Eiropas Savienības kosmosa programmas Galileo un Copernicus: pakalpojumu sniegšana ir uzsākta, taču to izmantošanai vajadzīgi turpmāki stimuli

Kopsavilkums

Globālā navigācijas satelītu sistēma Galileo un Zemes novērošanas programma Copernicus ir ES kosmosa politikas stūrakmeņi. Šī sistēma un programma nodrošina precīzāku navigāciju un laika sinhronizāciju un sniedz vērtīgus datus par Zemi, kā arī palīdz monitorēt vidi, sauszemi un okeānus. Programmas rada ievērojamas ilgtermiņa izmaksas ES budžetā, kuru kopējā summa līdz 2020. gada beigām sasniedza aptuveni 18 miljardus EUR.

Komisija savā 2016. gada kosmosa stratēģijā Eiropai apņēmās labāk izmantot ES kosmosa programmu potenciālu, pēc iespējas palielinot to sniegtos ieguvumus sabiedrībai un ES ekonomikai. Tā izveidoja un finansēja mērķtiecīgus pasākumus, lai veicinātu kosmisko pakalpojumu, datu un lietojumu izmantošanu un apņēmās nodrošināt, ka ES tiesību akti pamatotos un izdevīgos gadījumos atbalstīs kosmisko pakalpojumu izmantošanu.

Veicot revīziju, izvērtējām Komisijas kopš 2014. gada veiktos pasākumus ar mērķi veicināt ES kosmosa programmu Galileo un Copernicus nodrošināto pakalpojumu izmantošanu, lai iegūtu gaidītos labumus ekonomikai un sabiedrībai. Mēs pārbaudījām, vai Komisija a) bija izstrādājusi visaptverošu un uz nākotni vērstu stratēģiju, lai veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp lai veicinātu, ka pakalpojumus izmanto visi attiecīgie dalībnieki, b) bija izveidojusi pārdomātas sistēmas, lai izvērtētu šādu pakalpojumu sniegtos ieguvumus un uzraudzītu programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu, c) finansēja darbības, kas efektīvi veicināja pakalpojumu izmērāmu izmantošanu, kā arī d) veica atbilstīgus pasākumus, lai izveidotu tiesisko regulējumu, kas sekmē kosmisko pakalpojumu izmantošanu.

Šīs revīzijas mērķis ir izvērtēt to pasākumu efektivitāti, ko Komisija veikusi, lai veicinātu kosmisko pakalpojumu izmantošanu. Mēs ceram, ka mūsu revīzijas rezultāti un sniegtie ieteikumi radīs pievienoto vērtību, palīdzot Komisijai efektīvi sekmēt ES kosmisko pakalpojumu izmantošanu jaunajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam un labāk uzraudzīt programmu mērķu sasniegšanu.

Mūsu vispārējais secinājums ir, ka ES kosmosa programmas Galileo un Copernicus nodrošina vērtīgus pakalpojumus un datus, ko Komisija popularizēja dažādos veidos, taču tā nav darījusi pietiekami daudz, lai pilnībā tiktu izmantots programmu potenciāls un lai gūtu atdevi no ievērojamajiem ieguldījumiem, tādējādi sasniedzot paredzētos ieguvumus.

Galileo pakalpojumi jau sekmē navigācijas precizitāti, un Copernicus dati tiek lietderīgi izmantoti, lai uzraudzītu vairāku ES politikas jomu īstenošanu, taču Komisijai vēl nav visaptverošas stratēģijas ES kosmosa programmu īstenošanai, kas aptvertu visus attiecīgos dalībniekus un struktūras ES un dalībvalstu līmenī. Turklāt Komisijas pieejas pakalpojumu izmantošanas veicināšanai ir tikai daļēji saistītas ar konkrētiem, izmērāmiem, atzītiem un reāli sasniedzamiem stratēģiskajiem mērķiem ar noteiktiem termiņiem, kuri skaidri nosaka, kas jāsasniedz.

Komisija, piemērojot savu pieeju, nav risinājusi pakalpojumu tirgus sadrumstalotības problēmu un ir saņēmusi tikai ierobežotu informāciju par būtiski atšķirīgajām dalībvalstu stratēģijām un pieejām pakalpojumu izmantošanai valsts pārvaldē un pakalpojumu izmantošanas veicināšanai.

Savienībā nav vispārēji atzīta konceptuāla statistiska satvara, lai noteiktu kosmisko pakalpojumu sniegtos ieguvumus, turklāt Komisijas aprēķiniem piemīt trūkumi metodoloģijas un tvēruma ziņā. Tādēļ ir sarežģīti ticami aprēķināt programmu sniegtos ieguvumus. Izmantotie galvenie snieguma rādītāji dod tikai pamata informāciju, taču neļauj novērtēt programmu galveno mērķu sasniegšanu.

Komisijas darbību mērķis bija atbalstīt jaunu tehnoloģiju izstrādi navigācijā, piekļuvi Copernicus datiem un to izmantošanu (uzlabojot informētību par programmām) un tirgus apguvi. Taču vairāku galveno darbību mērķi un ietekme nebija skaidra, un vēl netiek izmantotas sinerģijas iespējas. Vēl nav pieejami Galileo galvenie komponenti, un tas var ierobežot programmas spēju nodrošināt šiem pakalpojumiem vietu tirgū.

Komisija pieņēma noteikumus ceļu satiksmes drošības un neatliekamās palīdzības dienestu darbības jomā, lai veicinātu Galileo pakalpojumu izmantošanu, taču citās jomās vai tirgus segmentos darbības joprojām ir ļoti ierobežotas. Līdz šim nav arī veikta visaptveroša analīze, lai noteiktu, kā ar ES tiesību aktiem varētu labāk veicināt Copernicus izmantošanu. Komisijai un dalībvalstīm nav arī sistemātiska priekšstata par regulatīviem vai administratīviem šķēršļiem, kas var traucēt kosmisko pakalpojumu izmantošanu.

Lai labāk izmantotu ES kosmosa programmu potenciālu, iesakām Komisijai:

1. izstrādāt visaptverošu stratēģiju ES kosmisko pakalpojumu izmantošanas veicināšanai;
2. izveidot konceptuālu satvaru, saskaņā ar kuru noteikt ES kosmosa programmu sniegtos ieguvumus, un uzlabot snieguma novērtēšanu;
3. nodrošināt Galileo pilnīgu gatavību un īstenot mērķtiecīgākas darbības ES kosmisko pakalpojumu izmantošanas veicināšanai;
4. labāk izmantot tiesisko regulējumu, lai atbalstītu ES kosmisko pakalpojumu izmantošanu.

Ievads

ES kosmosa programmas

Eiropas Savienība 20. gadsimta deviņdesmitajos gados iesaistījās kosmosa programmu izstrādē. Šādas iniciatīvas sākotnējais iemesls bija nodrošināt satelītu radionavigācijas atbalstu Eiropas transporta tīkliem. Turklāt bija nepieciešama globāla satelītu Zemes novērošanas sistēma, lai nodrošinātu informāciju par vidi, lai izprastu klimata pārmaiņu ietekmi un to mazinātu, kā arī lai nodrošinātu civilo drošību.

Šobrīd ES ir trīs kosmosa pamatprogrammas.

• Galileo ir civila globālā navigācijas satelītu sistēma (GNSS). Programmu sāka īstenot 1999. gadā, un tās mērķis ir neatkarīgi no citām esošajām sistēmām nodrošināt ļoti precīzus navigācijas un laika signālus. Patlaban orbītā atrodas 26 satelīti. Kopš 2016. gada Galileo nodrošina šādus sākotnējos pakalpojumus: brīvi pieejamus signālus satelītu radionavigācijas lietojumiem plašos apjomos, piemēram, mehānisko transportlīdzekļu navigācijas vai mobilo tālruņu pakalpojumu jomā, “publisku regulētu pakalpojumu” (PRP) valsts sektora lietotājiem drošības un aizsardzības jomā, kā arī meklēšanas un glābšanas pakalpojumus, kas palīdz ātrāk atrast un izglābt cilvēkus, kuri nonākuši ārkārtas situācijās. Tiek plānots, ka turpmākajos dažos gados būs pieejams vēl plašāks pakalpojumu klāsts; jau tiek gatavota Galileo “otrā paaudze” ar jauninājumiem, un no 2024. gada ir plānota pirmo satelītu palaišana.
• Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS) kopš 2009. gada sniedz navigācijas pakalpojumus lietotājiem aviācijas un jūrniecības jomā, kā arī uz sauszemes, uzlabojot Amerikas Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) datu precizitāti. EGNOS sistēmu veido 3 ģeostacionārie satelīti un 40 zemes stacijas¹.
• Copernicus mērķis ir nodrošināt precīzu un uzticamu Zemes novērošanas informāciju vides, lauksaimniecības, klimata, drošības, jūras uzraudzības un citās ES politikas jomās. Tā ir pasaulē lielākā šāda veida programma un nodrošina ES devumu Zemes novērošanas sistēmu globālajā tīklā (GEOSS)². Copernicus sāka darbību 2014. gadā, kad tika palaists tās pirmais satelīts. Patlaban šīs programmas ietvaros orbītā ir palaisti astoņi satelīti (Sentinels), un nākotnē paredzēts palaist vēl vairākus satelītus.

ES satelītu sistēmu izveide un darbība rada ievērojamas ilgtermiņa izmaksas ES budžetā. No programmu uzsākšanas līdz 2020. gada beigām kopējie ar tām saistītie ES izdevumi pārsniedza 18 miljardus EUR. Programma Galileo un EGNOS tiek pilnībā finansētas no ES budžeta³. Apmēram divas trešdaļas programmas Copernicus izdevumu tiek finansētas no ES budžeta, un pārējās izmaksas sedz Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un citas trešās puses.

Satelītu sistēmu darbība un jaunu satelītu palaišana radīs ievērojamas izmaksas ES budžetā arī nākotnē. Jaunajai vienotajai kosmosa programmai, kura sāks darbību 2021. gadā un ietvers esošās pamatprogrammas, ir paredzēts budžets vairāk nekā 14 miljardi EUR apmērā, un to izmantos, lai finansētu Galileo, EGNOS un Copernicus un to turpmāko attīstību līdz 2027. gadam⁴.

ES kosmosa programmu vērtības ķēde

Visas trīs pamatprogrammas tiek īstenotas galvenokārt tādēļ, ka ES vajadzīga neatkarīga piekļuve kosmiskajiem pakalpojumiem, kas nodrošina informāciju par navigāciju, laika sinhronizāciju un Zemes novērošanas datus. Šo programmu sniegtajiem pakalpojumiem būtu arī jāveicina uz GNSS un Zemes novērošanu balstītu lietojumu un pakalpojumu tirgu izaugsme ES iekšējā tirgū un aiz tā robežām. Tiem arī būtu jānodrošina jaunas iespējas tirgū, kā arī jāveicina stratēģija “Eiropa 2020” un tās mērķi attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi⁵.

Kosmosa darbību vērtības ķēdē parasti nošķir

• augšupējo nozari, kas ietver darbības, kuras sekmē kosmosa infrastruktūras attīstību, satelītu un zemes staciju izgatavošanu, izvietošanu kosmosā un darbību, un
• lejupējo nozari, kas ietver kosmosa datu ieguvi un uzglabāšanu, tādu produktu vai pakalpojumu izstrādi, kuriem nepieciešami signāli vai satelītattēlu dati (starpposma lietotāji), un galalietotājus, kuri uzņēmējdarbībā vai ikdienas dzīvē izmanto navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus vai Zemes novērošanas lietojumus⁶.

Šī ES kosmosa programmu vērtības ķēde redzama 1. attēlā.

Avots: ERP.

Komisijas 2016. gada kosmosa stratēģija Eiropai

Lai nodrošinātu Eiropas kosmosa politikas ilgtermiņa redzējumu⁷, Komisija 2016. gadā pieņēma kosmosa stratēģiju Eiropai. Ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus, kas veikti kosmosa infrastruktūrā, un ar to saistītās būtiskās darbības izmaksas, viens no četriem stratēģijā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem bija labāk izmantot ES kosmosa programmu potenciālu, pēc iespējas palielinot( maksimizējot) to sniegtos ieguvumus sabiedrībai un ES ekonomikai. Komisija savā stratēģijā apņēmās, sākot jau ar esošo ES kosmosa programmu regulējumu, veicināt kosmisko pakalpojumu, datu un lietojumu izmantošanu ES politikas jomās ikvienā gadījumā, kad tie sniedz efektīvus risinājumus⁸. Tā apņēmās arī nodrošināt, ka ES tiesību akti pamatotos un izdevīgos gadījumos atbalsta kosmisko pakalpojumu izmantošanu atbilstīgi papildu pasākumiem valstu un reģionu līmenī. Eiropas Parlaments šo apņemšanos atbalstīja divās rezolūcijās⁹.

