atvieglošana citu ES valstu augstskolās.
Kā EP deputāti mūs pārstāv? Noskaties šo video, lai saprastu, kā ievēlētie EP deputāti aizsargā mūsu intereses:
https://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/be-heard/elections
Tu vari paust savu viedokli, piedaloties tiešsaistes sabiedriskajā apspriešanā. Pirms jaunu ES tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas Komisija ar apspriešanas palīdzību uzklausa iedzīvotāju un ieinteresēto personu viedokļus.
Vairāk par jaunākajām sabiedriskajām apspriešanām uzzini šeit:
https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say_lv
Tu vari uzsākt Eiropas pilsoņu iniciatīvu vai tajā piedalīties. Tu vari aicināt Eiropas Komisiju ierosināt jaunu tiesību aktu par kādu tev svarīgu tematu. Tomēr, lai iniciatīvu izskatītu, vajadzīgs, lai to atbalstītu un parakstītu 1 miljons cilvēku no visas ES.
Vairāk par jaunākajām pilsoņu iniciatīvām uzzini šeit:
Šajā video ir vairāk pastāstīts par pilsoņu iniciatīvas procesu:
https://audiovisual.ec.europa.eu/en/video/I-158444
Pašā pirmajā ES pilsoņu iniciatīvā Right2Water tika savākti 1,6 miljoni parakstu. Tās rezultātā Komisija iesniedza priekšlikumu par ūdens kvalitātes uzlabošanu iedzīvotājiem visā Eiropā. 2021. gadā šis priekšlikums kļuva par jaunu ES tiesību aktu.
Tu vari paust sev svarīgas nostājas, izmantojot ES jaunatnes dialogus: https://europa.eu/youth/eu-youth-dialogue_lv vai Eiropas Jaunatnes forumu. Tās ir publisko debašu formas ar ES lēmumu pieņēmējiem, piemēram, Eiropas Parlamenta deputātiem un valsts, reģionālā un pašvaldību līmeņa politiķiem. Vairāk informācijas Eiropas Jaunatnes portālā: https://europa.eu/youth/home_lv
Kam, tavuprāt, ES lēmumu pieņēmējiem ir jāpievērš uzmanība? Ja tu varētu panākt, ka ES lēmumu pieņēmēji uzklausa tavu viedokli, kuru tēmu vai kuras tēmas tu viņiem ierosinātu?
Uzdevums: 4. sadaļas beigu viktorīna
Ko nozīmē “EP deputāti", un ko viņi pārstāv? Cik daudz ir EP deputātu?
Kāda ir atšķirība starp Eiropadomi un Eiropas Savienības Padomi?
Ja tavas valsts izglītības ministrs dodas uz ES sanāksmi, kura iestāde organizē sanāksmi?
Pareizi vai nepareizi? ES tiesību aktus pieņem Eiropas Komisija.
Kāds ir minimālais ES pilsoņu skaits, kuru atbalsts nepieciešams, lai sāktu Eiropas pilsoņu iniciatīvu?
Paldies, ka iepazini ES kopā ar mums un sekoji stāstam par mūsu pasaules daļu no kara radītas postažas līdz sadarbībai un lieliskām iespējām!
Eiropas Savienības stāsts nav beidzies. Mūsu pasaules daļa saskaras ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, Covid-19 pandēmijas sekām, spriedzi starp reģioniem un digitālo pārveidi, un tas nebūt nav viss. Ir daudz jāpaveic, lai Eiropa varētu turpināt nodrošināt mieru un labklājību tās iedzīvotājiem.
Tagad, kad zini par ES, ir pienācis laiks pielikt arī savu roku tās tapšanā.
Kādas ir dažas no būtiskākajām problēmām, ar kurām tava valsts un ES saskarsies nākotnē? Iedvesmai vari izmantot 2. sadaļu "ES tavā ikdienā" vai meklēt idejas laikrakstos un ziņu pārraidēs. Kādām problēmām, tavuprāt, būtu jāpievērš uzmanība ES un kāpēc?
Kad esi izlēmis(-usi), kāds ir pats svarīgākais nākotnes izaicinājums, padomā, ko ES varētu darīt lietas labā. Ja šo uzdevumu veic klasē, salīdzini savas idejas ar klasesbiedru idejām.
Kuras problēmas tika minētas visbiežāk? Vai varat vienoties, kādi būtu trīs labākie ES rīcības veidi šo problēmu risināšanā?
