ES aģentūru nākotne – iespējama lielāka elastība un sadarbība

Kopsavilkums

ES decentralizētās aģentūras un citas struktūras (“ES aģentūras”) ir struktūras, kuras tiek pārvaldītas saskaņā ar Eiropas publiskajām tiesībām un kurām ir juridiskas personas statuss, un ar to decentralizētās aģentūras atšķiras no ES iestādēm. Patlaban 37 ES aģentūras atrodas 23 dalībvalstīs un risina plašu jautājumu loku, kas skar ES iedzīvotāju intereses. Lielākā daļa aģentūru tika izveidotas laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam. Cita starpā tās ir aģentūras šādās jomās: aviācijas drošība, pārtikas nekaitīgums, arodmācības, vienlīdzīgas iespējas, finanšu un banku nozares stabilitāte, vide, dzīvnieku aizsardzība, migrācija un robežkontrole. 2018. gadā aģentūru kopējais gada budžets bija 4,0 miljardi EUR (atbilst 2,8 % no ES vispārējā budžeta), un visās aģentūrās kopā bija nodarbināti 8957 darbinieki (13,4 % no kopējā darbinieku skaita, kas nodarbināti ES iestādēs un aģentūrās).

ERP līdz šim galvenokārt pievērsusies atsevišķu aģentūru sniegumam, un šis ir ERP pirmais vispārējais izvērtējums par ES ieviestajiem nosacījumiem, ar kuriem nodrošina, ka aģentūras efektīvi īsteno savu politiku visu iedzīvotāju interesēs. ES aģentūrām raksturīgas dažādas pārvaldības struktūras, pilnvaras un uzdevumi, un dažādas aģentūras izveidotas dažādu problēmu risināšanai. Tas apgrūtina aģentūru vispārējo darbības rezultātu izvērtēšanu. Taču to kopējais mērķis ir īstenot ES politiku un sadarbību Eiropā ES pilsoņu interesēs.

Mēs veicām šo revīziju, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un pašu ES aģentūru pausto interesi. Šā ziņojuma nolūks ir rosināt diskusiju par to, kā turpmāk ES būtu jāīsteno aģentūru darbības rezultātu pārvaldība. Ziņojuma pamatā ir informācija, ko esam ieguvuši, veicot aģentūru ikgadējo finanšu revīziju, kā arī iepriekšējās atsevišķu aģentūru lietderības revīzijas. Iegūto informāciju papildinājām ar ES iestāžu un visu aģentūru būtiskāko dokumentu plašu pārbaudi, intervijām ar Komisijas un aģentūru galvenajiem darbiniekiem, aģentūru ieinteresēto personu plaša mēroga apsekojumu, konsultācijām ar divām ekspertu un ieinteresēto personu grupām, analīzi par aģentūru darba atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos (lielo datu analīzi) un ES aģentūru snieguma satvara salīdzinājumu ar Amerikas Savienoto Valstu un Austrālijas aģentūrām.

Mūsu revīzijas galvenais jautājums ir šāds: vai Komisija un aģentūras ir ieviesušas atbilstīgus nosacījumus, lai nodrošinātu ES aģentūru darbības rezultātu sasniegšanu? Mēs noteicām divus būtiskus kritērijus attiecībā uz visām aģentūrām. Pirmais kritērijs ir elastība, lai aģentūras varētu īstenot attiecīgo ES politiku un sadarbību Eiropā, it īpaši, ja politikas tvērums ir plašs un mainīgs sarežģītajā globālajā situācijā. Elastības nodrošināšana bija viens no mērķiem Komisijas, Padomes un Parlamenta 2012. gadā parakstītajā Vienotajā pieejā, paredzot visu aģentūru regulāru izvērtēšanu. Tomēr praksē šis mērķis ir sasniegts tikai daļēji, un mēs konstatējām elastības trūkumu gan aģentūru izveidē un darbībā, gan arī iespējamā likvidācijā.

Otrais snieguma kritērijs, ko pārbaudījām, bija tas, cik lielā mērā aģentūras bija zinātības un tīklošanas centri ES politikas īstenošanai. Lai to nodrošinātu, nepieciešama labi organizēta pārvaldība un sadarbība. Mēs konstatējām gadījumus, kad pārvaldības kārtība bija pārmērīgi sarežģīta vai vāja, un secinājām, ka informācija par darbības rezultātiem bija vērsta uz tiešajiem rezultātiem un darbībām, nevis uz to devumu politikas īstenošanā. Mūsu veiktā revīzija parādīja, ka sadarbības trūkums ar dalībvalstīm, attiecīgo nozari, Komisiju vai citām aģentūrām un/vai to atbalsta trūkums dažām aģentūrām liedz pilnvērtīgi veikt savas funkcijas.

Komisijai un aģentūrām sniedzam šādus ieteikumus:

1. nodrošināt piemērotību, saskaņotību un elastību aģentūru izveidē;
2. elastīgāk piešķirt resursus;
3. uzlabot pārvaldību, pārskatatbildību un darbības rezultātu paziņošanu; kā arī
4. stiprināt aģentūru kā zinātības un tīklošanas centru lomu.

Ievads

ES aģentūru daudzveidība

ES decentralizētās aģentūras un citas struktūras (“ES aģentūras”) ir struktūras, kuras tiek pārvaldītas saskaņā ar Eiropas publiskajām tiesībām un kurām ir juridiskas personas statuss, un ar to decentralizētās aģentūras atšķiras no ES iestādēm. Aģentūras tiek izveidotas ar sekundāriem tiesību aktiem. Ir dažādu juridisko formu aģentūras – sešas Komisijas izpildaģentūras un 37 ES decentralizētās aģentūras. Komisijas izpildaģentūras darbojas kā paplašinātas Komisijas struktūrvienības, lai īstenotu konkrētus uzdevumus Komisijas vārdā. Šajā ziņojumā, ja vien nav norādīts citādi, ar vārdu “aģentūras” mēs apzīmējam ES decentralizētās aģentūras un citas struktūras.

Aģentūras, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, uz nenoteiktu laiku izveido likumdevējs (Padome un Parlaments). Katru aģentūru vada valde, kurā ir gan dalībvalstu, gan Komisijas pārstāvji. Valdes locekļi veicina ES politikas īstenošanu un atbalsta ES un dalībvalstu sadarbību, apvienojot tehnisko zinātību.

Avots: ES 2018. gada vispārējais budžets un aģentūru 2018. gada budžets; ERP apkopojums.

2018. gadā visu aģentūru (izņemot VNV) kopējais budžets bija 4,0 miljardi EUR (2,8 % no ES 2018. gada vispārējā budžeta; sk. 1. attēlu). Visu šajā ziņojumā minēto aģentūru pilnie nosaukumi sniegti I pielikumā. Ņemot vērā Vienotās noregulējuma valdes (VNV) īpašās pilnvaras izveidot noregulējuma fondu, ko finansē kredītiestādes, tās 2018. gada budžets bija 6,9 miljardi EUR (0,1 miljards EUR bija valdes administratīvais budžets un 6,8 miljardi EUR – fonda budžets). 2018. gadā aģentūras atradās 23 dalībvalstīs (sk. 2. attēlu) un nodarbināja 8957 darbiniekus¹ (13,4 % no visiem darbiniekiem, kas nodarbināti ES iestādēs un aģentūrās; sk. 3. attēlu) no visām dalībvalstīm.

Avots: ERP.

Avots: ERP.

Pirmās aģentūras (Cedefop un Eurofound²) tika izveidotas 1975. gadā. Pēc tam, kad 1987. gadā stājās spēkā Vienotais Eiropas akts, kura mērķis bija iekšējā tirgus izveides pabeigšana līdz 1992. gadam, deviņdesmitajos gados tika izveidotas vēl vairākas aģentūras, tomēr lielākā daļa aģentūru tika dibinātas jaunās tūkstošgades pirmajā desmitgadē (sk. 4. attēlu).

Piezīme: Attēlā dotie skaitļi norāda uz gadiem, kad stājās spēkā aģentūru izveides akti.

Avots: ERP gada ziņojums par ES aģentūrām 2018. finanšu gadā.

Aģentūras tika izveidotas, ja radās kādas īpašas vajadzības. Tā, ievērojams skaits aģentūru tika izveidotas vai jau esošajām uzticēti papildu pienākumi, reaģējot uz krīzi (piemēram, EBI, EAAPI, EVTI un VNV finanšu sektorā; EASO un Frontex migrācijas un robežkontroles jomā; EMSA un EFCA jūrlietu drošības un zivsaimniecības kontroles jomā). Lielākā daļa aģentūru tika izveidotas kā jaunas struktūras, lai pārņemtu pienākumus, kurus līdz to izveidei veica Komisija un/vai dalībvalstis. Komisija šādu nepieciešamību pamatoja ar to, ka attiecīgie uzdevumi bija lielā mērā tehniski vai ka bija jāpanāk efektivitāte, un specializēta struktūra attiecīgos uzdevumus varētu veikt efektīvāk vai elastīgāk, turklāt tā varētu labāk piesaistīt kompetentus un specializētus darbiniekus un uzkrāt zinātību. Dažas aģentūras (piemēram, Eiropols, EBI, EAAPI un EVTI) bija Eiropas līmeņa starptautisku struktūru pienākumu pārņēmējas.

Aģentūras var grupēt pēc dažādiem principiem, piemēram, atbilstīgi to galvenajiem uzdevumiem un pienākumiem:

1. pirmā aģentūru grupa atbalsta mērķus iekšējā tirgus, veselības un vides jomā un veic reģistrāciju, sertifikāciju un atļauju izsniegšanu ES līmenī (piemēram, CPVO, EASA, ECHA, ERA EUIPO, EFSA un EMA);
2. otrajai aģentūru grupai ar pilnvarām drošības un tiesiskuma jomā ir plašāki operatīvie pienākumi, un tās palīdz dalībvalstīm, koordinējot kopīgas darbības (piemēram, CEPOL, EASO, Eurojust, Eiropols un Frontex);
3. trešajai aģentūru grupai ir galvenokārt noteikumu izstrādes un uzraudzības pienākumi (piemēram, ACER, EBI, EAAPI un EVTI izstrādā tehniskos standartus enerģētikas un finanšu nozarēs un nodrošina vienotu uzraudzības praksi visā ES);
4. pēdējās grupas aģentūras nodarbojas galvenokārt ar pētniecību, datu vākšanu un analīzi, lai palīdzētu ES iestādēm un dalībvalstīm izstrādāt pierādījumos balstītu politiku (piemēram, Cedefop, EIGE un FRA).

Pārorientācija no atbilstības nodrošināšanas uz darbības rezultātiem

Katra aģentūra tiek izveidota ar atsevišķu un konkrētu izveides aktu. Ņemot vērā katras aģentūras specifiskās darbības, tām ir atšķirīgi pārvaldības modeļi, finansējuma avoti, novērtēšanas prasības u. c.

Parlaments, Padome un Komisija 2012. gadā parakstīja Kopīgo paziņojumu par decentralizētām aģentūrām, tā pielikumā izklāstot “Vienotās pieejas” koncepciju; tas bija solis uz priekšu, lai pārietu no pārvaldības, kas orientēta uz finansēm un atbilstību, uz pārvaldību, kas lielākā mērā orientēta uz darbības rezultātiem. Vienotajā pieejā bija uzsvērts, ka aģentūru direktoriem būtu jānosaka skaidrāka atbildība par darbības rezultātiem. Vienotajā pieejā cita starpā tika ierosināta divu līmeņu pārvaldības struktūra, ja tas varētu uzlabot efektivitāti (valde un izpildvalde), gada un daudzgadu darba programmu un gada darbības pārskatu sagatavošana, aģentūru un to direktoru darbības rādītāju noteikšana, budžeta līdzekļu sadales/pārvaldības pa darbības jomām sistēmu (ABB/ABM) ieviešana, periodiski ārējie novērtējumi u. c.

