Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) revīzija

Kopsavilkums

Par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP) izstrādāja ar mērķi novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību ES, reaģējot uz to, ka pirms 2008. gada krīzes nebija politikas instrumentu, kas novērstu šīs nelīdzsvarotības veidošanos.

MNNP darbojas, pamatojoties uz ikgadēju ciklu. Tā sākumā Komisija publicē ekonomikas un finanšu novērtējumu — brīdināšanas mehānisma ziņojumu (BMZ), kurā norādītas nelīdzsvarotības riska skartās dalībvalstis, attiecībā uz kurām ir jāveic papildu analīze padziļināta pārskata (PP) veidā. PP mērķis ir secināt, vai izraudzītajās dalībvalstīs ir nelīdzsvarotība un vai tā būtu jāuzskata par pārmērīgu. Visbeidzot, pamatojoties uz PP analīzi, Komisija sagatavo konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, ko galu galā pieņem Padome un kas tiek sniegti dalībvalstīm, lai tās novērstu nelīdzsvarotību.

Ja nelīdzsvarotība tiek uzskatīta par pārmērīgu, Komisija saskaņā ar MNNP regulu ierosina Padomei uzsākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (PNNP). Tas ir pastiprinātas uzraudzības mehānisms, kas ietver sankciju iespēju attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm.

Ko mēs revidējām

Revīzijas galvenais jautājums bija šāds: “Vai MNNP ir vispusīgi pamatota un pienācīgi īstenota?” Mēs novērtējām, cik efektīvi Komisija īstenoja MNNP laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam.

Ko mēs konstatējām

Lai gan MNNP ir kopumā labi izstrādāta, Komisija to neīsteno tā, lai nodrošinātu nelīdzsvarotības efektīvu novēršanu un koriģēšanu.

Lai novērstu makroekonomisko nelīdzsvarotību, Komisija kā galveno instrumentu izmanto ar MNNP saistītus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI). Tomēr īstenošanas līmenis ir bijis zems. Lai gan šo ieteikumu īstenošana ir dalībvalstu atbildība, vairākas nepilnības ir konstatētas arī veidā, kā Komisija tos izstrādā. Starp padziļinātajā pārskatā konstatēto konkrēto nelīdzsvarotību un ierosinātajiem ieteikumiem nav sistemātiskas saiknes. Dažos gadījumos KVAI ir norādīti kā saistīti ar MNNP, kaut arī tie tikai attāli attiecas uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, ja vispār attiecas, tāpēc dalībvalstīm ir grūtāk veikt atbilstošus korektīvus pasākumus. Turklāt ar MNNP saistītajos KVAI (MNNP-KVAI) nav pietiekami ņemta vērā fiskālā politika, pat ja tā attiecas uz nelīdzsvarotību, kas nav saistīta ar fiskālo nelīdzsvarotību. Ir dažas neatbilstības starp konkrētām dalībvalstīm adresētiem ieteikumiem un ieteikumiem, kas sniegti eurozonai kopumā. Visbeidzot, Komisija dažkārt nosaka ļoti īsus termiņus ieteikumu īstenošanai.

Mēs piekrītam aptaujāto ieinteresēto personu viedoklim, ka padziļinātajos pārskatos veiktā analīze ir kvalitatīva un nelīdzsvarotība ir pareizi noteikta. Tomēr pēdējos gados PP ieņem aizvien mazāk pamanāmu vietu Komisijas sniegtajos ziņojumos, kur ar MNNP saistītā analīze un politikas ieteikumi tagad tiek mazāk uzsvērti, kopš tos iekļauj valstu ziņojumos, kuros galvenokārt apskata struktūrpolitikas plašu ekonomisku koordināciju. MNN procedūru vēl vairāk ir vājinājis Komisijas lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz nelīdzsvarotības nopietnības klasifikāciju. Lai gan nelīdzsvarotību nosaka dienestu līmenī, pamatojoties uz skaidriem tehniskiem kritērijiem, padziļinātajos pārskatos nav skaidri novērtēta tās nopietnība. Kritēriji, kas ir pamatā komisāru kolēģijas pieņemtajiem galīgajiem lēmumiem, nav pārredzami.

Jāpiebilst, ka Komisija nekad nav ieteikusi uzsākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, neraugoties uz to, ka kopš MNNP sākuma 2012. gadā ir konstatēts, ka vairākās dalībvalstīs jau ilgāku laiku ir vērojama pārmērīga nelīdzsvarotība.

Procesa pirmais dokuments — brīdināšanas mehānisma ziņojums (BMZ) — pietiekami neveicina nelīdzsvarotības agrīnu noteikšanu, jo tas izmanto rādītājus, kas balstīti uz novecojušiem datiem un mainīgiem vidējiem lielumiem, neņemot vērā pēdējos notikumus. Turklāt BMZ teksts ir vairāk aprakstošs nekā analītisks. Netiešā ietekme uz citām dalībvalstīm un eurozonas dimensiju nav īpaši ņemta vērā, lai gan šajā saistībā ir panākti daži uzlabojumi.

Ko mēs iesakām

1. Komisijai ir regulāri jānorāda saikne starp MNNP-KVAI un makroekonomisko nelīdzsvarotību. Ierosinātajiem pasākumiem ir jābūt pietiekami sīki izstrādātiem un vērstiem uz politikas darbībām, lai nelīdzsvarotību samazinātu īsā līdz vidējā termiņā. Ja iespējams, Komisijai ir jāsagatavo ex ante un ex post novērtējumi par politikas darbību ietekmi uz nelīdzsvarotību.
2. Padziļinātajos pārskatos ir jāsniedz skaidrs raksturojums par dalībvalstī pastāvošās nelīdzsvarotības nopietnību. Komisijai ir jāuzlabo pārredzamība, pieņemot, publicējot un piemērojot skaidrus nelīdzsvarotības klasifikācijas kritērijus. Ja vien nav īpašu apstākļu un ir pierādījumi, ka dalībvalstī ir pārmērīga nelīdzsvarotība, Komisijai ir jāiesaka uzsākt PNNP. Ja īpašos apstākļos Komisija izmanto rīcības brīvību, lai atturētos no šīs procedūras uzsākšanas, tai ir skaidri un publiski jāpaskaidro iemesli.
3. Komisijai ir jāsniedz visaptverošs un atsevišķi izklāstīts PP, kura garums un detalizācijas pakāpe atspoguļo situācijas nopietnību un politikas problēmas. Padziļinātajā pārskatā rādītāju kopsavilkums ir jāaizstāj un tajā ir jānodrošina piekļuve valstij specifiskiem mainīgajiem lielumiem, kas faktiski izmantoti analīzē.
4. Komisijai ir sistemātiski jāanalizē fiskālās politikas ietekme uz ārējo nelīdzsvarotību un konkurētspēju un jāizmanto MNNP, lai sniegtu ieteikumus dalībvalstīm, ja fiskālie jautājumi tieši skar ārējo nelīdzsvarotību.
5. MNNP procesā ir sistemātiski jāņem vērā politika ar starpvalstu ietekmi, kas var veicināt simetrisku līdzsvara atjaunošanu eurozonā. MNNP-KVAI jābūt saskaņotiem ar eurozonai sniegtajiem ieteikumiem saistībā ar nelīdzsvarotību, tostarp vajadzības gadījumā attiecībā uz vispārējo fiskālo nostāju.
6. Komisijai saziņā ar sabiedrību MNN procedūrai ir jāpiešķir lielāka nozīme. Efektīvas saziņas kontekstā, kad vien Komisija ir konstatējusi pārmērīgu nelīdzsvarotību, attiecīgajiem komisāriem ir jābūt dalībvalstu parlamentu rīcībā, lai viņi varētu pamatot Komisijas lēmumus un attiecīgos politikas ieteikumus.

Ievads

Ekonomiskais pamatojums un tiesiskais regulējums

Līdz 2008.–2009. gada krīzei ES ekonomikas pārvaldības regulējums (noteikumu kopums, kas reglamentē dalībvalstu ekonomikas politiku) bija vērsts uz fiskālās politikas ilgtspēju. Tas būtībā ietvēra tikai valsts budžeta deficīta un parāda kontroli. Ar nodokļiem nesaistītas politikas ES pārvaldība aprobežojās ar Līguma noteikumiem par vieglu ekonomikas politikas koordināciju¹.

Krīze un tās sekas pierādīja, ka regulējums neatklāja un nenovērsa makroekonomiskās nelīdzsvarotības veidošanos. Vairākās dalībvalstīs lielais kapitāla ieplūdums un ilgtnespējīgais privātā sektora kreditēšanas pieaugums veicināja ārējās bilances un konkurētspējas pasliktināšanos, pārāk lielas investīcijas dažās ekonomikas jomās un pārmērīgu parāda uzkrāšanos privātajā sektorā. Turklāt ilgtnespējīgais ekonomikas uzplaukums pirms krīzes sagrozīja attiecīgā fiskālā stāvokļa novērtējumu, bieži vien liekot situācijai izskatīties labākai nekā patiesībā. Kad nelīdzsvarotība galu galā noveda pie nepatīkamām korekcijām, tas ietekmēja citas dalībvalstis, tādējādi apdraudot visas ES finanšu stabilitāti un ekonomikas sniegumu.

Lai novērstu līdzīgas tendences nākotnē un atbalstītu politiku pirmskrīzes uzplaukuma dēļ radušās nelīdzsvarotības samazināšanai, 2011. gadā sešu tiesību aktu kopuma ietvaros² tika ieviests jauns mehānisms — makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (MNNP).

MNNP galvenais juridiskais pamats ir Regula (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (šajā ziņojumā dēvēta par MNNP regulu)³.

MNNP piemēro visām ES dalībvalstīm (izņemot tās, kuras saņem finansiālu palīdzību no ES saskaņā ar ekonomikas korekciju programmām), un to izmanto kopš 2012. gada, īstenojot ikgadējo ekonomikas politikas koordinācijas un uzraudzības ciklu.

