Eiropas Investīciju konsultāciju centrs:
izveidots, lai veicinātu ieguldījumus ES, taču Centra ietekme joprojām ir ierobežota

Kopsavilkums

I

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs tika izveidots 2015. gadā vienlaikus ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, īstenojot Investīciju plānu Eiropai, kas izstrādāts, lai veicinātu ieguldījumus pēc ekonomikas krīzes. Centra uzdevums ir atbalstīt ieguldījumus reālajā ekonomikā, sniedzot konsultāciju pakalpojumus projektu virzītājiem papildus pakalpojumiem, kas jau ir pieejami saskaņā ar citām ES programmām. Centrs darbojas kā partnerība starp Komisiju un Eiropas Investīciju banku un sadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

II

Mūsu revīzijas mērķis bija izvērtēt, vai Centrs ir bijis efektīvs instruments ieguldījumu veicināšanā. Konkrētāk, mēs vērtējām, vai Centrs

1. tika izveidots atbilstīgi, lai nodrošinātu vajadzīgos konsultāciju pakalpojumus papildus pakalpojumiem, ko jau piedāvā citi ES avoti;
2. darbojās kā plānots, lai sasniegtu savus mērķus, tostarp īstenojot sadarbību ar partneriem; kā arī
3. ir veicinājis tādu projektu piedāvājuma palielināšanu, kas ir piemēroti ieguldījumu veikšanai.

III

Mūsu revīzija aptvēra Centra darbību no tā darbības uzsākšanas 2015. gadā līdz 2018. gada decembrim. Mēs pārbaudījām Centra dokumentus, intervējām atbildīgo EIB un Komisijas dienestu pārstāvjus, analizējām Centra pārvaldības datus, pārbaudījām Centra veikto konsultatīvā atbalsta darbuzdevumu izlasi un veicām valsts attīstību veicinošo banku un iestāžu, kuras sadarbojas ar Centru, un Centra atbalstīto konsultāciju pakalpojumu galasaņēmēju apsekojumus.

IV

Komisija 2018. gada jūnijā ierosināja programmu InvestEU 2021.–2027. gada plānošanas periodam, tostarp konsultāciju centra InvestEU izveidi, ar ko tiktu aizstāts esošais Centrs un vairākas citas ar konsultāciju pakalpojumiem saistītas ES centralizēti pārvaldītas iniciatīvas. Mūsu ziņojums ietver analīzi un ieteikumus, kas ir būtiski jaunā centra darbībai.

V

Mēs secinām, ka līdz 2018. gada beigām Centrs vēl nav bijis efektīvs ieguldījumu veicināšanas instruments. Mēs konstatējām, ka Centrs tika izveidots kā uz pieprasījumu vērsts instruments, veicot vien ierobežotu izvērtējumu par konsultāciju pakalpojumu vajadzībām, ko tas varētu nodrošināt, par iespējamo tā pakalpojuma pieprasījuma līmeni vai resursu apmēru, kas tam varētu būt vajadzīgi. Galu galā Centrs salīdzinājumā ar tā rīcībā esošajiem resursiem saņēma maz pieprasījumu, kas varētu kļūt par darbuzdevumiem.

VI

Mēs konstatējām arī to, ka Centrs lielā mērā sasniedza mērķi piedāvāt pielāgotus konsultāciju pakalpojumus, ar kuriem atbalsta saņēmēji bija ļoti apmierināti. Tomēr tas nebija noteicis pietiekami skaidru stratēģiju vai kritērijus un procedūras, lai mērķtiecīgi novirzītu atbalstu jomām, kurās tas varēja nodrošināt lielāko ieguldījumu projektu piedāvājuma palielinājumu, neskatoties uz to, ka tika reģistrēta lielākā daļa vajadzīgās informācijas, lai to varētu veikt. Mēs konstatējām, ka vairāki atbalsta saņēmēji apšaubīja Centra atbalsta papildvērtību salīdzinājumā ar citiem konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem un ka šajā periodā Centra darbuzdevumi veicināja tikai nedaudz vairāk par 1 % no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstītajām finanšu darbībām. Lai gan lielākā daļa darbuzdevumu tika veikti augstas prioritātes nozarēs un dalībvalstīs, tomēr dalībvalstīs ar lielākajām konsultāciju pakalpojumu vajadzībām tika veikti nedaudzi darbuzdevumi, kas saistīti ar prioritārajām nozarēm. Tādējādi neatrisināto konsultāciju pakalpojumu vajadzību labākai nodrošināšanai nepieciešama proaktīvāka pieeja. Turklāt, neskatoties uz Centra centieniem, juridiskās sarežģītības un valsts attīstību veicinošu banku dažādo ieinteresētības līmeņu un atšķirīgo sadarbības spēju dēļ sadarbība ar partneriem nolūkā uzlabot ģeogrāfisko tvērumu attīstījās lēni.

VII

Visbeidzot, mēs ieguvām ierobežotus pierādījumus tam, ka Centrs līdz 2018. gada beigām ir sniedzis būtisku devumu ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājuma palielināšanā. Centrs neizmantoja pietiekamas procedūras, lai pārraudzītu ieguldījumus, ko attiecīgajā periodā nodrošināja Centra darbuzdevumi, un tas apgrūtināja Centra darbības rezultātu uzraudzību un izvērtēšanu šajā saistībā. Tāpat Centrs līdz 2018. gada beigām veica pārāk maz darbuzdevumu, lai tā darbībai būtu būtiska ietekme ieguldījumu veicināšanā. Turklāt Centra atbalsts lielākoties bija saistīts ar projektiem agrīnā to īstenošanas posmā, tādēļ tam var būt ietekme tikai ilgākā termiņā.

VIII

Pamatojoties uz mūsu apsvērumiem, mēs sniedzam šādus ieteikumus:

• palielināt Centra darbības tvērumu;
• mērķtiecīgāk sniegt Centra atbalstu prioritātēm;
• uzlabot darbības rezultātu novērtējumu.

IX

Visbeidzot, mēs ieteicām Centra darbībā gūto pieredzi ņemt vērā konsultāciju centra InvestEU izveidē saskaņā ar programmu InvestEU 2021.–2027. gadam. 

Ievads

01

Eiropas Komisija (tālāk tekstā — “Komisija”) un Eiropas Investīciju banka (EIB), reaģējot uz ieguldījumu samazināšanos Eiropā kopš finanšu un ekonomikas krīzes sākuma 2008. gadā, 2014. gada novembrī sāka īstenot Investīciju plānu Eiropai (IPE)¹. IPE tika izstrādāts, pamatojoties uz trīs pīlāriem, un tie bija:

• Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)², kas nodrošināja finansējumu ieguldījumiem ar ES budžeta garantijas atbalstu;
• Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (tālāk tekstā — “Centrs”), kas sniedz tehnisko palīdzību gan privātā, gan arī publiskā sektora projektu virzītājiem, un Eiropas Investīciju projektu portāls (EIPP) — tiešsaistes platforma, kas izveidota, lai palīdzētu ES projektu virzītājiem atrast ieguldītājus;
• pasākumi ar mērķi likvidēt šķēršļus ieguldījumiem visā Eiropā un uzlabot ieguldījumu nosacījumus Eiropā.

02

IPE otrais pīlārs tika izveidots, lai nodrošinātu ieguldījumu nonākšanu reālajā ekonomikā, veicinot un palielinot tādu projektu piedāvājumu, kas piemēroti ieguldījumu veikšanai. ES 2015. gadā publicēja regulu, ar ko izveido ESIF, Centru un EIPP³. Šajā regulā noteiktais Centra mērķis bija pamatoties uz esošajiem EIB un Komisijas konsultāciju pakalpojumiem, “lai sniegtu konsultatīvu atbalstu investīciju projektu identificēšanai, sagatavošanai un izstrādei un lai darbotos kā vienots tehnisko konsultāciju centrs attiecībā uz projektu finansēšanu Savienībā”. Centrs tika izveidots, lai sniegtu atbalstu ESIF politikas prioritātēm, tostarp enerģētikas, transporta infrastruktūras, vides un resursefektivitātes jomā, kā arī MVU un lai attiecīgajos gadījumos palīdzētu projektu virzītājiem izpildīt attiecināmības kritērijus ES garantijas atbalsta izmantošanai ESIF ietvaros⁴. ESIF regula arī paredzēja, ka Centrs sadarbojas ar līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu pakalpojumu plašu pieejamību, zināšanu apmaiņu un projektu sagatavošanu.

03

2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros ES jau sniedza konsultatīvo atbalstu, īstenojot dažādas iniciatīvas. Esošās ieguldījumu konsultāciju iniciatīvas cita no citas atšķīrās politikas jomas, atbalsta apmēra, atbalsta sniedzēju un atbalsta sniedzēju maksu ziņā. Kopumā budžetā bija paredzēts, ka šīs iniciatīvas nodrošināja konsultatīvo atbalstu aptuveni 100 miljonu EUR vērtībā gadā (plašāku informāciju sk. I pielikumā), t. i., 700 miljonu EUR vērtībā 2014.–2020. gada DFS septiņu gadu laikā. Centru izveidoja 2015. gada vidū ar mērķi sniegt konsultāciju pakalpojumus papildus jau pieejamajiem pakalpojumiem⁵.

04

Centrs darbojas kā partnerība starp Komisiju un EIB. Centra darbības principi ir noteikti partnerības pamatnolīgumā (PP), kas noslēgts atbilstīgi esošajam 2014. gada finanšu un administratīvajam pamatnolīgumam starp ES un EIB (FAP). Centrs ir trešais lielākais ES tehniskās palīdzības avots, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus, pēc iniciatīvas “Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos” (JASPERS) un iniciatīvas “Eiropas vietējais enerģijas atbalsts” (ELENA). No ES budžeta tiek segti 75 % no Centra gada budžeta (apmērā līdz 20 miljoniem EUR), un EIB sedz atlikušos 25 % (apmērā līdz 6,6 miljoniem EUR). Centra budžets un darba programmas (GDP) ir noteiktas ikgadējos īpašos dotāciju nolīgumos (ĪDN), kas parasti tiek īstenoti trīs līdz četru gadu periodā. Centru vada Koordinācijas komiteja četru personu sastāvā, no kurām divas ir Komisijas pārstāvji un divas — EIB pārstāvji. Koordinācijas komiteja ir atbildīga par stratēģijas un politikas pārskatīšanu, centra darbību uzraudzību, ziņojumu sagatavošanu ieinteresētajām personām, pakalpojumu noteikšanu, kā arī cenu politikas apstiprināšanu. EIB darbinieku komanda nodrošina Centra ikdienas darbu. EIB katru gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai iesniedz ziņojumu par Centra darbībām un budžetu.

05

Centrs pārvalda konsultāciju pakalpojumu pieprasījumus (1. attēls). Centrs saņem konsultāciju pieprasījumus vai nu tieši — Centra tīmekļa vietnē, vai arī no “ekspertu līmeņa avotiem”, proti, no EIB dienestiem, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm (VAVBI) vai Komisijas. Centra atbalsta komanda reģistrē pieprasījumus un lemj par to, kāda atbilde jāsniedz (“pārbaude”). Centrs var pieprasīt papildu informāciju, nosūtīt vispārīgus pieprasījumus atbilstīgākajam ES, EIB vai vietējam pakalpojumu sniedzējam (“novirzīšana”), sarežģītāku pieprasījumu gadījumā atbildes sagatavošanā iesaistīt EIB dienestus (“vienkāršas konsultācijas”) vai konsultāciju sniegšanai piešķirt Centra resursus un iesaistīt EIB dienestus vai ārējos konsultantus (“darbuzdevums”). Darbuzdevums var būt saistīts ar konkrētu ieguldījumu projektu vai projektu grupu (“saistīts ar konkrētu projektu”) vai vispārīgāk veicināt tādu projektu piedāvājumu, kas piemēroti ieguldījumu veikšanai (“vispārīgs”). Centrs arī meklē iespējas sadarboties ar VAVBI, lai piesaistītu atbalsta pieprasījumus un sniegtu konsultāciju pakalpojumu vietējā mērogā. Turklāt Centrs sniedz atbalstu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) programmas “Konsultācijas mazajiem uzņēmējiem” ietvaros četrās dalībvalstīs (Bulgārijā, Horvātijā, Grieķijā un Rumānijā).

06

Centra atbalsts ir pieejams publiskā un privātā sektora projektu virzītājiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un investīciju platformām vai fondiem, kā arī reģionālām un vietējām publiskām struktūrām. Centrs pakalpojumus publiskā sektora projektu virzītājiem sniedz bez maksas, un maksa, ko piemēro maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ir ierobežota līdz vienai trešdaļai izmaksu. Tālāk 1. izcēlumā sniegts piemērs par darbuzdevumu, kas saistīts ar konkrētu projektu.

