Īpašais ziņojums
08 2022

ERAF atbalsts MVU konkurētspējai: izstrādes nepilnības mazina finansējuma efektivitāti

Par ziņojumuMēs vērtējām, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonds palīdzēja uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Mēs konstatējām, ka dalībvalstu mērķis bija finansēt lielu skaitu MVU, nevis īpaši pievērsties galvenajiem faktoriem, kas ierobežo MVU konkurētspēju.

Lielākā daļa uzaicinājumu attiecās uz konkrētu ienesīgu ieguldījumu finansēšanu bez ilgstošas ietekmes uz konkurētspēju. Projekti galvenokārt tika piešķirti, izmantojot nekonkurējošas atlases procedūras un dotācijas.

Atbalsts veicināja MVU vēlmi veikt ieguldījumus, lai gan vairāki no tiem būtu veikuši tādus pašus ieguldījumus arī bez publiskā finansējuma. Dažos gadījumos atbalsts negatīvi ietekmēja ekonomikas perspektīvas citiem MVU, kuri konkurēja tajos pašos tirgos. Iesakām uzlabot MVU paredzēto uzaicinājumu struktūru, pārskatīt ERAF atlases procedūras dotāciju piešķiršanai un par prioritāti noteikt atmaksājama atbalsta izmantošanu.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) īpašais ziņojums saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu.

Šī publikācija ir pieejama 24 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF Īpašais ziņojums: Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma tiesības

Kopsavilkums

I Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ES ekonomikas galvenais balsts, un ES politikas mērķis ir palielināt to konkurētspēju. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) palīdz šo mērķi sasniegt. MVU konkurētspējas uzlabošana bija otrs lielākais ERAF tematiskais mērķis 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un tam piešķirtais budžets ir aptuveni 40,3 miljardi EUR.

II Mēs pārbaudījām, vai ERAF palīdzēja palielināt MVU konkurētspēju 2014.–2020. gada periodā,– vērtējām, kā ERAF programmās, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus programmām un atlases procedūrās tika apmierinātas MVU vajadzības un kā tika nodrošināts, ka atbalsta saņēmēji MVU ir palielinājuši savu konkurētspēju. Mēs atlasījām ERAF programmas, kas attiecās uz 3. tematisko mērķi “MVU konkurētspējas uzlabošana”, Vācijā, Itālijā, Polijā un Portugālē. Izlasē kopā iekļāvām 24 projektus.

III 2014.–2020. gada periodā dalībvalstīm nebija jāsaskaņo ERAF programmās paredzētie MVU konkurētspējas pasākumi ar valsts/reģionālajām stratēģijām.

IV Līdz 2019. gada beigām ERAF plānoja sniegt tiešu atbalstu 0,8 miljoniem MVU no gandrīz 25 miljoniem MVU visā ES (3,3 %). Mūsu revīzija parādīja, ka dalībvalstīm bija atšķirīgas finansēšanas pieejas, izmantojot valsts vai reģionālās ERAF programmas. Vairāku dalībvalstu mērķis bija finansēt lielu skaitu MVU, nevis īpaši pievērsties galvenajiem faktoriem, kas ierobežo MVU konkurētspēju. Tā rezultātā bieži tika īstenoti maza mēroga projekti, kuriem trūka ieguldījumiem nepieciešamās kritiskās masas, kas vajadzīga, lai panāktu reālas izmaiņas MVU konkurētspējā.

V Kopumā secinām, ka četrās revidētajās dalībvalstīs ERAF atbalsts 2014.–2020. gada periodā stimulēja MVU vēlmi veikt ieguldījumus. Tomēr atbalsta efektivitāti konkurētspējas palielināšanā kavēja trūkumi dalībvalstu vadošo iestāžu izvēlētajā finansēšanas pieejā. Konkrēti, mēs konstatējām:

  • lielākajā daļā ERAF programmu uzaicinājumos iesniegt projektus netika ņemti vērā visi attiecīgie šķēršļi atbalsta saņēmēju MVU konkurētspējai. Tā vietā tās tikai līdzfinansēja konkrētus ienesīgus ieguldījumus, piemēram, jaunu iekārtu iegādei. Līdz ar to daudzos gadījumos ERAF projekti nav uzskatāmi uzlabojuši MVU konkurences situāciju attiecībā uz to darbībām un stāvokli tirgū, internacionalizāciju, finansiālo stāvokli vai inovācijas spēju;
  • ERAF projekti lielākoties tika finansēti, izmantojot nekonkurējošus uzaicinājumus un atlases procedūras, kurās finansējumu saņēma visi pieteikumi, kas atbilda obligātajiem atlases kritērijiem;
  • ERAF finansējumu piešķīra ar dotācijām, nevis finanšu instrumentiem, t. i., atmaksājama finanšu atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevumus, garantijas vai pašu kapitālu. Tomēr neviens no revidētajiem MVU nenorādīja, ka grūtības piekļūt finansējumam ir galvenais faktors, kas ierobežo konkurētspēju. Izmantojot atmaksājamu finanšu atbalstu, fonds būtu varējis atbalstīt vairāk uzņēmumu.

VI Dažiem mūsu izlasē iekļautajiem atbalsta saņēmējiem MVU ERAF finansētā projekta ietvaros izdevās uzlabot konkurētspēju, tomēr tā bija mazākā daļa uzņēmumu. Vairākas dalībvalstis būtu veikušas tādus pašus ieguldījumus arī bez ES finansējuma. Dažos gadījumos ERAF finansējums negatīvi ietekmēja ekonomikas perspektīvas tiem MVU, kuri atbalstu nesaņēma, taču konkurēja tajos pašos tirgos, kuros atbalsta saņēmēji MVU. Tas mazināja ES atbalsta kopējo ietekmi.

VII Mēs izklāstām konstatējumus nākamās paaudzes ERAF programmu uzsākšanas kontekstā attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu un iesakām Komisijai aicināt dalībvalstis veikt šādas darbības un sniegt vajadzīgo atbalstu:

  • pārskatīt ERAF uzaicinājumu struktūru;
  • pārskatīt ERAF atlases procedūras dotāciju piešķiršanai;
  • par prioritāti noteikt atmaksājama atbalsta izmantošanu MVU konkurētspējas jomā.

Tam būtu jāpalīdz Komisijai un dalībvalstīm labāk izmantot ERAF finansējumu, lai palielinātu MVU konkurētspēju 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Ievads

Mazie un vidējie uzņēmumi Eiropas Savienībā

01 2018. gadā ES 28 dalībvalstīs bija gandrīz 25 miljoni uzņēmumu. Gandrīz visi (99,8 %) tika klasificēti kā MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), un 92,9 % uzņēmumu strādāja mazāk par 10 darbiniekiem. MVU darbojas gandrīz visās ekonomikas nozarēs ļoti atšķirīgā reģionālajā un valsts vidē. Tie ir gan inovatīvi jaunuzņēmumi, gan tradicionāli uzņēmumi. Tiem var būt arī dažādas īpašumtiesību struktūras (sk. 1. izcēlumu).

1. izcēlums

Kas ir MVU?

Komisija mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) definē kā uzņēmumus, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai gada bilance – 43 miljonus EUR. Definīcijā arī izšķir trīs dažādas kategorijas: mikrouzņēmumi, mazie uzņēmumi un vidējie uzņēmumi.

MVU definīcija

Kategorija Darbinieki Apgrozījums (miljoni EUR) vai Bilances kopsumma (miljoni EUR)
Mikrouzņēmums < 10 ≤ 2 ≤ 2
Mazs uzņēmums < 50 ≤ 10 ≤ 10
Vidējs uzņēmums < 250 ≤ 50 ≤ 43

Avots: Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (2003/361/EK).

02 MVU ir svarīgs darbvietu un ekonomikas izaugsmes avots: tie nodarbina 63 % ES darbaspēka un rada 52 % pievienotās vērtības Eiropas Savienība (sk. 1. tabulu). 2018. gadā dati dalībvalstīs atšķīrās – Itālijā bija vislielākais MVU skaits (3,7 miljoni), bet Maltā vismazākais (31 700).

1. tabula. Uzņēmumu skaits, darbinieku skaits un pievienotā vērtība (2018. g., ES28(1))

Lielums Uzņēmumu skaits Pievienotā vērtība(2) Darbinieki
Miljoni % Miljoni EUR % Miljoni %
Mikrouzņēmums (<10) 23,13 92,9 1 484 106 18,9 41,54 27,8
Mazs uzņēmums (<50) 1,49 6,0 1 303 380 16,6 29,54 19,7
Vidējs uzņēmums (<250) 0,23 0,9 1 313 263 16,7 23,80 15,9
MVU kopā 24,85 99,8 4 100 750 52,2 94,87 63,4
Lieli (>250) 0,05 0,2 3 753 154 47,8 54,76 36,6
Kopā 24,90 100 7 853 904 100 149,63 100

Piezīme. (1) ES28 tiek aprēķināts, pie ES27 pieskaitot AK; (2) pievienotā vērtība ir bruto ieņēmumi no saimnieciskās darbības pēc korekcijas atbilstoši kārtējām subsīdijām un netiešajiem nodokļiem.

Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat statistiku, kurā uzņēmumus klasificē pēc lieluma, ņemot vērā darbinieku skaitu.

ES politika attiecībā uz MVU ir vērsta uz konkurētspēju

03 Saskaņā ar subsidiaritātes principu1 dalībvalstis un Komisija kopīgi atbild par atbalstu MVU. Šīs ES politikas pamatā ir LESD 173. pants2, kura mērķis ir paaugstināt MVU konkurētspēju, īstenojot iniciatīvas nolūkā uzlabot darījumdarbības vidi un palielināt tāda rūpnieciskā pamata produktivitāti, kuram ir potenciāls konkurēt pasaules mērogā, vienlaikus nodrošinot darbvietu radīšanu un resursu efektīvu izmantošanu. Par MVU jomas politikas īstenošanu, pirmkārt, ir atbildīgas dalībvalstis. Komisija atbalsta MVU ar regulatīvām iniciatīvām, ES finansējumu, izpratnes vairošanu un labas prakses apmaiņu.

04 ES MVU atbalsta politikas galvenais stratēģiskais satvars 2014.–2020. gada periodam ir Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts (MUA)3, kura mērķis ir uzlabot MVU darījumdarbības vidi. Satvars tika paplašināts, pieņemot:

  • jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīvu4 2016. gadā;
  • MVU stratēģiju5 2020. gadā, lielāko uzmanību vēršot uz to, lai palīdzētu MVU īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos.

05 Visbeidzot, uz MVU attiecas arī visaptverošākas politikas jomas, piemēram, ES rūpniecības politika6, stratēģija “Eiropa 2020”7 un arī nesen pieņemtais Eiropas zaļais kurss8.

Salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem MVU zaudē konkurētspēju

06 Komisija uzņēmuma konkurētspēju raksturo kā spēju gūt priekšrocības tirgū, samazinot izmaksas, palielinot ražīgumu, veicot uzlabojumus, diferencējot darījumdarbību un ieviešot inovācijas produktu/pakalpojumu kvalitātes ziņā, kā arī uzlabojot tirgvedību un zīmolradi9.

07 Galvenais rādītājs, kas raksturo uzņēmuma konkurētspēju, ir tā produktivitāte. Papildus tam ir arī citi veidi, kā novērtēt konkurētspēju10:

  • agrāko vai tagadējo konkurētspēju var novērtēt, nosakot uzņēmuma rentabilitāti, tirgus daļu, tostarp eksporta daļu, izdzīvošanu un izaugsmi;
  • citi rādītāji atspoguļo tirgu dinamisko dabu un norāda uz konkurētspējas potenciālu nākotnē galvenokārt saistībā ar uzņēmuma spējām pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā.

