Sinerģijas starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem: pilns potenciāls vēl nav izmantots

Kopsavilkums

I Stratēģijā “Eiropa 2020” Komisija uzsvēra, ka pētniecība un inovācija ir viens no galvenajiem sociālās un ekonomiskās labklājības un vides ilgtspējas virzītājspēkiem. Divi galvenie pētniecības un inovācijas atbalsta fondi bija astotā ES pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kuras budžets bija 76,4 miljardi EUR, un Eiropas strukturālie un investīcijas fondi (ESI fondi), galvenokārt Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), no kura gandrīz 41 miljards EUR atvēlēts pētniecības un inovācijas darbībām. Kaut arī gan pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, gan ESI fondi atbalstīja pētniecību un inovāciju, to mērķi, īstenošana, pārvaldības veidi un prioritāšu noteikšana atšķīrās.

II Pirmo reizi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gadam bija iekļauts īpašs pieprasījums izveidot sinerģijas starp abām programmām. Sinerģijas ietver divas vai vairākas programmas, kas mijiedarbojas, lai radītu lielāku ietekmi nekā atsevišķi intervences pasākumi. Sinerģijas var izpausties dažādos veidos un var ietvert ESI fondus, kas atbalsta pētniecības spēju veidošanas pasākumus, lai palielinātu atbalsta saņēmēju iespējas pēc tam saņemt konkurētspējīgāku pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu (augšupējas sinerģijas), vai ESI fondus, kas finansē pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu rezultātu izmantošanu vai turpmāku izstrādi (lejupējas sinerģijas).

III Šis īpašais ziņojums ir jaunākā no ERP publikācijām, kurās analizēts pētniecības un inovācijas pasākumiem sniegtais atbalsts. Tas papildina mūsu Īpašo ziņojumu 15/2022 par pasākumiem ar mērķi paplašināt dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

IV Šajā revīzijā mēs vērtējām, vai Komisija un attiecīgās valsts/reģionālās īstenošanas iestādes ir veikušas atbilstīgus pasākumus, lai izveidotu sinerģijas starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem. Mēs pārbaudījām, vai šīs struktūras bija piešķīrušas pienācīgu nozīmi faktoriem, kuriem bija būtiska nozīme sinerģiju veidošanā, un vai tās bija plānojušas un īstenojušas pasākumus sinerģiju izveidei.

V Mēs konstatējām, ka daži faktori, kas ir būtiski sinerģiju radīšanai, vēl nebija pilnībā ieviesti un ka īstenošana atšķīrās atkarībā no sinerģijas veida. Piemēram, papildus atšķirībām abu programmu tiesiskajā regulējumā, kurām Komisija jau bija pievērsusies 2021.–2027. gada periodā, abu programmu pētniecībā un inovācijā ieinteresēto personu sadarbība joprojām bija ierobežota. Tā kā nepastāv integrēta ESI fondu projektu datubāze, kas būtu sadarbspējīga ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” datubāzi, Komisijai un valstu/reģionālajām iestādēm bija grūti apzināt un izpētīt iespējamās sinerģijas. Turklāt, tā kā nebija sinerģiju uzraudzības sistēmas, Komisija nespēja sistemātiski noteikt un popularizēt labas prakses piemērus.

VI Mēs konstatējām, ka ESI fondu stratēģiskajos dokumentos, t. i., pārdomātas specializācijas stratēģijās un darbības programmās, bija iekļautas ierobežotas atsauces uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm. Turklāt šajos dokumentos izklāstītās prioritātes bija diezgan plašas un tādējādi ierobežoja sinerģiju veidošanas iespēju.

VII ESI fondu vadošās iestādes neīstenoja visus stratēģiskajos dokumentos paredzētos sinerģiju veicināšanas pasākumus. Jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir radīt lejupējas sinerģijas, lai turpinātu izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu rezultātus, tika īstenoti tikai ļoti ierobežotā apmērā. Tam bija divi galvenie iemesli: i) pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju saņēmēji reti paredzēja lejupējas sinerģijas ar ESI fondiem un ii) vadošās iestādes nezināja, kā izveidot lejupējas sinerģijas vai kā atrast pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu rezultātus. Turklāt vadošo iestāžu dalība Komisijas spēju veidošanas darbībās bija ierobežota, un tās pietiekami nepopularizēja sinerģiju koncepciju.

VIII Visbeidzot, daži projektu priekšlikumi, kas tika pozitīvi novērtēti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, bet netika finansēti no tās resursu trūkuma dēļ, bija saņēmuši kvalitātes zīmi – izcilības zīmogu –, lai atvieglotu ESI fondu vai kāda cita finansējuma saņemšanu. Tomēr tikai ierobežots skaits projektu mūsu atlasītajās darbības programmās galu galā saņēma finansējumu no ESI fondiem.

IX Mēs iesakām veidus, kā Komisija var

• uzlabot sadarbību starp ieinteresētajām personām, kas darbojas pētniecības un inovācijas jomā;
• izmantot datubāzu potenciālu, lai veicinātu sinerģijas;
• palielināt lejupējo sinerģiju izmantošanu un
• uzlabot informācijas plūsmas par projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmogs.

Ievads

“Apvārsnis 2020” un struktūrfondi pētniecībai un inovācijai

01 Stratēģijā “Eiropa 2020” Komisija uzsvēra, ka pētniecība un inovācija ir viens no galvenajiem sociālās un ekonomiskās labklājības un vides ilgtspējas virzītājspēkiem Eiropas Savienībā. Pētniecības un inovācijas nemainīgā nozīme ES līmenī atspoguļojas arī Komisijas prioritātēs 2019.–2024. gadam, proti, pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme vismaz četrās no sešām prioritātēm, kuras ir: Eiropas zaļais kurss, ekonomika cilvēku labā, digitālajam laikmetam gatava Eiropa un spēcīgāka Eiropa pasaulē.

02 Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ieguldījumi pētniecībā un inovācijā no ES budžeta bija lielāki nekā jebkad agrāk. Divi galvenie pētniecības un inovācijas atbalsta fondi bija Astotā pētniecības un inovācijas pamatprogramma (“Apvārsnis 2020”) un Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi), kuriem 95 % tika piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Kopējais budžeta piešķīrums pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” bija 76,4 miljardi EUR, un ES finansējums pētniecības un inovācijas darbībām ERAF ietvaros bija gandrīz 41 miljards EUR. Kopumā tas veidoja 12 % no ES budžeta 2014.–2020. gada periodam. 2021.–2027. gada periodā ES pētniecības un inovācijas budžets ir vēl vairāk palielinājies (piemēram, jaunās pamatprogrammas budžets ir 95,5 miljardi EUR, pētniecībai un inovācijai no ERAF aplēstā summa ir 56 miljardi EUR un līdz 2022. gada martam apstiprinātajos atveseļošanas un noturības plānos iekļautais pētniecības un inovācijas budžets bija 44,4 miljardi EUR).

03 Komisija veicina sinerģiju izveidi. Šajā ziņojumā tās ir definētas kā ES pētniecības finansējuma koordinēšana saskaņā ar ESI fondiem un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, lai palielinātu abu efektivitāti un lietderību, tādējādi panākot lielāku ietekmi inovācijas rezultātu ziņā.

04 Sinerģijas pirmo reizi tika minētas Komisijas 2007. gada paziņojumā, un kopš tā laika tās ir kļuvušas arvien svarīgākas. Pirmo reizi gan pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”¹, gan ESI fondu² tiesiskais regulējums 2014.–2020. gadam ietvēra īpašu prasību īstenošanas struktūrām veidot sinerģijas starp abām programmām. 2021.–2027. gada tiesiskais regulējums pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” (pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pēctece) un fondiem, ar kuriem īsteno kohēzijas politiku (ESI fondu pēcteči), sinerģijām piešķir vēl lielāku nozīmi. Konkrēti:

• pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regula, kurā īpaša uzmanība pievērsta kohēzijas un pētniecības un inovācijas politikas koordinācijai un papildināmībai. Regulas IV pielikums ir pilnībā veltīts sinerģijām;
• Kopīgo noteikumu regula, kas reglamentē fondus, ar kuriem īsteno kohēzijas politiku, kurā uzsvērts, cik svarīgi dalībvalstīm un Komisijai ir stiprināt koordināciju un izveidot sinerģijas un papildināmību ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

05 Komisijas 2014. gada norādījumos³ par sinerģijām aprakstīti dažādi iespējamo sinerģiju veidi starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem (sk. 1. attēlu).

06 2. attēlā ir parādīta pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu augšupējo un lejupējo sinerģiju loģika.

07 Kaut arī gan ESI fondi, gan pamatprogramma “Apvārsnis2020” sniedz ievērojamu atbalstu pētniecībai un inovācijai, plānošana un īstenošana ir sarežģīta, jo abi fondi dažādos aspektos atšķiras (sīkāku informāciju sk. I pielikumā).

• Mērķi: pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējums ir vērsts uz izcilību, savukārt ESI fondu mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot atšķirības starp reģioniem. To atspoguļo arī atšķirības pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļu sadalījumā pa dalībvalstīm salīdzinājumā ar ESI fondiem, kas atvēlēti pētniecībai un inovācijai (sk. II pielikumu).
• Pārvaldība: Komisija tieši pārvaldīja pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (t. i., izmantojot uzaicinājumus iesniegt projektus ES līmenī), savukārt ESI fondi tika īstenoti dalītā pārvaldībā starp Komisiju un dalībvalstīm (t. i., izmantojot uzaicinājumus iesniegt projektus valsts/reģionālā līmenī).
• Īstenošana: pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” īstenoja ar Komisijas sagatavotām daudzgadu darba programmām, savukārt ESI fondus īstenoja, pamatojoties uz darbības programmām (DP), kuras sagatavojušas valstu/reģionālās iestādes un apstiprinājusi Komisija.
• Prioritāšu noteikšana: 2014.–2020. gada periodā ESI fondi pētniecībai un inovācijai bija jāizlieto saskaņā ar “pārdomātas specializācijas stratēģijām” (S3), ko izstrādājušas dalībvalstis vai reģioni. Pārdomātas specializācijas stratēģija ir “inovācijas stratēģija, kurā nosaka prioritātes, lai radītu konkurētspējas priekšrocības, izstrādājot un samērojot izpētes un inovācijas priekšrocības ar uzņēmējdarbības vajadzībām (..), vienlaikus nepieļaujot darbību pārklāšanos un sadrumstalotību”⁴. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļi tika izlietoti atbilstoši galvenajām prioritārajām jomām, kā noteikts regulā, un tematiem tajās jomās, kas noteiktas darba programmās, kuras Komisija pieņēma, izmantojot komitoloģijas procedūru (t. i., iesaistot komiteju, kurā ir pārstāvji no visām dalībvalstīm).

