Eiropas Revīzijas Palāta 018. gada darbības pārskats

Eiropas Revīzijas palāta

Eiropas Revīzijas palātas locekļu kolēģija 2018. gada 1. maijā. Saturs

Priekšsēdētāja ievadvārdi

Godātais lasītāj!

Mūsu stratēģija 2018.–2020. gadam paredz ar neatkarīgu revīziju veicināt Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticību. Mēs koncentrējamies uz to, lai padziļināti vērtētu ES darbības rezultātus, sniegtu skaidrus vēstījumus savai auditorijai un palielinātu sava darba vērtību ieinteresētajām personām.

Šajā darbības pārskatā aplūkots mūsu darbs 2018. gadā, kad publicējām rekordlielu skaitu īpašo ziņojumu, apskatu un atzinumu. Turklāt šeit sniegta informācija par mūsu darbiniekiem, pārvaldību un finansēm.

Mūsu ziņojumos sniegts objektīvs vērtējums par ES politikas virzieniem un programmām, kā arī par ES līdzekļu finanšu pārvaldības kvalitāti visā Savienībā un aiz tās robežām. Mēs pārbaudām, vai ES izdevumi atbilst noteikumiem un vai politikas virzieni un programmas sniedz ieguldīto līdzekļu atdevi.

Mēs ceram sadarboties ar nākamo Eiropas Parlamentu un Komisiju, lai vēl vairāk pilnveidotu Savienības finanšu pārvaldību un nodrošinātu, ka ES panāk rezultātus.

Perspektīvā šis pārskats apliecina mūsu nodomus turpināt izmaiņas organizācijas struktūrā, lai iestāde izturētu pārbaudījumus nākotnē un paliktu publiskā sektora revīzijas attīstības avangardā.

Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs

Īsumā par 2018. gadu

Mūsu darbība

Stratēģija

2018. gads ir pirmais mūsu pašreizējā stratēģijā, kas aptver laikposmu līdz 2020. gadam. Šo trīs gadu laikā mēs tiecamies sasniegt šādus stratēģiskos mērķus:

• pilnveidot ticamības deklarāciju, lai tā sniegtu lielāku pievienoto vērtību, ņemot vērā mūsdienu ES finanšu pārvaldību;
• pievērst lielāku uzmanību ES darbības rezultātu aspektiem un
• sniegt mūsu auditorijai skaidrus vēstījumus.

Mēs esam arī vienojušies pielāgot mūsu iestādi tai uzticēto uzdevumu labākai veikšanai.

Lai praksē īstenotu šo stratēģiju, mēs esam vienojušies par rīcības plānu, kas ietver šos mērķus un palīdz mums palikt publiskā sektora revīzijas attīstības avangardā. 2018. gada beigās visu šo pasākumu īstenošana bija procesā. Tajā pašā laikā mēs jau esam pasūtījuši mūsu neatkarīgu salīdzinošo izvērtēšanu par mūsu stratēģijas īstenošanu. Šī izvērtēšana jāpabeidz 2019. gada nogalē, bet par to vairāk lasiet nodaļā par Mūsu pārskatatbildību.

Uzmanības centrā – mūsu darbības rezultātu paziņošana

Komunikācijai ir liela nozīme, lai sasniegtu stratēģisko mērķi sniegt skaidrus vēstījumus mūsu auditorijai, kas ir ES un dalībvalstu politiskās iestādes, kuras atbild par ES politikas virzienu un programmu rūpīgu pārbaudi un pārvaldību, mūsu kolēģi augstāko revīzijas iestāžu revidenti, uzņēmēji un nozares organizācijas, akadēmiskās aprindas un visbeidzot mūsu galvenā ieinteresētā persona – plašāka sabiedrība.

2018. gadā mēs pieredzējām, cik nozīmīgi palielinās mediju interese par mūsu darbu. Sevišķi daudz tika minēti mūsu īpašie ziņojumi, kas arvien plašāk tika apspriesti arī valstu plašsaziņas līdzekļos un ES jautājumiem veltītos izdevumos. Plašāka informācija par to sniegta nodaļā Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos.

Jauni un pilnveidoti komunikācijas produkti

Ieskati gaidāmajā revīzijā

2017. gada otrajā pusē mēs sākām pilotprojektu, sniedzot sabiedrībai informāciju par gaidāmajiem un nesen sāktajiem revīzijas uzdevumiem.

2018. gadā mēs sagatavojām 12 ieskatus gaidāmajās revīzijās (iepriekš pamatinformācijas apkopojumi), kas ir iecerēti kā informācijas avots personām, kuras interesējas par revidējamo politikas virzienu vai programmām. Šie ieskati sniedz informāciju, kuras pamatā ir sagatavošanās darbs, kas veikts pirms īstenojamā revīzijas uzdevuma sākšanas.

Ieskati gaidāmajās revīzijās sekmēja Palātas darba stabilu un līdzsvarotu atspoguļojumu publikācijās visa gada gaitā: 2018. gads bija pirmais, kad katru mēnesi nāca klajā kāda ERP publikācija. 2019. gadā mēs turpināsim publicēt šos komunikācijas produktus.

Journal

Revīzijas ziņojumos izklāstīti mūsu konstatējumi un ieteikumi ES finanšu pārvaldības uzlabošanai, bet periodiskajā izdevumā “Journal” aprakstīts, kā mēs darām savu darbu un kas ir cilvēki, kuri sagatavo ziņojumus dažādās jomās.

Nesen mēs veicām sava periodiskā izdevuma atjaunināšanu un konsolidējām aprakstāmo tēmu atlasi. Tagad katrs izdevums ir veltīts citai visaptverošai tēmai.

2018. gadā mūsu izdevums plašāk aplūkoja tādas tēmas kā ES pirmspievienošanās atbalsts, Parlamenta finansēšana un revīzija, ES finanšu un ekonomiskā pārvaldība. Rakstījām arī par saviem īpašajiem ziņojumiem, darba programmu, starptautisko sadarbību un plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu Palātas ilgtspēju nākotnē.

Lejupielādes

Revīzijas darbs

Mēs veicam dažādu veidu revīzijas dažādās ES budžeta jomās.

• Lietderības revīzijas par ES politikas virzienu un programmu efektīgumu, lietderību un saimnieciskumu. Šīs ieguldīto līdzekļu atdeves revīzijas pievēršas konkrētiem pārvaldības vai budžeta jautājumiem. Mēs atlasām un izstrādājam šos revīzijas uzdevumus, ņemot vērā riskus, kādiem pakļauta lietderība vai atbilstība, un attiecīgo ienākumu un izdevumu apjomu, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.
• Finanšu un atbilstības revīzijas par gada pārskatu ticamību un pakārtoto naudas darījumu likumību un pareizību (vissvarīgākā ir ticamības deklarācija), kā arī kā novērtējumi par to, vai konkrētu budžeta jomu sistēmas atbilst noteikumiem. Mēs piemērojam gadījumizlases pieeju, kas nodrošina to, ka katram izlietotajam eiro ir vienādas iespējas tikt revidētam.

Savās revīzijās mēs pievēršamies jautājumiem, kas atspoguļo problēmas, ar kurām ES saskaras, un tās ir, piemēram, vidi saudzējoša un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana, izaugsme un iekļautība, ar migrāciju un globālo attīstību saistītie izaicinājumi, vienotais tirgus un banku savienība, kā arī atbildīgas un efektīvas Eiropas Savienības nodrošināšana.

Savās revīzijās mēs pievēršamies jautājumiem, kas atspoguļo problēmas, ar kurām ES saskaras, un tās ir, piemēram, vidi saudzējoša un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana, izaugsme un iekļautība, ar migrāciju un globālo attīstību saistītie izaicinājumi, vienotais tirgus un banku savienība, kā arī atbildīgas un efektīvas Eiropas Savienības nodrošināšana.

Mēs veicam revīzijas saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora revīzijas standartiem. Savu revīzijas darbu mēs iedalām šādos posmos:

Darba plānošana

Palātas locekļi katru gadu vienojas par mūsu darba programmu.

