Bērnu nabadzības apkarošana — Komisijas atbalsts jānovirza mērķtiecīgāk

Kopsavilkums

I

Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” centrālajām tēmām. Lai šajā kontekstā gūtu panākumus, svarīgs priekšnoteikums ir apzināt grupas ar paaugstinātu nabadzības vai sociālās atstumtības risku un noteikt šīs neaizsargātības iemeslus. Statistika par desmit gadiem liecina, ka bērni ir pakļauti lielākam nabadzības vai sociālās atstumtības riskam nekā pārējie ES iedzīvotāji.

II

Īpašas uzmanības pievēršana bērniem un nabadzībā dzīvojošu bērnu augstā īpatsvara mazināšana ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, efektīvu un konkurētspējīgu uz zināšanām balstītu ekonomiku un sabiedrību, kurā valda starppaaudžu taisnīguma princips. Ekonomiskie ieguvumi no ieguldījuma bērnos ievērojami pārsniedz ieguldījuma finansēšanas izmaksas.

III

Atbilstošu pasākumu veikšana, lai mazinātu bērnu nabadzību, galvenokārt ir dalībvalstu un valstu valdību pienākums. Tomēr sava loma ir arī Komisijai. Tai jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbības sociālās atstumtības apkarošanā un bērnu nabadzības novēršanā. Šim nolūkam tās rīcībā ir gan juridiski, gan finanšu instrumenti.

IV

Palāta iepriekš nav revidējusi darbības bērnu nabadzības jomā. Šis ziņojums var sniegt ieguldījumu Komisijas turpmākajās iniciatīvās, kuru mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot bērnu nabadzību.

V

Šī lietderības revīzija tika veikta, lai noteiktu, vai Komisija ir sniegusi efektīvu ieguldījumu dalībvalstu centienos mazināt bērnu nabadzību. Lai atbildētu uz šo galveno revīzijas jautājumu, mēs pārbaudījām, vai Komisijas juridiskie instrumenti — Komisijas 2013. gada 20. februāra Ieteikums 2013/112/ES “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (Ieteikums), Eiropas sociālo tiesību pīlārs un Eiropas pusgada process — veicināja bērnu nabadzības novēršanu. Mēs arī pārbaudījām, kā šā mērķa sasniegšanu ir sekmējis ES līdzekļu izlietojums dalībvalstīs.

VI

Lai gan Ieteikums nav juridiski saistošs instruments, tā bija pozitīva iniciatīva bērnu nabadzības problēmas integrētai risināšanai. Tomēr ir grūti novērtēt tā īstenošanas progresu un ietekmi uz valstu politiku, jo nav noteikti izmērāmi mērķi un starpposma mērķrādītāji.

VII

Eiropas sociālo tiesību pīlārs palielināja informētību par sociālo politiku Eiropas Savienībā, tostarp par bērnu nabadzību, un tam ir potenciāls koncentrēt pasākumus un finansējumu bērnu nabadzības problēmas risināšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Tomēr rīcības plāns tā dažādo principu pilnīgai īstenošanai nav pabeigts. Rīcības plāna izstrādei ir izšķiroša nozīme, lai sniegtu pārskatu par tā virzību.

VIII

Eiropas pusgada process ietver konkrētām valstīm adresētu ieteikumu sagatavošanu dalībvalstīm dažādās politikas jomās. Mēs konstatējām, ka dalībvalstis ir saņēmušas konkrētām valstīm adresētus ieteikumus jomās, kas attiecas uz ģimenes un bērnu politiku, un tie var palīdzēt mazināt bērnu nabadzību. Tomēr bērnu nabadzība reti tiek risināta nepārprotami, un nav skaidri definēta konkrēta metodoloģija, kurā izklāstīts, kad, apsverot konkrētai valstij adresēta ieteikuma ierosināšanu, bērnu nabadzībai jāpiešķir prioritāte.

IX

ES tiesību akti nav vērsti uz tiešu bērnu nabadzības apkarošanas finansēšanu. Gan Komisija, gan apmeklētās dalībvalstis nevarēja izteikt skaitļos finansējuma apmēru, kas piešķirts projektiem, kuri tieši vērsti uz bērnu nabadzības novēršanu, un tāpēc nevarēja novērtēt tā efektivitāti.

X

Mūsu vispārējā secinājumā atzīstam, ka bērnu nabadzība joprojām ir nopietna problēma Eiropas Savienībā, kur gandrīz katrs ceturtais bērns joprojām ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Lai gan Komisijas loma ir ierobežota, ir grūti vai pat nepiespējami novērtēt, vai tās iniciatīvas bērnu nabadzības mazināšanai, izmantojot juridiskos instrumentus un ES fondus, bija pietiekami efektīvas.

XI

Komisijai mēs sniedzam šādus ieteikumus:

• iekļaut Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā darbības un mērķus bērnu nabadzības novēršanai;
• Eiropas pusgada procesā veiktās analīzes ietvaros noteikt skaidrus iekšējos norādījumus, kā apzināt situācijas, kurās varētu formulēt konkrētai valstij adresētu ieteikumu, kas būtu tieši saistīts ar bērnu nabadzību;
• novirzīt un uzraudzīt ieguldījumus bērnu nabadzības novēršanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
• nodrošināt, ka tiek pabeigti vajadzīgie pasākumi un savākta pietiekama informācija, lai sagatavotu gaidāmo politikas iniciatīvu “Eiropas Garantija bērniem”.
  

Ievads

01

Cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” centrālajām tēmām. Lai šajā cīņā gūtu panākumus, svarīgs priekšnoteikums ir apzināt grupas ar paaugstinātu nabadzības vai sociālās atstumtības risku un noteikt šīs neaizsargātības iemeslus. Tiek uzskatīts, ka persona ir pakļauta nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ja tā atrodas kādā no šādām situācijām: ir pakļauta nabadzības riskam, atrodas smagā materiālā nenodrošinātībā vai dzīvo mājsaimniecībā ar zemu nodarbinātības intensitāti (77. punkts).

02

Salīdzinājums pa vecuma grupām par desmit gadiem liecina, ka bērni (vecumā no 0 līdz 18 gadiem) ir pakļauti lielākam nabadzības vai sociālās atstumtības riskam nekā pārējie ES iedzīvotāji (sk. 1. attēlu).

03

2018. gadā 23 miljoni bērnu Eiropas Savienībā bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, t. i., katrs ceturtais bērns¹. Tomēr bērnu nabadzības līmenis dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Četrās dalībvalstīs (Rumānijā, Bulgārijā, Grieķijā un Itālijā) nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars pārsniedza 30 %, kas nozīmē, ka šādam riskam bija pakļauts katrs trešais bērns. Dalībvalstīs (Dānijā, Nīderlandē, Čehijas Republikā un Slovēnijā), kurās reģistrēti zemākie rādītāji, nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļauts katrs sestais bērns (sk. 2. attēlu).

04

Saskaņā ar Komisijas ekonomikas prognozēm 2021. gadam Covid-19 pandēmija ir radījusi būtiskus traucējumus un mainījusi Eiropas darba tirgu perspektīvas. Paredzams, ka bezdarba līmenis eurozonā palielināsies no 7,5 % 2019. gadā līdz aptuveni 9,5 % 2020. gadā un 8,6 % 2021. gadā. Tā rezultātā neaizsargātas sabiedrības grupas tiek pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Dalībvalstīm ir pienākums koordinēt savas darbības savā valstī un visā ES, lai aizsargātu riskam visvairāk pakļautās personas.

05

Īpašas uzmanības pievēršana bērniem un nabadzībā dzīvojošu bērnu augstā īpatsvara mazināšana ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, efektīvu un konkurētspējīgu uz zināšanām balstītu ekonomiku un sabiedrību, kurā valda starppaaudžu taisnīguma princips². Vairākos pētījumos ir atkārtoti uzsvērts, ka ieguldījumi bērnos ar salīdzinoši zemām finanšu izmaksām var radīt labvēlīgu ietekmi visas dzīves garumā ne tikai konkrētiem cilvēkiem, bet arī visai sabiedrībai un ekonomikai kopumā³. Ekonomiskie ieguvumi no ieguldījuma bērnos ievērojami pārsniedz ieguldījuma finansēšanas izmaksas⁴.

06

Cīņa pret bērnu nabadzību galvenokārt notiek dalībvalstu līmenī. Valdības un citi dalībvalstu dalībnieki var izmantot vairākas sociālās politikas un labklājības iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt nelabvēlīgā situācijā nonākušus bērnus un ģimenes, piemēram, regulāras sociālo pārvedumu programmas, tiešu pakalpojumu sniegšanu un resursus vai mērķtiecīgas intervences programmas.

07

Tomēr sava loma ir arī ES, jo īpaši Komisijai. Tai jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbības sociālās atstumtības apkarošanas jomā. Komisijai arī jāveicina dalībvalstu rīcības koordinācija visās sociālās politikas jomās saskaņā ar LESD X sadaļu “Sociālā politika”. Šim nolūkam tās rīcībā ir gan juridiski, gan finanšu instrumenti.

Revīzijas tvērums un pieeja

08

Mēs nolēmām veikt šo revīziju, jo bērni ir pakļauti lielākam nabadzības vai sociālās atstumtības riskam nekā pārējie iedzīvotāji. Bērnu nabadzība ir problēma daudzās dalībvalstīs, un tā var būtiski ietekmēt iespējas turpmākajā dzīvē, piemēram, bezdarbu pieaugušā vecumā. Pašlaik šim jautājumam piešķirta augsta prioritāte politiskajā darba kārtībā, kas izriet no Eiropas Parlamenta priekšlikuma par Garantiju bērniem 2021.–2027. gadam (85.–90. punkts).

09

Šī lietderības revīzija tika veikta, lai noteiktu, vai Komisija ir sniegusi efektīvu ieguldījumu dalībvalstu centienos mazināt bērnu nabadzību. Lai atbildētu uz šo galveno revīzijas jautājumu, mēs pārbaudījām, vai Komisijas juridiskie instrumenti un ES līdzekļu izlietojums dalībvalstīs ir efektīvi veicinājuši centienus novērst bērnu nabadzību.

10

Revīzijā mēs pārbaudījām, kā tiek izmantoti un īstenoti šādi instrumenti:

• Komisijas 2013. gada 20. februāra Ieteikums 2013/112/ES “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (Ieteikums), kas veicina integrētu pieeju, apvienojot plašu darbību klāstu, kas palīdzētu mazināt bērnu nabadzību;
• 2017. gada Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ESTP), kas ietver 20 principus, no kuriem daži ir tieši vai netieši vērsti uz bērnu nabadzības novēršanu;
• Eiropas pusgada process, saskaņā ar kuru Komisija analizē dalībvalstu sociālo politiku un vajadzības gadījumā var sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus bērnu nabadzības problēmas risināšanai;
• ES finansiālie ieguldījumi, kas 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejami no Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem, lai risinātu bērnu nabadzības problēmu;
• bērnu nabadzības rādītāji visā ES.

