Īpašais ziņojums
07 2020

Kohēzijas politikas īstenošana: salīdzinoši zemas izmaksas, taču nepietiek informācijas, lai izvērtētu ietaupījumus, kas panākti ar vienkāršošanu

Par ziņojumu Kohēzijas politikas fondu īstenošana ar darbības programmu starpniecību paredz virkni darbību, kuras rada izmaksas Komisijai, dalībvalstīm un saņēmējiem.
Mēs pārbaudījām, vai izmaksas, kas radušās Komisijai un dalībvalstīm saistībā ar kohēzijas politikas fondu īstenošanu, ir salīdzināmas ar līdzīgu shēmu izmaksām, kuru pamatā ir pilnīga, konsekventa un saskanīga informācija, un vai informācija par izmaksām ļauj veikt analīzi un pieņemt lēmumus par tiesību aktiem, proti, noteikumu vienkāršošanu.
Mēs secinājām, ka kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas saskaņā ar Komisijas sniegtajiem datiem ir zemas salīdzinājumā ar citiem ES fondiem un starptautiskā līmenī finansētajām programmām. Tomēr mēs secinājām, ka Komisija par šīm izmaksām nebija savākusi pietiekami pilnīgus, konsekventus un saskanīgus pakārtotos datus, ko varētu izmantot, piemēram, lai izvērtētu ES noteikumu vienkāršošanas ietekmi uz kohēzijas politikas fondu īstenošanu.
ERP īpašais ziņojums saskaņā ar LESD 287. panta 4. punkta otro daļu.

Šī publikācija ir pieejama 23 valodās un šādā formātā:
PDF
PDF General Report

Kopsavilkums

I

ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas īstenošanai tiek atvēlēta aptuveni viena trešā daļa no ES budžeta kopējiem izdevumiem. Politikas vispārējais mērķis ir samazināt reģionu attīstības līmeņa atšķirības. Kohēzijas politikai, kas ir ES galvenā investīciju politika, 2014.–2020. gada periodā piešķirtā finansējuma apmērs bija 352 miljardi EUR jeb 37 % no ES budžeta kopējiem izdevumiem šajā periodā.

II

Kohēzijas politiku īsteno dalītā pārvaldībā, un tas nozīmē, ka atbildību par politikas un ar to saistīto fondu īstenošanu, tostarp par kontroles darbībām, dala Komisija un dalībvalstis. Lai gan Komisija joprojām ir atbildīga par ES budžeta izpildi, ES līdzekļu un programmu faktiskā pārvaldība un kontrole tiek deleģēta dalībvalstu iestādēm. Šo iestāžu uzdevumi un darbības ir noteikti Kopīgo noteikumu regulā, un viens no šādiem uzdevumiem ir līdzfinansējamo projektu atlase un to kontrole.

III

Kohēzijas politikas fondu īstenošanas gaitā rodas izmaksas. Tās rada visi uzdevumi un darbības, ko veic programmu iestādes dalībvalstīs un Komisija.

IV

Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai šīs izmaksas ir salīdzināmas ar citās līdzīgās shēmās radītajām un vai pakārtotā informācija ir pilnīga, konsekventa un saskanīga. Mēs pārbaudījām arī to, vai šī informācija ļauj veikt analīzi un pieņemt lēmumus par tiesību aktiem un vienkāršošanas noteikumiem. Mūsu konstatējumi un secinājumi attiecas uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu un pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitātes palielināšanu dalībvalstīs attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

V

Mēs konstatējām, ka kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas saskaņā ar Komisijas sniegtajiem datiem ir salīdzinoši zemas salīdzinājumā ar citiem ES fondiem un starptautiskā līmenī finansētajām programmām. Tomēr mēs secinājām, ka Komisija par šīm izmaksām nebija savākusi pietiekami pilnīgus, konsekventus un saskanīgus pakārtotos datus, ko varētu izmantot, piemēram, lai izvērtētu ES noteikumu vienkāršošanas ietekmi uz kohēzijas politikas fondu īstenošanu.

VI

Mēs konstatējām — lai gan Komisijai deklarētās līdzfinansējuma izmaksas ir zināmas, par nedeklarētajām izmaksām ir pieejama vien ierobežota informācija vai šādas informācijas nav. Lai iegūtu vairāk informācijas par nedeklarētajām izmaksām, Komisija veic izziņas darbu dalībvalstīs ar mērķi aprēķināt administratīvās izmaksas. Mēs apšaubījām jaunākajam aprēķinam par 2018. gadu pakārtoto datu pilnīgumu, konsekvenci un saskanību. Tomēr minēto pētījumu var izmantot kā pamatu aptuvenu augsta līmeņa salīdzinājumu veikšanai. Mēs uzskatām, ka atbilstīgi Komisijas paziņotajam tās 2018. gada pētījumā kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas dalībvalstīm 2,3 % apmērā ir līdzīgas ar citu starptautiski finansētu shēmu izmaksām vai zemākas par tām.

VII

Komisija, pamatojoties uz 2017. gada pētījumu, aprēķināja, ka 21 vienkāršošanas pasākuma ieviešanai 2014.–2020. gada periodā būtu jāsamazina administratīvās izmaksas. Tomēr, mēs veicām apsekojumu, kura rezultāti apstiprina lielākās daļas dalībvalstu prognozi, ka 2014.–2020. gada periodā administratīvās izmaksas palielināsies.

VIII

Tiesību akta priekšlikuma 2021.–2027. gadam paskaidrojuma rakstā Komisija ir iekļāvusi divas 2018. gada pētījuma ietvaros sagatavotas aplēses, kas saistītas ar konkrētiem atsevišķiem vienkāršošanas pasākumiem. Mēs uzskatām, ka vienā no paskaidrojuma rakstā iekļautajām aplēsēm bija jāizmanto reālāks scenārijs.

IX

Komisija regulās, kas attiecas uz 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada periodu, ir ieviesusi un ierosinājusi vairākus vienkāršošanas pasākumus. Daudzu šo pasākumu finansiālā ietekme ir aprēķināta vairākos pētījumos, kas veikti 2012., 2017. un 2018. gadā. Taču nav ņemta vērā dalībvalstu iestāžu administratīvās prakses sarežģītība. Pamatojoties uz savu līdzšinējo darbu, mēs uzskatām, ka šādas prakses dēļ var neizdoties panākt gaidīto izmaksu ietaupījumu no vienkāršošanas pasākumu īstenošanas.

X

Komisijai mēs sniedzam šādus ieteikumus:

  • paziņot, kādas pārbaudes tiks veiktas saistībā ar tās regulārajiem pētījumiem par administratīvajām izmaksām un kad tās tiks veiktas;
  • izvērtēt, vai aplēstie administratīvo izmaksu ietaupījumi ir panākti;
  • izvērtēt administratīvo praksi dalībvalstīs.

Ievads

Kohēzijas politikas fondi un to pārvaldība

01

ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas (šajā ziņojumā — “kohēzijas politika”) mērķis ir samazināt reģionu attīstības līmeņa atšķirības, pārstrukturēt rūpnieciskās lejupslīdes reģionus, kā arī veicināt pārrobežu, starptautisko un starpreģionālo sadarbību Eiropas Savienībā.

02

Kohēzijas politikas izdevumi veido aptuveni 37 % no ES kopējiem izdevumiem. Kohēzijas politikai, kas ir ES galvenā investīciju politika, piešķirtais finansējums 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija 346 miljardi EUR (kopējais piešķīrums ES un dalībvalstīm bija 466 miljardi EUR) un 2014.–2020. gada periodā — 352 miljardi EUR (kopējais piešķīrums ES un dalībvalstīm bija 473 miljardi EUR).

03

ES kohēzijas politika ir strukturēta atbilstīgi trijiem no pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem1 (ESI fondiem), un tie ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds (KF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF). Šie trīs fondi ir zināmi kā ES kohēzijas politikas fondi. ERAF, KF un ESF tiek pārvaldīti atbilstīgi kopīgiem noteikumiem, ievērojot izņēmumus, ko paredz īpašās regulas, kas reglamentē katru fondu.

04

Kohēzijas politiku īsteno dalītā pārvaldībā2, un tas nozīmē, ka atbildību par politikas un ar to saistīto fondu īstenošanu, tostarp par kontroles darbībām, dala Komisija un dalībvalstis. Šie fondi tiek īstenoti, realizējot darbības programmas, ko sagatavo dalībvalstis un pieņem Komisija, un tajās izklāstīts, kā dalībvalstis plānošanas periodā plāno izlietot ES finansējumu. Darbības programmas paredz finansēt projektus, ko izraugās dalībvalstu vadošās iestādes un īsteno atbalsta saņēmēji.

05

Kohēzijas politikas jomā 2007.–2013. gada plānošanas periodā tika sagatavota 441 darbības programma (DP). Gandrīz 90 % no šīm DP 2019. gada beigās jau bija īstenotas3. 2014.–2020. gada plānošanas periodam ir sagatavota 391 darbības programma. Šīs DP joprojām tiek īstenotas.

06

Katrai darbības programmai dalībvalsts izraugās iestādes, kas to īsteno, proti, vadošo iestādi, sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi. To uzdevumi un darbības ir noteikti Kopīgo noteikumu regulā (KNR)4.

  • Vadošā iestāde ir atbildīga par DP īstenošanu. Tā vispirms izvērtē un pēc tam atlasa projektu pieteikumus, kā arī pārbauda un uzrauga projektu īstenošanu.
  • Sertifikācijas iestāde ir atbildīga par projektu atbalsta saņēmēju iesniegto izmaksu deklarāciju apkopošanu izdevumu pārskatos un maksājumu pieprasījumos. Sertifikācijas iestāde tos iesniedz Komisijai, lai saņemtu izdevumu atmaksu, kā arī sagatavo DP gada pārskatus.
  • Revīzijas iestāde ir atbildīga par ikgadēja neatkarīga atzinuma sniegšanu par pārskatu ticamību, radušos izdevumu likumību un pārvaldības un kontroles sistēmu darbību.
07

Dalībvalstis var pēc savas iniciatīvas izveidot arī citas struktūras, piemēram, koordinācijas struktūras vai starpniekstruktūras, kas palīdz īstenot darbības programmas. Koordinācijas struktūra veic horizontālās funkcijas, kas ir būtiskas vairākām darbības programmām. Starpniekstruktūras ir publiskā vai privātā sektora struktūras, kas darbojas izraudzītās iestādes pakļautībā— galvenokārt saistībā ar vienu darbības programmu — un veic pienākumus tās vārdā attiecībā pret atbalsta saņēmējiem, kuri īsteno darbības.

08

Komisijā par ES kohēzijas politikas īstenošanu ir atbildīgi divi ģenerāldirektorāti, un tie ir Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts (EMPL ĢD) un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD).

09

Komisija risina sarunas ar dalībvalstīm un apstiprina darbības programmas, sniedz ieteikumus un norādījumus dalībvalstu iestādēm par to uzdevumu veikšanu, kā arī veic pārbaudes dalībvalstu līmenī vai dokumentu pārbaudes, lai uzraudzītu politikas īstenošanu. Papildus šiem ikdienas pienākumiem Komisija ierosina pamata tiesību aktus, kas veido politikas satvaru šajā jomā, kā arī izvērtē līdzšinējos satvarus.

10

Izraudzīto dalībvalsts iestāžu un Komisijas svarīgākās darbības ir izklāstītas 1. attēlā.

1. attēls

Kohēzijas politikas īstenotāju darbības un ar tām saistītās izmaksas

Piezīme: dalībvalstis var izveidot starpniekstruktūras, kas veic darbību vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes pakļautībā.

Avots: ERP.

Kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas

11

Programmas sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamās darbības, tostarp pārvaldība, uzraudzība, izvērtēšana, informēšana un paziņošana, kontrole un revīzija (sk. arī 06.09. punktu), rada administratīvās izmaksas vairākos līmeņos (sk. 1. attēlu).