MNNP ir konkrēti vērsta uz nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības atklāšanu, novēršanu un koriģēšanu. Šie termini ir definēti MNNP regulas 2. pantā:

1. ““nelīdzsvarotība” ir jebkura tendence, kura rada makroekonomikas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalsts ekonomikas vai Ekonomikas un monetārās savienības, vai visas Savienības stabilu darbību;
2. “pārmērīga nelīdzsvarotība” ir nopietna nelīdzsvarotība, tostarp tāda, kas apdraud vai var apdraudēt Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību.”

MNNP regulas 4. panta 3. punktā ir noteikti nelīdzsvarotības veidi:

1. “iekšējā nelīdzsvarotība, tostarp nelīdzsvarotība, ko var izraisīt valsts un privātā sektora parāds, izmaiņas finanšu un aktīvu tirgos, tostarp nekustamā īpašuma tirgū; izmaiņas privātā sektora kredītu plūsmā; un izmaiņas nodarbinātībā;
2. ārējā nelīdzsvarotība, tostarp nelīdzsvarotība, ko var izraisīt izmaiņas tekošajā kontā un dalībvalstu ieguldījumu neto pozīcijās; reālie valūtas maiņas kursi; eksporta tirgus sadalījums; cenu un izmaksu izmaiņas un ārpuscenu konkurētspēja, ņemot vērā ražīguma rādītāju veidojošās daļas.”

Tādējādi MNNP regula paredz divkāršu mērķi — novērst nelīdzsvarotību, kas skar atsevišķu dalībvalstu ekonomiku, vienlaikus ņemot vērā arī paplašināto⁴ ietekmi uz citām eurozonas un ES dalībvalstīm.

MNNP ir ietverta Eiropas pusgadā, kas ir 2010. gadā ieviesta sistēma ekonomikas politikas vispārējai koordinēšanai visā ES. Papildus MNNP Eiropas pusgads ietver pasākumus, ar ko īsteno Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP), un struktūrpolitiku, kuras mērķis ir veicināt ilgtermiņa izaugsmi stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā, sasniedzot mērķus un īstenojot ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes un nodarbinātības politikas pamatnostādnes. Ikgadējais Eiropas pusgada process noslēdzas ar Komisijas priekšlikumu Padomei par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI) visās šajās jomās. Pēc tam, kad Padome šos ieteikumus ir apstiprinājusi, dalībvalstīm tie ir jāīsteno.

Runājot vispārīgi, atšķirība starp MNNP un SIP ir šāda — MNNP attiecas uz makroekonomisko nelīdzsvarotību kopumā, kamēr SIP — tikai uz fiskālo stabilitāti. Turklāt, līdzko dalībvalsts ir izpildījusi parāda un deficīta prasības, SIP vairs nesniedz norādījumus attiecībā uz fiskālo politiku. Savukārt MNNP regula paredz, ka politikas risinājumi attiecībā uz MNN procedūrā konstatēto nelīdzsvarotību var ietvert fiskālās un atalgojuma politikas pasākumus⁵. Abiem politikas instrumentiem kopīgs ir tas, ka tie paredz Komisijai izpildes uzdevumu un tādējādi ietver gan preventīvo, gan arī korektīvo elementu. Tomēr Komisijai nav līdzīga izpildes uzdevuma stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā.

Ikgadējais MNNP process, kas ietver nelīdzsvarotības noteikšanu, tās nopietnības novērtēšanu un korekciju uzsākšanu, ir iedalīts posmos. MNNP regulā izklāstītais process ir apkopots 1. attēlā (izvērstāku informāciju sk. I pielikumā), un attiecīgie dokumenti ir uzskaitīti II pielikumā.

Pirmais posms. Brīdināšanas mehānisma ziņojums

Procesa pirmais posms ir brīdināšanas mehānisma ziņojuma (BMZ) publicēšana. Tā galvenais mērķis ir apzināt dalībvalstis, kuras, kā uzskata Komisija, var skart nelīdzsvarotība, tāpēc tām ir vajadzīga papildu analīze padziļināta pārskata (PP, sk. otro posmu) veidā. BMZ izmanto tādu rādītāju kopsavilkumu, kas izvēlēti, lai norādītu uz iekšējo un ārējo nelīdzsvarotību (sk. III pielikumu)⁶. Tomēr MNNP regulas 3. panta 2. punktā ir skaidri norādīts, ka lēmumu uzsākt PP nevar pieņemt, “mehāniski nolasot kopsavilkuma rādītājus”.

Avots: ERP.

Otrais posms. Padziļināti pārskati

PP ietver konkrētas valsts īpašu apstākļu sīki izstrādātu analīzi, izmantojot dažādākos analītiskos instrumentus (piemēram, tirdzniecības saites un riska darījumi starp dalībvalstīm), konkrētas valsts īpašu kvalitatīvo informāciju (piemēram, produktu specializācija un darba samaksas noteikšanas sarunu mehānismi) un — daudzos gadījumos — mainīgos lielumus, kuri atšķiras no BMZ rādītāju kopsavilkumā ietvertajiem.

Komisija vāc informāciju, apmeklējot dalībvalstis. Tai ir jāņem vērā arī jebkura cita informācija, ko dalībvalstis paziņojušas kā būtisku. Visbeidzot, Komisijai ir jāņem vērā dalībvalstu plānotie politikas pasākumi un visi Padomes vai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas iepriekšējie ieteikumi.

MNNP regulā ir īpaši izvirzīta prasība padziļinātajos pārskatos novērtēt, vai attiecīgo dalībvalsti skar nelīdzsvarotība un, ja tā, vai tā ir pārmērīga. Ir jāņem vērā arī valsts ekonomikas politikas plašāka ietekme. Ja Komisija nelīdzsvarotību nekonstatē, MNNP process attiecīgajai dalībvalstij šajā gadā beidzas. Ja nelīdzsvarotība tiek konstatēta, tad atkarībā no tās nopietnības Komisija attiecīgo dalībvalsti iekļauj MNNP preventīvajā vai korektīvajā daļā.

Kopš 2015. gada PP ir kļuvuši par daļu no Komisijas ikgadējiem Eiropas pusgada valstu ziņojumiem. Tie ietver plašus analītiskus novērtējumus attiecībā uz galvenajiem strukturālajiem jautājumiem, kas skar dalībvalsti tādās jomās kā nodokļi un izdevumi, nodarbinātība, valsts pārvalde un darījumdarbības vide, kā arī uz virzību, kādu dalībvalsts panākusi KVAI īstenošanā un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā.

Trešais posms. Novēršana un koriģēšana

Preventīvas darbības

Ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī ir makroekonomiskā nelīdzsvarotība, tai jāinformē Padome un Eiropas Parlaments. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Padome attiecīgajai dalībvalstij var sniegt KVAI, lai koriģētu nelīdzsvarotību un novērstu to, ka tā kļūst pārmērīga (šajā ziņojumā dēvēti par MNNP-KVAI). KVAI tiek pieņemti jūlijā, un tie jāpārskata un vajadzības gadījumā jākoriģē katru gadu. Šim nolūkam tiek veikts sistemātisks un publisks novērtējums par virzību KVAI īstenošanā, kuru februārī publicē attiecīgās valsts ziņojuma pielikumā. Lai uzraudzītu MNNP-KVAI īstenošanu, Komisijai ir jāuztur pastāvīgs dialogs ar dalībvalstu iestādēm un sociālajiem partneriem un jādodas informatīvajos apmeklējumos, parasti vienreiz gadā.

Korektīvas darbības — pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Ja Komisija uzskata, ka nelīdzsvarotība ir pārmērīga, tai saskaņā ar MNNP regulas 7. pantu ir atkal jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Padome var nolemt uzsākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (PNNP), pakļaujot dalībvalsti stingrākām prasībām un uzraudzībai un, visbeidzot, eurozonas dalībvalstu gadījumā – iespējai piemērot finansiālas sankcijas⁷.

Revīzijas tvērums, mērķi un pieeja

Revīzijas tvērums un mērķi

Revīzijas galvenais jautājums bija šāds: “Vai MNNP ir vispusīgi pamatota un pienācīgi īstenota?” Tāpēc šajā revīzijā mēs novērtējām, cik efektīvi Komisija īstenoja MNNP laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam⁸, kā arī, attiecīgā gadījumā, dažus procedūras izstrādes elementus. Mēs sīki pārbaudījām MNNP attiecībā uz četru dalībvalstu izlasi (Bulgārija, Spānija, Francija un Slovēnija), vajadzības gadījumā mazākā mērā aptverot pārējās dalībvalstis⁹.

Proti, mēs pārbaudījām:

1. procedūras īstenošanas efektivitāti, pamatojoties uz dalībvalsts nelīdzsvarotības klasifikācijas dinamiku, un iemeslus, kas ir pamatā MNNP-KVAI zemajam īstenošanas līmenim;
2. dalībvalstu makroekonomiskās nelīdzsvarotības klasifikācijas procesu;
3. analītiskos instrumentus un ekonomisko analīzi, ko Komisija izmantoja, lai konstatētu un novērtētu nelīdzsvarotību, un rezultātu sniegšanas dinamiku;
4. MNN procedūrā ietvertā rādītāju kopsavilkuma un BMZ vispārējo atbilstību.

Mēs nenovērtējām kopsavilkuma rādītājiem noteikto robežvērtību atbilstību vai to pamatā esošo statistikas datu kvalitāti. Tāpat mēs nepārbaudījām MNNP-KVAI īstenošanas progresa novērtēšanas procedūru¹⁰.

Mūsu izmantotie revīzijas kritēriji tika balstīti uz:

1. regulatīvajām prasībām (jo īpaši MNNP regulu);
2. Komisijas iekšējiem noteikumiem un procedūrām (piemēram, norādījumiem un pamatnostādnēm);
3. dokumentiem, ko izsniegušas vairākas ES iestādes un citas starptautiskās organizācijas (proti, SVF un ESAO) vai kas sagatavoti, veicot pētījumus, lai noteiktu paraugpraksi.