11

Galvenā revidējamā vienība bija Eiropas Komisija. Turklāt mēs apmeklējām attiecīgās valsts iestādes Vācijā, Itālijā, Polijā un Rumānijā, kā arī starptautiskās un nevalstiskās organizācijas, kas darbojas bērnu nabadzības novēršanas jomā, nolūkā iegūt vairāk informācijas un viņu viedokli par šo jautājumu. Dalībvalstu atlases kritēriji cita starpā ietvēra bērnu nabadzības rādītājus un potenciālo ESF piešķīrumu dalībvalstīm bērnu nabadzības apkarošanai. Mēs apmeklējām dalībvalstis, kuras veido līdzsvarotu atlasi, iekļaujot gan augstus, gan zemus bērnu nabadzības rādītājus un ESF piešķīrumus.

12

Revīzijas darbs ietvēra regulu, stratēģiju, politikas dokumentu, pamatnostādņu, izvērtējumu, uzraudzības ziņojumu un iekšējo dokumentu caurskatīšanu, kā arī tādu dokumentu izskatīšanu, ko publicējušas dalībvalstu iestādes, pētniecības struktūras, kā arī akadēmiskās un nevalstiskās organizācijas.

13

Mūsu darbs ietver arī tālredzīgus elementus, ar kuriem sniedzam ieguldījumu patlaban notiekošajā diskusijā par Garantiju bērniem. Jānorāda arī, ka mūsu revīzijas darbs tika pabeigts pirms Covid-19 uzliesmojuma, tādēļ šajā ziņojumā nav ņemtas vērā politikas izmaiņas un citas izmaiņas, kas radās, reaģējot uz pašreizējo pandēmiju.

Apsvērumi

Ieteikums bija pozitīva iniciatīva, bet tā ietekmi ir grūti vai pat neiespējami novērtēt

Ieteikums bija pozitīvs mēģinājums visaptveroši risināt bērnu nabadzības problēmu

14

Komisija Ieteikumu pieņēma 2013. gadā pēc Eiropadomes iniciatīvas un apspriešanās ar dalībvalstu iestādēm un ekspertu organizācijām. Dokuments tika pieņemts kā daļa no Sociālo ieguldījumu paketes (SIP)⁵, kas ir Komisijas atbilde, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudējumu, kas palielinājies pēc 2008. gada krīzes. Ieteikuma mērķis ir veicināt integrētu trīs pīlāru pieeju saistībā ar atbilstīgu resursu pieejamību, cenas ziņā pieņemamu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un bērnu līdzdalības tiesībām, galveno uzmanību pievēršot bērniem un viņu ģimenēm (sk. 3. attēlu).

15

Lai gan Ieteikums nav juridiski saistošs, tā bija pozitīva iniciatīva bērnu nabadzības problēmas integrētai risināšanai. Tā mērķis ir mudināt dalībvalstis organizēt un īstenot politiku, kuras mērķis ir risināt bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, izmantojot daudzdimensiju stratēģijas un ievērojot horizontālos principus. Tajā dalībvalstis arī aicinātas izstrādāt nepieciešamos pārvaldības, īstenošanas un uzraudzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieviestā politika efektīvi risina bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu, kā arī pilnībā izmantot attiecīgos ES instrumentus, tostarp ES finansējumu.

16

Ieteikuma nesaistošais raksturs nozīmē, ka Komisija nevar nodrošināt tā īstenošanu dalībvalstīs, taču var veicināt tā būtiskumu un virzību, proti:

• palīdzēt dalībvalstīm tā īstenošanā, izstrādājot rīcības plānu un daloties ar bērnu nabadzības apkarošanas labo praksi;
• uzraudzīt dalībvalstīs panākto progresu un ziņot par to ar mērķi nodrošināt pārredzamību un salīdzinājumu.

Komisija nebija sagatavojusi ceļvedi

17

Ieteikuma principi un tā trīs pīlāros paredzētie dažādie pasākumi ir vispārīgi tvēruma ziņā, un to efektīvai īstenošanai ir vajadzīgi turpmāki norādījumi. Šajā saistībā Eiropas Parlaments ir ieteicis Komisijai kopā ar dalībvalstīm izstrādāt ceļvedi Ieteikuma trīs pīlāru pieejas īstenošanai.

18

Tādu pašu vajadzību Komisijai ir paudušas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sociālo jomu pārstāvošās NVO, valsts iestādes un tiesību organizācijas, kas piedalījās “Ad hoc darba grupā bērnu nabadzības un labklājības jautājumos”. Ieinteresētās personas bija ieteikušas ieviest ES ceļvedi, kurā būtu noteikts pamanāms un saprotams plāns ar konkrētiem mērķiem, galvenajiem starpposma mērķrādītājiem ar laika grafikiem un konkrētu resursu sadalījumu, uzsverot dažādu dalībnieku un valdības līmeņu nozīmi⁶.

19

Tomēr Komisija nesagatavoja šādu ceļvedi vai līdzvērtīgu dokumentu un neizmantoja iespēju sniegt dalībvalstīm konkrētu palīdzību saistībā ar to, kā un kad tām jāīsteno Ieteikums.

Tiešsaistes platforma labas prakses apmaiņai ir laba iniciatīva, taču jāiegulda vairāk pūļu labākās prakses noteikšanai

20

Dalībvalstu centienus apkarot bērnu nabadzību pilnveidotu apmaiņa ar labu praksi, ko izmantojušas un apzinājušas citas dalībvalstis. Šim nolūkam varētu izmantot Komisija izveidoto Eiropas platformu ieguldījumam bērnos (EPIC).

21

Komisija izstrādāja šo tiešsaistes platformu, lai apmainītos ar labāko politikas veidošanas praksi attiecībā uz bērniem un ģimenēm un veicinātu sadarbību un savstarpēju zināšanu apguvi šajā jomā. Platforma darbojas kopš Ieteikuma pieņemšanas. EPIC tiek apkopota un izplatīta inovatīva un uz pierādījumiem balstīta prakse, kas var pozitīvi ietekmēt bērnus un ģimenes dalībvalstīs. Prakse tiek iedalīta trīs Ieteikuma pīlāros un klasificēta kā “jauna prakse”, “daudzsološa prakse” vai “labākā prakse”.

22

Līdz 2020. gada marta sākumam EPIC vietnē bija pieejamas kopumā 130 uz pierādījumiem balstītas prakses. Tomēr tikai trīs no tām tika klasificētas kā “labākā prakse”, un tās visas ietilpst Ieteikuma otrajā pīlārā (cenas ziņā pieņemamu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība). Šīs “labākās prakses” ir atspoguļotas 1. izcēlumā. Nav augšupielādēta un noteikta neviena labākā prakse Ieteikuma pirmajam un trešajam pīlāram saistībā ar atbilstīgu resursu pieejamību un bērnu līdzdalības tiesībām.

23

Mazais “labāko prakšu” skaits, no kurām jaunākā tika uzsākta 2001. gadā, un šādu prakšu trūkums pirmajam un trešajam pīlāram ierobežo platformas EPIC efektivitāti Ieteikuma īstenošanas atbalstam. Turklāt Komisijai ir ierobežota informācija par EPIC uz pierādījumiem balstīto prakšu pieņemšanu un īstenošanu dalībvalstīs.

24

Dažas apmeklētās dalībvalstis mūs informēja, ka efektīvas valsts iniciatīvas ir sociālo pārvedumu programmas, kurās ģimenes saņem tiešu naudas izmaksu. Laika gaitā šādas iniciatīvas var radīt ievērojamu slogu valsts budžetam. Viens no šādiem piemēriem ir aprakstīts 2. izcēlumā.

Ierobežotā informācija ietekmē uzraudzību un ziņošanu

25

Ieteikuma īstenošanas efektīva uzraudzība ir vēl viens instruments, ko Komisija var izmantot, lai dalībvalstīs popularizētu Ieteikuma būtiskumu. Pārredzamību jo īpaši nodrošina regulāra ziņošana par progresu, kas panākts dažādās dalībvalstīs, sniedzot pamatu salīdzināšanai un pamudinājumam. Tomēr tam vajadzīgi izmērāmi rādītāji un reāli mērķi, kā arī atbilstīgs ziņošanas mehānisms.

26

Šajā saistībā Ieteikumā dalībvalstis tika aicinātas stiprināt uz pierādījumiem balstītu pieeju izmantošanu, pilnībā izmantojot pieejamos statistikas datus, administratīvos datus un ierosināto uzraudzības sistēmu, ko veido 32 rādītāji⁸.

27

Tomēr mēs konstatējām, ka ierosinātie rādītāji neaptver visus Ieteikumā ierosinātos pasākumus. Trešajam pīlāram nav noteikti rādītāji nevienam no pasākumiem, uz kuriem tas attiecas.

28

Ieteikuma īstenošanas progresu ir grūti novērtēt, jo šajā kontekstā nav noteikti izmērāmi mērķi un starpposma mērķrādītāji. Komisija un dalībvalstis bija izpētījušas iespēju noteikt šādus mērķus, tomēr galu galā dalībvalstis to neatbalstīja.

29

Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, vismaz daļa informācijas ir pieejama Sociālās aizsardzības komitejā (SPC), kuras locekle ir arī Komisija. SPC ir politikas komiteja padomdevējas statusā ministriem Nodarbinātības un sociālo lietu padomē (EPSCO). SPC izmanto Komisijas politikas zināšanas, kā arī saņem analītisko un sekretariāta atbalstu, un tās pienākumos ietilpst uzraudzīt sociālo situāciju un izmaiņas sociālās aizsardzības rīcībpolitikās dalībvalstīs un ES. Tā, izmantojot tematisko portfeli “Ieguldījumi bērnos”, sniedz ikgadēju atjauninājumu attiecībā uz lielāko daļu Ieteikuma uzraudzības sistēmā uzskaitīto rādītāju.

Ir grūti vai pat neiespējami izmērīt Ieteikuma tiešo un kvantitatīvo ietekmi

30

Ieteikuma efektīvai īstenošanai jānotiek saskaņā ar valsts bērnu nabadzības apkarošanas stratēģiju/politiku, kurā noteiktas jomas, ko dalībvalsts uzskata par galvenajām jomām, kurās tai jāiesaistās nolūkā apkarot bērnu nabadzību, un izklāstīts, kā tas būtu jādara. Šādas stratēģijas pieņemšana un saturs arī liecinātu par Ieteikuma ietekmi.

