Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas perioda programmu pēdējos gados palielināja līdzekļu apguvi, bet nepietiekami koncentrējās uz rezultātiem

Kopsavilkums

Par līdzekļu apguvi

I

Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt reģionu attīstības līmeņa atšķirības Eiropas Savienībā. Tai atvēlētais finansējums veido aptuveni trešo daļu no ES budžeta, un šo politiku īsteno ar darbības programmu (DP) starpniecību. Līdzekļus dara pieejamus daudzgadu plānošanas perioda sākumā. Apguves spēja ir dalībvalsts spēja efektīvi un lietderīgi izmantot tai piešķirtos finanšu resursus. Dalībvalstis apgūst finansējumu, kad saņem maksājumu no ES budžeta kā līdzfinansējumu atbilstīgiem projektiem. Lai saglabātu koncentrēšanos uz efektīvu rezultātu sasniegšanu, dalībvalstīm ir ļoti svarīgi nepieļaut situāciju, kad būtisks līdzekļu apjoms ir jāapgūst plānošanas perioda beigās, jo, steidzoties apgūt finansējumu, nepietiekama uzmanība var tikt veltīta ieguldīto līdzekļu atdevei. Tāpēc, lai gan apguvei ir svarīga nozīme politikas mērķu sasniegšanā, tā nav pašmērķis.

Kā mēs veicām revīziju

II

Mēs pārbaudījām, vai Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas periodā efektīvi veicināja no ERAF, ESF un KF piešķirtā finansējuma apguvi. Mēs veicām revīzijas apmeklējumus četrās dalībvalstīs: Čehijas Republikā, Ungārijā, Itālijā un Rumānijā. Revīzija attiecās uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Tomēr mēs veicām salīdzinājumus ar 2000.–2006. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu un norādījām uz riskiem, kas saistīti ar līdzekļu apguvi pašreizējā periodā.

Ko mēs konstatējām

III

Mēs konstatējām, ka gan attiecībā uz 2007.–2013. gada, gan arī 2014.–2020. gada plānošanas periodu tiesiskā regulējuma novēlotā pieņemšana — attiecīgi sešus mēnešus un divas nedēļas pirms plānošanas perioda sākuma — nozīmēja arī darbības programmu novēlotu pieņemšanu. Attiecībā uz abiem periodiem lielākā daļa darbības programmu tika pieņemtas gadu pēc plānošanas perioda sākuma. Tam bija neizbēgams domino efekts uz piešķirto līdzekļu izmantošanas sākumu.

IV

Īstenošana 2007.–2013. gada periodā sākās lēni, bet 2014.–2020. gada periodā tā bija vēl lēnāka. Līdzās iepriekš minētajam domino efektam vēl viens lēnās uzsākšanas cēlonis bija plānošanas periodu pārklāšanās, jo tas nozīmēja, ka, sākoties nākamajam periodam, dalībvalstis joprojām izmantoja iepriekšējā perioda finansējumu.

V

Plānošanas periodā no 2007.–2013. gadam Komisija līdzekļu apguvi neuzraudzīja, bet tikai aptuveni 13 mēnešus pirms attiecināmības perioda beigām izveidoja darba grupu, lai tā palīdzētu dalībvalstīm, kuru darbības programmas nenodrošina pienācīgu līdzekļu apguvi. Astoņas dalībvalstis saņēma atbalstu no Labākas īstenošanas darba grupas. Veikto pasākumu rezultātā līdzekļu apguve atbalstītajās dalībvalstīs būtiski uzlabojās. 2018. gada sākumā vidējais apguves līmenis Eiropas Savienībā bija 97,2 %. Vairākām dalībvalstīm visu pieejamo finansējumu izmantot neizdevās, un neizmantotā finansējuma summa 2017. gada beigās sasniedza 4,4 miljardus EUR. Galīgais apguves līmenis un neizmantotā finansējuma galīgā vērtība būs zināma pēc slēgšanas.

VI

Apguves palielināšanai izmantotie pasākumi ietver DP pārskatīšanu, projektu sadalīšanu posmos starp plānošanas periodiem, projektu retrospektīvu līdzfinansēšanu, iemaksas finanšu instrumentos un līguma avansus. Daži no šiem pasākumiem galvenokārt bija vērsti uz līdzekļu apguvi un atbilstību noteikumiem, maz uzmanības pievēršot rezultātiem. Proti, darbības programmas bieži tika pārskatītas, un liek apšaubīt plānošanas procesa pamatā esošo analīžu un pārskatīto programmu pareizību, kā arī spēju sasniegt DP un kohēzijas politikas mērķus.

VII

Komisijai nav visaptveroša pārskata par visiem izmantotajiem pasākumiem un katra pasākuma ietekmi uz līdzekļu apguvi, jo dalībvalstu sniegtā informācija ir nepietiekama un tiesiskais regulējums neparedz, ka par dažiem pasākumiem (tādiem kā retrospektīvie projekti un līguma avansi) dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai.

Ko mēs iesakām

VIII

Komisijai:

• jāierosina Padomei un Eiropas Parlamentam grafiks tiesiskā regulējuma un programmas dokumentu apspriešanai un pieņemšanai, lai nodrošinātu, ka DP īstenošana var sākties plānošanas perioda sākumā;
• ja tiek skarti darbības rezultātu galvenie elementi, jānodrošina, lai DP pārskatīšana balstītos uz darbības programmu, partnerības nolīgumu un saistīto vajadzību pamatotu un visaptverošu novērtējumu un lai šīs pārskatīšanas galvenais mērķis būtu nodrošināt labākus rezultātus; jānodrošina, ka tai ir līdzekļi, lai iegūtu informāciju, kas ļaus uzraudzīt apguvi, noteikt lēnu un ātru apguvi un veikt ex ante novērtējumu par pasākumu nepieciešamību un ietekmi un tādējādi noskaidrot, vai tos izmantot; un,
• sniedzot mērķtiecīgu atbalstu, lai paātrinātu īstenošanu, jānodrošina, ka darbības veic, tiecoties sasniegt labus rezultātus.

Ievads

Politikas mērķi, finansējums un pārvaldība

01

Kohēzijas politikas mērķis ir samazināt reģionu attīstības līmeņa atšķirības, pārstrukturēt rūpnieciskās lejupslīdes reģionus, kā arī veicināt pārrobežu, starptautisko un starpreģionālo sadarbību Eiropas Savienībā¹. Šim mērķim tiek izmantoti ES līdzekļi, lai attīstītu dažādas jomas, tādas kā mazoglekļa ekonomika, transporta infrastruktūra, atbalsts MVU, cilvēku integrācija darba tirgū un nelabvēlīgākā situācijā esošo iedzīvotāju sociālā iekļaušana.

02

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir norādītas maksimālās gada summas, ko ES var izdot dažādās politikas jomās, tostarp kohēzijas politikā. Aptuveni trešā daļa no ES budžeta ir piešķirta kohēzijas politikai. Kohēzijas politiku īsteno, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF). Pašreizējās cenās ERAF, ESF un KF kopējais piešķīrums ir aptuveni 261 miljards EUR 2000.–2006. gada plānošanas periodā, 346 miljardi EUR 2007.–2013. gadā un apmēram 365 miljardi EUR 2014.–2020. gadā². Kohēzijas finansējuma attiecīgā summa pēc tam tiek sadalīta starp dalībvalstīm.

03

Noteikumi, kas reglamentē kohēzijas politiku 2007.–2013. gada plānošanas periodā, ir izklāstīti Vispārīgajā regulā³ un tās īstenošanas noteikumos⁴, kā arī konkrētu fondu regulās attiecībā uz ERAF, ESF un KF⁵. Tos papildina Komisijas īstenošanas regulas, deleģētie akti un norādījumu dokumenti. Attiecībā uz katru plānošanas periodu tiek pieņemts jauns tiesību aktu kopums.

04

Šie fondi tiek īstenoti, izmantojot darbības programmas, kurās izklāstītas investīciju prioritātes un konkrēti mērķi. Tajās ir arī aprakstīts, kā plānošanas periodā⁶ projektu finansēšanai tiks izmantots finansējums. Dalībvalstis piešķir tām iedalīto finansējumu dažādām valsts vai reģionālajām darbības programmām saskaņā ar valsts stratēģiskajiem un ES kohēzijas politikas mērķiem.

05

Kohēzijas politiku dalībvalstis un Komisija īsteno kopīgi. Pašreizējās komisāru kolēģijas piecu gadu pilnvaru termiņš sākās 2014. gada novembrī. Komisijas dienesti, kas atbildīgi par šo politikas jomu vispārējo pārvaldību, ir Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) un Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD). Tie var sniegt dalībvalstīm administratīvu un tehnisku atbalstu, lai nodrošinātu fondu pienācīgu īstenošanu⁷. Dalībvalstīs valsts un/vai reģionālo kohēzijas programmu iestādēm ir uzdevums panākt piešķirto ES līdzekļu atdevi un nodrošināt līdzfinansēto darbību likumību un pareizību, ko pārrauga un par ko galīgo atbildību uzņemas Komisija⁸.

06

Plānošanas perioda galvenie posmi ir aprakstīti 1. attēlā. Katram plānošanas periodam pieņem jaunu tiesisko regulējumu, un pēc tam tiek iesniegti un pieņemti plānošanas dokumenti. Īstenošanu var sākt plānošanas perioda pirmā gada 1. janvārī vai tad, kad darbības programmu iesniedz Komisijā apstiprināšanai (atkarībā no tā, kas ir agrāk). Tomēr maksājumi no ES budžeta darbības programmai var sākties tikai pēc DP pieņemšanas. Tāpēc tiesiskā regulējuma vai DP novēlotai pieņemšanai ir domino efekts uz maksājumiem no ES budžeta. Visbeidzot, slēgšana ir DP dzīves cikla pēdējais posms, kad tiek veikts galīgais maksājums vai atgūti nepamatoti izmaksātie līdzekļi.