2018. gada janvārī Palātas priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne iepazīstināja Eiropas Parlamenta Komiteju priekšsēdētāju konferenci ar mūsu darba programmu 2018. gadam un aicināja visas Eiropas Parlamenta komitejas ierosināt potenciālus revīzijas jautājumus mūsu 2019. gada programmai. Šis pasākums ir daļa no mūsu ikgadējās apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

2018. gada oktobrī mēs publicējām daba programmu 2019. gadam – jaunās stratēģijas pirmo programmu, kurā izklāstītas mūsu revīzijas prioritātes un plašāk aprakstīti 36 ziņojumi un tematiskie apskati, ko gada gaitā gatavojamies publicēt. Šie uzdevumi ietver (vismaz daļēji) 29 no 69 Parlamenta ieteikumiem (42 %) (2017. gadā: 32 %).

Lai noskaidrotu, vai ES sasniedz solītos rezultātus, mūsu revīzijas trupinās risināt tādus svarīgus jautājumus kā dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, izaugsme un iekļautība, migrācija, drošība un globālā attīstība, vienotais tirgus un ES pārskatatbildība un efektivitāte.

Revīzijas darbs uz vietas

Lielāko daļu revīzijas darba mēs veicam savās telpās Luksemburgā.

Tomēr mūsu revidenti arī veic daudzus apmeklējumus Eiropas Komisijā, kas ir mūsu galvenā revidējamā vienība, un citās ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās vai ES delegācijās, valstu, reģionālās un vietējās iestādēs dalībvalstīs un starptautiskās organizācijās, kas rīkojas ar ES līdzekļiem.

Mēs arī pārbaudījām ES līdzekļu saņēmējus uz vietas gan Savienībā, gan ārpus tās robežām. Šādās pārbaudēs mēs sekojam revīzijas takai un iegūstam tiešus revīzijas pierādījumus no tiem, kuri iesaistīti ES politikas virzienu un programmu pārvaldībā un kuri iekasē vai izmaksā ES līdzekļus, kā arī no šo līdzekļu saņēmējiem.

Mūsu revīzijas darba biežumu un intensitāti atsevišķās dalībvalstīs un saņēmējvalstīs nosaka veicamās revīzijas veids. 2018. gadā mūsu revidenti pavadīja 3761 dienu (2017. gadā: 3670 dienas) revīzijās uz vietas – gan dalībvalstīs, gan ārpus ES.

Revīzijas grupās parasti ir divi vai trīs revidenti, un revīzijas apmeklējumi ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Pārbaudes uz vietas Eiropas Savienības robežās bieži rīko sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm.

Turklāt 2018. gadā mūsu revidenti pavadīja 2723 dienas (2017. gadā: 2300 dienas) ES iestādēs Briselē un Luksemburgā, kā arī decentralizētajās aģentūrās un struktūrās visā Eiropas Savienībā, starptautiskās organizācijās, tādās kā ANO un ESAO, un privātos revīzijas uzņēmumos. Lai iegūtu un apstiprinātu revīzijas pierādījumus, mēs arvien biežāk izmantojam videokonferences un citas informācijas tehnoloģijas, piemēram, datu un dokumentu drošu koplietošanu.

Dienas, kas 2018. gadā revīzijas apmeklējumos pavadītas dalībvalstīs un trešās valstīs

Piezīme: Noapaļošanas dēļ kopsummas var atšķirties.

Cīņa pret krāpšanu, kas skar ES budžetu

Cīņā pret krāpšanu, kas skar ES budžetu, mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Mēs pārsūtām OLAF visus gadījumus, kuros ir aizdomas par krāpšanu, korupciju vai citu nelikumīgu darbību, kas skar ES finanšu intereses un ko mēs esam konstatējuši sava revīzijas darba gaitā. Pēc tam šos gadījumus pārbauda OLAF, kurš lemj, vai uzsākt izmeklēšanu, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar dalībvalsts iestādēm.

Mūsu revīzijas nav īpaši plānotas krāpšanas meklēšanai, tomēr mēs atklājam vairākus gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka ir noticis pārkāpums vai krāpnieciska darbība. 2018. gadā mēs paziņojām OLAF deviņus šādus gadījumus, kuros bija aizdomas par krāpšanu (2017. gadā: 13 gadījumus), kurus bijām konstatējuši sava revīzijas darba gaitā.

Savos gada pārskatos par ES budžetu mēs sniedzam papildu informāciju par OLAF pārsūtīto gadījumu, kuros ir aizdomas par krāpšanu, raksturu un par piedziņām, kuras šajos gadījumos ieteicis OLAF.

Publikācijas

Mūsu revīzijas ziņojumi, apskati un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tie palīdz Eiropas Parlamentam un ES Padomei uzraudzīt un kontrolēt ES politikas mērķu sasniegšanu un prasīt atbildību no tiem – it īpaši ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā, – kuri atbild par ES budžeta pārvaldību. Galvenokārt tā ir Eiropas Komisija, bet tās var būt arī citas ES iestādes un struktūras. Valsts, reģionālām un vietējām iestādēm dalībvalstīs arī ir ļoti liela nozīme dalītas pārvaldības jomās, tādās kā lauksaimniecības un kohēzijas izdevumi, kur izlieto lielāko daļu ES budžeta.

Īpašo ziņojumu un tematisko apskatu skaits 2015.–2018. gadā

Mūsu publikācijas veido:

Īpašie ziņojumi un gada pārskati

• īpašie ziņojumi kuros atspoguļoti atlasītu revīziju rezultāti konkrētās politikas vai izdevumu jomās vai arī budžeta vai pārvaldības jautājumi;
• gada pārskati kuros galvenokārt aprakstīti finanšu un atbilstības revīziju darba rezultāti saistībā ar Eiropas Savienības budžetu un Eiropas attīstības fondiem un kuros iekļauti arī budžeta pārvaldības un ar budžetu sasniegto rezultātu aspekti;
• īpašie gada ziņojumi par ES aģentūrām, decentralizētajām struktūrām un kopuzņēmumiem; tos publicē atsevišķi.

Atzinumi un tematiskie apskati

• atzinumi par jauniem vai atjauninātiem tiesību aktiem, kam ir nozīmīga ietekme uz finanšu pārvaldību; tos sagatavo vai nu tāpēc, ka tā noteikts Līgumā par ES darbību (LESD), vai pēc kādas iestādes lūguma, vai pēc ERP pašas iniciatīvas;
• informatīvie apskati ir dokumenti, kuros aprakstīta un analizēta politika vai pārvaldība, koncentrējoties uz īpašiem jautājumiem;
• vispārējā stāvokļa apskati ir līdzīgi informatīvajiem apskatiem, bet to uzmanības centrā ir sarežģītas un vērienīgas politikas jomas vai pārvaldības jautājumi, bieži vien transversālā skatījumā;
• ātrie stāvokļa apskati : iepazīstina ar konstatētiem faktiem, kas cieši saistīti ar ļoti konkrētiem un specifiskiem jautājumiem vai problēmām; ja nepieciešams, šajos dokumentos iekļauj analīzi, lai atvieglotu šo faktu izpratni.

Visbeidzot, ieskati gaidāmajās revīzijās iepazīstina ar pamatinformāciju par paredzētu vai jau sāktu revīzijas uzdevumu. Par to vairāk lasiet nodaļā Mūsu darbības rezultātu paziņošana.

Visas mūsu publikācijas ir pieejamas Palātas tīmekļa vietnē (eca.europa.eu) un ir uzskaitītas šā pārskata beigās.

Īpašie ziņojumi

Saskaņā ar mūsu 2018.–2020. gada stratēģiju mēs vēl lielāku uzmanību pievēršam ES darbības rezultātu jeb lietderības vērtēšanai, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji saņem ieguldīto līdzekļu atdevi. 2018. gadā mēs publicējām 35 īpašos ziņojumus (2017. gadā: 28 īpašos ziņojumus) par dažādām ES izdevumu jomām, risinot problēmjautājumus, ar kuriem ES saskaras, tostarp saistībā ar gaisa piesārņojumu, ātrgaitas dzelzceļu, bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, banku uzraudzību un NVO finansēšanu.