08 Attiecībā uz situāciju ES kopumā no 2011. līdz 2018. gadam Eurostat statistika11 liecina, ka MVU (t. i., MVU ar mazāk nekā 250 darbiniekiem) konkurētspēja salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem ir ievērojami samazinājusies. Šo tendenci ilustrē trīs galvenie rādītāji:

  • MVU apgrozījuma pieaugums bija astoņas reizes mazāks nekā lielajiem uzņēmumiem, kā rezultātā ievērojami samazinājās MVU tirgus daļa (sk. 1. attēlu);

1. attēls. MVU un lielo uzņēmumu apgrozījuma pieaugums (2011.–2018. g.)

Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat darījumdarbības statistiku, kurā uzņēmumi klasificēti pēc lieluma, ņemot vērā darbinieku skaitu un kopējo darījumdarbības ekonomiku, izņemot finanšu un apdrošināšanas darbības.

  • gandrīz visas jaunās darbvietas radīja lielie uzņēmumi, tāpēc MVU radīto darbvietu īpatsvars kopējā nodarbinātības līmenī samazinājās no 67 % līdz 63 % (sk. 2. attēlu);

2. attēls. MVU un lielo uzņēmumu darbinieku skaita pieaugums (2011.–2018. g.)

Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat darījumdarbības statistiku, kurā uzņēmumi klasificēti pēc lieluma, ņemot vērā darbinieku skaitu un kopējo darījumdarbības ekonomiku, izņemot finanšu un apdrošināšanas darbības.

  • pievienotā vērtība, kas atspoguļo no darbībām gūtos ienākumus, lielajos uzņēmumos pieauga par 11 %, bet MVU palika nemainīga. Tā rezultātā MVU 2018. gadā radīja 52 % pievienotās vērtības salīdzinājumā ar 58 % 2011. gadā (sk. 3. attēlu).

3. attēls. MVU un lielo uzņēmumu pievienotās vērtības pieaugums (2011.–2018. g.)

Avots: ERP, pamatojoties uz Eurostat darījumdarbības statistiku, kurā uzņēmumi klasificēti pēc lieluma, ņemot vērā darbinieku skaitu un kopējo darījumdarbības ekonomiku, izņemot finanšu un apdrošināšanas darbības.

09 Turklāt 2018. gadā tikai neliela daļa Eiropas MVU veica darījumdarbību starptautiskā mērogā: 2,7 % eksportēja ārpus ES un 4,9 % eksportēja uz citām dalībvalstīm. Salīdzinājumam – 59 % lielo uzņēmumu eksportēja ārpus ES un 58 % eksportēja uz citām dalībvalstīm12.

ES finansējums MVU

ERAF ir viens no lielākajiem ES finansējuma avotiem MVU ar konkrētu tematisko mērķi konkurētspējas jomā

10 Vienas no lielākajām ES programmām, kurās sniedz finansiālu atbalstu MVU, ir Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) un jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). 2014.–2020. gada periodā no ERAF finansētajām programmām piešķīra 54,4 miljardus EUR ar MVU saistītiem pasākumiem, nosakot konkrētas prioritātes, kuras sauc par tematiskajiem mērķiem (jeb TM).

11 Lielākā daļa ERAF TM 2014.–2020. gadam var tieši vai netieši veicināt MVU konkurētspējas palielināšanu. 3. TM “MVU konkurētspējas uzlabošana” līdz 2021. gada jūnijam ir piešķirts otrs lielākais ERAF finansējums 40,3 miljardu EUR apmērā no kopējās summas 201,5 miljardi EUR (sk. 4. attēlu).

4. attēls. 2014.–2020. gada periods: plānotais ERAF finansējums sadalījumā pa tematiskajiem mērķiem (miljardos EUR)

Avots: ERP; informācija pielāgota no ESI fondu atklāto datu portāla.

12 I pielikumā ir apkopoti dažādi finansēšanas pasākumu veidi, kas paredzēti MVU no ERAF līdzekļiem, sadalījumā pa intervences kodiem attiecībā uz vairākiem tematiskajiem mērķiem. 3. TM galvenokārt atbalsta MVU konkurētspējas potenciāla attīstību, pievēršoties šādām ieguldījumu prioritātēm:

  • veicināt darījumdarbību;
  • attīstīt jaunus darījumdarbības modeļus, jo īpaši attiecībā uz internacionalizāciju;
  • atbalstīt uzlabotas produktu un pakalpojumu izstrādes spējas;
  • atbalstīt MVU spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskajos tirgos, kā arī iesaistīties inovāciju procesos.

13 Kopumā trīs ceturtdaļas no ERAF finansējuma MVU (75 %) nodrošina tiešu atbalstu.

14 Finansējumu nodrošināja arī EIB grupa un šādas ES programmas: COSME (MVU konkurētspēja)13, “Apvārsnis 2020” (pētniecība un inovācija)14 un “Radošā Eiropa” (kultūra)15.

Papildu ES līdzekļi, kas piešķirti MVU, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju

15 2020. gadā ES pieņēma CRII/CRII+ regulas16, lai atlikušos 2014.–2020. gada līdzekļus varētu izmantot elastīgāk Covid-19 pandēmijas ekonomiskās ietekmes mazināšanai. Ar šīm iniciatīvām tika ieviesta arī elastīga kārtība, kas ļauj dalībvalstīm vieglāk izlietot ES līdzekļus. Būtiskākās izmaiņas šajā sakarā līdz 2021. gada oktobrim:

  • ERAF līdzekļu palielinājums vispārējiem ienesīgiem ieguldījumiem, piešķirot papildu 5,8 miljardus EUR, t. i., par 38 % vairāk nekā plānots 2019. gadā;
  • 1,6 miljardu EUR pārvietojums (aptuveni 5 %) no ERAF līdzekļiem uz vairāk attīstītiem reģioniem17;
  • galvenās uzmanības vēršana uz apgrozāmā kapitāla atbalstu un palīdzību grūtībās nonākušiem MVU.

16 2020. gada decembrī Padome un Eiropas Parlaments pieņēma Komisijas priekšlikumu par iniciatīvu “Next Generation EU” (NGEU)18, kas ietver REACT-EU mehānismu. Šā mehānisma mērķis ir novērst iespējamo finansējuma trūkumu 2021. un 2022. gadā, kamēr nav pieņemtas 2021.–2027. gada programmas. 2021. gada oktobrī 6,6 miljardi EUR no ERAF līdzekļiem (jeb 19 % no kopējā REACT-EU budžeta19) tika piešķirti MVU konkurētspējai un darījumdarbības attīstībai. Pašlaik mēs veicam revīziju par Komisijas tūlītējo reakciju uz Covid-19 pandēmiju, izmantojot CRII, CRII+ un REACT-EU20.

17 2021.–2027. gada plānošanas periodā ES turpina finansēt pasākumus MVU konkurētspējas stiprināšanai:

  • no ERAF21 atbalstīs MVU konkurētspēju ar to pašu politikas mērķi kā pētniecībai, izstrādei un inovācija, IKT un prasmju uzlabošanai;
  • REACT-EU ietvaros līdz 2021. gada oktobrim 2014.–2020. gada ERAF finansējumam uzņēmumiem tika piešķirti papildu 6,6 miljardi EUR 2020. gada cenās;
  • pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ir konkrēti paredzēts 7,1 miljards EUR MVU inovācijai22, un programmā InvestEU finansēs darījumdarbības ieguldījumus MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;
  • arī Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM)23 sniegs atbalstu MVU. Šis finansējums jāpiešķir līdz 2023. gadam un jāizlieto līdz 2026. gadam.

Revīzijas tvērums un pieeja

18 Revīzijā pārbaudījām ERAF devumu MVU konkurētspējas uzlabošanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Konkrētāk, mēs vērtējām, vai

  • dalībvalstu vadošās iestādes, izstrādājot pasākumus MVU konkurētspējas palielināšanai saskaņā ar valsts un reģionālajām ERAF programmām, izmantoja līdzīgas pieejas attiecībā uz 3. TM piešķirto līdzekļu novirzīšanu un vispārīgā informācijas mērķrādītāja sasniegšanu;
  • ERAF atbalsts ir palīdzējis palielināt MVU konkurētspēju;
  • četrās dalībvalstīs izraudzītā ERAF programmas finansēšanas pieeja atbilda MVU vajadzībām;
  • ERAF programmu uzaicinājumi, atlases procedūras un finansējuma izmaksāšana tika organizēti tā, lai maksimāli palielinātu ERAF izdevumu ietekmi uz MVU konkurētspēju.

19 Revīzija aptvēra 2014.–2020. gada periodu līdz 2019. gada beigām:

  • mēs atlasījām ERAF programmas, kas attiecās uz 3. tematisko mērķi “MVU konkurētspējas uzlabošana”, Vācijā, Itālijā, Polijā un Portugālē. Tās bija četras dalībvalstis, kurās 3. TM paredzēta vislielākā absolūtā summa (sk. 5. attēlu). Katrā dalībvalstī pārbaudījām divas reģionālās darbības programmas (DP) 2014.–2020. gadam. Šajās astoņās programmās vērtējām 16 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kā arī atlases procedūras saistībā ar 3. TM. Mēs pārbaudījām arī vienu valsts vai tematisko DP katrā dalībvalstī (izņemot Vācijā, jo tajā nav valsts programmas), lai novērtētu koordināciju un papildināmību ar reģionālajām DP;
  • mēs revidējām trīs projektus katrā reģionālajā DP, tas ir, kopumā izlasē iekļāvām 24 projektus (sk. II pielikumu). No tiem 22 projektos sniedza tiešu atbalstu ieguldījumiem MVU un divos – struktūrām, kuras palīdz MVU;
  • projekti tika atlasīti ar mērķi sniegt ilustratīvus piemērus par uzaicinājumu īstenošanu.

Mūsu analīze neietver ārkārtas shēmas, kas izveidotas pēc Covid-19 pandēmijas sākuma (sk. 15.–16. punktu), bet esam iekļāvuši pārskatu par grozītajām programmām. Mēs neietvērām arī uzaicinājumus un atbalsta saņēmējus tādās jomās kā tūrisms, finanšu starpnieki un pasākumi, kuros izmanto finanšu instrumentus, jo šos jautājumus jau aplūkojām iepriekšējās revīzijās24.

20 Revīzijā par 22 projektiem, kuros ERAF bija sniedzis tiešu finansiālu atbalstu MVU, mēs pārbaudījām, kā pēc projekta pabeigšanas ir mainījusies uzņēmumu vispārējā konkurētspēja. Konkrētāk, mēs vērtējām to darbības un stāvokli tirgū, internacionalizāciju25, finansiālo stāvokli un inovācijas spējas. Pēc iespējas izmantojām arī datubāzes, lai salīdzinātu atbalsta saņēmēju MVU rezultātus ar līdzīgiem uzņēmumiem (kuru apgrozījums un darbinieku skaits ir līdzīgs un kuri konkurē tajos pašos vietējos un reģionālajos tirgos) (sk. 36. punktu).

21 Mēs pārbaudījām Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (REGIO ĢD) un Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta (GROW ĢD) dokumentus.

22 Pārbaudījām arī attiecīgos dokumentus, ko četrās dalībvalstīs darījušas pieejamus vadošās iestādes, atbalsta saņēmēji MVU un trešās personas, un analizējām ziņojumus un izvērtējām datus, kas saistīti ar ES finansētajiem projektiem.

23 Mēs intervējām un nosūtījām anketas atlasīto dalībvalstu iestādēm un visiem 24 mūsu izlasē iekļautajiem atbalsta saņēmējiem, kā arī apspriedāmies ar attiecīgajām universitātēm un MVU pētniecības centriem, uzņēmumu asociācijām un citām reģionālā, valsts un ES līmeņa struktūrām.