07

Šo posmu īstenošanas laiks pārsniedz 2007.–2013. gada periodu. Piemēram, daļa no 2007.–2013. gada plānošanas perioda īstenošanas un slēgšanas darbībām notika pēc 2013. gada, kad jau bija sācies 2014.–2020. gada periods. Tādējādi plānošanas periodi pārklājās.

08

Darbības programmai piešķirto finansējumu sadala gada maksājumos, aptverot visu septiņu gadu plānošanas periodu⁹. Katra izmaksa rada budžeta saistību, kas ir darbības programmai paredzētais ES finansējums, kuru izmanto, lai līdzfinansētu projektu attiecināmos izdevumus. Ja saņēmējam rodas šādi izdevumi, dalībvalsts iesniedz atmaksāšanas pieteikumu Komisijai, kura pēc tam atļauj veikt maksājumu no saistībām. Tiklīdz Komisija ir veikusi maksājumu, līdzekļus uzskata par apgūtiem¹⁰.

09

Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam saistības bija jāizmanto (t. i., bija jāveic avansa vai starpposma maksājums) divu gadu laikā, proti, saņēmējiem varēja rasties izdevumi līdz 2015. gada 31. decembrim, un atmaksāšanas pieteikumu varēja iesniegt vēlāk. Finansējuma saistības tika atceltas, t. i., dalībvalstis to vairs nevarēja saņemt, ja divu gadu laikā finansējums netika izmantots; to sauc par noteikumu “n+2”¹¹. Attiecībā uz dažām dalībvalstīm¹² un dažiem saistību maksājumiem¹³ noteikums “n+2” tika pagarināts par vienu gadu (t. i., “n+3”).

Revīzijas tvērums un pieeja

10

Revīzijas mērķis bija novērtēt, vai Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas periodā efektīvi veicināja no ERAF, ESF un KF piešķirtā finansējuma apguvi. Konkrētāk, mēs pārbaudījām, vai

• Komisija atklāja ar apguvi saistītās grūtības un tās savlaicīgi novērsa, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot apguvi, un atbalstot dalībvalstis to īstenošanā;
• dalībvalstis šos pasākumus izmantoja, pienācīgi ņemot vērā atbilstību un ieguldīto līdzekļu atdevi (sk. 1. izcēlumu).

11

Lai gan revīzija aptvēra 2007.–2013. gada plānošanas periodu, ir sniegtas atsauces arī uz 2000.–2006. gada un 2014.–2020. gada periodu. Tās ir sniegtas salīdzināšanas nolūkā un lai norādītu uz riskiem, kas saistīti ar līdzekļu apguvi pašreizējā periodā.

12

Revīzijas darbs ietvēra:

• to 2007.–2013. gada tiesiskā regulējuma noteikumu analīzi, kuri ietekmē līdzekļu apguvi;
• pārskatu par Komisijas attiecīgajām tehniskajām pamatnostādnēm attiecībā uz noteiktu tiesību normu īstenošanu, kas ietekmē līdzekļu apguvi, un uz slēgšanu;
• novērtējumu par Komisijas izmantotajām uzraudzības procedūrām saistībā ar līdzekļu apguvi 2007.–2013. gada plānošanas periodā, ietverot Labākas īstenošanas darba grupas paveikto darbu¹⁴;
• 16 ERAF un KF darbības programmu un četru ESF darbības programmu analīzi, kuras attiecās uz septiņām dalībvalstīm: Bulgāriju, Čehijas Republiku, Ungāriju, Itāliju, Rumāniju, Slovākiju un Spāniju. No šīm DP septiņas ERAF un KF darbības programmas un divas ESF darbības programmas tika pētītas padziļināti. Attiecīgo DP saraksts ir sniegts pielikumā;
• revīzijas apmeklējumus četrās dalībvalstīs: Čehijas Republikā, Ungārijā, Itālijā un Rumānijā;
• pārrunas ar REGIO ĢD un EMPL ĢD ierēdņiem, tostarp tiem, kuri piedalījās Labākas īstenošanas darba grupā.

Apsvērumi

Uz lēno īstenošanu Komisija reaģēja novēloti, bet tās darbības palīdzēja palielināt līdzekļu apguvi

13

Mēs salīdzinājām tiesiskā regulējuma pieņemšanas grafiku attiecībā uz 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu, lai noteiktu, cik laika pirms plānošanas perioda sākuma dalībvalstīm bija darbības programmu iesniegšanai. Mēs izvērtējām darbības programmu pieņemšanas laiku attiecībā uz 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu, lai noteiktu, kad dalībvalstis varēja sākt apgūt līdzekļus. Mēs arī aplūkojām apguves līmeņus 2000.–2006. gada, 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodā, lai noteiktu līdzības līdzekļu izlietojuma modeļos un to, kas sagaidāms pašreizējā periodā. Visbeidzot, mēs novērtējām, kā Komisija uzraudzīja līdzekļu apguvi 2007.–2013. gada periodā, vai tā rīkojās savlaicīgi, un kādi bija rezultāti.

Tiesiskā regulējuma novēlota pieņemšana un lēna īstenošana, kas rada palielinātu spiedienu uz līdzekļu apguvi

14

Tiesiskā regulējuma pieņemšana ir būtisks priekšnoteikums darbības programmu sagatavošanai, jo ar to tiek izveidota normatīvā sistēma un dalībvalstīm nodrošināta juridiskā noteiktība, ka darbības programmās izklāstītie līdzekļu izlietojuma plāni un mērķi atbilst ES mērķiem. Savukārt, kad Komisija ir pieņēmusi darbības programmas, tiek uzsākti maksājumi no ES budžeta darbības programmām. Lai nodrošinātu līdzekļu izlietošanu jau perioda pirmajā posmā, tiesiskais regulējums nākamajam plānošanas periodam Komisijai jāierosina un likumdevējam jāpieņem labu laiku pirms perioda paredzētā sākuma. Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, mēs lēšam, ka pieņemams laiks būtu šāds:

• Komisija ierosina tiesisko regulējumu 30 mēnešus (2,5 gadus) pirms perioda sākuma;
• likumdevējs pieņem regulējumu 18 mēnešu laikā pēc Komisijas priekšlikuma;
• dalībvalstis iesniedz un Komisija pieņem valstu stratēģijas (kas attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu bija partnerības nolīgumi) un darbības programmas viena gada laikā pēc tiesiskā regulējuma pieņemšanas.

15

Tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no novēlotas īstenošanas un pārmērīga spiediena perioda beigās palielināt finansējuma apguvi, tādējādi, iespējams, izraisot noteikumu neievērošanu un samazinot ieguldīto līdzekļu atdevi.

Tiesiskā regulējuma un darbības programmu novēlotai pieņemšanai bija domino efekts uz īstenošanu

16

Priekšlikumu Vispārīgajai regulai attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu Komisija iesniedza aptuveni 30 mēnešus pirms plānošanas perioda sākuma un likumdevējs pieņēma aptuveni 24 mēnešus vēlāk, t. i., gandrīz sešus mēnešus pirms perioda sākuma. Priekšlikumu Kopīgo noteikumu regulai (KNR) attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu Komisija iesniedza aptuveni 27 mēnešus pirms plānošanas perioda sākuma, un tā pieņemšanai likumdevējam bija vajadzīgi vairāk nekā 26 mēneši, t. i., to pieņēma tikai divas nedēļas pirms plānošanas perioda sākuma¹⁸. Likumdošanas procedūras norises grafiks ir parādīts 2. attēlā.

17

Salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu Kopīgo noteikumu regulas (2014.–2020. g.) pieņemšanai bija vajadzīgs ilgāks laiks, jo

• Komisijas tiesību akta priekšlikums tika iesniegts trīs mēnešus vēlāk (proti, 2011. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2004. gada jūliju);
• Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu process bija par divarpus mēnešiem ilgāks, tāpēc ka bija jāgaida, kad tiks pieņemta Finanšu regula (to pieņēma 2012. gada oktobrī) un DFS (pieņemta tikai 2013. gada decembrī) un kad notiks sarunas saskaņā ar jauno likumdošanas procedūru¹⁹.

18

Paziņojumā par DFS pēc 2020. gada²⁰ Komisija atzina, ka 2014.–2020. gada DFS novēlotā pieņemšana aizkavēja investīcijas uz vietas dažādās politikas jomās (tostarp kohēzijas politiku). Komisija mudināja panākt drīzu politisku vienošanos par DFS pēc 2020. gada, lai sniegtu juridisku un finansiālu noteiktību valstu un reģionālajām iestādēm un lai īstenošana varētu sākties nekavējoties plānošanas perioda sākumā.

19

Attiecībā uz 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu neviena darbības programma līdz plānošanas perioda sākumam, attiecīgi 2007. un 2014. gada 1. janvārim, netika pieņemta. Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu līdz plānošanas perioda pirmā gada beigām tika pieņemts lielāks skaits DP nekā 2014.–2020. gada periodā (sk. 2. izcēlumu). Tas galvenokārt ir saistīts ar tiesību aktu kopuma novēloto pieņemšanu un, iespējams, sarežģītākajām sarunām par partnerības nolīgumu un DP pieņemšanu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu^21 22.

Līdzekļu apguve pirmajos gados bija lēna

20

Līdzekļu izlietojuma modelis attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu pa gadiem ir parādīts 3. attēlā. Perioda sākumā saistības bija daudz lielākas par maksājumiem, jo dalībvalstis joprojām izmantoja saistības, kas bija pieejamas no 2000.–2006. gada plānošanas perioda, darbības programmu pieņemšana turpinājās vai projektu atlases procedūras vēl nebija pabeigtas. Līdz 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigām, kad līdz attiecināmības perioda beigām (2015. gada 31. decembrim) bija palikuši divi gadi, ar maksājumiem bija nosegtas mazāk nekā divas trešdaļas saistību.