Šajos īpašajos ziņojumos mēs skatījām, vai atlasītu ES politikas virzienu un programmu mērķi ir sasniegti, vai rezultāti ir sasniegti efektīvi un lietderīgi un vai ES finansējums ir radījis pievienoto vērtību, t. i., vai ir panākts vairāk, nekā būtu iespējams tikai ar darbību atsevišķas valsts līmenī. Mēs arī sniedzam ieteikumus par to, kā ietaupīt naudu, strādāt labāk, izvairīties no izšķērdēšanas vai izmaksu ziņā lietderīgāk sasniegt plānotos politikas mērķus. Šajā dokumentā plašāk pastāstīsim par diviem no mūsu 2018. gada īpašajiem ziņojumiem: viens ir par ātrgaitas dzelzceļu Eiropas Savienībā, bet otrs par bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā.

Saskaņā ar ES finanšu regulējumu mēs cenšamies sagatavot savus īpašos ziņojumus 13 mēnešu laikā.

Uzmanības centrā īpašie ziņojumi

Ātrgaitas dzelzceļš pasažieriem sniedz neskaitāmus ieguvumus. Tas ir ērts, drošs, elastīgs un ekoloģiski ilgtspējīgs transporta veids. Turklāt savienojumu uzlabošana starp ES reģioniem palielina to konkurētspēju un sekmē Eiropas integrāciju, tuvinot cilvēkus.

Revīziju veicām no pasažiera skatu punkta, analizējot dažādos savienojumus, ceļošanas ilgumu un cenas biznesa klases pasažieriem un atpūtniekiem. Mēs arī pārbaudījām, vai ES līdzfinansētie ieguldījumi ātrgaitas līnijās ir rentabli un lietderīgi, labi pārdomāti un izplānoti.

Revidenti apmeklēja	Aptvertais laikposms: 2000.–2017. gads
	10 ātrgaitas dzelzceļa līnijas	4 pārrobežu savienojumi
	30 projekti	Vairāk nekā 5000 km sliežu ceļu

Mēs secinājām, ka Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīkls joprojām ir neefektīvi sadrumstalots un to veido vāji savienotas valstu līnijas. Nav reāla ilgtermiņa plāna par to, kā savienot ES esošā tīkla dažādās daļas, valsts robežas šķērsojošu ātrgaitas līniju izbūve nav valstu valdību prioritāte un Eiropas Komisijai nav tādu pilnvaru, kas piespiestu valstis rīkoties. Šādā situācijā ātrgaitas dzelzceļa līnijās ieguldītā ES līdzfinansējuma vērtība ir maza. Tomēr ir arī labas ziņas: stabili palielinās to pasažieru skaits, kas Eiropā izmanto ātrgaitas dzelzceļu, proti, no aptuveni 15 miljardiem pasažierkilometru 1990. gadā līdz vairāk nekā 124 miljardiem pasažierkilometru 2016. gadā.

Ar šo svarīgo ziņojumu mēs iepazīstinājām Eiropas Parlamenta Transporta komiteju un Budžeta kontroles komiteju, kā arī ES Padomi. Abas iestādes atzinīgi novērtēja šo ziņojumu un atbalstīja mūsu secinājumus. Mēs arī to prezentējām vairākām valstu pārvaldes iestādēm un augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī pētniekiem, nozares ieinteresētajām personām un presei.

Šis ziņojums tika plaši atspoguļots presē visā Eiropas Savienībā, īpaši Spānijā, Vācijā un ES jautājumiem veltītos un finanšu medijos, kā arī guva lielu sabiedrisko mediju ievērību.

Uzmanības centrā īpašie ziņojumi

Turcija ir uzņēmusi lielāko bēgļu skaitu pasaulē, proti, gandrīz četrus miljonus cilvēku. Starp tiem ir aptuveni trīsarpus miljoni sīriešu, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus bēgļu nometnēm. Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā atbalsta humāno un cita veida palīdzību bēgļiem un to uzņēmējsabiedrībai, un tā kopējais finansējums no ES un tās dalībvalstīm ir 6 miljardi EUR. Politiskā vienošanās arī liek Turcijai apņemties, ka tā izbeigs neatbilstīgu migrāciju no Turcijas uz ES.

Revidenti apmeklēja	Aptvertais laikposms: no 2016. gada janvāra līdz 2018. gada martam
	Desmit humānās palīdzības projekti, kas aptvēra pamatvajadzības, aizsardzību, veselības aprūpi un izglītību	33 % no humānās palīdzības, par kuru noslēgti līgumi (458 miljoni EUR)	Īstenošanas partneri, piem., ANO aģentūras, starptautiskas NVO

Mēs secinājām, ka mehānisms ir sniedzis ātru reakciju uz krīzi. Humānās palīdzības projekti ir palīdzējuši bēgļiem apmierināt viņu pamatvajadzības, bet ne vienmēr ir nodrošinājuši ieguldīto līdzekļu atdevi vai sasnieguši mehānisma mērķi efektīvi koordinēt šo atbalstu. Visi revidētie humānās palīdzības projekti sniedza bēgļiem noderīgu atbalstu. Piemēram, Ārkārtas sociālās drošības tīkls sniedza naudas palīdzību 1,3 miljoniem bēgļu. Tomēr puse šo projektu joprojām nav sasniegusi plānotos rezultātus, t. i., ilgstošu pozitīvu ietekmi, kas var būt noturīga bez turpmākas finansiālas palīdzības, un deviņi no desmit projektiem bija jāpagarina.

Sarežģītā darbības vide bija galvenais faktors, kas nevalstiskajām organizācijām traucēja īstenot dažus no projektiem. Kaut arī Komisija bija ieviesusi pienācīgus pasākumus projektu uzraudzībai, Turcijas iestādes atteicās dot piekļuvi saņēmēju datiem divos naudas palīdzības projektos, kuri bija iekļauti mūsu izlasē un kuru kopējā vērtība bija 1,1 miljards EUR, un tas neļāva Komisijai un mūsu revidentiem izsekot projekta saņēmējus no reģistrācijas līdz maksājumam.

Mēs prezentējām šo ziņojumu Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas, Ārlietu komitejas un Budžeta kontroles komitejas apvienotajā sanāksmē un pēc tam Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Tas tika prezentēts arī Padomes darba grupai par paplašināšanos un valstīm, ar kurām notiek sarunas par pievienošanos ES, kā arī presei.

Šis ziņojums raisīja ievērojamu interesi medijos, īpaši Vācijā, bet arī Dānijā, Austrijā, Benelux un Vidusjūras reģiona valstīs, kā arī ES jautājumiem veltītos medijos.

Gada pārskati

2017. gada pārskats par ES budžeta izpildi

Katru gadu mēs revidējam ES budžeta ieņēmumus un izdevumus un pārbaudām, vai gada pārskati ir ticami un vai ienākumu un izdevumu darījumi ES un dalībvalstu līmenī atbilst finanšu noteikumiem. Turklāt mēs īpaši izvērtējam visas nozīmīgās ES budžeta jomas saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas kategorijām un sniedzam informāciju par budžeta un finanšu pārvaldību, kā arī par darbības rezultātu aspektiem. Mēs arī analizējam kļūdu cēloņus, sniedzam ieteikumus uzlabojumiem un pārbaudām, vai un kā ir ieviesti mūsu iepriekšējie ieteikumi.

Gatavojot Palātas nesenāko gada pārskatu par ES budžetu (par 2017. finanšu gadu), mūsu revidenti atlasīja un pārbaudīja apmēram 700 maksājumus saņēmējiem visās izdevumu jomās. Šo maksājumu kopējā vērtība bija aptuveni 100 miljardi EUR. Tas nozīmē, ka mēs izvērtējām aptuveni 700 dažādu gadījumu, kad ES līdzekļi tika izlietoti, lai atbalstītu svarīgus infrastruktūras projektus, MVU, pētniecības organizācijas, lauksaimniekus, studentus ES dalībvalstīs vai saņēmējus valstīs ārpus Eiropas Savienības.

Šis plašais darbs ir pamatā mūsu sagatavotajai ticamības deklarācijai, ko saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) esam pilnvaroti sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpat kā iepriekšējos gados esam snieguši “tīru atzinumu” par pārskatiem un par ES ieņēmumiem. Turklāt otro gadu pēc kārtas mēs spējam sniegt atzinumu ar iebildēm (nevis negatīvu atzinumu) par ES izdevumiem.

