Īpašais ziņojums
Nr.07 2018

ES pirmspievienošanās palīdzība Turcijai: līdz šim gūti tikai ierobežoti rezultāti

Par ziņojumu Kā nozīmīga partnere ārpolitikā un ES kandidātvalsts, Turcija ir ES atbalsta galvenā saņēmējvalsts ārpus Eiropas Savienības. Mēs revidējām, cik efektīvi bija izlietoti pirmspievienošanās palīdzībai piešķirtie 3,8 miljardi EUR tādās jomās kā tiesiskums, pārvaldība un cilvēkresursi. Mēs konstatējām, ka palīdzība ir kopumā labi izstrādāta un ka projekti sasniedz tiešos rezultātus. Tomēr, galvenokārt politiskās gribas trūkuma dēļ un tāpēc, ka Komisija maz izmantoja nosacījumus, ES palīdzība netika pietiekami vērsta dažu pamatvajadzību risināšanai, un bieži vien ir apdraudēta rezultātu ilgtspēja. Šo iemeslu dēļ uzskatām, ka finansējuma efektivitāte bija visai ierobežota, un, lai panāktu uzlabojumus, sniedzam vairākus ieteikumus, tostarp mērķtiecīgāk novirzīt līdzekļus un vairāk izmantot nosacījumus.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

No 2007. līdz 2020. gadam plānotā ES finansiālā palīdzība Turcijai no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) sasniedz vairāk nekā 9 miljardus EUR. Mūsu mērķis bija novērtēt IPA izstrādi un efektivitāti attiecībā uz Turciju; šā instrumenta uzdevums ir saskaņot kandidātvalsts tiesību aktus ar acquis un stiprināt tās administratīvo spēju. Mēs pētījām ar IPA I (2007.–2013. g.) un IPA II (2014.–2020. g.) saistītos plānošanas periodus un koncentrējāmies uz tādām prioritārām nozarēm kā tiesiskums, pārvaldība un cilvēkresursi (t. i., izglītības, nodarbinātības un sociālā politika), kurām piešķirtais budžets sasniedz 3,8 miljardus EUR. Ar IPA II saistīto īstenošanas kavējumu dēļ mēs varējām pētīt tikai IPA I īstenošanu, proti, pārbaudot 15 IPA I projektus, kuru vērtība sasniedza 112 miljonus EUR no 1,5 miljardiem EUR, par kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar IPA I minētajās nozarēs.

II

Mēs secinājām, ka IPA mērķus Komisija izstrādāja labi, it īpaši tāpēc, ka tā bija pienācīgi noteikusi prasības, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus ceļā uz pievienošanos ES, un bija veikusi pārliecinošus, uz nozaru pieeju balstītus novērtējumus. Tomēr praksē izmantotie IPA līdzekļi nebija pietiekami vērsti uz noteiktām pamatvajadzībām tiesiskuma un pārvaldības nozarēs, kurās jau sen bija nepieciešamas dažas ļoti svarīgas reformas. Jomās, kurās politiskā griba bija lielāka, tādās kā muita, nodarbinātība un nodokļi, IPA I projekti palīdzēja saskaņot Turcijas tiesību aktus ar acquis un stiprināt tās administratīvo spēju. Tomēr šo rezultātu ilgtspēja ir apdraudēta, par ko liecina grūtības pieejamo IPA līdzekļu izmantošanā un situācijas pasliktināšanās reformu īstenošanā. Tāpēc uzskatām, ka IPA efektivitāte bija visai ierobežota.

III

Attiecībā uz IPA izstrādi mēs konstatējām, ka IPA mērķus Komisija noteica pienācīgi, jo tie bija specifiski un atbilstīgi tiesiskajam regulējumam. Konkrētāk, IPA mērķi tiesiskuma, pārvaldības un cilvēkresursu jomās bija būtiski un balstīti uz vajadzībām, ko Turcija bija noteikusi, lai saskaņotu savus tiesību aktus ar acquis un stiprinātu administratīvo spēju.

IV

Tomēr realitātē saskaņā ar IPA I mērķiem izmantotie līdzekļi tikpat kā nebija vērsti uz noteiktām pamatvajadzībām: tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti, cīņu pret augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību, preses brīvības nodrošināšanu, interešu konfliktu novēršanu un ārējās revīzijas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi panākumi šajās jomās jau vairākus gadus ir neapmierinoši, jo Turcijas iestāžu politiskā griba nav pietiekama.

V

Komisija nolēma īstenot IPA II, piemērojot nozaru pieeju, saskaņā ar kuru IPA atbalsta nozares mēroga reformas, nevis atsevišķus projektus. Pirms šīs jaunās pieejas piemērošanas Komisija novērtēja nozaru gatavību apgūt IPA II finansējumu. Šie nozaru novērtējumi paredzēja atbilstīgu un pārliecinošu analīzi, lai noteiktu nozares, kurās var īstenot IPA II, izmantojot nozaru pieeju. Tomēr tie ne vienmēr bija visaptveroši, it īpaši saistībā ar trim no pieciem izmantotajiem novērtēšanas kritērijiem: Turcijas līdzekļu devēju koordināciju, nozares budžeta analīzi un darbības rezultātu novērtēšanas sistēmu.

VI

Papildus ES finansējumam reformu procesu var veicināt arī IPA nosacījumi. Lai gan Komisijas ziņojumos par Turciju bija uzsvērts, ka progress reformu īstenošanā aizvien ir neapmierinošs, mēs konstatējām, ka Komisija maz izmantoja IPA nosacījumus, lai atbalstītu reformas prioritārajās nozarēs, kurās virzība bija neapmierinoša. Proti, Komisija reti izmantoja tādus nosacījumus kā iespēju atjaunot IPA projektu centralizētu pārvaldību vai veikt korektīvus pasākumus, ja projektu nosacījumi nav izpildīti. Turklāt IPA II regulās nebija skaidri atspoguļota iespēja apturēt IPA I finansējumu, ja netiek ievēroti demokrātijas un tiesiskuma principi.

VII

Attiecībā uz IPA īstenošanu revidētie projekti parasti nodrošināja plānotos tiešos rezultātus, kuri palīdzēja saskaņot Turcijas tiesību aktus ar acquis un stiprināt tās administratīvo spēju, pat ja tas bieži notika ar kavēšanos. Mēs konstatējām, ka šo pozitīvo rezultātu ilgtspēja ir apdraudēta, galvenokārt politiskās gribas trūkuma dēļ, ko pastiprina darbinieku masveida atlaišana, valsts amatpersonu atstādināšana un pilsoniskajai sabiedrībai noteiktie ierobežojumi.

VIII

Tika konstatēti trūkumi projektu darbības rezultātu uzraudzībā, piemēram, Komisijas ROM sistēma dažkārt neatlasīja projektus pārbaudei un ieviestie rādītāji nebija atbilstoši vai uzticami, vai arī tiem nebija noteikta attiecīga atsauces vērtība.

IX

Vēl viens pamats bažām ir tas, ka IPA būtiski aizkavējās, jo plānošanā un īstenošanā bieži vien uzkrājās nepadarīts darbs. Tāpēc samazinājās finansējuma apjoms un Turcijas iestādēm pieejamais laiks nākamā IPA II budžeta izpildei un projektu īstenošanai, un tas vēl vairāk aizkavēs projektu konkursa un līgumu slēgšanas procedūru. Šo kavējumu iemesli bija zināmi: vāja administratīvā spēja dažās ministrijās, sagatavojot projektu priekšlikumus, pāreja uz nozaru pieeju un pārmērīga personāla mainība Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kas pārvalda lielāko daļu Turcijā izmantoto IPA līdzekļu.

X

Ziņojumā ir izklāstīti pieci kvantitatīvi novērtējami ieteikumi Turcijai sniegtās pirmspievienošanās palīdzības izstrādes un īstenošanas uzlabošanai. Turklāt revīzijas rezultāti tiks ņemti vērā, Komisijai sagatavojot IPA II vidusposma pārskatu, kā arī izstrādājot turpmākās pirmspievienošanās palīdzības programmas ES paplašināšanās procesā iesaistīto valstu labā.

Ievads

01

Turcijas Republika atrodas Eiropas un Tuvo Austrumu krustcelēs (1. attēls), tēpēc tai tradicionāli ir bijusi vadoša loma starptautiskajās attiecībās. Tā ir svarīgs ES partneris aizsardzības, ārpolitikas un tirdzniecības jomā. Bēgļu krīzes kontekstā ir pieaugusi Turcijas nozīme Eiropas Savienībai un otrādi (piemēram, dialogs par vīzu režīma liberalizāciju, 3 miljardus EUR vērtais Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā).

1. attēls

Turcijas karte ar visām četrām pilsētām, kurās tika veikti revīzijas apmeklējumi

Šajā kartē norādītās robežas, nosaukumi un apzīmējumi nenozīmē, ka tos ir apstiprinājusi vai pieņēmusi Eiropas Savienība.

Avots: Eiropas Statistikas birojs.

02

Turcijā, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 80 miljonus, dzīvo viena no lielākajām musulmaņu kopienām pasaulē, lielas kurdu un romu kopienas un vairākas reliģiskās minoritātes (kristieši, ebreji).

03

Kopš 20. gs. 50. gadiem Turcija lēni, bet neatlaidīgi virzās uz Eiropas Savienību; tā atzīst Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikciju un kopš 1999. gada ir ES kandidātvalsts1. Kopš 2002. gada vispārējām vēlēšanām valdošā ir konservatīvā Taisnīguma un attīstības partija jeb AKP2, kas pārvalda valsti premjerministra un — kopš 2014. gada — Turcijas Republikas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana (Recep Tayyip Erdoğan) vadībā.

04

Šajā laikā ES pievienošanās sarunu process ir bijis ļoti lēns, un līdz 2017. gadam tika atvērtas tikai 16 no 35 pievienošanās sarunu sadaļām (slēgta ir tikai viena sadaļa). Turcijas pievienošanās procesa statuss pa sadaļām ir norādīts II pielikumā.

05

Šo pievienošanās procesu pavada ES pirmspievienošanās palīdzība, kas ietver Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), kura mērķis ir atbalstīt kandidātvalstis, to tiesību aktus pakāpeniski saskaņojot ar ES standartiem un politiku jeb tā saukto acquis, lai tās kļūtu par ES dalībvalstīm (sk. 1. izcēlumu).

1. izcēlums

Pievienošanās ES

Spēkā esošos ES principus, politiku, tiesību aktus, praksi, saistības un mērķus ES iestādēs bieži sauc par acquis. Pievienošanās sarunās acquis sastāv no 35 dažādām pievienošanās sarunu sadaļām, kas Eiropas Savienībai jāpārrunā ar katru kandidātvalsti, tostarp Turciju. Piemēram, 23. sadaļa attiecas uz tiesu iestādēm un pamattiesībām, bet 32. sadaļa — uz finanšu kontroli un revīziju. Turklāt acquis ietver tā dēvētos Kopenhāgenas kritērijus, kas cita starpā paredz stabilas iestādes, kuras garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzību (sk. https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/policy/conditions-membership_en).

06

Partnerībā ar Turcijas iestādēm pirmspievienošanās palīdzība ietver Eiropas Komisijas finansētos projektus visdažādākajās politikas jomās, tādās kā tiesiskums, pārvaldība, lauksaimniecība un infrastruktūra (piemēram, vide un transports), un cilvēkresursu attīstību, īstenojot izglītības, nodarbinātības un sociālo politiku. Ar plānotajiem IPA I piešķīrumiem (2007.–2013. g.) 4,58 miljardu EUR apmērā un IPA II piešķīrumiem (2014.–2020. g.) 4,49 miljardu EUR apmērā (sk. III pielikumu) Turcija ir ES atbalsta galvenā saņēmējvalsts ārpus ES. Komisija pārvalda IPA, un tai palīdz dalībvalstis kā IPA II komitejas locekles3.

07

Lai gan vispārējo atbildību par IPA pārvaldību ir uzņēmusies Komisija, tā ir uzticējusi Turcijas iestādēm būtiskas IPA daļas pārvaldību saskaņā ar ES budžeta netiešās pārvaldības veidu. Izmantojot šo budžeta pārvaldības veidu, Komisija uz savu atbildību un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu budžeta pārvaldību ir deleģējusi Turcijas iestādēm4. Šī decentralizētā pieeja IPA pārvaldībai ir līdzīga vairuma ES fondu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda, dalītajai pārvaldībai, ko īsteno Komisija un ES dalībvalstis.

08

Turcijā šī pieeja paredz to, ka Turcijas iestādes uzņemas IPA līdzekļu plānošanu, īstenošanu, uzraudzību un revīziju saskaņā ar ES un valsts noteikumu kopumu. Valsts IPA koordinators atbild par koordināciju starp dažādām ieinteresētām personām Turcijā, savukārt Valsts kases Centrālā finanšu un līgumu aģentūra valsts kredītrīkotāja uzraudzībā pārvalda 87,2 % no IPA I līdzekļiem un 84,2 % no IPA II līdzekļiem5.

09

Komisija īstenoja IPA I, izmantojot tradicionālo projektu pieeju, kad finansējuma lēmumus pieņem par atsevišķiem projektiem. Nozaru pieeja ir Komisijas stratēģiskā izvēle IPA II īstenošanai. Saskaņā ar šo pieeju lēmumi par finansējumu tiek balstīti uz valsts nozaru politikas mērķiem. Pieejas nolūks ir papildināt valdības centienus nozarē, tādējādi palielinot sinerģiju un valsts atbildību par valsts politiku un lēmumiem par resursu piešķiršanu nozares ietvaros. Tādējādi IPA finansējums tiktu vērsts uz tādu valsts nozaru politikas mērķu un rezultātu sasniegšanu, kas ir būtiski pievienošanās procesam6. Nozaru pieeju piemēro katrai nozarei atsevišķi, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu.

10

Kopš 2013. gada reformu īstenošanā Turcijā ir vērojama lejupslīde. It īpaši kopš militārā apvērsuma mēģinājuma 2016. gada jūlijā Turcijā izsludinātais ārkārtas stāvoklis un plaša mēroga darbinieku atstādināšana, atlaišana un aizturēšana ir pasliktinājusi Turcijas situāciju attiecībā pret ES. Šie represīvie, pēc apvērsuma mēģinājuma veiktie pasākumi, kurus Turcijas valdība aizstāvoties dēvē par pretterorisma pasākumiem, ir ietekmējuši visu Turcijas sabiedrību: tiesu iestādes, policiju, žandarmēriju, armiju, civildienestu, akadēmiskās aprindas, skolotājus, juristus, plašsaziņas līdzekļus un uzņēmējus7.

