Publication document thumbnail

Iepazīsim Eiropu!

Sveiki! Laipni lūdzam Eiropā!

Mēs esam no dažādām valstīm un runājam dažādās valodās, bet šīs ir mūsu kopīgās mājas.

Nāc mums līdzi, un iepazīsim Eiropu kopā! Tas būs piedzīvojumu ceļojums laikā un telpā, un tu uzzināsi daudz ko interesantu.

Pa šo laiku tu vari sevi pārbaudīt, lai uzzinātu, cik daudz esi apguvis. Apmeklē mūs tīmekļa vietnē un uzspēlē spēli “Iepazīsim Eiropu!”, kā arī daudzas citas spēles un viktorīnas par Eiropu.

Turpini pētīt skolā! Lūdz savam skolotājam pastāstīt vairāk par katru šajā grāmatā aplūkoto tematu. Tad veic tālākus pētījumus skolas bibliotēkā vai internetā. Tu pat vari uzrakstīt savu bukletu par atklājumiem.

Esi gatavs? Tad sāksim!

  HTML PDF PRINT
Šī publikācija ir pieejama šādos formātos HTML PDF Iepazīsim Eiropu! Paper Iepazīsim Eiropu!

Kontinents, kas jāatklāj

Elbruss, augstākais kalns Eiropā
Elbruss, augstākais kalns Eiropā
© Michael/Pixelio

Eiropa ir viens no septiņiem pasaules kontinentiem. Pārējie kontinenti ir Āfrika, Ziemeļamerika un Dienvidamerika, Antarktīda, Āzija un Austrālija/Okeānija.

Tomēr dažkārt Eiropu un Āziju uzskata par vienu kontinentu – Eirāziju. Eiropa sniedzas no Arktikas ziemeļos līdz Vidusjūrai dienvidos un no Atlantijas okeāna rietumos līdz Urālu kalniem (Krievijā) austrumos. Eiropā ir daudz upju, ezeru un kalnu grēdu. Zemāk redzamajā kartē atradīsi dažu lielāko upju, ezeru un kalnu nosaukumus.

Ženēvas ezers Alpos
Ženēvas ezers Alpos
© Pixelio

Augstākais kalns Eiropā ir Elbruss, kas atrodas Kaukāza kalnu grēdā uz Krievijas un Gruzijas robežas. Tā augstākā virsotne atrodas 5642 metrus virs jūras līmeņa.

Augstākais kalns Rietumeiropā ir Monblāns, un tas atrodas Alpos uz Francijas un Itālijas robežas. Tā virsotne atrodas 4810 metrus virs jūras līmeņa.

Alpos ir arī Ženēvas ezers – lielākais saldūdens ezers Rietumeiropā. Tas atrodas starp Franciju un Šveici, ir 310 metrus dziļš, un tajā ir apmēram 89 triljoni litru ūdens.

Saimā ezers Somijā
Saimā ezers Somijā
© Kratos May/Flickr

Lielākais ezers Centrāleiropā ir Balatona ezers Ungārijā. Tas ir 77 kilometrus (km) garš un aptver apmēram 600 kvadrātkilometru (km2) lielu platību. Ziemeļeiropā ir pat vēl lielāki ezeri, tostarp Saimā ezers Somijā (1147 km2) un Vēnerna ezers Zviedrijā (vairāk nekā 5500 km2). Vislielākais Eiropas ezers ir Lādogas ezers. Tas atrodas Krievijas ziemeļrietumos un ir četrpadsmitais lielākais ezers pasaulē. Tā platība ir 17 700 km2.

Eiropas kontinents

Eiropas kontinents
Donavas delta Rumānijā
Donavas delta Rumānijā
© Pixelio

Viena no Eiropas garākajām upēm ir Donava. Tā sākas Švarcvaldes reģionā Vācijā un plūst austrumu virzienā caur Austriju, Slovākiju, Ungāriju, Horvātiju, Serbiju, Bulgāriju, Moldovu un Ukrainu uz Rumāniju, kur tā veido deltu Melnās jūras krastā. Tās kopējais garums ir 2850 km.

Luāras ieleja ir slavena ar savām skaistajām pilīm
Luāras ieleja ir slavena ar savām skaistajām pilīm
© Flickr

Ir arī tādas lielas upes kā Reina (apmēram 1320 km gara), Elba (apmēram 1170 km), kā arī Luāra un Visla (abas vairāk nekā 1000 km). Vai tu tās vari atrast kartē?

Kravas kuģis dodas augšup pa Reinu
Kravas kuģis dodas augšup pa Reinu
© Fridmar Damn/Corbis

Lielas upes ir ļoti noderīgas transportam. Visdažādākās preces tiek iekrautas kuģos, kuri tās pārvadā pa upēm starp Eiropas ostām un pilsētām zemes vidienē.

Pārvietošanās

Stīvensona “Raķete”
Stīvensona “Raķete”
© Istock

Vai tu zināji, ka dzelzceļa pirmsākumi meklējami Eiropā? Anglijā Džordžs Stīvensons 1825. gadā izgudroja pirmo pasažieru vilcienu. Viņa slavenāko lokomotīvi sauca “Raķete”, un tā varēja sasniegt tam laikam neparasti lielu ātrumu – vairāk nekā 40 kilometru stundā (km/h).

Monblāna ceļa tunelis, kas savieno Franciju ar Itāliju
Monblāna ceļa tunelis, kas savieno Franciju ar Itāliju
© Wikipedia/Kristoferb

Šodien Eiropas elektriskie ātrvilcieni ļoti atšķiras no pirmajiem tvaika vilcieniem. Tie ir ļoti ērti, un to braukšanas ātrums pa īpaši izbūvētām sliedēm sasniedz 330 km/h. Nepārtraukti tiek būvēti jauni sliežu ceļi, lai cilvēki varētu ātri ceļot starp Eiropas lielākajām pilsētām.

Ceļi un dzelzceļi dažreiz šķērso kalnu grēdas, platas upes vai pat jūras. Tāpēc inženieri ir uzbūvējuši dažus ļoti garus tiltus un tuneļus. Garākais dzelzceļa tunelis Eiropā ir Gotarda tunelis Šveicē.

Visgarākais ceļa tunelis Eiropā ir Lerdāles tunelis Norvēģijā starp Bergenu un Oslo. Tas ir vairāk nekā 24 km garš, un to atklāja 2000. gadā. Vēl viens īpašs tunelis Eiropā ir 11,6 km garais Monblāna ceļa tunelis, kas savieno Franciju ar Itāliju. Tas ir izbūvēts zem Monblāna, kas ir augstākā Alpu virsotne (4810 m). Agrāk šis tunelis bija garākais automaģistrāles tunelis pasaulē.

Viens no pasaules augstākajiem tiltiem – Mijo viadukts (Francija)
Viens no pasaules augstākajiem tiltiem – Mijo viadukts (Francija)
© Jean-Pierre Lescourret/Corbis

Viens no augstākajiem tiltiem pasaulē (336 metrus augsts) ir Mijo viadukts Francijā, kas tika atklāts 2004. gadā.

Divi no Eiropā garākajiem tiltiem ir Ēresunda autoceļa un dzelzceļa tilts (16 km garš) starp Dāniju un Zviedriju, kā arī Vasko da Gamas tilts (vairāk nekā 17 km garš), kas šķērso Težu upi Portugālē. Vasko da Gamas tilts ir nosaukts slavenā jūras braucēja vārdā, un tu par viņu vari izlasīt nodaļā “Ceļojums laikā”.

Cilvēki Eiropā ceļo arī ar lidmašīnām, jo tas ir ļoti ātri. Dažas no pasaulē labākajām lidmašīnām tiek būvētas Eiropā, piemēram, “Airbus”. Dažādās Eiropas valstīs ražo dažādas “Airbus” detaļas, un tad inženieru komanda samontē lidmašīnu.

Visu laiku ātrākā pasažieru lidmašīna bija “Concorde”, ko projektēja franču un angļu inženieri. “Concorde” varēja lidot ar ātrumu 2160 km/h, kas ir divas reizes ātrāk par skaņas ātrumu, un tā varēja šķērsot Atlantijas okeānu mazāk nekā trīs stundās! (Citas lidmašīnas šo attālumu veic aptuveni astoņās stundās.) “Concorde” pēdējais lidojums bija 2003. gadā.

Visu laiku ātrākā pasažieru lidmašīna “Concorde”
Visu laiku ātrākā pasažieru lidmašīna “Concorde”
Pasaules lielākā pasažieru lidmašīna – “Airbus A380”

Ātrākas par visām lidmašīnām ir kosmiskās raķetes, piemēram, “Ariane”, kas ir vairāku Eiropas valstu apvienotais projekts. Ar “Ariane” raķetēm cilvēki neceļo. Tās tiek izmantotas, lai kosmosā palaistu satelītus, kas nepieciešami TV un mobilo telefonu tīkliem, zinātniskiem pētījumiem utt. Daudzi pasaules satelīti kosmosā tiek palaisti, izmantojot Eiropā ražotās raķetes.

“Concorde”, “Airbus” un “Ariane” sasniegumi rāda, cik daudz var panākt, ja Eiropas valstis strādā kopā.

Valodas Eiropā

Cilvēki Eiropā runā dažādās valodās. Lielākā daļa šo valodu iedalās trīs lielās grupās jeb “saimēs”: ģermāņu, slāvu un romāņu.

Vienas grupas valodas ir līdzīgas, jo tām ir kopīgas saknes. Piemēram, romāņu valodas ir cēlušās no latīņu valodas – valodas, kurā runāja romieši.

Tā saka “labrīt” vai “sveiki” tikai dažās no šīm valodām.

 

Ģermāņu

angļu    Good morning
dāņu    Godmorgen
nīderlandiešu    Goedemorgen
vācu    Guten Morgen
zviedru    God morgon

Romāņu

franču    Bonjour
itāļu    Buongiorno
portugāļu    Bom dia
rumāņu    Bună dimineaţa
spāņu    Buenos días

Slāvu

bulgāru    Dobró útro
čehu    Dobré ráno
horvātu    Dobro jutro
poļu    Dzień dobry
slovāku    Dobré ráno
slovēņu    Dobro jutro

Nav grūti pamanīt saimju līdzību šajos piemēros. Taču ir arī citas eiropiešu valodas, kas ir mazāk savstarpēji saistītas vai nav saistītas vispār.

Tā saka “labrīt” vai “sveiki” dažās no šīm valodām.

grieķu    Kalimera
igauņu    Tere hommikust
īru    Dia dhuit
latviešu    Labrīt
lietuviešu    Labas rytas
maltiešu    L-Għodwa t-Tajba
somu    Hyvää huomenta
ungāru    Jó reggelt

Daudzviet Eiropā dzīvo romi, kuru valodā “labrīt” ir “lasho dyes”.

Mācīties valodas ir aizraujoša nodarbošanās, un tas ir svarīgi, dzīvojot tik daudzvalodīgā kontinentā. Daudziem no mums patīk pavadīt brīvdienas citās Eiropas valstīs un iepazīt cilvēkus, kas tur dzīvo. Tā ir lieliska iespēja vingrināties frāzēs, kuras mēs protam dažādās valodās.

Klimats un daba

Lielākajā daļā Eiropas ir mērens klimats – ne pārāk karsts, ne pārāk auksts. Aukstākās vietas ir tālu ziemeļos un augstu kalnos. Siltākās vietas ir tālu dienvidos un dienvidaustrumos.

Viskarstākais un sausākais laiks ir vasarā (apmēram no jūnija līdz septembrim), un aukstākais laiks ir ziemā (apmēram no decembra līdz martam).

Rekordkarstas vasaras Eiropā bija 2010. un 2015. gadā. Vai tā ir zīme, ka klimats mainās? Klimata pārmaiņas ir visas pasaules problēma, kuru var atrisināt tikai tad, ja visas valstis strādā kopā.

Sadzīvot ar ziemu

© Klaus Hackenberg/Corbis

Savvaļas dzīvniekiem aukstajos reģionos parasti ir bieza vilna vai spalvas, kas tos silda, un viņu kažoki var būt balti, lai varētu maskēties sniegā. Daži dzīvnieki ziemā guļ, lai uzkrātu enerģiju. To sauc par ziemas miegu.