08 Sinerģijas ir īpaši svarīgas tām valstīm, kurām pētniecības un inovācijas jomā ir sliktāki rezultāti un kuras attiecīgi mazāk piedalās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (sk. Īpašo ziņojumu 15/2022). Šīs valstis ir starp tām valstīm, kurām ir lielākais pieejamais pētniecības un inovācijas finansējums no ESI fondiem (sk. II pielikumu).

Uzdevumi un pienākumi

09 Galvenās ieinteresētās personas, kas iesaistītas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, ir aprakstītas 1. tabulā. Sīkāka informācija sniegta I pielikumā.

Revīzijas tvērums un pieeja

10 Ņemot vērā to, ka attiecīgajos juridiskajos pamatos pirmo reizi 2014.–2020. gada periodā tika prasīts izveidot sinerģijas starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem (sk. 04. punktu), revīzijā centāmies noskaidrot, cik lielā mērā tas izdevies. Nolēmām veikt revīziju, ņemot vērā sinerģiju pieaugošo nozīmi un neizmantotās iespējas, ja sinerģijas netiek radītas, un papildināt savu nesen publicēto Īpašo ziņojumu 15/2022, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta pasākumiem, kā mērķis ir paplašināt to valstu dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, kurām ir zems sniegums. Faktiski pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” regulā ir noteikts, ka sinerģijas ar ESI fondiem un pasākumi, kas paplašina dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, palīdzēs novērst pētniecības un inovācijas plaisu Eiropā.

11 Mēs jautājām, vai Komisija un valsts/reģionālās īstenošanas iestādes ir veikušas atbilstošus pasākumus, lai izveidotu sinerģijas starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem. Šajā nolūkā mēs vērtējām, vai:

• Komisija un valsts/reģionālās īstenošanas iestādes piešķīra pienācīgu nozīmi faktoriem, kuriem bija būtiska nozīme sinerģiju veidošanā;
• Komisija un valsts/reģionālās īstenošanas iestādes bija efektīvi plānojušas un īstenojušas sinerģijas.

12 Mūsu revīzijas darbs aptvēra sinerģiju īstenošanu 2014.–2020. gada periodā, un mēs pārbaudījām pierādījumus no dažādiem avotiem (plašāk par metodoloģiju sk. III pielikumu):

• dokumentāra pārbaude par attiecīgajiem Komisijas dokumentiem, kā arī Komisijas darbinieku aizpildītās anketas un intervijas ar viņiem;
• analītisko datu caurskatīšana;
• pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmu un dotāciju nolīgumu tekstizraces analīze;
• piecu dalībvalstu (Portugāle, Polija, Slovēnija, Horvātija un Rumānija) attiecīgo dokumentu analīze, kā arī intervijas ar to vadošajām iestādēm un VKP. Mēs atlasījām šīs valstis, pamatojoties uz to pētniecības un inovācijas sniegumu, ESI fondu pieejamību pētniecībai un inovācijai un dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”;
• 27 darbības programmu vadošajām iestādēm nosūtītās aptaujas (atbilžu īpatsvars: 64 %) un 78 valstu kontaktpunktiem nosūtītās aptaujas (atbilžu īpatsvars: 67 %) visās dalībvalstīs;
• intervijas ar attiecīgās jomas ekspertiem.

Apsvērumi

Ne visiem faktoriem, kas ir būtiski sinerģiju veidošanā, tika pievērsta pienācīga uzmanība

13 Sinerģiju veidošana ir sarežģīta, jo ES finansējums no ESI fondiem un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” daudzējādā ziņā atšķiras (sk. 06. punktu). Mēs pārbaudījām dokumentāciju un saņēmām atsauksmes no Komisijas un valstu ieinteresētajām personām, kas norādīja uz vairākiem faktoriem, kuri var noteikt panākumus vai neveiksmi sinerģiju izveidē: noteikumu saskaņotības pakāpe, sadarbība starp attiecīgajiem dalībniekiem ES un dalībvalstu līmenī, attiecīgo datu pieejamība un administratīvā spēja valsts un reģionālā līmenī.

14 Tāpēc mēs vērtējām, vai

• noteikumi un regulas sekmēja sinerģiju veidošanu;
• sadarbība gan ES, gan valstu līmenī bija piemērota sinerģiju veidošanai;
• Komisijas rīcībā bija atbilstoši dati un uzraudzības instrumenti, lai apzinātu un veicinātu iespējamās sinerģijas;
• Komisija pienācīgi atbalstīja valsts/reģionālo pārvaldes iestāžu spēju veidošanu.

Komisija reaģēja uz trūkumiem noteikumos un regulās, kas kavēja sinerģiju veidošanu

15 Vairākos Komisijas uzdevumā veiktajos pētījumos⁵ tika norādīts uz to, ka trūkst saskaņotības starp normatīvajiem noteikumiem, kas reglamentē pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, ESI fondu Kopīgo noteikumu regulu un saistīto Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, un uzskatīja, ka tas ir šķērslis sinerģijām. Mūsu revīzijas darbs, jo īpaši mūsu aptaujas un intervijas ar ekspertiem, vadošajām iestādēm un valstu kontaktpunktiem, apstiprināja šo secinājumu, tādējādi uzsverot, cik svarīgi ir saskaņot regulatīvos noteikumus.

16 Komisija reaģēja, ierosinot vairākas korekcijas, kas pārņemtas attiecīgajās regulās 2021.–2027. gada periodam (sk. IV pielikumu). Veikto izmaiņu piemēri ir šādi:

• fondi, ar kuriem īsteno kohēzijas politiku un kuriem ir jāpieņem nosacījumi, kas jau novērtēti pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, ir saistīti vai nu ar tiem projektiem, kuri līdzfinansēti pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, vai tiem, kuriem piešķirts izcilības zīmogs;
• saskaņoti kritēriji attiecībā uz to, kas tiek uzskatīts par attiecināmām darbībām, metodes attiecināmo izmaksu aprēķināšanai un valsts atbalsta noteikumi projektiem, ko līdzfinansē no abām programmām, vai izcilības zīmoga projektiem;
• iespēja izmantot ESI fondu dotācijas kā valstu ieguldījumus Eiropas partnerībās, kuras izveidotas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (partnerības starp Komisiju un privātiem vai publiskiem partneriem saskaņotās pētniecības un inovācijas iniciatīvās);
• iespēja līdz 5 % no katra kohēzijas politiku īstenojošā fonda sākotnējā valsts piešķīruma pārvietot uz jebkuru citu instrumentu, uz kuru attiecas tieša vai netieša pārvaldība (ietverot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”).

17 Tā kā šīs izmaiņas tika veiktas tikai attiecībā uz 2021.–2027. gada periodu, praksē vēl ir jāredz, vai un cik lielā mērā tās atbilst cerībām par pozitīvu ietekmi uz sinerģijām.

ESI fondu un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pārvaldībā iesaistīto struktūru sadarbība nebija liela

18 Kopīgo noteikumu regulā⁶ un “Apvārsnis 2020” regulā⁷ ir uzsvērts, cik svarīga ir abu programmu koordinācija un cieša mijiedarbība. Kā minēts 1. tabulā, ESI fondiem un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammai ir atšķirīgas pārvaldības struktūras gan ES, gan valstu/reģionālā līmenī. Eiropas Parlamenta Izpētes dienests⁸ 2016. gadā uzsvēra, cik svarīga ir koordinācija starp Komisijas ģenerāldirektorātiem, lai pārvarētu sadrumstalotās pieejas gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Šo koordināciju var panākt, regulāri un strukturēti apmainoties ar informāciju.

19 Komisijas publicētajā 2018. gada ziņojumā⁹ secināts, ka Komisijā un dalībvalstīs joprojām pastāv “sadrumstalotas” pieejas. Tajā norādīts, ka “ministrijas vai departamenti strādā ar dažādām EK struktūrām, kurām ir atšķirīgi un dažkārt pretrunīgi uzdevumi, prioritātes un darbības kultūra,” un ieteikts izveidot strukturētu dialogu foruma veidā ar darba kārtībā esošajiem “sinerģijas meklējumiem” un institucionalizēt to.

20 Neraugoties uz šo ieteikumu, mēs konstatējām, ka daži no 2016. gadā konstatētajiem trūkumiem joprojām pastāvēja 2021. gadā. Mēs atzīmējam, ka divi galvenie iesaistītie ģenerāldirektorāti (RTD ĢD un REGIO ĢD) labi sadarbojās, sagatavojot 2021.–2027. gada regulas. Tomēr Komisija neieviesa regulāru un strukturētu dialoga procesu, kurā būtu iesaistīti attiecīgie Komisijas ģenerāldirektorāti un valstu dalībnieki, kas ir atbildīgi par abu programmu izstrādi un īstenošanu.

21 Konkrētāk, mēs konstatējām tikai dažus piemērus strukturētam dialogam starp Komisijas ģenerāldirektorātiem un valstu/reģionālajām ieinteresētajām personām par konkrētām tēmām. Viens piemērs, ko ieinteresētās personas vērtēja pozitīvi, bija “Izcilības zīmoga (SoE) prakses kopiena” (sk. 1. izcēlumu).

22 Attiecībā uz valstu struktūrām Kopīgo noteikumu regula 2014.–2020. gada periodam un minimālie standarti un pamatprincipi VKP tīklu izveidei pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros prasīja plašāku saziņu un sadarbību starp ESI fondu vadošajām iestādēm un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” VKP.