Lai varētu pilnveidot uz darbības rezultātiem vērstas pārvaldības un uzraudzības satvaru, Komisija ir pieņēmusi arī dažādus instrumentus, tostarp finanšu pamatregulu aģentūrām (regulu pieņēma 2013. gadā un atcēla un aizstāja 2019. gadā); pamatnostādnes, saskaņā ar kurām izstrādājami vienotie programmdokumenti (VP), kuros ietilpst aģentūras gada darba programma kopā ar mainīgu triju gadu darba programmu, kā arī konsolidētie gada darbības pārskati (KGDP) (2014. g., pārskatīšana 2020. g.), kuros atspoguļots Komisijas jaunākais satvars attiecībā uz decentralizēto aģentūru budžetu, plānošanu, ziņošanu, sniegumu un pārvaldību; un labāka regulējuma pamatnostādnes un labāka regulējuma rīkkopu (2017. g.).

Arī ES aģentūru tīkls (EUAN), ko aģentūras izveidoja, lai veicinātu savu pamanāmību un noteiktu iespējamās sinerģijas, sekmēja lielākā mērā uz darbības rezultātiem vērstas kultūras veidošanu. EUAN 2012. gadā izveidoja Darbības rezultātu uzlabošanas tīklu (PDN), kas aktīvi veicina prakses apmaiņu, sadarbību ar darbības rezultātiem saistītos jautājumos un, zināmā mērā, ja tas iespējams, dalīšanos ar pakalpojumiem. PDN ir izstrādājis instrumentus, piemēram, “Izvērtēšanas rokasgrāmatu aģentūrām” (2018. g.), “Pašnovērtējuma rīkkopu uz īstenošanas sniegumu/rezultātiem balstītai virzībai” (2018. g.) un galveno darbības rādītāju (GDR) datubāzi (vēl tiek veidota).

Iepriekš minētie darbības rezultātu novērtēšanas rīki un pasākumi ir veicinājuši aizvien pieaugošu saskaņošanas un pielāgošanas tendenci aģentūrās, kuru skaits palielinās, kaut arī šie rīki un pasākumi ir īstenoti atšķirīgā mērā. Vienlaikus rīki un pasākumi ir radījuši lielu informācijas apjomu katrai atsevišķai aģentūrai, kas katra koncentrējas uz savām darbībām un rezultātiem.

Revīzijas tvērums un pieeja

Mūsu revīzijas galvenais jautājums ir šāds: vai ir ieviesti atbilstīgi nosacījumi, lai nodrošinātu aģentūru darbības rezultātu sasniegšanu? Laikā, kad tiek koriģētas ES stratēģiskās prioritātes un ir ierobežoti resursi, kas atvēlēti ES politikas īstenošanai iedzīvotāju interesēs, šā ziņojuma nolūks ir rosināt diskusiju par to, kā ES turpmāk būtu jāīsteno aģentūru darbības rezultātu pārvaldība. Mēs galveno uzmanību pievērsām turpmāk minētajiem diviem kritērijiem.

1. Aģentūru izveidei, darbībai un iespējamajai likvidācijai (proti, aģentūru dzīves ciklam) jābūt elastīgai, lai palīdzētu īstenot ES politiku un veicinātu Eiropas sadarbību. Tas nozīmē, ka:
1. uzdevumu uzticēšanai aģentūrai jābūt labākajam risinājumam salīdzinājumā ar to, ka uzdevumus veic pati Komisija vai dalībvalstis (saskaņā ar subsidiaritātes principu);
2. esošo aģentūru piemērotība un saskaņotība regulāri jāizvērtē, lai panāktu iespējamo sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus;
3. aģentūrām nepieciešami atbilstīgi cilvēkresursi un finanšu resursi, lai īstenotu savas pilnvaras un paveiktu visus uzdevumus;
4. plānošanas procesam, kas regulē katras aģentūras darbu, jābūt pietiekami elastīgam, lai tās spētu reaģēt uz strauji mainīgiem apstākļiem.
2. Aģentūrām pilnībā jāizmanto savs zinātības un tīklošanas centru potenciāls, lai veicinātu zināšanu apmaiņu, tuvinātu dalībvalstis ar mērķi īstenot kopīgas intereses un kopīgus politikas mērķus, kur vien iespējams, un īstenotu tīkla funkciju ciešākai sadarbībai ar citiem Eiropas un starptautiskajiem partneriem. Cita starpā tas ietver:
1. mērķim piemērotas pārvaldības struktūras izmantošanu;
2. atbilstīga pārskatatbildības mehānisma ieviešanu, iesaistot ieinteresētās personas;
3. labu komunikāciju ar ieinteresētajām personām un ES iedzīvotājiem;
4. efektīvu sadarbību ar citām struktūrām – gan publiskām, gan privātām – valstu, ES un starptautiskā līmenī.

Mēs noteicām šo kritēriju kopumu, pamatojoties uz aģentūru konkrētajām regulām, Finanšu pamatregulu aģentūrām, Komisijas labāka regulējuma pamatnostādnēm un rīkkopu³, Kopīgo paziņojumu par vienoto pieeju un “Ceļvedi par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar vienoto pieeju, ko piemēro decentralizētām aģentūrām”, kā arī, pamatojoties uz citiem ES aģentūru tīkla sniegtajiem norādījumiem.

Revīzija notika no 2019. gada marta līdz tā paša gada septembrim. Revīzija aptver ES decentralizētās aģentūras un ģenerāldirektorātus (ĢD), kas ir to partneri Komisijā (sk. II pielikumu). Attiecīgos gadījumos mēs atsaucamies uz Komisijas izpildaģentūrām tikai salīdzināšanas nolūkā.

Revīzijas pierādījumus ieguvām šādos veidos:

• visu aģentūru būtiskāko dokumentu (pamatregulu, gada pārskatu, plānošanas dokumentu, izvērtēšanas un revīzijas ziņojumu, ietekmes novērtējumu, valdes sanāksmju protokolu u. c.) pārbaude;
• vairāk nekā 250 intervijas ar 21 aģentūras un 10 Komisijas ģenerāldirektorātu, kuri ir 32 aģentūru partneri, vadītājiem un galvenajiem darbiniekiem;
• aģentūru 2500 ieinteresēto personu, tostarp valdes locekļu, dalībvalstu amatpersonu, nozares un patērētāju organizāciju pārstāvju, NVO un akadēmisko aprindu, apsekojums (sk. III pielikumu). Ieinteresēto personu sarakstu iesniedza pašas aģentūras, taču mēs veicām galīgo atlasi, nodrošinot visu galveno ieinteresēto personu grupu pārstāvību. Mēs saņēmām 1000 atbildes;
• lielo datu analīze, izskatot Eiropas Mediju uzrauga (EMM) apkopotās atsauces uz aģentūrām plašsaziņas līdzekļos laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam (sk. IV pielikumu). Datu kopa ietvēra vairāk nekā 200 000 ziņu rakstus, kuros bija minētas aģentūras, no vairāk nekā 5000 dažādiem ziņu avotiem vairāk nekā 160 valstīs;
• divas apaļā galda diskusijas ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem un praktiķiem Komisijā, Padomē un Parlamentā. Diskusijas tika organizētas 2019. gada jūnijā un septembrī, nosūtot atklātu uzaicinājumu vairāk nekā 40 akadēmisko aprindu pārstāvjiem un praktiķiem, kuriem ir vadības pieredze vai kuri publicējuši rakstus par ES aģentūrām, un 15 no viņiem piedalījās diskusijās. Pirmajā diskusijā kā novērotājs piedalījās arī Budžeta ģenerāldirektorāts.

Apsvērumi

Aģentūru dzīves ciklam trūkst elastības

Komisija, ierosinot izveidot aģentūru, ne vienmēr rūpīgi apsver alternatīvas

Pirms jaunas aģentūras izveides Komisijai jāizvērtē, vai jauna aģentūra ir labākais risinājums salīdzinājumā ar citām alternatīvām, piemēram, pašai veikt uzdevumus, īstenot starpvaldību sadarbību, izmantot privāto struktūru ārpakalpojumus vai pielāgot esošās aģentūras pamatuzdevumu. Nosakot labāko risinājumu, jāņem vērā vajadzības.

Saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma politiku⁴ ietekmes novērtējums nepieciešams iniciatīvām, kurām paredzama būtiska ekonomiska, vides vai sociāla ietekme (sk. 1. izcēlumu). Pirms jaunas aģentūras izveides ierosināšanas Komisijai būtu jāpierāda šādas izvēles pievienotā vērtība, veicot ietekmes novērtējumu. Komisijas Regulējuma kontroles padome (RKP) izvērtē ietekmes novērtējumu projektu kvalitāti, un principā pirms iniciatīvas iesniegšanas pieņemšanai komisāru kolēģijā ir jāsaņem pozitīvs RKP atzinums.

Kopš 2004. gada visiem Komisijas priekšlikumiem par jaunas aģentūras vai citas struktūras izveidi, tostarp priekšlikumiem par jaunāko aģentūru EPPO (2017. g.) un Eiropas Darba iestādes (2018. g.) izveidi, ir pievienots ietekmes novērtējums. RKP sniedza pozitīvu atzinumu par EPPO, norādot, ka tā ir nepieciešama un ka tās mērķi un uzdevumi ir skaidri noteikti. Taču RKP pievienoja atrunu savam pozitīvajam atzinumam par Eiropas Darba iestādes ietekmes novērtējumu, jo novērtējumā nebija skaidri analizēts jautājums par jaunās iestādes saskaņotību ar citām EMPL ĢD pārziņā esošajām aģentūrām (Cedefop, Eurofound, EU-OSHA un ETF), turklāt uz šo pārklāšanos jau bija norādīts nesen veiktā ārējā novērtējumā⁵.

Pirms VNV izveides 2012. gadā tika veikts Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas ietekmes novērtējums. Novērtējumā tika ierosināts ar Eiropas Banku iestādes (EBI) palīdzību izveidot noregulējuma kolēģijas, bet galu galā tika izveidota jauna aģentūra, lai nodrošinātu vienotā noregulējuma mehānisma efektīvu un konsekventu darbību un pārvaldītu vienoto noregulējuma fondu.

Vajadzība pēc aģentūras autonomijas un ar to saistītas sarežģītas pārvaldības struktūras ne vienmēr ir acīmredzama. Piemēram, GSA praksē autonomija ir ļoti ierobežota, jo tās galvenais uzdevums ir izmantot globālo navigācijas satelītu sistēmu Galileo saskaņā ar deleģēšanas nolīgumu, kas noslēgts ar Komisiju (90 % no aģentūras budžeta). Vairāki apsekojuma respondenti uzsvēra, ka šā iemesla dēļ GSA valdes lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir ierobežotas. GSA īsteno deleģēšanas nolīgumu, slēdzot vairākus sarežģītus līgumus ar nozares partneriem un publiskā sektora struktūrām.

Visbeidzot, mēs konstatējām tādu gadījumu piemērus, kuros politisks lēmums par jaunas aģentūras izveidi tika pieņemts vēl pirms Komisijas priekšlikuma iesniegšanas un ietekmes novērtējuma veikšanas – FRA, EASO un Eiropas Darba iestāde.

Netiek pietiekami izvērtēta esošo aģentūru piemērotība un saskaņotība

Aģentūras dzīves cikla dažādos posmos ir atkārtoti jāizvērtē tās darbības pamatojums, lai pārbaudītu, vai aģentūra joprojām ir nepieciešama (piemērota) un vai tās darbības ir saskanīgas ar citu aģentūru un partnerģenerāldirektorātu darbībām. Tālāk 5. attēlā redzamas daudzveidīgās attiecības starp aģentūrām un ģenerāldirektorātiem. Atkārtotu izvērtēšanu var veikt dažādos veidos:

1. neatkarīgi izvērtējot darbības rezultātus;
2. plašākas atbilstības pārbaudes ietvaros, kas aptver visu politikas jomu (sk. 27. punktu);
3. veicot jaunu ietekmes novērtējumu, pārskatot aģentūras izveides regulu vai uzdodot tai jaunus uzdevumus ar atsevišķu regulu.

