ES atbalsts pārrobežu sadarbībai ar kaimiņvalstīm: vērtīgs atbalsts, bet īstenošana tika uzsākta ļoti vēlu, un ir jārisina koordinācijas problēmas

Kopsavilkums

I Pārrobežu sadarbība ir būtisks elements Eiropas kaimiņattiecību politikā, kas attiecas uz 16 valstīm pie ES ārējās robežas. Vēl nesen tā joprojām bija viena no nedaudzajām ES un Krievijas sadarbības jomām. 2014.–2020. gada periodam Komisija izveidoja 15 kopīgas programmas ar kaimiņvalstīm (EKI pārrobežu sadarbības programmas). ES kopējais ieguldījums šajās programmās ir gandrīz viens miljards EUR, un to mērķis ir sniegt labumu gan dalībvalstīm, gan kaimiņvalstīm, ar kurām ES ir tieša sauszemes vai jūras robeža.

II Mēs veicām revīziju laikā, kad 2014.–2020. gada programmu īstenošana tuvojās beigām. Šo ziņojumu izmantos, lai izveidotu 2021.–2027. gada finansēšanas periodam ierosinātās programmas.

III Mūsu mērķis bija noteikt, vai programmas ir efektīvi veicinājušas teritoriālo sadarbību pāri ES ārējām robežām. Lai atbildētu uz šo galveno revīzijas jautājumu, mēs pārbaudījām, vai:

• programmās bija skaidri noteiktas vajadzības un prioritātes, kas bija kopīgas reģioniem pie ES ārējām robežām, un tās papildināja citas ES finansētās programmas;
• projekti ir atlasīti un īstenoti efektīvi un lietderīgi;
• Komisija un vadošās iestādes efektīvi izmantoja uzraudzības un novērtēšanas mehānismus un izdarīja secinājumus nolūkā stiprināt 2021.–2027. gada finansēšanas periodam ierosināto pārrobežu programmu pārvaldību.

IV Mēs konstatējām, ka programmas bija vērstas attiecīgajām vajadzībām, taču to papildināmība ar citām ES finansētām programmām nebija pietiekama, kā arī ka varētu vēl vairāk uzlabot ES delegāciju dalību kaimiņvalstīs notiekošajā darbā. Projekti tika atlasīti un īstenoti efektīvi un lietderīgi (ar dažiem izņēmumiem). Tomēr mēs konstatējām nepilnības programmu rezultātu uzraudzības sistēmā attiecībā uz rezultātu apkopošanu un ziņošanu par ieguvumu ilgtspēju pēc projekta slēgšanas. Ar programmām ir izdevies panākt projekta dalībnieku līdzsvarotu pārstāvniecību no ES un kaimiņvalstīm. Ir ieviesti aizsardzības pasākumi, lai mazinātu krāpšanas risku, tomēr programmas nevar efektīvi izmantot Komisijas ieteikto IT rīku ziņošanai par krāpšanu, jo iesaistītajām trešām valstīm nav tam piekļuves.

V Mēs secinām, ka 2014.–2020. gada programmas ir sniegušas piemērotu un vērtīgu atbalstu reģioniem abās ES ārējās robežas pusēs. Tomēr būtiski kavējās programmu īstenošanas uzsākšana, un mūsu revīzijas laikā programmas joprojām tika īstenotas. Tāpēc bija pāragri novērtēt to vispārējo efektivitāti. 2021.–2027. gada programmu tiesiskais regulējums ir balstīts uz gūtajām atziņām. Ieviestajām izmaiņām ir potenciāls paātrināt programmu īstenošanas uzsākšanu. Tomēr izmaiņas rada arī papildu riskus, un to rezultātā Komisija mazāk uzrauga lielus infrastruktūras projektus, kuriem var būt stratēģiska nozīme attiecībās ar partnervalstīm.

VI Turpmāka pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm ir sarežģīta: kā daļu no plašākas reakcijas uz Krievijas iebrukumu Ukrainā Komisija ir apturējusi finansēšanas nolīgumus programmām ar Krieviju un Baltkrieviju. Iebrukums ir arī radījis nopietnas šaubas par pusi no programmām, kas ierosinātas 2021.–2027. gada finansēšanas periodam. Dienvidos Vidusjūras baseina programmā joprojām tiek nodrošināts forums dialogam un sadarbībai starp iesaistītajām valstīm. Tomēr izraēliešu un arābu dalībnieku kopprojektu skaits joprojām ir mazs, lai gan šādu kopīgu projektu izveidi pašu par sevi var uzskatīt par panākumiem.

VII Pamatojoties uz veikto revīziju, mēs iesakām Komisijai:

• uzlabot koordināciju starp programmām ar daļēju ģeogrāfisko pārklāšanos;
• vairāk iesaistīt ES delegācijas;
• pielāgot IT rīku ziņošanai par krāpšanu;
• sniegt norādījumus par ilgtspējas uzraudzību pēc projektu slēgšanas;
• apspriesties par lieliem infrastruktūras projektiem ar visiem attiecīgajiem dienestiem;
• uzlabot kopīgo rādītāju izmantošanu.

Ievads

Pārrobežu sadarbība ar kaimiņvalstīm

01 Pārrobežu sadarbība ir būtisks elements Eiropas kaimiņattiecību politikā, kas attiecas uz 16 valstīm pie ES ārējās robežas (sk. karti I pielikumā). Vēl nesen tā bija arī viena no nedaudzajām ES un Krievijas sadarbības un pastāvīga dialoga jomām. Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (EKI) pārrobežu sadarbības programmu¹ mērķis ir sniegt labumu gan dalībvalstīm, gan kaimiņvalstīm, ar kurām ES ir tieša sauszemes vai jūras robeža. 2014.–2020. gada finansēšanas periodā EKI pārrobežu sadarbības programmām bija trīs stratēģiskie mērķi²:

• veicināt ekonomisko un sociālo attīstību reģionos, kas atrodas abās kopīgo robežu pusēs;
• risināt kopīgus izaicinājumus vides, sabiedrības veselības, drošuma un drošības jomā;
• veicināt labākus nosacījumus un kārtību personu, preču un kapitāla mobilitātes nodrošināšanai.

02 2014.–2020. gada periodam Komisija izveidoja 15 pārrobežu sadarbības programmas (kā arī projektu tehniskā atbalsta finansēšanai), kas apvieno finansējumu no EKI un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ar kopējo summu gandrīz viens miljards EUR. Programmas vienlaikus sniedz ieguldījumu gan ES ārpolitikā, gan reģionālajā politikā³. No šīm 15 programmām septiņas attiecas uz sadarbību ar Krieviju, sešas attiecas uz austrumu kaimiņvalstīm, bet divas pārējās – uz dienvidu kaimiņvalstīm. 1. attēlā ir uzskaitītas atsevišķas programmas un norādīti piešķīrumi katrai no tām.

03 Lielākā daļa ES finansēšanas programmu, ar kurām atbalsta sadarbību ar Krieviju, tika apturētas, reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju 2014. gadā⁴. EKI pārrobežu sadarbības programmas bija izņēmums līdz 2022. gada marta sākumam, kad ES, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, apturēja finansēšanas nolīgumus ar Krieviju un Baltkrieviju.

Pārvaldības kārtība

04 EKI pārrobežu sadarbības īstenošanas regulā⁵ ir noteikti visu programmas struktūru uzdevumi un pienākumi. EKI pārrobežu sadarbības programmas īsteno vai nu ar projektiem, kas atlasīti, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, vai ar lieliem infrastruktūras projektiem (LIP), kas atlasīti, izmantojot tiešo piešķiršanu. Par projektu atlasi un to darbības uzraudzību atbild apvienotās uzraudzības komitejas. Tajās ir iesaistītas valsts, reģionālās un vietējās iestādes (no dalībvalstīm un trešām valstīm), un Eiropas Komisija var piedalīties kā novērotāja. Dalībvalstu izraudzītās vadošās iestādes ziņo Komisijai un īsteno EKI pārrobežu sadarbības programmas saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, tostarp attiecībā uz projektiem, ko īsteno ārpus ES (un ko Komisija parasti īsteno tieši). Piemēram, Dienvidkarēlijas reģionālā padome Somijā darbojas kā Somijas dienvidaustrumu un Krievijas programmas vadošā iestāde. Lielākā daļa vadošo iestāžu šo atbildību uzņemas papildus citu Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārvaldīšanai. 2. attēlā parādītas standarta pārrobežu sadarbības programmas struktūras un aprakstīti to uzdevumi.

05 Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts (NEAR ĢD) atbild par EKI finansējuma vispārējo pārvaldību. Tas sadarbojas ar citiem Komisijas dienestiem, kas atbild par tematiskajām politikas jomām, kā arī ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un ES delegācijām. NEAR ĢD pārvaldīja EKI pārrobežu sadarbības programmas līdz 2019. gada beigām. 2020. gada 1. janvārī šo uzdevumu uzticēja Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam (REGIO ĢD)⁶. REGIO ĢD ir atbildīgs ne tikai par nesen pārvietotajām EKI pārrobežu sadarbības programmām, bet arī par Baltijas jūras reģiona un Donavas starpvalstu sadarbības programmām (abas daļēji finansē no EKI), kā arī par pārrobežu sadarbības programmām saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu.

Revīzijas tvērums un pieeja

06 Šīs revīzijas mērķis bija noteikt, vai EKI pārrobežu sadarbības programmas ir efektīvi veicinājušas teritoriālo sadarbību pāri ES ārējām robežām. Lai atbildētu uz šo galveno revīzijas jautājumu, mēs aplūkojām turpmāk minētos trīs apakšjautājumus.

1. Vai EKI pārrobežu sadarbības programmās bija skaidri apzinātas vajadzības un prioritātes, kas bija kopīgas reģioniem pie ES ārējām robežām, un šīs programmas papildināja citas ES finansētās programmas?
2. Vai EKI pārrobežu sadarbības projekti ir atlasīti un īstenoti efektīvi un lietderīgi?
3. Vai Komisija un vadošās iestādes efektīvi izmantoja uzraudzības un novērtēšanas mehānismus un izdarīja secinājumus nolūkā stiprināt 2021.–2027. gada finansēšanas periodam ierosināto pārrobežu programmu (Interreg NEXT) pārvaldību?

07 Revīzijā galvenā uzmanība tika pievērsta EKI pārrobežu sadarbības programmām, kuru īstenošana drīz beigsies (tiesību aktos paredzētais termiņš darbību pabeigšanai ir 2023. gada 31. decembris), nolūkā sniegt informāciju, kas varētu noderēt 2021.–2027. gada finansēšanas periodam ierosināto programmu izveidē. Mēs novērtējām lielākās 2014.–2020. gada programmas ziemeļu, austrumu un dienvidu reģionos, lai panāktu labu finansiālo un ģeogrāfisko tvērumu. Šīm trim programmām kopā ir piešķirts aptuveni 44 % no kopējā 2014.–2020. gada periodam plānotā EKI pārrobežu sadarbības finansējuma (sk. 3. attēlu):

• Somijas dienvidaustrumi–Krievija (SEFR), vadošā iestāde Lapēnrantā;
• Polija–Baltkrievija–Ukraina (PL-BY-UA), vadošā iestāde Varšavā;
• Vidusjūras baseins (MED), vadošā iestāde Kaljāri (Sardīnija).

08 Mēs analizējām Komisijas un EĀDD iesniegtos dokumentus par 2014.–2020. gada EKI pārrobežu sadarbības programmu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, kā arī pieredzi, kas gūta saistībā ar nākamajām 2021.–2027. gada pārrobežu sadarbības programmām. Turklāt mēs intervējām pārstāvjus no dažādiem Komisijas dienestiem, EĀDD, TESIM (tehniskā atbalsta projekts EKI pārrobežu sadarbības programmām), programmas Interact (tehniskais atbalsts ES iekšējām Interreg programmām) un ES delegācijām Jordānijā, Libānā, Krievijā, Ukrainā un Tunisijā.

09 No 2021. gada oktobra līdz novembrim mēs apmeklējām iestādes Somijā, Polijā, Krievijā un Ukrainā. Covid-19 pandēmijas dēļ apmeklējumu Sardīnijā (plānots 2021. gada decembrī) aizstājām ar videosanāksmēm. Mēs tikāmies ar vadošajām iestādēm un citām programmas struktūrām, kā arī ar pārstāvjiem no 15 projektiem, kurus detalizēti pārbaudījām (pieci projekti katrā no trim programmām; sk. III pielikumu). Mēs atlasījām šos projektus, ņemot vērā to būtiskumu, dažādu tematisko mērķu tvērumu un īstenošanas progresu. Mūsu novērtējums par šiem projektiem ir apkopots IV pielikumā.