31

Pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Sociālās politikas tīkls (ESPN) sagatavoja pētījumu par valstu politiku, un tā mērķis bija novērtēt dalībvalstu virzību Ieteikuma īstenošanā⁹. Šajā pētījumā tika sniegta konkrēta un salīdzināma informācija par katru dalībvalsti, kā arī septiņām citām valstīm.

32

ESPN analīzes vispārējais konstatējums ir tāds, ka, ņemot vērā problēmas mērogu dažās valstīs, mērenie panākumi, kas sasniegti Ieteikumā izklāstītajā virzienā, nav pietiekami. Eksperti uzsvēra, ka daudzas valstis ar augstu vai ļoti augstu bērnu nabadzības vai sociālās atstumtības līmeni ir guvušas ierobežotus panākumus lielākajā daļā jomu, un dažas no tām ir faktiski vājinājušas savu pieeju vairākās jomās. Valstis, kurās jau bija spēcīga politika un programmas un zems bērnu nabadzības vai sociālās atstumtības līmenis, lielā mērā ir to saglabājušas.

33

Pētījumā arī atzīmēts, ka ir grūti vai pat neiespējami novērtēt, cik lielā mērā atsevišķus uzlabojumus var saistīt ar Ieteikumu, bet norādīts uz nelielām izmaiņām valsts politikā vairākās valstīs. Lai gan tas nav nekas pārsteidzošs dalībvalstīm, kurās bērnu nabadzības īpatsvars ir zems vai vidējs, eksperti pauda īpašas bažas par to, ka daudzas dalībvalstis ar augstu un ļoti augstu īpatsvaru nevirzās uz integrētāku daudzdimensiju pieeju. Šis secinājums apstiprina to, ko esam konstatējuši četrās apmeklētajās dalībvalstīs (Vācijā, Itālijā, Polijā un Rumānijā).

34

Pētījumā tika sniegti nesaistoši ieteikumi¹⁰, kuru mērķis bija pasteidzināt Ieteikuma īstenošanu un padarīt to efektīvāku. Tomēr Komisija nesekoja līdzi to izpildei.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs: progresīva un visaptveroša sociālā iniciatīva, uz bērniem attiecinot vispārīgus principus

35

Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP) 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija Gēteborgas sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi¹¹. Komisija un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par tā īstenošanu. ESTP ir vēl viens juridiski nesaistošs instruments, kas pieejams bērnu nabadzības apkarošanai, un Komisija nevar nodrošināt tā īstenošanu dalībvalstīs.

36

ESTP ir izstrādāts kā satvars ar spēcīgu sociālo dimensiju un mērķi nodrošināt taisnīgāku Eiropu tās iedzīvotājiem. Tas ietver 20 principus, kas lielākoties formulēti kā tiesības, kuru mērķis ir rosināt leģislatīvu un neleģislatīvu darbu dalībvalstu līmenī.

37

Šie 20 principi ir iedalīti trīs kategorijās nolūkā atbalstīt iekļaujošu un labi funkcionējošu darba tirgu un labklājības sistēmas: i) vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, ii) taisnīgi darba apstākļi, iii) sociālā aizsardzība un iekļaušana.

38

ESTP ir papildināts ar “sociālo rezultātu pārskatu”, kas paredzēts īstenošanas uzraudzībai, sekojot līdzi tendencēm un darbības rezultātiem 12 jomās dalībvalstīs, un sniedz ieguldījumu Eiropas pusgada procesā.

Uz bērnu tiesībām attiecas konkrēts ESTP princips

39

Vienā no ESTP 20 principiem — 11. principā (bērnu aprūpe un atbalsts bērniem) — sociālās aizsardzības un iekļautības kategorijā ir skaidri minēta nepieciešamība ieguldīt bērnos un norādīts, ka:

• bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi (ECEC) par pieņemamu cenu;
• bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību. Bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju vairošanai.

40

Uz bērniem attiecas arī vairāki citi principi, un tie var gan tieši, gan netieši ietekmēt bērnu nabadzību (piemēram, principi, kas saistīti ar izglītību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, sociālo aizsardzību un veselību), tomēr tajos nav konkrētu atsauču uz bērniem.

41

ESTP palielināja informētību par sociālo politiku Eiropas Savienībā, tostarp par bērnu nabadzību. Konkrētāk, viens no veidiem bija nodarbinātības pamatnostādņu atjaunināšana. Nodarbinātības pamatnostādnes ir nodarbinātības politikas kopējās prioritātes un mērķi, ko ierosinājusi Komisija, apstiprinājušas valstu valdības un pieņēmusi ES Padome. Nodarbinātības pamatnostādnes tika atjauninātas 2018. gadā, lai ņemtu vērā pīlāra principus. Pamatnostādnes nosaka dalībvalstu politikas koordinēšanas tvērumu un ievirzi un sniedz ieguldījumu Eiropas pusgada procesā.

42

Tomēr mēs atzīmējam, ka ESTP ir sniegti tikai vispārīgi principi, kuri jau ir sīkāk izklāstīti Ieteikumā kā konkrēti pasākumi.

• Attiecībā uz 11. principa pirmo daļu, kas saistīta ar cenas ziņā pieejamu ECEC, pasākumi pastāvēja jau pirms ESTP pieņemšanas. Ieteikumā aicināts izstrādāt integrētas bērnu nabadzības novēršanas stratēģijas, ietverot ECEC.
• 11. principa otrā daļa attiecas uz bērnu tiesībām uz aizsardzību pret nabadzību. Ieteikumā ir paredzēts, ka bērniem ir pieejami visaptveroši un integrēti resursi un pakalpojumi, kas nodrošinātu šīs tiesības.

ESTP būtu vajadzīgs rīcības plāns

43

Apstiprinot ESTP, Eiropadome¹² precizēja, ka tas jāīsteno gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, par ko Komisija un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas. Lai gan daudzi pīlāra mērķu sasniegšanas instrumenti ir dalībvalstu, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārziņā, ES iestādes, jo īpaši Eiropas Komisija, var palīdzēt, nosakot stratēģisko satvaru un ievirzi.

44

Politiskajās pamatnostādnēs Komisijai no 2019. līdz 2024. gadam tika minēta iecere izveidot “rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra pilnīgai īstenošanai”¹³. Komisija 2020. gada janvārī nāca klajā ar paziņojumu¹⁴, kurā izklāstīta virzība uz šādu rīcības plānu, un uzsāka plašu diskusiju ar visām ES valstīm, reģioniem un visiem attiecīgajiem partneriem. Paredzēts, ka rīcības plāns tiks publiskots 2021. gada sākumā — gandrīz četrus gadus pēc tā pieņemšanas — un aicinās iesaistīties dalībniekus visos līmeņos: Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Lai gan paredzētais rīcības plāns ir atzinīgi vērtējams solis, tā ieviešanai ir svarīga nozīme, lai sniegtu pārskatu par progresu, kas panākts dažādo principu, tostarp 11. principa par bērnu tiesībām, īstenošanā.

Paredzams, ka ESTP būs svarīga nozīme 2021.–2027. gada plānošanas periodā

45

Ierosinātā regula par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir vērsta uz ieguldījumiem cilvēkos un atbalsta ESTP mērķu sasniegšanu. Turklāt sociālāka Eiropa, kurā tiek īstenots ESTP, ir iekļauta vienā no pieciem politikas mērķiem, kas noteikti ierosinātajā Kopīgo noteikumu regulā (KNR) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam¹⁵.

46

Saskaņā ar priekšlikumu pienācīgai Eiropas sociālās dimensijas īstenošanai, kā izklāstīts ESTP, dalībvalstīm vismaz 25 % no to ESF+ dalīti pārvaldītiem valsts līdzekļiem jānovirza sociālās iekļautības veicināšanai¹⁶. Sociālās iekļautības politikas jomā ir ietverta atsauce uz bērniem, tomēr šim nolūkam vēl nav ierosināts noteikt konkrētus mērķus vai atbalsta līmeni.

47

ESF+ regulas priekšlikumā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāņem vērā ESTP izklāstītie principi un tiesības. Šim nesen ierosinātajam uzsvaram uz ESTP attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu ir potenciāls koncentrēt pasākumus un finansējumu uz bērnu nabadzības novēršanu.

Eiropas pusgada KVAI bērnu nabadzības problēmai reti pievēršas nepārprotami

Progress virzībā uz 2020. gada nabadzības mazināšanas mērķu sasniegšanu ir ierobežots

48

Eiropas pusgads, ko ieviesa 2010. gadā, ir ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas gada cikls, kas īpaši izstrādāts, lai koordinētu valstu centienus sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Līdz ar to tas sniedz ieguldījumu pamatmērķa sasniegšanā attiecībā uz nabadzību un sociālo atstumtību, proti, “līdz 2020. gadam novērst nabadzības vai sociālās atstumtības risku vismaz 20 miljoniem cilvēku salīdzinājumā ar 2008. gadu”.

49

Tas, cik lielā mērā šis mērķis tiks sasniegts, lielākoties ir atkarīgs no dalībvalstīm. Tās savās valsts reformu programmās (VRP) ir noteikušas valsts mērķus nabadzības jomā. Mēs atzīmējam, ka, pat tad, ja līdz 2020. gadam tiks sasniegti visi valsts mērķi, kopējais to personu skaits, kurām palīdzēts izkļūt no nabadzības, nesasniegs stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētos 20 miljonus personu (sk. I pielikumu, kurā sniegta informācija par katru dalībvalsti).

50

Eurostat dati liecina¹⁷, ka 2018. gadā 109,2 miljoni cilvēku joprojām bija pakļauti nabadzības vai sociālā atstumtības riskam. Kopējais samazinājums ES-28 dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2008. gadu ir 7,15 miljoni personu, kurām palīdzēts izkļūt no nabadzības, un tas nozīmē, ka līdz šim progress ir bijis ierobežots, un līdz ar to 2020. gada mērķi, visticamāk, netiks sasniegti.

KVAI ietver jautājumus, kas saistīti ar bērnu nabadzību, taču to pamatprocess ir sīkāk jāizskaidro

51

Uz bērnu nabadzību attiecas stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības un sociālās atstumtības elements, līdz ar to šis jautājums ir daļa no Komisijas ikgadējā Eiropas pusgada procesa, kas ietver šādus piecus galvenos posmus:

1. Komisija sagatavo valstu ziņojumus par katru dalībvalsti;
2. dalībvalstis prezentē savas VRP (par ekonomikas politiku) un stabilitātes vai konverģences programmas (par budžeta politiku);
3. Komisija ierosina konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (turpmāk “KVAI”);
4. Padome pieņem KVAI, kas adresēti dalībvalstīm un ko paredzēts īstenot, veidojot valsts politiku;
5. Komisija uzrauga turpmāku KVAI īstenošanu dalībvalstīs.