21

Līdzekļu apguves modeļi attiecībā uz 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada plānošanas periodu ir līdzīgi. Līdzekļu apguve attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu 2017. gada beigās (perioda ceturtajā gadā) ir lēnāka. 4. attēlā ir parādīts kumulatīvais apguves līmenis²⁵ visos trīs plānošanas periodos no perioda sākuma (1. gads) līdz gadam, kad jāiesniedz deklarācija par slēgšanu (11. gads).

22

Papildus tiesiskā regulējuma un darbības programmu novēlotajai pieņemšanai mēs konstatējām vismaz divus citus faktorus, kas bija par iemeslu lēnai līdzekļu apguvei 2007.–2013. gada plānošanas perioda pirmajos gados salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Pirmkārt, 2000.–2006. gada plānošanas perioda izdevumu attiecināmības periods — un tādējādi slēgšanas termiņš — vairumam dalībvalstu tika pagarināts par sešiem mēnešiem (līdz attiecīgi 2009. gada jūnijam un 2010. gada septembrim)²⁶. Tas aizkavēja 2007.–2013. gada plānošanas perioda īstenošanu, jo dalībvalstis vēl izmantoja no iepriekšējā perioda pieejamās saistības. Otrkārt, 2000.–2006. gada plānošanas periodā avansa maksājums pilnā apmērā tika veikts uzreiz pēc pirmo saistību uzņemšanās²⁷, savukārt 2007.–2013. gada plānošanas periodā tas tika izmaksāts pakāpeniski no 2007. līdz 2009. gadam.

23

Palāta jau ir ziņojusi par risku, ka budžeta izpilde 2014.–2020. gada plānošanas periodā varētu kavēties vairāk nekā 2007.–2013. gada periodā²⁸. 2016. gada beigās (trīs gadus pēc plānošanas perioda sākuma) ERAF, ESF un KF darbības programmām bija izraudzīti tikai 77 % iestāžu. Tas aizkavēja jau tā lēno sākumu (sk. 16. un 19. punktu un 2. izcēlumu), jo, kaut arī dalībvalstu iestādes var izsludināt uzaicinājumus un atlasīt projektus, tās nevar iesniegt izdevumu deklarācijas Komisijai, ja nav izraudzītas attiecīgās iestādes. 2018. gada maijā izraudzīšanās process bija gandrīz pabeigts.

24

Dalībvalstu pirmie, otrie un trešie galīgie pārskati, kas iesniegti līdz 2018. gada 1. martam, uzrāda kopējos izdevumus, kas veido tikai aptuveni 5 % no visam plānošanas periodam piešķirtā budžeta²⁹.

25

Komisija ziņoja, ka projektu atlase 2014.–2020. gada plānošanas periodam sākās lēni. Tomēr līdz 2017. gada jūlijam tā bija sasniegusi tādu pašu līmeni kā iepriekšējā periodā³⁰, un Komisija sagaida, ka no tā brīža izpildes līmenis būs aptuveni tāds pats kā 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Taču, ņemot vērā ar apguvi saistītās grūtības 2007.–2013. gada plānošanas periodā un 2014.–2020. gada perioda lēnāko sākumu, iespējams, ka apguves grūtības parādīsies arī 2014.–2020. gadā.

26

Palāta konstatēja, ka deviņās dalībvalstīs³¹ 2014.–2020. gada ESI fondu nenokārtotās saistības 2016. gada beigās bija uzkrājušās vairāk nekā 15 % apmērā no vispārējās valdības izdevumiem 2016. gadā. Ņemot vērā, ka 2014.–2020. gada DFS vēl ir pieejams daudz saistību apropriāciju, dalībvalstīm, kurās ESI fondi veido ievērojamu procentuālo daļu no vispārējās valdības izdevumiem, varētu būt grūti apzināt pietiekami daudz labas kvalitātes projektu, kuros izlietot pieejamos līdzekļus vai piešķirt līdzfinansējumu³².

2007.–2013. gada plānošanas periodā līdzekļu apguves modeļi starp dalībvalstīm atšķīrās, un vairākām dalībvalstīm visu pieejamo finansējumu izmantot neizdevās

27

Izpētot līdzekļu apguvi dalībvalstīs 2007.–2013. gada plānošanas periodā, mēs konstatējām, ka dažas dalībvalstis līdzekļus apguva ātrāk nekā citas. Tomēr norādām, ka līdzekļu apguve ir iespēja sasniegt mērķus un rezultātus, nevis pašmērķis. 5. attēlā ir parādītas apguves līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm.

28

Pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju, 2018. gada sākumā vidējais apguves līmenis Eiropas Savienībā bija 97,2 %³³. Dažām dalībvalstīm pieejamo finansējumu noteiktajā laikā (noteikums “n+2/3”) izmantot neizdevās vai arī tām nebija pietiekamu attiecināmo izdevumu, lai slēgšanas laikā pieprasītu visus piešķirtos līdzekļus (sk. 6. attēlu). Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju neizmantotais finansējums 2017. gada beigās sasniedza 4,4 miljardus EUR³⁴. Administratīvu vai tiesas procesu dēļ apturēto projektu vērtība sasniedza apmēram 853,8 miljonus EUR, un to apguve dalībvalstīs būs atkarīga no procesa iznākuma³⁵. Galīgo apguves līmeni un neizmantotā finansējuma kopējo vērtību var apstiprināt tikai pēc visu DP slēgšanas un jebkādu finanšu korekciju un atgūto līdzekļu noteikšanas.

Komisijas rīcība ar apguvi saistīto grūtību novēršanai bija novēlota, tomēr tās darbībām bija ietekme uz līdzekļu apguvi

29

Komisijai ir regulāri jāuzrauga budžeta izpilde un jāveic atbilstoši pasākumi, kad tiek konstatēta tās aizkavēšanās. Turklāt Komisijai ir jāizmanto iepriekšējos plānošanas periodos gūtā pieredze, lai uzlabotu fondu īstenošanu.

Komisija regulāri uzraudzīja budžeta izpildi

30

Komisijai ir dažādi informācijas avoti, lai uzraudzītu ES fondu īstenošanu dalībvalstīs. Attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu vadošā iestāde sagatavoja un līdz nākamā gada 30. jūnijam (sākot ar 2008. gada jūniju) Komisijai iesniedza gada īstenošanas ziņojumu par katru DP³⁶.

31

Vispārīgajā regulā ir norādīta gada īstenošanas ziņojumā iekļaujamā informācija, proti, informācija par finansiālo īstenošanu, panākumiem noteikto mērķu sasniegšanā, visām būtiskajām problēmām, kas radušās, un saistītajiem to mazināšanas pasākumiem. Gada īstenošanas ziņojumos ietverto informāciju papildināja attiecināmo izdevumu deklarācijas. Divreiz gadā dalībvalstis arī iesniedza maksājumu pieprasījumu prognozes. Papildu informāciju Komisija ieguva Uzraudzības komitejas sanāksmēs (kas notika vidēji divreiz gadā), gada pārskatīšanas sanāksmēs un tehniskajās sanāksmēs.

32

EMPL ĢD un REGIO ĢD regulāri uzraudzīja programmu finansiālo īstenošanu dalībvalstīs, tostarp katru mēnesi sagatavojot budžeta izpildes ziņojumu par visām dalībvalstīm un darbības programmām. Uzraudzība notika ES, dalībvalstu un programmu līmenī. Tuvojoties 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigām, Komisija uzraudzību pastiprināja, regulāri sekojot līdzi ģenerāldirektorāta iekšējā gada pārvaldības plāna īstenošanai.

Dažas dalībvalstis samērā agri rīkojās, lai novērstu ar apguvi saistītās grūtības, tomēr problēma saglabājās

33

Dažas no apmeklētajām dalībvalstīm samērā agri plānošanas periodā konstatēja grūtības struktūrfondu īstenošanā un izveidoja rīcības plānus vai veica pasākumus, lai tās novērstu. Piemēram, Itālijā, Rumānijā un Čehijas Republikā rīcības plāni tika izveidoti jau 2011. gadā. 2014. gada beigās, kad pieejamo finansējumu varēja izmantot vēl vienu gadu, ERAF, ESF un KF apguves līmenis ES-28 bija aptuveni 77 %. Itālijā, Rumānijā un Čehijas Republikā, kā arī Slovākijā un Bulgārijā apguves līmenis bija daudz zemāks, t. i., no 61 % līdz 68 %, savukārt Horvātijā³⁷ apguves līmenis bija aptuveni 46 %.

Lai gan Labākas īstenošanas darba grupa tika izveidota vēlu, tās rezultāti bija ievērojami

34

2014. gada novembrī, 11 mēnešus pēc plānošanas perioda beigām, Komisija³⁸ izveidoja Labākas īstenošanas darba grupu (LĪDG). Tās uzdevums bija atbalstīt dalībvalstis, kuras saskārās ar grūtībām DP īstenošanā, izmantojot no 2007.–2013. gada perioda atlikušo finansējumu.

35

LĪDG, ko pārstāvēja ierēdņi no REGIO ĢD³⁹, palīdzēja dalībvalstīm, kuru kopējais apguves līmenis bija zemāks par ES vidējo līmeni (Bulgārijai, Rumānijai, Slovākijai, Čehijas Republikai, Itālijai un Horvātijai)⁴⁰. Tā palīdzēja arī Ungārijai, kurai 2014. gadā automātiskas saistību atcelšanas dēļ draudēja iespēja finansējumu zaudēt, lai gan tās apguves līmenis bija tuvu ES vidējam līmenim. Labākas īstenošanas darba grupa kopumā koncentrējās uz 38 ERAF un KF darbības programmām. Pārskats par tās darbu ir sniegts 3. izcēlumā.

36

Pārbaudot tehniskos dokumentus⁴¹, ko Labākas īstenošanas darba grupa sniedza dalībvalstīm, mēs konstatējām, ka tajos ir aplūkoti apguves jautājumi un riski saistībā ar likumību un pareizību. Tomēr šajos dokumentos nav apsvērts, kā labi izlietot līdzekļus vai kā radīt labākus tiešos rezultātus un gūt labus rezultātus.