24 Veselības un sanitāro ierobežojumu dēļ visas intervijas bija virtuālas, tostarp ar atbalsta saņēmējiem MVU, un nebija iespējams veikt pārbaudes uz vietas. Līdz ar to mēs nevarējām pilnībā novērtēt, kāds ir reālais stāvoklis attiecībā uz līdzfinansētajiem ieguldījumiem. Tāpat mēs nevarējām pārbaudīt, cik precīza ir uzraudzības informācija, ko Komisijai paziņojušas valsts iestādes, kuras īsteno ERAF programmas.

25 Ņemot vērā MVU ekonomisko nozīmi ES ekonomikā un attiecīgās ERAF atbalsta summas, mūsu ziņojums var sniegt noderīgu ieguldījumu un palīdzēt Komisijai un dalībvalstīm labāk izmantot ERAF finansējumu nolūkā palielināt MVU konkurētspēju 2021. –2027. gada periodā.

Apsvērumi

Dalībvalstīm pieejamie ERAF līdzekļi, ko tās izmanto MVU konkurētspējas uzlabošanai, netiek virzīti pietiekami mērķtiecīgi

26 Mēs pārbaudījām, kā dalībvalstis ir izstrādājušas ERAF programmas un finansēšanas pieeju nolūkā atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir palielināt MVU konkurētspēju. Konkrētāk, pārbaudījām, vai dalībvalstu finansēšanas pieejas bija vērstas uz jomām, kurās ir vislielākais izaugsmes potenciāls, vai bija plānots, ka attiecīgais MVU īpatsvars tiks sasniegts 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un vidēji cik lielu finansējumu katrs atbalsta saņēmējs MVU varēja saņemt.

Tā kā netika prasīts, lai programmas būtu vērstas uz jomām, kurās ir vislielākais izaugsmes potenciāls, ERAF atbalstam var trūkt kritiskās masas

27 Attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu ERAF regulā dalībvalstīm nebija noteikts izstrādāt stratēģijas, kā vislabāk atbalstīt MVU konkurētspēju saskaņā ar 3. TM. Salīdzinājumam – lai saņemtu ERAF finansējumu saskaņā ar tematisko mērķi “Pētniecība un inovācija” (1. TM), dalībvalstīm bija jāizstrādā pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) ar mērķi noteikt jomas, kurās ir vislielākais konkurences priekšrocību potenciāls un attiecīgi izstrādāt programmas.

28 Attiecībā uz 3. TM Komisija tikai lūdza dalībvalstis pierādīt, ka to ERAF pasākumi ir saskaņoti ar MUA26 stratēģisko satvaru, kura mērķis ir uzlabot MVU darījumdarbības vidi. Komisija aicināja dalībvalstis, piešķirot finansējumu MVU konkurētspējai, par prioritārām noteikt to RIS3 norādītās jomas. Tomēr, tā kā nebija juridiskas prasības saskaņot ERAF pasākumus ar valsts/reģionālajām MVU konkurētspējas stratēģijām, Komisijas rīcībā bija tikai ierobežoti līdzekļi, lai nodrošinātu, ka ERAF finansējums tiek novirzīts uz jomām, kurās ir vislielākais izaugsmes potenciāls.

29 Attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu ir noteikti veicinoši nosacījumi MVU finansējumam saskaņā ar 1.1. (pētniecība, izstrāde un inovācija) un 1.4. konkrēto mērķi (prasmju attīstīšana), taču nav veicinoša nosacījuma gadījumos, kad no ERAF programmām piešķir līdzekļus 1.3. konkrētajam mērķim (MVU konkurētspēja27).

30 2014.–2020. gada plānošanas periodā dalībvalstis izmantoja dažādas pieejas ERAF atbalsta piešķiršanai MVU konkurētspējai saskaņā ar 3. TM. Luksemburga un Nīderlande MVU konkurētspējai ERAF līdzekļus nepiešķīra, savukārt citas valstis piešķīra ievērojamu daļu no ERAF finansējuma. Lielākās absolūtās summas piešķīra Polija, Itālija un Portugāle, savukārt Portugāle, Apvienotā Karaliste un Zviedrija piešķīra lielāko ERAF līdzekļu daļu (sk. 5. attēlu).

5. attēls. 2014.–2020. g.: ERAF atbalsts 3. TM sadalījumā pa dalībvalstīm 2020. gadā (miljardi EUR – plānotās summas līdz 2023. gadam)

Piezīme. TS apzīmē teritoriālo sadarbību vai Interreg DP. ERAF atbalsta sadalījums pa dalībvalstīm TS DP nav pieejams, tāpēc izvēlēts kopīgs apzīmējums “TS”.

Avots: ERP; informācija pielāgota no ESI fondu atklāto datu portāla.

31 ERAF atbalsta mērķis 2014.–2020. gadam bija līdz 2023. gadam sasniegt 3,3 % no visiem MVU ES un 6,1 % MVU pēc 2020. gada programmas pārskatīšanas (sk. 33. punktu). Līdz 2019. gada beigām no ERAF tika sniegts tiešs atbalsts 0,5 miljoniem MVU no gandrīz 25 miljoniem MVU Eiropas Savienībā (1,9 %).

32 Arī dalībvalstu ERAF programmās tika izmantotas atšķirīgas pieejas attiecībā uz to MVU skaitu, kurus finansē saskaņā ar 3. tematisko mērķi (sk. 6. attēlu). Piemēram, Īrijā 2019. gadā finansējumu paredzēja piešķirt vairāk nekā 67 000 MVU (jeb vairāk nekā 25 % no visiem MVU). Absolūtos skaitļos Francija atbalstīja visvairāk uzņēmumu (gandrīz 160 000 MVU). Salīdzinājumam citas dalībvalstis plānoja atbalstīt tikai dažus simtus uzņēmumu, piemēram, Austrija finansēja 435 MVU28.

6. attēls. ERAF atbalsts MVU konkurētspējai (3. TM) sadalījumā pa dalībvalstīm (2019. gada dati)

Piezīme. Luksemburga un Nīderlande 3. TM līdzekļus nepiešķīra. Interreg DP: ERAF atbalsta sadalījums pa dalībvalstīm nav pieejams, tāpēc izvēlēts kopīgs apzīmējums “Interreg”.

Avots: ERP; informācija no ESI fondu atklāto datu portāla.

33 Vidēji vienam MVU, kas saņem atbalstu no ERAF programmām, tiek piešķirti aptuveni 42 000 EUR. Tomēr mūsu veiktā analīze parāda, ka starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz faktisko finansējuma summu, ko katrs atbalsta saņēmējs MVU saņēma,– no aptuveni 392 000 EUR vienam projektam Austrijā līdz mazāk nekā 1000 EUR Īrijā. Kopumā 2019. gadā sešas ES dalībvalstis piešķīra vidēji 30 000 EUR vienam projektam (Īrija, Francija, Dānija, Zviedrija, Spānija un Apvienotā Karaliste). Ja projektiem piešķir tik mazu finansējuma summu, pastāv risks, ka netiks sasniegta kritiskā masa, kas vajadzīga, lai panāktu reālas izmaiņas MVU konkurētspējā.

34 2019. gadā ERAF programmu īstenošana noritēja labi, un vairāk nekā pusei no attiecīgajiem MVU jau bija piešķirts atbalsts (sk. III pielikumu). Covid-19 uzliesmojuma rezultātā tika pārskatītas programmas MVU atbalstam pandēmijas laikā (sk. arī 15. un 16. punktu). Līdz ar to tika pārskatīti un palielināti mērķrādītāji, un to MVU skaits, kuriem paredzēts atbalsts, gandrīz divkāršojās (no aptuveni 800 000 MVU 2019. gadā līdz 1,5 miljoniem MVU 2020. gadā). To īpaši ietekmēja Itālija, kuras mērķis bija atbalstīt sešas reizes vairāk MVU, atbalstāmo uzņēmumu skaitu palielinot vairāk par pusmiljonu. Vēl piecas citas dalībvalstis vairāk nekā divkāršoja savus mērķrādītājus. Revīzijas laikā mēs vēl nespējām novērtēt, vai pārskatītie mērķrādītāji bija reālistiski un vai minētās dalībvalstis varētu sniegt efektīvu atbalstu lielākam MVU skaitam.

ERAF atbalsts būtiski neuzlaboja atbalstīto MVU konkurētspēju

35 Lai redzētu, kā pēc projektu pabeigšanas ir attīstījusies uzņēmumu esošā un potenciālā konkurētspēja, mēs pārbaudījām 22 projektus, kuros sniegts tiešs ERAF finansiālais atbalsts MVU. Mēs vērtējām MVU:

  • darbības un stāvokli tirgū (pārdošanas apjoma pieaugumu, tirgus daļu, izmaksas, rentabilitāti, darba ražīgumu);
  • internacionalizāciju (eksporta intensitāti, eksporta daļu, klātbūtni jaunos ārvalstu tirgos);
  • finanšu stāvokli (finansiālo autonomiju, tās pašreizējo koeficientu);
  • inovācijas spējas (produktu vai pakalpojumu inovācijas, pētniecības un izstrādes darbības).

Mēs arī vērtējām, vai ERAF atbalsts bija vērsts uz konkurētspējas faktoriem visaptverošā veidā, padarot MVU uz nākotni orientētus.

36 Kur tas iespējams, mēs salīdzinājām atbalsta saņēmēju MVU ekonomikas un finanšu rezultātus ar nozares robežvērtībām un ar tādu līdzīgu uzņēmumu rezultātiem (apgrozījuma un darbinieku ziņā), kas konkurē tajā pašā reģionālajā vai valsts tirgū. Analīzes nolūkos izmantojām Eiropas un valstu statistiku un komerciālās datubāzes (sīkāku informāciju par rādītājiem sk. IV pielikumā).

Daži no pārbaudītajiem MVU guva labumu no ERAF atbalsta, bet lielākā daļa – neguva

37 ERAF atbalsts veicināja ieguldījumus mūsu izlasē iekļautajos atbalsta saņēmējos MVU: atbalsta saņēmēji to izmantoja, lai palielinātu ražošanas jaudu, iegādājoties jaunas iekārtas (14 no 22 projektiem) vai paplašinot ražotnes (6 no 22 projektiem).

38 Vairums revidēto MVU veica nelielas pakāpeniskas izmaiņas konkurētspējā, bet ne visi konkurētspējas faktori uzlabojās, piemēram, eksporta un pētniecības un izstrādes spējas. 2. izcēlumā ir parādīts, kā ERAF projekti palīdzēja diviem atbalsta saņēmējiem MVU palielināt konkurētspēju. Abi projekti ļāva MVU palikt tirgū spēcīgas konkurences apstākļos, pateicoties pakāpeniskiem uzlabojumiem.

2. izcēlums

Ierobežots devums MVU konkurētspējā

Trikotāžas MVU Portugālē izmantoja ERAF finansējumu, lai papildinātu 38 esošās mašīnas ar jaunām apaļadīšanas mašīnām. Tās bija ātrākas un aprīkotas ar dažādām platuma opcijām un vieglākām linuma acīm. Ieguldījums sniedza tikai ierobežotus ieguvumus, jo atbalsta saņēmējs MVU nespēja saglabāt savu paaugstināto konkurētspēju. Pēc rentabilitātes pieauguma projekta sākumā (visticamāk, nav attiecināms uz pašu projektu) pārdošanas apjoms, bruto pievienotā vērtība, ražīgums, peļņa no pamatdarbības un visa peļņas daļa samazinājās pirms projekta pabeigšanas.