23 Mēs konstatējām, ka divās no piecām mūsu izlasē iekļautajām dalībvalstīm, proti, Portugālē un Slovēnijā, VKP un vadošās iestādes sadarbojās labi. Pārējo trīs sadarbība un informācijas apmaiņa bija ierobežota. Mūsu aptaujas apstiprināja, ka lielākā daļa to vadošo iestāžu un VKP, kuri atbildēja, turpināja strādāt, izmantojot sadrumstalotu pieeju, kas nozīmē, ka sadarbība starp vadošajām iestādēm (ESI fondiem) un VKP (“Apvārsnis 2020”) bija neliela (sīkāku informāciju par šīm aptaujām sk. III pielikumā):

• 41 % vadošo iestāžu, kas atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, norādīja, ka nav strukturētas sadarbības ar VKP. Turklāt 59 % atbildēja, ka neorganizē vai reti organizē pasākumus, kuros pulcējās attiecīgās ieinteresētās personas no abām kopienām (pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu saņēmēji un citas ieinteresētās personas);
• 85 % valstu kontaktpunktu, kas atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, norādīja, ka sadarbības līmenis ar vadošajām iestādēm ir zems vai ļoti zems, vai arī sadarbība vispār nav notikusi. Turklāt 75 % valstu kontaktpunktu minēja, ka to zināšanu līmenis par ESI fondu programmu atbalstu pētniecībai un inovācijai bija zems vai ļoti zems, vai pat norādīja, ka zināšanas par ESI fondiem nav to kompetencē.

24 2020. gada ziņojumā¹⁰ par atziņām, kas gūtas eksperimentālā uzaicinājumā iesniegt projektus, kurus finansē no ESI fondiem saskaņā ar Interreg Viduseiropas programmu, atklājās arī lielāka vajadzība pēc sadarbības starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu ieinteresētajām personām (sk. 2. izcēlumu). Eksperimentālais uzaicinājums tika īstenots, jo ES finansēto projektu radītās zināšanas uz vietas netika pilnībā izmantotas un pētniecības un inovācijas rezultāti bieži vien nesasniedza attiecīgās ieinteresētās personas ES reģionos. Iemesls tam bija saziņas, koordinācijas un sadarbības trūkums starp pētniekiem un reģionālajām ieinteresētajām personām.

Sinerģiju identificēšanu un uzraudzību kavēja piemērotu datu trūkums

25 Komisijas Kopīgā pētniecības centra publicētajā ziņojumā norādīts, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu datubāzu sadarbspējas nodrošināšana lielā mērā nāktu par labu politikas uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī sinerģiju noteikšanai un radīšanai¹¹.

26 Pamatojoties uz dokumentāru pārbaudi un Komisijas darbinieku atsauksmēm, mēs konstatējām ieguvumus, ko sniedz sadarbspējīgas datubāzes (kas ietver pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu projektus) i) politikas uzraudzībai un novērtēšanai un ii) sinerģijām (sk. 3. attēlu).

27 Mēs analizējām, vai Komisija ir veikusi pasākumus, lai izveidotu sadarbspējīgas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu projektu datubāzes, un vai Komisija un dalībvalstis ir noteikušas i) jomas, kurās ir potenciāls radīt sinerģijas, un ii) esošās sinerģijas paraugprakses piemēru apzināšanai.

28 2014.–2020. gada periodā atsevišķas datubāzes sniedza informāciju par projektiem, kas finansēti ne tikai no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, bet arī no ESI fondiem.

• Attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem Komisijai bija tikai iekšēja datubāze, līdz 2018. gadā tika izveidots atvērtais pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” infopanelis. Jaunajā infopanelī ir iekļauti dati par finansētajiem projektiem un to saņēmējiem sadalījumā pa valstīm un reģioniem, organizācijas veidiem un prioritārajām jomām (piemēram, enerģētika, veselība un kosmoss);
• ESI fondu līdzfinansētajiem projektiem līdz 2022. gada martam integrētas datubāzes nebija. Tā vietā vadošās iestādes saskaņā ar savām juridiskajām saistībām reģistrēja un publicēja informāciju par ESI fondu līdzfinansētajiem projektiem tīmekļa vietnēs, kas saistītas ar to darbības programmām¹². 2022. gada martā Komisija izveidoja integrētu datubāzi Kohesio par ESI fondu līdzfinansētajiem projektiem. Kohesio pašlaik aptver 2014.–2020. gada perioda projektus, bet Komisijas mērķis ir to pagarināt līdz 2021.–2027. gada periodam. Tomēr Kohesio nav sadarbspējīga ar “Apvārsnis 2020” datubāzi.

29 Šo atšķirīgo datubāzu izmantošana, lai apzinātu projektus, kas attiecas uz līdzīgām prioritārām jomām saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem un kas tādējādi būtu piemēroti sinerģiju radīšanai, bija problemātiska, jo:

• “Apvārsnis 2020” un S3 prioritātēm nebija vienotas kategorijas (taksonomijas);
• vadošo iestāžu reģistrētie ESI fondu dati nebija pilnībā standartizēti un lielākoties bija valstu valodās;
• vadošās iestādes sistemātiski nereģistrēja projekta S3 prioritātes. Tas, visticamāk, joprojām būs problemātisks jautājums, jo Kopīgo noteikumu regulā 2021.–2027. gada periodam nav prasīts, lai dalībvalstis ziņotu par S3 prioritārajām jomām, uz kurām attiecas projekti.

30 Tādējādi esošās datubāzes neļāva kartēt galvenos ES finansētos pētniecības un inovācijas projektus un saistītos ieguldījumus (piemēram, sniedzot informāciju par ģeogrāfisko izplatību vai par to, kurām prioritātēm sinerģijas ir vairāk iespējamas). Tas kavēja sinerģiju izveidi un politikas uzraudzību 3. attēlā aprakstītajā nozīmē.

31 Turklāt, neraugoties uz ieguvumiem, ko sniedz ESI fondu un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sinerģiju uzraudzība (sk. 25. punktu), mēs konstatējām, ka ne Komisija, ne vadošās iestādes, kas atbild par darbības programmām, kuras mēs analizējām, tās sistemātiski neuzraudzīja.

32 Turklāt mēs konstatējām šādus ierobežojumus Komisijas līmenī sinerģiju apzināšanā un to īstenošanas uzraudzībā:

• informācija augšupējo sinerģiju apzināšanai: lai gan Komisijai ir tekstizraces rīks (CORTEX), kas teorētiski spēj noteikt esošās augšupējās sinerģijas, to nevar izmantot praksē, jo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu priekšlikumos nav konkrēta lauka, kurā atzīmēt saiknes ar iepriekšējiem projektiem, kas līdzfinansēti no ESI fondiem;
• turpmāki pasākumi pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem: lai gan dati par pabeigto pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu pētniecības rezultātu izmantošanu var palīdzēt apzināt esošās lejupējās sinerģijas, Komisija šādu informāciju nevāc;
• valsts līmenī pieejamā informācija: informācija par ESI fondu līdzfinansētajiem projektiem, kas marķēti ar izcilības zīmogu, netiek sistemātiski vākta un paziņota Komisijai.

Vadošās iestādes maz izmanto spēju veidošanas darbības

33 Tā kā gan pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, gan ESI fondiem bija savi noteikumi, īstenošanas mehānismi un ieinteresētās personas, atbilstošas vadības un administratīvās spējas bija būtiskas, lai izstrādātu un īstenotu pētniecības un inovācijas darbības ar sinerģijām valsts un reģionālā līmenī. Tas ir vēl jo svarīgāk 2021.–2027. gada periodā, kad ES finansējums pētniecībai un inovācijai ir palielinājies.

34 Mēs analizējām:

• Komisijas atbalstu valstu ieinteresētajām personām, jo īpaši vadošajām iestādēm, lai palielinātu to zināšanas sinerģiju jomā, un
• valstu ieinteresēto personu atsaucību.

35 Komisija veica dažādus pasākumus, lai atbalstītu valstu ieinteresētās personas un uzlabotu to zināšanas sinerģiju jomā. Konkrēti:

• Komisija 2014. gadā publicēja norādījumu dokumentu par dažādām darbībām (tostarp veicināšanas un apmācības pasākumiem, koordinācijas praksi un uzraudzību), kas jāveic Komisijas dienestiem, vadošajām iestādēm un VKP, lai veidotu sinerģijas. Vadošās iestādes piecās atlasītajās dalībvalstīs atzina, ka norādījumu dokuments ir palīdzējis palielināt informētību par sinerģijām, bet tās šo dokumentu ir maz izmantojušas; Komisija 2022. gada jūlijā publicēja jaunu norādījumu dokumentu par sinerģijām starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un ERAF;
• kā daļa no politikas atbalsta instrumenta (pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” instruments, ko izmanto, lai veicinātu reformas valstu pētniecības un inovācijas ekosistēmās) Komisija īstenoja pasākumu, kas ietvēra paraugprakses apmaiņas veicināšanu sinerģiju jomā. Konkrēti, dalībnieki dalījās pieredzē par to, i) kā atbalstīt valstu dalību pamatprogrammās un ii) kā maksimāli palielināt sinerģijas starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem¹³. Tomēr mēs konstatējām, ka šajā pasākumā piedalījās tikai 11 dalībvalstu (Beļģija, Bulgārija, Kipra, Spānija, Horvātija, Ungārija, Latvija, Polija, Portugāle, Slovēnija un Zviedrija, kā arī Vācija kā novērotāja) pārstāvji;
• Komisija popularizēja sinerģiju koncepciju konferencēs (piemēram, Eiropas Inovatīvo reģionu nedēļā un Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļā) un īpašos pasākumos, ko rīkoja trešās personas.