Eiropas brūnie lāči dzīvo kalnos, kur viņi guļ ziemas miegu
Eiropas brūnie lāči dzīvo kalnos, kur viņi guļ ziemas miegu

Daudzas putnu sugas pārtiek no kukaiņiem, mazām ūdens radībām vai citu veidu barības, ko ir grūti atrast aukstajos ziemas mēnešos. Tāpēc šie putni rudenī lido uz dienvidiem un atgriežas tikai pavasarī. Daži lido tūkstošiem kilometru pāri Vidusjūrai un Sahāras tuksnesim, lai ziemu pavadītu Āfrikā. Ceļošana noteiktos gada laikos ir migrēšana.

Izbaudīt pavasari un vasaru

Vasara kalnu pļavās ir skaista
Vasara kalnu pļavās ir skaista
© Aleaimage

Kad Eiropā pienāk pavasaris (no marta līdz maijam), laiks kļūst siltāks. Sniegs un ledus izkūst. Strauti un dīķi mudž no zivju mazuļiem un kukaiņu kāpuriem. Migrējošie putni atgriežas, lai vītu ligzdas un veidotu ģimeni. Uzplaukst ziedi, un bites pārnes putekšņus no viena zieda uz otru.

Kokiem izplaukst jaunas lapas, kas tver saules gaismu un izmanto šo enerģiju augšanai. Kalnu reģionos zemnieki dzen govju ganāmpulkus augstāk pļavās, kur tagad ir tik daudz svaigas zāles.

Ķirzakām patīk silts laiks
Ķirzakām patīk silts laiks

Arī aukstasiņu dzīvniekiem, piemēram, rāpuļiem, ir nepieciešama saules enerģija. Vasarā tu bieži varēsi sastapt ķirzakas gozējamies saulē un dzirdēt sienāžu un cikāžu sisināšanu, īpaši Eiropas dienvidu daļā.

Rudens: pārmaiņu laiks

Arī lapsenēm garšo augļi!
Arī lapsenēm garšo augļi!

Vēlā vasarā un rudenī dienas kļūst īsākas un naktis vēsākas. Šajā gada laikā nogatavojas daudzi gardi augļi un lauksaimniekiem ir daudz darba, vācot ražu. Rudenī nogatavojas arī rieksti un vāveres tos vāc un uzglabā ziemai.

Vāveres vāc barības krājumus ziemai
Vāveres vāc barības krājumus ziemai
© Peter Bohot/Pixelio

Rudenī daudziem kokiem nokrīt lapas, jo saule spīd tik maz, ka lapas vairs nav noderīgas. Tās pamazām maina krāsu no zaļas uz dzeltenu, sarkanu, zeltainu un brūnu. Tad tās nokrīt, apsedzot zemi ar krāsainu segu. Nokritušās lapas satrūd, bagātinot augsni un sniedzot barības vielas nākamajām augu paaudzēm.

Rudens iekrāso mežus
Rudens iekrāso mežus
© The irish image collection/Corbis

Šis ikgadējais gadalaiku cikls un pārmaiņas, ko tas nes, dara Eiropas laukus skaistus un mainīgus.

Zemkopība

Augstos kalnos un tālu Eiropas ziemeļos zemkopība ir neiespējama, jo tur ir pārāk auksti, lai audzētu labību. Bet mūžzaļie augi, piemēram, priedes un egles, var pārdzīvot aukstās ziemas. Tāpēc arī Eiropas aukstākajās vietās ir daudz mūžzaļo mežu. Cilvēki no šo mežu koksnes izgatavo daudz lietu – sākot ar mājām un mēbelēm un beidzot ar papīru un kartona kastēm.

Šīs vīnogas tiks pārstrādātas sarkanvīnā
Šīs vīnogas tiks pārstrādātas sarkanvīnā

Tālāk dienvidos lielākā daļa zemes ir piemērota zemkopībai. Tajā var audzēt dažādu veidu kultūraugus, ieskaitot kviešus, kukurūzu, cukurbietes, kartupeļus, kā arī dažnedažādus augļus un dārzeņus.

Vietās, kur ir ļoti daudz saules gaismas un gandrīz nav sala (piemēram, pie Vidusjūras), zemkopji var audzēt apelsīnus, citronus, vīnogas un olīvas. Olīvas satur eļļu, ko var izspiest no augļa un izmantot, gatavojot ēdienu. Vīnogas izspiež, lai iegūtu sulu, no kuras var pagatavot vīnu. Eiropa ir pazīstama ar ļoti labiem vīniem, kas tiek pārdoti visā pasaulē.

Lauki sausajos reģionos jāapūdeņo
Lauki sausajos reģionos jāapūdeņo

Vidusjūras piekrastē zemkopji audzē arī daudz citu augļu un dārzeņu. Piemēram, dienvidu saulē ļoti labi nogatavojas tomāti. Dārzeņiem ir nepieciešams daudz ūdens, tāpēc zemkopjiem karstajos un sausajos reģionos bieži nākas laukus apūdeņot – tiem pievadīt ūdeni no upēm vai pazemes.

Aitas ganās pļavās
Aitas ganās pļavās

Zāle vislabāk aug vietās, kur pietiekami līst, pat ja augsnes kārta ir sekla un ne īpaši auglīga. Daudzi Eiropas zemkopji audzē zālēdājus, piemēram, govis, aitas vai kazas. Šie lopi dod pienu, gaļu un citus noderīgus produktus, piemēram, vilnu un ādu.

Vistas dēj olas, kas satur daudz olbaltumvielu un palīdz mums saglabāt veselību
Vistas dēj olas, kas satur daudz olbaltumvielu un palīdz mums saglabāt veselību

Daudzi zemnieki audzē arī cūkas vai vistas. Šos mājlopus var audzēt gandrīz visur, jo tos var turēt telpās un barot ar speciāli pagatavotu barību. No vistām var iegūt ne tikai gaļu, bet arī olas, un dažās saimniecībās katru dienu iegūst vairākus tūkstošus olu.

Cūkas var turēt telpās
Cūkas var turēt telpās

Eiropā ir gan lielas, gan arī ļoti mazas saimniecības. Dažām saimniecībām ir lieli lauki, no kuriem ražu var novākt, izmantojot lielas mašīnas. Citām saimniecībām, piemēram, kalnainos apgabalos, ir ļoti mazi lauki. Sienas vai dzīvžogi starp laukiem neļauj vējam un lietum aiznest augsni. Tas labvēlīgi ietekmē arī savvaļas dzīvniekus.

Lauku mozaīka Eiropā
Lauku mozaīka Eiropā
© Sylvain Saustier/Corbis

Daudziem pilsētniekiem patīk pavadīt brīvdienas un nedēļas nogales Eiropas laukos, izbaudot ainavas, mieru, klusumu un svaigo gaisu. Mums jādara viss, lai sakoptu laukus un saglabātu to skaistumu.

Jūras

Jūra izveidojusi šīs kaļķakmens klintis
Jūra izveidojusi šīs kaļķakmens klintis
© Pixelio

Eiropā ir tūkstošiem kilometru gara krasta līnija, ko daba veidojusi ļoti dažādu. Ir garas, akmeņainas klintis un pludmales ar baltām smiltīm un krāsainiem oļiem, ko radījusi jūra, gadsimtu pēc gadsimta sitoties pret klintīm.

Šo fjordu izrobojuši ledāji
Šo fjordu izrobojuši ledāji
© Brian Lawrence/ Van Parys
Pilas smilšu kāpa – augstākā Eiropā
Pilas smilšu kāpa – augstākā Eiropā
© Doug Pearson/Corbis
Viens no Eiropā visretāk sastopamajiem dzīvniekiem – mūkronis – dzīvo Vidusjūrā
Viens no Eiropā visretāk sastopamajiem dzīvniekiem – mūkronis – dzīvo Vidusjūrā

Norvēģijā ledāji krastu izrobojuši ielejās ar stāviem krastiem, ko sauc par fjordiem. Citās valstīs jūra un vējš smiltis sanes kāpās. Augstākā kāpa Eiropā ir Pilas kāpa netālu no Arkašonas Francijā. Tā sasniedz 107 metru augstumu.

Bridējputnu bari atrod pārtiku upju grīvās
Bridējputnu bari atrod pārtiku upju grīvās

Jūrā, kas apskalo Eiropas krastu, dzīvo dažādu sugu zivis un citi dzīvnieki. Tie nodrošina barību jūras putniem un tādiem jūras zīdītājiem kā roņi. Vietās, kur upe ietek jūrā, bridējputni bēguma laikā dodas baroties ar sīkajiem dzīvniekiem, kas mīt dūņās.

Cilvēki un jūra

Kravas kuģi pārvadā preces uz Eiropu un no tās
Kravas kuģi pārvadā preces uz Eiropu un no tās
© Scott Barrow/Corbis

Jūra ir nozīmīga arī cilvēkiem. Vidusjūra romiešiem bija tik nozīmīga, ka tie to sauca par Mare nostrum – mūsu jūra. Eiropieši gadsimtiem kuģojuši pa pasaules okeāniem, atklājuši citus kontinentus, tos izpētījuši, tirgojušies ar to iedzīvotājiem un apmetušies tur uz dzīvi. Par šiem lieliskajiem atklājumu ceļojumiem vairāk uzzināsi nodaļā “Ceļojums laikā”.

Kravas kuģi no visas pasaules uz Eiropas rosīgajām ostām ved dažādas preces (bieži tās ir iepakotas konteineros). Tur tās tiek pārkrautas vagonos, kravas mašīnās un liellaivās. Tad kuģos iekrauj preces, kas saražotas šeit un ko pārdos citos kontinentos.

Viens no pasaulē lielākajiem pasažieru kuģiem “Harmony of the Seas”
Viens no pasaulē lielākajiem pasažieru kuģiem “Harmony of the Seas”

Daži no pasaules labākajiem kuģiem ir uzbūvēti Eiropā. To starpā ir “Harmony of the Seas” – viens no lielākajiem pasažieru laineriem pasaulē. Kuģis ir būvēts Francijā un pirmo reizi devās ceļā 2016. gadā.

Niršana ar akvalangu Vidusjūrā
Niršana ar akvalangu Vidusjūrā
© Pixelio

Eiropas pludmaļu kūrorti ir lieliska vieta, kur pavadīt brīvdienas. Tur var izbaudīt dažādus ūdens sporta veidus, sākot ar sērfošanu un laivu braucieniem, beidzot ar ūdens slēpošanu un niršanu.

Var arī vienkārši atpūsties – sauļoties pludmalē un atvēsināties jūrā.

Zveja

Zvejas traleris
Zvejas traleris

Eiropā zveja cilvēkiem vienmēr ir bijusi svarīga nodarbe. Ap zvejas ostām ir izveidojušās pilsētas, un tūkstošiem cilvēku nodrošina sev iztiku, zvejojot un pārdodot zivis vai arī nodrošinot zvejniekus un viņu ģimenes.

Lašu audzēšana
Lašu audzēšana
© Nathalie Fobes/Corbis

Mūsdienīgi zvejas kuģi, piemēram, zivju apstrādes traleri, var nozvejot lielu daudzumu zivju. Lai nodrošinātu, ka pietiekoši daudz zivju tiek atstātas jūrā, Eiropas valstīm ir kopīgi noteikumi par to, cik daudz zivju atļauts nozvejot, un par to, ka jālieto tādi tīkli, no kuriem var izkļūt zivju mazuļi.

Vēl viens veids, kā nodrošināt pietiekošu daudzumu zivju, ir tās audzēt. Ziemeļeiropas krastos lašus jūrā audzē lielos sprostos. Līdzīgi var audzēt arī mīdijas, austeres un citas gliemenes, kā arī vēžveidīgos.

Aizsargājot Eiropas krastus

Eiropas krasti un jūra ir ļoti nozīmīgi dabai un cilvēkiem. Tāpēc mums par tiem ir jārūpējas. Mums ir jānovērš to piesārņošana ar ražotņu un pilsētu atkritumiem. Dažkārt avarē naftas tankkuģi, un jūrā no tiem nokļūst liels daudzums naftas. Liedagi kļūst melni, un bojā iet tūkstošiem jūras putnu.

Eiropas valstis kopīgi strādā, lai novērstu šādu notikumu atkārtošanos, un rūpējas, lai mūsu krasta līnija saglabātos skaista un par to varētu priecāties arī nākamās paaudzes.