Piezīme: DEFIS ĢD ir bijis GSA partnerģenerāldirektorāts kopš 2020. gada 1. janvāra.

Avots: ERP apkopotie dati, pamatojoties uz Komisijas tīmekļa vietnē sniegto klasifikāciju.

Atbilstīgi vienotajai pieejai aģentūras izveides regulā jāiekļauj vai nu tā dēvētā nobeiguma klauzula vai pārskatīšanas klauzula, kas paredz pilnvaras Komisijai ierosināt regulas grozīšanu vai atcelšanu, ja tā uzskata, ka, ņemot vērā noteiktos aģentūras mērķus, tās pastāvēšana vairs nav pamatota (sk. 2. izcēlumu). Septiņus gadus pēc Kopīgā paziņojuma par vienoto pieeju pieņemšanas no 37 aģentūrām tikai septiņu aģentūru izveides regulās ir nobeiguma klauzula un 13 aģentūru izveides regulās ir pārskatīšanas klauzula.

Laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam tika pārskatītas 13 aģentūru izveides regulas, taču tikai pieciem priekšlikumiem bija pievienots ietekmes novērtējums (BEREC birojs, CEPOL, EASA, ENISA un ERA). Visos piecos gadījumos RKP galu galā sniedza pozitīvu atzinumu, taču pievienoja vienu vai vairākas atrunas. Trīs citi priekšlikumi bija balstīti uz citu nesen veiktu ietekmes novērtējumu vai atbilstības pārbaudi (ACER, EFCA un EFSA). Piecu atlikušo priekšlikumu pamatā nebija ietekmes novērtējuma – četri tika uzskatīti par tehniskiem pārskatiem (Cedefop, Eurofound, EU-OSHA, un Eurojust), bet viens tika uzskatīts par steidzamu (Frontex), un tas nozīmē, ka ietekmes novērtējuma veikšanai nepietika laika.

Triju EMPL ĢD pārziņā esošo aģentūru izveides regulas (Cedefop, Eurofound un EU-OSHA) nesen bija pārstrādātas; visos gadījumos Komisija iesniedza pārstrādāšanas priekšlikumus, pirms tika saņemts aģentūru kopīgā novērtējuma galīgais ziņojums. Lai gan Parlaments pauda kritiku attiecībā uz to, ka netiek iesniegti konkrēti priekšlikumi par aģentūru apvienošanu vai kopīgu izvietošanu saistītās politikas jomās, likumdevējs pārstrādātās redakcijas pieņēma. Turklāt 2019. gadā tika juridiski nodibināta jauna aģentūra (Eiropas Darba iestāde).

Vairāku gadu laikā neviena no aģentūrām netika likvidēta vai apvienota, kā arī netika būtiski mainīta nevienas aģentūras darbības joma, izņemot Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru, ko izveidoja 1999. gadā un likvidēja 2008. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā Komisija divas reizes ierosināja apvienot aģentūras nolūkā nodrošināt saskaņotību, taču nesaņēma Parlamenta piekrišanu (sk. 3. izcēlumu). Situācija saistībā ar ES aģentūrām krasi atšķiras no situācijas saistībā ar Komisijas izpildaģentūrām. Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu vairs nav pamata izpildaģentūras pastāvēšanai, Komisija var izlemt likvidēt šādu aģentūru. Komisija līdz šim periodiski ir pārskatījusi izpildaģentūru pienākumus, un pēdējo reizi tas tika darīts 2013. gadā.

ES aģentūras darbības reizēm tiek vērtētas arī kā daļa no plašākas atbilstības pārbaudes, kas attiecas uz politikas jomu kopumā. Laikposmā no 2014. līdz 2019. gadam Komisija veica vairākas atbilstības pārbaudes ķīmisko vielu, zivsaimniecības kontroles un vispārīgu pārtikas aprites tiesību aktu jomā. Tā rezultātā kodificēja EFCA izveides regulu un grozīja EFSA izveides regulu.

Vienotajā pieejā noteikts, ka katra ES aģentūra būtu jāizvērtē ik pēc pieciem gadiem. Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par izvērtēšanas organizēšanu, un katram otrajam izvērtējumam būtu jāpiemēro nobeiguma vai pārskatīšanas klauzula.

Vairāku aģentūru izveides regulas vēl nav pielāgotas vienotajai pieejai (sk. 6. attēlu).

• CPVO un CdT izveides regulās nav iekļauta prasība veikt izvērtēšanu, savukārt ACER, ERA, EUIPO un Eiropola jaunākajās pārskatītajās regulās ir iekļauta prasība veikt izvērtēšanu attiecīgi 2020. gadā (ERA), 2021. gadā (EUIPO), 2022. gadā (Eiropols) un 2024. gadā (ACER).
• Lai gan vienotajā pieejā prasīts veikt izvērtēšanu ik pēc pieciem gadiem, izvērtēšanas biežums ir no trim gadiem (VNV) līdz desmit gadiem (EMA). Dažos gadījumos (EIGE, EASO un FRA) izvērtēšanas biežumu nosaka valde. FRA valde ir nolēmusi veikt izvērtēšanu ik pēc pieciem gadiem. EIGE valde 2019. gadā nolēma atlikt plānoto izvērtēšanu uz diviem gadiem un attiecīgo finansējumu izmantot citiem nolūkiem.
• Dažas aģentūras (EIGE un FRA) vai to valdes (EASO, ECDC un EFCA) joprojām pašas organizē izvērtēšanu, ko nevada Komisija, kā to paredz vienotā pieeja.

Avots: ERP.

Plāni mainīt aģentūras pilnvaras reizēm tiek izmantoti, lai pamatotu izvērtēšanas atlikšanu, tās tvēruma samazināšanu vai vienkārši aizstāšanu ar Komisijas veiktu ietekmes novērtējumu. Piemēram, EASA ierobežoja tās 2018. gada izvērtējuma tvērumu, aplūkojot tikai plānošanas procesu un apgalvoja, ka Komisijas veiktā aģentūras izveides regulas pārskatīšana ietvēra ietekmes novērtējumu, lai gan izveides regulā bija skaidri noteikts, ka jāveic pilnīgs izvērtējums.

Katras aģentūras darbības rezultāti tiek vērtēti atsevišķi, izņemot EMPL ĢD pārziņā esošās aģentūras un Eiropas uzraudzības iestādes. Ja vairākas aģentūras darbojas vienā politikas jomā, alternatīva pieeja būtu izmantot transversālus darbības rezultātu novērtējumus (vai atbilstības pārbaudes), lai izvērtētu darbību piemērotību un saskaņotību un devumu politikas īstenošanā. ASV un Austrālija izmanto šādu praksi (sk. V pielikumu).

Pētniecības jomā Komisija nekad nav visaptveroši izvērtējusi EIT saskaņotību ar izpildaģentūrām, kuras veic darbu saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, kas nodrošina pētniecības dotācijas. Izpildaģentūras tiek vērtētas atsevišķi, turklāt biežāk (reizi trijos gados).

Aģentūras ir pakļautas ar neatbilstīgiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem saistītiem riskiem

Atbilstīgu cilvēkresursu un finanšu resursu nodrošināšana ir noteikti nepieciešama, lai jebkura struktūra varētu sasniegt savus mērķus. Lielākā daļa aģentūru tiek finansētas galvenokārt no ES budžeta. Astoņas aģentūras (EUIPO, CPVO, CdT, EMA, EASA, ECHA, EVTI un, kopš 2019. gada, arī ERA) pilnībā vai daļēji tiek finansētas no maksājumiem, ko iekasē par sniegtajiem pakalpojumiem. VNV tiek pilnībā finansēta no nozares dalībnieku iemaksām, savukārt EBI, EAAPI un EVTI tiek daļēji finansētas no valstu kompetento iestāžu iemaksām. Tālāk 4. izcēlumā skaidrota lēmumu pieņemšana par aģentūru gada budžetu un štatu sarakstu.

Pēdējā desmitgadē likumdevējs vai Komisija daudzām aģentūrām ir uzdevuši papildu uzdevumus, izmantojot tādus instrumentus kā:

• aģentūru izveides regulu pārskatīšana,
• jaunu tiesību aktu pieņemšana (piemēram, ACER, ECHA, EMA, eu-LISA, Frontex) vai
• pakalpojumu līmeņa vienošanos vai deleģēšanas nolīgumu parakstīšana starp aģentūru un Komisiju (EVA, Frontex, Eiropols, EASO u. c.).

Mēs konstatējām, ka, ja Komisija uzdod aģentūrām jaunus uzdevumus, tā parasti ierosina tikai nedaudz palielināt cilvēkresursus. Izņēmumi ir Frontex un – mazākā mērā – EASO, kuras darbojas prioritārajās jomās. Turklāt, 2013. gadā noslēdzot iestāžu nolīgumu, tika noteikts vispārēji piemērojams pienākums piecu gadu laikā visās ES iestādēs un aģentūrās par 5 % samazināt darbinieku skaitu. Tā kā jaunizveidotās aģentūras tas neskāra un esošajām aģentūrām tika atļauts pieņemt papildu darbiniekus jauno uzdevumu veikšanai, laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam kopējais darbinieku skaits aģentūrās tomēr palielinājās par 13,7 %⁶.

Lielākās daļas daļēji pašfinansēto aģentūru (EMA, EASA u. c.) ieņēmumi parasti palielinās proporcionāli to darba slodzei, taču to darbinieku skaitu kontrolē Komisija, un tas ne vienmēr palielinās atbilstīgi darba slodzes pieaugumam. Piemēram, EMA ar maksājumiem saistītā darba slodze laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam palielinājās par 31 %, taču tās darbinieku skaits samazinājās⁷. ECHA sastopas ar īpašām problēmām, jo tai nav regulāru ieņēmumu un tās maksājumu nodrošinātos ienākumus ir grūti prognozēt.

Pat ja darbvietas ir pieejamas, vairākām aģentūrām ir bijušas grūtības piesaistīt un paturēt darbiniekus. Frontex nesen tika ļauts izveidot lielu skaitu jaunu darbvietu, taču aģentūra ar grūtībām ir piesaistījusi visus nepieciešamos darbiniekus un 2018. un 2019. gadā reģistrējusi augstu brīvo darbvietu rādītāju. EASO vienmēr ir saskārusies ar grūtībām darbinieku piesaistē, un tās brīvo darbvietu rādītājs pastāvīgi ir augsts. GSA ir grūtības piesaistīt darbiniekus ar nepieciešamo tehnisko zinātību. Zemākas atalgojuma paketes vairākās dalībvalstīs ir īpašs šķērslis jaunu darbinieku piesaistei.

Mūsu veiktā ieinteresēto personu apsekojuma rezultāti parādīja, ka aģentūrās pastāv acīmredzama saikne starp atbilstīgiem resursiem un darbības rezultātiem. Gandrīz puse respondentu nepiekrita apgalvojumam, ka “aģentūrai ir pietiekami cilvēkresursi”, taču mēs konstatējām būtiskas atšķirības aģentūru starpā. Vairāk nekā 75 % ACER un ENISA ieinteresēto personu šim apgalvojumam nepiekrita vai pilnībā nepiekrita salīdzinājumā ar mazāk nekā 25 % VNV, EUIPO, Frontex un EFCA ieinteresēto personu. Lai gan lielākā daļa respondentu uzskata, ka vairums aģentūru ir veiksmīgi īstenojušas savas pilnvaras, viedokļi krasi atšķīrās attiecībā uz četrām aģentūrām, kurās konstatējām resursu trūkumu (ACER un ENISA) vai grūtības piesaistīt darbiniekus (EASO un Frontex) (detalizēti apsekojuma rezultāti sniegti III pielikumā).