37

LĪDG uzraudzīja dalībvalstu panākumus apstiprināto pasākumu īstenošanā. Taču tas, kā dalībvalstis ziņoja par rezultātiem, neļāva gūt pārskatu par visiem izmantotajiem pasākumiem un katra pasākuma ietekmi uz līdzekļu apguvi.

38

Tomēr gada laikā apguves līmenis ES-28 pieauga no aptuveni 77 % (2014. gada decembrī) līdz gandrīz 90 % (2015. gada decembrī). Apguves līmenis dalībvalstīs, kurām palīdzēja Labākas īstenošanas darba grupa, pieauga ievērojami — dažos gadījumos par vairāk nekā 20 procentpunktiem (sk. 1. tabulu).

1. tabula

Apguves līmeņa pieaugums dalībvalstīs, kurām palīdzēja LĪDG

Dalībvalsts	Apguves līmenis 2014. gada decembrī (%)	Apguves līmenis 2015. gada decembrī (%)	Apguves līmeņa pieaugums (procentpunktos)
Čehijas Republika	64,4	85,3	20,9
Slovākija	61,7	87,6	25,9
Bulgārija	68,0	87,5	19,5
Itālija	63,8	79,9	16,1
Ungārija	76,1	88,4	12,3
Rumānija	62,1	77,0	14,9

Piezīme. Slovēnija un Horvātija tabulā nav iekļautas, jo to situācija nebija salīdzināma ar situāciju pārējās dalībvalstīs (sk. 37. un 40. zemsvītras piezīmi).

39

Apmeklētās dalībvalstis norādīja, ka Labākas īstenošanas darba grupa bija noderīga, jo tā sniedza tehniskus norādījumus un palīdzību, it īpaši attiecībā uz lielo projektu sadalīšanu posmos (sk. 60.–62. punktu). Dalībvalstis arī minēja, ka LĪDG izveidoja oficiālu forumu īstenošanas problēmu risināšanai un veicināja zināšanu apmaiņu. Čehijas Republika un Ungārija uzskatīja, ka Labākas īstenošanas darba grupa tika izveidota pārāk vēlu, jo šīs divas dalībvalstis jau bija sākušas rīkoties, lai palielinātu līdzekļu apguvi.

40

LĪDG darbs noslēdzās 2015. gada beigās. Komisija uzskatīja, ka LĪDG izmantotās darba pieejas un metodes ir efektīvas, tāpēc tās saglabāja, izveidojot pastāvīgu vienību — Labākas īstenošanas nodaļu, lai tā palīdzētu īstenot programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

Dažādi pasākumi paātrināja līdzekļu apguvi, bet nekoncentrējās uz rezultātiem

41

Mēs izvērtējām dalībvalstu izmantotos galvenos pasākumus un to ietekmi uz apguves palielināšanu, kā arī darbības rezultātiem un atbilstību attiecināmības noteikumiem.

42

Dalībvalstu rīcībā nodotais ES finansējums ir jāizmanto pilnībā un iespējami labākajā veidā, lai sasniegtu darbības programmas mērķus. Šim nolūkam dalībvalstīm ir jāizmanto regulā atļautie pasākumi, pienācīgi ņemot vērā ieguldīto līdzekļu atdevi un izdevumu pareizību.

Pārplānošana bija efektīvs instruments apguves optimizēšanai, bet tās rezultātā tika būtiski mainīti sākotnējie plāni, apdraudot ieguldīto līdzekļu atdevi

43

DP pārskatīšana (vai pārplānošana) ir svarīgs instruments apguves optimizēšanai un saistību atcelšanas, t. i., līdzekļu neizmantošanas, novēršanai. Turklāt tā ļauj dalībvalstīm elastīgi piemēroties mainīgajiem vietējiem apstākļiem. To bieži izmantoja 2007.–2013. gada plānošanas periodā, un tās rezultātā tika būtiski mainīts sākotnējais finansēšanas plāns. Tomēr mēs arī konstatējām, ka pārplānošana rada zināmu risku saistībā ar ieguldīto līdzekļu atdevi (sk. 53. un 55. punktu).

44

Pārplānošanas metodes ietver līdzekļu pārvietošanu starp darbības programmām un prioritātēm (tostarp jaunu prioritāšu ieviešanu vai esošo likvidēšanu), līdzfinansējuma likmju mainīšanu vai valsts ieguldījuma publiskā un privātā komponenta mainīšanu.

45

Nākamajās iedaļās (46.–59. punktā) ir aplūkotas izmaiņas, kas veiktas tiesiskajā regulējumā, lai atvieglotu pārplānošanu, analizēta pārplānošanas ietekme uz sākotnējo plānošanu un ar piemēriem paskaidrota katras pārplānošanas metodes izmantošana mūsu izveidotajā 20 darbības programmu izlasē.

Grozījumi regulā atviegloja DP pārskatīšanu

46

Darbības programmas var pārskatīt pēc dalībvalstu iniciatīvas vai pēc Komisijas iniciatīvas, vienojoties ar dalībvalsti. Šādas pārskatīšanas nosacījumi, kas noteikti Vispārīgās regulas 33. pantā, piemērošanas jomas ziņā ir ļoti plaši un sniedz dalībvalstīm lielu rīcības brīvību. Darbības programmu var pārskatīt šādos gadījumos: būtiskas sociālekonomiskās pārmaiņas, būtiskas izmaiņas ES, valsts vai reģionālajās prioritātēs, novērtējums, kurā atklātas būtiskas novirzes no sākotnēji noteiktajiem mērķiem, vai īstenošanas grūtības. Komisijai ir jāapstiprina vai jānoraida pārskatītā DP triju mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts to oficiāli iesniegusi. Sākotnēji dalībvalstīm bija izvirzīta prasība, pārskatot DP, veikt izvērtēšanu. Tā tika mīkstināta 2010. gadā, pieprasot dalībvalstīm sniegt analīzi, kurā pamatota DP pārskatīšana un tās paredzamā ietekme. Šie grozījumi Vispārīgajā regulā tika veikti ar mērķi atvieglot DP pielāgošanu⁴².

Darbības programmu biežā pārskatīšana liek apšaubīt plānošanu

47

Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam dalībvalstis bieži izmantoja pārplānošanu. 19 darbības programmas no mūsu 20 DP izlases šajā periodā tika pārplānotas vairākas reizes, dažkārt vairāk nekā vienu reizi tajā pašā gadā. Turklāt mēs konstatējām, ka astoņām no 20 pārbaudītajām darbības programmām intervāls starp diviem pārplānošanas gadījumiem bija mazāks par pieciem mēnešiem. Piemēram, Čehijas Republikā īstenotai ERAF darbības programmai “Uzņēmumi un inovācijas” bija astoņas dažādas versijas, no kurām divas tika iesniegtas 2013. gadā un vēl divas — 2015. gadā. 7. attēlā ir sniegts pārskats par katras DP iesniegto versiju skaitu 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

48

Pārplānošana ļauj dalībvalstīm pārskatīt savas darbības, lai ņemtu vērā izmaiņas vietējos apstākļos un ES politikas virzienos. Tomēr tik bieža pārplānošana liek apšaubīt plānošanas procesa pamatā esošo analīžu (piemēram, sākotnējo vajadzību analīzes un ex ante novērtējuma) un pārskatīto programmu pareizību.

Pārplānošanas rezultātā tika būtiski mainīts finanšu piešķīrums prioritārajiem virzieniem, kas ne vienmēr tika atspoguļots rezultātu rādītāju mērķvērtībās

49

Darbības programmu pārplānošanu bieži veic, finanšu piešķīrumu pārvietojot starp darbības programmām vai to prioritārajiem virzieniem. Tas ļauj dalībvalstīm finansējumu novirzīt pasākumiem, kur pieprasījums pēc finansējuma ir lielāks vai īstenošana ir vieglāka. Principā, būtiski mainot finanšu piešķīrumu, ir attiecīgi jāpārskata rezultātu rādītāji un mērķvērtības, lai varētu noteikt, vai ieguldītais finansējums nodrošināja labu ieguldīto līdzekļu atdevi.

50

Deviņas no mūsu izlases 20 DP novirzīja līdzekļus citām DP vai no tām saņēma. Gandrīz visos gadījumos (astoņos no deviņiem) tas attiecās uz mazāk nekā 10 % no ES sākotnējā ieguldījuma darbības programmā. Tomēr attiecībā uz Slovākijā īstenoto DP “Konkurētspēja un ekonomikas izaugsme” ES ieguldījums darbības programmā palielinājās par 25,4 %.

51

Dalībvalstis arī pārvietoja finansējumu starp prioritārajiem virzieniem, tāpēc dažos gadījumos sākotnēji plānotās summas būtiski mainījās (sk. 4. izcēlumu).

52

Kādā Ungārijas darbības programmā izmaiņas finanšu piešķīrumā neradīja izmaiņas rezultātu rādītāja mērķvērtībā (sk. 5. izcēlumu).

53

Iepriekš minētie piemēri rāda, ka koncentrēšanās uz ātru līdzekļu apguvi un izlietošanu apdraud labāku rezultātu sasniegšanu, izmaksājot ES līdzekļus.

ES līdzfinansējuma likmes palielināšana veicina līdzekļu apguvi, bet samazina vērtību, ko var iegūt no ES fondiem

54

ES līdzfinansējuma likmes palielināšana palīdz dalībvalstīm paātrināt līdzekļu apguvi un samazina to līdzekļu apjomu, kuriem draud saistību atcelšana. Tādējādi, piemērojot pārskatīto likmi, dalībvalstij var tikt atlīdzināti visi iepriekš deklarētie izdevumi. Līdzfinansējuma likmes palielināšana ļauj nekavējoties un ātri apgūt līdzekļus ar atpakaļejošu spēku.