Ceļojums laikā

Tūkstoš gadu laikā Eiropa ir ārkārtīgi mainījusies.
Tas ir aizraujošs stāsts, tomēr arī ļoti garš, tāpēc šeit minēti tikai nozīmīgākie fakti.

Akmens laikmets

Aizvēsturiski alu zīmējumi Lasko alā Francijā
Aizvēsturiski alu zīmējumi Lasko alā Francijā
Wikimedia

Sākumā eiropieši bija mednieki un vācēji. Uz dažu alu sienām viņi izveidoja brīnišķīgus zīmējumus ar medību ainām. Ar laiku viņi apguva zemkopību, sāka audzēt lopus, kultūraugus un dzīvot ciematos.

Ieročus un darba rīkus viņi gatavoja no akmens, piemēram, asinot krama gabalus.

Bronzas un dzelzs laikmets – māka izmantot metālu

Bronzas cirvja galva
Bronzas cirvja galva

Vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras cilvēki atklāja, kā izgatavot dažādu veidu metālus, karsējot dažādus akmeņus ļoti karstā ugunī. Bronza, kas ir vara un alvas maisījums, bija pietiekoši cieta, lai varētu izgatavot darbarīkus un ieročus. Zelts un sudrabs bija mīksti, bet ļoti skaisti metāli, un tos varēja izmantot, darinot greznumlietas.

Vēlāk atklāja vēl cietāku metālu – dzelzi. Vislabākais metāla veids bija tērauds, kas bija ciets un izturīgs, tāpēc no tā varēja izgatavot labus zobenus. Taču iegūt tēraudu bija ļoti sarežģīti, tāpēc labu zobenu bija ļoti maz un tie bija vērtīgi.

Šī grieķu vāze sarkanfigūru stilā ir no aptuveni 530. gada pirms mūsu ēras
Šī grieķu vāze sarkanfigūru stilā ir no aptuveni 530. gada pirms mūsu ēras

Senā Grieķija
(aptuveni 2000. līdz 200. gads pirms mūsu ēras)

Grieķijā apmēram pirms 4000 gadu cilvēki sāka būvēt pilsētas. Sākumā tajās valdīja karaļi. Vēlāk, ap 500. gadu pirms mūsu ēras, Atēnās tika ieviesta demokrātija, kas nozīmē “tautas vara”. (Lēmumus vairs nepieņēma karalis, bet gan atēnieši ar balsošanu.) Demokrātija ir svarīga eiropiešu ideja, kas izplatījās visā pasaulē.

Citas lietas, ko mums devuši senie grieķi:

Platons, viens no pasaules lielajiem domātājiem
Platons, viens no pasaules lielajiem domātājiem
© Marie-LanNguyen/Wikimedia

  • brīnišķīgi stāsti par dieviem un varoņiem, kariem un piedzīvojumiem;
  • eleganti tempļi, marmora statujas un skaista keramika;
  • olimpiskās spēles;
  • labi būvēti teātri, lieliski rakstnieki, kuru lugas tiek uzvestas vēl šodien;
  • skolotāji, piemēram, Sokrats un Platons, kuri mācīja cilvēkus domāt loģiski;
  • matemātiķi, piemēram, Eiklīds un Pitagors, kuri izstrādāja matemātiskās sistēmas un likumus;
  • zinātnieki, piemēram, Aristotelis (kurš pētīja augus un dzīvniekus) un Eratostēns (kurš pierādīja, ka zeme ir apaļa, un izrēķināja, cik liela tā ir).

Romas impērija
(aptuveni 500. gads pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 500. gadam)

Roma sākumā bija tikai ciems Itālijā. Taču romieši bija ļoti labi organizēti, viņu armija bija ļoti prasmīga kaujās, un pakāpeniski viņi iekaroja visas valstis ap Vidusjūru. Visbeidzot Romas impērija sniedzās no Ziemeļanglijas līdz Sahāras tuksnesim un no Atlantijas okeāna līdz Āzijai.

Šie ir tikai daži piemēri no tā, ko mums devuši romieši:

Romiešu akvedukts, kas saglabājies līdz mūsdienām: Gāras tilts Francijā
Romiešu akvedukts, kas saglabājies līdz mūsdienām: Gāras tilts Francijā
© Alexander Barti/Pixelio
  • labi, taisni ceļi, kas savienoja visas impērijas daļas;
  • skaisti nami ar pagalmiem, centrālapkuri un mozaīkām izrakstītām grīdām;
  • stipri tilti un akvedukti (lai piegādātu ūdeni lielos attālumos);
  • pusaploces arkas, kas padarīja viņu ēkas izturīgas;
  • jauni celtniecības materiāli, piemēram, cements un betons;
  • ievērojami rakstnieki, piemēram, Cicerons un Vergilijs;
  • Romas tiesību sistēma, kas daudzās Eiropas valstīs tiek izmantota vēl šodien.
Mozaīkas veido, izmantojot mazus akmens, emaljas, stikla vai keramikas gabaliņus, un ar tām izrotā ēkas

Mozaīkas veido, izmantojot mazus akmens, emaljas, stikla vai keramikas gabaliņus, un ar tām izrotā ēkas

Viduslaiki
(aptuveni mūsu ēras 500. līdz 1500. gads)

Kad sabruka Romas impērija, dažādas ciltis iekaroja vairākas Eiropas daļas. Piemēram…

Ķelti

Pirms romiešu laikiem ķelti dzīvoja dažādās Eiropas daļās. Viņu pēcteči tagad dzīvo galvenokārt Bretaņā (Francija), Kornvolā (Anglija), Galisijā (Spānija), Īrijā, Skotijā un Velsā. Šajās Eiropas daļās ķeltu valodas un kultūra vēl joprojām ir dzīva.

Ģermāņu ciltis

Ne visas no tām apmetās Vācijā.

Vikingi bija tik prasmīgi kuģotāji, ka pat sasniedza Ameriku (tikai nevienam par to nestāstīja!)
Vikingi bija tik prasmīgi kuģotāji, ka pat sasniedza Ameriku (tikai nevienam par to nestāstīja!)
  • Angļi un sakši pārcēlās uz Angliju un tajā valdīja līdz 1066. gadam.
  • Franki iekaroja lielu daļu Eiropas, ieskaitot Franciju, ap mūsu ēras 500. un 800. gadu. Viņu visslavenākais karalis bija Kārlis Lielais (Charlemagne).
  • Goti (vestgoti un ostgoti) izveidoja Spānijas un Itālijas karalistes.
  • Vikingi dzīvoja Skandināvijā. Mūsu ēras 800. un 900. gados viņi kuģoja uz citām valstīm, laupot, tirgojoties un apmetoties vietās, kur bija lauksaimniecībai piemērota zeme.

Normaņi

Normaņi jeb “ziemeļu vīri” bija vikingi, kuri apmetās Francijā (apgabalā, ko mēs saucam par Normandiju) un 1066. gadā iekaroja Angliju. Uz slavena normandiešu gobelēna attēlotas šīs kaujas ainas. Tas tiek glabāts Francijas pilsētas Baijē muzejā.

Viduslaiku pilis tika būvētas, lai aizsargātos no ienaidniekiem
Viduslaiku pilis tika būvētas, lai aizsargātos no ienaidniekiem

Slāvi apmetās daudzās Austrumeiropas daļās un kļuva par mūsdienās slāvu valodā runājošo tautu – ieskaitot baltkrievus, bulgārus, horvātus, čehus, poļus, krievus, serbus, slovākus, slovēņus un ukraiņus – priekštečiem.

Kad ungāri IX un X gadsimtā apmetās Karpatu baseinā, viņi 1000. gadā nodibināja Ungārijas Karalisti. Viņu pēcteči tagad dzīvo Ungārijā un tās kaimiņvalstīs.

Gotiskā stila arhitektūra bija lielisks viduslaiku izgudrojums. Šeit redzama Milānas katedrāles garguja
Gotiskā stila arhitektūra bija lielisks viduslaiku izgudrojums. Šeit redzama Milānas katedrāles garguja
© SXC

Viduslaikos karaļi un aristokrāti Eiropā bieži strīdējās un bija ļoti daudz karu. (Tas bija laiks, kad bruņinieki devās cīņā zirga mugurā.) Lai sevi aizsargātu no uzbrukumiem, karaļi un aristokrāti dzīvoja lielās pilīs ar biezām akmens sienām. Dažas pilis bija tik izturīgas, ka ir saglabājušās līdz pat mūsdienām.

Skats ar milzīgo viduslaiku mošeju Kordovā (Spānija)
Skats ar milzīgo viduslaiku mošeju Kordovā (Spānija).
© Dieter Scütz/Pixelio

Viduslaikos par galveno reliģiju Eiropā kļuva kristietība, un šajā laika periodā gandrīz visur tika celtas baznīcas. Dažas no tām ir ļoti iespaidīgas, īpaši lielās katedrāles ar augstiem torņiem un logiem ar krāsainām vitrāžām.

Mūki iesaistījās lauksaimniecībā un palīdzēja to attīstīt visā Eiropā. Viņi izveidoja arī skolas un izgatavoja grāmatas ar skaistām ilustrācijām. Viņu klosteros bieži vien bija bibliotēkas, kurās no seniem laikiem bija saglabātas svarīgas grāmatas.

Spānijas dienvidos, kur galvenā reliģija bija islāms, valdnieki uzbūvēja skaistas mošejas un minaretus. Visslavenākās mošejas, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām, ir mošeja Kordovā un Hiraldas minarets Seviljā – tās abas atrodas Spānijā.

Renesanse
(aptuveni 1300. līdz 1600. gads)

Viena no pasaulē slavenākajām statujām: Mikelandželo “Dāvids”
Viena no pasaulē slavenākajām statujām: Mikelandželo “Dāvids”
© David Gaya/Wikimedia

Viduslaikos lielākā daļa cilvēku neprata ne lasīt, ne rakstīt un viņi zināja tikai to, ko iemācījās baznīcā. Tikai klosteros un universitātēs bija kopijas no grāmatām, ko sarakstījuši senie grieķi un romieši. Taču XIV un XV gadsimtā studenti sāka atkal pievērsties senajām grāmatām. Viņi bija pārsteigti par lieliskajām idejām un zināšanām, ko tajās atrada, un ziņas sāka izplatīties.

Viena no lieliskajām renesanses gleznām: Botičelli “Venēra”
Viena no lieliskajām renesanses gleznām: Botičelli “Venēra”
Wikimedia

Ļoti lielu interesi sāka izrādīt turīgi un izglītoti cilvēki, piemēram, Florencē (Itālija). Viņi varēja atļauties iegādāties grāmatas, īpaši – kad Eiropā tika izgudrota grāmatu iespiešana (1445. g.), un viņi iemīlēja seno Grieķiju un Romu. Šie cilvēki projektēja mājas pēc romiešu piļu paraugiem, maksāja talantīgiem māksliniekiem un skulptoriem, lai izgreznotu šīs mājas ar ainām no grieķu un romiešu stāstiem, veidoja dievu, varoņu un imperatoru skulptūras.

Zudusī skaistuma un gudrības pasaule bija atkal atklāta. Tāpēc arī mēs šo laika periodu saucam par renesansi (tas nozīmē “atdzimšana”). Šis laika periods pasaulei deva:

  • lieliskus gleznotājus un skulptorus, piemēram, Mikelandželo un Botičelli;
  • talantīgus arhitektus, piemēram, Bruneleski;
  • apbrīnojamo izgudrotāju un mākslinieku Leonardo da Vinči;
  • lielus domātājus, piemēram, Tomasu Moru, Erasmu, Montēņu;
  • zinātniekus, piemēram, Koperniku un Galileju (kurš atklāja, ka zeme un citas planētas griežas ap sauli);
  • skaistas celtnes, piemēram, pilis Luāras ielejā;
  • jaunu interesi par cilvēkam iespējamiem sasniegumiem.
Leonardo da Vinči uzprojektēja šo “helikopteru” pirms 500 gadiem!
Leonardo da Vinči uzprojektēja šo “helikopteru” pirms 500 gadiem!
Wikimedia

Rūpnieciskā revolūcija
(aptuveni 1750. līdz 1880. gads)

Pirms apmēram 250 gadiem Eiropas rūpniecības pasaulē sākās jauna revolūcija. Tas viss sākās ar enerģētikas krīzi. Tūkstošiem gadu cilvēki dedzināja malku un kokogles. Taču tad Eiropā sāka izsīkt meži! Ko vēl viņi varētu izmantot par kurināmo?