11

Jau šo pasākumu mērogs vien ir ietekmējis Turcijas administratīvo spēju, kā arī sarežģījis un aizkavējis tās tiesību aktu saskaņošanu ar acquis. 2. izcēlumā ir aprakstīti šādu pasākumu trīs piemēri visās trijās nozarēs, uz kurām attiecas šī revīzija. 2016. gada novembrī, pasliktinoties ES un Turcijas politiskajām attiecībām, Eiropas Parlaments aicināja Komisiju un ES dalībvalstis sākt ar Turciju notiekošo pievienošanās sarunu pagaidu iesaldēšanu8.

2. izcēlums

Pēc apvērsuma Turcijā pieņemto un paziņoto pasākumu piemēri

Tiesas un valsts prokuratūra

Kopš 2016. gada jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma tika atlaisti vai uz laiku no amata atcelti 4000 tiesnešu un prokuroru, kas ir aptuveni viena trešā daļa no Turcijā tolaik strādājošo tiesnešu un prokuroru kopējā skaita. Aptuveni 2400 tika apcietināti, skarot visus tiesu varas līmeņus — no pirmās instances tiesām līdz Konstitucionālajai tiesai. Tika ziņots, ka šī masveida atlaišana un tai sekojošā jaunu tiesnešu masveida pieņemšana darbā ir “nopietns izaicinājums tiesu iestāžu darbībai un neatkarībai”9.

Civildienests: Turcijas augstākā revīzijas iestāde

Tā kā Turcijas augstākajai revīzijas iestādei papildus ārējās revīzijas funkcijām ir arī tiesas pilnvaras, tā ir svarīga valsts iestāde 23. un 32. sadaļas kontekstā. 2016. gada decembrī tās revīzijas darbinieku skaits tika samazināts par 17 %, atlaižot 166 darbiniekus, tostarp 96 revidentus, kas tika aizturēti. 2017. gada pirmajā pusē no amata uz laiku tika atcelts un aizturēts vēl 41 revidents10.

Skolas un universitātes

Līdz 2017. gada aprīlim visā valstī tika atlaisti vai uz laiku no amata atbrīvoti aptuveni 40 000 skolotāju. Tas attiecas uz visiem izglītības līmeņiem, sākot no skolām un jaunatnes organizācijām līdz augstākās izglītības iestādēm. Šīs masveida atlaišanas un atstādināšanas rezultātā daudzas iestādes tika slēgtas, un tam būs ilgstoša negatīva ietekme uz Turcijas izglītības, nodarbinātības un sociālo politiku11.

Revīzijas tvērums un pieeja

12

Mūsu mērķis bija novērtēt IPA izstrādi un īstenošanas efektivitāti Turcijā; šā instrumenta uzdevums ir saskaņot kandidātvalsts tiesību aktus ar acquis un stiprināt tās administratīvo spēju. Revīzija tika veikta ar mērķi atbildēt uz šādu jautājumu: “Vai ES pirmspievienošanās palīdzība Turcijai bija labi izstrādāta un efektīva?” Šis jautājums tika iedalīts divos galvenajos jautājumos:

  1. Vai Komisija labi izstrādāja IPA Turcijā?
  2. Vai IPA efektīvi atbalstīja prioritārās nozares Turcijā?
13

ERP pēdējais revīzijas ziņojums par pirmspievienošanās palīdzību Turcijai tika publicēts 2009. gadā12. Kopš tā laika IPA ir izmantots divos secīgos plānošanas periodos un ES un Turcijas attiecības ir būtiski attīstījušās. Šis ziņojums būtu jāizmanto, Komisijai sagatavojot IPA II vidusposma pārskatu, kā arī izstrādājot ES stratēģiju attiecībā uz Turcijai sniegtās pirmspievienošanās palīdzības piešķīrumiem saskaņā ar IPA II (2014.–2020. g.) un nākamajā plānošanas periodā.

14

Mēs koncentrējāmies uz trim prioritārajām nozarēm, kuras noteikusi Padome un kuras attiecas gan uz IPA I (2007.–2013. g.), gan IPA II (2014.–2020. g.) plānošanas periodu ar kopējo piešķīrumu 3,8 miljardu EUR apmērā13:

  1. tiesiskums, tostarp pamattiesības, iekšlietas un tieslietas, kopumā 1,2 miljardi EUR;
  2. pārvaldība, tostarp atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, valsts pārvaldes reforma un publisko finanšu pārvaldība (PFP), kopumā 1,6 miljardi EUR un
  3. cilvēkresursi, tostarp izglītība, nodarbinātība un sociālā iekļautība, kopumā 1 miljards EUR.
15

Šīm nozarēm saskaņā ar IPA I no ES līdzekļiem tika noslēgti līgumi par 1,5 miljardiem EUR. No šīs summas mēs pārbaudījām 15 projektus ar kopējo vērtību 112 miljonu EUR apmērā (7,5 %)14, kuri veidoja mūsu izlasi. Šos projektus mēs izraudzījāmies tā, lai tiktu līdzsvaroti aptvertas dažādas politikas jomas un ģeogrāfiskie reģioni, kuri saņēma pirmspievienošanās palīdzību tiesiskuma, pārvaldības un cilvēkresursu nozarēs. Mēs ņēmām vērā projektu īstenošanu, kā arī īstenošanas partneru veidus (Turcijas vai ANO organizācijas).

16

Svarīga mūsu darba daļa bija novērtēt ES programmu un projektu sasniegtos rezultātus15. Mēs vācām pierādījumus, veicot dokumentu pārbaudes un iztaujājot dažādus Komisijas dienestus, ES delegāciju Ankarā, Turcijas iestādes, starptautiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO)16. Revīzija ietvēra divas nedēļas ilgu Turcijas apmeklējumu 2017. gada martā. Tā neietvēra atbalstu, kas sniegts, izmantojot Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā17.

17

Šajā ziņojumā jebkura atsauce uz IPA attiecas gan uz IPA I, gan IPA II, ja vien nav norādīts citādi. Biežo plānošanas un īstenošanas kavējumu dēļ mēs nevarējām novērtēt IPA II projektus šai revīzijai izraudzītajās nozarēs, kuru daļa IPA II piešķīrumos sasniedz 2 miljardus EUR.

Apsvērumi

IPA mērķus Komisija izstrādāja labi, bet tā saskārās ar grūtībām, atbalstot nozares mēroga reformas, un ierobežotā apmērā izmantoja nosacījumus

18

Šajā iedaļā mēs novērtējām, vai Komisija labi izstrādāja IPA Turcijā, lai atbalstītu reformas, kas vajadzīgas ceļā uz pievienošanos ES. Konkrētāk, mēs novērtējām, vai Komisija

  1. saskaņoja savus stratēģiskos mērķus attiecībā uz Turciju ar mērķiem, kas noteikti IPA regulējumā, un ņēma vērā Turcijas vajadzības revidētajās nozarēs;
  2. pienācīgi piemēroja nozaru pieeju, lai novirzītu IPA II finansējumu, pamatojoties uz būtiskiem, pārliecinošiem un visaptverošiem IPA nozaru novērtējumiem, un
  3. noteica un piemēroja attiecīgus nosacījumus, lai veicinātu vajadzīgās reformas Turcijā.

IPA mērķus Komisija noteica pienācīgi, bet praksē dažas pamatvajadzības tiesiskuma un pārvaldības nozarē netika pietiekami ņemtas vērā

19

Savos stratēģiskajos dokumentos Komisija noteica konkrētus IPA programmas mērķus, kas ietver Turcijas spēju stiprināšanu, lai tā varētu izpildīt ES dalībvalsts saistības, un atbalstu politiskām reformām, kā arī ekonomiskai, sociālai un teritoriālai attīstībai18. Šie stratēģiskie IPA mērķi tika sīkāk izstrādāti Komisijas finansēšanas nolīgumos ar Turcijas iestādēm. Visi šie mērķi atbilda IPA juridiskajam pamatam, kurā izklāstīti IPA juridiskie mērķi attiecībā uz kandidātvalsts tiesību aktu saskaņošanu ar acquis, tostarp Kopenhāgenas kritērijiem, un tās administratīvās spējas stiprināšanu19.

20

IPA mērķi attiecībā uz visām trim prioritārajām nozarēm (tiesiskumu, pārvaldību un cilvēkresursiem) bija būtiski, jo tie pamatojās uz vajadzībām, kuras Turcija bija skaidri noteikusi valsts plānos savu tiesību aktu saskaņošanai ar acquis, daudzgadu attīstības plānos un vairāk nekā 40 valsts stratēģijās, kas izstrādātas kopš 2007. gada, lai stiprinātu administratīvo spēju.

21

Mēs aplūkojām visās trijās izraudzītajās prioritārajās nozarēs izmantotos IPA I līdzekļus un konstatējām, ka praksē dažas būtiskas reformas tiesiskuma un pārvaldības jomā, kas vajadzīgas, lai Turcija varētu pievienoties ES20, netika pietiekami ņemtas vērā, galvenokārt Turcijas iestāžu nepietiekamās politiskās gribas dēļ.

Netika pietiekami ņemtas vērā pamatvajadzības tiesiskuma nozarē
22

IPA atbalsts tiesiskuma nozarei tika izstrādāts ar mērķi veicināt visdažādāko par sensitīviem jautājumiem atbildīgo valsts struktūru, piemēram, ministriju, aģentūru, policijas spēku un tiesu iestāžu, tuvināšanu acquis, galvenokārt sniedzot konsultācijas un nodrošinot apmācību jomās, kas noteiktas Turcijas valsts plānos tās tiesību aktu saskaņošanai ar acquis, daudzgadu attīstības plānos un valsts stratēģijās.

23

Tomēr tikai 4,4 % no kopējām IPA I summām, par kurām noslēgti līgumi tiesiskuma nozarē, attiecās uz turpmāk minētajām politikas jomām, kuru progress Komisijas ikgadējos ziņojumos par Turciju kopš 2014. gada ir konsekventi novērtēts kā neapmierinošs21:

  1. tiesu iestāžu neatkarība un objektivitāte22 (noslēgti līgumi par 7,6 miljoniem EUR);
  2. cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību23 (9,5 miljoni EUR) un
  3. preses brīvība24 (2,7 miljoni EUR; sk. 3. izcēlumu).

3. izcēlums

IPA finansējums preses brīvības atbalstam (2007.–2016. g.)

Līdz 2016. gada beigām Turcijā tika īstenoti tikai divi preses brīvības projekti, izmantojot IPA I finansējumu, par ko noslēgti līgumi 2,7 miljonu EUR apmērā. IPA II periodā neviens preses brīvības projekts vēl nav īstenots. Turklāt saistībā ar IPA II Turcija noraidīja Komisijas apvienoto preses brīvības rādītāju, to raksturojot kā “nepamatotu”. Rādītājs apvieno nevalstisko organizāciju “Freedom House” un “Reportieri bez robežām” preses brīvības rādītājus, lai novērtētu ikgadējo progresu un attiecīgās valsts vietu. Pēdējos gados un jo īpaši pēc 2016. gada jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma Komisija ir sistemātiski ziņojusi par nopietniem preses brīvības pārkāpumiem Turcijā; to pašu ir darījušas organizācijas “Amnesty International”, “Freedom House” un “Reportieri bez robežām”.

24

Vēl viena pazīme, ka Komisija un Turcijas iestādes nepievērsa pietiekamu uzmanību šīm politikas jomām, ir tādu rādītāju trūkums, ko izmanto, lai novērtētu panākumus interešu konfliktu novēršanā25 un cīņā pret augsta līmeņa korupciju26.

Netika pietiekami ņemtas vērā pamatvajadzības pārvaldības nozarē
25

Pārvaldības nozarē Komisija atbalstīja ļoti konkrētas vajadzības valsts pārvaldes reformas ziņā un dažos budžeta cikla komponentos, tādos kā nodokļu iekasēšana, iekšējā revīzija un statistika, galvenokārt sniedzot konsultācijas un nodrošinot apmācību.

26

Tomēr, neraugoties uz ārējās revīzijas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi pievienošanās procesā un to lomu cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, IPA neparedzēja ārējās revīzijas stiprināšanu un pārāk maz pievērsās Turcijas spējai sadarboties ar pilsonisko sabiedrību27. Lai gan Komisijai bija zināmas Turcijas PSO lielās vajadzības, piešķirtā finansējuma apjoms joprojām bija neliels, jo Turcijas iestāžu spēja to apgūt bija ierobežota (sk. 4. izcēlumu).

4. izcēlums

IPA finansējums Turcijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam (2007.–2016. g.)

Nevienā valsts stratēģijā nav ņemtas vērā pilsoniskās sabiedrības vajadzības Turcijā, kur PSO pulcēšanās un vārda brīvība ir būtiski apspiesta un to spējas ir samazinātas, nosakot nesamērīgus birokrātiskus ierobežojumus pulcēšanās un vārda brīvībai, kā arī līdzekļu vākšanai28. Dažas PSO norādīja, ka tās vairs nespēj ietekmēt lēmumus, apgalvojot, ka Turcijas civildienesta ierēdņi baidās ar tām kontaktēties un valsts finansējums tiek novirzīts organizācijām, kuras atbalsta valdību.

No 2015. līdz 2016. gadam to Turcijas asociāciju biedru skaits, kas aizstāv tiesības, tostarp pamattiesības, samazinājās no 200 096 līdz 50 598 (-75 %)29. Ņemot to vērā, IPA I finansēja PSO projektus par kopumā 36 miljoniem EUR (5,5 % no kopējām IPA I summām, par kurām noslēgti līgumi pārvaldības nozarē); tikai daži no šiem projektiem bija saistīti ar cīņu pret korupciju un organizētās noziedzības upuru aizsardzību.