Programmu īstenošanas izmaksas, kas rodas:

Komisijai, uzraugot un kontrolējot īstenošanu dalībvalstīs (piemēram, personāla izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar pētījumiem, novērtējumiem, analīzi, informācijas izplatīšanas pasākumiem un apspriedēm);

dalībvalstu iestādēm, sagatavojot programmas un to grozījumus, kā arī veicot pārvaldības, uzraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un paziņošanas, kontroles un revīzijas darbības (piemēram, personāla izmaksas, apspriežu izmaksas, IT izmaksas)5;

Konkrētu darbību īstenošanas izmaksas, kas rodas:

atbalsta saņēmējiem, piesakoties finansiālā atbalsta saņemšanai, īstenojot projektus, sagatavojot pārskatus un pieprasot atlīdzināt izmaksas (piemēram, personāla izmaksas, materiālu un pakalpojumu izmaksas).

12

Fondu īstenošanas izmaksas var finansēt no ES vai dalībvalsts (valsts vai reģionālā) budžeta vai no ES un dalībvalsts budžeta.

  1. Dažas izmaksas tiek segtas tikai no ES budžeta. Tās ir izmaksas, kas rodas Komisijai, proti, tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas, piemēram, administratīvo spēju veidošanas pasākumiem, veiktspējas pētījumiem, izvērtējumiem, informācijas izplatīšanas darbībām utt.6. No ES budžeta tiek segtas arī parastās administratīvās izmaksas, piemēram, personāla un ar ēkām saistītās izmaksas.
  2. Dažas izmaksas ar līdzfinansējuma starpniecību tiek segtas gan no ES, gan arī no dalībvalsts budžeta. Šīs izmaksas ir radušās dalībvalstīm, un tās ir deklarētas kā tehniskā palīdzība. Šādas izmaksas var būt saistītas ar darbībām vai pasākumiem, kas veikti, īstenojot īpašu tehniskās palīdzības darbības programmu vai prioritāti integrētā darbības programmā. Tehniskās palīdzības darbībām jābūt atbilstīgām visām prasībām, ko paredz kohēzijas politikas noteikumi, piemēram, attiecībā uz atlases procedūrām, kontroles un revīzijas sistēmām, publisko iepirkumu, atbilstības noteikumiem vai ziņošanas prasībām.
  3. Dažas izmaksas tiek segtas tikai no dalībvalsts budžeta. Komisija nesaņem informāciju par šīm izmaksām, jo uz tām neattiecas KNR.

Katra dalībvalsts var lemt par to, kuras izmaksas finansēt no valsts budžeta un kurām izmaksām pieprasīt līdzfinansējumu, deklarējot tās kā tehnisko palīdzību.

13

Saistība starp administratīvajām izmaksām un tehnisko palīdzību ir redzama krāsu aplī 2. attēlā, kur iekšējais aplis parāda Komisijas izmaksas (sk. 12. punkta (1) apakšpunktu). Otrais un trešais aplis attiecas uz tehnisko palīdzību, ko dalībvalstis deklarējušas Komisijai (sk. 12. punkta (2) apakšpunktu). Ārējais aplis parāda administratīvās izmaksas, kas radušās dalībvalstīm, taču nav deklarētas Komisijai (sk. 12. punkta (3) apakšpunktu), un tieši šo izmaksu daļu Komisija cenšas noteikt pētījumos (sk. 15. punktu). Dažādās krāsas, kas izmantotas lielākajā aplī, attēlo iestādi, kurai izmaksas radušās, un ir redzams, piemēram, ka lielākā daļa izmaksu ir radušās dalībvalstīm un ka vadošās iestādes ir izlietojušas vairāk nekā 50 % no dalībvalstu tehniskās palīdzības izmaksām.

2. attēls

Administratīvo izmaksu un tehniskās palīdzības sadalījums

Piezīme: Summa 474 miljardi EUR ietver ES finansējumu (352 miljardi EUR, sk. 02. punktu) un valstu līdzfinansējumu.

Avots: ERP, pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem par 2014.–2020. gadu.

14

Kopīgo noteikumu regulā (KNR) ir noteikti apmēra ierobežojumi tehniskajai palīdzībai (TP), ko dalībvalstis var deklarēt. 2014.–2020. gada periodā dalībvalstis var pieprasīt atlīdzināt tehniskās palīdzības izmaksas līdz 4 % apmērā no tām piešķirtā finansējuma7. KNR noteikti arī gadījumi, kad šo robežvērtību var paaugstināt līdz 6 %. Turpmāk I pielikumā sniegts pārskats par kopējo finansējumu, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā katrā dalībvalstī piešķirts kohēzijas politikai (473 miljardi EUR) un tehniskajai palīdzībai (14 miljardi EUR). Atkarībā no programmas ES līdzfinansē 50–100 % no deklarētajām tehniskās palīdzības izmaksām.

15

Laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam Komisija pasūtīja piecus pētījumus ar mērķi noteikt kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksu līmeni, kā arī ietekmi, ko rada noteikumu vienkāršošanas pasākumi un ar dažādiem Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem ieviestie noteikumi (sk. 1. izcēlumu).

1. izcēlums

Komisijas pētījumi ar mērķi noteikt kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksu līmeni un vienkāršošanas pasākumu ietekmi

Plānošanas periodiem no 2007. līdz 2027. gadam Komisija ir pasūtījusi piecus pētījumus, lai noteiktu administratīvo izmaksu līmeni un vienkāršošanas pasākumu ietekmi:

  • 2010. gads — pētījums ar mērķi noteikt dalībvalstu iestāžu administratīvās izmaksas un darba slodzi saistībā ar ERAF un KF īstenošanu 2007.–2013. gada periodā8;
  • 2012. gada jūnijs — pētījums, kurā noteiktas ESF administratīvās izmaksas 2007.–2013. gada periodā9;
  • 2012. gada jūlijs — pētījums nolūkā novērtēt ar tiesību akta priekšlikumu 2014.–2020. gadam ieviesto izmaiņu ietekmi uz ERAF un KF administratīvajām izmaksām10;
  • 2017. gads — pētījums, kurā izvērtēta ietekme, ko rada izraudzīti vienkāršošanas pasākumi (pavisam 21), kas ieviesti Kopīgo noteikumu regulā 2014.–2020. gada periodam attiecībā uz visiem pieciem ESI fondiem, pamatojoties uz 2014.–2020. gada perioda sākotnējo īstenošanas posmu11;
  • 2018. gads — pētījums par jauna atsauces scenārija noteikšanu attiecībā uz visu piecu ESI fondu administratīvajām izmaksām un radīto slogu 2014.–2020. gada periodā un vairāku pasākumu, kas paredzēti ierosinātajā regulā 2021.–2027. gadam, paredzamo ietekmi12.

Revīzijas tvērums un pieeja

16

Šajā revīzijā mēs pārbaudījām Komisijas un dalībvalstu izmaksas, kas tām radušās, ar darbības programmu starpniecību īstenojot kohēzijas politikas fondus. Mēs arī pārbaudījām, vai informācija par izmaksām, kuru dalībvalstīm ir prasība paziņot Komisijai, ir pietiekams pamats pārvaldības lēmumu pieņemšanai par tiesību aktiem un vienkāršošanas principiem un noteikumiem.

17

Mūsu konstatējumi un secinājumi attiecas uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu un pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitātes palielināšanu dalībvalstīs attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

18

Mēs pārbaudījām kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas un centāmies rast atbildes uz šādiem revīzijas jautājumiem:

  1. vai Komisijas uzrādītās kopējās izmaksas saistībā ar kohēzijas politikas fondu īstenošanu ir salīdzināmas ar citām līdzīgām shēmām, pamatojoties uz pilnīgu, konsekventu un saskanīgu, kā arī sīki izstrādātu informāciju par izmaksām;
  2. vai pieejamie pakārtotie dati par izmaksām nodrošina iespēju veikt analīzi un pieņemt lēmumus par tiesību aktiem un vienkāršošanas noteikumiem?
19

Mūsu revīzijas darbs šā ziņojuma sagatavošanas nolūkā aptvēra gan Komisijas, gan arī dalībvalstu iestādes.

Mēs izvērtējām Komisijas procedūras un REGIO ĢD un EMPL ĢD pieejamo informāciju par Komisijas un dalībvalstu izmaksām. Mēs pārbaudījām arī Komisijas centrālā dienesta (Budžeta ģenerāldirektorāta) izstrādātās metodes Komisijas kontroles pasākumu izmaksu aprēķināšanai saistībā ar kohēzijas politikas fondiem.

Lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru, mēs izraudzījāmies piecas dalībvalstis no tām, kuras saistībā ar izmaksu informācijas vākšanu un izmantošanu Komisija iepriekš bija novērtējusi atzinīgāk. Mēs veicām darbu Čehijas Republikā, Polijā un Portugālē, apmeklējot attiecīgās iestādes, kā arī rīkojām videokonferences un veicām dokumentu pārbaudes attiecīgajās iestādēs Austrijā un Latvijā. Šajās dalībvalstīs mēs veicām šādas darbības:

pārbaudījām kohēzijas politikas fondu un programmu īstenošanas izmaksu uzskaites, kontroles un paziņošanas procedūras, ko piemēro valstu koordinācijas iestādes, vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes, kas iesaistītas 15 darbības programmu īstenošanā;

pārbaudījām datus, kas paziņoti un izmantoti 2018. gada pētījumā (sk. 1. izcēlumu); kā arī

izvērtējām minēto datu pieejamību un kvalitāti.

Mēs iztaujājām dalībvalstu iestāžu ierēdņus un Komisijas ģenerāldirektorātu — BUDG ĢD, EMPL ĢD un REGIO ĢD — personālu;

Turklāt mēs veicām divus apsekojumus dalībvalstu līmenī:

mēs aicinājām visas programmu īstenošanā iesaistītās iestādes piedalīties apsekojumā par informācijas saistībā ar administratīvajām izmaksām vākšanu, analīzi un ziņošanu, kā arī par saistītajiem procesiem un viedokļiem. Mēs saņēmām 131 atbildi no 591 iestādes (22 %) 26 dalībvalstīs;

mēs iesaistījām apsekojumā visas ES augstākās revīzijas iestādes un aicinājām tās sniegt papildu informāciju par kohēzijas politikas fondu īstenošanas un valsts atbalsta shēmu izmaksām, kā arī informāciju par to veiktajām revīzijām saistībā ar šiem jautājumiem. No 28 augstākajām revīzijas iestādēm atbildes sniedza 15 iestādes.

Mēs iepazināmies ar pētījumiem, kas no 2010. līdz 2018. gadam veikti par kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksām un vienkāršošanas pasākumiem (sk. 1. izcēlumu). Kopā šie pētījumi aptvēra trīs plānošanas periodus no 2007. līdz 2027. gadam.

20

Pārbaudot datus par izmaksām un saistītās procedūras, mēs galvenokārt pievērsāmies 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Revīzijā tika izmantota informācija, kas Komisijai un dalībvalstīm bija pieejama 2018. gada 31. decembrī.

21

Mūsu revīzijas darbs neietvēra:

  1. tādu ieguvumu pārbaudi, ko nodrošināja ar kohēzijas politikas fondu īstenošanu saistītās procedūras;
  2. atbalsta saņēmēju līmenī atlasītu darbību administratīvo izmaksu izvērtēšanu (sk. 11. punktu).

Apsvērumi

Kopējās paziņotās kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas ir salīdzinoši zemas, taču to pamatā nav pietiekami pilnīgi, konsekventi un saskanīgi dati

22

Ikvienas politikas vai programmas īstenošanā rodas izmaksas, kas galvenokārt saistītas ar personālu, IT sistēmām, ēkām un pakalpojumiem. Pilnīga, konsekventa un saskanīga informācija par izmaksām būtu arī jāpublisko, lai Eiropas iedzīvotājiem uzskatāmi parādītu, ka politika tiek īstenoti efektīvi. Izmaksām jābūt pēc iespējas zemākām — jo augstākas izmaksas, jo mazāks finansējums ir pieejams politikas faktiskai īstenošanai.