Henrijs Besemers – modernās tērauda ražošanas izgudrotājs
Henrijs Besemers – modernās tērauda ražošanas izgudrotājs
Wikimedia

Atbilde bija – akmeņogles. Eiropā to bija pietiekoši daudz, un ogļrači tās sāka rakt. Ar oglēm darbināja jaunizgudrotos tvaika motorus. Tās varēja arī apdedzināt un pārveidot koksā, kas ir daudz tīrāks kurināmais – ideāls dzelzs un tērauda izgatavošanai.

Pirms apmēram 150 gadiem anglis vārdā Henrijs Besemers izgudroja domnu, kas varēja saražot lielu daudzumu tērauda par samērā mazām izmaksām. Drīz Eiropā to ražoja lielos daudzumos, un tas mainīja pasauli! Lētais tērauds deva iespēju būvēt debesskrāpjus, lielus tiltus, okeānu lainerus, automašīnas, ledusskapjus… Arī spēcīgus lielgabalus un bumbas.

Ievērojami atklājumi un jaunas idejas
(aptuveni 1500. līdz 1900. gads)

Kristofora Kolumba kuģu modeļi
Kristofora Kolumba kuģu modeļi
© E.Benjamin Andrews

Renesanses laikā Eiropas tirgoņiem ļoti nozīmīga kļuva tirdzniecība ar tālām zemēm. Piemēram, viņi pārdeva preces Indijā un atpakaļ veda vērtīgas garšvielas un dārgakmeņus. Taču ceļošana pa sauszemi bija ļoti sarežģīta, un tai vajadzēja daudz laika, tāpēc tirgoņi vēlējās sasniegt Indiju, ceļojot pa jūru. Bija tikai viena problēma – viņu ceļā bija Āfrika, un tā ir ļoti liela!

Vasko da Gama – pirmais cilvēks, kurš kuģoja no Eiropas un Indiju
Vasko da Gama – pirmais cilvēks, kurš kuģoja no Eiropas un Indiju
© Gregorio Lopes

Tomēr, ja pieņēma, ka pasaule patiešām ir apaļa (cilvēki tam pamazām sāka ticēt), Eiropas kuģiem vajadzēja varēt sasniegt Indiju, kuģojot rietumu virzienā. 1492. gadā Kristofors Kolumbs un viņa jūrnieki atstāja Spānijas krastus un šķērsoja Atlantijas okeānu. Taču tā vietā, lai sasniegtu Indiju, viņi atklāja Bahamu salas (salas, kas atrodas Karību jūrā, netālu no Amerikas krastiem).

Dodo, nelidojošs putns, kurš kādreiz dzīvojis vienā no Indijas okeāna salām. To iznīcināja eiropiešu kolonisti
Dodo, nelidojošs putns, kurš kādreiz dzīvojis vienā no Indijas okeāna salām. To iznīcināja eiropiešu kolonisti
Wikimedia

Drīz sekoja citi pētnieki. 1497. un 1498. gadā Vasko da Gama, portugāļu flotes virsnieks, bija pirmais eiropietis, kurš sasniedza Indiju, kuģojot apkārt Āfrikai. 1519. gadā cits portugāļu pētnieks – Fernāns Magelāns, kas darbojās Spānijas karaļa labā, vadīja eiropiešu pirmo ceļojumu apkārt pasaulei!

Čārlzs Darvins 1859. gadā nāca klajā ar evolūcijas teoriju
Čārlzs Darvins 1859. gadā nāca klajā ar evolūcijas teoriju
© Julia Margaret Cameron

Drīz pēc tam eiropieši pētīja Karību salas un Ameriku (viņi to sauca par jauno pasauli) un nodibināja tur kolonijas. Citiem vārdiem sakot, viņi pārņēma zemi, uzskatot, ka tā pieder viņu dzimtenei Eiropā. Eiropieši ņēma līdzi savu ticību, ieražas un valodu, un tādā veidā angļu un franču valoda kļuva par galvenajām valodām Ziemeļamerikā, savukārt spāņu un portugāļu valoda Centrālamerikā un Dienvidamerikā.

Ritēja laiks, un eiropieši kuģoja arvien tālāk un tālāk – uz Ķīnu, Japānu, Dienvidaustrumāziju, Austrāliju un Okeāniju. Jūrnieki, atgriežoties no šīm tālajām zemēm, stāstīja par savādām radībām, kas ļoti atšķiras no dzīvniekiem Eiropā. Zinātnieki vēlējās izpētīt šīs vietas un atvest Eiropas muzejiem no turienes dzīvniekus un augus. XIX gadsimtā eiropiešu zinātnieki devās tālāk Āfrikā, un līdz 1910. gadam eiropieši bija kolonizējuši lielāko daļu Āfrikas kontinenta.

Vienlaikus Eiropas zinātnieki arvien vairāk un vairāk pētīja, kā darbojas pasaule. Ģeologi, kas pētīja iežus un fosilijas, sāka domāt, kā veidojusies Zeme un cik veca tā patiesībā ir. Divi slaveni zinātnieki – Žans Batists Lamarks (Francijā) un Čārlzs Darvins (Anglijā) – beidzot secināja, ka dzīvnieki un augi ir attīstījušies evolūcijas gaitā, t. i., miljoniem gadu laikā pārveidojušies no vienas sugas citā.

XVIII gadsimtā cilvēki sāka uzdot arī citus svarīgus jautājumus – kā būtu jāpārvalda valstis, kādas tiesības un brīvības pienākas cilvēkiem. Rakstnieks Žans Žaks Ruso teica, ka visiem ir jābūt vienlīdzīgiem. Cits rakstnieks – Voltērs – teica, ka pasaule būtu labāka, ja saprāts un zināšanas aizstātu nezināšanu un māņticību.

Šis jauno ideju laikmets, ko sauc par apgaismību, dažās valstīs izraisīja lielas pārmaiņas, piemēram, Franču revolūciju 1789. gadā, kad tauta nolēma, ka pār to turpmāk vairs nevaldīs karaļi un karalienes. Viens no revolūcijas saukļiem bija “brīvība, vienlīdzība un brālība”, un tas ar laiku kļuva par Francijas valsts devīzi.

Voltērs, viens no slavenākajiem apgaismības laikmeta rakstniekiem
Voltērs, viens no slavenākajiem apgaismības laikmeta rakstniekiem
© Catherine Lusurier

Modernais laikmets
(no aptuveni 1880. gada līdz mūsdienām)

Citi eiropiešu izgudrojumi XIX un XX gadsimtā palīdzēja izveidot pasauli tādu, kādu mēs to pazīstam šodien. Piemēram:

Pirmais telefons – to izgudroja Aleksandrs Greiems Bells, dzimis Skotijā. Šodien Eiropā ražo modernākos mobilos telefonus
Pirmais telefons – to izgudroja Aleksandrs Greiems Bells, dzimis Skotijā. Šodien Eiropā ražo modernākos mobilos telefonus
© Zubro/Wikimedia
1886 Degvielas motori
1901 Pirmās radio ziņas
1909 Bakelīts, pirmā plastmasa
1912 Neona apgaismojums
XX gs. 20. gadi Televīzija un automaģistrāles
1935 Radars un lodīšu pildspalva
1937 Šķīstošā kafija
1939 Pirmās reaktīvās lidmašīnas
XX gs. 40. gadi Pirmais dators
XX gs. 80. gadi Globālais tīmeklis

Šodien apmēram ceturtdaļa cilvēku, kuri strādā Eiropā, ražo lietas, kas ir nepieciešamas mūsdienu dzīvei: pārtiku un dzērienus, mobilos telefonus un datorus, apģērbu un mēbeles, veļas mazgājamās mašīnas un televizorus, automašīnas, autobusus, smagās mašīnas un daudz citas lietas.

Vairums darba ņēmēju Eiropā strādā pakalpojumu sfērā. Citiem vārdiem sakot, viņi strādā veikalos un pasta iestādēs, bankās un apdrošināšanas uzņēmumos, viesnīcās un restorānos, slimnīcās un skolās utt., pārdodot lietas vai sniedzot cilvēkiem nepieciešamos pakalpojumus.

Mācīties no vēsturē gūtās pieredzes

Skumji, bet stāsts par Eiropu nav tikai par lieliskiem sasniegumiem, ar ko mēs varam lepoties. Ir arī lietas, par ko ir kauns. Gadsimtu laikā Eiropas tautas savā starpā ir karojušas briesmīgos karos. Parasti karoja par varu, īpašumiem vai reliģiju.

Eiropiešu kolonisti nogalināja miljoniem vietējo iedzīvotāju citos kontinentos, karojot ar viņiem vai pret viņiem slikti izturoties, vai nejauši izplatot eiropiešu slimības. Eiropieši arī paverdzināja miljoniem afrikāņu.

No šīm briesmīgajām kļūdām ir jāmācās. Eiropā tirdzniecību ar vergiem aizliedza XIX gadsimta sākumā. Kolonijas atguva brīvību XX gadsimta sākumā. Un beidzot Eiropā atkal bija miers.

Lai uzzinātu, kā tas notika, lasiet nodaļu “Apvienojot ģimeni – stāsts par Eiropas Savienību”.

Karš…

Diemžēl eiropiešu saimē ir bijis daudz strīdu. Bieži tie bijuši par to, kurš pārvaldīs valsti vai kurai valstij piederēs kāds zemes gabals. Dažreiz valdnieks vēlējās iegūt vairāk varas, iekarojot kaimiņvalstis, vai pierādīt, ka viņa tauta ir stiprāka un labāka nekā pārējās.

Tā vai citādi Eiropā simtiem gadu bija lieli kari. Šajā kontinentā XX gadsimtā sākās divi lieli kari, bet tie izplatījās un iesaistīja valstis visā pasaulē. Tāpēc tos sauc par pasaules kariem. Tajos gāja bojā miljoniem cilvēku, tie sagrāva Eiropu un padarīja to nabadzīgu.

Vai var kaut ko darīt, lai tas neatkārtotos? Vai eiropieši kādreiz iemācīsies kopīgi pārrunāt notiekošo tā vietā, lai karotu?

Atbilde ir jā.

Tas ir mūsu nākamās nodaļas stāsts: stāsts par Eiropas Savienību.

… un miers

Mēs, eiropieši, piederam pie dažādām valstīm ar dažādām valodām un tradīcijām, ieražām un ticējumiem. Tomēr mēs kopā veidojam lielu, vienotu saimi dažādu iemeslu dēļ.

Lūk, daži no tiem.

  • Mēs tūkstošiem gadu esam dzīvojuši vienā kontinentā.
  • Daudzas mūsu valodas ir radniecīgas.
  • Daudziem cilvēkiem katrā valstī ir priekšteči citās valstīs.
  • Mūsu tradīcijām, ieražām un svētkiem bieži ir viena izcelsme.
  • Mēs kopīgi baudām skaisto mūziku un mākslu, lugas un stāstus, ko cilvēki no visas Eiropas mums gadsimtu gaitā ir snieguši.
  • Gandrīz ikviens eiropietis tic tādām vērtībām kā godīgums, labi kaimiņi, uzskatu brīvība, cieņa vienam pret otru un rūpes par grūtībās nonākušajiem.
  • Mēs priecājamies par to, kas ir atšķirīgs un īpašs mūsu pašu valstī un reģionā, bet mēs izbaudām arī to, kas mums ir kopīgs.

Stāsts par Eiropas Savienību

Otrais pasaules karš beidzās 1945. gadā. Tas bija šausmīgas iznīcības un nogalināšanas laiks, un tas sākās Eiropā. Kā Eiropas valstu līderi varētu apturēt šādu notikumu atkārtošanos? Viņiem bija nepieciešams ļoti labs plāns, kāds vēl nekad nebija bijis īstenots.

Pavisam jauna ideja

Žans Monē
Žans Monē
© EU

Par to daudz domāja francūzis Žans Monē. Viņš saprata, ka valstij ir nepieciešamas divas lietas, lai tā varētu karot: dzelzs tērauda ražošanai (lai varētu taisīt tankus, ieročus, bumbas utt.) un ogles, kas dod enerģiju rūpnīcām un dzelzceļiem. Eiropā bija daudz ogļu un tērauda. Tāpēc Eiropas valstīm bija viegli ražot ieročus un iesaistīties karā.