10 Papildus pārrobežu programmām ar kaimiņvalstīm pastāv arī pārrobežu programmas starp ES dalībvalstīm, kā arī pirmspievienošanās valstīm. Šīs programmas revīzijā neapskatījām, jo tām ir atšķirīgs juridiskais pamats un iezīmes un tās nesen tika novērtētas:

• Eiropas Savienībā pārrobežu sadarbība ir daļa no plašāka Eiropas teritoriālās sadarbības politikas satvara, kas zināms kā Interreg. ERAF ir atvēlējis aptuveni 10,1 miljardu EUR teritoriālajai sadarbībai. Mēs nesen publicējām īpašo ziņojumu par pārrobežu sadarbības programmām Eiropas Savienībā⁷;
• no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta finansē pārrobežu programmas ne tikai pie ES ārējās robežas (piemēram, Horvātijā/Serbijā), bet arī starp pašām pirmspievienošanās valstīm (piemēram, Serbiju/Melnkalni). Komisija nesen ir izvērtējusi⁸ pārrobežu sadarbības programmu darbību pirmspievienošanās valstīs.

11 Mēs atzīstam, ka Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī, ko atbalstīja Baltkrievija, ir būtiski ietekmējis visas EKI pārrobežu sadarbības programmas, tostarp ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu, un tām pamatā esošo projektu ilgtspēju. Mūsu novērtējums par projektiem, kas finansēti saskaņā ar SEFR un PL-BY-UA programmām, atspoguļo situāciju pirms iebrukuma 2021. gada beigās, kad pabeidzām šīs revīzijas darbu uz vietas. Jaunākos notikumus pēc revīzijas no 2022. gada februāra līdz jūnijam esam apkopojuši 85.–88. punktā.

Apsvērumi

EKI pārrobežu sadarbības programmas bija vērstas uz attiecīgajām vajadzībām, bet to papildināmība ar citām ES finansētām programmām nebija pietiekama, un to uzsākšana ievērojami kavējās

12 Šajā iedaļā mēs vērtējam, vai:

1. EKI pārrobežu sadarbības programmās ir apzinātas prioritātes nolūkā risināt pierobežas reģionu kopīgās problēmas, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas;
2. tajās ir izklāstīts, kā tās papildinās un saskaņos ar citām ES finansētām programmām;
3. tās tika izveidotas savlaicīgi, lai sekmētu projektu īstenošanas uzsākšanu.

Programmās tika noteiktas prioritātes atbilstoši kopīgām problēmām pierobežas reģionos, un tās tika izstrādātas līdzdalīgā veidā

Reakcija uz problēmām pierobežas reģionos

13 Kopīgās darbības programmas (KDP), ko sagatavo ES dalībvalstis un partnervalstis, ir galvenie dokumenti, kuros izklāstīts satvars un prioritātes atsevišķām EKI pārrobežu sadarbības programmām. 2015. gada jūnijā vadošās iestādes (VI) iesniedza Komisijai KDP par trim programmām, kuras mēs detalizēti izvērtējām. Tās ietvēra detalizētu analīzi par problēmām pierobežas reģionos, kā arī potenciālās iespējas, ko sniedz ciešāka sadarbība starp šiem reģioniem.

14 Komisija analizēja katras KDP projektu redakcijas, jo īpaši, lai novērtētu to atbilstību EKI pārrobežu sadarbības īstenošanas regulai⁹, un atbildēja VI ar detalizētiem apsvērumiem. Izņemot strīdīgo jautājumu, kas skar divpusējās attiecības ar Krieviju (aprakstīts 80. punktā), Komisijas ģenerāldirektorāti un EĀDD sniedza labvēlīgus atzinumus un ieteica KDP ieviest tikai nelielas izmaiņas.

15 Katrā no trim mūsu novērtētajām KDP bija četri tematiskie mērķi. Šis ir maksimālais iespējamais skaits no ES plānošanas dokumentā¹⁰ paredzētajiem 11 mērķiem. To atlase atspoguļo iesaistīto valstu panākto vienprātību. Mēs konstatējām, ka tematiskie mērķi atbilda KDP izklāstītajai reģionu problēmu un nepilnību analīzei. 4. attēlā ir parādīti 15 EKI pārrobežu sadarbības programmām izvēlētie tematiskie mērķi un piešķirtais finansējums. Neviena no programmām neizvēlējās 9. tematisko mērķi “Ilgtspējīgas enerģijas un energoapgādes drošības veicināšana un sadarbība šajā jomā” vai 11. tematisko mērķi “Citas jomas”.

16 Attiecībā uz iepriekšējo 2007.–2013. gada finansēšanas periodu Komisija bija uzskaitījusi 26 mērķu piemērus “tikai ilustratīvos nolūkos”¹¹, kas nozīmē, ka programmās varēja brīvi izstrādāt citus mērķus. Komisija savā ex post novērtējumā konstatēja, ka šīs programmas nebija pietiekami konkretizētas, un ieteica uzlabot stratēģisko ievirzi, lai maksimāli palielinātu to ietekmi¹². Lai gan 2014.–2020. gada programmās varēja atlasīt ne vairāk kā četrus no 11 iepriekš definētajiem tematiskajiem mērķiem, to tematiskais tvērums joprojām bija ļoti plašs, sākot ar kultūras mantojuma saglabāšanu un beidzot ar cīņu pret organizēto noziedzību. Tas savukārt samazināja atsevišķu programmu salīdzināmību un apgrūtināja rezultātu uzraudzību vispārējās politikas līmenī (sk. 60.–71. punktu).

17 Attiecībā uz 2021.–2027. gada finansēšanas periodu Komisija ir nolēmusi vēl vairāk racionalizēt programmu tvērumu, nosakot piecus politikas mērķus, kas ir kopīgi visām programmām¹³, un vēl divus Interreg programmām paredzētus mērķus¹⁴.

Valsts un reģionālo iestāžu ieguldījums vajadzību un prioritāšu apzināšanā

18 Katra programma bija jāsagatavo, “visām iesaistītajām valstīm kopīgi vienojoties”¹⁵.PL-BY-UA un SEFR programmu gadījumā valsts un reģionālās iestādes bija cieši iesaistītas vajadzību un prioritāšu apzināšanā, līdzdarbojoties apvienotajās plānošanas komitejās (APK), kuras izstrādāja sākotnējās KPD laikā no 2013. līdz 2015. gadam. Attiecībā uz SEFR programmu fakts, ka vadošā iestāde ņem dalību Dienvidkarēlijas reģionālajā padomē, ir arī palīdzējis programmai piešķirt spēcīgu reģionālo dimensiju un iesaistīt vietējās ieinteresētās personas plānošanā. Savukārt MED programmā, kas aptver 112 reģionus, visas 13 iesaistītās valstis pārstāvēja valstu centrālās iestādes (un tām pievienojās četru valstu reģionālie pārstāvji).

19 Turklāt katrai programmai bija jānodrošina līdzfinansējums vismaz 10 % apmērā no ES ieguldījuma, vienlaikus ļaujot brīvi izvēlēties tā avotu, summu un sadalījumu¹⁶. ES ieguldījums visās programmās kopā bija aptuveni 950 miljoni EUR. To papildināja 270 miljoni EUR no citiem avotiem, tādējādi kopējais pieejamais finansējums EKI pārrobežu sadarbības programmām bija 1,2 miljardi EUR. 5. attēlā ir parādīti programmu finansējuma avoti.

20 Dažos gadījumos iesaistītās valstis uzskatīja, ka ir svarīgi palielināt programmu līdzfinansējumu no valsts līdzekļiem, pārsniedzot obligātos 10 %. Piemēram, Somija un Krievija katra ieguldīja aptuveni 25 % no SEFR programmas finansējuma, bet atlikušos 50 % sedza ES. Tas nepārprotami liecināja par iesaistīto valstu spēcīgo līdzatbildību par programmu. Citos gadījumos līdzfinansējumu sedza vienīgi projekta atbalsta saņēmēji. 6. attēlā ir parādīti katras EKI pārrobežu sadarbības programmas finansējuma avoti.

21 Komisijas veiktajā 2007.–2013. gada programmu ex post novērtējumā tika ieteikts palielināt valsts līdzfinansējumu, lai panāktu līdzsvarotāku partnerību ar citām kaimiņvalstīm¹⁷. Tomēr Komisija nav mudinājusi kaimiņvalstis ieguldīt vairāk, piemēram, informatīvajos semināros 2021.–2027. gada finansēšanas perioda sākumā.

Pilsoniskās sabiedrības ieguldījums vajadzību un prioritāšu apzināšanā

22 Par minēto trīs programmu sagatavošanu notika apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Katra no trim vadošajām iestādēm ar filiāļu palīdzību partnervalstīs organizēja sabiedrisko apspriešanu par programmu vajadzībām un prioritātēm. Tas piesaistīja lielu dalībnieku skaitu, tostarp pilsoniskās sabiedrības un NVO pārstāvjus, vietējos un reģionālos lēmumu pieņēmējus un MVU. Šāda apspriešana bija noderīga, lai veicinātu vietējo atbildību par programmām un nodrošinātu to piemērotību un saskaņotību ar reģionu attīstības stratēģijām.

EKI pārrobežu sadarbības programmās ir izklāstīts, kā tās papildinās citas ES programmas un stratēģijas, bet operatīvā koordinēšana nebija pietiekama

Saskaņotība un papildināmība ar citām ES programmām un makroreģionālajām stratēģijām

23 Katrā no trim pārbaudītajām KDP bija norādīts uz vajadzību pēc labas koordinēšanas un saskaņotības ar citām ES politikas jomām, programmām un stratēģijām, ar kurām tās ģeogrāfiski un tematiski pārklājas. Komisija centās izvairīties no projektu dubultas finansēšanas un apzināt iespējamo sinerģiju. Tāpēc, pārskatot KDP projektus (sk. 13. punktu), Komisija nāca klajā ar ieteikumu vadošajām iestādēm sīkāk aprakstīt koordināciju starp programmu un citām iniciatīvām un pirms dotāciju piešķiršanas neoficiāli apspriesties ar Komisiju par atlasītajiem projektiem.

24 Polijas un Sardīnijas VI ņēma šos ieteikumus vērā un katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus beigās pirms līguma slēgšanas par projektiem iesniedza Komisijai attiecīgo apvienoto uzraudzības komiteju (AUK) atlasīto projektu sarakstus. Vadošā iestāde un AUK iespēju robežās ņēma vērā Komisijas un ES delegāciju komentārus par atsevišķiem projektiem. Savukārt SEFR programmas ietvaros šāds neoficiāls koordinācijas mehānisms ar Komisiju vai ar citām ES programmām netika izveidots.

25 MED programma, kurai ir visplašākais ģeogrāfiskais tvērums (septiņas ES dalībvalstis un sešas Vidusjūras reģiona partnervalstis¹⁸), pārklājas ar daudzām iniciatīvām Vidusjūras reģionā. Tā ir unikāla, jo atšķirībā no citām (galvenokārt divpusējām) EKI pārrobežu sadarbības programmām tās projekti apvieno dalībniekus no četrām, piecām vai dažkārt pat vēl vairāk valstīm. Šajā saistībā MED EKI pārrobežu sadarbības projekti ļoti līdzinās EKI reģionālajām programmām¹⁹. KDP ietver virkni tabulu, kurās apkopota MED programmas saskaņotība ar citām ES divpusējām programmām ar atsevišķām Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm. Tomēr šajās tabulās nav atsauces uz EKI reģionālajām programmām, un tas var radīt situāciju, kad tiek zaudēta iespēja izmantot papildināmību.

26 Trīs KDP bija apzinātas attiecīgās ES makroreģionālās stratēģijas un izvērtēta programmu sinerģija un papildināmība ar šo stratēģiju mērķiem. To vidū bija stratēģija Donavas reģionam, stratēģija Baltijas jūras reģionam un stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam. Turklāt kaimiņvalstis piedalās trīs svarīgās reģionālajās iniciatīvās: Austrumu partnerība²⁰, Savienība Vidusjūrai un Ziemeļu dimensija. Stratēģiju un iniciatīvu ģeogrāfiskais tvērums ir parādīts II pielikumā. Komisija un ES delegācijas, ar kurām apspriedās par EKI pārrobežu sadarbības projektiem, pārliecinājās, ka tie papildina projektus, kas izstrādāti saskaņā ar šīm sistēmām, un nepārklājas ar tiem.

27 MED programmas ex-post novērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt sadarbību ar Savienību Vidusjūrai²¹. Līdz ar to vadošā iestāde 2019. gada 10. aprīlī noslēdza saprašanās memorandu ar Savienību Vidusjūrai. Šādas ciešākas sadarbības konkrēts piemērs bija Savienības Vidusjūrai sekretariāta iesaistīšanās, lai sagatavotu pēdējo no trim MED programmas izsludinātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus²².

Papildināmība ar citām pārrobežu sadarbības programmām, kuras daļēji pārklājas

28 Visas trīs programmas ģeogrāfiski pārklājas ar vairākām citām pārrobežu (iekšējām un ārējām) programmām: SEFR ar sešām, PL-BY-UA ar deviņām un MED – ar 21 citu programmu. Turklāt šīm programmām ir arī vairāki kopīgi tematiskie mērķi. Tika nodrošināts zināms koordinācijas līmenis. Piemēram, programmas “Interact” un “TESIM” tehniskā atbalsta projekta ietvaros rīkotie informatīvie pasākumi kalpoja par iespēju dažādu pārrobežu sadarbības programmu vadošajām iestādēm savā starpā sazināties, apspriest kopīgas problēmas un dalīties ar labas prakses piemēriem. Ja vadošajai iestādei atlases procesā radās šaubas par projektiem, tā pēc ad hoc principa apspriedās ar citām programmām. Tikai vienā gadījumā MED programmas vadošā iestāde nosūtīja citu pārrobežu sadarbības programmu vadošajām iestādēm atlasīto “standarta” projektu sarakstu programmu savstarpējās apspriešanās ietvaros.