36 Visbeidzot, tieši Eiropas Parlaments uzsāka un finansēja galveno iniciatīvu – projektu “Kāpnes uz izcilību” (S2E) –, lai atbalstītu sinerģiju izveidi 2014.–2020. gada periodā. Komisijas JRC sadarbībā ar REGIO ĢD īstenoja projektu S2E, kas palīdzēja dalībvalstīm un reģioniem i) izmantot sinerģijas starp ESI fondiem un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ii) efektīvi īstenot valstu un reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas un praktizēt inovatīvu izcilību kopumā. Projekts beidzās 2020. gadā un neturpināsies 2021.–2027. gada periodā. No piecām mūsu izlasē iekļautajām dalībvalstīm triju valstu ieinteresētās personas norādīja, ka ir piedalījušās šā projekta darbībās, un pauda augstu apmierinātības līmeni.

37 Mēs arī atzīmējam, ka dalība Komisijas organizētajos spēju veidošanas pasākumos bija ierobežota. Saskaņā ar mūsu aptauju tā svārstījās no 44 % veicināšanas pasākumos līdz 7 % apmācības pasākumos (sk. 4. attēlu).

38 Neraugoties uz šo ierobežoto dalību, vadošās iestādes un VKP, ko apmeklējām revīzijas laikā, norādīja, ka ir nepieciešams vairāk apmācības, izaugsmes vadības pasākumu un paraugprakses apmaiņas.

39 Visbeidzot, saskaņā ar mūsu aptauju vadošās iestādes norādīja, ka pašas ir veikušas tikai ļoti ierobežotus pasākumus, lai atbalstītu sinerģiju veidošanu starp abām programmām (sk. 5. attēlu).

Stratēģiskajos dokumentos paredzētās sinerģijas tika īstenotas dažādā mērā

40 Komisijas 2014. gada norādījumos par sinerģijām (sk. 35. punktu) teikts, ka “ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt optimālas sinerģijas starp fondiem (..) un maksimāli palielināt publiskā finansējuma ietekmi un efektivitāti. Eiropas Parlaments un Padome skaidri norādīja, ka šī pieeja vairs nav “papildu ieguvums”, bet gan to “nepieciešams īstenot”. Tam bija vajadzīga sistemātiska pieeja sinerģijām no visu attiecīgo ieinteresēto personu puses, un tas nozīmēja, ka sinerģiju iespējas, kas noteiktas pārdomātas specializācijas stratēģijās un darbības programmās, ir jāsamēro ar saskaņotiem centieniem uz vietas, lai nodrošinātu to īstenošanu.

41 Tāpēc mēs vērtējām, vai

• pārdomātas specializācijas stratēģijas un saistītās darbības programmas ietvēra pasākumus sinerģiju veidošanai ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”;
• faktiski tika īstenotas dažādas sinerģijas, jo īpaši:

1. lejupējās sinerģijas;
2. augšupējas sinerģijas;
3. alternatīvs finansējums projektiem, kuriem tika piešķirts izcilības zīmoga marķējums.

42 Turklāt visas izlasē iekļautās vadošās iestādes nodrošināja papildu finansējumu (sk. 05. punktu) konkrētam projekta veidam (komandsadarbības vai EPT katedru projekti) pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sadaļā “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana”. No vadošajām iestādēm, kas atbildēja uz mūsu aptaujas jautājumiem, 44 % (7 no 16) paziņoja, ka to darbības programmās bija iekļauti šādi pasākumi, un 31 % (5 no 16) norādīja, ka tie ir īstenoti. Tomēr, tā kā papildu finansējums jau tika aplūkots mūsu nesenajā īpašajā ziņojumā par paplašināšanas pasākumiem (Īpašais ziņojums 15/2022), mēs nesniedzam sīkāku šā jautājuma analīzi.

ESI fondu stratēģiskajos dokumentos bija paredzētas sinerģijas, bet detalizācijas pakāpe atšķīrās

43 Lai sinerģijas varētu īstenoties, tās ir pienācīgi jāplāno stratēģiskajos dokumentos, jo īpaši pārdomātas specializācijas stratēģijās (sk. 06. punktu) un darbības programmās ESI fondu ietvaros.

44 Komisijas 2012. gada rokasgrāmatā par pārdomātas specializācijas stratēģijām teikts, ka šīm stratēģijām ir jākoncentrē valstu/reģionālie ieguldījumi pētniecībā un inovācijā dažās pasaules mērogā konkurētspējīgās jomās un jāizvairās no resursu izkliedētas izmantošanas. Koncentrēšanās uz ierobežotu skaitu prioritāru saimniecisko darbību un konkrētām tehnoloģiju jomām valsts/reģionālā līmenī bija paredzēta, lai atvieglotu pētniecības un inovācijas ieguldījumu stratēģisko plānošanu. Rokasgrāmatā arī norādīts, ka prioritāšu noteikšana pārdomātas specializācijas stratēģiju kontekstā ietver efektīvu atbilstību starp i) plašu mērķu noteikšanu, kas pieskaņoti ES politikas jomām, un ii) prioritāšu (vai nišu) noteikšanu pārdomātai specializācijai.

45 Attiecībā uz S3 prioritāšu noteikšanu vairākos pētījumu dokumentos¹⁴ secināts, ka šīs stratēģijas “uzrāda mērķu skaita pieaugumu”. Konkrētāk, Komisijas 2021. gada pētījumā par S3 prioritāšu noteikšanu¹⁵ tika konstatēts, ka to prioritāro jomu tematiskais joslas platums vairākās dalībvalstīs bija plašs. Pētījumā tika analizēti arī 2324 uzaicinājumi iesniegt projektu priekšlikumus, ko izsludinājušas vadošās iestādes, un norādīts, ka lielākā daļa uzaicinājumu (74 %) attiecās uz visām S3 prioritātēm vienlaikus.

46 Tas, ka S3 prioritātes nebija fokusētas, un tas, ka uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus kopumā bija atvērti jebkurai pārdomātas specializācijas stratēģijas prioritātei, nevis, ņemot vērā “nozaru un tehnoloģiju specifiku, kā to noteiktu pati pārdomātas specializācijas loģika”¹⁶, samazina iespējas sasniegt kritisko masu un tādējādi veidot sinerģijas.

47 Tāpēc mēs analizējām, vai pārdomātas specializācijas stratēģijas un saistītās darbības programmas mūsu piecās izlasē iekļautajās dalībvalstīs ietvēra pasākumus sinerģiju veidošanai. Mēs analizējām arī to, vai pārdomātas specializācijas stratēģijās ir iekļautas konkrētas atsauces uz Eiropas partnerībām, kas tiek veicinātas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Šo partnerību mērķis ir apvienot Komisiju un privātos un/vai publiskos partnerus (tostarp tos, kas pārvalda ESI fondus), izmantojot saskaņotas pētniecības un inovācijas iniciatīvas, kas vērstas uz ES politikas prioritātēm.

48 Esam formulējuši turpmāk minētos konstatējumus.

• Tikai viena no izlasē iekļautajām pārdomātas specializācijas stratēģiju valstīm (Rumānija) minēja konkrētas Eiropas partnerības, ar kurām tā plānoja veidot sinerģijas, piešķirot valsts struktūrām dotācijas, kas ļautu tām piedalīties šajās partnerībās.
• Trijās no piecām izlasē iekļautajām darbības programmām (Portugālē, Rumānijā un Slovēnijā) bija minēts, ka (dažas) to prioritātes bija saistītas ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm. Ja valsts/reģionālajām iestādes ir lietas kursā par šo saikni, tās var proaktīvi vērsties pie ieinteresētajām personām, lai informētu par iespējām, ko pamatprogramma “Apvārsnis 2020” piedāvā pētniecībai, un veicināt saikni ar Eiropas partnerībām (piemēram, piešķirot dotācijas).
• Visās pārdomātas specializācijas stratēģijās un attiecīgajās darbības programmās bija iekļauti pasākumi sinerģiju veidošanai. Tomēr pārdomātas specializācijas stratēģijās un darbības programmās sniegto atsauču detalizācijas pakāpe izlasē iekļautajās dalībvalstīs ievērojami atšķīrās: dažās valstīs atsauces uz darbībām, kas vērstas uz sinerģijām, bija diezgan ierobežotas un/vai ļoti vispārīgas (Horvātijā un Polijā), savukārt citas (Slovēnija, Rumānija un Portugāle) sniedza detalizētus aprakstus par vairākiem pasākumiem.

49 3. Izcēlumā sniegti darbības programmās plānoto sinerģiju piemēri.

Plānotās augšupējās sinerģijas kopumā tika īstenotas

50 Augšupējās darbības (sk. 05. punktu) parasti ietver pētniecības infrastruktūras attīstību un atbalstu, lai palīdzētu pētniecības un inovācijas ieinteresētajām personām sagatavot projektu priekšlikumus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumiem iesniegt konkurētspējīgus projektus. Šis atbalsts bija īpaši svarīgs dalībvalstīm, kurās ir pastāvīgi zems dalības līmenis pamatprogrammās, jo īpaši apstiprināto projektu ziņā. Lai gan ir daudzi mainīgi lielumi, no kuriem atkarīga valsts līdzdalības pakāpe pamatprogrammā (sk. Īpašo ziņojumu 15/2022), finansējuma pieejamība pieteikumu iesniegšanas procesa atbalstam ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dalību.

51 Mūsu veiktā vadošo iestāžu aptauja parādīja, ka 50 % respondentu (8 no 16) paredzēja pasākumus augšupēju sinerģiju veidošanai, bet 44 % (7 no 16) tos faktiski īstenoja.

52 Veicot izlasē iekļauto darbības programmu analīzi, mēs konstatējām, ka tās visas paredzēja un īstenoja darbības pētniecības un inovācijas infrastruktūras attīstībai, piemēram, veidoja izcilības centrus. Šādu darbību piemēri ir investīcijas infrastruktūrā fotokodolfizikas jomā Rumānijā un investīcijas izcilības centros un valsts superdatošanas centrā Slovēnijā.