Tā Žans Monē nāca klajā ar ļoti drosmīgu jaunu ideju. Viņa ideja bija, ka Francijas un Vācijas valdībām un, iespējams, arī citām Eiropas valstīm vairs nevajadzētu pašām pārvaldīt savas ogļu un tērauda ražotnes. Tā vietā šīs ražotnes vajadzētu pārvaldīt visu iesaistīto valstu pārstāvjiem, un tām vajadzētu apsēsties pie kopīga sarunu galda, apspriesties un kopīgi pieņemt lēmumus. Tādējādi karš starp šīm valstīm nebūtu iespējams!

Robērs Šūmans
Robērs Šūmans
© EU

Žanam Monē šķita, ka viņa plāns patiešām varētu izdoties, ja vien Eiropas līderi būtu ar mieru to izmēģināt. Viņš runāja par to ar savu draugu Robēru Šūmanu, kurš bija ministrs Francijas valdībā. Robērs Šūmans uzskatīja, ka tā ir lieliska ideja, un viņš par to pirmoreiz runāja nozīmīgā runā 1950. gada 9. maijā.

Šī runa pārliecināja ne tikai Francijas un Vācijas valstsvīrus, bet arī politiķus no Beļģijas, Itālijas, Luksemburgas un Nīderlandes. Viņi nolēma apvienot ogļu un tērauda ražotnes un izveidot apvienību, ko nosauca par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Tā palīdzētu nodrošināt mieru un no jauna uzbūvēt karā iznīcināto Eiropu. EOTK tika nodibināta 1951. gadā.

Kopējais tirgus

Garlaikošanās uz robežas… Šādas rindas bija pierasta lieta Eiropas dzīvē
Garlaikošanās uz robežas… Šādas rindas bija pierasta lieta Eiropas dzīvē
© Keystone

Šīs sešas valstis tik labi sadarbojās savā starpā, ka drīz tika nolemts izveidot vēl vienu apvienību, ko nosauca par Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK). Tā tika nodibināta 1957. gadā.

“Ekonomika” nozīmē “saistīts ar tautsaimniecību” – citiem vārdiem sakot, saistīts ar naudu un uzņēmējdarbību, nodarbinātību un tirdzniecību.

Viena no galvenajām EEK valstu idejām bija izveidot “kopējo tirgu”, lai būtu vieglāk tirgoties savā starpā. Līdz tam kravas mašīnām, vilcieniem un liellaivām, kas pārvadāja preces no valsts uz valsti, vajadzēja apstāties uz robežas, pārbaudīt dokumentus un maksāt naudu, ko sauc par muitas nodevām. Tas aizkavēja tirgošanos un sadārdzināja no ārzemēm ievestās preces.

Kopējā tirgus mērķis bija atbrīvoties no šīm pārbaudēm, kavēkļiem uz robežas un muitas nodevām, ļaujot valstīm tirgoties citai ar citu, it kā tās būtu viena valsts.

Pārtika un lauksaimniecība

Šādu tehniku izmanto kviešu un citu graudaugu ražas novākšanai
Šādu tehniku izmanto kviešu un citu graudaugu ražas novākšanai
© Randy Wells/Corbis

Otrais pasaules karš ļoti apgrūtināja pārtikas ražošanu un tās importu no citiem kontinentiem Eiropā. Eiropā pat trūka pārtikas XX gs. piecdesmito gadu sākumā. Tāpēc EEK nolēma maksāt lauksaimniekiem, lai viņi ražotu vairāk pārtikas, un nodrošināt viņiem atbilstošus ienākumus no lauksaimniecības.

Šo vienošanos sauca par kopējo lauksaimniecības politiku (jeb KLP). Tā darbojās ļoti labi. Patiesībā lauksaimnieki pat saražoja pārāk daudz pārtikas, tāpēc šo vienošanos vajadzēja mainīt. Mūsdienās saskaņā ar KLP lauksaimniekiem maksā arī par to, lai viņi sakoptu laukus.

No EEK uz Eiropas Savienību

Šajā fotogrāfijā redzams, kā Grieķijas valdība paraksta līgumu par valsts dalību ES
Šajā fotogrāfijā redzams, kā Grieķijas valdība paraksta līgumu par valsts dalību ES
© EU

Kopējais tirgus drīz vien cilvēku dzīvi EEK padarīja vienkāršāku.

Viņiem bija vairāk naudas tērēšanai, vairāk pārtikas un lielāka preču daudzveidība veikalos. Citas kaimiņvalstis to redzēja, un pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados dažas no tām izteica vēlēšanos piebiedroties apvienībai.

Vides aizsardzība ietver gaisa piesārņojuma samazināšanu, piemēram, izmantojot vēju, lai ražotu elektroenerģiju
Vides aizsardzība ietver gaisa piesārņojuma samazināšanu, piemēram, izmantojot vēju, lai ražotu elektroenerģiju.

Pēc vairāku gadu ilgām pārrunām 1973. gadā pievienojās Apvienotā Karaliste*, Dānija un Īrija. Pēc tam 1981. gadā pienāca Grieķijas kārta, un tai sekoja Portugāle un Spānija 1986. gadā, Austrija, Somija un Zviedrija 1995. gadā.

Policists un viņa suns pārbauda, vai bagāžā nav narkotiku
Policists un viņa suns pārbauda, vai bagāžā nav narkotiku

Apvienībā jau bija 15 biedru.

Gadu gaitā apvienība mainījās. Līdz 1992. gada beigām tika pabeigta “vienotā tirgus” veidošana (tas kļuva pazīstams ar šo nosaukumu) un paveiktas daudzas citas lietas. Piemēram, EEK valstis kopā strādāja pie vides aizsardzības, visā Eiropā būvēja labākus ceļus un dzelzceļus. Turīgākās valstis palīdzēja nabadzīgākajām ceļu būvē un citos nozīmīgos projektos.

Lai vienkāršotu ceļotāju dzīvi, lielākā daļa EEK valstu pārtrauca pasu kontroli pie savām robežām. Persona, kas dzīvo vienā no dalībvalstīm, varēja brīvi ceļot, dzīvot un atrast darbu citā dalībvalstī. Valdības apsprieda arī citas jaunas idejas – piemēram, kā policisti dažādās valstīs varētu sadarboties, lai notvertu noziedzniekus, narkotiku kontrabandistus un teroristus.

Īsumā, apvienība bija kļuvusi pavisam citāda un daudz vienotāka, tāpēc 1992. gadā tika nolemts mainīt tās nosaukumu uz “Eiropas Savienība” (ES).

Apvienot saimi

Pa to laiku ārpus ES robežām risinājās aizraujoši notikumi. Daudzus gadus Eiropas rietumu un austrumu daļa bija atdalītas viena no otras. Austrumu daļas vadītāji ticēja valsts iekārtai, ko sauc par komunismu, un iedzīvotājiem tur klājās grūti. Cilvēki bija apspiesti, un daudzus, kuri atklāti iestājās pret valdošo režīmu, nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm.

Cilvēkiem aizvien vairāk bēgot no austrumiem uz rietumiem, austrumu valstu vadītājus sāka mākt bažas. Viņi uzcēla augstus žogus un mūrus, piemēram, Berlīnes mūri, lai iedzīvotāji nevarētu pamest valsti. Daudzi, kas mēģināja šķērsot robežu bez atļaujas, tika nošauti. Atšķirtība bija tik pilnīga, ka to mēdza dēvēt par dzelzs priekškaru.

27 ES dalībvalstu karogi
1989. gads: Berlīnes mūra nojaukšana

Visbeidzot 1989. gadā atšķirtība beidzās. Berlīnes mūris tika nojaukts, un dzelzs priekškars vairs nepastāvēja. Drīz Vācija atkal tika apvienota. Cilvēki no Eiropas centrālās daļas un austrumdaļas paši ievēlēja jaunas valdības un atbrīvojās no vecās, stingrās komunisma sistēmas.

Beidzot viņi bija brīvi! Tas bija brīnišķīgs un priecīgs laiks.

Valstis bija atguvušas brīvību un sāka interesēties par pievienošanos Eiropas Savienībai, un drīz vien daudzas valstis kandidēja uz dalību ES.

Pirms valsts var pievienoties Eiropas Savienībai, tās ekonomikai ir jābūt sakārtotai. Valstij ir jābūt arī demokrātiskai – citiem vārdiem sakot, cilvēkiem ir jābūt tiesīgiem ievēlēt pašiem savu valdību. Tai ir jāievēro cilvēktiesības. Cilvēktiesības nozīmē to, ka katram ir tiesības izteikt savu viedokli, nevienu nedrīkst turēt cietumā bez taisnīga tiesas sprieduma, cilvēkus nedrīkst spīdzināt, kā arī citas svarīgas tiesības.

1989. gads: Berlīnes mūra nojaukšana
27 ES dalībvalstu karogi

Bijušās komunistiskās valstis smagi strādāja, lai izpildītu prasības, un pēc dažiem gadiem astoņas no šīm valstīm to bija paveikušas – Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

Tās pievienojās ES 2004. gada 1. maijā reizē ar divām Vidusjūras salām – Kipru un Maltu. 2007. gada 1. janvārī Eiropas Savienībai pievienojās vēl divas bijušās komunistiskās valstis – Bulgārija un Rumānija. Horvātija pievienojās ES 2013. gada 1. jūlijā, un tādējādi kopā ir 28 valstis.

Nekad iepriekš tik īsā laikā ES nebija pievienojušās tik daudzas valstis. Tā ir īsta “ģimenes apvienošanās”, kas saved kopā Eiropas austrumu, centrālo un rietumu daļu.

2016. gada jūnijā Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, un 2020. gadā kopējais ES dalībvalstu skaits bija 27.

Ko dara Eiropas Savienība

ES cenšas dzīvi padarīt labāku. Lūk, daži no veidiem, kā tas notiek.

Klimata pārmaiņas un vide

Piesārņojumam nav robežu, tāpēc Eiropas valstis sadarbojas, lai aizsargātu vidi
Piesārņojumam nav robežu, tāpēc Eiropas valstis sadarbojas, lai aizsargātu vidi
© Javier Larrea /Van Parys

Vide pieder ikvienam, tāpēc valstīm ir jāsadarbojas, lai to aizsargātu. ES ir noteikumi par piesārņošanas apturēšanu un, piemēram, savvaļas putnu aizsardzību. Šie noteikumi attiecas uz visām ES valstīm, un to valdībām ir jārūpējas par to, lai šie noteikumi tiktu ievēroti.

Klimata pārmaiņas, ko sauc arī par globālo sasilšanu, ir vēl viena problēma, ko valstis nevar atrisināt vienas pašas. Tāpēc ES valstis ir piekritušas kopīgi strādāt, lai samazinātu savu saražoto emisiju daudzumu, kas kaitē atmosfērai un izraisa globālo sasilšanu. ES arī cenšas ietekmēt citas valstis rīkoties tāpat.

Eiro

Daudzās Eiropas valstīs izmanto eiro
Daudzās Eiropas valstīs izmanto eiro
© Harald Reiss/Pixelio

Kādreiz katrai valstij Eiropā bija sava nauda jeb valūta. Tagad ir kopīga valūta, eiro, ko var ieviest jebkura ES valsts, kas tam ir gatava. Kopīga valūta vienkāršo uzņēmējdarbību, ceļošanu un iepirkšanos visā ES, nemainot valūtu. Turklāt tā stabilizē ekonomiku krīzes laikā. Šobrīd eiro par savu valūtu izmanto 19 valstis.

Ja jūs salīdzināsiet monētas, jūs redzēsiet, ka tās vienas puses izskats reprezentē valsti, kurā tā ir izdota. Monētas otra puse ir vienāda visās valstīs.

Brīvība!

Studenti no dažādām valstīm ar ES palīdzību mācās kopā
Studenti no dažādām valstīm ar ES palīdzību mācās kopā
© SXC

Cilvēki, kas dzīvo ES, var brīvi dzīvot, strādāt un mācīties jebkurā ES valstī, kuru izvēlējušies, un ES dara visu, lai pārcelšanās uz dzīvi no vienas valsts uz otru būtu vienkārša. Kad jūs šķērsojat robežas starp lielāko daļu ES valstu, jums vairs nav nepieciešams uzrādīt pasi. ES mudina studentus un jaunus cilvēkus studēt vai piedalīties apmācībā kādā no Eiropas valstīm.