Neraugoties uz dažām nepilnībām, Komisijas veiktie uz nozaru pieeju balstītie novērtējumi sniedza būtisku informāciju, lai noteiktu jomas, kurās var izmantot nozaru pieeju

27

Lai gan IPA II juridiskajā pamatā nozaru pieeja nav skaidri noteikta (sk. 9. punktu) un šī pieeja atbalsta saņēmējam nav juridiski saistoša30, Komisija to iekļāva paplašināšanās stratēģijā31. Valsts gatavību pieņemt nozaru pieeju nosaka, pamatojoties uz nozaru novērtējumiem, ko partnerībā ar Turcijas iestādēm veic Komisija. Saskaņā ar Komisijas viedokli nozaru pieeja ir nepārtraukts process, kas jāveic visā plānošanas ciklā32. Šis novērtējums ir balstīts uz pieciem galvenajiem novērtēšanas kritērijiem:

  1. skaidri noteiktas valsts nozaru stratēģijas;
  2. nozaru stratēģijas īstenošanas institucionālā struktūra, vadība un spējas;
  3. līdzekļu devēju koordinācija, tostarp nozaru līmenī33;
  4. politikas īstenošana, pamatojoties uz nozares budžeta analīzi un reālistiskiem nozares piešķīrumiem, un
  5. darbības rezultātu novērtēšanas sistēmas darbības rezultātu uzraudzībai.
28

Revīzijā iekļauto nozaru novērtējumi ļāva Komisijai 2016. gadā secināt, ka tikai cilvēkresursu nozare un tiesiskuma nozares tieslietu un iekšlietu apakšnozare bija gatavas apgūt IPA II finansējumu, izmantojot nozaru pieeju34. Lai gan nozaru novērtējumi sniedza būtisku un konsekventu nozaru analīzi, kas balstīta uz pieciem galvenajiem kritērijiem, mēs konstatējām šādas nepilnības:

  1. attiecībā uz tiesiskuma nozari Komisijas novērtējums par iekšlietām saistībā ar to, vai Turcija bija faktiski gatava nozaru pieejai, nebija pārliecinošs, un
  2. Komisijas nozaru novērtējumi pienācīgi neaptvēra dažu būtisku Turcijas valsts pārvaldes nepilnību ietekmi (sk. 5. izcēlumu) uz trim no pieciem galvenajiem novērtēšanas kritērijiem (sk. 27. punktu).

5. izcēlums

Turcijas valsts pārvaldes nepilnības (2014.–2017. g.), kas netika pietiekami aptvertas Komisijas veiktajos nozaru novērtējumos

3. novērtēšanas kritērijs: līdzekļu devēju koordinācija

Komisijas novērtējumos nebija ņemtas vērā grūtības, ar kurām saskārās ES lietu ministrija, kas ir atbildīga par līdzekļu devēju koordināciju pirmspievienošanās palīdzības kontekstā. Tās pienākumi skaidri ietver atbalsta sniegšanu, lai saskaņotu Turcijas tiesību aktus ar ES iepirkuma noteikumiem35, kā arī Eiropas Investīciju bankas finansēto infrastruktūras projektu sagatavošanas posmu līdzfinansēšanu36. Neraugoties uz IPA būtiskumu un nozīmi, Valsts kases apakšsekretariāts, kas atbild par Turcijas līdzekļu devēju vispārējo koordināciju, uz sanāksmēm ar banku neuzaicināja ES lietu ministriju.

Turklāt revīzijas apmeklējuma laikā ES lietu ministrija nebija piekļuves centrālajai līdzekļu devēju datubāzei, tāpēc tā nevarēja efektīvi uzņemties atbildību par līdzekļu devēju koordināciju nozaru līmenī.

4. novērtēšanas kritērijs: nozares budžeta analīze

Turcijas politikas īstenošana ir balstīta uz vidusposma izdevumu plāniem, ko sagatavo Finanšu ministrija (attiecībā uz darbības izdevumiem) un Attīstības ministrija (attiecībā uz investīciju izdevumiem). Tomēr Komisijas veiktajos novērtējumos netika ietverts fakts, ka ne viena, ne otra ministrija savus izdevumu plānus nebija izstrādājusi pietiekami detalizēti, lai varētu novērtēt, vai to apjoms un veids būs atbilstošs Turcijas nozaru politikas mērķu īstenošanai37. Šā iemesla dēļ Komisija un citas ieinteresētās personas nevarēja gūt skaidru priekšstatu par Turcijas budžeta piešķīrumiem nozaru vajadzībām. Turklāt, lai gan IPA I periodā Turcija aplēsa savas administratīvās spējas vajadzības38, kopš IPA II sākuma 2014. gadā tā nav to darījusi. Bez vajadzību aplēses un skaidriem nozaru izdevumu plāniem ir grūti nodrošināt, lai IPA nozares saņemtu pienācīgu daļu no pieejamā ierobežotā finansējuma.

5. novērtēšanas kritērijs: darbības rezultātu novērtēšanas sistēma

Valsts IPA koordinatoram ir galvenā loma IPA pareizas finanšu pārvaldības nodrošināšanā. Tomēr Komisijas veiktie novērtējumi neatspoguļoja valsts IPA koordinatora nopietnās nepilnības saistībā ar darbības rezultātu uzraudzību. 2015. gadā Komisijas revidenti jau bija konstatējuši, ka NIPAC nebija mehānismu vai procedūru, lai izmantotu uzraudzības rezultātus, un šo procesu valsts IPA koordinators uzskatīja tikai par formalitāti. Turklāt mēs konstatējām, ka IPA projektu uzraudzība pilnībā balstījās uz ES delegācijas uzraudzības apmeklējumiem un Komisijas izmantoto uz rezultātiem vērstas uzraudzības (ROM) sistēmu. Kamēr Turcijas IPA revīzijas iestādes un valsts kredītrīkotāja biroja veiktie uzraudzības apmeklējumi bija vērsti uz izdevumu likumību un pareizību, ROM sistēma, kuras darbību nodrošina vienīgi ES finansējums un kompetence, katru gadu spēj uzraudzīt tikai daļu IPA projektu. Turklāt valsts IPA koordinators vēl nespēj sniegt papildu ieguldījumu ROM sistēmā saistībā ar projektu darbības rezultātu novērtēšanu.

29

Turklāt mēs konstatējām, ka Komisija nozaru novērtējumos vēl nevarēja ņemt vērā 2016. gada jūlija apvērsuma mēģinājumam sekojošās masveida atlaišanas un atstādināšanas ietekmi uz Turcijas administratīvo spēju (sk. 2. izcēlumu).

Komisija maz izmantoja IPA nosacījumus, lai atbalstītu reformu procesu prioritārajās nozarēs

30

Papildus finansējumam, rīcībpolitikas un politiskajam dialogam vēl viens instruments, kas ir Komisijas rīcībā, lai atbalstītu reformas Turcijas prioritārajās nozarēs, ir nosacījumu piemērošana. Tā ietver nosacījumu noteikšanu un izmantošanu pirms līgumu slēgšanas vai palīdzības izmaksāšanas. IPA gadījumā vairākās paplašināšanās stratēģijās pēc kārtas Komisija pieminēja “stingrus nosacījumus”, šo konkrēto terminu nedefinējot39. IPA kontekstā nosacījumus var izmantot politiskā līmenī, it īpaši, pamatojoties uz pievienošanās sarunu atvēršanas un slēgšanas kritērijiem, kā arī projektu līmenī.

31

Mēs pārskatījām IPA tiesisko regulējumu, lai noteiktu dažādus pieejamo nosacījumu veidus. Mēs pētījām, cik lielā mērā Komisija tos faktiski izmantoja Turcijā, lai atbalstītu reformu procesu tiesiskuma, pārvaldības un cilvēkresursu prioritārajās nozarēs.

32

Politiskā līmenī ES likumdevējam kā budžeta lēmējiestādei ir tiesības samazināt turpmāko palīdzību. Turklāt IPA I periodā Padomei bija iespēja, neapturot pievienošanās sarunas, pārtraukt IPA palīdzību, ja netika ievēroti demokrātijas un tiesiskuma principi40. Nesen Eiropas Parlaments aicināja pārtraukt pirmspievienošanās līdzekļu izmantošanu, ja tiek apturētas pievienošanās sarunas41. Tomēr mēs konstatējām, ka attiecībā uz IPA II ES likumdevējs šādu iespēju skaidri neparedzēja42.

33

Saskaņā ar IPA regulām Komisija var izmantot divu veidu nosacījumus, lai veicinātu reformas:

  1. 2017. gada un 2020. gada beigās (attiecībā uz IPA II) tā var nolemt neatalgot IPA saņēmējvalsti par panākumiem ceļā uz atbilstību ES tiesību aktiem, efektīvu IPA īstenošanu un labu rezultātu sasniegšanu43 un
  2. tā var atjaunot IPA projektu centralizētu pārvaldību, Komisijai to faktiski pārņemot no valsts iestādēm.

Revīzijas laikā, neraugoties uz joprojām neapmierinošo progresu, kas uzsvērts Komisijas ziņojumos par Turciju (sk. 23. punktu), Komisija vēl nebija rīkojusies saistībā ar darbības rezultātu atalgošanu. Tomēr vēlāk tā nolēma pārņemt 18 miljonu EUR pārvaldīšanu, kas piešķirti PSO projektiem, kuru pārvaldību sākotnēji bija plānots uzticēt Turcijas iestādēm44.

34

Projektu līmenī Komisija pirms līgumu slēgšanas vai maksājumu veikšanas var noteikt projektu nosacījumus un, ja tie nav izpildīti, var veikt korektīvus pasākumus, tādus kā projekta atcelšana vai tā apjoma un finansējuma samazināšana. Komisija faktiski noteica projektu nosacījumus četriem no 15 revidētajiem projektiem; visi četri projekti attiecās uz tiesiskuma nozari. Komisija nenoteica nosacījumus45 vienam projektam šajā nozarē46 un nevienam no pieciem pārvaldības un pieciem cilvēkresursu nozares projektiem. Mēs konstatējām trīs projektus, kuriem Komisija pirms līgumu noslēgšanas nenoteica projektu nosacījumus, un tas negatīvi ietekmēja to koprezultātus (sk. 6. izcēlumu).

6. izcēlums

Projekti, kuru koprezultātus negatīvi ietekmēja projektu nosacījumu trūkums

Turcijas krimināltiesību sistēmas efektivitātes uzlabošana (projekts Nr. 4)

Šis projekts, kas tika izstrādāts 2009. gadā ar mērķi uzlabot Turcijas krimināltiesību sistēmas efektivitāti, bija paredzēts tiesnešu, prokuroru, tiesas sēžu sekretāru, advokātu un Tieslietu ministrijas ierēdņu apmācībai. Projekts tika īstenots no 2012. gada marta līdz 2014. gada decembrim un galvenokārt ietvēra mācību plāna nodrošināšanu, kā arī vairāk nekā 300 personu apmācību krimināltiesību un starptautiskās tiesu iestāžu sadarbības jomā. Projekta mērķis bija arī izveidot lielu pasniedzēju grupu Tieslietu akadēmijai. Projekta nosacījumos nebija ietverts minimālais amata saglabāšanas periods, kura laikā apmācību programmas dalībniekiem ir jāpaliek amatā, lai pielietotu apgūto vai apmācītu savus kolēģus. Tas bija trūkums, jo augstais personāla mainības līmenis Turcijas tiesu iestādēs ir strukturāla problēma, ko saasināja pasākumi pēc apvērsuma mēģinājuma47.

Turklāt Komisija un Turcijas iestādes mums nespēja sniegt informāciju par šo apmācīto profesionālo juristu paturēšanu amatā. Tāpēc nav zināms, vai apmācību programmas dalībnieki joprojām ir amatā un var apmācīt savus kolēģus.

Turcijas pilsoniskās sabiedrības un tās dialoga ar publisko sektoru stiprināšana (projekts Nr. 8)

Projekta mērķis bija sekmēt aktīvu PSO līdzdalību plurālisma un Eiropas integrācijas vērtību veicināšanā, kā arī sadarbību ar Turcijas publisko sektoru. Tas ietvēra tāda rīcības kodeksa pieņemšanu, kas jāizmanto valsts pārvaldei dialogā ar pilsonisko sabiedrību. Attiecībā uz šo projektu, kurā bija iesaistīta ES lietu ministrija, tika veikti četri līgumu grozījumi, un to pagarināja par 18 mēnešiem. Galu galā tā devums PSO sadarbībai ar publisko sektoru bija visai neliels, jo Komisija nepieprasīja Turcijas iestādēm pieņemt valsts PSO stratēģiju un rīcības kodeksu vai atcelt dažus birokrātiskos ierobežojumus, kas skar PSO. Tā kā par šiem ierobežojumiem ir atbildīgs premjerministra birojs (piemēram, apspriešanās ar PSO labas pārvaldības kontekstā, fondu kontrole) un Iekšlietu ministrija (piemēram, pretterorisma tiesību akti, asociāciju kontrole, tiesību aizsardzība), projektu nosacījumos vajadzēja iekļaut arī šīs ministrijas. Turklāt, ņemot vērā grūtos apstākļus, kādos darbojas PSO (sk. 4. izcēlumu), IPA finansējums PSO, visticamāk, arī turpmāk būs ļoti atkarīgs no līdzekļu devējiem.

Reģistrētās nodarbinātības veicināšana (projekts Nr. 13)

Saistībā ar Turcijas cīņu pret valstī izplatīto ēnu ekonomiku projekta mērķis bija veicināt reģistrēto nodarbinātību, stiprinot sociālā nodrošinājuma iestādes spēju sniegt norādījumus un veikt pārbaudes Turcijā, kur algas bieži vien tiek maksātas skaidrā naudā. Tā kā sociālā nodrošinājuma iestāde kontroles pasākumus veic tikai gadījumos, kad ir iesniegtas sūdzības, nevis pamatojoties uz riska novērtējumu, tās spēja efektīvi cīnīties pret nedeklarētu darbu48 ir ierobežota. Tomēr pāreja no pārbaužu modeļa, kas balstīts uz sūdzībām, uz tādu, kura pamatā ir riska novērtējums, nebija viens no nosacījumiem.

Neraugoties uz īstenošanas kavējumiem, IPA projekti nodrošināja plānotos tiešos rezultātus, taču to ilgtspēja politiskās gribas trūkuma dēļ ir apdraudēta

35

Sākot ar 2007. gadu, IPA ir bijis vienīgais ES finansēšanas instruments, kas izveidots, lai palīdzētu Turcijai saskaņot savus tiesību aktus ar acquis un stiprināt administratīvo spēju. Mēs novērtējām IPA īstenošanas efektivitāti tiesiskuma, pārvaldības un cilvēkresursu prioritārajās nozarēs un vērtējām, vai Komisija un Turcijas iestādes

  1. sasniedza projektu plānotos tiešos rezultātus un uzraudzīja koprezultātus;
  2. šos tiešos rezultātus sasniedza bez kavēšanās vai samazināja kavēšanos un
  3. nodrošināja ilgtspējīgus koprezultātus.
36

Mēs novērtējām 15 IPA I projektus, kas tika pārvaldīti, izmantojot netiešu pārvaldību, un kuru galasaņēmēji bija Turcijas sabiedriskās organizācijas49. No mūsu izlases 14 projekti bija īstenoti tādā mērā, ka varējām novērtēt sasniegtos koprezultātus50.