52

Valstu ziņojumi ir Eiropas pusgada procesa sākumpunkts. Tajos ietverts novērtējums par katras dalībvalsts ekonomisko situāciju un progresu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Parasti KVAI pievēršas valstu ziņojumos apzinātajām problēmām.

53

Mēs esam caurskatījuši 2019. gada valstu ziņojumus par sešām dalībvalstīm, no kurām trijās 2018. gadā bija visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs attiecībā uz bērniem¹⁸. Mēs konstatējām, ka Komisija šajos ziņojumos ir saskaņoti novērtējusi bērnu nabadzību un attiecīgajos gadījumos atzinusi to par problēmu.

54

Svarīgs kritērijs turpmākajā posmā, kad Komisija apsver izstrādāt KVAI projektu par bērnu nabadzību, ir izvērtēt, vai ES bērnu nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs ir “augsts” vai “ļoti augsts”. Mēs atzīmējam, ka iekšējās robežvērtības līmenis, ko pārbaudītajos gados (2015.–2017. gadā) izmantoja, lai bērnu nabadzības rādītāju klasificētu kā “augsts”, svārstās no 28 % līdz 31 %. Tā attiecīgajā periodā ir augstāka par ES vidējo līmeni, proti, no 24,3 % līdz 27,1 %, un ietekmē to, kurām valstīm, iespējams, tiek apsvērts formulēt KVAI tieši bērnu nabadzības jomā.

55

No 2015. līdz 2017. gadam mēs konstatējām 28 gadījumus, kad dalībvalstu nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs attiecīgajos gados tās klasificētu kategorijā “augsts” vai “ļoti augsts” (sk. 4. attēlu). Turklāt no četrpadsmit 2015. gadā norādītajām dalībvalstīm divās šis rādītājs salīdzinājumā ar 2016. gadu ir pasliktinājies (Bulgārijā, Rumānijā).

56

Mēs konstatējām, ka visas dalībvalstis, kurās bērnu nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāju Komisija novērtēja kā “augsts” vai “ļoti augsts”¹⁹, ir saņēmušas KVAI citās jomās saistībā ar ģimenes un bērnu politiku, piemēram, attiecībā uz “atbilstošu ienākumu atbalstu sociālajai aizsardzībai”. Šie KVAI var palīdzēt mazināt bērnu nabadzību. Mēs norādām, ka laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam tikai viena dalībvalsts — Īrija — saņēma KVAI, kas bija skaidri attiecināti uz bērnu nabadzību (sk. 3. izcēlumu).

57

Šajā kontekstā Komisijas dienesti paskaidroja, ka KVAI definēšana un ierosināšana ir atkarīga ne tikai no bērnu nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāja, bet arī no šādiem faktoriem:

1. vai problēma (jautājums) iepriekš ir risināta Eiropas pusgada ietvaros;
2. vai ir sākta jau pieņemto ieteikumu īstenošana;
3. vai apstākļi dalībvalstī, jo īpaši attiecībā uz rādītājiem, kas netieši saistīti ar bērnu nabadzību, ir mainījušies;
4. citām neatliekamām problēmām, ar kurām dalībvalsts varētu saskarties, jo viena gada laikā dalībvalstij ierosināmo KVAI skaits ir ierobežots.

58

Lai gan Komisija, sagatavojot valstu ziņojumus Eiropas pusgada procesa ietvaros, analizē bērnu nabadzību, nav skaidri definēta konkrēta metodoloģija, kurā izklāstīts, kad, apsverot KVAI ierosināšanu, bērnu nabadzībai jāpiešķir prioritāte.

Nevar novērtēt 2014.–2020. gada ES finansējuma efektivitāti bērnu nabadzības novēršanā

59

Vēl viens veids, kā Komisija var palīdzēt apkarot bērnu nabadzību, ir noteikt, kā dalībvalstis izmanto un piešķir ES līdzekļus. Komisija var ietekmēt trīs šā procesa posmus. Pirmais posms ir KNR izstrāde, otrais ir partnerības nolīgumi (PN), bet trešais — darbības programmu (DP) īstenošana; divi pēdējie soļi tiek veikti dalībvalstu līmenī. Šis process pašreizējā plānošanas periodā ir atspoguļots 5. attēlā.

KNR ESI fondiem nav tieši vērsta uz bērnu nabadzību

60

Šajā KNR²¹ ir izklāstīti kopīgi noteikumi septiņiem kopīgi pārvaldītiem fondiem. Tajā ir izklāstīti galvenie noteikumi, kas reglamentē fondus 2014.–2020. gada periodā. KNR ietver galvenos noteikumus par kohēzijas politikas mērķu un attiecīgo izdevumu plānošanu 2014.–2020. gada periodam.

61

Komisija, izstrādājot KNR priekšlikumu, var ietekmēt Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) piešķiršanu un turpmāku izmantošanu ar mērķi palīdzēt bērnu nabadzības apkarošanā. Viens no galvenajiem KNR instrumentiem šim nolūkam ir atbilstošu tematisko mērķu (TM) un investīciju prioritāšu (IP) noteikšana.

62

TM tiek definēti KNR un tajos izklāstīti mērķi, kas jāatbalsta no ESI fondiem. KNR ir noteikti 11 tematiskie mērķi (TM), kuros definētas nozares un intervences jomas, kurās ES atbalsts no ESI fondiem var sniegt vislielāko pievienoto vērtību. Tematiskie mērķi (TM)²² ir iedalīti investīciju prioritātēs (IP)²³.

63

KNR ir papildināta ar konkrētu fondu regulām par Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF). ESF un ERAF regulās kopā ir noteiktas 57 IP. Neviena no šīm IP nav konkrēti paredzēta bērnu nabadzības novēršanai.

64

KNR 2014.–2020. gadam arī ieviesa jaunu instrumentu, kura mērķis ir palielināt ESI fondu intervenču efektivitāti, proti, ex ante nosacījumus. Ex ante nosacījumi izvirza minimālās prasības programmu īstenošanas sākumā un ietver stratēģiskas un regulatīvas prasības, kas dalībvalstīm jāizpilda pirms ES līdzekļu saņemšanas. Ex ante nosacījumus nabadzības jomā sk. 4. izcēlumā.

65

Ex ante nosacījumu, kas saistīts ar 9. TM (“Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju”), uzskata par izpildītu, ja dalībvalsts ir ieviesusi “valsts stratēģisku politikas satvaru nabadzības mazināšanai, kura mērķis ir panākt aktīvu iekļaušanu”. Visas apmeklētās dalībvalstis, reaģējot uz 9.1. ex ante nosacījumu, pieņēma nabadzības apkarošanas stratēģijas, un Komisija norādīja, ka visās četrās apmeklētajās dalībvalstīs 9.1. ex ante nosacījums ir izpildīts.

66

Tomēr sociālās iekļautības ex ante nosacījuma izpildes kritēriji neparedz prasību dalībvalstīm noteikt nabadzības mazināšanas mērķus, un tajos nav arī noteiktas neaizsargātās grupas, kas jāatbalsta, tostarp bērni. ES tiesību akti nav vērsti uz tiešu finansējuma piešķiršanu bērnu nabadzības jomā.

Nav zināms, cik liela ESI fondu summa ir tieši paredzēta bērnu nabadzības problēmas risināšanai

67

PN ir ES dalībvalstu stratēģiskie investīciju plāni, kuros norādītas valsts izdevumu prioritātes saistībā ar ESI fondiem septiņu gadu periodā. PN ietver mērķus un TM, kas dalībvalstīm jāīsteno attiecībā uz to konkrētajām ieguldījumu un attīstības vajadzībām. Šie mērķi ir sīkāk izklāstīti attiecīgajās individuālajās DP. Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var izmērīt šo programmu darbības rezultātus, jābūt pietiekamiem, un tajos jānosaka atbilstoši rādītāji, kas ļauj novērtēt to efektivitāti.

68

PN attiecas uz visu plānošanas periodu un aptver visus piecus ESI fondus. Katrai dalībvalstij ir viens PN, kas sagatavots, pamatojoties uz VRP, kurā aprakstīta valsts politika un pasākumi ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, kā arī jaunākie attiecīgie KVAI un Padomes ieteikumi.

69

PN apstiprina Komisija, un tas cita starpā ietver informāciju par dalībvalstu attīstības vajadzībām, atlasītos TM, dalībvalsts DP sarakstu; ex ante novērtējumu kopsavilkumu un ex ante nosacījumu novērtējuma kopsavilkumu.

70

Lai gan četru apmeklēto dalībvalstu PN bija noteikti mērķi nabadzības mazināšanai kopumā, nevienā no tiem nebija izvirzīts konkrēts mērķis mazināt bērnu nabadzību.

71

Mēs pārbaudījām piecas DP un mēģinājām iezīmēt līdzekļus, kas piešķirti bērnu nabadzības novēršanai. Tomēr ESI fondu intervencēs kategorija “nabadzībā dzīvojoši bērni” nav skaidri noteikta kā intervenču mērķgrupa, kā arī tajās nav horizontālu atlases kritēriju/attiecināmības kritēriju, kas attiecas uz finansiālu atbalstu bērniem, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Tāpēc nav iespējams noteikt, vai šīs intervences ir devušas tiešu labumu bērniem, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam²⁴. 6. attēlā ir parādīts maksimālais ES finansējums, ko valstu iestādes piecās atlasītajās DP norādījušas kā potenciāli pieejamu, lai cita starpā risinātu bērnu nabadzības problēmu.

72

Tomēr nebija pieejama informācija par to, cik daudz no šiem ESI līdzekļiem tika tieši novirzīti bērnu nabadzības problēmas risināšanai. Visas pārbaudītās DP ietver pasākumus, kam būtu netieši pozitīvi jāietekmē bērnu nabadzības apkarošana. Šādi pasākumi ietver līdzekļus, kuru mērķis ir nabadzības riskam pakļautu personu iekļaušana, lai uzlabotu viņu līdzdalību darba tirgū vai veicinātu nodarbinātību.

73

Netiešu labumu var sniegt papildu pasākumi veselības aprūpes un izglītības jomā, lai gan tie nav īpaši paredzēti bērniem, kuri ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Šāds dažādu netiešu pasākumu kopums ir aprakstīts 5. izcēlumā.

