Mūsu darbs 2021. gadā
Eiropas Revīzijas palātas gada darbības pārskats
Eiropas Revīzijas palāta
Kas mēs esam
- Eiropas Savienības ārējās revīzijas iestāde;
- iestāde izveidota ar 1975. gada Briseles līgumu, sāka darbu 1977. gada oktobrī;
- pilntiesīga Eiropas Savienības iestāde kopš 1993. gada saskaņā ar Māstrihtas līgumu;
- galvenā mītne – Luksemburgā;
- koleģiāla organizācija, kurā ir pa vienam loceklim no katras ES dalībvalsts; locekļus amatā ieceļ Padome, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu;
- apmēram 900 darbinieki – visu ES valstu pilsoņi.
Ko mēs darām
- pārbaudām, vai ES pareizi uzskaita tās rīcībā esošos līdzekļus un pareizi piemēro finanšu noteikumus un vai ES politikas virzieni un programmas sasniedz paredzētos mērķus un nodrošina ieguldīto līdzekļu atdevi;
- palīdzam uzlabot ES finanšu pārvaldību un sekmējam pārskatatbildību un pārredzamību;
- brīdinām par riskiem, sniedzam pārliecību, vēršam uzmanību uz trūkumiem un panākumiem, kā arī piedāvājam ievirzes ES politikas veidotājiem un likumdevējiem;
- iesniedzam apsvērumus un ieteikumus Eiropas Parlamentam, Padomei, valstu valdībām un parlamentiem, kā arī sabiedrībai kopumā.
Priekšsēdētāja ievadvārdi
Godātais lasītāj!
2021. gadā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm joprojām grūtības sagādāja Covid-19 pandēmija.
Šajā sarežģītajā laikā ES sniedz finansiālu palīdzību vēl nepieredzētā apjomā. Papildus tradicionālajiem budžeta resursiem, par kuriem panākta vienošanās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam ietvaros, ES ir paredzējusi īstenot iniciatīvu Next Generation European Union (NGEU), kas ir atveseļošanās pakete, kuru veido uz parāda vērtspapīriem balstīti papildu līdzekļi.
Ņemot to vērā, mēs janvārī pieņēmām jaunu 2021.–2025. gada stratēģiju, kurā uzsvērti trīs stratēģiskie mērķi, kas noteiks mūsu centienus, turpmākajos gados revidējot ES finanses, ieviešot nepieciešamās izmaiņas organizācijā un efektīvi un lietderīgi izmantojot mūsu resursus.
Šajā darbības pārskatā ir aprakstīts mūsu darbs 2021. gadā, kas bija jaunās stratēģijas pirmais īstenošanas gads. Ir arī sniegta informācija par mūsu vadītājiem, darbiniekiem, administrāciju un finansēm.
Lai gan dzīvojam pandēmijas apstākļos, visu gadu saglabājām darbības nepārtrauktību un pastāvīgi pielāgojāmies mainīgajai darba situācijai.
2021. gadā publicējām visus gada pārskatus oficiālajos termiņos. Publicējām arī 32 īpašos ziņojumus un apskatus, ievērojot saprātīgus termiņus.
ES iedzīvotāji un mūsu darbībā ieinteresētās iestādes gan ES, gan dalībvalstu līmenī arī turpmāk var uz mums paļauties, ka sniegsim tiem neatkarīgus, objektīvus ziņojumus par ES nākotnei svarīgiem jautājumiem, uzsverot, kas darbojas labi, vēršot uzmanību uz to, kas tik labi nedarbojas, un ierosinot izmaiņas.
Mēs solidarizējamies ar Ukrainu. Esam nepārprotami nosodījuši Krievijas iebrukumu Ukrainā un organizējuši humāno palīdzību Krievijas agresijas upuriem. Eiropai šie ir tumši laiki. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ES ir jāizrāda vienotība.
Ceram, ka šā gada darbības pārskatā sniegtā informācija būs noderīga.
Klaus-Heiner Lehne
priekšsēdētājs
Īsumā par 2021. gadu
Mūsu darbības
Darbs Covid-19 laikā
2021. gadā mēs turpinājām strādāt, ievērojot ar Covid-19 saistītos ceļošanas un sabiedrības veselības ierobežojumus. Iespējas veikt revīzijas uz vietas joprojām bija ievērojami ierobežotas. Turpinājām mainīt veidu, kādā strādājam, un pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Mūsu darbiniekiem izdevās nemitīgi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem un ātri apgūt jaunus rīkus. Kļuva skaidrs, ka vajadzības gadījumā mēs varam ātri mainīt darba metodes, vienlaikus turpinot nodrošināt efektīvus publiskās revīzijas pakalpojumus Eiropas Savienībā.
Mums izdevās savlaicīgi sagatavot revīzijas ziņojumus, atzinumus un apskatus. Mēs nonācām pie jēgpilniem secinājumiem un sniedzām noderīgus ieteikumus, dažkārt strādājuši pilnībā virtuāli. Nākotnē centīsimies sekmīgi likt lietā pēdējo divu gadu pieredzi un palielināt uz vietas veikto revīziju pievienoto vērtību un efektivitāti, apmeklējumus uz vietas kombinējot ar virtuālo darbu.
Mūsu jaunā 2021.–2025. gada stratēģija
Jau daudzus gadus mēs izmantojam daudzgadu stratēģijas, kas mūsu revīzijas darbam sniedz ilgtermiņa ievirzi, veicina organizatoriskas izmaiņas nolūkā nemitīgi uzlabot darbu un ļauj arī turpmāk būt publiskā sektora revīzijas attīstības priekšgājējiem.
2021. gada beigās noslēdzās mūsu jaunās 2021.–2020. gada stratēģijas pirmais gads. Mūsu stratēģiskie mērķi šim piecu gadu periodam ir uzlabot visu ES darbības veidu pārskatatbildību, pārredzamību un revīzijas kārtību, virzīt revīzijas uz tādām jomām un tādiem tematiskiem jautājumiem, kur mūsu pievienotā vērtība būtu vislielākā, un sniegt stingru revīzijas pārliecību sarežģītos un strauji mainīgos apstākļos.
Lai stratēģiju īstenotu praksē, mēs esam vienojušies par katra mērķa īstenošanas pasākumiem, atbildības sadalījumu un termiņiem. Šogad esam guvuši labus panākumus, īstenojot vairākas darbības:
- pārskatījām gada pārskata sagatavošanu un pieeju ticamības deklarācijas pamatā esošajai revīzijai;
- izstrādājām stratēģisku revīzijas pieeju iniciatīvai Next Generation EU (NGEU), kas ietver Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM);
- izstrādājām krāpšanas apkarošanas rīcības plānu;
- pārskatījām darba plānošanas sistēmu;
- izstrādājām snieguma rādītājus stratēģijas īstenošanas uzraudzībai;
- izstrādājām jaunu komunikācijas stratēģiju.
ES darbību lietderības un pareizības revīzija
Mūsu revīzijas sniedz ES iedzīvotājiem un politikas veidotājiem neatkarīgus, objektīvus ziņojumus par galvenajiem ES nākotnei nozīmīgajiem jautājumiem, izceļot to, kas darbojas labi, un vēršot uzmanību uz to, kas tik labi nedarbojas.
Lietderības revīzijās aplūkojam ES politikas virzienu un programmu efektivitāti, lietderību un saimnieciskumu. Tajās galveno uzmanību pievēršam ES aktuālām tēmām:
- vidi saudzējoša un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana,
- izaugsme un iekļautība,
- ar migrāciju un globālo attīstību saistītie izaicinājumi,
- vienotais tirgus un banku savienība,
- atbildīgas un efektīvas Eiropas Savienības nodrošināšana.
Šo revīziju mērķis ir palīdzēt ES labāk sasniegt politikas mērķus.
Mūsu finanšu un atbilstības revīzijas attiecībā uz ES budžetu un Eiropas attīstības fondu (EAF) budžetu ietver ticamības deklarāciju par gada pārskatu ticamību un par tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību.
Varam uzsākt arī īpaši atlasītas atbilstības revīzijas, kurās pārbaudām ES budžeta uzskaites stāvokli un finanšu pārvaldību vai novērtējam, vai pārvaldības un kontroles sistēmas, ko piemēro ES līdzekļu iekasēšanai un tērēšanai, atbilst ES un valstu noteikumiem.
Visbeidzot, mēs esam vairāku ES aģentūru, decentralizēto struktūru, kopuzņēmumu un Eiropas skolu ārējās revīzijas iestāde.
Visas revīzijas veicam saskaņā ar starptautiski atzītiem publiskā sektora revīzijas standartiem.
Darba programma
Mūsu darba programmā 2022. gadam un turpmāk, kas publicēta 2021. gada decembrī, ir uzsvērtas mūsu revīzijas prioritātes turpmākajiem gadiem un ir sniegtas ziņas par 79 īpašajiem ziņojumiem un apskatiem, kurus plānojam publicēt, sākot no 2022. gada.
Vairāk nekā divas trešdaļas no jaunajiem 2022. gada revīzijas uzdevumiem ir lielā mērā pieskaņoti 2021.–2025. gada stratēģijas virzieniem, īpaši attiecībā uz jomām un tematiem, kur mūsu radītā pievienotā vērtība var būt vislielākā. Mūsu četras stratēģiskās jomas ir: Savienības ekonomikas konkurētspēja; noturība pret Savienības drošības apdraudējumiem un Eiropas vērtību – brīvības, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošana; klimata pārmaiņas, vide un dabas resursi; fiskālā politika un publiskās finanses Savienībā. Papildus šim darbam mēs plānojam publicēt 16 ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar ES reakciju uz Covid-19, piemēram, par vakcīnu iepirkumu, un vairākas revīzijas par Atveseļošanas un noturības mehānismu (iniciatīva Next Generation EU (NGEU)).
Mēs izstrādājam revīzijas darba programmu neatkarīgi, bet ne izolēti. Sazināmies ar ieinteresētajām iestādēm, īpaši ar Eiropas Parlamentu. Kopš 2015. gada, kad pirmo reizi uzsākām šo dialogu, parlamentāro komiteju ieteikumu skaits ir pastāvīgi pieaudzis: no 37 ieteikumiem 2015. gadā līdz 164 revīzijas ieteikumiem saistībā ar mūsu darba programmu 2022. gadam un turpmāk. Gandrīz divas trešdaļas no šiem ieteikumiem ir pilnībā vai daļēji iekļauti pašreizējā vai turpmākajā darbā, un daži no tiem jau ir ietverti nesen publicētajos ziņojumos. Pirmo reizi mēs saņēmām arī astoņas papildu revīzijas idejas, ko iesniedza desmit dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības.
Revīzijas darbs uz vietas
Lielāko daļu revīzijas darba mēs veicam savās telpās Luksemburgā. Mūsu revidenti parasti arī veic daudzus apmeklējumus Eiropas Komisijā, kas ir mūsu galvenā revidējamā vienība, un citās ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās, kā arī valstu, reģionālās un pašvaldību iestādēs dalībvalstīs, ES delegācijās trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, kas rīkojas ar ES līdzekļiem.
Mēs parasti arī apmeklējam ES līdzekļu saņēmējus uz vietas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām. Šajās pārbaudēs izsekojam revīzijas takai un iegūstam tiešus revīzijas pierādījumus no tiem, kuri iesaistīti ES politikas virzienu un programmu pārvaldībā un kuri iekasē vai izmaksā ES līdzekļus, kā arī no šo līdzekļu saņēmējiem. 2021. gadā mēs lielāko daļu šo pārbaužu veicām virtuāli.
Saskaņā ar ES Finanšu regulā noteikto mērķi cenšamies pabeigt atlasītās revīzijas 13 mēnešu laikā.
Revīzijas grupās parasti ir divi vai trīs revidenti, un revīzijas apmeklējumi ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Pārbaudes uz vietas Eiropas Savienības robežās parasti koordinējam sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI).
Lielāko daļu 2021. gada mūsu iespējas veikt revīzijas praktisko darbu uz vietas joprojām mazināja ceļošanas ierobežojumi un sabiedrības veselības pasākumi (robežu slēgšana, karantīnas noteikumi, testēšanas prasības u. c.).
Tāpēc salīdzinājumā ar gadiem pirms Covid-19 revīzijās uz vietas mūsu revidenti pavadīja krietni mazāk dienu. Kopā skaitot, viņi pavadīja 857 dienas dalībvalstīs un trešās valstīs salīdzinājumā ar 1190 dienām 2020. gadā un 3605 dienām 2019. gadā. Viņi pavadīja arī 299 dienas ES iestādēs, kā arī decentralizētajās aģentūrās un struktūrās visā Eiropas Savienībā, kopuzņēmumos, starptautiskās organizācijās, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijā un ESAO, un privātos revīzijas uzņēmumos. Šie skaitļi par 2020. un 2019. gadu bija attiecīgi 627 un 2504 dienas.