IPA parasti nodrošināja plānotos tiešos rezultātus, bet bieži vien tas notika ar kavēšanos

37

Mūsu darbs balstījās uz analīzi, ko veicām attiecībā uz uzraudzības rādītājiem, līgumslēdzēju ziņojumiem, ES delegācijas Ankarā un Turcijas iestāžu uzraudzības apmeklējumu ziņojumiem, koordinācijas komiteju vai citu līdzvērtīgu projektu vadības struktūru protokoliem, ROM ziņojumiem51, klātienes apmeklējumiem52 un pārrunām ar Komisiju un projektu atbalsta saņēmējiem53.

38

Kopumā mēs konstatējām, ka attiecībā uz 13 no šiem 14 IPA I projektiem Komisija un Turcijas iestādes sasniedza līgumā plānotos tiešos rezultātus. Tādējādi šie projekti stiprināja valsts administratīvo spēju attiecīgajās nozarēs. Tomēr astoņos no 14 projektiem īstenošana aizkavējās (sk. IV pielikumu).

39

Lai gan Komisija un Turcijas iestādes uzraudzīja projektu tiešos rezultātus, mēs, izskatot pieejamo uzraudzības dokumentāciju, konstatējām šādas nepilnības darbības rezultātu uzraudzībā:

  1. ROM sistēma, ko piemēroja Turcijai, neattiecās ne uz piegādes līgumiem, ne līgumiem cilvēkresursu nozarē54;
  2. sešos no 15 revidētajiem IPA I projektiem rezultātu rādītāji dažkārt bija neskaidri un neuzticami. Turklāt bieži vien trūka ar šiem rādītājiem saistītu atsauces vērtību, tāpēc rezultātus nevarēja novērtēt, pamatojoties uz sākotnējo situāciju55. Šāda projekta piemērs ir sniegts 7. izcēlumā.

7. izcēlums

Sociālās iekļautības veicināšana romu blīvi apdzīvotās teritorijās (projekts Nr. 15): vājas darbības rezultātu uzraudzības piemērs

Turcijas Ģimenes un sociālās politikas ministrija šo 8,4 miljonus EUR vērto projektu 2016. un 2017. gadā izvērsa visā valstī. Tas ietvēra tehnisko palīdzību, sociālās koordinācijas vienību izveidi un biroja un IT aprīkojuma, mūzikas instrumentu, sporta inventāra, kancelejas piederumu, rotaļlietu un konteineru nodrošināšanu (sk. 1. fotoattēlu).

Par romu līdzdalību ir paredzēts ziņot, izmantojot 21 rādītāju. Tomēr, tā kā trūkst uzticamu statistikas datu par romu izcelsmes Turcijas pilsoņiem, neviens no šiem rādītājiem neattiecas konkrēti uz šo iedzīvotāju segmentu. Lai gan daži no rādītājiem ir būtiski, piemēram, “neapmeklētības līmenis eksperimentālajās sākumskolās ir samazinājies par 30 %” vai “pirmsskolas apmeklētības līmenis attiecīgajos rajonos ir paaugstinājies par 10 %”, citi rādītāji ir neskaidri, piemēram, “jāizstrādā sociālo pakalpojumu koordinācijas modelis”, “ir sagatavota un tiek aktīvi izmantota sociālās iekļautības modulārā rokasgrāmata” un “1200 NVO darbinieku attiecīgajās provincēs ir apmācības kursos un semināros uzlabojuši zināšanas par labāku pakalpojumu sniegšanu mērķgrupai”. Turklāt projekta sākumā tikai četriem rezultatīvajiem rādītājiem bija plānotas atsauces vērtības un neviena no šīm atsauces vērtībām nebija pieejama.

1. fotoattēls

Cevatpașa skola, kas atrodas Bajrampašā rajonā Stambulā, savu izglītības piedāvājumu romu bērniem izveidoja konteinerā, kas novietots tās sporta laukumā (projekts Nr. 15)

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

IPA projekti cilvēkresursu nozarē
40

Lai Turcijas tiesību aktus saskaņotu ar 19. sadaļu “Sociālā politika un nodarbinātība”, IPA atbalstīja projektus izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļautības jomā. To mērķis bija spēju veidošana, piemēram, saistībā ar sociālā nodrošinājuma iestādes cīņu pret nereģistrēto nodarbinātību (sk. projektu Nr. 13, 6. izcēlums), vai Turcijas iedzīvotāju konkrētu mērķgrupu vajadzību apmierināšana (sk. projektus Nr. 11, Nr. 12, Nr. 14 un Nr. 15). Pēdējo projektu gadījumā iespēja izmantot mācību aprīkojumu (piemēram, mācību plānus, IT aprīkojumu), kā arī saņemt konsultācijas un apmācību tika sniegta šādām mērķgrupām:

  1. sievietes, kas atkarīgas no nereģistrētās nodarbinātības, lazdu riekstu audzēšanas reģionā Trabzonā (projekts Nr. 11);
  2. gados jaunie uzņēmēji un mazie uzņēmumi galvaspilsētas Ankaras reģionā (projekti Nr. 12 un Nr. 14) un
  3. romu bērni visā valstī (projekts Nr. 15, sk. 7. izcēlumu).
41

Visi pieci revidētie projekti tika pilnībā īstenoti, lai gan trīs no tiem aizkavējās par vairāk nekā diviem mēnešiem (projekti Nr. 11, Nr. 13 un Nr. 1556). Lai gan šī kavēšanās neietekmēja projektu koprezultātus, tā norādīja uz Turcijas Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijas vājo administratīvo spēju īstenot IPA projektus paredzētajā termiņā (sk. 46. punktu).

IPA projekti labas pārvaldības jomā
42

Šajā nozarē IPA finansēja ierobežotu skaitu pielāgotu projektu, kuros Turcijas iestādes vēlējās izmantot IPA līdzekļus, lai saskaņotu Turcijas tiesību aktus ar acquis57 un stiprinātu tās administratīvo spēju. Revidēto projektu mērķis bija vai nu publiskā sektora un pilsoniskās sabiedrības sadarbības stiprināšana (sk. projektu Nr. 8, 6. izcēlums), vai spēju veidošana tādās valsts iestādēs kā

  1. valsts kredītrīkotāja birojā — IPA pārvaldības uzraudzībai Turcijā (projekts Nr. 6);
  2. Ieņēmumu pārvalde — cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izmantojot nedeklarētas algas (projekts Nr. 7, kas revīzijas laikā vēl nebija īstenots);
  3. Iekšlietu ministrija — vietējās plānošanas stiprināšanai (projekts Nr. 9);
  4. Turcijas Muitas pārvalde (projekts Nr. 10, sk. 8. izcēlumu).
43

Pārvaldības nozarē īstenotie projekti Nr. 6, Nr. 9 un Nr. 10 tika pabeigti laikā. Šie projekti veicināja labu pārvaldību Turcijas publisko finanšu jomā (PFP) un reformas valsts pārvaldē. Tomēr projekta Nr. 8 gadījumā (sk. 6. izcēlumu) kavēšanās ietekmi mazināja tikai Komisijas atļautās izmaiņas projekta izstrādē un piešķirtais 18 mēnešu pagarinājums, kas norāda uz ES lietu ministrijas vājo administratīvo spēju īstenot IPA projektus paredzētajā termiņā (sk. 46. punktu).

8. izcēlums

Turcijas Muitas pārvaldes modernizācija (projekts Nr. 10)

Kā pēdējais no septiņiem ES muitas projektiem Turcijā šis 7 miljonus EUR vērtais projekts tika faktiski uzsākts 2015. gadā un būtu pilnībā jāpabeidz līdz 2018. gada februārim. Tā mērķis ir palielināt Turcijas Muitas pārvaldes administratīvās, tehniskās un uzraudzības spējas saskaņā ar 29. sadaļu “Muitas savienība”. Šim nolūkam projekts ietvēra sagatavošanos Turcijas muitas tiesību aktu saskaņošanai, spēju veidošanu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā uz robežām, kvalitātes standartu uzlabošanu muitas laboratorijās, pārvaldes organizatorisko pārstrukturēšanu un mobilo pārbaužu sistēmu piegādi uz Turcijas starptautiskajām robežām (sk. 2. fotoattēlu).

Revīzijas laikā viena komponenta īstenošana turpinājās (atbilstoši plānam) un pārējie pieci komponenti tika savlaicīgi pabeigti un novērtēti, pamatojoties uz attiecīgiem tiešo rezultātu rādītājiem. Piemēram, attiecībā uz “sekundāro tiesību aktu pārstrādāšanu saistībā ar muitas nodokļa piedziņu, atmaksu un atlaišanu” un “vajadzību analīzi saistībā ar muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā” iestādes ziņoja, ka Turcijas tiesību aktu trūkumu novērtējumi ir pabeigti un saskaņoti.

2. fotoattēls

IPA finansēts mobilo pārbaužu transportlīdzeklis, ko izmanto Ankaras Esenboğa starptautiskajā lidostā, lai pārbaudītu bagāžu, kas izņemta no gaisa kuģa kravas nodalījuma (projekts Nr. 10)

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

IPA projekti tiesiskuma jomā
44

Lai saskaņotu Turcijas tiesību aktus ar acquis58 un stiprinātu administratīvo spēju izraudzītās tiesiskuma jomās, visu piecu revidēto projektu mērķis bija spēju veidošana:

  1. tieslietās: tiesu iestāžu runaspersonu tīkla izveide (projekts Nr. 2, sk. 9. izcēlumu), kā arī speciālo zināšanu un apmācības nodrošināšana profesionāļiem krimināltiesību jomā (projekts Nr. 4);
  2. iekšlietās: atmīnēšana un robežuzraudzības spēju palielināšana uz Turcijas austrumu robežām (projekts Nr. 1), civilās pārraudzības komiteju tīkla izveide (projekts Nr. 3) un IT aprīkojuma, speciālo zināšanu un apmācības nodrošināšana cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu (projekts Nr. 5).

9. izcēlums

Uzlabotas attiecības starp plašsaziņas līdzekļiem un tiesu iestādēm (projekts Nr. 2)

Šim projektam, kas no 2013. līdz 2015. gadam tika īstenots Tieslietu ministrijā, bija divi galvenie tiešie rezultāti, proti, izveidot stabilu un funkcionējošu tiesu iestāžu preses dienestu Turcijas tiesās, kā arī stabilas un funkcionējošas attiecības starp tiesu iestādēm un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem. Saskaņā ar Komisijas ROM ziņojumiem tiešie rezultāti tika sasniegti, tāpēc projekta darbības rezultāti kopumā tika novērtēti kā “labi” (vērtējums B), tostarp attiecībā uz ilgtspēju. Projekta īstenošanas laikā piecās īpaši izraudzītās provincēs un pēc projekta beigām visā valstī tika faktiski izveidots tiesu iestāžu plašsaziņas līdzekļu centru tīkls, kurā darbojās arī apmācītas tiesu iestāžu runaspersonas.

Tomēr, tā kā ROM ziņojumos nebija ievērots būtiskais nosacījums par plašsaziņas līdzekļu neatkarību un vērtējumā nebija ņemta vērā strukturālā personāla mainība Tieslietu ministrijā un atkarība no līdzekļu devējiem, mēs uzskatām, ka šis projekts, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

45

Lai gan četri no pieciem revidētajiem projektiem tika pabeigti, projekts Nr. 1 netika īstenots atbilstoši plānam un nesniedza gaidītos koprezultātus (sk. 10. izcēlumu). Turklāt četri projekti tiesiskuma nozarē aizkavējās par vairāk nekā diviem mēnešiem (projekti Nr. 1, Nr. 2, Nr. 3 un Nr. 5)59. Vienā gadījumā šī kavēšanās būtiski ietekmēja projekta koprezultātus (projekts Nr. 1), un tas norāda uz to, ka Turcijas iestādes nebija pietiekami gatavas šo projektu īstenot. Citā gadījumā (projekts Nr. 5) kavēšanās ietekmi Komisija varēja samazināt, piešķirot piecu mēnešu pagarinājumu. Kopumā šī kavēšanās norādīja uz Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas vājo administratīvo spēju savlaicīgi īstenot IPA projektus (sk. 46. punktu).

10. izcēlums

Atmīnēšanas projekts uz Turcijas austrumu robežām (projekts Nr. 1)

2014. gada decembrī sākās pirmais posms projektam, ko uz Turcijas robežām ar Armēniju un Irānu īstenoja ANO Attīstības programma (UNDP). Tas ietvēra humāno palīdzību lielā atmīnēšanas operācijā, kas aizkavējās tik ļoti, ka līdz 2017. gada martam bija atmīnēti mazāk nekā 15 % no plānotās teritorijas, un projekta otrais posms, kas bija plānots uz robežām ar Irānu un Irāku, aizkavējās par 21 mēnesi un nevarēja sākties. Lai gan pirmais posms tika pagarināts par 7,5 mēnešiem, projektu nebūs iespējams pabeigt IPA programmas galīgajā līgumu slēgšanas un maksājumu veikšanas termiņā līdz attiecīgi 2017. un 2018. gada beigām. Līdz 2017. gada septembrim bija izmaksāti jau vairāk nekā 43 miljoni EUR.

Projekta neveiksmes bija galvenokārt saistītas ar to, ka Aizsardzības ministrijai trūka administratīvās spējas savlaicīgi un pilnībā nodrošināt ticamu informāciju par mīnām un ka projektā iesaistītais personāls bieži mainījās. Turklāt ministrija kavēšanos vēl vairāk palielināja, novēloti izveidojot Turcijas atmīnēšanas iestādi TURMAC.

IPA plānošana būtiski aizkavējās

46

Līdztekus IPA I projektu īstenošanas kavējumiem būtiski aizkavējās arī IPA I plānošana, kam bija nelabvēlīga ietekme, jo tāpēc samazinājās atlikušā finansējuma apjoms un Turcijas ministrijām pieejamais laiks nākamā IPA II budžeta izpildei un projektu īstenošanai.

47

Piemēram, 2017. gadā saskaņā ar IPA 2014. gada finansēšanas nolīgumu Turcijas iestādēm vēl bija jānoslēdz līgumi par vairāk nekā 93 % (sk. 1. tabulu), kas nozīmē lielu nepadarītā darba apjomu saistībā ar īstenošanu. Tas jau bija redzams, ņemot vērā atcelto saistību summu attiecībā uz abiem iepriekšējiem finansēšanas nolīgumiem, kura sasniedza vairāk nekā 110 miljonus EUR60.