Saskaņā ar kosmosa programmām vai Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros tika paredzēts mērķtiecīgs finansējums pakalpojumu izmantošanas veicināšanai¹⁰. Komisija, Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas aģentūra (Eiropas GNSS aģentūra) un Copernicus pilnvarotās struktūras 2014.–2020. gada periodā apņēmās nodrošināt aptuveni 565 miljonus EUR. Tālāk 2. attēlā redzams šīs summas sadalījums pa struktūrām un programmām.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem (summas, par kurām saistības uzņemtas līdz 30.6.2020.).

ES kosmosa programmu pārvaldība

Komisija, EKA un vairākas citas ES un ar ES nesaistītas struktūras kopīgi pārvalda ES kosmosa programmas sadarbībā ar dalībvalstīm.

Komisijas uzdevumi

Komisija atbild par ES kosmosa programmu pārvaldību kopumā. Tā uzrauga programmu īstenošanu un sagatavo ikgadējās Galileo un Copernicus darba programmas. Komisija arī tieši uzrauga dažas no darbībām Galileo un Copernicus pakalpojumu izmantošanas veicināšanai.

Abu programmu īstenošanai Komisija vada komiteju, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji un delegāti, kas pārstāv programmu īstenošanā tieši iesaistītas struktūras, lai nodrošinātu to koordinēšanu. Copernicus īstenošanā īpaša darba grupa (“Lietotāju forums”) palīdz komitejai noteikt lietotāju prasības, pārbaudīt pakalpojumu atbilstību un koordinēt publiskā sektora lietotājus.

Eiropas Kosmosa aģentūras uzdevumi

EKA ir 1975. gadā izveidota starpvaldību organizācija ar plašām zināšanām kosmosa jomā¹¹. Tā nav ES iestāde, taču tai ir būtiska nozīme ES programmu īstenošanā, nodrošinot zināšanas par programmu tehnisko koordinēšanu un satelītu sistēmu izveidi, attīstību, iepirkumu un darbību¹². EKA īsteno arī savas programmas, kas atbalsta tādu pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas tehnoloģiju attīstību, kurām nepieciešami GNSS signāli un kuras sekmē Zemes novērošanas izmantošanu zinātnes vai uzņēmējdarbības lietojumos.

Eiropas GNSS aģentūras uzdevumi

Eiropas GNSS aģentūra ir ES aģentūra, kas atbild par infrastruktūras uzraudzību, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu, kā arī par Galileo un EGNOS pakalpojumu tirgu uzraudzību un attīstību. Tā arī pārvaldīja Pamatelementu programmu, kas tika īstenota, lai atbalstītu tirgū laižamus mikroshēmojumus, antenas un uztvērējus, ko izmanto Galileo un EGNOS sistēmās, kā arī projektus saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistībā ar šīm divām sistēmām. Jaunā kosmosa programma paredz, ka jaunā Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA) aizstās GNSS aģentūru un būs tās pēctece. Cita starpā tās pienākumi būs veicināt Galileo, EGNOS un Copernicus pakalpojumu izmantošanu.

Copernicus pilnvarotās struktūras un to pakalpojumi

Copernicus programmu veido trīs komponenti, kuru pārvaldība tika uzticēta dažādām ES un ar ES nesaistītām struktūrām (sk. 3. attēlu), un šie komponenti ir:

• tehniskā koordinēšana, Sentinel satelītu ekspluatācija un EKA, dalībvalstu vai citu starptautisko partneru papildinošās misijas (“kosmosa komponents”) un izejas datu pieejamības nodrošināšana – šīs darbības kopīgi veic EKA un vēl viena ar ES nesaistīta organizācija – Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija (EUMETSAT). EUMETSAT turpmāk īstenos arī 4., 5. un 6. Sentinel misiju;
• Copernicus pakalpojumu sniegšana (“pakalpojumu komponents”);
• papildu datu vākšana no sauszemes, jūras vai gaisa monitoringa sistēmām (“in situ komponents”), par kurām vai nu ir atbildīgas dalībvalsts, vai nu kuras nodrošina brīvprātīgie dalībnieki.

Avots: Eiropas Komisija.

Copernicus pakalpojumi ir datu produkti vai lietojumi, kas saistīti ar sauszemes, jūras vides, atmosfēras un klimata pārmaiņu uzraudzību, ārkārtas situāciju pārvarēšanu un drošības lietojumiem. Tie ir no Sentinels satelītiem un citiem satelītiem iegūtu izejas datu un papildu datu kombinācija. Tiek piedāvāti vairāk nekā 500 šādu produktu, un to skaits pastāvīgi palielinās (sk. piemērus 1. izcēlumā). Izejas datu un produktu lietotāji ir galvenokārt eksperti, kuri tos izmanto kopā ar citiem datiem. Eksperti tos izmanto pētniecībā vai pārveido par lietojumiem tādiem galalietotājiem kā publiskā sektora iestādes, uzņēmumi vai patērētāji. Copernicus datus un pakalpojumus finansē no programmas, bet tos nodrošina bez maksas, un tiem parasti nevajadzētu netraucēt komercpakalpojumu piedāvājumus.

1. izcēlums

Copernicus produktu piemēri

CORINE Land Cover (CLC)

CLC nodrošina saskaņotu zemes pārklājuma un zemes izmantošanas informāciju visām dalībvalstīm. CLC datus izmanto, piemēram, lai izstrādātu lietojumus vai lai veiktu analīzi, ko izmanto pilsētplānošanā vai telpiskajā plānošanā, vai ģeotelpiskiem produktiem, piemēram, navigācijas lietojumprogrammām.

Vidusjūras viļņu analīze un prognoze

Šis produkts nodrošina viļņu analīzi un prognozes Vidusjūrā. Datus izmanto, piemēram, lietojumiem, kas nodrošina atbalstu ostas iestādēm, meklēšanas un glābšanas misijām vai komerciālu kuģu operatoriem.

Avoti: Copernicus zemes monitoringa pakalpojums, Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojums.

Dalībvalstu uzdevumi

Dalībvalstīm ir būtiska nozīme ES kosmisko pakalpojumu izmantošanā. Tās veic darbu partnerībā ar ES un citām struktūrām, taču var pieņemt savas kosmosa stratēģijas vai programmas un pašas veikt darbības, lai atbalstītu ES kosmosa programmu nodrošināto pakalpojumu izmantošanu. Dalībvalstīm nav pienākuma savas stratēģijas, programmas un darbības koordinēt ar Komisiju. Galileo PRP (sk. 02. punktu) tieši risina valstu iestāžu vajadzības. Copernicus pamatlietotāji ir Eiropas, valstu, reģionu vai vietējās iestādes kopā ar ES vai citām starptautiskām iestādēm un struktūrām, kam uzdots noteikt, īstenot, izpildīt vai uzraudzīt sabiedriskos pakalpojumus vai politiku¹³.

Revīzijas tvērums un pieeja

Revīzijas mērķis bija izvērtēt, cik efektīvi ir bijuši Komisijas pasākumi ar mērķi veicināt ES kosmosa programmu nodrošināto pakalpojumu izmantošanu, lai tādējādi panāktu šo pakalpojumu sniegtos gaidītos ekonomiskos un sociālos ieguvumus.

Konkrētāk, mēs vērtējām, vai Komisija

1. bija izstrādājusi visaptverošu un uz nākotni vērstu stratēģiju, lai veicinātu ES kosmosa programmu nodrošināto pakalpojumu izmantošanu, tostarp, lai veicinātu, ka šos pakalpojumus izmanto visi attiecīgie dalībnieki;
2. bija izveidojusi pārdomātas sistēmas, lai izvērtētu ES kosmosa programmu nodrošinātos ieguvumus un lai uzraudzītu stratēģisko mērķu sasniegšanu;
3. veica efektīvus pasākumus, lai palielinātu pakalpojumu izmantošanu;
4. veica atbilstīgus pasākumus, lai izveidotu tiesisko regulējumu, kas veicina Copernicus un Galileo nodrošināto pakalpojumu izmantošanu.

Šīs revīzijas rezultāti un ieteikumi radīs pievienoto vērtību, palīdzot Komisijai jaunajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam efektīvāk veicināt kosmosa programmu Galileo un Copernicus nodrošināto kosmisko pakalpojumu izmantošanu un labāk uzraudzīt ar programmām saistīto mērķu sasniegšanu.

Ņemot to vērā, mēs pārbaudījām Komisijas, Eiropas GNSS aģentūras un Copernicus pilnvaroto struktūru īstenotās pieejas un veiktās darbības, ar kurām tiek atbalstīta kosmosa programmu Galileo un Copernicus nodrošināto pakalpojumu izmantošana.

Mēs veicām 30 kopš 2014. gada finansētu darbību izlases revīziju. Šajā izlasē bija iekļautas Komisijas un citu struktūru būtiskas darbības, kuru mērķis bija ievērojami palielināt ES kosmisko pakalpojumu izmantošanu, kā arī ar projektiem saistītu dotāciju izmantošanu saskaņā ar ES programmu “Apvārsnis 2020”. Mēs izmantojām arī ārējo ekspertu pakalpojumus, lai izvērtētu projektu kvalitāti un lai saņemtu vispārēju tehnisko atbalstu.

Mēs rīkojām arī sanāksmes, kurās piedalījās to struktūru pārstāvji, kuras atbildīgas par valsts kosmosa politikas koordinēšanu un īstenošanu Čehijā, Vācijā, Francijā un Itālijā. Mēs izraudzījāmies šīs dalībvalstis no valstu grupas, kas bija pieņēmušas savas stratēģijas vai plānus, lai veicinātu ES kosmosa programmu nodrošināto kosmisko pakalpojumu izmantošanu. Tāpat mēs tikāmies ar pārstāvjiem no dažādām ieinteresēto personu organizācijām, kuras pārstāv Eiropas lejupējās nozares¹⁴.

Šīs revīzijas tvērumā neesam iekļāvuši EGNOS tā ļoti specifiskās darbības jomas un ierobežotās finansiālās ietekmes dēļ, kā arī neesam iekļāvuši darbības, kas saistītas ar Galileo publiskajiem regulētajiem pakalpojumiem, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi un darbības.

Apsvērumi

Vēl jāizstrādā visaptveroša ES stratēģija, kas ietvertu kosmisko pakalpojumu izmantošanu

Daži mērķi attiecībā uz ES kosmisko pakalpojumu izmantošanu nebija pietiekami definēti

Kā minēts iepriekš (sk. 05. punktu), abas ES kosmosa programmas ir cieši saistītas ar mērķi veicināt GNSS un Zemes novērošanas lietojumu un pakalpojumu tirgu izaugsmi un tādējādi atbalstīt vispārīgos politikas mērķus panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Taču, tā kā programmu tiesiskajā regulējumā šie mērķi noteikti tikai ļoti vispārīgi, mēs pārbaudījām, vai Komisija bija izstrādājusi visaptverošu un uz nākotni vērstu stratēģiju pakalpojumu izmantošanas atbalstam, aptverot visus attiecīgos dalībniekus un paredzot sasniedzamus mērķus un rezultātus.

2016. gada kosmosa stratēģijā (sk. 07. punktu) ļoti vispārīgi aprakstīti mērķi, kas jāsasniedz, un darbības, kas jāveic, lai atbalstītu Galileo un Copernicus pakalpojumu izmantošanu. Komisija apņēmās pēc iespējas palielināt ES kosmosa programmu nodrošinātos ieguvumus, uzlabot kosmosa nozares saikni ar citām politikas un tautsaimniecības jomām ES līmenī un visās dalībvalstīs, kā arī optimizēt sabiedrības un ES tautsaimniecības ieguvumus no kosmosa¹⁵. Stratēģijā bija minētas arī vairākas vispārīgas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi, piemēram, Galileo pakalpojumu ieviešana konkrētos tirgos vai informatīvu kampaņu organizēšana un atbalsta tīklu veidošana Copernicus lietotājiem, kā arī Copernicus datu pieejamības uzlabošana¹⁶.