Vienlaikus mēs kompensējām ierobežotās pārbaudes uz vietas ar plašāk izmantotu attālinātu revīziju un elektronisku pierādījumu vākšanu. Lai strādātu saziņā ar revidējamām vienībām, mēs izmantojām videokonferenču rīkus un citu informācijas tehnoloģiju, piemēram, drošu datu un dokumentu koplietošanu.
Mūsu ziņojumi
Mūsu revīzijas ziņojumi, apskati un atzinumi ir svarīgs posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tie palīdz Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzīt un kontrolēt ES politikas mērķu sasniegšanu un prasīt atbildību no tiem, kuri atbild par ES budžeta pārvaldību, īpaši ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā.
Īpašie ziņojumi un apskati
2021. gadā mēs publicējām 32 īpašos ziņojumus un apskatus, kuros risinātas daudzas no problēmām, ar kurām ES saskaras dažādās ES izdevumu un politikas jomās. Piemēram var minēt dažas no šīm jomām: klimatrīcība, vide, digitalizācija, migrācija, kapitāla tirgu savienība un tiesiskums. Divi no ziņojumiem bija saistīti ar Covid-19: viens no tiem bija par ES sabiedrības veselības aizsardzības reakcijas pasākumiem, bet otrs – par aviopasažieru tiesībām. Mēs arī sākām pārbaudīt atveseļošanas iniciatīvu Next Generation EU, īpaši Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Īpašajos ziņojumos mēs skatām, vai atlasītu ES politikas virzienu un programmu mērķi ir sasniegti, vai rezultāti ir sasniegti efektīvi un lietderīgi un vai ES darbība ir radījusi pievienoto vērtību, t. i., vai ir panākts vairāk, nekā būtu iespējams tikai ar darbību atsevišķas valsts līmenī. Šajos ziņojumos mēs arī sniedzam ieteikumus par to, kā ietaupīt naudu, strādāt labāk, izvairīties no izšķērdēšanas vai efektīvāk sasniegt plānotos politikas mērķus.
Mūsu apskatu mērķis ir aprakstīt un analizēt konkrētu situāciju, bieži transversālā skatījumā, balstoties uz mūsu iepriekšējo revīzijas darbu vai citu publiski pieejamu informāciju. Apskatus varam izmantot arī, lai izklāstītu veikto analīzi par jomām un jautājumiem, ko vēl neesam revidējuši, vai lai konstatētu faktus par konkrētām tēmām vai problēmām. Pretstatā revīzijām tematiskajos apskatos netiek sniegtas atbildes uz izvērtējuma jautājumiem vai sniegta pārliecība.
Dažās turpmākajās šā pārskata lapās dots ieskats mūsu darbā un 2021. gada īpašo ziņojumu piemēri dažādās politikas jomās.
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana
Īpašais ziņojums Nr. 16/2021 “Kopējā lauksaimniecības politika un klimats. Puse no ES izdevumiem klimata jomā, tomēr lauku saimniecību radīto emisiju apjoms nemazinās”
Pārtikas ražošana rada aptuveni 26 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lielāko daļu no šīm emisijām rada lauksaimniecība, īpaši lopkopības nozare. Kopš 2013. gada viens no galvenajiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķiem ir klimatrīcība. Komisija 2014.–2020. gada periodā piešķīra vairāk nekā 100 miljardus EUR jeb vairāk nekā ceturto daļu no kopējā KLP budžeta, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām.
Mēs pārbaudījām, vai KLP atbalstīja klimata pārmaiņu mazināšanas praksi, ar ko iespējams samazināt lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat mēs pārbaudījām, vai salīdzinājumā ar 2007.–2013. gada periodu KLP 2014.–2020. gada periodā labāk stimulēja efektīvas klimata pārmaiņu mazināšanas prakses ieviešanu.
Mēs secinājām, ka 2014.–2020. gada periodā klimatrīcībai piešķirtie KLP līdzekļi 100 miljardu EUR apmērā maz ietekmēja lauksaimniecības radītās emisijas, kas kopš 2010. gada nav būtiski mainījušās. Lielākajai daļai KLP atbalstīto klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ir mazs potenciāls mazināt klimata pārmaiņas. KLP reti finansē pasākumus ar augstu potenciālu mazināt klimata pārmaiņas.
Mēs ieteicām Komisijai rīkoties, lai KLP samazinātu lauksaimniecības emisijas; veikt pasākumus, lai samazinātu emisijas no kultivētām nosusinātām organiskām augsnēm; un regulāri ziņot par KLP devumu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Ieguldījums kohēzijai, izaugsmei un iekļautībai
Īpašais ziņojums Nr. 15/2021 “Aviopasažieru tiesības Covid-19 pandēmijas laikā: svarīgas tiesības nav aizsargātas, lai gan Komisija centās rīkoties”
Pēdējo 30 gadu laikā cilvēki Eiropā ir ceļojuši aizvien vairāk. ES saskaņotā veidā aizsargā pasažieru tiesības. Covid-19 krīze ir būtiski ietekmējusi daudzas ekonomikas nozares, un kā pirmās pandēmija tieši skāra ceļojumu un tūrisma nozares. Tika atcelti neskaitāmi lidojumi, un pasažieri iesniedza atlīdzinājuma pieprasījumus. Aviokompānijas un komplekso ceļojumu organizētāji saskārās ar nopietnām likviditātes problēmām, un dalībvalstis attiecīgajiem uzņēmumiem sniedza atbalstu līdz šim nepieredzētā apjomā.
Mēs novērtējām, kā Covid-19 krīze ietekmēja aviopasažieru tiesības un vai bija aizsargātas aviopasažieru tiesības piekļūt informācijai un tiesības saņemt atlīdzinājumu. Pārbaudījām arī, kā dalībvalstis piešķīra aviokompānijām valsts atbalstu un vai šis atbalsts bija sasaistīts ar pasažieru tiesību aizsardzību.
Mēs konstatējām, ka Covid-19 krīze izgaismoja faktu, ka aviopasažieriem nebija pilnīgas informācijas par viņu tiesībām un pastāvēja risks, ka viņi tāpēc varētu zaudēt viņiem pienākošos naudu. Konstatējām arī, ka Komisijas ieviestais pagaidu valsts atbalsta regulējums ļāva dalībvalstīm piešķirt aviokompānijām un kompleksā pakalpojuma organizatoriem nepieredzēti lielu valsts atbalstu, kopā 34,7 miljardus EUR. Lai gan Komisija paskaidroja, ka dalībvalstis varētu sasaistīt aviopasažieru tiesību aizsardzību ar valsts atbalstu, šis ieteikums netika attiecināts uz atbalstu aviokompānijām. Turklāt konstatējām, ka Komisija centās aizsargāt aviopasažieru tiesības, bet tai bija ierobežotas pilnvaras panākt izpildi.
Mēs ieteicām Komisijai rīkoties, lai labāk aizsargātu aviopasažieru tiesības un sniegtu informāciju par tām; sadarboties ar dalībvalstīm, lai uzlabotu to savstarpējo koordināciju, un labāk sasaistīt aviokompānijām sniegto valsts atbalstu ar pasažieru zaudējumu atlīdzināšanu; uzlabot aviopasažieru tiesību aizsardzības rīkus un tiesību aktus; un apsvērt, vai sniegtie ieteikumi nevarētu noderēt arī citiem transporta veidiem.
Ārējās darbības, drošība un tiesiskums
Īpašais ziņojums Nr. 08/2021 “Frontex atbalsts ārējo robežu pārvaldībai līdz šim nav bijis pietiekami efektīvs”
Ar Šengenas konvenciju tika izveidota parakstītāju valstu vienota pārvietošanās telpa bez pārbaudēm pie iekšējām robežām. Ārējo robežu uzraudzība un kontrole ir būtiska – tā atvieglo personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti šajā telpā, vienlaikus cenšoties garantēt iekšējo drošību un novērst iespējamos apdraudējumus pie robežām. 2016. gadā Frontex kļuva par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, un to pilnvaroja palīdzēt ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ES ārējām robežām, kur atbildība joprojām ir dalībvalstīm.
2019. gadā Frontex pilnvaras paplašināja vēl vairāk, un Aģentūrai vairs nebija tikai atbalsta un koordinācijas lomas, bet arī operatīvi uzdevumi. Notika resursu eksponenciāls palielinājums, paredzot līdz 2027. gadam ieviest pastāvīgo korpusu 10 000 operatīvo darbinieku sastāvā un palielināt vidējo budžetu līdz 900 miljoniem EUR gadā.
Mēs novērtējām, vai Frontex efektīvi veica savas galvenās darbības, lai veicinātu Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu. Pārbaudījām arī Frontex gatavību īstenot jaunās un paplašinātās pilnvaras.
Mēs secinājām, ka Frontex atbalsts dalībvalstīm / Šengenas asociētajām valstīm cīņā pret nelegālu imigrāciju un pārrobežu noziedzību nav pietiekami efektīvs. Konstatējām arī, ka Frontex nav pilnībā īstenojusi savas 2016. gada pilnvaras, un akcentējām vairākus riskus, kas saistīti ar Frontex 2019. gada pilnvarām.
Mēs ieteicām uzlabot informācijas apmaiņas sistēmu un Eiropas situācijas attēlu; atjaunināt un īstenot Kopīgo integrēto riska analīzes modeli un nodrošināt piekļuvi citiem informācijas avotiem; attīstīt neaizsargātības novērtējuma potenciālu; uzlabot Frontex operatīvo reaģēšanu; un risināt problēmas, ko rada Frontex jaunās pilnvaras.
Tirgu regulējums un konkurētspējīga ekonomika
Īpašais ziņojums Nr. 13/2021 “ES centieni apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju banku sektorā ir sadrumstaloti, un to īstenošana ir nepietiekama”
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir prakse, kurā noziedzīgi iegūti līdzekļi tiek padarīti par likumīgiem, iefiltrējot tos likumīgajā ekonomikā nolūkā slēpt to nelikumīgo izcelsmi. Eiropols lēš, ka Eiropā aizdomīgu darījumu vērtība ir mērāma simtos miljardu EUR un veido apmēram 1,3 % no ES iekšzemes kopprodukta.
Pirmo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu ES pieņēma 1991. gadā, lai novērstu apdraudējumu, ko iekšējam tirgum rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kā arī teroristu finansēšanu. Šo direktīvu pēdējo reizi atjaunināta 2018. gadā. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas efektivitāte ir atkarīga no tās īstenošanas valstu līmenī. Taču ir iesaistītas arī vairākas ES struktūras, tostarp Komisija (politikas izstrāde, transponēšanas uzraudzība), Eiropas Banku iestāde (analīze, Savienības tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšana, standartu noteikšana) un Eiropas Centrālā banka (banku prudenciālā uzraudzība, ietverot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska uzraudzību).
Mēs novērtējām, vai ES pasākumi cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju banku sektorā bija pienācīgi īstenoti.
Mēs konstatējām, ka saistībā ar pasākumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai, kā arī saistībā ar rīcību situācijās, kad ir konstatēts risks, ir vērojama institucionālā sadrumstalotība un vāja koordinācija ES līmenī. Praksē pasākumi, kuru mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, joprojām tiek uzraudzīti valstu līmenī, un ES pārraudzības sistēma nav pietiekama, lai visiem iesaistītajiem nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus.
Mēs ieteicām skaidrāk noteikt par prioritāti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas risku; ieviest sistēmu ziņošanai par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem; un izdot pamatnostādnes, lai veicinātu saskaņotu informācijas apmaiņu starp valstu un ES līmeņa uzraudzības iestādēm.
Savienības finansēšana un pārvaldība
Īpašais ziņojums Nr. 10/2021 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā: laiks vārdus pārvērst darbos”
Dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. To var nodrošināt, īstenojot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, t. i., aktīvi veicinot sieviešu un vīriešu līdztiesību visos politikas veidošanas un īstenošanas posmos un jomās. Komisija ir apņēmusies īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, un Eiropas Parlaments un Padome ir uzsvēruši, ka ES ir jāpilda augsta līmeņa apņemšanās dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā.
Komisija progresu virzībā uz pilnīgu dzimumu līdztiesību ir raksturojusi kā lēnu. Eiropas Parlaments atzīst, ka pandēmija ir palielinājusi pastāvošo strukturālo nevienlīdzību dzimumu starpā, un ir aicinājis atveseļošanas pasākumos pēc Covid-19 krīzes izmantot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, kā arī ņemt vērā gūto pieredzi saistībā ar iepriekšējo ekonomikas krīžu negatīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesību.