Nozīmīgā daļā revidēto 2017. gada izdevumu kļūdu līmenis nebija būtisks. Turklāt aplēstais kļūdu līmenis 2017. gada maksājumos bija 2,4 %, un tas ir zemāks nekā 2016. gadā (3,1 %) un 2015. gadā (3,8 %).

Galvenajām ES izdevumu jomām aplēstais kļūdu līmenis (2015.–2017. g.)

Mūsu gada pārskata publikācija iezīmē sākumu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kuru īsteno Parlaments un kuras laikā ES likumdevējas un budžeta lēmējiestādes pēc Padomes ieteikuma lemj, vai Komisija un citas struktūras ir apmierinoši pārvaldījušas ES budžetu, un, ja tā ir, tad budžeta izpildi apstiprina.

Mēs prezentējām savu gada pārskatu Parlamenta Budžeta kontroles komitejā (CONT) tā publicēšanas dienā 4. oktobrī un pēc tam arī Parlamenta plenārsēdē, Padomē (Ekonomikas un finanšu padomē) un 14 dalībvalstu parlamentos un valsts iestādēs.

ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne un ERP loceklis Lazaros S. Lazarou prezentē mūsu gada pārskatu Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā 2018. gada novembrī.

Kā teikts mūsu 2018.–2020. gada stratēģijā, mēs speram pirmos soļus virzībā uz grozītu pieeju revīzijai, ko veicam ticamības deklarācijas vajadzībām. Attiecībā uz kohēzijas izdevumiem mēs novērtējām 2014.–2020. gada kontroles un pārliecības iegūšanas sistēmu un Komisijas sagatavotās informāciju par pareizību ticamību. Tas atspoguļo pirmo soli uz ticamības deklarācijas potenciālo pārveidi par apliecinājuma uzdevumu.

Kopējais mērķis grozīt pieeju un pāriet uz atestācijas uzdevumu ir izvirzīts tāpēc, lai vairāk uzmanības varētu veltīt atšķirīgajiem slāņiem Eiropas Komisijas un dalībvalstu iestāžu iekšējos kontroles mehānismos, ko izmanto ES izdevumu pārvaldībai. Tādējādi tas palīdz skaidrāk saskatīt nepilnības, kas palikušas gan Eiropas Komisijas, gan dalībvalstu līmenī, lai mēs varētu sekmēt pārskatatbildību un turpmāk uzlabot ES finanšu pārvaldību. Šo pieeju mēs piemērosim tikai gadījumos, kas atbildīs starptautiskajos revīzijas standartos paredzētajiem nosacījumiem.

Gada pārskats par Eiropas attīstības fondiem

Ar Eiropas attīstības fondiem (EAF) tiek sniegta ES palīdzība attīstības sadarbībai Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna reģiona valstīs un aizjūras zemēs un teritorijās. Šos fondus finansē ES dalībvalstis un ārpus ES vispārējā budžeta tos pārvalda Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka.

Turpmāk izklāstīta pamatinformācija par mūsu revīzijas atzinumu attiecībā uz EAF.

Īpašie gada ziņojumi

Aģentūras un citas struktūras

ES aģentūras atrodas visā Eiropā, un tajās strādā apmēram 11 000 darbinieku. To kopējais 2017. gada budžets, izņemot Vienotā noregulējuma valdi (VNV), bija 3,5 miljardi EUR, un tas atbilst apmēram 2,7 % no ES kopējā budžeta. VNV budžets 2017. gadā bija 6,6 miljardi EUR, un to finansēja no kredītiestāžu iemaksām.

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) no Londonas pārceļas uz Amsterdamu.

2018. gadā mēs nolēmām izklāstīt rezultātus, kas iegūti ES aģentūru finanšu revīzijās, lasītājam draudzīgākā formā. Kaut arī mēs joprojām gatavojām atsevišķas ticamības deklarācijas katrai aģentūrai, mēs izdevām vienu gada pārskatu, kas aptvēra tās visas, ieskaitot kopsavilkuma dokumentu “ES aģentūru īss apraksts”. Turklāt, kā jau katru gadu, mēs publicējām savus gada pārskatus par Eiropas skolām un par VNV, Komisijas un Padomes iespējamām saistībām.

Aģentūru atrašanās vietas dalībvalstīs

* Pēc Apvienotās Karalistes lēmuma izstāties no Eiropas Savienības Padome nolēma 2019. gadā pārvietot EMA un EBI attiecīgi uz Amsterdamu un Parīzi.

Kopuzņēmumi

Kopuzņēmumi ir ES publiskā un privātā sektora partnerības ar nozari, pētniecības grupām un dalībvalstīm, un tiem ir liela nozīme ES pētniecības politikas konkrētu aspektu īstenošanā. Eiropas Komisija ir kopuzņēmumu publiskais dalībnieks, kas pārstāv Eiropas Savienību. Privātie dalībnieki ir dažādi nozaru un pētniecības partneri. Viens no kopuzņēmumu galvenajiem mērķiem ir piesaistīt ieguldījumus no privātajiem nozares un pētniecības dalībniekiem; šajā ziņā kopuzņēmumi sniedz pievienoto vērtību.

Atzinumi

Vēl viens veids, kā mēs sekmējam labāku ES finanšu pārvaldību, ir atzinumi, kurus publicējam par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz jauniem vai pārskatītiem tiesību aktiem. Gadījumos, kad tiesību aktiem būs nozīmīga finanšu ietekme, atzinumi mums jāsniedz saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tos savā darbā galvenokārt izmanto likumdevējas iestādes — Eiropas Parlaments un Padome. Arī pārējās iestādes var lūgt, lai mēs sniedzam atzinumus par konkrētiem jautājumiem, vai arī mēs tos varam sagatavot pēc savas iniciatīvas.

2018. gadā mēs publicējām rekordlielu skaitu – desmit atzinumus par dažādām ES pārvaldības jomām. Tie galvenokārt attiecas uz Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem jaunai daudzgadu finanšu shēmai (DFS), piemēram, par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu un arī par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) efektivitāti un tā sadarbību ar jauno Eiropas Prokuratūru (EPPO), kā arī ES finansējuma saikni ar tiesiskumu un trauksmes cēlēju aizsardzību.

Uzmanības centrā: atzinums par KLP reformu

Kad Eiropas Komisija publicēja tiesību aktu priekšlikumu jaunai KLP pēc 2020. gada, tā uzsvēra, ka vides un klimata mērķiem jānosaka augsta prioritāte.

Savā atzinumā par KLP reformu mēs tomēr atzīmējam, ka daudzas no ierosinātās politikas iespējām ir ļoti līdzīgas pašreizējai KLP. Konkrēti, lielākā daļa budžeta joprojām būs tiešie maksājumi lauksaimniekiem, pamatojoties uz to, cik hektāru zemes tiem ir īpašumā vai tiek izmantota. Mēs arī konstatējām, ka šis instruments nebija ne pats efektīvākais veids dzīvotspējīgu ienākumu atbalstam, ne tam, kā risināt daudzās ar vidi saistītās problēmas. Mēs arī uzskatām, ka Komisijas aplēse par KLP ieguldījumu ES klimata pārmaiņu mērķos ir izrādījusies nereāla un nākamās KLP plāniem ir jābūt zaļākiem, tiem vairāk jābalstās darbības rezultātos un jānodrošina labāka pārskatatbildība.

Tāpat kā ar saviem ziņojumiem mēs ar šo atzinumu iepazīstinājām Eiropas Parlamenta komitejas, īpaši Lauksaimniecības komiteju un Budžeta kontroles komiteju, Padomi, nozares ieinteresētās personas no vides un lauksaimniecības jomas un presi.

Tematiskie apskati: vispārējā stāvokļa apskati, informatīvie apskati un ātrie stāvokļa apskati

Vispārējā stāvokļa apskati

2018. gadā mēs sagatavojām divus vispārējā stāvokļa apskatus. Pirmajā, kas attiecās uz ES tiesību aktu īstenošanu praksē, mēs uzstājām uz to, ka Komisijai ir stingrāk jāuzrauga tas, kā dalībvalstis piemēro ES tiesību aktus. Otrs bija par mobilitāti un transportu, ko mēs atzinām par Eiropas integrācijas stūrakmeni. Tomēr mēs paudām bažas, ka investīcijas atpaliek, jo samazinātās investīcijas transporta infrastruktūrā ir aizkavējušas ES transporta tīkla modernizāciju.