Komisija Stratēģijā nebija noteikusi ieguvumus, kas jāpanāk, kā arī nebija paredzējusi skaidrus mērķus vai prioritātes, izskaidrojot, ko reāli nozīmē ieguvumu palielināšana. Komisija nebija noteikusi arī termiņus, kad šie ieguvumi jāsasniedz, kā arī nebija definēti piemēroti rādītāji, kas tai ļautu uzraudzīt ieguvumu sasniegšanu. Tādēļ jau no paša sākuma bija sarežģīti izvērtēt, vai veiktās darbības atbilda stratēģiskajiem mērķiem un nodrošināja vēlamos rezultātus.

Komisijas pieeja Galileo un Copernicus pakalpojumu izmantošanas veicināšanai tikai daļēji ir sasaistīta ar izmērāmiem mērķiem

Abām kosmosa programmām Komisija sagatavo gada darba programmu (GDP), kas ietver īstenošanas plānus, kuros sīki izklāstītas darbības un norādīts attiecīgais finansējums¹⁷. GDP mērķis ir nodrošināt darbību finansēšanu un to ar programmām saistīto darbību uzraudzību, ko veic Komisija, GNSS un Copernicus pilnvarotās struktūras.

Attiecībā uz Galileo Komisija vēl nav izstrādājusi visaptverošu stratēģiju, lai veicinātu pakalpojumu izmantošanu. Turklāt, lai gan GDP ir minēti vispārīgi mērķi, tādi kā “vairot izpratni” vai “veicināt tirgus apguvi un stiprināt standartus”, un noteiktas galvenās darbības un starpposma mērķrādītāji, daudzām darbībām nav noteikti izmērāmi mērķi, un nav skaidri paredzēti sasniedzamie rezultāti un termiņi. Piemēram, 2018. gada darba programmā Komisija noteica, ka vēlas “veicināt Galileo un EGNOS pakalpojumu ieviešanu tirgū ārpus ES, īstenojot mērķtiecīgus lietojumu projektus un izpratnes vairošanas darbības”, vai nodrošināt, ka “Galileo un EGNOS tiek pievērsta pienācīga vērība politikas dokumentos un ka to pakalpojumi tiek iekļauti pētniecības un attīstības darbībās autonomo transportlīdzekļu jomā”. Taču no GDP nav pilnībā skaidrs, kādi precīzi rezultāti tika gaidīti attiecībā uz ieviešanu tirgū un kad Komisija cerēja tos sasniegt.

GNSS aģentūra pieņēma tirgus attīstības stratēģiju un savos daudzgadu plānošanas dokumentos, kas ir daļa no tās kā ES aģentūras snieguma satvara, noteica konkrētus, izmērāmus, atzītus un reāli sasniedzamus stratēģiskos mērķus ar konkrētiem termiņiem. Tā noteica arī skaidrus mērķus un savu darbību rezultātus. Ņemot vērā GNSS uzdevumus saistībā ar Galileo programmu, stratēģijas galvenais mērķis bija attīstīt tirgu GNSS pakalpojumiem Eiropā, kas veido tikai daļu no potenciālā tirgus.

Attiecībā uz Copernicus Komisija vēl nav izstrādājusi visaptverošu stratēģiju, lai veicinātu pakalpojumu izmantošanu. Taču, lai papildinātu Copernicus pilnvaroto struktūru darbības, 2016. gadā Komisija, pamatojoties uz intervences trūkumu un vajadzību analīzi¹⁸, izveidoja satvaru Copernicus lietotāju piesaistes darbībām, kuru mērķis bija I) izpratnes vairošana, II) Copernicus datu un pakalpojumu pieejamības veicināšana, III) atbalsts lejupējās nozares dalībniekiem un IV) Komisijas darbību papildināšana ar dalībvalstu un Copernicus pilnvaroto struktūru devumu, un noteica virkni būtisku darbību pakalpojumu izmantošanas veicināšanai¹⁹. Lielākā daļa šo darbību tika iekļautas Copernicus GDP. Taču daudzām no šīm darbībām GDP tika noteikti tikai vispārīgi tiešie rezultāti, piemēram, “izpratnes vairošana” vai “pamanāmības uzlabošana”. Komisija neizstrādāja papildu plānošanas dokumentus, kuros tiktu skaidrots, ko tā vēlējās panākt, “sadarbojoties ar valstu, reģionu vai vietējām ieinteresētajām personām” vai “veicinot Copernicus starpnozaru dimensiju” (sk. 1. tabulu).

Komisija 2019. gadā vienotā ES kapitāla finanšu instrumenta ietvaros izveidoja programmu InnovFin Space Equity Pilot (ISEP), lai veicinātu ieguldījumus kapitāla fondos, kuru darbības stratēģija ir vērsta uz kosmosa augšupējām un lejupējām tehnoloģijām, komercializāciju un tirgus apguvi. Ar kosmosu saistītie projekti var saņemt atbalstu arī no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), taču revīzijas noslēguma posmā ESIF atbalstīja tikai projektus kosmosa augšupējā nozarē un saskaņā ar ES Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmu (COSME)²⁰, kā arī saskaņā ar valstu viedās specializācijas stratēģijām, ko atbalsta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda²¹. Taču šie instrumenti nav īpaši paredzēti kosmisko pakalpojumu izmantošanas veicināšanai, tāpēc tos neuzrauga tieši šādā nolūkā, un to devums ES kosmisko pakalpojumu izmantošanas veicināšanā nav zināms.

Komisija sekmīgi izmanto Copernicus datus politikas uzraudzībā, taču Komisijai vēl jāizstrādā visaptveroša stratēģija datu plašākas izmantošanas veicināšanai

Komisija 2015. gadā veica informācijas apkopošanu, lai noteiktu Copernicus datu iespējamo izmantošanu Komisijā, piemēram, lai uzraudzītu politikas jomas vai lai ES tiesību aktos veicinātu Zemes novērošanas izmantošanu.

2019. gadā Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) veica iekšējo novērtējumu un konstatēja, ka, lai gan daudzi Komisijas dienesti atzina globālā monitoringa nodrošinātos ieguvumus un izmantoja datus analīzes veikšanai, tie Copernicus un Zemes novērošanas datus un informāciju neizmantoja pilnvērtīgi²². Taču pagaidām novērtējumam, kurā nebija iekļautas nedz ES aģentūras, nedz arī citas ES struktūras, nav sekojusi rūpīgāka trūkumu analīze, un Komisija nav izstrādājusi stratēģiju, lai veicinātu Copernicus un citu Zemes novērošanas datu plašāku izmantošanu Komisijā un citās ES iestādēs vai struktūrās, aptverot visas attiecīgās politikas jomas.

Copernicus pilnvaroto struktūru uzdevumi pakalpojumu izmantošanas veicināšanā nebija skaidri noteikti, un pilnvaroto struktūru pieejas atšķīrās

Regula (ES) Nr. 377/2014 uzliek pienākumu Copernicus pilnvarotajām struktūrām nodrošināt pakalpojumu izmantošanu publiskajā sektorā. No 2014. līdz 2020. gadam šo struktūru kopējais finansējums pakalpojumu izmantošanas veicināšanai bija aptuveni 43 miljoni EUR (sk. 4. attēlu).

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas datiem (summas, par kurām saistības uzņemtas līdz 30.6.2020.).

Mēs konstatējām, ka deleģēšanas nolīgumos, ko Komisija noslēgusi ar Copernicus pilnvarotajām struktūrām, nav skaidri noteikti to uzdevumi pakalpojumu izmantošanas veicināšanā. Pieejamais finansējums veicināšanas darbībām bija būtiski atšķirīgs, un atšķīrās arī struktūru pieejas Copernicus pakalpojumu un produktu popularizēšanā. Piemēram, struktūra, kas atbild par Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojumu (CMEMS) – Mercator Océan International – pieņēma lietotāju piesaistes stratēģiju ar mērķi piedāvāt pakalpojumus jaunām lietotāju grupām. Šai struktūrai bija arī īpašs budžets, kas tika izmantots, lai atbalstītu iespējamo demonstrējumu apzināšanu (proti, atsevišķus nelielus projektus lejupējās nozares lietojumos), veicinot CMEMS izmantošanu.

Savukārt Eiropas Vides aģentūrai, kas ir atbildīga par Copernicus Zemes monitoringa pakalpojuma (CLMS) Eiropas komponentu, nebija izmantošanas veicināšanas stratēģijas, un tikai ļoti ierobežots finansējums bija atvēlēts šādu pakalpojumu popularizēšanai, lai gan šis komponents pakalpojumu izmantošanas veicināšanai ir ļoti būtisks²³. CLMS rīcībā arī nebija pietiekamas informācijas par to, kas ir pakalpojumu lietotāji un kā tie izmanto datus.

Dalībvalstu kosmisko pakalpojumu izmantošanas veicināšanas stratēģiju koordinācija ir ierobežota

Dalībvalstis un EKA ir tuvas partneres ES kosmosa programmu īstenošanā, taču tām nav pienākuma savas kosmosa stratēģijas vai pasākumus koordinēt ar Komisiju vai Eiropas GNSS aģentūru. Lai gan EKA, kas izstrādāja programmu pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas tehnoloģiju attīstības atbalstam, un Eiropas GNSS aģentūras sadarbība ir ļoti cieša, līdz 2019. gadam Eiropas GNSS aģentūra saņēma maz informācijas par dalībvalstu stratēģijām un darbībām Galileo pakalpojumu izmantošanas veicināšanai.

Eiropas GNSS aģentūra 2019. gadā analizēja pieejamo informāciju par dalībvalstu kosmosa programmām un konstatēja, ka nacionālo kosmosa stratēģiju bija izstrādājušas 18 dalībvalstis²⁴. Četras dalībvalstis bija pieņēmušas īpašas valsts programmas Galileo un EGNOS pakalpojumu izmantošanas veicināšanai, taču tās savas programmas nebija saskaņojušas ar Eiropas GNSS aģentūru²⁵. Eiropas GNSS aģentūra un dalībvalstis vēl nav vienojušās par kopīgiem ceļvežiem, lai koncentrētu centienus uz segmentiem, kuriem visvairāk nepieciešams ES atbalsts, vai lai piesaistītu dalībvalstu centienus.

Copernicus pakalpojumu izmantošanas jomā dalībvalstīm ir būtiska nozīme, jo valsts, reģionālās un vietējās iestādes ir programmas galvenie lietotāji. Komisija 2016. gada analīzē²⁶ konstatēja, ka dalībvalstu attīstības stadijas būtiski atšķiras. Lai gan Komisija veica vairākus pasākumus, tie nebija daļa no visaptverošas stratēģiskas pieejas, kuras mērķis būtu izmantošanas veicināšanas darbību izstrādē ņemt vērā dažādās vajadzības. Šis aspekts ir atspoguļots arī Komisijas 2018. gada ietekmes novērtējuma rezultātos, kur minēts, ka Copernicus programmai pietiekami neizdevās piesaistīt potenciālos lietotājus, kuri darbojas ārpus tradicionālajām kosmisko pakalpojumu lietotāju grupām. Ietekmes novērtējuma rezultātos bija arī apzināta vajadzība nostiprināt kosmisko datu integrāciju citās politikas jomās un ekonomikas nozarēs²⁷.

Eiropas lietojumprogrammu piedāvātāji, kas izmanto Zemes novērošanas datus, ir ne tikai ļoti ierobežots skaits lielāku uzņēmumu, bet arī specializēti mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi²⁸. Attiecībā uz pieprasījumu 2016. gadā publiskais sektors veidoja vairāk nekā pusi no Eiropas Zemes novērošanas lejupējā tirgus Eiropā. Taču pieprasījums ir ļoti sadrumstalots, un kosmisko pakalpojumu potenciālie lietotāji ir daudzas valsts, reģionālās un vietējās iestādes. Tas varētu būt šķērslis kosmisko pakalpojumu izmaksu ziņā efektīvai izmantošanai publiskā sektora struktūrās un dalībvalstīs.

Četrās izvēlētajās dalībvalstīs mēs konstatējām būtiskas atšķirības tajā, kā iestādes ES kosmosa programmas bija integrējušas valsts politikas jomās un kā tās veicināja pakalpojumu izmantošanu (sk. 2. izcēlumu).