Mēs novērtējām, vai kopš 2014. gada ir veikta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību. Konkrēti mēs pārbaudījām, vai Komisijas satvars dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai bija atbilstīgs, vai ES budžeta ciklā tika ņemta vērā dzimumu līdztiesība un vai dzimumu līdztiesība ir integrēta piecās izraudzītajās ES finansēšanas programmās.
Mēs konstatējām, ka Komisija vēl nebija īstenojusi savu apņemšanos attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā. Komisijas dzimumu līdztiesības stratēģijā nebija pietiekami veicināta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana, un Komisijas organizatoriskais iestādes satvars vēl pilnībā neatbalstīja dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu. Turklāt dzimumu līdztiesība nebija pienācīgi ņemta vērā ES budžeta ciklā, un Komisija veltīja maz uzmanības mūsu revidēto politiku un programmu dzimumu līdztiesības analīzei.
Mēs ieteicām stiprināt organizatorisko iestādes satvaru dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas atbalstam; veikt ES finansēšanas programmu un instrumentu vajadzību un ietekmes dzimumaspekta analīzi; izmantot ar dzimumu saistītus mērķus un rādītājus progresa uzraudzībai; izveidot sistēmu dzimumu līdztiesības atbalstam paredzētā finansējuma izsekošanai; un katru gadu ziņot par sasniegtajiem rezultātiem dzimumu līdztiesības jomā.
Gada pārskati un īpašie gada ziņojumi
Gada pārskatos galvenokārt ir aprakstīti rezultāti, kas izriet no ticamības deklarācijas par Eiropas Savienības budžetu un Eiropas attīstības fondu (EAF) budžetu, bet ir arī aplūkoti snieguma un budžeta un finanšu pārvaldības aspekti.
Īpašajos gada ziņojumos ir izklāstīts mūsu ikgadējais revīzijas darbs saistībā ar ES aģentūrām un pārējām Savienības struktūrām, kopuzņēmumiem un Eiropas skolām.
Mēs publicējam arī ziņojumu par iespējamām saistībām, kas izriet no Vienotās noregulējuma valdes (VNV) darbībām.
Gada ziņojums par ES budžetu attiecībā uz 2020. finanšu gadu
Katru gadu mēs revidējam ES ieņēmumus un izdevumus, lai pārbaudītu, vai gada pārskati ir ticami un vai tiem pakārtotie ienākumu un izdevumu darījumi atbilst ES un dalībvalstu finanšu noteikumiem.
Turklāt mēs īpaši izvērtējam katru no nozīmīgākajām ES budžeta jomām atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas (DFS) (apakš)kategorijām. Mēs arī analizējam, kur un kāpēc ir radušās kļūdas, sniedzam ieteikumus uzlabojumiem un pārbaudām, vai un kā ir ieviesti mūsu iepriekšējie ieteikumi.
Šis plašais darbs ir pamatā mūsu sagatavotajai ticamības deklarācijai, ko saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) esam pilnvaroti sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei.
Mēs sniedzām “tīru” atzinumu par 2020. finanšu gada pārskatiem un ES ieņēmumiem.
2020. gadā kopējie ES izdevumi bija 173,3 miljardi EUR jeb 1,1 % no ES-27 un Apvienotās Karalistes nacionālā kopienākuma (NKI) summas.
Mūsu revidenti pārbaudīja izlasi, kurā iekļāva 728 maksājumus finansējuma saņēmējiem visās izdevumu jomās; visas revīzijas datu kopas vērtība bija aptuveni 148 miljardi EUR. Tas nozīmē, ka mēs izvērtējām dažādus gadījumus, kad ES līdzekļi tika izlietoti, lai atbalstītu svarīgus infrastruktūras projektus, MVU, pētniecības organizācijas, lauksaimniekus, studentus ES dalībvalstīs un finansējuma saņēmējus trešās valstīs.
Mēs sniedzām negatīvu atzinumu par 2020. finanšu gada ES izdevumiem.
Mūsu aplēstais kļūdu līmenis par 2020. finanšu gada izdevumiem kopumā ir no 1,8 % līdz 3,6 %. Šā diapazona viduspunkts jeb “iespējamākais kļūdu īpatsvars” ir 2,7 %, kas ir tikpat, cik 2019. finanšu gadā.
Piezīme. Lai aplēstu kļūdu līmeni, mēs izmantojam standarta statistikas metodes. Mums ir 95 % pārliecība, ka datu kopas kļūdu līmenis ir diapazonā no zemākās līdz augstākajai kļūdu robežai (sīkāk sk. 2020. gada pārskata 1. nodaļas 1.1. pielikumu).
2020. finanšu gadā augsta riska izdevumi veidoja 59 % no mūsu revīzijas datu kopas (pagājušajā gadā – 53 %). Aplēstais kļūdu līmenis augsta riska izdevumos bija 4,0 % (2019. finanšu gadā – 4,9 %).
ES izdevumus var iedalīt divos izdevumu veidos, un katram no tiem ir savi raksturīgie riska modeļi.
- Zema riska izdevumi, maksājumtiesību maksājumi: šos maksājumus veic, ja finansējuma saņēmēji ir ievērojuši izvirzītos (mazāk sarežģītus) nosacījumus; tie ietver studentu un pētnieku stipendijas (“Konkurētspēja”), tiešo atbalstu lauksaimniekiem (“Dabas resursi”) un ES iestāžu un struktūru darbinieku algām un pensijām (“Administrācija”).
- Augsta riska izdevumi, izmaksu atlīdzināšanas maksājumi: ES atlīdzina attiecināmu darbību attiecināmas izmaksas (noteikumi ir sarežģītāki). Šie izdevumi attiecas uz pētniecības projektiem (“Konkurētspēja”), investīcijām reģionālajā un lauku attīstībā (“Kohēzija” un “Dabas resursi”), kā arī uz attīstības palīdzības projektiem (“Globālā Eiropa”).
2020. finanšu gadā visvairāk kļūdu tika pieļauts DFS apakškategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, kam sekoja apakškategorija “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”.
Piezīme. Aplēstā kļūdu līmeņa pamatā ir skaitļos izsakāmas kļūdas, ko esam atklājuši, veicot revīziju, proti, pārbaudot darījumu izlasi. Izlases veidošanā un kļūdu līmeņa noteikšanā mēs izmantojam standarta statistikas metodes (sk. 2020. gada pārskata 1. nodaļas 1.1. pielikumu).
Mūsu kā ES ārējās revīzijas iestādes pilnvarās nav izmeklēt gadījumus, kad radušās aizdomas par krāpšanu, tāpēc mūsu revīzijas nav īpaši plānotas krāpšanas atklāšanai. Tomēr revidenti reizēm sastopas ar gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpniecisku darbību.
2021. gadā revīzijas darba gaitā konstatējām un paziņojām OLAF 15 gadījumus, kuros bija aizdomas par krāpšanu. 2020. gadā bijām ziņojuši par sešiem šādiem gadījumiem. Mūsu gada pārskatā par ES budžetu ir sniegta papildu konkrētāka informācija par minētajiem gadījumiem un par OLAF attiecīgi ieteikto līdzekļu piedziņu.
2021. gada jūnijā mēs sākām sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), pamatojoties uz 2021. gada 3. septembrī parakstīto administratīvo vienošanos. EPPO ziņojām par diviem gadījumiem, kurus konstatējām 2021. gada laikā veiktajā revīzijas darbā.
Gada snieguma pārskats
Gada pārskata sadalīšana divās atsevišķās daļās ir izmēģinājuma projekts, ko aizsākām ar 2019. finanšu gada pārskatu. Gada pārskata otrā daļa attiecas uz ES budžeta izdevumu programmu sniegumu.
Mēs analizējām, vai un kā nolūkā uzlabot 2021.–2027. gada perioda izdevumu programmu izstrādi un sniegumu Komisija un likumdevēji ir izmantojuši pieredzi, kas gūta iepriekšējos daudzgadu finanšu shēmas (DFS) periodos.
Mēs pārbaudījām arī rezultātus, kas sasniegti ar ES programmām 2014.–2020. gada DFS ietvaros. Mūsu mērķis bija noteikt, cik lielā mērā bija pieejama attiecīgā snieguma informācija, un, pamatojoties uz šo informāciju, novērtēt, cik lietderīgas ir bijušas ES izdevumu programmas.
Cita starpā izskatījām gada pārvaldības un snieguma ziņojumu, kas ir Komisijas galvenais augsta līmeņa snieguma ziņojums par ES budžetu.
Mēs arī pārbaudījām, vai ir ņemti vērā mūsu 2017. gadā publicētajos īpašajos ziņojumos sniegtie revīzijas ieteikumi.
Pārskats par Eiropas Attīstības fondiem 2020. finanšu gadā
Eiropas Attīstības fondi (EAF), kurus izveidoja 1959. gadā, bija galvenais instruments, ar kuru ES sniedza attīstības sadarbības palīdzību. EAF mērķis ir izskaust nabadzību un sekmēt Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) ilgtspējīgu attīstību un integrāciju pasaules ekonomikā. Šos fondus finansē ES dalībvalstis, un ārpus ES budžeta tos pārvalda Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB). Tos turpinās īstenot un par tiem ziņos atsevišķi līdz to slēgšanai.
Daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam attīstības sadarbības palīdzību ĀKK valstīm un AZT finansē no ES budžeta.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī attiecībā uz 2020. finanšu gadu sniedzām “tīru” atzinumu par EAF pārskatiem un ieņēmumiem, bet negatīvu atzinumu par EAF izdevumiem. Mūsu aplēstais kļūdu līmenis izdevumos bija 3,8 % (2019. finanšu gadā – 3,5 %).
Īpašie gada ziņojumi par ES aģentūrām
ES aģentūras ir atsevišķas juridiskas personas, kas izveidotas, lai pildītu īpašus tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, kuri palīdz ES iestādēm izstrādāt un īstenot politikas virzienus. Kopā ir 43 aģentūras.
Piezīme. ELA un EPPO 2020. gadā nerevidējām, jo tās vēl nebija finansiāli neatkarīgas. Kartē ir iekļauta arī jaunākā aģentūra HaDEA (Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra), kas tika dibināta 2021. gada 1. aprīlī. Tajā pašā laikā Chafea slēdza, un INEA un EASME tika pārdēvētas attiecīgi par CINEA (Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra) un EISMEA (Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra). Arī GSA 2021. gada 12. maijā pārdēvēja par EUSPA (Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra).
Visu ERP revidējamo aģentūru (izņemot VNV) kopējais budžets 2020. finanšu gadā bija 3,7 miljardi EUR, kas atbilst 2,2 % no ES 2020. gada vispārējā budžeta. Attiecīgie skaitļi par 2019. finanšu gadu bija 3,3 miljardi EUR un 2,2 %.
Kopumā aģentūru revīzija apstiprināja iepriekšējos gados ziņotos pozitīvos rezultātus. Mēs sniedzām “tīrus atzinumus” par 41 aģentūras pārskatiem un ieņēmumiem. Apstiprinājām gandrīz visu aģentūru pārskatiem pakārtotos maksājumus, izņemot Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un Kiberdrošības aģentūru (ENISA). Attiecībā uz šīm trim aģentūrām mēs sniedzām atzinumus ar iebildēm, galvenokārt saistībā ar pārkāpumiem iepirkuma procedūrās un pārrāvumiem deleģēšanas procedūrā saistībā ar budžeta operāciju apstiprināšanu.
Īpašais gada ziņojums par kopuzņēmumiem 2020. finanšu gadā
Kopuzņēmumi ir ES publiskā un privātā sektora partnerības ar attiecīgās nozares pārstāvjiem, pētniecības grupām un dalībvalstīm, un tiem ir liela nozīme uz tirgu orientētu projektu atbalstīšanā stratēģiskās pētniecības un inovācijas jomās, tātad nozīmīga loma ES pētniecības politikas īstenošanā.
Astoņi no deviņiem kopuzņēmumiem īsteno konkrētas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas darbības transporta, enerģētikas, veselības, biorūpniecības nozaru, elektronisko komponentu un sistēmu, kā arī digitālās pētniecības jomā. Devīto kopuzņēmumu “Fusion for Energy” finansē Euratom, un tas ir atbildīgs par Eiropas ieguldījumu Starptautiskajā eksperimentālajā kodoltermiskajā reaktorā (ITER).