Šis revīzijas ziņojums ir otrais no vairākiem ziņojumiem, kas bija plānoti, lai nodrošinātu ES ekonomikas pārvaldības regulējuma vispusīgu aptvērumu. Pirmais ziņojums šajā grupā — par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (PBDNP)¹¹ — tika publicēts 2016. gadā.

Pieeja

Mēs 2016. gada martā nosūtījām tiešsaistes aptauju Ekonomikas politikas komitejas (EPK) locekļiem no tām dalībvalstīm, kurām piemērota MNNP. Aptauja attiecās uz laikposmu no 2012. gada BMZ līdz 2016. gada PP. Tā ietvēra 46 kvalitatīva un kvantitatīva satura jautājumus par EPK locekļu viedokli attiecībā uz MNNP. Aptauja noslēdzās 2016. gada decembrī, līdz kuram bija atbildējuši 19 no 20 EPK locekļiem. Aptaujas rezultāti tika izmantoti revīzijas darbā un ir minēti dažos apsvērumos. Atbildes uz kvantitatīvā satura jautājumiem ir apkopotas VI pielikumā.

Mēs iztaujājām darbiniekus no trim Komisijas dienestiem (ECFIN ĢD, EMPL ĢD un Ģenerālsekretariāta), kā arī ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisāra un priekšsēdētāja vietnieka eiro un sociālā dialoga jautājumos birojiem. Mēs izskatījām dažādus Komisijas dokumentus — gan publiski pieejamos, gan arī iekšējos. Notika arī tikšanās ar to iestāžu pārstāvjiem, kas izraudzītajās dalībvalstīs iesaistītas MNNP īstenošanā un uzraudzībā (iestāžu sarakstu sk. VII pielikumā).

Mēs pārrunājām MNNP jautājumus ar pārstāvjiem no vairākām organizācijām, kuru viedokļi bija būtiski revīzijas mērķiem (tostarp no Eiropas Centrālās bankas (ECB), SVF, ESAO, Pasaules Bankas, Eiropas Parlamenta, kā arī (Vācijā) Federālās ekonomikas un enerģētikas ministrijas un Federālās finanšu ministrijas). Mēs arī organizējām konsultantu grupu un lūdzām padomu neatkarīgiem ekspertiem.

Apsvērumi

Nelīdzsvarotība dalībvalstīs ir vērojama jau vairākus gadus, un korektīvā politika netiek pilnvērtīgi īstenota

Šajā iedaļā ir apsvērta situācijas attīstība vairākās dalībvalstīs, kur kopš MNNP ieviešanas ir konstatēta nelīdzsvarotība. Pēc tam ir norādīts Komisijas novērtētais MNNP-KVAI īstenošanas līmenis un apsvērti attiecīgie iemesli.

Nelīdzsvarotība dalībvalstīs parasti saglabājas vairākus gadus

To dalībvalstu skaits, kurās ar MNN procedūras starpniecību tika konstatēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība, laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam pastāvīgi pieauga (no 12 līdz 16). Tomēr mēs atzīstam, ka šis skaits ir palielinājies arī tāpēc, ka vairākas valstis izstājās no ekonomikas korekciju programmām un Horvātija pievienojās Eiropas Savienībai. Pēdējā laikā vispārējā tendence ir mainījusies, iespējams, atspoguļojot ES ekonomikas ciklisko atveseļošanos. Tomēr pārmērīgas nelīdzsvarotības skarto dalībvalstu skaits nav samazinājies (sk. 2. attēlu un VIII pielikumu).

Avots: ERP.

Kā norādīts 3. attēlā, atsevišķu dalībvalstu klasifikācija gadu gaitā ir kopumā palikusi nemainīga. Uzlabojumi bija vērojami salīdzinoši reti. MNNP pirmajos piecos gados (no 2012. līdz 2016. gadam) tika konstatēti pavisam 67 gadījumi, kad dalībvalstīs bija vērojama nelīdzsvarotība (51) vai pārmērīga nelīdzsvarotība (16). 39 no 51 nelīdzsvarotības gadījuma situācija nākamajā gadā nemainījās, piecos gadījumos dalībvalstu klasifikācijas līmenis tika pastiprināts līdz “pārmērīgai nelīdzsvarotībai”, bet septiņos gadījumos dalībvalstīm izdevās nelīdzsvarotību koriģēt. No 16 pārmērīgas nelīdzsvarotības gadījumiem tikai divām dalībvalstīm izdevās nākamajā gadā no šīs kategorijas iziet.

NB! Bultas norāda, kā attiecīgajā laikposmā pa gadiem mainījusies dalībvalstu nelīdzsvarotības klasifikācija — vai nu tā uzlabojās, vai pasliktinājās, vai nemainījās vispār. Šo gadījumu summa ir 67.

Avots: ERP.

Šo inerces efektu var arī uzskatāmi parādīt, aplūkojot 12 dalībvalstis, kurās nelīdzsvarotība tika konstatēta 2012. gadā — MNNP pirmajā gadā. Sešas no tām kopš tā laika kādā brīdī nonāca pārmērīgas nelīdzsvarotības situācijā (Bulgārija, Kipra, Francija, Itālija, Slovēnija un Spānija). Tikai divām no šīm sešām dalībvalstīm izdevās atgriezties pie “parastās” nelīdzsvarotības (Slovēnijai un Spānijai), pārējās četras joprojām palika pārmērīgas nelīdzsvarotības kategorijā (Itālija — četrus gadus pēc kārtas, Francija un Bulgārija — trīs gadus, Kipra — divus¹²). Nevienai dalībvalstij ar pārmērīgu nelīdzsvarotību nav izdevies situāciju uzlabot līdz kategorijai “nelīdzsvarotības nav”. Katras dalībvalsts klasifikācijai kopš 2012. gada var pilnībā izsekot līdzi VIII pielikumā.

Neraugoties uz biežu un intensīvu uzraudzību, MNNP-KVAI īstenošana dalībvalstīs ir bijusi vāja

Labs Komisijas veiktās uzraudzības līmenis

Saskaņā ar MNNP regulu¹³ Komisija uzrauga MNNP-KVAI īstenošanu, cita starpā vācot informāciju dalībvalstīs un uzturot pastāvīgu dialogu ar iestādēm un sociālajiem partneriem. Mēs konstatējām, ka, bieži dodoties informatīvajos apmeklējumos uz dalībvalstīm, Komisija risināja pilnīgu un atklātu dialogu ar pietiekami plašu ieinteresēto personu loku valsts līmenī.

Komisija 2013. gadā ieviesa “īpašu uzraudzību” dalībvalstīs, kurās konstatēta pārmērīga nelīdzsvarotība. To 2014. gadā piemēroja arī izraudzītām eurozonas dalībvalstīm ar sistēmiskas nozīmes nelīdzsvarotību un 2016. gadā — visām dalībvalstīm ar nelīdzsvarotību. Īpašā uzraudzība pašreiz ietver ikgadējus informatīvus apmeklējumus katrā dalībvalstī, un pēc tiem tiek publicēts progresa ziņojums.

Tomēr MNNP-KVAI īstenošana dalībvalstīs ir bijusi vāja

Komisija novērtē KVAI īstenošanas līmeni, izmantojot kvalitatīvo klasifikāciju (sk. V pielikumu). Šos novērtējumus 2017. gadā izmantoja Eiropas Parlaments, lai novērtētu MNNP-KVAI vispārējo īstenošanu laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam¹⁴. Šis novērtējums ir apkopots 4. attēlā. Mēs secinām, ka MNNP-KVAI īstenošana kopš 2012. gada ir pastāvīgi bijusi vāja, jo pilnībā vai būtiski īstenotu MNNP-KVAI daļa ir niecīga¹⁵.

Avots: ERP, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta (Ekonomikas pārvaldības atbalsta nodaļas) un Eiropas Komisijas veiktajiem novērtējumiem.

Vairākas nepilnības, kas ietekmē MNNP-KVAI īstenošanu

MNNP-KVAI īstenošanu ir negatīvi ietekmējušas šādas nepilnības MNNP procesa pārvaldībā: i) nav sistemātiskas saiknes starp MNNP-KVAI un nelīdzsvarotību; ii) nav sistemātiski novērtēta MNNP-KVAI ietekme uz nelīdzsvarotību; iii) neatbilstība starp visai eurozonai paredzētajiem ieteikumiem un MNNP-KVAI; iv) ļoti īsi termiņi MNNP-KVAI īstenošanai.

Nav sistemātiskas saiknes starp MNNP-KVAI un nelīdzsvarotību

Lai veicinātu valstu atbildību, tādējādi mudinot dalībvalstis centīgāk īstenot MNNP-KVAI, ir jāpaskaidro, kā ekonomiskās analīzes un nelīdzsvarotības novērtējuma rezultātā ir radušies konkrēti politikas ieteikumi. Komisijas norādījumos ir noteikts, ka padziļinātajos pārskatos ir jāsniedz analītisks pamats ieteikumu formulēšanai¹⁶, bet praksē šī saikne bieži vien nav skaidra¹⁷. EPK aptauja šo iespaidu apstiprināja: uz jautājumu “Vai ir skaidrs, kuri KVAI attiecas uz MNNP?” tikai ceturtā daļa EPK locekļu atbildēja “vienmēr skaidrs” (sk. g attēlu VI pielikumā). Pēdējos gados, optimizējot gan MNNP-KVAI (sk. 40.–42. punktu), gan PP (sk. 67.–73. punktu), šī saikne ir kļuvusi vēl neskaidrāka.

Pirmkārt, saikne bieži vien nav skaidra vai ir ļoti vāja. Tas ir tāpēc, ka Komisija savus KVAI priekšlikumus nenosaka tā, lai novērstu konkrētu nelīdzsvarotību, kā tas paredzēts MNNP regulas 6. panta 1. punktā. Tādējādi strukturālās reformas tiek apspriestas ar dalībvalsti stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā pirms to iekļaušanas Komisijas priekšlikumos, un tās var tikt norādītas kā saistītas ar MNNP, kaut arī tikai attāli attiecas uz nelīdzsvarotību.