Lai kompensētu darbvietu vai dalībvalstu ekspertu trūkumu, aģentūras pamata uzdevumu veikšanai arvien biežāk izmanto privāto līgumslēdzēju ārpakalpojumus un var kļūt no tiem atkarīgas. Visas aģentūras kopā 2018. gadā nodarbināja aptuveni 500 IT konsultantus un pagaidu darbiniekus. Šāds stāvokli rada risku, ka pārāk maz kvalificētu darbinieku uzrauga līgumslēdzēju darbu. Kā piemērus var minēt EASO, eu-LISA, EMA un GSA. Ņemot vērā sarežģīto tiesisko regulējumu attiecībā uz ārējo darbinieku piesaisti, kurš dažādās dalībvalstīs zināmā mērā atšķiras, pastāv arī riski saistībā ar tiesvedību un kaitējumu reputācijai. Mēs konstatējām šādus riskus BEREC birojā, CPVO, EASO, EVTI, EUIPO, EBI, EAAPI, EIGE, EMCDDA un VNV⁸.

Pēdējos gados dažu aģentūru valdes ir uzsvērušas ar ierobežotajiem resursiem saistītos riskus. Piemēram, 2019. gadā Eiropola valde ziņoja, ka pašreizējais aplēstais gada budžets 123,7 miljonu EUR apmērā gadā līdz 2027. gadam “(..) ir nepietiekams, lai Eiropols pilnvērtīgi veiktu savus uzdevumus, it īpaši attiecībā uz nepieciešamo informācijas pārvaldību un pastāvīga kvalitatīva darbības atbalsta nodrošināšanu dalībvalstīm”⁹. Kā citus piemērus var minēt ACER, EVA un EMA (sk. 6. izcēlumu).

Ikgadējais plānošanas process ir ilgstošs un nav piemērots strauji mainīgai videi

Atbilstīgi Komisijas norādījumiem aģentūras sagatavo ikgadējos vienotos programmdokumentus (VP), kuros gada darba programma apvienota ar triju gadu īstenošanas plānu. Katrs VP tiek sagatavots aģentūras izpilddirektora vadībā, un to pieņem valde, ņemot vērā Komisijas sniegtos komentārus. Turklāt daudzas aģentūras joprojām sagatavo stratēģiskos plānus ilgākam (bieži vien piecu gadu) laikposmam, kā to paredz to pamatregula.

Ikgadējais plānošanas cikls, kura noslēgumā tiek pieņemts VP, ir ļoti garš, un tā pirmā versija tiek sagatavota aptuveni 18 mēnešus pirms plānošanas perioda sākuma. Aģentūrām, kuras veic darbību ļoti mainīgos apstākļos (piemēram, EASO, Frontex un VNV) (sk. 7. izcēlumu), ir īpaši sarežģīti plānot budžetu un darbības tik ilgā nākotnē. Vairākas citas aģentūras (piemēram, eu-LISA) juridiskās nenoteiktības dēļ saskaras ar līdzīgām problēmām, ja ar jauniem tiesību aktiem tām tiek uzdoti papildu pienākumi (sk. 8. izcēlumu). Nerunājot par šiem konkrētajiem gadījumiem, visas aģentūras labvēlīgāk ietekmētu īsāks plānošanas cikls.

Ikgadējās un daudzgadu plānošanas un budžeta ciklu sākumpunkts parasti ir katras aģentūras iepriekšējā gada uzdevumi, budžets un resursi. Parasti tikai ierobežotā mērā tiek pārskatītas gada vajadzības un iespējamie ietaupījumi. Aģentūrām nav bijis pienākuma atkārtoti rūpīgi pamatot katrai plānotajai darbībai nepieciešamos resursus. Komisija sagaida, ka vienoto programmdokumentu izmantošana, kā tas paredzēts Finanšu pamatregulā un ar to saistītajā Komisijas 2020. gada aprīļa paziņojumā, ļaus pamatīgāk novērtēt mainīgās vajadzības. Šai informācijai tālāk vajadzētu tikt apsvērtai vajadzību novērtējumā (resursu palielināšana/samazināšana un/vai pārvietošana), sagatavojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Tā kā minētie pasākumi daļēji notika pēc mūsu revīzijas darba pabeigšanas un iespējamo ietekmi varēs novērot tikai, sākot no 2021. gada, mēs neesam novērtējuši, vai jaunā satvara piemērošanas rezultātā jau ir uzlabojusies un nostiprinājusies aģentūru gada budžeta vajadzību novērtēšana.

Pilnībā nav izmantots aģentūru kā zinātības apmaiņas un tīklošanas centru potenciāls

Valdes sastāvs ne vienmēr nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu

Izpildaģentūras vada mazāka koordinācijas komiteja, kurā parasti ir pieci locekļi, kas pārstāv Komisijas ģenerāldirektorātus, savukārt aģentūru valdēs ir daudzi locekļi, kuri bieži vien pārstāv cita starpā dalībvalstu, Komisijas, pilsoniskās sabiedrības un nozares dažādās intereses. Aģentūru sarežģītākās pārvaldības struktūras mērķis ir apvienot dažādas intereses un rast kopīgu pamatojumu ES līmeņa risinājumam. Šajā ziņā aģentūras var būt zinātības un tīklošanas centri.

Aģentūras valde ir tās augstākā iekšējā pārvaldības struktūra (lai gan tās nosaukumi aģentūrās var būt dažādi – uzraudzības padome, administratīvā komiteja u. c.). Valde veic uzraudzības funkciju, un tai ir vispārēja atbildība par aģentūras stratēģijas, budžeta un plānošanas jautājumiem, izpilddirektora iecelšanu un aģentūras darbības rezultātu uzraudzību.

Dalībvalstis var būtiski ietekmēt aģentūras stratēģiju un darbības, izmantojot savu vairākumu valdē. It īpaši gadījumos, kad ar darbību saistītu un politisku apsvērumu dēļ dalībvalstīm ir cieši jāsadarbojas politiski jutīgās jomās, Padomei zināmā mērā ir iemesls nodot kompetenci ES aģentūrai, nevis Komisijai. Valdes locekļiem, kas pārstāv dalībvalstis, nav pilnvaru uzņemties saistības savas valsts valdības vārdā, un tādēļ tie nevar garantēt savas dalībvalsts sadarbību aģentūru pieņemto lēmumu izpildē (sk. arī 71.–74. punktu).

Lielākās daļas aģentūru valdē ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, kā arī viens vai vairāki Komisijas pārstāvji. Septiņu aģentūru valdē ir arī Parlamenta iecelti balsstiesīgi locekļi, un tās ir ACER, ECDC, ECHA, EVA, EMA, EMCDDA un EUIPO.

Tādējādi lielākās daļas aģentūru valdē ir 30–35 locekļi – sk. 7. attēlu. EMPL ĢD pārziņā esošās aģentūras (Cedefop, Eurofound un EU-OSHA) ir “trīspusējas” – katra dalībvalsts nosūta vienu darba devēju organizācijas pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizācijas pārstāvi un vienu valdības amatpersonu. Šo aģentūru un CdT valdē ir līdz 90 locekļiem, un šāda situācija apgrūtina lēmumu pieņemšanu, kā arī rada ievērojamas administratīvās izmaksas. EIGE, EIT un (līdz 2021. gadam) EFSA ir mazāk valdes locekļu. Arī atsevišķu valdes locekļu iesaistes pakāpe lielākajā daļā aģentūru būtiski atšķiras.

Avots: ERP.

Kā esam norādījuši iepriekšējos īpašajos ziņojumos¹⁰, lai gan valdes sastāvs nodrošina to, ka tiek ņemti vērā dalībvalstu viedokļi, tas var arī traucēt attīstīt ES mēroga redzējumu aģentūru lēmumu pieņemšanas procesā (sk. 9. izcēlumu). Taču Komisijas ietekme praksē krietni pārsniedz tās balsstiesības, jo tā ir atbildīga par lielākās daļas aģentūru budžeta un personāla plānu ierosināšanu (šī atbildība neattiecas tikai uz tām aģentūrām, kuras pilnībā finansē no iekasētajiem maksājumiem).

Budžeta lēmējinstitūcija prasa atbildību no aģentūrām par finanšu un atbilstības jautājumiem, taču darbības rezultātiem ir sekundāra nozīme

ES budžeta lēmējinstitūcija (Parlaments un Padome) ir atbildīga par lielākās daļas aģentūru budžeta izpildes un pārskatu apstiprināšanu. Budžet lēmējinstitūcija parasti koncentrējas uz finanšu un atbildības jautājumiem un pievērš tikai ierobežotu uzmanību aģentūru darbības rezultātiem.

Parlamenta nozaru politikas komitejas uzrauga aģentūru darbības augstā līmenī, galvenokārt rīkojot to izpilddirektoru uzklausīšanas un apspriedes par to gada pārskatiem. Nozaru politikas komitejas arī sūta īsus atzinumus Budžeta kontroles komitejai kā ieguldījumu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, taču informācijas par darbības rezultātiem faktiskā vākšana un analīze ir ļoti ierobežota un tiek veikta tikai atsevišķās aģentūrās.

Padome un tās darba grupas atbildību par aģentūru darbības rezultātiem prasa galvenokārt no aģentūru partnerģenerāldirektorātiem.

Avots: ERP.

Publiskā kontrole ir vēl vairāk ierobežota attiecībā uz pilnībā pašfinansētām aģentūrām (EUIPO, CPVO un VNV, kas arī pārvalda vienotā noregulējuma fondu, kurš saņēma iemaksas 7,8 miljardu EUR apmērā, kā rezultātā tā kopējie aktīvi 2019. gada beigās pieauga līdz 33 miljardiem EUR). Lai gan šīs aģentūras īsteno pilnvaras, kas tām uzticētas ar ES tiesību aktiem, tās galvenokārt ir atbildīgas saviem dalībniekiem¹¹, kuri apstiprina aģentūras budžeta izpildi, un tikai neformāli – Eiropas Parlamentam. Turklāt it īpaši EUIPO ir izveidojusi lielus pārpalikumus, jo tās ieņēmumi no nodevām un maksājumiem bieži vien pārsniedz izdevumus. Mēs šos aspektus komentējām atzinumos, ko sagatavojām 2019. gadā par priekšlikumiem CPVO un EUIPO finanšu regulām¹². Citu jurisdikciju darbība atšķiras no ES prakses (sk. 8. attēlu). Piemēram, ASV Kongress ir visu ASV pašfinansēto aģentūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde.

Aģentūras vairāk ziņo par darbības rezultātu aspektiem, taču to ieguldījums ES politikas īstenošanā un sadarbībā netiek skaidri izvērtēts un darīts zināms iedzīvotājiem

Aģentūras regulāri sniedz informāciju par darbības rezultātiem, taču šī informācija ne vienmēr ir būtiska

Aģentūru ieinteresētajām personām vajadzīga gan kvalitatīva, gan arī kvantitatīva informācija par darbības rezultātiem, un tās šādu informāciju var iegūt no konsolidētajiem gada darbības pārskatiem (KGDP) un citiem dokumentiem. Daudzas aģentūras (piemēram, EUIPO, ETF, EFSA) sagatavo ne tikai gada pārskatus, bet arī regulārāk sniedz informāciju infopaneļu, ceturkšņa ziņojumu u. c. veidos. Daļa šīs informācijas ir tikai iekšējai lietošanai, bet cita informācija tiek publicēta.

Lielākā daļa aģentūru ir ieviesušas uz darbību balstītu budžeta plānošanu, un tas nozīmē, ka tās piešķir resursus un/vai sedz izmaksas konkrētām darbībām, un tikai dažas aģentūras (EASA, EVTI, ETF, EUIPO, eu-LISA) ir panākušas ievērojamu progresu virzībā uz pārvaldību, kas balstīta uz darbībām un kas paredz regulāri atjaunināt rezultātu pārskatus, apvienojot informāciju par budžetu un darbības rezultātiem (sk. VI pielikumu). EASA un EVTI ir pilnībā aprēķinājušas, cik maksā pakalpojumi, uz kuru pamata tiek iekasētas maksas, bet pārējo aģentūru maksas ir noteiktas to regulās.

Aģentūras novērtē darbības rezultātus, izmantojot arī galvenos darbības rādītājus (GDR). Komisija 2015. gadā pieņēma aģentūru direktoriem paredzētas pamatnostādnes par GDR¹³. Praksē izmantotie rādītāji galvenokārt attiecas uz aģentūras gada darba programmas īstenošanu un budžeta izpildi, kā arī tās cilvēkresursu pārvaldību, taču ar tiem neizvērtē rezultātus vai aģentūras efektivitāti un lietderību tās pilnvaru īstenošanā.