29 Tomēr tas, ka projektu atlasē kopumā trūkst strukturētas koordinācijas, nozīmē, ka pārrobežu programmu VI var palaist garām potenciālās programmu iespējas vienai otru papildināt un stiprināt. Pamatinformācijas analīze, ko Komisija veica pirms 2021.–2027. gada perioda, apstiprināja nepieciešamību izveidot šādu koordināciju²³.

ES delegāciju iesaistīšana

30 Par EKI pārrobežu sadarbības programmu izstrādi notika apspriešanās ar ES delegācijām partnervalstīs. Katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus noslēgumā Komisija nosūtīja ES delegācijām attiecīgajās valstīs kopsavilkumu par projektiem, kurus AUK bija atlasījušas, pirms vadošā iestāde noslēdza par tiem līgumus²⁴. ES delegācijas sniedza komentārus, lai nodrošinātu pārrobežu sadarbības projektu saskaņotību ar finansējumu no citiem avotiem. Komisija un EĀDD laiku pa laikam lūdza delegācijām izteikt viedokli par EKI pārrobežu sadarbības projektiem, kā arī par vispārīgākām problēmām, kas ietekmē programmas.

31 Tomēr četras no piecām aptaujātajām ES delegācijām²⁵ norādīja uz nepieciešamību ciešāk iesaistīties atlases procesā (piemēram, kā novērotājām padomdevēja statusā) un projektu uzraudzībā, jo:

• tās galveno uzmanību pievērš ES divpusējai palīdzībai (lielāks portfelis to tiešajā pārvaldībā), nevis EKI pārrobežu sadarbības projektiem (dalītā pārvaldībā), neraugoties uz iespējamām saiknēm starp tiem;
• tām ir tikai ierobežota informācija, lai novērtētu iespējamo pārklāšanos (vai sinerģijas trūkumu) ar projektiem, kurus finansē no citiem avotiem, jo saraksti, ko tās saņem komentāru sniegšanai, ietver tikai atlasīto EKI pārrobežu sadarbības projektu kopsavilkumu. Ar delegāciju Krievijā notika apspriešanās tikai par lieliem infrastruktūras projektiem (LIP), nevis par “standarta” projektiem;
• tās nav iesaistītas projektu uzraudzībā. Līdz ar to delegācijas nespēj konstatēt projektus ar sliktiem darbības rezultātiem un nav sagatavojušās situācijās, kad tām ir jāiejaucas līdzekļu atgūšanas nolūkos;
• dažkārt tās atsaucas uz veiksmīgiem EKI pārrobežu sadarbības projektiem politiskajā dialogā un augsta līmeņa sanāksmēs, taču tas nenotiek sistemātiski, jo delegācijas nav pietiekami informētas par šādiem veiksmes stāstiem;
• ar tām notika apspriešanās par piemērotām prioritātēm jaunajām 2021.–2027. gada programmām, un tās sniedza rakstisku ieguldījumu kopīgā dokumentā²⁶. Tomēr neviena no piecām delegācijām netika uzaicināta uz APK 2021.–2027. gada sanāksmēm.

32 Lai gan vadošajām iestādēm dalītajā pārvaldībā ir galvenā loma, EKI pārrobežu sadarbības programmas sniedz ieguldījumu ES ārpolitikā. Tomēr, tā kā ES delegācijas netiek sistemātiski iesaistītas, tās nevar pilnībā apzināt programmu papildināmību ar citām ES politikas jomām un gūt labumu no politiskajiem ieguvumiem, ko sniedz sekmīga pārrobežu sadarbība. Uz to norādīja arī Komisija savā ex post novērtējumā par 2007.–2013. gada Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) pārrobežu sadarbības programmām un ieteica “aktīvāk iesaistīt ES delegācijas”²⁷. Tāpat vismaz divas ES delegācijas rakstiski ieteica Komisijai padarīt koordināciju starp ES delegācijām un programmām un projektiem ciešāku un to nostiprināt formāli. Turklāt Komisijas Iekšējās revīzijas dienests ziņoja par “ļoti būtiskām nepilnībām” tajā, kā Komisijas ģenerāldirektorāti, EĀDD un ES delegācijas koordinē kopējo ES palīdzību konkrētai valstij (tostarp saistībā ar ES iekšpolitikas ārējo dimensiju). Tomēr Komisija neveica turpmākus pasākumus saistībā ar šiem konstatējumiem un ieteikumiem attiecībā uz 2021.–2027. gada Interreg NEXT programmām (sk. 73.–79. punktu).

Programmu izveide ievērojami kavējās, un tas saīsināja EKI pārrobežu sadarbības projektu īstenošanas laiku

KDP izveide

33 Kopīgās darbības programmas uzsāka īstenot ar ievērojamu kavēšanos. Trīs mūsu pārbaudītie KDP projekti tika iesniegti 2015. gada jūlijā, un Komisijai bija vajadzīgi aptuveni seši mēneši, lai tos pēc iesniegšanas apstiprinātu. Līdz 2017. gada decembrim Komisija bija parakstījusi finansēšanas nolīgumus ar vismaz vienu trešo valsti katrā no trim programmām, un tas nozīmē, ka tika ievēroti visi regulatīvie termiņi. Tomēr turpmākās programmu uzsākšanas darbības prasīja ilgu laiku un aizkavēja projekta īstenošanu, kas varēja sākties tikai finansēšanas perioda piektajā vai sestajā gadā (sk. 7. attēlu).

34 Kavēšanās iemesli programmās atšķīrās.

• Attiecībā uz PL-BY-UA programmu Komisija oficiālo vadošās iestādes izraudzīšanās procesu pabeidza tikai 2018. gada jūlijā, proti, septiņus mēnešus pēc tam, kad stājās spēkā finansēšanas nolīgums ar Baltkrieviju, un neraugoties uz to, ka tā pati ministrija jau bija norīkota pārvaldīt citus ES līdzekļus Polijā.
• SEFR programmas klupšanas akmens bija tas, ka Krievijas Valsts dome finansēšanas nolīgumu ratificēja tikai 2018. gada augustā.
• KomisijaMED programmas vadošo iestādi izraudzījās tikai 2019. gada maijā, neraugoties uz to, ka pārvaldības un kontroles sistēmā tika konstatētas “būtiskas nepilnības”. Mūsu revīzijas laikā joprojām pastāvēja nelielas nepilnības. Piemēram, programmas AUK vēl nebija apstiprinājusi skaidrojumu par krāpšanas apkarošanas pasākumiem. Programmas apvienotais tehniskais sekretariāts (ATS) tika izveidots tikai 2020. gada februārī, un tas nozīmē, ka vadošā iestāde ar abu filiāļu palīdzību rīkoja visu pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus – uzdevumu, ko parasti deleģē apvienotajam tehniskajam sekretariātam. Turklāt pēdējais finansēšanas nolīgums (ar Ēģipti) tika parakstīts tikai 2018. gada janvārī.

35 MED programmas izveides kavēšanās tieši ietekmēja to, kā tika organizēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Tas nozīmēja, ka pirmajā uzaicinājumā atlasītos projektus varēja sākt īstenot tikai 2019. gadā. Savukārt šo kavējumu dēļ ievērojami samazinājās otrajā uzaicinājumā atlasīto projektu budžets, ilgums un tvērums – šie projekti sākotnēji bija paredzēti kā “stratēģiskie” projekti. Pēdējais uzaicinājums (par “kapitalizācijas” projektiem 2020. gadā) varēja notikt tikai tāpēc, ka Komisija Covid-19 pandēmijas dēļ bija pagarinājusi programmu īstenošanas perioda regulatīvo termiņu (sk. 52. punktu).

Sagatavošanas darbības

36 Lai veicinātu savlaicīgu programmu īstenošanas uzsākšanu, trīs vadošās iestādes veica “sagatavošanas darbības” (atļautas ar EKI pārrobežu sadarbības īstenošanas regulu), tās pielāgojot apstākļiem. Konkrētāk, VI organizēja pirmos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, pirms Komisija tās oficiāli izraudzījās un pirms stājās spēkā finansēšanas nolīgumi ar partnervalstīm (projektu finansēšana ir atkarīga no sekmīgas vadošās iestādes izraudzīšanās un finansēšanas nolīgumu ratificēšanas). Tomēr šīs sagatavošanas darbības nav ļāvušas kompensēt ievērojamo kavēšanos KDP izstrādē.

Projektus lielā mērā atlasīja un īstenoja efektīvi un lietderīgi, taču rezultātu uzraudzības un ziņošanas sistēmā ir nepilnības

37 Šajā iedaļā mēs vērtējam, vai:

1. ieviestais atlases process bija pārredzams un vērsts uz to, lai atlasītu visatbilstīgākos projektus piemērotības, pārrobežu dimensijas un ilgtermiņa ilgtspējas ziņā;
2. Komisija un vadošās iestādes sniedza norādījumus attiecībā uz programmu pārvaldību un projektu īstenošanu, tostarp norādījumus par aizsardzības pasākumiem krāpšanas riska mazināšanai;
3. EKI pārrobežu sadarbības projektu īstenošanas virzība ir apmierinoša un vai paredzētie rezultāti ir sasniegti vai, visticamāk, tiks sasniegti;
4. EKI pārrobežu sadarbības programmās un projektos tika izmantota stabila uzraudzības un novērtēšanas sistēma.

Atlases process lielā mērā bija pārredzams un izstrādāts tā, lai atlasītu visatbilstīgākos EKI pārrobežu sadarbības projektus

Projektu piemērotības, pārrobežu dimensijas un ilgtspējas novērtējums

38 Revidēto trīs programmu uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ietvēra atlases kritērijus, kuru mērķis bija nodrošināt, ka atlasītie projektu pieteikumi risina KDP apzinātās problēmas, atbilst programmas mērķiem un izvēlētajai prioritātei, veicina pārrobežu sadarbību un noturīgi ietekmē pierobežas reģionu attīstību ilgtermiņā. Šo kritēriju svērums dažādās programmās un atsevišķos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus atšķīrās. Tomēr tas bija pietiekams, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka priekšlikums varētu sasniegt minimālo atlases robežvērtību, nesniedzot pamatotu aprakstu par tā piemērotību un pārrobežu ietekmi.

Projektu sarindojums

39 Pirms katra iesniegtā projekta priekšlikuma pieņemšanas novērtēšanas posmā bija jāveic administratīvā un atbilstības pārbaude. Visās trīs programmās katra uzaicinājuma beigās priekšlikumi tika sarindoti pēc vērtēšanas procesā iegūtā punktu skaita. Šo triju programmu atlases procesi bija pārredzami, izņemot nepietiekamu dokumentāciju par dažu projektu priekšlikumu pārvērtēšanas pamatojumu SEFR programmas ietvaros (sk. 1. izcēlumu).

Projekta atbalsta saņēmēju ģeogrāfiskais līdzsvars

40 Lai projekti būtu attiecināmi, katrā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumu bija jābūt vismaz vienam atbalsta saņēmējam no ES un vismaz vienam no ES kaimiņvalsts. 8. attēlā redzams, ka ar trim programmām ir izdevies panākt vienmērīgu ES un trešo valstu projektu dalībnieku sadalījumu, ņemot vērā visa veida atbalsta saņēmējus (vadošos un citus) un visas projektu kategorijas (tās, kas atlasītas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, un tās, kas atlasītas, izmantojot tiešo piešķiršanu).

41 Visās trīs programmās tika panākts arī līdzsvarots budžeta sadalījums. MED programmā bija skaidri noteikts, ka katrā projektā vismaz 50 % no tiešajām izmaksām jānovirza darbībām, kuras īsteno Vidusjūras reģiona partnervalstīs. Līdz ar to aptuveni 48 % no programmas budžeta tika piešķirti ES valstīm un 52 % – Vidusjūras reģiona partnervalstīm. Arī abās pārējās programmās izdevās līdzsvarotā proporcijā sadalīt budžetu starp partnervalstīm²⁸.

42 Tomēr galvenie atbalsta saņēmēji joprojām pārsvarā bija saņēmēji no ES valstīm, nevis partnervalstīm. 9. attēlā redzams, ka tikai aptuveni viena trešdaļa galveno atbalsta saņēmēju ir no valstīm ārpus ES. MED programmas galveno atbalsta saņēmēju skaits ievērojami atšķīrās arī dažādās iesaistītajās valstīs: 60 galvenie saņēmēji bija no Itālijas, Spānijas un Grieķijas, savukārt pārējām desmit valstīm katrai bija no nulles līdz pieciem galvenajiem saņēmējiem.