Komisija katru gadu ziņo par kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksām, taču šī ziņošana ilgākā laikposmā nav konsekventa

23

ES Finanšu regula paredz pienākumu Komisijai katra ģenerāldirektorāta gada darbības pārskatos (GDP) novērtēt kontroles pasākumu izmaksas un nodrošinātos ieguvumus13. Komisija kontroles pasākumu izmaksas definē kā izmaksas, kas radušās saistībā ar ES izdevumu, tostarp kohēzijas politikas fondu īstenošanas, lielāko daļu aspektu. Komisijā tās ir izmaksas, kas galvenokārt saistītas ar Komisijas darbiniekiem, kuri iesaistīti kohēzijas politikas fondu īstenošanā, piemēram, plānošanā, uzraudzībā, finanšu pārvaldībā, kā arī administratīvās un tehniskās palīdzības sniegšanā un revīziju veikšanā. Turpmāk 1. tabulā redzami dati par laikposmu no 2013. līdz 2018. gadam.

1. tabula

Informācija par kontroles pasākumu izmaksām, kas sniegta Komisijas gada darbības pārskatos

2013. g. 2014. g. 2015. g. 2016. g. 2017. g. 2018. g.
Nodarbinātības politika
Kontroles izmaksas (miljoni EUR) (1) 25,51 24,65 24,57 24,55 26,56 13,28
Veiktie ESF maksājumi (miljoni EUR) 13 763,80 10 609,27 10 301,91 8 132,00 9 780,26 13 917,14
Kontroles izmaksas (kontroles izmaksas / veiktie ESF maksājumi) 0,19 % 0,23 % 0,24 % 0,30 % 0,27 % 0,09 %
Dalībvalstu kontroles izmaksas ESF īstenošanā (kontroles izmaksas / kopējais ESF piešķīrums plānošanas periodā) 4,80 % 4,80 % 4,80 % 4,80 % 4,80 % 2,76 %
Reģionālā politika
Kontroles izmaksas (miljoni EUR) (1) dati nav pieejami 75,27 70,57 74,49 74,42 73,69
Veiktie ERAF un KF maksājumi (miljoni EUR) 48 812,14 40 598,00 28 485,54 26 394,20 39 305,17
Kontroles izmaksas (kontroles izmaksas / veiktie ERAF un KF maksājumi) 0,14 % 0,15 % 0,17 % 0,26 % 0,28 % 0,19 %
Dalībvalstu kontroles izmaksas ERAF un KF īstenošanā (kontroles izmaksas / kopējais ERAF un KF piešķīrums plānošanas periodā) 2,10 % 2,10 % 2,10 % 2,10 % 2,10 % 2,26 % ERAF un 1,84 % KF

(1) Šo aprēķinu ir veikusi Eiropas Komisija gada darbības pārskata sagatavošanas nolūkā. Par laikposmu no 2013. līdz 2017. gadam ir publicētas procentuālās vērtības, savukārt par 2018. gadu ir publicēta absolūtā vērtība.

Avots: Eiropas Komisijas gada darbības pārskati.

24

Komisija savas kontroles pasākumu izmaksas gada darbības pārskatos norādīja kā procentuālo daļu no veiktajiem maksājumiem. Plānošanas perioda pirmajos gados, kad dalībvalstis sagatavo programmas un projekti vēl netiek īstenoti, ir veikti vien daži maksājumi. Taču Komisijas izmaksas ir relatīvi stabilas un būtiski neatšķiras atkarībā no izmaksātajām summām. Publicēto procentuālo rādītāju izmaiņas galvenokārt ir programmu īstenošanai veikto maksājumu apmēra izmaiņu rezultāts.

25

Tāpat kā citi Komisijas ģenerāldirektorāti, par kohēzijas politikas īstenošanu atbildīgie ģenerāldirektorāti (EMPL ĢD un REGIO ĢD) aprēķina savas izmaksas, izmantojot metodi, ko izstrādājuši Komisijas centrālie dienesti. Tā paredz kohēzijas politikas īstenošanā iesaistīto darbinieku skaitu reizināt ar vidējām izmaksām uz vienu darbinieku, kas noteiktas katrai darbinieku kategorijai. Pēc Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem darbinieku sadalījuma metode 2018. gadā tika pilnveidota. Kā paskaidrots EMPL ĢD gada darbības pārskatā, tas galvenokārt pilnveidoja metodi, kas tika izmantota iesaistīto personāla resursu aprēķināšanai un kas nebija atjaunināta kopš 2013. gada. Šīs izmaiņas, kā arī divi administratīvās reorganizācijas pasākumi un ievērojams darba slodzes pieaugums saistībā ar ES pusgada procesu — visi šie faktori, kas minēti tikai 2018. gada darbības pārskatā, ietekmēja EMPL ĢD paziņotās un ar dalīto pārvaldību saistītās izmaksas, samazinot tās par 50 %. Šāds secinājums rada šaubas par paziņoto 2013.–2017. gada izmaksu precizitāti. Mēs uzskatām, ka uzlabotā metode, ko patlaban izmanto Komisija, nodrošina iespēju tai izpildīt Finanšu regulas prasības (sk. 23. punktu).

Dalībvalstu rīcībā ir vien nepilnīga informācija par administratīvajām izmaksām

26

Dalībvalstis var izlemt, kuras izmaksas deklarēt Komisijai kā tehnisko palīdzību (sk. 14. punktu). Dažādu iestāžu deklarēto izmaksu veidi atšķiras, turklāt pat vienas dalībvalsts robežās. Dažas dalībvalstis bija nolēmušas visas attiecināmās administratīvās izmaksas nedeklarēt kā tehnisko palīdzību. Tās var šādi darīt, piemēram, lai pēc iespējas lielāku pieejamo finansējumu izmantotu darbības projektiem. Turpmāk 3. attēlā redzami izmaksu veidi, ko iestādes piecās mūsu revidētajās dalībvalstīs deklarēja kā tehnisko palīdzību. Tabulā redzams arī tas, ka vairākas dalībvalstis izvēlējās daļēji vai pilnībā nedeklarēt atsevišķus izmaksu veidus. Attiecībā uz Komisijai nedeklarētajām izmaksām tai nav informācijas nedz par izmaksu veidiem, nedz arī to apmēru (sk. arī 13. punktu).

3. attēls

Administratīvo izmaksu finansēšana revidētajās dalībvalstīs

Dalībvalstis Kontroles izmaksu, kas segtas no tehniskās palīdzības,
veids / iestāde
Personāla izmaksas Materiālu izmaksas Pieskaitāmās izmaksas Ārējās izmaksas
Austrija Koordinācijas struktūra
(tikai OROK)
Pilnībā deklarētas Nav deklarētas Nav deklarētas Nav deklarētas
Austrija Vadošā iestāde Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas
Austrija Vadošā iestāde starpniekstruktūras (1) Nav deklarētas Nav deklarētas Nav deklarētas Daļēji deklarētas
Austrija Sertifikācijas iestāde (2) Nav deklarētas Nav deklarētas Nav deklarētas Daļēji deklarētas
Austrija Sertifikācijas iestāde starpniekstruktūras (3) Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas
Austrija Revīzijas iestāde Nav deklarētas Nav deklarētas Nav deklarētas Nav deklarētas
Čehijas Republika Koordinācijas struktūra Pilnībā deklarētas Lielākā daļa izmaksu deklarētas Pilnībā deklarētas Daļēji deklarētas
Čehijas Republika Vadošā iestāde Pilnībā deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas
Čehijas Republika Vadošā iestāde starpniekstruktūras Pilnībā deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas
Čehijas Republika Sertifikācijas iestāde Pilnībā deklarētas Daļēji deklarētas Nav deklarētas Pilnībā deklarētas
Čehijas Republika Revīzijas iestāde Pilnībā deklarētas Lielākā daļa izmaksu deklarētas Lielākā daļa izmaksu deklarētas Nav informācijas
Latvija Vadošā iestāde Lielākā daļa izmaksu deklarētas Lielākā daļa izmaksu deklarētas Lielākā daļa izmaksu deklarētas Lielākā daļa izmaksu deklarētas
Latvija Vadošā iestāde starpniekstruktūras Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas
Latvija Sertifikācijas iestāde Daļēji deklarētas Nav deklarētas Daļēji deklarētas Neattiecas
Latvija Revīzijas iestāde Lielākā daļa izmaksu deklarētas Lielākā daļa izmaksu deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas
Portugāle Koordinācijas struktūra Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas
Portugāle Vadošā iestāde Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas
Portugāle Vadošā iestāde starpniekstruktūras Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas Daļēji deklarētas
Portugāle Sertifikācijas iestāde Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas
Portugāle Revīzijas iestāde Daļēji deklarētas Pilnībā deklarētas Daļēji deklarētas Pilnībā deklarētas
Portugāle Atsevišķa revīzijas struktūra — darbību revīzija Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas
Polija Vadošā iestāde Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Nav informācijas Pilnībā deklarētas
Polija Vadošā iestāde starpniekstruktūras Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Daļēji deklarētas Pilnībā deklarētas
Polija Sertifikācijas iestāde (4) Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Nav informācijas Pilnībā deklarētas
Polija Revīzijas iestāde Pilnībā deklarētas Pilnībā deklarētas Neattiecas Pilnībā deklarētas

(1) ERAF īstenošanā vadošās iestādes un starpniekstruktūras no tehniskās palīdzības netiek finansētas.

(2) ESF īstenošanā sertifikācijas iestādes nekādas izmaksas nedeklarē kā tehnisko palīdzību.

(3) ESF īstenošanā sertifikācijas iestādei nav starpniekstruktūras.

(4) Polijā sertifikācijas iestāde ir funkcionāli nodalīta no vadošās iestādes.

Avots: ERP.

27

Atbildēs uz mūsu apsekojuma jautājumiem norādīts, ka no tehniskās palīdzības tiek segta ievērojama daļa dalībvalstu administratīvo izmaksu, taču ne visas — sk. 2. attēlu. Citiem vārdiem sakot, dalībvalstis finansē daļu administratīvo izmaksu no saviem valsts vai reģionālajiem resursiem un nedeklarē Komisijai šīs izmaksas.

28

Attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu (tikai dažas no tā darbības programmām joprojām ir atvērtas) 10 % dalībvalstu iestāžu, kuras sniedza atbildes uz mūsu apsekojuma jautājumiem, finansēja visas savas izmaksas no valsts resursiem. Konstatējām arī otru galējību, proti, 13 % iestāžu visas savas izmaksas finansēja no tehniskās palīdzības (sk. 2. tabulu).

2. tabula

Tehniskās palīdzības proporcionālā daļa administratīvajās izmaksās saskaņā ar apsekojuma respondentu aplēsēm attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu

TP daļa attiecībā pret kopējām administratīvajām izmaksām  Respondentu procentuālā daļa
0 % 10 %
1 %–25 % 9 %
26 %–50 % 11 %
51 %–75 % 7 %
76 %–99 % 9 %
100 % 13 %
Nav zināms 41 %
Kopā 100 %

Avots: ERP.

29

Komisija aprēķināja deklarēto summu kā daļu no dalībvalstu kopējām administratīvajām izmaksām, iztaujājot visas dalībvalstis. Aprēķinātais izmaksu diapazons 2010. gadā bija 30–70 %14 (2007.–2013. gada plānošanas periodā ERAF un KF) un 2018. gadā — 68 %15 (2014.–2020. gada plānošanas periodā visiem pieciem ESI fondiem).

30

Mūsu apsekojums liecina, ka 41 % respondentu nevarēja aprēķināt no tehniskās palīdzības finansēto izmaksu proporcionālo daļu (sk. 2. tabulu). Lai gan izmaksas, kas deklarētas kā TP, ir zināmas, vairumā gadījumu, kā apliecināja 91 % respondentu, dalībvalstīs nebija prasības noteikt kopējās izmaksas. Šajā ziņā struktūras, kas īsteno kohēzijas politikas fondus, nav unikālā situācijā — tikai 20 % augstāko revīzijas iestāžu apstiprināja, ka šādas prasības bija izvirzītas pilnā mērā valsts vai reģionālajām finansēšanas shēmām.

31

Lai gan dalībvalstu iestādes kā valsts iestādes izmanto grāmatvedības uzskaites sistēmas, kurās tiek uzskaitītas tām radušās izmaksas, 62 % iestāžu, kas sniedza atbildes uz mūsu apsekojuma jautājumiem, bija lielāku organizāciju, piemēram, ministriju, struktūrvienības. Tas nozīmē, ka izmaksas, kas kohēzijas politikas īstenošanā rodas par programmas darbību atbildīgajām iestādēm, var būt grūti nošķirt no galvenās iestādes izmaksām, ar kuru tām ir, piemēram, kopīgas ēkas vai datorsistēmas.