Lielākā daļa aģentūru ir izstrādājušas arī darbības uzdevumus un saistītos darbības rezultātu rādītājus un mērķus. Lielāko daļu šo rādītāju izmanto, lai mērītu tiešos rezultātus, nevis koprezultātu vai ietekmi. Vairākas aģentūras (EASO, EMSA, EFSA, Frontex u. c.) ziņo par vairāk nekā 100 rādītājiem, bet daudzi no tiem ir ļoti sīki izstrādāti un specifiski un nesniedz informāciju par vispārējiem darbības rezultātiem. Saikne ar politikas mērķiem bieži vien nav skaidri noteikta nedz VP, nedz arī KGDP.

Vairākām lielākā mērā uz darbību un/vai uzņēmējdarbību orientētām aģentūrām ir noderīgāki rādītāji, ar kuriem mēra to ieguldījumu ES politikas īstenošanā. Piemēram, eu-LISA izmanto rezultātu rādītājus, lai mērītu tās lielapjoma IT sistēmu pieejamību un reakcijas laiku. EASA ir viena no nedaudzām aģentūrām ar skaidru ietekmes rādītāju, un tas ir nāves gadījumu skaits aviācijas negadījumos Eiropas Savienībā. EUIPO izmanto rādītājus, ar ko novērtē sniegto pakalpojumu savlaicīgumu, kvalitāti un pieejamību.

Vairāku gadu salīdzināšana bieži vien ir sarežģīta, jo rādītāji katru gadu var atšķirties un tikai dažos KGDP tiek minēti iepriekšējo gadu rezultāti. Labākajā gadījumā iznākums tiek salīdzināts ar aģentūras vienotajā programmdokumentā noteikto mērķi.

Tā kā aģentūru darbības ir tik daudzveidīgas, to darbības rezultātus un darbības rādītājus nav iespējams salīdzināt. Ir arī ļoti sarežģīti salīdzināt atšķirīgo aģentūru efektivitāti. Nevienas aģentūras pārskatos nav iekļauts salīdzinājums ar līdzīgām valstu vai starptautiskām struktūrām.

Mūsu 2019. gada apskatā¹⁴ konstatējām, ka dažas aģentūras vāc arī informāciju par ilgtspēju, taču šī informācija bieži vien ir fragmentāra un nepilnīga. Ziņošana par ilgtspēju ir prakse, kas ietver ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķi sasniegto organizācijas darbības rezultātu novērtēšanu, atklāšanu un paziņošanu iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām. Mēs konstatējām, ka tikai viena aģentūra – EUIPO – publicē šāda veida ziņojumu.

Plašsaziņas līdzekļiem ir ierobežota izpratne par aģentūru devumu politikas un sadarbības īstenošanā, un ierobežota ir šī jautājuma regulāra atspoguļošana

ES aģentūras būtiski ietekmē politiku un lēmumu pieņemšanu jomās, kurām ir būtiska ietekme uz ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi. ES aģentūras var arī uzņemties vadošo lomu krīzes situāciju vai ilgtermiņa sabiedrības problēmu risināšanā. Ierobežoti ir ne tikai pašu aģentūru ziņojumi par darbības rezultātiem, bet arī aģentūru devuma – gan pozitīva, gan arī negatīva – atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos. Tikai daži ziņu raksti mūsu datu kopā, kuru analizējām, ietvēra kvalitatīvu informāciju par aģentūru devumu ES politikas un sadarbības īstenošanā un to ietekmi lēmumu pieņemšanā dalībvalstu, nozaru un iedzīvotāju interesēs.

Laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam ziņās visbiežāk minētās aģentūras bija Eiropols un Frontex – tās bija minētas vairāk nekā 40 % visu rakstu, ko analizējām (sk. 9. attēlu). Tām sekoja EFSA, EASA, EMA un ECDC. Kopā šīs sešas aģentūras bija minētas divās trešdaļās rakstu. Visi šie raksti attiecas uz drošības un/vai drošuma jautājumiem, kas piesaista lielāku sabiedrības uzmanību. Dažas aģentūras (piemēram, EMA) plašsaziņas līdzekļi attiecīgajā laikposmā pieminēja vairāk vai mazāk regulāri, savukārt citu aģentūru darbības atspoguļojums bija neregulārs un vairāk saistīts ar konkrētiem incidentiem un notikumiem (sk. 3. attēlu un 4. attēlu IV pielikumā). Piemēram, saistībā ar gaisa kuģu Boeing 737 MAX avārijām attiecīgi biežāk plašsaziņas līdzekļos tika pieminēta EASA, glifosāta krīzes dēļ biežāk parādījās EFSA nosaukums, savukārt EUIPO tika pievērsta uzmanība pēc sprieduma par Adidas preču zīmi.

Avots: ERP apkopojums, pamatojoties uz EMM apkopotajiem datiem laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam.

ECDC publicēja lielāko skaitu ziņu rakstu par savu darbību, un tai sekoja EMA un EMSA. Šo triju aģentūru uzdevumi cita starpā ir informācijas par sabiedrības veselību un drošību izplatīšana. Lielākā daļa citu aģentūru ziņu rakstos tika pieminētas reti, lai gan izpratnes vairošana ir viens no aģentūru uzdevumiem. Pretstatā aģentūrām, kas nodarbojas ar drošību un robežu aizsardzību (Frontex, Eiropols), EASO, kas sniedz atbalstu dalībvalstīm patvēruma jomā, bija mazāk pieminēta ziņu rakstos, ko apkopo Eiropas mediju uzraugs.

Aģentūru un citu valsts, ES un starptautisko iestāžu sadarbība kopumā ir sekmīga, tomēr ir daži izņēmumi

Apsekojuma rezultāti rāda, ka dažām aģentūrām jāuzlabo sadarbība

Lielākā daļa (80 %) ieinteresēto personu, kuras iztaujājām, uzskata, ka aģentūru un to valsts, ES vai starptautiskā līmeņa partneru sadarbība kopumā ir sekmīga. Tomēr pastāv acīmredzamas atšķirības starp atsevišķām aģentūrām. Viena trešdaļa respondentu uzskata, ka nepieciešami ievērojami uzlabojumi, piemēram, šādu aģentūru attiecībās ar dažiem to partneriem:

• ENISA un GSA – ar dalībvalstīm, citām aģentūrām un starptautiskām organizācijām,
• ERA – ar Komisiju un dalībvalstīm,
• EMA – ar Komisiju,
• EASA – ar dalībvalstīm.

Aģentūras cieši sadarbojas ar Komisijas partnerģenerāldirektorātiem, taču to iesaiste sarunās par budžetu un tiesību aktu pārskatīšanā ir ierobežota

Lielākajai daļai aģentūru nav lēmumu pieņemšanas tiesību (sk. 10. izcēlumu), taču dažas aģentūras (piemēram, ECDC, ECHA, EFSA, EMA un ERA) sagatavo zinātniskos atzinumus, uz ko balstīti Komisijas lēmumi. Nelielam skaitam aģentūru (piemēram, ACER, CPVO, EASA, EUIPO, un dažās jomās ECHA) ir pilnvaras pieņemt lēmumus.

Komisija uzrauga aģentūru darbību, ieceļot pārstāvjus aģentūru valdēs un iesaistoties plānošanas ciklā (tā izdod formālus atzinumus par VP projektiem), kā arī uzraudzība tiek veikta, īstenojot regulāru komunikāciju starp attiecīgajām aģentūrām un to partnerģenerāldirektorātiem. Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) ir tiesību aktos paredzētais visu aģentūru, izņemot pašfinansēto aģentūru¹⁷, iekšējais revidents. IRD revidē atlasītas tēmas saistībā ar minētajām aģentūrām, pamatojoties uz individuāliem, daudzgadu un riskā balstītiem stratēģiskajiem revīzijas plāniem, un iesniedz ziņojumus attiecīgajiem izpilddirektoriem un valdēm.

Aģentūras parasti tikai ierobežotā mērā iesaistās to izveides regulu un citu būtisku tiesību aktu, kas regulē to darbības jomu, pārskatīšanā. Tādējādi Komisija, izstrādājot jaunus tiesību aktu priekšlikumus, ne vienmēr pilnvērtīgi izmanto aģentūru zināšanas.

Aģentūru partnerģenerāldirektorāti apspriež ar Budžeta ĢD savu aģentūru personāla plānus un ES ieguldījumu, pirms šie dokumenti tiek iekļauti Komisijas budžeta projekta priekšlikumā, kuru iesniedz Parlamentam un Padomei. Aģentūras parasti tieši nesazinās ar Budžeta ĢD, bet saņem tikai ierobežotu informāciju par budžeta sarunu virzību, un šāda situācija var negatīvi ietekmēt darbības plānošanu.

Dažām aģentūrām pastāvīgi trūkst resursu, savukārt citas nespēj apgūt atbilstoši gada plānošanas ciklam piešķirto finansējumu. Piemēram, pamatojoties uz politisku vienošanos, Frontex kopš 2017. gada ir saņēmis ievērojami daudz papildu resursu. Mēs neguvām pierādījumus par to, kā tika noteiktas Frontex papildu finansējuma un personāla vajadzības. EU-OSHA gadījumā mēs jau agrāk esam norādījuši uz tendenci atkārtoti pārnest ievērojamu budžeta daļu no viena finanšu gada uz nākamo¹⁸. Mēs atzīmējam, ka EU-OSHA pārnesto līdzekļu atcelšanas rādītāji līdz šim ir bijuši zemi. Taču daudz pārnesto apropriāciju parasti pakļauj riskam līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību.

Sadarbībai ar dalībvalstīm ir izšķiroša nozīme, taču tā ne vienmēr tiek sekmīgi īstenota

Dalībvalstīm ir būtiska nozīme lielākās daļas aģentūru darba programmu īstenošanā. Piemēram,

• Frontex, EASO un eu-LISA aktīvi sniedz atbalstu dalībvalstīm, caur kurām migranti un patvēruma meklētāji iekļūst Eiropas Savienībā;
• eu-LISA nodrošina centrālā komponenta darbību vairākām lielapjoma IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kuras ir savienotas ar dalībvalstu sistēmām¹⁹;
• daudzas aģentūras, piemēram, EVA, EFSA, EMCDDA, EUIPO un EU-OHSA, cieši sadarbojas ar ES ekspertu tīkliem un/vai valsts kontaktpunktiem, kuri palīdz īstenot to darba programmas;
• daudzas aģentūras (piemēram, CPVO, ECHA – sk. 11. izcēlumu, EMA, EFSA un mazākā mērā EASA) veic zinātnisko darbu sadarbībā ar dalībvalstīm.

Uzticot pienākumus ES aģentūrai, dalībvalstis saglabā lielāko daļu kontroles pār lēmumu pieņemšanu, vienlaikus stiprinot Eiropas sadarbību (sk. 12. izcēlumu). Tādēļ daudzās jomās aģentūras vairāk pilda koordinatora funkcijas ieteikumu veidā, atvēlot dalībvalstīm ievērojamu rīcības brīvību.

Dažās jomās dalībvalstu iestādes turpina darboties paralēli. Piemēram, uzņēmumi var izvēlēties – pieteikties preču zīmes vai dizaina aizsardzībai dalībvalstu iestādēs (saņemot valsts līmeņa aizsardzību) vai EUIPO (ES mēroga aizsardzība). Veselības jomā dalībvalstu iestādes var veikt savus riska novērtējumus jomās, kurās darbojas aģentūras (ECDC – slimību profilakses un kontroles jomā, EFSA – pārtikas nekaitīguma jomā), un tām nav pienākuma koordinēt savu darbu ar aģentūrām. Ir pieņemti tiesību akti, lai mazinātu šo risku, izmantojot informācijas apmaiņas mehānismus.