Turklāt, veicot analīzi par četrām izraudzītajām dalībvalstīm, mēs konstatējām daudzus KVAI, kas bija nepareizi norādīti kā saistīti ar MNNP, jo neviens no ieteiktajiem pasākumiem nenovērsa padziļinātajā pārskatā konstatēto nelīdzsvarotību. Piemērus sk. 1. izcēlumā.

1. tabulā ir norādīta to KVAI daļa, kas norādīti kā saistīti ar MNNP. 2016. gadā vairāk nekā 80 % no nelīdzsvarotības skartajām dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem un visi pārmērīgas nelīdzsvarotības skartajām dalībvalstīm adresētie ieteikumi tika norādīti kā saistīti ar MNNP. Pārmērīgi norādot KVAI kā saistītus ar MNNP, tika vājināta MNNP efektivitāte un ticamība. To apstiprināja daudzas ieinteresētās personas, ar kurām tikāmies informatīvo apmeklējumu laikā.

Avots: ERP.

Otra problēma ir tā, ka MNNP-KVAI un PP optimizācija saikni starp iepriekšējo un konstatēto nelīdzsvarotību padarīja vēl neskaidrāku.

KVAI process tika “racionalizēts” 2015. gadā, kad dalībvalstis norādīja, ka KVAI pārmērīgi lielais skaits un garums ir samazinājis to atbildības izjūtu un īstenošanas efektivitāti. Kopš tā laika Komisija samazināja MNNP-KVAI kopējo skaitu gadā. Tā arī par aptuveni 50 % samazināja to vidējo garumu (sk. 5. attēlu).

Šo “racionalizēšanu” EPK locekļi un daudzas ieinteresētās personas, ar kurām tikāmies informatīvo apmeklējumu laikā, vērtēja kopumā pozitīvi (sk. k attēlu VI pielikumā). Tomēr pašreiz, kad MNNP-KVAI ir īsāki un vispārīgāk izklāstīti, tie konkrēti neattiecas uz padziļinātajā pārskatā konstatēto nelīdzsvarotību. To vispārīgā rakstura dēļ ir arī grūtāk novērtēt, cik labi tie ir īstenoti un cik liels var būt bijis to ieguldījums nelīdzsvarotības novēršanā. 2. izcēlumā ir norādīta “racionalizēšanas” ietekme uz izraudzītiem MNNP-KVAI Francijai un Spānijai.

Avots: ERP.

Vēl viena problēma ir tā, ka kopš PP apvienošanas ar valsts ziņojumu no šā dokumenta ir pakāpeniski izzudusi apspriede par politikas iespējām nelīdzsvarotības novēršanai (iedaļa “Politikas problēmas”). Kopā ar MNNP-KVAI “racionalizēšanu” tā visa dēļ lasītājam ir kļuvis daudz grūtāk saprast ieteikumu loģisko pamatu. 2. tabulā ir salīdzināta saikne starp PP un MNNP-KVAI Nr. 3 Bulgārijai 2014. un 2015. gadā, t. i., pirms un pēc “racionalizēšanas”.

Avots: ERP.

Visbeidzot, saiknes vai pamatojuma trūkums starp PP un MNNP-KVAI no 2016. gada neatbilst tam, ko Komisija paziņoja 2015. gada oktobra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai. Lai uzlabotu pārredzamību un turpmākus pasākumus saistībā ar MNNP, Komisija paziņojumā norādīja, ka tā “arī iepazīstinās ar pieņemto lēmumu precīzi formulētu pamatojumu, tostarp attiecībā uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, kas sasaistīti ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru”, un “labāk izskaidros saikni starp nelīdzsvarotības būtību un to, kā tā tiek risināta konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos”¹⁸.

Nav sistemātiski novērtēta MNNP-KVAI ietekme uz nelīdzsvarotību

Komisija parasti nesniedz ex ante vai ex post novērtējumus par MNNP-KVAI ekonomisko ietekmi uz nelīdzsvarotību. Tas ir saprotams tikai gadījumos, kad kādu ietekmi ir pēc būtības grūti ticami skaitliski novērtēt, ņemot vērā ieteikto politikas pasākumu veidu (piemēram, aktīvu kvalitātes pārskatīšana vai spriedzes testi banku nozarei, sabiedrisko pakalpojumu koordinācijas un efektivitātes uzlabošana) vai to, ka jebkura ietekme būs ilgtermiņā (izglītības un darba tirgus reformas).

Retie izņēmumi ir atsauces uz ārējiem pētījumiem, kuros novērtēta strukturālo reformu ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP)^{19 20}, un vienreizēju pasākumu, kas izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentos par dalībvalstu 2014. gada valsts reformu programmām (VRP)²¹. Novērtējums par ekonomisko ietekmi uz nelīdzsvarotību labāk norādītu, kuri ieteikumi ir būtiskākie un varētu būt efektīvi.

Turklāt daži ieteikumi var neitralizēt citu ieteikumi ietekmi, un šajā gadījumā var būt iespējams sniegt pamatotu novērtējumu. Tas attiecas uz budžeta ieteikumiem un citiem KVAI ar fiskālu ietekmi. Piemēram, MNNP-KVAI Nr. 1/2013 Spānijai — dalībvalstij, kurai piemēro PBDNP, — attiecās uz Padomes ieteiktās fiskālās korekcijas īstenošanu, lai novērstu valsts pārmērīgo budžeta deficītu. Vienlaikus MNNP-KVAI Nr. 4/2013 tika minēta vajadzība pastiprināt un modernizēt valsts nodarbinātības dienestus, lai nodrošinātu, ka bezdarbnieki saņem efektīvu un individualizētu palīdzību. Komisija nenovērtēja, vai tādu darbinieku pieņemšanas izmaksas, kas vajadzīgi, lai sniegtu individualizētu atbalstu vairāk nekā sešiem miljoniem darba meklētāju, ir savienojamas ar fiskālajiem ierobežojumiem, ko tā pieprasīja pirmajā ieteikumā.

Neatbilstība ar ieteikumiem eurozonai

Kopš 2012. gada Komisija ierosina ieteikumus arī visai eurozonai kopumā. Pēc ieteikumu pieņemšanas Padomē tos adresē Eurogrupas finanšu ministriem, tādējādi neviena ES struktūra nav oficiāli atbildīga par to īstenošanu.

Komisija nav izveidojusi sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību starp ieteikumiem eurozonai un KVAI eurozonas dalībvalstīm.

Viens piemērs, kas attiecas uz šo problēmu, ir saistībā ar Komisijas ieteikumiem par eurozonas fiskālo nostāju²². Kad monetārā politika saskaras ar grūtībām samazināt procentu likmes, ir svarīgi pārvaldīt fiskālo nostāju, lai nodrošinātu kopējā pieprasījuma ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr SIP vairs nevar ietekmēt dalībvalsts fiskālo nostāju, tiklīdz tā ir panākusi atbilstību stabilitātes kritērijiem. Tāpēc MNNP nodrošina sistēmu, lai varētu sniegt fiskālos ieteikumus, kas attiecas uz visu eurozonu.

Komisija 2016. gada novembrī ieteica pozitīvu fiskālo nostāju, lai sekmētu atveseļošanos, atbalstot ECB monetāro politiku²³. Šis ieteikums neatbilda fiskālajām prasībām, kas aptuveni sešus mēnešus iepriekš tika izvirzītas eurozonas dalībvalstīm sniegtajos KVAI, norādot uz mēreni ierobežojošu fiskālo nostāju visai eurozonai 2017. un 2018. gadā. Tā kā IKP izaugsmes perspektīvas šajos sešos mēnešos nepasliktinājās, šādai neatbilstībai nebija pamata. Nav efektīva mehānisma, lai mazinātu spriedzi, kas varētu rasties starp to, kas ir fiskāli vēlams eurozonai, un fiskālo KVAI kopumu dalībvalstīm.

Ļoti īsi termiņi MNNP-KVAI īstenošanai

Komisija ir norādījusi, ka tā sagaida, lai MNNP-KVAI tiktu īstenoti 12 līdz 18 mēnešos. Tā kā šī prognoze bieži vien ir pārāk optimistiska, tā sagroza īstenošanas statistiku. Daudzi MNNP-KVAI ir sarežģīti, un to īstenošanai ir vajadzīga reakcija no liela skaita ieinteresēto personu. Daudzi MNNP-KVAI tiek atkārtoti gadu no gada un tādējādi uzrādīti kā neīstenoti. Komisijas prakse atšķiras no tās, ko izmanto SVF un ESAO, kas savus politikas ieteikumus strukturē tematiskāk. Šajā saistībā sk. 78. punktu.

Šo problēmu zināmā mērā apstiprināja atbildes uz EPK aptaujas jautājumu “Vai KVAI jūsu dalībvalstij ir reāli izpildāmi?” Aptuveni 53 % respondentu tos uzskatīja par reāliem, 26 % — par diezgan nereāliem un 11 % — par pilnīgi nereāliem (sk. j attēlu VI pielikumā). Galvenais iemesls, kāpēc KVAI tiek uzskatīti par nereāliem, ir ļoti īsais īstenošanas termiņš.

Nelīdzsvarotības klasifikācija nav pārredzama, un PNNP nekad nav tikusi uzsākta

Šajā iedaļā ir izklāstīta loģika un process, kas ir pamatā Komisijas veiktajam nelīdzsvarotības nopietnības novērtējumam.

Kategoriju sistēma parasti ir bijusi sarežģīta un pakļauta izmaiņām

MNNP regulā bija paredzēts, ka dalībvalstis tiks vērtētas kā tādas, kurās nav nelīdzsvarotības, ir nelīdzsvarotība vai ir pārmērīga nelīdzsvarotība.