43 Zemais galveno saņēmēju īpatsvars no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, bija aptuveni tāds pats arī 2007.–2013. gada EKPI programmās. Tikai MED programmā šī proporcija palielinājās no aptuveni 6 % līdz 16 %. Triju programmu vadošās iestādes minēja līdzīgus iemeslus, lai izskaidrotu nepietiekamo pārstāvību: atbalsta saņēmējiem no trešām valstīm bieži vien trūkst pieredzes saistībā ar ES projektiem, viņi nejūtas tik pārliecināti, lai pieteiktos atbalstam, saskaras ar administratīvo slogu (tostarp grūtībām pārskaitīt līdzekļus uz ārvalstīm) vai viņiem trūkst vajadzīgo valodas prasmju.

Komisija un vadošās iestādes sniedza noderīgus norādījumus par projektu īstenošanu un krāpšanas riska mazināšanu

Dalība AUK un sniegtie norādījumi

44 AUK uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz programmas mērķu sasniegšanu (sk. 04. punktu). Komisija kā novērotāja piedalījās lielākajā daļā AUK sanāksmju, ko organizēja SEFR un MED programmu ietvaros. Mūsu intervijās abas VI atzinīgi novērtēja šīs ES iestādes atbalstu un aktīvo līdzdalību. Tomēr attiecībā uz PL-BY-UA programmu Komisija laikā no 2016. līdz 2020. gadam piedalījās tikai vienā no piecām AUK sanāksmēm. TESIM darbinieks kā novērotājs piedalījās visās trīs programmu AUK sanāksmēs.

45 Intervijās vadošās iestādes, ATS un filiāles pauda apmierinātību ar Komisijas saņemtajiem norādījumiem un palīdzību, kas vajadzības gadījumā tika sniegta ļoti ātri. Tāpat viņi pauda gandarījumu par pielāgoto tehnisko atbalstu no TESIM. TESIM arī nodrošināja noderīgas mācības, tostarp par programmu/projektu pārvaldību, un sagatavoja atbalsta saņēmējiem informācijas lapas, piemēram, par publisko iepirkumu vai valsts atbalstu. Visbeidzot, visi intervētie projektu atbalsta saņēmēji sniedza ļoti pozitīvas atsauksmes par mijiedarbību ar vadošajām iestādēm, ATS un filiālēm.

Aizsardzības pasākumi krāpšanas riska mazināšanai

46 Visu triju programmu VI uzskatīja, ka tās ir saņēmušas pietiekamus norādījumus par krāpšanas riska mazināšanu. Konkrēti, TESIM izstrādāja norādījumus par riska pārvaldību programmas struktūrām un valsts iestādēm, tostarp attiecībā uz krāpšanas un korupcijas risku²⁹. Saskaņā ar šiem norādījumiem visu trīs programmu vadošās iestādes novērtēja riskus projektu līmenī, īstenojot projektu priekšlikumu attiecināmības un administratīvās pārbaudes, kā arī regulāri veica notiekošo projektu riska novērtējumus. Attiecībā uz revidētajām 2014.–2020. gada programmām trīs vadošās iestādes apstiprināja, ka revīzijas laikā tās nebija ziņojušas par nevienu projektu, par kuru būtu aizdomas par krāpšanu.

47 Komisijas norādījumos par EKI pārrobežu sadarbības programmām vadošās iestādes tika mudinātas, ziņojot par pārkāpumiem, izmantot tam paredzēto IT rīku ar nosaukumu “Pārkāpumu pārvaldības sistēma”³⁰. Tomēr tikai dažu trešo valstu (piemēram, Šveices un pirmspievienošanās valstu) krāpšanas apkarošanas iestādēm ir piekļuve šai sistēmai.

48 Ar partnervalstīm parakstītajos finansēšanas nolīgumos bija ietverti noteikumi par pārkāpumu, krāpšanas un korupcijas novēršanu. Konkrēti, tajos bija iekļautas klauzulas, kas atvieglo nepamatoti izlietoto līdzekļu atgūšanu no partnervalstīs reģistrētiem atbalsta saņēmējiem. Tomēr no šo klauzulu darbības jomas ir izslēgtas privātas struktūras. Turklāt finansēšanas nolīgumi ar divām Vidusjūras reģiona partnervalstīm no “publisko struktūru” definīcijas izslēdza arī dažas valsts finansētas struktūras, piemēram, pašvaldības un valsts uzņēmumus. Tas nozīmē, ka šīm divām valstīm ir pienākums atmaksāt tikai līdzekļus, ko nepamatoti izlietojušas centrālās valdības struktūras, kuras reti piedalās pārrobežu sadarbības projektos.

49 Mūsu pārbaudīto trīs programmu VI īstenoja aizsardzības pasākumus, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad līdzekļus neizdodas atgūt, jo īpaši no privātajiem atbalsta saņēmējiem trešās valstīs (piemēram, bankas garantijas, projekta finansējuma ierobežotu maksimālo daļu vai sadalītos maksājumus). Turklāt šo VI tīmekļa vietnēs ir izvietots tiešsaistes trauksmes celšanas rīks vai tajās ir tieša atsauce uz to. Iepriekšējās programmās (2007.–2013. gads) gūtā pieredze liecina, ka no atbalsta saņēmējiem neatgūstamās summas parasti ir diezgan mazas. Līdz 2021. gada oktobrim “apstrīdētu līdzekļu atgūšana” veidoja 5,9 miljonus EUR³¹. Tas ir aptuveni 0,6 % no ES kopējā piešķīruma 2007.–2013. gada programmām 947 miljonu EUR apmērā. Kopējā privātiem saņēmējiem partnervalstīs atceltā summa bija vēl mazāka: 210 891 EUR jeb 0,02 % no kopējā ES piešķīruma³².

Revidētie projekti sasniedza plānotos iznākumus, bet dažiem no tiem bija vājāka pārrobežu ietekme

Projektu īstenošana

50 2014.–2020. gada EKI pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas uzsākšana ievērojami kavējās (sk. 33. punktu). 10. attēlā ir atspoguļots triju programmu īstenošanas progress līdz 2021. gada beigām.

51 Kopumā Covid-19 pandēmijas iespaidā projekti bija nedaudz jāpielāgo (galvenokārt pārvietojot darbības uz tiešsaisti un pagarinot izpildes termiņus). Visas trīs VI izrādīja elastību attiecībā uz kavējumu novēršanu un citiem īstenošanas sarežģījumiem. SEFR un MED programmu vadošās iestādes pandēmijas sākumā proaktīvi apsekoja visus projektus, lai apzinātu iespējamās problēmas un vienotos par ietekmes mazināšanas pasākumiem. Tikai PL-BY-UA programmas projekti pandēmijas ietekmē bija jāatceļ: sešu projektu atbalsta saņēmēji Covid-19 pandēmiju minēja kā vienu no atcelšanas iemesliem. Tomēr šīs programmas ietvaros izdevās pārdalīt ietaupījumus 3 miljonu EUR apmērā 12 ar veselības aprūpi saistītiem pārrobežu sadarbības projektiem, lai palīdzētu apkarot pandēmiju (nevienu no tiem neiekļāvām mūsu izlasē). Līdzīgi, lai apkarotu pandēmiju, darbības pielāgoja četros MED programmas projektos, tostarp “Aquacycle” (iekļauts mūsu izlasē), kurā pielāgoja notekūdeņu monitoringu nolūkā iekļaut iespēju atklāt Covid-19 vīrusu.

52 Reaģējot uz pandēmiju, Komisija grozīja īstenošanas regulu³³, nodrošinot visām EKI pārrobežu sadarbības programmām lielāku budžeta elastību un pagarinot darbību pabeigšanas termiņu par vienu gadu, proti, līdz 2023. gada 31. decembrim.

53 Papildus Covid-19 pandēmijai dažus projektus ietekmēja sarežģīta ekonomiskā situācija Vidusjūras reģiona partnervalstīs (piemēram, smaga finanšu krīze Libānā). Attiecībā uz šiem projektiem VI un ATS (apspriežoties ar TESIM) sniedza palīdzību finansiālo grūtību pārvarēšanai, piemēram, maksājumu saņemšanā no ārvalstīm.

54 III pielikumā ir aprakstīti 15 projekti, kurus pārbaudījām sīkāk. Dažādo aspektu pārbaudes rezultāti ir apkopoti IV pielikumā.

55 No 15 projektiem seši tika īstenoti, kā plānots, attiecībā uz tvērumu, budžetu un grafiku. Pieci projekti saskārās ar nelielām problēmām, un tajos bija jāveic dažas korekcijas, galvenokārt Covid-19 pandēmijas ietekmē. Pārējie četri projekti nebija īstenoti apmierinoši, un to īstenošana ievērojami kavējās.

Projektu iznākumi, rezultāti un pārrobežu ietekme

56 Pamatojoties uz revīzijas laikā pieejamo informāciju, mēs secinām, ka septiņi no piecpadsmit revidētajiem projektiem ir sasnieguši vai, visticamāk, sasniegs plānotos iznākumus un rezultātus. Trīs projektus ietekmēja sarežģījumi, taču to galvenie atbalsta saņēmēji un partneri ir apņēmušies sasniegt plānotos iznākumus. Viens projekts ir nodrošinājis galveno iznākumu, bet tā galvenais pārrobežu rezultāts nav sasniegts (sk. 59. punktu). Attiecībā uz pārējiem četriem projektiem mēs nevarējām apstiprināt, vai tie ir sasnieguši plānotos rezultātus vai, visticamāk, tos sasniegs. Tam par iemeslu bija galīgo ziņojumu trūkums (divi projekti), ceļošanas ierobežojumi saistībā ar Covid-19 (viens projekts) un vienā gadījumā – nepilnības ziņošanā par projektu.

57 Lai šīs revīzijas nolūkos novērtētu revidēto projektu “pārrobežu ietekmi”, mēs to definējām šādi: “partneru kopīgi īstenotas darbības, kuru rezultātā pastiprinās pārrobežu saiknes un ilgtspējīgas pārrobežu partnerības un/vai tiek likvidēti pārrobežu šķēršļi ilgtspējīgai sociālekonomiskajai attīstībai”³⁴. No 15 projektiem deviņiem bija spēcīga pārrobežu dimensija (vai potenciāls sniegt pārrobežu ieguvumus, ja projekts vēl nebija pabeigts). Partneri no abām robežas pusēm tika aktīvi iesaistīti projektu īstenošanā (lai gan dažkārt dažādā mērā atkarībā no uzdevumiem). Tāpat arī reģioni robežas abās pusēs, visticamāk, vismaz zināmā mērā gūs labumu no katra projekta rezultātiem. Tomēr savu novērtējumu mēs veicām pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kā daļu no plašākas atbildes Komisija apturēja finansēšanas nolīgumus programmām ar Krieviju un Baltkrieviju, kā rezultātā ir zaudēta jebkāda to projektu pārrobežu dimensija, kuros iesaistītas šīs valstis. Konflikta sekas ir radījušas arī neskaidrības par ilgstošiem pārrobežu ieguvumiem, ko sniedz daži projekti, kurus finansē saskaņā ar programmām, kurās iesaistīta Ukraina un Moldova.

58 Attiecībā uz pieciem citiem projektiem mēs konstatējām, ka pārrobežu ietekme bija mazāka (dažos projektos Covid-19 ceļošanas ierobežojumu dēļ). Piemēram, tuberkulozes riska samazināšanas projekta ietvaros Polijas projekta partnera iegādātais diagnostikas aprīkojums jau tika izmantots plaušu slimību, tostarp ar Covid-19 saistītu patoloģiju, diagnostikai. Tomēr mūsu apmeklējuma laikā 2021. gada oktobrī (pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā) Žešovas slimnīca paskaidroja, ka pēdējā laikā neviens pacients no Ukrainas ārstēšanu nav saņēmis. No statistikas par iekārtu izmantošanu nav skaidrs, cik lielā mērā aprīkojums ir izmantots, lai diagnosticētu un apturētu tuberkulozes izplatīšanos, kas ir projekta galvenais pārrobežu mērķis. Turklāt sadarbība starp Žešovu un Nyzhnya Apsha slimnīcām bija stipri ierobežota, proti, tikai projekta īstenošanas laikā un tikai attiecībā uz projekta nodevumiem – bez izredzēm sadarbību turpināt. Tas ir pretrunā jēdzienam “ilgtspējīgas pārrobežu partnerības”, kas minēts “pārrobežu ietekmes” definīcijā (projektu izredzes sasniegt ilgtspējīgus rezultātus izvērtētas 69.–71. punktā).

59 Visbeidzot, vienam mūsu izlasē iekļautajam projektam līdz šim vispār nav nekādas pārrobežu dimensijas: reģionālais autoceļš Nr. 885, kas ved uz Polijas robežu ar Ukrainu (sk. 2. izcēlumu).

Maz informācijas par kopējiem rezultātiem, kas sasniegti programmu līmenī, un par šo rezultātu ilgtspēju, neraugoties uz to, ka vadošās iestādes pienācīgi uzrauga projektus

Rādītāji

60 2014.–2020. gada programmu plānošanas dokumentā³⁵ bija paredzēts izmantot kopīgus iznākuma rādītājus (KIR), lai atvieglotu programmu uzraudzību un novērtēšanu. Tajā bija plānots arī “apkopot rādītājus visā ķēdē, sākot no projekta līdz programmas prioritātei, tematiskajam mērķim, pārrobežu sadarbībai kopumā un, visbeidzot, EKI līmenī”. Dokumentā bija noteikts, ka programmās ir jāiekļauj “vismaz daži” no 38 KIR, kas izstrādāti Interact EKPI ietvaros (TESIM programmas priekštece). Tomēr programmās galvenokārt tika definēti katrai programmai specifiski iznākuma rādītāji un izmantoti tikai daži KIR (sk. 11. attēlu).