53 Mēs arī konstatējām, ka četrās no piecām izlasē iekļautajām darbības programmām (Polija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija) bija paredzētas un tika īstenotas darbības, kas bija tieši vērstas uz to, lai palīdzētu valsts pētniecības un inovācijas ieinteresētajām personām piedalīties pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Tomēr divās no šīm četrām dalībvalstīm (Polijā un Rumānijā) šis atbalsts tika sniegts tikai vairākus gadus pēc pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sākšanas (pieci gadi Polijai un septiņi gadi Rumānijai).

54 2016. gada pētniecības dokumentā¹⁷ un noslēguma ziņojumā par projektu¹⁸, ko finansē no ES budžeta, šādas atbalsta shēmas tika atzītas par galvenajām, ar kurām veicina dalību pamatprogrammā un tādējādi arī augšupēju sinerģiju veidošanas iespējamību. Mēs konstatējām, ka tās dalībvalstis, kuras novēloti īstenoja savas atbalsta shēmas ESI fondu ietvaros, arī bija starp valstīm ar viszemāko līdzdalības līmeni pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (sk. Īpašo ziņojumu 15/2022, 6. attēlu):

• attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu uz vienu iedzīvotāju Polija un Rumānija bija dalībvalstis, kas saņēma vismazāk;
• attiecībā uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu, ko veido pētnieku pilnslodzes ekvivalenti, Polija bija zemākajā līmenī.

Trūka lejupēju sinerģiju

55 Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu pārdomātas specializācijas stratēģijas ietver “pakārtotas darbības[, kas] nodrošina līdzekļus no programmas "Apvārsnis 2020" un iepriekšējām programmām izrietošo pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanai un izplatīšanai tirgū, īpašu uzmanību veltot inovāciju veicinošas vides radīšanai uzņēmējdarbībai un rūpniecībai (..)”.

56 Turklāt saskaņā ar Komisijas 2014. gada norādījumiem par sinerģijām (sk. 35. punktu), īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, Komisijai būtu jāveicina pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu rezultātu (un iepriekšējo pētniecības pamatprogrammu projektu rezultātu) pakārtota jeb lejupēja izmantošana projektos, ko līdzfinansē no ESI fondiem.

57 Iztaujātie Komisijas darbinieki uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātus neatkarīgi no valsts, kurā tehnoloģija tika izstrādāta, lai palielinātu pamatprogrammas ietekmi un zināšanu apriti Eiropas Savienībā. Pētniecības un inovācijas rezultātu pārrobežu izmantošana ir īpaši noderīga arī valstīm un reģioniem ar zemu līdzdalības līmeni pamatprogrammā (sk. Īpašo ziņojumu 15/2022), jo tādējādi tie varētu piekļūt mūsdienīgām tehnoloģijām un izmantot tās.

58 Lejupējo sinerģiju neizmantošana ir garām palaista iespēja pētniecības un inovācijas rezultātus pārvērst praksē un izmantot, lai risinātu teritoriālās problēmas, līdz ar to nodrošinot ES finansējuma ietekmi.

59 Tāpēc mēs analizējām, vai:

• vadošās iestādes īstenoja darbības programmas pasākumus, kuru mērķis bija veidot lejupējas sinerģijas;
• Komisija, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmas (tostarp uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus), veicināja lejupējo sinerģiju izveidi;
• pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu atbalsta saņēmēji faktiski bija paredzējuši lejupējas sinerģijas.

60 Neraugoties uz Komisijas uzsvaru uz lejupējām sinerģijām, mūsu veiktā vadošo iestāžu aptauja parādīja, ka tikai 44 % respondentu (7 no 15) paredzēja pasākumus, kuru mērķis bija tās izveidot. Turklāt tikai 13 % (2 no 15) galu galā šos pasākumus īstenoja. Patiešām, no visiem pasākumiem, kas vērsti uz sinerģijām, tie, kas attiecas uz lejupējām sinerģijām, neapšaubāmi tika vismazāk īstenoti.

61 Līdzīga situācija bija attiecībā uz piecām darbības programmām no izlasē iekļautajām dalībvalstīm, jo nevienā no tām nebija sākti pasākumi, lai veidotu lejupējas sinerģijas ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Turklāt neviena nebija apsvērusi iespēju izmantot ESI fondus, lai veidotu lejupējas sinerģijas ar pētniecības un inovācijas rezultātiem, kas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros izstrādāti citās dalībvalstīs vai reģionos.

62 Mēs arī konstatējām, ka četras no piecām izlasē iekļautajām darbības programmām ietvēra atsauces uz publisko iepirkumu inovācijas jomā, kas ir instruments ar potenciālu veidot lejupējas sinerģijas. Šajā gadījumā iepircējs darbojas kā sākumpircējs inovatīviem risinājumiem (produktiem vai pakalpojumiem), kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā. Tomēr no četrām darbības programmām tikai viena (Polija) faktiski īstenoja publisko iepirkumu inovācijas darbībām, lai gan nebija konkrētas atsauces uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu rezultātu izmantošanu.

63 Mēs konstatējām, ka zināšanu un informācijas trūkums bija galvenais iemesls, kāpēc vadošās iestādes neizmantoja lejupējās sinerģijas, jo tās:

• ne vienmēr izprata lejupējo sinerģiju koncepciju un saistītos ieguvumus;
• maz zināja par sinerģijas veidošanu un attiecīgo pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” rezultātu apzināšanu. Turklāt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu sadarbības instrumenta (piemēram, sadarbspējīgas datubāzes) trūkums traucēja apzināt sinerģiju veidošanai potenciālos projektus. Līdzīgi secinājumi izdarīti ziņojumā par atziņām, kas gūtas Interreg eksperimentālajā uzaicinājumā (sk. 24. punktu);
• bieži vien nezināja par CORDIS, kas ir pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” datubāze projektu rezultātu izplatīšanai un izmantošanai.

64 Mēs veicām tekstizraces analīzi par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmām, kas saistītas ar darbībām, kuras var veidot lejupējas sinerģijas. Mēs atlasījām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” beigās (2018.–2020. gada periodā) publicētos dokumentus. Konstatējām, ka visos bija iekļauta vismaz viena atsauce uz lejupējām sinerģijām ar ESI fondiem.

65 Tomēr šīs atsauces parasti bija dotas tikai ievadā, kas sniedz ļoti vispārīgu informāciju pieteikumu iesniedzējiem, nevis individuālajos uzaicinājumos iesniegt projektu priekšlikumus, kuros iekļauta daudz sīkāka informācija. Analizējot 632 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, mēs konstatējām, ka tikai 2 % no tiem faktiski ietvēra atsauces uz lejupējām sinerģijām.

66 Mēs veicām arī tekstizraces analīzi par 13 603 dotāciju nolīgumiem no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām, kuras identificējām kā tādas, kam piemīt potenciāls veidot lejupējas sinerģijas. Šie nolīgumi veido 38 % no visiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju nolīgumiem un 63 % no visiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem, par kuriem uzņemtas saistības. Mēs papildinājām šo analīzi ar 100 projektu izlases detalizētu pārbaudi. Konstatējām, ka tikai 4,8 % no 13 603 projektiem bija apsvērta šādu sinerģiju veidošana (sk. 6. attēlu). Turklāt tikai 2,2 % to priekšlikumu bija iekļautas konkrētas atsauces uz pārdomātas specializācijas stratēģijām.

67 Turklāt mēs sīki analizējām projektus saskaņā ar vienu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” instrumentu – ar Eiropas Pētniecības padomes (EPP) koncepcijas pamatojumu. Instrumenta mērķis ir īpaši piemērots lejupēju sinerģiju veidošanai, jo tas paredzēts, lai veicinātu EPP dotāciju radīto ideju komerciālās un sociālās inovācijas potenciāla izpēti. Mēs konstatējām, ka iespēja veidot lejupējas sinerģijas tika apsvērta tikai 0,5 % no EPP koncepcijas pamatojuma projektiem.

Izcilības zīmogam ir potenciāls, bet tas tika izmantots tikai ierobežotā apmērā

68 Izcilības zīmogs ir kvalitātes zīme, ko piešķir projektu priekšlikumiem, kuri iesniegti ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammām (sk. 05. punktu). To sāka piešķirt pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, lai palīdzētu izcilības zīmoga turētājiem iegūt finansējumu viņu priekšlikumiem no citiem avotiem, kas nav pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, tostarp no ESI fondiem. Tas ietvēra arī iespēju citām finansēšanas struktūrām izmantot Komisijas projektu izvērtēšanas procesu.

69 Komisija 2015. gadā sāka piešķirt izcilības zīmogu projektiem, ko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) iesnieguši saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” MVU instrumentu, kas vēlāk pazīstams kā Eiropas Inovācijas padomes (EIC) programma Accelerator. Pēc tam to piemēroja vēl trim pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” instrumentiem, proti, tie bija: Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, “Apvārsnis 2020” programma doktorantūras un pēcdoktorantūras izglītībai, komandsadarbība (sk. Īpašo ziņojumu 15/2022) un EPP koncepcijas pamatojuma dotācijas (sk. 67. punktu).

70 Mēs vērtējām, vai vadošās iestādes bija labi izmantojušas izcilības zīmoga marķējumu un bija finansējušas šādus projektus. Mūsu veiktā vadošo iestāžu aptauja parādīja, ka alternatīva finansējuma nodrošināšana izcilības zīmoga projektiem bija visizplatītākais sinerģijas veids, kas bija paredzēts darbības programmās tiem, kuri atbildēja: 63 % (10 no 16) darbības programmu šādi pasākumi bija apsvērti un 50 % (8 no 16) tos īstenoja. Komisijai pašai nav pilnīgas informācijas par to projektu skaitu, kuriem piešķirts izcilības zīmogs un kurus finansēja no ESI fondiem.