Šīs valstu iniciatīvas bija daudzsološs risinājums, kā veicināt kosmisko lietojumu izmantošanu, taču tās tika īstenotas tikai attiecīgajās dalībvalstīs un nebija īpaši vērstas uz ES tirgu. Mēs konstatējām, ka Komisija nebija sagatavojusi atjauninātu pārskatu par vispārējo situāciju saistībā ar šādām valstu iniciatīvām, kā arī nebija tās ņēmusi vērā savā stratēģiskajā pieejā.

ES kosmosa programmas nodrošina ieguvumus, taču ir tikai ierobežota informācija par to apmēriem

Nav pieejams atzīts konceptuāls satvars kosmisko pakalpojumu sniegto ieguvumu izvērtēšanai

Kosmisko pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar vairākiem ieguvumiem ekonomikai un sabiedrībai. Šos ieguvumus nodrošina gan augšupējā nozare, gan arī lejupējā nozare (sk. 5. attēlu).

Avots: ERP.

Nav pieejams atzīts konceptuālais satvars, lai izvērtētu kosmosa infrastruktūras sniegtos ieguvumus, kā arī nav izveidota strukturēta sistēma, lai apkopotu statistikas datus par kosmisko pakalpojumu sniegtajiem ieguvumiem. Nav arī noteikta kosmosa ekonomikas vērtības ķēdes oficiāla definīcija un saskaņota lejupējo darbību definīcija.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) 2012. gadā publicēja “Rokasgrāmatu par kosmosa ekonomikas novērtēšanu”, kurā piedāvātas vairākas metodes un avoti, kā arī rādītāju kopums³¹. Lai gan Komisija zināmā mērā izmantoja šajā rokasgrāmatā sniegto informāciju, tā uzskatīja, ka rokasgrāmata nav piemērota ES kosmosa ekonomikas novērtēšanai un izmantoja savu pieeju Copernicus un Galileo nodrošināto sociālekonomisko ieguvumu noteikšanai, jo šī pieeja līdzinājās citu Eiropas kosmosa nozares dalībnieku izmantotajām pieejām. Tā kā nav ieviests konceptuāls satvars, ir grūti ticami aplēst kosmisko pakalpojumu sniegtos ieguvumus, salīdzināt tos ar citām tautsaimniecības nozarēm vai veikt kosmosa programmu izmaksu un ieguvumu analīzi.

Komisijas metodikai, ko tā izmanto, lai noteiktu kosmisko pakalpojumu sniegtos ieguvumus, piemīt trūkumi

Komisija 2018. gadā paziņoja, ka ES kosmosa programmu nodrošināto pakalpojumu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību ES galu galā atsvērs ievērojamos publiskos ieguldījumus, kas veikti ES kosmosa programmās³². Tā šo paziņojumu pamatoja ar vairākiem pētījumiem, kuros tika aplēsti ES kosmosa programmu nodrošinātie ieguvumi. Šādas aplēses ir būtiskas arī jaunu kosmosa programmu ietekmes novērtēšanai. Tādēļ, nosakot programmu nodrošinātos ieguvumus, būtu jābalstās uz pārdomātu un, ja iespējams, konsekventu metodiku un reāliem datiem. Mēs pārbaudījām, vai Komisija konsekventi piemēroja pārdomātu metodiku abu programmu novērtēšanai un vai pētījumos tika izmantoti uzticami datu avoti.

Kosmosa programmu nodrošinātos ekonomiskos ieguvumus var izteikt kā to uzņēmumu, kuri veic darbību kosmosa augšupējā un lejupējā nozarē, bruto pievienoto vērtību (BPV). BPV atbilst ražošanas sektorā radītajai vērtībai, un to var izteikt kā visu to ienākumu summu, kas nopelnīti preču un pakalpojumu ražošanas procesā, kam pieskaitīti ražošanas un importa nodokļi, bet atskaitītas subsīdijas. Taču metode, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu Copernicus un Galileo radīto ienākumu, nebija atbilstīga konceptuālajam satvaram, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 549/2013 un ko izmanto, lai aprēķinātu iekšzemes kopproduktu (IKP) Savienībā³³, un tādēļ šāda veida ieguvums tika novērtēts neprecīzi.

Metodika, kas tika izmantota, lai aprēķinātu Galileo nodrošinātos ieguvumus, atšķīrās no metodikas, kas tika izmantota attiecībā uz Copernicus. Nemonetāri ieguvumi, piemēram, devums klimata pārmaiņu mazināšanā vai GNSS izmantošanas rezultātā izglābtās dzīvības, tika izteiktas monetārā vērtībā, un tādēļ vieni un tie paši ieguvumi tika novērtēti atšķirīgi. ES kosmosa programmu nodrošināto ieguvumu aprēķinu trūkumu piemēri ir redzami 3. izcēlumā. Tādējādi ekonomiskā ietekme uz izaugsmi un darbvietām var tikt novērtēta par zemu, savukārt programmu nodrošinātie faktiskie kopējie ieguvumi var tikt novērtēti par augstu.

Komisijai trūkst informācijas un attiecīgo galveno snieguma rādītāju, lai uzraudzītu pakalpojumu izmantošanu

Gan Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Galileo un EGNOS, gan arī Regula (ES) Nr. 377/2014 par Copernicus un jaunā regula, ar ko izveido ES kosmosa programmu, uzliek pienākumu Komisijai regulāri uzraudzīt sniegumu. Tajās ir noteikti arī pamata snieguma rādītāji³⁴. Komisijai ir regulāri jāuzrauga ne tikai tehniskie aspekti, piemēram, pakalpojumu vai datu pieejamība, bet arī pakalpojumu ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm, kā arī jāizvērtē, vai ES rūpniecības nozares faktiski palielina savu tirgus daļu pasaules satelītnavigācijas un Zemes novērošanas lejupējā tirgū. Tādēļ ir jānosaka attiecīgi rādītāji, kas veido pamatu programmu ietekmes novērtēšanai.

Galileo programmai Eiropas GNSS aģentūra parasti nosaka noderīgus un kopumā saskaņotus galvenos snieguma rādītājus, kas parāda panākto progresu. Taču laika gaitā to skaits palielinājās līdz 97 tiešo rezultātu un koprezultāta rādītājiem, un tas apgrūtināja to uzraudzību. Daži rādītāji nav noteikti jēgpilnā kontekstā, un tas sarežģī to interpretēšanu. Piemēram, rādītājs, pēc kura nosaka tādu uzņēmumu skaitu, kuri laiž tirgū produktus, izmantojot Galileo pakalpojumus, parāda ikgadējās izmaiņas, taču neatspoguļo šo uzņēmumu attiecīgo tirgus daļu. Turklāt nav rādītāju, kas parādītu, kādas ir Eiropas GNSS aģentūras izmaksas un ieguvumi saistībā ar centieniem attīstīt noteiktus tirgus pretstatā citiem tirgiem, pamatojoties uz to stratēģisko un ekonomisko nozīmi. Laikā, kad tika pabeigta šī revīzija, Eiropas GNSS aģentūra jau izstrādāja jaunu vienkāršāku rādītāju kopumu.

Lai veicinātu Copernicus pakalpojumu izmantošanu, Komisija uzrauga tādus galvenos rādītājus kā EKA reģistrēto Copernicus lietotāju vai citu pilnvaroto struktūru arvien pieaugošais skaits, lejupielādētās datu kopas vai organizēto mācību vai veicināšanas pasākumu skaits. Taču EKA rīcībā ir tikai daļēja informācija par lietotāju skaitu, ņemot vērā, ka tie var reģistrēties arī valsts datu izplatīšanas platformās vai arī tos var reģistrēt citas trešās personas. Turklāt EKA un citām pilnvarotajām struktūrām ir sarežģīti iegūt informāciju par to, kurš faktiski lieto Copernicus datus un kādam nolūkam. Komisija nebija skaidri noteikusi ar pakalpojumu izmantošanu saistītus galvenos snieguma rādītājus attiecībā uz Copernicus pilnvarotajām struktūrām, un to ziņojumi nebija saskaņoti. Tāpat bija sarežģīti izdarīt secinājumus par pakalpojumu faktisko izmantošanu, ņemot vērā organizēto mācību vai veicināšanas pasākumu skaitu.

Regula (ES) Nr. 377/2014 uzlika pienākumu Komisijai uzraudzīt Copernicus datu un informācijas izmantošanu, piemērojot īpašus rezultātu rādītājus. Cita starpā tie attiecas uz tādiem pamatlietotājiem kā valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, izplatību tirgū, esošo tirgu paplašināšanu, jaunu tirgu veidošanu un Eiropas lejupējās nozares dalībnieku konkurētspēju³⁵. Taču Copernicus pakalpojumu iespējamo lietojumu daudzveidība rada grūtības Komisijai iegūt atbilstīgus apkopotus datus, kas pamatotu šos rādītājus. Komisija 2019. gadā publicēja tirgus ziņojumu, kurā tā norādīja, ka 2017. gadā aptuveni 72 % Zemes novērošanas uzņēmumu Eiropā jau izmantoja Copernicus datus vai pakalpojumus salīdzinājumā ar 66 % 2016. gadā³⁶, taču bija sniegta ļoti ierobežota informācija par to, kādā apmērā pamatlietotāji izmantoja Copernicus vai kādā mērā pakalpojumi bija veicinājuši Eiropas lejupējās nozares uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu.

Panākts ievērojams progress Galileo pakalpojumu izmantošanas veicināšanā, taču ieguvumu pilnīgai izmantošanai būtiski programmas komponenti vēl nav pieejami

Ja aplūko visas GNSS, kas nodrošina navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus, Galileo ierindojas trešajā vietā uzreiz pēc GPS un Krievijas GLONASS. Uzsākot sniegt pirmos pakalpojumus 2016. gadā, salīdzinājumā ar sākotnējiem plāniem Galileo programmas īstenošana jau bija aizkavējusies par astoņiem gadiem³⁷. GPS bija būtiska priekšrocība kā pirmajai atvērtajai globālajai navigācijas satelītu sistēmai, un tā tiek izmantota lielākajā daļā uztvērējierīču. Lai gan salīdzinājumā ar citiem GNSS pakalpojumiem Galileo pakalpojumi parādīja augstāku precizitāti, 2019. gadā atgadījās nopietns negatīvs notikums, kura dēļ Galileo pakalpojumi nebija pieejami sešas dienas, tāpēc attiecīgajām pusēm – Eiropas GNSS aģentūrai, Komisijai un EKA – bija daudz jāstrādā, lai palielinātu Galileo stabilitāti un noturību. Turklāt citi pakalpojumu sniedzēji drīz varētu sasniegt līdzīgu precizitātes līmeni. Patlaban kosmosā tiek palaisti jaunās paaudzes GPS satelīti, kas nodrošina augstāku precizitāti, un sagaidāms, ka to ekspluatācija tiks uzsākta tuvākajos gados.

Ņemot to vērā, Eiropas GNSS aģentūrai bija jānosaka Galileo pakalpojumiem piemērotākie tirgus segmenti un jāizstrādā darbības šo tirgu attīstībai. Mēs vērtējām, vai Eiropas GNSS aģentūra veica efektīvu tirgus izpēti un vai tās darbības bija atbilstīgas skaidri noteiktām vajadzībām, bija vērstas uz pakalpojumu izmantošanas veicināšanu un vai tām bija izmērāma ietekme uz Galileo pakalpojumu izmantošanu.

Galileo pakalpojumu turpmākie panākumi būs īpaši atkarīgi no būtisko komponentu pieejamības

Mēs konstatējām, ka Eiropas GNSS aģentūra bija efektīvi noteikusi GNSS pakalpojumu esošos galvenos tirgus segmentus, piemēram, viedtālruņu un automobiļu ražotāju nozari, kā arī izlūkošanas aprīkojuma ražotāju nozari, un to prasības.

Eiropas GNSS aģentūra veidoja ciešus kontaktus ar ierīču ražotājiem visā pasaulē un informēja par Galileo produktiem piemērotu mikroshēmu un uztvērēju pieejamību tirgū. Būtisks sasniegums bija tas, ka 2020. gadā vadošie piegādātāji, kas veidoja vairāk nekā 95 % no GNSS mikroshēmojumu tirgus, bija gatavi ražot Galileo produktiem piemērotas mikroshēmas un moduļus, turklāt ar Galileo saderīgi uztvērēji ir pieejami daudzos tirgus segmentos un parasti ir savietojami ar citiem GNSS. Tas veicina vispārēju precizitātes uzlabošanu navigācijā, taču nenozīmē, ka iekārtas vai uztvērēji dod priekšroku Galileo, lai iegūtu signālu. GPS joprojām ir ļoti izplatīta tirgū, un būs nepieciešams zināms laiks, līdz lielākā daļa lietotāju pieņems ar Galileo produktiem saderīgas tehnoloģijas dažādos tirgus segmentos.