Tomēr 2012. gadā Komisija izveidoja piecas kategorijas. To skaits 2013. gadā tika palielināts līdz sešām. Cits sešu kategoriju kopums tika izmantots 2014. gadā. Kategorijas tika diferencētas pēc nelīdzsvarotības nopietnības un vajadzīgā uzraudzības līmeņa. Visbeidzot 2016. gadā kategoriju skaits tika samazināts līdz četrām (sk. 3. tabulu). Vairums ieinteresēto personu, ar kurām mēs runājām, šo samazinājumu vērtēja atzinīgi, jo procedūra bija kļuvusi vienkāršāka.

Avots: ERP.

Dažādajām klasifikācijām kopš 2013. gada kopīgs ir tas, ka tajās ir ietverta pārmērīgas nelīdzsvarotības konstatēšanas kategorija, taču Komisija šajos gadījumos nav ierosinājusi uzsākt PNNP. Šāda iespēja MNNP regulā nav skaidri paredzēta (sk. 3. izcēlumu). No Komisijas dokumentiem nav skaidrs, kas ir tādas prakses avots, ar kuru saskaņā pārmērīgu nelīdzsvarotību konstatē, bet neierosina uzsākt PNNP, un šķiet, ka par to ir lemts politiskā līmenī. Līdz šim Komisija vienmēr ir izvairījusies ieteikt uzsākt PNNP, nesniedzot skaidru pamatojumu (sk. 63. punktu).

Ne vienmēr pastāv skaidra saikne starp analīzi un nelīdzsvarotības kategoriju

MNNP regulas 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka “padziļinātajā pārskatā ietver izvērtējumu par to, vai attiecīgajā dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība un vai šī nelīdzsvarotība ir pārmērīga”. Tas nozīmē, ka Komisijai ir jāizveido skaidra saikne starp ekonomisko analīzi un izvēlēto nelīdzsvarotības kategoriju.

Praksē padziļinātajos pārskatos nekādi secinājumi par dalībvalstīs pastāvošās nelīdzsvarotības klasifikāciju nav ietverti. Tie ir ietverti pārskatiem pievienotajā Komisijas paziņojumā. Turklāt mēs konstatējām, ka ieteiktie secinājumi par nelīdzsvarotību ne vienmēr ir skaidri balstīti uz attiecīgajā PP veikto analīzi. Turpmāk minēti piemēri.

1. Pēc ECFIN ĢD ieteikuma Bulgārijas statuss 2015. gadā tika mainīts par trim līmeņiem — no kategorijas “nelīdzsvarotība, attiecībā uz kuru ir vajadzīga uzraudzība un politikas rīcība” uz kategoriju “pārmērīga nelīdzsvarotība, attiecībā uz kuru ir vajadzīga īpaša uzraudzība un izlēmīga politikas rīcība”. Šis lēmums tika galvenokārt balstīts uz vienas bankas maksātnespēju 2014. gadā un no tās izrietošajām Komisijas bažām par finanšu stabilitāti. Šī klasifikācija tika saglabāta 2016. gadā, lai gan attiecīgā gada PP apliecināja, ka neviens no 2015. gadā apzinātajiem finanšu riskiem nebija īstenojies.
2. Pēc ECFIN ĢD ieteikuma pastiprināt procedūru Francijas statuss 2015. gadā tika mainīts par vienu līmeni uz kategoriju “pārmērīga nelīdzsvarotība, attiecībā uz kuru ir vajadzīga īpaša uzraudzība un izlēmīga politikas rīcība”. Tomēr, mūsuprāt, padziļinātajā pārskatā nebija noteiktas būtiskas ikgadējas izmaiņas novērtējuma pamatā esošajos faktoros. Vienlaikus, lai gan Francijai piemēroja arī PBDNP (SIP korektīvā daļa), tā netika pastiprināta, kaut arī vārds “pārmērīgs” padziļinātajā pārskatā tika lietots tikai attiecībā uz fiskālo deficītu.
3. 2016. gada padziļinātajā pārskatā par Apvienoto Karalisti (kurai kopš 2008. gada piemēro PBDNP) tika secināts, ka nelīdzsvarotības nav, un 2017. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā par šo valsti PP pat netika pieprasīts. Tā tas bija, neraugoties uz to, ka 2016. gada padziļinātajā pārskatā bija minēts nemainīgi liels tekošā konta deficīts (šajā gadā lielākais ES) un mājokļu cenu nepārtraukts pieaugums kopš 2013. gada no līmeņa, kas jau tā bija pārmērīgi augsts.

Situācija saasinājās 2017. gadā, kad visaptveroši PP tika aizstāti ar “kopsavilkumiem” valstu ziņojumos (sk. 69. punktu).

Publicēšanas laiks norāda uz to, ka analīzes un klasifikācijas uzdevumi ir nošķirti arī funkcionāli. PP un paziņojumi par klasifikāciju tika publicēti vienā dienā 2012., 2014. un 2017. gadā, savukārt 2013. un 2016. gadā PP tika publicēti pirmie, bet nelīdzsvarotības klasifikācija — divas nedēļas vēlāk. Nelīdzsvarotības klasifikācija 2015. gadā tika publicēta vienu dienu pirms PP.

Vēlākajos posmos process ir vairāk politisks nekā tehnisks

Nelīdzsvarotības klasifikācijai Komisija pašreiz izmanto vairākposmu procesu. Vispirms Komisijas darbinieki nosūta ekonomikas un finanšu komisāram rakstiskus ieteikumus attiecībā uz visu to dalībvalstu klasifikāciju, par kurām jāsagatavo PP. Mēs konstatējām, ka šie ierosinājumi ietver skaidrus tehniskus ieteikumus un ir konsekventi starp valstīm un laikā.

Pēc tam, kad komisārs un, kopš 2014. gada, priekšsēdētāja vietnieks euro un sociālā dialoga jautājumos (kas uzņēmies kopīgu atbildību par MNNP) ar savu biroju darbinieku palīdzību šos ieteikumus ir izskatījuši, paziņojuma projektu nosūta pārbaudei visu komisāru birojiem un, visbeidzot, pašai komisāru kolēģijai pieņemšanai.

No 2012. līdz 2016. gadam atsevišķās dalībvalstīs pārmērīga nelīdzsvarotība bija vērojama 16 gadījumos. Tomēr kolēģija nekad nav nosūtījusi PNNP priekšlikumu Padomei. Revīzijas laikā Komisija sniedza maz pierādījumu, kas paskaidrotu, kāpēc kolēģija neierosināja PNNP.

Sistemātiski neuzsākot PNNP, ir mazinājusies MNNP ticamība un efektivitāte. Tam piekrīt arī vairākas ieinteresētās personas, norādot, ka, neuzsākot PNNP, ir samazinājusies gan procedūras spēja novērst nelīdzsvarotību, gan arī tās preventīvā ietekme. Arī piecu priekšsēdētāju ziņojumā²⁴ ir ieteikts pilnībā izmantot MNNP, tostarp ierosināt uzsākt PNNP. Arī ECB ir norādījusi, ka “ir pilnībā un efektīvi jāizmanto visi MNNP pieejamie līdzekļi, tostarp tās korektīvā daļa”, un šo vēstījumu vairākkārt atkārtojusi²⁵.

Citas ieinteresētās personas uzskata, ka PNNP ticamību ietekmētu arī procedūras izmantošana apstākļos, kas nav skaidri noteikti, un ka tā būtu jāizmanto tikai pilnīgi nepārprotamos apstākļos.

Nelīdzsvarotības klasifikāciju MNNP regula pilnībā uztic Komisijai. Tomēr šajā saistībā mēs atklājām vairākus trūkumus:

1. pirmkārt, mums netika sniegti pierādījumi, ka kolēģija un biroji izmantotu oficiālu procedūru ECFIN ĢD ieteikumu izskatīšanai un viedokļu apmaiņas dokumentēšanai;
2. otrkārt, līdz 2017. gadam nelīdzsvarotības paziņojuma projekts kolēģijai tika iesniegts ļoti novēloti. Tādējādi tika pārkāpti Komisijas iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem ir jānodrošina, ka kolēģija pienācīgi ņem vērā tās lēmumus;
3. treškārt, pašreiz nav skaidru rakstisku norādījumu par apstākļiem, kādos Komisija pieņemtu lēmumu ierosināt uzsākt PNNP.

PP nozīme laika gaitā ir ievērojami samazinājusies. Analītiskā kvalitāte joprojām ir laba, bet daži būtiski PP aspekti ir jāuzlabo

Šajā iedaļā ir izklāstīta PP sniegšanas dinamika, kā arī to analītisko instrumentu un ekonomiskās analīzes kvalitāte, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu un novērtētu nelīdzsvarotību.

PP nozīme laika gaitā ir ievērojami samazinājusies

Robežas starp PP un gada valstu ziņojumiem ir kļuvušas aizvien neskaidrākas. Komisija ir centusies “racionalizēt” tās veikto analīzi un politikas ieteikumus dalībvalstīm saistībā ar politikas koordinēšanu plašos Eiropas pusgada ietvaros. Tomēr, PP apvienojot ar valstu ziņojumiem, mazāka uzmanība tiek pievērsta MNNP un tās skaidri noteiktajam mērķim atklāt un novērst nelīdzsvarotību.

Pirmajos trīs gados PP bija atsevišķs dokuments, ko ar EMPL ĢD un citu ģenerāldirektorātu palīdzību galvenokārt sagatavoja ECFIN ĢD. Tas 2015. gadā kļuva par 2. iedaļu valsts ziņojumā, kura pārējā daļa ir analīzes rezultāts, kas iepriekš tika iekļauts Komisijas dienestu darba dokumentā (ko vairs nesagatavo), kurā novērtēta dalībvalsts VRP Eiropas pusgada kontekstā. Apvienošanas dēļ iedaļa “Politikas problēmas” (galveno makroekonomisko problēmu un iespējamo risinājumu kopsavilkums) no PP tika svītrota. Turklāt valstu ziņojumos izmantotie nosaukumi pašreiz ir standartizēti un tādējādi neatspoguļo nelīdzsvarotības nopietnību attiecīgajā dalībvalstī.