Kad dalībvalstis Padomē rīko diskusijas, kurās nepieciešama aģentūru zinātība, pašas aģentūras parasti nepiedalās, taču tās pārstāv Komisija.

Pastāv potenciāls aģentūru ciešākai sadarbībai vienā politikas jomā

Vairākas aģentūras darbojas vienā politikas jomā. Mēs konstatējām šādu aģentūru pilnvaru un/vai darbību zināmu pārklāšanos:

• EIGE un FRA (abas šīs aģentūras darbojas sieviešu tiesību jomā);
• EASO un Frontex (piedāvā kultūrmediatorus, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kurās ir liels migrantu pieplūdums);
• EMPL ĢD pārziņā esošās aģentūras (Cedefop, Eurofound, EU-OSHA un Eiropas Darba iestāde).

Iestāžu sadarbība ir īpaši cieša migrācijas jomā. EASO, Frontex, Eiropols un FRA strādā kopā karstajos punktos Itālijā un Grieķijā. Tieslietu un iekšlietu (TI) jomā regulāri notiek sanāksmes, kurās TI aģentūru tīkla ietvaros piedalās deviņas aģentūras (CEPOL, EASO, Frontex, EIGE, EMCDD, eu-LISA, Eurojust, Eiropols un FRA) un divi to partnerģenerāldirektorāti. Divas citas aģentūras, proti, EFCA un EMSA, sadarbojas ar Frontex robežsardzes jautājumos. SANTE ĢD kopš 2019. gada regulāri rīko aģentūru kopīgās sanāksmes. Saskaņā ar EBI, EAAPI un EVTI izveides regulām tās strādā kopā ar Eiropas uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju. Citās jomās sadarbība nav tik cieša.

Aģentūru sadarbība bieži vien tiek formalizēta divpusējos darba nolīgumos vai saprašanās memorandos (sk. 13. izcēlumu). Aģentūru sadarbību var veicināt arī citu aģentūru pārstāvju (bieži vien kā novērotāju) klātbūtne valdē. Piemēram, trīs Eiropas uzraudzības iestādes cita citas pārstāvjiem ir atvēlējušas vienu vietu valdē, lai gan tie ne vienmēr piedalās sanāksmēs. EUIPO un CPVO arī ir pārstāvēti viens otra valdē kā novērotāji. Tulkošanas centrs ir noslēdzis vienošanos ar visām ES aģentūrām, kopuzņēmumiem un ES iestādēm, un visām šīm struktūrām ir tiesības būt pārstāvētām Centra valdē.

Aģentūras cieši sadarbojas arī ES aģentūru tīklā (EUAN), kas tika izveidots, lai veicinātu aģentūru pamanāmību, kā arī noteiktu un sekmētu iespējamo efektivitātes pieaugumu. Aģentūras ir vienojušās par tīkla prioritātēm piecu gadu stratēģijas un gada darba programmas veidā. Viena no EUAN svarīgākajām funkcijām ir nodrošināt aģentūru un to ieinteresēto personu, galvenokārt ES iestāžu, efektīvu komunikāciju. Deviņi apakštīkli veido tīkla dalībnieku darbības un sadarbības praktisko veidolu un nodrošina reālus rezultātus, kas sniedz ieguvumus ES un tās iedzīvotājiem. Tomēr EUAN nav izpildvaras, ne visas aģentūras iesaistās visos apakštīklos, un sadarbība galvenokārt vērsta uz administratīviem, nevis darbības jautājumiem.

Vienas aģentūras, proti, Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra (CdT), darbības pamatojums ir aģentūru sadarbība. Taču ne visām aģentūrām to izveides regulās ir noteikts pienākums izmantot CdT pakalpojumus. Pastāv arī zināma neskaidrība attiecībā uz to, kādus CdT pakalpojumus citām aģentūrām ir pienākums vai iespēja izmantot. Viena aģentūra pat ir izveidojusi savu sistēmu lingvistikas jautājumu iekšējai risināšanai (tulkošanas atmiņas), savukārt citas aģentūras var izmantot privātu ārējo tulkotāju pakalpojumus. Mūsu 2017. gada pārskatā par aģentūrām mēs paudām viedokli, ka CdT veiktspēja netiek pilnībā izmantota, ka dublējas sistēmu izveides un izmantošanas izmaksas un ka var tikt apdraudēts CdT uzņēmējdarbības modelis un darbības turpināmība.

Dažas aģentūras ir atkarīgas no sadarbības ar nozares pārstāvjiem

Dažas aģentūras ir atkarīgas arī no sadarbības ar nozari, kas tām jāregulē. Piemēram, ECHA uzdevums reģistrēt ķīmisko produktus ir balstīts uz nozares pārstāvju iesniegumiem (sk. 14. izcēlumu). Tiesiskais regulējums paredz tikai ierobežotus stimulus, lai nodrošinātu sniegtās informācijas ticamību un regulāru atjaunināšanu.

Aģentūru ietekmes palielināšanas centieni starptautiskā līmenī joprojām ir ierobežoti

Saskaņā ar Līgumu aģentūras nedrīkst slēgt starptautiskus nolīgumus, kas uzliek saistības ES (LESD 218. pants). Taču aģentūras var slēgt sadarbības līgumus ar starptautiskajiem partneriem, ja 1) to skaidri paredz attiecīgās aģentūras izveides akts, 2) sadarbības nolīgums neuzliek saistības un ja 3) attiecīgā aģentūra ir saņēmusi sava partnerģenerāldirektorāta apstiprinājumu (de facto vai de jure)²⁵.

Daudzām aģentūrām, ņemot vērā to darbības veidu, ir jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, un to darbībām ir starptautiska ietekme. Daudzām aģentūrām arī ir partneri ar līdzīgām funkcijām trešās valstīs. Komisija sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu slēdz “praktiskas vienošanās” ar aģentūrām, lai organizētu attiecības ar struktūrām un valstīm ārpus ES.

Aģentūras, kuras darbojas tieslietu un iekšlietu jomā (it īpaši Eiropols, Eurojust un Frontex), ir pilnībā integrētas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējā dimensijā un ir vienas no starptautiski aktīvākajām aģentūrām, kuras noslēgušas arī vairākus sadarbības nolīgumus ar trešām valstīm. Minot piemērus citās darbības jomās, EFSA un EMA ir iedibinājušas svarīgu starptautisko lomu. To atzinumiem ir izšķiroša nozīme veselības drošības jomā gan ES, gan ārpus tās. Aviācijas nozarē EASA arī regulāri un aktīvi darbojas starptautiski. Tomēr nav pierādījumu, ka kopumā pilnībā tiktu izmantots aģentūru potenciāls atbalstīt Komisijas starptautisko sadarbību, īpaši tehniskos jautājumos un informācijas apmaiņas ziņā.

Secinājumi un ieteikumi

Mēs secinājām, ka aģentūrām ir arvien būtiskāka nozīme ES politikas īstenošanā un ka nodrošinātie apstākļi ir uzlabojuši aģentūru darbības rezultātus. Tomēr, vienlaikus atzīstot likumdevēja atbildību, mēs uzskatām, ka nav panākta pietiekama elastība aģentūru izveidē un darbībā un ka varētu vairāk izmantots aģentūru potenciālu sadarboties kopīgu politikas mērķu sasniegšanā iedzīvotāju interesēs.

Aģentūru elastība, proti, spēja reaģēt uz mainīgajām politikas vajadzībām, atspoguļojas to dzīves ciklā – to izveidē, attīstībā un iespējamā likvidācijā. Mēs novērojām – kad Komisija ierosina izveidot jaunu aģentūru, tā ne vienmēr skaidri apsver alternatīvas, tostarp iespēju Komisijai pašai veikt paredzētos uzdevumus, starpvaldību sadarbības iespēju vai iespēju pielāgot jau esošas ES aģentūras pamatuzdevumu. Pēc aģentūras darbības uzsākšanas tās saskaņotība ar citām aģentūrām un partnerģenerāldirektorātiem, it īpaši attiecīgajā politikas jomā, laika gaitā netiek pietiekami izvērtēta, lai varētu veikt pielāgojumus (sk. 16.–32. punktu).

Komisijai

1. vairāk jāizmanto aģentūru transversālie novērtējumi Komisijas veiktās dažādo politikas jomu atbilstības pārbaudes ietvaros. Novērtējumu rezultāti jāizmanto, lai noteiktu iespējamu sinerģiju un izmaiņas, tostarp apvienošanu, un, attiecīgos gadījumos, lai, reaģējot uz mainīgām vajadzībām, izstrādātu tiesību aktu priekšlikumus;
2. visi jaunu aģentūru izveides priekšlikumi jāsagatavo saskaņā ar labāka regulējuma programmu, tostarp rīkojot tajā paredzētu apspriešanu. Komisijai uzskatāmi jāparāda jaunu struktūru piemērotība un saskaņotība ar esošajām struktūrām, ņemot vērā Regulējuma kontroles padomes formulētās atrunas.

Termiņš 1.a) ieteikumam: līdz 2024. gadam tā, lai rezultātu varētu ņemt vērā nākamajos tiesību aktu priekšlikumos, kas paredzēti DFS pēc 2027. gada.

Termiņš 1.b) ieteikumam: atbilstošs termiņš, lai rezultātu varētu ņemt vērā visos jaunajos priekšlikumos, sākot no 2020. gada septembra.

Elastība nozīmē arī to, ka aģentūras saņem pietiekamus resursus atbilstīgi to mainīgajām vajadzībām. Mēs novērojām, ka aģentūras īpaši negatīvi ietekmē ierobežotā elastība resursu ziņā, un daļēji iemesls ir tas, ka aģentūru plānošanas cikls ir cieši saistīts ar ES budžeta plānošanas procedūru. Aģentūras parasti, plānojot resursus, arvien vairāk ir pamatojušās uz iepriekšējo gadu, pat tad, ja apstākļi un politika nosaka nepieciešamību rūpīgāk pārskatīt konkrētas darbības (33.–43. punkts).

Aģentūrām

1. pirms katra jaunā DFS perioda rūpīgāk jāpamato resursu nepieciešamība, efektīvi izmantojot vienotos programmdokumentus un ņemot vērā prioritātes, iespējamo sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus.

Komisijai

2. pirms katra DFS perioda jāizvērtē un jāsalīdzina visi aģentūru iesniegtie resursu pieprasījumi un jāierosina piešķirt (palielināt, samazināt un/vai pārvietot) resursus aģentūrām, liekot uzsvaru uz prioritātēm un visneatliekamākajām vajadzībām;
3. savlaicīgi jāizskata aģentūru pieprasījumi pielāgot resursus mainīgajām vajadzībām, lai būtu iespējama elastīgāka budžeta plānošana.

Termiņš: līdz 2024. gadam.

ES aģentūrām ir būtiska nozīme dalībvalstu dažādo interešu apvienošanā, lai rastu kopīgus politikas risinājumus ES interesēs. Tomēr aģentūru valdes ir lielas un nav vienotas izpratnes par to locekļu lomu, un tas var traucēt efektīvu lēmumu pieņemšanu (44.–49. punkts).

Informācija par aģentūru darbības rezultātiem praksē nav bijusi pietiekami saistīta ar aģentūru ieguldījumu politikas īstenošanā, un tas apgrūtina atbildības pieprasīšanu no lēmumu pieņēmējiem. Līdz ar jauno finanšu pamatregulu šī saikne ir ieviesta, bet šīs prasības ietekme vēl jānovēro (50.–53. punkts). Kopumā iedzīvotāji saņem visai maz informācijas par aģentūru nodrošinātajiem ieguvumiem (54.–64. punkts).

Aģentūrām

1. jāuzlabo praktiskā ziņošana par darbības rezultātiem, tos skaidrāk saistot ar ieguldījumu ES politikas īstenošanā.

Komisijai

2. jāuzrauga, kā tiek piemērotas Komisijas pamatnostādnes (C (2020) 2297) par informāciju, kas aģentūrām jāsniedz par darbības rezultātiem, lai Eiropas Parlaments, Padome un ES iedzīvotāji varētu īstenot ārējo kontroli, tādējādi mainot uzsvaru no ziņošanas par tiešajiem rezultātiem un darbībām uz ziņošanu par ieguldījumu ES politikas īstenošanā;
3. jāierosina, lai likumdevējs pārskatītu valdes lielumu, ja tas nepieciešams, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti.