55

Līdzfinansējuma likmes palielināšana mazina spiedienu uz valsts budžetu, jo dalībvalsts sākotnēji plānotais ieguldījums darbības programmā tiek samazināts, tomēr tā arī samazina DP kopējo vērtību. Tas nozīmē, ka tiek samazināts arī intervences pasākumu mērogs (skaits vai lielums), ja vien dalībvalstis neturpina ieguldīt sākotnēji plānoto finansējumu valsts līmenī. Tādējādi tam var būt negatīva ietekme uz mērķiem un rezultātiem, ko var sasniegt DP, un tas savukārt ietekmē vērtību, ko var nodrošināt izmaksātie ES līdzekļi.

56

Vairāk nekā puse no mūsu izlasē ietvertajām darbības programmām (11 no 20) sākotnēji tika plānotas, piemērojot regulā noteikto maksimālo ES līdzfinansējuma likmi⁴³. Attiecībā uz astoņām darbības programmām līdzfinansējuma likme perioda laikā tika palielināta. 2. tabulā ir parādīts ES līdzfinansējuma likmes pieaugums un valsts ieguldījuma samazinājums. Kopējais valsts ieguldījuma samazinājums saistībā ar šīm astoņām DP ir 4,8 miljardi EUR.

2. tabula

Valsts ieguldījuma samazinājums līdzfinansēšanas likmes pieauguma rezultātā

Dalībvalsts	Darbības programma	Sākotnējā ES līdzfinansējuma likme (%)	Pārskatītā ES līdzfinansējuma likme (%)	Valsts ieguldījuma samazinājums (miljoni EUR)
Rumānija	Vide	80	85	302,1
Bulgārija	Vide	81	85	75,5
Spānija	Pētniecība, attīstība un inovācija uzņēmumiem un uzņēmumos — tehnoloģiju fonds	67	75	356,8
	Uz zināšanām balstīta ekonomika	70	80	259,0
Itālija	Kalabrija, ESF	50	75	286,8
	Drošība attīstībai	50	75	386,0
	Kalabrija	50	75	999,4
	Sicīlija	50	75	2179,8
	Kopā			4845,4

Piezīme. Tiesību aktos noteiktā maksimālā ES līdzfinansējuma likme ir 85 % Bulgārijai un Rumānijai, 80 % Spānijai un 75 % Itālijai.

Avots: ERP.

Dalībvalstis ieviesa privātos ieguldījumus, lai paaugstinātu apguves līmeni, bet arī tas samazināja intervences pasākumu mērogu

57

Dalībvalsts daļa valsts līdzfinansējumā var tikt nodrošināta vai nu tikai ar valsts publisko ieguldījumu, vai arī tā var ietvert privāto ieguldījumu. Ja programma ietver privāto ieguldījumu, DP finansēšanas plānā⁴⁴ tiek ņemts vērā privātā sektora dotāciju saņēmēju nodrošinātais finansējums.

58

Privāto ieguldījumu pieaugums var palīdzēt ātrāk apgūt finansējumu, jo tie papildina valsts publiskos izdevumus, kas jāatmaksā kā daļa no ES līdzfinansējuma, un/vai aizstāj valsts publisko ieguldījumu, kurš vajadzīgs, lai pielīdzinātos ES līdzfinansējumam. Efekts ir tūlītējs, un tam ir vienreizēja pozitīva ietekme uz ES līdzekļu apguvi, palielinot atmaksāšanai pieejamo attiecināmo izdevumu summu. Tomēr, tā kā daļa no privātā ieguldījuma ir izdevumi, kas būtu radušies neatkarīgi no publiskā ieguldījuma, tā aizstāšana ar privāto ieguldījumu samazina dalībvalstu investīciju kopējo apjomu. Kā norādīts iepriekš (sk. 55. punktu), tas samazina kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai paredzētās intervences mērogu.

59

Plānošanas perioda sākumā nevienai no mūsu izlases 20 darbības programmām privātais komponents DP finansēšanas plānā nebija ietverts. Līdz plānošanas perioda beigām piecas DP ieviesa privāto ieguldījumu, tādējādi vienlaicīgi samazinot valsts publisko ieguldījumu. 3. tabulā ir parādīts ieviestais privātais ieguldījums un teorētiskais ES ieguldījums, ko tas varētu radīt.

3. tabula

Privātais ieguldījums, kas aizstāj publisko ieguldījumu, un radītais teorētiskais ES ieguldījums

Dalībvalsts	Darbības programma	Ieviestais privātais ieguldījums (miljoni EUR)	Līdzfinansējuma likme (%)	Privāto ieguldījumu radītais teorētiskais ES ieguldījums (miljoni EUR)
Spānija	Pētniecība, attīstība un inovācija uzņēmumiem un uzņēmumos — tehnoloģiju fonds	500,5	75	375,4
Čehijas Republika	Uzņēmumi un inovācijas	472,5	85	401,6
	Vide	97,2	85	82,7
Ungārija	Vide un enerģētika	85,1	85	72,3
	Ziemeļungārija	54,2	85	46,0

Piezīme. Teorētisko ES ieguldījumu, kas tiek radīts, ietverot privātos izdevumus, aprēķina, ES līdzfinansējuma likmi piemērojot privātajam ieguldījumam. Privāto izdevumu radītais galīgais ieguldījums būs zināms tikai slēgšanas laikā.

Avots: ERP, pamatojoties uz Komisijas sniegtajiem datiem.

Projektu sadalīšana posmos samazina saistību atcelšanas risku, ja slēgšanas laikā projekti nav pilnībā pabeigti

60

Saskaņā ar tiesisko regulējumu 2007.–2013. gadam lielo projektu⁴⁵ īsteno divos plānošanas periodos, t. i., to sadalot divos posmos starp 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu⁴⁶. Lai gan Vispārīgajā regulā tika paredzēta tikai lielo projektu sadalīšana posmos, Komisijas pamatnostādnēs par slēgšanu šis princips ir paplašināts, to piemērojot arī mazākiem projektiem, kuru vērtība ir vismaz 5 miljoni EUR⁴⁷.

61

Sadalīšana posmos ir lietderīga, jo tā samazina risku, ka iesāktie lielie projekti, kas līdz 2017. gada 31. martam (t. i., slēgšanas dokumentu iesniegšanas termiņam) vai, pats vēlākais, 2019. gada 31. martam⁴⁸ nav pilnībā pabeigti, tiek uzskatīti par neatbilstīgiem un attiecīgais ES finansējums netiek izmantots. Deviņas no 14 mūsu izlases darbības programmām⁴⁹ izvēlējās sadalīt posmos lielos projektus vai projektus, kuru vērtība pārsniedz 5 miljonus EUR. Tas samazināja risku, ka 4,5 miljardus EUR vērtais ES līdzfinansējums šiem projektiem (3,8 miljardi EUR lielajiem projektiem un 0,7 miljardi EUR mazākiem projektiem, kuru vērtība pārsniedz 5 miljonus EUR) 2007.–2013. gada plānošanas periodā netiks izmantots.

62

Lai gan sadalīšana posmos uzlabo līdzekļu apguvi un apliecina, ka iesākto projektu īstenošana plānošanas perioda beigās nebeidzas, nesen veiktā revīzijā tika atklāts, ka sadalīšana posmos kohēzijas politikā ir sarežģītāka un vairāk ierobežojoša nekā lauku attīstības politikā, lai gan šīs politikas jomas ir ļoti līdzīgas⁵⁰.

Retrospektīvie projekti tika izmantoti, lai apgūtu ES finansējumu, bet tie rada lielu liekās palīdzības risku

63

Retrospektīvi ir tādi projekti vai darbības, kuros rodas izdevumi vai kuri tiek pabeigti, pirms tiek formāli izmantots vai piešķirts ES līdzfinansējums, t. i., tie ir finansēti retrospektīvi. Tas ir vēl viens veids, kā apgūt finansējumu, radot jaunus papildu izdevumus vai aizstājot neattiecināmus izdevumus.

64

Retrospektīvie projekti noteikti apdraud ieguldīto līdzekļu atdevi, jo bieži vien tos atlasa, uzsāk vai veic bez skaidras saiknes ar programmas mērķiem vai konkrētām juridiskām prasībām, kas saistītas ar ES palīdzību. Norādījumos par retrospektīvu ES palīdzību⁵¹ Komisija aicina tos neizmantot, jo tie rada lielu risku, ka netiks izpildīti attiecīgie ES un valsts noteikumi.

65

Turklāt, tā kā retrospektīvie projekti jau tiek īstenoti ar valsts finansējumu, tas liek apšaubīt pievienoto vērtību, ko rada ES finansējuma izmantošana šo projektu līdzfinansēšanai. Tas arī rada liekās palīdzības risku, jo šie projekti tiktu īstenoti arī bez ES finansējuma.

66

Trīs no četrām apmeklētajām dalībvalstīm (Itālija, Ungārija un Rumānija) norādīja, ka tās izmantoja retrospektīvos projektus (sk. 6. izcēlumu).

67

Dalībvalstīm nav noteikts pienākums ziņot Komisijai par retrospektīvi deklarētajiem izdevumiem. Tādējādi, neraugoties uz neapšaubāmo risku saistībā ar šādu finansējumu, Komisija nav informēta par retrospektīvi deklarēto izdevumu apjomu un finansiālo ietekmi. Mūsu veiktais darbs ticamības deklarācijas vajadzībām rāda, ka daudzas dalībvalstis izmanto retrospektīvus izdevumus un ka ES līdzfinansējums retrospektīviem projektiem 2007.–2013. gada periodā varētu būt ievērojams.

68

Sagatavojot 2015. gada pārskatu, mēs konstatējām kļūdas saistībā ar retrospektīvo projektu izdevumiem (sk. 7. izcēlumu). Vēl vienā agrākā gada pārskatā Palāta norādīja, ka šādos projektos kļūdas ir novērojamas biežāk nekā ierastā veidā izraudzītos projektos⁵².