61 Triju programmu vadošās iestādes skaidroja KIR zemo izmantošanas līmeni ar to, ka programmas darbības ir daudz plašākas par 38 iepriekš definētajiem KIR. Tomēr, tā kā KIR neietver lielāko daļu programmu iznākumu, Komisijai būs grūtības apkopot iznākumus un novērtēt EKI pārrobežu sadarbības programmu rezultātus vispārējā politikas līmenī.

62 Papildus KIR Interact EKPI sagatavoja programmām arī norādes par rezultātu rādītāju (iznākuma rādītāju) izstrādi³⁶. Tomēr programmu vadošajām iestādēm nebija pienākuma izmantot šos norādījumus. 2016. gadā TESIM organizēta uzraudzības un novērtēšanas darba grupa norādīja, ka 15 EKI pārrobežu sadarbības programmām ir “liela rezultātu rādītāju daudzveidība (kopā 129) ar ļoti maz iespējām tos apkopot [EKI] instrumenta līmenī”³⁷.

63 Līdzīgas nepilnības esam apzinājuši arī attiecībā uz rādītājiem, kas noteikti projekta līmenī. Konkrēti, SEFR programmas ietvaros tie galvenokārt bija specifiski katram atsevišķam projektam, tāpēc tos nebija iespējams apkopot par visu programmu kopumā. Savukārt MED programmā tika izmantota kategorizācijas sistēma ar kodiem, lai nodrošinātu, ka projektiem specifiskie rādītāji ir saistīti ar programmā definētajiem iznākuma rādītājiem. Tomēr trijos mūsu izlasē iekļautajos projektos vienu un to pašu kodu izmantoja, lai izmērītu dažādus iznākumus. Apkopojot šos rādītājus programmas līmenī, tie ietvers daudz dažādu elementus un nesniegs skaidru priekšstatu par rezultātiem. Tikai PL-BY-UA programmas projektiem bija noteikta prasība izvēlēties vienīgi rādītājus no iepriekš noteikta saraksta. Šī prasība atvieglo rādītāju apkopošanu un vispārējā progresa novērtēšanu attiecībā uz šo konkrēto programmu.

Projektu uzraudzība

64 Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu Komisija tieši neuzrauga projektus un šajā nolūkā paļaujas uz vadošajām iestādēm (vienlaikus saglabājot galīgo atbildību par ES līdzekļu pārvaldību). Šajā saistībā Komisija saņem būtisku informāciju par programmu īstenošanas progresu AUK sanāksmēs, ja tā tajās piedalās (sk. 44. punktu), un tikai reizi gadā – informāciju no vadošajām iestādēm, kad tās iesniedz savus ikgadējos ziņojumus. Tomēr šajos ziņojumos nav informācijas par konkrētiem projektiem, izņemot attiecībā uz LIP.

65 Triju pārbaudīto programmu vadošās iestādes ar ATS un filiāļu palīdzību ir izstrādājušas uzraudzības procesu, kas ļauj īstenot visaptverošu projektu uzraudzību. Tas ietver ikdienas uzraudzību (regulāra saziņa starp ATS un atbalsta saņēmējiem), ievadsanāksmju apmeklēšanu (SEFR un MED programmā), periodiskus projektu riska novērtējumus, galveno atbalsta saņēmēju iesniegto finanšu un aprakstošo progresa ziņojumu analīzi, pārbaudes uz vietas un uzraudzības apmeklējumus projektiem, kas atlasīti, pamatojoties uz riska novērtējumiem.

66 Dokumenti, kas nepieciešami progresa uzrādīšanai, bija iesniegti par visiem 15 mūsu izlasē iekļautajiem projektiem, un mēs uzskatām, ka 14 projekti tika pienācīgi uzraudzīti. Vajadzības gadījumā deviņos no šiem projektiem tika veikti apmeklējumi uz vietas (vai šādi apmeklējumi bija plānoti 2022. gada pirmajā pusē). Mēs novērtējām projekta LIP885 (aprakstīts 2. izcēlumā) uzraudzību kā tikai daļēji apmierinošu, jo netika veikti apmeklējumi uz vietas, neraugoties uz to, ka tas bija lielākais PL-BY-UA programmas finansētais projekts. Šāds apmeklējums būtu varējis atklāt robežšķērsošanas vietas trūkumu agrākā projekta dzīves cikla posmā.

Uz rezultātiem vērsta uzraudzība

67 Komisijas īstenošanas regula paredz, ka vadošā iestāde “papildus ikdienas uzraudzībai īsteno uz rezultātiem vērstu programmas un projektu uzraudzību”³⁸.TESIM sagatavoja norādījumus par uz rezultātiem vērstu uzraudzību (ROM), kuros uzsvērts, cik svarīgi ir novērtēt projektu darbību attiecībā uz piemērotību, lietderību, efektivitāti un ilgtspēju³⁹. Tomēr vadošo iestāžu pieeja ROM bija atšķirīga. SEFR programma paredzēja ROM visiem projektiem, kuru budžets pārsniedz vienu miljonu EUR vai kuri novērtēti kā augsta riska projekti. Līdz 2021. gada beigām ROM bija īstenojuši desmit projekti. MED programmas ietvaros pirmie projektu ROM apmeklējumi notika 2022. gada sākumā. Savukārt PL-BY-UA programmas projektiem nav veikta ROM, un nevienā no tiem tā nav arī plānota.

68 Jaunajā Interreg regulā attiecībā uz 2021.–2027. gada finansēšanas periodu vairs nav prasīta programmu vai projektu ROM. Programmām piemēros tādu pašu darbības uzraudzības sistēmu kā Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmām⁴⁰. Ar šo tiesisko regulējumu ievieš obligātus programmas novērtējumus, kas jāveic dalībvalstīm⁴¹. Tomēr jaunajā regulējumā nav paredzēts neviens mehānisms attiecībā uz projektiem, kas būtu līdzīgs ROM, lai neatkarīgi novērtētu projekta darbību no piemērotības, lietderības, efektivitātes un ilgtspējas viedokļa.

Rezultātu ilgtspēja

69 Visu trīs programmu ietvaros atlases posmā projektu priekšlikumi tika vērtēti attiecībā uz ilgtspēju (sk. 38. punktu), kā arī tika prasīts ziņot par ilgtspēju projektu galīgajos ziņojumos. SEFR programmas VI uzrauga projektu ilgtspēju visā to dzīves ciklā un visos posmos: atlases posmā kā daļu no atlases kritērijiem; īstenošanas posmā projekta riska novērtējuma ietvaros; ziņošanas posmā – projektu galīgajos ziņojumos. Šāda koncentrēšanās uz ilgtspēju visā projekta dzīves ciklā palielina ilglaicīgu ieguvumu iespējamību, un mēs uzskatām, ka tā ir laba prakse.

70 Mūsu veiktajā ilgtspējas novērtējumā, kas apkopots IV pielikumā, galvenā uzmanība tika pievērsta projektu izredzēm sasniegt ilgtspējīgus rezultātus, jo daži projekti mūsu apmeklējumu laikā vēl nebija pabeigti (sk. 56. punktu). Pamatojoties uz pieejamajiem dokumentiem un mūsu intervijām ar projektu partneriem, mēs uzskatām, ka 11 no 15 pārbaudītajiem projektiem bija labas izredzes sniegt ilgtspējīgus ieguvumus. Trīs projektu ilgtspēja ir atkarīga no ārējiem faktoriem (piemēram, Covid-19 pandēmijas attīstības vai valsts tiesību aktu grozīšanas). Visbeidzot, attiecībā uz tuberkulozes riska samazināšanas projektu konstatējām, ka sadarbību starp partneriem turpināt nav izredžu (sk. 58. punktu). Novērtējumu veicām pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas ir radījis nopietnas šaubas par to projektu rezultātu ilgtspēju, kuros iesaistīta Baltkrievija, Krievija vai Ukraina.

71 Projektiem ar infrastruktūras komponentu piemēro īpašas juridiskās ilgtspējas prasības: tiem jāturpina sniegt sākotnēji paredzētos ieguvumus piecus gadus pēc projekta slēgšanas (t. i., pēc galīgā maksājuma saņemšanas no vadošās iestādes)⁴². Tomēr attiecībā uz citiem projektu veidiem Komisija neizvirzīja līdzīgu prasību pierādīt pārrobežu ieguvumu vai izveidoto partnerību ilgtspēju. Turklāt 2014.–2020. gada programmās nav prasīts pēc projektu slēgšanas ziņot par projektu rezultātu ilgtspēju. Polijas ATS plāno izvērtēt atsevišķus ilgtspējas aspektus, izveidojot slēgto projektu izlasi (vismaz 10 %). Intervijas laikā MED programmas vadošā iestāde paskaidroja, ka tā apsver iespēju ieviest prasību projektiem iesniegt “ilgtspējas ziņojumus” (piemēram, vienu vai divus gadus pēc projekta slēgšanas).

NEXT programmās ir ņemtas vērā gūtās atziņas, bet tās saistītas ar papildu riskiem, kā arī tās būtiski ietekmē politiskie izaicinājumi

72 Šajā iedaļā mēs analizējam, vai:

1. ierosinot tiesisko regulējumu 2021.–2027. gada periodam, Komisija ņēma vērā atziņas, kas gūtas no pārrobežu sadarbības programmām, kuras īstenotas 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada periodā; un vai šīs izmaiņas veicina Interreg NEXT programmu savlaicīgu izveidi;
2. EKI pārrobežu sadarbības programmas var kalpot kā uzticības veicināšanas pasākumi, kas neaprobežojas tikai ar plānoto iznākumu sasniegšanu.

Izmaiņas atspoguļo gūtās atziņas, bet dažu vienkāršošanas pasākumu rezultātā ir mazinājusies Komisijas uzraudzība

Gūtās atziņas

73 Komisija veica 2007.–2013. gada pārrobežu sadarbības programmu ex post novērtējumu un izmantoja rezultātus jaunās Interreg regulas priekšlikumā, ar ko tā nāca klajā 2018. gada maijā⁴³. Tomēr EKI pārrobežu sadarbības programmu izveides ilgā kavēšanās (sk. 33. punktu) nozīmēja, ka laikus nebija pieejams 2014.–2020. gada programmu vidusposma pārskats, atsevišķu EKI pārrobežu sadarbības programmu ROM, pamatinformācijas analīze par jaunajām 2021.–2027. gada programmām⁴⁴, kā arī kopīgs dokuments par stratēģisko plānošanu⁴⁵, lai to izmantotu Komisijas priekšlikumā.

74 2021. gada jūnijā pieņemtajā Interreg regulā ir daudz regulatīvo izmaiņu, kas atspoguļo gūtās atziņas un attiecas uz Interreg NEXT programmām, ar kurām turpina pašreizējās pārrobežu sadarbības programmas⁴⁶. Šie pasākumi vienkāršo Interreg NEXT programmu pārvaldību un var paātrināt programmu izveidi (sk. 82.–84. punktu). Tomēr šīs izmaiņas rada papildu riskus, kas norāda uz to, cik svarīga ir Komisijas un EĀDD īstenota cieša uzraudzība (sk. 76.–84. punktu). Visbūtiskākās pārmaiņas ir saistītas ar šādiem aspektiem:

1. EKI pārrobežu sadarbības programmu saskaņošana ar Interreg programmām;
2. vadošo iestāžu izraudzīšanās procedūras atcelšana;
3. finansēšanas nolīgumu parakstīšanas termiņš;
4. iesaistīto valstu atbildība par līdzekļu atgūšanu no privātiem atbalsta saņēmējiem;
5. vienkāršotā procedūra attiecībā uz LIP;
6. kopīgi iznākuma un rezultātu rādītāji.