07

Pēc ESIF regulas pirmo divu īstenošanas gadu izvērtēšanas ES pieņēma lēmumu pagarināt ESIF termiņu un paplašināt tā tvērumu, un 2017. gada decembrī ESIF regula tika grozīta (ESIF 2.0)⁶. Ar ESIF 2.0 regulu tika ieviesti vairāki noteikumi attiecībā uz Centru. Jaunie Centra noteikumi uzsvēra vajadzību sniegt mērķtiecīgu atbalstu projektu strukturēšanai, inovatīviem finanšu instrumentiem un publiskā un privātā sektora partnerībai, kā arī investīciju platformām, kas aptver vairākas dalībvalstis vai reģionus. Centrs tika arī aicināts īstenot aktīvāku pieeju, lai veicinātu tādu ESIF projektu piedāvājumu dalībvalstīs, kuri ir sarežģīti īstenojami un kuri saistīti ar tādām politikas prioritātēm kā rīcība klimata politikas jomā, aprites ekonomika, digitālais sektors un pārrobežu ieguldījumi.

08

Komisija 2018. gada jūnijā kā vienu no priekšlikumiem nākamajai DFS ierosināja programmu InvestEU⁷. Regulas projektā paredzēts izveidot konsultāciju centru InvestEU, kas darbojas Komisijas paspārnē un kuru pārvalda Komisija ar EIB kā galveno partneri, aizstājot Centru un vēl 12 citas 2014.–2020. gada DFS konsultāciju iniciatīvas. Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un integrēt esošās ES centralizēti pārvaldītās konsultāciju iniciatīvas ieguldījumu atbalstam. Jaunā centra budžets būtu aptuveni 72 miljoni EUR gadā.

Revīzijas tvērums un pieeja

09

Mūsu revīzijas mērķis bija izvērtēt, vai Centrs ir bijis efektīvs instruments ieguldījumu veicināšanā. Konkrētāk, mēs vērtējām, vai Centrs

1. tika izveidots atbilstīgi, lai nodrošinātu vajadzīgos konsultāciju pakalpojumus papildus pakalpojumiem, ko jau piedāvā citi ES avoti;
2. darbojās kā plānots, lai sasniegtu savus mērķus, tostarp īstenojot sadarbību ar partneriem; kā arī
3. ir veicinājis tādu projektu piedāvājuma palielināšanu, kas ir piemēroti ieguldījumu veikšanai.

10

Revīzijas laikā pievērsāmies Centra darbības struktūrai un tā darbībai līdz 2018. gada beigām. Centram pieejamais atbalsts no ES budžeta 2015.–2018. gada periodā bija gandrīz 70 miljoni EUR. Revīzija attiecās tikai uz vienu no IPE otrā pīlāra daļām. Revīzijā mēs neiekļāvām EIPP. Centrs ir tikai viens no dažādiem ES tehniskās palīdzības avotiem (I pielikums).

11

Mūsu ziņojumā iekļauta analīze, sniegti secinājumi un ieteikumi, kas ir būtiski attiecībā uz konsultāciju centru InvestEU, ko plānots izveidot 2021.–2027. gada periodam. Šim centram būs plašāka darbības joma un lielāki resursi nekā esošajam.

12

Mūsu konstatējumi bija balstīti uz būtiskāko ar Centru un ar līdzšinējām konsultāciju iniciatīvām saistīto dokumentu pārbaudēm, intervijām ar EIB darbiniekiem un Komisijas ierēdņiem, Centra pārvaldības datu analīzi, Centra izskatīto pieprasījumu izlases pārbaudi un apsekojumiem, kuros iekļāvām VAVBI, kuras sadarbojās ar Centru, un Centra atbalsta saņēmējus, kuriem tika sniegts ievērojams konsultatīvs atbalsts (plašāku informāciju par metodiku sk. II pielikumā).

Apsvērumi

Centrs tika izveidots kā uz pieprasījumu vērsts instruments, veicot ierobežotu iepriekšēju izvērtējumu

13

Izvērtējot to, vai Centrs tika izveidots atbilstīgi, lai nodrošinātu vajadzību pēc papildu konsultāciju pakalpojumiem, mēs pārbaudījām veiktos sagatavošanās izvērtējumus un analizējām Centra turpmāko darbību un resursu izmantošanu. Mēs uzskatām — lai pievērstos Centra darbībām un noteiktu atbilstīgu budžetu, Komisijai bija jāveic iepriekšējs izvērtējums attiecībā uz:

1. nenodrošinātajām vajadzībām konsultāciju jomā, kas Centram bija jānodrošina, tostarp attiecībā uz vajadzībām, kuras nenodrošināja citas līdzšinējās ES konsultāciju iniciatīvas (proti, lai pārliecinātos, ka Centra atbalsts papildinās citus pieejamos konsultāciju pakalpojumus⁸); kā arī
2. iespējamo pieprasījumu, proti, to pieprasījumu skaitu, ko EIKC, visticamāk, saņemtu un kas varētu pretendēt uz EIKC atbalstu.

Pirms Centra izveides tika veikts ierobežots iepriekšējs izvērtējums

14

Būtībā attiecībā uz visiem priekšlikumiem veikt darbības, kas ietekmē ES budžeta izdevumus, būtu jāveic īpašs ex ante novērtējums⁹. Komisijas tiesību akta priekšlikumam par ESIF 2015. gada janvārī tika pievienots īpašās darba grupas (dalībvalstis, Komisija, EIB) ziņojums par ieguldījumiem ES, kurā bija uzsvērta vispārēja vajadzība pēc papildu konsultāciju pakalpojumiem ES līmenī. Mēs konstatējām, ka pirms centra darbības uzsākšanas netika veikts tā formāls ex ante novērtējums, lai noteiktu jaunās iniciatīvas finanšu vajadzības.

15

Iepriekšēja izvērtējuma trūkums atspoguļojās ESIF regulas noteikumos, kas bija saistīti ar Centru. Regulā tika paredzēts Centra budžets, taču nebija noteikti mērķi vai prognozes attiecībā uz vēlamo konsultāciju pakalpojumu līmeni ģeogrāfiskajos apgabalos, politikas jomās vai centra darbības jomās, nedz arī izmantojamā pieeja konsultāciju pakalpojumu vajadzību nodrošināšanai.

16

Neilgi pēc Centra izveides Centra Koordinācijas komiteja ātri rīkojās, lai noteiktu nenodrošinātās konsultāciju pakalpojumu vajadzības ES, uzsākot pētījumu¹⁰. Pētījuma mērķis bija palīdzēt EIB un Komisijai izstrādāt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa stratēģiju ar konkrētu mērķi palīdzēt Centram noteikt prioritātes, tostarp rast atbildes uz jautājumiem, “kur, kā un kurās jomās koncentrēt Centra resursus”. Pētījumā it īpaši tika uzsvērtas ES dalībvalstis, kurās konsultāciju pakalpojumi konkrētās jomās visvairāk nepieciešami (1. tabula). Pētījuma galvenais secinājums bija tāds, ka vajadzību un konsultāciju pakalpojumu piedāvājuma neatbilstību galvenokārt radīja projektu virzītāju grūtības piekļūt konsultāciju pakalpojumiem, samaksāt par pakalpojumiem un atrast pakalpojumu sniedzēju. Šis secinājums norādīja uz to, ka Centram aktīvi jāveic pasākumi, lai risinātu ar pieejamību saistītus jautājumus. Lielākā daļa prioritāro valstu bija kohēzijas valstis ar zemu ESIF finansējuma apguves līmeni¹¹.

17

Saistībā ar novērtējumu par to, vai Centra atbalsts papildinās konsultāciju pakalpojumus, kas pieejami saskaņā ar citām ES programmām, mēs, pārbaudot Centra juridisko un līgumisko satvaru, konstatējām, ka, uzsākot Centra darbību, tā papildināmība ar šiem konsultāciju pakalpojumiem nebija skaidri noteikta. ESIF regulā nebija noteikti pakalpojumi, kuri trūka citu ES programmu nodrošināto līdzšinējo konsultāciju pakalpojumu klāstā un kuri bija jānodrošina Centram. Mēs konstatējām, ka Centra līgumiskajā satvarā bija skaidri noteikti tikai divi gadījumi, kad Centra atbalsts tika uzskatīts par tādu, kas papildina citas esošās iniciatīvas konsultāciju pakalpojumu jomā. Tie bija saistīti ar iniciatīvu “Eiropas vietējais enerģijas atbalsts” (ELENA) tādu ieguldījumu veikšanai, kas saistīti ar energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju un transportu, un iniciatīvu InnovFin — ES finansējums novatoriem, kas bija paredzēts ar pētniecību saistītiem ieguldījumiem.

18

Mēs uzskatām, ka Komisija un EIB izveidoja Centru kā uz pieprasījumu vērstu instrumentu, veicot vien ierobežotu iepriekšēju izvērtējumu par konsultāciju pakalpojumu vajadzībām, ko tas varētu nodrošināt, par iespējamo tā pakalpojuma pieprasījuma līmeni vai resursu apmēru, kas tam varētu būt nepieciešami. Citiem vārdiem — Centrs uzsāka darbību, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Centra atbalsta pieprasījumi lielā mērā būs atbilstīgi nenodrošinātajām vajadzībām konsultāciju jomā.

Attiecībā pret pieejamajiem resursiem Centrs līdz 2018. gada beigām saņēma maz pieprasījumu, kas varētu kļūt par darbuzdevumiem

19

Centra ietekme ieguldījumu veicināšanā ir lielā mērā atkarīga no saņemto pieprasījumu skaita un tādu pieprasījumu īpatsvara, kuri bija atbilstīgi atbalsta saņemšanai un tādējādi kļuva par darbuzdevumiem.

20

Laikposmā no 2015. gada vidus līdz 2018. gadam Centrs saņēma 1091 pieprasījumu — vidēji mazāk nekā vienu pieprasījumu dienā. Lielākā pieprasījumu iesniedzēja grupa bija projektu virzītāji, kuri pieprasījumus iesniedza tieši Centra tīmekļa vietnē (41 %), — pārējos pieprasījumus iesniedza EIB dienesti, ERAB, VAVBI un Komisija (“ekspertu līmeņa avoti”). Lai gan kopējais saņemto pieprasījumu skaits katru gadu palielinājās, Centra tīmekļa vietnē saņemto pieprasījumu skaits samazinājās (2. attēls). Daļēji pieprasījumu skaita samazinājuma iemesls bija pēc tīmekļa vietnes pārveidošanas 2017. gadā ieviestā automātiskā pieprasījumu nosūtīšana citiem dienestiem. Vienlaikus tika novērots no ekspertu līmeņa avotiem saņemto pieprasījumu skaita pieaugums, it īpaši no EIB dienestiem.

21

Lielāko daļu pieprasījumu, kas tika saņemti attiecīgajā periodā, Centrs neatbalstīja. No 1091 saņemtā pieprasījuma aptuveni 22 % 2018. gada 31. decembrī bija pārbaudes posmā — tie tika izvērtēti vai arī tika gaidīta papildu informācija, un aptuveni 52 % pieprasījumu tika atzīti par tādiem, kuri “novirzāmi” vai par kuriem jāsniedz “vienkāršas konsultācijas”. Pamatojoties uz 26 % saņemto pieprasījumu, Centrs sagatavoja darbuzdevumus (285 no 1091 pieprasījuma — 3. attēls). Tādu pieprasījumu īpatsvars, pamatojoties uz kuriem tika sagatavoti darbuzdevumi, bija atkarīgs no pieprasījumu saņemšanas veida. Salīdzinājumā ar pieprasījumiem, kuri tika saņemti no ekspertu līmeņa avotiem, ievērojami mazāka daļa tīmekļa vietnē saņemto pieprasījumu tika noteikti par darbuzdevumiem. No Centra tīmekļa vietnē saņemtajiem pieprasījumiem mazāk nekā 3 % kļuva par darbuzdevumiem (14 no 447 pieprasījumiem). Pat pēc daļas tīmekļa vietnē saņemto pieprasījumu automātiskas novirzīšanas ieviešanas no 2017. gada tikai daži tīmekļa vietnē saņemtie pieprasījumi kļuva par darbuzdevumiem (4,1 % 2018. gadā). Salīdzinājumam — 27 % no pieprasījumiem, kas tika saņemti no ekspertu līmeņa avotiem, bija pamats darbuzdevumu sagatavošanai. Zināmā mērā tas liecināja par to, ka ekspertu līmeņa avoti pirms pieprasījumu iesniegšanas centram atbalsta piešķiršanai noteiktā apmērā veica sākotnējo pārbaudi. ERAB pārbaudīja visus atbalsta pieprasījumus, ko tā saņēma, un tikai pēc tam iesniedza tos Centram. Centram nebija informācijas par ERAB saņemto pieprasījumu skaitu un līdz ar to — par pieprasījumu īpatsvaru (%), pamatojoties uz kuriem tika sagatavoti darbuzdevumi.