Itālijas MVU, kas ražo reģionam raksturīgus makaronu izstrādājumus, izmantoja ERAF finansējumu, lai iegādātos tehnoloģiski progresīvākas iekārtas. Tas uzlaboja produktu kvalitāti un samazināja fiksētās ražošanas izmaksas. Neraugoties uz ražošanas apjoma pieaugumu, pārdošanas apjoms nepalielinājās un MVU zaudēja reģionālo un valsts tirgus daļu saviem tiešajiem konkurentiem.

39 Mūsu vispārējais novērtējums ir: lielākā daļa pārbaudīto projektu labākajā gadījumā ļāva atbalsta saņēmējam MVU pakāpeniski uzlabot konkrētus produktus, pakalpojumus vai procesus. Lai gan ERAF atbalsts, iespējams, ir uzlabojis dažus aspektus, tas būtiski neietekmēja vispārējo MVU konkurētspēju. Tas rada šaubas par ERAF atbalsta priekšrocībām (sk. 40.–46. punktu).

Gandrīz pusei atbalstīto MVU pieauga rentabilitāte

40 ERAF finansējums palīdzēja palielināt pārdošanas apjomu 14 no 22 izlasē iekļautajiem MVU, bet 10 MVU palielinājās rentabilitāte. Attiecībā uz pārējiem trim kritērijiem, kurus izmantojām, lai novērtētu uzņēmumu darbības un stāvokli tirgū, uzlabojumi bija mazāki. Ceturtdaļa MVU palielināja savu tirgus daļu, un aptuveni trešdaļa samazināja izmaksas un/vai palielināja darba ražīgumu (sk. 7. attēlu). Lielākā daļa aptaujāto atbalsta saņēmēju MVU norādīja, ka ārējo faktoru (jauni produkti un zīmoli, kas ienāk tirgū, mainīgas tirgus tendences, iekšēja reorganizācija) ietekme bieži vien ir lielāka par projekta ietekmi.

7. attēls. Darbību un tirgus stāvokļa izmaiņas (MVU skaits)

Avots: ERP novērtējums par izlasi, kas ietvēra 22 ERAF projektus.

Eksportu palielināja nedaudz vairāk kā viena trešdaļa no analizētajiem MVU

41 Ne visi MVU ir uz eksportu vērsti. Pirms ERAF projekti tika sākti, 17 no 22 izlasē iekļautajiem MVU pārdeva savus produktus galvenokārt vietējā, reģionālajā vai valsts tirgū. Pusei MVU eksporta īpatsvars bija mazāks par 10 % no to pārdošanas apjoma, vai arī tie vispār neeksportēja.

42 Mūsu veiktā analīze parādīja, ka deviņiem no 22 atbalsta saņēmējiem MVU pēc ERAF atbalsta saņemšanas palielinājās starptautiskā atpazīstamība. No tiem septiņi MVU sekmīgi palielināja eksporta intensitāti, pieci palielināja starptautiskās pārdošanas apjomu, un četriem MVU izdevās ieiet jaunos ārvalstu tirgos (sk. 8. attēlu).

43 Uzņēmumi, kas vēlējās paplašināšanos vai diversifikāciju, īstenojot konkrētas iniciatīvas, lai sasniegtu jaunus starptautiskos tirgus, ne vienmēr ir spējuši palielināt savu eksportu. Šīs iniciatīvas galvenokārt īstenoja projektos, kas saistīti ar MVU dalību tirdzniecības izstādēs. Tomēr netika izstrādāta stratēģija internacionalizācijai vai iekļūšanai eksporta tirgū, nenotika mērķa tirgu padziļināta analīze vai organizēta personāla apmācība starptautiskajā tirdzniecībā.

8. attēls. Internacionalizācijas izmaiņas (MVU skaits)

Avots: ERP novērtējums par izlasi, kas ietvēra 22 ERAF projektus.

Finanšu stāvokli uzlaboja mazāk nekā trešdaļa atbalsta saņēmēju MVU

44 Mūsu veiktā analīze arī parādīja, ka astoņi no 22 izlasē iekļautajiem MVU uzlaboja savus finanšu rādītājus. Uzlabojās to spēja izpildīt ilgtermiņa saistības (finansiālā autonomija), un seši no šiem MVU – spēja atmaksāt īstermiņa parādus (apgrozāmā kapitāla rādītājs). Pārējo MVU finanšu stāvoklis vai nu nebija būtiski mainījies, vai pēc projekta pabeigšanas pasliktinājās (sk. 9. attēlu).

9. attēls. Izmaiņas finanšu stāvokli (MVU skaits)

Avots: ERP novērtējums par izlasi, kas ietvēra 22 ERAF projektus.

Gandrīz visi projekti centās ieviest produktu/pakalpojumu inovācijas, tomēr tikai nedaudzi pilnībā izmantoja pētniecības, izstrādes un inovācijas iespējas

45 No 22 projektiem 21 projekts ieguldīja inovācijās – galvenokārt savos produktos vai pakalpojumos, bet arī procesos. Lielākajā daļā projektu tika ieviestas pakāpeniskas inovācijas, iegādājoties jaunu aprīkojumu, kas ļāva MVU izstrādāt specifiskas tehniskās īpašības jau esošajiem MVU produktiem. Deviņos gadījumos mēs uzskatām, ka ERAF projekts var palielināt MVU konkurētspēju (sk. 10. attēlu). Sešos no šiem deviņiem gadījumiem MVU izstrādāja produktus, kas tirgū, kurā tie darbojās, vēl nepastāvēja (vienam no tiem bija reģistrēts patents, ar kuru aizsargā intelektuālo īpašumu).

46 Trīs ERAF projekti arī pozitīvi ietekmēja atbalsta saņēmēju MVU ilgtermiņa pētniecības un izstrādes spējas (sk. 10. attēlu). Pārējie 19 projekti nerisināja šo būtisko faktoru, kas tādējādi ierobežo MVU konkurētspēju. Mēs arī konstatējām, ka lielākā daļa mūsu izlasē iekļauto MVU nesadarbojās ar citām struktūrām pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā (sk. 62. punktu).

10. attēls. Izmaiņas inovācijas spējā (MVU skaits)

Avots: ERP novērtējums par izlasi, kas ietvēra 22 ERAF projektus.

ERAF atbalsts vairākos gadījumos ir radījis “izstumšanas ietekmi”

47 ES valsts atbalsta noteikumu mērķis ir ierobežot konkurences izkropļojumus un jebkādu valsts intervences negatīvo ietekmi29. ERAF atbalsts MVU konkurētspējas uzlabošanai rada priekšrocību atsevišķiem atlasītiem uzņēmumiem, un to piešķir publiskās iestādes, izmantojot valsts līdzekļus. Tomēr uz ERAF atbalstu var neattiecināt valsts atbalsta noteikumus, ja kompetentās iestādes uzskata, ka tas nekropļo konkurenci30.

48 Mēs konstatējām piecus gadījumus, kad ERAF atbalsts, iespējams, ir negatīvi ietekmējis to MVU ekonomikas perspektīvas, kuri nav saņēmuši atbalstu, bet konkurē tajos pašos tirgos, un līdz ar to arī kopējo MVU konkurētspēju divos konkrētos gadījumos (sk. 3. izcēlumu). Tas tiek dēvēts par “izstumšanas ietekmi”, un risks ir īpaši augsts, ja atbalsts paredzēts MVU, kas darbojas galvenokārt vietējos un/vai reģionālajos tirgos.

3. izcēlums

ERAF projektu radītā izstumšanas ietekme

Viens MVU Polijā, kurš specializējas ceļu būvniecībā, saņēma ERAF dotāciju ar mērķi izstrādāt videi draudzīgāku asfaltu. Tas uzlaboja uzņēmuma būvniecības procesus un deva tam iespēju iesniegt piedāvājumus ar zemākām cenām vietējos un reģionālajos publiskajos iepirkumos. Tā kā cena ir noteicošais faktors, MVU pārņēma savu vietējo konkurentu tirgus daļu.

Itālijā MVU metalurģijas nozarē saņēma ERAF dotāciju ciparu kontroles iekārtas iegādei. Šis uzņēmums ievērojami palielināja savu atsevišķo tirgus daļu, kā rezultātā tiešo konkurentu pārdošanas apjoms pieauga lēnāk (vai pat samazinājās).

Pārdošanas apjoms: atbalsta saņēmēji MVU un vietējie konkurenti

Avots: ERP, pamatojoties uz finanšu informāciju no komerciālas datubāzes.

Atsevišķu projektu atbalstīšana ierobežo ERAF potenciālo ietekmi

49 Mēs vērtējām, vai ERAF programmu finansēšanas pieeja četrās revidētajās dalībvalstīs atbilda MVU vajadzībām un vai palīdzēja palielināt konkurētspēju.

Vairumā gadījumu ar ERAF atbalstu, kas piešķirts atsevišķiem projektiem, nerisina galvenos faktorus, kas ierobežo MVU konkurētspēju

50 Kopumā 2014.–2020. gada plānošanas periodā saskaņā ar vairākiem tematiskajiem mērķiem MVU atbalstam bija paredzēti 40,6 miljardi EUR (75 % no kopējā ERAF finansējuma), īstenojot atsevišķus projektus, kas vērsti uz atsevišķiem MVU (sk. I pielikumu). Analizējot izlasē iekļautās 11 ERAF programmas, 24 projektus, kurus saskaņā ar 3. TM atbalstīja no ERAF, un saistītos 16 uzaicinājumus (sk. arī 63. punktu), konstatējām, ka šiem projektiem bija tikai ierobežota plašāka ietekme. Tas nozīmē, ka uzņēmumi, kuri nesaņem nekādu tiešu finansiālu atbalstu, negūst priekšrocības, kas rodas, ERAF atbalstu sniedzot atsevišķiem pārbaudītajiem MVU.

51 Mēs arī aicinājām izlasē iekļautos MVU noteikt galvenos faktorus, kas neļauj tiem palielināt savu konkurētspēju (sk. 11. attēlu). Lielākā daļa mūsu izlasē iekļauto MVU atbildēja, ka pastāv vairāki šķēršļi. Visbiežāk tika minētas grūtības atrast kvalificētu darbaspēku, regulatīvie šķēršļi, kā arī administratīvais slogs. Šie rezultāti atspoguļo citu Komisijas, ECB un EIB31 nesen veikto pētījumu konstatējumus.

11. attēls. Galvenie MVU konkurētspējas šķēršļi (MVU skaits)

Avots: ERP, pamatojoties uz 22 izlasē iekļauto MVU sniegtajām atbildēm uz mūsu anketas jautājumiem.

52 Tomēr konstatējām, ka visās astoņās pārbaudītajās reģionālajās ERAF programmās projekti parasti bija vērsti uz konkrētu konkurētspējas faktoru, nerisinot uzņēmumu vajadzības plašākā mērogā. Tas var kavēt ERAF atbalsta efektivitāti.

53 Vairums mūsu izlasē iekļauto projektu bija vērsti uz jaunu ražošanas iekārtu vai tehnoloģiski progresīvāku iekārtu iegādi. Tas deva iespēju atbalsta saņēmējiem palielināt ražošanas jaudu un ražot augstākas kvalitātes produktus ar progresīvākām iezīmēm. Tomēr ne visos projektos bija pietiekami ņemtas vērā vajadzības, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu projektu efektivitāti, un dažos gadījumos MVU ieguldīja ievērojamus resursus, neuzlabojot savu vispārējo konkurētspēju (sk. piemēru 4. izcēlumā).