Augstas precizitātes pakalpojums (APP) un navigācijas autentificēšanas pakalpojums (OSNMA) ir Galileo būtiski komponenti (“diferenciatori”). OSNMA ietver navigācijas signālu digitālo parakstu, lai nodrošinātu to autentificēšanu. Ir jābūt pieejamam komerciālam autentificēšanas pakalpojumam (KAP), kas nodrošina šifrētu Galileo signālu, lai sniegtu aizsardzību pret signālu atkārtošanas uzbrukumiem. Šādus pakalpojumus citas GNSS nesniedz, un tādēļ tie būtu unikāls Galileo produkts. KAP ir arī vienīgais Galileo pakalpojums, ko Komisija plānoja darīt pieejamu par maksu un kas tādējādi varētu nodrošināt ieņēmumus ES budžetā.

Lai gan bija plānots, ka līdz 2020. gada beigām Galileo sistēma būs pilnībā funkcionāla, tā šādu statusu vēl nav sasniegusi. Gan APP, gan OSNMA pilnveide radīja vēl lielāku kavēšanos. 2021. gadā ir paredzēta testēšana, lai dotu iespēju nozarēm apstiprināt saderīgus uztvērējus, taču pakalpojumi varētu būt pieejami tikai 2024. gadā. KAP joprojām tiek izstrādāts, un nav skaidrs, kad tas varētu darboties. Lai gan šāda situācija neliedz attīstīt potenciālos tirgus, tā var negatīvi ietekmēt Galileo spēju iegūt tirgu šiem pakalpojumiem un tādējādi gūt atdevi no attiecīgajiem ieguldījumiem Galileo, pirms citas GNSS piedāvā līdzīgus pakalpojumus.

Galileo pakalpojumu attīstības un izmantošanas atbalstam īstenoto darbību kvalitāte ir laba, taču joprojām pastāv riski to efektīvai īstenošanai

Kopš 2014. gada Eiropas GNSS aģentūra tirgus attīstībai un Galileo un EGNOS pakalpojumu izmantošanas veicināšanai ir izlietojusi aptuveni 22 miljonus EUR. Līdz 2020. gada vidum Eiropas GNSS aģentūra bija arī piešķīrusi dotācijas 141 miljona EUR apmērā 79 projektiem saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” un finansējusi atbalstu aptuveni 41 miljona EUR apmērā 14 projektiem saskaņā ar Pamatelementu programmu.

Mēs novērojām, ka no uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanas līdz projekta pabeigšanai pagāja vairāk nekā četri gadi. Mēs saskatām vispārēju risku, ka strauji mainīgajos tehnoloģiju tirgos projektu rezultāti līdz laikam, kad tie kļūst pieejami, ir zaudējuši aktualitāti.

Mūsu izlases ietvaros (sk. 21. punktu) mēs pārbaudījām astoņas darbības, ko Eiropas GNSS aģentūra bija atbalstījusi saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”, Pamatelementu programmu vai tās tirgus attīstības darbību ietvaros un kas revīzijas laikā bija pabeigtas. Mēs konstatējām, ka darbības parasti nodrošināja skaidri noteiktu tehnisku vajadzību vai bija vērstas uz daudzsološu tirgu, tās nodrošināja atbilstīgu tehnisko kvalitāti un ļāva sasniegt noteiktos tiešo rezultātu un termiņu mērķus. Taču daži tirgi joprojām attīstās, un projektu devumu pakalpojumu izmantošanas veicināšanā var izvērtēt tikai ilgākā termiņā. Citos gadījumos pakalpojumu izmantošana var būt atkarīga no inovatīvu risinājumu potenciālajiem lietotājiem, kuriem ir nepieciešamais finansējums (sk. 4. izcēlumu).

Komisijas darbības Copernicus datu izmantošanas veicināšanai bija fragmentāras un netika izmantota sinerģija

Dažām no Komisijas būtiskajām darbībām bija neskaidri mērķi, tās bija fragmentāras un tām trūka finansējuma

Komisija kopš 2014. gada tieši atbalstīja Copernicus pakalpojumu izmantošanu, atvēlot tam aptuveni 30 miljonus EUR. Vēl aptuveni 83 miljoni EUR bija pieejami, lai attīstītu jaunus risinājumus, kā piekļūt Copernicus datiem. Lai atbalstītu Copernicus pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”, tika piešķirtas dotācijas 194 miljonu EUR apmērā 79 projektiem ar īpašu uzsvaru uz Copernicus pakalpojumu tirgus apguvi un attīstību. Mūsu izlases ietvaros mēs pārbaudījām sešas būtiskas darbības, ko tieši atbalstīja Komisija (sk. 30. punktu), un astoņus projektus, ko finansēja no programmas “Apvārsnis 2020”; šo darbību un projektu mērķis bija veicināt pakalpojumu izmantošanu, un tie mūsu revīzijas laikā bija pabeigti.

Lai vairotu izpratni par Copernicus, Komisija izveidoja Copernicus akadēmiju un Copernicus tīklu Copernicus Relays. Copernicus akadēmijas mērķis ir atbalstīt pakalpojumu izmantošanu universitātēs un pētniecības centros, sniedzot mācību materiālu un īpaši sagatavotu informāciju sabiedriskām pētniecības organizācijām, savukārt tīkla Copernicus Relays mērķis ir labāk izprast lietotāju vajadzības, vairot izpratni valsts, reģionālā un vietējā līmenī un izplatīt paraugpraksi.

Mēs konstatējām, ka kopš 2017. gada Komisija sekmīgi sadarbojās ar vairāk nekā 160 akadēmijas dalībniekiem visās 27 dalībvalstīs un vairākās trešās valstīs, kā arī ar vairāk nekā 90 Copernicus Relays partneriem, tostarp valstu iestādēm, valdības aģentūrām, inovāciju kopām, uzņēmumiem, kuri veic darbību kosmosa nozarē, kā arī ar universitāšu institūtiem un bezpeļņas organizācijām. Copernicus Relays 2019. gadā organizēja aptuveni 200 pasākumu informētības uzlabošanai. Taču partneri nesaņem tiešu finansējumu, kā arī trūkst informācijas par to, vai tie veicina strukturētu lietotāju piesaisti ar ilgtermiņa ietekmi valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Saskaņā ar 2016. gada kosmosa stratēģiju Eiropai Komisija atbalstīja arī jaunuzņēmumus. Šai sakarā tā organizēja vai finansēja balvas inovatīvu ideju atbalstam (“Hackathons” vai “Masters”) un izveidoja programmas “Accelerator” un “Incubation”. Copernicus programma “Accelerator” katru gadu finansēja aptuveni 40 inovatīvu uzņēmumu apmācību, ko veica pieredzējuši mentori, savukārt Copernicus programma “Incubation” atbalstīja aptuveni 20 inovatīvus uzņēmumus, kuri izmantoja Copernicus pakalpojumus, piešķirot tiem dotāciju 50 000 EUR apmērā papildus atbalstam, ko tie jau saņēma no citām inkubācijas iniciatīvām, piemēram, EKA biznesa inkubatoriem. Taču atbalstīto jaunuzņēmumu skaits bija neliels, un Komisija nav skaidri noteikusi savus mērķus attiecībā uz šo programmu atbalstu. Pēc akcelerācijas vai inkubācijas perioda beigām jaunuzņēmumu progresa uzraudzība netika turpināta. Tādēļ vēl nav iespējams izvērtēt, vai šīs divas iniciatīvas efektīvi un lietderīgi veicināja jaunuzņēmumu atbalstu.

Vēl vienas būtiskas darbības – Karolīnas Heršelas partnerības pamatnolīguma (PP) noslēgšanas – mērķis bija veidot ciešāku sadarbību ar ieinteresētajām dalībvalstīm. Partnerības pamatnolīgums paredz, ka publiskā sektora struktūras, piemēram, kosmosa aģentūras vai pētniecības institūti 22 dalībvalstīs, ierosina Komisijai projektus un piešķir dotācijas darbību atbalstam saskaņā ar trīs konkrētiem mērķiem (līmeņiem), un ES budžets sedz līdz 85 % izmaksu (sk. 2. tabulu).

Partnerības pamatnolīgums nodrošina iespēju Komisijai tieši atbalstīt pakalpojumu izmantošanu kopā ar valsts līmeņa partneriem un tādējādi pastiprināt tās darbības. Taču, tā kā tika īstenotas daudzas mazāka apmēra atsevišķas darbības, piemēram, darbsemināri, mācības vai projekti, turklāt dažādos līmeņos, šīs iniciatīvas īstenošana bija fragmentāra. Gaidītā kopējā ietekme un saikne ar valstu stratēģijām pakalpojumu izmantošanas atbalstam bija diezgan neskaidra. Piemēram, programma paredzēja darbības ar mērķi izveidot paraugprakses katalogu, kas iedvesmotu Copernicus pakalpojumu potenciālos jaunos lietotājus publiskajā sektorā vai vairotu izpratni par to, kā Copernicus pakalpojumi varētu sniegt atbalstu valsts pārvaldē. Tā kā Zemes novērošanas datu izmantošana ir sarežģīta un, lai to veiktu, ir nepieciešamas īpašas zināšanas, īstenojot ar partnerības pamatnolīgumu atbalstītās darbības, ir nepieciešami papildu pasākumi, piemēram, ekspertu piesaiste valsts pārvaldē, bet tas nav nodrošināts.

Programmas pirmajā darbības gadā, proti 2018. gadā, Komisija paredzēja finansējumu 6 miljonu EUR apmērā. Taču mūsu revīzijas laikā daudzu projektu īstenošana kavējās, un tas notika galvenokārt tādēļ, ka novēloti tika parakstīti dotācijas nolīgumi vai līgumi, kā arī kavējās vienošanās par priekšfinansējumu. Darbībām, kas bija paredzētas 2019. gada darba programmā, plānotais ES finansējums 8 miljonu EUR apmērā tika nodrošināts ar ievērojamu kavēšanos. Tādēļ konkrētos dotācijas nolīgumus varēja parakstīt tikai 2020. gada septembrī, kad joprojām nebija skaidrības par 2020. gada darba programmā paredzēto darbību finansēšanu.

Saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” finansēto projektu kvalitāte lielākoties ir laba, taču to ietekmi uz Copernicus pakalpojumu izmantošanu nevar novērtēt

Programma “Apvārsnis 2020” bija būtisks pīlārs Komisijas centienos atbalstīt Copernicus izmantošanu. Kosmosam atvēlētajā programmas daļā tika iekļautas mērķtiecīgas darbības, taču pieteikumu iesniedzēji, kuri izmantoja Zemes novērošanas datus, varēja saņemt atbalstu arī saskaņā ar programmas “Apvārsnis 2020” darba programmām, kuras ar kosmosu nebija saistītas³⁸.

Mēs pārbaudījām uzaicinājumus iesniegt priekšlikumu par Copernicus pakalpojumu izmantošanu saskaņā ar programmas “Apvārsnis 2020” 2014. un 2015. gada, kā arī 2016. un 2017. gada darba programmām un astoņus pabeigtus projektus, vērtējot to, vai tie būtiski veicināja Copernicus pakalpojumu izmantošanu.

Projekti, ko pārbaudījām, tehniski bija īstenojami un atbilda lielākajai daļai darba programmās noteikto mērķu. Taču no sešiem projektiem, kuru mērķis bija tirgus apguve, trīs projektu gadījumā nebija skaidrs, vai atbalsta saņēmējiem bija izdevies izstrādāt projektus, kas varēja nodrošināt ievērojamu apgrozījumu dalībniekiem, un vai bija izdevies panākt Copernicus pakalpojumu būtiski plašāku izmantošanu. Mēs konstatējām arī to, ka dažos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus paredzētā ietekme bija pārāk vērienīga un, īstenojot tos dažus projektus, kuriem tika piešķirts atbalsts, visticamāk, nebija iespējams šo mērķi sasniegt (sk. 5. izcēlumu).