71 Tomēr, pamatojoties uz izlasē iekļauto darbības programmu analīzi, mēs konstatējām, ka to pasākumu īstenošanas līmenis, ar kuriem atbalsta izcilības zīmoga projektus, bija atšķirīgs:

• visas darbības programmas, izņemot vienu (Horvātijā), ietvēra pasākumus, ar ko nodrošināt alternatīvu finansējumu izcilības zīmoga projektiem saskaņā ar MVU instrumentu / EIC Accelerator. Kā parādīts 2. tabulā, trīs darbības programmas (Polijā, Portugālē un Slovēnijā) galu galā nodrošināja šādu finansējumu, un viena (Rumānijā) izsludināja uzaicinājumu, bet saņēma tikai maz priekšlikumu un nefinansēja nevienu no tiem;
• divās darbības programmās (Polijā un Slovēnijā) bija iekļauti un īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu alternatīvu finansējumu Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajiem projektiem, kuriem bija piešķirts izcilības zīmogs;
• nevienā no izlasē iekļautajām darbības programmām nebija paredzēti pasākumi, ar kuriem atbalstīt komansadarbības vai EPP koncepcijas pamatojuma projektus, kuriem bija piešķirts izcilības zīmoga marķējums. Mēs atzīmējam, ka attiecībā uz EPP koncepcijas pamatojumu izcilības zīmoga iniciatīvu sāka īstenot 2018. gadā, bet 2019. gadā tā atkal tika izbeigta ar informācijas tehnoloģiju sistēmām saistītu problēmu dēļ. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju to paredzēts atsākt 2023. gadā.

72 Mēs konstatējām divus galvenos administratīvos šķēršļus, kas traucēja efektīvi atbalstīt izcilības zīmoga projektus saskaņā ar MVU instrumentu / EIC Accelerator 2014.–2020. gada periodā: i) atšķirīgi valsts atbalsta noteikumi un ii) vadošās iestādes, kurām ir ierobežota informācija par projektiem, kuri saņēmuši izcilības zīmoga marķējumu.

73 Valsts atbalsta noteikumu nesaskaņotība radīja lielu neatbilstību starp pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un ESI fondu finansējuma intensitāti, un “Apvārsnis 2020” varēja nodrošināt ievērojami augstākas dotāciju likmes finansējuma saņēmējiem. Komisija uz to reaģēja un 2021. gada jūlijā (sešus gadus pēc izcilības zīmoga ieviešanas) grozīja attiecīgo valsts atbalsta regulu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula), lai atrisinātu šo jautājumu attiecībā uz MVU. Saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” arī mazie vidējas kapitalizācijas uzņēmumi izņēmuma gadījumos var kļūt par izcilības zīmoga turētājiem. Šādos gadījumos finansējuma intensitātes atšķirība saglabāsies.

74 Pirms dotāciju apstiprināšanas projektiem, kuri marķēti ar izcilības zīmogu, vadošajām iestādēm, lemjot par projektu attiecināmību, joprojām ir jānodrošina atbilstība šādiem kritērijiem:

• atbilstība valsts atbalsta noteikumiem: finansējuma saņēmējiem uzņēmumiem i) jābūt MVU saskaņā ar Komisijas MVU definīciju un ii) nav jābūt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Projekta iesniedzējs iesniedz pašdeklarāciju, kuru attiecībā uz izcilības zīmoga projektiem Komisija nepārbauda;
• atbilstība kohēzijas politikas regulai: ierosinātajam projektam ir jābūt saskaņā ar valsts/reģionālajām S3 prioritātēm, kas atbilst ERAF programmai un ietilpst ERAF darbības jomā¹⁹.

75 Mūsu intervijās četras vadošās iestādes no piecām izlasē iekļautajām dalībvalstīm norādīja, ka trūkst automātiska paziņošanas mehānisma, lai sniegtu strukturētu un visaptverošu informāciju par valsts/reģionālajiem projektiem, kam piešķirts izcilības zīmogs, tostarp izcilības zīmoga turētāja kontaktinformāciju.

76 Komisija faktiski sniedza tikai apkopotu informāciju; sīkāka informācija tika sniegta pēc pieprasījuma. 2021.–2027. gada periodā Komisija plāno padarīt vieglāk pieejamu informāciju par projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga marķējums.

77 Portugāle sniedz piemēru par ieguvumiem, ko dod sistēmas ieviešana, lai nodrošinātu šo informācijas plūsmu. Portugāle finansēja lielāko daļu izcilības zīmoga projektu (32 %), jo īpaši pateicoties efektīvai kārtībai šādas informācijas iegūšanai, apstrādei un nosūtīšanai (sk. 4. izcēlumu) un īpašiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kas bija adresēti šiem projektiem. Citās izlasē iekļautajās valstīs mēs neatradām līdzīgu kārtību.

Secinājumi un ieteikumi

78 Mūsu vispārējais secinājums ir tāds, ka sinerģiju īstenošana starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) dažādos sinerģijas veidos ir atšķirīga. Piemēram, lai gan plānotie pasākumi augšupēju sinerģiju izveidei tika labi īstenoti, pasākumi lejupējo sinerģiju radīšanai gandrīz netika īstenoti. Tam ir vairāki iemesli: saskaņotības trūkums starp noteikumiem un regulām, ierobežotā sadarbība starp abu programmu pētniecības un inovācijas ieinteresētajām personām un sadarbspējas trūkums starp to datubāzēm ierobežoja Komisijas un valstu/reģionālo iestāžu iespējas veidot sinerģijas. Turklāt nebija sistēmas sinerģiju uzraudzībai, un tas nozīmē, ka Komisija nespēja sistemātiski noteikt un popularizēt labas prakses piemērus.

79 Mēs konstatējām vairākus faktorus, kam ir būtiska nozīme sinerģiju veidošanā starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un ESI fondiem. Pirmais attiecas uz noteikumiem un regulām. 2014.–2020. gada periodā tie nebija labi saskaņoti, taču Komisija reaģēja uz šiem trūkumiem un veica izmaiņas, kas stātos spēkā 2021.–2027. gada periodā. 2021.–2027. gada periodam ieviesto izmaiņu iznākums joprojām ir jāredz praksē (sk. 15.–17. punktu).

80 Sadarbība ar Komisiju un ar dalībvalstīm, kā arī dalībvalstu līmenī (otrais būtiskais faktors) bija tikai daļēji ieviesta. Mēs konstatējām, ka galvenie Komisijas ģenerāldirektorāti labi sadarbojās 2021.–2027. gada tiesiskā regulējuma sagatavošanas laikā. Tomēr Komisija neorganizēja regulāru un strukturētu dialogu, kurā piedalītos REGIO ĢD, RTD ĢD un ieinteresētās personas, kas atbildīgas par programmu izstrādi un īstenošanu valstu līmenī. Dalībvalstu līmenī tika piemērota arī “sadrumstalota” pieeja, kas nozīmē, ka vadošās iestādes (ESI fondi) un valstu kontaktpunkti (“Apvārsnis 2020”) sistemātiski neapvienoja spēkus, lai veidotu sinerģijas (sk. 18.–24. punktu).

1. ieteikums. Uzlabot sadarbību starp ESI fondu un pamatprogrammu pārvaldībā iesaistītajām struktūrām

Lai uzlabotu koordināciju un informācijas apmaiņu, Komisijai:

1. jāizveido regulārs strukturēts dialogs, kurā piedalītos attiecīgās Komisijas un dalībvalstu struktūras politikas līmenī (pētniecības politika un kohēzijas politika) un īstenošanas līmenī (“Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Reģionālās attīstības fonds);
2. jāstrādā kopā ar dalībvalstīm, lai veicinātu šādu sadarbību valsts/reģionālā līmenī.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2023. gada beigām.

81 Trešais faktors attiecas uz datu pieejamību un uzraudzību. Lai būtu iespējams veidot sinerģijas starp projektiem vai starp dažādām pētniecības kopienām (tām, kuras līdzfinansē ESI fondi, un tām, kuras finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”), ir svarīgi iegūt informāciju ne tikai par projektiem, bet arī par finansējuma saņēmējiem (sk. 25. un 26. punktu).

82 Tomēr ESI fondiem nebija integrētas datubāzes, kurā apkopotu visus līdzfinansētos projektus visā Eiropas Savienībā. Šāda integrēta datubāze sāka darboties 2022. gada martā pēc mūsu revīzijas darba pabeigšanas. Taču jaunās pamatprogrammas un ESI fondu datubāzes joprojām nav pilnībā sadarbspējīgas (sk. 27.–29. punktu).

83 Mēs konstatējām, ka Komisija nav sistemātiski uzraudzījusi sinerģijas. Tāpēc Komisija nespēja sistemātiski noteikt labas prakses piemērus un popularizēt tos dalībvalstu iestādēs. Mēs konstatējām vairākus potenciāli veiksmīgus veidus, kā atbalstīt šo uzraudzības darbību, taču Komisija tos pašlaik neizmanto: i) Komisijas tekstizraces rīks, kam ir potenciāls noteikt augšupējas sinerģijas; ii) turpmāki pasākumi saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, lai noteiktu lejupējas sinerģijas, vai iii) informācija, kas pieejama valsts līmenī par projektiem, kuri marķēti ar izcilības zīmogu un kurus līdzfinansē no ESI fondiem, un kas netiek sistemātiski vākta un paziņota Komisijai (sk. 30. un 31. punktu).

2. ieteikums. Izmantot datu potenciālu, lai veicinātu sinerģijas

Lai uzlabotu projektu datu pieejamību un tādējādi veicinātu sinerģiju izveidi un uzraudzību, Komisijai:

1. jāizmanto pamatprogrammas un fondu, ar kuriem īsteno kohēzijas politiku (ESI fondu pēctecis), datubāzes, lai kartētu politiku vai tematiskās jomas tādā veidā, kas ļauj vieglāk saistīt projektus un finansējuma saņēmējus;
2. jāizmanto esošie instrumenti (piemēram, CORTEX vai Izcilības zīmoga prakses kopiena), lai uzraudzītu esošās sinerģijas un apzinātu un popularizētu labas prakses piemērus.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2024. gada beigām.

