ES palīdzība Mjanmai/Birmai
Par ziņojumu Mēs pārbaudījām ES attīstības atbalstu Mjanmai/Birmai un secinājām, ka tas bija daļēji efektīvs. ES uzņēmās vadošo lomu, atbalstot attīstības prioritātes, un valstij piešķīra ievērojamu finansējumu. Tomēr mēs ziņojam par trūkumiem Komisijas veiktajā vajadzību novērtēšanā un ES palīdzības īstenošanā.
Pamatojoties uz šajā ziņojumā sniegtajiem apsvērumiem, Palāta formulē vairākus ieteikumus, kas paredzēti, lai uzlabotu attīstības palīdzības pārvaldību.
Kopsavilkums
IRevīzijas laikā Mjanma/Birma atradās svarīgas un grūtas politiskās un ekonomiskās pārejas procesā. Attīstības centienus kavēja tādi faktori kā dabas katastrofas, etniskie konflikti un vietējo dalībnieku un iestāžu ierobežotās spējas.
IIMēs pētījām, vai ES atbalsts Mjanmai/Birmai bija efektīvs. Šim nolūkam revīzijā tika aplūkots jautājums, vai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Komisija atbalstīja skaidri noteiktas attīstības prioritātes. Tajā tika arī novērtēta Komisijas veiktā ES attīstības palīdzības pārvaldība un noskaidrots, vai tika sasniegti ES attīstības atbalsta mērķi. Revīzija tika vērsta uz izdevumiem, par kuriem pēc civilās valdības izveides 2011. gadā saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI) no 2012. gada līdz 2016. gadam tika uzņemtas saistības. Kopumā 2012.–2020. gadam ES ir piešķīrusi gandrīz miljardu EUR.
IIIMēs secinājām, ka ES attīstības atbalsts šai valstij bija daļēji efektīvs. ES uzņēmās svarīgu vadošo lomu, atbalstot attīstības prioritātes, un valstij piešķīra ievērojamu finansējumu. Sarežģītos apstākļos, kad nebija skaidrības par institucionālo struktūru, miera procesa virzību un reformu gaitu, ES aktīvi reaģēja uz valsts vajadzībām. Tomēr mēs ziņojam par trūkumiem Komisijas veiktajā vajadzību novērtēšanā un ES palīdzības īstenošanā.
IVKomisijas lēmums koncentrēties uz četrām nozarēm neatbilda 2011. gada Pārmaiņu programmai, un netika novērtēta ES delegācijas spēja tikt galā ar lielo darba slodzi. Komisija pietiekami nenovērtēja ģeogrāfiskās prioritātes valstī. Apsverot prioritātes, netika ņemta vērā iekšzemes ieņēmumu mobilizēšana, lai gan tas ir Mjanmas attīstībai svarīgs faktors. ES un atsevišķu dalībvalstu kopīgā plānošana saskaņā ar kopīgās plānošanas stratēģiju 2014.–2016. gadam bija pozitīvs solis.
VES attīstības palīdzības pārvaldība bija kopumā apmierinoša. Darbības tika vērstas uz valsts attīstības prioritātēm, bet bija kavējumi. Komisijas palīdzības veida izvēle bija pamatota. Tomēr katrai nozarei un darbībai piešķirtā finansējuma apjoma pamatojums netika dokumentēts. Aizkavējās arī īstenošana, jo 2016. gada rīcības programma (GRP) nekad netika pieņemta.
VIANO pārvaldīto trasta fondu programmu īstenošanu ietekmēja kavējumi un lēna programmu darbību budžeta līdzekļu apguve. Šie fondi ir uzkrājuši lielus naudas atlikumus, bet Komisija nav nodrošinājusi no ES ieguldījuma nopelnīto procentu saglabāšanu finansētajām darbībām. ES un ANO līgumos paredzēto izmaksu kontroles noteikumu ietekme bija maza.
VIILaikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam Komisija plaši izmantoja krīzes deklarācijas noteikumus, lai noslēgtu līgumus tieši ar īstenošanas partneriem. Atceļot prasību par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, mazinājās atlases procedūras pārredzamība un radās risks, ka tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt projektu izmaksu lietderību.
VIIIAtšķīrās tas, cik lielā mērā tika sasniegti revidēto projektu rezultāti. Plānotos tiešos rezultātus sasniedza tikai puse revidēto projektu, galvenokārt īstenošanas kavējumu dēļ. Iznākumus un rezultātu ilgtspēju gandrīz pusei revidēto projektu nebija iespējams novērtēt, jo programmu darbību īstenošana aizkavējās. Nepilnības tika konstatētas arī attiecībā uz projektu rādītāju kvalitāti un projektu uzraudzību.
IXPamatojoties uz šajā ziņojumā sniegtajiem apsvērumiem, Palāta formulē vairākus ieteikumus, kas paredzēti, lai uzlabotu Mjanmai/Birmai sniegtās attīstības palīdzības pārvaldību. EĀDD/Komisijai ir:
- mērķtiecīgāk jāvirza atbalsts, lai palielinātu palīdzības ietekmi;
- jāstiprina koordinācija ar Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu (ĢD ECHO);
- jāpamato un jādokumentē finansējuma piešķiršana nozarēm un darbībām;
- jāpalielina vairāku līdzekļu devēju finansētu darbību izmaksu lietderība;
- jāuzlabo projektu pārvaldība un jānodrošina ES darbību labāka pamanāmība.
Ievads
01Pēc vairākām desmitgadēm, kas pavadītas autoritārā režīmā, Mjanma/Birma tagad atrodas politiskās un ekonomiskās pārejas procesā, ko vada 2011. gada martā izveidotā civilā valdība. Tā ir uzsākusi virkni reformu, kuru mērķis ir mainīt valsts politisko, demokrātisko un sociālekonomisko situāciju.
02Attiecībā uz ekonomisko situāciju — valsts IKP pieauga par vidēji 7,5 % gadā1. Darbaspēks ir jauns, un valsts ir bagāta ar dabas resursiem, tādiem kā gāze, kokmateriāli, zelts un dārgakmeņi. Robežojoties ar abu pasaules apdzīvotāko valstu — Ķīnas un Indijas — tirgiem, būtiski pieaug valsts tiešo ieguldījumu apjoms.
03Valstī dzīvo daudz etnisko grupu, no kurām dažas ir iesaistījušās ilgstošos pilsoņu karos. Starp etniskajām un reliģiskajām grupām valda saspīlējums. Ar dažām etnisko grupu armijām valdība ir noslēgusi valsts mēroga pamiera nolīgumu, taču miera process virzās uz priekšu lēni. Etnisks saspīlējums valda pavalstīs, kur dzīvo etniskās grupas, kas nav etniskie birmieši, it īpaši Šanas, Kačinas un Rakhainas pavalsts pierobežas reģionos (sk. karti I pielikumā).
04Jauni vardarbības uzliesmojumi 2016. un 2017. gadā tika vērsti pret rohingu musulmaņu minoritāti, kas dzīvo Rakhainas pavalstī (sk. karti I pielikumā) un kas 1982. gadā, kad stājās spēkā Birmas pilsonības likums, tika faktiski padarīti par bezvalstniekiem. Atkārtotā vardarbība saasina konfliktu un kavē humānās palīdzības un attīstības centienus reģionā.
05Lai veicinātu reformu procesu, Eiropas Savienība 2012. gada aprīlī apturēja valdībai piemērotās sankcijas un līdz 2013. gadam atcēla visus embargo, izņemot ieroču embargo. Tāpat Eiropas Savienība Jangonā atvēra biroju, kas 2013. gadā kļuva par pilntiesīgu ES delegāciju.
06Divpusējās attiecības ir balstītas uz Padomes 2013. gada 22. jūlija secinājumiem par vispārēju sistēmu Eiropas Savienības politikai un atbalstam, ko sniedz Mjanmai/Birmai. Šīs sistēmas stratēģiskie mērķi ir 1) atbalstīt mieru un nacionālo izlīgumu, 2) sniegt palīdzību funkcionējošas demokrātijas izveidē, 3) veicināt attīstību un tirdzniecību un 4) atbalstīt Mjanmas reintegrāciju starptautiskajā sabiedrībā.