2020. finanšu gadā sniedzām “tīrus” atzinumus par visu kopuzņēmumu pārskatiem, ieņēmumiem un maksājumiem.
Tomēr, tāpat kā iepriekšējos gados, savu revīzijas atzinumu par kopuzņēmuma “Fusion for Energy” (F4E) 2020. gada pārskatiem mēs papildinājām ar apstākļu akcentējumu, galvenokārt, lai pievērstu uzmanību riskam, ka izmaksas varētu pieaugt vēl vairāk un ka ITER projekta īstenošana varētu aizkavēties.
Īpašie gada ziņojumi par Eiropas skolām un Vienotās noregulējuma valdes iespējamām saistībām
Mēs publicējām ikgadējo ziņojums par 13 Eiropas skolu konsolidētajiem 2020. finanšu gada pārskatiem. Kaut arī mūsu ziņojumā nebija norādīts uz būtiskām kļūdām pārskatos, mēs joprojām nespējām apliecināt, ka Eiropas skolu finanšu pārvaldība pilnībā atbilst skolu Finanšu noteikumiem un Civildienesta noteikumiem.
Mēs katru gadu ziņojam arī par Vienotās noregulējuma valdes (VNV), Padomes un Komisijas iespējamām saistībām, kas izriet no to izdevumu īstenošanas, kā noteikts Vienotā noregulējuma mehānisma regulā. Savā ziņojumā par 2020. finanšu gadu secinājām, ka VNV un Komisija ir patiesi centušās uzrādīt iespējamās saistības gadījumos, kad tam ir iemesls.
Mūsu gada pārskatu publikācija iezīmē arī sākumu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kuras laikā Eiropas Parlaments (EP) pēc Padomes ieteikuma lemj, vai Komisija un citas struktūras ir apmierinoši pārvaldījušas ES budžetu. Ja tā ir, tad EP budžeta izpildi apstiprina.
2021. gada oktobrī mēs sākām prezentēt mūsu 2020. gada pārskatus Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejā un Padomes Budžeta komitejā. Pēc tam ar pārskatiem iepazīstinājām arī Eiropas Parlamentu plenārsēdē un Ekonomikas un finanšu padomi.
Tāpat 2021. gada laikā mēs ar gada pārskatiem iepazīstinājām arī 20 dalībvalstu parlamentus un valdības.
Atzinumi
Kā neatkarīga ES ārējās revīzijas iestāde mēs palīdzam uzlabot finanšu pārvaldību, sniedzot atzinumus par Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz jauniem vai pārskatītiem tiesību aktiem. Gadījumos, kad ierosinātajiem tiesību aktiem var būt nozīmīga finanšu ietekme, ES tiesību akti paredz, ka ir jālūdz ERP konsultācija. Arī pārējās iestādes var lūgt, lai mēs sniedzam atzinumus par konkrētiem jautājumiem. Visus atzinumus iesniedzam Eiropas Parlamentam un Padomei.
2021. gadā mēs publicējām 11 šādus atzinumus. Viens no šiem atzinumiem attiecās uz tiesību akta priekšlikumu, ar ko paredzēts izveidot Brexit korekcijas rezervi. Otrs atzinums attiecās uz pašreizējo noteikumu grozījumiem, kuru mērķis ir uzlabot paredzamību dalībvalstīm un precizēt strīdu izšķiršanas procedūras saistībā ar pašu resursu nodošanu.
Citi saziņas produkti
Ieskati gaidāmajās revīzijās
Ieskati gaidāmajās revīzijās sniedz informāciju par (lietderības) revīzijas darbuzdevumiem, ar kuriem revidenti pašlaik strādā. To pamatā ir paveiktais sagatavošanas darbs, un ar tiem iecerēts sniegt informāciju personām, kuras interesē revidējamā politika un/vai programma.
2021. gadā mēs sagatavojām sešus ieskatus gaidāmajās revīzijās (2020. gadā – 14).
Journal
Katrā ECA Journal izdevumā lasāmi raksti par konkrētu tēmu, galvenokārt no revīzijas perspektīvas, un tos sagatavo autori, kuri strādā gan ES iestādēs, gan citur.
2021. gadā nāca klajā trīs izdevumi: “Stratēģijas attīstība strauji mainīgajā pasaulē”, “Jaunā KLP, jauni apvāršņi” un “Katastrofu un krīžu pārvarēšana”.
Konferences un tīmekļsemināri
2021. gadā mēs arī piedalījāmies vairāku konferenču un tīmekļsemināru organizēšanā. Lielāko daļu pasākumu joprojām organizējām attālināti, un tie bija atvērti ieinteresētajām personām.
Turpmāk doti pieci piemēri.
Portugāles ES prezidentūras laikā Portugāles Tribunal de Contas un ERP 2021. gada 21. un 22. jūnijā Lisabonā rīkoja konferenci “Eiropas līdzekļi – pārvaldības kontrole un pārskatatbildība”. Tā bija pirmā šāda veida klātienes sanāksme kopš Covid-19 pandēmijas sākuma 2020. gada pirmajā pusē. Abu augstāko revīzijas iestāžu delegācijas tikās ar Portugāles augsta līmeņa pārstāvjiem un apsprieda vairākas tēmas: prioritātes un izaicinājumi saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu un Atveseļošanas un noturības plānu; Eiropas finansējums un klimatiskā pārkārtošanās; digitālā nākotne; publisko finanšu ilgtspēja; Eiropas līdzekļu pārvaldība un kontrole.
2021. gada 9. jūlijā ERP rīkoja virtuālu augsta līmeņa konferenci par ES finanšu pārvaldību. Konferences mērķis bija izvērst diskusiju par ES finanšu nozares noturību un šīs nozares gatavību nākamajai krīzei un ekonomikas atveseļošanas atbalstam. Konferenci atklāja Komisijas priekšēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, un tajā uzstājās augsta līmeņa amatpersonas un piedalījās paneļdiskusiju vadītāji no ES un starptautiskajām iestādēm, dalībvalstīm, finanšu nozares un akadēmiskajām aprindām.
2021. gada 6. oktobrī ERP rīkoja kombinētu klātienes un neklātienes semināru, kura diskusijas bija saistītas ar konferenci par Eiropas nākotni un kurā piedalījās Eiropas Koledžas rektore un bijusī ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece) Federica Mogherini. Viņa skāra vairākus pandēmijas aspektus, kas, viņasprāt, ietekmēs diskusijas par Eiropas nākotni. ERP darbinieki bija aicināti paust pārdomas par Eiropas nākotni ne tikai kā revidenti, bet arī kā ES pilsoņi.
2021. gada 1. oktobrī Viļņā notika 8. starptautiskā finanšu tirgu konference “Kapitāla tirgu attīstība Baltijas reģionā”. Konferences diskusiju pamatā bija mūsu īpašais ziņojums Nr. 25/2020 “Kapitāla tirgu savienība – lēns sākums ceļā uz vērienīgu mērķi”. Kopā bija sapulcējušies daudzi augsta līmeņa dalībnieki, tostarp uzstājās Lietuvas Republikas premjerministre Ingrida Šimonytė un Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs Werner Hoyer. Dalībnieki debatēja, kā labāk attīstīt vienotu kapitāla tirgu, kas dotu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām efektīvas investīciju un finansēšanas iespējas.
2021. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē Glāzgovā (COP26 samits) ERP iesaistījās divu papildu pasākumu rīkošanā: ERP deva savu ieguldījumu, kopīgi ar EUROSAI organizējot diskusiju par ārējo revidentu devumu nolūkā klimatrīcību īstenot praksē, un ERP kopīgi ar Eiropas Investīciju banku (EIB) rīkoja pasākumu, kurā tika apspriesta finanšu novirzīšana rīcībai, ar kuru notiek pielāgošanās klimata pārmaiņām. ERP locekle Eva Lindström stāstīja par ERP revīzijas rezultātiem attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu, un EIB priekšsēdētāja vietnieks Ambroise Fayolle prezentēja EIB jauno Pielāgošanās plānu.
Inovācija un digitālā revīzija
ERP kāpināja centienus pēc iespējas labāk revīzijā izmantot moderno tehnoloģiju un jaunus paņēmienus, lai iegūtu vairāk kvalitatīvākas informācijas pārskatatbildības procesa vajadzībām. Plašāka tehnoloģijas un datu izmantošana revīzijā ir izvirzīta arī par vienu no galvenajām prioritātēm Palātas 2021.–2025. gada stratēģijā.
2021. gada jūlijā Palāta pieņēma attīstības plānu plašākai datu un tehnoloģijas izmantošanai revīzijā. Plānā ir izvirzīti mērķi un uzdevumi nākamajiem pieciem gadiem, lai labāk izmantotu tehnoloģiju ERP revīzijas mērķu atbalstam.
Kad bija pieņemts minētais attīstības plāns, ERP izveidoja jaunu darba grupu D.A.T.A. [Data and Technology for Audit]. Darba grupa DATA ir centralizēta ekspertu grupa, kurā darbojas galvenokārt datu zinātnieki un IT revidenti. DATA sniedz atbalstu revīzijas darba grupām un atbild par attīstības plāna īstenošanu visā Revīzijas palātā.
2021. gada laikā paplašinājām darba grupu DATA, pieņemot darbā gan ārējos, iekšējos darbiniekus, īpaši iekļaujot šajā darba grupā datu zinātniekus no ERP inovācijas laboratorijas ECAlab. Šis ir nākamais solis, kas vērsts uz līdzšinējo ECAlab izmēģinājuma projektu un pakalpojumu izvēršanu.
Lai gan kopumā tagad cenšamies piedāvāt revidentiem praktiskus risinājumus, joprojām ir ievērojama vajadzība pēc pētniecības un inovācijas. Ar ECAlab un DATA darbinieku palīdzību mēs esam turpinājuši iedziļināties tādā tehnoloģijā kā tekstizrace, procesu izrace un mākslīgais intelekts. Piemēram, mēs izveidojām robotikas procesa automatizācijas (RPA) pakalpojumu, lai piedāvātu centralizētu un automatizētu revīzijas pierādījumu vākšanu. RPA ļauj uzlabot apliecinošo dokumentu lejupielādēšanas ātrumu un uzticamību, un to izmantoja 17 revīzijas uzdevumos.
Mēs esam aktīvi iesaistījušies Iestāžu komitejas digitālās pārveides jautājumos Jauno tehnoloģiju grupā, apsverot tādu tehnoloģiju ieviešanu ES iestādēs kā mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte vai blokķēde. 2021. gada septembrī mēs nolēmām pastiprināti sadarboties ar ES iestādēm un struktūrām, lai izstrādātu pieeju sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju izmantošanai, kas būtu pielāgota tieši mūsu vajadzībām.
Tāpat kā līdz šim ECAlab gādāja par zināšanu apmaiņu starptautiskā līmenī, izmantojot TiNA, kas ir ERP izveidots tīkls, kurā ir apvienoti dalībvalstu ARI speciālisti nolūkā dalīties ar zināšanām un sadarboties platformā “Revīzijā noderīgā tehnoloģija un inovācija”.
Attiecības ar iestādēm
Mēs cieši sadarbojamies ar Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstu parlamentiem un valdībām, jo mūsu darba ietekme ir lielā mērā atkarīga no tā, kā tie izmanto mūsu revīzijas konstatējumus un ieteikumus.
Eiropas Parlaments
2021. gada martā ERP priekšsēdētājs bija aicināts Komiteju priekšsēdētāju konferencē apmainīties viedokļiem par mūsu 2021.–2025. gada stratēģiju un darba programmām 2021. gadam un turpmāk un 2022. gadam un turpmāk.
ERP locekļus un revīzijas darba grupas regulāri aicina iepazīstināt ar mūsu darba rezultātiem EP komitejas un citas struktūras, īpaši Budžeta kontroles komiteju (CONT).
Lielāko daļu 2021. gada EP turpināja rīkot plenārsēdes un komiteju sanāksmes hibrīdformā. Lai gan joprojām bija spēkā pandēmijas ierobežojumi, ERP uzstājās Eiropas Parlamentā 147 reizes, kas ir līdz šim lielākais skaits gadā.
2021. gadā ERP locekļi prezentēja Budžeta kontroles komitejai kopā 19 īpašos ziņojumus un četrus apskatus. ERP referējošie locekļi piedalījās arī 13 sēdēs, kurās Budžeta kontroles komiteja skatīja 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un piecās sēdēs, kurās CONT skatīja 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu.
Turklāt ERP locekļi uzstājās 46 prezentācijās par īpašajiem ziņojumiem, apskatiem un atzinumiem vēl 17 citās EP komitejās. Dažas no šīm sanāksmēs bija kopīgas gadījumos, kad par vienu un to pašu ziņojumu interesējās vairākas komitejas.