1. tabula

Atcelto saistību un līdzekļu, par kuriem jāslēdz līgumi, procentuālā daļa no ikgadējiem IPA līdzekļiem katrā plānošanas gadā

Finansēšanas nolīgums ES finansējums
(EUR)
Saistību summa
(EUR)
Atcelto saistību % %, par ko jāslēdz līgumi
2012 225 749 161 56 437 290 25 % Termiņš beidzies
2013 236 750 014 53 979 003 23 % Termiņš beidzies
2014 366 040 000 Vēl nav noteikta Neattiecas 93 %
2015 255 100 000 Vēl nav noteikta Neattiecas 92 %
2016 477 890 000 Vēl nav noteikta Neattiecas 100 %

Avots: Komisija, 2017. gada septembris.

48

Iemesli šim nepadarītajam darbam ir nemainīgi, tāpēc Komisijai un Turcijas iestādēm tie ir labi zināmi61. Trīs galvenie iemesli 2017. gadā ir šādi:

  1. saskaņā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ES delegācijas norādīto — vāja administratīvā spēja dažās ministrijās, sagatavojot projektu priekšlikumus, it īpaši atklātos konkursos, kura radīja lielu kavēšanos;
  2. Turcijas grūtības nodrošināt vienmērīgu pāreju no IPA I uz IPA II, it īpaši, sākot piemērot nozaru pieeju un piešķirot lielāku atbildību vadošo iestāžu funkcionālajām struktūrām, kā parādīts VI pielikumā, tāpēc Turcijai bija jātiek galā ar aizvien sarežģītākiem projektiem, kuru skaits pieauga;
  3. pārmērīgi liela Centrālās finanšu un līgumu aģentūras personāla mainība. Kā parādīts 2. attēlā, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras personāla ikgadējā mainība kopš 2002. gada bieži vien pārsniedza 20 %.

2. attēls

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbinieku skaits un personāla mainība gadā kopš aģentūras izveides

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras datiem (2017. gada marts).

49

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pastāvīgās problēmas saistībā ar personālsastāvu ir būtisks kavēklis IPA turpmākajā īstenošanā: personāla mainības līmenis ir augsts, un bieža personāla atlase nozīmē to, ka būtiska daļa no darba laika ir jāiegulda jaunpienācēju sagatavošanā un apmācībā.

50

Kamēr valsts IPA koordinators nolūkā veicināt īstenošanu koordinē un uzrauga visas IPA programmas, valsts kredītrīkotājs akreditē, uzrauga un kontrolē Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kā arī IPA funkcionālās struktūras Turcijā62. Lai gan viņi noteikti varēja attiecīgi rīkoties, ne valsts IPA koordinators, ne arī valsts kredītrīkotāja savlaicīgi neuzņēmās atbildību par biežajiem IPA plānošanas kavējumiem. Tāpēc problēmas saistībā ar personālsastāvu saglabājās. Šīs grūtības efektīvi risināt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārmērīgās personāla mainības jautājumu vēl vairāk aizkavēs projektu konkursa un līgumu slēgšanas procedūru.

51

Tikai 2016. gada otrajā pusē Valsts kase sāka veikt detalizētas darba slodzes analīzes un izstrādāt darbinieku pieņemšanas un saglabāšanas stratēģijas katrai IPA funkcionālajai struktūrai, lai samazinātu uzkrātā nepadarītā darba apjomu63. Tāpēc šo pasākumu rezultātus ir pāragri novērtēt.

Politiskās gribas trūkuma dēļ projektu ilgtspēja ir apdraudēta

52

Lai IPA sasniegtu savus mērķus — stiprināt Turcijas administratīvo spēju un saskaņot valsts tiesību aktus ar acquis –, IPA projektu pozitīvajam ieguldījumam, kas aprakstīts 40.44. punktā (piemēram, spēju veidošana, ES labas prakses izplatīšana), ir jābūt ilgtspējīgam. Proti, šādā gadījumā tiek īstenotas un uzturētas likumdošanas vai administratīvās reformas, izmantoti rīcības kodeksi, ceļveži un rokasgrāmatas un apmācītais personāls joprojām darbojas jomā, kurā tas ir apmācīts.

53

Mēs novērtējām izlasē iekļauto 15 projektu ilgtspēju, padziļināti pārskatot projektu dokumentāciju, veicot klātienes apmeklējumus un iztaujājot projektu ieinteresētās personas. Attiecībā uz 14 īstenotajiem izlases projektiem mēs konstatējām, ka Komisijai un Turcijas iestādēm sešos gadījumos bija izdevies projektu tiešos rezultātus pārvērst koprezultātos, kas varētu būt ilgtspējīgi: vienā tiesiskuma jomas projektā, trijos pārvaldības projektos un divos cilvēkresursu projektos64.

54

Revidēta pārvaldības projekta piemērs un paskaidrojums, kāpēc tas varētu būt ilgtspējīgs, ir sniegts 11. izcēlumā.

11. izcēlums

Vietējo investīciju plānošanas spēju projekts (Nr. 9), kas varētu būt ilgtspējīgs

Šis 2 miljonus EUR vērtais pilotprojekts 2015. un 2016. gadā uzlaboja Turcijas provinces pārvaldes investīciju plānošanas un koordinēšanas spējas, veidojot tās spēju analizēt un veicināt priekšlikumus attiecībā uz vietējām investīcijām. Projekts īpaši ietvēra vietējo investīciju plānošanas ceļveža sagatavošanu un 231 provinces plānošanas eksperta apmācību.

Iespēja, ka projekts būs ilgtspējīgs, ir liela. Revīzijas apmeklējuma laikā (2017. gada martā) vietējo investīciju plānošanas ceļvedis joprojām tika izmantots un lielākā daļa provinces plānošanas ekspertu aktīvi darbojās. Saskaņā ar neatkarīga konsultanta veiktu aptauju lielais vairums respondentu (85,5 %) uzskatīja, ka viņu pieredzi varētu izmantot visā Turcijā. Projekta ilgtspēju būtiski veicināja liela politiskā griba, jo projektu skaidri atbalstīja iekšlietu ministrs.

55

Tomēr attiecībā uz astoņiem no atlikušajiem 13 īstenotajiem projektiem mēs konstatējām, ka projektu tiešie rezultāti bija apdraudēti vai, visticamāk, nebūs ilgtspējīgi65. Iemesli ir apkopoti 2. tabulā.

2. tabula

Turcijā īstenotie IPA I projekti: apdraudētas ilgtspējas iemesli

Projekta Nr. Politiskās gribas trūkums Augsts personāla mainības līmenis Vāja administratīvā spēja Nosacījumu trūkums vai to nepietiekamība
1
2
3
4
8
11
13
15

Avots: ERP, 2017. gada septembris.

56

Mēs konstatējām, ka galvenais iemesls, kāpēc bija apdraudēta šo astoņu IPA I projektu ilgtspēja, ir politiskās gribas trūkums, ko pastiprināja situācijas pasliktināšanās Turcijā (piemēram, valsts amatpersonu masveida atlaišana un atstādināšana, pilsoniskajai sabiedrībai noteiktie ierobežojumi). Šāda projekta piemērs ir sniegts 12. izcēlumā un parādīts 3. fotoattēlā.

12. izcēlums

Civilās pārraudzības uzlabošana (projekts Nr. 3)

Šā tiesiskuma jomas projekta mērķis bija sagatavot izmaiņas tiesību aktos, kā arī organizatoriskās pārmaiņas (vietējās drošības komisijas) un nodrošināt pielāgotus apmācību materiālus (sk. 3. fotoattēlu). Šo 3,5 miljonus EUR vērto projektu UNDP īstenoja Iekšlietu ministrijai. Lai projektu pabeigtu, ministrijai bija vajadzīgs astoņu mēnešu pagarinājums, galvenokārt tas bija saistīts ar administratīvās spējas nepilnībām, tādām kā skaidras izpratnes trūkums par civilās pārraudzības jēdzienu, žandarmērijas zemais līdzdalības līmenis, galvenā personāla mainība un administratīvās pārmaiņas. Projekts, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs divu galveno iemeslu dēļ.

Šajā projektā izšķiroša nozīme ir vietējām drošības komisijām, kurās būtu jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, lai uzlabotu civilo pārraudzību pār iekšējiem drošības spēkiem (policiju, krasta apsardzi un žandarmēriju). Tomēr Turcijas iekšējo drošības spēku pagaidu diskrecionāro pilnvaru nesenā izmantošana bez pienācīgas civilās pārraudzības66 faktiski šo spēku kontroli ir vājinājusi.

Lai gan tā mērķis ir ņemts vērā divos secīgos IPA projektos (2008.–2010. g. un šajā — 2012.–2015. g.), saskaņā ar projekta galīgo ziņojumu ilgtspējas nodrošināšanai ir noteikti vajadzīgi papildu resursi. Tā kā trešais posms ir plānots IPA II periodā (IPA 2014), tas nozīmē, ka projekts ir ļoti atkarīgs no līdzekļu devējiem.

57

Turklāt, samazinoties atlikušā finansējuma apjomam un laikam, kas pieejams Turcijas iestādēm, lai īstenotu IPA projektus (sk. 46. un 47. punktu), samazināsies to spēja secīgi sarindot ar vienu un to pašu projektu saistītos līgumus vai apmierināt vajadzības, ko IPA vai Turcija vēl nav ņēmušas vērā. Tādējādi plānošanas kavējumi Turcijā arī tieši ietekmē IPA projektu vispārējo ilgtspēju.

3. fotoattēls

IPA finansēto ekspertu pētījumu eksemplāri, kas sagatavoti Iekšlietu ministrijai, lai uzlabotu civilo pārraudzību pār Turcijas iekšējiem drošības spēkiem

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

Secinājumi un ieteikumi

58

Mēs secinājām, ka IPA mērķus Komisija izstrādāja labi, it īpaši tāpēc, ka tā bija pienācīgi noteikusi prasības, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus ceļā uz pievienošanos ES, un bija veikusi pārliecinošus, uz nozaru pieeju balstītus novērtējumus. Tomēr praksē izmantotie IPA līdzekļi nebija pietiekami vērsti uz vairākām pamatvajadzībām tiesiskuma un pārvaldības jomās, kurās jau sen bija nepieciešamas dažas ļoti svarīgas reformas. Jomās, kurās politiskā griba bija lielāka, tādās kā muita, nodarbinātība un nodokļi, IPA I projekti palīdzēja saskaņot Turcijas tiesību aktus ar acquis un stiprināt tās administratīvo spēju. Tomēr šo rezultātu ilgtspēja ir apdraudēta, par ko liecina grūtības pieejamo IPA līdzekļu izmantošanā un situācijas pasliktināšanās reformu īstenošanā. Tāpēc uzskatām, ka IPA efektivitāte bija visai ierobežota.

59

Attiecībā uz IPA izstrādi mēs konstatējām, ka IPA mērķus Komisija noteica pienācīgi, jo tie bija specifiski un atbilstīgi tiesiskajam regulējumam. Konkrētāk, IPA mērķi tiesiskuma, pārvaldības un cilvēkresursu jomās bija būtiski un balstīti uz vajadzībām, kuras Turcija bija noteikusi, lai saskaņotu savus tiesību aktus ar acquis un stiprinātu administratīvo spēju (19. un 20. punkts).

60

Tomēr realitātē saskaņā ar IPA I mērķiem izmantotie līdzekļi tikpat kā nebija vērsti uz vairākām pamatvajadzībām: tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti, cīņu pret augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību, preses brīvības nodrošināšanu, interešu konfliktu novēršanu un ārējās revīzijas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi panākumi šajās jomās jau vairākus gadus ir neapmierinoši, jo Turcijas iestāžu politiskā griba nav pietiekama (21.26. punkts).

1. ieteikums. Labāk novirzīt IPA līdzekļus saskaņā ar noteiktajiem mērķiem

Sākot ar 2018. gada IPA programmu, Komisijai ir labāk jānovirza IPA līdzekļi, ņemot vērā jomas, kurās jau sen ir vajadzīgas reformas, lai panāktu ticamu progresu ceļā uz pievienošanos ES, īpaši tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti, cīņu pret augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību, preses brīvības pastiprināšanu, interešu konfliktu novēršanu un ārējās revīzijas un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu.

Īstenošanas termiņš: sākot ar 2018. gada IPA programmu.

61

Komisija nolēma īstenot IPA II, piemērojot nozaru pieeju, saskaņā ar kuru IPA atbalsta nozares mēroga reformas, nevis atsevišķus projektus. Pirms šīs jaunās pieejas piemērošanas Komisija novērtēja nozaru gatavību apgūt IPA II finansējumu. Šie nozaru novērtējumi paredzēja atbilstīgu un pārliecinošu analīzi, lai noteiktu nozares, kurās var īstenot IPA II, izmantojot nozaru pieeju. Tomēr tie ne vienmēr bija visaptveroši, it īpaši saistībā ar trim no pieciem izmantotajiem novērtēšanas kritērijiem: Turcijas līdzekļu devēju koordināciju, nozares budžeta analīzi un darbības rezultātu novērtēšanas sistēmu (27.29. punkts).

2. ieteikums. Uzlabot uz nozaru pieeju balstītos novērtējumus

Nākamreiz, atjauninot uz nozaru pieeju balstītos novērtējumus, Komisijai ir pilnībā jāaptver Turcijas līdzekļu devēju koordinācijas, nozares budžeta analīzes un it īpaši tā darbības rezultātu novērtēšanas sistēmas galvenās iezīmes.

Īstenošanas termiņš: 2019. gada 31. marts.

62

Papildus ES finansējumam reformu procesu var veicināt arī IPA nosacījumi. Lai gan Komisijas ziņojumos par Turciju bija uzsvērts, ka progress reformu īstenošanā aizvien ir neapmierinošs, mēs konstatējām, ka Komisija maz izmantoja IPA nosacījumus, lai atbalstītu reformas prioritārajās nozarēs, kurās virzība bija neapmierinoša. Proti, Komisija reti izmantoja tādus nosacījumus kā iespēju atjaunot IPA projektu centralizētu pārvaldību vai veikt korektīvus pasākumus, ja projektu nosacījumi nav izpildīti. Turklāt IPA II regulās nebija skaidri atspoguļota iespēja apturēt IPA I finansējumu, ja netiek ievēroti demokrātijas un tiesiskuma principi (30.34. punkts).