Komisijas 2018. gada ad hoc pētījumā administratīvo izmaksu aprēķinu pamatā bija nepietiekami pilnīgi, konsekventi vai saskanīgi ievades dati

32

Tā kā pilnīga informācija par dalībvalstu administratīvajām izmaksām nav pieejama, Komisija periodiski pasūta pētījumus, lai šādas izmaksas tiktu aprēķinātas. Šādus pētījumus veica konsultanti aptuveni plānošanas perioda 5. gadā, un tie tika sagatavoti 2010. gadā (par KF un ERAF), 2012. gadā (par ESF) un 2018. gadā par visiem pieciem ESI fondiem (sk. 1. izcēlumu).

33

Lai veiktu 2018. gada pētījumu, konsultants lūdza visu dalībvalstu iestādēm sniegt informāciju par administratīvajām izmaksām, izmantojot aptaujas anketu. Šīs iestādes cita starpā bija vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes, kā arī koordinācijas struktūras, taču šo iestāžu vidū nebija ievērojams skaits starpniekstruktūru.

34

Dalībvalstu iestādēm nebija juridiska pienākuma sniegt atbildes, un, patiešām, ne visas iestādes to darīja. Atsaucības līmenis bija no 13 % (Vācija) līdz 100 % (Dānija un Slovēnija)16. Galīgais tvērums visās dalībvalstīs, kuras īstenoja visus piecus ESI fondus, bija 39 %17.

35

Mūsu apsekojuma respondentiem, kuri nebija aizpildījuši konsultanta anketu par 2018. gada pētījumu, mēs jautājām, kādēļ viņi to neizdarīja. Vairāki respondenti atbildēja, ka viņiem trūka personāla resursu un ka attiecīgie dati uzreiz nebija pieejami. Citi respondenti atbildēja, ka anketas saņemšanas laiks nebija optimāls, jo, tā kā darbību norise plānošanas periodā ir nevienmērīga (politikas jomas īstenošanas dabiskā cikla dēļ), arī dalībvalstu administratīvo izmaksu rašanās attiecīgajā periodā bija nevienmērīga. Tā kā aptaujas ietvaros sniegtās atbildes bija nepilnīgas, konsultantam bija jāveic datu korekcijas, lai kompensētu trūkstošos datus. Tas tika darīts, izmantojot “līdzīgu” respondentu derīgās atbildes18.

36

Tām dalībvalstīm, kuras sniedza atbildes, uzdevuma veikšanai nepieciešamie resursi nebija pārmērīgi — mūsu apsekojuma respondenti norādīja, ka viņiem bija vajadzīgas vidēji 1,7 personāla nedēļas, lai sagatavotu atbildes uz anketas jautājumiem.

37

Mūsu veiktās revīzijas rezultāti izraudzītajās dalībvalstīs un atbildes uz mūsu apsekojuma jautājumiem rāda, ka konsultantam sniegtie ievades dati nebija pietiekami pilnīgi, konsekventi un saskanīgi šādu iemeslu dēļ:

  • iestādes visās piecās revidētajās dalībvalstīs apgalvoja, ka nebija skaidrs uzdevuma tvērums un metodika, kā arī nebija saprotami jautājumi un netika sniegti pienācīgi norādījumi;
  • mūsu apsekojuma respondenti no savām informācijas sistēmām varēja izgūt tikai nedaudz vairāk par 50 % no informācijas, kas bija prasīta konsultanta anketā. Attiecīgi, lai nodrošinātu lielu daļu prasīto datu, respondentiem bija jāizmanto aplēses;
  • visās piecās revidētajās dalībvalstīs tika veiktas vien ierobežotas iestāžu atbildēm pakārtoto datu pārbaudes — konsultants veica tikai datu ticamības pārbaudes;
  • četrās no piecām revidētajām dalībvalstīm dažu iestāžu sniegtajās atbildēs nebija iekļauta informācija par starpniekstruktūrām;
  • vairākas iestādes visās piecās revidētajās dalībvalstīs ziņoja tikai par izmaksām, kas bija finansētas no tehniskās palīdzības, taču tās nebija kopējās administratīvās izmaksas;
  • divās no piecām revidētajām dalībvalstīm daļa paziņotās informācijas neattiecas tikai uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu;
  • četrās no piecām revidētajām dalībvalstīm, ziņojot par izmaksām, netika ievērota konsekvence, — mēs konstatējām, ka daļa izmaksu nebija iekļautas pārskatos par kohēzijas politikas īstenošanu. Vienā no apmeklētajām dalībvalstīm mēs konstatējām arī to, ka bija paziņotas izmaksas, kas ar kohēzijas politikas īstenošanu nebija saistītas (sk. 2. izcēlumu).

2. izcēlums

Dalībvalstu iestāžu sniegtajās atbildēs konstatētās problēmas

Vienas dalībvalsts revīzijas iestāde paziņoja tikai tās galvenā biroja netiešās izmaksas, taču ar 35 reģionālajām iestādēm saistītās netiešās izmaksas netika paziņotas. Tā pati iestāde paziņoja izmaksas, kas bija saistītas ar visiem tās darbiniekiem, taču vairāku darbinieku revīzijas izdevumi nebija saistīti ar kohēzijas politiku.

38

Divas iestādes apgalvoja — ja tās būtu informētas savlaicīgāk, būtu bijis iespējams iegūt kvalitatīvāku un plašāku informāciju. Ja iestādes par šādas informācijas nepieciešamību tiktu informētas jau plānošanas perioda sākumā, tās būtu pielāgojušas savas sistēmas un procedūras tā, lai varētu iegūt nepieciešamo informāciju, un datu sniegšana būtu daudz vienkāršāka, efektīvāka un ar lielāku precizitāti.

39

2018. gada pētījumā rezultāti par ERAF un KF ir ļoti līdzīgi iepriekšējā — 2010. gadā veiktā — pētījuma rezultātiem. Taču 2018. gada pētījumā aprēķinātās dalībvalstu izmaksas saistībā ar ESF īstenošanu bija 2,8 % salīdzinājumā ar 4,8 %, kas bija aprēķināti 2012. gada pētījumā. Saskaņā ar 2018. gada pētījumu šis būtiskais izmaksu samazinājums galvenokārt būtu jāsaista ar tādu izmaksu samazinājumu, kas attiecās i) uz uzraudzību un izvērtēšanu, ii) atmaksas pieprasījumu pārbaudēm (īpaši to veicināja vienkāršotu izmaksu iespēju (VII) plašāka izmantošana) un iii) informācijas un komunikācijas darbībām19.

Pieejamie dati norāda uz to, ka administratīvās izmaksas ir salīdzinoši zemas

40

Kohēzijas politikas administratīvajām izmaksām ir jābūt saprātīgām salīdzinājumā ar citām investīciju finansēšanas programmām Eiropas vai starptautiskā līmenī.

41

Trūkumi, uz kuriem esam norādījuši 33.39. punktā, liek apšaubīt 2018. gada pētījumam vākto datu pilnīgumu, konsekvenci un saskanību. Tātad, analizējot datus, šī datu neuzticamība ir jāņem vērā, un tas nozīmē, ka dati ir derīgi tikai aptuveniem salīdzinājumiem. Tomēr, pat ņemot vērā ievērojamo kļūdas robežu, pieejamie dati rāda, ka kohēzijas politikas fondu īstenošanas administratīvās izmaksas salīdzinājumā ar citām Eiropas un starptautiskajām programmām ir salīdzinoši zemas.

42

Komisija 2018. gadā veiktajā pētījumā konstatēja, ka kohēzijas politikas fondu īstenošanas vidējās izmaksas dalībvalstīm bija 2,3 %20 no kopējā piešķirtā finansējuma. No visiem ESI fondiem KF īstenošana rada viszemākās administratīvās izmaksas — tikai 1,8 % apmērā, pēc tam seko ERAF (2,3 %) un ESF (2,8 %) (sk. 1. tabulu). Pētījumā secināts21, ka šīs atšķirības atspoguļo dažādās fondu raksturiezīmes, piemēram, KF programmu ietvaros salīdzinājumā ar ESF parasti tiek īstenots mazāks skaits projektu, kas ir vērienīgāki vai atšķirīgi finansējuma apmēra ziņā. Līdz ar to jebkurā salīdzinājumā ir jāņem vērā fondu atšķirības. No 2018. gada pētījuma var izsecināt, ka kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas ir zemākas nekā ELFLA (8,3 %) un EJZF (4,4 %).

43

Tiek lēsts, ka papildus dalībvalstu izmaksām Komisijas izmaksas 2018. gadā bija 0,36 % no kopējām kohēzijas politikas finansējuma saistībām. No šīm izmaksām EMPL ĢD izmaksas veidoja 0,18 % no piešķirtā ESF finansējuma, savukārt REGIO ĢD izmaksas veidoja 0,42 % no piešķirtā KF un ERAF finansējuma.

44

Aplūkotajā 2018. gada pētījumā minēti arī iepriekš veiktie pētījumi, kuros konstatēts, ka ESI fondu īstenošanas izmaksas atbilstīgi starptautiska līmeņa salīdzinājumiem ir saprātīgas. Šajos pētījumos konstatēts, ka dalībvalstu ESI fondu īstenošanas izmaksas bija salīdzināmas ar vispārējām administratīvajām izmaksām, kas rodas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB), kurai lielos vilcienos ir līdzīgas pārvaldības un īstenošanas struktūras, un tās veidoja 4,5 % no programmu izmaksām. Pasaules Bankas globālo un reģionālo partnerības programmu administratīvās izmaksas ir 11 %.

Pieejamā informācija par izmaksām nebija atbilstīga, lai izvērtētu ES noteikumu vienkāršošanas ietekmi

45

Informācija par kohēzijas politikas fondu īstenošanas administratīvajām izmaksām ir īpaši būtiska jebkura plānošanas perioda divos posmos, proti:

  1. posmā, kad tiek ierosināti tiesību akti plānošanas periodam un kad tiek grozīti, atcelti vai ieviesti noteikumi; kā arī
  2. plānošanas perioda slēgšanas posmā, kad var noteikt administratīvo izmaksu galīgo summu un veikt novērtējumu, salīdzinot to ar sākotnēji plānotajām summām.
46

Lai pamatotu tiesību normu izmaiņas jaunajā Kopīgo noteikumu regulā, pētījumos būtu jāiekļauj informācija un jānodrošina pierādījumu bāze, lai Komisija varētu gūt skaidru izpratni par noteikumu un administratīvās prakses, kas saistīti ar administratīvajām izmaksām, sarežģītību. Informācijai jābūt tādai, lai Komisija un dalībvalstis, apsverot regulējuma nodrošinātos ieguvumus, varētu izvērtēt iespējami efektīvākos vienkāršošanas pasākumus un to paredzamo ietekmi. Kad programmu īstenošana ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu, Komisijai ir kvantitatīvi jānovērtē un jāanalizē vienkāršošanas pasākumu ietekme, ja tos piemēro vai plāno piemērot nākamajā plānošanas periodā.

Komisijai attiecībā uz regulējuma vienkāršošanas nodrošināto ietaupījumu 2014.–2020. gada periodā ir optimistiskāks redzējums nekā dalībvalstīm

47

Mēs izvērtējām Komisijas veikto analīzi par vienkāršošanas pasākumu ietekmi un salīdzinājām to ar dalībvalstu viedokļiem par administratīvajām izmaksām 2014.–2020. gada periodā. Pēc Komisijas pasūtījuma veiktie pētījumi no 2010. līdz 2018. gadam (sk. 1. izcēlumu) bija balstīti uz informāciju par attiecīgā plānošanas perioda sākotnējiem posmiem vai uz informāciju par iepriekšējo plānošanas periodu, kas tika izmantots kā atsauces scenārijs, lai noteiktu ieviesto vai ierosināto vienkāršošanas pasākumu ietekmi nākotnē. Abos gadījumos pieejamā informācija nebija pietiekama, lai izvērtētu vienkāršošanas pasākumu panākto izmaiņu ietekmi.