Informatīvie apskati

2018. gadā mēs izdevām sešus informatīvos apskatus, piecus par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz nākotnes DFS un vienu par migrantu integrāciju Eiropas Savienībā. Savās piezīmēs par DFS esam īpaši pievērsušies ierosinātajam ES izdevumu prioritāšu noteikšanas procesam, ES budžeta elastībai, virzībai uz darbības rezultātiem un administratīvai vienkāršošanai, kā arī pārskatatbildības un revīzijas kārtībai.

Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas centienus modernizēt ES budžetu laikposmam pēc 2020. gada, tomēr mēs arī norādām uz dažiem potenciāliem riskiem, konstatējam vairākus trūkumus un ierosinām konkrētus uzlabojumus. Mēs uzstājām, ka parlamentārā uzraudzība jābalsta uz stabilu pārskatatbildības kārtību, un ierosinājām vienmēr iecelt ERP par ārējo revidentu visām struktūrām, ko izveido Eiropas Savienība.

Ātrie stāvokļa apskati

2018. gadā mēs izdevām vienu ātro stāvokļa apskatu par kohēziju, un tajā secinājām, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa ir pakļauta kļūdu riskam un ne vienmēr liecina par ES līdzekļu optimālu izlietojumu. Mēs nostāja bija tāda, ka pēc 2020. gada publiskā sektora struktūrām vairs nebūtu jāsaņem atlīdzības maksājums par PVN, kas attiecas uz ES līdzfinansētiem izdevumiem.

Nozīmīgi notikumi

2018. gadā mēs rīkojām vairākus pasākumus un piedalījāmies pasākumos, lai izplatītu savu nostāju par to, kā sekmēt pārskatatbildību un pārredzamību un kā uzlabot ES finanšu pārvaldību.

Konference par finanšu instrumentiem

2018. gada janvārī kopā ar Lietuvas Finanšu ministriju mēs sarīkojām kopīgu augsta līmeņa konferenci Viļņā par finanšu instrumentu izmantošanu. Šī konference veidoja platformu viedokļu un ideju apmaiņai starp augsta līmeņa ekspertiem, praktiķiem un citām publiskā un privātā sektora ieinteresētajām personām no ES un Lietuvas iestādēm.

Simpozijs par parlamentu publisko finansēšanu

2018. gada martā mēs savās telpās uzņēmām divu dienu starptautisku simpoziju par Eiropas parlamentu publisko finansēšanu. Simpozija mērķis bija apspriest to autonomiju un iepazīt Eiropas valstu budžeta sistēmas.

Pasaules revīzijas līderu forums (GALF)

2018. gada aprīlī mēs uzņēmām GALF piekto sanāksmi, kurā sapulcējās augstāko revīzijas iestāžu vadītāji un pārstāvji no visas pasaules. Diskusiju centrā bija lietderības revīziju prakse un ierobežojumi politiskā kontekstā, kā arī problēmas un iespējas saistībā ar revīzijas konstatējumu paziņošanu digitalizētā pasaulē.

GALF piektā sanāksme, kurā sapulcējās vairāk nekā 20 augstāko revīzijas iestāžu vadītāji, notika Eiropas Revīzijas palātā 2018. gada aprīlī.

Eiropas diena – ES atvērto durvju dienas

2018. gada maijā mēs piedalījāmies Eiropas dienas pasākumos Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā. Revidenti pie mūsu stendiem informēja apmeklētājus par Palātas uzdevumu un darbu un sniedza nepastarpinātu stāstījumu par to, kā notiek revīzijas. Mēs turpināsim organizēt ERP atvērto durvju dienas un piedalīsimies publiskos pasākumos, lai iedzīvotāji uzzinātu par mums.

Simpozijs par labu valsts pārvaldi

2018. gada septembrī mēs piedalījāmies simpozijā par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un valsts pārvaldi; simpozija nosaukums bija Laba valsts pārvalde un ieguvumi pilsoņiem – parlamentāro kontroles struktūru loma, un to organizēja Austrijas augstākā revīzijas iestāde, INTOSAI sekretariāts un Austrijas Ombuds.

Konference par ES tiesību aktu piemērošanu

2018. gada septembrī mēs rīkojām konferenci par ES tiesību aktu piemērošanu, kurā spriedām par vajadzību pēc pārredzamības, pārskatatbildības un revīzijas, par ko jau bija rakstīts mūsu vispārējā stāvokļa apskatā par ES tiesību aktu īstenošanu praksē. Šis pasākums notika Reģionu komitejā Briselē.

Konference par e-komerciju un nodokļiem

2018. gada oktobrī mēs rīkojām konferenci par e-komerciju un nodokļiem digitalizācijas laikmetā. Oratori un diskusiju dalībnieki runāja par to, kādi ir pašreizējā PVN iekasēšanas modeļa riski e-komercijā, un ierosināja alternatīvus taksācijas modeļus, izmantojot modernu tehnoloģiju, piemēram, blokķēdi.

Konference par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI)

2018. gada novembrī mēs piedalījāmies EAAPI astotajā ikgadējā konferencē Frankfurtē. Konference sapulcināja vairāk nekā 400 cilvēku no finanšu pakalpojumu nozares, akadēmiskajām aprindām, patērētāju organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem, starptautiskajām organizācijām, ES struktūrām un valsts iestādēm. Mēs iepazīstinājām ar savu revīzijas darbu saistībā ar uzraudzību un finanšu stabilitāti Eiropas apdrošināšanas nozarē, par ko rakstījām 2018. gada īpašajā ziņojumā par EAAPI.

COP24

2018. gada decembrī mēs piedalījāmies ANO klimata konferencē (COP24) Katovicē. Mēs iepazīstinājām ar savu revīzijas darbu par gaisa kvalitāti un tās ietekmi un klimata pārmaiņām un otrādi, kā arī apspriedām pārtuksnešošanās un zemes degradācijas problēmas Eiropas Savienībā. Abi jautājumi tika aplūkoti īpašajos ziņojumos, kurus publicējām 2018. gadā.

ERP loceklis Janusz Wojciechowski prezentē mūsu īpašo ziņojumu par gaisa kvalitāti Katovicē 2018. gada decembrī.

Atpakaļ uz skolu

Visu gadu mūsu darbinieki piedalījās ES iestāžu programmā “Atpakaļ uz skolu”. 17 no mūsu darbiniekiem apmeklēja savas vidusskolas septiņās dalībvalstīs un informēja skolēnus par Eiropas Savienību, mūsu iestādes lomu un iespējām studēt Eiropas Savienībā un strādāt ES iestādēs. 

Attiecības ar ieinteresētajām personām iestādēs

Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un valstu parlamentiem, jo mūsu darba ietekme ir lielā mērā atkarīga no tā, kā tie izmanto mūsu revīziju rezultātus un ieteikumus.

Eiropas Parlaments

ERP locekļi un revidentu grupas tiek regulāri aicinātas iepazīstināt ar mūsu konstatējumiem un ieteikumiem Parlamenta Budžeta kontroles komiteju kā arī citas Parlamenta komitejas un struktūras. 2018. gadā mēs iepazīstinājām Parlamentu ar 33 īpašajiem ziņojumiem, četriem atzinumiem un sešiem tematiskajiem apskatiem. Kopā mēs piedalījāmies 74 sanāksmēs ar Budžeta kontroles komiteju (2017. gadā: 60 sanāksmēs) un 38 sanāksmēs ar 13 citām Parlamenta komitejām un darba struktūrām, kā arī ar parlamentāro grupu.

Apvienotā ikgadējā ERP un Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas sanāksme notika 2018. gada februārī. 2018. gada aprīlī ERP priekšsēdētājs Klaus Heiner Lehne piedalījās Parlamenta plenārsēdes debatēs par 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. 2018. gada oktobrī viņš prezentēja mūsu 2017. gada pārskatu attiecīgi Parlamenta Budžeta kontroles komitejā un plenārsēdē.