Uzdevumu atbildes
1. sadaļa
Atrodi ES valstis un ES galvaspilsētas
1 - Austrija: Vīne; 2 - Beļģija: Brisele; 3 - Bulgārija: Sofija; 4 - Čehija: Prāga; 5 - Dānija: Kopenhāgena; 6 - Francija: Parīze; 7 - Grieķija: Atēnas; 8 - Horvātija: Zagreba; 9 - Igaunija: Tallina; 10 - Itālija: Roma; 11 - Īrija: Dublina; 12 - Kipra: Nikosija; 13 - Latvija: Rīga; 14 - Lietuva: Viļņa; 15 - Luksemburga: Luksemburga; 16 - Malta: Valleta; 17 - Nīderlande: Amsterdama; 18 - Polija: Varšava; 19 - Portugāle: Lisabona; 20 - Rumānija: Bukareste; 21 - Slovākija: Bratislava; 22 - Slovēnija: Ļubļana; 23 - Somija: Helsinki; 24 - Spānija: Madride; 25 - Ungārija: Budapešta; 26 - Vācija: Berlīne; 27 - Zviedrija: Stokholma.
Uzmini, no kuras valsts nāk katra no šīm monētām
1 - Itālija; 2 - Spānija; 3 - Luksemburga; 4 - Igaunija; 5 - Malta; 6 - Austrija; 7 - Somija; 8 - Grieķija; 9 - Slovēnija; 10 - Vācija.
1. © Ministero dell'Economia e delle Finanze, Italia – 2. © Ministerio de Asuntos Económicos y Transformación Digital, España – 3. © Banque Centrale du Luxembourg – 4. © Eesti Pank – 5. © Bank Centrali ta' Malta – 6. © Münze Österreich AG – 7. © Valtiovarainministeriö – Finansministeriet, Suomi – 8. © Hellenic Republic Ministry of Finance - Υπουργείο Οικονομικών της Ελληνικής Δημοκρατίας – 9. © Ministrstvo za Finance, Slovenija – 10. © Bundesverwaltungsamt, Deutschland
Savieto kultūras pieminekļus ar ES valstīm
1 - Atomiums, Beļģija; 2 - Rilas klosteris, Bulgārija; 3 - Kārļa tilts, Čehija; 4 - Nīhavna, Dānija; 5 - Brandenburgas vārti, Vācija; 6 - Domkalna pils un tornis "Garais Hermanis", Igaunija; 7 - Sv. Patrika katedrāle, Īrija; 8 - Atēnu akropole, Grieķija; 9 - Svētās Ģimenes baznīca, Spānija; 10 - Eifeļa tornis, Francija; 11 - Banski dvori, Horvātijas valdības ēka, Horvātija; 12 - Pizas tornis, Itālija; 13 - Kirēnijas pils, Kipra; 14 - Turaidas pils, Latvija; 15 - Ģedimina tornis, Lietuva; 16 - Lielhercoga pils, Luksemburga; 17 - Ungārijas parlamenta ēka, Ungārija; 18 - Sv. Jāņa līdzkatedrāle, Malta; 19 - Vējdzirnavas, Nīderlande; 20 - Šēnbrunnas pils, Austrija; 21 - Vāveles pils, Polija; 22 - Belemas tornis, Portugāle; 23 - Branas pils, Rumānija; 24 - Bledas ezers, Slovēnija; 25 - Bratislavas pils, Slovākija; 26 - Helsinku katedrāle, Somija; 27 - Avicii (Globen) arēna, Zviedrija
1. sadaļas beigu viktorīna
ES valstis vieno kopīgas vērtības, simboli un mērķi, un dažas no tām vieno arī kopīga valūta – eiro.
ES ir 27 dalībvalstis, un 20 no tām izmanto eiro, tātad šo valūtu nelieto septiņas ES valstis.
ES ir 24 oficiālās valodas.
ES karogā redzamās zvaigznes simbolizē vienotību un saskaņu.
Cilvēktiesības ir pamattiesību kopums, kas ir katram cilvēkam no dzimšanas brīža. Tās ir saistītas ar ES divos veidos: cilvēktiesības ir viena no ES kopīgajām vērtībām, un tās ir aizsargātas ar ES Pamattiesību hartu.
2. sadaļa
Vai atpazīsti šos marķējumus? Ko tie nozīmē?
CE zīme norāda, ka attiecīgais produkts atbilst ES drošības, veselības un vides aizsardzības prasībām. Tā ir obligāta produktiem, ko laiž tirgū ES neatkarīgi no tā, kurā pasaules valstī tie ražoti.
ES ekomarķējumu piešķir produktiem, kas atbilst augstiem vides standartiem visā to aprites ciklā: no izejvielu ieguves līdz ražošanai, izplatīšanai un likvidēšanai. Mūsdienās vairāk nekā 75 000 ES tirgū tirgotu produktu ir ES ekomarķējums.
ES bioloģiskās ražošanas logotips norāda, ka produkts ir bioloģisks un ražots ES. Šo logotipu var izmantot vienīgi uz produktiem, kuri satur vismaz 95 % bioloģiskas izcelsmes sastāvdaļu un kuriem ievēroti stingri papildu nosacījumi attiecībā uz atlikušajiem 5 % sastāvdaļu.