Komisija veicina piekļuvi Copernicus datiem, taču netiek izmantots sinerģijas potenciāls

Lai panāktu pakalpojumu efektīvu izmantošanu, būtiska nozīme ir Copernicus datu un produktu atbilstīgai pieejamībai. Mēs pārbaudījām, vai Komisija, nodrošinot šādu piekļuvi Copernicus datiem un pakalpojumiem, piemēroja izmaksu ziņā efektīvu un uz sinerģiju vērstu pieeju.

EKA un EUMETSAT izveidoja datu centrus, kuri nodrošināja lietotājiem iespēju lejuplādēt Sentinel izejas datus. 13 ES dalībvalstis kā daļu no infrastruktūras finansēja un ekspluatēja Copernicus datu valsts spoguļvietnes – kopdarbīgus zemes segmentus (CollGS)³⁹, un daži no tiem saviem lietotājiem piedāvāja papildu pakalpojumus. Struktūras, kurām bija uzticēti pakalpojumu komponenti, nodrošināja Copernicus produktu pieejamību, izmantojot savus datu pieejamības risinājumus.

Tā kā Copernicus programmas ģenerēto datu un informācijas apjoms radīja problēmas tradicionālo datu lejuplādes risinājumu izmantošanā, 2016. gadā tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Komisijas, EKA, EUMETSAT, dalībvalstīm un Copernicus programmas īstenošanā iesaistītajām valstīm. Šī darba grupa ierosināja ieviest risinājumus Copernicus datu un produktu pieejamības uzlabošanai⁴⁰. Šīs iniciatīvas ietvaros Komisija ir finansējusi Datu un informācijas piekļuves pakalpojumu (DIPP) izveidi. Taču nav nodrošināts integrēts zemes segments, un Copernicus dati joprojām ir pieejami dažādās platformās, kuru darbību nodrošina EKA, Copernicus pilnvarotās struktūras, dalībvalstis un privātie operatori.

DIPP ir inovatīvas un digitālas mākoņtehnoloģijās balstītas platformas, kas atrodas ES un nodrošina iespēju lietotājiem izmantot Copernicus un citus liela apjoma kosmosa datus, taču tie nav jāpārsūta un lietotājiem tie nav jāglabā savos datortīklos. Mērķis bija veicināt konkurenci šo platformu starpā un ar esošajiem pakalpojumiem, kā arī kombinēt tos ar citiem komerciāliem pakalpojumiem, lai ilgtermiņā nodrošinātu platformu ekonomisko ilgtspēju un to neatkarību no publiskā finansējuma.

Veidojot DIPP platformas, nebija skaidrs potenciālo lietotāju skaits, kuri būtu gatavi maksāt par pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot platformu ekonomisko ilgtspēju. Komisija galu galā nolēma līdz 2021. gadam atbalstīt piecas šādas platformas. Taču to skaita dēļ bija grūtāk piesaistīt pietiekamu lietotāju skaitu, lai sasniegtu kritisko masu, izmantotu tīkla efektu un tādējādi efektīvi konkurētu ar trešo valstu operatoriem, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus. Kopš DIPP platformu darbības uzsākšanas 2018. gada vidū to pakalpojumu izmantošanas līmenis ir saglabājies ļoti zems salīdzinājumā ar kopējo Copernicus aktīvo lietotāju skaitu, un tikai neliels skaits lietotāju patlaban maksā par dažiem no šiem pakalpojumiem. Turklāt Komisija pietiekami neveicināja pakalpojumu izmantošanu ar citiem īpašajiem instrumentiem, piemēram, programmu “Apvārsnis 2020”, ar ko arī varēja atbalstīt pakalpojumu izmantošanu, un nemudināja atbalsta saņēmējus izmantot šo jauno rīku savu datu apstrādei.

Komisija vēl nav izstrādājusi stratēģiju par to, kā izmaksu ziņā efektīvā veidā turpināt integrēt Copernicus datu pieejamību un apstrādi, – izmantojot DIPP infrastruktūru, tiek lietots tikai viens no trīspadsmit CollGS, kas liecina par konverģenci. Komisija arī līdz šim nav skaidri noteikusi, kā Copernicus un citu kosmosa datu pieejamību un apstrādi varētu integrēt tās Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa iniciatīvā⁴¹. Šīs iniciatīvas mērķis ir mazināt datu infrastruktūras sadrumstalotību ES kopumā, izveidojot sistēmas zinātnisko datu uzglabāšanai, apmaiņai un atkārtotai izmantošanai un dažādu datu kopu, tostarp Zemes novērošanas datu, savstarpējai papildināšanai.

Regulatīvi pasākumi var veicināt ES kosmisko pakalpojumu izmantošanu, taču joprojām pastāv nepilnības

Komisija savā 2016. gada kosmosa stratēģijā Eiropai apņēmās īstenot regulatīvus pasākumus (pamatotos un izdevīgos gadījumos), lai konkrētos tirgos vai jomās ieviestu Galileo pakalpojumus un ilgākā termiņā veicinātu kosmisko risinājumu izmantošanu, piemērojot standartizāciju.

Mēs vērtējām, vai Komisija bija efektīvi apzinājusi šādas iespējas veikt regulatīvas vai standartizācijas darbības, lai veicinātu kosmisko pakalpojumu izmantošanu, un vai tā šādas iespējas bija izmantojusi. Tā kā spēkā esošie tiesību akti arī var ierobežot kosmisko pakalpojumu izmantošanu (piemēram, valsts pārvaldes noteikumi, kas aizliedz izmantot kosmosa datus vai pakalpojumus), mēs pārbaudījām arī to, vai Komisija un atlasītās dalībvalstis bija veikušas pasākumus, lai noteiktu un likvidētu šādus šķēršļus.

Regulatīvie pasākumi veicināja ar Galileo produktiem saderīgu ierīču izmantošanu, taču jāveic turpmāki pasākumi

Uz satelītnavigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumiem attiecas dažādi tehniskie standarti un noteikumi. Tie var būt ES noteikumi, valstu noteikumi vai standarti, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos vai ko noteikušas standartizācijas organizācijas. Šādi pasākumi var veicināt kosmisko pakalpojumu izmantošanu, jo tie sniedz iespēju ierīču ražotājiem standartizēt ražojumus un nodrošina sistēmu sadarbspēju. Tā kā satelītnavigācijas sistēmās tiek izmantotas radiofrekvences, standarti ir nepieciešami arī tādēļ, lai signālus aizsargātu pret traucējumiem.

Komisija jau ir pieņēmusi regulatīvus pasākumus Galileo pakalpojumu izmantošanas veicināšanai ceļu satiksmes drošības un ārkārtas palīdzības jomā⁴². Šīs iniciatīvas efektīvi veicināja jauno automobiļu un mobilo tālruņu aprīkošanu ar mikroshēmojumiem, kas saderīgi ar Galileo, nodrošinot iespēju ārkārtas palīdzības sniedzējiem ātrāk nonākt negadījuma vietā. Turklāt 2020. gadā tika pārskatīts nozīmīgs starptautiskais standarts, kas paredzēja, ka prioritārā kārtā kā vēlamais ierīču navigācijas signāls ir jāizmanto GPS, un pārskatīšanas rezultātā ražotājiem ir iespējams izvēlēties GNSS, un tas varētu veicināt Galileo pakalpojumu plašāku izmantošanu.

Komisija, 2017. gadā veicot pētījumu, konstatēja nepilnības un apzināja turpmākās vajadzības standartizācijas jomā, lai veicinātu Galileo un EGNOS pakalpojumu izplatību tirgū, un piedāvāja ceļvežus dažādiem tirgus segmentiem⁴³. Komisija arī izstrādāja Eiropas Radionavigācijas plānu, kurā apzinātas esošās un jaunās radionavigācijas sistēmas un sniegts pārskats par ES tiesību aktiem radionavigācijas jomā⁴⁴. Pēc apspriedēm ar dalībvalstīm Komisija noteica trīs prioritārās jomas, kurās reglamentēšana un standartizācija varētu nodrošināt pozitīvu devumu⁴⁵:

• intelektiskais transports un mobilitāte – cilvēku apkalpoti gaisa kuģi, bezpilota un autonomi gaisa kuģi, intelektiskās autotransporta sistēmas, jūras transports un dzelzceļa transports;
• intelektiskā savienojamība – vietsaistīti pakalpojumu (piemēram, viedtālruņos), savienotas ierīces, kas zināmas kā lietiskais internets, un sadarbība ar valsts pārvaldi;
• intelektiskā infrastruktūra – laika sinhronizācijas pakalpojumi kritiskā infrastruktūrā, piemēram, enerģētikas, telekomunikāciju vai transporta infrastruktūrā.

Laikā, kad tika pabeigta šī revīzija, bija panākts mērens progress – Galileo 2020. gada darba programmā tika paredzēta Komisijas un Eiropas GNSS aģentūras darbību apzināšana saistībā ar tādu lejupējās nozares standartu izstrādi, kas saderīgi ar Galileo, un gaisa satiksmes, autotransporta un jūrniecības lietojumu jomā tiek veikti pētījumi un īstenoti projekti. Taču, lai panāktu efektivitāti, šajās nozarēs nepieciešami savstarpēji papildinoši un ar konkrētām nozarēm saistīti regulatīvi pasākumi. Svarīgās GNSS lietojumu jomās par standartiem jāvienojas starptautiskajām organizācijām, un tas var būt sarežģīti un prasīt daudz laika. Nozīmīgās jomās, piemēram, autotransporta un loģistikas nozarē, kā arī autonomo vieglo automobiļu un dronu nozarē, nozaru specifiskais regulējums joprojām ir nepilnīgs vai tā trūkst vispār. Komisija patlaban uzrauga šo problēmu risināšanu, taču termiņi atbilstīga regulējuma vai standartu pieņemšanai katrā politikas jomā vai tirgus segmentā un tādējādi arī Galileo pakalpojumu pieņemšanas turpmākai veicināšanai nav noteikti.

Tāpat mēs konstatējām tikai ierobežotu progresu intelektiskās savienojamības un valsts pārvaldes iestāžu pieslēguma (ārpus PRP) jomā – līdz šim nav noteikti standarti, lai stiprinātu Galileo nozīmi attiecīgajos lietiskā interneta vai mākslīgā intelekta lietojumos. Lai veicinātu iedzīvotāju pieslēgumus valsts pārvaldes sistēmām, Komisijas darbības ir aprobežojušās ar to, ka lauksaimnieki izmanto satelītnavigāciju digitālās platformas projekta ietvaros.

Komisija savās regulās pietiekami neveicina Zemes novērošanas pakalpojumu izmantošanu

Komisija, 2015. gadā veicot informācijas apkopošanu (sk. 32. punktu), konstatēja, ka ES tiesību akti varētu palīdzēt efektīvāk īstenot ES rīcībpolitiku un mazināt administratīvo slogu. Būtisks solis uz priekšu bija juridiskā pamata pieņemšana, mudinot dalībvalstis izmantot Zemes novērošanu, lai uzraudzītu kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu⁴⁶. Taču mēs novērojām tikai ierobežotu progresu citās nozarēs, kurās tiesību akti varētu palīdzēt labāk veicināt Copernicus un citu Zemes novērošanas datu izmantošanu. Līdz šim tikai daži ES tiesību akti, piemēram, Regula (ES) Nr. 2018/841 par zemes izmantošanas un mežsaimniecības uzraudzību, lai sasniegtu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, prasa pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot Copernicus un Galileo datu vākšanai⁴⁷. Turklāt Komisija nav veikusi visaptverošu izvērtējumu par to, kurās jomās ES tiesību akti varētu efektīvāk veicināt Zemes novērošanas datu izmantošanu.

Maz darīts, lai noteiktu regulatīvos vai administratīvos šķēršļus kosmisko pakalpojumu izmantošanai

ES kosmosa pakalpojumu potenciāla pilnīgu izmantošanu var kavēt ne tikai atsevišķi tehniskie standarti (sk. 81. punktu), bet Zemes novērošanas un navigācijas pakalpojumus var kavēt arī regulatīvi vai administratīvi šķēršļi, piemēram, tiesībaizsardzības jomā vai gadījumos, kad šādu pakalpojumu izmantošanu aizliedz iepirkuma noteikumi. Turklāt, lai izmantotu uz Sentinel datiem balstītas jaunās tehnoloģijas, var būt nepieciešams būtiski mainīt administratīvās procedūras un IT sistēmas⁴⁸.