22

Veikto darbuzdevumu zemais līmenis atspoguļojas Centra budžeta izlietojumā, proti, pirmo trīs ar pusi gadu laikā Centrs neizlietoja lielāko daļu pieejamā finansējuma (2. tabula). Laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam no ES budžeta Centram piešķirto saistību apropriāciju kopējā summa bija 68,1 miljons EUR. Mēs konstatējām, ka Centra darbības pirmajos gados budžeta izpildes līmenis bija zemāks par plānoto (tikai 36 % 2015. gadā un 42 % 2016. gadā). Šā iemesla dēļ 2015. un 2016. gadā Komisija maksājumu apropriācijas 18 miljonu EUR apmērā no Centra budžeta pozīcijas novirzīja uz citām ES budžeta pozīcijām. Summa 43,3 miljonu EUR apmērā, ko Komisija attiecīgajā periodā samaksāja EIB saistībā ar Centra darbību ietvēra ievērojamu daļu priekšfinansējuma atbilstīgi līgumiskajam satvaram. Centra faktiskās attiecināmās izmaksas 2018. gada 31. decembrī, kas bija jāsedz no ES budžeta par 2015.–2018. gada periodu, bija 26,2 miljoni EUR, proti, tikai 26 % no summas, kas bija pieejama no ES budžeta.

23

Mēs uzskatām, ka Centrs tika izveidots, izdarot pieņēmumu, ka tas saņems lielāku skaitu atbalsta pieprasījumu, kuru rezultātā tiktu sagatavoti darbuzdevumi, nekā tas faktiski saņēma. Šā iemesla dēļ Centrs pirmajos trīs ar pusi darbības gados neizlietoja lielāko daļu no pieejamā finansējuma.

Centrs sniedza konsultāciju pakalpojumus, ar kuriem atbalsta saņēmēji bija ļoti apmierināti, taču pakalpojumu sniegšana nebija mērķtiecīga

24

Centra galvenais darbības mērķis bija sniegt augstas kvalitātes konsultatīvo atbalstu, kas pielāgots atbalsta saņēmēju individuālām vajadzībām, ņemot vērā prioritātes konsultatīvā atbalsta jomā. Mēs pārbaudījām, vai

• atsevišķi atbalsta saņēmēji bija apmierināti ar saņemto atbalstu, un, lai to pārbaudītu, veicām apsekojumu;
• nosakot darbuzdevumus, tika ņemtas vērā konsultatīvā atbalsta prioritātes, analizējot Centra stratēģiju, procedūras un pieejamo pārvaldības informāciju;
• sadarbībā ar VAVBI īstenotie pasākumi veicināja konsultāciju pakalpojumu vajadzību pietiekama ģeogrāfiskā tvēruma nodrošināšanu.

Atbalsta saņēmēji bija ļoti apmierināti ar pielāgotajām konsultācijām, ko tie saņēma

25

Centrs laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam veica 285 darbuzdevumus, sniedzot pakalpojumus atbalsta saņēmējiem publiskajā un privātajā sektorā. Liela daļa darbuzdevumu bija saistīti ar tehnisko vai finanšu konsultāciju sniegšanu konkrētu projektu īstenošanā (88 %). Pārējie darbuzdevumi (12 %) attiecās uz finanšu konsultācijām, kas nebija saistītas ar konkrētiem projektiem, taču bija saistīti ar sadarbību ar VAVBI un vispārīgiem jautājumiem (4. attēls).

26

Mūsu veiktajā apsekojumā¹² atbalsta saņēmēji kopumā savu apmierinātības līmeni attiecībā uz saņemto konsultāciju pakalpojumu galvenajiem aspektiem novērtēja kā “augstu”. Gandrīz 80 % respondentu Centra ieguldījumu raita konsultāciju procesa nodrošināšanā novērtēja kā “būtisku” vai “ļoti būtisku”, un vairāk nekā 90 % respondentu piekrita, ka atbalsts bija pielāgots viņu vajadzībām (5. attēls).

27

Mēs uzskatām, ka, veicot darbuzdevumus, Centrs lielā mērā sasniedza mērķi piedāvāt pielāgotus konsultāciju pakalpojumus atbilstīgi atbalsta saņēmēju vajadzībām.

Centram nebija izstrādāta skaidra stratēģija un procedūras atbalsta mērķtiecīgai piešķiršanai

28

Mēs konstatējām, ka līdz 2018. gada 31. decembrim nebija pieņemta formāla stratēģija Centra atbalsta mērķtiecīgai novirzīšanai, lai gan Centra līgumiskais satvars paredzēja, ka Koordinācijas komiteja “pieņem un pārskata stratēģiju”¹³, un Koordinācijas komitejas piesaistītais ārējais konsultants secināja, ka Centra darbībai jābūt mērķtiecīgai¹⁴.

29

Koordinācijas komiteja 2018. gada februārī pieņēma lēmumu, ka Centra de facto stratēģija bija pienācīgi ņemta vērā tā gada darba programmās¹⁵. Taču mēs konstatējām, ka šajās programmās nebija sniegts pietiekams skaidrojums par to, kā tika plānotas Centra darbības, lai veicinātu ieguldījumus, kā arī nebija iekļauti mērķi vai plānotie rezultāti līdz finansēšanas perioda beigām (proti, 2020. gadam) attiecībā uz konsultatīvā atbalsta prioritātēm.

30

Centrs izstrādāja kritērijus pieprasījumu attiecināmības izvērtēšanai. Tomēr mēs konstatējām, ka Centrs nebija pieņēmis kritērijus un procedūras, lai noteiktu, vai iespējamais darbuzdevums ir ar augstu, vidēju vai zemu ietekmi, ņemot vērā tā iespējamo devumu ieguldījumu projektu piedāvājuma palielināšanā. Mēs sagaidījām, ka Centrs būs izstrādājis skaidrus kritērijus katra darbuzdevuma ietekmes noteikšanai, pamatojoties uz šādām ESIF regulā noteiktajām prioritātēm:

• papildvērtība — ESIF regula paredz, ka Centra atbalsts papildina esošās ES iniciatīvas konsultatīvā atbalsta jomā;
• atbalsta veids — Centra pieņemtā politika paredzēja, ka prioritāte vispirms jāpiešķir pieprasījumiem, kas saistīti ar konkrētiem projektiem, un pēc tam — pieprasījumiem, kas nav saistīti ar konkrētiem projektiem un kas var netieši veicināt ieguldījumu projektu piedāvājuma palielināšanu¹⁶;
• iespējamā ietekme, pamatojoties uz galvenajām projekta iezīmēm (piemēram, projekta posma un ieguldījumu apmēra), — vērienīgāki un attīstītāki projekti, visticamāk, tiek turpināti un nodrošina lielāku devumu ieguldījumu veicināšanā nekā mazāka apmēra projekti agrīnākā attīstības posmā;
• nozare vai ģeogrāfiskais apgabals — tiek uzskatīts, ka darbuzdevumiem, kas atbilst dalībvalstu un nozaru prioritātēm, kuras noteiktas vajadzību novērtējumā, ir “lielāka ietekme” (16. punkts).

31

Neraugoties uz to, ka netika izstrādāti kritēriji potenciālo darbuzdevumu ietekmes izvērtēšanai, Centrs reģistrēja lielāko daļu informācijas (taču ne visu), kas nepieciešama, un it īpaši tika reģistrēta tālāk norādītā informācija.

• Papildvērtība — darbuzdevumu aprakstos bija minēta atsauce uz attiecīgajiem ESIF regulas pantiem. Tomēr netika paskaidrots, kāpēc vislabākās iespējas izpildīt darbuzdevumus ir tieši Centram, nevis citiem esošajiem ES konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem. 2. izcēlumā ir sniegts viens piemērs, kad pamatojums netika pietiekami dokumentēts.

• Atbalsta veids — Centrs, sākot no 2018. gada, reģistrēja informāciju par konsultatīvā atbalsta prioritātēm, kas tika ieviestas ar ESIF 2.0 regulu¹⁷.
• Iespējamā ietekme — projektu attīstības posms tika reģistrēts pārvaldības sistēmās, tikai sākot no 2018. gada otrā semestra, turklāt revīzijas perioda laikā sistemātiskā veidā netika reģistrēta informācija par ieguldījumu apjomu.
• Nozare un ģeogrāfiskais apgabals — Centrs pienācīgi klasificēja darbuzdevumus atbilstīgi ESIF darbības nozarēm un dalībvalstīm.

32

Mēs uzskatām, ka Centrs nebija noteicis pietiekami skaidru stratēģiju vai kritērijus un procedūras, lai mērķtiecīgi novirzītu atbalstu jomām, kurās tas varēja nodrošināt lielāko ietekmi, neskatoties uz to, ka tika reģistrēta lielākā daļa vajadzīgās informācijas, lai to varētu veikt.

Darbuzdevumi attiecās uz prioritārajām nozarēm un dalībvalstīm, taču neatrisināto konsultāciju pakalpojumu vajadzību labākai nodrošināšanai nepieciešama proaktīvāka pieeja

33

Pamatojoties uz pieejamo Centra pārvaldības informāciju un citiem revīzijas laikā iegūtiem pierādījumiem, mēs analizējām to, cik lielā mērā Centra darbuzdevumu noteikšanā tika ņemtas vērā konsultatīvā atbalsta galvenās prioritātes (30. un 31. punkts), it īpaši šādas prioritātes:

• papildvērtība salīdzinājumā ar citiem publiskajiem vai privātajiem konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem;
• ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājuma palielināšana, tostarp:

1. projektu, kuri var saņemt ESIF atbalstu, kā arī projektu klimata rīcības, aprites ekonomikas, digitālās nozares un pārrobežu projektu piedāvājuma palielināšana; kā arī
2. projektu, kas saistīti ar finanšu instrumentiem, investīciju platformām un publiskā un privātā sektora partnerībām, piedāvājuma palielināšana;

• atbalsta sniegšana nozarēm un apgabaliem ar lielākajām konsultāciju pakalpojumu vajadzībām.

34

Mēs veicām izlasē iekļautu atbalsta saņēmēju apsekojumu, lai noskaidrotu, vai tie saņemto konsultatīvo atbalstu būtu varējuši saņemt no citām publiskā vai privātā sektora konsultatīvajām struktūrām. Mēs konstatējām, ka gandrīz 50 % respondentu to pašu atbalstu būtu varējuši saņemt no citām publiskā vai privātā sektora konsultatīvajām struktūrām.

35

Saistībā ar ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājumu mēs konstatējām, ka gandrīz visi darbuzdevumi bija saistīti ar konkrētiem projektiem (265 no 285 projektiem jeb 92 %). Centrs reģistrēja 55 darbuzdevumus, kas saistīti ar EIB finanšu operācijām. 28 darbuzdevumi tika reģistrēti kā tādi, kas saistīti ar ESIF, un no tiem 12 darbuzdevumi bija saistīti ar projektiem, kuri jau bija saņēmuši ESIF atbalstu, proti, EIB finanšu operācijām, kuras bija apstiprinātas, parakstītas vai apmaksātas, trīs darbuzdevumi bija saistīti ar atceltiem projektiem, savukārt 13 darbuzdevumi — ar projektiem novērtēšanas procesā. Kopumā līdz 2018. gada beigām Centrs, veicot darbuzdevumus, atbalstīja tikai mazliet vairāk par 1 % no visām apstiprinātajām un ESIF atbalstītajām finanšu darbībām (12 no 1031¹⁸).

36

Mēs konstatējām arī to, ka 45 no 285 darbuzdevumiem bija saistīti ar klimata rīcību (16 %), 9 darbuzdevumi — ar aprites ekonomiku (3 %), 16 darbuzdevumi — ar digitālo nozari (6 %) un 12 darbuzdevumi — ar pārrobežu projektiem (4 %). Turklāt Centrs veica 30 darbuzdevumus saistībā ar potenciāliem inovatīviem finanšu instrumentiem (17 uzdevumi 2018. gadā), 12 uzdevumus saistībā ar potenciālajām investīciju platformām¹⁹ (7 darbuzdevumi 2018. gadā) un 16 darbuzdevumus saistībā ar potenciālajām publiskā un privātā sektora partnerībām (4 darbuzdevumi 2018. gadā)²⁰. Šajos gadījumos Centra atbalsts var tikt sniegts ļoti agrīnā projekta posmā, un nebija garantijas, ka attiecīgie instrumenti, platformas vai partnerības tiks izveidoti (3. izcēlums).