4. izcēlums

Neizmantota iespēja

Viens MVU Itālijā, kurš ražo augstas kvalitātes apģērbus, saņēma ERAF atbalstu, lai izveidotu jaunu zīmola līniju un piekļūtu jauniem tirgiem. Lai gan uzņēmums izstrādāja produktu līniju, tam neizdevās produktu laist tirgū. Projekts neietvēra būtiskus papildu pasākumus, kas vajadzīgi jaunās produktu līnijas pārdošanai un jaunā zīmola laišanai tirgū. Pēc projekta īstenošanas uzņēmuma pārdošanas apjoms samazinājās – tā rezultāti bija sliktāki par valsts un reģionālo tirgu dalībnieku, kā arī tiešo konkurentu rezultātiem.

54 Mūsu veiktā analīze arī parādīja, ka nevienā no revidētajiem projektiem netika risināts jautājums par piekļuvi kvalificētam darbaspēkam (mūsu izlasē iekļautie MVU to uzskatīja par galveno faktoru, kas ierobežo konkurētspēju). Piemēram, atbalstu ieguldījumiem apvienojot ar uzņēmumā pieejamo prasmju palielināšanu. Lai gan minētos pasākumus kopumā atbalsta no ESF, mēs konstatējām, ka tikai divos uzaicinājumos bija iespēja apvienot ERAF un ESF atbalstu vienā projektā.

55 Mēs arī pārbaudījām, vai vadošās iestādes bija proaktīvas, nosakot, kā vislabāk apzināt un risināt MVU vajadzības nolūkā palielināt to konkurētspēju. Mūsu veiktā analīze liecina, ka lielākajā daļā izskatīto uzaicinājumu varētu izmantot visaptverošāku pieeju, kas vienlaikus būtu varējis novērst vairākus šķēršļus MVU konkurētspējai. Piemēram, lielākajā daļā uzaicinājumu MVU projekta pieteikumā bija jāiekļauj biznesa plāns, kurā norādītas konkrētās vajadzības un problēmas.

56 Tomēr mēs konstatējām, ka vairums vadošo iestāžu neizmantoja šos biznesa plānus, lai ierosinātu finansiāla un nefinansiāla atbalsta pasākumu kopumu. Tā vietā tās izmantoja šos plānus galvenokārt, lai novērtētu ierosināto ieguldījumu atbilstību.

57 Lielākajā daļā uzaicinājumu nebija iespējas vienlaikus iesniegt projektu priekšlikumus par dažādiem MVU konkurētspējas komponentiem (piemēram, pētniecību, izstrādi un inovāciju, produktīvu inovāciju, kvalifikāciju un internacionalizāciju). No 14 pārbaudītajiem uzaicinājumiem tikai trīs uzaicinājumu mērķis bija risināt dažādus faktorus (sk. piemēru 5. izcēlumā). Tas nozīmēja – ja MVU vēlējās izskaust vairākus faktorus, kas ierobežo to konkurētspēju, tiem bija jāpiesakās dažādiem atsevišķiem uzaicinājumiem.

5. izcēlums

Uzaicinājums, kurā visaptveroši risinātas dažādas MVU vajadzības

Apūlijas reģions Itālijā izsludināja divus uzaicinājumus, kuru mērķis bija risināt vairākas MVU vajadzības un radīt sinerģiju starp dažādiem MVU ieguldījumu veidiem. Lai gan reģions galvenokārt finansēja materiālos aktīvus, ieguldījumiem šajā jomā bija jābūt cieši saistītiem ar ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā. MVU varētu finansēt arī papildu ieguldījumus, piemēram, pakalpojumu iegādi vai internacionalizācijas izmaksas.

58 Vadošās iestādes, izņemot tikai vienu gadījumu, arī necentās izstrādāt uzaicinājumus, kuros apvienots finansiāls un nefinansiāls atbalsts (sk. 6. izcēlumu).

6. izcēlums

MVU paredzēto konsultāciju pakalpojumu kombinēšana ar finansiālu atbalstu

Vācijā publiskās bankas darbojas kā starpnieki ERAF programmu pārvaldībā. Tās arī piedāvā MVU konsultācijas un informāciju par pasākumu kombinācijām, kas būtu pielāgotas to darījumdarbības vajadzībām, izmantojot ES, valsts un reģionālās atbalsta programmas un garantijas. Tas palīdz MVU samazināt administratīvās un informācijas izmaksas.

Ierobežota uzmanība MVU inovācijas un pētniecības spējām

Pieticīgi mērķrādītāji attiecībā uz ERAF finansējumu tādiem produktiem, kas nesen parādījušies tirgū vai uzņēmumā

59 2020. gadā ERAF mērķrādītājs bija līdz 2023. gadam atbalstīt 23 153 uzņēmumus jaunu produktu ieviešanai32 un 8209 uzņēmumus jaunu produktu laišanai tirgū33. Tātad tikai aptuveni 2 % no atbalsta saņēmējiem MVU, kuriem paredzēts saņemt ERAF finansējumu 2014.–2020. gada periodā.

60 Lielākā daļa mūsu pārbaudīto uzaicinājumu palīdzēja MVU izstrādāt uzņēmumam inovatīvus produktus, pakalpojumus vai procesus (sk. 45. punktu). Tomēr tie efektīvi nemotivēja MVU ieviest tirgū jaunus produktus, pilnveidot pētniecību un izstrādi vai sadarboties ar struktūrām, kas nav saistītas ar darījumdarbību. 7. izcēlumā ir ilustrēts viens no nedaudzajiem mūsu izlasē atrodamajiem piemēriem ar spēcīgu uzsvaru uz pētniecību un izstrādi.

7. izcēlums

Uzaicinājums, kurā īpaša uzmanība pievērsta pētniecībai, izstrādei un inovācijai

Lodzas vojevodiste Polijā izsludināja uzaicinājumu MVU īstenot sevišķi inovatīvus reģionālos projektus. Atlases kritēriji tostarp bija saskaņotība ar reģionālajām pārdomātas specializācijas stratēģijām, inovācijas un pētniecības un izstrādes rezultātu īstenošana. Pēdējam kritērijam tika pievērsta vislielākā uzmanība, jo īpaši gadījumos, kad atbalsta saņēmēji veica paši savus pētījumus.

Trešdaļa no pārbaudītajiem atbalsta saņēmējiem MVU sadarbojās ar pētniecības iestādēm

61 Sadarbībai ar pētniecības iestādēm ir potenciāls novērst vienu no galvenajām nepilnībām, kas ietekmē MVU konkurētspēju, proti, nepietiekamu pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātu pārnesi uz darījumdarbības produktiem vai pakalpojumiem. Seši no mūsu izlasē iekļautajiem 22 MVU norādīja, ka tie jau ir sadarbojušies ar pētniecības iestādēm vai piedalījušies kopīgos pētniecības, izstrādes un inovācijas projektos (sk. piemēru 8. izcēlumā).

8. izcēlums

Kopīgs projekts, kura mērķis ir tehnoloģiju pārnese rūpniecības nozarē

ERAF finansēja kopīgu zināšanu apmaiņas projektu Portugāles apavu nozarē. Šis pasākums ietvēra dažādu pētniecības un izstrādes projektu metožu un rezultātu kopīgu izmantošanu; dažus no tiem finansēja arī no ERAF līdzekļiem. Tā rezultātā tika uzsākta lāzera tehnoloģijas izmantošana griešanai un gravēšanai, paātrināta apavu ražošana, palielināta precizitāte un samazinātas darbaspēka izmaksas. Šī darbība arī veicināja tehnoloģiskā progresa testēšanu un demonstrēšanu, tādu prototipu izstrādi, kas vērsti uz patērētāju vajadzībām, jaunu materiālu izmantošanu un programmas Industry 4.0 rīku, piemēram, interaktīva kiberveikala, izstrādi.

Projekti, kas atbalsta vairākus MVU, ir izņēmums, lai gan daudzi MVU izmanto konsultāciju pakalpojumus

62 Kopīgi projekti, kas pievēršas vairāku MVU kopīgajām vajadzībām un iespējām, var sniegt MVU iespēju dalīt riskus, mazināt to nevēlēšanos uzņemties risku, sadalīt izmaksas un ātrāk sasniegt mērķus. Tomēr mūsu analīze parādīja, ka tikai dažus mūsu izlasē iekļautos projektus īstenoja uzņēmumu grupas vai citas struktūras (piemēram, uzņēmumu asociācijas, tehnoloģiju centri u. c.). 9. izcēlumā ir sniegts šāda kopīga projekta piemērs, kam ir pozitīva plašāka ietekme uz daudziem citiem MVU.

9. izcēlums

Kopīgs projekts ar mērķi popularizēt reģionālu zīmolu

Lielpolijas vojevodiste Polijā nolēma popularizēt savu reģionālo zīmolu ārvalstīs nolūkā palielināt tā ekonomisko potenciālu. Projekts ietvēra reklāmas kampaņu un ārējos reklāmas pasākumus. Valdības struktūras iesaistīšanās veicināja reģionālo uzņēmumu uzticamību un kontaktus ar ārvalstu ieguldītājiem. Šāda reģionāla tirgvedības pieeja var dot labumu daudziem MVU.

63 Aptaujātie MVU uzsvēra, ka ir vajadzīgas kopīgas darbības ar mērķi veicināt vai aizsargāt vietējo ražošanu, taču uzskatīja, ka darījumdarbības tīkliem ir maza pievienotā vērtība. Neviens neuzskatīja, ka piekļuve šādiem tīkliem ir konkurences priekšrocība.

64 Salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem MVU iekšējās vadības struktūras ir mazāk visaptverošas un mazāk attīstītas. Tāpēc viena no lielākajām MVU vajadzībām ir piekļuve kvalitatīvām konsultācijām, koučingam un tīklošanas iespējām34 (sk. piemēru 10. izcēlumā).

10. izcēlums

Konsultāciju pakalpojumi vairākiem MVU ar uzņēmumu asociāciju starpniecību

Tiek lēsts, ka Vācijā 150 000 uzņēmumos ar aptuveni 2,4 miljoniem darbinieku notiks paaudžu nomaiņa. No ERAF finansē projektus, kuros uzņēmumu asociācijas šajā posmā sniedz MVU kvalificētus konsultāciju pakalpojumus. Jo īpaši tās palīdz atrast tiesību pārņēmējus, kad augstākā vadība atstāj amatu, nolūkā nepieļaut darbības traucējumus un novērst to, ka MVU ir jāpārtrauc darbība. Šī kopīgā rīcība sniedz labumu daudziem MVU.

65 2019. gadā ERAF sniedza nefinansiālu atbalstu (vadību un konsultāciju pakalpojumus) 44 % atbalstīto uzņēmumu (382 000 no 861 600 uzņēmumiem). 2020. gadā pārplānošanas un ERAF atbalstīto MVU skaita pieauguma dēļ šis īpatsvars samazinājās līdz 27 % (aptuveni 400 000 no 1,5 miljoniem MVU)35.

ERAF atlases procedūras nav pietiekami konkurējošas, un lielāko daļu atbalsta sniedz ar dotācijām, nevis atmaksājama atbalsta veidā

66 Darbību atlase ir to vadošo iestāžu kompetencē, kuras dalībvalstīs īsteno ERAF programmas36. Atlasot darbības,tām jānodrošina, ka ar darbībām tiek sniegts ieguldījums konkrēto mērķu un attiecīgo prioritāšu rezultātu sasniegšanā. Uzaicinājuma veids (konkurences kārtībā vai bez konkurences) jāizvēlas, ņemot vērā atbalsta konkrēto mērķi un gaidāmos rezultātus. Jo īpaši Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam paredz, ka piemērotajiem atlases kritērijiem maksimāli jāpalielina pievienotā vērtība, ko sniedz ESI fondi.