Mēs konstatējām, ka Komisijai nebija sistemātiska pārskata par to, kā dalībvalstu administrācijas izmantoja kosmosa datus un vai pastāvēja kādi regulatīvi šķēršļi, kas liedza tos izmantot. Itālijā valsts iestādes bija izveidojušas augsta līmeņa darba grupu, lai noteiktu iespējamos valsts un Eiropas līmeņa regulatīvos šķēršļus, kas varētu ietekmēt Copernicus un Galileo produktu un pakalpojumu izmantošanu, taču šā darba rezultāti vēl nebija pieejami. Čehijā, Vācijā un Francijā valsts iestādes šādu izvērtējumu vēl nebija veikušas.

Secinājumi un ieteikumi

Mūsu vispārējais secinājums ir, ka ES kosmosa programmas Galileo un Copernicus nodrošina vērtīgus pakalpojumus un datus, ko Komisija popularizēja dažādos veidos, taču tā nav darījusi pietiekami daudz, lai pilnībā tiktu izmantots programmu potenciāls. Ir jāveic aktīvāki centieni, lai gūtu atdevi no ievērojamajiem ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu gaidītos ieguvumus sabiedrībai un ekonomikai un tādējādi stiprinātu ES iekšējo tirgu.

Komisija savā 2016. gada kosmosa stratēģijā Eiropai apņēmās pēc iespējas palielināt( maksimizēt) Eiropas kosmosa programmu sniegtos ieguvumus ekonomikai un sabiedrībai, taču nenoteica skaidrus mērķus un prioritātes, skaidrojot, ko reāli nozīmē “maksimizēt”, kā arī nenoteica termiņus šo mērķu sasniegšanai (sk. 24.–26. punktu).

Vēl nav izstrādāta visaptveroša stratēģija ES kosmosa programmu pakalpojumu izmantošanas veicināšanai, un Komisijas pieejas ir tikai daļēji saistītas ar konkrētiem, izmērāmiem, atzītiem un reāli sasniedzamiem stratēģiskajiem mērķiem ar noteiktiem termiņiem, kuri skaidri nosaka, kas jāsasniedz (sk. 27.–31. punktu).

Komisija iekšējās darbībās sekmīgi izmanto Copernicus datus politikas uzraudzībai. Taču tā pilnvērtīgi neizmanto datu potenciālu un vēl nav izstrādājusi stratēģiju datu izmantošanas turpmākai veicināšanai Komisijā un citās ES iestādēs un struktūrās (sk. 32. un 33. punktu).

Komisija nav skaidri noteikusi Copernicus pilnvaroto struktūru lomu pakalpojumu izmantošanas veicināšanā. Attiecīgi ne visām pilnvarotajām struktūrām bija mērķtiecīga stratēģija un to pieejas pakalpojumu izmantošanas veicināšanai atšķīrās (sk. 34. un 36. punktu).

Komisija un Eiropas GNSS aģentūra saņēma tikai ierobežotu informāciju par dalībvalstu stratēģijām un pieejām pakalpojumu izmantošanas veicināšanai. Atlasīto dalībvalstu pieejas atšķīrās, taču, neskatoties uz daudzsološajām iniciatīvām ar mērķi kosmosa nozari efektīvāk tuvināt ar šo nozari nesaistītiem dalībniekiem, netika veikta visaptveroša analīze par to, vai Copernicus pakalpojumi varētu uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un lietderību. Turklāt Komisija, īstenojot savu pieeju, līdz šim nav pievērsusies kosmisko pakalpojumu tirgu fragmentārajam raksturam (sk. 37.–42. punktu).

Lai efektīvāk atbalstītu ES kosmisko pakalpojumu izmantošanu nākotnē, Komisijai

1. jāizstrādā visaptveroša stratēģija Galileo un Copernicus pakalpojumu izmantošanas veicināšanai, kas aptvertu visus attiecīgos dalībniekus un struktūras dažādos līmeņos, precizētu to uzdevumus un noteiktu reāli sasniedzamus un izmērāmus mērķus;
2. kopā ar dalībvalstīm jāapzina, kur ES kosmiskie pakalpojumi varētu uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un lietderību, lai tādējādi novērstu tirgus fragmentāciju.

Termiņš: 2023. gads.

Kosmisko pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar vairākiem ieguvumiem ekonomikai un sabiedrībai, taču nav vispārēji atzīta konceptuāla un statistikas satvara šādu ieguvumu novērtēšanai. Tādēļ ir sarežģīti šos ieguvumus ticami izmērīt un novērtēt attiecībā pret kosmosa programmu izmaksām (sk. 43.–45. punktu).

Komisijas veiktajiem ieguvumu aprēķiniem piemīt trūkumi metodoloģijas un tvēruma ziņā. Abu programmu ieguvumu novērtējumi nebija salīdzināmi, un daži ieguvumi, iespējams, ir pārvērtēti, savukārt citi – novērtēti par zemu (sk. 46.–48. punktu).

Komisijai ir regulāri jāuzrauga programmu īstenošanā sasniegtie rezultāti, izmantojot atbilstīgus galvenos snieguma rādītājus. Lai gan Eiropas GNSS aģentūra programmai Galileo ir izveidojusi kopumā saskaņotu tiešo rezultātu un koprezultāta rādītāju sistēmu, lielais rādītāju skaits palielina sarežģītību, turklāt reizēm ir apgrūtināta to interpretēšana. Copernicus rādītāji sniedz tikai pamatinformāciju par pakalpojumu izmantošanu un neinformē par programmas galveno mērķu sasniegšanu (sk. 49.–52. punktu).

Lai ticamāk un saskaņotāk noteiktu kosmisko pakalpojumu sniegtos ieguvumus ekonomikai un sabiedrībai un lai efektīvāk uzraudzītu galveno mērķu sasniegšanu, Komisijai

1. jāizstrādā konceptuāls satvars, pēc kura noteikt ES kosmosa programmu sniegtos ieguvumus ekonomikai un sabiedrībai, iesaistot citas ieinteresētās personas, piemēram, ESAO, EKA un dalībvalstis, un jāvienādo ES kosmosa programmu sniegto ieguvumu novērtēšana, pamatojoties uz pārdomātām metodēm un uzticamiem datiem;
2. jāuzrauga kosmosa programmu mērķu sasniegšana, pamatojoties uz atbilstīgu snieguma rādītāju kopumu.

Termiņš: 2024. gads.

Ir panākts labs progress, nodrošinot ar Galileo saderīgu uztvērēju un Galileo pakalpojumu izmantošanu daudzos attiecīgos tirgus segmentos, taču ievērojami kavējas būtisku komponentu pieejamība, un tas var traucēt Galileo iegūt tirgu šiem pakalpojumiem (sk. 55.–58. punktu).

Darbībām, kas tika veiktas, lai atbalstītu Galileo pakalpojumu izmantošanu, bija atbilstīga tehniskā kvalitāte un sasniegtie mērķi tiešo rezultātu un termiņu ziņā. Taču attiecībā uz daudziem izskatītajiem projektiem vēl nav zināms, vai inovatīvu produktu izstrāde nodrošinās nozīmīgu tirgus apguvi, un to varēs novērtēt tikai ilgtermiņā (sk. 59.–61. punktu).

Komisijas galvenās darbības saistībā ar Copernicus bija vērstas uz to, lai vairotu izpratni par programmu, atbalstītu jaunuzņēmumus un ciešāk sadarbotos ar dalībvalstīm pakalpojumu izmantošanas veicināšanai. Taču vairāku šo darbību mērķi un ietekme nebija skaidri noteikta, to devums strukturētai lietotāju piesaistei bija neskaidrs, turklāt vairākām darbībām trūka finansējuma (sk. 62.–68. punktu).

Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar Copernicus, Komisija saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” atbalstīja kopumā labas kvalitātes projektus, taču to nelielā skaita dēļ gaidītās ietekmes panākšana bija maz ticama. Dažu projektu devums pakalpojumu izmantošanas veicināšanā bija neskaidrs (sk. 69.–71. punktu).

Komisija veicināja piekļuvi Copernicus datiem un mākoņdatošanas pakalpojumiem, taču dati patlaban ir pieejami, izmantojot vairākus kanālus. Sinerģijas iespējas vēl netiek izmantotas, un Komisija nav precizējusi, kā notiks Copernicus integrēšana Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa iniciatīvā (sk. 72.–77. punktu).

Lai labāk atbalstītu pakalpojumu izmantošanas veicināšanu un nodrošinātu efektīvu piekļuvi kosmosa datiem un produktiem, Komisijai

1. jāveic tehniskie un likumdošanas pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Galileo diferenciatoru pilnīgu gatavību;
2. skaidri jānosaka galveno darbību mērķi un sagaidāmā ietekme un jācenšas nodrošināt papildināmību ar dalībvalstu darbībām;
3. sadarbībā ar dalībvalstīm un citiem attiecīgajiem dalībniekiem jāizstrādā ilgtermiņa satvars, saskaņā ar kuru nodrošināt ilgtspējīgāku un integrētāku pieeju Copernicus datu un produktu pieejamībai, un jācenšas nodrošināt Copernicus integrācija ES mākoņdatošanas infrastruktūrā.

Termiņš: 2024. gads.

Komisijas regulējums ceļu satiksmes drošības un ārkārtas palīdzības sniegšanas jomā veicināja ierīču saderību ar Galileo, un tas varētu sekmēt Galileo pakalpojumu plašāku izmantošanu. Taču citas darbības prioritārās jomās joprojām tiek gatavotas un joprojām nav noteikti termiņi, kas parādītu, kad regulējums vai standarti ir gaidāmi katrā politikas jomā vai tirgus segmentā (sk. 80.–84. punktu).

Attiecībā uz Zemes novērošanu jānorāda, ka Komisija nav pietiekami izmantojusi ES tiesību aktus, lai veicinātu Copernicus datu izmantošanu, kā arī līdz šim nav visaptveroši analizējusi, kurās jomās ES tiesību akti varētu efektīvāk veicināt izmantošanu (sk. 85. punktu).

Regulatīvi vai administratīvi šķēršļi var ierobežot kosmisko pakalpojumu izmantošanu. Taču Komisijai un atlasītajām dalībvalstīm nav sistemātiska pārskata par šādiem šķēršļiem un to likvidēšanas iespējām (sk. 86. un 87. punktu).

Lai veicinātu un atvieglotu ES kosmosa programmu nodrošināto pakalpojumu plašāku izmantošanu, Komisijai

1. jāanalizē, kā ES tiesību akti vai standarti varētu veicināt Copernicus datu un produktu pēc iespējas efektīvāku izmantošanu;
2. kopā ar dalībvalstīm jāapzina regulatīvie un administratīvie šķēršļi, kas ierobežo ES kosmisko pakalpojumu izmantošanu, un jāpalīdz dalībvalstīm novērst šos šķēršļus;
3. jānosaka un cieši jāuzrauga termiņi katram attiecīgajam tirgus segmentam, kurā regulējums vai standartizācija var veicināt Galileo pakalpojumu izmantošanu.

Termiņš: 2024. gads.

Šo ziņojumu 2021. gada 23. martā Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex Brenninkmeijer.

Revīzijas palātas vārdā –

Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums. ES kosmosa programmu budžets

II pielikums. 2016. gada kosmosa stratēģijā Eiropai noteiktās galvenās darbības

III pielikums. Regulatīvi pasākumi, kas veicina Galileo pakalpojumu izmantošanu

Akronīmi un saīsinājumi

C3S: Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojums

CAMS: Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums

CEMS: Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums

CLMS: Copernicus zemes monitoringa pakalpojums

CMEMS: Copernicus jūras vides monitoringa pakalpojums

CollGS: kopdarbīgs zemes segments

CORINE: ES programma informācijas par vidi koordinēšanai

COSME: ES programma maziem un vidējiem uzņēmumiem

DIPP: Datu un informācijas piekļuves pakalpojumi

ECMWF: Eiropas Vidēja termiņa meteoroloģisko prognožu centrs

EGNOS: Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests

EIB: Eiropas Investīciju banka

EIF: Eiropas Investīciju fonds

EKA: Eiropas Kosmosa aģentūra

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

EUMETSAT: Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija

EUSPA: Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra

GDP: gada darba programma

GLMS: Copernicus globālais zemes monitoringa pakalpojums

GNSS: globāla navigācijas satelītu sistēma

GSA: Eiropas GNSS aģentūra

ĢIS: ģeogrāfiskās informācijas sistēma

IoT: lietiskais internets

KPC: Kopīgais pētniecības centrs

PRP: publiski regulēti pakalpojumi

Glosārijs

Copernicus: ES Zemes novērošanas un monitoringa programma, kas paredz vākt un apstrādāt satelītu un uz Zemes esošu sensoru iegūtos datus, lai nodrošinātu informāciju vides un drošības jomā.