37

Attiecībā uz nozarēm jānorāda, ka Centrs klasificēja darbuzdevumus atbilstīgi ESIF darbības nozarēm (6. attēls). Lielākā daļa darbuzdevumu (215 no 285 darbuzdevumiem jeb 83 %) bija saistīti ar augstākas prioritātes nozarēm, kas bija noteiktas vajadzību novērtējumā, proti, ar transportu, enerģētiku, vidi un resursefektivitāti, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, savukārt pārējie darbuzdevumi bija saistīti ar nozarēm, kurām bija piešķirta zemāka prioritāte. Lielu daļu darbuzdevumu ERAB saistībā ar MVU veica četrās valstīs (133 no 285 darbuzdevumiem jeb 47 %).

38

Saistībā ar ģeogrāfisko izcelsmi mēs konstatējām, ka 58 % darbuzdevumu bija saistīti ar dalībvalstīm²¹, kuras bija atzītas par valstīm ar lielākajām konsultāciju pakalpojumu vajadzībām (Bulgārija, Horvātija, Grieķija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija). Turklāt mēs konstatējām, ka iemesls lielā mērā bija tas, ka lielu skaitu darbuzdevumu ERAB veica Rumānijā, Bulgārijā un Horvātijā (113). Mūsu veiktā analīze parādīja, ka 32 % darbuzdevumu (49 no 152 darbuzdevumiem), ko tieši pārvaldīja EIB, bija saistīti ar dalībvalstīm ar lielākajām konsultāciju pakalpojumu vajadzībām (7. attēls). Astoņi darbuzdevumi bija saistīti ar ESIF operācijām piecās kohēzijas valstīs.

39

Lai gan 83 % darbuzdevumu no pētījumā par konsultācijas pakalpojumu vajadzībām (1. tabula) apzinātajiem darbuzdevumiem bija saistīti ar augstākas prioritātes nozarēm un 58 % — ar augstākās prioritātes dalībvalstīm —, mēs konstatējām, ka 10 % darbuzdevumu bija saistīti ar prioritārajām nozarēm “augstākās prioritātes” dalībvalstīs (proti, enerģētiku, transportu, vidi un resursefektivitāti, sk. 8. attēlu).

40

Mēs uzskatām, ka neatkarīgi no tā, ka lielākā daļa darbuzdevumu attiecās uz prioritārajām nozarēm un dalībvalstīm, kopējo neatrisināto konsultāciju pakalpojumu vajadzību labākai nodrošināšanai būtu bijusi nepieciešama proaktīvāka pieeja.

Neraugoties uz Centra centieniem, sadarbība ar VAVBI nolūkā uzlabot ģeogrāfisko tvērumu attīstījās lēni

41

Galvenais veids, kā Centram sasniegt mērķi novērst konsultāciju pakalpojumu vajadzību tvēruma nepilnības dalībvalstīs, bija sadarbība ar partneriem vietējā līmenī. Šai sakarā Centrs centās veidot tīklu, slēdzot nolīgumus ar vietējām partneriestādēm, it īpaši dalībvalstu VAVBI un ERAB. Šādas sadarbības mērķis bija veicināt zināšanu apmaiņu, palielināt Centram iesniegto pieprasījumu skaitu un stiprināt konsultāciju pakalpojumu sniegšanu vietējā līmenī. Mēs vērtējām, kā laika gaitā attīstījās sadarbība ar VAVBI un ERAB.

42

ESIF regula²² uzlika pienākumu Centram censties noslēgt sadarbības nolīgumu ar VAVBI katrā dalībvalstī vai sniegt proaktīvu konsultatīvo atbalstu tām dalībvalstīm, kurās VAVBI nav. Partnerības pamatlīgums starp Komisiju un EIB noteica sadarbību ar VAVBI attiecībā uz:

1. zināšanu un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu;
2. vietējās noregulējuma iestādes funkcijām attiecībā pret Centra potenciālajiem atbalsta saņēmējiem;
3. konsultāciju pakalpojumu sniegšanu Centra vārdā.

43

Mēs konstatējām, ka līdz 2018. gada 31. decembrim Centrs saprašanās memoranda (SM) formā bija parakstījis 25 sadarbības nolīgumus ar VAVBI no 20 dalībvalstīm (III pielikums), nosakot sadarbības līmeni ar Centru. 9. attēlā parādīts sadarbības veids, ko nosaka saprašanās memorands. Piecās dalībvalstīs Centrs bija parakstījis SM ar diviem VAVBI (Bulgārija, Francija, Lietuva, Polija un Vācija). Astoņas dalībvalstis, ar kurām SM netika noslēgti, bija Apvienotā Karaliste, Dānija, Grieķija, Igaunija, Kipra, Luksemburga, Malta un Rumānija. SM noslēgšana ir palīdzējusi formalizēt zināšanu apmaiņu Centra darbībā. Mūsu apsekojuma ietvaros galvenais iemesls, ko visbiežāk minēja VAVBI kā iemeslu SM noslēgšanai, bija zināšanu un paraugprakses apmaiņa. Ņemot to vērā, galvenās darbības, kas tika veiktas šādas sadarbības ietvaros, bija komunikācijas pasākumu organizēšana, lai uzlabotu informētību par Centra darbību. Septiņas no 20 VAVBI norādīja, ka līdz 2018. gada 31. decembrim nekādi sadarbības pasākumi nebija veikti.

44

Lai gan VAVBI salīdzinoši maz ietekmēja iesniegto pieprasījumu skaitu, ko Centrs saņēma 2015.–2018. gadā (62 no 1091 pieprasījuma jeb 6 %), laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam bija vērojama augšupēja tendence, un pieprasījumu skaits palielinājās no 3 pieprasījumiem 2015. gadā līdz 28 pieprasījumiem 2018. gadā. Lai gan pieprasījumus iesniedza 18 dalībvalstis, gandrīz 80 % pieprasījumu iesniedza VAVBI deviņās dalībvalstīs (Čehija, Horvātija Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija). Kopumā Centrs līdz 2018. gada 31. decembrim par atbilstīgiem darbuzdevuma sagatavošanai un Centra atbalsta saņemšanai atzina 17 no šiem pieprasījumiem (11 % no EIB tieši pārvaldītajiem darbuzdevumiem).

45

Viens no iemesliem sadarbības lēnajai attīstībai bija grūtības saistībā ar atbilstīga līgumiskā satvara izveidi. Mēs konstatējām — lai noslēgtu nolīgumus starp EIB un VAVBI par Centra konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kas finansēti no ES budžeta, bija jāveic grozījumi starp ES un EIB noslēgtajos līgumos. Tas it īpaši attiecas uz gadījumu, kad 2017. gada maijā tika grozīts partnerības pamatlīgums. Turklāt 2017. gada decembrī tika grozīts 2016. gada īpašais dotāciju nolīgums, lai paredzētu noteikumus par Centra finansiālā atbalsta sniegšanu VAVBI, tostarp prasības VAVBI veikt pietiekamu uzskaiti, lai EBI varētu pārbaudīt Centra atbalsta izmantošanu.

46

Vēl viens sadarbības attīstības lēnā progresa iemesls bija nepieciešamība VAVBI veidot spējas, lai apstrādātu pieprasījumus un Centra pakalpojumus sniegtu vietējā līmenī. Centrs rīkojās, lai risinātu šo problēmu. Centra 2016. gada budžetā bija iekļauti 7 miljoni EUR, kas bija paredzēti tam, lai sniegtu atbalstu un nodrošinātu VAVBI spēju veidošanas vajadzības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu vietējā līmenī²³. Centrs aicināja VAVBI ierosināt iniciatīvu, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Centrs piedāvāja finansēt līdz 75 % no apstiprināto priekšlikumu attiecināmajām konsultāciju un personāla izmaksām. Priekšlikumi varēja ietvert:

• ieguldījumu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu Centra vārdā;
• organizatorisko spēju veidošanu vai attīstību; kā arī
• zināšanu pārnesi vietējo konsultācijas pakalpojumu sniegšanas spēju attīstībai.

47

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus saistībā ar spēju veidošanu tika izsludināts 2017. gada decembrī. Centrs aicināja VAVBI iesniegt priekšlikumus iniciatīvām ar finansējumu no 100 000 EUR līdz 500 000 EUR katrai. Centrs bija ieplānojis saglabāt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus atvērtu līdz 2020. gada jūnijam, ņemot vērā finansējuma pieejamību. Priekšlikumus bija plānots pieņemt vienu reizi trīs mēnešos. Pirmā priekšlikumu kārta tika saņemta 2018. gada februārī. Priekšlikumus iesniedza deviņas VAVBI, un sešiem priekšlikumiem tika sniegts pozitīvs novērtējums, un sekmīgie priekšlikumu iesniedzēji tika uzaicināti uz sarunām par finansēšanas nolīgumu. Ilgā sarunu procesa dēļ līdz 2018. gada 31. decembrim tika parakstīts tikai viens finansēšanas nolīgums. Līdz 2018. gada beigām izmaksas vēl nebija radušās.

48

Pārbaudot uzaicinājuma iesniegt priekšlikumu vērtēšanas procedūras, mēs konstatējām, ka vairākiem būtiskiem vērtēšanas kritērijiem nebija izšķiroša nozīme priekšlikumu izvērtēšanā. Piemēram, vienīgā tā finansēšanas nolīguma gadījumā, kas tika parakstīts līdz 2018. gada beigām, sekmīgais priekšlikuma iesniedzējs ieguva mazāk nekā pusi no iespējamā punktu skaita atbilstīgi kritērijam “priekšlikuma attīstības posms un gaidāmie rezultāti”, kas kopā nodrošināja mazāk nekā 20 % no kopējā piešķirto punktu skaita. Pastāv risks, ka piešķirtajam atbalstam var būt ierobežota ietekme uz konsultāciju pakalpojumu sniegšanu vietējā līmenī.

49

Saistībā ar ERAB jānorāda, ka EIB 2017. gada martā parakstīja nolīgumu par to, ka Centrs sniedz atbalstu ERAB programmai “Konsultācijas mazajiem uzņēmējiem”. Centra atbalsts programmai sākotnēji bija paredzēts ekonomikas attīstības un konkurētspējas veicināšanai MVU sektorā Bulgārijā, Grieķijā un Rumānijā. Vēlāk, vēlreiz grozot 2016. gada ĪDN²⁴, programmā tika iekļauta arī Horvātija. Lai ERAB veiktu šo funkciju, Komisijai un EIB bija jāgroza partnerības pamatlīgums un 2016. gada ĪDN attiecībā uz Centra darbību. Šie grozījumi sarežģīja jau tā komplicēto Centra juridisko un līgumisko satvaru. Centrs atvēlēja 5 miljonus EUR sadarbībai ar ERAB, un no šīs summas ERAB līdz 2018. gada beigām bija piešķīrusi 2,4 miljonus EUR.

50

Mēs uzskatām, ka juridiskā sarežģītība, kā arī VAVBI dažādie ieinteresētības līmeņi un atšķirīgās spējas sadarboties ir ietekmējušas lēno progresu pieprasījuma pēc Centra atbalstītajiem konsultāciju pakalpojumiem ģeogrāfiskā tvēruma uzlabošanā un šo pakalpojumu sniegšanā. Pēc sadarbības ar ERAB uzsākšanas tā veicināja darbuzdevumu skaita ievērojamu pieaugumu nozarē un četrās iesaistītajās valstīs (6. attēls un 7. attēls).

Ir iegūti ierobežoti pierādījumi par to, ka Centrs ir sniedzis būtisku devumu ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājuma palielināšanā

51

Lai panāktu ietekmi, Centram bija jāpalielina ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājums. Galvenais risinājums šā mērķa sasniegšanai bija darbuzdevumu veikšana. Mēs pārbaudījām pieejamos pierādījumus par Centra atbalsta ietekmi uz ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājumu, it īpaši saistībā ar ESIF²⁵.