67 Mēs pārbaudījām, kā tika organizētas ERAF programmu atlases procedūras, un apsvērām, vai ES finansējums tika nodrošināts tikai visdaudzsološākajiem projektu priekšlikumiem. Mēs vērtējām arī, cik lielā mērā programmās MVU konkurētspējai tika izmantoti dažādi ERAF projektu finansēšanas veidi, tostarp finanšu instrumenti (t. i., atmaksājams atbalsts, piemēram, aizdevumi, garantijas vai pašu kapitāls) un dotācijas, un vai tos piešķīra, ņemot vērā to, kāda veida finansējums atbalsta saņēmējiem MVU ir vajadzīgs.

Vairumā gadījumu ERAF programmu atlases procedūras nav paredzētas finansējuma piešķiršanai konkurētspējīgākajiem projektu priekšlikumiem

68 Mūsu analīze parādīja, ka vairums revidēto uzaicinājumu nenodrošināja konkurenci starp pieteikumu iesniedzējiem, jo lielākajai daļai pieteikumu atbilda tikai obligātajām atlases prasībām (sk. 11. izcēlumu). Lielākajā daļā uzaicinājumu tika atlasīti visi projekti, kuri ieguva obligāto punktu skaitu, neatkarīgi no citu projektu punktu skaita. Jau iepriekšējā ziņojumā uzsvērām konkurences trūkumu starp projektu pieteikumiem atlases procedūru laikā37.

11. izcēlums

Nepietiekami ambicioza atlases procedūra

Vācijas reģionos, kuri ir tiesīgi saņemt ERAF atbalstu, MVU var saņemt individuālu ieguldījumu atbalstu, kura mērķis ir izveidot jaunus uzņēmumus, paplašināt esošo darījumdarbību vai to dažādot. Atbalstu parasti piešķir ar nosacījumu, ka atbalsta saņēmēji rada darbvietas. Lejassaksijā, kur ar shēmu finansē arī esošo MVU pārņemšanu, vērtēšanas sistēmu piemēro visiem attiecināmajiem projektiem. Tomēr netiek pietiekami nošķirti projekti, kas pārsniedz attiecināmības pamatprasības.

Pirmkārt, obligātā punktu skaita iegūšanas nosacījumi pieteikuma iesniedzējam MVU ir pieticīgi. Uzņēmumiem ir jābūt vien maziem uzņēmumiem, kuriem ir saistošs koplīgums, un ar ieguldījumiem jārada vismaz viena darbvieta.

Otrkārt, līdz 2021. gada beigām starp pieteikumiem nebija konkurences un finansējumu saņēma katrs priekšlikums, kas ieguva obligāto punktu skaitu. Netika ņemti vērā tādi faktori kā konkurētspējas ilgtspējīga palielināšana vai tirgus paplašināšanās, savukārt inovāciju aspektam (jauniem produktiem/tehnoloģijām) bija tikai neliela ietekme uz lēmumiem.

69 Uzaicinājumu izsludināšanas laiks ir vēl viens faktors, kā rezultātā var netikt atlasīti visdaudzsološākie projekti:

  • slēgtie uzaicinājumi (t. i., procedūras ar ierobežotu laiku) mudina uzņēmumus pieteikties, kad līdzekļi ir pieejami, nevis kad tie ir vajadzīgi. Tas ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz atbalstu inovācijai, jo slēgtie uzaicinājumi var nebūt piemēroti, lai risinātu uzņēmumu vajadzību pēc regulāras inovācijas un sinhronizācijas ar tirgus tendencēm38. Lielākā daļa revidēto uzaicinājumu bija slēgtie uzaicinājumi;
  • atklātie uzaicinājumi, kas notiek nepārtraukti, ar pastāvīgu projektu atlasi un finansēšanu nenodrošina konkurenci starp pieteikumiem. Visi projekti, kas iegūst obligāto atlases punktu skaitu, saņem finansējumu, ja vien ir pieejami līdzekļi, tādējādi vairāk ņemot vērā laiku, nevis nopelnus.

Atklātajiem uzaicinājumiem ar starpposma termiņiem ir potenciāls šos trūkumus novērst, vienlaikus nodrošinot konkurenci starp pieteikumiem un finansējot projektus ar vislielāko punktu skaitu.

No ERAF galvenokārt atbalsta MVU konkurētspēju ar dotācijām, lai gan finanšu instrumenti un atmaksājamas dotācijas varētu būt efektīvāki

70 Vairākus gadus Komisija bija ieteikusi dalībvalstu vadošajām iestādēm piešķirt atbalstu MVU ne tikai dotāciju veidā, jo ir pazīmes, ka ES atbalsts ir tikpat efektīvs (vai gandrīz tikpat efektīvs), ja dotācija tiek samazināta vai aizstāta ar finanšu instrumentiem (t. i., atmaksājamu atbalstu, piemēram aizdevumiem vai garantijām)39.

71 Tomēr 2014.–2020. gada plānošanas periodā dotācijas joprojām bija visplašāk izmantotais tiešā finansiālā atbalsta veids attiecībā uz MVU konkurētspēju. Kopumā tās veidoja 66 % no kopējā MVU konkurētspējai piešķirtā ERAF finansējuma (sk. 12. attēlu).

12. attēls. 2019. gada beigās plānotās ERAF atbalsta summas MVU konkurētspējai (3. TM)

Piezīmes. (1) Mēs izvēlējāmies izmantot 2019. gadu kā bāzes gadu, lai analīzes rezultātus nesagrozītu izmaiņas, kas radušās Covid-19 pandēmijas ietekmē. (2) Kopsumma nav līdzvērtīga 3. TM paredzētajai ERAF summai, jo nav iespējams nošķirt finansiālā atbalsta veidu katram tematiskajam mērķim.

Avots: ERP; pamatojoties uz informāciju no ESI fondu atklāto datu portāla.

72 Mūsu analīze parādīja, ka 18 no 22 izlasē iekļautajiem atbalsta saņēmējiem MVU saņēma tikai dotācijas. Šajā kontekstā konstatējām inovatīvu pieeju Portugālē, kur dotācijas tika kombinētas ar atmaksājamu atbalstu, stimulējot atbalsta saņēmējus MVU pārsniegt projektā izvirzītos mērķrādītājus ar nosacījumu, ka tie ir pietiekami vērienīgi (sk. 12. izcēlumu).

12. izcēlums

Dotācijas apvienojumā ar atmaksājamo atbalstu

Līdz 2018. gadam Portugāles iestādes atbalstīja produktīvu inovāciju projektus, izmantojot jauktu finanšu shēmu. MVU saņēma atmaksājamu atbalstu, kuru tie projekta beigās varēja daļēji pārvērst neatmaksājamā atbalstā, ja tie pārsniedza mērķrādītājus.

Atmaksājamā atbalsta mērķis bija radīt ES finansējuma sviras efektu, lai sniegtu labumu lielākam skaitam uzņēmumu. Neatmaksājamais atbalsts var stimulēt MVU izmantot ES finansējumu, lai sasniegtu vislabākos individuālos rezultātus.

73 Atbildot uz jautājumu par kapitāla pieejamību, neviens no MVU nenorādīja, ka tā varētu radīt šķēršļus konkurētspējai (sk. 11. attēlu). Tomēr tie saņēma dotācijas nolūkā iegādāties jaunas, potenciāli izmaksu mazinošas iekārtas, lai gan bezprocentu vai zemu procentu aizdevumi būtu varējuši segt visu ieguldījuma summu vai vismaz daļu no tās. Tas būtu ļāvis radīt pieejamo ERAF līdzekļu sviras efektu un atbalstīt ievērojami vairāk MVU.

Vairums atbalsta saņēmēju MVU būtu veikuši līdzīgus ieguldījumus arī bez ERAF vai cita publiskā finansējuma

74 Mūsu analīze arī parādīja, ka 19 no 22 MVU būtu veikuši tādus pašus vai līdzīgus ieguldījumus arī bez ERAF vai cita publiskā finansējuma (sk. 50. punktu). Divi MVU norādīja, ka būtu ieguldījuši tieši tādā pašā veidā, savukārt 17 – ka būtu ieguldījuši vēlāk vai samazinājuši ieguldītās summas.

75 Tikai trīs no atbalsta saņēmējiem MVU norādīja, ka bez publiskā atbalsta nebūtu veikuši ieguldījumus. Tas apstiprina, ka šāda veida ERAF atbalsta shēmās pastāv liekās palīdzības risks, un uz to jau esam norādījuši iepriekšējos ziņojumos40. Liekās palīdzības efektu var novērst tikai tad, ja finansējums ir vērsts uz projektiem, kurus privātā struktūra citādi neīstenotu, jo izmaksas pārsniegtu finansiālos ieguvumus.

Secinājumi un ieteikumi

76 2014.–2020. gada plānošanas periodā ERAF regulā dalībvalstīm nebija prasīts saskaņot ERAF programmās paredzētos MVU konkurētspējas pasākumus ar valsts/reģionālajām stratēģijām. Līdz ar to Komisijai bija tikai ierobežoti līdzekļi, lai nodrošinātu, ka ERAF finansējums ir vērsts uz jomām, kurās ir vislielākais izaugsmes potenciāls (sk. 26.–29. punktu).

77 Līdz 2019. gada beigām, t. i., pēdējam gadam pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, ERAF mērķis bija sniegt tiešu atbalstu 0,8 miljoniem MVU no gandrīz 25 miljoniem MVU visā ES (3,3 %). Mēs konstatējām, ka dalībvalstu pieejas atšķīrās: dažas piešķīra ERAF atbalstu dažiem simtiem uzņēmumu, savukārt citas finansējumu piešķīra plašāk. Piemēram, Īrijā bija paredzēts, ka no ERAF finansējumu saņems vairāk nekā 67 000 MVU (jeb vairāk nekā 25 % no visiem MVU valstī), savukārt Austrija ERAF programmā atbalstīja tikai 435 uzņēmumus. Līdz ar to finansējuma apmērs vienam MVU dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Ja ERAF programmās pieejamais finansējums tiek sadalīts starp pārāk daudziem MVU, var pastāvēt augsts risks, ka ERAF atbalstam nebūs vajadzīgās kritiskās masas, lai mainītu MVU konkurētspējas reālo situāciju (sk. 30.–33. punktu).

78 Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, daudzas dalībvalstis 2020. gadā pārplānoja savas ERAF programmas, ņemot vērā iniciatīvas CRII/CRII+ un REACT-EU. Šīs pārplānošanas rezultātā MVU tika piešķirts papildu finansējums, kā arī ievērojami palielinājās atbalstāmo MVU skaits. Tas jo īpaši attiecas uz Itāliju, kur ERAF atbalsts tagad ir paredzēts vairāk nekā 630 000 MVU (t. i., vairāk nekā vēl pusmiljonam uzņēmumu) (sk. 34. punktu).