63

Attiecībā uz IPA īstenošanu revidētie projekti parasti nodrošināja plānotos tiešos rezultātus, palīdzot saskaņot Turcijas tiesību aktus ar acquis un stiprināt tās administratīvo spēju, pat ja tas bieži notika ar kavēšanos. Mēs konstatējām, ka šo pozitīvo rezultātu ilgtspēja ir apdraudēta, galvenokārt politiskās gribas trūkuma dēļ, ko pastiprina darbinieku masveida atlaišana, valsts amatpersonu atstādināšana un pilsoniskajai sabiedrībai noteiktie ierobežojumi (35.38., 40.45. un 52.57. punkts).

3. ieteikums. Vairāk izmantot nosacījumus

Tā kā situācijas pasliktināšanās jau ietekmē projektu ilgtspēju Turcijā, Komisijai ir vairāk jāizmanto politiskie un projektu nosacījumi, proti:

  1. jāierosina IPA II komitejai koriģēt kopējos IPA II piešķīrumus N gadam, tostarp pārvirzot vai samazinot IPA II līdzekļus, lai reaģētu gadījumos, kad pasliktinās situācija tiesiskuma un pārvaldības nozarē, ja šādi gadījumi ir apzināti ikgadējā N-1 gada ziņojumā par Turciju;
  2. līdz 2017. un 2020. gada beigām jānolemj, vai atalgot Turciju par sasniegtajiem rezultātiem. Šim lēmumam ir precīzi jāatspoguļo virzība uz paplašināšanos, efektīvu IPA īstenošanu un labu rezultātu sasniegšanu;
  3. pakāpeniski arvien vairāk jāizmanto tiešā pārvaldība, lai ņemtu vērā pamatvajadzības, ja trūkst politiskās gribas, it īpaši cīņā pret augsta līmeņa korupciju un organizēto noziedzību, preses brīvības pastiprināšanā, interešu konfliktu novēršanā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā;
  4. jauniem projektiem vajadzības gadījumā jāparedz nosacījumi minimālo prasību veidā, lai atbalstītu plānoto tiešo rezultātu savlaicīgu sasniegšanu un ilgtspēju. Ja šie nosacījumi netiek izpildīti, ir jāveic korektīvi pasākumi (piemēram, maksājumu apturēšana, projektu atcelšana).

Īstenošanas termiņš: a) sākot ar 2018. gada 31. decembri, b) 2018. gada 31. decembris un 2020. gada 31. decembris, c) un d) 2018. gada 31. decembris.

64

Tika konstatēti trūkumi projektu darbības rezultātu uzraudzībā, piemēram, Komisijas ROM sistēma dažkārt neatlasīja projektus pārbaudei un ieviestie rādītāji nebija atbilstoši vai uzticami, vai arī tiem nebija noteikta attiecīga atsauces vērtība (39. punkts).

4. ieteikums. Uzlabot projektu darbības rezultātu uzraudzību

Komisijai ir jāpaplašina ROM ziņojumu tvērums attiecībā uz darbībām, ko ES finansē Turcijā, un jāuzlabo tās projektu rādītāju atbilstība un ticamība, attiecīgā gadījumā nodrošinot atsauces datus.

Īstenošanas termiņš: sākot ar 2018. gadu.

65

Vēl viens pamats bažām ir tas, ka IPA būtiski aizkavējās, jo plānošanā un īstenošanā bieži vien uzkrājās nepadarīts darbs. Tāpēc samazinājās finansējuma apjoms un Turcijas iestādēm pieejamais laiks nākamā IPA II budžeta izpildei un projektu īstenošanai, un tas vēl vairāk aizkavēs projektu konkursa un līgumu slēgšanas procedūru. Šo kavējumu iemesli bija zināmi: vāja administratīvā spēja dažās ministrijās, sagatavojot projektu priekšlikumus, pāreja uz nozaru pieeju un pārmērīga personāla mainība Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā, kas pārvalda lielāko daļu Turcijā izmantoto IPA līdzekļu (46.51. punkts).

5. ieteikums. Samazināt nepadarītā darba apjomu, selektīvi piemērojot netiešu pārvaldību

IPA II periodā Komisijai ir selektīvi jāpiemēro netieša pārvaldība, ņemot vērā attiecīgo līdzekļu apjomu, to projektu sarežģītību, ko sagatavo un par kuriem rīko konkursus Turcijas iestādes, un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras spēju.

Īstenošanas termiņš: Pakāpeniski, bet jāsāk nekavējoties.

Šo ziņojumu 2018. gada 6. februāra sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Karel PINXTEN.

Revīzijas palātas vārdā —

Klaus-Heiner LEHNE
priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums

Galvenie notikumi ES un Turcijas attiecībās

1950. g. 13. aprīlis — Turcija kļūst par Eiropas Padomes dalībvalsti.
1954. g. 18. maijs — Turcija ratificē Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
1959. g. 31. jūlijs — Turcija iesniedz pieteikumu asociācijai ar Eiropas Ekonomikas kopienu.
1963. g. 12. septembris — Turcija paraksta asociācijas nolīgumu ar Eiropas Ekonomikas kopienu, kas ļauj tai piekļūt Kopienas (un vēlāk Savienības) programmām.
1987. g. 14. aprīlis — Turcija iesniedz pieteikumu dalībai Eiropas Ekonomikas kopienā.
1995. g. 31. decembris — stājas spēkā ES un Turcijas Muitas savienības nolīgums.
1999. g. 12. decembris — Padome apstiprina kandidātvalsts statusu Turcijai.
2001. g. 24. marts — Padome pieņem pirmo pievienošanās partnerību ar Turciju; pēdējā tiks pieņemta 2008. gada 18. februārī.
2005. g. 3. oktobris — oficiāli sākas Turcijas pievienošanās sarunas.
2006. g. 12. jūnijs — tiek atvērta Turcijas pievienošanās sarunu pirmā sadaļa (25. sadaļa “Zinātne un pētniecība”).
2010. g. Septembris — Turcijas parlaments groza Konstitūciju, lai noteiktu militāro spēku lielāku atbildību civiltiesās un palielinātu likumdevēju iestāžu pilnvaras iecelt tiesnešus. Referenduma oponenti to kritizē kā militāro spēku un tiesu iestāžu neatkarības samazināšanu.
2011. g. Decembris — tā kā kopš 2006. gada ir atvērtas tikai 13 sadaļas, Padome apstiprina pozitīvo darba kārtību, lai dotu jaunu stimulu pievienošanās sarunām.
2013. g. Maijs — pēc protestiem Stambulas Gezi parkā tiek arestēti daudzi Turcijas iedzīvotāji uz aizdomu pamata par piederību teroristu organizācijai.
17. un 25. decembris — četri ministri, Ministru kabineta locekļu radinieki un dažādas valsts amatpersonas un uzņēmēji tiek apsūdzēti augsta līmeņa korupcijā; seko plaša prokuroru, tiesnešu un policistu pārcelšana un atlaišana.
2014. g. 14. decembris — pēc saskaņotiem tiesībaizsardzības pasākumiem tiek aizturēti atzīti Turcijas žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
2016. g. 30. jūnijs — sarunām tiek atvērta pēc kārtas 16. sadaļa (33. sadaļa “Finanšu un budžeta noteikumi”).
15. jūlijs — militārā apvērsuma mēģinājumā tiek nogalināts 241 un ievainoti 2196 cilvēki. Neveiksmīgo apvērsumu Turcija piedēvē Gülen kustībai, ko tā uzskata par teroristu organizāciju.
9. un 10. decembris — Venēcijas komisija pieņem atzinumus, kuros paustas nopietnas bažas par ārkārtas dekrētlikumu plašo izmantošanu.
2017. g. 10. un 11. marts — Venēcijas komisija pieņem atzinumus, kuros paustas nopietnas bažas par Konstitūcijas grozījumu, kas paredz pilnvaru nodošanu Republikas prezidentam, kā arī par ārkārtas dekrētlikumu plašo izmantošanu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību.
16. aprīlis — referendumā par jauno konstitūciju lielākā daļa tautas nobalso par Turcijas parlamentārās demokrātijas pārveidi par prezidentālu sistēmu.

Avots: ERP, pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem.

II pielikums

Turcijas pievienošanās sarunu statuss

Sadaļa Nosaukums Pievienošanās sarunu statuss
1. Brīva preču aprite Nav atvērta
2. Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība Nav atvērta
3. Tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība Nav atvērta
4. Kapitāla brīva aprite Atvērta
5. Publiskais iepirkums Nav atvērta
6. Uzņēmējdarbības tiesības Atvērta
7. Intelektuālā īpašuma tiesības Atvērta
8. Konkurences politika Nav atvērta
9. Finanšu pakalpojumi Nav atvērta
10. Informācijas sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi Atvērta
11. Lauksaimniecība un lauku attīstība Nav atvērta
12. Pārtikas nekaitīgums, veterinārā un fitosanitārā politika Atvērta
13. Zivsaimniecība Nav atvērta
14. Transporta politika Nav atvērta
15. Enerģētika Nav atvērta
16. Nodokļi Atvērta
17. Ekonomikas un monetārā politika Atvērta
18. Statistika Atvērta
19. Sociālā politika un nodarbinātība Nav atvērta
20. Uzņēmumu un rūpniecības politika Atvērta
21. Eiropas komunikāciju tīkli Atvērta
22. Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija Atvērta
23. Tiesu iestādes un pamattiesības Nav atvērta
24. Tiesiskums, brīvība un drošība Nav atvērta
25. Zinātne un pētniecība Slēgta
26. Izglītība un kultūra Nav atvērta
27. Vide un klimata pārmaiņas Atvērta
28. Veselība un patērētāju aizsardzība Atvērta
29. Muitas savienība Nav atvērta
30. Ārējās attiecības Nav atvērta
31. Ārpolitika, drošības un aizsardzības politika Nav atvērta
32. Finanšu kontrole Atvērta
33. Finanšu un budžeta noteikumi Atvērta
34. Iestādes Nav atvērta
35. Citi jautājumi Nav atvērta

Avots: Eiropas Komisija, 2017.

III pielikums

IPA atbalstītās nozares Turcijā, to piešķīrumi, kopējā piešķīruma procentuālais sadalījums un līgumu summas izraudzītajās prioritārajās nozarēs

IPA I (2007.–2013. g.)

(EUR)

Komponenti Piešķīrums Piešķirtā summa (procentos) Līgumu summas
Pārejas palīdzība un iestāžu veidošana (I) Tiesiskums 548 702 551 11,98 % 452 341 541
Pārvaldība 681 747 546 14,88 % 649 386 948
Citi 388 179 777 8,47 %
Reģionālā un pārrobežu sadarbība (II) 7 000 000 0,15 %
Reģionālā attīstība (III) 1 626 891 869 35,51 %
Cilvēkresursu attīstība (IV) 455 055 077 9,93 % 395 641 762
Lauku attīstība (V) 873 890 000 19,07 %
Kopā 4 581 466 820 100%
IPA II (2014.–2020. g.)

(EUR)

Nozares Piešķīrums Piešķirtā summa (procentos) Līgumu summas
Tiesiskums un pamattiesības 624 900 000 13,91 % 44 793 588
Pārvaldība un demokrātija 956 500 000 21,30 % 170 771 646
Enerģētika 93 500 000 2,08 %
Lauksaimniecība 912 200 000 20,31 %
Transports 442 800 000 9,86 %
Vide 644 600 000 14,35 %
Konkurētspēja un inovācija 344 400 000 7,67 %
Izglītības, nodarbinātības un sociālā politika 435 000 000 9,69 % 0
Teritoriālā un reģionālā sadarbība 36 995 265 0,82 %
Kopā 4 490 895 265 100%

Piezīme: šai revīzijai izraudzītās nozares ir izceltas uz zaļa fona.

Avots: Eiropas Komisija, 2017. gada 30. septembra dati.