Eiropas Savienības Padome
Padomes darba sagatavošanas struktūras parasti izskata visus mūsu īpašos ziņojumus drīz pēc to publicēšanas, bet ne vienmēr visus apskatus un atzinumus. 2021. gadā mēs prezentējām 28 īpašos ziņojumus un vienu atzinumu divām Padomes komitejām (Ekonomikas un finanšu komitejai un Finanšu pakalpojumu komitejai) un 18 Padomes darba grupām.
2021. gadā ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne un citi ERP locekļi piedalījās arī sešās sanāksmēs ar pastāvīgajiem pārstāvjiem Eiropas Savienībā. Turklāt Padomes Budžeta komiteja aicināja attiecīgos ERP vadītājus iepazīstināt ar mūsu 2021.–2025. gada stratēģiju, darba programmām 2021. gadam un turpmāk un 2022. gadam un turpmāk, aģentūru revīzijas digitālo stratēģiju un 2022. gada budžeta projektu.
Portugāle: 2021. gada janvāris–jūnijs
Slovēnija: 2021. gada jūlijs – decembris
Lielākā daļa ES Padomes sanāksmju notika attālināti. Tomēr ERP locekļi piedalījās dažās klātienes sanāksmēs, piemēram,
- 2021. gada aprīlī ERP loceklisJoão Figueiredo ES vides ministrus neformālajā sanāksmē Lisabonā iepazīstināja ar ERP galvenajām vides jomā gūtajām atziņām;
- 2021. gada novembrī ERP priekšsēdētājs Klaus-Heiner Lehne un ERP loceklis Tony Murphy tikās ar Slovēnijas finanšu ministru, kurš ir ECOFIN priekšsēdētājs. Šī tikšanās notika pirms 2020. gada pārskata prezentēšanas ES finanšu ministriem.
Dalībvalstu parlamenti un valdības
Lai gan 2021. gadā turpinājās pandēmijas ierobežojumi, mēs prezentējām savu darbu 97 sanāksmēs, kas tika rīkotas kopā ar 21 dalībvalsts parlamentiem. Šīs sanāksmes galvenokārt notika klātienē (80 klātienes sanāksmes un 17 virtuālas sanāksmes).
ERP locekļi un vadība 2021. gadā prezentēja mūsu darbu 107 sanāksmēs, kurās piedalījās 20 dalībvalstu valdības un to struktūras. Šīs sanāksmes galvenokārt notika klātienē (81 klātienes sanāksme un 26 virtuālas sanāksmes).
Eiropas Komisija
ERP locekļi un komisāri regulāri savstarpēji sazinās par plānotajiem un kārtējiem revīzijas uzdevumiem.
Jau gadiem ir iedibināta tradīcija, ka ERP locekļiem katru gadu notiek tikšanās ar komisāriem.
Taču 2021. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ tika panākta vienošanās šo ikgadējo tikšanos pārcelt uz vēlāku laiku.
Sadarbība ar citām augstākajām revīzijas iestādēm
ES augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteja
Mūsu sadarbība ar visu 27 dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm (ARI) galvenokārt notiek ES augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomitejā. Šis forums ir paredzēts ES dalībvalstu ARI un ERP dialogam un viedokļu apmaiņai.
2021. gadā mēs uzsākām sadarbību ar Beļģijas un Vācijas ARI saistībā ar instrumenta Next Generation EU īstenošanu, īpaši attiecība uz to, kā revidēt Atveseļošanas un noturības mehānisma un nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu ES un valstu līmenī. Mūsu iniciatīvu novērtēja ļoti atzinīgi, un 18 ES augstāko revīzijas iestāžu revidenti un revīzijas darba vadītāji izmantoja iespēju regulāri tikties un apspriest dažādus jautājumus un revīzijas pieejas.
Parasti reizi gadā kontaktkomiteja sanāk kopā, taču Covid-19 dēļ ikgadējā sanāksme, kurai bija jānotiek Luksemburgā 2020. gada oktobrī, tika atlikta uz 2022. gadu. ERP organizēja aizstājošu tiešsaistes sanāksmi, kas notika 2021. gada novembrī.
2021. gada jūlijā Kontaktkomitejas uzdevumā publicējām revīzijas kompendiju par izaicinājumiem saistībā ar Covid-19 pandemiju. Kompendijā sniegta informācija par pandēmijas ietekmi un reaģēšanu uz to valsts un pārvalstiskā līmenī, kā arī sniegts pārskats par attiecīgo revīzijas darbu, ko 2020. gadā veikušas un publicējušas ES ARI.
Šis bija jau ceturtais revīzijas kompendijs. Kompendiju sagatavošana kļuvusi regulāra – Kontaktkomiteja pēdējos gados ir publicējusi pa vienam kompendijam gadā.
Kopā ar citām ES ARI 2020. gada novembrī izveidotajā zināšanu apmaiņas un sadarbības platformā “Revīzijā noderīga tehnoloģija un inovācija” (TINA) tagad ir 498 reģistrēti lietotāji no 26 ES ARI, Komisijas un ERP.
Šajā sadarbības tīklā ir organizēti 12 tiešsaistes pasākumi par tādiem tematiem kā robotikas procesu automatizācija, procesu izguve, blokķēde un kiberdrošība. Vidēji katrā pasākumā piedalījās 60 dalībnieki.
ES kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu ARI
Mēs atbalstām arī ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu ARI (šīs valstis ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova[*], Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Turcija).
2021. gadā mēs palīdzējām SIGMA (Atbalsts pārvaldības un vadības uzlabošanai), kas ir ESAO un ES kopīga iniciatīva, organizēt darbseminārus par Covid-19 pārvarēšanai tērēto publisko izdevumu revīziju.
[*] Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas Neatkarības deklarāciju.
INTOSAI
2021. gadā mēs turpinājām aktīvi iesaistīties Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) darbībās. ERP ieņem Profesionālo standartu komitejas priekšsēdētāja vietnieka amatu, un šajā amatā mēs līdzdarbojāmies INTOSAI Stratēģiskās plānošanas darba grupā un aktīvi sadarbojāmies ar citu mērķu sasniegšanai izveidoto darba grupu priekšsēdētājiem. 2021. gada novembrī piedalījāmies INTOSAI Valdes virtuālajā sēdē.
Mēs iesaistījāmies arī Profesionālo standartu komitejas apakškomiteju darbā un citu INTOSAI darba grupu pasākumos un projektos, tostarp par šādām tēmām: revīzija vides jomā, lielie dati, finanšu modernizācija un regulējuma reforma, kā arī publiskās politikas un programmu novērtēšana. Līdzdarbojāmies arī INTOSAI Revidentu profesionalizācijas darba grupā un INTOSAI Attīstības iniciatīvā.
EUROSAI
Mēs aktīvi iesaistījāmies Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijā (EUROSAI), kas ir INTOSAI Eiropas reģionālā grupa. Jāpiemin mūsu darbs Vides revīzijas darba grupā, Informācijas tehnoloģijas darba grupā, Katastrofās piešķirto līdzekļu revīzijas darba grupā un Revīzijas un ētikas darba grupā.
2021. gadā mēs turpinājām darbu projekta grupā “Gatavošanās nākotnes riskiem un klimata krīzei: laiks revīzijai iegūt ilgtermiņa skatījumu” (dalīta vadība ar Apvienotās Karalistes Revīzijas biroju), lai īstenotu portfeli “Skats nākotnē un jaunās problēmas”. Turklāt mēs aktīvi iesaistījāmies projekta grupā, kurā aplūko to, kā tiek revidēta reakcija uz Covid-19 krīzi.
Kopā ar EUROSAI mēs COP26 laikā sarīkojām paralēlu pasākumu “Klimatrīcības īstenošana praksē”.
Mūsu pārvaldība
Locekļi
ERP darbojas kā koleģiāla struktūra, kurā ir pa vienam loceklim no katras dalībvalsts. Pēc tam, kad locekli ir izvirzījusi attiecīgās valsts valdība, to ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. ERP nepiedalās locekļu izvirzīšanā vai iecelšanā.
Locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un tas ir pagarināms. Locekļi pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Eiropas Savienības vispārējās interesēs. Stājoties amatā, viņi par to dod svinīgu zvērestu Eiropas Savienības Tiesā.
2021. gadā Padome iecēla jaunu ERP locekli no Polijas Marek Opioła, lai viņš no 2021. gada 1. februāra pabeigtu līdzšinējā ERP locekļa Janusz Wojciechowski pilnvaru termiņu. Janusz Wojciechowski 2019. gadā iecēla par ES lauksaimniecības komisāru.
ERP loceklis no Portugāles João Figueiredo diemžēl aizgāja mūžībā 2021. gada 29. jūnijā. 2021. gadā vēl netika pabeigta viņu aizstājošā locekļa iecelšanas procedūra.
Kolēģija 2021. gadā sanāca kopā 20 reizes. Pandēmijas dēļ lielākā daļa šo sanāksmju bija jaukta veida sanāksmes: daži ERP locekļi piedalījās klātienē Palātas telpās, citi – attālināti. Sēžu apmeklētības koeficients bija 97 %. ERP locekļi piedalījās arī apakšpalātu un komiteju sanāksmēs (sk. arī Revīzijas apakšpalātas un komitejas).
Vienreiz gadā ERP locekļi, ģenerālsekretārs un direktori dodas uz divu dienu semināru, lai apspriestu svarīgus jautājumus saistībā ar ERP ilgtermiņa stratēģiju, darbu un organizāciju.
Šāgada ERP seminārā locekļi apsprieda šādus galvenos tematus:
- ticamības deklarācijas nākotne,
- instruments Next Generation EU,
- snieguma ziņojuma nākotne,
- Covid-19 krīzē gūtā pieredze,
- ERP iesaiste konferencē par Eiropas nākotni,
- ERP komunikācijas stratēģija,
- darba programma 2022. gadam un turpmāk.
Priekšsēdētājs
Priekšsēdētājs atbild par iestādes stratēģiju, plānošanu un snieguma pārvaldību, komunikāciju un attiecībām ar plašsaziņas līdzekļiem, iestāžu attiecībām, juridiskiem jautājumiem un iekšējo revīziju. Viņš arī pārstāv ERP ārējās attiecībās.
ERP locekļi par priekšsēdētāju ievēl vienu no sava vidus uz atjaunojamu trīs gadu termiņu. Priekšsēdētājs ir pirmais starp vienlīdzīgiem (primus inter pares), vada Palātas sēdes un nodrošina Palātas lēmumu izpildi.
2016. gada septembrī par priekšsēdētāju ievēlēja Klaus-Heiner Lehne, un 2019. gada septembrī viņu ievēlēja vēlreiz uz atkārtotu termiņu.
Piezīme: 2022. gada februārī.
Revīzijas apakšpalātas un komitejas
Locekļi ir norīkoti kādā no piecām revīzijas apakšpalātām, kas pieņem lielāko daļu revīzijas ziņojumu, apskatu un atzinumu. Revīzijas apakšpalātas iedala darbuzdevumus locekļiem. Katrs loceklis par viņam piešķirtajiem revīzijas darbuzdevumiem ir atbildīgs attiecīgajai apakšpalātai, kā arī Palātai. Revīzijas apakšpalātu direkcijās strādājošie profesionālie revidenti veic revīzijas darbu.
Katras revīzijas apakšpalātas locekļi ievēl vecāko locekli uz atjaunojamu divu gadu termiņu. 2021. gada decembrī piecu revīzijas apakšpalātu vecākie locekļi bija Samo Jereb, Iliana Ivanova, Bettina Jakobsen, Mihails Kozlovs un Tony Murphy.
Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas pārziņā ir ERP revīzijas politika, standarti un metodoloģija, revīzijas atbalsts un attīstība, kā arī revīzijas kvalitātes kontrole. Šajā komitejā darbojas pa vienam loceklim no katras revīzijas apakšpalātas, un 2020. gadā to vadīja Jan Gregor.
Administratīvā komiteja un, attiecīgos gadījumos, ERP locekļu kolēģija, kuras abas vada ERP priekšsēdētājs, pieņem lēmumus par plašākiem stratēģiskiem un administratīviem jautājumiem. Administratīvajā komitejā darbojas ERP priekšsēdētājs, apakšpalātu vecākie locekļi, Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas priekšsēdētājs un par attiecībām ar iestādēm atbildīgais loceklis (kopš 2021. gada decembra – Rimantas Šadžius).