79 Četrās revidētajās dalībvalstīs ERAF 2014.–2020. gada atbalsts MVU konkurētspējai stimulēja MVU vēlmi veikt ieguldījumus. Tomēr atbalsta efektivitāti konkurētspējas palielināšanā kavēja šādi trūkumi dalībvalstu vadošo iestāžu izvēlētajā finansēšanas pieejā (sk. 35.–48. punktu):

  • lielākajā daļā uzaicinājumu iesniegt projektus netika novērsti visi attiecīgie konkurētspējas šķēršļi, ar kuriem saskaras atbalsta saņēmēji MVU, bet gan vienkārši līdzfinansēti konkrēti ienesīgi ieguldījumi (piemēram, jaunu iekārtu iegāde). Daudzos izskatītajos gadījumos ERAF projekti nav uzskatāmi uzlabojuši MVU konkurences situāciju attiecībā uz to darbībām un stāvokli tirgū, internacionalizāciju, finansiālo stāvokli vai inovācijas spēju;
  • uzaicinājumi reti finansēja ieguldījumus citos pievienotās vērtības veidošanas procesos, lai palielinātu MVU konkurētspēju ilgtermiņā (piemēram, uzlabojot MVU pētniecības un inovācijas spējas vai to ienākšanu jaunos tirgos). Maz projektu piedāvāja MVU pielāgotus konsultāciju pakalpojumus ar mērķi pārvarēt konkrētus konkurētspējas šķēršļus;
  • projekti galvenokārt atbalstīja atsevišķus MVU, nevis uzņēmumu grupu, tādējādi ierobežojot ERAF darbības jomu attiecībā uz MVU;
  • projekti lielākoties tika finansēti, izmantojot uzaicinājumus bez konkurences un atlases procedūras, kurās finansējumu saņēma visi pieteikumi, kas atbilda obligātajiem atlases kritērijiem;
  • finansējumu piešķīra ar dotācijām, nevis atmaksājama finanšu atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevumus vai garantijas. Tomēr neviens no revidētajiem MVU nenorādīja, ka grūtības piekļūt finansējumam bija galvenais šķērslis, kas ierobežo konkurētspēju. Izmantojot atmaksājamu finanšu atbalstu, ar ERAF būtu bijis iespējams atbalstīt vairāk uzņēmumu.

80 Mēs arī konstatējām, ka vairāki atbalsta saņēmēji MVU būtu veikuši tādus pašus ieguldījumus arī bez ES finansējuma. Dažos gadījumos ERAF atbalsts negatīvi ietekmēja ekonomikas perspektīvas tiem MVU, kuri atbalstu nesaņēma, taču konkurēja tajā pašā reģionālajā vai valsts tirgū kā atbalsta saņēmēji MVU. Tas mazināja ES atbalsta kopējo neto ietekmi (sk. 49.–75. punktu).

1. ieteikums. Pārskatīt ERAF uzaicinājumu struktūru

Komisijai jāaicina dalībvalstis (un jāsniedz vajadzīgais atbalsts) izstrādāt uzaicinājumus, kuros mudināts iesniegt priekšlikumus, kas efektīvāk palielinātu MVU konkurētspēju. Praksē tas nozīmētu organizēt uzaicinājumus ar mērķi:

  1. projekta ietvaros pievērsties vairākiem faktoriem, kas ierobežo konkurētspēju, piemēram, apvienojot ieguldījumus ar pētniecības un inovācijas iespējām, atbalstīt apmācības un spēju veidošanu, izstrādāt eksporta tirgus stratēģiju utt.;
  2. stiprināt sadarbību starp MVU un citām struktūrām (piemēram, citiem MVU, uzņēmumu asociācijām, universitātēm/pētniecības organizācijām);
  3. atbalstīt to, ka MVU izmanto konsultāciju pakalpojumus un tīklus (piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, klasteru organizācijas, uzņēmējdarbības inovāciju centrus, Eiropas uzņēmējdarbības un inovāciju centru tīklu u. c.).

Termiņš: līdz 2023. gada beigām.

2. ieteikums. Pārskatīt ERAF atlases procedūras dotāciju piešķiršanai

Komisijai jāaicina dalībvalstis (un jāsniedz vajadzīgais atbalsts) pārskatīt ERAF atlases procedūras, jo īpaši attiecībā uz dotāciju finansēšanu, lai projektus atlasītu:

  1. ar konkurenci nesaistītā procesā tikai tad, ja tas ir pienācīgi pamatots;
  2. pamatojoties uz vērienīgiem atlases kritērijiem un robežvērtībām, nolūkā panākt vislabāko attiecību starp atbalsta summu, veiktajām darbībām un mērķu sasniegšanu.

Termiņš: līdz 2023. gada beigām.

3. ieteikums. Par prioritāti noteikt atmaksājama atbalsta izmantošanu MVU konkurētspējas veicināšanai

Komisijai jāaicina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus un jāsniedz atbalsts, lai:

  1. MVU konkurētspēju prioritāri finansētu ar finanšu instrumentiem, t. i., atmaksājamu atbalstu, piemēram, aizdevumiem, garantijām vai pašu kapitālu;
  2. dotācijas izmantotu tikai gadījumos, kad ir skaidra vajadzība (piemēram, novērst tirgus nepilnības) vai gadījumos, kad tas ir nepieciešams konkrētu politikas mērķu sasniegšanai (piemēram, labākiem aprites, zaļās un taisnīgākas ekonomikas standartiem). Dotācijas pēc iespējas jāpiešķir apvienojumā ar finanšu instrumentiem.

Termiņš: līdz 2023. gada beigām.

Šo ziņojumu 2022. gada 6. aprīlī Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

 

Revīzijas palātas vārdā —

Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums. 2014.–2020. gada periods: ERAF finansējums MVU sadalījumā pa intervences kodiem (miljoni EUR)

Atbalsta veids Intervences kods Iztērēts līdz 2019. gada beigām Plānots līdz 2023. gadam (n+3) % no plānotā
Individuāls atbalsts MVU 001. Vispārīgi ienesīgi ieguldījumi MVU 15 649 19 154 35
056. Investīcijas MVU infrastruktūrā, spējās un aprīkojumā, kas tieši saistīts ar pētniecību, izstrādi un inovāciju 3 175 4 518 9
064. Pētniecības un inovācijas procesi MVU 4 306 7 710 14
067. MVU darījumdarbības attīstība, atbalsts uzņēmējdarbībai un jaunuzņēmumu inkubatori 5 757 9 271 17
Kopējais atbalsts atsevišķos projektos 28 887 40 652 75
Tīklošana un sadarbība 062. Tehnoloģiju pārnese un augstskolu un uzņēmumu sadarbība, kas lielāko labumu sniedz MVU 2 272 5 095 9
063. Atbalsts kopām un darījumdarbības tīkliem, kas lielāko labumu sniedz MVU 667 2 338 4
004. Ienesīgi ieguldījumi, kas saistīti ar sadarbību starp lieliem uzņēmumiem un MVU IKT produktu un pakalpojumu izstrādē 48 209 1
Konsultāciju pakalpojumi 066. Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām 2 200 3 822 7
Infrastruktūra 072. MVU darījumdarbības infrastruktūra 905 2 289 4
Kopējais atbalsts kopīgos projektos 6 012 13 753 25
Individuāls atbalsts MVU 34 899 54 405 100

Piezīme. Summas aptver vairākus tematiskos mērķus.

Avots: ERP; informācija pielāgota no ESI fondu atklāto datu portāla.

II pielikums. Atlasītie projekti

Avots: ERP.

III pielikums. ERAF finansējums 3. TM un plānotais/faktiskais MVU skaits, kas jāatbalsta līdz 2023. gadam katrā dalībvalstī (2019. gada beigās); izmaiņas, kas veiktas 2020. gadā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju

  ERAF finansējums 3. TM Visi uzņēmumi, kas saņem atbalstu (kopīgais rādītājs CO01)
Dalībvalsts 2019. gadā plānotā summa
(miljonos EUR)
2020. gadā plānotā summa
(miljonos EUR)

(miljonos EUR)
∆ (%) vienam MVU, 2019. g.
(EUR)
vienam MVU, 2020. g.
(EUR)
Faktiskais skaits 2019. gadā 2019. gadā plānotais skaits Atbalstītie MVU (%) 2020. gadā plānotais skaits
(plānotais MVU skaits)

(plānotais skaits %)
Beļģija 242,7 255,8 13,0 5 % 35 701 11 677 18 245 6 799 268 % 21 902 15 103 222 %
Bulgārija 592,9 946,3 353,5 60 % 74 341 33 558 5 620 7 975 70 % 28 200 20 225 254 %
Čehija 969,5 1127,7 158,2 16 % 161 618 156 974 2 825 5 999 47 % 7 184 1 185 20 %
Dānija 68,0 61,9 -6,1 -9 % 24 286 24 300 1 570 2 800 56 % 2 546 - 254 -9 %
Vācija 2142,9 2112,2 -30,7 -1 % 41 241 27 859 26 035 51 960 50 % 75 816 23 856 46 %
Igaunija 296,9 274,7 -22,2 -7 % 51 367 24 529 9 102 5 780 157 % 11 200 5 420 94 %
Īrija 65,2 21,2 -43,9 -67 % 961 994 65 057 67 838 96 % 21 370 - 46 468 -68 %
Grieķija 1410,3 2635,2 1224,8 87 % 56 196 31 056 1 797 25 097 7 % 84 853 59 756 238 %
Spānija 2554,0 2328,4 -225,6 -9 % 25 030 30 389 63 057 102 039 62 % 76 620 - 25 419 -25 %
Francija 1392,5 1543,9 151,4 11 % 8 735 9 161 49 717 159 412 31 % 168 534 9 122 6 %
Horvātija 970,0 1470,8 500,8 52 % 150 855 80 004 8 651 6 430 135 % 18 384 11 954 186 %
Itālija 3837,8 5873,7 2035,9 53 % 42 462 9 313 53 191 90 381 59 % 630 709 540 328 598 %
Kipra 70,0 67,0 -3,0 -4 % 97 765 76 136 442 716 62 % 880 164 23 %
Latvija 296,2 310,0 13,8 5 % 107 902 72 940 3 413 2 745 124 % 4 250 1 505 55 %
Lietuva 546,7 566,7 20,0 4 % 245 158 254 127 6 038 2 230 271 % 2 230 0 0 %
Ungārija 2215,3 2820,3 605,0 27 % 96 736 163 119 8 194 22 901 36 % 17 290 - 5 611 -25 %
Malta 57,7 64,7 7,0 12 % 40 037 39 065 1 044 1 440 73 % 1 655 215 15 %
Austrija 170,4 171,5 1,1 1 % 391 686 394 223 186 435 43 % 435 0 0 %
Polija 6674,2 7193,9 519,8 8 % 161 161 129 916 20 611 41 413 50 % 55 374 13 961 34 %
Portugāle 4139,6 4191,3 51,6 1 % 299 193 283 538 9 041 13 836 65 % 14 782 946 7 %
Rumānija 1229,7 1982,8 753,1 61 % 108 850 27 795 3 539 11 297 31 % 71 338 60 041 531 %
Slovēnija 445,1 427,4 -17,7 -4 % 59 345 56 985 4 836 7 500 64 % 7 500 0 0 %
Slovākija 802,1 761,6 -40,5 -5 % 76 172 62 860 6 232 10 530 59 % 12 116 1 586 15 %
Somija 272,4 273,2 0,8 0 % 49 173 75 880 2 673 5 540 48 % 3 600 - 1 940 -35 %
Zviedrija 311,5 340,3 28,8 9 % 25 868 27 046 19 009 12 042 158 % 12 581 539 4 %
Apvienotā Karaliste 2058,2 1991,7 -66,5 -3 % 15 134 15 065 56 267 135 997 41 % 132 204 - 3 793 -3 %
Interreg 515,9 510,9 -5,0 -1 % 33 233 22 697 14 720 15 523 95 % 22 510 6 987 45 %
ES 34 347,7 40 325,0 5977,3 17 % 42 059 26 775 461 112 816 655 56 % 1 506 063 689 408 84 %

Avots: ERP; informācija pielāgota no ESI fondu atklāto datu portāla.