69

Retrospektīvo projektu izmantošana attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu tika nedaudz ierobežota. Darbības (kurās ietilpa viens vai vairāki projekti), kas ir tiesīgas saņemt ES finansējumu, ir tās, kurās sāk rasties izdevumi, bet kuras nav fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms atbalsta saņēmējs vadošajai iestādei ir iesniedzis pieteikumu programmas finansējuma saņemšanai⁵³. Tomēr neattiecināmu izdevumu risks, kā arī jautājums par ES līdzfinansējuma pievienoto vērtību saglabājas.

Lai gan attiecināmības periods tika pagarināts, 8 % no iemaksām finanšu instrumentos netika izmantoti un tiem nebija apgrozības efekta

70

Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam dalībvalstis varēja īslaicīgi apgūt līdzekļus, tos iemaksājot finanšu instrumentā un saņemot atlīdzību no Komisijas, tādējādi izvairoties no saistību atcelšanas riska īstenošanas posmā. Turklāt, lai palīdzētu uzlabot līdzekļu apguvi, attiecināmības periodu izmaksai no finanšu instrumentiem, lai to piešķirtu galīgajiem saņēmējiem, Komisija pagarināja no 2015. gada 31. decembra līdz 2017. gada 31. martam⁵⁴. Tādējādi papildu maksājumi galīgajiem saņēmējiem sasniedza 1,6 miljardus EUR⁵⁵. Šo jautājumu Palāta aplūkoja iepriekšējos ziņojumos⁵⁶.

71

Svarīga finanšu instrumentu izmantošanas priekšrocība ir to apgrozības efekts, t. i., iespēja, ka iemaksas finanšu instrumentos varēs izmantot vairāk nekā vienu reizi. Tāpēc ir svarīgi plānošanas periodā finanšu instrumentos izmantot pilnā apmērā iemaksas, lai nodrošinātu apgrozības efekta īstenošanos.

72

Mēs jau esam ziņojuši, ka zemais izmaksas līmenis, it īpaši 2007.–2013. gada plānošanas perioda pirmajos gados, ierobežoja apgrozības efektu⁵⁷. 2017. gada oktobrī Komisija ziņoja, kāda ir bijusi finanšu instrumentu finanšu izpilde 2017. gada 31. martā (slēgšanas laikā). Šajā ziņojumā minēto skaitlisko datu dokumentāra pārbaude atklāja vairākas neatbilstības un neprecizitātes dalībvalstu paziņotajā informācijā⁵⁸. Tā kā slēgšanas process vēl turpinās, Komisijai vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, cik ticami ir skaitliskie dati, ko izmanto darbības programmu slēgšanai.

73

Tomēr, pamatojoties uz datiem, ko slēgšanas laikā dalībvalstis sniedza Komisijai, mēs uzskatām, ka apmēram 8 % (t. i., 0,9 miljardi no 11,3 miljardiem EUR) no iemaksām finanšu instrumentos līdz 2017. gada 31. marta termiņam netika izmantoti un ir jāatmaksā darbības programmās⁵⁹. Šos līdzekļus varētu pārvietot no tiem finanšu instrumentu prioritārajiem virzieniem, kuru rezultāti nav apmierinoši, uz citiem prioritārajiem virzieniem, ja vien ir pieejami pietiekami pārpalikušie izdevumi saskaņā ar 10 % elastīguma noteikumiem, kas definēti slēgšanas pamatnostādnēs. Tajās darbības programmās, kuras neatbilst šiem nosacījumiem, darbības programmā atpakaļ ieskaitītās summas (vai daļa no tām) ir jāatmaksā ES budžetā. Attiecībā uz darbības programmās atpakaļ ieskaitītajiem līdzekļiem nav īstenojies apgrozības efekts, un ar tiem saistītie pārvaldības maksājumi, kaut arī atbilstoši finanšu nolīgumiem, tomēr nesniedza ES budžetam nekādu pievienoto vērtību.

Līguma avansi, kas veikti attiecināmības perioda beigās, var apdraudēt ieguldīto līdzekļu atdevi un atbilstību

74

Līguma avansa maksājumi ir ierasta tirgus prakse, kas ļauj līgumslēdzējam segt sākotnējos izdevumus saistībā ar to resursu mobilizēšanu, kuri vajadzīgi līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanai vai darbu veikšanai. Saskaņā ar Komisijas informāciju šādi avansi parasti ir diapazonā no 10 % līdz 40 % no līguma vērtības.

75

Līgumā noteikts avansa maksājums ir attiecināms, ja līgumslēdzējam tas tika veikts līdz 2015. gada 31. decembrim un faktiskie izdevumi radās līdz 2017. gada 31. martam. Tam ir arī jāatbilst valsts noteikumiem un līgumsaistībām. Tomēr attiecībā uz projektiem, kas apstiprināti tuvāk attiecināmības perioda beigām (t. i., 2015. gada 31. decembrim), vajadzība pabeigt projektus līdz slēgšanas termiņam (t. i., 2017. gada 31. martam) var novest pie tā, ka līdzekļi projektiem tiek piešķirti, pamatojoties uz spēju tos ātri iztērēt, nevis nodrošināt rezultātus.

76

Divas no četrām apmeklētajām dalībvalstīm (Čehijas Republika un Ungārija) izmantoja līguma avansus, lai palielinātu līdzekļu apguvi. Piemēram, Čehijas Republikas vadošā iestāde norādīja, ka kopējie avansa rēķini attiecībā uz ES ieguldījumu darbības programmā “Vide” 2016. gada septembrī bija sasnieguši 133 miljonus EUR. Tie bija aptuveni 5 % no kopējās līdzekļu apguves 2014. un 2015. gadā (sk. 8. izcēlumu).

77

Kādā no iepriekšējiem ziņojumiem mēs norādījām, ka līguma avansu deklarēšana, it īpaši tad, ja tie veido lielu daļu no līguma vērtības, rada risku, ka slēgšanas laikā atklāsies neattiecināmi izdevumi. Tā kā avansus varēja pārvērst faktiskajos izdevumos līdz 2017. gada 31. martam, tad jo tuvāks termiņam bija faktisko izdevumu rašanās laiks, jo mazāk laika bija revīzijas iestādēm, lai tos pārbaudītu un apliecinātu to attiecināmības ticamību⁶⁰.

78

Dalībvalstu pienākums bija uzraudzīt līguma avansus, tomēr tām nebija izvirzīta prasība par to ziņot Komisijai. Tāpēc Komisija nevar zināt, kāda ir to kopējā izmantošana un ietekme. Revīzijas laikā mēs konstatējām, ka Ungārija izmantošanu vai ietekmi neuzraudzīja.

Kļūdu īpatsvars attiecībā uz kohēzijas politiku kopš 2007. gada ir kopumā samazinājies, lai gan retrospektīvi projekti izraisīja dažas kļūdas

79

Mēs pētījām, kā 2007.–2013. gada plānošanas periodā attīstījās kohēzijas politikas kontroles sistēma un kā tas ietekmēja kļūdu īpatsvaru. Mēs arī pētījām, vai koncentrēšanās uz līdzekļu apguvi, it īpaši tuvojoties plānošanas perioda beigām, radīja vairāk kļūdu.

80

Izpētot Palātas paziņoto kļūdu īpatsvaru kopš 2007. gada, mēs konstatējām, ka kļūdu īpatsvars attiecībā uz 2007.–2013. gada izdevumiem bija būtiski mazāks nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Kļūdu īpatsvars bija konsekventi mazāks no 2011. līdz 2016. gadam, līdz ar to iespējamākais kļūdu īpatsvars 2016. gadā bija 4,8 % (apakšējā kļūdu robeža (3,1 %) salīdzinājumā ar 11 % 2007. un 2008. gadā maksājumiem par 2000.–2006. gada periodu).

81

Izmaiņas kļūdu īpatsvarā var attiecināt uz vairākiem faktoriem. Kā norādīts iepriekš, kļūdas radīja daži līdzekļu apguves uzlabošanas pasākumi, piemēram, retrospektīvo projektu izmantošana (sk. 7. izcēlumu). No otras puses, citi būtiski faktori, tādi kā vispārēji uzlabojumi dalībvalstu pārvaldības, kontroles un uzraudzības sistēmās un Komisijas izmantotie preventīvie (pārtraukšana un apturēšana) un korektīvie pasākumi 2007.–2013. gada plānošanas periodā kļūdu īpatsvaru samazināja.

Secinājumi un ieteikumi

82

Attiecībā uz Kohēzijas politiku maksimālais izdevumu līmenis saskaņā ar DFS ir sadalīts ikgadējos līdzekļu piešķīrumos pa dalībvalstīm. Šādi piešķīrumi veicina plānošanas procesu un ļauj iepriekš (ex ante) noteikt mērķus darbības programmās. Tomēr Palāta norādīja, ka ir grūti sasniegt labus rezultātus, piemērojot shēmas, kur līdzekļi dalībvalstīm ir iedalīti iepriekš un galvenā uzmanība ir veltīta līdzekļu apguvei, kas tādējādi kļuvusi par pašmērķi. Lai saglabātu koncentrēšanos uz labu rezultātu sasniegšanu, dalībvalstīm ir ļoti svarīgi nepieļaut situāciju, kad būtisks līdzekļu apjoms vēl jāapgūst plānošanas perioda beigās, jo, steidzoties apgūt līdzekļus, nepietiekama uzmanība var tikt veltīta ieguldīto līdzekļu atdevei. Tāpēc, lai gan apguvei ir svarīga nozīme politikas mērķu sasniegšanā, tā nav pašmērķis.