Iedaļas “Politikas problēmas” trūkumu 2016. gadā daļēji kompensēja “MNNP novērtēšanas matrica” — lietderīga tabula, kurā apkopoti PP galvenie konstatējumi. Tomēr šī tabula nesniedz nekādas norādes uz iespējamajiem pasākumiem PP konstatēto problēmu risināšanai.

Valstu ziņojumu formātu atkārtoti mainīja 2017. gadā — bez tā, ka tika saīsināts to kopējais garums, Komisija ierobežoja PP, tajā paredzot tikai MNNP novērtēšanas matricu un īsu izklāstu par galvenajiem konstatējumiem (3. iedaļa). Sīkāka informācija par visiem galvenajiem jautājumiem, tostarp dalībvalsts makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir meklējama atbilstoši tematam 4. iedaļā “Reformu prioritātes”. Zvaigznīte pie nosaukuma norāda uz tēmām, kas attiecas uz MNNP un ir ietvertas kopsavilkumā ziņojuma 3. iedaļā.

Šīs izmaiņas formātā virzīja Komisijas Ģenerālsekretariāts, kura nozīme procesā laika gaitā ir pieaugusi. Ģenerālsekretariāts pašreiz vada arī valstu ziņojumu sagatavošanu, ko veic valsts grupas, kas organizētas visos Komisijas dienestos. EMPL ĢD pašreiz nodrošina lielāku daļu no analītiskā ieguldījuma²⁶, jo īpaši nodarbinātības un sociālās attīstības tendencēs, un ECFIN ĢD ieguldījums PP/valstu ziņojumos (VZ) ir samazinājies. Ieinteresētās personas norāda, ka šīs tendences ir samazinājušas MNNP pamanāmību.

Kopš apvienošanas paziņojums par PP tika aizstāts ar daudz plašāku paziņojumu par valstu ziņojumiem. Lai risinātu šo problēmu, ECFIN ĢD 2015. gada jūnijā publicēja pārskatu par tā gada PP konstatējumiem²⁷, lai uzsvērtu attīstības tendences, kas bija kopīgas visām valstīm un saistītas ar mainīgo situāciju ekonomikā. Tomēr 2016. gadā un līdz šim arī 2017. gadā šāds pārskats nav publicēts.

Makroekonomiskās nelīdzsvarotības analīze pašreiz ir daļa no dalībvalsts strukturālo jautājumu vispārējās analīzes. Tādējādi nelīdzsvarotības nozīme vairs nav tik liela, kāda tā bija, kad PP bija atsevišķs dokuments. Tādēļ ir grūti īstermiņa jautājumus (nelīdzsvarotība) nošķirt no ilgtermiņa problēmām (izaugsme).

Apkopojot iepriekš minēto, centieni “racionalizēt” Eiropas pusgadu ir samazinājuši MNNP pamanāmību. Tomēr pats galvenais ir efektīva saziņa, lai sabiedrība gūtu izpratni par šo procedūru un problēmām, ko makroekonomiskā nelīdzsvarotība rada dalībvalstīm. Uzlabota saziņa ir vajadzīga arī tāpēc, lai veicinātu valstu atbildību par MNNP. Šo viedokli vairākkārt uzsvēra ieinteresētās personas informatīvo apmeklējumu laikā.

Neraugoties uz labu analīzes līmeni, daži PP aspekti ir jāuzlabo

ECFIN ĢD 2016. gada novembrī — piecus gadus pēc MNNP ieviešanas — publicēja dokumentu “The Macroeconomic Imbalance Procedure – Rationale, Process, Application: a Compendium” [“Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra. Pamatojums, process, piemērošana: kopsavilkums”]. Tas ir savā ziņā balstīts uz analītisko materiālu, kas iesniegts Padomes komitejām vai agrāk publicēts dažādos formātos. Visas koncepcijas apvienošana šajā publikācijā, kaut arī novēlota, ir vērtējama atzinīgi, jo tā palīdzēja dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām saprast MNNP un jo īpaši dažu lēmumu loģisko pamatu.

Kopsavilkumā ir aprakstīti daži analītiski instrumenti, ko ECFIN ĢD izmanto, novērtējot makroekonomisko nelīdzsvarotību. Tomēr to varētu vēl vairāk uzlabot, iekļaujot informāciju par instrumentiem, ko Komisija izmantojusi citās periodiskās analīzēs, piemēram, par banku sistēmas stabilitāti, ar MNNP saistītām norisēm darba tirgū un darba tirgus politikas kvalitāti.

Saskaņā ar mūsu iztaujāto ieinteresēto personu un ekspertu viedokli padziļinātajos pārskatos sniegtās analīzes līmenis parasti ir bijis labs. Komisija ņem vērā visus konkrētās valsts īpašos apstākļus un citu būtisku informāciju, ko sniegušas dalībvalstis. Dažas dalībvalstis uzskatīja, ka ir jāuzlabo informācijas apmaiņa, un Komisija šajā saistībā nesen veica attiecīgus pasākumus.

Mūsu veiktā EPK aptauja šos konstatējumus apstiprināja. Lielais vairums respondentu (89 %) savas dalībvalsts PP kvalitāti raksturoja kā “labu”, bet 11 % izvēlējās atbildi “vidēja”. Neviens respondents kvalitāti neraksturoja kā “ļoti labu”, “sliktu” vai “ļoti sliktu” (sk. d attēlu VI pielikumā). Salīdzinājumā ar tāda paša līmeņa iestāžu sagatavotiem līdzīgiem ziņojumiem 68 % EPK locekļu norādīja, ka starp tiem un PP “nav atšķirības”, 26 % apgalvoja, ka PP ir labāki, un 5 % uzskatīja, ka tie ir sliktāki (sk. u attēlu VI pielikumā). Visi respondenti piekrita, ka padziļinātajos pārskatos ir ņemta vērā būtiska, konkrētas valsts īpaša informācija (53 % — “lielā mērā”, 47 % — “zināmā mērā”; sk. e attēlu VI pielikumā).

Salīdzinājumā ar citu starptautisku organizāciju (SVF, ESAO) sniegtajiem ziņojumiem, kuros izmantota tematiskā pieeja, padziļinātajos pārskatos bieži vien ir gadu no gada norādīti vieni un tie paši jautājumi. Pat pieļaujot, ka nelīdzsvarotība dažkārt ir pastāvīga un to nedrīkst ignorēt, bieži vien tiek veikta viena un tā pati analīze ar mazu pievienoto vērtību un vēstījumu, kas gadu gaitā kopumā nemainās.

Saskaņā ar MNNP regulu Komisija ņem vērā “ciešus savstarpējus tirdzniecības un finanšu sakarus starp dalībvalstīm un valstu ekonomikas politiku izraisīto paplašināto ietekmi”²⁸. Lai ņemtu vērā šos aspektus, Komisija ir izveidojusi vairākus ekonomikas novērtēšanas instrumentus²⁹.

Tomēr paplašinātās ietekmes³⁰ analīze bieži vien ir vāja. Četrās izraudzītajās dalībvalstīs tā tika piemērota samērā nekonsekventi. Piemēram, kaitīgajai ietekmei³¹ uz Slovēniju (paplašinātajai ietekmei, ko izraisījusi cita valsts) līdz 2014. gadam tika pievērsta tikai pavirša uzmanība. Bulgārijā netika apsvērti vispārējie tirgus nosacījumi šai valstij kā mazai dalībvalstij ārpus eurozonas. Ignorējot paplašināto ietekmi, Komisija pārāk lielu uzmanību pievērš norisēm, kas raksturīgas dalībvalstij.

Kopš 2015. gada tiek īstenota politika padziļinātajos pārskatos minēt piecu lielāko eurozonas dalībvalstu ārējo paplašināto ietekmi. Tā ir atzinīgi vērtējama virzība.

Iekšējā paplašinātā ietekme izlasē ietverto dalībvalstu padziļinātajos pārskatos tika minēta katru gadu, lai gan tvērums un dziļums atšķīrās. Piemēram, kaitīgā ietekme uz valsti netika sīki apsvērta pat 2012. un 2013. gadā, kad valsts obligāciju ienesīguma starpība³² bija īpaši liela.

Noslēdzot jautājumu par paplašināto ietekmi, izmantotie analītiskie instrumenti ne vienmēr ir daļa no valsts analīzes. Tomēr ir vērojami daži uzlabojumi, jo īpaši no 2016. gada publicējot MNNP novērtēšanas matricu.

Kopumā padziļinātajos pārskatos nav novērtēts, kā fiskālā politika ietekmē ārējo nelīdzsvarotību. Vienīgā dalībvalsts, par kuru līdz šim ir veikts visaptverošs novērtējums, ir Vācija, kurai ir liels tekošā konta pārpalikums. Taču līdzīga analīze nav veikta par valstīm ar strukturālu tekošā konta deficītu, izteikti negatīvu neto starptautisko ieguldījumu pozīciju vai konkurētspējas problēmām (sk. 4. izcēlumu). Fiskālā ziņā PP galvenokārt ietver tikai īsu apspriedi par publiskā sektora parāda dinamiku.

Slovēnijas un Bulgārijas gadījumā mēs konstatējām nepilnības nelīdzsvarotības analīzē un tās dēļ sniegtajos politikas ieteikumos (sk. 5. izcēlumu).

Brīdināšanas mehānisma ziņojumam un rādītāju kopsavilkumam ir ierobežota nozīme MNN procedūrā

Šajā iedaļā ir izklāstīta BMZ pievienotā vērtība MNN procedūrā un rādītāju kopsavilkuma iezīmes, ko izmanto, lai veicinātu nelīdzsvarotības agrīnu noteikšanu.

Kopš MNNP sākuma BMZ garums ir palielinājies vairāk nekā divas reizes (sk. 6. attēlu).

Avots: ERP.