48

Piemēru par plānošanas perioda sākotnējo posmu informācijas izmantošanu sniedz 2017. gada pētījums (sk. 1. izcēlumu). Iepriekš veiktā revīzijas darba laikā22 mēs konstatējām, ka 2014.–2020. gada periodā lēnās īstenošanas sekas bija zems finansējuma apguves līmenis, kas līdz 2017. gada pirmajam semestrim bija tikai 10 % no pieejamā ERAF, ESF un KF fondu finansējuma. Tā kā ir apgūti tikai 10 % no piešķirtā finansējuma, nav viegls uzdevums noteikt pārbaudīto vienkāršošanas pasākumu ietekmi, jo, ja tiek mainīti noteikumi, parasti ir jāmaina arī procedūras, jāapgūst jaunas zināšanas un jāmācās. 2018. gada pētījums apstiprina, ka mainītu noteikumu ietekme kļūst pamanāma ar zināmu kavēšanos un ka ir grūti sniegt pārliecinošus pierādījumus par to, ka izmaiņas ir ietekmējušas administratīvās izmaksas23.

49

Līdz šim veikto pētījumu (sk. 1. izcēlumu) mērķis bija aprēķināt tiesību aktos noteikto maksimālo tehniskās palīdzības līmeni dažādu kohēzijas politikas fondu īstenošanā un attēlot nākotnē paredzamos ietaupījumus, kurus var nodrošināt vienkāršošanas pasākumi. Taču Komisija līdz šim nav izvērtējusi, vai šādi ietaupījumi ir panākti. Lai gan gandrīz visas 2007.–2013. gada darbības programmas patlaban ir slēgtas (sk. 05. punktu), Komisija joprojām nav noteikusi un izvērtējusi atšķirības starp vienkāršošanas pasākumu prognozēto un faktisko ietekmi.

50

Komisijas 2017. gada pētījumā (sk. 1. izcēlumu) tika vērtēts, vai izraudzītie vienkāršošanas pasākumi (pavisam 21), kas tika ieviesti ar Kopīgo noteikumu regulu 2014.–2020. gada periodam, ir nodrošinājuši visu piecu ESI fondu īstenošanas izmaksu gaidīto samazinājumu (sk. III pielikumu).

51

Veicot pētījumu, tika konstatēts, ka 21 vienkāršošanas pasākums kopumā, visticamāk, samazinās valsts pārvaldes administratīvās izmaksas saistībā ar kohēzijas politikas fondu īstenošanu par 4–8 % attiecībā uz ERAF un KF un par 2–5 % attiecībā uz ESF24. Pētījumā tika konstatēts arī tas, ka tiesību aktos paredzēto tehniskās palīdzības piešķīruma robežvērtību, kas pašlaik ir 4 %, ESI fondiem var samazināt līdz 3,7–3,8 %.

52

Veicot apsekojumu un apmeklējot īstenošanas iestādes, mēs jautājām, kā tika paredzēts, ka 2014.–2020. gada perioda administratīvās izmaksas attīstīsies salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu. Aptuveni 58 % respondentu paredzēja, ka to izmaksas palielināsies, savukārt 20 % respondentu prognozēja, ka izmaiņu nebūs, un tas nozīmē, ka 78 % respondentu uzskatīja, ka administratīvās izmaksas vai nu palielināsies, vai arī saglabāsies iepriekšējā perioda līmenī. Saskaņā ar respondentu sniegtajām atbildēm svarīgākie faktori, kas dalībvalstu iestāžu ieskatā veicina izmaksu palielinājumu, ir ES tiesību aktu skaits un to interpretācijas grūtības, kā arī daudzie uzdevumi, kas dalībvalstu iestādēm paredzēti tiesību aktos.

53

Administratīvo izmaksu pieauguma prognoze, ko sniedza lielākā daļa respondentu dalībvalstīs, liek apšaubīt Komisijas novērtējumu, kas paredz administratīvo izmaksu samazinājumu.

Ierosināto vienkāršošanas pasākumu 2021.–2027. gadam ietekme ir neskaidra

54

Iepriekš (41. punktā) mēs minējām, ka dati, kas tika izmantoti 2018. gada pētījuma veikšanai, bija noderīgi tikai aptuveniem salīdzinājumiem. Tādēļ ir ļoti sarežģīti atsevišķus 2018. gada pētījuma komponentus izmantot kā pamatu tiesību aktu izmaiņu ietekmes pamatošanai, un tas jādara piesardzīgi. Komisija jaunās Kopīgo noteikumu regulas priekšlikuma paskaidrojuma rakstā to apstiprina, norādot, ka “daudzus KNR vienkāršojumus ir grūti izteikt skaitļos iepriekš”25. Tomēr Komisija izvēlējās un paskaidrojuma rakstā izklāstīja divas konkrētas aplēses par konkrētiem grozījumiem ierosinātās regulas 2021.–2027. gadam noteikumos (sk. 3. izcēlumu).

3. izcēlums

Izraudzītās 2018. gada pētījumā veiktās aplēses, kas iekļautas jaunās KNR paskaidrojuma rakstā

  • Plašāka vienkāršotu izmaksu iespēju (vai maksājumu, kas pamatojas uz nosacījumu izpildi) izmantošana attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fonda finansējumu varētu ievērojami samazināt kopējās administratīvās izmaksas — par 20–25 %, ja šīs iespējas tiktu piemērotas vispārēji.
  • Samērīgāka kontroles un revīzijas pieeja būtiski samazinātu verifikāciju skaitu, kā arī revīzijas slogu t. s. zema riska programmām, tādējādi ERAF un Kohēzijas fonda kopējās administratīvās izmaksas samazinātos par 2–3 %, bet zema riska programmās — vēl lielākā apmērā.
55

Aplēse par vienkāršotu izmaksu iespēju plašāku izmantošanu (sk. 3. izcēluma pirmo ievilkumu) ir viena no divām aplēsēm, kas sagatavotas 2018. gada pētījuma ietvaros attiecībā uz šo vienkāršošanas pasākumu. Taču jau 2018. gada pētījumā šī konkrētā aplēse nodēvēta par “ekstrēmu” scenāriju, kas “patlaban nav īstenojams”. Pētījumā minēts, ka “reālistiskāks” scenārijs nodrošinātu ietaupījumu 1–2 % apmērā26. Taču tiesību akta apspriešanā Komisija šādu reālistiskāku scenāriju nepiedāvāja.

56

Komisijas 2018. gada pētījumā (sk. 1. izcēlumu) tika pārbaudīta paredzamā ietekme, ko nodrošinās astoņi no 80 vienkāršošanas pasākumiem, kas bija ieviesti priekšlikumā attiecībā uz 2021.–2027. gadu. Komisija minētos astoņus pasākumus atzina par īpaši būtiskiem ietekmes novērtējuma veikšanai. Pētījumā nav minēts, kā Komisija izvēlējās šos pasākumus.

57

Pētījumā secināts, ka salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu kā atsauces scenāriju astoņi ierosinātie vienkāršošanas pasākumi tikai par 0,2 procentpunktiem27 samazinās kohēzijas politikas fondu un EJZF administratīvās izmaksas. Divi pasākumi nodrošinās aptuveni 80 % no šā samazinājuma, un tie ir pārbaužu biežuma samazināšana un vienkāršotu izmaksu iespēju plašāka izmantošana (sk. 39. punktu).

58

Mēs konstatējām, ka apsekotās dalībvalstis sliecas piekrist tam, ka 2021.–2027. gada periodā dalībvalstu iestāžu administratīvās izmaksas samazināsies. Respondenti dalībvalstīs nosauca galvenos faktorus, kas ļautu panākt šādu izmaksu samazinājumu, proti, skaidrāki noteikumi, samazināts ES tiesību aktu skaits, mazāk uzdevumu iestādēm un VII plašāka izmantošana. Mūsu atzinumā par ierosināto Kopīgo noteikumu regulu 2021.–2027. gada periodam mēs apstiprinām, ka tiesiskajam regulējumam ir vienkāršota kopējā struktūra, kurā ir mazāks skaits ievērojami īsāk formulētu noteikumu28.

59

Tomēr mūsu atzinumā29 minēts arī tas, ka par vairākiem noteikumiem nav skaidrības, kā tos īstenot. Šādi noteikumi var veicināt arī administratīvo resursu izšķērdēšanu, nevajadzīgi diskutējot par to īstenošanu un pieprasot Komisijai papildu norādījumus. Ņemot to vērā, pastāv risks, ka administratīvo izmaksu samazinājums varētu būt mazāks nekā plānots vai arī netiks sasniegts vispār (sk. 57. punktu).

60

Līdzfinansēšanas mehānisms tehniskās palīdzības sniegšanai dalībvalstīm iepriekšējā un pašreizējā plānošanas periodā bija balstīts galvenokārt uz personāla darbību izmaksām. Tas rada riskus saistībā ar neprecīzu maksājumu veikšanu un atbilstības kritēriju piemērošanu. Ierosinātajā regulā 2021.–2027. gada periodam ieteikts šo situāciju mainīt un tās vietā par pamatu noteikt vienotas likmes darbības izdevumus30, kam būtu ievērojami jāsamazina ar tehnisko palīdzību saistītie finanšu un atbilstības riski.

61

Ierosinātajā regulā 2021.–2027. gada periodam ierosināts arī mainīt tehniskās palīdzības atbalsta robežvērtību (sk. 14. punktu un 4. izcēlumu). Kopumā mēs uzskatām, ka, ņemot vērā zemāku tehniskās palīdzības finansējuma likmi Kohēzijas fonda un ERAF atbalsta īstenošanā atbilstīgi mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, šim pasākumam būtu ievērojami jāsamazina ES budžeta finansējums tehniskajai palīdzībai, ko piešķir dalībvalstīm.

4. izcēlums

KNR priekšlikumā 2021.–2027. gadam dalībvalstīm paredzētās tehniskās palīdzības vienotas likmes finansējuma robežvērtības

Tehniskās palīdzības finansējumam kohēzijas politikas fondu īstenošanai ir noteiktas šādas robežvērtības:

  • 2,5 % ERAF atbalstam atbilstoši mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un Kohēzijas fonda atbalstam;
  • 4 % ESF+ atbalstam; kā arī
  • 5 % programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts.
62

Dažām dalībvalstīm var rasties izmaksas, kas pārsniedz vienotas likmes robežvērtību (sk. 4. izcēlumu un 2. attēlu), un vairākas dalībvalstis izlietos ievērojamu daļu finansējuma administratīvo izmaksu segšanai. Mēs uzskatām, ka tas varētu būt faktors, kas motivētu dalībvalstis censties panākt izmaksu samazinājumu, vienkāršojot 2021.–2027. gadam paredzētos noteikumus un tā netieši veicinot ES noteikumu turpmākas vienkāršošanas iespēju izvērtēšanu. Vēl būtu svarīgi šajos meklējumos iekļaut uzdevumu dalībvalstīm izvērtēt savus administratīvos procesus un procedūras, lai konstatētu, kuri no tiem ir neefektīvi vai nevajadzīgi sarežģīti.

Komisija nepārbaudīja elementus, kam bija būtiska nozīme lēmumu pieņemšanā un noteikumu vienkāršošanā

63

Kā norādīts mūsu informatīvajā apskatā par vienkāršošanu31, lielākais vienkāršošanas potenciāls cita starpā piemīt valsts un reģionālajām procedūrām, kuras nav atkarīgas no ES noteikumiem un kuras tādējādi Komisija nevar ietekmēt.

64

Dažos pētījumos, kas minēti 1. izcēlumā, Komisija izvērtēja vairāku vienkāršošanas pasākumu, kas attiecās uz 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada periodu (sk. 48. punktu), finansiālo ietekmi. Lai veiktu Komisijas pasūtīto 2018. gada pētījumu, konsultants vāca informāciju no dalībvalstīm, nosūtot tām aptaujas anketas (sk. 33. punktu). Pirms anketu nosūtīšanas konsultants, apspriežoties ar Komisiju un pamatojoties uz Kopīgo noteikumu regulu 2014.–2020. gadam un citiem saistītajiem noteikumiem (sk. II pielikumu), noteica administratīvos uzdevumus un izveidoja sīki izstrādātu sarakstu, kas tika iekļauts ziņojumā par izmantoto metodiku.