IV pielikums. Rādītāji, kurus izmanto, lai novērtētu izmaiņas MVU konkurētspējā

Darbības un stāvoklis tirgū
Pārdošanas apjoma pieaugums Pārdošanas pieaugums
Tirgus daļa Uzņēmuma pārdošanas apjoms kā daļa no nozares vai konkurenta pārdošanas apjoma
Izmaksas
  1. Darbaspēka vienības izmaksas (darbaspēka izmaksas/bruto pievienotā vērtība)
  2. Tiešās izmaksas [(apgrozījums – bruto pievienotā vērtība)/apgrozījums]
Rentabilitāte
  1. Bruto peļņa/darbaspēka izmaksas
  2. Apgrozījuma rentabilitāte (bruto pievienotā vērtība vai ienākumi/pārdošanas apjoms)
  3. Peļņa no ieguldījumiem (neto ienākumi/aktīvi)
  4. Peļņa no pašu kapitāla (neto ienākumi/pašu kapitāls)
Darba ražīgums
  1. Pārdošanas apjoms/darbinieku skaits
  2. Peļņa no pamatdarbības/darbinieku skaits
  3. Bruto pievienotā vērtība/darbinieku skaits
Internacionalizācija
Eksports Eksporta intensitāte (uzņēmuma eksports/pārdošanas apjoms)
Eksporta daļa Uzņēmuma eksports/nozares eksports
Jaunas valstis Neatkarīgi no tā, vai atbalsta saņēmējs eksportē uz jaunām valstīm
Finanšu situācija
Finansiālā neatkarība Pašu kapitāls/aktīvi
Apgrozāmā kapitāla rādītājs Apgrozāmie aktīvi/īstermiņa saistības
Inovācijas spēja
Produkta vai pakalpojuma inovācija Neatkarīgi no tā, vai atbalsta saņēmējs ir izstrādājis inovatīvus produktus vai pakalpojumus
Pētniecības un izstrādes pasākumi Neatkarīgi no tā, vai atbalsta saņēmējs ir veicinājis pētniecības un izstrādes pasākumus

Avots: ERP.

Akronīmi un saīsinājumi

1. TM: nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju

3. TM: uzlabot MVU konkurētspēju

ANM: Atveseļošanas un noturības mehānisms

DP: darbības programma

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

MUA: Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

NGEU: Eiropas Atveseļošanas instruments

P&I: pētniecība un izstrāde

PI&I: Pētniecība, izstrāde un inovācija

RIS3: pārdomātas specializācijas stratēģija

TM: tematiskais mērķis

Glosārijs

Atveseļošanas un noturības mehānisms: ES finansiālā atbalsta mehānisms, kura mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un stimulēt atlabšanu, vienlaikus veicinot zaļo un digitālo pārveidi.

Darbības programma: pamata satvars ES finansētu kohēzijas projektu īstenošanai noteiktā periodā; darbības programmā iekļautas prioritātes un mērķi, kas noteikti partnerības nolīgumā starp Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm.

Daudzgadu finanšu shēma: ES izdevumu plāns, kurā ir noteiktas prioritātes (pamatojoties uz politikas mērķiem) un maksimālie apjomi sešās galvenajās kategorijās, parasti septiņu gadu posmam. DFS ir struktūra, kuras ietvaros tiek veidots ES katra gada budžets un kurā ir noteikts katras kategorijas izdevumu apmērs. Pašreizējā DFS attiecas uz 2021.–2027. gada periodu, iepriekšējā – uz 2014.–2020. gada periodu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds: ES fonds, kura mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā; no tā finansē investīcijas, kas mazina reģionu atšķirības.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi: pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā Eiropas Savienībā: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Izstumšanas ietekme: MVU rezultātu uzlabošanās, pateicoties publiskajam atbalstam uz konkurentu rēķina.

Konkurētspēja: attiecībā uz uzņēmumiem – priekšrocības, kas gūtas, pateicoties zemākām izmaksām, lielākam ražīgumam, uzlabojumiem, produktu un pakalpojumu diferenciācijai un inovācijai, kā arī labākai tirgvedībai un zīmolradei.

Liekās palīdzības efekts: situācija, kad kāds ES finansēts pasākums būtu noticis arī bez valsts atbalsta saņemšanas.

Pārdomātas specializācijas stratēģija: valsts vai reģionālā stratēģija, kurā noteiktas prioritātes konkurences priekšrocību radīšanai, izstrādājot un saskaņojot pētniecības un inovācijas stiprās puses ar darījumdarbības vajadzībām un nodrošinot konverģenci inovācijas jomā.

Plānošanas periods: periods, kurā plāno un īsteno ES izdevumu programmu.

Tematiskais mērķis: investīciju prioritātes paredzētais kopējais rezultāts, kas īstenošanas nolūkā sadalīts konkrētos mērķos.

Uzņēmums: struktūra, kas veic saimniecisku darbību.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja publiska vai privāta iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi ES finansētas programmas pārvaldībai.

Veicinošais nosacījums: priekšnosacījums konkrēto mērķu rezultatīvai un efektīvai īstenošanai.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumiem kohēzijā, izaugsmē un iekļautībā. Revīziju vadīja ERP loceklis Pietro Russo, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Chiara Cipriani, biroja atašejs Benjamin Jakob, atbildīgais vadītājs Niels-Erik Brokopp, darbuzdevuma vadītājs Enrico Grassi un revidentes Angela Ramallo Ros,Angelika Zych un Sara Pimentel.

No kreisās: Sara Pimentel, Enrico Grassi, Pietro Russo, Angela Ramallo Ros, Benjamin Jakob, Niels-Erik Brokopp.

Beigu piezīmes

1 LES, 5. pants.

2 LESD, 173. pants (“Savienība un dalībvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus Savienības rūpniecības konkurētspējai”).

3 “Vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts “Small Business Act, COM(2008) 394 final, 25.6.2008., un tā redakcija COM(2011) 78 final, 23.2.2011.

4 “Eiropas topošie līderi… jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva”, COM(2016) 733 final.

5 “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai”, COM(2020) 103 final.

6 “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, COM(2010) 614 final, 28.10.2010., dokumenta atjauninātā versija “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”, COM(2020) 102 final, 10.3.2020., un “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana:veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”, COM(2021) 350 final, 5.5.2021.

7 “EIROPA 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020, 3.3.2010.

8 “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final, 11.12.2019.

9 Komisijas tematisko norādījumu ierēdņiem projekts par MVU konkurētspēju, 2. versija, 13.3.2014.

10 Sk., piemēram, Komisijas uzdevumā sagatavoto ziņojumu Background documents for the European Semester - Measuring Competitiveness, Ares (2018)1 159 686, 1.3.2018.

11 Eurostat statistika ir pieejama tikai par dažāda lieluma uzņēmumiem, ņemot vērā darbinieku skaitu.

12 Pamatojoties uz Eurostat datiem par komercdarbību, uzņēmumus klasificējot pēc lieluma.

13 Regula Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (OV L 347, 20.12.2013., 33.–49. lpp.).

14 Regula Nr. 1291/2013 par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveidi (OV L 347, 20.12.2013., 104.–173. lpp.).

15 Regula Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (OV L 347, 20.12.2013., 221.–237. lpp.).

16 Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 31. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 (Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII)), un Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 24. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+)).

17 Komisija, “Koronavīrusa infopanelis. ES kohēzijas politikas reakcija uz krīzi”.

18 Komisijas paziņojums “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei”, COM(2020) 456 final, 27.5.2020.

19 Atvērto datu portāls, REACT-EU infopanelis.

20 ERP; Darba programma 2022. gadam un turpmāk; 2021. gada decembris.

21 Regula (ES) 2021/1058 (OV L 231, 30.6.2021., 60.–93. lpp.).

22 Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. 70 % no budžeta piešķirts Eiropas Inovācijas padomei.

23 Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.). “Pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, tostarp ekonomiskā kohēzija, darbvietas, ražīgums, konkurētspēja, pētniecība, attīstība un inovācija, un labi funkcionējošs iekšējais tirgus ar spēcīgiem MVU”.

24 Īpašais ziņojums 19/2016 “ES budžeta izpilde, izmantojot finanšu instrumentus, – gūtā pieredze 2007.–2013. gada plānošanas periodā” un īpašais ziņojums 27/2021 “ES atbalsts tūrismam – ir vajadzīgs jauns stratēģiskais virziens un labāka finansēšanas pieeja”.

25 Sk. arī īpašo ziņojumu 07/2022 “MVU internacionalizācijas instrumenti”.

26 3.1. ex ante nosacījums “Ir veiktas īpašas darbības, lai stiprinātu uzņēmējdarbības veicināšanu, ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA)”.

27 Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par ERAF, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, 15. pants un ar to saistītais IV pielikums par tematiskajiem veicinošajiem nosacījumiem (OV L 231, 30.6.2021., 159.–706. lpp.).

28 Kopīgais ERAF rādītājs “Visi uzņēmumi, kas saņem atbalstu” (CO01). Informācija no ESI fondu atklāto datu portāla.

29 LESD VII sadaļas 1. nodaļa un Padomes Regula (EK) Nr. 994/98 (1998. gada 7. maijs) par Grupu atbrīvojuma regulām attiecībā uz valsts atbalstu.

30 Sk. de minimis atbalsta noteikumus (Komisijas Regula Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par de minimis atbalstu – OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.) un Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (Komisijas Regula Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu – OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

31 Eiropas Komisija, Eirobarometra zibensaptauja Nr. 486 SMEs, start-ups, scale-ups and entrepreneurship, 2020. gada septembris; Eiropas Centrālās bankas apsekojums par finansējuma pieejamību uzņēmumiem (SAFE), 2021. gada jūnijs; Eiropas Investīciju bankaRegional Cohesion in Europe 2020.–2021. - Insights from the EIB Investment Survey, 2021. gada septembris.

32 2020. gadā noteiktais mērķrādītājs 2023. gadam, ar ko pārklasificē kopīgo rezultātu rādītāju CO29 “Pētniecība, inovācija: to uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai ieviestu uzņēmumam jaunus produktus”, saistībā ar 3. TM.

33 2020. gadā noteiktais mērķrādītājs 2023. gadam par kopīgo iznākuma rādītāju CO28 “Pētniecība, inovācija: to uzņēmumu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus”, saistībā ar 3. TM.

34 Komisija, Ex-post evaluation of Cohesion Policy programmes 2007.–2013., Support to SMEs – Increasing Research and Innovation in SMEs and SME Development, 2016. gada februāris.

35 ESI fondu atvērto datu portāls. 2020. gadā noteiktais mērķrādītājs 2023. gadam attiecībā uz kopīgo iznākuma rādītāju “CO04: Nefinansiālu atbalstu (konsultācijas) saņemošo uzņēmumu skaits”, saistībā ar 3. TM.

36 Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par ERAF, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, 125. pants (OV L 347, 20.12.2013., 320.–469. lpp.).

37 Īpašais ziņojums 21/2018 “ERAF un ESF projektu atlase un uzraudzība 2014.–2020. gada periodā joprojām vērsta galvenokārt uz tiešajiem rezultātiem”.

38 Eiropas Komisija, Regional policy for smart growth of SMEs, Guide for Managing Authorities and bodies in charge of the development and implementation of Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation, 2013.

39 Eiropas Komisija, What are counterfactual impact evaluations teaching us about enterprise and innovation support, 2012, REGIO ĢD.

40 Īpašais ziņojums 4/2011 par MVU garantiju mehānisma revīziju; gada pārskats par budžeta izpildi 2013. gadā (OV C 398, 12.11.2014., 1.–288. lpp.); īpašais ziņojums 8/2018 “ES atbalsts produktīvām investīcijām uzņēmumos – lielāka uzmanība jāpievērš noturībai”.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF ISBN 978-92-847-7946-8 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/409640 QJ-AB-22-010-LV-N
HTML ISBN 978-92-847-7941-3 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/089169 QJ-AB-22-010-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.