Copernicus pamatlietotāji: Copernicus regulā – ES iestāde vai struktūra vai Eiropas, valsts, reģionālā vai vietējā iestāde, kam uzdots noteikt, īstenot, izpildīt vai uzraudzīt sabiedriskos pakalpojumus vai politiku.

Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS): satelītu sistēma, kas uzlabo GPS signālus un padara tos pieejamus drošību noteicošiem lietojumiem, piemēram, aviācijas jomā.

Galileo: Eiropas globālā satelītnavigācijas sistēma.

Sentinels: to satelītu flote, kas sniedz Zemes novērošanas datus saskaņā ar Copernicus programmu.

Zemes segments: visi kosmosa kuģa sistēmas elementi uz zemes, ko izmanto, lai kontrolētu gaisa kuģi un pārraidītu datus.

Eiropas GNSS aģentūras atbildes

Kopsavilkums

Eiropas GNSS aģentūra (GSA) ir ievērojami veicinājusi Galileo programmas izmantošanu, apkopojot stabilas zināšanas par tirgu un lietotājiem, kopā ar lietotāju grupām izstrādājot un īstenojot izmantošanas ceļvežus un veicinot lietotāju tehnoloģiju un lietojumu attīstību. Galileo programmas lietotāju skaits līdz 2020. gada beigām ir sasniedzis gandrīz divus miljardus. GSA piekrīt, ka ar Galileo programmas tirgus un lietotāju piesaistes darbībām ir jāturpina nodrošināt Galileo turpmāku izmantošanu, lai pabeigtu ieviešanu tirgos ar lēnākiem cikliem un attiecībā uz diferenciatoriem. GSA kļūs par EUSPA (Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru) un paplašinās savu funkciju Copernicus tirgus attīstībā, veicinot sinerģiju ar Galileo.

GSA atzīst, ka nav vienota konceptuāla un statistiska satvara kosmisko pakalpojumu ieguvumu aplēsēm ES. Tādēļ GSA izstrādāja metodiku GNSS jomā. GSA atzīst, ka šādai metodikai ir trūkumi sakarā ar statistikas informācijas pieejamību valsts līmenī, taču uzskata, ka tā joprojām ir pārdomāta. Līdz ar EUSPA izveidi tiks veicināta tirgus uzraudzības darbību un ieguvumu aplēšu ciešāka metodoloģiska saskaņošana attiecībā uz visiem kosmosa programmas komponentiem.

29. apsvērums

GSA atzinīgi vērtē ERP apsvērumu par tirgus attīstības stratēģiju, kas patiešām ir veicinājusi Galileo programmas pašreizējo būtisko izmantošanu.

GSA apstiprina orientāciju uz Eiropu saskaņā ar tās pilnvarām, bet vēlas uzsvērt, ka daudzas GSA darbības tika risinātas ar starptautisku dimensiju. GSA sadarbojās ar ieinteresētajām personām no visas pasaules, piemēram, mikroshēmojumu ražotājiem, automobiļu ražotājiem, aviosabiedrībām, neatkarīgi no to atrašanās vietas Eiropā vai ārpus tās.

37. apsvērums

Svarīgi atzīmēt, ka dalībvalstīm nav pienākuma saskaņot savas valsts stratēģijas ar GSA.

44. apsvērums

GSA apzinās, ka nav vienota konceptuāla un statistiska satvara kosmisko pakalpojumu ieguvumu aplēsēm ES. Tādēļ GSA ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju ir izstrādājusi metodiku GNSS jomā.

47. apsvērums

Attiecībā uz Galileo programmu pēc viedokļu apmaiņas ar ERP ir atjaunināta pieeja bruto pievienotās vērtības (GVA) noteikšanai, un tagad, pēc GSA domām, tā vairāk atbilst ES iekšzemes kopprodukta (IKP) aprēķināšanas konceptuālajam satvaram. Pirms informācijas apmaiņas ar Revīzijas palātu GSA izstrādāja īpašu pieeju šāda veida ieguvumu aprēķināšanai, cenšoties novērst problēmu, ka attiecībā uz lejupējām GNSS nav valsts kategorijas.

48. apsvērums

Attiecībā uz Galileo programmu GSA naudas izteiksmē novērtēja tādus sociālos ieguvumus kā emisiju samazināšana, šoferiem satiksmes sastrēgumos ietaupītais laiks, izmantojot navigācijas sistēmas, vai izglābto dzīvību skaits saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikumiem par ietekmes novērtējumu, kā arī vienmēr izmantojot visuzticamāko avotu novērtēšanai naudas izteiksmē. Tādējādi, neraugoties uz dažiem trūkumiem, GSA uzskata, ka ieguvumu aplēses joprojām ir pārdomātas, izsmeļošas un sagatavotas atbilstoši līdzīgu GNSS sistēmu aplēsēm.

56. apsvērums

GSA uzsver, ka uztvērējs un aprīkojums piešķir prioritāti navigācijai paredzētajiem signāliem, parasti pamatojoties uz satelītu optimālo ģeometriju.

90. apsvērums

Attiecībā uz Galileo programmu GSA pieņēma tirgus attīstības stratēģiju, kā aprakstīts ERP ziņojuma 29. punktā.

93. apsvērums

Skatīt GSA atbildi uz 37. punktu.

94. apsvērums

Skatīt GSA atbildi uz 44. punktu.

95. apsvērums

Skatīt GSA atbildi uz 48. punktu.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Alex Brenninkmeijer vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Mihails Kozlovs, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītāja Edīte Dzalbe, locekļa biroja atašejs Laura Graudiņa, atbildīgais vadītājs John Sweeney, darbuzdevuma vadītāja Agnieszka Plebanowicz un revidenti Maria‑Isabel Quintela un Aleksandar Latinov.

Beigu piezīmes

¹ Noteikumus par EGNOS un Galileo paredz 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju, OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.

² Copernicus programma tika izveidota ar 2014. gada 3. aprīļa Regulu (ES) Nr. 377/2014, OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp., pamatojoties uz iepriekšējo ES Zemes novērošanas iniciatīvu GMES, kas tika izveidota ar 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 911/2010, OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.

³ Plašāku informāciju sk. I pielikumā.

⁴ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES – COM(2018) 447 final, 6.6.2018.

⁵ Regula (EK) Nr. 1285/2013, 2. pants, un Regula (ES) Nr. 377/2014, 4. panta 1. punkts.

⁶ Sk., piemēram, ESAO, “The Space Economy at a Glance 2007, OECD Publishing, Parīze.

⁷ Līguma par Eiropas Savienības darbību 189. pants, OV C 326, 26.10.2012., 47. lpp.

⁸ Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kosmosa stratēģija Eiropai”, COM(2016) 705 final.

⁹ Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par kosmosa tirgus apguvi (2016/2731(RSP)) un 2017. gada 12. septembra rezolūcija par Kosmosa stratēģiju Eiropai (2016/2325(INI)).

¹⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

¹¹ EKA dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī trešās valstis – Apvienotā Karaliste, Norvēģija un Šveice. Latvija un Slovēnija ir asociētās dalībnieces.

¹² Regula (EK) Nr. 1285/2013, 15. pants, un Regula (ES) Nr. 377/2014, 10. pants.

¹³ Regula (ES) Nr. 377/2014, 3. panta 9. punkts.

¹⁴ Eiropas Tālizpētes uzņēmumu asociācija, Galileo Services, Kosmosa tehnoloģijas izmantojošo Eiropas reģionu tīkls.

¹⁵ Sk. COM(2016) 705 final, 3. lpp.

¹⁶ 2016. gada kosmosa stratēģijā paredzētās galvenās darbības sk. II pielikumā.

¹⁷ Regula (ES) Nr. 1285/2013, 27. pants, un Regula (ES) Nr. 377/2014, 12. panta 2. punkts.

¹⁸ Eiropas Komisija, “Copernicus User Uptake Engaging with public authorities, the private sector and civil society”.

¹⁹ GROW ĢD, “Fostering the uptake of Copernicus and space applications”, 2016, atjaunināts 2017. gada jūlijā.

²⁰ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK, OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.

²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.

²² “Copernicus and Earth Observation in Support of EU policies – Part I: Copernicus Uptake in the European Commission, 2020”.

²³ “Copernicus Market report”, 2019, 32. lpp.

²⁴ Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

²⁵ Austrija, Beļģija, Īrija un Somija.

²⁶ Sk. 18. zemsvītras piezīmi.

²⁷ Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES – SWD(2018) 327 final, 6.6.2018., 11. lpp.

²⁸ Eiropas Tālizpētes uzņēmumu asociācija, nozares 2020. gada apskats.

²⁹ Plan d’applications satellitaires, 2018.

³⁰ Stratēģiskais plāns “Kosmosa ekonomika”, 2016.

³¹ ESAO, “OECD Handbook on Measuring the Space Economy, OECD Publishing”, 2012.

³² Ietekmes novērtējums, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES; SWD(2018) 327 final, 6.6.2018., 7. lpp.

³³ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā, OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.

³⁴ Regula (ES) Nr. 1285/2013, 12. un 34. pants, un Regula (ES) Nr. 377/2014, 4. panta 3. punkts. 101. pants ierosinātajā regulā, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu (sk. 4. zemsvītras piezīmi).

³⁵ Regula (ES) Nr. 377/2014, 4. panta 3. punkta c) un d) apakšpunkts.

³⁶ Copernicus Market Reports, 2016. un 2019. gads, 8. lpp.

³⁷ Sk. arī īpašo ziņojumu Nr. 7/2009 “Galileo programmas izstrādes un apstiprināšanas posma pārvaldība”.

³⁸ Sk. programmas “Apvārsnis 2020” divu gadu darba programmu 5. sadaļas iii) daļu.

³⁹ Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Portugāle, Rumānija, Somija un Vācija. Arī Spānija, Ungārija un Polija izstrādāja vai plānoja izveidot valsts platformas.

⁴⁰ “Operational Implementation Plan - Proposed approach to implement the roadmap and annexes of the Integrated Ground Segment and Big Data Governance Task Force”, 15.6.2016.

⁴¹ Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā”, COM(2016) 178 final, 19.4.2016.

⁴² Sk. III pielikumu.

⁴³ “Overview of EGNSS downstream standardisation and assessment of gaps and future needs”, 1.2.2018.

⁴⁴ Eiropas radionavigācijas plāns, 9.3.2018.

⁴⁵ Komisijas dienestu darba dokuments “EGNSS lejupējo pakalpojumu standartu izstrāde”, SWD(2019) 454, 20.12.2019.

⁴⁶ Komisijas 2018. gada 18. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 2018/746, ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 809/2014 groza attiecībā uz vienoto pieteikumu grozīšanu un maksājuma pieprasījumiem, un pārbaudēm, OV L 125, 22.5.2018., 1. lpp.

⁴⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES, OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.

⁴⁸ Īpašais ziņojums Nr. 4/2020 “Jauno attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošana kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzībai: kopumā stabils progress, bet lēnāks attiecībā uz klimata un vides uzraudzību”.

⁴⁹ Kucera, J., Janssens-Maenhout, G., Brink, A., Greidanus, H., Roggeri, P., Strobl, P., Tartaglia, G., Belward A., M. Dowell, Copernicus and Earth observation in support of EU policies - Part I: Copernicus uptake in the European Commission (Copernicus un Zemes novērošana ES politikas virzienu atbalstam. I daļa: Copernicus izmantošanas veicināšana Eiropas Komisijā), EUR 30030 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2020. gads, ISBN 978-92-76-14559-2, doi:10.2760/024084, JRC118879.

⁵⁰ Copernicus seminārs: Copernicus lietotāju piesaistes darbību sinerģijas veicināšana Eiropas un valstu līmenī, 2019. gada 19. jūnijs.

⁵¹ https://www.nist.gov/news-events/news/2019/10/economic-benefits-global-positioning-system-us-private-sector-study.

⁵² COM(2020) 66 final, 19.2.2020.

Laika grafiks

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2021

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2021. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

5. attēls: Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.