ES energomarķējumos ir uzrādīta ierīces energoefektivitātes klase. To atkarībā no ierīces norāda skalā no A līdz G vai no A+++ līdz D. Krāsu kods ir saistīts ar noteiktu burtu: zaļa ir visaugstākā energoefektivitātes klase, bet sarkana – viszemākā.
ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēma aizsargā tādu produktu nosaukumus, kuri ražoti noteiktos ES reģionos un kuriem ir īpašas iezīmes vai laba reputācija.
Plašāka informācija: https://europa.eu/!fyPRMb
Kādi jautājumi tev būtu sev jāuzdod pirms dalīšanās ar saturu sociālajos medijos?
Vai avots ir uzticams – vai ziņas nāk no labi zināma medija?
Vai vari atrast autora vārdu un uzvārdu un iepriekšējas publikācijas?
Vai stāsts ir ticams un apstiprināts citos uzticamos avotos?
Vai virsraksts un saturs ir vērsts uz to, lai tevi iebiedētu un/vai saniknotu?
2. sadaļas beigu viktorīna
Nepareizi – ES ir klātesoša tavā ikdienas dzīvē daudzos veidos, sākot ar daudzajiem tās finansētajiem projektiem (piemēram, lai uzlabotu transporta savienojumus tavas dzīvesvietas tuvumā vai gaisa, kuru tu elpo, kvalitāti) un beidzot ar tās pieņemtajiem tiesību aktiem, kas gādā par tavu tiesību aizsardzību, kad iepērcies gan internetā, gan parastajos veikalos!
Programmu, kuru vari izmantot, lai strādātu kā brīvprātīgais/brīvprātīgā ārvalstīs sev svarīgā jomā, sauc par Eiropas Solidaritātes korpusu.
Nepareizi – ja pārdomā, divu nedēļu laikā vari nosūtīt atpakaļ tiešsaistē iegādātu preci.
Natura 2000 ir aizsargājamo dabas teritoriju tīkls visā ES.
Pateicoties ES Vispārīgajai datu aizsardzība regulai, tiek aizsargāti tavi persondati – vārds un uzvārds, adrese, vecums utt. Tos nevar izmantot bez tavas atļaujas vai tādos nolūkos, par kuriem nav saņemta tava piekrišana.
3. sadaļa
3. sadaļas beigu viktorīna
Sešas ES dibinātājvalstis ir Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija. Kopienu, ko tās dibināja 1951. gadā, sauca par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu.
Lai atrastu pareizo atbildi, aplūko kartes un informāciju 1.–3. sadaļā.
Pēdējā valsts, kas pievienojusies ES, ir Horvātija, un tas notika 2013. gadā.
ES 2012. gadā tika piešķirta Nobela Miera prēmija par tās lomu, lielāko daļu Eiropas pārveidojot no kara plosīta reģiona par pasaules daļu, kurā valda miers.
ES celmlauži ir sievietes un vīrieši ar plašu redzējumu, kuri strādāja pie tā, lai ES kļūtu par to, kas tā ir pašlaik.
4. sadaļa
4. sadaļas beigu viktorīna
Saīsinājums ”EP deputāti” apzīmē Eiropas Parlamenta deputātus. Eiropas Parlamenta deputāti pārstāv ES pilsoņus, un kopumā Eiropas Parlamentā ir 705 deputāti.
Eiropadomē tiekas ES valstu vai valdību vadītāji, lai lemtu par ES politiskajām prioritātēm un ES nākotnei svarīgiem mērķiem. Savukārt Eiropas Savienības Padomē valstu valdību ministri diskutē par noteiktas jomas ES tiesību aktiem un tos pieņem.
Ja tavas valsts izglītības ministrs dodas uz ES sanāksmi, viņš dodas uz Eiropas Savienības Padomi.
Nepareizi – Eiropas Komisija ierosina tiesību aktus, ņemot vērā Eiropadomes noteiktos vispārējos mērķus. Šos tiesību aktus pieņem Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Savienības Padomi.
Minimālais ES pilsoņu skaits, kuru atbalsts nepieciešams, lai sāktu Eiropas pilsoņu iniciatīvu, ir 1 miljons no vismaz septiņām ES valstīm – tik daudz parakstu nepieciešams, lai Komisija varētu izskatīt šādu iniciatīvu.
Plašāka informācija par ES
Mēs ceram, ka pēc šīs publikācijas izlasīšanas tu zini vairāk par ES, kā tā darbojas un kāds ir tās devums tavā ikdienas dzīvē. Ja vēlies uzzināt vairāk, tālāk uzskaitīti vairāki informācijas avoti.