65

Pētījumā ir izvērtēta ES līmenī ieviesto vienkāršošanas pasākumu apguve, taču nav apskatīta prakse un informācija par to, kā dalībvalstis īsteno attiecīgos uzdevumus. Veicot revīzijas darbu saistībā ar mūsu informatīvo apskatu par vienkāršošanu32, konstatējām, ka iestāžu un atbalsta saņēmēju administratīvā prakse un ar to saistītās administratīvās izmaksas būtiski atšķiras gan dalībvalstu, gan arī DP starpā33. Mēs konstatējām būtiskas atšķirības, piemēram, saistībā ar projektu pieteikumu iesniegšanu, projektu pieteikumu apjomu un informācijas daudzumu, kas pieteikumu iesniedzējiem ir jānodrošina34. Attiecīga informācija būtu nodrošinājusi konsultantam ieskatu par atšķirīgā administratīvo izmaksu līmeņa cēloņiem un, iespējams, būtu ļāvusi noteikt vienkāršošanas pasākumu paredzamo ietekmi.

Secinājumi un ieteikumi

66

Mēs konstatējām, ka kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas saskaņā ar Komisijas sniegtajiem datiem ir salīdzinoši zemas salīdzinājumā ar citiem ES fondiem un starptautiskā līmenī finansētajām programmām. Tomēr mēs secinājām, ka Komisija par šīm izmaksām nebija savākusi pietiekami pilnīgus, konsekventus un saskanīgus pakārtotos datus, ko varētu izmantot, piemēram, lai izvērtētu ES noteikumu vienkāršošanas ietekmi uz kohēzijas politikas fondu īstenošanu.

67

Dalībvalstis ES atmaksas saņemšanas nolūkā deklarē daļu no savām programmu īstenošanas izmaksām. To sauc par tehnisko palīdzību. Lai gan izmaksas, kas deklarētas kā tehniskā palīdzība, ir zināmas, dažos gadījumos ir pieejama vien ierobežota informācija par nedeklarēto izmaksu daļu, kas papildina tehnisko palīdzību, vai arī šāda informācija nav pieejama vispār. Tādēļ Komisija laiku pa laikam veic pētījumus, lai aprēķinātu administratīvās izmaksas kopumā. Nesenākajā pētījumā, kas publicēts 2018. gadā, bija aprēķinātas administratīvās izmaksas 2021.–2027. gada periodam. Mēs konstatējām — lai gan pakārtotie dati bija nepietiekami pilnīgi, konsekventi un saskanīgi, pētījumu tomēr varēja izmantot aptuveniem salīdzinājumiem. Turklāt divu dalībvalstu iestādes apstiprināja mūsu viedokli, norādot, ka tās būtu varējušas sniegt plašāku un labāk sagatavotu informāciju, ja par tās nepieciešamību būtu zinājušas savlaicīgi (sk. 26.39. punktu).

68

Kad salīdzinājām kohēzijas politikas fondu īstenošanas izmaksas ar citu starptautisko organizāciju paziņotajām izmaksām, mēs konstatējām, ka dalībvalstīm radušās izmaksas 2,3 % līmenī, kā paziņoja Komisija, bija salīdzinoši zemas (sk. 40.44. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot pieeju pētījumiem par administratīvajām izmaksām, iepriekš informējot par pārbaužu objektu, kā arī pārbaužu laiku

Lai nodrošinātu pētījumiem ievērojamu atsaucības līmeni, kas dotu iespēju izvērtēt konkrētus pētījumu elementus un izdarīt secinājumus, mēs sniedzam Komisijai šādus ieteikumus saistībā ar turpmākajiem pētījumiem:

  1. plānošanas perioda sākotnējā posmā sniegt dalībvalstīm paziņojumu par pētījuma veikšanu;
  2. pētījumā iekļaut dalībvalstu informēšanu par iesniedzamo saturu un datiem un iesniegšanas termiņiem;
  3. sniegt atbalstu dalībvalstīm datu vākšanas un konsolidācijas laikā;
  4. nodrošināt, lai pētījumu ietvaros tiktu pārbaudīti savāktie dati, ņemot vērā ieviestās dalībvalstu un ES pārbaudes procedūras, lai nodrošinātu datu pietiekamu kvalitāti.

Termiņš: a) un b) punktiem līdz 2021. gada beigām un c) un d) punktiem līdz 2024. gada beigām.

69

Lielākā daļa Komisijas pētījumu tika veikti plānošanas periodu sākotnējā posmā. Taču, tā kā vienkāršošanas pasākumu ietekme kļūst pamanāma ar zināmu kavēšanos, šādu pasākumu ietekmes novērtēšana sākotnējā posmā ir sarežģīta vai nav pietiekami jēgpilna. Attiecībā uz 2007.–2013. gada periodu Komisija joprojām nav izvērtējusi atšķirību starp vienkāršošanas pasākumu prognozēto un faktisko ietekmi, lai gan gandrīz visas darbības programmas jau ir slēgtas (sk. 47.49. punktu).

70

Komisija, pamatojoties uz 2017. gada pētījumu, attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu aprēķināja, ka 21 vienkāršošanas pasākuma ieviešanai būtu jāsamazina administratīvās izmaksas par 4–8 % ERAF un KF īstenošanā un par 2–5 % ESF īstenošanā. Tomēr mūsu apsekojuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa respondentu dalībvalstīs sagaida administratīvo izmaksu pieaugumu 2014.–2020. gada periodā (sk. 50.52. punktu).

2. ieteikums. Izvērtēt, vai aprēķinātais administratīvo izmaksu ietaupījums ir realizējies

Kad programmas īstenošana ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu, Komisijai ir jāpārbauda darbības programmu izlase, sākot ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu, lai kvantitatīvi novērtētu un analizētu vienkāršošanas pasākumu ietekmi.

Termiņš: 2022. gada beigas.

71

Tiesību akta priekšlikuma 2021.–2027. gadam paskaidrojuma rakstā Komisija ir iekļāvusi divas 2018. gada pētījuma ietvaros sagatavotas aplēses, kas saistītas ar konkrētiem atsevišķiem vienkāršošanas pasākumiem, turklāt vienu no tām pētījuma autors bija atzinis par neīstenojamu. Mēs uzskatām, ka paskaidrojuma raksta pamatā bija jāizmanto reālāks scenārijs (sk. 54.55. punktu).

72

Komisija, pamatojoties uz 2018. gada pētījumu, aprēķināja, ka administratīvās izmaksas 2021.–2027. gada periodā būs par aptuveni 0,2 procentpunktiem zemākas nekā 2014.–2020. gada periodā. Mūsu apsekojuma rezultāti norāda uz to, ka dalībvalstu iestādes, kuras sniedza atbildes, piekrīt šādam novērtējumam ar nosacījumu, ka noteikumi kļūs skaidrāki, tiks piemērots mazāks skaits ES tiesību aktu un samazināts dalībvalstu uzdevumu daudzums, kā arī plašāk tiks izmantotas vienkāršotu izmaksu iespējas. Taču mūsu atzinumā par jauno tiesību akta priekšlikumu minēts, ka vairāki noteikumi nav pietiekami skaidri, un tādēļ rodas šaubas par to, vai paredzētie ietaupījumi tiks panākti (sk. 56.59. punktu).

73

Tiesību akta priekšlikumā 2021.–2027. gadam ir mainīti noteikumi par tehniskās palīdzības atmaksu. Ja šie noteikumi tiks pieņemti, tehniskā palīdzība tiks izmaksāta kā vienotas likmes procentuālā daļa no darbības izdevumiem, katram kohēzijas politikas fondam piemērojot robežvērtību. Ieviešot šīs pārmaiņas, būtu ievērojami jāsamazinās ar tehnisko palīdzību saistītajiem finanšu un atbilstības riskiem, kā arī ES tehniskās palīdzības finansējumam, kas tiek izmaksāts dalībvalstīm (sk. 60.62. punktu).

74

Komisija regulās, kas attiecas uz 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada periodu, ir ieviesusi un ierosinājusi vairākus vienkāršošanas pasākumus. Tā ir aprēķinājusi finansiālo ietekmi, ko radītu liela daļa šo pasākumu. Taču nav ņemta vērā dalībvalstu iestāžu administratīvās prakses sarežģītība. Pamatojoties uz līdzšinējo darbu, mēs uzskatām, ka lielākais vienkāršošanas potenciāls cita starpā piemīt valsts un reģionālajām procedūrām, kas nav atkarīgas no ES noteikumiem (sk. 63.65. punktu).

3. ieteikums. Izvērtēt administratīvo praksi dalībvalstīs

Komisijai saziņā ar dalībvalstīm jau attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu ir jānovērtē administratīvā prakse un procedūras dalībvalsts līmenī, lai visām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm izplatītu efektīvas administratīvās prakses un procedūru piemērus un lai izslēgtu neefektivitāti (tostarp pārmērīgu reglamentēšanu).

Termiņš: 2021. gada beigas.

Šo ziņojumu 2020. gada 26. februāra sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Revīzijas palātas vārdā –

Klaus-Heiner Lehne
Priekšsēdētājs

Pielikumi

I pielikums. Pārskats par kopējo piešķīrumu saskaņā ar kohēzijas politiku un tehnisko palīdzību 2014.–2020. gada plānošanas periodā sadalījumā pa dalībvalstīm (EUR)

Dalībvalstis 2014.–2020. gads
Kopējais piešķīrums DP
2014.–2020. gads
Kopējais piešķīrums tehniskajai palīdzībai
Beļģija 4 694 736 243 125 169 239
Bulgārija 8 700 725 709 344 945 848
Čehijas Republika 29 544 467 130 989 172 991
Dānija 810 178 396 37 127 934
Vācija 30 366 253 079 1 091 204 875
Igaunija 4 665 144 886 127 019 229
Īrija 1 977 710 171 28 213 058
Grieķija 20 428 360 921 721 851 079
Spānija 42 441 119 299 776 314 024
Francija 28 501 806 801 940 126 804
Horvātija 9 921 375 168 371 897 191
Itālija 53 257 045 945 1 738 915 895
Kipra 873 633 561 27 440 714
Latvija 5 192 727 708 119 195 651
Lietuva 7 887 717 226 251 006 331
Luksemburga 88 283 382 4 747 036
Ungārija 25 420 619 357 227 587 211
Malta 865 226 493 23 940 736
Nīderlande 2 399 304 517 91 849 186
Austrija 2 977 566 143 92 134 060
Polija 90 592 769 609 2 947 106 892
Portugāle 27 554 810 814 771 793 290
Rumānija 26 873 144 609 970 594 833
Slovēnija 3 818 092 784 142 875 882
Slovākija 17 399 739 144 649 440 476
Somija 2 620 478 202 78 369 592
Zviedrija 3 467 697 138 139 441 168
Apvienotā Karaliste 19 617 168 835 652 388 811
Kopā 472 957 903 270 14 481 870 037

Piezīme: ES pārrobežu sadarbība nav iekļauta. Summas 31.12.2018.
Avots: Eiropas Komisija.