2021. gadā notika 95 apakšpalātu sanāksmes, 12 Administratīvās komitejas sanāksmes un deviņas Revīzijas kvalitātes kontroles komitejas sanāksmes. Pandēmijas dēļ lielākā daļa šo sanāksmju notika hibrīdformātā. Sēžu apmeklētības koeficienti bija attiecīgi 98 %, 96 % un 96 %.
Jāpiemin arī Ētikas komiteja (priekšsēdētāja Joëlle Elvinger), Iekšējās revīzijas komiteja (priekšsēdētāja Ivana Maletić) un Stratēģiskās plānošanas konsultatīvā komiteja (no 2021. gada decembra priekšsēdētāja Helga Berger).
Mūsu augstākā administratīvā vadība ir ģenerālsekretārs un direktori. Kopā ir 10 direkcijas: piecas ir piesaistītas revīzijas apakšpalātām, viena – Revīzijas kvalitātes kontroles komitejai, viena – ERP priekšsēdētāja birojam un trīs – Ģenerālsekretariātam.
2021. gada 1. janvārī ERP ģenerālsekretāra amatā uz sešu gadu pilnvaru termiņu stājās Zacharias Kolias.
Piezīme: 2022. gada februārī
Snieguma novērtēšana
Mēs piemērojam galvenos snieguma rādītājus (GSR), lai informētu mūsu vadību par to, kāda ir virzība uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu un lai informētu ieinteresētās iestādes par mūsu sniegumu. GSR esam atjauninājuši, lai tos varētu izmantot arī saistībā ar mūsu 2021.–2025. gada stratēģiju. Še uzskaitītie pieci GSR sniedz vispārēju priekšstatu par to, kādi ir mūsu organizācijas darbības rezultāti attiecībā uz mūsu darba izplatīšanu, ietekmi un uztveri:
- publicēto pārskatu un ziņojumu skaits (attiecībā pret plānoto),
- atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos,
- mūsu darba ietekme un uztvere (ieinteresēto personu atsauksmes),
- mūsu uzstāšanās citās iestādēs un dalībvalstu parlamentos un valdībās, kā arī iesaistīšanās starptautiskās darbībās,
- ERP ieteikumu ieviešana.
2021. gadā, lai gan stāvokli apgrūtināja Covid-19, mēs publicējām 32 ziņojumus, kas ir tikpat, cik 2020. gadā. Šīs publikācijas ietvēra 27 īpašos ziņojumus un piecus apskatus. Tomēr šis skaitlis ir par astoņiem ziņojumiem mazāks, nekā bija paredzēts Darba programmā 2021. gadam un turpmāk, kurā bijām plānojuši publicēt 40 ziņojumus. Tam par iemeslu ir dažu revīziju aizkavēšanās gada gaitā.
Publicēto ziņojumu skaits
2021. gadā kopā dienas gaismu ieraudzīja 55 ERP publikācijas.
Atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos
2021. gadā mēs uzskaitījām apmēram 67 000 tiešsaistes rakstu un sociālo mēdiju atspoguļojumu, kuros pieminēti mūsu revīzijas ziņojumi, citas publikācijas vai ERP kopumā. Tas ir ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (2020. gadā – 32 000, 2019. gadā – 51 000).
Atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos var būt ļoti atšķirīga atkarībā no ziņojuma tēmas un sarežģītības. Plašsaziņas līdzekļu interesi par mūsu publikācijām var ietekmēt arī ārēji faktori, piemēram, kāds svarīgs notikums vai rīcībpolitikas attīstība. Turklāt ārkārtas apstākļos, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā, plašsaziņas līdzekļu uzmanība ir īpaši pievērsta visam, kas saistīts ar konkrēto krīzi.
Līdz ar Covid-19 ierobežojumu ieviešanu mēs sākām popularizēt publikācijas virtuāli, un tas mums ir ļāvis palielināt kontaktus ar žurnālistiem, līdz ar to ir manāma pozitīva ietekme uz ERP atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos.
Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem interese par mūsu revīzijas ziņojumiem ir ievērojami pieaugusi. To pašu var teikt arī par citām publikācijām un ERP kopumā, tātad atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos atkal bija gandrīz tikpat plaša kā pirms Covid-19.
2021. gadā mēs sagatavojām 49 preses relīzes ES 23 valodās, informatīvus paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem un (gatavus lietošanai) audiovēstījumus atsevišķās valodās. Sagatavojām arī nostājas paziņojumus publicēšanai ietekmīgos laikrakstos un sniedzām vairākas intervijas lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem visā Eiropā, aptverot radio, televīziju un rakstisko presi. Sarīkojām 26 tiešsaistes preses konferences, ieskaitot atsevišķām valstīm par gada pārskatu. Mūsu brīfingos kopā piedalījās 527 žurnālisti, no kuriem pārsvars pārstāvēja lielākos ES dalībvalstu plašsaziņas līdzekļus.
2021. gadā mūsu tīmekļa vietni atkal aplūkoja vairāk nekā miljons lietotāju, un apmēram 546 000 no viņiem bija individuāli apmeklētāji.
Sociālo mediju kanāli ļauj mums tieši mijiedarboties ar iedzīvotājiem. 2021. gadā, ņemot vērā Covid-19 krīzi, turpināja samazināties mūsu aktivitāte sociālajos medijos, kur kopā izvietojām 718 ierakstus par ERP un tās darbu (2020. gadā – 1007 ieraksti).
2021. gadā mūsu sociālo mediju ierakstos tāpat kā līdz šim pieminējām ECA Journal rakstus, un 28 % mūsu ierakstu bija ECA Journal rakstu reprodukcijas (2020. gadā – 32 %).
Līdz 2021. gada beigām mūsu trīs sociālo mediju konti (Twitter, LinkedIn un Facebook) bija piesaistījuši apmēram 39 000 sekotāju, kas ir vairāk nekā 2020. gadā, kad sekotāju skaits bija 35 000.
Mūsu darba ietekme un uztvere
Mēs izvērtējam mūsu darba paredzamo ietekmi un noderību, aptaujājot mūsu ziņojumu lietotājus, kuri ir Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, ES aģentūras, dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības, dalībvalstu aģentūras un augstākās revīzijas iestādes, NVO, akadēmiskās aprindas, plašsaziņas līdzekļi un citas personas.
Kopš 2018. gada mēs veicam anonīmas elektroniskas aptaujas, lai lūgtu mūsu lasītājus sniegt kvalitatīvas atsauksmes par atlasītiem ziņojumiem, kā arī vispārīgus ieteikumus mūsu darbam.
2021. gadā 83 % no gandrīz 500 respondentiem uzskatīja, ka mūsu ziņojumi noder viņu darbā, un 79 % uzskatīja, ka ziņojumiem ir ietekme. Šie rezultāti ir līdzīgi iepriekšējā gada rezultātiem (2020. gadā – attiecīgi 84 % un 75 %).
Mūsu uzstāšanās citās iestādēs, valstu parlamentos un dalībvalstu valdībās, kā arī iesaistīšanās starptautiskās darbībās
2021. gadā mēs prezentējām sava darba rezultātus kopā 419 pasākumos, kas tika rīkoti Eiropas Parlamenta komitejās, Padomes darba sagatavošanas struktūrās, valstu parlamentos un dalībvalstu valdībās.
Turklāt mēs piedalījāmies 154 starptautiskos pasākumos, tostarp starptautisko publiskās revīzijas organizāciju darbībās, īpaši INTOSAI un EUROSAI darbībās, kopīgi ar citām ARI rīkotos divpusējos pasākumos, konferencēs, sanāksmēs un plašākai auditorijai paredzētos pasākumos.
2021. gadā mēs atjauninājām galveno snieguma rādītāju attiecībā uz uzstāšanos dažādās organizācijās un iekļāvām arī uzstāšanās dalībvalstu valdībās un iesaistīšanos starptautiskās darbībās.
Kopumā mēs ievērojami palielinājām mijiedarbību ar Eiropas un starptautiskajām ieinteresētajām personām un sasniedzām tādu sadarbības apmēru, kas pārsniedz līdz Covid-19 pandēmijai reģistrētos rādītājus.
ERP ieteikumu ieviešana
Mūsu ieteikumu ieviešanu novērtējam, pamatojoties uz mūsu revidentu veiktajām ieteikumu ieviešanas pārbaudēm. 2021. gadā mēs analizējām 2017. gada ziņojumos sniegto ieteikumu izpildi.
Šī analīze liecināja, ka 94 % no 35 ieteikumiem, ko sniedzām 2017. gada pārskatā, un 89 % no 161 ieteikuma, ko sniedzām 2017. gada īpašajos ziņojumos, ir ieviesti pilnībā, dažos aspektos vai lielākajā daļā aspektu.
Mūsu darbinieki
Darbinieku sadalījums
2021. gada beigās tāpat kā iepriekšējos gados ERP bija 853 pastāvīgās un pagaidu amata vietas. 527 amata vietas bija revīzijas apakšpalātās, ieskaitot 104 amata vietas locekļu birojos.
Turklāt gada beigās pie mums strādāja 92 līgumdarbinieki un 25 norīkotie valsts eksperti (2020. gadā – attiecīgi 83 un 15).
Pieņemšana darbā
Mūsu darbā pieņemšanas politika saskan ar pārējo ES iestāžu vispārējiem principiem un nodarbināšanas nosacījumiem, un mūsu darbinieki nāk no dažādām akadēmiskajām un profesionālajām jomām.
2021. gadā mēs pieņēmām darbā 80 jaunus darbiniekus (2020. gadā – 62 darbiniekus), no tiem 16 ierēdņus, 21 pagaidu darbinieku, 30 līgumdarbiniekus un 13 norīkotus valsts ekspertus.
Mūsu revidentiem paredzētās ASPIRE programmas mērķis ir veicināt jaunpienācēju profesionālo integrāciju, ļaujot viņiem iegūt pieredzi praktiskā darbā dažādos revīzijas darbuzdevumos un pirmajos trīs gados piedāvājot mērķtiecīgas mācības.
Mēs arī nodrošinājām 56 prakses vietas augstskolu absolventiem (2020. gadā – 44) uz laiku no trīs līdz pieciem mēnešiem. Praktikanti 2021. gada marta un maija periodos strādāja no izcelsmes valsts, bet oktobra periodā līdzīgi kā pārējie ERP darbinieki strādāja hibrīdformātā, apvienojot klātienes un attālināto darbu.
Vecuma struktūra
Trīs ceturtdaļas (76 %) mūsu darbinieku aktīvajā dienestā 2021. gada beigās bija vecumā no 40 līdz 59 gadiem, tātad stāvoklis ir līdzīgs 2020. gada stāvoklim.
Gandrīz trim ceturtdaļām (73 %) direktoru un atbildīgo vadītāju ir 50 gadu vai vairāk (2020. gadā – 80 %). Tātad vadītāji nākamajos 5–10 gados būs jānomaina, jo gados vecākie vadītāji aizies pensijā.
Vienlīdzīgas iespējas
Kopumā pie mums strādā vienāds skaits sieviešu un vīriešu.
Mēs esam apņēmušies piedāvāt vienlīdzīgas karjeras iespējas darbiniekiem visos organizācijas līmeņos. Pie mums strādā vienāds skaits sieviešu un vīriešu, un vairāk nekā trešā daļa (36 %) direktoru un atbildīgo vadītāju 2021. gadā bija sievietes (2020. gadā – 35 %).
Sieviešu īpatsvars ERP atbildīgo vadītāju amatos sasniedza 37,5 % (2020. gadā – 29 %), un tas ir tuvu 2027. gada mērķim, t. i., 40 %. Ir pieņemta ERP jaunā 2021.–2025. gada politika un rīcības plāns, ar kuru mēs 2021. gadā pārorientējāmies no vienlīdzīgu iespēju politikas uz plašāku daudzveidības un iekļautības pieeju.
Kā līdz šim, esam apņēmušies panākt ģeogrāfisko līdzsvaru vadošos amatos.
Revīzijas atbalsts
Revīzijas metodoloģija
2021. gadā mūsu tīmekļa vietnē tika ievietota iekšējā digitālā platforma AWARE (visiem pieejams tīmeklī bāzēts revīzijas resurss). Tas ir vienots sabiedrībai pieejams piekļuves punkts mūsu revīzijas metodoloģijai un norādījumiem.
Profesionālās mācības
Kā jau varēja sagaidīt, tiešsaistes mācības 2021. gadā bija galvenais mācību veids. Pamatojoties uz iepriekšējā gadā gūto pieredzi, mēs spējām noorganizēt rekordlielu skaitu mācību pasākumu (616) par dažādām tēmām, sākot no revīzijas līdz datu aizsardzībai. Reizēm sabiedrības veselības situācija uzlabojās tiktāl, ka bija iespējamas hibrīdmācības vai pat pilnībā klātienes mācības.