74

Iepriekš minēto ierobežojumu dēļ Komisija nevar izteikt skaitļos finansējuma apmēru, kas piešķirts projektiem, kuri ir tieši vērsti uz bērnu nabadzības novēršanu, un attiecīgi nevar novērtēt tā efektivitāti. To vēl vairāk sarežģī tas, ka atlasītajos PN un DP nav noteikti mērķi un uzdevumi, kuri norādītu, ko šajā jomā plānots sasniegt. Turklāt, kad rezultātu rādītāji tiek pieņemti, tie ir paredzēti konkrētai programmai un skaidri neparāda, kā finansētie ieguldījumi sniedz labumu bērniem, kuri ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam.

Rādītāji bērnu nabadzības stāvokli atspoguļo atšķirīgi

75

Jēgpilni rādītāji sniedz būtisku informāciju politikas veidotājiem un cilvēkiem, kas to īsteno. Tie parāda politikas efektivitāti praksē un vajadzības gadījumā ļauj veikt koriģējošus pasākumus.

AROPE ļauj salīdzināt nabadzības vai sociālās atstumtības risku dalībvalstīs

76

Rādītājs, ar ko mēra nabadzības līmeni Eiropas Savienībā un ko izmanto kā stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības apkarošanas mērķa sasniegšanas uzraudzības pamatrādītāju, ir AROPE — “at risk of poverty or social exclusion” [“nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs”] abreviatūra.

77

AROPE ir daudzdimensionāls rādītājs, ko veido trīs apakšrādītāji. Šiem trim apakšrādītājiem ir piešķirta vienāda nozīme, un tie var daļēji pārklāties. AROPE parāda to personu kopskaitu, kuras atrodas kādā no šādām situācijām (personas, kuras atrodas vairāk nekā vienā no situācijām, uzskaita tikai vienu reizi):

• ir pakļautas nabadzības riskam — to personu īpatsvars, kuru rīcībā esošie ienākumi (pēc sociālajiem pārvedumiem) ir zemāki par nabadzības riska slieksni, kas noteikts 60 % apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas dalībvalstī pēc sociālajiem pārvedumiem;
• atrodas smagā materiālā nenodrošinātībā – par materiālu nenodrošinātību liecina nespēja atļauties dažas preces, kas uzskatāmas par vēlamām vai nepieciešamām, lai dzīvotu pienācīgu dzīvi. Ar šo rādītāju mēra to iedzīvotāju īpatsvaru procentos, kuri nevar atļauties vismaz četras no deviņām pozīcijām konkrētu mājsaimniecības preču vai pakalpojumu sarakstā. Smagas materiālas nenodrošinātības rādītāju definē kā piespiedu nespēju samaksāt par vismaz četrām saraksta pozīcijām;
• dzīvo mājsaimniecībās ar zemu nodarbinātības intensitāti — to personu skaits, kuri dzīvo mājsaimniecībās, kur personas darbspējīgā vecumā iepriekšējos 12 mēnešos strādāja mazāk nekā 20 % no sava kopējā darba potenciāla. Mājsaimniecības, kurās ir tikai bērni, studenti vecumā līdz 25 gadiem un/vai personas vecumā virs 60 gadiem, tiek pilnībā izslēgtas no rādītāja aprēķina.

Bērnu nenodrošinātības rādītājs tieši pievēršas bērnu stāvoklim

78

Komisija 2013. gadā ES iniciatīvas bērnu nabadzības novēršanai ietvaros paziņoja par sagatavošanās darba uzsākšanu saistībā ar bērnu materiālās nenodrošinātības rādītāju. Līdzīgi materiālās nenodrošinātības rādītājam (piemēram, AROPE apakšrādītājs) bērnu nenodrošinātības rādītājs atspoguļo to bērnu īpatsvaru vecumā no 1 līdz 15 gadiem, kuri nevar atļauties iegādāties ikdienas preces. 17 pozīciju sarakstā ir iekļautas konkrēti uz bērniem attiecināmas pozīcijas, vienlaikus ietverot dažas mājsaimniecības pozīcijas no materiālās nenodrošinātības rādītāja, kas attiecas uz visiem iedzīvotājiem. Bērnus klasificē kā nenodrošinātus, ja no 17 pozīcijām viņiem trūkst vismaz trīs (sk. II pielikumu).

79

2018. gada martā, piecus gadus pēc bērnu materiālās nenodrošinātības rādītāja paziņošanas, Sociālās aizsardzības komiteja galu galā to pieņēma. 2019. gada jūlijā tika publicēti pirmie (un līdz šim vienīgie) dati par bērnu nenodrošinātību (kas apkopoti, pamatojoties uz apsekojumu). Rādītājs attiecās tikai uz datiem par 2014. gadu, jo citi dati nebija pieejami. Bērnu nenodrošinātības rādītājs nebūs pieejams katru gadu, bet reizi trijos gados, sākot no 2021. gada²⁵.

80

Salīdzinot bērnu materiālās nenodrošinātības rādītāju ar AROPE materiālās nenodrošinātības apakšrādītāju (smagas materiālās nenodrošinātības rādītājs) (sk. II pielikumu) tai pašai vecuma grupai, bērnu nenodrošinātības rādītājs visās dalībvalstīs uzrāda augstākas vērtības nekā materiālās nenodrošinātības rādītājs (sk. 7. attēlu).

81

Gan bērnu vajadzības, gan dzīves līmenis var atšķirties no pieaugušo vajadzībām pat vienas un tās pašas mājsaimniecības ietvaros. Tā kā bērnu materiālās nenodrošinātības rādītājs ir vairāk vērsts uz bērnu stāvokli, tas sniedz atšķirīgu un konkrētāku priekšstatu par faktisko bērnu nabadzības līmeni.

Bērnu nabadzības līmeņa mērījumi dažādās dalībvalstīs atšķiras

82

Rādītājs atspoguļo tendenci, kas seko līdzi laika gaitā notiekošām izmērāmām izmaiņām kādā politikas jomā. AROPE ir galvenais stratēģijā “Eiropa 2020” izmantotais nabadzības līmeņa mērīšanas rādītājs. AROPE galvenā priekšrocība ir iespēja salīdzināt dalībvalstis laika gaitā, jo tas paredz standartizētu datu apkopošanu Eiropas Statistikas sistēmā.

83

Tomēr visās apmeklētajās dalībvalstīs valsts iestādes izmanto vairākus savus rādītājus, kurus tās uzskata par būtiskiem situācijai savā valstī un izmanto savās stratēģijās, politikas veidošanā, kā arī uzraudzības nolūkos. Tā rezultātā informācija par nabadzības un bērnu nabadzības līmeni dalībvalstīs ir atšķirīga (sk. 6. izcēlumu).

84

Atšķirīgie rādītāji un informācija par bērnu nabadzību dažādās dalībvalstīs, kas iegūti, pamatojoties uz nesaskaņotiem valstu datiem, apgrūtina ieinteresēto personu iespējas novērtēt bērnu nabadzības līmeni.

Informācijai par politikas iniciatīvu “Eiropas Garantija bērniem” jābūt pietiekamai

Eiropas Parlamenta ierosinātā Garantija bērniem

85

Eiropas Parlaments 2019. gada aprīlī grozīja ierosināto ESF+ regulu 2021.–2027. gada plānošanas periodam²⁶ un ierosināja ieviest Eiropas Garantijas bērniem shēmu, lai risinātu bērnu nabadzības problēmu²⁷. Grozītajā priekšlikumā par ESF+ ir iekļauta prasība, ka katrai dalībvalstij 5 % no tās rīcībā esošajiem ESF+ līdzekļiem jāpiešķir pasākumiem, kuru mērķis ir risināt bērnu nabadzības problēmu. Šie līdzekļi varētu arī tieši veicināt nākotnes iniciatīvas “Eiropas Garantija bērniem” īstenošanu.

86

Komisija 2018. gadā sāka īstenot Eiropas Parlamenta pieprasītās sagatavošanas darbības Garantijai bērniem I posmu.

• Sagatavošanas darbības pirmais posms — priekšizpēte — tika pabeigts 2020. gada aprīlī. Komisija centās izpētīt iespēju ieviest Garantiju bērniem, analizējot šādas shēmas īstenošanas nosacījumus, un izvērtēt, vai tā sniegtu pievienoto vērtību spēkā esošajiem ES un valstu regulējumiem un pēc tam būtu noderīgs papildu instruments.
• Sagatavošanas darbības otrais posms ir ekonomikas pētījums un priekšizpēte, kuros aplūkotas garantijas izmaksas un ieguvumi attiecībā uz bērniem, kas pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam Eiropas Savienībā. Tas jāpabeidz 2021. gada maijā.
• Trešajā posmā UNICEF īstenos trīs līdz piecus izmēģinājuma projektus vietējā līmenī dalībvalstīs. Tas ilgs līdz 2022. gadam. III posmā tiks īstenoti vairāki izmēģinājuma projekti četrās dalībvalstīs. Tas ietvers arī vairākas padziļinātas valstu politikas un plānošanas izpētes, kā arī valsts bērnu nabadzības un sociālās atstumtības rīcības plānu izstrādi vairākās dalībvalstīs.

87

Sagatavošanas darbība Garantijai bērniem, jo īpaši priekšizpēte I posmā un ekonomikas priekšizpēte II posmā, tiks izmantota politikas iniciatīvas izstrādē. Abos posmos nepieciešams savākt un apkopot pilnīgu, savlaicīgu un atbilstošas kvalitātes informāciju. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka netiks veiktas piemērotas darbības un nebūs pieejami pietiekami līdzekļi.

88

Pētījuma pirmajā posmā nav sniegts ne visaptverošs pārskats, ne tādu ESF finansētu darbību piemēri, kuras ir efektīvi risinājušas bērnu nabadzības problēmu. Lai gan ir izveidots pārskats par finansējumu, kas pieejams no ESI fondiem, norādītie skaitļi ir tikai aplēses, jo pētījumā secināts, ka lielākajā daļā ES fondu stratēģiskajā un uzraudzības satvarā ieguldījumi bērnos nav skaidri pamanāmi.

89

Tāpēc informācija, kas pašlaik pieejama no sagatavošanas darbības Garantijai bērniem pirmā posma (priekšizpētes), apgrūtina labi pārdomāta lēmuma pieņemšanu par to, kā jāizstrādā Garantija bērniem, tostarp par pasākumiem un finansējumu, kas vajadzīgs, lai pozitīvi ietekmētu bērnu nabadzības līmeni Eiropas Savienībā un nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda savas saistības.

90

Turklāt mēs atzīmējam, ka trešais posms (pilotprojekts) tiks pabeigts, ātrākais, 2022. gadā, t. i., laikā, kad parastos apstākļos jau būtu sācies jaunais plānošanas periods un būtu pieņemtas attiecīgās ESF darbības programmas.

Secinājumi un ieteikumi

91

Bērnu nabadzība joprojām ir nopietna problēma Eiropas Savienībā, kur gandrīz katrs ceturtais bērns joprojām ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam.