Centra darbuzdevumu nodrošināto ieguldījumu nepietiekama pārraudzība

52

Centra procedūras paredzēja tikai darbuzdevumu izpildes (“tiešā rezultāta”) uzraudzību, taču neuzlika pienākumu pārraudzīt to, vai darbuzdevumu izpildes rezultātā tika sagatavoti ieguldījumu veikšanai piemēroti projekti (“koprezultāts”) (4. izcēlums). Pēc vienošanās par darbuzdevuma veikšanu Centra konsultants sadarbojās ar atbildīgo EIB dienestu, lai nodrošinātu darbuzdevuma pienācīgu izpildi. Centra konsultants bija atbildīgs par to, lai tiktu kontrolēta darbuzdevumu savlaicīga izpilde atbilstīgi piešķirtajam finansējumam, savukārt lietpratīgais EIB dienests bija atbildīgs par komunikāciju ar atbalsta saņēmēju un atbalsta sniegšanu. Centrs neveica sistemātisku EIB dienestu vai atbalsta saņēmēju pārraudzību, pārbaudot, vai projekts saņēma finansējumu no EIB, ESIF vai citiem avotiem un vai ieguldījumi galu galā tika veikti. Īpaši jāatzīmē, ka Centrs nebija ieviesis procedūras, lai noteiktu tādu pabeigto darbuzdevumu skaitu, kas piesaistīja citus — ar EIB nesaistītus — ieguldītājus.

53

Centrs 2018. oktobrī sāka izsūtīt atgriezeniskās saites veidlapu atbalsta saņēmējiem, kuri bija izmantojuši Centra pakalpojumus. Šajā veidlapā tika iekļauti vairāki jautājumi par atbalsta saņēmēju apmierinātību ar konsultāciju pakalpojumiem, piemēram, cik lielā mērā tika nodrošinātas atbalsta saņēmēju vajadzības un kāda bija sniegto pakalpojumu kvalitāte, kā arī jautājums par viņu projektu turpmāko attīstību. Revīzijas laikā Centrs nebija veicis atbalsta saņēmēju sniegto atsauksmju analīzi.

54

Centrs 2017. gada jūlijā izstrādāja galvenos darbības rezultātu un uzraudzības rādītājus un 2018. gada februārī tos pārskatīja un aktualizēja, lai ņemtu vērā 2017. gada decembrī pieņemtās ESIF 2.0 regulas jaunās prioritātes. Mēs konstatējām ierobežojumus piecos no astoņiem Centra galvenajiem tiešo rezultātu rādītājiem un visos sešos koprezultātu rādītājos (plašāku informāciju sk. V pielikumā). Mēs konstatējām arī to, ka satvarā nebija iekļauti rādītāji par inovatīvu finanšu instrumentu un publiskā un privātā sektora partnerību izmantošanu, kas bija ESIF 2.0 regulā noteiktās jaunās prioritātes.

55

Mēs uzskatām, ka Centrs neizmantoja pietiekamas procedūras, lai attiecīgajā periodā pārraudzītu ar konkrētu projektu saistītu darbuzdevumu nodrošināto ieguldījumu. Informācijas par darbuzdevumu izpildes rezultātiem trūkums, kā arī ierobežojumi, kas ietekmēja vairākus rādītājus, apgrūtināja Centra darbības rezultātu uzraudzību un izvērtēšanu šajā saistībā.

Līdz 2018. gada beigām bija pabeigti vien daži Centra darbuzdevumi

56

Mēs konstatējām, ka līdz 2018. gada beigām Centrs bija pabeidzis tikai 89 konsultāciju darbuzdevumus, — 27 no tiem tieši pārvaldīja EIB dienesti, un lielākā daļa no tiem bija saistīti ar pakalpojumu sniegšanu atbalsta saņēmējiem publiskajā sektorā, savukārt 62 darbuzdevumi tika veikti sadarbībā ar ERAB un bija saistīti ar MVU privātajā sektorā. Vidēji EIB pārvaldīto darbuzdevumu izmaksas bija aptuveni 85 000 EUR, un to pabeigšanai bija nepieciešami tikai mazliet vairāk nekā 14 mēneši, savukārt ERAB pārvaldīto darbuzdevumu izmaksas bija aptuveni 18 000 EUR, un to izpildei bija nepieciešami mazāk nekā 6 mēneši. Informācija bija pieejama par 32 no 89 pabeigtajiem darbuzdevumiem, un ar pabeigtiem EIB pārvaldītiem darbuzdevumiem saistītie vidējie aplēstie ieguldījumi bija 301 miljons EUR salīdzinājumā ar 1,3 miljoniem EUR ar MVU saistītiem darbuzdevumiem, kas tika pabeigti sadarbībā ar ERAB. Līdz 2018. gada 31. decembrim trīs no pabeigtajiem darbuzdevumiem bija saistīti ar apstiprinātām vai parakstītām ESIF operācijām.

57

Lielākā daļa pabeigto darbuzdevumu bija saistīti ar MVU Rumānijā (51 no 89 darbuzdevumiem jeb 57 %), jo liela daļa darbuzdevumu tika veikti sadarbībā ar ERAB. No 27 pabeigtajiem darbuzdevumiem, ko tieši pārvaldīja EIB dienesti, lielākais darbuzdevumu skaits vienā dalībvalstī bija četri darbuzdevumi (Polijā), savukārt 13 dalībvalstīs līdz 2018. gada 31. decembrim nebija pabeigts neviens darbuzdevums.

58

Lielākā daļa pabeigto darbuzdevumu bija saistīti ar konkrētiem projektiem (85 no 89 darbuzdevumiem jeb 96 %), turklāt lielākā daļa no tiem bija saistīti ar tehniskām konsultācijām par projektiem agrīnā to īstenošanas posmā (77 no 85 darbuzdevumiem). Tādējādi nav zināms, vai šie projekti galu galā piesaistīs ieguldījumus.

59

Mēs uzskatām, ka Centrs bija pabeidzis pārāk maz darbuzdevumu, lai līdz 2018. gada beigām panāktu būtisku ietekmi uz ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājumu, jo tikai trīs darbuzdevumi bija saistīti ar apstiprinātām vai parakstītām ESIF operācijām. Pabeigtie darbuzdevumi galvenokārt bija koncentrēti MVU sektorā Rumānijā un Bulgārijā. Tā kā Centra atbalsts lielākoties bija saistīts ar projektiem agrīnā to īstenošanas posmā, tam var būt ietekme tikai ilgākā termiņā. Tomēr atsevišķi darbuzdevumi var veicināt liela apjoma ieguldījumu piesaisti, kas daudzkārt pārsniedz konsultāciju pakalpojumu sniegšanas izmaksas.

Secinājumi un ieteikumi

60

Mūsu secinājumi attiecas uz Centra darbības struktūru un darbību līdz 2018. gada beigām. Mēs secinām, ka šajā laikā Centrs vēl nav bijis efektīvs instruments ieguldījumu veicināšanai ES.

61

Mēs konstatējām, ka Centrs tika izveidots kā uz pieprasījumu vērsts instruments, veicot vien ierobežotu izvērtējumu par konsultāciju pakalpojumu vajadzībām, ko tas varētu nodrošināt, par iespējamo tā pakalpojuma pieprasījuma līmeni vai resursu apmēru, kas tam varētu būt vajadzīgi. Galu galā Centrs salīdzinājumā ar tā rīcībā esošajiem resursiem saņēma maz pieprasījumu, kas varētu kļūt par darbuzdevumiem. It īpaši, pamatojoties uz pieprasījumiem, kas tika saņemti tieši Centra tīmekļa vietnē vai no VAVBI, tika sagatavoti tikai daži darbuzdevumi, kuriem bija vajadzīgs Centra atbalsts (13.–23. punkts).

1. ieteikums. Palielināt Centra darbības tvērumu

Centra Koordinācijas komitejai jāturpina attīstīt sadarbību ar VAVBI nolūkā uzlabot Centra atbalsta pieejamību vietējā līmenī.

Termiņš: atlikušais Centra darbības periods (līdz 2020. gada beigām).

62

Mēs konstatējām, ka Centrs lielā mērā sasniedza mērķi piedāvāt pielāgotus konsultāciju pakalpojumus, ar kuriem atbalsta saņēmēji bija ļoti apmierināti. Tomēr tas nebija noteicis pietiekami skaidru stratēģiju vai kritērijus un procedūras, lai mērķtiecīgi novirzītu atbalstu jomām, kurās tas varēja nodrošināt lielāko ietekmi, neskatoties uz to, ka tika reģistrēta lielākā daļa vajadzīgās informācijas, lai to varētu veikt. Mēs secinājām, ka vairāki atbalsta saņēmēji apšaubīja Centra atbalsta papildvērtību salīdzinājumā ar citiem konsultāciju pakalpojumu sniedzējiem un ka šajā periodā Centra darbuzdevumi veicināja tikai nedaudz vairāk par 1 % no ESIF atbalstītajām finanšu darbībām. Lai gan lielākā daļa darbuzdevumu tika veikti augstas prioritātes nozarēs un dalībvalstīs, tomēr dalībvalstīs ar lielākajām konsultāciju pakalpojumu vajadzībām tika veikti nedaudzi darbuzdevumi, kas saistīti ar prioritārajām nozarēm. Tādējādi neatrisināto konsultāciju pakalpojumu vajadzību labākai nodrošināšanai nepieciešama proaktīvāka pieeja. Turklāt, neskatoties uz Centra centieniem, juridiskās sarežģītības un VAVBI dažādo ieinteresētības līmeņu un atšķirīgo sadarbības spēju dēļ sadarbība ar partneriem nolūkā uzlabot ģeogrāfisko tvērumu attīstījās lēni. Kad tika uzsākta sadarbība ar ERAB, darbuzdevumu skaits MVU sektorā četrās iesaistītajās valstīs ievērojami pieauga (25.–50. punkts).

2. ieteikums. Mērķtiecīgāk novirzīt finansējumu prioritātēm

Centra Koordinācijas komitejai jātiecas mērķtiecīgāk novirzīt savu atbalstu un izlietot resursus, veicot šādus pasākumus:

1. noteikt konkrētus konsultatīvā atbalsta vērtības noteikšanas kritērijus, tostarp papildvērtību salīdzinājumā ar citām ES programmām, atbalsta veidu, potenciālo ietekmi uz ieguldījumiem un nozares un ģeogrāfiskos apgabalus;
2. uzlabot pārbaudes procedūras, lai izvērtētu potenciālo darbuzdevumu ietekmi ar mērķi pēc iespējas palielināt Centra devumu noteikto konsultatīvā atbalsta prioritāšu īstenošanā;
3. turpināt attīstīt sadarbību ar VAVBI, lai uzlabotu Centra atbalstīto konsultāciju pakalpojumu pieprasījumu un sniegšanas ģeogrāfisko tvērumu.

Termiņš: atlikušais Centra darbības periods (līdz 2020. gada beigām).

63

Mēs arī konstatējām, ka Centrs neizmantoja pietiekamas procedūras, lai attiecīgajā periodā pārraudzītu ieguldījumus, kurus nodrošināja Centra darbuzdevumi. Informācijas par darbuzdevumu izpildes rezultātiem trūkums, kā arī ierobežojumi, kas ietekmēja vairākus Centra darbības rezultātu rādītājus, apgrūtināja Centra darbības rezultātu uzraudzību un izvērtēšanu šajā jomā. Jebkurā gadījumā Centrs līdz 2018. gada beigām bija pabeidzis pārāk maz darbuzdevumu, lai panāktu būtisku ietekmi uz ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājumu. Kopumā Centrs līdz 2018. gada beigām bija pabeidzis tikai 89 darbuzdevumus, un tikai trīs darbuzdevumi bija saistīti ar apstiprinātām vai parakstītām ESIF operācijām. Pabeigtie darbuzdevumi galvenokārt bija koncentrēti MVU sektorā Rumānijā un Bulgārijā. Lielākā daļa darbuzdevumu bija saistīti ar projektu ieguldījuma cikla sākotnējiem posmiem, tādējādi tiem var būt ietekme tikai ilgākā termiņā. Arī atsevišķi darbuzdevumi var veicināt liela apjoma ieguldījumu piesaisti, kas daudzkārt pārsniedz konsultāciju pakalpojumu sniegšanas izmaksas. Kopumā mēs ieguvām ierobežotus pierādījumus par to, ka Centrs ir sniedzis būtisku devumu ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu piedāvājuma palielināšanā līdz 2018. gada beigām (53.–59. punkts).