07ES un Mjanmas/Birmas darba grupas sanāksme notika 2013. gada novembrī, lai iepazīstinātu valdību ar ES rīcībā esošajiem demokratizācijas atbalsta līdzekļiem un instrumentiem. Bijušās ES Augstās pārstāves Catherine Ashton un viena no valsts prezidenta biroja ministriem U Soe Thane vadībā tika rīkoti vairāki forumi, lai padziļinātu divpusējās attiecības dažādās jomās, tādās kā attīstības palīdzība, pilsoniskā sabiedrība, miera process, tirdzniecība un ieguldījumi.
08Darba grupas sanāksmei sekoja ES un Mjanmas cilvēktiesību dialogi, kuru laikā tika izskatītas iespējas, kā ES palīdzība varētu atbalstīt centienus veicināt cilvēktiesības, demokrātisku pārvaldību un tiesiskumu valstī. ES piedāvāja sniegt atbalstu Mjanmas valdībai, tai ratificējot starptautiskās cilvēktiesību konvencijas un instrumentus. ES arī nosūtīja vēlēšanu novērošanas misiju, lai novērotu vispārējās vēlēšanas 2015. gada 8. novembrī.
09Attiecībā uz 2007.–2020. gadu ES piešķīra vairāk nekā miljardu EUR (sk. 1. tabulu), galvenokārt saskaņā ar divpusējiem, reģionālajiem un tematiskajiem instrumentiem2.
(miljoni EUR) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Avots | 2007-2011 | 2012-2013 | Īpašā pakete 2012-2013 | Kopā 2007-2013 | 2014-2020 | Kopā 2007-2020 |
Attīstības sadarbības instruments | ||||||
Divpusējais finansējums | 32,0 | 93,0 | 125,0 | 688,0 | 813,0 | |
Tematiskās programmas | 43,9 | 7,7 | 34,0 | 85,6 | 20,6* | 106,2 |
Reģionālās programmas | 17,0 | 3,8 | 20,0 | 40,8 | 35,9* | 76,7 |
Citi instrumenti (IfS, EIDHR, ICI+) | 2,2 | 28,9 | 3,7 | 34,8 | 1,8 | 36,6 |
Kopā | 95,1 | 40,4 | 150,7 | 286,2 | 746,3 | 1,032.5 |
* Finansējuma piešķīrums līdz 2017. gadam.
Avots: daudzgadu indikatīvās programmas (DIP) 2007.–2013. gadam un 2014.–2020. gadam un 2007.–2015. gada rīcības programmas (GRP).
10Saskaņā ar daudzgadu indikatīvo programmu (DIP) 2007.–2013. gadam ES nodrošināja divpusēju finansējumu divām galvenajām nozarēm — izglītībai un veselībai. Tematiskie instrumenti un reģionālais finansējums bija galvenokārt virzīts uz programmām, kas attiecās uz pārtikas nodrošinājumu un atbalstu cilvēkiem, kuri zaudējuši saikni ar dzimto zemi.
11Lai uzturētu reformu tempu, Eiropas Savienība 2012. gadā valstij sniedza papildu atbalstu, piešķirot “īpašu paketi” 150 miljonu EUR vērtībā. Ņemot vērā šo finansējumu, divpusējais atbalsts tika paplašināts, aptverot vēl divas galvenās nozares — miera veidošanu un tirdzniecību.
12Saskaņā ar DIP 2014.–2020. gadam divpusējais finansējums 688 miljonu EUR apmērā tika piešķirts četrām galvenajām nozarēm: lauku attīstībai, izglītībai, pārvaldībai un miera veidošanai. Kopā ar valstij sniegto palīdzību saskaņā ar tematiskajām un reģionālajām programmām un instrumentiem ES finansējums šajā septiņu gadu periodā sasniedz 746,3 miljonus EUR. Katrai nozarei piešķirtais finansējums laikposmā no 2007. gada līdz 2020. gadam ir norādīts 1. attēlā.
Fondi tika īstenoti, izmantojot gan tiešo, gan arī netiešo pārvaldību.3 2016. gadā 63 % finansējuma4 Eiropas Savienība valstij novirzīja, izmantojot netiešo pārvaldību, galvenokārt ar ANO aģentūru starpniecību. Tika iesaistīti šādi trasta fondi: Iztikas un pārtikas nodrošinājuma trasta fonds (LIFT), Kvalitatīvas pamatizglītības programma (QBEP), Trīs Tūkstošgades attīstības mērķu fonds (3MDG) un Apvienotais miera fonds (JPF). ES iemaksu daļa šajos fondos bija robežās no 11 % līdz 37 % (sīkāk sk. II pielikumu). Tiešās pārvaldības izdevumi, galvenokārt dotāciju veidā, veidoja 37 % no kopējā ieguldījumu portfeļa.
14Valsts ir saņēmusi atbalstu no daudziem līdzekļu devējiem. Laikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam līdzekļu devēju kopējās saistības no visiem avotiem pārsniedza 8 miljardus USD. Papildus ES sniegtajai palīdzībai saistības attiecībā uz Mjanmu/Birmu uzņēmās Japāna (3,3 miljardi USD), Pasaules Banka (1 miljards USD), Apvienotā Karaliste (593 miljoni USD) un ASV (477 miljoni USD)5.
Revīzijas tvērums un pieeja
15Revīzijā tika pētīts, vai ES atbalsts Mjanmai/Birmai bija efektīvs, un revidenti aplūkoja turpmāk minētos trīs jautājumus.
- Vai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un Komisija atbalstīja skaidri noteiktas attīstības prioritātes?
- Vai Komisija labi pārvaldīja ES attīstības palīdzību?
- Vai tika sasniegti ES attīstības atbalsta mērķi?
Revīzija attiecās uz izdevumiem, par kuriem 2012.–2016. gadā tika uzņemtas saistības un kuri tika finansēti saskaņā ar ASI. Mēs pārbaudījām 20 projektus — 11 projektus, kas tika pārvaldīti netieši (no kuriem 10 projektus pārvaldīja trasta fondi6 un vienu īstenoja dalībvalsts aģentūra7), un deviņus projektus, kas tika pārvaldīti tieši8. Informācija par revidētajiem projektiem ir sniegta III pielikumā.
17Revīzijas darbs ietvēra tādu dokumentāro pierādījumu pārbaudi kā plānošanas dokumenti un uzraudzības un novērtēšanas ziņojumi. Tas ietvēra klātienes apmeklējumu un sarunas ar Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (ĢD DEVCO), EĀDD, ES delegācijas un Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (ĢD ECHO) darbiniekiem, kā arī ES dalībvalstu pārstāvjiem Mjanmā/Birmā, citiem līdzekļu devējiem un īstenošanas partneriem. Tika ņemtas vērā arī citās struktūrās veiktās revīzijas, verifikācijas9 un uz rezultātiem vērstas uzraudzības (ROM) ziņojumi.
Apsvērumi
Neraugoties uz dažām nepilnībām, ES uzņēmās vadošo lomu, atbalstot noteiktās attīstības prioritātes
18Lai atbildētu uz revīzijas pirmo jautājumu (sk. 15. punktu), mēs novērtējām, vai EĀDD un Komisija ņēma vērā valsts vajadzības. Mēs arī novērtējām, vai Komisijas attīstības prioritātes bija pietiekami mērķtiecīgas un saskaņotas ar citiem līdzekļu devējiem.
EĀDD un Komisija ņēma vērā valsts vajadzības
19EĀDD un Komisija ātri reaģēja uz politiskajām pārmaiņām valstī. Tie uzsāka cilvēktiesību dialogu, nosūtīja vēlēšanu novērošanas misiju un iesaistījās miera procesā. ES delegācija Mjanmā/Birmā tika izveidota 2013. gadā. Neraugoties uz ES delegācijas jauno struktūru un problēmām, ar kurām nācās saskarties uz vietas, EĀDD un Komisija izveidoja agrīnu un aktīvu politisko dialogu ar valsts iestādēm un nodrošināja plašu zināšanu apkopošanu.
20Mjanmas/Birmas valdība nav apstiprinājusi valsts attīstības plānu. Valsts vajadzības bija plašas un aptvēra daudzas jomas, tostarp miera veidošanu, izglītību, veselību, lauksaimniecības attīstību, pārvaldību un institucionālās spējas. Atbalstāmās nozares tika noteiktas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, un valdība uzskatīja, ka tas sasaistījās ar tās vispārējām attīstības prioritātēm. Eiropas Savienība valstij piešķīra ievērojamu finansējumu, lai atbalstītu attīstības prioritātes (sk. 9. punktu).