83

Attiecībā uz pēdējiem diviem plānošanas periodiem tiesiskā regulējuma novēlotā pieņemšana nozīmēja darbības programmu novēlotu pieņemšanu. Tam bija neizbēgams domino efekts uz piešķirto līdzekļu īstenošanu un maksājumu zemo līmeni pirmajos gados. Komisija mudināja panākt drīzu politisku vienošanos par DFS pēc 2020. gada, lai sniegtu juridisku un finansiālu noteiktību valsts un reģionālajām iestādēm un lai īstenošana varētu sākties nekavējoties plānošanas perioda sākumā (sk. 16.–19. punktu).

84

Līdzās iepriekš minētajam domino efektam vēl viens skaidrojums līdzekļu izlietošanas lēnajai uzsākšanai ir tāds, ka plānošanas perioda vidū dalībvalstis joprojām izmantoja līdzekļus no iepriekšējā plānošanas perioda (sk. 22. punktu). Tāpēc kādā no iepriekšējiem īpašajiem ziņojumiem mēs ieteicām Komisijai tiesību aktu priekšlikumos periodam pēc 2020. gada nodrošināt, lai attiecināmības periodi vairs nepārklātos ar nākamo plānošanas periodu un lai slēgšanas procedūra tiktu pabeigta ļoti drīz pēc attiecināmības perioda beigām⁶¹.

85

Lai panāktu netraucētu un stabilu īstenošanu visā plānošanas periodā, pasākumi lēnas apguves novēršanai ir jāveic savlaicīgi. Dažas dalībvalstis un Komisija samērā agri 2007.–2013. gada plānošanas periodā konstatēja grūtības finansējuma apguvē. Tomēr visaptverošu pasākumu kopumu Komisija veica tikai 2014. gada novembrī — gandrīz gadu pirms attiecināmības perioda beigām —, izveidojot darba grupu, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuru apguves līmenis bija zemāks par ES vidējo līmeni (sk. 34. un 35. punktu).

86

Dalībvalstis izmantoja dažādus pasākumus, tostarp Labākas īstenošanas darba grupas norādītos, un gada laikā tām izdevās apguves līmeni paaugstināt — dažos gadījumos par vairāk nekā 20 procentpunktiem. 2018. gada sākumā vidējais apguves līmenis Eiropas Savienībā bija 97,2 %. Vairākām dalībvalstīm visu pieejamo finansējumu izmantot neizdevās, un neizmantotā finansējuma summa 2017. gada beigās sasniedza 4,4 miljardus EUR. Galīgais apguves līmenis un neizmantotā finansējuma galīgā vērtība būs zināma pēc slēgšanas (sk. 28. punktu).

87

Mūsu revīzijas darbs parādīja, ka Komisijas un dalībvalstu veiktie pasākumi lēnās apguves novēršanai galvenokārt koncentrējās uz līdzekļu apguvi un likumību, bet nepievērsa pienācīgu uzmanību darbības rezultātu apsvērumiem. Attiecībā uz dažiem izmantotajiem pasākumiem saistībā ar mūsu izlasi mēs konstatējām, ka

• darbības programmas tika bieži pārskatītas, būtiski mainot sākotnējos plānus, un tas liek apšaubīt plānošanas procesa pamatā esošo analīžu pareizību un spēju sasniegt DP un kohēzijas politikas mērķus (sk. 43.–59. punktu);
• apmeklētās dalībvalstis bija norādījušas retrospektīvus izdevumus aptuveni 1 miljarda EUR apmērā. Šo projektu vērtība attiecībā uz visām 2007.–2013. gada darbības programmām varētu būt ievērojami lielāka. Šāda veida projektiem ir liels liekās palīdzības risks (tos varēja īstenot arī bez ES finansējuma) un tādējādi ierobežota ES pievienotā vērtība (sk. 63.–69. punktu);
• avansi, tādi kā iemaksas finanšu instrumentos, palīdzēja uzlabot līdzekļu apguvi plānošanas periodā, bet lēnā īstenošana samazināja to apgrozības efektu. Līdz attiecināmības perioda beigām netika izmantots apmēram 1 miljards EUR. Tādējādi attiecībā uz šiem līdzekļiem nav īstenojies apgrozības efekts, un ar tiem saistītie pārvaldības maksājumi, kaut arī atbilstoši finanšu nolīgumiem, tomēr nesniedza ES budžetam nekādu pievienoto vērtību (70.–73. punkts).
• līdzekļu apguvi palīdzēja uzlabot arī līguma avansi. Tomēr attiecībā uz projektiem, kas apstiprināti tuvāk attiecināmības perioda beigām, vajadzība tos pabeigt līdz slēgšanas termiņam var izraisīt to, ka līdzekļi projektiem tiek piešķirti, pamatojoties uz spēju tos ātri iztērēt, nevis nodrošināt rezultātus. Turklāt, jo tuvāks attiecināmības termiņam ir faktisko izdevumu rašanās laiks, jo mazāk laika ir revīzijas iestādēm, lai pārbaudītu to attiecināmību (sk. 74.–78. punktu).

88

Labākas īstenošanas darba grupa uzraudzīja dalībvalstu panākumus apstiprināto apguves uzlabošanas pasākumu īstenošanā. Taču tas, kā dalībvalstis ziņoja par rezultātiem, neļāva gūt pārskatu par visiem izmantotajiem pasākumiem un katra pasākuma ietekmi. Tiesiskais regulējums neparedz, ka par dažiem pasākumiem (tādiem kā retrospektīvi līdzfinansētie projekti un līguma avansu izmantošana) dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai. Šie divi faktori nelabvēlīgi ietekmēja tās spēju gūt visaptverošu pārskatu par izmantotajiem pasākumiem un to individuālo finansiālo ietekmi (sk. 37., 67. un 78. punktu).

89

Lai gan spiediens tērēt naudu 2007.–2013. gada plānošanas perioda beigu posmā radīja dažas kļūdas, aplēstais kļūdu īpatsvars attiecībā uz kohēzijas politiku no 2011. līdz 2016. gadam bija konsekventi mazāks nekā 2007. un 2008. gadā. Tā var būt vairāku faktoru neto ietekme (sk. 80. un 81. punktu).

90

Darbības programmu īstenošana 2014.–2020. gada plānošanas periodā sākās lēnāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Tāpēc, ņemot vērā, ka īstenošanas grūtības radās arī 2007.–2013. gada periodā, pastāv iespēja, ka ar apguves grūtībām dalībvalstis saskarsies arī pašreizējā periodā (sk. 23.–26. punktu).

1. ieteikums. Tiesiskā regulējuma un programmas dokumentu pieņemšanas grafiks

Komisijai ir jāsagatavo grafiks, kas ietver galveno posmu datumus (piemēram, priekšlikuma iesniegšanas un tiesiskā regulējuma pieņemšanas datumu), lai nodrošinātu, ka DP īstenošana sākas laikā — plānošanas perioda sākumā. Komisijai ir jāierosina šāds grafiks Padomei un Eiropas Parlamentam, lai par to panāktu vienošanos.

Īstenošanas mērķtermiņš: nekavējoties (attiecībā uz tiesisko regulējumu laikposmam pēc 2020. gada).

2. ieteikums. Labi pamatoti programmu pārskatīšanas pieprasījumi (ietverot ietekmi uz rezultātiem)

Pirms lēmuma pieņemšanas par darbības programmu pārskatīšanu, ja tiek skarti darbības rezultātu galvenie elementi, Komisijai ir jānodrošina, ka

1. pieprasījums ir balstīts uz pamatotu un visaptverošu novērtējumu par darbības programmas un partnerības nolīguma īstenošanu un saistītajām vajadzībām pārskatīšanas laikā;
2. pārskatīšana galvenokārt tiek veikta ar mērķi nodrošināt labākus rezultātus, un izmaiņas prioritāšu finansējuma līmenī ir atspoguļotas rezultātu rādītājos.

Īstenošanas mērķtermiņš: piemērojams attiecībā uz dalībvalstu nākotnē iesniegtajiem DP pārskatīšanas pieprasījumiem.

3. ieteikums. Līdzekļi, lai iegūtu informāciju, kas ļauj labāk uzraudzīt apguvi

Komisijai jānodrošina, ka tai ir līdzekļi, lai

1. iegūtu informāciju, kas vajadzīga rūpīgas un visaptverošas uzraudzības veikšanai par DP līdzekļu apguvi;
2. noteiktu gan lēnas, gan arī ātras apguves cēloņus, ņemot vērā to, ka izdevumiem jābūt likumīgiem un pareiziem un ka ir svarīgi līdzekļus izlietot efektīvi, un
3. ex ante novērtētu apguves palielināšanas pasākumu vajadzību un ietekmi nolūkā izlemt, vai tos izmantot vai ne.

Īstenošanas mērķtermiņš: a) un b) daļai – 2018. gada beigas, c) daļai – 2020. gada beigas.

4. ieteikums. Koncentrēšanās uz darbības rezultātiem un labu rezultātu sasniegšanu

Komisijai ir jānodrošina, ka, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu dalībvalstīm un darbības programmām, lai paātrinātu 2014.–2020. gada plānošanas perioda īstenošanu (piemēram, pārskatot DP), tiek veikti mērķtiecīgi pasākumi labu rezultātu sasniegšanai.

Īstenošanas mērķtermiņš: nekavējoties.

Šo ziņojumu 2018. gada 30. maija sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana IVANOVA.

Glosārijs un abreviatūras

Apguvei pieejamie līdzekļi: Uzskata, ka līdzekļi ir apgūti, kad Komisija ir izmaksājusi ES finansējumu dalībvalsts darbības programmai kā līdzfinansējumu atbilstīgiem projektiem. Tā ietver avansa, starpposma un galīgos maksājumus.

Apguves līmenis: Darbības programmai piešķirtās kopējās summas procentuālā daļa, kas ir apgūta, t. i., samaksāta.