Darbs

Cilvēku izglītošana jaunām darba iespējām ir ļoti svarīga
Cilvēku izglītošana jaunām darba iespējām ir ļoti svarīga
© Javier Larrea /Van Parys

Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki varētu darīt to, kas viņiem patīk un padodas. Daļa nopelnītās naudas tiek dota slimnīcām, skolām un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei. Tāpēc ES dara visu, lai radītu jaunas un labākas darbvietas visiem, kas var strādāt. Tā palīdz cilvēkiem izveidot jaunus uzņēmumus un gādā līdzekļus, lai cilvēki varētu apgūt jaunas prasmes.

Palīdzība grūtībās nonākušiem reģioniem

ES palīdz samaksāt par jaunu ceļu būvi
ES palīdz samaksāt par jaunu ceļu būvi
© Stephen Mosweeny/Van Parys

Eiropā dzīve nav vienādi viegla visiem un visur. Dažās vietās cilvēkiem trūkst darba, jo raktuves vai fabrikas ir slēgtas. Dažos apgabalos lauksaimniecība ir sarežģīta klimata dēļ vai tirdzniecība ir apgrūtināta, jo nav pietiekami daudz ceļu un dzelzceļu.

ES cīnās ar šīm problēmām, vācot naudu no dalībvalstīm un izmantojot to, lai palīdzētu reģioniem, kas nokļuvuši grūtībās. Piemēram, tā palīdz maksāt par ceļu un dzelzceļa būvi, un tas palīdz uzņēmumiem nodrošināt cilvēkiem jaunas darbvietas.

Palīdzība nabadzīgām valstīm

ES piegādā pārtiku tiem, kam tās nepietiek
ES piegādā pārtiku tiem, kam tās nepietiek
© Annie Griffiths, Belt/Corbis

Daudzās pasaules valstīs cilvēki mirst vai dzīvo ļoti smagos apstākļos, ko radījis karš, slimības un dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces, sausums vai plūdi. Bieži šīm valstīm nav pietiekami daudz naudas, lai celtu saviem iedzīvotājiem vajadzīgās skolas un slimnīcas, ceļus un mājas.

ES šīm valstīm dod naudu un sūta uz tām strādāt skolotājus, ārstus, inženierus un citus ekspertus, lai palīdzētu uzlabot cilvēku dzīvi. Tā arī iegādājas lietas, ko šīs valstis ražo, neieturot par to muitas nodevas. Šādā veidā nabadzīgās valstis var vairāk nopelnīt.

Miers

Eiropas karogs
Eiropas karogs

Eiropas Savienība ir apvienojusi daudz draudzīgu Eiropas valstu. Ne vienmēr tās ir vienisprātis, bet tā vietā, lai karotu, ES valstu līderi kopā apsēžas pie viena galda un izrunā visas nesaskaņas.

Tā Žana Monē un Robēra Šūmana sapnis ir piepildījies.

Starp ES dalībvalstīm valda miers. ES arī palīdz saglabāt mieru ar kaimiņiem un visu pasauli.

Mēs esam apskatījuši dažas no lietām, ko dara ES: ir vēl daudz citu lietu. Faktiski dalība Eiropas Savienībā maina ikvienu mūsu dzīves sfēru. Kas ES būtu jādara vai nebūtu jādara? To izlemj ES iedzīvotāji. Kā mēs varam ietekmēt lēmumus? Uzziniet nākamajā nodaļā.

Eiropai ir pašai savs karogs un sava himna – “Oda priekam” no Bēthovena devītās simfonijas. Oriģinālā vārdi ir vācu valodā, bet, kad to izmanto kā Eiropas himnu, tai nav vārdu – tikai melodija. Jūs to varat noklausīties šeit.

Eiropas Savienības valstis

Valstis ir sakārtotas alfabētiskā secībā atbilstoši tam, kā tās tiek sauktas attiecīgās valsts valodā vai valodās (kā tas ir parādīts iekavās).

Karogs Valsts Galvaspilsēta Iedzīvotāji
Beļģija
(Belgique/België)
Brisele
(Bruxelles/Brussel)
11,4 miljoni
Bulgārija
(България/Bulgaria)
Sofija
(София/Sofia)
7,1 miljons
Čehija
(Česko)
Prāga
(Praha)
10,6 miljoni
Dānija
(Danmark)
Kopenhāgena
(København)
5,8 miljoni
Vācija
(Deutschland)
Berlīne
(Berlin)
82,8 miljoni
Igaunija
(Eesti)
Tallina
(Tallinn)
1,3 miljoni
Īrija
(Éire/Ireland)
Dublina
(Baile Atha Cliath/Dublin)
4,8 miljoni
Grieķija
(Ελλάδα/Elláda)
Atēnas
(Αθήνα/Athinai)
10,7 miljoni
Spānija
(España)
Madride
(Madrid)
46,7 miljoni
Francija
(France)
Parīze
(Paris)
66,9 miljoni
Horvātija
(Hrvatska)
Zagreba
(Zagreb)
4,1 miljons
Itālija
(Italia)
Roma
(Roma)
60,5 miljoni
Kipra
(Κύπρος/Kypros)
(Kibris)
Nikosija
(Λευκωσία/Lefkosia)
(Lefkosa)
0,9 miljoni
Latvija
(Latvija)
Rīga
(Rīga)
1,9 miljoni
Lietuva
(Lietuva)
Viļņa
(Vilnius)
2,8 miljoni
Luksemburga
(Luxembourg)
Luksemburga
(Luxembourg)
0,6 miljoni
Ungārija
(Magyarország)
Budapešta
(Budapest)
9,8 miljoni
Malta
(Malta)
Valleta
(Valletta)
0,5 miljoni
Nīderlande
(Nederland)
Amsterdama
(Amsterdam)
17,2 miljoni
Austrija
(Österreich)
Vīne
(Wien)
8,8 miljoni
Polija
(Polska)
Varšava
(Warszawa)
38,0 miljoni
Portugāle
(Portugal)
Lisabona
(Lisboa)
10,3 miljoni
Rumānija
(România)
Bukareste
(București)
19,5 miljoni
Slovēnija
(Slovenija)
Ļubļana
(Ljubljana)
2,1 miljons
Slovākija
(Slovensko)
Bratislava
(Bratislava)
5,4 miljoni
Somija
(Suomi/Finland)
Helsinki
(Helsinki/Helsingfors)
5,5 miljoni
Zviedrija
(Sverige)
Stokholma
(Stockholm)
10,1 miljons

Iedzīvotāju skaits 2019. gada janvārī.

Avots: “Eurostat“.

Kā ES pieņem lēmumus

Kā jau tu vari iedomāties, daudziem cilvēkiem ir jānopūlas, lai sekmīgi organizētu darbu Eiropas Savienībā. Kas ko dara?

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments pārstāv visus cilvēkus ES. Tas katru mēnesi tiekas Strasbūrā (Francijā), lai apspriestu un pieņemtu jaunus likumus Eiropai. Tajā ir locekļi no visām ES valstīm. Deputātu skaits ir atkarīgs no valstu lieluma – no lielajām valstīm nāk vairāk deputātu nekā no mazajām.

Eiropas Parlamenta deputātus uz pieciem gadiem ievēl vēlēšanās, kurās piedalās visi pieaugušie ES pilsoņi. Ievēlot savu Eiropas Parlamenta deputātu un runājot ar viņu, mēs katrs varam ietekmēt ES lēmumus.

Eiropadome

Eiropadomē augstākā līmeņa sanāksmēs regulāri tiekas ES valstu un valdību vadītāji, lai spriestu par notikumiem Eiropā un noteiktu Eiropas stratēģiju. Jautājumi netiek izskatīti detalizēti, piemēram, kāds būs jauna likuma teksts.

Padome

Jaunus Eiropas likumus apspriež ne tikai Eiropas Savienības Parlamenta deputāti, bet arī valdību ministri no visām ES valstīm. Kad ministri satiekas, viņi veido tā saukto Padomi.

Pēc likumprojekta apspriešanas Padome par to balso. Ir noteikts, cik balsu ir katrai valstij un cik daudz balsu vajag, lai likumu pieņemtu. Dažos gadījumos noteikumi nosaka, ka Padomei jāpieņem likums vienbalsīgi.

Kad Padome un Parlaments pieņem jaunu likumu, ES valstīm tas ir jāievēro.

Eiropas Komisija

Briselē pārstāvju grupa (pa vienam no katras ES valsts) trešdienās satiekas, lai pārrunātu, kas jādara turpmāk. Šos pārstāvjus izvēlas viņu valsts valdība, bet apstiprina Eiropas Parlaments.

Viņus sauc par komisāriem, un kopā viņi veido Eiropas Komisiju. Viņu darbs ir domāt par to, kas ir vislabāk ES kopumā, un ierosināt jaunus likumus ES. Šos likumus apstiprina gan Eiropas Parlaments, gan Padome.

Komisāriem darbā palīdz eksperti, juristi, sekretāri, tulkotāji u. c. Viņi veic Eiropas Savienības ikdienas darbu.

Tiesa

Ja valsts likumu pienācīgi nepiemēro, Eiropas Komisija brīdina valsti un var sūdzēties Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā. Tiesas darbs ir pārliecināties, ka ES likumi tiek visur vienādi ievēroti un īstenoti. No katras ES dalībvalsts Tiesā ir viens tiesnesis.

Ir arī citas cilvēku grupas (ekspertu komitejas u. tml.), kas ir iesaistītas lēmumu pieņemšanā ES, jo ir svarīgi, lai tie būtu pareizi.

Rīt…

Viens no jautājumiem, kas Eiropai pašlaik jārisina, ir labs darbs un laba nākotne jauniešiem.

Turklāt patlaban ir citas nopietnas problēmas, kuras atrisināt var tikai, ja visas pasaules valstis strādā kopā. Piemēram:

  • starptautiskā noziedzība un terorisms;
  • bads un nabadzība;
  • piesārņojums un klimata pārmaiņas.

Eiropas Savienība risina šīs problēmas, bet tik daudzām dažādām valdībām un Eiropas Parlamentam ne vienmēr ir viegli vienoties.

Turklāt daudzi cilvēki uzskata, ka vienkārša nobalsošana par savu EP deputātu reizi piecos gados neļauj īpaši ietekmēt Briselē vai Strasbūrā pieņemtos lēmumus.

… un pēc tam

Mums jāpārliecinās, ka ikviens var ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus.

Kā mēs to varam paveikt? Vai jums ir kādas labas idejas? Kādas ir svarīgākās problēmas, kuras ES būtu jārisina, un kā, jūsuprāt, tas būtu darāms?

Varbūt apspriest idejas ar skolotāju un klasesbiedriem, pierakstīt tās un aizsūtīt savam ES deputātam? ES deputāta vārdu un adresi, uz kuru rakstīt, atradīsiet šajā tīmekļa vietnē.

Jūs varat arī sazināties ar Eiropas Komisiju vai Parlamentu, rakstot uz vienu no adresēm, kas norādītas šīs grāmatas beigās, un varbūt pat sarīkot klases ekskursiju uz abām šīm iestādēm.

Šodien mēs esam Eiropas bērni, visai drīz mēs būsim Eiropas pieaugušie.

Eiropa – skaists kontinents ar aizraujošu vēsturi. Tajā ir dzīvojuši daudzi pasaulslaveni zinātnieki, izgudrotāji, mākslinieki un komponisti, kā arī populāri izklaides mākslinieki un veiksmīgi sportisti.
Gadsimtiem ilgi Eiropu mocīja kari un sašķeltība. Taču vairāk nekā pēdējos 60 gadus šis senais kontinents beidzot ir apvienojies draudzībā un vienotībā, lai Eiropu un pasauli padarītu labāku.
Šī grāmata ir paredzēta bērniem (aptuveni 9–12 gadus veciem), un tajā viss izklāstīts vienkārši un skaidri. Daudz interesantu faktu un krāsainu ilustrāciju dod spilgtu pārskatu par Eiropu un īsi izskaidro, kas ir Eiropas Savienība un kā tā darbojas.