Izvēlētās attīstības prioritātes nebija pietiekami mērķtiecīgas
21Saskaņā ar DIP Mjanmai/Birmai EĀDD un Komisija noteica attīstības prioritātes un finansējuma piešķīrumus. Plānošana bija jāveic atbilstoši vispārējām ES attīstības politikas prioritātēm, īstenojot 2011. gada Pārmaiņu programmu10. Bija arī jānodrošina saskaņotība un papildināmība starp dažādiem līdzekļu devējiem, kā arī jāpielāgojas valdības prioritātēm.
222011. gada Pārmaiņu programmas galvenais mērķis bija būtiski palielināt ES attīstības politikas ietekmi un efektivitāti. Tā aicināja Eiropas Savienību iesaistīties ne vairāk kā trīs galvenajās nozarēs, lai palielinātu tās sniegtās palīdzības ietekmi un sviras efektu. Komisijas lēmums galveno nozaru skaitu palielināt no divām līdz četrām (sk. 10.–12. punktu) neatbilda tās darbības pamatnostādnēm un neņēma vērā ES delegācijas spēju sarežģītā darba vidē tikt galā ar tik lielu attīstības portfeli.
23Turklāt Komisija pietiekami nenovērtēja ģeogrāfiskās prioritātes reģionu ziņā. Piemēram, pirmais pētījums par Rakhainas pavalsts īpašajām vajadzībām (sk. 4. punktu) tika veikts tikai 2017. gadā. Šāda prioritāšu noteikšana būtu varējusi palielināt ES atbalsta ietekmi.
24Valsts ieņēmumu veidošana no nodokļu vai citiem avotiem ir ļoti svarīgs ilgtspējīgas attīstības faktors, it īpaši valstī, kas bagāta ar dabas resursiem (sk. 2. punktu). Tomēr iekšzemes ieņēmumu mobilizēšana, kas ir ļoti svarīga Mjanmas attīstībai, prioritāšu noteikšanā netika pienācīgi apsvērta.
Atšķirīgs koordinācijas līmenis
25Kad Mjanmā/Birmā pie varas nāca civilā valdība, pieteicās daudz līdzekļu devēju, kas piedāvāja finansējumu attīstībai (sk. 14. punktu). Valsts valdība un attīstības partneri regulāri tikās un apmainījās ar informāciju, lai nodrošinātu līdzekļu devēju koordināciju. Šīs tikšanās palīdzēja uzlabot attīstības palīdzības saskaņotību un efektivitāti. Sadarbības forumos aktīvi piedalījās arī ES.
26ES un tās dalībvalstis izveidoja kopīgās plānošanas stratēģiju 2014.–2016. gadam, lai veicinātu palīdzības efektivitāti. Kopīgā plānošana tika panākta, neraugoties uz to, ka nebija valsts attīstības plāna, un tā bija viens no pirmajiem šāda veida piemēriem pasaulē. Lai gan palīdzības efektivitātes ieguvums atbalsta sadrumstalotības samazināšanas ziņā bija pieticīgs, kopīgās plānošanas process nodrošināja labāku pārredzamību, prognozējamību un pamanāmību.
27Tomēr koordinācija starp ĢD ECHO un ĢD DEVCO nebija pietiekama. Humānā palīdzība ir ļoti vajadzīga dažos Mjanmas/Birmas reģionos, it īpaši Rakhainas un Kačinas pavalstīs. No 2012. gada līdz 2016. gadam Eiropas Komisija ar ĢD ECHO starpniecību nodrošināja aptuveni 95 miljonus EUR pārtikas nodrošinājuma palīdzības programmām un konfliktos cietušo atbalstam. Lai gan abi Komisijas ģenerāldirektorāti valstī izvērsa aktīvu darbību, ES humānās palīdzības pasākumi programmu izstrādes laikā netika pietiekami ņemti vērā. Nebija arī kopīga neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaistes (LRRD) īstenošanas plāna. Bija daži piemēri sadarbībai humānās un attīstības palīdzības jomās, bet tas bija drīzāk izņēmums nekā norma.
28Turklāt ĢD ECHO netika iekļauts Komisijas un dalībvalstu izveidotajā kopīgās plānošanas stratēģijā 2014.–2016. gadam (sk. 26. punktu). Tā bija neizmantota iespēja uzlabot koordināciju, ņemot vērā, ka humānā palīdzība tiek gaidīta teritorijās, kurās ir ieilgusi krīze, kā tas vērojams dažos valsts reģionos. Procedūra informācijas apmaiņai starp ĢD DEVCO un ĢD ECHO līdz 2016. gada septembrim nebija formalizēta.
Komisijas veiktā ES attīstības palīdzības pārvaldība bija kopumā apmierinoša, bet to ietekmēja kavēšanās un trūkumi
29Lai atbildētu uz revīzijas otro jautājumu (sk. 15. punktu), mēs novērtējām, vai Komisija labi noteica un īstenoja darbības un izvēlējās atbilstošu palīdzības veidu. Mēs arī novērtējām, vai Komisija darbības saskaņoja ar citiem līdzekļu devējiem un vai darbības tika pienācīgi uzraudzītas.
Darbības bija atbilstīgas, bet tika konstatēti trūkumi
30Saskaņā ar katru DIP Komisija pieņem finansēšanas lēmumus, t. i., gada rīcības programmas (GRP), kurās noteiktas darbības, palīdzības veids un finansējuma kopējais apjoms katrai darbībai. Izraudzītās darbības atbilda noteiktajām prioritātēm. Tomēr, lai gan galvenās nozares un atbalstītās darbības atbilda valdības prioritātēm (sk. 20. punktu), Komisija nedokumentēja finansējuma apjoma noteikšanu ne katrai DIP norādītajai nozarei, ne arī katrai GRP ietvertajai darbībai.
312016. gada rīcības programma netika pieņemta, jo dažas dalībvalstis neatbalstīja pieeju, kas tika ierosināta pirms attīstības sadarbības instrumenta (ASI) komitejas sanāksmes. Komisija nolēma priekšlikumu atsaukt. 2006. GRP nepieņemšana būtiski aizkavēja plānoto darbību īstenošanu, jo 163 miljonu EUR izmantošana saskaņā ar DIP 2016. gadam tika atlikta. No kopējā gandrīz miljardu EUR lielā piešķīruma 2012.–2020. gadam (sk. 1. tabulu) summas, par kurām tika uzņemtas saistības līdz 2017. gada aprīlim, sasniedza 380,7 miljonus EUR.
32Darbības kritēriji, kas tika ņemti vērā, izraugoties palīdzības veidus un izstrādājot īstenošanas plānu, bija “delegācijas turpmākā darba slodze” un “dažādu palīdzības veidu” nodrošināšana. Nevienā no pārbaudītajām GRP nebija ietverts finansēto darbību izmaksu lietderības kritērijs. Tomēr, ņemot vērā pieejamās iespējas, Komisijas palīdzības veidu izvēle bija pamatota.
33Vairāk nekā puse summu, par kurām bija uzņemtas saistības, tika piešķirta, izmantojot netiešo pārvaldību, un galvenokārt novirzīta ar ANO pārvaldīto trasta fondu starpniecību (sk. 13. punktu). Tas ļāva Komisijai cieši sadarboties ar citiem līdzekļu devējiem un iesaistīties liela mēroga attīstības darbībās. Šis palīdzības veids atviegloja slogu Komisijas darbiniekiem, jo par fondu pārvaldību galvenokārt atbildēja ANO.
Trasta fondu veikto īstenošanu ietekmēja kavēšanās, uzņemoties saistības un izmaksājot līdzekļus
34Komisija uzņēmās saistības un līdzekļus trasta fondiem izmaksāja ātri, bet ANO pārvaldīto trasta fondu programmu īstenošanu ietekmēja kavēšanās un lēna programmu darbību budžeta līdzekļu apguve. Programmu darbībām izmaksātās summas no LIFT veidoja tikai 53 % no šajā fondā veiktajām iemaksām (laikposmā no 2012. gada līdz 2018. gadam), un 3MDG gadījumā tikai 68 % (laikposmā no 2012. gada līdz 2017. gadam). Kaut arī JPF tika izveidots jau 2015. gada decembrī, programmu darbībām tika izmaksāti tikai 3 % no ieguldītā finansējuma11.
35Programmu darbību lēnās īstenošanas dēļ ANO pārvaldīto trasta fondu naudas atlikums bija ievērojams. LIFT, 3MDG un JPF gadījumā tas sasniedza attiecīgi 74 miljonus USD, 54 miljonus USD un 18 miljonus USD12, 13.