Tomēr novērtējuma kvalitāte nav attiecīgi uzlabojusies, jo dokuments joprojām ir galvenokārt aprakstošs³⁷:

1. BMZ pirmajā daļā ir galvenokārt aprakstītas kopīgās tendences valstu ekonomikā un dažādo kopsavilkuma rādītāju dinamika. Tas tiek darīts, neiedziļinoties šo norišu sekās (paplašinātā ietekme vai cēloņi) un necenšoties noteikt jebkādu tendenču dzinējspēkus;
2. BMZ otrā daļa ietver tikai rādītāju kopsavilkuma aprakstu un īsu novērtējumu par nelīdzsvarotības riskiem un korekcijām katrā valstī.

BMZ tūlītējo lietderīgumu to dalībvalstu apzināšanā, kuras var skart nelīdzsvarotība un par kurām tādējādi ir jāsagatavo PP, ir neitralizējusi Komisijas īstenotā prakse PP noteikt par obligātu tām dalībvalstīm, kurās iepriekšējā gadā tika konstatēta nelīdzsvarotība (sk. IX pielikumu). Tā radītā inerce šajā procesā ir norādīta 7. attēlā.

NB! Ar zvaigznīti ir norādītas dalībvalstis, kurās PP sagatavošanas gadā novērtētas kā tādas, kurās nelīdzsvarotība nav konstatēta.

Avots: ERP.

BMZ rādītāju kopsavilkums nav izstrādāts tā, lai veicinātu makroekonomiskās nelīdzsvarotības (pasliktināšanās) agrīnu noteikšanu:

1. tas ir vērsts pagātnē, jo balstās uz divus gadus veciem datiem;
2. daudzi rādītāji ir vai nu mainīgie vidējie lielumi, vai krājumu mainīgie lielumi (sk. 4. tabulu), kas lēni pielāgojas vai atspoguļo jaunākās norises.

Avots: ERP.

Daži svarīgi rādītāji, kas ir būtiski nelīdzsvarotības atklāšanai, rādītāju kopsavilkumā nav skaidri iekļauti. Piemēri ir inflācija, uzņēmumu rentabilitāte un ienākumus nenesoši aizdevumi.

Rādītāju kopsavilkums ir vairākkārt pārskatīts, veicot izmaiņas rādītāju skaitā, veidā un izklāstā. Pēdējo reizi tas tika pārskatīts 2016. gadā, kad trīs sociālo rādītāju³⁸ statusu paaugstināja no palīgrādītāju kategorijas uz pamatrādītāju grupu. Tomēr šie trīs rādītāji ir savstarpēji cieši saistīti un nav īpaši lietderīgi, lai agrīni noteiktu nelīdzsvarotību, jo tie atspoguļo ekonomikas traucējumu sekas. Gan EPK aptaujas respondenti (sk. c attēlu VI pielikumā), gan arī lielais vairums ieinteresēto personu uzskatīja, ka rādītāju kopsavilkumu tie nav uzlabojuši.

Rādītāju kopsavilkumam ir ierobežota vērtība BMZ posmā un nav nekādas vērtības pēc tam. Kā bija gaidāms, mēs konstatējām tiešu saikni starp to rādītāju skaitu, kas pārsniedz robežvērtību, un lēmumu izdot PP, kā arī nelīdzsvarotības klasifikāciju. Tomēr abos gadījumos statistiskā attiecība ir ļoti vāja (sk. 8. attēlu), un tas apstiprina, ka lēmums izdot PP neizriet mehāniski no rādītāju kopsavilkuma. Turklāt padziļinātajos pārskatos veiktajā analīzē kopsavilkuma rādītājus Komisija neizmanto, bet balstās uz plašāku analītisko instrumentu kopumu un aktuālākiem datiem³⁹.

Piezīme. Melnie punkti norāda uz vidējiem datiem. Kategorija “pārmērīga nelīdzsvarotība ar PNNP” nav norādīta, jo neviena dalībvalsts tajā vēl nav ietverta.

Avots: ERP.

Neraugoties uz rādītāju kopsavilkuma ierobežoto nozīmi lēmumu pieņemšanā, apspriedes ar ieinteresētajām personām atklāja, ka tas piesaista lielu sabiedrības uzmanību, jo ir viegli paziņot to rādītāju skaitu, kuri pārsniedz robežvērtību. Tomēr nespeciālisti nevar gūt pilnīgu priekšstatu par nelīdzsvarotības veidu un izpausmēm kādā dalībvalstī, ja viņi paļaujas tikai uz to rādītāju skaitu, kuri pārsniedz robežvērtību, nevis izlasa visu PP. Rādītāju kopsavilkuma iekļaušana valsts ziņojuma pielikumā kopš 2016. gada var nostiprināt kļūdaino priekšstatu par kopsavilkumu kā galveno elementu nelīdzsvarotības nopietnības novērtēšanā.

Secinājumi un ieteikumi

Mūsu vispārējais secinājums ir šāds — lai gan MNNP ir kopumā labi izstrādāta, Komisija to neīsteno tā, lai nodrošinātu nelīdzsvarotības efektīvu novēršanu un koriģēšanu. Tāpēc Komisijai ir būtiski jāuzlabo konkrēti tās īstenotās MNNP pārvaldības aspekti. Nesen notikusi virzība uz priekšu, proti, ir risināts jautājums par stingras fiskālās politikas paplašināto ietekmi dažās dalībvalstīs laikā, kad eurozonas ražošanas apjoms ir samazināts.

MNNP-KVAI īstenošana

MNNP-KVAI īstenošana dalībvalstīs ir bijusi vāja (sk. 33. punktu).

Tikai pēc KVAI izstrādes Komisija nolemj, kuri no tiem ir saistīti ar MNNP. Pat tad šis norādījums dažos gadījumos nav atbilstošs, jo saikne ar PP analīzi ir labākajā gadījumā daļēja vai attāla. Ieteikumi, kas norādīti kā saistīti ar MNNP, bieži vien ir pasākumu kopums, kas paredzēts, lai risinātu strukturālus jautājumus attiecībā uz potenciālo izaugsmi un novērstu makroekonomisko nelīdzsvarotību īsā līdz vidējā termiņā. Dažkārt MNNP-KVAI pat neattiecas uz makroekonomisko nelīdzsvarotību (sk. 35.–38. un 43. punktu).

Pēc 2015. gadā veiktās “racionalizācijas” MNNP-KVAI pašreiz ir īsāki un noteikti vispārīgāk nekā iepriekš. Līdz ar to ir grūtāk novērtēt to īstenošanu un ieguldījumu nelīdzsvarotības novēršanā. To īstenošanas termiņi ir ļoti īsi (sk. 39.–42., 51. un 52. punktu).

Visbeidzot, nav sistemātiska ex ante vai ex post novērtējuma par MNNP-KVAI ekonomisko ietekmi (sk. 44.–46. punktu).

1. ieteikums

1. Komisijai ir sistemātiski jānorāda saikne starp MNNP-KVAI un makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas konstatēta padziļinātajā pārskatā. MNNP-KVAI ietvertajiem pasākumiem ir jābūt pietiekami sīki izstrādātiem, lai, tos īstenojot, tiktu būtiski un vērā ņemami samazināta nelīdzsvarotība.
2. Komisijai ir arī skaidri jānošķir MNNP politikas darbības, kas izstrādātas, lai īsā līdz vidējā termiņā samazinātu nelīdzsvarotību un tādējādi novērstu krīzes, un reformas, kuru mērķis ir novērst nelīdzsvarotības uzkrāšanos, veicinot potenciālo izaugsmi ilgtermiņā.
3. Ja iespējams, Komisijai ir jāsagatavo ex ante un ex post novērtējumi par MNNP-KVAI paredzēto politikas darbību ietekmi uz nelīdzsvarotību.
4. Komisijai ir jānosaka reāli termiņi, lai veicinātu MNNP-KVAI īstenošanu.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz MNNP 2019. gada ciklam (kas sāksies 2018. gada rudenī).

Nelīdzsvarotības klasifikācija

Padziļinātajos pārskatos nav ietverti nekādi secinājumi par dalībvalstu nelīdzsvarotības klasifikāciju. Turklāt saikne starp PP ietverto ekonomikas analīzi un nelīdzsvarotības klasifikāciju ne vienmēr ir skaidra. Kopš visaptveroši PP tika aizstāti ar “kopsavilkumiem” valstu ziņojumos, šī problēma ir saasinājusies (sk. 57.–60. punktu).

Komisijas dienesti izmanto skaidru kritēriju kopumu, lai kolēģijai ierosinātu nelīdzsvarotības klasifikāciju. Tomēr revīzijas pierādījumi apliecina, ka nav oficiāla procesa lēmumu pieņemšanai politiskā līmenī un ka Komisija dažkārt pārkāpj pati savus iekšējos noteikumus (sk. 61., 62. un 66. punktu).

Komisija nekad nav ierosinājusi uzsākt PNNP, lai gan vairākos gadījumos ir to apsvērusi. Komisijas interpretācija par MNNP regulu ir tāda, ka pārmērīgas nelīdzsvarotības konstatēšana obligāti nenozīmē, ka tai būtu jāierosina uzsākt PNNP (sk. 63.–65. punktu).

2. ieteikums

1. Saskaņā ar MNNP regulu Komisijai padziļinātajos pārskatos ir jāsniedz skaidrs raksturojums par dalībvalstī novērotās nelīdzsvarotības nopietnību.
2. Komisijai ir jāpieņem, jāpublicē un jāpiemēro skaidri nelīdzsvarotības klasifikācijas kritēriji un procesi.
3. Ja vien nav īpašu apstākļu un ir pierādījumi, ka dalībvalstī ir pārmērīga nelīdzsvarotība, Komisijai ir jāiesaka uzsākt PNNP, jo īpaši gadījumos, kad ir augsts nestabilitātes risks, nelīdzsvarotība ir pastāvīga vai tai ir bijusi paplašināta ietekme, vai korektīvie pasākumi nav bijuši apmierinoši. Ja īpašos apstākļos Komisija izmanto rīcības brīvību, lai atturētos no šīs procedūras uzsākšanas, tai ir skaidri un publiski jāpaskaidro iemesli.

   Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz MNNP 2019. gada ciklam (kas sāksies 2018. gada rudenī).

4. Veicot MNNP pārskatīšanu 2019. gadā, Komisijai ir jāierosina grozījumi MNNP regulā, lai kodificētu apstākļus, kādos Komisija neieteiks uzsākt PNNP, pat ja tā būs secinājusi, ka dalībvalstī ir pārmērīga nelīdzsvarotība.

PP raksturojums

Kopš 2015. gada PP tika pakāpeniski integrēti valstu ziņojumos, kuru galvenais mērķis ir struktūrpolitikas vispārējā ekonomikas koordinācija, un robežas starp abiem dokumentiem kļuva aizvien neskaidrākas. Sīki izstrādāta analīze par visiem galvenajiem jautājumiem attiecībā uz dalībvalsti 2017. gadā tika apvienota vienā valsts ziņojuma iedaļā, kur tā ir sadalīta pa tematiem un ir norādīti jautājumi, kas attiecas uz MNNP (sk. 68.–72. punktu).

Šīs tendences ir samazinājušas MNNP pamanāmību un ir kļuvis aizvien grūtāk noteikt ar MNNP saistītās problēmas. PP sarukšana vēl vairāk vājināja saikni starp ekonomikas analīzi, nelīdzsvarotības klasifikāciju un tās dēļ sniegtajiem MNNP-KVAI (sk. 59. un 73.–75. punktu).

Turklāt rādītāju kopsavilkums padziļinātajam pārskatam nav izšķiroši svarīgs, bet tā iekļaušana valsts ziņojuma pielikumā kopš 2016. gada rada iespaidu, ka tas ir (sk. 95. un 96. punktu).

3. ieteikums

1. Lai sniegtu skaidru novērtējumu par dalībvalstī konstatētās makroekonomiskās nelīdzsvarotības nopietnību un atvieglotu piemērotākā risinājuma noteikšanu, Komisijai ir jāsniedz visaptverošs un atsevišķi izklāstīts PP, kura garums un detalizācijas pakāpe atspoguļo situācijas nopietnību un politikas problēmas.
2. Komisijai nav jāpublicē rādītāju kopsavilkums kopā ar PP, bet gan jānodrošina piekļuve datubāzei ar konkrētas valsts īpašiem mainīgajiem lielumiem, kas faktiski izmantoti tās veiktajā analīzē.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz MNNP 2019. gada ciklam (kas sāksies 2018. gada rudenī).

Atzīta fiskālās politikas ietekme uz ārējo nelīdzsvarotību un konkurētspēju

Neraugoties uz dažiem ikgadējiem atkārtojumiem, padziļinātajos pārskatos sniegtās analīzes līmenis parasti ir labs. Tomēr fiskālās politikas ietekme uz ārējo nelīdzsvarotību analīzē ne vienmēr ir ietverta vai ņemta vērā, nosakot MNNP-KVAI, pat ja padziļinātajā pārskatā ir konstatēta nelīdzsvarotība ārējās pozīcijās, kas ir cieši saistītas ar fiskālo politiku. Komisija par šo saistību zina, bet kopumā uzskata, ka uz fiskālajiem jautājumiem attiecas SIP. Taču SIP attiecas tikai uz fiskālo stabilitāti, tajā nav apsvērta fiskālās politikas ietekme uz ārējo nelīdzsvarotību un nekas nav minēts par to dalībvalstu fiskālo politiku, kas atbilst to stabilitātes kritērijiem (sk. 78.–80., 86. un 87. punktu).

4. ieteikums

Attiecīgā gadījumā Komisijai padziļinātajos pārskatos ir sistemātiski jāanalizē fiskālās politikas ietekme uz ārējo nelīdzsvarotību un konkurētspēju un jāizmanto MNNP, lai sniegtu ieteikumus dalībvalstīm, ja fiskālie jautājumi tieši skar ārējo nelīdzsvarotību. Tas attiecas gan uz dalībvalstīm ar lielu tekošā konta pārpalikumu, gan arī uz tām, kurām ir liels deficīts.

Šim pasākumam jābūt ieviestam līdz MNNP 2019. gada ciklam (kas sāksies 2018. gada rudenī).

Eurozonas dimensija

MNNP ir par daudz vērsta uz atsevišķu dalībvalstu ekonomiku, bet nepietiekami — uz paplašināto ietekmi. Tādējādi MNNP-KVAI pietiekami neveicina politikas darbības ar pozitīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm un nesekmē simetrisku līdzsvara atjaunošanu eurozonā (sk. 81.–85. punktu).

KVAI ne vienmēr ir saskaņoti ar Komisijas ieteikumiem visai eurozonai (sk. 47.–50. punktu).

5. ieteikums

1. Komisijai MNNP procesā ir sistemātiski jāņem vērā politika ar starpvalstu ietekmi, kas var veicināt simetrisku līdzsvara atjaunošanu eurozonā.
2. Komisijai ir jānodrošina, ka MNNP-KVAI ir saskaņoti ar eurozonai sniegtajiem ieteikumiem saistībā ar nelīdzsvarotību, tostarp vajadzības gadījumā attiecībā uz vispārējo fiskālo nostāju.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz MNNP 2019. gada ciklam (kas sāksies 2018. gada rudenī).

MNNP pamanāmība un saziņa

Efektīva saziņa ir būtiska, lai uzlabotu sabiedrības informētību par MNNP un tās skaidri noteikto mērķi atklāt, mazināt un novērst makroekonomisko nelīdzsvarotību, kā arī par problēmām, ko nelīdzsvarotība rada dalībvalstīm. Uzlabota saziņa ir vajadzīga arī tāpēc, lai veicinātu valstu atbildību par MNNP (sk. 1.–6., 54.–56., 68.–72., 88.–91. un 94.–96. punktu).

6. ieteikums

Komisijai ir jāpiešķir lielāka nozīme MNNP:

1. uz to biežāk atsaucoties saziņā ar dalībvalstīm;
2. kad vien Komisija ir konstatējusi pārmērīgu nelīdzsvarotību, nodrošinot, ka attiecīgie komisāri ir dalībvalstu parlamentu rīcībā, lai viņi varētu pamatot Komisijas lēmumus un attiecīgos politikas ieteikumus.

Šiem pasākumiem jābūt ieviestiem līdz MNNP 2019. gada ciklam (kas sāksies 2018. gada rudenī).

Šo ziņojumu 2017. gada 28. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Baudilio TOMÉ MUGURUZA.

Revīzijas palātas vārdā

Klaus-Heiner LEHNE
priekšsēdētājs

Saīsinājumi un akronīmi

BMZ: brīdināšanas mehānisma ziņojums

ECB: Eiropas Centrālā banka

ECFIN ĢD: Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts

EMPL ĢD: Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

EPK: ES Padomes Ekonomikas politikas komiteja

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

KVAI: konkrētai valstij adresēts ieteikums

MNNP: makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

PBDNP: pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

PNNP: pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

PP: padziļināts pārskats

SIP: Stabilitātes un izaugsmes pakts

SVF: Starptautiskais Valūtas fonds

VRP: valsts reformu programma

Glosārijs

Eiropas pusgads. ES ikgadējais ekonomikas politikas koordinēšanas cikls. Tas aptver Stabilitātes un izaugsmes paktā noteikto fiskālo politiku, pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu (īstenojot MNNP) un strukturālās reformas stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā. Tādējādi tiek sagatavoti konkrētām dalībvalstīm adresēti ieteikumi.

Ekonomikas politikas komiteja (EPK). Komisijas un Padomes padomdevēja struktūra, kas izveidota ar Padomes 1974. gada 18. februāra Lēmumu 74/122/EEK. EPK palīdz Padomei koordinēt dalībvalstu un ES ekonomikas politiku. Tajā ir pa diviem pārstāvjiem no katras dalībvalsts, kā arī no Komisijas un ECB.

Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP). Vienošanās, kas kopš 1997. gada ir saistoša visām dalībvalstīm (ar reformām 2005. un 2011. gadā), par Māstrihtas līguma noteikumu īstenošanu attiecībā uz dalībvalsts fiskālās politikas ilgtspējas nodrošināšanu, galvenokārt uzturot valsts budžeta deficītu un parādu pieņemamā līmenī.

Stratēģija “Eiropa 2020”. ES izaugsmes un nodarbinātības programma pašreizējai desmitgadei. Stratēģijā ir ietverti pieci pamatmērķi, kas izteikti ar septiņām pamatiniciatīvām. ES valstu valdības ir izvirzījušas valsts līmeņa mērķus, lai palīdzētu sasniegt ES vispārējos mērķus, un par tiem ziņo valsts reformu programmās (VRP).

Valsts reformu programma. Dokuments, ko sagatavo katru gadu un kurā ir izklāstīta dalībvalsts politika un pasākumi ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti atsevišķu budžeta jomu vai vadības aspektu lietderības un atbilstības revīzijās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo ziņojumu sagatavoja IV revīzijas apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Baudilio Tomé Muguruza un kura revidē tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Neven Mates. Ziņojumu izstrādāt palīdzēja locekļa biroja vadītājs Georgios Karakatsanis, locekļa biroja atašejs Marko Mrkalj, direktors Zacharias Kolias un darbuzdevuma vadītājs Giuseppe Diana. Revīzijas darba grupā strādāja Stefano Sturaro, Shane Enright, Maëlle Bourque un Katia Mesonero-Herrera.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2018

© Eiropas Savienība, 2018

Lai izmantotu vai reproducētu fotoattēlus vai citus materiālus, uz kuriem neattiecas Eiropas Savienības autortiesības, atļauja jālūdz tieši autortiesību īpašniekam.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: http://europa.eu

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt vietnē EU Bookshop: http://bookshop.europa.eu. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. http://europa.eu/contact).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv/data) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot gan komerciāliem, gan nekomerciāliem mērķiem.