Termiņš 3.a) un 3.b) ieteikumiem: sākot no 2021. gada.

Termiņš 3.c) ieteikumam: sākot no 2020. gada attiecībā uz jauniem priekšlikumiem.

ES aģentūras pilda tīkla funkciju, lai dalītos zinātībā un veidotu sadarbību ar partneriem valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī. Tomēr aģentūras līdz šim nav izmantojušas visas iespējas panākt līdzīgu darbību sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus (76.–80. punkts). Turklāt aģentūrām vajadzīgais atbalsts ir atkarīgs no dalībvalstīm (72.–75. punkts). Dažas aģentūras darbojas politikas jomās ar spēcīgu starptautisko dimensiju, taču dažkārt tām trūkst Komisijas atbalsta, lai elastīgāk dalītos zinātībā ar partneriem trešās valstīs (81.–83. punkts).

Aģentūrām

1. ciešāk jāsadarbojas savā starpā, lai apzinātu paraugpraksi attiecībā uz darbības rezultātiem, sinerģiju un apjomradītiem ietaupījumiem, it īpaši kopīgās politikas jomās.

Komisijai

2. jāuzrauga, vai dalībvalstis īsteno savas juridiskās un politiskās saistības nodrošināt ES aģentūrām nepieciešamo informāciju, ekspertus un atbalstu aģentūru lēmumu izpildei un politikas īstenošanai, un, ja šādas saistības pietiekamā mērā nav paredzētas tiesiskajā regulējumā, ierosināt likumdevējam skaidri noteikt dalībvalstu pienākumus;
3. jānodrošina, ka aģentūru tehnisko zinātību un citu potenciālu regulāri izmanto, lai atbalstītu politikas veidošanu un īstenošanu arī starptautiskā līmenī un ar partneriem ārpus ES.

Termiņš: sākot no 2021. gada.

Šo ziņojumu 2020. gada 28. jūlijā Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex BRENNINKMEIJER.

Revīzijas palātas vārdā –

priekšsēdētājs
Klaus-Heiner LEHNE

Pielikumi

I pielikums. Šajā pārskatā minēto ES aģentūru un citu struktūru saraksts

II pielikums. ES aģentūru un citu struktūru Komisijas partnerģenerāldirektorāti

III pielikums. Ieinteresēto personu apsekojumā iegūtie būtiskākie dati un rezultāti

Lūdzām 34 aģentūrām iesniegt ieinteresēto personu sarakstu un izveidojām reprezentatīvu izlasi, iekļaujot tajā galvenās ieinteresēto personu kategorijas (valstu publiskā sektora struktūras, nozares pārstāvjus, ES iestādes, NVO, akadēmiskās aprindas u. c.). Mēs aicinājām 2500 ieinteresētās personas piedalīties apsekojumā un saņēmām aptuveni 1000 atbilžu (atsaucības līmenis – 40 %). Gandrīz puse respondentu bija valdes locekļi.

Dalība apsekojumā

Būtiskākie apsekojuma rezultāti

Avots: ERP; izlases lielums ir 35 aģentūru un citu struktūru 1000 ieinteresēto personu sniegtās atbildes.

IV pielikums. Lielo datu analīzē konstatētais ziņu sadalījums

Eiropas Mediju uzraugs (EMM) ir pilnībā automatizēta sistēma, ko izmanto Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC), kas analizē publiski pieejamos tiešsaistes plašsaziņas līdzekļus. Sistēma vāc un apkopo aptuveni 300 000 ziņu rakstu dienā no atlasītiem ziņu portāliem visā pasaulē gandrīz 70 valodās. Sadarbībā ar JRC mēs padziļināti analizējām apkopotos datus EMM sistēmā²⁶ attiecībā uz informāciju par ziņu rakstu, kas saistīti ar visām aģentūrām, biežumu, ģeogrāfisko sadalījumu un publicēšanas laika tendencēm, kā arī par attiecībām starp aģentūrām un citām ES un dalībvalstu struktūrām. Šī ir pirmā reize, kad ERP izmantoja lielo datu tehnoloģiju, lai analizētu nestrukturētus ārējos datus, kas iegūti no avotiem, kuri nav ES oficiālie dokumenti un datubāzes, un izmanto tos kā papildu pierādījumus lietderības revīzijā.

Avots: ERP apkopojums, pamatojoties uz EMM apkopotajiem datiem laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam.

Avots: ERP apkopojums, pamatojoties uz EMM apkopotajiem datiem laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam.

Avots: ERP apkopojums, pamatojoties uz EMM apkopotajiem datiem laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam.

Avots: ERP apkopojums, pamatojoties uz EMM apkopotajiem datiem laikposmā no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam.

V pielikums. Federālo aģentūru tiesiskais regulējums Amerikas Savienotajās Valstīs un Austrālijā

Amerikas Savienotās Valstis

• Visām aģentūrām kopīgs regulējums: 1) pamata tiesību akts – 1993. gada Akts par valdības sniegumu un rezultātiem (Government Performance and Results Act – GPRA) un 2010. gada Akts par GPRA modernizāciju; 2) apkārtraksts Nr. A-11 (tiek atjaunināts katru gadu līdz jūnijam) “Budžeta sagatavošana, iesniegšana un izpilde”, 6. daļa – Federālais snieguma satvars: stratēģiskā plānošana, gada snieguma plāni un ziņojumi.
• Aģentūrām ir pienākums ziņot par trim dažādiem mērķiem/uzdevumiem: 1) aģentūrām kopīgie ilgtermiņa prioritārie mērķi, kas nosaka aģentūru koordinēšanas nepieciešamību; 2) aģentūras prioritārie mērķi, proti, 4 vai 5 mērķi, kas jāsasniedz turpmākajos divos gados; kā arī 3) stratēģiskie mērķi, proti, ilgtermiņa mērķi, rezultāti un ietekme.
• Trīs GPRA ziņošanas elementi: 1) piecu gadu stratēģiskie plāni, kuros jānosaka aģentūras pamatuzdevums, kā arī ilgtermiņa uz rezultātiem orientētie mērķi; 2) gada darbības plāni, kuros noteikti fiskālā gada snieguma mērķi un aprakstīta virzība uz šiem mērķiem un tas, kā var pārbaudīt šo mērķu sasniegšanu; kā arī 3) gada snieguma ziņojumi, kuros izklāstīti aģentūras panākumi vai neizdošanās virzībā uz noteiktajiem snieguma mērķiem (rezultāti ir noteikti programmā).
• Saistībā ar informāciju par darbības rezultātiem jāņem vērā, ka Kongresa budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir balstīta uz: 1) Valdības pārskatatbildības biroja (Government Accountability Office – GAO) gada ziņojumu; 2) gada ziņojumu, ko Senātam, Pārstāvju palātai un GAO iesniedz Pārvaldības un budžeta birojs (Office of Management and Budget – OMB)²⁷; šajā ziņojumā tiek noteikts, vai aģentūru programmas vai darbības atbilst snieguma mērķuzdevumiem un mērķiem, kā arī tiek apzināti nesasniegtie mērķi (pēc tam tiek izstrādāts rīcības plāns, lai koriģētu novirzes); kā arī 3) aģentūras gada snieguma plāna un gada snieguma ziņojuma konsolidācija kongresa budžeta pamatojuma procedūras ietvaros.

Austrālija

• Visām aģentūrām kopīgs regulējums: 2013. gada Publiskās pārvaldības, snieguma un pārskatatbildības akts, 2. nodaļa – Sadraudzības struktūras un sadraudzība, 2. un 3. daļa – Plānošana, sniegums un pārskatatbildība, 3. sadaļa – Sadraudzības struktūru sniegums.
• Atšķirību mērķu sasniegšanā skaidrošana un paziņošana: Atbildīgajai iestādei ir šādi pienākumi: 1) nodrošināt tādu dokumentu sagatavošanu, kuros pienācīgi fiksēts un skaidrots struktūras sniegums tās mērķu sasniegšanā; 2) noteikt un izvērtēt struktūras sniegumu; 3) iespējami drīzāk pēc katra struktūras pārskata perioda beigām sagatavot gada pārskatus par struktūras darbības rezultātiem; kā arī 4) gada ziņojumā, kas tiek iesniegts Parlamentam, iekļaut gada darbības rezultātu pārskatus.
• Darbības rezultātu pārskatu revīzija: Ģenerālrevidents var pārbaudīt struktūras gada darbības rezultātu pārskatus un sagatavot ziņojumus par tiem. Ziņojums jāiesniedz Parlamentam izskatīšanai.

VI pielikums. Budžeta līdzekļu sadale / izmaksu aprēķināšana / pārvaldība pa darbības jomām

Budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām (Activity Based Budget – ABB) ir “budžeta apropriāciju un resursu organizēšana atbilstīgi mērķim, lai būtu iespējams redzēt, kādi politikas virzieni tiek īstenoti un kādas darbības veido politikas virzienus, cik daudz līdzekļu tiek izlietoti katrai no tām, un cik daudz personu veic darbu saistībā ar to īstenošanu” (Eiropas Komisija, ES budžeta glosārijs).

Izmaksu aprēķināšana pa darbības jomām (Activity Based Costing – ABC) paredz izmaksu un izmaksu sadales metodes noteikšanu un sadali dažādām darbībām. ABC ir izmaksu noteikšanas metode, kas paredz noteikt darbības organizācijā un katras darbības izmaksas attiecināt uz visu produktu un pakalpojumu resursiem atbilstīgi faktiskajam patēriņam.

ABC sistēma paredz visu izmaksu kalkulāciju ne tikai katrai darbībai, bet arī katram pakalpojumam. Daļēji un pilnībā pašfinansētas aģentūras piemēro maksas saviem klientiem, lai atgūtu ar dažādiem sniegtajiem pakalpojumiem saistītās izmaksas.

ABB ir budžeta elements, un ABC ir ekonomiskais elements plašākā pārvaldības pa darbības jomām (Activity Based Management – ABM) koncepcijā, kurš attiecas galvenokārt uz pamatdarbībām. ABM būtu jānodrošina aģentūrām instrumenti, ar ko plānot, uzraudzīt, ziņot un izvērtēt to darbības. Šajā sakarā ex ante kārtībā jānosaka mērķi, rādītāji, ieguldījums (cilvēkresursu un finanšu resursu ziņā), kā arī būtiskākās darbības, lai secinātu, kā iespējams sasniegt plānotos rezultātus, kā var izmērīt progresu virzībā uz šiem plānotajiem rezultātiem un kuriem resursiem šie rezultāti jānodrošina (Eiropas Komisija, analītiskā publikācija Nr. 21).

Pārvaldības pa darbības jomām sistēmas īstenošana paredz ne tikai mērķu, darbību, budžeta izpildes un iznākuma rādītāju noteikšanu, bet arī a) skaidru saistību starp mērķiem, darbībām un rādītājiem, b) rezultātu un ietekmes rādītāju noteikšanu, kā arī c) tās faktiskās ietekmes uz lēmumu pieņemšanas procesu pastāvīgu uzraudzību.

Sistemātisku ABB un ABM sistēmu piemērošanu aģentūrās, lai plānotu, uzraudzītu un izvērtētu darbības, paredz vienotā pieeja (sk. 40. punktu).

VII pielikums. ERP īpašo ziņojumu saraksts, kas 2017.–2019. gadā publicēti saistībā ar aģentūrām

Avots: ERP.

VIII pielikums. ES aģentūru un citu struktūru budžeta uzbūve (2018. g.)

Avots: ERP.