Lielais skaists tiešsaistes mācību, kurās nav ierobežots dalībnieku skaits, pozitīvi ietekmēja mācību rādītājus, kuri krietni palielinājās salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Mēs atkal pārsniedzām profesionālo mācību mērķi, kas revidentiem ir noteikts kā piecas mācību dienas gadā, neieskaitot valodu apguvi (saskaņā ar Starptautiskās grāmatvežu federācijas ieteikumiem), savukārt administratīvajiem darbiniekiem – divas dienas gadā.
Mūsu revidentu rādītājs bija vidēji 8,5 mācību dienas (2020. gadā – 5,4), savukārt administratīvajiem darbiniekiem šis rādītājs bija 4,2 mācību dienas (2020. gadā – 3,1).
Mūsu prioritāte ir darīt visu iespējamo ERP revīzijas sfēras atbalstam, piedāvājot piemērotas un savlaicīgas mācības, tāpēc mēs turpinājām organizēt pielāgotus mācību kursus par dažādām tēmām, tostarp: aprites ekonomika, brīva pārvietošanās Covid-19 krīzes laikā, laba budžeta pārvaldība, ogļu ieguves reģioni pārejas posmā, publiskais iepirkums, jaunā 2021.–2027. gada DFS, Atveseļošanas un noturības mehānisms, ES Muitas kodekss.
Mēs rīkojām vairāk mācību par krāpšanu, ētiku un godprātību: vairāki kursi un prezentācijas bija par šajās jomās aktuālām tēmām. Aicinājām pasniedzējus un lektorus no OLAF,EPPO, Eurojust un Transparency International dalīties zināšanās un pieredzē ar mūsu darbiniekiem.
Tāpat kā 2020. gadā, arī 2021. gada mācību diena pārvērtās par virtuālo mācību nedēļu. Izmantojām iespēju tiekties pāri fiziskajām robežām un aicinājām uzstāties lektorus no citiem kontinentiem. “Revīzijas gadatirgū” uzstājās pārstāji no Austrālijas, Dienvidāfrikas, Brazīlijas, Japānas un Kanādas ARI (uzskaitījums hronoloģiskā secībā). Vēl citas ļoti interesantas prezentācijas bija par tādām tēmām kā vide, komunikācija un datu analīze.
2021. gada oktobris bija devītais Eiropas kiberdrošības mēnesis, kas ir iniciatīva, ar kuru tiek veicināta drošība tiešsaistē un vairota ES iedzīvotāju informētība par kiberdrošību. ERP bija tas gods kopīgi ar Eiropas Komisiju rīkot atklāšanas pasākumu. Mēs sagatavojām ārkārtīgi intensīvu viena mēneša programmu, kurā bija paredzēts apvienot prominentus ES iestāžu kiberdrošības ekspertus un viņu Luksemburgas kolēģus.
2021. gada novembrī mēs pirmo reizi ERP rīkojām “skaidras valodu dienas”. Šīs dienas ir cieši saistītas ar Skaidras valodas balvu, kuras saņemšanas ceremonijā atzīmējam un apbalvojam labākos ERP īpašos ziņojumus. Visas tematiskās nedēļas gaitā bija iespējams pievērsties skaidras rakstīšanas problemātikai un pārdomāt, kā vēršamies pie sabiedrības.
2021. gadā mēs turpinājām mācību programmu karjeras konsultantiem, mentoriem, iekšējiem koordinatoriem un konfidenciālajām kontaktpersonām. Lai atbalstītu darbiniekus jaunajā hibrīdvidē un nostiprinātu noturību, mēs organizējām vairākas prezentācijas un darbseminārus par tādām tēmām kā Covid-19, vientulība, iebiedēšana darbvietā, aizskaršanas risks mājsēdes laikā, apzinātība un tiesības uz atslēgšanos no darba lietām tāldarba apstākļos.
Tulkošana
2021. gadā ERP tika iztulkotas un izrediģētas vairāk nekā 227 000 lapu (2020. gadā – 223 000), ieskaitot 29 800 ārštatā iztulkotu lapu. Tulkotāji piedalījās arī revīzijas darbā, sniedzot lingvistisko atbalstu revīzijas apmeklējumu laikā, tiešsaistes sanāksmēs un ziņojumu sagatavošanā. Turklāt tulkotāji iesaistījās komunikācijas darbā: sniedza padomus valodu jautājumos un uzlaboja kvalitāti, pielāgojot vēstījumus mērķauditorijai, tostarp salāgojot kultūras atšķirības.
Sāka darboties Īru valodas nodaļa, kurā piesaistījām jaunus darbiniekus un piedāvājām viņiem mācības. Mērķis ir Īru valodas nodaļā izvērst darba apjomu tā, lai, sākot no 2022. gada, šī nodaļa būtu tikpat produktīvā kā pārējo valodu nodaļas.
Informācijas drošība
Tā kā ERP darbinieki Covid-19 pandēmijas laikā izvērsti izmantoja IT ierīces, kiberdrošība 2021. gadā joprojām bija īpaši svarīga. Mums nācās saskarties ar vairākkārtējiem kiberuzbrukumiem un datu aizsardzības pārkāpumiem, bet mēs uzstādījām jaunas lietojumprogrammas, lai vairotu mūsu iestādes aizsardzību.
Iepriekšējā gadā tika pieņemta mūsu jaunā informācijas klasifikācijas politika, savukārt 2021. gadā mēs izstrādājām ERP informācijas klasifikācijas pamatnostādnes, tostarp norādījumus par piekļuves piešķiršanu šāda veida informācijai, izmantojot iekšējo apmaiņas platformu.
Pieņēmām Lēmumu Nr. 41–2021 par drošības noteikumiem attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību. Aicinājām Eiropas Komisijas pārstāvjus apmeklēt ERP nostiprināto administratīvo zonu un apstiprināt, ka ERP pienācīgi apstrādā “EU-Restricted” kategorijas informāciju.
Šā perioda galvenie rezultāti:
- pirmās divas simulētās pikšķerēšanas kampaņas, lai ERP novērtētu lietotāju informētību par kiberjautājumiem,
- par ERP oficiālo elektroniskā paraksta risinājumu tiek pieņemts “EU Sign”, kas ir Eiropas Komisijas nodrošināts elektroniskā paraksta pakalpojums,
- ir ieviests jauns sensitīvu katalogu un datņu aizsardzības rīks.
2021. gads nebija viegls attiecībā uz neaizsargātības pārvaldību, jo radās liels skaits apdraudējumu, kuru risināšanai bija vajadzīga tūlītēja IT darbinieku rīcība, lai novērstu kritiskus programmatūras trūkumus.
Ēkas
Pašlaik mums pieder trīs ēkas (K1, K2 un K3), kas darbojas kā vienota, integrēta tehniska struktūra. Mēs arī īrējam telpas Luksemburgā ERP Negadījumu seku novēršanas centram.
Ņemot vērā, ka 2021. gadā turpinājās Covid-19 krīze, gandrīz visi mūsu darbinieki strādāja no mājām, un ārējie apmeklējumi bija pēc iespējas ierobežoti. Tiklīdz bija pieejamas vakcīnas, lielākā daļa ERP darbinieku vakcinējās. Pateicoties vakcinācijai un samazinātam jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitam vasarā, rudenī ERP jau varēja prasīt darbiniekiem reizēm strādāt birojos. Līdzīgi pārējām ES iestādēm, ERP no 2021. gada 13. septembra prasīja darbiniekiem obligāti vismaz divas dienas nedēļā (vidējais mēneša rādītājs) strādāt klātienē. Pēc tam, kad parādījās omikrona variants, birojā atkal bija jāstrādā tikai viena diena nedēļā.
Šajā laikā mēs īstenojām visus vajadzīgos veselības aizsardzības un drošības pasākumus, lai uz vietas ERP telpās strādājošie darbinieki varētu pildīt darba pienākumus labākajos iespējamajos apstākļos, līdz stāvoklis normalizēsies.
2021. gadā pielāgojām Revīzijas palātas sanāksmju telpas tā, lai tajās varētu notikt hibrīdsanāksmes.
K1
Ēka ir nodota ekspluatācijā 1988. gadā, un tajā ir biroji 310 darbiniekiem un sanāksmju telpas. Pagrabstāvos ir izvietotas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas, glabātuves, bibliotēka un galvenā arhīvu telpa, un arī pats augšējais stāvs ir pilnībā atvēlēts tehniskajām iekārtām.
2008. gadā K1 ēku modernizēja, lai tā atbilstu Luksemburgā noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību, drošību un vidi. Cik vien iespējams, K1 ēkā izmantotās tehnoloģijas pielāgoja, lai tās būtu savietojamas ar K2 un K3 ēkā izmantotajām.
K2
K2 ēku atklāja 2003. gadā. Tās pagrabstāvos atrodas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas un glabātuves, kā arī sporta centrs. Arī augšstāvā ir izvietotas tikai tehniskās iekārtas. Pārējos stāvos atrodas biroji, kas paredzēti 241 darbiniekam, sanāksmju telpas, konferenču zāle ar kabīnēm mutiskajiem tulkiem, videokonferenču telpas, kafetērija un nelielas virtuvītes darbiniekiem.
Pašlaik K2 ēka tiek renovēta, optimizējot darba vietu organizāciju un atjauninot daļu no tehniskajām instalācijām. Covid-19 krīzes sākumā darbi apstājās, bet tie tika atsākti 2020. gada novembrī un būtu jāpabeidz līdz 2022. gada beigām.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada martā pieņemto lēmumu šīs modernizācijas izmaksas segsim no summas, kas atlikusi no budžeta, kurš bija paredzēts K3 ēkas celtniecības projektam, ko pabeidza pirms dažiem gadiem.
K3
K3 ēku atklāja 2012. gadā. Tās pagrabstāvos atrodas automašīnu stāvvietas, tehniskās iekārtas un glabātuves, izkraušanas rampas, plašas glabātuves telpas, drukāšanas iekārtas, virtuve un arhīvi. Pirmajā stāvā ir ēdnīca, kafetērija un mācību telpas. Ēkā ir biroji 503 darbiniekiem, sanāksmju telpas un IT telpa. Sestajā stāvā ir reprezentācijas telpas, virtuve un tehniskās iekārtas. K3 ēka ir novērtēta kā “ļoti laba” saskaņā ar BREEAM, kas ir pasaulē vadošā metode, ko izmanto ēku ilgtspējas novērtēšanai un sertificēšanai.
ERP telpas Kiršbergā, Luksemburgā.
Vides pārvaldība
Kā ES iestādei mums ir pienākums visās darbībās ievērot pareizas vides pārvaldības principu. Tāpēc mēs esam apņēmušies pastāvīgi samazināt ietekmi uz vidi. Katru gadu mēs uzraugām un analizējam mūsu darbības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
ERP lepojas ar savu vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikātu. Mēs sekmīgi izmantojam EMAS principiem atbilstošu vides vadības sistēmu un pilnībā ievērojam ISO 14001:2015 sertifikācijas prasības.
Kopš 2020. gada marta pandēmija ir nenoliedzami pozitīvi ietekmējusi mūsu vides rādītājus:
- ir krasi samazinājušās CO2 emisijas, ko rada komandējumi un ikdienas došanās uz darbu,
- tāldarba lielā apjoma rezultātā ir strauji samazinājušies rādītāji, kas ir tieši saistīti ar darbinieku klātbūtni uz vietas, piemēram, papīra un ūdens patēriņš, atkritumu rašanās,
- mājsēdes un ierobežotas klātbūtnes periodos, kad darbinieki galvenokārt strādāja no mājām, samazinājās (lai gan mazākā mērā nekā citi rādītāji) arī enerģijas patēriņš.
2020. gadā mūsu kopējais radītais siltumnīcefekta gāzu apjoms bija 6144 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta (tCO2e), kas ir par 43 % mazāk nekā 2014. gadā, kad sākām CO2 emisiju mērīšanu.
2021. gada centienus ceļā uz ilgtspēju Palāta izklāstīs īpaši šai tēmai veltītā ziņojumā.
Mūsu pārskatatbildība
Finanšu informācija
Mūsu iestāde saņem finansējumu no ES vispārējā budžeta kategorijas “Administratīvie izdevumi”.
2021. gadā mūsu budžets bija aptuveni 153,7 miljoni EUR.
Mūsu budžets veido apmēram 1,5 % no ES kopējiem administratīvajiem izdevumiem (jeb mazāk nekā 0,1 % no ES kopējiem izdevumiem).