Apciemo mūs tīmekļa vietnē


Tur atradīsi daudz interesantu viktorīnu un spēļu, ar kurām pārbaudīt savas zināšanas!

Lai veicas izpēte!

Iepazīsim Eiropu! Viktorīna

(Ieteikums: atbildes uz jautājumiem atradīsi šajā bukletā.)

 1.  Cik pasaulē ir kontinentu?  7.  Kāds materiāls, ko izmanto, lai darbinātu tvaika dzinējus, darīja iespējamu rūpniecisko revolūciju?
 2.  Kuras divas valstis savieno Monblāna tunelis?  8.  Kāds vēsturisks notikums norisinājās 1789. gadā?
 3.  Kā sauc parādību, kad putni rudenī lido uz dienvidiem un pavada ziemu siltākos reģionos?  9.  Kurā desmitgadē izgudroja datoru?
 4.  Kā sauc darbību, kad lauksaimnieki aplaista savus laukus ar ūdeni no pazemes vai upēm? 10. Cik Eiropas Savienības valstu kā savu valūtu izmanto eiro?
 5.  Nosauc jūras dzīvnieku, ko iespējams audzēt! 11. Kur atrodas Eiropas Savienības Tiesa?
 6.  Kas ir demokrātija? 12. Cik bieži notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas?

Vēlies uzspēlēt vēl kādu spēli, pārbaudīt savas zināšanas un tuvāk iepazīt Eiropu?
Dodies uz tīmekļa vietni europa.eu/learning-corner

1. Septiņi (Eiropa, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Antarktīda, Āzija un Austrālija/Okeānija) / 2. Franciju un Itāliju / 3. Migrācija / 4. Apūdeņošana / 5. Lasis, mīdijas, austeres, gliemenes / 6. Tautas vara / 7. Akmeņogles / 8. Franču revolūcija / 9. XX gs. 40. gadi / 10. 19 / 11. Luksemburgā / 12. Ik pēc pieciem gadiem

Četrdesmit slavenības no A līdz Z

Daudzi pasaulē ievērojami mākslinieki, komponisti, izklaides mākslinieki, izgudrotāji, zinātnieki un sportisti ir dzimuši Eiropā. Mēs dažus no viņiem pieminējām jau iepriekšējās nodaļās. Par dažiem, iespējams, esi dzirdējis; citi tev ir nezināmi. Mēs nevaram viņus visus iekļaut šajā grāmatā, tāpēc šeit ir tikai 40 vārdi un nosaukumi (alfabētiskā kārtībā) no dažādām Eiropas valstīm.

Alberts Einšteins
© Philippe Halsman/Belga/AFP

Zinātnieks: Vācija

Viņš 1905. gadā atklāja relativitāti – citiem vārdiem, matērijas, enerģijas un laika savstarpējo saistību.

Alfrēds Nobels
WikiCommons / Public domain

Ķīmiķis, izgudrotājs un inženieris: Zviedrija

Viņam pieder vismaz 355 izgudrojumi; zināmākais no tiem ir dinamīts. Viņš atstāja lielāko daļu savas bagātības Nobela prēmijas izveidei – tas ir apbalvojums, ko piešķir par izcilību piecās dažādās jomās.

Anna Franka
© Jewish Chron

Rakstniece: Nīderlande

Viņa ir viena no pazīstamākajiem ebreju holokausta upuriem – viņa nomira koncentrācijas nometnē 15 gadu vecumā. Viņas dienasgrāmata kļuvusi par vienu no pasaulē lasītākajām grāmatām.

Antonio Vivaldi
Wikimedia

Komponists: Itālija

Viņš ir uzrakstījis daudzus skaņdarbus, tostarp “Četrus gadalaikus” (1725).

Bono
© European UnionWikiCommons

Dziedātājs: Īrija

Bono, īstajā vārdā Pols Deivids Hjūsons, ir rokgrupas “U2” vadošais vokālists un dziesmu autors. Bono ir dedzīgs Eiropas Savienības aizstāvis un pazīstams kā sociālā taisnīguma un ilgtspējīgas attīstības aktīvists.

Džordžs Maikls
© MAXPPP

Starptautiska mēroga popzvaigzne: Kipra

Viņš kļuva slavens ar tādiem hitiem kā “Last Christmas” un ir pārdevis vairāk nekā 90 miljonu singlu visā pasaulē.

Edvards de Bono
© Corbis

Domātājs: Malta

Viņš ieviesa jēdzienu “laterālā domāšana”, un viņa slavenākais darbs ir grāmata “Sešas domāšanas cepures”.

Ernē Rubiks
WikiCommons / Babak Mansouri

Izgudrotājs un arhitekts: Ungārija

Viņš izgudroja Rubika kubiku un citas mehāniskas puzles.

Frederiks Šopēns
Wikimedia

Komponists un pianists: Polija

Viņš uzrakstījis daudz skaņdarbu klavierēm, ieskaitot slavenās “Noktirnes”.

Gabriēla “Koko” Šanele
© Man Ray

Modes dizainere: Francija

Viņas inovatīvais sieviešu apģērbs viņu padarīja par ietekmīgu personu XX gadsimta modes aprindās.

Grēta Tūnberga
© European Union

Aktīviste, Zviedrija

Bono, īstajā vārdā Pols Deivids Hjūsons, ir rokgrupas “U2” vadošais vokālists un dziesmu autors. Bono ir dedzīgs Eiropas Savienības aizstāvis un pazīstams kā sociālā taisnīguma un ilgtspējīgas attīstības aktīvists.

Hanss Kristians Andersens
© AKG

Rakstnieks: Dānija

Viņa brīnumainās pasakas, piemēram, “Neglītais pīlēns” un “Mazā nāriņa”, dāvājušas prieku bērniem vairākās paaudzēs visā pasaulē.

Helēna Rubinšteina
© Interfoto

Uzņēmēja: Polija

Viņa nodibināja “Helena Rubinstein” kosmētikas uzņēmumu, kas viņu padarīja par vienu no turīgākajām un panākumiem bagātākajām sava laika sievietēm.

Homērs
Wikimedia

Dzejnieks: Grieķija

Leģendārs senās Grieķijas dzejnieks, kuru tradicionāli uzskata par eposu “Iliāda” un “Odiseja” autoru.

Ivana Kobilka
Wikimedia

Māksliniece: Slovēnija

Slovēnijas ievērojamākā gleznotāja, gleznojusi reālisma un impresionisma stila klusās dabas, portretus un dabas ainavas.

Kati Levoranta
© Rovio

Uzņēmēja: Somija

Vadītāja uzņēmumā, kas izstrādāja visā pasaulē panākumus guvušās “Angry Birds” spēles.

Karmena Kāsa
© Pierre Vauthey/Sygma/Corbis

Modes demonstrētāja un uzņēmēja: Igaunija

Viņas fotogrāfija publicēta uz žurnāla “Vogue” vāka, un viņa piedalījusies tādu zīmolu kā “Chanel” un “Gucci” kampaņās. Viņa bijusi arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidāte.

Kristo
© Lynn Goldsmith/Corbis

Mākslinieks: Bulgārija

Slavens ar ēku, pieminekļu un pat koku ietīšanu audumā. Piemēram, 1995. gadā viņš ietina audumā Vācijas Parlamenta ēku.

Krišjānis Barons
© Jānis Rieksts

Folklorists: Latvija

Pazīstams arī kā “dainu tēvs”.

Krištianu Ronaldu
WikiCommons/
И. Хохлов/I. Khokhlov

Futbolists: Portugāle

Piecas reizes ieguvis FIFA gada spēlētāja titulu. Spēlējis "Sporting Portugal", "Manchester United", "Real Madrid" un "Juventus" komandā.

Leonardo da Vinči
Wikimedia

Gleznotājs, skulptors, arhitekts, zinātnieks, izgudrotājs un filozofs: Itālija

Viņš uzgleznoja slaveno Monas Lizas portretu un jau 1493. gadā izgudroja pirmo helikoptera modeli.

Luka Modričs
© Shutterstock

Futbolists: Horvātija

Spēlējis augstākā līmeņa klubos (Totenhemas “Hotspur” un “Real Madrid”), kā arī Horvātijas izlasē vairākos pasaules kausos un Eiropas čempionātos.

Marija Kallasa
© WikiCommons / Houston Rogers

Operdziedātāja: Grieķija

Pazīstama arī kā La Divina. Viņa bija viena no pazīstamākajām un ietekmīgākajām 20. gadsimta operdziedātājām.

Marie Skłodowska Curie
© Bettman/Corbis

Zinātniece: Polija

Kopā ar vīru Pjēru Kirī viņa atklāja rādiju – radioaktīvu metālu. Viņus 1903. gadā apbalvoja ar Nobela prēmiju fizikā.

Marlēna Dītriha
© CinemaPhoto/Corbis

Aktrise: Vācija

Viņa filmējusies daudzās filmās, ieskaitot 1956. gadā uzņemtajā filmas “80 dienās apkārt pasaulei” oriģinālajā versijā.

Mihaels Šūmahers
© European Union

Formula 1 (F-1) pilots: Vācija

Septiņkārtējs pasaules čempions, kurš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem F-1 pilotiem.

Mikalojus Konstantins Čurļonis
© RIA/Novosti

Gleznotājs un komponists: Lietuva

Viens no Lietuvas pazīstamākajiem māksliniekiem, sacerējis 250 skaņdarbu un uzgleznojis 300 gleznu.

Nadja Komaneči
© Wally McNamee/Corbis

Sportiste: Rumānija

Pirmā, kura 1976. gada olimpiskajās spēlēs vingrošanā sasniedza pilnu punktu skaitu (10 no 10).

Rafaels Nadals
WikiCommons

Tenisists: Spānija

Uzvarējis neskaitāmos augstas ranga turnīros un daudzviet uzskatīts par visu laiku labāko tenisistu.

Robērs Šūmans
© European Union

Politiķis: Luksemburga

Lai gan dzimis Luksemburgā, vēlāk viņš kļuva par Francijas premjerministru. Daudzi viņu uzskata par “Eiropas tēvu”. Šūmana deklarācija tika parakstīta 1950. gada 9. maijā, un kopš tā laika 9. maijs ir “Eiropas diena”.

Sērša Runena
© WikiCommons / Siebbi

Aktrise: Īrija

Skatuves un ekrāna zvaigzne, kas vairākas reizes nominēta “Academy Awards” balvai. Viņas fotoattēls bijis uz žurnāla “TIME Magazine” vāka, jo viņa ir viens no 10 jaunajiem cilvēkiem, kas izraudzīti kategorijā “Nākamās paaudzes līderi”.

Stromae
© WikiCommons

Mūziķis: Beļģija

Dziedātājs un dziesmu autors. Stromae 2009. gada singls “Alors on Danse” ieguva pirmo vietu topā daudzās Eiropas valstīs. Viņš ir bijis nominēts daudzām mūzikas balvām un ieguvis tās.

Štefans Baničs
© SXC

Izgudrotājs: Slovākija

Viņš 1913. gadā izgudroja izpletni.

Vāclavs Havels
© Massimo Barbaglia

Dramaturgs, politiķis un disidents: Čehija

Viņš kritizēja komunistu režīmu un vadīja tā saukto “Samta revolūciju”. Viņš bija pēdējais Čehoslovākijas prezidents un pirmais Čehijas Republikas prezidents.

Vasko da Gama
© Leemage

Pētnieks: Portugāle

Viens no sekmīgākajiem pētniekiem Eiropas atklājēju laikmetā, viņš komandēja pirmos kuģus, kas nonāca Indijā tieši no Eiropas.

Vinsents van Gogs
WikiCommons / Public domain

Mākslinieks: Nīderlande

Viens no slavenākajiem XX gadsimta māksliniekiem. Viņš ietekmējās no laikmeta impresionistiem un izveidoja pats savu unikālo stilu. Viņa slavenāko darbu vidū ir “Vāze ar divpadsmit saulespuķēm” un “Guļamistaba Arlā”.

Volfgangs Amadejs Mocarts
Wikimedia

Mūziķis: Austrija

Klasiskās mūzikas komponists, Mocarts sacerējis vairāk nekā 600 skaņdarbu un 1770. gadā, tikai 14 gadu vecumā, sacerēja savu pirmo operu.