75 Turklāt, lai risinātu ar pārrobežu projektiem saistītās grūtības un veicinātu šo projektu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem, Komisija nolēma, ka noteiktos gadījumos atbalsts izmaksām, kas radušās saņēmējiem, kuri piedalās Interreg NEXT projektos, tiks uzskatīts par “saderīgu ar iekšējo tirgu” un saņēmēji būs atbrīvoti no prasības paziņot par valsts atbalstu⁴⁷. Tas veicinās projektu izstrādi un īstenošanu.

a) EKI pārrobežu sadarbības saskaņošana ar Interreg programmām

76 Vislielākās izmaiņas – Interreg regula⁴⁸ apvieno visas ES finansētās Interreg programmas – ES iekšējās programmas un programmas, kurās iesaistītas trešās valstis – saskaņā ar vienotu noteikumu kopumu, vienlaikus saglabājot dažas Interreg NEXT programmu īpašās iezīmes. Konkrētāk, šīs programmas, ko līdzfinansē no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta, turpinās gūt labumu no lielākām priekšfinansējuma un līdzfinansējuma likmēm, kas ir līdzīgas tām, ko paredz EKI pārrobežu sadarbība. Saskaņošanai ar Interreg noteikumiem ir potenciāls vienkāršot procedūras un uzlabot sinerģiju starp iekšējām un ārējām pārrobežu sadarbības programmām. Komisija arī biežāk saņems datus par projektiem, proti, vadošajām iestādēm četras reizes gadā būs jāziņo par finansiālo īstenošanu un divreiz gadā – par sasniegtajiem iznākuma un rezultātu rādītājiem⁴⁹.

b) Vadošo iestāžu izraudzīšanās procedūras atcelšana

77 Interreg regula atceļ vadošo iestāžu izraudzīšanās procedūru, kas attiecībā uz 2014.–2020. gada programmām tika pabeigta tikai 2018. vai 2019. gadā (sk. arī 33. punktu). Ar to tiek risināts viens no iemesliem, kādēļ kavējās pašreizējo programmu īstenošana. Tomēr 2014.–2020. gada MED programmas vadošās iestādes izraudzīšanās procedūras laikā Komisija atklāja “būtiskas nepilnības” programmas pārvaldības un kontroles sistēmā. Tādējādi, atceļot procedūru, pastāv risks, ka nākotnē šādas būtiskas nepilnības netiks konstatētas.

c) Finansēšanas nolīgumu parakstīšanas termiņš

78 Attiecībā uz nākamo finansēšanas periodu Interreg regulā ir noteikts termiņš, līdz kuram finansēšanas nolīgums jāparaksta vismaz vienai valstij, kas nav ES dalībvalsts, un tas ir līdzīgs EKI pārrobežu sadarbības īstenošanas regulā noteiktajam termiņam. Turklāt regulā visām pārējām iesaistītajām valstīm ir noteikts jauns parakstīšanas termiņš⁵⁰. Tāpēc saistībā ar jaunajām jūras baseina programmām (ap Vidusjūru un Melno jūru) visu partnervalstu interesēs būs parakstīt finansēšanas nolīgumus laicīgi, lai tos atzītu par attiecināmiem.

d) Partnervalstu atbildība par līdzekļu atgūšanu no privātiem atbalsta saņēmējiem

79 Noteikumi par līdzekļu atgūšanu no atbalsta saņēmējiem, kas ir reģistrēti trešās valstīs (sk. arī 48. punktu), izrādījās strīdīgs jautājums sarunās par 2014.–2020. gada programmu finansēšanas nolīgumiem. Jaunajā Interreg regulā 2021.–2027. gadam nav nošķirts, vai saņēmēji ir privātas vai publiskas struktūras⁵¹, un tas nozīmē, ka trešās valstis būs atbildīgas arī par līdzekļu atgūšanu no privātiem saņēmējiem. Šis noteikums vēl vairāk stiprina ES finanšu interešu aizsardzību pret neatgūstamām summām. Tomēr tajā pašā laikā partnervalstis to uzskata par “īpaši problemātiskām izmaiņām”⁵². Tas nozīmē, ka diskusijas par līdzekļu atgūšanu var veicināt sarunas par jaunajiem finansēšanas nolīgumiem vai radīt negatīvas sekas, piemēram, privāto atbalsta saņēmēju izslēgšanu no dažām Interreg NEXT programmām.

e) Vienkāršota procedūra attiecībā uz lieliem infrastruktūras projektiem

80 2014.–2020. gadā KDP projektos bija jāiekļauj lielie infrastruktūras projekti (LIP), un Komisijai tie bija jāapstiprina divos posmos. Interreg NEXT programmās šādas prasības vairs nebūs. Tā vietā plānoto LIP saraksts un īss projekta apraksts Komisijai būs jānosūta vēlāk un tikai informācijas nolūkos⁵³. Ir atcelts arī LIP finansējuma ierobežojums (2014.–2020. gadā tas varēja veidot ne vairāk kā 30 % no ES ieguldījuma programmā). Tas samazinās Komisijas veikto LIP uzraudzību, lai gan šiem projektiem var būt stratēģiska nozīme attiecībās ar partnervalstīm. Piemēram, 2014.–2020. gada programmā pēc starpdienestu apspriešanās Komisija sniedza negatīvu atzinumu par diviem LIP priekšlikumiem, ņemot vērā “neatrisinātos jautājumus” ar Krieviju transporta jomā. Pēc apspriešanās ar Somijas iestādēm Komisija ierosināja alternatīvu risinājumu, tomēr projekti galu galā netika īstenoti.

f) Kopīgi iznākuma un rezultātu rādītāji

81 Attiecībā uz 2021.–2027. gada finansēšanas periodu Komisija ierosināja svarīgus uzlabojumus saistībā ar darbības rādītājiem (sk. arī 60.–62. punktu). Interreg regulas 34. pantā ir atsauce uz kopīgiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kas definēti ERAF regulā⁵⁴. ERAF regulā ir ietverts visaptverošs 96 kopīgo iznākuma rādītāju kopums (no kuriem 13 ir īpaši paredzēti Interreg programmām) un 65 kopīgie rezultātu rādītāji (tostarp septiņi Interreg rezultātu rādītāji). Komisija sagatavoja sīki izstrādātus norādījumus par programmām, lai nodrošinātu kopīgo rādītāju pareizu izmantošanu⁵⁵. Tomēr 34. pants neuzliek par pienākumu programmās izmantot tikai kopīgos rādītājus un ļauj tām papildus ERAF regulā definētajiem rādītājiem izstrādāt konkrētai programmai paredzētus rādītājus. Tāpēc nav garantijas, ka nākotnē Komisija varēs viegli apkopot visus Interreg NEXT programmu sasniegtos rezultātus.

Darbības, kas veicina Interreg NEXT programmu savlaicīgu izveidi

82 Komisija uzsāka diskusijas par jauno finansēšanas periodu jau laikā no 2018. gada maija līdz jūnijam, kad tā iesniedza vairākus tiesību aktu priekšlikumus, kas reglamentē turpmākos finansēšanas instrumentus. Komisija un EĀDD jau 2020. gada janvārī iesniedza dalībvalstīm pamatnostādnes (kopīgu dokumentu) par Interreg NEXT programmu plānošanu⁵⁶. Tomēr Eiropas Parlaments un Padome par vispārējo finanšu shēmu vienojās tikai 2020. gada decembrī un Interreg regulas galīgo redakciju pieņēma tikai 2021. gada jūnijā.

83 2022. gada janvārī Komisija pieņēma lēmumu par finanšu piešķīrumiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem atsevišķās Interreg NEXT programmās⁵⁷. Kopējais piešķīrums ir palielinājies no 1053 miljoniem EUR⁵⁸ 2014.–2021. gadā līdz 1125 miljoniem EUR 2020.–2027. gadā (6,9 % pieaugums). Gatavojot jauno MED programmu, APK ir pievienojušās divas jaunas valstis – Alžīrija un Turcija. Tomēr 2022. gada janvārī Polija nolēma neturpināt PL-BY-UA formātu un tā vietā sagatavot jaunu programmu tikai ar Ukrainu, vienlaikus saglabājot Baltkrievijai iespēju pievienoties, ja situācija nākotnē būtiski mainītos⁵⁹. Komisija 2022. gada augustā pieņēma Interreg NEXT daudzgadu stratēģijas dokumentu⁶⁰. Līdz 2022. gada oktobrim – jaunā finansēšanas perioda otrā gada beigās – Komisijai bija oficiāli iesniegtas septiņas Interreg NEXT programmas.

84 Pat ja jaunajās programmās var ietaupīt laiku, atsakoties no vadošo iestāžu izraudzīšanās procedūras (sk. 77. punktu), to īstenošanas sākums būs atkarīgs arī no jaunu finansēšanas nolīgumu parakstīšanas un stāšanās spēkā, un dažās valstīs tie ir jāratificē. Sarunas par finansēšanas nolīgumiem un to ratificēšana bija galvenais pašreizējo SEFR un MED programmu kavēšanās iemesls (sk. 33. punktu). Nākamajam periodam Interreg regulā ir noteikts finansēšanas nolīgumu parakstīšanas termiņš (sk. 78. punktu). Tomēr ir maz ticams, ka šis jaunais termiņš samazinās kavēšanos, kas saistīta ar ratifikāciju, jo tā ir atkarīga no partnervalstu tiesību aktiem.

Politiskie izaicinājumi un Krievijas iebrukums Ukrainā uzsver programmu nozīmi, kā arī iespējas uzlabot sadarbību starp iesaistītajām valstīm

85 Gan Komisija, gan EĀDD uzskata, ka pārrobežu programmām ar kaimiņvalstīm papildus ieguvumiem reģionālā līmenī ir vēl viens svarīgs mērķis: veidot un saglabāt uzticēšanos ES un trešo valstu starpā un uzlabot tieši personiskus kontaktus.

86 Līdz 2022. gada februārim pārrobežu sadarbība vēl bija viena no nedaudzajām jomām, kurās ES joprojām līdzfinansēja sadarbību ar Krieviju (sk. 03. punktu). Neraugoties uz spriedzi ES un Krievijas attiecībās, kas dažkārt ir ietekmējusi programmas (sk. 80. punktu), AUK un APK ir nodrošinājušas forumu pastāvīgam dialogam starp Somijas un Krievijas ministrijām un reģionālajām iestādēm, un tajā kā novērotājs bieži ir piedalījies Komisijas pārstāvis. Pēdējā APK sanāksme notika 2022. gada 21. februārī.

87 Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī izbeidza šādu sadarbību. Komisija ātri reaģēja:

• plašākas atbildes ietvaros Komisija 2022. gada marta sākumā nolēma apturēt 2014.–2020. gada finansēšanas nolīgumus un 2021.–2027. gada programmu plānošanas procesu ar Krieviju un Baltkrieviju, kura atbalstīja militāro agresiju⁶¹;
• Komisija 2022. gada 8. martā nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu par iniciatīvu CARE jeb Kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā, kas ļaus pārdalīt ES kohēzijas finansējumu Ukrainas bēgļu atbalstam⁶²;
• 2022. gada jūlijā Komisija iepazīstināja ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko pielāgo EKI pārrobežu sadarbības īstenošanas noteikumus nolūkā novirzīt EKI pārrobežu sadarbības finansējumu Ukrainas bēgļu atbalstam un palīdzēt ES atbalsta saņēmējiem no programmām, kuru finansēšanas nolīgumi ir apturēti⁶³.

88 Iebrukums radīja nopietnas šaubas par deviņām no 17 nesen ierosinātajām Interreg NEXT programmām, kurās būtu iesaistīta Krievija un Baltkrievija (sk. 83. punktu). Šīs deviņas programmas kopā saņemtu aptuveni 304 miljonus EUR jeb gandrīz 30 % no paredzētā kopējā piešķīruma.

89 Dienvidos MED programma turpina veicināt sadarbību starp Vidusjūras reģiona partnervalstīm. Šīs programmas AUK darbojas kā forums, kurā piedalās ministrijas un valstu iestādes no septiņām iesaistītajām ES dalībvalstīm, Izraēlas un piecām iesaistītajām arābu valstīm⁶⁴, kā arī Komisijas pārstāvis novērotāja statusā. No katras Vidusjūras reģiona partnervalsts piedalās liels skaits projektu dalībnieku, piemēram, 42 dalībnieki no Palestīnas un 11 – no Izraēlas. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka projektu partneri no šīm divām valstīm piedalās tikai trijos kopīgos projektos no 80 projektiem, ko finansē saskaņā ar šo programmu⁶⁵, lai gan šādu kopīgu projektu pastāvēšanu pašu par sevi var uzskatīt par panākumiem. Saskaņā ar vadošās iestādes sniegto informāciju situācija ir līdzīga arī attiecībā uz kopīgiem projektiem starp Izraēlas un Jordānijas dalībniekiem, un tas ir saistīts ar sociālo spiedienu, kas tiek izdarīts uz abām pusēm, lai tās savā starpā nesadarbotos. Attiecībā uz šiem projektiem partneru identitāte netiek izpausta, kā to paredz dotāciju līgumi.

Secinājumi un ieteikumi

90 Mēs secinām, ka 2014.–2020. gada ES finansētās pārrobežu programmas ar kaimiņvalstīm (EKI pārrobežu programmas) ir sniegušas būtisku un vērtīgu atbalstu reģioniem abās ES ārējās robežas pusēs. Tomēr būtiski kavējās programmu īstenošanas uzsākšana, un mūsu revīzijas laikā programmas joprojām tika īstenotas. Tāpēc bija pāragri novērtēt to vispārējo efektivitāti. Pastāv arī nepilnības attiecībā uz programmu rezultātu uzraudzību un ziņošanu par tiem. Turklāt pašreizējās politiskās problēmas ievērojami ietekmēs pusi 2021.–2027. gadam ierosināto programmu (kas zināmas kā “Interreg NEXT”).