COCOF: Fondu koordinācijas komiteja (COCOF) ir pastāvīga komiteja Eiropas Komisijā. Tās uzdevums ir apspriest jautājumus saistībā ar to regulu īstenošanu, kas reglamentē struktūrfondus un Kohēzijas fondu. COCOF metodiskajiem norādījumiem ir ieteikumu raksturs, tajos ir minēti praktiski piemēri un sniegta informācija, taču tie nav ne juridiski saistoši, ne ierobežojoši.

Darbības programma (DP): Darbības programmā ir izklāstītas dalībvalsts prioritātes un konkrēti mērķi un aprakstīts, kā noteiktā periodā (pašlaik — septiņos gados) tiks izmantoti līdzekļi (ES un valsts publiskais un privātais līdzfinansējums), lai finansētu projektus. Darbības programmā ietvertajiem projektiem ir jāpalīdz sasniegt noteiktu skaitu mērķu. DP var saņemt finansējumu no ERAF, KF un/vai ESF. Darbības programmu sagatavo dalībvalsts, un pirms jebkādu maksājumu veikšanas no ES budžeta tā jāapstiprina Komisijai. Grozījumus darbības programmās var veikt tikai plānošanas periodā, ja tam piekrīt abas puses.

Daudzgadu finanšu shēma: Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir noteiktas izdevumu prioritātes un maksimālās summas, ko Eiropas Savienība noteiktā vairāku gadu periodā var izdot konkrētās jomās. Pašreizējā DFS aptver 2014.–2020. gadu, bet iepriekšējās shēmas attiecās uz 2007.–2013. gadu un 2000.–2006. gadu (Agenda 2000).

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF): Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, izlīdzinot galvenās atšķirības starp reģioniem. Šim nolūkam tas sniedz finansiālu atbalstu infrastruktūras izveidei un produktīvām investīcijām darbvietu radīšanā, galvenokārt uzņēmumiem.

Eiropas Sociālais fonds (ESF): Eiropas Sociālā fonda mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, uzlabojot nodarbinātību un darba iespējas (galvenokārt ar apmācības pasākumiem) un veicinot augstu nodarbinātības līmeni un jaunu un labāku darbvietu radīšanu.

ES pievienotā vērtība: Vērtība, kuru kāda ES darbība pievieno vērtībai, ko būtu radījusi dalībvalsts, rīkojoties viena pati.

Kohēzijas fonds (KF): Tā mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, finansējot vides un transporta projektus dalībvalstīs, kuru NKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā līmeņa.

Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes kohēzijas jomā: Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs ir noteikti kohēzijas politikas principi un prioritātes un ieteikti veidi, kā Eiropas reģioni var vislabāk izmantot līdzekļus, kas 2007.–2013. gada periodā bija pieejami valsts un reģionālā atbalsta programmām. Šīs pamatnostādnes ir jāizmanto valstu iestādēm, izstrādājot valsts stratēģiskās prioritātes un plānus 2007.–2013. gadam — t. s. valsts stratēģisko ietvardokumentu.

Liekās palīdzības efekts: Efekts, kas rodas, ja finansējumu piešķir saņēmējam, kurš to pašu izvēli būtu izdarījis arī bez atbalsta. Šādos gadījumos iznākumu nevar attiecināt uz politiku un atbalstam, kas izmaksāts saņēmējam, nav nekādas ietekmes. Tādējādi izdevumu daļa, kas rada lieko palīdzību, pēc būtības ir neefektīva, jo tā neveicina mērķu sasniegšanu.

Lielais projekts: Projekts, kurš ietver ekonomiski nedalāmu darbu, pasākumu vai pakalpojumu virkni ar precīzu tehnisku funkciju un skaidri noteiktiem mērķiem un kura kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus EUR vai 75 miljonus EUR transporta projekta gadījumā. Komisijas apstiprinājums ir vajadzīgs individuāla projekta līmenī.

Partnerības nolīgumi: Partnerības nolīgumus slēdz starp Eiropas Komisiju un katru dalībvalsti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Tajos ir izklāstīti valsts iestāžu plāni par to, kā izmantot finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, un norādīti katras valsts stratēģiskie mērķi un investīciju prioritātes, tos sasaistot ar stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei vispārējo mērķi. Tajos ir arī aprakstīti ex ante nosacījumi (t. i., priekšnoteikumi līdzekļu efektīvai un lietderīgai izmantošanai) un sniegta informācija par darbības rezultātu pārvaldības sistēmām. Partnerības nolīgumus, apspriežoties ar Komisiju, sagatavo dalībvalstis, un Komisijai tie ir jāpieņem.

Piešķirtais finansējums: Kopējā summa, kas attiecīgajā plānošanas periodā piešķirta dalībvalstij vai darbības programmai (DP). Tā ir teorētiskā maksimālā summa, ko iespējams izmaksāt.

Plānošanas periods: Daudzgadu periods, kurā plāno un īsteno struktūrfondu un Kohēzijas fonda izdevumus.

Prioritārais virziens: Viena no darbības programmas stratēģijas prioritātēm, kas ietver saistītu darbību grupu ar konkrētiem, izmērāmiem mērķiem.

Retrospektīvs projekts: Projekts vai darbība, kurā radās valsts avota finansēti izdevumi vai kas tika pabeigts, pirms tika formāli izmantots vai piešķirts ES līdzfinansējums, t. i., tie ir finansēti retrospektīvi. 2014.–2020. gada plānošanas periodā projekti vai darbības, kas ir fiziski pabeigti vai pilnībā ieviesti, pirms saņēmējs iesniedz pieteikumu finansējuma saņemšanai, nevar pretendēt uz ES finansējumu.

Revīzijas iestāde: Tā sniedz Komisijai pārliecību par DP pārvaldības sistēmu un iekšējās kontroles mehānismu efektīvu darbību (un tādējādi par apliecināto izdevumu likumību un pareizību). Revīzijas iestādes parasti ir dalībvalstu izraudzīti departamenti valsts kancelejā, finanšu ministrijā (vai ministrijai pakļautajās iekšējās kontroles struktūrās), citās ministrijās vai augstākajās revīzijas iestādēs. Tām ir jābūt funkcionāli neatkarīgām no iestādēm, kuras pārvalda fondus. Par sistēmu revīziju un darbību revīziju rezultātiem revīzijas iestāde ziņo attiecīgās DP vadošajai iestādei un sertifikācijas iestādei. Reizi gadā šīs iestādes ziņo par paveikto darbu, iesniedzot gada kontroles ziņojumu Komisijai. Ja revīzijas iestāde uzskata, ka vadošā iestāde nav veikusi vajadzīgos korektīvos pasākumus, tai jāvērš Komisijas uzmanība uz šo jautājumu.

Sadalīšana posmos: Projekta finansēšanas organizēšana divu plānošanas periodu garumā, lai samazinātu nepabeigtu (un tādējādi neatbilstīgu) projektu risku un palielinātu līdzekļu apguvi pirmajā posmā (2007.–2013. g.).

Saistības: Juridiska apņemšanās nodrošināt finansējumu, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi; ES apņemas atmaksāt savu daļu ES finansēta projekta izmaksu, tiklīdz projekts ir pabeigts.

Saistību atcelšana: Neizmantoto saistību pilnīga vai daļēja atcelšana. Saistību atcelšana ir automātiska pēc noteikta laika — parasti diviem vai trim gadiem (noteikums “n+2/3”).

Sertifikācijas iestāde: Sertifikācijas iestādi izraugās dalībvalsts, lai tā veiktu vadošo iestāžu deklarēto izdevumu pirmā līmeņa pārbaudes un apliecinātu šo izdevumu likumību un pareizību.

Slēgšana: Finansiāla norēķināšanās, veicot galīgo maksājumu dalībvalstij vai atgūstot Komisijas pārmaksātās summas. Slēgšana ir pēdējais posms programmas darbības ciklā.

Vadošā iestāde: Vadošā iestāde ir valsts, reģionālā vai vietējā publiskā sektora iestāde (vai jebkura cita publiska vai privāta struktūra), ko darbības programmas pārvaldībai ir izraudzījusies dalībvalsts. Tās pienākumos ietilpst atlasīt finansējamos projektus, uzraudzīt projektu īstenošanu un ziņot Komisijai par finanšu aspektiem un sasniegtajiem rezultātiem. Vadošā iestāde arī piemēro finanšu korekcijas atbalsta saņēmējiem pēc revīzijām, ko veikusi Komisija, Eiropas Revīzijas palāta (ERP) vai jebkura dalībvalsts iestāde.

Valsts stratēģiskais ietvardokuments: Atsauces dokuments ES finansējuma plānošanai valsts līmenī attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu. Tas nodrošina to, ka atbalsts no fondiem ir saskaņots ar ES stratēģiskajām pamatnostādnēm kohēzijas jomā, un tajā ir norādīta saistība starp ES prioritātēm, no vienas puses, un valsts un reģiona prioritātēm, no otras puses. 2014.–2020. gada plānošanas periodā valsts stratēģisko ietvardokumentu nomainīja partnerības nolīgumi (definīciju skatīt turpmāk).

Vienotais stratēģiskais satvars (VSS): Vienotais stratēģiskais satvars sniedz norādījumus un palīdz saskaņot mērķus, kas jāsasniedz dažādiem ES kohēzijas politikas fondiem un citiem ES instrumentiem un politikas virzieniem.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis Henri Grethen, un revīzijas darbā viņam palīdzēja biroja vadītājs Marc Hostert, atbildīgie vadītāji Niels-Erik Brokopp un Emmanuel Rauch, darbuzdevuma vadītājas Anna Fiteni un Peggy Vercauteren, kā arī revidenti Alessandra Falcinelli, Agota Krenusz, Radka Papouskova, Adrian Rosca un Piotr Senator.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

PDF	ISBN 978-92-847-0042-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/134776	QJ-AB-18-013-LV-N
HTML	ISBN 978-92-9207-992-5	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/12204	QJ-AB-18-013-LV-Q

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

 

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact/write-to-us_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://publications.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://data.europa.eu/euodp/lv/home?

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/home?) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.