36Saskaņā ar līguma noteikumiem, kurus parakstījusi ES un UNOPS — ANO aģentūra, kas pārvalda trīs no četriem trasta fondiem Mjanmā/Birmā —, pēdējā var paturēt procentus, kas nopelnīti no Komisijas izmaksātajiem līdzekļiem. Komisija neprasa UNOPS nopelnītos procentus piešķirt programmu darbībām.
ES un ANO līgumos paredzēto izmaksu kontroles noteikumu ietekme bija maza
37Līguma noteikumi, kas attiecas uz ANO pārvaldītajos vairāku līdzekļu devēju trasta fondos iemaksāto ES finansējumu, ir izklāstīti iemaksu nolīgumos. Tajos ir noteiktas abu pušu finansiālās saistības. Šo iemaksu nolīgumu īpašā klauzulā ir noteikts, ka netiešās izmaksas nedrīkst pārsniegt 7 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas radušās fondiem. Tā kā fondus pārvalda ANO, uz to gulstas galvenā atbildība par izmaksu kontroli. Tomēr arī Komisijai ir pienākums nodrošināt izmaksu lietderību attiecībā uz ES iemaksām. Viens no veidiem, kā Komisija cenšas to nodrošināt, ir verifikācijas pārbaudes, ko tā veic attiecībā uz fondiem.
38Šajās verifikācijas pārbaudēs tiek novērtēta trasta fondu iesniegto izmaksu attiecināmība. Saskaņā ar pušu vienošanos, ja tiek konstatēts, ka izdevumi nav attiecināmi uz ES finansējumu, atteikums tos segt netiek sniegts, bet tos sedz citi līdzekļu devēji, kad ir pieejami pietiekami līdzekļi. Tā ir tā dēvētā nosacītā pieeja. Mēs konstatējām gadījumus, kad Komisijas vārdā veiktajās verifikācijas pārbaudēs tika atklātas neattiecināmas izmaksas un piemērota nosacītā pieeja (sk. 1. izcēlumu).
1. izcēlums
Nosacītās pieejas piemērošanas piemēri
LIFT
Verifikācijas pārbaudē, ko Komisija veica 2012. gadā, tika atklātas neattiecināmas izmaksas 7,35 miljonu EUR apmērā, ko galvenokārt veidoja avansi un aizdevumi, kuri pārskatos bija nepareizi norādīti kā izdevumi. Piemērojot nosacīto pieeju, kopējo neattiecināmo izmaksu summa tika samazināta līdz 2,44 miljoniem EUR, jo trasta fonda vadība ziņoja, ka ir pieejami pietiekami līdzekļi no citiem līdzekļu devējiem, lai segtu 4,91 miljonu EUR no izmaksām, ko Komisija noteikusi par neattiecināmām. Pēc tam lielāko daļu no atlikušajiem 2,44 miljoniem EUR Komisija atskaitīja no turpmākajiem maksājumiem LIFT, un galu galā 0,35 miljonu EUR atlikums tika atgūts no UNOPS.
3MDG/3DF
2012. gadā Trīs slimību fonds (3DF) pārtrauca darbību, un to pārņēma 3MDG. 2015. gadā tika veikta 3DF pārbaude, kurā tika atklātas neattiecināmas netiešās izmaksas 640 000 USD apmērā. Iemaksu nolīgumā noteiktais netiešo izmaksu maksimālais apjoms 7 % apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām tika pārsniegs par šo summu. Kad par to paziņoja fonda vadībai, tā informēja Komisiju, ka summa tika segta no citu līdzekļu devēju līdzekļiem.
Iepriekš minētie piemēri parāda, cik ierobežota ir Komisijas kontrole pār fondu izmaksu lietderību. Vairumā gadījumu izmaksas, ko Komisija uzskata par neattiecināmām, segs citi līdzekļu devēji. Tādējādi verifikācijas pārbaužu konstatējumiem būs maza ietekme vai nebūs ietekmes uz fondu izmaksu lietderību. Tas pats attiecas uz netiešajām izmaksām, ja līdzekļu devēji nav vienojušies par atbilstošas procentu likmes piemērošanu.
40Gadījumos, kad līdzekļu devējs ir arī īstenošanas partneris vairāku līdzekļu devēju finansētā darbībā, piemēram, QBEP (sk. II pielikumu un 2. izcēlumu), pastāv būtisks risks, ka netiešās izmaksas, kas pārsniedz ar ES saskaņotos 7 %, tiks iedalītas pašam īstenošanas partnerim vai citiem līdzekļu devējiem.
2. izcēlums
Augstu netiešo izmaksu piemērs
QBEP gadījumā netiešās izmaksas divreiz pārsniedza to, kas paredzēts ES un ANO līgumos: papildus 7 % netiešo izmaksu, kas ietvertas QBEP vispārējā budžetā, vēl 7 % tika iekļauti otrā līmeņa dotāciju budžetā projektiem, kurus īsteno ar starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) palīdzību. Saskaņā ar šīm otrā līmeņa dotācijām veiktās izmaksas tiek iedalītas ar ES nesaistītiem finansējuma avotiem. Tomēr netiešo izmaksu divkāršā iekasēšana darbības kopējo izmaksu lietderību samazina neatkarīgi no finansējuma avota, uz kuru tās ir attiecinātas.
Krīzes līguma procedūras tika piemērotas pārāk plaši
41Komisija pieņēma lēmumus par visiem tieši pārvaldītajiem projektiem, ieskaitot to darbības jomu un budžetu, un varēja cieši uzraudzīt progresu visā projekta dzīves ciklā. Lai palīdzētu Komisijai veikt pārvaldību, tika izmantoti tādi instrumenti kā ROM. Komisija arī varēja veikt pasākumus projekta darbības laikā. Tomēr gan projektu izveide, gan arī to uzraudzība ir sarežģītas un laikietilpīgas darbības, it īpaši, ja projektu ir daudz un tie ir izkliedēti plašās teritorijās, kurām ir grūti piekļūt. Tāpēc Komisija centās finansēt lielus projektus.
42Laikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam Komisija izmantoja krīzes deklarācijas14 noteikumus, lai noslēgtu līgumus tieši ar īstenošanas partneriem bez vajadzības izteikt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Krīzes deklarācijas izmantošana nozīmēja, ka pastāv “nenovēršama vai tūlītēja apdraudējuma situācijas, kas draud pāraugt bruņotā konfliktā”, un dotācijas un iepirkuma līgumus varēja apspriest bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai piedāvājumus15. Sākotnēji krīzes deklarācija attiecās tikai uz Činas, Kačinas, Kajas, Karenas, Monas, Šanas un Rakhainas etniskajām pavalstīm un Tanintaji reģionu (sk. karti I pielikumā). 2014. gadā Komisija krīzes deklarāciju paplašināja, tajā ietverot visus līgumus, kas “atbalsta miera un valsts veidošanas mērķus Mjanmā”, un katru gadu to atjaunoja. Krīzes deklarācija bija saprotama attiecībā uz konflikta tieši skartajām teritorijām, bet mazāk — attiecībā uz teritorijām, kurās valda miers. Atceļot prasību par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, mazinājās atlases procedūras pārredzamība un radās risks, ka tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt projektu izmaksu lietderību.
43Lai gan Komisija pati kopš 2012. gada izmantoja krīzes deklarāciju, tā informēja īstenošanas partnerus par iespēju piemērot elastīgas procedūras tikai 2015. un 2016. gadā, bet ne 2013. un 2014. gadā. 2013. un 2014. gadā, kamēr Komisija dotācijas piešķīra tieši, tā pieprasīja īstenošanas partneriem piemērot iepirkuma līguma piešķiršanas procedūras, pat etniskajās pavalstīs.
Dubultās finansēšanas risks netika pietiekami samazināts
44Novērtējot, kā Komisija pārvaldīja attīstības palīdzību, mēs konstatējām, ka dubultās finansēšanas risks dažos gadījumos bija ievērojams, bet tas netika samazināts (sk. 3. izcēlumu).