2021. gada budžeta izpilde
| 2021. finanšu gads | Galīgās apropriācijas | Saistības | Izpilde % (saistības/ apropriācijas) | Maksājumi |
| 1. sadaļa. Iestādē strādājošie | (tūkstoši EUR) | |||
| 10. Iestādes locekļi | 10 654 | 10 138 | 95 % | 10 111 |
| 12. Ierēdņi un pagaidu darbinieki | 114 511 | 112 601 | 98 % | 112 601 |
| 14. Citi darbinieki un ārējie pakalpojumi | 7 835 | 7 152 | 91 % | 6 861 |
| 162. Komandējumi | 1 529 | 383 | 25 % | 266 |
| 161., 163. un 165. Citi izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošajiem | 2 660 | 2 519 | 95 % | 2 144 |
| 1. sadaļas starpsumma | 137 189 | 132 793 | 97 % | 131 983 |
| 2. sadaļa. Ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi | ||||
| 20. Nekustamais īpašums | 4 306 | 4 306 | 100 % | 2 282 |
| 210. Informātika un telekomunikācijas | 9 141 | 9 141 | 100 % | 4 484 |
| 212., 214. un 216. Kustamais īpašums un saistītie izdevumi | 880 | 837 | 95 % | 470 |
| 23. Kārtējie administratīvie izdevumi | 385 | 324 | 84 % | 296 |
| 25. Sanāksmes un konferences | 496 | 90 | 18 % | 69 |
| 27. Informācija un publicēšana | 1 325 | 1 074 | 81 % | 739 |
| 2. sadaļas starpsumma | 16 533 | 15 772 | 95 % | 8 340 |
| Revīzijas palāta kopā | 153 722 | 148 565 | 97 % | 140 323 |
2022. gada budžets
2022. gada budžets ir par 5,48 % lielāks nekā 2021. gada budžets.
| 2021. finanšu gads | 2022 | 2021 |
| 1. sadaļa. Iestādē strādājošie | (tūkstoši EUR) | |
| 10. Iestādes locekļi | 11 715 | 10 704 |
| 12. Ierēdņi un pagaidu darbinieki | 120 838 | 114 120 |
| 14. Citi darbinieki un ārējie pakalpojumi | 8 444 | 7 861 |
| 162. Komandējumi | 2 452 | 2 988 |
| 161., 163. un 165. Citi izdevumi, kas saistīti ar iestādē strādājošajiem | 2 732 | 2 613 |
| 1. sadaļas starpsumma | 146 181 | 138 286 |
| 2. sadaļa. Ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi | ||
| 20. Nekustamais īpašums | 3 778 | 3 358 |
| 210. Informātika un telekomunikācijas | 8 228 | 8 171 |
| 212., 214. un 216. Kustamais īpašums un saistītie izdevumi | 944 | 901 |
| 23. Kārtējie administratīvie izdevumi | 574 | 565 |
| 25. Sanāksmes un konferences | 675 | 696 |
| 27. Informācija un publicēšana | 1 761 | 1 745 |
| 2. sadaļas starpsumma | 15 960 | 15 436 |
| Revīzijas palāta kopā | 162 141 | 153 722 |
Piezīme: Dotie skaitļi ir sākotnējā budžeta skaitļi.
Iekšējā un ārējā revīzija
Iekšējā revīzija
Mūsu Iekšējās revīzijas dienests (IRD) konsultē Palātu par riska pārvaldību. Tas sniedz neatkarīgu un objektīvu pārliecību, kā arī konsultācijas, kuru mērķis ir dot pievienoto vērtību un uzlabot organizācijas darbības. IRD iesniedz ziņojumu Iekšējās revīzijas komitejai, kurā ir trīs ERP locekļi un ārējs eksperts. Komiteja regulāri uzrauga IRD ikgadējā darba programmā noteikto dažādo uzdevumu izpildes gaitu un nodrošina dienesta neatkarību.
2021. gadā IRD turpināja pārskatīt ERP riska pārvaldības politiku un sagatavoja trīs ziņojumus: “Vienlīdzīgas iespējas”, “Krāpšanas pārvaldība” un “Darbības nepārtrauktības un personāla aizsardzības pasākumi Covid-19 krīzes laikā”. IRD pabeidza arī pamata revīzijas darbu vēl diviem citiem uzdevumiem: “IT pārvaldība” un “Darbā pieņemšanas process”. Ziņojumus par šiem uzdevumiem sagatavos 2022. gadā.
Kopumā IRD neatklāja trūkumus, kuru iedabas vai apmēra dēļ būtu jāapšauba to iekšējo kontroles sistēmu uzticamība, kuras deleģētais kredītrīkotājs ieviesis, lai nodrošinātu mūsu 2021. gada finanšu operāciju likumību un pareizību.
Ārējā revīzija
Mūsu gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents. Tas ir svarīgi, jo apliecina, ka mēs attiecībā uz sevi piemērojam tos pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kurus attiecinām arī uz revidējamajām vienībām.
Mūsu ārējā revidenta PricewaterhouseCoopers Sàrl ziņojums par Eiropas Revīzijas palātas 2020. finanšu gada pārskatiem tika publicēts 2021. gada 6. maijā.
Mūsu ārējā revidenta atzinumi par 2020. finanšu gadu
Par mūsu finanšu pārskatiem
“Uzskatām, ka finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas (ERP) finanšu stāvokli 2020. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbību rezultātu, naudas plūsmām un neto aktīvu pārmaiņām slēgtajā finanšu gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru grozītas regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014 un (ES) Nr. 283/2014, kā arī Lēmums Nr. 541/2014/EU un ar kuru atcelta Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).”
Par resursu izlietojumu un kontroles procedūrām
“Balstoties uz šajā ziņojumā aprakstīto darbu, mūsu uzmanības lokā nenonāca nekas tāds, kas liktu domāt, ka visos būtiskajos aspektos un pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem kritērijiem:
- ERP piešķirtie resursi nav izlietoti tiem paredzētajiem mērķiem,
- ieviestās kontroles procedūras nesniedz garantijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu finanšu darbību atbilstību piemērojamajiem normatīvajiem aktiem un noteikumiem.”
Kontaktinformācija
EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA
12, rue Alcide De Gasperi
1615 Luxembourg
LUXEMBOURG
Tālrunis: +352 4398-1
Uzziņām: eca.europa.eu/lv/Pages/ContactForm.aspx
Tīmekļa vietne: eca.europa.eu
Twitter: @EUAuditors
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (https://europa.eu).
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022
| ISBN 978-92-847-7462-3 | ISSN 2315-3989 | doi:10.2865/411031 | QJ-AA-22-001-LV-N | |
| HTML | ISBN 978-92-847-7432-6 | ISSN 2315-3989 | doi:10.2865/84036 | QJ-AA-22-001-LV-Q |
| ISBN 978-92-847-7474-6 | ISSN 1831-1288 | doi:10.2865/350 | QJ-AA-22-001-LV-C |
Šī publikācija ir pieejama 24 valodās un šādā formātā:
 |
AUTORTIESĪBAS
© Eiropas Savienība, 2022.
Eiropas Revīzijas palātas (ERP) atkalizmantošanas politiku nosaka ar ERP Lēmumu Nr. 6–2019 par atvērto datu politiku un dokumentu atkalizmantošanu.
Ja vien nav norādīts citādi (piemēram, individuālās autortiesību norādēs), ERP saturs, kurš pieder ES, ir licencēts saskaņā ar šādu starptautisku licenci: Creative Commons Attribution 4.0 International (CC BY 4.0) licence. Tādējādi atkalizmantošana parasti ir atļauta, ja tiek sniegtas pienācīgas atsauces un norādītas visas izmaiņas. ERP satura atkalizmantošana nedrīkst sagrozīt tā sākotnējo nozīmi vai jēgu. ERP nav atbildīga par atkalizmantošanas sekām.
Jāsaņem papildu atļauja, ja konkrētā saturā attēlotas identificējamas privātpersonas, piemēram, ERP darbinieku fotoattēlos, vai ja tas ietver trešās personas darbu.
Ja šāda atļauja ir saņemta, tā atceļ un aizstāj iepriekš minēto vispārējo atļauju un skaidri norāda uz visiem izmantošanas ierobežojumiem.
Turpmāk uzskaitīto attēlu atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts autortiesību īpašnieks, avots un, ja minēts, fotogrāfa vārds:
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, avots: Eiropas Komisija / Jennifer Jacquemart.
* © Eiropas Savienība, avots: Eiropas Komisija / John Charlton.
* © Eiropas Savienība, avots: Eiropas Komisija / Xavier Lejeune.
* © Eiropas Savienība, avots: Eiropas Komisija / Boryana Katsarova.
* © Eiropas Savienība, 2021, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, avots: Eiropas Komisija / Seyllou Diallo / Stefan Heunis.
* © Eiropas Savienība, avots: Eiropas Parlaments / Daina Le Lardic.
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2022, avots: Eiropas Revīzijas palāta.
* © Eiropas Savienība, 2021, avots: Eiropas Parlaments.
Turpmāk uzskaitīto fotoattēlu reproducēšana ir atļauta, ja tiek minēts avots:
* © Eiropas Savienība, 2021, avots: Eiropas Savienības augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomiteja.
Lai izmantotu vai reproducētu saturu, kas nepieder ES, var būt nepieciešams prasīt atļauju tieši autortiesību īpašniekiem:
* © Getty Images / Xavier Lejeune; © Getty Images / Stadratte; © Getty Images / gorodenkoff.
* © Getty Images / Darwel.
* © Getty Images / RADZONIMO.
* © Getty Images / EmirMemedovski.
* © Getty Images / insta_photos.
* © Getty Images / serts.
* © Getty Images / Jevtic.
* © Getty Images / Denis Suslov.
* © Getty Images / Vertigo3d.
* © Getty Images / typhoonski.
* © Getty Images / tommy.
* © Pixabay / Alexas Fotos; © Getty Images / valio84sl & beijingstory; © Nuno André Ferreira.
* © MicroStockHub/Getty Images.
* © Lietuvas Republikas Finanšu ministrija / Lietuvas Banku asociācija.
* © UKCOP26.ORG
* © GLOBAL VIEW SPRL – fotogrāfs: Simon Schmitt. Ēku arhitekti: Paul Noël (1988. g.) un Jim Clemes (2004. un 2013. g.).
Programmatūra vai dokumenti, uz kuriem attiecas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, patenti, preču zīmes, reģistrēti dizainparaugi, logotipi un nosaukumi, nav iekļauti ERP atkalizmantošanas politikā.
Eiropas Savienības iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, kas izvietotas domēnā europa.eu, ir atrodamas saites uz trešo personu tīmekļa vietnēm. Tā kā ERP šīs vietnes nekontrolē, iesakām rūpīgi iepazīties ar to privātuma un autortiesību politiku.
ERP logotipa izmantošana
ERP logotipu nedrīkst izmantot bez ERP iepriekšējas piekrišanas.
Kā sazināties ar ES
Klātienē
Visā Eiropas Savienībā ir simtiem Europe Direct informācijas centru. Sev tuvākā centra adresi varat atrast tīmekļa lapā https://europa.eu/european-union/contact_lv
Pa tālruni vai e-pastu
Europe Direct ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem par Eiropas Savienību. Ar šo dienestu varat sazināties šādi:
- pa bezmaksas tālruni: 00 800 6 7 8 9 10 11 (daži operatori par šiem zvaniem var iekasēt maksu);
- pa šādu parasto tālruņa numuru: +32 22999696;
- pa e-pastu, izmantojot šo tīmekļa lapu: https://europa.eu/european-union/contact_lv
Kā atrast informāciju par ES
Internetā
Informācija par Eiropas Savienību visās oficiālajās ES valodās ir pieejama portālā Europa: https://europa.eu/european-union/index_lv
ES publikācijas
ES bezmaksas un maksas publikācijas varat lejupielādēt vai pasūtīt šeit: https://op.europa.eu/lv/publications. Vairākus bezmaksas publikāciju eksemplārus varat saņemt, sazinoties ar Europe Direct vai tuvāko informācijas centru (sk. https://europa.eu/european-union/contact_lv).
ES tiesību akti un ar tiem saistītie dokumenti
Ar visu ES juridisko informāciju, arī kopš 1951. gada pieņemtajiem ES tiesību aktiem visās oficiālajās valodās, varat iepazīties vietnē EUR-Lex: https://eur-lex.europa.eu
ES atklātie dati
ES atklāto datu portāls (https://data.europa.eu/euodp/lv) dod piekļuvi ES datu kopām. Datus var lejupielādēt un bez maksas izmantot kā komerciāliem, tā nekomerciāliem mērķiem.