91 Trīs programmās, kuras mēs vērtējām detalizēti, noteiktās prioritātes un izvēlētie tematiskie mērķi bija saskaņoti ar pierobežas reģionu vajadzībām. Tās izstrādāja līdzdalīgā veidā, apspriežoties ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Programmās tika atzīta vajadzība pēc labas koordinācijas un saskaņotības ar citām ES politikas jomām, programmām, makroreģionālajām stratēģijām un iniciatīvām. Visas trīs programmas daļēji pārklājas ar citām EKI pārrobežu sadarbības programmām. Tomēr projektu atlases un īstenošanas laikā koordinācija ar šīm programmām joprojām nebija sistemātiska (sk. 13.–29. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot programmu koordināciju

Komisijai iesakām:

1. pārskatotInterreg NEXT programmu sākotnējās redakcijas, izvērtēt, vai programmās ar daļēju ģeogrāfisko pārklāšanos ir mērķis nodrošināt starpprogrammu koordināciju, papildināmību un sinerģiju;
2. veicot uzraudzības funkciju, pārbaudīt ieviestās starpprogrammu koordinācijas efektīvu īstenošanu.

Ieviešanas mērķtermiņš a) punktam: 2022. gada 31. decembris.

Ieviešanas mērķtermiņš b) punktam: 2023. gada 30. jūnijs.

92 Notika apspriešanās ar attiecīgajām ES delegācijām par atlasīto projektu papildināmību ar finansējumu no citiem avotiem (ES un citiem avotiem). Tomēr, tā kā EKI pārrobežu sadarbības programmas veicina ES ārpolitiku, ES delegāciju ciešāka iesaistīšana atlases procesā (piemēram, kā novērotājām padomdevēja statusā) un projektu uzraudzībā ir būtiska, lai izmantotu politiskās priekšrocības, ko sniedz sekmīga pārrobežu sadarbība (sk. 30.–32. punktu).

2. ieteikums. Vairāk iesaistīt ES delegācijas

Komisijai, pildot padomdevējas funkcijas, apvienoto plānošanas komiteju un apvienoto uzraudzības komiteju darbā kā novērotājus būtu sistemātiski jāiesaista EĀDD un attiecīgās ES delegācijas.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada 31. marts.

93 2014.–2020. gada programmas tika uzsāktas ar ievērojamu kavēšanos, galvenokārt saistībā ar izraudzīšanās procedūru un sarunām par finansēšanas nolīgumiem ar partnervalstīm. Neraugoties uz vadošo iestāžu veiktajām sagatavošanas darbībām, projektu īstenošanu varēja sākt tikai finansēšanas perioda piektajā vai sestajā gadā (sk. 33.–36. punktu).

94 Uzaicinājumi iesniegt projektu priekšlikumus bija vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka atlasītie pieteikumi ietver precīzu aprakstu par projekta piemērotību, pārrobežu ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju. Visu trīs programmu atlases procesi bija pārredzami, izņemot gadījumus, kad Somijas dienvidaustrumu–Krievijas programmas ietvaros tika veikta epizodiska pārvērtēšana bez pienācīga rakstiska pamatojuma. Ar programmām ir izdevies panākt projektu dalībnieku līdzsvarotu sadalījumu no ES un trešām valstīm. Tomēr galvenie atbalsta saņēmēji joprojām pārsvarā ir saņēmēji no ES valstīm, nevis partnervalstīm (sk. 37.–43. punktu).

95 Programmas struktūras, ar kurām tikāmies, atzinīgi novērtēja no Komisijas saņemtos norādījumus un TESIM tehniskā atbalsta projektu, tostarp attiecībā uz krāpšanas riska mazināšanu. Tomēr Komisijas IT rīks ziņošanai par iespējamu krāpšanu (“Pārkāpumu pārvaldības sistēma”) EKI pārrobežu sadarbības programmās tika izmantots ierobežotā apmērā, jo iesaistītajām trešām valstīm nebija tam piekļuves. Vadošās iestādes uzskatīja, ka Komisijas dalība apvienoto uzraudzības komiteju sanāksmēs ir noderīga. Visi intervētie projektu atbalsta saņēmēji sniedza ļoti pozitīvas atsauksmes par mijiedarbību ar programmas struktūrām (sk. 44.–49. punktu).

3. ieteikums. Pielāgot IT rīku ziņošanai par krāpšanu

Komisijai jāļauj trešo valstu (kas norādītas finansēšanas nolīgumos) krāpšanas apkarošanas iestādēm ziņot par iespējamiem pārkāpumiem tieši, izmantojot Pārkāpumu pārvaldības sistēmu.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada 31. decembris.

96 Lielākā daļa mūsu revidēto projektu sekmīgi virzās uz plānoto iznākumu un rezultātu sasniegšanu; tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ projektos bija nepieciešams veikt dažas korekcijas. Vadošās iestādes izrādīja elastību attiecībā uz kavējumu novēršanu un citiem ar īstenošanu saistītiem sarežģījumiem, ko izraisīja pandēmija. Lai gan lielākajai daļai projektu bija liels potenciāls sniegt pārrobežu ieguvumus, pieciem projektiem bija vājāka pārrobežu ietekme – dažos gadījumos daļēji Covid-19 ceļošanas ierobežojumu dēļ. Vienam projektam – reģionālajam autoceļam – līdz šim vispār nav nekādas pārrobežu dimensijas (sk. 50.–59. punktu).

97 Šīs trīs programmas galvenokārt noteica programmām specifiskus iznākuma rādītājus un progresa uzraudzībai izmantoja tikai dažus kopīgus iznākuma rādītājus. Tas nozīmē, ka Komisijai būs grūtības apkopot EKI pārrobežu sadarbības programmu rezultātus vispārējā politikas līmenī. Mēs konstatējām līdzīgas nepilnības attiecībā uz rādītājiem, kas noteikti projektu līmenī (sk. 60.–63. punktu).

98 Vadošās iestādes pienācīgi uzraudzīja visus mūsu izlasē iekļautos projektus, izņemot vienu. Uz rezultātiem vērsta uzraudzība ir svarīgs instruments, lai neatkarīgi novērtētu projektu darbību piemērotības, lietderības, efektivitātes un ilgtspējas ziņā. Tomēr vadošo iestāžu pieeja šādai projektu uzraudzībai atšķīrās. Turklāt uz rezultātiem orientēta projektu uzraudzība vairs nebūs obligāta 2021.–2027. gada programmām (sk. 64.–68. punktu).

99 Mūsu veiktajā ilgtspējas novērtējumā galvenā uzmanība bija vērsta uz projektu izredzēm gūt ilgtspējīgus rezultātus, un to veicām pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mēs secinājām, ka lielākajai daļai izlasē iekļauto projektu ir labas izredzes sniegt ilgtspējīgus ieguvumus. Trijos projektos ilgtspēja bija atkarīga no ārējiem faktoriem, piemēram, Covid-19 pandēmijas attīstības, un vienā citā gadījumā vairs nebija izredžu turpināt sadarbību starp projekta partneriem. Tomēr programmās nav prasīts pēc projektu slēgšanas ziņot par rezultātu ilgtspēju (sk. 69.–71. punktu).

4. ieteikums. Sniegt norādījumus par ilgtspējas uzraudzību pēc projektu slēgšanas

Komisijai jāsniedz norādījumi ieteikumu un atbalsta veidā par to projektu ilgtspējas uzraudzību, kurus finansē no EKI pārrobežu sadarbības un Interreg NEXT programmām, un jāiesaka, ka pēc to projektu slēgšanas, kas pārsniedz noteiktu vērtību un/vai kuriem ir infrastruktūras komponents, jāziņo vadošajām iestādēm par rezultātu ilgtspēju.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2023. gada 31. decembris.

100 Jaunā Interreg regula apvieno visas pārrobežu programmas (ES iekšējās programmas un programmas, kurās iesaistītas trešās valstis) saskaņā ar vienotu noteikumu kopumu, vienlaikus saglabājot dažas Interreg NEXT programmu īpašās iezīmes. Regulas pamatā ir atziņas, kas gūtas no iepriekšējām programmām, un ar to ievieš izmaiņas, kas vienkāršo jauno programmu pārvaldību un kam ir potenciāls paātrināt to īstenošanas uzsākšanu. Tomēr šīs izmaiņas rada papildu riskus, kas norāda uz to, cik svarīga ir Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta īstenota cieša uzraudzība (sk. 73.–79. punktu).

101 Konkrētāk, laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam lielu infrastruktūras projektu finansējums netiks ierobežots attiecībā pret ES ieguldījumu programmas kopējā budžetā. Par šādiem projektiem vairs nebūs jāsaņem Komisijas apstiprinājums. Tas samazinās Komisijas īstenoto lielu infrastruktūras projektu uzraudzību, lai gan šiem projektiem var būt stratēģiska nozīme attiecībās ar partnervalstīm (sk. 80. punktu).

5. ieteikums. Apspriesties par lieliem infrastruktūras projektiem ar visiem attiecīgajiem dienestiem

Ņemot vērā lielo infrastruktūras projektu stratēģisko nozīmi divpusējās attiecībās ar partnervalstīm, Komisijai jānodrošina, ka Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts (REGIO ĢD) par plānoto projektu sarakstu un attiecīgajiem īsajiem projektu aprakstiem apspriežas ar visiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem, Eiropas Ārējās darbības dienestu un ES delegācijām.

Ieviešanas mērķtermiņš: 2022. gada 31. decembris.

102 Attiecībā uz 2021.–2027. gada finansēšanas periodu Komisija izstrādāja visaptverošu kopīgu iznākuma un rezultātu rādītāju kopumu, tostarp rādītājus, kas īpaši paredzēti Interreg programmām. Tomēr kopīgi rādītāji negarantē vienkāršu apkopošanu, jo katras programmas ietvaros var izstrādāt arī papildu rādītājus, kas attiecas tikai uz konkrēto programmu (sk. 81. punktu).

6. ieteikums. Uzlabot kopīgo rādītāju izmantošanu

Izskatot Interreg NEXT programmu projektus, Komisijai jānovērtē rādītāju konsekvence un jāveicina pēc iespējas plašāka kopīgo iznākuma un rezultātu rādītāju izmantošana.

Ieviešanas mērķtermiņš: nekavējoties.

103 Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests jau 2018. gadā sāka diskusijas par 2021.–2027. gada finansēšanas periodu. Tomēr tiesiskā regulējuma pieņemšana kavējās, tādēļ 2022. gada laikā Komisijai apstiprināšanai bija iesniegti tikai septiņi Interreg NEXT programmas projekti. Jauno programmu īstenošanas sākums būs atkarīgs arī no tā, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai vienotos par jaunajiem finansēšanas nolīgumiem, un dažos gadījumos – no programmu ratificēšanas (sk. 82.–84. punktu).

104 Pārrobežu programmas ne vien sniedz ieguvumus reģionālā līmenī, bet arī palīdz veidot un saglabāt uzticēšanos ES un kaimiņvalstu, kā arī pašu kaimiņvalstu starpā. Vēl nesen pārrobežu programmas bija arī viena no nedaudzajām ES un Krievijas sadarbības un pastāvīga dialoga jomām. Kā daļu no plašākas reakcijas uz Krievijas iebrukumu Ukrainā Komisija ir apturējusi pārrobežu programmu finansēšanas nolīgumus ar Krieviju un Baltkrieviju. 2022. gada jūlijā Komisija iepazīstināja ar tiesību akta priekšlikumu, kas novirzīs EKI pārrobežu sadarbības finansējumu nolūkā atbalstīt Ukrainas bēgļus un palīdzēt ES atbalsta saņēmējiem no apturētajām programmām. Tomēr iebrukums ir radījis nopietnas šaubas par pusi ierosināto Interreg NEXT programmu nākotni (sk. 85.–88. punktu).

105 Dienvidos Vidusjūras baseina programmas apvienotā uzraudzības komiteja turpina nodrošināt forumu dialogam un sadarbībai starp septiņām iesaistītajām ES dalībvalstīm, Izraēlu un piecām iesaistītajām arābu valstīm. Tomēr izraēliešu un arābu dalībnieku kopprojektu skaits joprojām ir mazs, lai gan šādu kopīgu projektu izveidi pašu par sevi var uzskatīt par panākumiem (sk. 89. punktu).

 

Šo ziņojumu 2022. gada 8. novembra sēdē Luksemburgā pieņēma III apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas locekle Bettina Jakobsen.

Pielikumi

I pielikums. EKI pārrobežu sadarbības programmu karte

II pielikums. ES makroreģionālo stratēģiju un ar kaimiņvalstīm kopīgo reģionālo iniciatīvu ģeogrāfiskais tvērums

III pielikums. Projekti, kas atlasīti sīkākai pārbaudei

IV pielikums. Revidēto EKI pārrobežu sadarbības projektu novērtējuma pārskats

Saīsinājumi

APK: apvienotā plānošanas komiteja

ATS: apvienotais tehniskais sekretariāts

AUK: apvienotā uzraudzības komiteja

EĀDD: Eiropas Ārējās darbības dienests

EKI: Eiropas Kaimiņattiecību instruments

EKPI: Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instruments

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

Interreg NEXT: pārrobežu programmas ar kaimiņos esošajām partnervalstīm, kas jāīsteno 2021.–2027. gada finansēšanas periodā.

Interreg: saīsinājums, ar kuru parasti tiek apzīmētas ES starpreģionālās sadarbības programmas.