3. izcēlums
Dubultās finansēšanas risku piemēri
3MDG fonds ietver trīs komponentus: 1) mātes, jaundzimušā un bērna veselība; 2) tuberkuloze, malārija un HIV/AIDS; 3) sistēmu atbalsts. Otro komponentu ietver arī Pasaules fonds, kas atrodas Ženēvā (Šveice) un darbojas visā pasaulē, tostarp Mjanmā/Birmā; to līdzfinansē ES un pārvalda UNOPS. 3MDG finansējums otrajam komponentam ir īpaši paredzēts tam, lai papildinātu Pasaules fonda finansējumu Mjanmā/Birmā un novērstu jebkādus iztrūkumus. Tomēr netika veikts visaptverošs novērtējums par iztrūkumiem un pārklāšanos starp abiem fondiem16. Ne 3MDG fonda valdei, ne arī Komisijai netika sniegta informācija par abu fondu intervences jomām un budžetiem. Netika veikti pasākumi, lai samazinātu dubultās finansēšanas risku.
Citā gadījumā kāda vietējā NVO saņēma ES atbalstu spēju veidošanai no četriem dažādiem ES finansētiem avotiem, jo nebija veikts iespējamās finansējuma pārklāšanās novērtējums.
Turklāt divos revidētajos projektos tika atklāta vāja koordinācija ar citiem līdzekļu devējiem īstenošanas līmenī (sk. 4. izcēlumu).
4. izcēlums
Piemēri neizmantotām iespējām koordinācijas ziņā
Pasaules Banka 2012. gadā apņēmās piešķirt vairāk nekā 80 miljonus USD kopienas virzītas attīstības (KVA) valsts programmai. Šī programma tika īstenota, izmantojot dažādas valdības attīstības struktūras, ieskaitot pilsētu pārvaldes iestādes.
Kādā reģionā ES finansēja 5 miljonus EUR vērtu projektu, kas ietvēra KVA komponentu. Uzraudzības ziņojumā tika norādīts, ka iniciatīvas tika īstenotas, izmantojot vienas un tās pašas ieinteresētās personas pilsētu pārvaldes līmenī. Tas radīja paralēlas struktūras un nopietnu pārklāšanos, lai gan kopienas guva labumu no papildu ieguldījumiem savā infrastruktūrā.
Citā reģionā ES finansēja 7 miljonus EUR vērtu projektu, kas arī ietvēra KVA komponentu. Arī šajā gadījumā uzraudzības ziņojumā tika norādīts uz koordinācijas trūkumu nozarē un pārklāšanās risku.
Tika konstatētas nepilnības ES finansēto darbību uzraudzībā, un pamanāmības līmenis bija zems
46Komisijas darbības tika uzraudzītas, novērtētas un par tām tika ziņots projektu ziņojumos, klātienes apmeklējumos, ROM ziņojumos, novērtējumos un revīzijās. Nākamajos gados pēc ES delegācijas izveides uzraudzība uzlabojās, tomēr joprojām tika konstatētas nepilnības.
47Nebija iespējams novērtēt, vai GRP līmenī noteiktie tiešie rezultāti un iznākumi tika sasniegti, un tam bija divi iemesli: dažām pārbaudītajām GRP nebija tiešo rezultātu vai iznākuma rādītāju, lai varētu novērtēt darbības; pat tad, ja rādītāji bija pieejami, nebija apkopotu datu par katrā GRP intervences jomā veikto dažādo darbību tiešajiem rezultātiem un iznākumu.
48Dažās GRP tika aicināts izveidot finansēto darbību izpildes uzraudzības komiteju. Revidētajos gadījumos šī komiteja vai nu netika izveidota, vai tika izveidota vēlu. Turklāt mēs konstatējām nepilnības 50 % revidēto projektu uzraudzībā (sk. IV pielikumu), no kuriem puse bija trasta fondu projekti.
Komisija lēni reaģēja uz pārbaudes apmeklējumu ziņojumiem
49Komisija ir locekle LIFT, 3MDG un JPF valdēs, kā arī QBEP koordinācijas komitejā. Tā arī veic pārbaudes apmeklējumus ANO aģentūrās. Komisija uzsāka pārbaudes apmeklējumus un uz to ziņojumiem reaģēja lēni (sk. 5. izcēlumu).
5. izcēlums
Pārbaudes apmeklējumi
LIFT
Komisija veica pārbaudes apmeklējumu 2012. gadā, atklājot neattiecināmas izmaksas 7,35 miljonu EUR apmērā. Galīgā nesamaksātā summa tika atgūta tikai pēc pieciem gadiem — 2017. gada janvārī.
3MDG/3DF
Lai gan 3DF darbība 2012. gadā tika pakāpeniski izbeigta, pārbaudes apmeklējums tika veikts tikai 2015. gadā un rezultāti publicēti 2016. gadā, t. i., pēc četriem gadiem. Attiecībā uz 3MDG pārbaudes apmeklējums nav veikts.
ES pamanāmības līmenis bija zems
50Pārbaudes apmeklējumu ziņojumi un uzraudzības ziņojumi norādīja uz to, ka ES finansēto darbību pamanāmības līmenis bija zems. Šo līmeni varēja novērtēt desmit revidētajiem projektiem, un astoņos gadījumos tas neatbilda līguma noteikumiem pilnībā (sk. IV pielikumu).
51Viena no ES trasta fondu priekšrocībām ir lielāka pamanāmība. Kā Apvienotā miera fonda iniciatorei Komisijai bija būtiska loma tā plānošanā un izveidē. Sākumā tā apsvēra ES trasta fonda iespēju, bet vēlāk to formāli izslēdza no fonda projekta izpētes, jo nespēja pārliecināt citus potenciālos ieguldītājus par šīs iespējas priekšrocībām.
Mērķu sasniegšanu ietekmēja īstenošanas kavējumi
52Lai atbildētu uz revīzijas trešo jautājumu (sk. 15. punktu), mēs novērtējām, vai darbības nodrošināja plānotos tiešos rezultātus un sagaidāmo iznākumu. Informācija par revidētajiem projektiem ir sniegta III pielikumā, un pārskats par individuālo projektu novērtējumu ir iekļauts IV pielikumā.
Neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, daži rezultāti ir labi
53ES finansēto projektu mērķis bija ātri un elastīgi reaģēt dažādās Mjanmas politiskajai pārejai būtiskās jomās un atbalstīt ar ekonomikas un sociālajiem jautājumiem saistītas politikas attīstību. Gan ārējie, gan arī iekšējie faktori negatīvi ietekmēja rezultātu sasniegšanu un samazināja finansēto projektu efektivitāti. Neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, dažos revidētajos projektos tika sasniegti labi rezultāti (sk. 6. izcēlumu).
6. izcēlums
Labus rezultātus sasniegušo projektu piemēri
LIFT — mikrofinansēšanas projekts
Projekta mērķis bija valstī palielināt aizdevumu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību vairāk nekā 100 000 klientiem ar zemiem ienākumiem, no kuriem vismaz puse bija sievietes vai lauku apvidu iedzīvotāji. LIFT sniedza atbalstu mikrofinansēšanas iestādēm, ļaujot tām darboties un turpināt pakalpojumu sniegšanu. Projekts bija sekmīgs, jo daudzi izmantoja finansējumu, lai uzsāktu vai paplašinātu darbību.
3MDG — mātes un bērna veselības atbalsta projekts
Valsts veselības nozare cieš no nepietiekama valsts finansējuma, un mātes un bērna mirstības līmenis ir ļoti augsts. 3MDG finansētais projekts atbalstīja neatliekamo nosūtījumu izsniegšanu grūtniecēm un bērniem līdz piecu gadu vecumam. Pacienti saņēma maksājumus transporta, pārtikas un ārstēšanas izmaksu segšanai. Projekta rezultātā mātes un bērna mirstība varētu būtiski samazināties.
20. projekts
Šis projekts ietvēra izglītības iestāžu būvniecību un uzlabošanu dažādās Rakhainas pavalsts vietās IPP un citu personu bērniem no Rakhainas un rohingu kopienām. Palātas apmeklējuma laikā sagaidāmo iznākumu vēl novērtēt nevarēja, tomēr tika konstatēts, ka projekta plānotie tiešie rezultāti tiks sasniegti.
Projektu īstenošanu ietekmēja kavējumi un nepilnības
54Lai gan daži no revidēto projektu plānotajiem tiešajiem rezultātiem tika sasniegti laikā, daudzi netika. Pavisam 75 % revidēto projektu īstenošana aizkavējās (sk. IV pielikumu).
55Gan ANO trasta fondu projektu, gan arī tieši pārvaldīto projektu gadījumā lielākā daļa atbilda noteiktajiem mērķiem. Tomēr ceturtajai daļai revidēto projektu šajā saistībā tika konstatēti trūkumi (sk. 7. izcēlumu).