84 Ceturtais faktors ir valstu ieinteresēto personu speciālās zināšanas un vadības spējas. Komisija dalībvalstīm nodrošināja vairākus atbalsta pasākumus, lai uzlabotu valsts ieinteresēto personu spējas. Visspēcīgāko atbalstu sniedza projekts “Kāpnes uz izcilību”, ko vadīja Komisija, bet finansēja Eiropas Parlaments. Tas bija arī atbalsta pasākums, kuru visaugstāk novērtēja ieinteresētās personas piecās izlasē iekļautajās dalībvalstīs. Šis pasākums 2021.–2027. gada periodā neturpināsies (sk. 33.–36. punktu).

85 Lai gan vadošās iestādes skaidri pauda vajadzību pēc turpmākas spēju veidošanas, tās tikai ierobežotā mērā piedalījās Komisijas rīkotajos veicināšanas un apmācības pasākumos. Turklāt pašas tās aktīvi nepopularizēja sinerģiju koncepciju (sk. 37.–39. punktu).

86 Lai sinerģijas varētu īstenoties sistemātiski, tās jau agrīnā posmā ir jāiekļauj stratēģiskajā plānošanā. Pārdomātas specializācijas stratēģijās noteiktās prioritātes bieži vien bija diezgan plašas, un tas ierobežoja to potenciālu koncentrēt investīcijas. Turklāt dažos gadījumos nebija saiknes ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” prioritātēm vai Eiropas partnerībām. Mēs konstatējām, ka pārdomātas specializācijas stratēģijās plānotie sinerģiju veidošanas pasākumi tika atspoguļoti attiecīgajās darbības programmās, bet saistītie pasākumi tika īstenoti tikai daļēji (sk. 43.–49. punktu).

87 Sinerģiju īstenošana atšķīrās atkarībā no sinerģijas veida. Lai gan augšupējās sinerģijas kopumā tika īstenotas, tas daudz mazākā mērā attiecas uz lejupējām sinerģijām. Galvenie iemesli, kāpēc vadošās iestādes nepietiekami īstenoja lejupējās sinerģijas, bija zināšanu trūkums par pašu koncepciju, to, kā īstenot šādus pasākumus vai kā atrast pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu rezultātus (sk. 55.–61. un 63. punktu).

88 Turklāt tikai vienā no piecām atlasītajām darbības programmām bija īstenots publiskais iepirkums inovācijas jomā, kas ir instruments ar potenciālu radīt lejupējas sinerģijas, savukārt četrās bija plānots to īstenot (sk. 62. punktu).

89 Lai gan Komisijas “Apvārsnis 2020” darba programmās bija iekļauta vispārēja atsauce uz lejupējām sinerģijām, šādas atsauces reti tika iekļautas konkrētajos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumos iesniegt projektu priekšlikumus. Tāpat tikai dažos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektos bija paredzēta iespēja veidot lejupējas sinerģijas ar ESI fondiem (sk. 64.–67. punktu).

3. ieteikums. Palielināt lejupējo sinerģiju izmantošanu

Lai palielinātu lejupējo sinerģiju izmantošanu, Komisijai:

1. jāatbalsta vadošās iestādes tādu darbību izstrādē un īstenošanā, kuru mērķis ir veidot lejupējas sinerģijas ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” projektiem;
2. jāveicina valsts un reģionālo iestāžu (vadošo iestāžu un citu iestāžu) publiskais iepirkums inovācijas jomā, balstoties uz pamatprogrammas finansēto pētniecības projektu rezultātiem;
3. attiecīgā gadījumā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbalsta saņēmēju vidū jāpopularizē Eiropas Reģionālās attīstības fonda potenciāls savu projektu rezultātu izvēršanai un komercializācijai saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģijām.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2024. gada beigām.

90 Mēs konstatējām, ka piecās no atlasītajām darbības programmām atbalsta shēmu īstenošana attiecībā uz projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga marķējums, bija ierobežota. Tam par iemeslu daļēji bija tas, ka darbības programmās ne vienmēr bija iekļautas shēmas izcilības zīmoga projektu atbalstam, un tas, ka valsts atbalsta noteikumi nebija saskaņoti. Turklāt vadošajām iestādēm netika sistemātiski darīta pieejama strukturēta un visaptveroša informācija par projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmogs. Komisijai pašai nav pilnīgas informācijas par to projektu skaitu, kuriem piešķirts izcilības zīmogs un kurus finansē no ESI fondiem (sk. 68.–77. punktu).

4. ieteikums. Uzlabot informācijas plūsmu par projektiem, kas saņēmuši izcilības zīmogu

Komisijai regulāri jāsniedz visām vadošajām iestādēm dati par projektu priekšlikumiem, kas saņēmuši izcilības zīmogu savā dalībvalstī vai reģionā.

Ieviešanas mērķtermiņš: līdz 2023. gada beigām.

Šo ziņojumu 2022. gada 11. oktobra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs.

Pielikumi

I pielikums. Atšķirības starp pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un fondiem, ar kuriem īsteno kohēzijas politiku

II pielikums. Statistika

III pielikums. Metodoloģija

Mūsu revīzijas pamatā bija šāda metodoloģija:

1. dokumentāra pārbaude par publiski pieejamiem dokumentiem un Komisijas iekšējiem dokumentiem, piemēram, juridiskiem tekstiem, pamatnostādnēm un novērtējumiem;
2. statistikas analīze par datiem no dažādiem avotiem: CORDA, “Apvārsnis 2020” infopanelis, Eurostat un dati par ESI fondu līdzfinansētajiem projektiem;
3. tekstizraces analīze, kas sastāv no:
   
   
   1. to parametru (vārdu un vārdkopu) identifikācijas, kas izmantojami tekstizraces analīzē, piemēram, pārdomātas specializācijas stratēģija; ESI fondi vai Interreg;
   2. jaunāko pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2018–2020. gads) darba programmu analīze, izmantojot i) apakšpunktā norādītos vārdus un vārdkopas;
   3. pēc nejaušības principa atlasītas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmu (11 darba programmas) izlases detalizēta analīze nolūkā noteikt konkrētas atsauces uz sinerģijām ii) apakšpunktā minētajos trāpījumos;
4. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju nolīgumu tekstizraces analīze, kurā ietilpst:
   
   
   1. to pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu apzināšana, kuriem ir potenciāls veidot lejupējas sinerģijas, t. i., projekti, uz kuriem attiecas Eiropas Pētniecības padomes koncepcijas pamatojums, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2. pīlārs un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 3. pīlārs (izņemot kopīgas atbalsta darbības). Rezultātā tika noslēgti 13 603 dotāciju nolīgumi, kas veido 38 % no visiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem un atbilst 63 % no visiem pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” piešķirtajiem līdzekļiem;
   2. sadarbībā ar Komisijas darbiniekiem to parametru (vārdu un vārdkopu) identifikācija, kas izmantojami tekstizraces analīzē, piemēram, kohēzijas politika; pārdomātas specializācijas stratēģija; darbības programma; ESI fondi; vadošā iestāde u. c.;
   3. CORTEX (Eiropas Komisijas tekstizraces rīks) tekstizraces analīze pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju nolīgumiem, kas iegūti saskaņā ar i) apakšpunktu, izmantojot ii) apakšpunktā minētos vārdus un vārdkopas, lai identificētu projektus, kuros ir atsauces uz ESI fondiem;
   4. detalizēta analīze, kuras pamatā ir pēc nejaušības principa atlasīta statistiski reprezentatīva izlase no datu kopas (100 projekti), kas noteikta iii) posmā, lai nošķirtu projektus, kuru mērķis ir panākt lejupējas sinerģijas, no projektiem, kuros bijušas citas atsauces uz ESI fondiem (piemēram, dalībnieku iepriekšēja pieredze saistībā ar ESI fondu atbalstītajiem projektiem);
   5. detalizēta analīze par “EPP koncepcijas pamatojuma” projektiem (16 projekti), kas noteikti iii) posmā, lai nošķirtu projektus, kuru mērķis ir panākt lejupējas sinerģijas, no projektiem, kuros bijušas citas atsauces uz ESI fondiem (piemēram, dalībnieku iepriekšēja pieredze saistībā ar ESI fondu atbalstītajiem projektiem);
5. tiešsaistes aptaujas, kuru mērķis ir apkopot valstu ieinteresēto personu viedokļus un kuras nosūtītas šādiem adresātiem:
   
   
   • 27 vadošajām iestādēm (pa vienai katrā dalībvalstī), kas pārvalda darbības programmas ar lielākajiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā katrā dalībvalstī (atbilžu īpatsvars – 64 %). Darbības programmas veidoja aptuveni 63 % no kopējiem ES pētniecības un inovācijas izdevumiem, par kuriem ERAF ietvaros bija uzņemtas saistības (2014.–2020. gada periodā);
   • pēc nejaušības principa atlasītu 78 VKP reprezentatīvai izlasei (atbilžu īpatsvars – 67 %);
6. Komisijas darbinieku aptaujas un intervijas ar viņiem;
7. nozares ekspertu aptaujas un intervijas ar viņiem;
8. vadošo iestāžu un VKP aptaujas un faktu pārbaudes videokonferences, kā arī piecu dalībvalstu (Horvātijas, Portugāles, Polijas, Rumānijas un Slovēnijas) S3 un saistīto darbības programmu izlases analīze. Mēs atlasījām šīs valstis, pamatojoties uz to pētniecības un inovācijas rezultātiem, ESI fondu pieejamību pētniecībai un inovācijai un dalību pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”.

Atlasītās darbības programmas veido 34 % no ERAF ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā (2014.–2020. gads). Attiecīgie intervences kodi, ko norādījis REGIO ĢD, ir šādi:

• 002 – Pētniecības un inovācijas process lielos uzņēmumos;
• 056 – Ieguldījumi mazos un vidējos uzņēmumos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām;
• 057 – Ieguldījumi lielos uzņēmumos, kas saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām;
• 058 – Pētniecības un inovācijas infrastruktūra (publiska);
• 059 – Pētniecības un inovācijas infrastruktūra (privāta);
• 060 – Pētniecības un inovācijas darbības valsts pētniecības centros;
• 061 – Pētniecības un inovācijas darbības privātos pētniecības centros;
• 062 – Tehnoloģiju pārnese un augstskolu un MVU sadarbība;
• 063 – Atbalsts inovāciju kopām un uzņēmējdarbības tīkliem;
• 064 – Pētniecības un inovācijas procesi mazos un vidējos uzņēmumos;
• 065 – Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju pārnese un sadarbība.