IV pielikums

Pārskats par revidētajiem IPA I projektiem

Nr. Projekts Līguma summa (EUR) Izmaksātā summa (EUR) Līdzekļu apguve % (izmaksātā/līguma summa) Nozare Komponents Projekta sākuma datums Plānotais beigu datums Pagarinātais termiņš Faktiskais beigu datums Tiešie rezultāti Kavēšanās Ilgtspēja Kavēšanās (K-I) Projekta periods aizkave %
1 Sociālekonomiskā attīstība, veicot atmīnēšanu un palielinot robežuzraudzības spējas uz Turcijas austrumu robežām — I un II posms 65 481 515 43 452 609 66 % Tiesiskums I posms 29.05.15 29.05.17 15.12.17 196 720 27 %
II posms 10.12.15 15.03.17 31.12.18 645 455 142 %
2 Uzlabotas attiecības starp plašsaziņas līdzekļiem un tiesu iestādēm 1 615 000 1 453 500 90 % Tiesiskums 07.05.13 15.02.15 30.10.15 255 638 40 %
3 Civilās pārraudzības uzlabošana Turcijā, II posms 3 800 000 3 433 935 90 % Tiesiskums 27.07.12 27.07.14 27.03.15 240 720 33 %
4 Turcijas krimināltiesību sistēmas efektivitātes uzlabošana 3 220 000 2 534 872 79 % Tiesiskums 12.03.12 12.12.14 12.12.14 0 990 NA
5 Efektīva cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu 2 493 879 2 341 879 94 % Tiesiskums Mērķsadarbība 02.03.15 02.03.17 01.08.17 01.08.17 149 720 21 %
Piegāde 16.12.15 30.07.16 30.07.16 0 224 NA
Tiesiskuma nozare kopā 76 610 394 53 216 795 69 %
6 Valsts kredītrīkotāja biroja Turcijā institucionālo spēju stiprināšana, veicot ar IPA īstenošanu saistītus uzdevumus 220 607 192 506 87 % Pārvaldība 21.01.16 07.09.16 07.09.16 0 226 0 %
7 Cīņa pret ēnu ekonomiku un Turcijas Ieņēmumu pārvaldes administratīvās spējas uzlabošana 2 569 950 1 027 980 40 % Pārvaldība 21.03.16 21.02.18 NA NA NA
NA NA NA
8 Pilsoniskās sabiedrības attīstības un pilsoniskās sabiedrības un publiskā sektora sadarbības stiprināšana Turcijā (I komponents) 3 757 500 3 473 908 92 % Pārvaldība 01.06.12 26.11.14 01.12.15 01.12.15 365 895 41 %
9 Vietējo investīciju plānošanas spējas 1 714 500 1 714 500 100 % Pārvaldība 01.11.14 03.11.16 03.11.16 0 722 0 %
10 Turcijas Muitas pārvaldes modernizācija VIII 7 083 015 4 856 998 69 % Pārvaldība Mērķsadarbība 1 21.12.15 16.06.16 16.06.16 0 175 0 %
Mērķsadarbība 2 21.12.15 20.09.17 20.11.17 NA 629 NA
Mērķsadarbība 3 08.12.15 08.06.16 08.06.16 0 180 0 %
Pakalpojumi 1 08.02.16 08.02.18 NA 720 NA
Pakalpojumi 2 07.03.16 06.09.17 06.09.17 0 539 0 %
Piegāde 07.09.15 17.09.16 17.09.16 0 370 0 %
Pārvaldības nozare kopā 15 345 572 11 265 892 73%
11 Apmācības un uzņēmējdarbības iniciatīva apģērbu nozarē 2 517 049 1 482 684 59 % Cilvēkresursi Pakalpojumi 20.01.16 19.09.17 19.09.17 0 599 0 %
Piegāde 31.05.16 27.09.16 16.01.17 109 117 93 %
12 Uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošana un veicināšana Ankarā, lai palielinātu jauniešu nodarbinātību 2 086 710 1 059 219 51 % Cilvēkresursi Pakalpojumi 27.06.16 27.10.17 27.10.17 0 480 0 %
Piegāde 11.01.16 29.03.17 15.05.17 46 438 11 %
13 Reģistrētās nodarbinātības veicināšana, uzlabojot norādījumus un pārbaudes 4 179 877 4 094 551 98 % Cilvēkresursi Pakalpojumi 16.09.14 15.09.16 15.10.16 30 719 4 %
Piegāde 26.03.14 26.07.14 13.11.14 107 120 89 %
14 Darba ņēmēju un darba devēju spēju veidošana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas 2 392 321 964 321 40 % Cilvēkresursi Pakalpojumi 17.12.15 17.08.17 17.10.17 17.10.17 60 600 10 %
Piegāde 22.06.16 20.10.16 15.12.16 55 118 47 %
15 Sociālās iekļautības veicināšana romu blīvi apdzīvotās teritorijās 8 440 644 3 912 423 46 % Cilvēkresursi Pakalpojumi 09.11.15 08.11.17 719 0 %
Piegāde 20.10.15 01.04.16 02.11.16 211 161 131 %
Cilvēkresursu nozare kopā 19 616 600 11 513 198 59 %
Pavisam kopā 111 572 566 75 995 885 68 %

Avots: ERP analīze, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2017. gada 30. septembra datiem un skaitļiem.

Tiešie rezultāti Kavēšanās Ilgtspēja
Sasniegti Līdz 2 mēnešiem Iespējama
Daļēji sasniegti Vairāk nekā 2 mēneši, bet samazināta Apdraudēta
Nav sasniegti Vairāk nekā 2 mēneši, nav samazināta Maz ticama
Īstenošanas posmā novērtējumu nevarēja veikt

Faktiskais beigu datums: līguma beigas (pabeigšana, termiņa izbeigšanās vai paredzamais pabeigšanas datums).

V pielikums

Turcijā 2017. gadā revīzijas vajadzībām iztaujāto struktūru saraksts

Apmeklējuma datums Apmeklētās struktūras nosaukums
13. marts ES delegācija, vēstnieks un dažādas struktūrvienības
14. marts ES lietu ministrija, vēstnieks/valsts IPA koordinators un Finanšu sadarbības direktorāts
14. marts Turcijas augstākā revīzijas iestāde, priekšsēdētājs
15. marts Iekšlietu ministrija, ES lietu un ārlietu departaments
15. marts Iekšlietu ministrija (Robežu pārvaldības birojs, Turcijas Pretmīnu centrs), piedaloties pārstāvjiem no Aizsardzības ministrijas
15. marts UNDP (projektu birojs)
15. marts ES lietu ministrija, pilsoniskās sabiedrības grupa
15. marts Iekšlietu ministrija, Stratēģijas izstrādes departaments
16. marts Tieslietu ministrija (dažādi departamenti)
16. marts Eiropas Padome (projektu birojs)
16. marts Finanšu ministrija, Ieņēmumu pārvalde
16. marts Valsts kases kontrolieru padome, IPA revīzijas iestāde
17. marts Valsts kases apakšsekretariāts, IPA Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
17. marts Programmas SIGMA (atbalsts pārvaldības un vadības uzlabošanā) vecāko konsultantu grupa, kas novērtē Turciju
17. marts Valsts kases apakšsekretariāts, IPA valsts kredītrīkotājs
20. marts Premjerministra biroja inspekcijas valde, Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests
20. marts Muitas un tirdzniecības ministrija, ES un ārējo attiecību ģenerāldirektorāts un Muitas darbības ģenerāldirektorāts
20. marts Darba un sociālā nodrošinājuma ministrija, ES un finansiālās palīdzības direktorāts
20. marts Ankaras attīstības aģentūra
21. marts Pasaules Banka
21. marts Sociālā nodrošinājuma iestāde
21. marts Tuvo Austrumu Tehnoloģiju universitāte
21. marts Ģimenes un sociālās politikas ministrija
21. marts Finanšu ministrija (Finanšu noziegumu izmeklēšanas komisija), piedaloties pārstāvjiem no Turcijas Banku regulēšanas un uzraudzības aģentūras
22. marts Melnās jūras austrumu piekrastes attīstības aģentūra Trabzonā
22. marts Sabiedrības izglītības centrs Giresunā
22. marts Attīstības ministrija
22. marts ES delegācija
23. marts Sociālo pakalpojumu centrs Stambulā

Avots: ERP. Ja vien nav norādīts citādi, visi apmeklējumi notika Ankarā.

VI pielikums

Netieša pārvaldība saskaņā ar IPA I

IPA I

 

Netieša pārvaldība saskaņā ar IPA II

IPA II

Komisijas un EĀDD atbildes

Apsvērumi

3. izcēlums. IPA finansējums preses brīvības atbalstam (2007.–2016. g.)

Komisija norāda, ka IPA II ietvaros 35 % no indikatīvā piešķīruma 2014.–2010. gadam paredzēti demokrātijas un tiesiskuma atbalstam. Pamattiesības, ieskaitot preses brīvību, šajā jomā ir nepārprotama prioritāte. Tā kā IPA II īstenošana kopumā aizkavējās, tad šādi projekti vēl nav sākti. Komisija vēlētos uzsvērt, ka IPA nav vienīgais instruments, ar ko tiek atbalstīta preses brīvība; papildinoši instrumenti ir Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) un daudzās valstīs izmantotais Pilsoniskās sabiedrības instruments. Piemēram, EIDHR ietvaros 2013.–2016. gadā uz Turciju bija orientēti 7 ar plašsaziņas līdzekļiem saistīti projekti.

9. izcēlums. Uzlabotas attiecības starp plašsaziņas līdzekļiem un tiesu iestādēm (projekts Nr. 2)

Komisija norāda, ka ROM ziņojumi sniedz ieskatu par progresu projekta īstenošanu konkrētā laikā.

Secinājumi un ieteikumi

1. ieteikums. Labāk novirzīt IPA līdzekļus saskaņā ar noteiktajiem mērķiem

Komisija pieņem šo ieteikumu.

Komisija ņem vērā plānoto īstenošanas termiņu un apsvērs iespēju 2018. gada plānošanas procesā pārorientēties, ievērojot politiskās pamatnostādnes.

Komisija norāda, ka progress šādās sensitīvās jomās ir atkarīgs ne vien no IPA piešķirtā finansējuma, bet vēl jo vairāk no Turcijas iestāžu politiskās gribas.

2. ieteikums. Uzlabot uz nozaru pieeju balstītos novērtējumus

Komisija pieņem šo ieteikumu.

3. ieteikums. Vairāk izmantot nosacījumus

Komisija pieņem šo ieteikumu.

4. ieteikums. Uzlabot projektu darbības rezultātu uzraudzību

Komisija pieņem šo ieteikumu.

5. ieteikums. Samazināt nepadarītā darba apjomu, selektīvi piemērojot netiešu pārvaldību

Komisija pieņem šo ieteikumu.

Akronīmi un saīsinājumi

CFLA: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

IPA: Pirmspievienošanās palīdzības instruments [Instrument for Pre-accession Assistance]

PFP: publisko finanšu pārvaldība

PSO: pilsoniskās sabiedrības organizācija

ROM: uz rezultātiem vērsta uzraudzība [Results-oriented monitoring]

UNDP: Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma [United Nations Development Program]

Beigu piezīmes

1 Galvenie notikumi ES un Turcijas attiecībās ir uzskaitīti I pielikumā.

2 Turku valodā: Adalet ve Kalkınma Partisi.

3 IPA II komiteju, ko vada Komisija, izveidoja saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulā (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II). Tā ir pārņēmusi IPA komitejas uzdevumus (IPA I periodā), kuru savukārt izveidoja saskaņā ar 14. pantu Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA).

4 Saskaņā ar netiešo pārvaldību budžeta izpildes uzdevumi tiek deleģēti Komisijas pilnvarotajām vienībām, kuras tos veic (piemēram, IPA II atbalsta saņēmējam vai tā izraudzītajai vienībai, starptautiskām organizācijām). Sk. 188. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.) (Finanšu regula). Agrāk, IPA I periodā, Turcijas iestādēm piešķirto budžeta pārvaldības veidu sauca par decentralizēto īstenošanas sistēmu jeb DIS. Netiešas pārvaldības grafisko attēlojumu skatīt VI pielikumā.

5 Procentu aplēse ir balstīta uz Komisijas datiem (2017. gads).

6Evaluation of Sector approach under IPA II assistance” [IPA II palīdzībai piemērojamās nozaru pieejas novērtējums], ceļvedis, Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts, 2016. gada novembris, un “Mapping of Sector Strategies” [Pārskats par nozaru stratēģijām], galīgais ziņojums, 2014. gada 28. februāris.

7 Sk. Komisijas 2016. gada ziņojumu par Turciju, 9. lpp.

8 Eiropas Parlamenta 2016. gada 24. novembra rezolūcija par ES un Turcijas attiecībām, 1. punkts.

9 Komisijas 2016. gada ziņojums par Turciju, 18. un 19. lpp., un “Turkey says purge of judiciary over after sacking 4 000” [Pēc 4000 darbinieku atlaišanas Turcija apgalvo, ka tīrīšana tiesu iestādēs ir beigusies], 2017. gada 26. maijs (sk. https://www.ft.com).

10 ERP analīze par Turcijas augstākās revīzijas iestādes personālsastāvu no 2015. gada decembra līdz 2016. gada decembrim; Turcijas Revīzijas palātas pārskatatbildības ziņojumi turku valodā ir pieejami www.sayistay.gov.tr. Preses ziņojumi — sk. 2016. gada 11. augusta rakstu (turku valodā), kas publicēts https://www.haberler.com/sayistay-da-feto-operasyonu-8 692 128-haberi/, un 2017. gada 4. aprīļa publikāciju “Detention warrants issued for 41 Court of Accounts employees over Gülen links” [Izdots orderis 41 augstākās revīzijas iestādes darbinieka aizturēšanai par saistību ar Gülen] (https://stockholmcf.org).

11 Komisijas 2016. gada ziņojums par Turciju, 86. lpp., un “Turkey in turmoil and chaos since purge aimed at dissenters” [Pēc tīrīšanas, kas vērsta pret disidentiem, Turcijā valda nemiers un haoss], 2017. gada 12. aprīlis (sk. https://www.nytimes.com/2017/04/12/world/europe/turkey-erdogan-purge.html?_r=1).

12 Īpašajā ziņojumā Nr. 16/2009 “Eiropas Komisijas pārvaldītā pirmspievienošanās palīdzība Turcijai” ERP aptvēra Turcijas pirmspievienošanās palīdzības shēmu (IPA priekšteci) un revidēja projektu izlasi no 2002. līdz 2004. gada valsts programmām.

13 Pielikumā Padomes 2008. gada 18. februāra lēmumam par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku, ir ietvertas šādas īstermiņa prioritātes ar administratīvo spēju kā transversālu mērķi: demokrātija un tiesiskums, cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība, kā arī 5. sadaļa “Publiskais iepirkums”, 16. sadaļa “Nodokļi”, 19. sadaļa “Sociālā politika un nodarbinātība”, 23. sadaļa “Tiesu iestādes un pamattiesības”, 24. sadaļa “Tiesiskums, brīvība un drošība”, 29. sadaļa “Muitas savienība” un 32. sadaļa “Finanšu kontrole”.

14 Ar IPA I un IPA II saistītie piešķīrumi ir uzskaitīti III pielikumā. Šo revidēto projektu pilns saraksts ir sniegts IV pielikumā.

15 Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulā (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, proti, preambulas 12. apsvērumā un 12. pantā (OV L 77, 15.3.2014., 95. lpp.).

16 Visas Turcijā iztaujātās publiskās struktūras ir uzskaitītas V pielikumā. Turcijā mēs arī organizējām trīs sanāksmes, kurās piedalījās mērķgrupas no vairāk nekā desmit dažādām PSO.

17 ERP 2018. gadā veiks šā mehānisma lietderības revīziju.

18 Attiecībā uz IPA I — daudzgadu plānošanas dokuments (2011.–2013. g.), attiecībā uz IPA II — indikatīvais stratēģijas dokuments Turcijai (2014.–2020. g.).

19 Sk. 1. un 2. pantu Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulā (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.); pielikumu Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumam 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku (OV L 51, 26.2.2008., 4. lpp.); 1. un 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulā (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).

20 Sk. 1. izcēlumu un “Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2012.–2013. gadā”, COM(2012) 600 final, 10.10.2012., 2.–4. lpp.

21 Šie ziņojumi ir pieejami šeit: https://ec.europa.eu/neighbourhood-enlargement/countries/package_en.

22 Tiesu iestāžu neatkarība un objektivitāte ir 23. sadaļas “Tiesu iestādes un pamattiesības” neatņemama daļa. Šajā saistībā Komisija 2014. gada ziņojumā par Turciju (63. lpp.) norādīja, ka “tiesu iestāžu jomā pieņemtie tiesību akti radīja nopietnas bažas par tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti, varas dalīšanu un tiesiskumu” un “ir vairāk jāstiprina cilvēktiesību institucionālā sistēma un jāpanāk stabili rezultāti”.