7. izcēlums
Piemērs projektam, kas tikai daļēji atbilda noteiktajiem mērķiem
Mērķis kādam svarīgam spēju veidošanas projektam iestāžu līmenī bija stiprināt valsts iestādes un nevalstiskos dalībniekus. Tomēr projekta darbības joma un sasniedzamie rezultāti bija pārāk plaši un neatbilda galvenajām nozarēm pilnībā, jo tie attiecās arī uz tādām jomām kā vide un programma “Erasmus”.
Mērķi lielākajai daļai revidēto projektu atbilda SMART (konkrēts, izmērāms, sasniedzams, atbilstīgs un ar noteiktiem termiņiem) kritērijiem, bet rādītāji pusei revidēto projektu nebija atbilstoši. Šiem projektiem principā nebija noteiktas atsauces vai mērķa vērtības, un tas traucēja Komisijai uzraudzīt īstenošanas tempu, kā arī novērtēt, cik lielā mērā tika sasniegti mērķi.
57Lielākajā daļā revidēto projektu tika sasniegti daži vai visi plānotie tiešie rezultāti. Tomēr mēs nevarējām novērtēt iznākumus un rezultātu ilgtspēju gandrīz pusei revidēto projektu, jo programmu darbību īstenošana aizkavējās. Tikai attiecībā uz trešo daļu revidēto projektu pastāvēja iespēja, ka sagaidāmais iznākums tiks sasniegts.
58Komisijas ROM ziņojumos tieši pārvaldīto projektu efektivitāte attiecīgajās nozarēs tika parasti novērtēta kā laba, bet vidējā ilgtspēja – kā problemātiska.
Atbalsts Rakhainas pavalstij neguva būtiskus rezultātus
59No kopējām finanšu saistībām pret valsti 380,7 miljonu EUR apmērā (sk. 31. punktu) 38,8 miljoni EUR tika piešķirti Rakhainas pavalstij. Tai paredzētais finanšu piešķīrums tika balstīts uz pieredzi, ko guva neliels skaits īstenošanas partneru. Lielākajā daļā no mūsu izlasē ietvertajiem projektiem, kas tika īstenoti Rakhainas pavalstī, sagaidāmie rezultāti tika sasniegti tikai daļēji (sk. 8. izcēlumu).
8. izcēlums
Pārtikas nodrošinājuma projekts Rakhainas pavalstī
LIFT atbalstīja pārtikas nodrošinājuma projektu Rakhainas pavalstī. Kopš tā uzsākšanas 2013. gadā sasniegtie rezultāti ir bijuši vāji šādu iemeslu dēļ:
- ārējās problēmas, tādas kā vardarbīgi uzbrukumi starptautiskajām NVO, un
- iekšējās problēmas, tādas kā nepietiekama praktiskās īstenošanas spēja un vāja sadarbība starp īstenošanas partneriem.
Lai gan LIFT vadība par situāciju bija informēta, pēc projekta beigām LIFT noslēdza līgumus ar tiem pašiem partneriem, lai tie turpinātu projekta īstenošanu, un uzaicinājums iesniegt priekšlikumus netika izsludināts.
Jaunizveidotā JPF mērķis ir atbalstīt valsts atbildībā esošu un iekļaujošu miera procesu Mjanmā/Birmā (sk. II pielikumu). Tomēr fonda lielākais komponents nav vērsts uz Rakhainu. Tā ir neizmantota iespēja attiecībā uz šo īpaši neaizsargāto reģionu.
Secinājumi un ieteikumi
61Laikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam Mjanma/Birma atradās politiskās un ekonomiskās pārejas procesā. Attīstības centienus kavēja tādi faktori kā dabas katastrofas, etniskie konflikti un vietējo dalībnieku un iestāžu ierobežotās spējas.
62Revīzijā tika pētīts, vai ES atbalsts Mjanmai/Birmai bija efektīvs. Mēs secinājām, ka ES attīstības atbalsts Mjanmai/Birmai bija daļēji efektīvs. Sarežģītos apstākļos ES uzņēmās svarīgu un vadošu lomu, atbalstot attīstības prioritātes, un valstij piešķīra ievērojamu finansējumu. Tomēr mēs ziņojam par trūkumiem Komisijas veiktajā vajadzību novērtēšanā un ES palīdzības īstenošanā.
63Komisijas lēmums koncentrēties uz četrām nozarēm neatbilda 2011. gada Pārmaiņu programmai un pašas Komisijas darbības pamatnostādnēm un neņēma vērā ES delegācijas spēju tikt galā ar lielo darba slodzi. Netika novērtētas ģeogrāfiskās prioritātes valstī. Nosakot attīstības prioritātes, netika ņemta vērā iekšzemes ieņēmumu veidošana (sk. 22.–24. punktu).
1. ieteikums. Vajadzība atbalstu virzīt tā, lai palielinātu ietekmi
Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD)
- jākoncentrējas uz ne vairāk kā trim konkrētām intervences jomām vai jāpamato papildu nozaru iekļaušana;
- jāveicina iekšzemes ieņēmumu mobilizēšana;
- jāsakārto prioritātes atbilstoši steidzamākajām reģionālajām vajadzībām un citu līdzekļu devēju sniegtā atbalsta līmenim, pamatojoties uz valsts ģeogrāfisko stāvokli.
Termiņš: līdz nākamajam plānošanas periodam, kas sāksies 2020. gadā.
64ES un atsevišķu dalībvalstu kopīgā plānošana saskaņā ar kopīgās plānošanas stratēģiju 2014.–2016. gadam bija pozitīvs solis (sk. 26. punktu). Koordinācija starp ģenerāldirektorātiem, kas pārvalda attīstību un humāno palīdzību teritorijās, kurās ieilgusi krīze, nebija laba. Komisija neizstrādāja kopīgu LRRD īstenošanas plānu (sk. 27. punktu).
2. ieteikums. Intervences pasākumu koordinācija
Komisijai:
- kopā ar ĢD ECHO jāizstrādā īstenošanas plāns, kas sasaista neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību, īpaši reģionos, kur vērojama ieilgusi krīze;
- jāiekļauj humānā palīdzība jaunajā plānošanas dokumentā, kas sagatavots kopā ar ES dalībvalstīm (kopīgās plānošanas stratēģija).
Termiņš: 2018. gada beigas.
65ES attīstības palīdzības pārvaldība bija kopumā apmierinoša. Darbības tika vērstas uz valsts attīstības prioritātēm, bet bija kavējumi. Komisijas palīdzības veida izvēle bija pamatota. Tomēr katrai nozarei un darbībai piešķiramā finansējuma apjoma noteikšanas pamatojums netika dokumentēts. Aizkavējās arī īstenošana, jo 2016. gada rīcības programma nekad netika pieņemta (sk. 30.–33. punktu).
3. ieteikums. Darbību īstenošana
Komisijai:
- jāpamato un jādokumentē finansējuma piešķiršana katrai galvenajai nozarei un katrai darbībai.
Termiņš: jaunās DIP plānošanas posms (2019./2020. g.)
66ANO pārvaldīto trasta fondu programmu īstenošanu ietekmēja kavējumi un lēna programmu darbību budžeta līdzekļu apguve (sk. 34. punktu). ANO pārvaldītie trasta fondi ir uzkrājuši ievērojamus naudas atlikumus, bet Komisija nav nodrošinājusi no ES ieguldījuma nopelnīto procentu saglabāšanu finansētajām darbībām (sk. 36. punktu). ES un ANO līgumos paredzēto izmaksu kontroles noteikumu ietekme bija ierobežota (sk. 37.–40. punktu). Komisija lēni reaģēja uz pārbaudes apmeklējumu ziņojumiem (sk. 49. punktu).
4. ieteikums. Vairāku līdzekļu devēju finansētu darbību izmaksu lietderība
Komisijai:
- jācenšas vienoties ar citiem līdzekļu devējiem par netiešo izmaksu atbilstošu līmeni.
Termiņš: 2018. gada beigas.
67Laikposmā no 2012. gada līdz 2016. gadam Komisija izmantoja krīzes deklarācijas noteikumus, lai noslēgtu līgumus tieši ar īstenošanas partneriem. Masveidā atceļot prasību par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, mazinājās atlases procedūras pārredzamība un radās risks, ka tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt projektu izmaksu lietderību (sk. 41.–43. punktu).