II pielikums. Konsultanta apspriedēs ar Komisiju noteiktie administratīvie uzdevumi

Uzdevums Saistībā ar ERAF/KF un ESF — atsauce uz regulu
Partnerības nolīguma sagatavošana KNR, II daļa, 14.–17. pants
Progresa ziņojums KNR, II daļa, 52. pants
Valsts koordinācija Nav
Programmu sagatavošana KNR, II daļa, 26.–31. pants
Ex ante novērtējums KNR, II daļa, 55. pants
Stratēģiskais vides novērtējums (ja nepieciešams) KNR, II daļa, 55. panta 4. punkts
Pārvaldības un kontroles sistēmas izveide KNR, II daļa, 72. pants
Iestāžu izraudzīšanās KNR, IV daļa, 123., 124. pants
Ex ante nosacījumu izpildes nodrošināšana KNR, II daļa, 19. pants
Citi ar programmas sagatavošanu saistīti uzdevumi Nav
Vispārīgi pārvaldības uzdevumi  
Informācija un komunikācija KNR, III daļa, 115. pants
Uzraudzības komitejas izveide, darbības nodrošināšana un tās darba vadīšana KNR, IV daļa, 125. panta 2. punkta a) apakšpunkts; KNR, II daļa, 47. pants
Datu vākšanas, uzskaites un uzglabāšanas sistēmas nodrošināšana (attiecībā uz ESF — arī dati par dalībniekiem) KNR, 72. panta d) punkts; 112. panta 3. punkts, 125. panta 2. punkta a), d) e) apakšpunkts, 4. punkta d) apakšpunkts, 8. punkts, 140. pants
Sistēmas informācijas elektroniskai apmaiņai ar atbalsta saņēmējiem izveide un izmantošana (e-kohēzija) KNR, IV daļa, 122. panta 3. punkts, 140. pants
Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana un nediskriminācija KNR, II daļa, 7. pants
Citi vispārīgi pārvaldības uzdevumi Nav
Finanšu pārvaldības uzdevumi  
Funkciju un sistēmu ziņošanai un uzraudzībai atbilstīgas nošķiršanas nodrošināšana, ja atbildīgā struktūra uzdevumu izpildi uztic citai struktūrai KNR, II daļa, 72. panta a), b), e), h) punkts; IV daļa, 122. panta 2. punkts, 125. panta 1. punkts
Pārkāpumu izlabošana KNR, II daļa, 72. panta h) punkts
Efektīvi un samērīgi krāpšanas apkarošanas pasākumi KNR, II daļa, 72. panta h) punkts; KNR, IV daļa, 122. panta 2. punkts, 125. panta 4. punkta c) apakšpunkts
Finanšu instrumentu pārvaldība KNR, II daļa, 37.–46. pants
Integrēta teritoriālā investīcija KNR, II daļa, 36. pants
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība un LEADER KNR, II daļa, 34.–35. pants
Citi finanšu pārvaldības uzdevumi Nav
Ar projektiem saistītie uzdevumi  
Darbību atlase un informācijas sniegšana atbalsta saņēmējiem KNR, IV daļa, 125. panta 3. punkts; II daļa, 72. panta c) punkts
Atbilstīgu revīzijas liecību un atbilstīgu pārvaldības pārbaužu nodrošināšana KNR, 72. panta c), g), h) punkts, 122. panta 3. punkts, 125. panta 4. punkta a), b), d) apakšpunkts, 5., 6. un 8. punkts, 140. pants
Katra atbalsta saņēmēju iesniegtā atmaksas pieteikuma administratīvas pārbaudes KNR, IV daļa, 125. panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5. punkta a) apakšpunkts
Pārbaudes uz vietas KNR, IV daļa, 125. panta 4. punkta a) apakšpunkts, 5. punkta b) apakšpunkts, 6. punkts
Pārvaldības deklarācijas un galīgo revīzijas ziņojumu un veikto pārbaužu gada kopsavilkuma izstrāde KNR, IV daļa, 125. panta 4. punkta e) apakšpunkts
Lielo projektu pārvaldība KNR, III daļa, 100.–103. pants
Vispārējo dotāciju pārvaldība KNR, IV daļa, 123. panta 7. punkts
Citi ar projektiem saistīti uzdevumi Nav
Ziņošanas, uzraudzības un novērtēšanas uzdevumi  
Gada īstenošanas ziņojumi KNR, IV daļa, 125. panta 2. punkta b) apakšpunkts
Finanšu datu, tostarp maksājumu prognožu, sagatavošana un iesniegšana Komisijai KNR, III daļa, 112. pants
Plānošanas periodā veiktā uzraudzība un novērtēšana (attiecībā uz ESF —arī ar dalībniekiem saistīto datu vākšana) KNR, II daļa, 56.–57. pants; III daļa, 114. pants
Darbību, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus, izvērtēšana un uzraudzība KNR, II daļa, 61. pants
Citi ziņošanas, uzraudzības un novērtēšanas uzdevumi Nav
Citi programmu pārvaldības uzdevumi Nav
Maksājuma pieprasījuma sagatavošana un iesniegšana Komisijai KNR, IV daļa, 126. panta a) punkts
Pārskatos iekļauto izdevumu apliecināšana KNR, IV daļa, 126. panta c) punkts
Pietiekamas informācijas saņemšanas no vadošās iestādes nodrošināšana KNR, IV daļa, 126. panta e) punkts
Visu revīziju rezultātu apzināšana KNR, IV daļa, 126. panta f) punkts
Komisijai deklarēto izdevumu uzskaites uzturēšana KNR, IV daļa, 126. panta g) punkts
Atgūstamo summu vai summu, kas atsauktas pēc ieguldījuma atcelšanas, uzskaite KNR, IV daļa, 126. panta h) punkts
Citi apliecināšanas uzdevumi Nav
Revīzijas stratēģijas sagatavošana, iesniegšana un atjaunināšana KNR, IV daļa, 127. panta 4. punkts
Sistēmu revīzijas KNR, IV daļa, 127. panta 1. punkts
Darbību revīzija KNR, IV daļa, 127. panta 1. punkts
Pārskatu revīzija KNR, IV daļa, 127. panta 1. punkts
Gada kontroles ziņojuma sagatavošana un iesniegšana KNR, IV daļa, 127. panta 5. punkts
Citi revīzijas uzdevumi Nav
 

Avots: Spatial Foresight un t33, “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, 2018. gada oktobris.

III pielikums. Izraudzīti vienkāršošanas pasākumi (pavisam 21), kas ieviesti Kopīgo noteikumu regulā 2014.–2020. gadam un analizēti saistībā ar administratīvo izmaksu paredzamo samazinājumu

Vienkāršošanas pasākums
Partnerības nolīgumi aizstāj valsts stratēģisko ietvardokumentu un valsts stratēģisko plānu
Lielāka tematiskā koncentrācija
Kopīgi rādītāji un uzlabota uzraudzības sistēma
Noteikumu saskaņošana
Uz vietas veikto pārbaužu samērīga kontrole / minimāls līmenis
E-kohēzija ar atbalsta saņēmējiem un e-pārvaldība
Vienkāršāki noteikumi ieņēmumus nesošiem projektiem
Īsāks dokumentu glabāšanas laiks
Vienkāršota procedūra izmaiņu veikšanai programmā
Programmas dokumenta vienkāršošana
Neatkarīgs kvalitātes pārbaudes ziņojums par lielajiem projektiem
Apmācības vai zināšanu pārneses pakalpojumu sniedzēju uzskatīšana par atbalsta saņēmējiem
Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (CLLD) un vietējās rīcības grupas
Integrētas teritoriālās investīcijas (ITI)
VI un SI apvienošana, maksājumu aģentūru skaita samazināšana
Dotācijas un atmaksājamā palīdzība kā vienkāršotu izmaksu iespējas (VII)
Kopīgie rīcības plāni (KRP)
Avansa maksājumi
Avansa kritēriju noteikšana apdrošināšanas segumam
Paātrināta atlases procedūra
Īpaši kompensācijas aprēķināšanas noteikumi
 

Avots: SWECO, t33 un Spatial Foresight, “Use of new provisions on simplification during the early implementation phase of ESIF”, 2017. gada jūnijs.

Akronīmi un abreviatūras

BUDG ĢD: Budžeta ģenerāldirektorāts

EJZF: Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

FR: Finanšu regula

IT: informācijas tehnoloģijas

KNR: Kopīgo noteikumu regula

REGIO ĢD: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

SS: starpniekstruktūra

TP: tehniskā palīdzība

VII: vienkāršotu izmaksu iespēja

Glosārijs

Administratīvās izmaksas: izmaksas, kas radušās Komisijai (Komisijas administratīvās izmaksas) un dalībvalstu iestādēm (dalībvalstu administratīvās izmaksas), īstenojot kohēzijas politiku.

Darbības programma (DP): Darbības programmā ir izklāstītas dalībvalsts prioritātes un konkrēti mērķi un aprakstīts, kā noteiktā periodā (parasti — septiņos gados) tiks izmantoti līdzekļi (ES un valsts publiskais un privātais līdzfinansējums), lai finansētu projektus. DP finansējumu var piešķirt no ERAF, KF un/vai ESF.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi): Vairāk nekā puse no ES finansējuma tiek piešķirta ar piecu Eiropas strukturālo un investīciju fondu starpniecību, kuru mērķis ir mazināt reģionālās atšķirības Eiropas Savienībā un kuru politikas satvars ir noteikts daudzgadu finanšu shēmas budžeta periodam (septiņiem gadiem). Tos kopīgi pārvalda Eiropas Komisija un ES dalībvalstis. Šie fondi ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Ex ante ietekmes novērtējums: politikas instruments, kura uzdevums ir vākt pierādījumus (tostarp izvērtējumu rezultātus), lai novērtētu, vai ir pamatota turpmāka leģislatīva vai neleģislatīva ES rīcība un kā šāda rīcība vislabāk plānojama, lai sasniegtu vēlamos politikas mērķus. Ietekmes novērtējumam jāidentificē un jāapraksta risināmā problēma, jānosaka mērķi, jāformulē politikas iespējas un jāizvērtē šo iespēju ietekme. Komisijas ietekmes novērtēšanas sistēma izmanto integrētu pieeju, ar kuru novērtē dažādu politikas iespēju vidisko, sociālo un ekonomisko ietekmi, tādējādi iekļaujot ilgtspējas aspektu Savienības politikas veidošanā.

Gada darbības pārskats (GDP): GDP ir izklāstīti darbību rezultāti, cita starpā atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem, saistītajiem riskiem un iekšējās kontroles veidu. Kopš 2001. gada saistībā ar Komisijas budžeta izpildi un kopš 2003. gada saistībā ar visu Eiropas Savienības (ES) iestāžu budžeta izpildi deleģētajam kredītrīkotājam ir pienākums savai iestādei kopā ar finanšu informāciju un pārvaldības informāciju iesniegt GDP par tā pienākumu izpildi.

Programmu iestādes: dalībvalstu iestādes, kas atbild par to darbības programmu pārvaldību un uzraudzību, kuras finansē no Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem. Ir triju veidu iestādes: vadošās iestādes (tām bieži palīdz starpniekstruktūras), sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes.

Revīzijas iestāde (RI): neatkarīga valsts vai reģionālā iestāde, kas ir atbildīga par to, lai tiktu noteikts, vai sertifikācijas iestāžu iesniegtie gada pārskati sniedz pilnīgu un precīzu priekšstatu par situāciju, Komisijai deklarētie izdevumi ir likumīgi un pareizi un DP kontroles sistēmas darbojas pienācīgi. RI var pārbaudīt VI ieviestos krāpšanas apkarošanas pasākumus, veicot sistēmu revīzijas, un var arī atklāt aizdomas par krāpšanu, revidējot DP finansētās darbības vai darījumus.

Sertifikācijas iestāde (SI): valsts, reģionālā vai vietējā valsts sektora iestāde, kas ir atbildīga par DP gada pārskatu sagatavošanu un to pilnīguma un pareizības apliecināšanu. Tā atbild arī par maksājumu pieteikumu iesniegšanu Komisijai. SI var veikt pārbaudes, kurās var konstatēt aizdomas par krāpšanu.

Starpniekstruktūra: jebkura publiska vai privāta struktūra vai dienests, kas darbojas vadošās iestādes pakļautībā vai kas šādas iestādes vārdā veic pienākumus attiecībā pret atbalsta saņēmējiem, kuri īsteno darbības.

Tehniskā palīdzība: atbalsts darbībām, kas nepieciešamas programmas īstenošanai, tostarp pārvaldībai, uzraudzībai, kontrolei un revīzijai. Faktiski tehniskā palīdzība ir finansiāls atbalsts no ES budžeta, kas paredzēts dažādu ES politikas jomu īstenošanas izmaksu segšanai. To veido tehniskā palīdzība, kas sniegta pēc Komisijas iniciatīvas, un tehniskā palīdzība, kas sniegta pēc dalībvalstu iniciatīvas.

Vadošā iestāde (VI): valsts, reģionālā vai vietējā publiskā sektora iestāde (vai jebkura cita publiska vai privāta struktūra), ko darbības programmas pārvaldībai ir izraudzījusies dalībvalsts. Tās pienākumos ietilpst atlasīt finansējamos projektus, uzraudzīt projektu īstenošanu un ziņot Komisijai par finanšu aspektiem un sasniegtajiem rezultātiem. Vadošā iestāde arī piemēro finanšu korekcijas atbalsta saņēmējiem pēc revīzijām, ko veikusi Komisija, Eiropas Revīzijas palāta (ERP) vai jebkura dalībvalsts iestāde.