Akronīmi un saīsinājumi

ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām

ABC: izmaksu aprēķināšana pa darbības jomām

ABM: pārvaldība pa darbības jomām

AMIF: Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

CNECT ĢD: Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorāts

CONT: Budžeta kontroles komiteja (Eiropas Parlaments)

DEFIS ĢD: Aizsardzības, rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts

DFS: daudzgadu finanšu shēma

DGT ĢD: Tulkošanas ģenerāldirektorāts

EAC ĢD: Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāts

EMM: Eiropas Mediju uzraugs

EMPL ĢD: Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts

ENER ĢD: Enerģētikas ģenerāldirektorāts

ENV ĢD: Vides ģenerāldirektorāts

ETIAS: Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma

FISMA ĢD: Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāts

GDP: gada darba programma

GDR: galvenais darbības rādītājs

GROW ĢD: Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts

HOME ĢD: Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāts

JRC: Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

JUST ĢD: Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts

KGDP: konsolidētais gada darbības pārskats

LESD: Līgums par Eiropas Savienības darbību

MARE ĢD: Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāts

MOVE ĢD: Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

REFIT: Normatīvās atbilstības un izpildes programma

REMIT: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību

RKP: Regulējuma kontroles padome

SANTE ĢD: Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts

SIS: Šengenas Informācijas sistēma

TI: tieslietas un iekšlietas

VP: vienotais programmdokuments

Glosārijs

Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra: Eiropas Parlamenta lēmums, ar kuru Komisija tiek atbrīvota no atbildības par konkrēta budžeta pārvaldību un budžets tiek apstiprināts, pamatojoties uz Padomes ieteikumu un Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu.

Daudzgadu finanšu shēma (DFS): ES ilgtermiņa budžets, kas aptver septiņu gadu laikposmu. Pašreizējā DFS aptver laikposmu no 2014. gada līdz 2020. gadam. DFS paredz ierobežojumus attiecībā uz to, kādas summas ES izlietos dažādām darbības jomām. ES izmanto DFS, lai atbalstītu savas politikas prioritātes un nodrošinātu attiecībā pret iedzīvotājiem uzņemto saistību izpildi.

Deleģēšanas nolīgums: nolīgums, kurā noteiktas darbības, ko Komisija uztic aģentūrām politikas īstenošanas nolūkā, attiecības starp Komisiju un aģentūrām, kā arī noteikumi, kas jāievēro.

ES aģentūru tīkls: decentralizēto aģentūru tīkls, ko izveidojušas ES iestādes un dalībvalstis, lai veiktu konkrētus juridiskus, tehniskus vai zinātniskus uzdevumus.

Ietekmes novērtējums: novērtējums, kura ietvaros pārbauda, vai nepieciešama ES rīcība, un analizē pieejamo risinājumu iespējamo ietekmi.

Izpildvalde: vadības grupa decentralizētā aģentūrā, kas uzrauga valdes lēmumu sagatavošanu un īstenošanu.

Likumdevējs: Eiropas Parlaments un Padome.

Nobeiguma klauzula: tiesību norma, kas paredz apstākļus, kādos aģentūras uzdevumus var pārtraukt.

Novērtējums: uz pierādījumiem balstīts spriedums par to, cik lielā mērā intervence 1) ir bijusi efektīva, 2) lietderīga, 3) būtiska, ņemot vērā aktuālās vajadzības, 4) saskanīga gan iekšēji, gan ar citiem ES politikas intervences pasākumiem un 5) devusi pievienoto vērtību ES līmenī.

Pakalpojumu līmeņa nolīgums: nolīgums starp gala lietotāju un pakalpojumu sniedzēju.

Pārskatīšanas klauzula: tiesību norma, kas paredz apstākļus, kādos jāpārskata un jāpielāgo aģentūras uzdevumi.

Piemērotība: aģentūras uzdevumi ir atbilstīgi politikas mērķu sasniegšanai.

Saskaņotība: aģentūras uzdevumi ir loģiski saskaņoti ar citu aģentūru un ES dienestu uzdevumiem, un tādējādi aģentūra ir daļa no vienotas un funkcionālas ES administrācijas, kas palīdz īstenot skaidri nosakāmus politikas mērķus.

Transversāls novērtējums: vairāku tādu aģentūru un partnerģenerāldirektorātu snieguma novērtējums, kuri veic darbu vienā politikas jomā, īstenojot savstarpēji atbalstošas darbības. Mērķis ir noteikt potenciālo sinerģiju un apjomradītus ietaupījumus, kā arī pārvarēt riskus, tādus kā pārklāšanās, politikas sadrumstalotība, nesamērība un “misijas izplūšana”.

Valde: decentralizētās aģentūras būtiska pārvaldības struktūra. Valde veic uzraudzības funkciju, un tai ir vispārēja atbildība par aģentūras budžeta un plānošanas jautājumiem, izpilddirektora iecelšanu un aģentūras darbības rezultātu uzraudzību.

Vienotais programmdokuments: standarta dokuments, ko sagatavo visas decentralizētās aģentūras un pārskata Komisija un kas ietver gan aģentūras budžeta, gan arī darbības plānošanu un tādējādi ir aģentūras darba un tās resursu sadales vadlīniju dokuments.

Vienotā pieeja: pamatprincipu kopums, ko ES koriģēja 2012. gadā ar mērķi decentralizētās aģentūras padarīt saskaņotākas, efektīvākas un atbildīgākas.

Zinātības un tīklošanas centrs: termins, ko izmantojam, lai raksturotu decentralizētās aģentūras funkcijas konkrētā politikas jomā, proti, decentralizētā aģentūra var būt centrs, kas veicina zinātības apmaiņu un kas apvieno dalībvalstu intereses, lai rastu kopīgus politikas risinājumus un sekmētu sadarbību ar citiem Eiropas līmeņa un starptautiskajiem partneriem.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Alex Brenninkmeijer vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP loceklis Alex Brenninkmeijer, atbalstu sniedza ERP locekļa biroja atašejs Di Hai, atbildīgais vadītājs Friedemann Zippel, darbuzdevuma vadītājs Eddy Struyvelt, revidenti Joaquín Hernández Fernández, Arūnas Juozulynas, Sevdalina Todorova, Julio Cesar Santin Santos, Benedicte Hemelaer, Christine Becker un Jānis Gaišonoks. Lielo datu projektu īstenoja datu zinātnieki Claudia Albanese, Zsolt Varga un Emmanuele Fossati. Lingvistisko atbalstu sniedza Thomas Everett.

Beigu piezīmes

¹ Šie skaitliskie dati par darbiniekiem ietver ierēdņus, pagaidu darbiniekus, līgumdarbiniekus un norīkotos valstu ekspertus.

² Vietas taupības nolūkā, pieminot visas aģentūras, mēs izmantojam abreviatūras/akronīmus. Aģentūru pilnie nosaukumi ir sniegti I pielikumā.

³ Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 350.

⁴ Eiropas Komisija, “Baltā grāmata par Eiropas pārvaldību”, COM(2001) 428 final; “Labāka regulējuma pamatnostādnes”, 2015.

⁵ Eiropas Komisija, “Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD pakļautībā esošo ES aģentūru — Eurofound, Cedefop, ETF un EU-OSHA – izvērtējums”, 2018. gada marts.

⁶ ERP, Ātrais stāvokļa apraksts par to, kā īstenots personāla izmaksu samazinājums par 5 %, 2017.

⁷ EMA, 2018. gada konsolidētais darbības pārskats, apstākļu akcentējuma punkts.

⁸ Sk. arī ERP 2018. gada ziņojumu par aģentūrām.

⁹ Eiropola 2018. gada konsolidētā gada darbības pārskata analīze un novērtējums.

¹⁰ Piemēram, īpašais ziņojums Nr. 10/2019 “Banku ES mēroga stresa testi: sniegts nesalīdzināms informācijas apjoms par bankām, bet vajadzīga labāka koordinācija un koncentrēšanās uz riska faktoriem”.

¹¹ Budžeta komiteja – EUIPO, Valdes plenārsēde – VNV, Administratīvā padome – CPVO.

¹² ERP atzinumi Nr. 1/2019 un Nr. 3/2019.

¹³ SWD(2015) 62 final, 13.3.2015.

¹⁴ Apskats Nr. 07/2019 “Ziņošana par ilgtspēju: ES iestāžu un aģentūru stāvokļa izvērtējums”.

¹⁵ Lietas 9/56 un 10/56, Meroni un citi, Industrie Metallurgiche, SpA pret EOTK Augsto iestādi, 1957–58, ECR 133.

¹⁶ Lieta C-270/12, Apvienotā Karaliste pret Parlamentu un Padomi, 2014.

¹⁷ CPVO, EUIPO un VNV.

¹⁸ ERP 2018. gada ziņojums par ES aģentūrām, 3.14.8. punkts.

¹⁹ Sk. arī ERP īpašo ziņojumu Nr. 20/2019 “ES informācijas sistēmas robežkontroles atbalstam – spēcīgs instruments, bet vairāk jākoncentrējas uz savlaicīgiem un pilnīgiem datiem”.

²⁰ 2019. gada 7. marta spriedums lietā T-837/16.

²¹ Sk. arī ERP īpašo ziņojumu Nr. 24/2019 “Patvērums, migrantu pārcelšana un atgriešana: laiks rīkoties aktīvāk, lai novērstu neatbilstības starp mērķiem un rezultātiem”.

²² EASO regula (ES) Nr. 439/2010, 15. pants.

²³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

²⁴ Bund für Umwelt und Naturschutz Deutschland e.V., Hintergrund und Erläuterungen zur REACH-Registrierung: Großunternehmen verstoßen gegen das EU-Chemicalienrecht und gefährden damit Mensch und Umwelt, 2019. gada 20. maijs.

²⁵ Sk. arī Merijn Chamon un Valerie Demedts, “Constitutional limits to the EU agencies’ external relations” publikācijā “The External Dimension of EU Agencies and Bodies”, 2019.

²⁶ Lai iegūtu plašāku informāciju par Eiropas Mediju uzrauga (EMM) pakalpojumiem, sk. šeit: https://ec.europa.eu/jrc/en/scientific-tool/europe-media-monitor-newsbrief.

²⁷ Pārvaldības un budžeta birojs (OMB) ir Amerikas Savienoto Valstu prezidenta izpildbiroja struktūra, kas administrē ASV federālo budžetu un uzrauga federālo aģentūru darbības rezultātus.

²⁸ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/715 (2018. gada 18. decembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu un minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. pantā (OV L 122, 10.5.2019., 1.–38. lpp.).

²⁹ Sk. ietekmes novērtējuma 54.–56. lpp.: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012SC0166&from=EN.

³⁰ Regula (ES) 2019/1381 (2019. gada 20. jūnijs) par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 un astoņus citus nozaru tiesību aktus.

³¹ Sk. arī ERP Īpašo ziņojumu Nr. 24/2019 “Patvērums, migrantu pārcelšana un atgriešana: laiks rīkoties aktīvāk, lai novērstu neatbilstības starp mērķiem un rezultātiem”.

³² Pašreizējais satvars 2018.–2022. gadam ietver noziegumā cietušos un tiesu iestāžu pieejamību; līdztiesību un diskrimināciju jebkāda iemesla dēļ; informācijas sabiedrību un it sevišķi privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību; tiesu iestāžu sadarbību, izņemot krimināllietās; migrāciju, robežas, patvērumu un bēgļu un migrantu integrāciju; rasismu, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību; bērna tiesības; romu integrāciju un sociālo iekļaušanu.

³³ (Frontex) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris); (EMSA) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1625 (2016. gada 14. septembris); (EFCA) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1626 (2016. gada 14. septembris).

³⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regula (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju.

³⁵ Skaitlis 2019. gada 31. decembrī.

³⁶ Eiropas Savienības vispārējā budžeta projekts 2020. finanšu gadam (darba dokumenta III daļa — ES izveidotās struktūras ar juridiskas personas statusu un publisku-privātu partnerību).

³⁷ Izņemot divas pilnībā pašfinansējošas aģentūras, uz visām decentralizētajām aģentūrām attiecas budžeta izpildes apstiprināšana, ko veic Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma.

Laika skala

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

3. un 5. attēls: Ikonas izveidojis Pixel perfect no https://flaticon.com.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atvērtie dati
ES Atvērto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.