92

Cīņa pret bērnu nabadzību galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, taču sava loma ir arī Komisijai. Lai gan tās juridiski nesaistošo instrumentu nozīme pēc būtības ir ierobežota, tās rīcībā ir spēcīgāki instrumenti, piemēram, pusgada process un mērķtiecīga ES līdzekļu novirzīšana, izmantojot PN un DP. Tomēr trūkst pieejamas informācijas, kas ir tieši saistīta ar bērnu nabadzību, un tas nozīmē, ka ir grūti vai pat neiespējami novērtēt, vai šie instrumenti efektīvi palīdz dalībvalstīm mazināt bērnu nabadzību.

Ieteikums bija pozitīva iniciatīva, bet tā ietekmi ir grūti vai pat neiespējami novērtēt

93

Lai gan Ieteikums nav juridiski saistošs, tā bija pozitīva iniciatīva bērnu nabadzības problēmas visaptverošai risināšanai, izmantojot integrētu pieeju (14. un 15. punkts). Komisija sniedza dalībvalstīm konkrētu palīdzību tā īstenošanā, tomēr Ieteikumam nebija pievienots ES ceļvedis, kurā dalībvalstīm būtu noteikts pamanāms un saprotams īstenošanas plāns (18. un 19. punkts). Platformā EPIC tiek saglabāts maz informācijas par dalībvalstu labākajām praksēm bērnu nabadzības novēršanā (22. punkts).

94

Ieteikuma īstenošanas progresu nevar novērtēt, jo nav noteikti izmērāmi mērķi un starpposma mērķrādītāji (28. punkts). Pēc Komisijas pieprasījuma veiktais ESPN 2017. gada pētījums apstiprina, ka ir grūti vai pat neiespējami novērtēt, cik lielā mērā uzlabojumus dalībvalstu politikā var saistīt ar Ieteikumu, taču tajā ir norādīts uz nelielām izmaiņām daudzās valstīs (33. punkts).

Eiropas sociālo tiesību pīlārs: progresīva un visaptveroša sociālā iniciatīva, uz bērniem attiecinot vispārīgus principus

95

ESTP palielināja informētību par sociālo politiku Eiropas Savienībā, tostarp par bērnu nabadzību. Tomēr 11. princips ir vispārīgs un jau ir sīkāk izklāstīts Ieteikumā, minot konkrētus pasākumus (40.–42. punkts).

96

2021. gada sākumā tiks prezentēts rīcības plāns pilnīgai ESTP īstenošanai. Lai gan paredzētais rīcības plāns ir atzinīgi vērtējams solis, tā ieviešanai ir izšķiroša nozīme, lai sniegtu pārskatu par šo principu īstenošanā panākto progresu (44. punkts).

97

ESTP īstenošana ir iekļauta vienā no pieciem politikas mērķiem, kas noteikti ierosinātajā KNR 2021.–2027. gada periodam. Šim nesen ierosinātajam uzsvaram uz ESTP attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu ir potenciāls koncentrēt pasākumus un finansējumu uz bērnu nabadzības novēršanu (45.–47. punkts).

1. ieteikums. ESTP rīcības plānā jāiekļauj bērnu nabadzības jautājums

Komisijai savā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā jāiekļauj darbības un mērķi, kas paredzēti bērnu nabadzības novēršanai.

Īstenošanas termiņš: 2021.–2027. gada DFS sākums.

Eiropas pusgada KVAI bērnu nabadzības problēmai reti pievēršas nepārprotami

98

Eiropas pusgads ir izstrādāts, lai koordinētu valstu centienus sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Līdz šim paveiktais progress virzībā uz mērķi līdz 2020. gadam palīdzēt 20 miljoniem personu izkļūt no nabadzības norāda uz to, ka šis mērķis, visticamāk, netiks sasniegts (48.–50. punkts).

99

Svarīgs kritērijs, Komisijai apsverot KVAI projekta sagatavošanu bērnu nabadzības jomā, ir izvērtēt, vai ES bērnu nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs ir “augsts” vai “ļoti augsts”. Šim nolūkam izmantotā iekšējā robežvērtība ir augstāka par vidējo ES bērnu nabadzības līmeni attiecīgajā periodā (54. punkts).

100

Laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam dalībvalstīm KVAI tika sniegti jomās, kas skar ģimenes un bērnu politiku, taču tikai viena dalībvalsts saņēma KVAI, kas konkrēti attiecās uz bērnu nabadzību (56. punkts). Šajā kontekstā Komisijas dienesti paskaidroja, ka KVAI definēšanas un ierosināšanas process ir atkarīgs ne tikai no bērnu nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītāja, bet ietver arī citu faktoru izvērtēšanu (57. punkts). Tomēr nav skaidri definēta konkrēta metodoloģija, kurā izklāstīts, kad, apsverot KVAI ierosināšanu, bērnu nabadzībai jāpiešķir prioritāte (58. punkts).

2. ieteikums. Analizēt un novērtēt bērnu nabadzību, pamatojoties uz skaidriem iekšējiem norādījumiem

Komisijai Eiropas pusgada procesā veiktās analīzes ietvaros jābūt skaidriem iekšējiem norādījumiem, kā apzināt situācijas, kurās varētu formulēt KVAI, kas būtu tieši saistīts ar bērnu nabadzību.

Īstenošanas termiņš: sākot ar 2021. gada Eiropas pusgada procesu.

Nevar novērtēt 2014.–2020. gada ES finansējuma efektivitāti bērnu nabadzības novēršanā

101

Komisija var ietekmēt to ES līdzekļu piešķiršanu, kurus izmanto bērnu nabadzības novēršanai, izstrādājot KNR priekšlikumu un apstiprinot PN un DP dalībvalstu līmenī (59. punkts).

102

KNR ir noteiktas nozares un intervences jomas, kurās ES atbalsts no tās fondiem var sniegt vislielāko pievienoto vērtību. Tomēr tās ieguldījumi nav tieši vērsti uz bērnu nabadzību (61.–63. punkts).

103

Mēs atzīmējam, ka visas pārbaudītās DP ietver pasākumus, kas varētu netieši veicināt bērnu nabadzības apkarošanu. Tomēr bērnu nabadzības jomā nav noteikta konkrēta investīciju prioritāte vai attiecīgs rādītājs, tādēļ ne Komisijai, ne dalībvalstīm nav informācijas par to, cik daudz ESI fondu līdzekļu ir izmantoti, lai tieši novērstu bērnu nabadzību, un par šajā jomā sasniegtajiem rezultātiem (71.–74. punkts).

3. ieteikums. Novirzīt un uzraudzīt ieguldījumus bērnu nabadzības novēršanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā

Komisijai jānodrošina, ka 2021.–2027. gada PN un programmās pienācīgi tiek ņemta vērā bērnu nabadzība. Konkrēti, Komisijai jānodrošina, ka gadījumos, kad finansējums ir atvēlēts tieši bērnu nabadzības novēršanai, tas tiek skaidri atspoguļots PN un programmu intervences loģikā.

Komisijai jāizveido uzraudzības sistēma, kas ļautu apzināt tiešos rezultātus un rezultātus, kas gūti no 2021.–2027. gada ESI ieguldījumiem nabadzības novēršanai visās vecuma grupās.

Īstenošanas termiņš: 2021.–2027. gada DFS sākums.

Rādītāji bērnu nabadzības stāvokli atspoguļo atšķirīgi

104

Pamatrādītājs, ko izmanto stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības apkarošanas mērķa sasniegšanas uzraudzībā, ir AROPE — rādītājs, ar ko mēra nabadzības līmeni Eiropas Savienībā. Tas ir daudzdimensionāls rādītājs, ko veido trīs apakšrādītāji (76. un 77. punkts).

105

Komisija 2013. gadā paziņoja par sagatavošanās darba uzsākšanu saistībā ar bērnu materiālās nenodrošinātības rādītāju, ko tā visbeidzot pieņēma 2018. gadā. Bērnu materiālās nenodrošinātības rādītājs ir vairāk vērsts uz bērnu stāvokli. Tādēļ tas sniedz atšķirīgu un konkrētāku priekšstatu par faktisko bērnu nabadzības līmeni. Tomēr tas būs pieejams no 2021. gada reizi trijos gados (78.–81. punkts).

106

AROPE galvenā priekšrocība ir iespēja salīdzināt dalībvalstis laika gaitā. Tomēr visās apmeklētajās dalībvalstīs valsts iestādes izmanto vairākus savus rādītājus, kurus tās uzskata par būtiskiem situācijai savā valstī. Tā rezultātā visā ES ir pieejami dažādi valstu rādītāji un informācija par bērnu nabadzību, un nesaskaņotu valstu datu avotu izmantošana apgrūtina ieinteresēto personu iespējas novērtēt situāciju (82.–84. punkts).

Informācijai par politikas iniciatīvas “Eiropas Garantija bērniem” īstenošanu jābūt pietiekamai

107

Eiropas Parlaments 2019. gada aprīlī grozīja ierosināto ESF+ regulu 2021.–2027. gada plānošanas periodam un ierosināja ieviest Eiropas Garantijas bērniem shēmu, lai risinātu bērnu nabadzības problēmu (85. punkts).

108

Komisija 2018. gadā sāka sagatavošanas darbību Eiropas Garantijai bērniem. I posma — priekšizpētes — mērķis bija novērtēt šādas iniciatīvas īstenojamību, īstenošanas iespējas un pievienoto vērtību. Priekšizpēte tiek veikta trīs atsevišķos posmos. Darbības grafiks apgrūtinās pilnīgas un savlaicīgas informācijas pieejamību lēmumu pieņemšanas procesā (85.–86. punkts).

4. ieteikums. Nodrošināt, ka tiek pabeigti vajadzīgie pasākumi un savākta pietiekama informācija, lai sagatavotu gaidāmo politikas iniciatīvu “Eiropas Garantija bērniem”

Komisijai jānodrošina, ka Eiropas Garantijas bērniem izstrādei tiek apkopota un analizēta pietiekama un ticama informācija par pasākumiem un finansējumu, kas nepieciešams, lai pozitīvi ietekmētu bērnu nabadzības līmeni Eiropas Savienībā.

Īstenošanas termiņš: 2021.–2027. gada DFS sākums.

Šo ziņojumu 2020. gada 15. jūlija sēdē Luksemburgā pieņēma II apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Iliana Ivanova.