68Uzraudzība gadu gaitā uzlabojās, tomēr tika konstatētas dažas nepilnības. Nebija pietiekamu tiešo rezultātu un iznākuma rādītāju darbību novērtēšanai. Komisija nenodrošināja izpildes uzraudzības komiteju izveidi saskaņā ar Komisijas lēmumiem (sk. 48. punktu). Kopumā ES atbalsts nebija pietiekami pamanāms (sk. 50. punktu).
5. ieteikums. Darbību uzraudzība
Komisijai:
- jākonsolidē pieejamā informācija, lai varētu labāk novērtēt GRP līmenī noteiktos tiešos rezultātus un iznākumu;
Termiņš: 2019. gads.
- jāpieprasa piemērot noteikumus attiecībā uz ES darbību pamanāmību.
Termiņš: 2018. gada beigas.
69Būtiski atšķīrās tas, cik lielā mērā tika sasniegti revidēto projektu rezultāti. Plānotos tiešos rezultātus sasniedza tikai puse revidēto projektu, galvenokārt īstenošanas kavējumu dēļ (sk. 54. punktu). Palātas izlasē ietvertie projekti, kas tika īstenoti Rakhainas pavalstī, nozīmīgus rezultātus nesasniedza (sk. 59. punktu). Tas, ka jaunizveidotais Apvienotais miera fonds nav vērsts uz īpaši neaizsargāto Rakhainas pavalsti, ir neizmantota iespēja (sk. 60. punktu).
6. ieteikums. Rezultātu sasniegšana
Komisijai:
- jāuzlabo projektu vadība, lai izvairītos no kavēšanās projektu īstenošanā;
- atkārtoti jāizpēta iespēja Rakhainas pavalsti iekļaut Apvienotā miera fonda kompetences jomā.
Termiņš: 2018. gada beigas.
Šo ziņojumu 2017. gada 12. decembra sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Karel PINXTEN.
Revīzijas palātas vārdā
priekšsēdētājs
Klaus Heiner LEHNE
Pielikumi
I pielikums
Mjanmas/Birmas karte
II pielikums
ANO pārvaldītie trasta fondi
Iztikas un pārtikas nodrošinājuma trasta fonds (LIFT) ir vairāku līdzekļu devēju trasta fonds, kura mērķis ir palīdzēt Mjanmas/Birmas nabadzīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības, atrisināt nepietiekama uztura problēmu un nodrošināt iztikas līdzekļus. Fondu pārvalda ANO Projektu pakalpojumu birojs (UNOPS).
Trīs Tūkstošgades attīstības mērķu fonda (3MDG) mērķis ir samazināt trīs infekcijas slimību (HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas) slogu un uzlabot mātes un bērna veselību Mjanmā/Birmā. Šis fonds 2012. gadā pārņēma Trīs slimību fondu (3DF), kad tas beidza darbību. To pārvalda UNOPS.
Kvalitatīvas pamatizglītības programma (QBEP) tika izveidota ar mērķi uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi pamatizglītībai un agrīnai pirmsskolas attīstībai, it īpaši maznodrošinātās un grūti sasniedzamās kopienās. To pārvalda ANO Bērnu fonds (UNICEF).
Apvienotā miera fonda (JPF) mērķis ir atbalstīt valsts atbildībā esošu un iekļaujošu miera procesu Mjanmā/Birmā. Tas tika izveidots 2015. gadā, un to pārvalda UNOPS.
(miljonos USD) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Intervences joma | Fonds | Laikposms | Līdzekļu devēju fondu iemaksas | ES iemaksu saistības | ES saistību % kopējās līdzekļu devēju iemaksās | Situācija |
Pārtikas nodrošinājums/ iztika/ lauku attīstība |
LIFT | 2009-2017 | 439,7 | 130,2 | 30 % | 31.1.2017. |
Veselība | 3MDG | 2012-2017 | 279,6 | 31,5 | 11 % | 1.11.2016. |
Izglītība | QBEP | 2012-2017 | 76,6 | 28,5 | 37 % | 31.12.2016. |
Miera veidošana | JPF | 2015-2017 | 105,2 | 20,8 | 20 % | 28.2.2017. |
Avots: ERP.
III pielikums
Revidēto projektu izlase
(miljonos) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Līgums Nr. | Intervences joma | Līgumslēdzējs | Līguma summa | Izmaksāts | Sākuma datums | Darbību beigu datums |
Iztikas un pārtikas nodrošinājuma trasta fonds (LIFT) | UNOPS | 81,8 EUR | 47,5 EUR | 1.1.2012. | 31.12.2018. | |
1 | Lauksaimniecības uzņēmējdarbības projekts | Privāts uzņēmums | 18,1 USD | 11 USD | 18.12.2015. | 31.12.2018. |
2 | Pārtikas nodrošinājuma projekts | NVO | 22,1 USD | 15 USD | 1.3.2013. | 31.12.2015. |
3 | Pārtikas nodrošinājuma projekts | NVO | 10,5 USD | 4,3 USD | 1.1.2016. | 31.12.2018. |
4 | Mikrofinansēšanas projekts | ANO aģentūra | 7,0 USD | 6,7 USD | 1.11.2012. | 31.12.2018. |
5 | Tirgus piekļuves projekts | NVO | 4,0 USD | 3,4 USD | 11.6.2014. | 10.6.2017. |
6 | Pārtikas nodrošinājuma projekts | NVO | 2,1 USD | 0,8 USD | 10.6.2016. | 31.5.2019. |
Trīs Tūkstošgades attīstības mērķu fonds (3MDG) | UNOPS | 27,5 EUR | 22,4 EUR | 1.1.2013. | 31.12.2017. | |
7 | Tuberkulozes apkarošanas projekts | UNOPS | 13,0 USD | 4,5 USD | 1.10.2014. | 31.12.2017. |
8 | Mātes un bērna veselība | NVO | 6,8 USD | 5,6 USD | 1.7.2014. | 31.12.2017. |
Kvalitatīvas pamatizglītības programma (QBEP) | UNICEF | 22,0 EUR | 21,7 EUR | 1.1.2013. | 30.6.2017. | |
9 | Agrīnā pirmsskolas aprūpe | Baznīcas biedrība | 4,0 USD | 3,1 USD | 23.10.2014. | 30.6.2016. |
10 | Agrīnā izglītība | NVO | 2,4 USD | 1,3 USD | 15.10.2013. | 20.6.2017. |
(miljonos EUR) | ||||||
11 | Pārvaldība | Dalībvalsts aģentūra | 20,0 | 9,4 | 1.8.2015. | 31.7.2019. |
12 | Pārvaldība | Privāts uzņēmums | 12,2 | 2,4 | 1.10.2015. | 30.9.2018. |
13 | Atbalsts cilvēkiem, kas zaudējuši saikni ar dzimto zemi | NVO | 8,0 | 5,5 | 10.7.2012. | 9.4.2017. |
14 | Miera veidošana | ANO aģentūra | 7,0 | 3,8 | 15.3.2015. | 14.3.2019. |
15 | Miera veidošana | NVO | 7,0 | 4,4 | 1.2.2015. | 31.7.2018. |
16 | Atbalsts cilvēkiem, kas zaudējuši saikni ar dzimto zemi | NVO | 5,6 | 5,0 | 29.12.2012. | 14.8.2017. |
17 | Miera veidošana | NVO | 5,0 | 2,8 | 1.3.2015. | 31.8.2018. |
18 | Miera veidošana | NVO | 5,0 | 1,0 | 1.10.2016. | 30.9.2020. |
19 | Atbalsts cilvēkiem, kas zaudējuši saikni ar dzimto zemi | NVO | 3,2 | 2,9 | 1.2.2013. | 30.4.2017. |
20 | Miera veidošana | Baznīcas biedrība | 2,0 | 1,6 | 1.1.2015. | 31.12.2017. |
IV pielikums
Konkrētu projektu novērtējums — pārskats
Nr. | Labi izraudzīts | Atbilstīgs | Loģiskais ietvars | Labi uzraudzīts | Savlaicīga budžeta līdzekļu apguve | Sasniegti tiešie rezultāti | Iespēja nodrošināt sagaidāmo iznākumu | Darbības/ izejas stratēģijas ilgtspēja | ES pamanāmība | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
SMART mērķi | RACER rādītāji | Atsauces/ mērķa vērtības |
|||||||||
1 | Daļēji | Jā | Daļēji | Daļēji | Nē | Jā | Jā | Jā | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Daļēji |
2 | Jā | Jā | Daļēji | Daļēji | Daļēji | Nē | Nē | Nē | Nē | Daļēji | Nē |
3 | Daļēji | Jā | Jā | Jā | Jā | Daļēji | Daļēji | Daļēji | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Daļēji |
4 | Nē | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Daļēji | Daļēji | Nē |
5 | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | Nē | Daļēji | Nē |
6 | Jā | Jā | Nē | Daļēji | Daļēji | Daļēji | Daļēji | Daļēji | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Daļēji |
7 | Nē | Jā | Jā | Jā | Jā | Daļēji | Nē | Daļēji | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Nav novērtēta |
8 | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Daļēji | Jā | Jā | Daļēji | Nav novērtēta |
9 | Daļēji | Daļēji | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Nav novērtēta |
10 | Daļēji | Daļēji | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Pāragri vērtēt | Nē |
11 | Jā | Jā | Jā | Nē | Nē | Nē | Daļēji | Daļēji | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Nav novērtēta |