KDP: kopīga darbības programma

KIR: kopīgie iznākuma rādītāji

LIP: lieli infrastruktūras projekti

MED: Vidusjūras baseina programma

NEAR ĢD: Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāts

PL-BY-UA: Polijas–Baltkrievijas–Ukrainas programma

REGIO ĢD: Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

ROM: uz rezultātiem vērsta uzraudzība

SEFR: Somijas dienvidaustrumu–Krievijas programma

TESIM: ES finansēts tehniskās palīdzības projekts “Technical Support to the Implementation and Management of ENI CBC Programmes”

UfM: Savienība Vidusjūrai

VI: vadošā iestāde

Glosārijs

Apvienotais tehniskais sekretariāts: birojs, kas palīdz pārrobežu programmas vadošajai iestādei un apvienotajai uzraudzības komitejai, kā arī informē atbalsta saņēmējus par potenciālajām finansējuma iespējām un sniedz atbalstu projektu īstenošanā.

Apvienotā plānošanas komiteja: struktūra, kura apzina vajadzības un prioritātes un sagatavo darbības programmas projektu, kurā ir pārstāvētas dalībvalstu iestādes, trešo valstu iestādes un Komisija kā novērotāja.

Apvienotā uzraudzības komiteja: struktūra, kura uzrauga darbības programmas īstenošanu un kurā ir pārstāvētas dalībvalstu iestādes, trešo valstu iestādes un Komisija kā novērotāja.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds: ES fonds, kura mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā; no tā finansē investīcijas, kas mazina reģionu sociālās un ekonomiskās atšķirības.

Eiropas teritoriālā sadarbība: sistēma, kas paredzēta pārrobežu, transnacionālajai un starpreģionālai sadarbībai, politiskās pieredzes apmaiņas virzīšanai un kopīgu pasākumu īstenošanai, kas zināma kā Interreg.

Galvenais atbalsta saņēmējs: projekta partneru izraudzīta struktūra, kas ir atbildīga par visa projekta pārvaldību un koordināciju un tieši atbild vadošajai iestādei par visu projekta darbību izpildes gaitu un finansiālo stāvokli.

Kopīga darbības programma: tajā noteiktas dalībvalsts(-u) un trešās(-o) valsts(-u) prioritātes un tematiskie mērķi un izklāstīts, kā finansējums (ES, kā arī dalībvalstu un trešo valstu līdzfinansējums) tiks izmantots projektu finansēšanai. KDP sagatavo dalībvalsts(-is) un trešā valsts(-is), un pirms jebkādu maksājumu veikšanas no ES budžeta to apstiprina Komisija.

Liels infrastruktūras projekts: EKI pārrobežu sadarbības kontekstā – projekts, kas ietver būvdarbu, darbību vai pakalpojumu kopumu un kura budžeta daļa vismaz 2,5 miljonu EUR apmērā ir piešķirta infrastruktūras iegādei. Šos projektus atlasa, izmantojot tiešo piešķiršanu.

Pārrobežu sadarbība: sadarbība starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm un teritorijām pie ES ārējām sauszemes un jūras robežām, transnacionāla sadarbība lielākās transnacionālās teritorijās vai ap jūras baseiniem.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja iestāde, kuru dalībvalsts izraudzījusies ES finansētas programmas pārvaldībai.

Komisijas un Eiropas Ārējā darbības dienesta (EĀDD) atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62741.

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62741

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekles Bettina Jakobsen vadītā III apakšpalāta, kuras pārziņā ir ārējo darbību un drošības un tiesiskuma izdevumu jomu revīzija. Revīziju sākotnēji vadīja ERP loceklis Leo Brincat, un viņam palīdzēja biroja vadītājs Romuald Kayibanda un biroja atašejsAnnette Farrugia.

Revīziju pabeidza ERP locekle Bettina Jakobsen, un atbalstu sniedza biroja vadītāja Katja Mattfolk, biroja atašejs Aino Rantanen, atbildīgais vadītājs Michael Bain, darbuzdevuma vadītājs Jiri Lang un revidenti Karel Meixner un Erika Söveges. Lingvistisko atbalstu sniedza Michael Pyper. Grafisko atbalstu nodrošināja Giuliana Lucchese.

Beigu piezīmes

¹ Šajā ziņojumā ar terminu “EKI pārrobežu sadarbības programmas” apzīmē ES finansētas pārrobežu sadarbības programmas ar kaimiņvalstīm (Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un Krieviju) 2014.–2020. gada periodā.

² Apvienotā komisija, EĀDD dokuments, “Programming document for EU support to ENI Cross-Border Cooperation (2014-2020)”, 8.10.2014., 4. lpp.

³ REGIO ĢD 2020. gada darbības pārskats, pielikumi, 7.I pielikums “Assurance for ENI CBC” (100. lpp.).

⁴ Eiropadomes secinājumi EUCO 147/14, 16.7.2014., 6. punkts.

⁵ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014 par to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu, kuras finansē no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta.

⁶ REGIO ĢD 2019. gada darbības pārskats, 25.6.2020., 15. lpp.

⁷ Īpašais ziņojums 14/2021 “Interreg sadarbība: Eiropas Savienības pārrobežu reģionu potenciāls vēl nav pilnībā atraisīts”.

⁸ Eiropas Komisija, “Mid-term evaluation of cross border cooperation programmes between IPA II beneficiaries”, 2021. gada augusts.

⁹ Komisijas Īstenošanas regula (ES) 897/2014.

¹⁰ “Programming document for EU support to ENI Cross-Border Cooperation (2014-2020)”, 6.3. punkts.

¹¹ “ENPI CBC Strategy Paper 2007-2013”, 25. un 26. lpp.

¹² Eiropas Komisija, “Ex-post Evaluation of ENPI CBC programmes 2007-2013”, 2018. gada janvāris, 1. ieteikums, 57. lpp.

¹³ Regula (ES) 2021/1058 par ERAF un Kohēzijas fondu, 3. pants. ERAF un Kohēzijas fonda konkrētie mērķi: 1) konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, 2) zaļāka Eiropa, 3) ciešāk savienota Eiropa, 4) sociālāka un iekļaujošāka Eiropa un 5) iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

¹⁴ Regula (ES) 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem, 14. pants.Interreg konkrētie mērķi: 1) labāka sadarbības pārvaldība un 2) drošāka un aizsargātāka Eiropa.

¹⁵ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014, 3. pants.

¹⁶ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014, 12. un 13. pants.

¹⁷ “Ex-post Evaluation of 2007-2013 ENPI CBC Programmes”, 3.1. ieteikums, 61. lpp.

¹⁸ Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Malta, Portugāle, Spānija un Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Palestīna un Tunisija. Palestīnas iekļaušana šajā ziņojumā nav jāuzskata par Palestīnas valsts atzīšanu un neskar ES dalībvalstu īpašo nostāju šajā jautājumā. Alžīrija oficiāli pievienojās programmai 2019. gadā kā četrpadsmitā valsts; tomēr finansēšanas nolīgums vēl nav parakstīts.

¹⁹ Sk. Komisijas tīmekļa vietni par reģionālo sadarbību ar dienvidu kaimiņreģiona partneriem.

²⁰ 2020. gada oktobrī Padome nolēma samazināt sadarbību ar Baltkrievijas centrālajām iestādēm un turpināt to Austrumu partnerības ietvaros nepolitiskā līmenī, vienlaikus pastiprinot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. No 2021. gada 28. jūnija Baltkrievijas iestādes ir apturējušas dalību Austrumu partnerībā.

²¹ “Ex-post evaluation of the 2007-2013 ENPI CBC programmes”, 2,1. ieteikums, 59. lpp.

²² MED programmas tīmekļa vietnē publicētais uzaicinājums iesniegt kapitalizācijas projektus.

²³ Pamatinformācijas analīze par turpmākajām NDICI pārrobežu sadarbības programmām, galīgā ziņojuma projekts, 2019. gada 22. novembris, 1., 2. un 5. pielikums.

²⁴ SEFR programmas ietvaros šāda apspriešanās attiecās tikai uz LIP.

²⁵ ES delegācijas Jordānijā, Libānā, Krievijā, Tunisijā; delegācija Ukrainā bija vienīgais izņēmums.

²⁶ Komisija un EĀDD, “Joint paper on Interreg NEXT Strategic Programming 2021-2027”, 20.1.2020.

²⁷ “Ex-post Evaluation of 2007-2013 ENPI CBC Programmes”, 2.1. ieteikums, 59. un 60. lpp.

²⁸ Pamatojoties uz datiem datubāzē Keep.eu (piekļuve 5.4.2022.).

²⁹ TESIM, “Managing the risks of the ENI CBC programmes”, 2019. gada jūlijs, 4.4. iedaļa.

³⁰ 2017. gada 11. septembra skaidrojums, Ares(2017)4429026, 2. lpp.

³¹ EKI pārrobežu sadarbības programmu stāvoklis 2021. gada oktobrī, TESIM konsolidētie un Komisijai iesniegtie finanšu dati.

³² TESIM, “Measures to minimise the risk of Partner Country liabilities”, 2021. gada novembris, 2. lpp.

³³ Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/879.

³⁴ Specific terms of reference for the mid-term evaluation of cross border cooperation programmes between IPA II beneficiaries, 8. lpp.

³⁵ “Programming document for EU support to ENI Cross-Border Cooperation (2014-2020)”, 6.5. punkts.

³⁶ “Guidance for developing result indicators in ENI CBC programmes”, Interact EKPI, 2014. gada decembris.

³⁷ Uzraudzības un novērtēšanas darba grupas sanāksme, ko organizēja TESIM 2016. gada 13. un 14. decembrī, 4. lpp.

³⁸ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014, 78. panta 3. punkts.

³⁹ “Factsheet on result-oriented monitoring”, 19.9.2019., 3. lpp.

⁴⁰ Sīkāku informāciju sk. Komisijas dienestu darba dokumentā “Performance, monitoring and evaluation of the European Regional Development Fund, the Cohesion Fund and the Just Transition Fund in 2021-2027”, SWD(2021) 198 final.

⁴¹ Sk. Regulu (ES) Nr. 2021/1060 (Kopīgo noteikumu regula), 41.–45. pants.

⁴² Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014, 39. panta 3. punkts.

⁴³ Komisijas priekšlikums Interreg regulai, COM(2018) 374 final, 29.5.2018.

⁴⁴ Pamatinformācijas analīze par turpmākajām NDICI pārrobežu sadarbības programmām, galīgā ziņojuma projekts, 2019. gada 22. novembris.

⁴⁵ “Joint paper on Interreg NEXT Strategic Programming 2021-2027”.

⁴⁶ Pilnīgu pārskatu par 22 regulatīvajām izmaiņām sk. TESIM, “Key features of Interreg NEXT and main changes compared to the ENI CBC Implementing Rules”, atjaunināts 2021. gada jūlijā.

⁴⁷ Sk. Komisijas Regulu (ES) Nr. 2021/1237, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 5. apsvērums un 20. pants.

⁴⁸ Regula (ES) 2021/1059.

⁴⁹ Turpat, 32. pants.

⁵⁰ Turpat, 59. panta 2. un 3. punkts

⁵¹ Turpat, 52. panta 3. punkts.

⁵² TESIM, “CBC NEXT: the voices of Partner Countries were heard”, 1.7.2021.

⁵³ Regula (ES) 2021/1059, 57. panta 3. un 4. punkts.

⁵⁴ Regula (ES) Nr. 2021/1058, 1. pielikums.

⁵⁵ Katra rādītāja “metodisko aprakstu” sk. Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2021) 198 par darbību, uzraudzību un izvērtēšanu, 1. pielikums, 8.7.2021.

⁵⁶ “Joint paper on Interreg NEXT strategic programming 2021-2027”.

⁵⁷ Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/74 un Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/75.

⁵⁸ Tas ietver 100 miljonus EUR, kas sākotnēji piešķirti Vidusatlantijas programmai, kura vēlāk tika atcelta.

⁵⁹ Šīs izmaiņas vēl nebija atspoguļotas Komisijas tā paša mēneša īstenošanas lēmumos. Sk. ziņu rakstu “Modification of the Programme for the years 2021-2027”, 11.1.2022.

⁶⁰ Komisijas Īstenošanas lēmums C(2022) 5740, kurā izklāstīts daudzgadu stratēģijas dokuments attiecībā uz ārējām pārrobežu sadarbības programmām, 12.8.2022.

⁶¹ Paziņojums presei “Komisija aptur pārrobežu sadarbību un transnacionālo sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju”, 4.3.2022.

⁶² Priekšlikums ietver grozījumus Kopīgo noteikumu regulā un Regulā par Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām. Sk. Komisijas paziņojumu presei, 8.3.2022.

⁶³ Komisijas priekšlikums Regulai COM(2022) 362, ar ko pēc programmu īstenošanas traucējuma rašanās nosaka īpašus noteikumus EKI pārrobežu sadarbības programmām, 22.7.2022.

⁶⁴ Ēģipte, Jordānija, Libāna, Palestīna un Tunisija.

⁶⁵ Projekti “Artolio”, “Decost”, “SME4smartcities”.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-9148-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/177928	QJ-AB-22-025-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-9117-0	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/182492	QJ-AB-22-025-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.