3. ieteikums. Uzlabot darbības rezultātu novērtējumu

Lai uzraudzītu un uzlabotu Centra darbības rezultātus, Centra Koordinācijas komitejai sniedzam šādus ieteikumus:

1. jāpārrauga konsultatīvā atbalsta sniegšanas rezultāti (proti, jākontrolē, vai darbuzdevumi veicina ieguldījumu veikšanai piemērotu projektu sagatavošanu);
2. jāizstrādā ar rezultātiem saistīti rādītāji un attiecīgajā gadījumā arī mērķi;
3. jāsalīdzina katra pabeigtā un ar konkrētu projektu saistītā Centra darbuzdevuma faktiskās izmaksas attiecībā pret plānotajiem ieguldījumiem, lai izvērtētu Centra darbības rezultātus.

Termiņš: atlikušais Centra darbības periods (līdz 2020. gada beigām; attiecībā uz 3. ieteikuma iii) punktu — līdz 2021. gada beigām).

64

Visbeidzot, mūsu revīzija parādīja, ka nepilnības, kas pieļautas Centra izveidē, bija grūti labot īstenošanas posmā un ka tās ietekmēja darbības rezultātus. 2021.–2027. gada programmā InvestEU ir ierosināts, ka konsultāciju centrs InvestEU, kuru pārvalda Komisija un kurš darbojas tās paspārnē, aptvers 13 pašlaik pieejamās ES centralizēti pārvaldītās konsultāciju iniciatīvas, tostarp esošo Centru. Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un uzlabot esošo konsultāciju pakalpojumu ieguldījumu atbalstam koordinēšanas un sniegšanas kārtību.

4. ieteikums. Ņemt vērā gūto pieredzi saistībā ar Centra darbību konsultāciju centra InvestEU darbībā

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no vienas iniciatīvas uz nākamo, kā arī lai turpmākā konsultāciju centra InvestEU darbībā ņemtu vērā gūto pieredzi saistībā ar Centra darbu, sniedzam Komisijai šādus ieteikumus:

1. izvērtēt konsultāciju pakalpojumu vajadzības un iespējamo pieprasījumu pēc mērķtiecīgi virzītām konsultāciju iniciatīvām, pamatojoties uz 2015. –2020. gada periodā gūto pieredzi;
2. mērķtiecīgi novirzīt palīdzību neatrisināto konsultāciju pakalpojumu vajadzību nodrošināšanai un tādu projektu izstrādei, kurus varētu atbalstīt, izmantojot InvestEU garantiju;
3. izmantot tiešu sadarbību ar VAVBI, lai uzlabotu konsultāciju pakalpojumu ģeogrāfisko tvērumu;
4. attīstīt proaktīvāku pieeju, izmantojot vietējo klātbūtni, lai veicinātu konsultāciju pakalpojumu pieprasījumu skaita pieaugumu;
5. uzlabot konsultāciju pakalpojumu pieejamību, izstrādājot jaunu konsultāciju centra InvestEU tīmekļa vietni un sekmējot tās izmantošanu; un
6. izveidot atbilstīgu uzraudzības veikuma satvaru, kas aptvertu konsultāciju pakalpojumu sniegšanas izmaksas un ieguvumus.

Termiņš: līdz 2021. gada beigām.

Šo ziņojumu 2020. gada 31. marta sēdē Luksemburgā pieņēma V apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Tony Murphy.

Pielikumi

I pielikums. – ES centralizēti pārvaldītas tehniskās palīdzības iniciatīvas šajā DFS

TP iniciatīva	TP pārvaldītājs	TP sniedzējs(-i)	Atbalsta apmērs	Izdevumu sadale: ES/EIB		Atbalsta saņēmēja segtās izmaksas	Summa (ES budžets)	Īstenošanas periods
				ES	EIB		(EUR)
EIKC (Centrs)	EIB	EIB/citas finanšu iestādes (ERAB/VAVB)/ārējie konsultanti	Izmaksu segšana (FAP likmes)	75 %	25 %	Tikai privātās izmaksas; no tām MVU sedz līdz 33 %	110 000 000	2015.–2020. g.
ELENA	EIB	Ārējie konsultanti	6 % no sniegtās TP	100 %	0	Vismaz 10 % no sniegtās TP	1 279 000 000	2014.–2020. g.
Programmas “Apvārsnis 2020” (konkurss energoefektivitātes jomā — palīdzība projekta izstrādē)	EASME	Ārējie konsultanti	Neattiecas				50 000 000	2014.–2020. g.
InnovFin Advisory	EIB	EIB	Izmaksu segšana (FAP likmes)	100 %	0	0	28 000 000	2014.–2020. g.
EEF Eiropas Komisijas tehniskā palīdzība	EIB pastarpinātas deleģēšanas nolīgums ar EEF fonda pārvaldnieku (DB)	Ārējie konsultanti	6,5 % no sniegtās TP	100 %	0	10 % no piešķirtās TP	20 000 000	2012.–2017. g.
EISI	EIB	EIB / Ārējie konsultanti	Izmaksu segšana (FAP likmes)	90 %	10 %	0	262 170 programmai JASPERS 2015. g. 3 000 000 programmai JASPERS 2018. g.	2015.–2018. g.
DKFM	EIB	Ārējie konsultanti	5 % no ES piešķirtā ieguldījuma	100 %	0	0 (Atbalsta saņēmējam var tikt pieprasīts finansiāls ieguldījums, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.)	10 000 000	2015.–2019. g.+ (Tiek izskatīta iespēja termiņu pagarināt.)
Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments	EIB	EIB/finanšu starpnieki	6 % no ES piešķirtā ieguldījuma	100 %	0	0	3 200 000	2014.–2019. g.
EEF tehniskās palīdzības instruments	EEF fonda pārvaldītājs	EEF nolīgtie ārējie konsultanti	20 % no izmaksātās TP	_	_	0	Atkarībā no finansējuma pieejamības (EEF “ienākumu ūdenskritums”)	2017. g.+
EISI dalībvalstis	Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs/ministrijas	Ārējie konsultanti	Faktiskās izmaksas	100 %	0	0	17 021 785	2014.–2020. g.
Pārdomātas specializācijas platforma rūpniecības modernizācijai	GROW ĢD	Ārējie konsultanti		100 %	Neattiecas		1 500 000	2018.–2020. g.
Pilsētu instruments	ENER ĢD/EASME	Izpildaģentūra		Neattiecas			16 000 000	2019.–2023. g.
Salu instruments	ENER ĢD	Ārējais TP sniedzējs		Neattiecas			10 000 000	2018.–2020. g.
EaSI	EMPL ĢD	Ārējie konsultanti					13 000 000
JASPERS	EIB	EIB	Izmaksu segšana (FAP likmes)	80 %	20 %	0	233 650 000	2014.–2020. g.
KOPĀ							795 633 955

II pielikums. Revīzijas metodes

Mēs izdarījām konstatējumus, pamatojoties uz:

• būtiskāko to dokumentu pārbaudēm, kas saistīti ar Centru un līdzšinējām iniciatīvām konsultāciju pakalpojumu jomā, tostarp šādu dokumentu pārbaudēm:
• juridiskais pamats un politikas dokumenti;
• finanšu un līgumiskais satvars;
• pārvaldības dokumenti (piemēram, Centra Koordinācijas komitejas dokumenti);
• pārvaldības procedūras;
• gada darba programmas (GDP);
• darbības pārskati;
• intervijām ar EIB/Centra personālu un atbildīgo Komisijas dienestu ierēdņiem (ECFIN ĢD, RTD ĢD, GROW ĢD, MOVE ĢD, ENER ĢD, REGIO ĢD);
• Centra pārvaldības sistēmā 2018. gada 31. decembrī esošo to datu analīzi, kas bija saistīti ar konsultāciju pakalpojumu pieprasījumiem;
• 18 Centram iesniegtu pieprasījumu par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu pārbaudi, tostarp tādu 15 pieprasījumu pārbaudi, kuriem tika piešķirti konkrēti Centra resursi (Centra darbuzdevumi);

Izlases vienības Nr.	Pieprasījuma identifikācijas Nr.	Gads, kad iesniegts pieprasījums	Valsts	Konsultatīvās intervences pamatnozare	Pieprasījuma statuss
1	0021	2015	Slovēnija	Transporta infrastruktūras un aprīkojuma, un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrāde	Atbalsts piešķirts
2	0263	2016	Portugāle	Transporta infrastruktūras un aprīkojuma, un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrāde	Slēgts
3	0228	2016	Kipra	Vide un resursefektivitāte	Slēgts
4	0187	2016	Rumānija	Cilvēkkapitāls, kultūra un veselība	Atbalsts piešķirts
5	0196	2016	Luksemburga	Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana	Atbalsts piešķirts
6	0608	2017	Īrija	Pētniecība, attīstība un inovācija	Atbalsts piešķirts
7	0414	2017	Bulgārija	Cits	Atbalsts piešķirts
8	0440	2017	Neattiecas uz konkrētu valsti	Pētniecība, attīstība un inovācija	Atbalsts piešķirts
9	0405	2017	Neattiecas uz konkrētu valsti	Enerģētikas nozares attīstīšana	Atbalsts piešķirts
10	0521	2017	Francija	Transporta infrastruktūras un aprīkojuma, un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrāde	Slēgts
11	0002ELENA	2017	Dānija	Vide un resursefektivitāte	Atbalsts piešķirts
12	0594	2017	Francija	Pētniecība, attīstība un inovācija	Atbalsts piešķirts
13	0370	2017	Polija	Vide un resursefektivitāte	Slēgts
14	0437	2017	Polija	Cilvēkkapitāls, kultūra un veselība	Atbalsts piešķirts
15	0843	2018	Francija	Lauksaimniecība	Atbalsts piešķirts
16	0711	2018	Horvātija	Cits	Atbalsts piešķirts
17	0777	2018	Neattiecas uz konkrētu valsti	Vide un resursefektivitāte	Atbalsts piešķirts
18	0016EBRD	2018	Rumānija	Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana	Slēgts

• VAVBI, kas 2018. gada 31. decembrī sadarbojās ar Centru, apsekojumu. Apsekojuma jautājumi 2019. gada 28. februārī tika nosūtīti 25 valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm, kas sadarbojās ar Centru. Atbilžu iesniegšanas galīgais termiņš bija 2019. gada 9. aprīlis. Uz mūsu apsekojuma jautājumiem atbildēja 20 iestādes no 18 dalībvalstīm;
• attiecīgā perioda Centra atbalsta galasaņēmēju elektronisku apsekojumu. Apsekojuma jautājumus 2019. gada 4. martā nosūtījām 88 Centra atbalsta galasaņēmējiem, un atbildes bija jāsniedz līdz 2019. gada 12. aprīlim. Mēs saņēmām atbildes no 43 Centra atbalsta saņēmējiem no 24 ES dalībvalstīm.

III pielikums. Starp EIB un VAVBI parakstītie saprašanās memorandi (2015.–2018. gads)

Valsts	Valsts attīstību veicinošas iestādes nosaukums	Parakstītais SM	Sadarbības līmenis26
Austrija	Austria Wirtschaftsservice Gesellschaft mbH (AWS)	2016	1
Beļģija	Participatiemaatschappij Vlaanderen (PMV)	2018	1
Bulgārija	Finanšu instrumentu fonda pārvaldītājs Bulgārijā (FMFIB)	2016	1,2
Bulgārija	Bulgārijas Attīstības banka (BDB)	2015	1
Horvātija	Hrvatska Banka za Obnovu i Razvitak (HBOR)	2015	1
Čehijas Republika	Ceskomoravska Zarucni a Rozvojova Banka (CMZRB)	2016	1
Somija	Finnvera	2017	1,2
Francija	Bpifrance	2016	1,3
Francija	Caisse des Dépôts et Consignations (CDC)	2016	1,2,3
Vācija	NRW.Bank	2017	1
Vācija	Kreditanstalt für Wiederaufbau (KfW)	2016	1
Ungārija	Ungārijas Attīstības banka (MFB)	2015	1,2,3
Īrija	Strategic Banking Corporation of Ireland (SBCI)	2016	1,2,3
Itālija	Cassa Depositi e Prestiti (CDP)	2016	1,3
Latvija	Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM)	2015	1,2,3
Lietuva	Investiciju ir versio garantijos (INVEGA)	2016	1,2
Lietuva	Publisko investīciju attīstības aģentūra (VIPA)	2016	1,2,3
Nīderlande	Nīderlandes Investīciju aģentūra (NIA)	2016	1
Polija	Bank Gospodarstwa Krajowego (BGK)	2016	1,2
Polija	Polijas Banku asociācija, valsts kontaktpunkts (ZBP)	2016	1,2
Portugāle	Instituiçâo Financeira de Desenvolvimento (IFD)	2018	1,2
Slovākija	Slovākijas Investīciju sabiedrība (SIH)	2016	1,2
Slovēnija	SID Banka (SID)	2015	1,2,3
Spānija	Instituto de Credito Oficial (ICO)	2016	2
Zviedrija	Almi Företagspartner (ALMI)	2016	1

IV pielikums. Centra darbības rezultātu satvars

1. Ieguldījums/darbības rādītāji (ID), kas saistīti ar Centra darbībām (proti, “sasniedzamie rezultāti”);
2. tiešo rezultātu rādītāji (TRR), kas saistīti ar šo darbību tiešo ietekmi; kā arī
3. iznākums/rezultātu rādītāji (IR), kas saistīti ar atbalsta saņēmējiem sniegto konsultāciju pakalpojumu ietekmi.