IV pielikums. Sinerģijas ES regulās: 2014.–2020. gadā salīdzinājumā ar 2021.–2027. gadu

Akronīmi un saīsinājumi

“Apvārsnis 2020”: pamatprogramma “Apvārsnis 2020”

CORDIS: Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests

CORTEX: pamatteksta izrace

DP: darbības programma

EIP: Eiropas Inovācijas padome

EPP: Eiropas Pētniecības padome

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

KPC: Kopējais pētniecības centrs

MVU: mazie un vidējie uzņēmumi

PP: pamatprogramma

REGIO ĢD: Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts

RTD ĢD: Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts

S3: pārdomātas specializācijas stratēģijas

SoE: Izcilības zīmogs

VKP: valsts kontaktpunkts

Glosārijs

Budžeta saistības: budžetā īpaši rezervēta summa, kas paredzēta konkrētam izdevumu postenim, piemēram, konkrētam līgumam vai dotācijas nolīgumam.

Darbības programma: satvars ES finansētu kohēzijas projektu īstenošanai noteiktā periodā; darbības programmā ir iekļautas prioritātes un mērķi, kas noteikti partnerības nolīgumā starp Komisiju un atsevišķām dalībvalstīm.

Eiropas Inovācijas padome: ES inovācijas pamatprogramma, kuras mērķis ir apzināt, attīstīt un paplašināt revolucionāras tehnoloģijas un inovācijas.

Eiropas partnerības: iniciatīva, ar kuras palīdzību Eiropas Komisija sadarbojas ar dalībvalstu privātajiem un/vai institucionālajiem partneriem, lai nodrošinātu saskaņotu atbalstu pētniecības un inovācijas darbībām.

Eiropas Pētniecības padome: ES struktūra, kas izveidota, lai atbalstītu novatorisku pētniecību, kuru virza zinātnieku aprindas visās jomās.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds: ES fonds, kas stiprina ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, finansējot investīcijas, kas mazina reģionu atšķirības.

Eiropas strukturālie un investīciju fondi: pieci galvenie ES fondi, kuri kopā veicina ekonomikas attīstību visā Eiropas Savienībā: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Finansējuma piešķiršana, pamatojoties uz izcilību: finansējuma piešķiršana, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, kā arī pamatojoties uz neatkarīgu un nopelnos balstītu profesionālizvērtēšanu, izvēloties tikai labākos projektus neatkarīgi no ģeogrāfiskā sadalījuma.

Interreg: sistēma, kas paredzēta starpreģionālai, pārrobežu un starpvalstu sadarbībai, politiskās pieredzes apmaiņas virzīšanai un kopēju pasākumu īstenošanai.

Komandsadarbība: paplašināšanas pasākums, kas savieno vadošās zinātniskās iestādes ar dalībvalstīm un reģioniem, kuriem pētniecības un inovācijas jomā ir zemāks sniegums, izveidojot vai modernizējot izcilības centrus uzņēmējreģionos.

Kopējais pētniecības centrs: Komisijas zinātnes un zinātības dienests, kas sniedz zinātniskās konsultācijas un atbalstu ES politikas veidošanā.

Paplašināšanas pasākums: īpašs pasākums, kura uzdevums ir atbalstīt spēju veidošanu, dibināt saiknes starp vadošām pētniecības iestādēm un ES reģioniem ar zemāk sniegumu pētniecībā un inovācijā un piesaistīt ekspertu atbalstu rīcībpolitikai.

Pārdomātas specializācijas stratēģija: valsts vai reģionālā stratēģija, kurā noteiktas prioritātes konkurences priekšrocību radīšanai, izstrādājot un saskaņojot pētniecības un inovācijas stiprās puses ar darījumdarbības vajadzībām un nodrošinot konverģenci inovācijas jomā.

Stratēģija “Eiropa 2020”: ES desmit gadu stratēģija, kura sākta 2010. gadā un kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un radīt darbvietas.

Tiešā pārvaldība: kārtība, saskaņā ar kuru ES līdzekļus vai programmu pārvalda tikai Komisija pretstatā dalītajai pārvaldībai vai netiešajai pārvaldībai.

Vadošā iestāde: valsts, reģionāla vai vietēja publiska (vai privāta) iestāde, kuru dalībvalsts iecēlusi ES finansētas programmas pārvaldībai.

Valsts kontaktpunkts: struktūra, kuru izveido un finansē ES dalībvalsts vai citas līdzdarbojošās valsts valdība un kuras mērķis ir attiecīgajā valstī sniegt atbalstu un norādījumus priekšlikumu iesniedzējiem un finansējuma saņēmējiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”.

Komisijas atbildes

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62446

Laika grafiks

https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=62446

Revīzijas darba grupa

ERP īpašajos ziņojumos tiek atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, revidējot ES politikas jomas un programmas vai ar pārvaldību saistītus jautājumus konkrētās budžeta jomās. ERP atlasa un izstrādā šos revīzijas uzdevumus tā, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka ietekme, proti, tiek ņemts vērā risks, kādam pakļauta lietderība vai atbilstība, attiecīgo ienākumu vai izdevumu apjoms, paredzamie notikumi, kā arī politiskās un sabiedrības intereses.

Šo lietderības revīziju veica ERP locekļa Mihaila Kozlova vadītā IV apakšpalāta, kuras pārziņā ir to izdevumu jomu revīzija, kas attiecas uz tirgu regulējumu un konkurētspējīgu ekonomiku. Revīziju vadīja ERP locekle Ivana Maletić, un revīzijas darbā piedalījās ERP locekles biroja vadītāja Sandra Diering, locekles biroja atašejs Tea Vlainić, atbildīgā vadītāja Marion Colonerus, darbuzdevuma vadītājs Juan Antonio Vazquez Rivera un revidenti Marco Montorio un Katja Mravlak. Lingvistisko atbalstu sniedza Laura Mcmillan.

No kreisās: Katja Mravlak, Ivana Maletić, Tea Vlainić, Juan Antonio Vazquez Rivera, Marco Montorio, Sandra Diering, Marion Colonerus.

Beigu piezīmes

¹ Regula (ES) Nr. 1291/2013, 33. ievilkums un 21. pants.

² Regula (ES) Nr. 1303/2013, I pielikums, 4.3. nodaļa.

³ Enabling synergies between the ESIFs, H2020 and other research, innovation and competitiveness-related Union programmes.

⁴ Regula (ES) Nr. 1303/2013.

⁵ “MLE on National Practices in Widening Participation and Strengthening Synergies”, Eiropas Komisija, 2018; “Synergies between FPs for Research and Innovation and European Structural and Investment Funds”, Eiropas Komisija, 2017.

⁶ I pielikums, 4.3. punkts.

⁷ 33. apsvērums.

⁸ Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, “Maximisation of synergies between the European Structural and Investment Funds and other EU Instruments to attain Europe 2020 Goals”, 2016.

⁹ Eiropas Komisija, Savstarpējas mācības, “Widening Participation and Strengthening Synergies – Challenge paper topic 5”, 2018.

¹⁰ Eiropas Komisija, “Capitalisation through coordination across EU funds”, 2020.

¹¹ Kopīgais Pētniecības centrs, “Dataset of projects co-funded by the ERDF during the multi-annual financial framework 2014-2020”, 2019.

¹² Regula (ES) Nr. 1303/2013, 46. panta 2. punkts.

¹³ Eiropas Komisija, “MLE on National Practices in Widening Participation and Strengthening Synergies”, 2018.

¹⁴ Reģionālo pētījumu asociācija, “Smart Specialisation: what gets lost in translation from concept to practice?”, 2020; Moderno Eiropas pētījumu universitāšu asociācija, “How ‘smart’ are smart specialisation strategies?”, 2020.

¹⁵ Eiropas Komisija, “Study on prioritisation in Smart Specialisation Strategies in the EU”, 2021.

¹⁶ Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi.

¹⁷ Enger, S.G., Castellacci, F., “Who gets Horizon 2020 research grants? Propensity to apply and probability to succeed in a two-step analysis”, Scientometrics 109, 1611–1638, 2016.

¹⁸ Projekta MIRRIS (Mobilizing institutional reforms for better R&I systems/institutions in Europe) noslēguma ziņojums, 2016. gada jūnijs.

¹⁹ Regula (ES) 2021/1060, 73. pants.

Kontaktinformācija

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG

Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors

Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022

PDF	ISBN 978-92-847-8926-9	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/899373	QJ-AB-22-021-LV-N
HTML	ISBN 978-92-847-8918-4	ISSN 1977-5717	doi:10.2865/003	QJ-AB-22-021-LV-Q

AUTORTIESĪBAS

© Eiropas Savienība, 2022.

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6-2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.

Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.

Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.

Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.

Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:

1. un 3. attēls – ikonas: Šie attēli ir izstrādāti, izmantojot Flaticon.com resursus. © Freepik Company S.L. Visas tiesības aizsargātas.

Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.

Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.

ERP logotipa izmantošana

ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.

KĀ SAZINĀTIES AR ES

Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tiešsaistē (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

Pa tālruni vai rakstveidā
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:

• pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu),
• pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696,
• izmantojot saziņas veidlapu: european-union.europa.eu/contact-eu/write-us_lv.

KĀ ATRAST INFORMĀCIJU PAR ES

Tiešsaistē
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa (european-union.europa.eu).

ES publikācijas
ES publikācijas varat apskatīt vai pasūtīt vietnē op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko dokumentācijas centru (european-union.europa.eu/contact-eu/meet-us_lv).

ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex (eur-lex.europa.eu).

ES atvērtie dati
Portālā data.europa.eu ir piekļuve atvērtām datu kopām no ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Datus var bez maksas lejupielādēt un izmantot tiklab komerciāliem, kā nekomerciāliem mērķiem. Portālā ir arī bagātīga piekļuve datu kopām, kas nākušas no Eiropas valstīm.