Tiešsaistē pieejamā informācija par ES
MĀCĪBU STŪRĪTIS
ES starpiestāžu tīmekļa vietne, kas paredzēta bērniem un jauniešiem vecumā no 5 līdz 18 gadiem un viņu skolotājiem un vecākiem. Šeit visās ES oficiālajās valodās ir pieejamas spēles, video un daudzi citi mācību materiāli.
https://europa.eu/learning-corner/home_lv
EUROPA
ES oficiālā tīmekļa vietne, kur atradīsi informāciju par ES politiku, saites uz ES iestāžu tīmekļa vietnēm u. c.
https://europa.eu/european-union/index_lv
EIROPAS JAUNATNES PORTĀLS
informācija par iespējām jauniešiem Eiropā un citur pasaulē saistībā ar darbu, izglītību, ceļošanu utt.
TAVA EIROPA
tīmekļa vietne, kur sniegti padomi ES iedzīvotājiem par dažādiem praktiskiem tematiem.
https://europa.eu/youreurope/citizens/index_lv.htm
ES PUBLIKĀCIJAS
tīmekļa vietne ar bagātīgu PDF, e-grāmatu un drukātu publikāciju klāstu par ES.
https://op.europa.eu/lv/publications
Informācija par ES klātienē
Visā ES ir simtiem vietējo ES informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi vari atrast šeit:
https://europa.eu/european-union/contact_lv
Informācija par ES pa tālruni vai e-pastu
EUROPE DIRECT
Dienests, kas atbild uz taviem jautājumiem par ES:
pa tālruni, bez maksas no jebkuras vietas ES; lai sazinātos ar operatoru, kas runā tavā valodā (5):
00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
pa parasto tālruņa numuru: +32 22999696 vai
pa e-pastu: https://europa.eu/european-union/contact_lv
Turklāt informāciju par ES vari iegūt katrā ES valstī:
Eiropas Komisijas pārstāvniecībās
https://commission.europa.eu/about-european-commission/contact/representations-member-states_lv
Eiropas Parlamenta vietējos birojos
https://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/stay-informed/liaison-offices-in-your-country
Informāciju par ES citās pasaules daļās vari iegūt, vēršoties pie:
Eiropas Savienības delegācijām
https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/area/geo_lv
Seko Eiropas Komisijai sociālajos medijos
@europeancommission
European Commission
@EU_Commission
EU Spotify-----------------------------
(1) Līgums – svarīga vienošanās, kas saista divas vai vairākas nācijas.
ES līgumi gadu gaitā ir veidojuši ES un turpina vadīt tās darbību arī šodien.
(2) Viens no galvenajiem EEK izveides mērķiem bija kopēja tirgus izveide un savstarpējās uzņēmējdarbības atvieglošana.
(3) Paplašināšanās – ja kāda valsts vai to grupa pievienojas ES, to dēvē par ES paplašināšanos.
(4) Eiropas Ārējās darbības dienests ir atbildīgs par ārpolitiku un drošības politiku, savukārt Komisijas pārziņā ir tirdzniecība, humānā palīdzība un starptautiskie nolīgumi ar citām valstīm vai organizācijām, piemēram, Parīzes klimata nolīgums.
(5) Europe Direct bezmaksas tālruņa numurs ir pieejams vienīgi tad, ja zvani no ES.
Šī brošūra “Iepazīsim Eiropu!” ir pieejama šādās tīmekļa vietnēs:
https://europa.eu/learning-corner/home_lv
https://op.europa.eu/lv/publications
Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Brisele
BEĻĢIJA
Manuskripts atjaunināts 2023. gada aprīlī
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023
| ISBN 978-92-76-60351-1 | doi:10.2775/007875 | NA-03-22-253-LV-C | ||||
| ISBN 978-92-76-60341-2 | doi:10.2775/85723 | NA-03-22-253-LV-N | ||||
| HTML | ISBN 978-92-76-99445-9 | doi:10.2775/554287 | NA-03-22-253-LV-Q |
© Eiropas Savienība, 2023
Eiropas Komisijas dokumentu atkalizmantošanas politiku īsteno, pamatojoties uz Komisijas Lēmumu
2011/833/ES (2011. gada 12. decembris) par Komisijas dokumentu atkalizmantošanu (OV L 330, 14.12.2011., 39. lpp.).
Ja vien nav norādīts citādi, šo dokumentu atkalizmantot atļauts ar Creative Commons Attribution 4.0 International (CC-BY 4.0) licenci (https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/). Tas nozīmē, ka ir atļauta atkalizmantošana ar pienācīgu atsaukšanos uz dokumentu un norādēm uz grozījumiem.
Tādu elementu izmantošanai vai reproducēšanai, kuri nepieder Eiropas Savienībai, var būt jāsaņem atļauja tieši no attiecīgajiem tiesību turētājiem.
Ilustrācijas: © Thomas d’Addario
Visi attēli: © Eiropas Savienība (ja vien nav norādīts citādi).