Padome

2018. gadā mēs piedalījāmies 21 sanāksmē ar Budžeta komiteju, kas ir mūsu galvenais starpnieks Padomē. Turklāt tika sniegtas 44 prezentācijas citām attiecīgām Padomes sagatavošanas struktūrām (2017. gadā: 27). Kopā 2018. gadā mēs iepazīstinājām Padomi ar 37 īpašajiem ziņojumiem, četriem atzinumiem un trim tematiskajiem apskatiem (2017. gadā: 27).

2018. gada janvārī, kad Bulgārija bija Padomes prezidentvalsts, ERP priekšsēdētājs Klaus Heiner Lehne tikās ar Bulgārijas finanšu ministra vietnieku, lai apspriestu attiecīgus revīzijas konstatējumus saistībā ar 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

2018. gada martā ERP priekšsēdētājs Klaus Heiner Lehne un ERP loceklis Neven Mates, kura pārziņā bija īpašais ziņojums par Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, prezentēja šo ziņojumu ES finanšu ministriem ECOFIN sanāksmē. Pirmo reizi kāds īpašais ziņojums tika prezentēts ES finanšu ministru ECOFIN padomē.

ERP priekšsēdētājs Klaus Heiner Lehne arī prezentēja mūsu 2017. gada pārskatu ECOFIN sanāksmē novembrī, kad Austrija bija Padomes prezidentvalsts. Pirms šīs sanāksmes viņš tikās ar Austrijas federālo finanšu ministru, kurš bija ECOFIN priekšsēdētājs, un ar Rumānijas publisko finanšu ministru (Rumānija kļuva par Padomes prezidentvalsti 2019. gada sākumā) un apsprieda mūsu 2017. gada pārskatu un attiecīgo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, kā arī informēja par citām svarīgām ERP darba jomām.

Dalībvalstu valdības un parlamenti

Gada gaitā ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne apmeklēja vairākas ES dalībvalstis – Austriju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Īriju un Rumāniju, kur tikās ar augsta līmeņa valdības pārstāvjiem. Šīs tikšanās reizēm tika apvienotas ar piedalīšanos oficiālā valsts pasākumā vai augsta līmeņa konferencē.

Turklāt Palātas locekļi prezentēja mūsu 2017. gada pārskatu 14 dalībvalstu parlamentos un/vai citās valsts iestādēs. Turklāt mēs ieguldījām papildu pūles, lai prezentētu dažus mūsu īpašos ziņojumus attiecīgām valstu parlamentu komitejām. Valstu parlamentu pārstāvju delegācijas arī ik pa laikam apmeklē mūsu iestādi, un mēs meklējam veidus, kā turpmāk stiprināt mūsu sadarbību ar valstu parlamentiem.

ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne un ERP loceklis
George Pufan tiekas ar Rumānijas prezidentu
Klaus Iohannis Bukarestē 2018. gada oktobrī.  

Sadarbība ar augstākajām revīzijas iestādēm (ARI)

ES dalībvalstu augstākās revīzijas iestādes

Mūsu sadarbība ar ES augstākajām revīzijas iestādēm galvenokārt notiek Kontaktkomitejā, ko veido ES augstāko revīzijas iestāžu vadītāji. 2018. gada oktobrī mēs aktīvi piedalījāmies ikgadējā Kontaktkomitejas sanāksmē, kuru rīkoja un vadīja Horvātijas ARI. Galvenās diskusijas bija par mijiedarbību ar iedzīvotājiem un augstāko revīzijas iestāžu atvēršanu.

ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne uzrunā ES augstāko revīzijas iestāžu vadītājus ikgadējā Kontaktkomitejas sanāksmē Dubrovnikā (Horvātijā) 2018. gada oktobrī.

2018. gada novembrī kopā ar 28 ES augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem mēs aicinājām valstu valstības un parlamentus, kā arī Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju novērst nepilnības pārskatatbildībā un ES banku uzraudzības revīzijas kārtībā.

Turklāt mēs sniedzām ieguldījumu un piedalījāmies vairākās Kontaktkomitejas darba struktūrās, tādās kā Darba grupa pasākumiem, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokli, Fiskālās politikas tīkls, Tīkls saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” revīziju un Darba grupa Eiropas banku savienības jautājumos, kā arī citos pasākumos publiskā sektora finanšu pārskatu un publiskā iepirkuma revīzijas jomā.

Mēs arī koordinējām Kontaktkomitejas pirmā revīzijas kompendija sagatavošanu (Jauniešu bezdarbs un integrācija darba tirgū), pamatojoties uz revīzijas ziņojumiem, kurus 14 ES augstākās revīzijas iestādes sagatavojušas laikā no 2013. līdz 2017. gadam. Kompendijs ir jauna veida publikācija, kuras nolūks ir aktīvāk darīt zināmas revīzijas atziņas Kontaktkomitejas darbā ieinteresētajām personām un plašākai sabiedrībai.

INTOSAI un EUROSAI

2018. gadā mēs turpinājām aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu Augstāko revīzijas iestāžu starptautiskās organizācijas (INTOSAI) darbībās, galvenokārt ar mūsu locekli Profesionālo standartu komitejas priekšsēdētāja vietnieces (kopš 2016. gada decembra) un finanšu revīzijas un uzskaites, atbilstības revīzijas un lietderības revīzijas apakškomiteju locekles amatos. Mēs arī aktīvi piedalījāmies citās INTOSAI darba struktūrās, īpaši INTOSAI Apakškomitejā par salīdzinošo izvērtēšanu, Darba grupā par revīziju vides jomā, Darba grupā par finanšu modernizēšanu un regulējuma reformu un Darba grupā par INTOSAI revidentu profesionalizāciju.

Turklāt mēs aktīvi iesaistījāmies Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI), kas ir INTOSAI Eiropas reģionālā grupa, darbībās, īpaši Darba grupā par revīziju vides jomā, Darba grupā par informācijas tehnoloģijām un Darba grupā par revīziju un ētiku, kā arī vairākos teorētiskos un praktiskos semināros.

ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu augstākās revīzijas iestādes

Mēs arī atbalstām ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu (Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas¹, Melnkalnes, Ziemeļmaķedonijas, Serbijas un Turcijas) augstākās revīzijas iestādes, galvenokārt izmantojot Kontaktkomitejai līdzīgu sadarbības tīklu un atbalstot ESAO koordinētās darbības. 2018. gadā septiņi revidenti no šā augstāko revīzijas iestāžu tīkla piedalījās mūsu stažēšanās programmā. Mēs arī esam snieguši aktīvu ieguldījumu šā tīkla sanāksmēs un darbībās, kas veltītas tādiem jautājumiem kā finanšu revīzija un IT revīzija.

¹ Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Mūsu iestādes pārvaldība

Locekļu kolēģija

Locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un tas ir pagarināms. Viņi pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Pirms stāšanās amatā viņi par to dod zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.

Kolēģijā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Pēc tam, kad locekli ir izvirzījusi attiecīgās valsts valdība, to ieceļ ES Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. ERP nepiedalās locekļu izvirzīšanā vai iecelšanā.

2018. gadā Padome iecēla četrus jaunus ERP locekļus:

• Eva Lindström (Zviedrija), Tony Murphy (Īrija) un Hannu Takkula (Somija) no 2018. gada 1. marta un Annemie Turtelboom (Beļģija) no 2018 gada 1. maija;

Padome arī pagarināja amata pilnvaras pieciem sākotnējiem locekļiem:

• Pietro Russo (Itālija), Baudilio Tomé Muguruza (Spānija), Bettina Jakobsen (Dānija) un João Figueiredo (Portugāle) līdz 2024. gada 29. februārim un Iliana Ivanova (Bulgārija) līdz 2024. gada 31. decembrim.

2018. gadā ERP kolēģija sapulcējās 18 reizes (2017. gadā: 21 reizi).

ERP locekļu kolēģijas sanāksme Luksemburgā 2019. gada 28. februārī.

Priekšsēdētājs

Locekļi ievēl priekšsēdētāju no sava vidus uz atjaunojamu trīs gadu pilnvaru termiņu. Priekšsēdētājs ir pirmais starp vienlīdzīgiem (primus inter pares). Priekšsēdētājs atbild par iestādes kopējo stratēģiju, plānošanu un darbības rezultātu pārvaldību, komunikāciju un attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem, juridiskiem jautājumiem un iekšējo revīziju. Viņš arī pārstāv iestādi ārējās attiecībās. Klaus-Heiner Lehne priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts 2016. gada septembrī.

ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne uzrunā ERP locekļu kolēģijas un komisāru kolēģijas ikgadējo sanāksmi 2018. gada februārī Luksemburgā.

Priekšsēdētājs un locekļi

Revīzijas apakšpalātas un komitejas

Locekļi ir norīkoti kādā no piecām revīzijas apakšpalātām, kas sagatavo un pieņem lielāko daļu revīzijas ziņojumu, apskatu un atzinumu. Katras ERP apakšpalātas darba pamatā ir kāda ES politikas virziena tēma. Apakšpalātas vada vecākais loceklis, kuru konkrētās apakšpalātas locekļi ievēl no sava vidus. Katrs Palātas loceklis atbild par saviem revīzijas uzdevumiem un viņam palīdz locekļa privātais birojs. Revīzijas darbu veic profesionāli revidenti, kas strādā revīzijas apakšpalātu direkcijās.

2018. gada decembrī piecu apakšpalātu vecākie locekļi bija Nikolaos Milionis, Iliana Ivanova, Bettina Jakobsen, Neven Mates un Lazaros S. Lazarou. Danièle Lamarque vadīja Revīzijas kvalitātes kontroles komiteju, Oscar Herics vadīja mūsu Ētikas komiteju un Samo Jereb – mūsu Revīzijas komiteju, bet Rimantas Šadžius bija atbildīgs par attiecībām ar citām iestādēm.

Lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem pieņem administratīvā komiteja un – attiecīgā gadījumā – locekļu kolēģija, kuras abas vada priekšsēdētājs.

ERP ir desmit direkcijas dažādās tās darba jomās: piecas ir piesaistītas revīzijas apakšpalātām, viena – revīzijas kvalitātes kontrolei, viena – priekšsēdētājam un trīs – ģenerālsekretāram.

Secretary-General and Directors

Darbības rezultātu novērtēšana

Kopš 2008. gada mēs esam piemērojuši galvenos darbības rezultātu rādītājus (GDR), lai informētu Palātas vadību par to, kāda ir virzība uz mērķu sasniegšanu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un lai informētu ieinteresētās personas par mūsu darbības rezultātiem. Izstrādājot ERP 2018.–2020. gada stratēģiju, mēs arī atjauninājām GDR kopumu šim periodam. Līdz ar to 2018. gads ir pirmais gads, kad varam ziņot par šiem rādītājiem.

Piecu GDR kopums sniedz plašu priekšstatu par to, kādi ir mūsu organizācijas darbības rezultāti attiecībā uz mūsu darba izplatīšanu, ietekmi un uztveri.

• 1. GDR - Mūsu ieteikumu izpilde
• 2. GDR - Ieinteresēto personu atsauksmes par mūsu darbu
• 3. GDR - Mūsu vizītes Eiropas Parlamentā, Padomē un valstu parlamentos
• 4. GDR - Publicēto īpašo ziņojumu (un līdzīgu produktu) skaits
• 5. GDR - Mūsu atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos

Publicēto īpašo ziņojumu un līdzīgu produktu skaits

Mēs uzraugām gada gaitā publicēto ziņojumu skaitu un laika grafiku. Tas ļauj spriest par mūsu plānošanas precizitāti.

2018. gadā mēs publicējām 44 ziņojumus (35 īpašos ziņojumus, sešus informatīvos apskatus, divus vispārējā stāvokļa apskatus un vienu ātro stāvokļa apskatu) salīdzinājumā ar 47 šajā gadā plānotajiem ziņojumiem. Mēs sagatavojām desmit atzinumus papildus atlasītajām revīzijām, kas bija plānotas mūsu darba programmā.

Īpašie ziņojumu un līdzīgi produkti

Vizītes Eiropas Parlamentā, ES Padomē un valstu parlamentos

Lielākā daļa mūsu revīzijas ziņojumu tiek prezentēta attiecīgās Eiropas Parlamenta komitejās un Eiropas Savienības Padomē. Turklāt lielākā daļa ERP locekļu iepazīstina ar mūsu gada pārskatiem savas dalībvalsts parlamentu.

2018. gadā ERP pārstāvji apmeklēja Eiropas Parlamentu 133 reizes (2017. gadā: 91 reizi), Padomi – 65 reizes (2017. gadā: 47 reizes), bet valstu parlamentus – 50 reizes (2017. gadā: 19 reizes). Tas ir ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar 2017. gadu.

ERP vizītes 2018. gadā: Eiropas Parlamentā, Padomē un valstu parlamentos

Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos

2018. gadā mēs paplašinājām kontaktus ar presi un citām ieinteresētajām personām, kas nav iestādes, kā arī popularizējām savu darbību sociālajos medijos. Mēs

• izdevām 76 preses relīzes ES 23 valodās (2017. gadā: 57); un
• sarīkojām 20 preses konferences Briselē (2017. gadā: 16), tostarp nozares un valsts preses konferences par gada pārskatu.

Mēs arī sarīkojām apmeklējumus uz vietas žurnālistiem, kas strādā Briselē un dalībvalstīs, un sniedzām preses konferences par atsevišķiem ziņojumiem nozares ieinteresētajām personām, NVO un domnīcām.

Žurnālisti no dalībvalstīm preses apmeklējumā uz vietas, 2018. gada novembrī Luksemburgā.

Mēs uzraugām, kā mūsu darbs un iestāde tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, un tas var atšķirties atkarībā no ziņojuma tēmas un sarežģītības. Vienlaikus mums arī jāatzīst, kā ārēji faktori var spēcīgi ietekmēt mediju interesi par mūsu publikācijām. Piemēram, ja mūsu ziņojuma publikācijas datums sakrīt ar nozīmīgu notikumu vai politikas sasniegumu, tas var būtiski palielināt sabiedrības interesi par šo tēmu.

Kopējais atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos ir gandrīz trīskāršojies – no aptuveni 15 500 tiešsaistes rakstu un pieminēšanas sociālajos medijos 2017. gadā līdz vairāk nekā 44 000 gadījumu 2018. gadā. 2018. gadā sociālo mediju ieraksti no ERP oficiālajiem profiliem par mūsu publikācijām tika parādīti aptuveni 11 miljonus reižu, kas ir gandrīz 18 reizes vairāk nekā 2017. gadā.

Tādos aspektos kā komunikācija un atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos īpašie ziņojumi pašlaik viennozīmīgi ir mūsu vadošais produkts. 12 no galvenajām 15 publikācijām 2018. gadā bija īpašie ziņojumi.

2018. gadā bija vairāk nekā 11 000 tiešsaistes rakstu par mūsu īpašajiem ziņojumiem, un tas vairāk nekā divreiz pārsniedz rakstu skaitu 2017. gadā. To var salīdzināt ar 1500 tiešsaistes rakstiem 2013. gadā, kad sākām uzraudzīt atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.

Tajā pašā laikā par 60 % arī palielinājies vidējais katra īpašā ziņojuma atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos salīdzinājumā ar 2017. gadu. Tas nozīmē, ka mūsu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos palielināja ne tikai lielāks skaits ziņojumu, bet arī lielāka interese par mūsu publikācijām.

Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos: gada pārskati, īpašie ziņojumi un ERP kopumā

2018. gadā visvairāk plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļoti īpašie ziņojumi par Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīklu, par Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāti, īstenojot banku krīzes vadību, un par bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā.

Mums ir pieci profili sociālajos medijos:

* Mūsu ziņu parādīšanas skaits.

Gada gaitā mēs esam pieredzējuši to, ka mūsu attēlojums un iesaiste sociālajos medijos eksponenciāli pieaug – īpaši Facebook, Twitter un LinkedIn. Tie ir kļuvuši par mūsu komunikācijas darba neatņemamu daļu un ļauj mums tieši mijiedarboties ar cilvēkiem. Ir palielinājies mūsu sekotāju skaits un tas, cik reižu mūsu ieraksti ir parādīti (t. i., mūsu “parādīšana”).

Palātas darba ietekme un uztvere

Sava darba ietekmi un uztveri mēs vērtējam, pamatojoties uz ieinteresēto personu aptaujām un uz pēcpārbaudēm par ES finanšu pārvaldības uzlabošanai sniegto ieteikumu izpildi.