Komisijas atbildes

Kopsavilkums

Komisijas kopīga atbilde uz IVI punktu.

Kohēzijas politika ir ES galvenā investīciju politika. Vidējās izmaksas, kas rodas, Komisijai un dalībvalstīm īstenojot šo politiku, ir mazākas par 3 % no kopējiem kohēzijas politikas fondiem. Komisija uzskata, ka šīs izmaksas salīdzinājumā ar citiem ES fondiem un starptautiskā līmenī finansētajām programmām ir zemas.

Atbilstīgi principam par dalītu pārvaldību dalībvalstis un Komisija ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti Kopīgo noteikumu regulā (KNR) un konkrētu fondu noteikumos (KNR 73. pantā). Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju programmu sagatavošanā un īstenošanā.

VII

Komisija norāda, ka ERP apsekojuma respondenti uzskata, ka viņu administratīvās izmaksas palielināsies, kas ir uztveres jautājums.

VIII

KNR priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija ir atsaukusies uz pētījuma sākotnējiem rezultātiem, taču ir piesardzīga un uzsver, ka ir grūti iepriekš noteikt pasākumu finansiālo apmēru. Turklāt paskaidrojuma raksta tekstā ir atruna, un tas nenozīmē, ka īstenosies mazāk konservatīvais scenārijs.

Konsultanta izmantotā metodika turpmāko vienkāršošanas pasākumu ietekmes novērtēšanai (ņemot vērā dažu dalībvalstu nevēlēšanos īstenot šos pasākumus, kā arī pārmērīgas reglamentēšanas praksi, kas novērota 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodā), ir samazinājusi minēto ietekmi.

X

Komisija piekrīt visiem ieteikumiem.

Ievads

11

Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju programmu sagatavošanā un īstenošanā. Atbilstīgi principam par dalītu pārvaldību dalībvalstis un Komisija ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti KNR un konkrētu fondu noteikumos (KNR 73. pantā).

Apsvērumi

25

Komisija uzsver, ka EMPL ĢD kontroles izmaksu ievērojamais samazinājums pēc metodikas maiņas 2018. gadā izriet no divām kumulatīvām tendencēm:

  • dažiem iekšējās reorganizācijas pasākumiem, jo īpaši 2015., 2016. un 2017. gadā;
  • ģeogrāfisko vienību darbinieku arvien lielākas iesaistīšanas ES pusgada procesā no gada uz gadu.

Komisija izmantoja to pašu metodiku laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam, kad paziņotās kontroles izmaksas saglabājās relatīvi stabilas. No 2018. gada Komisija izmantoja atjaunināto metodiku, kā rezultātā ievērojami samazinājās EMPL ĢD paziņotās kontroles izmaksas. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar jauno metodiku aprēķinos vairs neiekļauj tos darbiniekus, kas pilda funkcijas, kuras iepriekš tika iekļautas kontroles izmaksās. Jānorāda, ka tas nenozīmē, ka 2013.–2017. gada dati bija neprecīzi.

49

Ierosinātie tehniskās palīdzības (TP) maksimālie apjomi 2021.–2027. gadam jau atbilst TP izmaksām, par kurām ziņots pētījumā par 2014.–2020. gadu. Ierosinātie maksimālie apjomi pienācīgi atspoguļo iepriekšējo pieredzi. Likumdošanas iniciatīvā ierosināto vienkāršošanas pasākumu iespējamā ietekme vēl nav ņemta vērā.

52

Komisija norāda, ka ERP apsekojumā respondenti uzskata, ka viņu administratīvās izmaksas palielināsies, kas ir uztveres jautājums.

Komisijas kopīga atbilde uz 54. un 55. punktu.

KNR priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija ir atsaukusies uz pētījuma sākotnējiem rezultātiem, vienlaikus ievērojot piesardzību un uzsverot grūtības iepriekš noteikt pasākumu finansiālo apmēru. Turklāt paskaidrojuma raksta tekstā ir atruna, un tas nenozīmē, ka īstenosies mazāk konservatīvais scenārijs.

Konsultanta izmantotā metodika turpmāko vienkāršošanas pasākumu ietekmes novērtēšanai (ņemot vērā dažu dalībvalstu nevēlēšanos īstenot šos pasākumus, kā arī pārmērīgas reglamentēšanas praksi, kas novērota 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodā), ir samazinājusi minēto ietekmi.

56

Komisija ir ierosinājusi priekšlikumā izteiktos pasākumus, ņemot vērā to iespējamo ietekmi un spēju noteikt to apmēru.

59

Ļoti detalizēto sarunu laikā, kas notika Padomē un Parlamentā galvenokārt pēc ERP atzinuma publicēšanas, neviens no likumdevējiem nav paudis nekādas grūtības šajā sakarā.

60

Komisija uzskata, ka šāda vienkāršošana, uz kuru atsaucas ERP, ļaus arī ietaupīt administratīvās izmaksas gan dalībvalstīm, gan tās dienestiem.

Secinājumi un ieteikumi

66

Kohēzijas politika ir ES galvenā investīciju politika. Vidējās izmaksas, kas rodas, Komisijai un dalībvalstīm īstenojot šo politiku, ir mazākas par 3 % no kopējiem kohēzijas politikas fondiem. Komisija uzskata, ka šīs izmaksas salīdzinājumā ar citiem ES fondiem un starptautiskā līmenī finansētajām programmām ir zemas.

Komisija uzsver, ka, lai gan pakārtotie dati par izmaksām ne vienmēr bija pilnīgi un/vai konsekventi, tas neietekmēja paziņoto izmaksu ticamību.

1. ieteikums. Uzlabot pieeju pētījumiem par administratīvajām izmaksām, iepriekš informējot par pārbaužu objektu, kā arī pārbaužu laiku

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

2. ieteikums. Izvērtēt, vai aprēķinātais administratīvo izmaksu ietaupījums ir realizējies

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

71

KNR priekšlikuma paskaidrojuma rakstā Komisija ir atsaukusies uz pētījuma sākotnējiem rezultātiem, vienlaikus ievērojot piesardzību un uzsverot grūtības iepriekš noteikt pasākumu finansiālo apmēru. Turklāt paskaidrojuma raksta tekstā ir atruna, un tas nenozīmē, ka īstenosies mazāk konservatīvais scenārijs.

72

Ļoti detalizēto sarunu laikā, kas notika Padomē un Parlamentā galvenokārt pēc Palātas atzinuma publicēšanas, neviens no likumdevējiem nav paudis nekādas grūtības šajā sakarā.

3. ieteikums. Izvērtēt administratīvo praksi dalībvalstīs

Komisija piekrīt šim ieteikumam.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumu kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai. Revīziju vadīja ERP loceklis Pietro Russo, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītāja Chiara Cipriani, biroja atašejs Benjamin Jakob, atbildīgais vadītājs Niels‑Erik Brokopp, darbuzdevuma vadītāja Ildikó Preiss un revidenti Ana Popescu, Angelika Zych, Cristina- Ioana Jianu, Remus Blidar, Sara Pimentel un Zuzana Gullova. Lingvistisko atbalstu sniedza Richard Moore.

No kreisās: Chiara Cipriani, Angelika Zych, Benjamin Jakob, Pietro Russo, Niels‑Erik Brokopp, Zuzana Gullova un Sara Pimentel.

Beigu piezīmes

1 ESI fondi ietver arī Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, 59. pants (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

3 ERP, balstoties uz informāciju, kas no Komisijas saņemta 2019. gada novembra vidū.

4 Regula (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula), 125., 126. un 127. pants.

5 Regula (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula), 59. pants.

6 Regula (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula), 58. pants.

7 Regula (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula), 119. pants.

8 SWECO, “Regional governance in the context of globalisation: reviewing governance mechanisms & administrative costs. Administrative workload and costs for Member State public authorities of the implementation of ERDF and Cohesion Fund”, 2010. gada jūnijs.

9 EPEC un COWI, “Study measuring Current and Future Requirements on Administrative Cost and Burden of Managing the ESF”, 2012. gada jūnijs.

10 SWECO un t33, “Measuring the impact of changing regulatory requirements to administrative cost and administrative burden of managing EU Structural Funds (ERDF and Cohesion Funds)”, 2012. gada jūlijs.

11 SWECO, t33 un Spatial Foresight, “Use of new provisions on simplification during the early implementation phase of ESIF”, 2017. gada jūnijs.

12 Spatial Foresight un t33, “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, 2018. gada oktobris.

13 Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, 74. panta 9. punkts; Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (Finanšu regula), 66. panta 9. punkts.

14 Eiropas Komisijas pētījums “Regional governance in the context of globalisation: reviewing governance mechanisms and administrative costs”, SWECO, 2010. gads, 26. lpp. Minētā informācija attiecas tikai uz ERAF un KF, un tajā ir noteikta TP daļa tikai attiecībā pret personāla izmaksām.

15 Eiropas Komisijas pētījums “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, Spatial Foresight un t33, 2018. gads, 37. lpp.

16 Šis atsaucības līmenis atšķiras no tā, kas publicēts ziņojumā. Mūsu sniegtie rādītāji attiecas tikai uz trim kohēzijas politikas fondiem, savukārt ziņojumā minētie rādītāji attiecas uz visiem pieciem ESI fondiem.

17 Eiropas Komisijas pētījums “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, Spatial Foresight un t33, 2018. gads, 26. lpp., 2.1. tabula.

18 Eiropas Komisijas pētījums “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, Spatial Foresight un t33, 2018. gads, 30. lpp.

19 Eiropas Komisijas pētījums “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, Spatial Foresight un t33, 2018. gads, 4.2. punkts.

20 ERP aprēķins, pamatojoties uz datiem Eiropas Komisijas 2018. gada pētījumā “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, Spatial Foresight un t33, 3.1. tabula; kā arī pamatojoties uz datiem par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem Atvērto datu platformā, 2019. gada oktobris.

21 Eiropas Komisijas pētījums “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, Spatial Foresight un t33, 2018. gads, 8. lpp.

22 Īpašais ziņojums Nr. 17/2018 “Komisijas un dalībvalstu darbības 2007.–2013. gada plānošanas perioda pēdējos gados palielināja līdzekļu apguvi, bet nekoncentrējās uz rezultātiem”.

23 Spatial Foresight un t33, “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, 2018. gada oktobris, 110. lpp.

24 SWECO, t33 un Spatial Foresight, “Use of new provisions on simplification during the early implementation phase of ESIF”, 2017. gada jūnijs, 1. tabula, 17. lpp.

25 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, COM(2018) 375 final, 2018. gada 29. maijs.

26 Spatial Foresight un t33, “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, 2018. gada oktobris, 105.–106. lpp.

27 Spatial Foresight un t33, “New assessment of ESIF administrative costs and burden”, 2018. gada oktobris, 5.13. tabula.

28 ERP Atzinums Nr. 6/2018, 24. punkts.

29 ERP Atzinums Nr. 6/2018, 28., 32., 37., 38., 62., 101. un 117. punkts.

30 31. pants Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, COM(2018) 375 final, 2018. gada 29. maijs.

31 Informatīvais apskats “Kohēzijas politikas vienkāršošana pēc 2020. gada”, 2018. gada maijs, 62.–72. punkts.

32 Informatīvais apskats “Kohēzijas politikas vienkāršošana pēc 2020. gada”, 2018. gada maijs.

33 Sk. 18. zemsvītras piezīmi.

34 Informatīvais apskats “Kohēzijas politikas vienkāršošana pēc 2020. gada”, 2018. gada maijs, 62.–72. punkts.

Laika skala

Notikums Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums 30.5.2018.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai
(vai citai revidējamai vienībai)
6.1.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras 26.2.2020.
Komisijas oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās 23.3.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF ISBN 978-92-847-4543-2 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/55951 QJ-AB-20-007-LV-N
HTML ISBN 978-92-847-4525-8 ISSN 1977-5717 doi:10.2865/70610 QJ-AB-20-007-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem. Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, ieteicam rūpīgi iepazīties ar to privātuma politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

  • pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
  • pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
  • pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.