23 Attiecībā uz cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību (arī šī tēma ir ietverta 23. sadaļā) Komisija 2014. gada ziņojumā par Turciju (14. lpp.) konstatēja, ka, “lai gūtu reālus rezultātus, ir vajadzīga lielāka politiskā griba un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, kas ļaus gūt stabilus rezultātus izmeklēšanā, apsūdzību celšanā un notiesājošu spriedumu pieņemšanā”.

24 Preses brīvība ir cilvēktiesības, kas ietvertas Kopenhāgenas kritērijos (sk. 1. izcēlumu). Attiecībā uz vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļiem un internetu Komisija 2015. gada ziņojumā par Turciju (22. lpp.) norādīja, ka “pēc vairākiem panākumu gadiem pēdējos divos gados ir vērojama nopietna situācijas pasliktināšanās”.

25 Skatīt GRECO 2015. gada oktobra ziņojumu par Turciju, kurā novērtēti tiesnešu ētikas principi, rīcības noteikumi un interešu konflikti (sk. 125. un 160.–163. punktu).

26 Skatīt “Transparency International” 2016. gada ziņojumu par Rietumbalkāniem un Turciju; šajā ziņojumā norādīts, ka Turcijai ir “ļoti maza pieredze korupcijas lietu kriminālizmeklēšanā, it īpaši, ja iesaistītas augsta līmeņa valsts amatpersonas”.

27 Ārējā revīzija ir 32. sadaļas “Finanšu kontrole” neatņemama daļa. Attiecībā uz PSO “aktīva pilsoniskā sabiedrība demonstrē efektīvu plurālismu, kas nozīmē pamattiesību un brīvību ievērošanu, tiesiskumu un iespēju veikt sociālas un politiskas pārmaiņas. Pilsoniskās sabiedrības darbības var stimulēt un paplašināt telpu dialogam un sadarbībai sabiedriskas nozīmes jautājumos, tostarp par ES pievienošanās procesu. (..) Turcijai ir īpaši vajadzīgas iekļaujošākas pieejas politikas veidošanai un sabiedriskas nozīmes lēmumu pieņemšanai.” (indikatīvais stratēģijas dokuments Turcijai (2014.–2020. g.), 11. un 12. lpp.).

28Thematic Evaluation of EU’s Support to civil society in the Western Balkans and Turkey” [ES atbalsta pilsoniskajai sabiedrībai Rietumbalkānos un Turcijā tematiskais novērtējums], IBF Consulting,2012. gada aprīlis; “Civil Society Needs Assessment Report” [Pilsoniskās sabiedrības vajadzību novērtējuma ziņojums], TACSO, 2014. gada februāris; Komisijas 2015. un 2016. gada ziņojumi par Turciju (2.4); TÜSEV ieguldījums CIVICUS 2015. gada ziņojumā par pilsoniskās sabiedrības stāvokli, 96.–98. lpp.

29 ERP analīze, pamatojoties uz Turcijas Iekšlietu ministrijas sniegtajiem datiem, 2017. gada 24. marts.

30 4. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulā (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu; Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 447/2014, ar ko paredz īpašos noteikumus par Regulas (ES) Nr. 231/2014 piemērošanu; 2015. gada 11. februāra pamatnolīgums starp Turcijas Republiku un Eiropas Komisiju attiecībā uz IPA II.

31 “Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas — 2013.–2014. gads”, COM(2013) 700 final, 16.10.2013., 3., 7. un 16. lpp.

32Mapping of Sector Strategies” [Nozaru stratēģiju noteikšana], galīgais ziņojums, 2014. gada 28. februāris, 3. lpp.

33 Saskaņā ar Turcijas parakstīto Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti (2005. g.) saņēmējvalstij ir jāizvirza reāli mērķi nedaudzās nozarēs un jāizvairās no līdzekļu devēju sniegtā atbalsta pārklāšanās. Šos principus piemēro arī Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam.

34 SPD (stratēģiskās plānošanas dokuments) “Pilsoniskā sabiedrība”, 20. lpp., SPD “Tiesu iestādes un pamattiesības”, 14. lpp., SPD “Pamattiesības”, 11. lpp., SPD “Iekšlietas”, 23. lpp., Nozeres darbības programma, 30. lpp.

35 Runājot par Turcijas tiesību aktu saskaņošanu ar 5. sadaļu, Komisijas 2016. gada ziņojumā par Turciju (20., 21. un 43.–45. lpp.) ir norādīts, ka tās tiesību aktu saskaņošanā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem joprojām ir būtiskas nepilnības (saistītas, piemēram, ar iepirkuma procedūras pārredzamību, daudziem juridiskiem izņēmumiem no acquis).

36 Eiropas Investīciju banka ir viena no lielākajām ES aizdevumu sniedzējām Turcijai; šie aizdevumi vairāk nekā trīs reizes pārsniedz IPA finansējumu Turcijai (sk. https://euaidexplorer.ec.europa.eu/DevelopmentAtlas.do).

37 Sk. 2012. gada augusta PFMC likumu Nr. 5018 (oficiāls tulkojums angļu valodā), 6. un 11. lpp. Ikgadējās investīciju programmas turku valodā (Yili Yatirim Programi) attiecībā uz 2009.–2017. gadu.

38 Attiecībā uz IPA I sk. valsts plānu acquis pieņemšanai (2008. g.); attiecībā uz IPA II sk. 10. valsts attīstības plānu (2014.–2018. g.), secīgos valsts rīcības plānus attiecībā uz pievienošanos ES (2014.–2019. g.) un pirmspievienošanās ekonomisko reformu programmu (2017. g.).

39 Saskaņā ar Komisijas paplašināšanās stratēģiju 2011.–2012. gadam “pievienošanās procesa un ar to saistīto panākumu pamatā ir saistības, nosacījumi un uzticamība” (2. lpp.) un nosacījumi ir precīzi, augstām prasībām atbilstoši un stingri (18. un 23. lpp.). Stingri nosacījumi bija minēti Komisijas paplašināšanās stratēģijā 2012.–2013. gadam (2., 3., 16. un 22. lpp.), kā arī paplašināšanās stratēģijā 2014. gadam (2. un 19. lpp.) un paplašināšanās stratēģijā 2015. gadam (12. lpp.).

40 Padomes Regulas (EK) Nr. 1085/2006 21. pants par palīdzības pārtraukšanu: “Ja saņēmējvalsts neievēro šos [demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību un pamatbrīvību] principus vai saistības, kas ietvertas attiecīgajā partnerībā ar ES, vai arī ja virzība uz pievienošanās kritēriju izpildi nav pietiekama, Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu un pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz jebkādu saskaņā ar šo regulu piešķirtu palīdzību.”

41 Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūcija par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Turciju (25. punkts).

42 Sk. Eiropas Parlamenta paziņojumu (25. lpp.), kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulai (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II), (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).

43 Regulas (ES) Nr. 231/2014 14. pantā ir minēta atalgošana par “īpašu virzību, kas panākta nolūkā nodrošināt atbilstību dalības kritērijiem; un/vai efektīvu pirmspievienošanās palīdzības īstenošanu, panākot īpaši labus rezultātus”.

44 Komisijas 2017. gada 30. novembra Īstenošanas lēmums, ar kuru groza Komisijas 2016. gada 20. jūlija Īstenošanas lēmumu C(2016) 4889 final, ar ko pieņem Pilsoniskās sabiedrības instrumentu un plašsaziņas līdzekļu programmu 2016.–2017. gadam saskaņā ar IPA II.

45 Sk. IV pielikumu, projekts Nr. 4 un projekti Nr. 7–15.

46 Projekts Nr. 4, ar Tieslietu ministriju.

47 Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegto datu analīzi, ko veica ERP, pārcelto tiesnešu un prokuroru skaits 2013. gadā bija 2072, tas pakāpeniski pieauga līdz 2517 (2014. g.) un līdz 2016. gada jūlija apvērsumam sasniedza 3746. Lai gan Tieslietu ministrija apgalvoja, ka šīs obligātās tiesnešu un prokuroru rotācijas iemesls bija valsts ģeogrāfiskās īpatnības un vajadzība nodrošināt tiesu pakalpojumus attālos apgabalos, veids, kā šī rotācija tiek piemērota, nav balstīts uz objektīviem kritērijiem. Sk. Starptautiskās tiesnešu asociācijas 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par tiesu iestāžu situāciju Turcijā; Venēcijas komisijas 2011. gada 29. marta starpposma atzinuma par Turcijas tiesnešu un prokuroru likumprojektu (CDL-AD(2011)004), 47.–49. punktu; Starptautiskās juristu komisijas dokumentu “Turkey: the Judicial System in Peril” [Turcija: tiesu sistēma ir apdraudēta], 2016. gads, 17. lpp.

48 Skatīt “Technical assistance for promoting registered employment through better guidance and inspection” [Tehniskā palīdzība reģistrētās nodarbinātības veicināšanai, uzlabojot norādījumus un pārbaudes], sākuma ziņojums Darba un sociālā nodrošinājuma ministrijai, 2015. gada februāris, it īpaši 6. lpp.

49 Turcijas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra parakstīja visas līgumsaistības attiecībā uz 14 projektiem, izņemot projektu Nr. 3. Ņemot vērā tā politisko jutīgumu, šo projektu, kas attiecās uz iekšējo drošības spēku civilo pārraudzību, parakstīja ES delegācija Ankarā, nevis Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

50 Projektu Nr. 7 ir paredzēts pabeigt līdz 2018. gada februārim.

51 No 15 revidētajiem projektiem sešiem tika veikta ROM. Uz rezultātiem vērsta uzraudzība (ROM) ir ES finansēto ārējo intervences pasākumu neatkarīga pārbaude, veicot klātienes novērtējumus. Saskaņā ar tās metodiku, kas balstīta uz pieciem novērtēšanas kritērijiem (būtiskums, efektivitāte, lietderība, ietekme un ilgtspēja), pasākumiem tiek piešķirts vērtējums skalā no A (“ļoti labi”) līdz D (“nopietni trūkumi”), un tas ļauj salīdzināt par notiekošajiem projektiem savāktos datus. Sk. https://europa.eu/capacity4dev/rom/blog/what-results-oriented-monitoring-rom.

52 Attiecībā uz visiem piemērojamiem projektiem, izņemot projektu Nr. 1 (drošības apsvērumi). Laika trūkuma dēļ ar projektiem Nr. 11 un Nr. 15 saistītie apmeklējumi tika veikti tikai dažās vietās.

53 Sk. V pielikumu.

54 Šī nepilnība attiecas uz 7 no 15 revidētajiem projektiem.

55 Tas attiecas uz tiesiskuma projektiem Nr. 2 un Nr. 3, pārvaldības projektiem Nr. 6., Nr. 7 un Nr. 8, kā arī cilvēkresursu projektu Nr. 15.

56 Projekta Nr. 11 un Nr. 13 piegādes līgumu izpilde aizņēma astoņus, nevis četrus mēnešus, savukārt projekta Nr. 15 piegādes līgums tika izpildīts nevis piecu, bet 12 mēnešu laikā. Sk. IV pielikumu.

57 Atbilstība Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem (to iestāžu stabilitāte, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības, kā arī cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību), kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (projekts Nr. 8), 16. sadaļa “Nodokļi” (projekts Nr. 7) un 29. sadaļa “Muitas savienība” (projekts Nr. 10).

58 Atbilstība Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem (projekti Nr. 1–5), 23. sadaļa “Tiesu iestādes un pamattiesības” (projekti Nr. 2 un Nr. 4) un 24. sadaļa “Tiesiskums, brīvība un drošība” (projekti Nr. 1, Nr. 3 un Nr. 5).

59 Projektu Nr. 1 (1. posms) īstenoja 30,5, nevis 24 mēnešos, un abi tā posmi vēl nav pabeigti; projekta Nr. 2 realizācija aizņēma 29,5, nevis 21 mēnesi; projekts Nr. 3 ilga 33 mēnešus, nevis 24 mēnešus, un projekts Nr. 5 (mērķsadarbība) – 29, nevis 24 mēnešus. Sk. IV pielikumu.

60 Sk. http://www.cfcu.gov.tr/FinancialAgreements.

61 2009. gadā ERP jau norādīja uz to, ka Turcijas iestādēm “trūka kvalificētu un piemēroti apmācītu darbinieku, lai apstrādātu (..) budžeta un projektu apjomu”. Sk. ERP īpašo ziņojumu Nr. 16/2009, 38. punktu.

62 Valsts IPA koordinatora un valsts kredītrīkotāja funkcijas un pienākumi ir noteikti 22. un 25. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 718/2007, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.), kā arī 4., 8. un 9. pantā Komisijas 2014. gada 2. maija Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 447/2014, ar ko paredz īpašos noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, piemērošanu (OV L 132, 3.5.2014., 32. lpp.).

63 Šie uzdevumi tika galvenokārt veikti, īstenojot revidēto IPA pārvaldības projektu Nr. 6.

64 Projekti Nr. 5, Nr. 6, Nr. 9, Nr. 10, Nr. 12 un Nr. 14 (sk. IV pielikumu).

65 Tā kā pēc projekta Nr. 7 beigām nebija pagājis pietiekams laiks, mēs nespējām novērtēt šā pārvaldības projekta ilgtspēju.

66 Sk. attiecīgi Komisijas 2015. un 2016. gada ziņojumus par Turciju, 24. sadaļa, 5. lpp.

Notikums Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 17.1.2017.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) 7.12.2017.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras 6.2.2018.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālās atbildes saņemtas visās valodās 8.3.2018.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Karel Pinxten vadītā III apakšpalāta, kura revidē izdevumus ārējo darbību, drošības un tiesiskuma jomā. Revīziju vadīja ERP locekle Bettina Jakobsen, un viņai palīdzēja biroja vadītāja Katja Mattfolk un biroja atašejs Kim Storup, atbildīgais vadītājs Alejandro Ballester Gallardo, darbuzdevuma vadītājs Dennis Wernerus un revidenti Nicola Berloco, Cyril Messein un Alexandre Tan. Lingvistisko atbalstu sniedza Fiona Urquhart.

No kreisās uz labo: Dennis Wernerus, Cyril Messein, Bettina Jakobsen, Kim Storup, Katja Mattfolk.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018.

PDF ISBN 978-92-872-9607-8 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/215965 QJ-AB-18-006-LV-N
HTML ISBN 978-92-872-9569-9 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/76802 QJ-AB-18-006-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018.

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: http://europa.eu

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: https://publications.europa.eu/lv/web/general-publications/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/home?) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.