GDR Nr. — tiešo rezultātu rādītājs	9 galvenie darbības rādītāji (GDR)	Definīcija		12 galvenie uzraudzības rādītāji (GUR)	Definīcija	GUR Nr.
TRR.1	Izskatīto un atbalstīto pieprasījumu skaits un sadalījums (tostarp investīciju platformas) (TRR.1)	Mēra Centra izskatīto un atbalstīto pieprasījumu skaitu (sadalījumā pa nozarēm, valstīm, publiskā vai privātā sektora projektu virzītājiem vai pēc nepieciešamās palīdzības veida).		Pieprasījumu izcelsme: Centra tīmekļa vietne/ EIB dienesti/ ārējie partneri/ EK/ citi (ID.1)	Mēra Centra saņemto pieprasījumu izcelsmi (tīmekļa vietnes portāls, EIB, VAVB, EK, citi).	ID.1
TRR.2	Tādu pieprasījumu īpatsvars un sadalījums, pamatojoties uz kuriem sniegta tehniskā palīdzība (tostarp papildu pieprasījumu aplēstais īpatsvars) (TRR.2)	Mēra tādu atbalstīto pieprasījumu īpatsvaru, pamatojoties uz kuriem sniegta TP.		Tādu projektu aplēstais īpatsvars, kuri sasnieguši ieguldījumu veikšanas posmu, un piesaistīto ieguldījumu skaits (IR.1)	Mēra tādu saņemto pieprasījumu īpatsvaru, kas sasnieguši ieguldījumu veikšanas posmu, kā arī mēra tādu saņemto pieprasījumu procentuālo daļu, kuri ietekmējuši reālo ekonomiku.	IR.1
				Piesaistīto ieguldījumu skaits un apmērs (no ESIF un citiem avotiem)	Mēra Centra saņemto pieprasījumu nodrošināto ieguldījumu skaitu un apmēru.	IR.2
				Tāda atbalsta gadījumu skaits, kas sniegts, izveidojot investīciju platformas (IR.3)	Mēra konsultēto potenciālo investīciju platformu skaitu.	IR.3
				Izveidoto investīciju platformu skaits (IR.4)	Mēra izveidoto investīciju platformu skaitu.	IR.4
				Papildvērtības rādītājs, kura noteikšanai izmanto ar pievienoto vērtību saistītus rādītājus (IR.5)	Mēra TP projektu skaitu, ko atbalstījis Centrs, visās kategorijās, tādās kā prasmes, attiecināmība, apmērs, lielums/pieprasījuma daudzdimensiju aspekts.	IR.5
TRR.3	Vidējais pirmās reakcijas laiks (TRR.3)	Mēra pieprasījumu saņemšanas laikposmu no saņemšanas dienas līdz dienai, kad sniegta pirmā atbilde pieprasītājam. Šis rādītājs uzskatāms par darbības rādītāju.		Apmierinātības apsekojums (TRR.7)	Mēra Centra pakalpojumu lietotāju un atbalsta saņēmēju pausto apmierinātību, izmantojot formālu atgriezeniskās saites procedūru.	TRR.7
TRR.4	Ārējo partnerību skaits (TRR.4)	Mēra parakstīto SM skaitu vai nolīgumu skaitu ar VAVI/SFI/dalībvalstīm/vadošajām iestādēm/valstu iestādēm/citiem līgumslēdzējiem (piemēram, asociācijām).		To ārējo partnerību ar struktūrām skaits, kuras kļuvušas par pakalpojumu sniedzējām (SM 3. sadarbības līmenis) (IR.6)	Mēra tādu ārējo partnerību skaitu, kuru īstenošanā sasniegts 3. sadarbības līmenis un kuru dalībnieki Centra paspārnē kļuvuši par pakalpojumu sniedzējiem.	IR.6
TRR.5	Organizēto un apmeklēto vairāku partneru pasākumu, sanāksmju un darbsemināru skaits (TRR.5)	Mēra Centra organizēto pasākumu skaitu un tādu reižu skaitu, kad Centra/ASD pārstāvji ir piedalījušies ārējos pasākumos.		Organizēto vairāku partneru pasākumu, sanāksmju un darbsemināru apmeklētības līmenis (TRR.8)	Mēra organizēto pasākumu, sanāksmju un darbsemināru dalībnieku skaitu un veidu.	TRR.8
TRR.6	Procentuālā daļa no piešķirtā un izmantotā gada budžeta (TRR.6)	Mēra gada budžeta piešķīrumu procentuālo daļu, kas piešķirta un izmantota.		Aplēstais laiks, ko Centra partneri kā pakalpojumu sniedzēji veltījuši ar Centru saistītiem konsultāciju pakalpojumiem (TRR.9)		TRR.9
TRR.10	Ienākošo un izejošo atbalstīto projektu attīstības posms			Tādu projektu skaits, kas atbalstīti kopā ar citiem ES finansējuma avotiem (ESI fondi, EISI, “Apvārsnis 2020”) (TRR.12)	Mēra tādu projektu skaitu, ko Centrs atbalstījis kopā ar citiem ES finansējuma avotiem.
TRR.11	Centra atbalstīto projektu skaits (piemēram, klimata rīcības, aprites ekonomikas, digitālās jomas un pārrobežu projekti)			Atbalstīto projektu ģeogrāfiskā līdzsvara rādītājs — kohēzijas dalībvalstis/ citas dalībvalstis (TRR.13)	Mēra Centra atbalstīto projektu sadalījumu kohēzijas valstīs un citās valstīs.
ID.3	No VAVBI saņemto pieprasījumu skaits.	Mēra tādu pieprasījumu skaitu, ko Centrs saņēmis no VAVBI.

V pielikums. ERP novērtējums par Centra tiešo rezultātu un koprezultāta uzraudzības rādītājiem

Centra tiešo rezultātu rādītājs	Apraksts	Ierobežojumi
ID.3	“No VAVBI saņemto pieprasījumu skaits”	Šis jaunais rādītājs nav saistīts ar grozīto ESIF regulu, un to varēja noteikt iepriekš, jo ar to mēra Centra saņemto pieprasījumu izcelsmes apakškategoriju, uz ko jau attiecas cits GUR (ID.1 — “Pieprasījumu izcelsme”).
TRR.2	“Tādu pieprasījumu īpatsvars un sadalījums, pamatojoties uz kuriem sniegta tehniskā palīdzība”	Šā rādītāja pamatā ir tādu atbalstīto pieprasījumu procentuālās daļas aprēķināšana, pamatojoties uz kuriem sniegta tehniskā palīdzība. Taču pamatojums konsultāciju sniegšanai var būt arī citi pieprasījumu veidi (piemēram, pieprasījumi par vispārīgas informācijas sniegšanu, ierosināto sadarbību, finansējuma vai finanšu konsultāciju pieprasījumi).
TRR.3	“Vidējais reakcijas laiks”	Šis rādītājs nemēra Centra darbības tiešos rezultātus. Laiks, kas nepieciešams sākotnējās atbildes uz pieprasījumu sniegšanai, ir konsultāciju sniegšanas procesa elementa rādītājs.
TRR.5	“Procentuālā daļa no piešķirtā un izmantotā gada budžeta”	Ar šo rādītāju mēra ieguldījumu (Centra dotācijas izmantošanu), nevis tiešo rezultātu (sniegtos pakalpojumus).
TRR.10	“Ienākošo un izejošo atbalstīto projektu attīstības posms”	Revīzijas laikā (proti, 2018. gada tehniskajā ziņojumā) nebija pieejami dati šā jaunā rādītāja noteikšanai. Informāciju par ienākošo projektu attīstības posmu Centrs sāka reģistrēt pārvaldības sistēmās tikai 2018. gada otrajā pusē (līdz šim nav reģistrēta informācija par izejošo projektu attīstības posmu).
TRR.11	“Centra atbalstīto projektu skaits, piemēram, klimata rīcības, aprites ekonomikas, digitālās jomas un pārrobežu projekti”	Revīzijas laikā (proti, 2018. gada tehniskajā ziņojumā) šim jaunajam rādītājam dati nebija pieejami, taču mēs konstatējām, ka reģistrētās informācijas lietderība ir ierobežota, jo katrai prioritātei netiek izmantoti atsevišķi kodi.

Centra koprezultāta rādītājs	Definīcija	Ierobežojumi
IR.1	“Tādu projektu aplēstais īpatsvars, kuri sasnieguši ieguldījumu veikšanas posmu, un piesaistīto ieguldījumu skaits”	Šā rādītāja mērķis ir mērīt tādu saņemto pieprasījumu procentuālo daļu, kas sasnieguši ieguldījumu veikšanas posmu, kā arī tādu saņemto pieprasījumu procentuālo daļu, kuri ietekmē reālo ekonomiku. Centra vadība ziņoja, ka 2018. gada 31. decembrī 47 no 104 atbalstīto projektu īstenošanas rezultātā tika veikti ieguldījumi. Paziņotais rādītājs neatbilst rādītāja definīcijai, un vadības datubāzē nav pieejami to pamatojoši dati.
IR.2	“Piesaistīto ieguldījumu skaits un apmērs (no ESIF un citiem avotiem)”	Centra vadība ziņoja, ka līdz 2018. gada 31. decembrim saistībā ar 16 projektu īstenošanu ir piesaistīti ieguldījumi no avotiem, kas nav ESIF, un saistībā ar 28 projektu īstenošanu tika piesaistīts ESIF finansējums. Paziņotie rādītāji neatbilst rādītāja definīcijai (nav skaidrs, uz ko attiecas “piesaistīto ieguldījumu skaits”). Nodrošināto ieguldījumu apjoms euro netiek sistemātiski uzskaitīts pārvaldības datubāzē vai iekļauts tehniskajā ziņojumā.
IR.3 un IR.4	“Tāda atbalsta gadījumu skaits, kas sniegts, izveidojot investīciju platformas” un “izveidoto investīciju platformu skaits”	Ar šiem rādītājiem mēra konsultēto un izveidoto investīciju platformu skaitu. Centra vadība ziņo, ka līdz 2018. gada 31. decembrim tika konsultētas 33 potenciālās investīciju platformas, un 16 no tām tika izveidotas. Centra vadība paskaidrojuma rakstā ziņoja revidentiem, ka tikai 12 atbalstītie pieprasījumi bija saistīti ar investīciju platformu iespējamu izveidi. Centrs neuzskaita faktiski izveidoto investīciju platformu skaitu.
IR.5	“Papildvērtības rādītājs, kura noteikšanai izmanto ar pievienoto vērtību saistītus rādītājus”	Šis rādītājs ir noteikts, pamatojoties uz Centra veikto darbuzdevumu skaitu “katrā kategorijā” (piemēram, prasmes, attiecināmība, apmērs, lielums/ pieprasījuma daudzdimensiju aspekts). Nav skaidrs, kādi “rezultāti” jāziņo atbilstīgi šim rādītājam, jo tehniskā ziņojuma 2.5.2. un 2.5.3. iedaļā veikta saņemto pieprasījumu izskatīšanas statistiskā analīze.
IR.6	“To ārējo partnerību ar struktūrām skaits, kuras kļuvušas par pakalpojumu sniedzējām”	Ar šo rādītāju mēra tādu ārējo partnerību skaitu, kuru īstenošanā sasniegts 3. sadarbības ar centru līmenis. Šo rādītāju precīzāk var raksturot kā radītāju, ar ko mēra Centra darbību.