Pielikumi

I pielikums. Stratēģijas “Eiropa 2020” valstu nabadzības apkarošanas mērķi

ES/dalībvalsts	Nabadzība un sociālā atstumtība
ES-28	Vismaz 20 miljoniem personu palīdzēt izkļūt no nabadzības vai atstumtības riska (salīdzinājumā ar 2008. gadu)*
Beļģija	— 380 000 personas
Bulgārija	Par 260 000 samazināt to personu skaitu, kuras dzīvo monetārajā nabadzībā
Čehijas Republika	— 100 000 personas
Dānija	Par 22 000 samazināt to personu skaitu, kuras dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu nodarbinātības intensitāti
Vācija	Par 20 % samazināt ilgstošo bezdarbnieku skaitu (personas, kuras bez darba ir vairāk nekā gadu) salīdzinājumā ar 2008. gadu (kas atbilst samazinājumam par 320 000 ilgstošo bezdarbnieku).
Igaunija	Līdz 15 % samazināt to personu skaitu, kuras pakļautas nabadzības riskam pēc sociālajiem pārvedumiem (salīdzinājumā ar 17,5 % 2010. gadā)
Īrija	Vismaz par 200 000 samazināt kombinētā nabadzībā esošu (pastāvīgā nabadzībā, nabadzības riskam pakļautu vai materiāli nenodrošinātu) iedzīvotāju skaitu
Grieķija	— 450 000 personas
Spānija	— no 1 400 000 līdz 1 500 000 personām
Francija	— 1 900 000 personas (salīdzinājumā ar 2007. gadu)
Horvātija	Līdz 1 220 000 samazināt to iedzīvotāju skaitu, kuri ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam
Itālija	— 2 200 000 personas
Kipra	— 27 000 personas vai samazināt šo rādītāju līdz 19,3 % no iedzīvotāju skaita (salīdzinājumā ar 23,3 % 2008. gadā)
Latvija	Par 121 000 samazināt to personu skaitu, kuras ir pakļautas nabadzības riskam pēc sociālajiem pārvedumiem un/vai kuras dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu nodarbinātības intensitāti
Lietuva	— 170 000 personas un līdz 814 000 personām 2020. gadā
Luksemburga	— 6000 personas
Ungārija	— 450 000 personas
Malta	— 6560 personas
Nīderlande	Par 100 000 samazināt to personu skaitu (vecumā no 0 līdz 64 gadiem), kuras dzīvo bezdarbnieku mājsaimniecībās
Austrija	— 235 000 personas
Polija	— 1 500 000 personas
Portugāle	— 200 000 personas
Rumānija	— 580 000 personas
Slovēnija	— 40 000 personas
Slovākija	Līdz 17,2 % samazināt to personu skaitu, kuras dzīvo nabadzībā vai sociālā atstumtībā (salīdzinājumā ar 20,6 % 2008. gadā)
Somija	Līdz 770 000 samazināt to personu skaitu, kuras dzīvo nabadzībā vai sociālā atstumtībā
Zviedrija	Krietni zem 14 % samazināt to sieviešu un vīriešu īpatsvaru (vecumā no 20 līdz 64 gadiem), kuri nav ekonomiski aktīvi (izņemot pilna laika studentus), ir ilgstoši bezdarbnieki vai ir ilgstošā slimības atvaļinājumā
Apvienotā Karaliste	Valsts reformu programmā nav mērķu, taču skaitliskie mērķi ir noteikti 2010. gada Bērnu nabadzības novēršanas aktā un Bērnu nabadzības novēršanas stratēģijā 2011–2014. gadam
Informācijas avots un piezīmes	ES mērķis, kas izklāstīts Komisijas paziņojumā “Stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums”, COM(2014) 130 final, Brisele, 2014. g. (14. lpp.). Nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs, kura abreviatūra ir AROPE, attiecas uz situācijām, kurās personas ir pakļautas monetārās nabadzības vai smagas materiālās nenodrošinātības riskam vai dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu nodarbinātības intensitāti. Kopējais to personu skaits, kuras ir pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ir mazāks nekā katrā no trim nabadzības vai sociālās atstumtības veidiem iekļauto personu skaita summa, jo dažas personas vienlaikus atrodas vairāk nekā vienā no šīm situācijām. *2008. gads tiek uzskatīts par atsauces gadu, jo liela daļa sociālo rādītāju, ar kuriem mēra trīs nabadzības dimensijas, ir pieejami tikai no 2008. gada. Uzraudzība attiecas uz ES-27, jo Horvātija pievienojās ES 2013. gadā un dati ir pieejami tikai no 2010. gada. Jaunākajās valstu reformu programmās noteiktie valstu mērķi. Valstu mērķu definīcijas ir salīdzināmas ar ES mērķi, izņemot Bulgāriju, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Latviju, Nīderlandi un Zviedriju (sk. piezīmes par konkrētām valstīm). Mērķrādītāju aprēķins Igaunijā, Francijā, Horvātijā, Slovākijā, Somijā un Zviedrijā atšķiras no ES mērķrādītāja aprēķina (sk. piezīmes par konkrētām valstīm).

II pielikums. Smagas materiālās nenodrošinātības un bērnu materiālās nenodrošinātības rādītāju saraksta pozīciju salīdzinājums

Smaga materiāla nenodrošinātība	Bērnu materiālā nenodrošinātība
Samaksāt mājokļa īri vai komunālo pakalpojumu rēķinus	Bērns: dažas jaunas drēbes
Uzturēt mājokli pietiekami siltu	Bērns: divi apavu pāri
Segt neparedzētus izdevumus	Bērns: svaigi augļi un dārzeņi katru dienu
Ēst gaļu, zivis vai citu olbaltumvielu ekvivalentu katru otro dienu	Bērns: gaļa, vistas gaļa, zivis katru dienu
Vienu atvaļinājuma nedēļu pavadīt ārpus mājām	Bērns: piemērotas grāmatas
Mašīna	Bērns: aprīkojums brīvā laika pavadīšanai ārā
Veļas mazgājamā mašīna	Bērns: rotaļlietas, ko izmanto telpās
Krāsu televizors	Bērns: brīvā laika aktivitātes
Tālrunis	Bērns: svinības
	Bērns: uzaicināt ciemos draugus
	Bērns: skolas ekskursijas
	Bērns: brīvdienas
	Mājsaimniecība: aizstāt nolietotas mēbeles
	Mājsaimniecība: parādi
	Mājsaimniecība: internets
	Mājsaimniecība: pietiekami silts mājoklis
	Mājsaimniecība: automobilis

III pielikums. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju (vecumā no 0 līdz 17 gadiem) īpatsvars procentos (AROPE) Eiropas savienībā (2008.–2018. g.)

Nr.	Vieta/gads	2008	2009	2010	2011	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018
1	Eiropas Savienība	26,5	26,5	27,6	27,3	28,1	27,9	27,8	27,1	26,4	24,9	24,3
2	Eurozona	23,6	24,1	25,2	25,3	25,5	25,0	25,7	25,4	25,3	24,3	23,5
3	Beļģija	21,3	20,5	23,2	23,3	22,8	21,9	23,2	23,3	21,6	22,0	23,2
4	Bulgārija	44,2	47,3	49,8	51,8	52,3	51,5	45,2	43,7	45,6	41,6	33,7
5	Čehijas Republika	18,6	17,2	18,9	20,0	18,8	16,4	19,5	18,5	17,4	14,2	13,2
6	Dānija	12,7	14,0	15,1	15,7	14,9	15,4	14,5	15,7	13,9	14,5	15,2
7	Vācija	20,1	20,4	21,7	19,9	18,4	19,4	19,6	18,5	19,3	18,0	17,3
8	Igaunija	19,4	24,5	24,0	24,8	22,4	22,3	23,8	22,5	21,2	18,8	17,9
9	Īrija	26,6	31,4	34,1	34,1	33,2	34,4	30,4	29,0	27,3	25,2	23,9
10	Grieķija	28,7	30,0	28,7	30,4	35,4	38,1	36,7	37,8	37,5	36,2	33,3
11	Spānija	30,1	32,0	33,3	32,2	32,4	32,6	35,8	34,4	32,9	31,3	29,5
12	Francija	21,2	21,2	22,9	23,0	23,2	20,8	21,6	21,2	22,6	22,1	22,9
13	Horvātija	Neattiecas	Neattiecas	29,4	31,1	34,8	29,3	29,0	28,2	26,6	25,8	23,7
14	Itālija	28,4	28,7	29,5	31,5	34,1	32,0	32,1	33,5	33,2	32,1	30,6
15	Kipra	21,5	20,2	21,8	23,4	27,5	27,7	24,7	28,9	29,6	25,5	25,5
16	Latvija	32,4	38,4	42,2	44,1	40,0	38,4	35,3	31,3	24,7	23,9	22,5
17	Lietuva	29,1	30,8	35,8	34,6	31,9	35,4	28,9	32,7	32,4	31,6	28,0
18	Luksemburga	20,9	23,7	22,3	21,7	24,6	26,0	26,4	23,0	22,7	23,6	23,5
19	Ungārija	33,4	37,2	38,7	40,4	41,9	43,9	41,8	36,1	33,6	31,6	23,8
20	Malta	25,0	26,5	26,7	27,8	31,0	33,0	31,8	28,4	24,0	23,0	22,8
21	Nīderlande	15,5	17,5	16,9	18,0	16,9	17,0	17,1	16,8	17,6	16,6	15,2
22	Austrija	22,9	20,8	22,4	22,1	20,9	22,9	23,3	22,3	20,0	23,0	21,6
23	Polija	32,9	31,0	30,8	29,8	29,3	29,8	28,2	26,6	24,2	17,9	17,2
24	Portugāle	29,5	28,7	28,7	28,6	27,8	31,7	31,4	29,6	27,0	24,2	21,9
25	Rumānija	50,9	50,6	48,1	49,2	52,5	51,4	50,7	46,8	49,2	41,7	38,1
26	Slovēnija	15,3	15,1	15,2	17,3	16,4	17,5	17,7	16,6	14,9	15,1	13,1
27	Slovākija	24,3	23,7	25,3	26,0	26,6	25,5	23,6	24,9	24,4	22,5	23,8
28	Somija	15,1	14,0	14,2	16,1	14,9	13,0	15,6	14,9	14,7	15,1	16,0
29	Zviedrija	17,3	18,8	19,2	20,3	19,4	20,2	20,5	19,8	19,9	19,4	20,6
30	Apvienotā Karaliste	29,6	27,4	29,7	26,9	31,2	32,6	31,2	30,3	27,2	27,4	29,9

 

Piezīme. Neattiecas: dati nav pieejami.

Avots: Eurostat dati, kas izgūti 20.12.2019.