Žanna d’Arka
Wikimedia

Vēsturiska personība: Francija

Viņa veda Francijas armiju uz vairākām būtiskām uzvarām simtgadu kara gaitā, taču vēlāk tika sagūstīta un sadedzināta uz sārta 19 gadu vecumā.

Žans Monē
© European Union

Politiķis: Francija

Izveidoja Eiropas Savienības dibināšanas pamatidejas un palīdzēja nodibināt Eiropas Ogļu un tērauda kopienu.

Žoržs Remī (Eržē)
© Belga/AFP

Komiksu grāmatu autors: Beļģija

Viņa slavenākais komikss ir “Tintina piedzīvojumi”, kuru viņš rakstīja laikā no 1929. gada līdz savai nāvei 1983. gadā.

ROKASGRĀMATA SKOLOTĀJIEM

PUBLIKĀCIJA UN IZGLĪTOJOŠA SPĒLE TIEŠSAISTĒ, KAS PAREDZĒTA BĒRNIEM VECUMĀ NO 9 LĪDZ 12 GADIEM

I. MĒRĶI

  • Rosināt skolēnu (no 9 līdz 12 gadiem) interesi par Eiropu un Eiropas Savienību.
  • Informēt skolēnus par Eiropas dzīves galvenajiem aspektiem.
  • Informēt skolēnus par Eiropas kopīgo vēsturi un attīstību.
  • Šajā saistībā minēt ES dibināšanas un attīstības gaitu.

II. SATURS

Izmantojot tekstus un attēlus, šādā secībā atsevišķās nodaļās ir apkopoti galvenie aspekti par Eiropu un dzīvi Eiropā.

  • Kontinents, kas jāatklāj – reljefkarte ar augstākajiem kalniem, lielākajiem ezeriem un garākajām upēm.
  • Pārvietošanās – dzelzceļi un autoceļi, garākie tuneļi un tilti, ceļošana ar lidmašīnām un kosmosa izpēte.
  • Valodas Eiropā – ģermāņu, romāņu un slāvu valodas, citas izcelsmes un minoritāšu valodas, romu valoda.
  • Klimats un daba – temperatūra, klimata izmaiņas, dzīvnieku un putnu migrācija, gadalaiki.
  • Zemkopība – lauksaimniecības kultūras, dzīvnieki, lauku apūdeņošana, lauku vides baudīšana.
  • Jūras – krasta līnijas, zivis un jūras zīdītājdzīvnieki, jūras tirdzniecības ceļi un zvejniecība, saglabāšana un aizsargāšana.
  • Ceļojums laikā – akmens, bronzas un dzelzs laikmets, Senā Grieķija, Romas impērija, viduslaiki, renesanse, rūpnieciskā revolūcija, ievērojami atklājumi un jaunas idejas, modernais laikmets, kolonizācija un verdzība, no kara līdz mieram.
  • Stāsts par Eiropas Savienību – no Eiropas Ogļu un tērauda kopienas līdz ES paplašināšanās procesam pēc 1989. gada.
  • Ko dara Eiropas Savienība – klimata pārmaiņas un vide, eiro, pārvietošanās brīvība, darbs un mācības, palīdzība grūtībās nonākušiem reģioniem, palīdzība nabadzīgām valstīm, miera nodrošināšana.
  • Kā ES pieņem lēmumus – ES darbība un iestādes.
  • Rīt un pēc tam – veicināt Eiropas pilsoņu demokrātisku līdzdalību.
  • Četrdesmit slavenības no A līdz Z; karte, kurā attēlota ES un tās kaimiņvalstis; viktorīna “Iepazīsim Eiropu!” un noderīgas saites skolēniem un skolotājiem.

III. MĀCĪBU PROGRAMMAS TEMATI

Ģeogrāfija: ainavu veidi; klimata ietekme; secinājumu izdarīšana, ņemot vērā pierādījumus; karšu izmantošana; atrašanās vieta un vietējie apstākļi, fiziskās un cilvēku radītās īpašības vidē; cilvēku ietekme uz vidi; ilgtspējīga attīstība.

Vēsture: cilvēku, notikumu un pārmaiņu izvietošana atbilstošos laika periodos; datumu un vārdu krājuma, kas saistīts ar attiecīgu vēstures laikposmu, izmantošana; zināšanas par cilvēku reliģisko pārliecību, izturēšanos un pieredzi pagātnē; pārmaiņu cēloņu un seku izpēte; pārmaiņas un pēctecība; pagātnes interpretācija.

Modernās svešvalodas: lasīšanas, runāšanas un klausīšanās prasmes; jēgpilna komunikācija; atšķirību un līdzību novērtēšana; izpratne par citām valstīm un kultūrām.

Sociālās un pilsoniskās prasmes: atbildība personiskajā un sabiedriskajā jomā; demokrātija; tiesības un pienākumi; sagatavošanās aktīva pilsoņa pienākumiem; etniskā identitāte; individuālā un kolektīvā izvēle un resursu izmantošana.

Matemātika: dati par iedzīvotājiem, garums, platība.

Dabaszinības: ģeoloģija, astronomija, evolūcija.

Tehnoloģija un dizains: instrumentu izmantošana, izgudrojumi, vēja enerģija.

IV. PIEMĒRI IESPĒJAMĀM AKTIVITĀTĒM KLASĒ

Ģeogrāfija

  • Izvēlieties kādu upi un apspriediet tās nozīmi ūdens aprites ciklā, kas ietver iztvaikošanu, kondensāciju, nokrišņus un ūdens savākšanu. Nosakiet kādas upes galvenās īpašības; uzzīmējiet diagrammu to ilustrācijai; izmantojiet minētās īpašības vai ūdens aprites ciklu spēlē, kurā bērni var saskaņot kartītes, uz kurām ir rakstīta attiecīgās īpašības vai parādības definīcija, ar kartītēm, uz kurām ir minēts īpašības vai parādības nosaukums. Izmantojiet “Google Earth”, lai apskatītu Eiropas upju attēlus.
  • Jautājiet, kuras Eiropas valstis skolēni ir apmeklējuši un vai viņi ir pamanījuši būtiskas ģeogrāfiskas/ainavas/klimata atšķirības utt.
  • Izpētiet transporta un tūrisma pozitīvo un negatīvo ietekmi kādā Eiropas pilsētā/piekrastes zonā. Spēlējiet lomu spēli “žurnālisti” un izpētiet (piemēram, izstrādājot anketu), kāpēc daudz vai maz cilvēku apmeklē izvēlēto pilsētu/piekrastes zonu.

Vēsture

  • Izvēlieties kādu slavenu Eiropas personību; skolēni interneta žurnālā (blogā) var aprakstīt “vienu izvēlētās slavenības dzīves dienu”, ko pēc tam citi skolēni var apskatīt.
  • Sarīkojiet diskusiju par grieķu vai romiešu vēsturisko mantojumu jūsu valstī. Uzskicējiet un izgatavojiet kādu galda spēli, piemēram, “Cirks”, izmantojot romiešu ciparus, vai izveidojiet grieķu vai romiešu “Monopola” versiju.
  • Otrais pasaules karš: pārrunājiet, kā jūsu vecvecvecāki dzīvoja Otrā pasaules kara laikā. Vai domājat, ka pēc kara viņi varēja izveidot draudzīgas attiecības ar cilvēkiem, pret kuriem bija karojuši?

Modernās svešvalodas

  • Izveidojiet vienkāršu tūrisma brošūru/rokasgrāmatu par kādu Eiropas piekrastes pilsētu citā valodā. Ierakstiet TV reklāmu vai izveidojiet brošūru, lai mudinātu cilvēkus apmeklēt šo pilsētu.
  • Atrodiet bukleta “Iepazīsim Eiropu!” versiju tajā svešvalodā, kuru mācāties. Pārtulkojiet kādu šā bukleta nodaļu no svešvalodas jūsu dzimtajā valodā un salīdziniet savu tulkojumu ar publicēto jūsu valodas redakciju. (Publikācija ir publicēts 24 valodu redakcijās, kuras visas ir atrodamas tīmekļa vietnē.)

Matemātika

  • Lietojot publicēto karti, aprēķiniet attālumus starp dažādām pilsētām un valstīm, izmantojot dažādus mērogus. Aprēķiniet laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu attiecīgo attālumu, izmantojot dažādus transporta veidus.
  • Izveidojiet kādas Eiropas pilsētas/valsts “apslēpto dārgumu karti” un norādiet dažādas atsauces koordinātas, lai apslēptos dārgumus varētu atrast.

Zinātne

  • Izpētiet klinšu iežu izturīgumu un caurlaidību. Kāda veida akmens tika izmantots, lai izveidotu dažas no jūsu pilsētas slavenajām pilsētas statujām, un kāpēc?

Tehnoloģijas

  • Izmantojiet materiālus un mazus modeļus vai priekšmetus, lai izveidotu kādu objektu, kas simbolizē jūsu pilsētu vai valsti; vai izveidojiet kāda slavena arhitektūras vai vēstures pieminekļa maketu.

Eiropas Komisija

Komunikācijas ģenerāldirektorāts, 2020. gads
Redakcionālā dienesta un mērķtiecīgu informatīvu pasākumu nodaļa

Atļauts pavairot.

PrintISBN 978-92-76-11077-4doi:10.2775/373592NA-02-19-742-LV-C
PDFISBN 978-92-76-11066-8doi:10.2775/984681NA-02-19-742-LV-N
HTMLISBN 978-92-76-11911-1doi:10.2775/787758NA-02-19-742-LV-Q

Kā sazināties ar ES

INTERNETĀ

Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa:
https://europa.eu/european-union/index_lv

KLĀTIENĒ

Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru.

Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

PA TĀLRUNI VAI E-PASTU

Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi: pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu); pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696; pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

LASĀMVIELA PAR EIROPU

ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit:
https://op.europa.eu/lv/publications.

Informāciju un brošūras par Eiropas Savienību varat saņemt arī turpmāk minētajās iestādēs.

EIROPAS KOMISIJAS PĀRSTĀVNIECĪBAS

Eiropas Komisijai ir biroji (pārstāvniecības) katrā Eiropas Savienības dalībvalstī:
https://ec.europa.eu/info/about-european-commission/contact/local-offices-eu-member-countries_lv

EIROPAS PARLAMENTA BIROJI

Eiropas Parlamentam ir sadarbības birojs katrā Eiropas Savienības dalībvalstī:
http://www.europarl.europa.eu/at-your-service/lv/stay-informed/liaison-offices-in-your-country

EIROPAS SAVIENĪBAS DELEGĀCIJAS

Eiropas Savienībai ir delegācijas arī citviet pasaulē:
https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/area/geo_lv

Uzzini vairāk par Eiropu

Eiropa

Informācija par ES visās 24 oficiālajās ES valodās:
europa.eu

Mācību stūrītis

Mācību materiāli, spēles un daudz kas cits par Eiropas Savienību un tās darbībām skolotājiem, bērniem un pusaudžiem:
europa.eu/learning-corner

Europe Direct

ES informācijas centri visā Eiropā. Tu vari uzdot jautājumus pa bezmaksas tālruni (00 800 6 7 8 9 10 11) vai e-pastu vai arī apmeklēt tavā tuvumā esošu centru:
europa.eu/european-union/contact_lv

Eiropas Savienības vēsture

Informācija un videoklipi par ES vēsturi, tostarp tās dibinātājiem:

Tava Eiropa

Palīdzība un padomi ES pilsoņiem un viņu ģimenēm:
europa.eu/youreurope/citizens/index_lv.htm

Par šo publikāciju

Brošūru “Iepazīsim Eiropu!” un tai pievienoto rokasgrāmatu skolotājiem var atrast šajās tīmekļa vietnēs:
europa.eu/learning-corner
op.europa.eu/lv/web/general-publications/publications

Eiropas Komisija
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
Redakcionālais dienests un mērķtiecīgi informatīvie pasākumi
1049 Brisele
BEĻĢIJA

Manuskripts pabeigts 2020. g. janvārī
Ilustrācijas: Birte Cordes un Ronald Köhler.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

Identifikators

Print ISBN 978-92-76-01564-2doi:10.2775/7175NA-04-19-264-LV-C
PDF ISBN 978-92-76-01533-8doi:10.2775/58980NA-04-19-264-LV-N
HTML ISBN 978-92-76-15353-5doi:10.2775/586575NA-04-19-264-LV-Q