VI pielikums. Centra pieprasījumi, kas saistīti ar EIB/ESIF apstiprinātajām vai parakstītajām operācijām

Centra pieprasījuma identifikācijas Nr.	Valsts	Nozare	Datums, kad Centrs saņēmis pieprasījumu	Pieprasījuma statuss Centrā 31.12.2018.	EIB/ESIF parakstīšanas datums	EIB/ESIF apstiprināšanas datums
858	Polija	Vide un resursefektivitāte	25.10.2018.	Tiek izvērtēts	5.9.2018.
843	Francija	Lauksaimniecība	1.10.2018.	Atbalsts piešķirts	23.11.2018.
815	Rumānija	Vide un resursefektivitāte	13.8.2018.	Atbalsts piešķirts	17.12.2018.
766	Polija	Enerģētikas nozares attīstīšana	22.5.2018.	Atbalsts piešķirts	2.1.2019.
706	Lietuva	Vide un resursefektivitāte	13.3.2018.	Atbalsts piešķirts		9.10.2018.
622	Itālija	Vide un resursefektivitāte	8.12.2017.	Atbalsts piešķirts	22.5.2019.
621	Bulgārija	Transporta infrastruktūras un aprīkojuma, un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrāde	6.12.2017.	Slēgts (darbuzdevums nav uzsākts, pieprasījums ir novirzīts)	20.12.2018.
590	Polija	Cilvēkkapitāls, kultūra un veselība	7.11.2017.	Atbalsts piešķirts	15.5.2018.
565	Francija, Spānija, Portugāle	Cita nozare	20.9.2017.	Atbalsts piešķirts	12.11.2018.
461	Beļģija	Enerģētikas nozares attīstīšana	3.5.2017.	Atbalsts piešķirts		15.5.2018.
437	Polija	Cilvēkkapitāls, kultūra un veselība	25.4.2017.	Atbalsts piešķirts	18.10.2017.
003	Latvija	Transporta infrastruktūras un aprīkojuma, un inovatīvu transporta tehnoloģiju izstrāde	22.7.2015.	Atbalsts piešķirts		18.7.2017.

Akronīmi un abreviatūras

“Apvārsnis 2020”: pamatprogramma “Apvārsnis 2020”.

Centrs: Eiropas Investīciju konsultāciju centrs.

COP21: Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesija.

DFS: daudzgadu finanšu shēma.

EaSI: Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma.

EEF: Eiropas Energoefektivitātes fonds.

EIB: Eiropas Investīciju banka.

EIKC: Eiropas Investīciju konsultāciju centrs.

EIPP: Eiropas Investīciju projektu portāls.

EISI: Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments.

EK: Eiropas Komisija.

ELENA: Eiropas vietējais enerģijas atbalsts.

EPEC: Eiropas publiskās un privātās partnerības ekspertīzes centrs.

ERAB: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

ERP: Eiropas Revīzijas palāta.

ES: Eiropas Savienība.

ESI fondi: Eiropas strukturālie un investīciju fondi.

ESIF regula: Regula (ES) Nr. 2015/2017, ko groza ar Regulu 2017/2356.

ESIF: Eiropas Stratēģisko investīciju fonds.

FAP: Finanšu un administratīvais pamatlīgums, kas noslēgts starp ES un EIB.

FI: finanšu instrumenti.

GDP: gada darba programma.

GDR/GUR: galvenie darbības rādītāji/ galvenie uzraudzības rādītāji.

InnovFin: EIB konsultants pētniecības un inovācijas projektu jomā.

IP: investīciju platforma.

IPE: Investīciju plāns Eiropai.

ĪDN: īpašs dotāciju nolīgums.

JASPERS: Kopēja palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos.

KCI: InnovFin konsultāciju pakalpojumi.

KK: Koordinācijas komiteja.

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi.

PAI: pētniecība, attīstība un inovācija.

PF4EE: energoefektivitātes privātais finansējums.

PP: Partnerības pamatnolīgums par Centru, kas noslēgts starp ES un EIB.

PPP: publiskā un privātā sektora partnerības.

TP: tehniskā palīdzība.

VAVBI: valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes.

Glosārijs

Centra budžets — resursi, kas pieejami Centra attiecināmo izmaksu segšanai.

Centra maksas — EIB piemērotās maksas par Centra pakalpojumiem.

Darbības programma “Tehniskā palīdzība” — tās mērķis ir stiprināt valsts administratīvās spējas pārvaldīt un īstenot Eiropas strukturālos un investīciju (ESI) fondus.

Eiropas Investīciju projektu portāls (EIPP) — tīmekļa portāls, kuru mitina Komisija un kurā ES projektu virzītāji gan publiskajā, gan privātajā sektorā var sazināties ar potenciālajiem ieguldītājiem visā pasaulē.

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) — Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Komisijas uzsākts investīciju atbalsta mehānisms, kura mērķis ir mobilizēt privātās investīcijas Eiropas Savienībai svarīgiem projektiem. Zināms arī ar nosaukumu “Junkera plāns”. Tagad integrēts EIB grupā.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) — pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā ES: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Tos reglamentē vienots noteikumu kopums.

ELENA instruments — EIB / Eiropas Komisijas kopīga iniciatīva atbilstīgi programmai “Apvārsnis 2020”, kas paredz piešķirt dotācijas tehniskajai palīdzībai, īstenojot energoefektivitātes, izkliedētu atjaunojamo energoresursu enerģijas un pilsētu transporta programmas.

Finanšu instruments — finansiāls atbalsts no ES budžeta kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla, aizdevumu vai garantiju, vai citu risku pārdales instrumentu veidā.

Fonds InvestEU — programma, kas būtu ESIF un esošo centrāli pārvaldīto finanšu instrumentu (izņemot ārējās finansēšanas instrumentus) pēctece.

InnovFin konsultāciju pakalpojumi — EIB konsultāciju pakalpojumi, kas palīdz strukturēt pētniecības un inovācijas projektus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību šādiem projektiem. Ilgtermiņā šādi pakalpojumi palielina projektu īstenošanas izredzes. Šādi pakalpojumi tiek sniegti arī, lai uzlabotu ieguldījumu apstākļus, kas nav saistīti ar konkrētiem projektiem.

Investīciju platforma — īpaša sistēma, kas izveidota, lai finansējumu novirzītu vairākiem ieguldījumu projektiem vienā dalībvalstī plašākā ģeogrāfiskajā apgabalā vai konkrētā nozarē.

JASPERS — tehniskās palīdzības partnerība starp Eiropas Komisiju, EIB un ERAB, kas piedāvā neatkarīgas konsultācijas atbalsta saņēmējām valstīm par augstas kvalitātes vērienīgu projektu sagatavošanu, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds.

Konsultāciju centrs InvestEU — mehānisms, kas ir Centra pēctecis pēc 2021. gada un ir balstīts arī uz citām tehniskās palīdzības iniciatīvām (piemēram, ELENA un InnovFin konsultāciju pakalpojumi), lai sniegtu atbalstu atbilstīgi fonda InvestEU mērķiem.

Koordinācijas komiteja — Centru vada Koordinācijas komiteja četru personu sastāvā, no kurām divas ir Komisijas pārstāvji un divas — EIB pārstāvji. Koordinācijas komiteja ir atbildīga par stratēģijas un politikas pārskatīšanu, centra darbību uzraudzību, ziņojumu sagatavošanu ieinteresētajām personām, pakalpojumu noteikšanu, kā arī cenu politikas apstiprināšanu.

Publiskā un privātā sektora partnerība — ilgtermiņa līgumiska vienošanās starp valdību un privāto partneri, kuras ietvaros privātais partneris sniedz un finansē sabiedriskos pakalpojumus un uzņemas ar tiem saistītos riskus.

Tehniskā palīdzība — konsultatīvs atbalsts ar mērķi uzlabot projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas veikt finansēšanas un ieguldījumu operācijas visos investīciju projekta posmos.

Valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes — juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības.

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, konkrēti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica V apakšpalāta, kuru vada ERP loceklis Tony Murphy un kura revidē Savienības finansēšanu un pārvaldību. Revīziju vadīja ERP locekle Annemie Turtelboom, atbalstu sniedza locekļa biroja vadītāja Florence Fornaroli un locekļa biroja atašejs Celil Ishik; direktora asistents James Mcquade; atbildīgais vadītājs Ralph Otte; darbuzdevuma vadītājs Felipe Andrés Miguélez; revidenti Aino Nyholm, Ilias Nikolakopoulos un Martin Puc.

Covid-19 pandēmijas un stingro pašizolācijas noteikumu dēļ nav iespējams pievienot revidentu grupas fotoattēlu.

Beigu piezīmes

¹ COM(2014) 903 final, Brisele, 2014. gada 26. novembris.

² ERP 2019. gadā publicēja īpašo ziņojumu “Eiropas Stratēģisko investīciju fonds: jārīkojas, lai ESIF darbotos pilnīgi sekmīgi”.

³ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2015/1017, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2017/2396 (OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.).

⁴ ESIF regula, 6. pants.

⁵ ESIF regula, 14. panta 2. punkts.

⁶ Regula (ES) 2017/2356.

⁷ Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU, COM(2018) 439 final.

⁸ ESIF regula, 14. panta 2. punkts.

⁹ Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 362, 20.12.2012., 1. lpp.), 18. panta 1. punkts.

¹⁰ Pētījums “Market gap analysis for advisory services under the Hub” [Centra sniegto konsultāciju pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstības tirgū analīze], PWC, 2016. gada oktobris.

¹¹ ERP Īpašais ziņojums Nr. 3/2019, 37. lpp.

¹² Atsaucība uz apsekojumu bija sekojoša: saņēmām 43 atbildes no 88 iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem, t. i., 48,86 %.

¹³ Partnerības pamatnolīgums (PP) par centru, kas noslēgts starp ES un EIB, 4. panta 3. punkts.

¹⁴ Pētījums “Market gap analysis for advisory services under the Hub” [Centra sniegto konsultāciju pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstības tirgū analīze], PWC, 2016. gada oktobris.

¹⁵ Koordinācijas komitejas 2018. gada februāra sanāksmes protokols.

¹⁶ Centra principi un procesi sadarbībai ar Komisijas ģenerāldirektorātiem.

¹⁷ Saskaņā ar ESIF 2.0 regulu jaunās prioritātes konsultatīvā atbalsta jomā ietvēra projektus, kuri var saņemt ESIF atbalstu, un projektus klimata jomā, projektus digitālajā jomā un pārrobežu projektus, kā arī projektus, kas saistīti ar inovatīviem finanšu instrumentiem, investīciju platformām vai publiskā un privātā sektora partnerībām.

¹⁸ Avots: EIB 2019. gada janvāra dati par ESIF.

¹⁹ Kā definēts ESIF Regulas (ES) 2015/1017 2. panta 4. punktā.

²⁰ Šīs trīs kategorijas var pārklāties, tādēļ procentuālo īpatsvaru aprēķināt nav lietderīgi.

²¹ Vajadzību novērtējuma pētījums, ko pēc centra pasūtījuma veica PWC.

²² ESIF regula, 14. panta 6. punkts.

²³ Saskaņā ar 2016. gada ĪDN.

²⁴ Jauns pielikums par noteikumiem par EIB finansiālā atbalsta sniegšanu ERAB, 2016. gada ĪDN.

²⁵ ESIF regulas 6. pantā ir noteikti ESIF atbilstības kritēriji ES galvojuma izmantošanai.

²⁶ 1. līmenis — zināšanu un paraugprakses apmaiņa un izplatīšana;
2. līmenis — vietējā noregulējuma iestāde Centra potenciālajiem atbalsta saņēmējiem;
3. līmenis — konsultāciju pakalpojumu sniegšana Centra vārdā.

Laika skala

Notikums	Datums
Revīzijas plāna pieņemšana / revīzijas sākums	5.12.2018.
Ziņojuma projekta oficiāla nosūtīšana Komisijai (vai citai revidējamai vienībai)	28.1.2020.
Galīgā ziņojuma pieņemšana pēc revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras	31.3.2020.
Komisijas (vai citas revidējamās vienības) oficiālo atbilžu saņemšana visās valodās	21.4.2020.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020

PDF	ISBN 978-92-847-4647-7	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/57367	QJ-AB-20-010-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-4624-8	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/707202	QJ-AB-20-010-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2020. gads

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku īsteno ar Eiropas Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piem., individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tas nozīmē, ka atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas izmaiņas. Atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt dokumentu sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jums ir jānoskaidro papildu tiesības, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piem., attiecībā uz ERP darbinieku fotoattēliem, vai ja tas ietver trešās personas darbu. Ja atļauja ir saņemta, tā atceļ iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, jums var būt jāprasa atļauja tieši autortiesību īpašniekiem.

9. attēls: kartes pamatā izmantoti ©OpenStreetMap materiāli, kas licencēti saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike 2.0 licenci (CC BY-SA).

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā un jums nav licencēti.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

Eiropas Revīzijas palātas logotipa izmantošana

Eiropas Revīzijas palātas logotipu nedrīkst izmantot bez Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējas piekrišanas.

Kā sazināties ar ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv

Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
• pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv

Kā atrast informāciju par ES

Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv

ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1952. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (http://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.