2018. gada sākumā mēs lūdzām ieinteresētās personas (no Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas, ES aģentūrām, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām, dalībvalstu aģentūrām un augstākajām revīzijas iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, augstskolām, plašsaziņas līdzekļiem un citām personām) sniegt atsauksmes par mūsu ziņojumu noderību un iespējamo ietekmi. Mēs darām to attiecībā uz atlasītu īpašo ziņojumu un apskatu skaitu, kā arī attiecībā uz gada pārskatiem, izmantojot anonīmas elektroniskas aptaujas, ko nosūtām visiem tiem, kas iepriekš ir saņēmuši šo ziņojumu kopiju. Šī aptauja arī ļauj ieinteresētajām personām sniegt kvalitatīvu atgriezenisko saikni par ziņojumiem un sagatavot vispārējus ierosinājumus attiecībā uz ERP darbu.

Kopumā 87 % respondentu uzskata, ka mūsu ziņojumi noder viņu darbā, un 78 % uzskata, ka tiem ir ietekme.

Iepriekšējo ieteikumu īstenošanas pārbaude

2018. gadā par pamatu šim rādītājam mēs sākām izmantot pēcpārbaudes, ko veic mūsu revidenti, nevis Eiropas Komisijas vadības apliecinājumus. Attiecībā uz 2018. gadu mēs analizējām ieteikumus, kas sniegti 2014. gada pārskatā un īpašajos ziņojumos.

Šī analīze rāda, ka 74 % no ieteikumiem, kurus sniedzām 2014. gada pārskatā, un 94 % no ieteikumiem mūsu 2014. gada īpašajos ziņojumos ir īstenoti pilnībā vai lielākajā daļā aspektu, vai arī dažos aspektos.

ERP ieteikumu īstenošana pēc to sniegšanas gada

Mūsu pārskatatbildība

Finanšu informācija

Mūsu iestāde saņem finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta administratīvajiem izdevumiem.

2018. gadā mūsu budžets bija aptuveni 146 miljoni EUR. Tas atbilst mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem un aptuveni 1,5 % no ES kopējiem administratīvajiem izdevumiem. 2018. gadā tika izlietoti 96 % budžeta.

2018. gada budžeta izpilde

2019. gada budžets

2019. gada budžets ir par 0,6 % lielāks nekā 2018. gada budžets.

Iekšējā un ārējā revīzija

Iekšējā revīzija

Iekšējās revīzijas dienests (IRD) konsultē Palātu par risku pārvaldību. Tas sniedz neatkarīgu, objektīvu pārliecību un konsultatīvos pakalpojumus, kuru mērķis ir dot pievienoto vērtību un uzlabotu organizācijas darbības. Iekšējās revīzijas dienests ziņo Iekšējās revīzijas komitejai, kurā ir trīs Palātas locekļi un ārējs eksperts. Komiteja regulāri uzrauga IRD ikgadējā darba programmā noteikto dažādo uzdevumu izpildes gaitu un nodrošina dienesta neatkarību.

2018. gadā IRD revidēja mūsu iestādes kiberdrošības sistēmas un būvdarbus saistībā ar perimetra drošību. Tas arī izvērtēja riska mūsu pārvaldības politikas ieviešanu un kredītrīkotāju sagatavotās ikgadējās deklarācijas. Turklāt tas uzraudzīja savu iepriekšējo ieteikumu izpildi, nodrošinot saskaņoto darbības plānu īstenošanu.

2018. gadā IRD revīzijas neatklāja nekādus trūkumus, kuru apmēra dēļ būtu nopietni jāapšauba to iekšējo kontroles sistēmu uzticamība, kuras kredītrīkotājs ieviesis, lai nodrošinātu ERP finanšu operāciju likumību un pareizību.

Mēs katru gadu ziņojam Eiropas Parlamentam un Padomei par iekšējās revīzijas dienesta darbības rezultātiem.

Ārējā revīzija

Mūsu gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents. Tas ir svarīgs aspekts, kas nodrošina to, ka mūsu iestāde attiecībā uz sevi piemēro tos pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kurus piemērojam revidējamajām vienībām. Mūsu ārējā revidenta PricewaterhouseCoopers Sàrl ziņojums par Eiropas Revīzijas palātas 2017. finanšu gada pārskatiem tika publicēts 2018. gada 17. maijā.

Mūsu ārējā revidenta atzinumi par 2017. finanšu gadu

Budžeta izpildes apstiprinājums

Palātai piemēro budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru tāpat kā pārējām ES iestādēm. 2018. gada aprīlī Eiropas Parlaments paziņoja Palātas ģenerālsekretāram, ka ERP budžeta izpilde attiecībā uz 2016. finanšu gadu ir apstiprināta. Tāpat kā katru gadu mēs esam rūpīgi izanalizējuši visus jautājumus, kas radās budžeta izpildes apstiprināšanas laikā saistībā ar mūsu revīzijas un pārvaldības pienākumiem, un esam attiecīgi rīkojušies un izsmeļoši ziņojuši Eiropas Parlamentam par turpmākajiem pasākumiem.

2019. gada 26. martā Eiropas Parlaments paziņoja Palātas ģenerālsekretāram, ka mūsu budžeta izpilde attiecībā uz 2017. gadu ir apstiprināta. Tas nozīmē, ka mūsu pārskati par 2017. gadu ir noskaidroti (t. i., slēgti un apstiprināti).

Salīdzinošās izvērtēšanas

Salīdzinošās izvērtēšanas ietver neatkarīgu un pārredzamu novērtēšanu, ko veic citu augstāko revīzijas iestāžu īpašas vienības. Katra savstarpējā izvērtēšanā iesaistītā ARI, to veicot, turpina respektēt otras ARI neatkarību.

2018. gadā mēs lūdzām Igaunijas (galvenajai ARI), Dānijas, Nīderlandes un ASV augstākajām revīzijas iestādēm izvērtēt, kāda ir mūsu starpposma virzība uz stratēģisko mērķu sasniegšanu 2018.–2020. gada periodā un vai pasākumi, kas līdz šim veikti stratēģijas īstenošanai, ļaus sasniegt vēlamo ietekmi. Salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu ir plānots publicēt 2019. gadā.

Tajā pašā laikā mēs sākām sagatavošanās darbu, lai sadarbībā ar Polijas un Apvienotās Karalistes augstākajām revīzijas iestādēm veiktu Lietuvas ARI salīdzinošo izvērtēšanu. Šīs salīdzinošās izvērtēšanas galvenais mērķis būs vērtēt, vai Lietuvas ARI revīzijas pieeja atbilst starptautiskajiem standartiem.

2018. gadā mēs arī pasūtījām ārēju un neatkarīgu sava ētiskā satvara novērtējumu. Šo izvērtēšanu veic Polijas un Horvātijas augstākās revīzijas iestādes. Ziņojums gaidāms 2019. gadā.

Pilnvarotā kredītrīkotāja paziņojums

Es, apakšā parakstījies Eiropas Savienības Revīzijas palātas ģenerālsekretārs, kā pilnvarotais kredītrīkotājs

• paziņoju, ka šajā ziņojumā iekļautā informācija ir patiesa un precīza, un
• apliecinu, ka man ir pamatota pārliecība par to, ka
• šajā ziņojumā aprakstītajām darbībām piešķirtie resursi ir izlietoti tiem paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem,
• ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas attiecībā uz pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību un nodrošina pienācīgu rīcību gadījumā, kad ir izteikta apsūdzība krāpšanā vai kad ir aizdomas par krāpšanu, un
• kontroles mehānismu izmaksas un ieguvumi ir samērīgi.

Šī pārliecība balstās uz manu spriedumu un informāciju, kas ir manā rīcībā, proti, uz pastarpināti pilnvaroto kredītrīkotāju ziņojumiem un deklarācijām, uz iekšējā revidenta ziņojumiem un uz ārējā revidenta ziņojumiem par iepriekšējiem finanšu gadiem.

Apliecinu, ka man nav zināms nekas tāds, kas šeit nav paziņots, bet kas varētu kaitēt iestādes interesēm.

Luksemburgā, 2019. gada 28. martā

Eduardo Ruiz García
ģenerālsekretārs