Akronīmi un saīsinājumi

AROP: nabadzības riska rādītājs

AROPE: nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs

DP: darbības programma

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi

ESPN: Eiropas sociālās politikas tīkls

ESS: Eiropas Statistikas sistēma

ESTP: Eiropas sociālo tiesību pīlārs

KNR: Kopīgo noteikumu regula

KVAI: konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

PN: partnerības nolīgums

SPC: Sociālās aizsardzības komiteja

TM: tematiskais mērķis

VRP: valsts reformu programmas

Glosārijs

Bērnu nabadzība: norāda to bērnu (vecumā no 0 līdz 17 gadiem) īpatsvaru procentos Eiropas Savienībā (ES), kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība (AROPE). Bērni ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībās, kurās pastāv vismaz viens no šādiem trim apstākļiem: ienākumu nepietiekamības risks (ienākumu nabadzība), smaga materiālā nenodrošinātība vai ļoti zema nodarbinātības intensitāte.

Darbības programma (DP): DP ir izklāstītas dalībvalsts prioritātes un konkrēti mērķi un aprakstīts, kā noteiktā periodā (parasti — septiņos gados) tiks izmantoti līdzekļi (ES un valsts publiskais un privātais līdzfinansējums), lai finansētu projektus. DP finansējumu var piešķirt no ERAF, KF un/vai ESF.

Eiropas pusgads: ES ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanas cikls. Tas ietilpst Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības satvarā. Šis cikls ir vērsts uz 6 mēnešu periodu katra gada sākumā, tādēļ to sauc par pusgadu. Eiropas pusgada laikā dalībvalstis pieskaņo savu budžeta un ekonomikas politiku tiem mērķiem un noteikumiem, par ko panākta vienošanās ES līmenī.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ESTP): sociālo tiesību pīlārs tiecas nodrošināt jaunas un efektīvākas tiesības pilsoņiem, un to veido 20 pamatprincipi. Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija to proklamēja 2017. gada 17. novembrī Gēteborgas sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi. Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteikto principu un tiesību īstenošana ir Eiropas Savienības iestāžu, dalībvalstu, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu kopīga atbildība.

Eiropas Statistikas sistēma (ESS): partnerība starp Kopienas statistikas iestādi — Komisiju (Eurostat) —, valstu statistikas iestādēm (VSI) un citām valsts iestādēm, kas katrā dalībvalstī ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. Šajā partnerībā ietilpst arī EEZ un EBTA valstis. Dalībvalstis vāc un apkopo statistiku valsts un ES vajadzībām. ESS darbojas kā tīkls, kurā, sadarbojoties ar valstu statistikas iestādēm, Eurostat uzdevums ir vadīt statistikas saskaņošanu.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi): Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Tos kopīgi pārvalda Eiropas Komisija un ES dalībvalstis.

Ex ante nosacījumi: nosacījumi, kuri balstās uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, kas noteikti Kopīgo noteikumu regulā, un kurus uzskata par obligātiem priekšnosacījumiem ES finansējuma efektīvai un lietderīgai izmantošanai visu ESI fondu finansēšanai. Sagatavojot ERAF, KF un ESF darbības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, dalībvalstīm bija jānovērtē, vai šie nosacījumi bija izpildīti. Ja tie nebija izpildīti, vajadzēja sagatavot rīcības plānus, lai nodrošinātu nosacījumu izpildi līdz 2016. gada 31. decembrim.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (KVAI): Eiropas Komisijas sagatavoti dokumenti katrai valstij, kuros analizēta šīs valsts ekonomikas situācija un sniegti ieteikumi par pasākumiem, kas valstij būtu jāpieņem 12–18 mēnešu laikposmā.

Nabadzības riska rādītājs (AROP) ir AROPE apakškomponents: nabadzības riska rādītājs ir to personu īpatsvars, kuru ekvivalentie rīcībā esošie ienākumi (pēc sociālajiem pārvedumiem) ir zemāki par nabadzības riska slieksni, kas noteikts 60 % apmērā no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas valstī pēc sociālajiem pārvedumiem.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs (AROPE): nabadzības vai sociālās atstumtības riska rādītājs atbilst to personu kopskaitam, kuras ir pakļautas nabadzības riskam (AROP), atrodas smagā materiālā nenodrošinātībā vai dzīvo mājsaimniecībās ar ļoti zemu nodarbinātības intensitāti. Personas uzskaita tikai vienu reizi arī tad, ja tās atbilst vairākiem apakšrādītājiem. AROPE rādītājs, kas norāda uz to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, ir stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības apkarošanas mērķa sasniegšanas uzraudzības pamatrādītājs.

Partnerības nolīgumi (PN): nolīgumi, kas parakstīti starp Eiropas Komisiju un katru dalībvalsti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Tajos ir izklāstīti valsts iestāžu plāni par to, kā izmantot finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, un norādīti katras valsts stratēģiskie mērķi un investīciju prioritātes, tos sasaistot ar stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei vispārējo mērķi. Cita starpā tajos ietverts arī novērtējuma kopsavilkums par piemērojamo ex ante nosacījumu izpildi un, ja šie nosacījumi nav izpildīti, kopsavilkums par veicamajām darbībām, atbildīgajām iestādēm un termiņiem attiecīgo darbību īstenošanai, kā arī apraksts par metodēm un mehānismiem, kas jāizmanto, lai nodrošinātu konsekvenci darbības rezultātu satvaru darbībā. PN sagatavo dalībvalsts, apspriežoties ar Komisiju, un tos pieņem Komisija.

Sociālās aizsardzības komiteja (SPC): politikas komiteja padomdevējas statusā ministriem Nodarbinātības un sociālo lietu padomē (EPSCO).

Stratēģija “Eiropa 2020”: ES izaugsmes stratēģija turpmākajiem desmit gadiem ar mērķi palīdzēt atlabt no krīzes; tā ir iedalīta piecos pamatmērķos, kas attiecas uz nodarbinātību, pētniecību un izstrādi, klimatu/enerģētiku, izglītību, sociālo iekļautību un nabadzības mazināšanu.

Tematiskais mērķis (TM): partnerības nolīgumu strukturējošs elements. Tas ir iepriekš noteikts tiesību aktos un ir kāds no mērķiem, kuri būtu atbalstāmi no ESI fondiem. Tematiskie mērķi veido saikni ar ES līmeņa stratēģiskajiem mērķiem.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Iliana Ivanova vadītā II apakšpalāta, kas revidē izdevumu jomas, kuras saistītas ar ieguldījumiem kohēzijā, izaugsmē un iekļautībā. Revīziju vadīja ERP loceklis Tony Murphy, un viņam palīdzēja locekļa biroja vadītājs Wolfgang Stolz, locekļa biroja atašejs Brian Murphy, atbildīgais vadītājs Pietro Puricella, darbuzdevuma vadītājs Michele Zagordo, revidenti Marija Grguric, Cristina-Ioana Jianu, Agota Krenusz, Annekatrin Langer un Bernard Witkos, locekļa biroja asistents Peter Borsos, locekļa biroja sekretārs Niamh Mahon, locekļa biroja praktikante Eve Ryan; lingvistisko atbalstu sniedza Hannah Critoph un Zuzanna Filipski.

Covid-19 pandēmijas un stingro pašizolācijas noteikumu dēļ nav iespējams pievienot revidentu grupas fotoattēlu.

Beigu piezīmes

¹ Eurostat, datu kopa “Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas”.

² Sociālo ieguldījumu pakete, Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojums “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā”, COM(2013) 83 final, 13. lpp.

³ UNICEF, “A brief review of the social and economic returns to investing in children”, 2012. gada jūnijs; pieejams šādā adresē: https://www.unicef.org/socialpolicy/files/Investing_in_Children.pdf.

⁴ UNICEF, “Right in Principle and in Practice: A Review of the Social and Economic Returns to Investing in Children, Social and Economic Working Paper”, 2012. g., 33. lpp. Pieejams šādā adresē: https://www.unicef.org/socialpolicy/files/Investing_in_Children.pdf.

⁵ Komisijas 2013. gada 20. februāra paziņojums “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā”, COM(2013) 83 final.

⁶ Paziņojums komisāram László Andor, EMPL ĢD, “Common Proposals for Implementing the Recommendation on Child Poverty and Well-being through a partnership approach”, 1.2.2013.

⁷ Saskaņā ar Eurostat datiem IKP 2018. gadā bija 2 120 miljardi zlotu.

⁸ Komisijas ieteikuma 112/2013/ES “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” pielikums.

⁹ Hugh Frazer un Eric Marlier, “Progress across Europe in the implementation of the 2013 EU Recommendation on “Investing in children: Breaking the cycle of disadvantage’, A study of national policies”, 2017. g.

¹⁰ Turpat, 33.–35. lpp.

¹¹ https://www.socialsummit17.se/.

¹² Eiropadomes 2017. gada 14. decembra sanāksme, secinājumi.

¹³ Sk. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātes Urzulas fon der Leienas pamatnostādnes “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai” — nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes 2019.–2024. gadam.

¹⁴ “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai”, COM(2020) 14 final, 14.1.2020.

¹⁵ COM(2018) 375 final, 2018/0196 (COD), 4. pants.

¹⁶ 2018/0206 (COD), 22. preambula.

¹⁷ Sk. Eurostat datus, kas izgūti 7.1.2020.

¹⁸ Trīs augstākie rādītāji ir Rumānijā (38,1 %), Bulgārijā (33,7 %) un Grieķijā (33,3 %).
Tika apmeklētas trīs dalībvalstis — Itālija, Vācija un Polija —, bet tās nebija valstis ar augstākajiem rādītājiem.

¹⁹ Izņemot Grieķiju, jo līdz 2019. gadam uz to neattiecās Eiropas pusgada process.

²⁰ COM(2016) 328 final.

²¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013.

²² Regula (ES) Nr. 1303/2013, 9. pants.

²³ Regula (ES) 1304/2013, 3. pants; Regula (ES) 1301/2013, 5. pants.

²⁴ IT: Valsts darbības programma “Iekļautība” — CCI 2014IT05SFOP001; RO DP “Cilvēkkapitāls” — CCI 2014RO05M9OP001; PL: DP “Zināšanas, izglītība, izaugsme” — CCI 2014PL05M9OP001; Reģionālā DP Varmijas-Mazūrijas vojevodistei 2014PL16M2OP014; DE: Saksijas brīvvalsts DP par ESF — CCI 2014DE05SFOP012.

²⁵ Regula (ES) 2019/1700.

²⁶ Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (COM(2018)0382 – C8–0232/2018 – 2018/0206(COD)).

²⁷ Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (COM(2018)0382 – C8–0232/2018 – 2018/0206(COD)), 39. grozījums, 22.b apsvērums (jauns).

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	10.4.2019.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	4.6.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	15.7.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	12.8.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-5091-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/894	QJ-AB-20-017-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-5072-6	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/108404	QJ-AB-20-017-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.