12 | Jā | Daļēji | Jā | Nē | Nē | Nē | Jā | Daļēji | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Nav novērtēta |
13 | Jā | Jā | Jā | Daļēji | Nē | Daļēji | Nē | Daļēji | Daļēji | Nē | Nav novērtēta |
14 | Daļēji | Daļēji | Jā | Daļēji | Daļēji | Jā | Daļēji | Daļēji | Nē | Daļēji | Nav novērtēta |
15 | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Daļēji | Daļēji | Jā | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Jā |
16 | Daļēji | Jā | Jā | Daļēji | Nē | Jā | Nē | Daļēji | Daļēji | Jā | Nav novērtēta |
17 | Jā | Jā | Jā | Daļēji | Daļēji | Daļēji | Daļēji | Jā | Jā | Jā | Daļēji |
18 | Daļēji | Jā | Jā | Daļēji | – | Pāragri vērtēt | Nē | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt |
19 | Daļēji | Daļēji | Jā | Jā | Nē | Jā | Daļēji | Jā | Daļēji | Daļēji | Nav novērtēta |
20 | Jā | Jā | Jā | Jā | Daļēji | Jā | Daļēji | Jā | Pāragri vērtēt | Pāragri vērtēt | Jā |
Akronīmi un saīsinājumi
3DF: Trīs slimību fonds [Three Diseases Fund]
3MDG: Trīs Tūkstošgades attīstības mērķu fonds [Three Millennium Development Goals Fund]
ASI: attīstības sadarbības instruments
DIP: daudzgadu indikatīvā programma
EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests
EIDHR: Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments [European Instrument for Democracy and Human Rights]
GRP: gada rīcības programma
ĢD DEVCO: Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts
ĢD ECHO: Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāts
ICI+: finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm [Instrument for Cooperation with Industrialised Countries]
IcSP: stabilitātes un miera veicināšanas instruments [Instrument contributing to Stability and Peace] (iepriekš — stabilitātes instruments (IfS))
IPP: iekšzemē pārvietota persona
JPF: Apvienotais miera fonds [Joint Peace Fund]
KVA: kopienas virzīta attīstība
LIFT: Iztikas un pārtikas drošības trasta fonds [Livelihoods and Food Security Trust Fund]
LRRD: neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaiste [Linking Relief, Rehabilitation and Development]
NVO: nevalstiska organizācija
QBEP: Kvalitatīvas pamatizglītības programma [Quality Basic Education Programme]
RACER: atbilstīgs, apstiprināts, ticams, vienkāršs un stabils [Relevant, Accepted, Credible, Easy and Robust]
ROM: uz rezultātiem vērsta uzraudzība [Results-Oriented Monitoring]
SMART: konkrēts, izmērāms, sasniedzams, atbilstīgs un ar noteiktiem termiņiem [Specific, Measurable, Achievable, Relevant, Timely]
SWITCH-Asia: ES finansēta programma, kuras mērķis ir palīdzēt patērētājiem un uzņēmumiem pāriet uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu
UNICEF: ANO Bērnu fonds [United Nations Children’s Fund]
UNOPS: ANO Projektu pakalpojumu birojs [United Nations Office for Project Services]
Beigu piezīmes
1 Pasaules Bankas dati, 2012.–2016. gads.
2 Finansēšanas instrumenti var būt paredzēti konkrētai valstij (divpusēji), reģionāli vai ar konkrētu tematisko ievirzi.
3 Saskaņā ar tiešo pārvaldību Eiropas Komisija atbild par visiem ES budžeta izpildes uzdevumiem, ko tiešā veidā veic tās dienesti vai nu centrālajā birojā, vai ES delegācijās. Saskaņā ar netiešo pārvaldību budžeta izpildes uzdevumus Komisija uztic starptautiskām organizācijām, ES dalībvalstu attīstības aģentūrām, partnervalstīm vai citām struktūrām.
4 No 438 miljoniem EUR, kas piešķirti visiem līgumiem (avots: 2016. gada ārējās palīdzības vadības ziņojums).
5 Plānošanas un finanšu ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departaments, https://mohinga.info/en/dashboard/location/.
6 1.–10. projekts.
7 11. projekts.
8 12.–20. projekts.
9 Komisijas revīzija par ANO aģentūrām.
10 2011. gadā pieņemtās Pārmaiņu programmas galvenais mērķis ir būtiski palielināt ES attīstības politikas ietekmi un efektivitāti. Sk. https://ec.europa.eu/europeaid/policies/european-development-policy/agenda-change_en.
11 Situācija 2017. gada 31. janvārī attiecībā uz LIFT, 2016. gada 1. novembrī attiecībā uz 3MDG un 2017. gada 28. februārī attiecībā uz JPF. Datumi atšķiras, jo atšķiras ziņošanas cikli.
12 Sk. iepriekš.
13 UNICEF nevarēja sniegt apstiprinātus naudas plūsmas pārskatus par QBEP.
14 Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.), 190. panta 2. punkts.
15 Kā noteikts Finanšu regulas Nr. 966/2012 128. pantā, Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētās regulas Nr. 1268/2012 190. panta 2. punktā par dotācijām, Finanšu regulas Nr. 966/2012 190. pantā, Komisijas Regulas Nr. 1268/2012 266. panta 1. punkta a) apakšpunktā par pakalpojumiem, Finanšu regulas Nr. 966/2012 190. pantā, Komisijas Regulas Nr. 1268/2012 268. panta 1. punkta a) apakšpunktā par piegādēm, Finanšu regulas Nr. 966/2012 190. pantā, Komisijas Regulas Nr. 1268/2012 270. panta 1. punkta a) apakšpunktā par būvdarbiem.
16 Šā komponenta lielākā projekta sākotnējā analīzē, kas tika veikta 2013. gadā, ir norādīts, ka šai darbībai būtu nepieciešami 0,7 miljoni USD, ar piebildi, ka Pasaules fonds to jau atbalsta aptuveni 12,7 miljonu USD apmērā. Tomēr 2014. gadā šai darbībai piešķīra 11,4 miljonus USD, un 2015. gadā šī summa pieauga līdz 13 miljoniem USD, taču netika paskaidrots, kāpēc vajadzības ir tik ievērojami palielinājušās.
Notikums | Datums |
---|---|
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums | 22.11.2016 |
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai) | 11.10.2017 |
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc pretrunu procedūras | 12.12.2017 |
Komisijas un EĀDD oficiālās atbildes visās valodās saņemtas | 20.12.2017 |
Revīzijas darba grupa
ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.
Šo lietderības revīziju veica ERP III apakšpalāta, kura atbild par ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīziju. Par ziņojuma sagatavošanu atbildīgajam apakšpalātas vecākajam loceklim Karel Pinxten ziņojumu izstrādāt palīdzēja viņa biroja vadītājs Gerard Madden, atašejs un darbuzdevuma vadītāja Mila Strahilova, atbildīgā vadītāja Beatrix Lesiewicz, kā arī revidenti Roberto Ruiz Ruiz un Francesco Zoia Bolzonello. Lingvistisko atbalstu sniedza Cathryn Lindsay.
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018.
ISBN 978-92-872-8980-3 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/03145 | QJ-AB-17-025-LV-N | |
HTML | ISBN 978-92-872-8931-5 | ISSN 1977-5717 | doi:10.2865/978368 | QJ-AB-17-025-LV-Q |
© Eiropas Savienība, 2018.
Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.
KĀ SAZINĀTIES AR ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv
Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
- pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv
KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES
Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama vietnē Europa: http://europa.eu
ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: https://op.europa.eu/lv/web/general-publications/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. http://europa.eu/contact).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu
ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.